1.   Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus vienai pret otru atbilstoši PTO līgumam un visiem citiem nolīgumiem, kuru puses tās ir.

2.   Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā prasību Pusēm rīkoties neatbilstoši to saistībām saskaņā ar PTO līgumu.

1.   Visas šajā sadaļā ietvertās atsauces uz normatīvajiem aktiem – vai nu vispārīgi, vai ar atsauci uz konkrētu likumu, regulu vai direktīvu – uzskata par atsaucēm uz normatīvajiem aktiem ar to grozījumiem, ja vien nav norādīts citādi.

2.   Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces vai iekļaušanu šajā sadaļā ar atsauci uz citiem nolīgumiem vai tiesību instrumentiem vai kādu to daļu uzskata par tādām, kas ietver:

1.   Ja Sadarbības padome veic kādu no uzdevumiem, kas tai uzticēti saistībā ar šo sadaļu, tās sastāvā ir Pušu pārstāvji, kuri saskaņā ar Pušu attiecīgo tiesisko regulējumu ir atbildīgi par jautājumiem saistībā ar tirdzniecību, vai to norīkotās personas.

2.   Sadarbības padome, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā,

3.   Sadarbības padome, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, pieņem lēmumus un sniedz pienācīgus ieteikumus pēc Pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas, kā paredzēts to tiesību aktos.

4.   Ja Sadarbības padomes sanāksmes nav iespējamas, tad 2. punktā minētos lēmumus var pieņemt, izmantojot rakstisko procedūru.

1.   Ja Sadarbības komiteja veic kādu no uzdevumiem, kas tai uzticēti šajā sadaļā, tās sastāvā ir Pušu pārstāvji, kuri ir atbildīgi par jautājumiem saistībā ar tirdzniecību, vai to norīkotās personas.

2.   Sadarbības komitejai, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, jo īpaši ir šādi uzdevumi:

3.   Ja Sadarbības padomes sanāksmes nav iespējamas, Sadarbības komiteja, pildot savus uzdevumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, var iesniegt priekšlikumus par nepieciešamību pieņemt lēmumus par atjauninājumu vai grozījumu veikšanu, kā minēts 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai interpretācijas sniegšanu, kā minēts 27. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

4.   Sadarbības komiteja, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, pieņem lēmumus un sniedz pienācīgus ieteikumus pēc Pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas, kā paredzēts to tiesību aktos.

1.   Eiropas Savienība un Kirgīzu Republika katra ieceļ koordinatoru šai sadaļai 60 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un paziņo viena otrai koordinatoru kontaktinformāciju.

2.   Koordinatori kopīgi nosaka darba kārtību un veic visus citus Sadarbības padomes un Sadarbības komitejas sanāksmju sagatavošanai vajadzīgos pasākumus saskaņā ar šo nodaļu, un vajadzības gadījumā veic turpmākus pasākumus saistībā ar šādu struktūru lēmumiem.

1.   Apakškomiteju sastāvā ir Eiropas Savienības pārstāvji, no vienas puses, un Kirgīzu Republikas pārstāvji, no otras puses.

2.   Apakškomitejas sanāk gada laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un pēc tam attiecīgajā līmenī reizi gadā vai pēc jebkuras Puses vai Sadarbības komitejas pieprasījuma. Sanāksmes klātienē notiek pārmaiņus Briselē un Biškekā. Sanāksmes var arī organizēt, izmantojot visus Pusēm pieejamos tehniskos līdzekļus.

3.   Apakškomitejas kopīgi vada Pušu pārstāvji.

1.   Katra Puse piešķir lielākās labvēlības režīmu otras Puses precēm saskaņā ar GATT 1994 I pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, kas iekļautas šajā nolīgumā un ir tā daļa mutatis mutandis.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz preferenciālo režīmu, ko katra Puse piešķir trešās valsts precēm saskaņā ar PTO līgumu.

1.   Puses neievieš vai nesaglabā nekādus nodokļus vai citus jebkāda veida maksājumus, ko uzliek kādas preces eksportam uz otru Pusi vai saistībā ar šādu eksportu, vai nekādus citus tādus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kuri saskaņā ar šā nolīguma 2. pielikumā ietverto sarakstu nav pasākumi attiecībā uz precēm. Šo noteikumu nepiemēro precēm tranzītā caur vienas Puses teritoriju GATT 1994 V panta nozīmē vai precēm, kas saskaņā ar starptautisku nolīgumu starp Kirgīzu Republiku un trešo personu ir importētas Kirgīzu Republikā, nepiemērojot izvedmuitas nodokļus, kurus minētā trešā persona citādi būtu varējusi piemērot eksportam uz Eiropas Savienību attiecīgi saskaņā ar minētās trešās personas koncesiju sarakstu, kas pievienots GATT 1994, vai atbilstīgi jebkādām divpusējām saistībām ar Eiropas Savienību.

2.   Nekas šajā pantā neliedz Pusei piemērot preces eksportam uz otru Pusi maksu vai maksājumus, kas atļauti saskaņā ar 38. pantu.

1.   GATT 1994 VIII pants un tā skaidrojošās piezīmes, kā arī jebkuri izņēmumi un atbrīvojumi no saistībām un to atbrīvojumi, kas noteikti GATT 1994 VIII pantā, kuru piemēro saskaņā ar PTO līgumu, mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.   Katra Puse nekavējoties publicē visas maksas un maksājumus, ko tā uzliek saistībā ar importu vai eksportu, tādā veidā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties.

3.   Katra Puse periodiski pārskata savas uzliktās maksas un maksājumus, lai iespēju robežās samazinātu to skaitu un dažādību.

4.   Neviena Puse saistībā ar otras Puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes un ar tām saistītas maksas un maksājumus.

1.   Puse cenšas piešķirt otras Puses pārražotām precēm režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu tā piešķir līdzvērtīgām jaunām precēm.

2.   Ja viena Puse pieņem vai saglabā importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz lietotām precēm, tā cenšas nepiemērot minētos pasākumus pārražotām precēm.

3.   Puse var pieprasīt, lai pārražotas preces tiktu identificētas kā tādas izplatīšanai vai pārdošanai tās teritorijā un lai tās atbilstu visām piemērojamajām tehniskajām prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgām jaunām precēm.

1.   Ja Kirgīzu Republika, importējot Eiropas Savienības preces, pieprasa izcelsmes norādi, tā akceptē izcelsmes norādi “Made in EU” vai līdzvērtīgu marķējumu valodā, kura atbilst Kirgīzu Republikas izcelsmes norāžu prasībām saskaņā ar nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kurus piemēro Eiropas Savienības dalībvalstu izcelsmes norādēm.

2.   Izcelsmes norādes “Made in EU” vajadzībām Kirgīzu Republika uzskata Eiropas Savienību par vienotu teritoriju.

1.   Katra Puse saskaņā ar savām kompetencēm (6) nodrošina pārredzamību attiecībā uz eksporta licencēšanas procedūrām un publicē visas jaunās eksporta licencēšanas procedūras vai jebkādas izmaiņas kādā esošā eksporta licencēšanas procedūrā tādā veidā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties. Ja iespējams, šādu publicēšanu veic ne vēlāk kā 30 dienas pirms stājas spēkā jauna eksporta licencēšanas procedūra vai jebkādas izmaiņas kādā esošā eksporta licencēšanas procedūrā, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad šāda procedūra vai izmaiņas stājas spēkā.

2.   Publicējot eksporta licencēšanas procedūras, norāda šādu informāciju:

3.   Katra Puse 45 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā paziņo otrai Pusei par tās esošajām eksporta licencēšanas procedūrām. Puse, kas pieņem jaunu eksporta licencēšanas procedūru vai groza kādu esošo eksporta licencēšanas procedūru, 60 dienu laikā pēc publicēšanas paziņo otrai Pusei par attiecīgo procedūru vai grozījumiem. Paziņojumā ietver atsauci uz avotu(-iem), kuros ir publicēta saskaņā ar 2. punktu prasītā informācija, un attiecīgā gadījumā norāda attiecīgo oficiālo tīmekļa vietni.

1.   Puses vienojas, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti (antidempinga, antisubsidēšanas un vispārējie aizsardzības pasākumi) būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās PTO prasības un pamatojoties un taisnīgu un pārredzamu sistēmu.

