(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valdības budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) ir balstīts uz mērķi nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kuras pamatā ir finanšu stabilitāte, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā saskaņā ar LESD 126. pantu, ko sīkāk reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1), kura ir SIP daļa, ir paredzēts lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Protokolā Nr. 12 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētos noteikumus. Reformētajā Savienības ekonomikas pārvaldības regulējumā, kas stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī, ir ietverta Padomes Regula (ES) 2024/1264 (3), ar kuru grozīja Regulu (EK) Nr. 1467/97. Šis lēmums attiecas tikai uz valdības budžeta deficīta attiecības pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pārsniegšanu attiecībā pret LESD noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, ievērojot spēkā esošās tiesību normas.

(4)

LESD 126. panta 5. punktā ir paredzēts, ka gadījumos, kad Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts, tai jānosūta attiecīgajai dalībvalstij atzinums un attiecīgi jāinformē Padome. Komisija, ņemot vērā savu 2024. gada 19. jūnija ziņojumu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, un ievērojot Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, kurš pieņemts saskaņā ar LESD 126. panta 4. punktu, ir secinājusi, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Tādēļ Komisija 2024. gada 8. jūlijā adresēja Slovākijai šādu atzinumu un attiecīgi informēja Padomi.

(5)

LESD 126. panta 6. punktā ir paredzēts, ka Padomei, pirms tā, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, pieņem lēmumu par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, ir jāizskata apsvērumi, ko var būt sniegusi attiecīgā dalībvalsts. Slovākijas gadījumā vispārējā novērtējuma rezultātā ir pieņemti turpmāk izklāstītie secinājumi.

(6)

Saskaņā ar datiem, kurus Komisija (Eurostat) validējusi 2024. gada 22. aprīlī, vispārējās valdības budžeta deficīts Slovākijā 2023. gadā sasniedza 4,9 % no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds bija 56,0 % no IKP. Saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu izstrādātajā ziņojumā Komisija uzskatīja, ka deficīta rādītājs, kas 2023. gadā pārsniedza LESD noteikto atsauces vērtību (3 % no IKP), nav ārkārtējs, jo tam par pamatu nav ne ārkārtēji apstākļi, ne arī nopietna ekonomikas lejupslīde SIP nozīmē. Pamatojoties uz Komisijas 2024. gada pavasara prognozi, kurā paredzēts, ka vispārējās valdības deficīts 2024. un 2025. gadā saglabāsies virs 3 % no IKP, LESD noteiktās atsauces vērtības pārsniegums nav arī īslaicīgs. Kopsummā deficīts 2023. gadā bija virs LESD noteiktās atsauces vērtības 3 % no IKP un nebija tuvu tai. Pārsniegums netiek uzskatīts par ārkārtēju atbilstoši definīcijām LESD un SIP, ne tas tiek uzskatīts par īslaicīgu. Tādējādi LESD un Regulā (EK) Nr. 1467/97 definētais deficīta kritērijs pirmšķietami nav izpildīts.

(7)

Saskaņā ar Slovākijas 2024. gada stabilitātes programmu tiek plānots, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā sasniegs 5,9 % no IKP. Tas ir apstiprināts Komisijas 2024. gada pavasara prognozē, kurā arī norādīts, ka deficīts būs 5,9 % no IKP, kas pārsniedz LESD noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP un nav tuvu tai. Deficīta pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu ir skaidrojams ar to, ka tiek turpināti esošie atbalsta pasākumi augstu enerģijas cenu seku mazināšanai un ieviesti jauni pasākumi, kas palielina izdevumus, piemēram, tādi kā 13. pensijas maksājuma pastāvīgs palielinājums, lielāki izdevumi par veselības aprūpi, Tūrisma un sporta ministrijas izveide, Izglītības likuma grozījums, ar kuru ievieš likumīgas tiesības uz uzņemšanu bērnudārzā tādu bērnu gadījumā, kas ir vecāki par trīs gadiem, un bērnu ar speciālās izglītības vajadzībām tiesību uzlabošana, kā arī uz sniegumu balstītu līgumu ieviešana publiskajās universitātēs.

(8)

Saskaņā ar LESD 126. panta 3. punkta prasībām Komisija savā ziņojumā arī analizēja visus būtiskos faktorus atbilstīgi minētajam pantam. Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punkta otrajā daļā, gadījumos, kad valdības parāda attiecība pret IKP nepārsniedz atsauces vērtību, posmos pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāņem vērā būtiskie faktori. Kopumā jāatzīmē, ka būtiskie faktori, kas izvērtēti saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu izstrādātajā ziņojumā, ir deficītu palielinoši faktori. Minēto būtisko faktoru ņemšana vērā atstāj negrozītu secinājumu, ka LESD noteiktais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(9)

Ņemot vērā to, ka valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 20. septembris, kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1263 (4) 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu var pagarināt orientējoši līdz 2024. gada 15. oktobrim, kas ir eurozonas dalībvalstu budžeta plānu projektu iesniegšanas diena, Padome pieņem zināšanai, ka nākamais procedūras posms, proti, LESD 126. panta 7. punktā paredzētais Komisijas ieteikums Padomes ieteikumam par pārmērīgā deficīta novēršanu sakritīs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 473/2013 (5) 7. pantā paredzētajiem Komisijas atzinumiem par eurozonas dalībvalstu budžeta plānu projektiem. Šī pieeja ļauj nodrošināt konsekvenci starp budžeta prasībām, kas jāievēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros, un korekcijām, kuras izklāstītas valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos. Lai nodrošinātu šādu konsekvenci, vienlaikus izvairoties no uzraudzības nepilnībām pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā, valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni ir jāiesniedz laikus. Šis grafiks būtu jāuzskata par izņēmuma grafiku un par tādu, kas ir saistīts ar pāreju uz jauno regulējumu, un tāpēc tas nerada precedentu. Padome arī pieņem zināšanai, ka gadījumā, ja valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns netiks iesniegts laikus, LESD 126. panta 7. punktā paredzētajā Komisijas ieteikumā Padomes ieteikumam tiks ņemta vērā atsauces trajektorija, ko Komisija nosūtījusi dalībvalstij, kura ir noteikta saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263,