2.   Neskarot Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SKP nolīguma 12.4. pantu, Puses pirms galīgā nolēmuma pieņemšanas par antidempinga vai kompensācijas pasākumiem nodrošina, ka tiek sniegti visi būtiskie fakti, kuri tiek izskatīti un ir pamatā lēmumam par pasākumu piemērošanu. Informācijas sniegšanas procesā nodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.

3.   Katrai ieinteresētajai personai dod iespēju izteikt savu viedokli antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu laikā ar nosacījumu, ka tas nevajadzīgi nekavē izmeklēšanu veikšanu.

4.   Uz šo pantu neattiecas šīs sadaļas 14. nodaļa.

1.   Puses stiprina sadarbību muitas jomā, lai nodrošinātu pārredzamu vidi tirdzniecībai, atvieglotu tirdzniecību, uzlabotu piegādes ķēdes drošību, veicinātu patērētāju drošību, novērstu tādu preču plūsmas, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, un apkarotu kontrabandu un krāpšanu.

2.   Īstenojot 1. punktā minētos mērķus, Puses pieejamo resursu robežās sadarbojas, lai cita starpā:

1.   Noteikumus par Preču muitas vērtības noteikšanu, kurus piemēro tirdzniecībā starp Pusēm, reglamentē 1.–17. pants Nolīgumā par GATT 1994 VII panta īstenošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā. Ar šo šie noteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.   Puses sadarbojas nolūkā vienoties par kopīgu pieeju jautājumos, kas saistīti ar muitas vērtības noteikšanu.

1.   Šī nodaļa attiecas uz visu to TBT nolīgumā paredzēto standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu un piemērošanu, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta šī nodaļa neattiecas uz:

1.   Katra Puse saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas piemērojamas minētajai Pusei, veic plānoto tehnisko noteikumu regulatīvās ietekmes novērtējumu, ņemot vērā pieejamās regulatīvās un neregulatīvās alternatīvas ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem, ar kurām var sasniegt Puses likumīgos mērķus saskaņā ar TBT nolīguma 2.2. pantu.

2.   Katra Puse izmanto attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot, ja tā var pierādīt, ka šādi starptautiskie standarti būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

3.   Ja viena Puse nav izmantojusi starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, tā pēc otras Puses pieprasījuma veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek konstatētas jebkādas būtiskas novirzes no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, un paskaidro iemeslus, kādēļ šādi standarti tika uzskatīti par nepiemērotiem vai neefektīviem konkrētā mērķa sasniegšanai.

4.   Katra Puse pārskata savus tehniskos noteikumus, lai palielinātu šo noteikumu konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, cita starpā ņemot vērā visas jaunās attiecīgo starptautisko standartu attīstības tendences vai jebkādas apstākļu izmaiņas, kas radījušas novirzes no visiem attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

5.   Izstrādājot galvenos tehniskos noteikumus, kas var būtiski ietekmēt tirdzniecību, katra Puse veic pasākumus, lai saskaņā ar saviem attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām nodrošinātu to, ka ir ieviestas procedūras, kuras dod iespēju personām paust savu viedokli sabiedriskās diskusijās, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas, un ka šādu diskusiju rezultāti tiek publiskoti.

1.   Lai pēc iespējas lielākā mērā saskaņotu standartus, katra Puse mudina tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes un reģionālās standartizācijas iestādes, kuru dalībniece ir Puse vai tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes:

2.   Pusēm būtu jāapmainās ar informāciju par saviem attiecīgajiem standartizācijas procesiem un apmēru, kādā starptautiskie, reģionālie vai apakšreģionālie standarti tiek izmantoti par pamatu to valsts standartiem.

3.   Ja tehnisko noteikumu projektā vai atbilstības novērtēšanas procedūrā standarti ir padarīti obligāti, tad izpilda pārredzamības pienākumus, kas noteikti šā nolīguma 58. pantā un TBT nolīguma 2. vai 5. pantā.

4.   Starptautiskos standartus, kurus pieņēmusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija, Starptautiskā Elektrotehnikas komisija, Starptautiskā Telesakaru savienība un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas izveidotā Pārtikas kodeksa komisija, uzskata par attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem TBT nolīguma 2. un 5. panta un minētā nolīguma 3. pielikuma nozīmē, neliedzot izmantot citus starptautiskos standartus.

5.   Standartu, ko izstrādājušas citas starptautiskas organizācijas, arī varētu uzskatīt par attiecīgu starptautisku standartu TBT nolīguma 2. un 5. panta un minētā nolīguma 3. pielikuma nozīmē, ja to izstrādājusi:

1.   Noteikumus, kas 52. pantā ir izklāstīti attiecībā uz tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, mutatis mutandis piemēro atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Ja viena Puse pieprasa atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, tā izvēlas atbilstības novērtēšanas procedūras (7), kas ir samērīgas ar saistītajiem riskiem, kuri noteikti, pamatojoties uz riska novērtējumu, tostarp vajadzības gadījumā – piegādātāja atbilstības deklarācijas izmantošanu.

3.   Ja viena Puse pieprasa trešās personas veiktu atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, un tā nav paredzējusi šo uzdevumu veikt kādai valsts iestādei, kā norādīts 4. punktā, tā:

4.   Nekas 3. punkta f) apakšpunktā neliedz Pusei pieprasīt apakšuzņēmējiem izpildīt tādas pašas prasības, kādas būtu jāievēro atbilstības novērtēšanas struktūrai, ar kuru Puse ir noslēgusi līgumu, lai tā pati varētu veikt līgumā paredzētos testus vai inspekcijas.

5.   Nekas šajā pantā neliedz vienai Pusei pieprasīt, lai atbilstības novērtēšanu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem veic īpaši norādītas pārvaldes iestādes. Šādos gadījumos Puse:

6.   Trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses sāk apspriedes par piegādātāja atbilstības deklarācijas pieņemšanu kā pierādījumu par atbilstību spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem, jo īpaši šādās jomās:

1.   Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības izvērtēšanas procedūru jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem. Šajā nolūkā Puses cenšas apzināt un izstrādāt sadarbības mehānismus un iniciatīvas, kas ir piemērotas konkrētiem jautājumiem vai nozarēm, tostarp šādās:

2.   Lai veicinātu tirdzniecību starp Pusēm, tās:

1.   Pēc tam, kad Puse nosūtījusi ierosinātos tehniskos noteikumus vai atbilstības novērtēšanas procedūru PTO centrālajam paziņojumu reģistram, tā ļauj otrai Pusei vismaz 60 dienu laikā sniegt rakstiskas piezīmes, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas. Puse izskata pamatotu lūgumu pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu.

2.   Ja viena Puse no otras Puses saņem rakstiskas piezīmes par tās ierosinātiem tehniskiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūru, tā:

3.   Katra Puse ne vēlāk kā pieņemto tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā publicē tīmekļa vietnē savas atbildes uz piezīmēm, ko tā saņēmusi pēc 1. punktā minētā paziņojuma.

4.   Katra Puse, ja to pieprasa otra Puse, sniedz informāciju par mērķiem, juridisko pamatu un loģisko pamatojumu tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrai, ko Puse ir pieņēmusi vai ierosina pieņemt.

5.   Katra Puse nodrošina, ka tās pieņemtos tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras publicē tīmekļa vietnē, kas pieejama bez maksas.

6.   Katra Puse sniedz informāciju par tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūras pieņemšanu un stāšanos spēkā, kā arī par pieņemto galīgo tekstu, pievienojot papildinājumu sākotnējam paziņojumam PTO.

7.   Tiek atvēlēts saprātīgs intervāls starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanās dienu, lai otras Puses uzņēmēji varētu pielāgoties. Ar jēdzienu “saprātīgs intervāls” saprot laikposmu, kas ir vismaz seši mēneši, izņemot gadījumus, kad tas būtu neefektīvs līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

8.   Puse pozitīvi apsver pamatotu lūgumu, ko iesniegusi otra Puse un kas saņemts pirms piezīmju iesniegšanas termiņa beigām pēc ierosināto tehnisko noteikumu nosūtīšanas PTO, kā minēts 1. punktā, lai pagarinātu laikposmu starp tehnisko noteikumu pieņemšanu un šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, izņemot gadījumus, kad kavēšanās būtu neefektīvs līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

1.   Puses vienojas, ka tehniskie noteikumi var ietvert marķēšanas vai etiķetēšanas prasības vai attiekties tikai uz tām. Šādos gadījumos Puses piemēro TBT nolīguma 2.2. pantā noteiktos principus.

2.   Ja Puse pieprasa obligāti marķēt vai etiķetēt ražojumus:

1.   Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses koordinatoram, kas atbild par TBT nodaļu. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu savstarpēji pieņemamu jautājuma risinājumu, un šajā nolūkā var sasaukt Sadarbības komiteju.

2.   Lielākai noteiktībai – šis pants neskar Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar 14. nodaļu.

1.   Katra Puse ieceļ TBT nodaļas koordinatoru un informē otru Pusi, ja tas mainās. TBT nodaļas koordinatori sadarbojas, lai atvieglotu šīs nodaļas īstenošanu un Pušu sadarbību visos jautājumos, kas saistīti ar TBT nolīgumu.

2.   Katra TBT nodaļas koordinatora funkcijas cita starpā ir šādas:

3.   TBT nodaļas koordinatori savstarpēji sazinās, izmantojot saskaņotu metodi, kas ir piemērota viņu funkciju veikšanai.

1.   Puses nodrošina, ka SFS pasākumus izstrādā un piemēro, pamatojoties uz proporcionalitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un zinātniskās pamatotības principiem un ņemot vērā starptautiskos standartus (Starptautiskā augu aizsardzības konvencija, kas parakstīta Romā 1951. gada 6. decembrī (turpmāk (“IPPC”), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (turpmāk “OIE”) un Pārtikas kodeksa komisija (turpmāk “Pārtikas kodekss”)).

2.   Katra Puse nodrošina, ka tās SFS pasākumi nerada patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp tās teritoriju un otras Puses teritoriju vienādos vai līdzīgos apstākļos. SFS pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas būtu slēpts Pušu tirdzniecības ierobežojums.

3.   Katra Puse nodrošina, ka tiek īstenoti SFS pasākumi, procedūras vai kontroles un ka informācijas pieprasījumi, kuri saņemti no otras Puses kompetentās iestādes, tiek izskatīti bez nepamatotas kavēšanās un tādā veidā, kas nav mazāk labvēlīgs importētajiem ražojumiem salīdzinājumā ar līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

1.   Importētājas Puses noteiktās prasības importam piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā, ievērojot 64. pantu.

2.   Prasības importam, kuras izklāstītas sertifikātos, kas var būt vajadzīgi pārtikas un lauksaimniecības preču tirdzniecībai starp Pusēm, balstās uz IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa principiem un to attiecīgajiem standartiem, ja vien prasības importam nav pamatotas ar zinātniski pamatotu riska novērtējumu, kurš veikts saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem noteikumiem, kas paredzēti SFS līgumā.

3.   Kirgīzu Republikas izsniegtajās importa atļaujās noteiktās prasības neietver sanitāros un veterināros nosacījumus, kas ir stingrāki par tiem, kuri paredzēti 2. punktā minētajos sertifikātos. Katrai Pusei būtu jāpiemēro saskaņoti importa sertifikāti, kurus pārvalda centrālā līmenī un kuri ir piemērojami visā eksportētājas Puses teritorijā.

1.   Puses apspriež un apmainās ar informāciju par spēkā esošajiem SFS un dzīvnieku labturības pasākumiem un par to izstrādi un īstenošanu. Šādās apspriedēs un informācijas apmaiņā attiecīgi ņem vērā SFS līgumu un IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus.

2.   Puses vienojas sadarboties jautājumos, kas saistīti ar pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību, augu aizsardzību un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, apmainoties ar informāciju, zināšanām un pieredzi, lai palielinātu spējas minētajās jomās. Šāda sadarbība var ietvert tehnisko palīdzību.

3.   Pēc otras Puses pieprasījuma Puses savlaicīgi sāk dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu problēmas saistībā ar SFS un citus steidzamus jautājumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa. Sadarbības komiteja var pieņemt noteikumus šāda dialoga norisei.

4.   Puses nozīmē un regulāri atjaunina kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī nodaļa.

1.   Puses, atkārtoti apstiprinot savas attiecīgās saistības, kas izriet no PTO līguma, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus nolūkā uzlabot savstarpējos nosacījumus pakalpojumu tirdzniecībai un ieguldījumiem.

2.   Nekas šajā nodaļā neuzliek nekādus pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu, uz kuru attiecas 9. nodaļa.

3.   Šī nodaļa neattiecas uz subsīdijām, ko piešķīrusi kāda no Pusēm.

4.   Puses atkārtoti apstiprina tiesības reglamentēt savā attiecīgajā teritorijā, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus tādās jomās kā sabiedrības veselības aizsardzība, sociālie pakalpojumi, publiskā izglītība, drošība, vide, tai skaitā klimata pārmaiņas, sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju tiesību aizsardzība, privātums un datu aizsardzība, kā arī kultūru daudzveidības veicināšana un aizsardzība.

5.   Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi Pušu darba tirgum, un uz pasākumiem, kas saistīti ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

6.   Šī nodaļa neliedz Pusei piemērot pasākumus, ar kuriem reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kuri otrai Pusei rodas saskaņā ar šo nodaļu. Vīzu pieprasīšana fiziskām personām no konkrētas valsts un to nepieprasīšana fiziskām personām no citām valstīm pati par sevi netiek uzskatīta par to ieguvumu likvidēšanu vai mazināšanu, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu.

7.   Šajā nodaļā neņem vērā režīmu, ko viena Puse piešķīrusi:

8.   Šī nodaļa neattiecas uz audiovizuālo nozari.

1.   Attiecībā uz uzņēmuma iedibināšanu saimnieciskās darbības veikšanai un šāda uzņēmuma darbību Eiropas Savienības teritorijā – Eiropas Savienība piešķir Kirgīzu Republikas ieguldītājiem un to uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts ieguldītājiem un to uzņēmumiem.

2.   Attiecībā uz uzņēmuma iedibināšanu saimnieciskās darbības veikšanai un šāda uzņēmuma darbību Kirgīzu Republikas teritorijā – Kirgīzu Republika piešķir Eiropas Savienības ieguldītājiem un to uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts saviem ieguldītājiem un to uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem un to uzņēmumiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir labāks.

3.   Lielākai noteiktībai – 1. un 2. punktā minētais režīms neietver tās procedūras strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti, kuras noteiktas citos starptautiskos nolīgumos. Būtiski noteikumi citos starptautiskos nolīgumos, ko viena Puse ir noslēgusi ar trešo personu, paši par sevi nav uzskatāmi par režīmu saskaņā ar šo pantu. Puses pasākumi saskaņā ar šādiem noteikumiem (11) var būt 1. un 2. punktā minētais režīms un tādējādi var būt iemesls šā panta pārkāpumam.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz gaisa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu vai jūras transportu.

1.   Neatkarīgi no citiem šīs nodaļas noteikumiem Pusei attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, uz kuriem attiecas GATS, nebūtu jāuzliek par pienākumu piemērot labvēlīgāku režīmu par to, kas minētajai Pusei jāpiešķir saskaņā ar GATS, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

2.   Lielākai noteiktībai – attiecībā uz pakalpojumiem šajā nolīgumā tiek iekļauti, kļūst par tā daļu un tiek piemēroti Pušu GATS īpašo saistību saraksti, tostarp atrunas un – Eiropas Savienības gadījumā – GATS pielikums par atbrīvojumiem saskaņā ar II pantu (lielākās labvēlības režīma izņēmumu saraksts).

1.   Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka tas liegtu vienai Pusei prudenciālu apsvērumu dēļ pieņemt vai saglabāt pasākumus, piemēram, lai aizsargātu ieguldītājus, noguldītājus, apdrošinājuma ņēmējus vai personas, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, vai nodrošinātu finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Ja šādi pasākumi neatbilst šim nolīgumam, tos neizmanto kā līdzekli, lai izvairītos no Puses saistībām vai pienākumiem, kas noteikti šajā nolīgumā.

2.   Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka Pusei būtu pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir publisko tiesību subjektu rīcībā.

1.   Katra Puse ļauj otras Puses ieguldītājiem viņu uzņēmumos nodarbināt minētās otrās Puses fiziskās personas, ja šie darbinieki ir uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki.

2.   Šā panta 1. punktā minēto fizisko personu ieceļošanai un pagaidu uzturēšanās nosaka šādus laikposmus:

3.   Turpina piemērot visas Pušu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību un sociālā nodrošinājuma pasākumiem, tostarp noteikumus par uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām un darba koplīgumiem.

4.   Šo pantu nepiemēro gadījumos, kad uzņēmuma ietvaros pārcelta darbinieka pagaidu uzturēšanās nolūks vai sekas ir iesaistīties darbinieku vai vadības strīdā vai sarunās vai kā citādi ietekmēt to rezultātu.

1.   Katra Puse dara visu iespējamo, lai izvairītos no jebkādu tādu pasākumu vai darbību veikšanas, kas otras Puses ieguldītājiem piemērojamos nosacījumus par uzņēmumu iedibināšanu un darbību savā teritorijā padara ierobežojošākus par tiem nosacījumiem, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas.

2.   Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ņemot vērā 13. nodaļu, Kirgīzu Republika informē Eiropas Savienību par savu nodomu pieņemt jaunus normatīvos aktus, kas Eiropas Savienības ieguldītājiem piemērojamos nosacījumus par uzņēmumu iedibināšanu vai darbību Kirgīzu Republikā varētu padarīt ierobežojošākus par tiem nosacījumiem, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas.

3.   Eiropas Savienība var lūgt Kirgīzu Republiku darīt zināmus 2. punktā minēto normatīvo aktu projektus un sākt apspriešanos par šādiem projektiem.

4.   Ja jauni normatīvie akti, kuri ieviesti Kirgīzu Republikā, Eiropas Savienības ieguldītājiem piemērojamos nosacījumus par uzņēmumu darbību padarītu ierobežojošākus par tiem, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas, tad šādus normatīvos aktus trīs gadus pēc to stāšanās spēkā nepiemēro tiem uzņēmumiem, kuri minēto normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdī jau bija iedibināti Kirgīzu Republikā.

5.   Lielākai noteiktībai – nodokļu pasākumus, kurus Kirgīzu Republika piemēro nediskriminējošā veidā, neuzskata par ierobežojošākiem 4. punkta nozīmē.

1.   Puses apņemas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski atļautu pakalpojumu pārrobežu sniegšanu starp Pusēm, ņemot vērā norises Pušu attiecīgajās pakalpojumu nozarēs.

2.   Sadarbības padome sniedz ieteikumus šā panta īstenošanai.

1.   Puses piemēro principu par neierobežotu piekļuvi starptautiskiem jūras pārvadājumu tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas.

2.   Piemērojot 1. punktā minēto principu, Puses:

1.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā – katra Puse no šā nolīguma stāšanās spēkā nodrošina kapitāla brīvu apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar Puses teritorijā piemērojamiem tiesību aktiem un 6. nodaļas noteikumiem, kā arī šā ieguldītā kapitāla un visas šo ieguldījumu radītās peļņas likvidāciju vai repatriāciju.

2.   Neskarot citus šā nolīguma noteikumus, neviena Puse neievieš jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un kārtējiem maksājumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstu un Kirgīzu Republikas rezidentiem un nepadara esošo režīmu ierobežojošāku.

3.   Puses apspriežas nolūkā sekmēt savstarpējo kapitāla apriti, lai veicinātu tirdzniecību un ieguldījumus.

1.   Šā nolīguma 83. un 84. pants neliedz Pusei piemērot tās normatīvos aktus, kuri attiecas uz:

2.   Šā panta 1. punktā minētos normatīvos aktus nepiemēro patvaļīgi vai diskriminējoši, vai veidā, kas citādi rada slēptus ierobežojumus kapitāla apritei, maksājumiem vai pārvedumiem.

1.   Ārkārtējos apstākļos, ja pastāv nopietnas grūtības vai šādu grūtību draudi monetārās politikas un valūtas kursa politikas darbībai Kirgīzu Republikā vai tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras valūta nav euro, vai ekonomiskās un monetārās savienības darbībai Eiropas Savienībā, tad attiecīgā Puse uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, var pieņemt vai atstāt spēkā aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētos pasākumus ierobežo, ciktāl tie ir absolūti nepieciešami.

1.   Ja viena Puse saskaras ar nopietnām maksājumu bilances vai ārējām finansiālām grūtībām vai ja pastāv šādu grūtību draudi, tā var pieņemt vai atstāt spēkā ierobežojošus pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem (12).

2.   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi:

3.   Katra Puse var pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz preču tirdzniecību, lai aizsargātu savu ārējo finanšu pozīciju vai maksājumu bilanci. Šādi pasākumi atbilst GATT 1994 un 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību Vienošanās par maksājumu bilances noteikumiem.

4.   Katra Puse var pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību, lai aizsargātu savu ārējo finanšu pozīciju vai maksājumu bilanci. Šādi pasākumi ir saskaņā ar GATS XII pantu.

5.   Puse, kas atstājusi spēkā vai pieņēmusi 1. un 2. punktā minētos pasākumus, nekavējoties paziņo par tiem otrai Pusei.

6.   Ja pieņem vai atstāj spēkā ierobežojumus saskaņā ar šo pantu, Sadarbības komitejā nekavējoties rīko apspriešanos, ja vien tā netiek rīkota citos forumos. Apspriedēs novērtē maksājumu bilances vai ārējās finansiālās grūtības, kas izraisījušas attiecīgos pasākumus, cita starpā ņemot vērā šādus faktorus:

7.   Šā panta 6. punktā minētajās apspriedēs izskata ikviena ierobežojošā pasākuma atbilstību 1. un 2. punktam. Tiek pieņemti visi Starptautiskā Valūtas fonda sniegtie attiecīgie statistikas vai faktu konstatējumi, ja tādi ir, un secinājumos ņem vērā Starptautiskā Valūtas fonda veikto novērtējumu par attiecīgās Puses maksājumu bilanci un ārējo finanšu pozīciju.

1.   Šī nodaļa attiecas uz ikvienu pasākumu, kas saistīts ar aptverto iepirkumu, neatkarīgi no tā, vai tas pilnībā vai daļēji tiek veikts elektroniski.

2.   Šajā nodaļā “aptvertais iepirkums” ir iepirkums valstiskām vajadzībām:

3.   Ja vien 9. pielikumā nav noteikts citādi, šī nodaļa neattiecas uz:

4.   Katras Puses saistības attiecībā uz aptverto iepirkumu un ar to saistīto piekļuvi informācijai ir izklāstītas 9. pielikumā:

5.   Ja iepirkuma veicējs saistībā ar aptverto iepirkumu pieprasa, lai persona, kas nav iekļauta 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļas attiecīgajā kādas Puses apakšiedaļā, veic iepirkumu atbilstoši īpašām prasībām, tad šādām prasībām mutatis mutandis piemēro šā panta 4. punktu.

Vērtības noteikšana

6.   Aplēšot iepirkuma vērtību ar mērķi noskaidrot, vai tas ir aptvertais iepirkums, iepirkuma veicējs:

7.   Ja atsevišķas iepirkuma prasības rezultātā tiek noslēgts vairāk nekā viens līgums vai līgumi tiek noslēgti atsevišķās daļās (turpmāk “atkārtoti līgumi”), tad aplēsto maksimālo kopējo vērtību aprēķina, ņemot par pamatu:

8.   Ja iepirkumu veic, izmantojot preces vai pakalpojuma nomāšanu,īrēšanu vai nomāšanu ar izpirkuma tiesībām, vai ja nav precizēta iepirkuma kopējā cena, novērtējuma pamatā ir:

1.   Nekas šajā nodaļā neliedz vienai Pusei veikt darbības vai neizpaust informāciju, ko Puse uzskata par vajadzīgu tai būtisku drošības interešu aizsardzībai saistībā ar šādiem iepirkumiem:

2.   Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pušu starpā, ja pastāv vieni un tie paši apstākļi, vai izraisa slēptus ierobežojumus tirdzniecībai starp Pusēm, neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu kādai pusei noteikt vai veikt pasākumus, kas:

1.   Attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas attiecas uz aptverto iepirkumu, Puse, tostarp tās iepirkuma veicēji, nekavējoties un bez nosacījumiem piemēro otras Puses precēm un pakalpojumiem un otras Puses piegādātājiem, kuri piedāvā šādas preces vai pakalpojumus, tādu režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kuru šī Puse, tostarp tās iepirkuma veicēji, piemēro savām precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

2.   Attiecībā uz jebkuru pasākumu saistībā ar aptverto iepirkumu Puse, tostarp tās iepirkuma veicēji:

3.   Katra puse nodrošina, ka otras Puses piegādātājiem, kuri, izveidojot, iegādājoties vai uzturot juridisku personu, ir izveidojuši komerciālu klātbūtni tās teritorijā, attiecībā uz visiem Puses publiskajiem iepirkumiem tās teritorijā piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kurš saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem piešķirts tās vietējiem piegādātājiem.

Piemēro 157. pantā noteiktos vispārīgos izņēmumus.

4.   Ja aptverto iepirkumu veic, izmantojot elektroniskos līdzekļus, iepirkuma veicējs:

5.   Iepirkuma veicējs īsteno aptverto iepirkumu pārredzamā un objektīvā veidā, kas:

6.   Aptvertā iepirkuma vajadzībām neviena Puse nepiemēro precēm vai pakalpojumiem, ko importē vai piegādā no otras Puses, tādus izcelsmes noteikumus, kuri atšķiras no izcelsmes noteikumiem, ko šī Puse tajā pašā laikā piemēro šo pašu preču vai pakalpojumu importam vai piegādēm parastā tirdzniecības apritē.

7.   Attiecībā uz aptverto iepirkumu Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, necenšas noteikt, neņem vērā, nenosaka un neizmaksā kompensācijas.

8.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro:

9.   Katra Puse nodrošina, ka tā ir ieviesusi pienācīgus pasākumus, lai novērstu korupciju tās publiskajā iepirkumā. Minētie pasākumi var ietvert procedūras, kuru mērķis ir vai nu uz nenoteiktu laiku, vai uz noteiktu laikposmu liegt tiesības piedalīties Puses iepirkumos piegādātājiem, attiecībā uz kuriem minētās Puses tiesu iestādes vai kompetentās valsts iestādes ar galīgo lēmumu ir konstatējušas, ka šie piegādātāji ir iesaistījušies krāpnieciskās vai citās nelikumīgās darbībās saistībā ar publisko iepirkumu minētās Puses teritorijā. Katra Puse arī nodrošina, ka tā ir ieviesusi pasākumus un procedūras, lai pēc iespējas novērstu vai tiktu galā ar visiem iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar personām, kuras iesaistītas iepirkumā vai ietekmē to.

1.   Katra Puse:

2.   Katra Puse 9. pielikuma 6. iedaļā uzskaita:

3.   Puse nekavējoties paziņo Sadarbības komitejai par visām izmaiņām informācijā, kas saskaņā ar šā panta 2. punktu ir uzskaitīta 9. pielikuma 6. iedaļā.

1.   Visi šajā pantā minētie paziņojumi (paziņojums par paredzēto iepirkumu, kopsavilkuma paziņojums un paziņojums par plānoto iepirkumu) ir tieši pieejami elektroniskā veidā bez maksas ar vienota tiešsaistes piekļuves punkta starpniecību. Turklāt paziņojumus var arī publicēt piemērotos papīra formāta plašsaziņas līdzekļos, un vismaz līdz paziņojumā norādītā termiņa beigām šie paziņojumi ir viegli pieejami sabiedrībai.

2.   Katra aptvertā iepirkuma gadījumā iepirkuma veicējs publicē paziņojumu par paredzēto iepirkumu, izņemot 166. pantā minētajos apstākļos.

3.   Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, katrā paziņojumā par paredzēto iepirkumu norāda šādu informāciju:

4.   Attiecībā uz katru paredzēto iepirkumu vienlaikus ar paziņojuma par paredzēto iepirkumu publicēšanu iepirkuma veicējs kādā no PTO valodām publisko kopsavilkuma paziņojumu, kas ir viegli pieejams. Kopsavilkuma paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

5.   Iepirkuma veicēji tiek mudināti pēc iespējas agrāk katrā fiskālajā gadā publicēt atbilstošajos elektroniskajos un, ja pieejami, papīra formāta plašsaziņas līdzekļos, kas uzskaitīti 9. pielikuma 6. iedaļā, paziņojumu par turpmākajiem iepirkuma plāniem (“paziņojums par plānoto iepirkumu”). Paziņojumu par plānoto iepirkumu publicē arī 9. pielikuma 6. iedaļā minētajā vienotā piekļuves punkta tīmekļa vietnē, ievērojot šā panta 3. punktu. Paziņojumā būtu jānorāda iepirkuma priekšmets un plānotais datums, kad paziņojums par paredzēto iepirkumu tiks publicēts.

6.   Iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas B vai C iedaļa, var izmantot paziņojumu par plānoto iepirkumu kā paziņojumu par paredzēto iepirkumu, ja tas paziņojumā iekļauj šā panta 4. punktā minēto informāciju tādā apmērā, kādā tā iepirkuma veicējam ir pieejama, un apliecinājumu par to, ka ieinteresētajiem piegādātājiem sava interese par iepirkumu būtu jāizsaka iepirkuma veicējam.

1.   Iepirkuma veicējs aprobežojas vienīgi ar tiem nosacījumiem dalībai iepirkuma procedūrā, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu to, ka piegādātājam ir juridiskās un finansiālās iespējas un komerciālās un tehniskās spējas nodrošināt attiecīgo iepirkumu.

2.   Nosakot dalības nosacījumus, iepirkuma veicējs:

3.   Novērtējot to, vai piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem, iepirkuma veicējs:

4.   Ja ir pamatojoši pierādījumi, Puse, tostarp tās iepirkuma veicēji, var izslēgt piegādātāju no dalības iepirkumā, pamatojoties uz tādiem iemesliem kā:

1.   Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, var uzturēt piegādātāju reģistrācijas sistēmu, kurā ieinteresētajiem piegādātājiem ir jāreģistrējas un jāsniedz konkrēta informācija. Šādā gadījumā Puse nodrošina, ka ieinteresētajiem piegādātājiem ar elektronisku līdzekļu starpniecību pēc iespējas lielākā apmērā ir pieejama informācija par reģistrācijas sistēmu un ka tie jebkurā laikā var pieprasīt reģistrāciju. Iepirkuma veicējs saprātīgā laikposmā informē piegādātājus par lēmumu apstiprināt vai noraidīt šo pieprasījumu. Ja pieprasījums tiek noraidīts, lēmumu pienācīgi pamato.

2.   Katra Puse nodrošina, ka:

3.   Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nepieņem un nepiemēro reģistrācijas sistēmas vai kvalificēšanas procedūru, kuru mērķis vai ietekme ir tāda, ka tiek radīti nevajadzīgi šķēršļi otras Puses piegādātāju dalībai pirmās minētās Puses iepirkumā.

4.   Ja iepirkuma veicējs ir paredzējis izmantot selektīvu konkursa procedūru, tad tas:

5.   Iepirkuma veicējs ļauj visiem kvalificētajiem piegādātājiem piedalīties konkrētā iepirkumā, ja vien iepirkuma veicējs paziņojumā par paredzēto iepirkumu nav norādījis to kvalificēto piegādātāju skaita ierobežojumus, kuriem atļauts iesniegt piedāvājumus, un kritērijus ierobežota skaita piegādātāju atlasei. Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu adresē vairākiem kvalificētiem piegādātājiem, kas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci.

6.   Ja iepirkuma procedūras dokumenti nav publiski pieejama no 4. punkta a) apakšpunktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, tad iepirkuma veicējs nodrošina, ka minētie dokumenti vienlaicīgi ir pieejami visiem kvalificētajiem piegādātājiem, kas atlasīti saskaņā ar 5. punktu.

7.   Iepirkuma veicējs var uzturēt daudzkārt lietojamu sarakstu ar nosacījumu, ka paziņojums ar uzaicinājumu ieinteresētajiem piegādātājiem pieteikties uz iekļaušanu sarakstā:

8.   Paziņojumā, kas paredzēts 7. punktā, ir ietverts:

9.   Neatkarīgi no 7. punkta, ja daudzkārt lietojams saraksts ir derīgs ne ilgāk kā trīs gadus, iepirkuma veicējs var publiskot 7. punktā minēto paziņojumu tikai vienreiz, proti, saraksta derīguma termiņa sākumā, ja paziņojums:

10.   Iepirkuma veicējs ļauj piegādātājiem pieteikties jebkurā laikā, lai tos iekļautu daudzkārt lietojamā sarakstā, un pietiekami īsā laikā iekļauj attiecīgajā sarakstā visus kvalificētos piegādātājus.

11.   Ja piegādātājs, kas nav iekļauts daudzkārt lietojamā sarakstā, iesniedz pieteikumu dalībai iepirkumā, kuram izmanto daudzkārt lietojamo sarakstu, un visus nepieciešamos dokumentus 164. panta 2. punktā paredzētajā termiņā, tad iepirkuma veicējs izskata pieteikumu. Iepirkuma veicējs neizslēdz piegādātāju no dalības iepirkumā, pamatojoties uz to, ka iepirkuma veicējam nav pietiekami daudz laika izskatīt pieteikumu, izņemot ārkārtas gadījumus, kad iepirkuma sarežģītības dēļ iepirkuma veicējs nespēj pabeigt pieteikuma izskatīšanu laikposmā, kas atvēlēts konkursa piedāvājumu iesniegšanai.

12.   Iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas 9. pielikuma 2. un 3. iedaļa, paziņojumu, ar ko uzaicina piegādātājus pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, var izmantot kā paziņojumu par paredzēto iepirkumu ar noteikumu, ka:

13.   Iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas 9. pielikuma 2. un 3. iedaļa, var atļaut piegādātājam, kas pieteicies iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, piedalīties iepirkuma procedūrā attiecībā uz konkrēto iepirkumu, ja ir pietiekami daudz laika, lai iepirkuma iestāde varētu pārbaudīt, vai piegādātājs atbilst dalības noteikumiem.

14.   Iepirkuma veicējs nekavējoties informē katru piegādātāju, kas iesniedzis pieteikumu dalībai iepirkumā vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, par iepirkuma veicēja lēmumu attiecībā uz jebkuru no šādiem pieteikumiem.

15.   Ja iepirkuma veicējs noraida piegādātāja pieteikumu dalībai iepirkumā vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, vairs neatzīst piegādātāju par kvalificētu piegādātāju vai svītro to no daudzkārt lietojamā saraksta, tad iepirkuma veicējs nekavējoties informē piegādātāju un pēc tā pieprasījuma nekavējoties sniedz piegādātājam rakstisku skaidrojumu par sava lēmuma iemesliem.

1.   Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nesagatavo, nepieņem vai nepiemēro tehniskās specifikācijas vai neizklāsta nekādu atbilstības novērtēšanas procedūru ar mērķi radīt nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai starp Pusēm.

2.   Izklāstot tehniskās specifikācijas iepērkamajām precēm vai pakalpojumiem, iepirkuma veicējs vajadzības gadījumā:

3.   Ja tehniskajās specifikācijās ir izklāstīti konstrukcijas vai aprakstošie parametri, tad iepirkuma veicējam attiecīgā gadījumā būtu jānorāda, ka tas izskatīs piedāvājumus līdzvērtīgu preču vai pakalpojumu piegādei, kuri acīmredzami atbilst iepirkuma prasībām, iekļaujot iepirkuma procedūras dokumentācijā tādus vārdus kā “vai līdzvērtīgs”.

4.   Iepirkuma veicējs tehniskajās specifikācijās neizklāsta prasības par konkrētas preču zīmes vai tirdzniecības nosaukuma, patentu, autortiesībām, dizainparaugu, tipu, konkrētu izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju un neatsaucas uz tiem, ja vien citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami raksturot iepirkuma prasības, ar nosacījumu, ka iepirkuma veicējs iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj tādus vārdus kā “vai līdzvērtīgs”.

5.   Iepirkuma veicējs no personas, kurai var būt komerciāla interese par iepirkumu, neprasa un nepieņem tādus ieteikumus, kas var izslēgt konkurenci un ko var izmantot, gatavojot vai pieņemot tehniskas specifikācijas konkrētam iepirkumam.

6.   Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, var sagatavot, pieņemt vai piemērot tehniskās specifikācijas, lai veicinātu dabas resursu saglabāšanu vai vides aizsardzību, ja Puse to dara saskaņā ar šo pantu.

Puse var:

7.   Iepirkuma veicējs dara pieejamu piegādātājiem iepirkuma procedūras dokumentāciju, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt atbilstošus piedāvājumus. Ja vien paziņojumā par paredzēto iepirkumu nav paredzēts citādi, šādā dokumentācijā pilnībā apraksta:

8.   Nosakot iepērkamo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datumu, iepirkuma veicējs ņem vērā tādus faktorus kā iepirkuma sarežģītība, paredzamo apakšuzņēmumu līgumu apjoms un laiks, kas reāli vajadzīgs preču saražošanai, preču krājumu izņemšanai un transportēšanai no piegādes vietas vai pakalpojumu sniegšanai.

9.   Izvērtēšanas kritēriji, kas izklāstīti konkursa dokumentācijā, cita starpā var ietvert cenu un citus izmaksu faktorus, kvalitāti, tehnisko vērtību, vides raksturlielumus un piegādes noteikumus.

10.   Iepirkuma veicējs nekavējoties:

11.   Ja pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas iepirkuma veicējs maina kritērijus vai prasības, kas noteiktas paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentācijā, kura darīta pieejama piegādātājiem, kas piedalās iepirkumā, vai arī groza vai atkārtoti publicē paziņojumu vai konkursa dokumentāciju, tad tas rakstiski iesniedz visas šādas izmaiņas vai grozīto vai atkārtoti publicēto paziņojumu, vai konkursa dokumentāciju:

1.   Iepirkuma veicējs atbilstīgi tā samērīgām vajadzībām nodrošina piegādātājiem pietiekamu laiku, kurā sagatavot un iesniegt dalības pieteikumus un pieņemamus piedāvājumus, ņemot vērā šādus faktorus:

Šie termiņi, tostarp to pagarinājumi, ir vienādi visiem piegādātājiem, kas ir ieinteresēti vai piedalās.

2.   Iepirkuma veicējs, kurš izmanto selektīvu konkursa procedūru, nosaka, ka dalības pieteikumu iesniegšanas galīgais termiņš principā ir vismaz 25 dienas no dienas, kad publicēts paziņojums par paredzēto iepirkumu. Ja steidzamības dēļ, ko iepirkuma veicējs pienācīgi pamato, šis termiņš praktiski nav piemērojams, šo termiņu var samazināt līdz termiņam, kurš nav īsāks par 10 dienām.

3.   Izņemot 4., 5., 7. un 8. punktā paredzētos gadījumus, iepirkuma veicējs nosaka, ka piedāvājumu iesniegšanas pēdējā diena ir vismaz 40 dienas pēc dienas, kad:

4.   Iepirkuma veicējs var saīsināt 3. punktā noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz mazākais 10 dienām šādos gadījumos:

5.   Iepirkuma veicējs var saīsināt 3. punktā noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām katrā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

6.   Piemērojot 5. punktu saistībā ar 4. punktu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu, nekādā gadījumā netiek saīsināts līdz mazāk par 10 dienām no dienas, kurā tika publicēts paziņojums par paredzēto iepirkumu.

7.   Neatkarīgi no citiem šā punkta noteikumiem gadījumos, kad iepirkuma veicējs iegādājas komerciālas preces vai pakalpojumus vai to apvienojumu, tas var saīsināt saskaņā ar 3. punktu noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu mazākais līdz 13 dienām, ja tas ar elektroniskiem līdzekļiem vienlaikus publicē gan paziņojumu par paredzēto iepirkumu, gan konkursa dokumentāciju. Turklāt, ja iepirkuma veicējs pieņem komerciālu preču vai pakalpojumu piedāvājumus, izmantojot elektroniskus līdzekļus, tas var saīsināt saskaņā ar 3. punktu noteikto termiņu mazākais līdz 10 dienām.

8.   Ja iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas 9. pielikuma 2. vai 3. iedaļa, ir izraudzījies visus vai ierobežotu skaitu kvalificētu piegādātāju, tas var noteikt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, iepirkuma veicējam un izraudzītajiem piegādātājiem savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās nav, minētais termiņš nav īsāks par 10 dienām.

1.   Puse var paredzēt, ka tās iepirkuma veicēji risina sarunas ar piegādātājiem, ja:

2.   Iepirkuma veicējs:

1.   Ar nosacījumu, ka iepirkuma veicējs neizmanto šo noteikumu, lai izvairītos no konkurences starp piegādātājiem, vai tādā veidā, ka tiek diskriminēti otras puses piegādātāji vai aizsargāti iekšzemes piegādātāji, iepirkuma veicējs var izmantot ierobežota konkursa procedūru un var izvēlēties nepiemērot 160., 161. un 162. pantu, 163. panta 7.–11. punktu un 164.–167. pantu kādos no šādiem apstākļiem:

2.   Iepirkuma veicējs sagatavo rakstveida ziņojumu par katru līgumu, kas piešķirts saskaņā ar 1. punktu. Ziņojumā norāda iepirkuma veicēja nosaukumu, iepirkto preču vai pakalpojumu vērtību un veidu un paziņojumu, kurā norāda 1. punktā minētos apstākļus un nosacījumus, kas pamato ierobežota konkursa procedūras izmantošanu.

1.   Iepirkuma veicējs saņem, atver un izskata visus konkursa piedāvājumus saskaņā ar procedūrām, kuras garantē iepirkuma procesa godīgumu un objektivitāti un piedāvājumu konfidencialitāti.

2.   Iepirkuma veicējs nesoda piegādātājus, kuru piedāvājums saņemts pēc noteiktā piedāvājumu saņemšanas termiņa, ja kavēšanās notikusi vienīgi iepirkuma veicēja nepareizas rīcības dēļ.

3.   Iepirkuma veicējs, kas laikposmā no konkursa piedāvājumu atvēršanas līdz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai dod iespēju piegādātājam labot neapzinātas formas kļūdas, tādu pašu iespēju nodrošina visiem piegādātājiem, kuri piedalās konkursā.

4.   Lai varētu izskatīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas iespēju, piedāvājumu iesniedz rakstveidā un atvēršanas brīdī tas atbilst būtiskajām prasībām, kas izklāstītas paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un to iesniedz kvalificēts piegādātājs.

5.   Izņemot gadījumu, kad iepirkuma veicējs sabiedrības interesēs nolemj līguma slēgšanas tiesības nepiešķirt, tas piešķir līguma slēgšanas tiesības tam piegādātājam, kuru atzinis par spējīgu izpildīt līguma noteikumus un kurš, pamatojoties vienīgi uz paziņojumos un konkursa dokumentācijā minētajiem izvērtēšanas kritērijiem, ir iesniedzis:

6.   Ja iepirkuma veicējs saņem konkursa piedāvājumu, kurā cena ir nesamērīgi zemāka par citos iesniegtajos konkursa piedāvājumos norādīto cenu, tas var konsultēties ar piegādātāju, lai pārliecinātos, ka piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem un spēj izpildīt līguma noteikumus. Iepirkuma veicējs var arī pārbaudīt, vai piegādātājs ir saņēmis subsīdijas. Tādā gadījumā piedāvājumu var noraidīt tikai šā iemesla dēļ vien, izņemot, ja piegādātājs pietiekamā termiņā, ko noteicis iepirkuma veicējs, var pierādīt, ka subsīdija ir piešķirta saskaņā ar 11. nodaļas B iedaļā noteikto kārtību attiecībā uz subsīdijām.

7.   Iepirkuma veicējs neizmanto alternatīvas iespējas, neatceļ iepirkumu un negroza piešķirtos līgumus tādā veidā, ka tiek apieti pienākumi, uz kuriem attiecas šī nodaļa.

8.   Katra Puse parasti nosaka nogaidīšanas periodu starp lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un līguma noslēgšanu, lai dotu pietiekami daudz laika konkursā neuzvarējušajiem pretendentiem pārskatīt un apstrīdēt piešķiršanas lēmumu.

1.   Iepirkuma veicējs nekavējoties informē piegādātājus, kuri piedalās konkursā, par lēmumiem, kas attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un pēc piegādātāja pieprasījuma dara to rakstiski. Ievērojot 170. panta 2. un 3. punktu, iepirkuma veicējs neatlasītajam piegādātājam pēc viņa lūguma izskaidro iemeslus, kuru dēļ iepirkuma veicējs nav atlasījis minētā piegādātāja konkursa piedāvājumu, un atlasītā piegādātāja salīdzinošās priekšrocības.

2.   Ne vēlāk kā 72 dienas pēc tāda līguma piešķiršanas, uz kuru attiecas šī nodaļa, iepirkuma veicējs publicē paziņojumu atbilstošajā elektroniskajā vai papīra formāta plašsaziņas līdzeklī, kas uzskaitīts 9. pielikuma 6. iedaļā. Ja iepirkuma veicējs publisko paziņojumu tikai elektroniskā plašsaziņas līdzeklī, informācija samērīgu laiku saglabājas viegli pieejama. Paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

3.   Katrs iepirkuma veicējs vismaz trīs gadus no dienas, kad piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, saglabā:

1.   Pēc otras Puses pieprasījuma Puse nekavējoties sniedz visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu, vai aptvertā iepirkuma procedūra veikta godīgi, objektīvi un saskaņā ar šo nodaļu, tai skaitā informāciju par izraudzītā piedāvājuma parametriem un salīdzinošajām priekšrocībām. Ja informācijas izpaušana var kaitēt konkurencei turpmākajos konkursos, tad Puse, kad saņem informāciju, to neizpauž nevienam piegādātājam, izņemot pēc tam, kad ir saņemta tās Puses piekrišana, kura sniegusi informāciju.

2.   Neatkarīgi no citiem šīs nodaļas noteikumiem Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nesniedz konkrētiem piegādātājiem informāciju, kas varētu kaitēt godīgai konkurencei starp piegādātājiem.

3.   Neko šajā nodaļā neinterpretē kā prasību Pusei, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, iestādes un pārskatīšanas struktūras, izpaust konfidenciālu informāciju, ja šāda izpaušana:

1.   Katra Puse nodrošina laicīgu, efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā, kurā piegādātājs saistībā ar tādu aptverto iepirkumu, kurā tam ir vai ir bijusi ieinteresētība, var apstrīdēt:

Visi apstrīdēšanas procedūras noteikumi ir izklāstīti rakstveidā un ir publiski pieejami.

2.   Ja piegādātājs saistībā ar aptverto piedāvājumu, kurā piegādātājs ir vai ir bijis ieinteresēts, iesniedz sūdzību par 1. punktā minēto pārkāpumu vai īstenošanas pasākumu neievērošanu, tad aptvertā iepirkuma veicēja Puse mudina iepirkuma veicēju un piegādātāju šo jautājumu atrisināt, savstarpēji apspriežoties. Iepirkuma veicējs objektīvi un laikus izskata jebkuru šādu sūdzību, neskarot piegādātāja dalību pašreizējā vai turpmākā iepirkumā vai tā tiesības pieprasīt korektīvus pasākumus saskaņā ar administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā.

3.   Katram piegādātājam tiek dots pietiekams laiks, lai sagatavotu un iesniegtu sūdzību. Minētais laikposms nekādā gadījumā nevar būt īsāks par 10 dienām no brīža, kad sūdzības pamats kļuvis zināms vai kad tam pamatoti vajadzētu būt kļuvušam zināmam piegādātājam.

4.   Katra Puse izveido vai norīko vismaz vienu neitrālu, no tās iepirkuma veicējiem neatkarīgu administratīvu vai tiesas iestādi, kas pieņemtu un izskatītu piegādātāju sūdzības, kuras radušās saistībā ar aptverto iepirkumu.

5.   Ja sākotnēji sūdzību izskata struktūra, kura nav 4. punktā minētā iestāde, tad attiecīgā Puse nodrošina, ka piegādātājs var pārsūdzēt sākotnējo lēmumu neitrālā administratīvā vai tiesu iestādē, kas ir neatkarīga no iepirkuma veicēja, uz kura aptverto iepirkumu sūdzība attiecas.

6.   Katra puse nodrošina, ka pārskatīšanas struktūras, kas minēta 5. punktā un nav tiesa, lēmumu var pārskatīt tiesā, vai arī tā ievēro procedūras, ar kurām nodrošina to, ka:

7.   Katra Puse pieņem vai atstāj spēkā procedūras, kuras nodrošina ātrus starpposma pasākumus, lai saglabātu piegādātājam iespēju piedalīties aptvertajā iepirkumā. Šādu starpposma pasākumu rezultātā iepirkuma process var tikt apturēts. Procedūrās var noteikt, ka, pieņemot lēmumu par to, vai šādi pasākumi būtu jāpiemēro, var ņemt vērā sevišķi svarīgas nelabvēlīgas sekas attiecīgām interesēm, ieskaitot sabiedrības intereses. Pamatojumu pasākumu nepiemērošanai sniedz rakstiski.

Katra Puse arī pieņem vai atstāj spēkā procedūras, ar kurām paredz korektīvus pasākumus vai kompensāciju par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu gadījumos, kad pārskatīšanas struktūra ir konstatējusi, ka ir noticis 1. punktā minētais pārkāpums vai īstenošanas pasākumu neievērošana. Kompensācija par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu var aprobežoties vai nu ar konkursa piedāvājuma sagatavošanas izmaksām, vai izmaksām, kas saistītas ar sūdzību, vai tiek segtas abas izmaksas.

1.   Puse var ierosināt grozīt tās aptverto iepirkumu, kas noteikts 9. pielikumā, vai labot savu attiecīgo apakšiedaļu 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļā.

2.   Puse, kas plāno ierosināt grozījumus 9. pielikumā:

3.   Neatkarīgi no 2. punkta b) apakšpunkta Pusei nav jāveic kompensējoši pielāgojumi, ja grozījums attiecas uz iepirkuma veicēju, pār kuru Puse ir zaudējusi savu kontroli vai ietekmi, vai ja iepirkuma veicējs turpmāk darbosies kā komercuzņēmums, kas pakļauts konkurencei tirgū, kuram piekļuve nav ierobežota.

Uzskata, ka Puse kontrolē vai ietekmē iepirkuma veicēju, ja:

4.   Otrai Pusei rakstiski jāiebilst pret ierosinātajiem 9. pielikuma grozījumiem, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja tā apstrīd, ka:

Ja 45 dienu laikā pēc 2. punkta a) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas nav iesniegti rakstiski iebildumi, tad uzskata, ka otra Puse ir piekritusi pielāgojumam vai grozījumam.

5.   Turpmāk minētās izmaiņas 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļas attiecīgajā Puses apakšiedaļā uzskata par tīri formālu labojumu, ja vien tās neietekmē šajā nodaļā paredzēto savstarpēji saskaņoto aptvērumu:

Pusei, kas veic šādu tīri formālu labojumu, nav pienākuma paredzēt kompensējošus pielāgojumus.

6.   Gadījumā, kad veic ierosinātos labojumus 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļas attiecīgajā Puses apakšiedaļā, Puse par to paziņo otrai Pusei reizi divos gados pēc šīs nodaļas stāšanās spēkā.

7.   Puse var rakstiski paziņot otrai Pusei par iebildumu pret ierosinātajiem labojumiem 45 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Puse, kas iesniedz iebildumu, paskaidro, kādēļ tā uzskata, ka ierosinātais labojums neietilpst 5. punkta darbības jomā, un apraksta ierosinātā labojuma ietekmi uz šajā nodaļā paredzēto savstarpēji saskaņoto aptvērumu. Ja 45 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas iebildums nav iesniegti rakstiski, tad uzskata, ka otra Puse ir piekritusi ierosinātajiem labojumiem.

8.   Ja otra Puse iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem vai labojumiem, Puses cenšas atrisināt šo jautājumu konsultāciju ceļā. Ja 60 dienu laikā pēc iebilduma saņemšanas nav panākta vienošanās, tad Puse, kas vēlas grozīt vai labot savu apakšiedaļu 9. pielikuma 1., 2. vai 3. iedaļā, var nodot jautājumu izskatīšanai strīdu izšķiršanas procedūrā saskaņā ar 14. nodaļu, lai noteiktu to, vai iebildums ir pamatots.

9.   Kolīdz Puses vienojas par ierosinātajiem grozījumiem vai labojumiem, tostarp gadījumos, kad viena Puse 45 dienu laikā nav izteikusi iebildumus saskaņā ar 4. vai 7. punktu vai kad jautājums ir atrisināts, izmantojot 8. punktā minēto strīdu izšķiršanas procedūru, Sadarbības padome, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, atbilstoši groza 9. pielikumu.

1.   Puses atsaucas uz ANO 1992. gada Konferences par vidi un attīstību rīcības plānu “Agenda 21”, Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk “SDO”) 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes 2006. gada Ministru deklarāciju par pilnīgas un produktīvas nodarbinātības radīšanu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai un ANO 2015. gada Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķiem (turpmāk “IAM”).

2.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu attīstību tādā veidā, kas veicina ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām. Šajā sakarā Puses atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļas.

1.   Puses atzīst katras Puses tiesības noteikt savu iekšzemes vides un darba aizsardzības līmeni un atbilstoši pieņemt vai grozīt savus attiecīgos tiesību aktus un politiku saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem un nolīgumiem nolūkā sasniegt augstu vides un darba aizsardzības līmeni.

2.   Puses atzīst, ka nav piemēroti veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, vājinot vai samazinot aizsardzības līmeni, kas paredzēts to vides tiesību aktos vai to darba tiesībās un standartos.

3.   Puse necenšas veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, atkāpjoties no saviem tiesību aktiem vides un nodarbinātības jomā vai ilglaicīgas vai atkārtotas darbības vai bezdarbības dēļ tos efektīvi neīstenojot.

1.   Puses atzīst, ka, starptautiskajai sabiedrībai risinot globālās vai reģionālās vides problēmas, vērtīgs instruments ir starptautiska vides pārvaldība un nolīgumi, kā arī pilnīga un produktīva nodarbinātība, tostarp prasmju attīstība un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem, kas ir viens no ilgtspējīgas attīstības pamatelementiem visās valstīs un prioritārs starptautiskās sadarbības mērķis.

2.   Šajā sakarā Puses, ņemot vērā šā nolīguma 259.–265. pantu, atkārtoti apstiprina savu apņemšanos efektīvi īstenot daudzpusējos vides nolīgumus, tostarp Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, kurus tās ir attiecīgi ratificējušas.

3.   Puses, ņemot vērā šā nolīguma 285.–288. pantu, atkārtoti apstiprina savu apņemšanos efektīvi īstenot SDO pamatkonvencijas, kā arī citas SDO konvencijas, ko tās ir attiecīgi ratificējušas, un uzturēt efektīvu darba inspekciju sistēmu, kura atbilst Pušu kā SDO dalībvalstu saistībām.

1.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos palielināt tirdzniecības ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā. Tādēļ Puses vienojas veicināt tādu ilgtspējas nodrošināšanas shēmu izmantošanu kā, piemēram, godīga un ētiska tirdzniecība vai ekomarķējums, korporatīvā sociālā atbildība un atbildīga darījumdarbības prakse, kā arī tirdzniecība ar vides precēm un pakalpojumiem un klimatam labvēlīgiem produktiem un tehnoloģijām un ieguldījumi tajos.

2.   Puses apmainās ar informāciju un pieredzi par savām darbībām, lai veicinātu saskaņotību un savstarpējo atbalstu starp tirdzniecības, sociālo un vides politiku, un pastiprina dialogu un sadarbību tādos jautājumos ilgtspējīgas attīstības jomā, kuri varētu rasties Pušu tirdzniecības attiecībās.

3.   Šādā Pušu dialogā un sadarbībā būtu jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši sociālie partneri, kā arī citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot pilsoniskās sabiedrības sadarbību, kas izveidota saskaņā ar 314. pantu.