(1)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tiešie ārvalstu ieguldījumi pieskaitāmi pie jautājumiem, kuri ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā. Ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu, Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku.

(2)

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2017. gada 16. maija Atzinumā 2/15 precizēja kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Singapūru (1) kontekstā, norādot, ka strīdu izslēgšanai no dalībvalstu tiesu jurisdikcijas nevar būt tīri papildinošs raksturs un to tādējādi nevar ieviest bez dalībvalstu piekrišanas. Procedūru attiecībā uz jauktu nolīgumu noslēgšanu EST precizēja 2021. gada 6. oktobra Atzinumā 1/19 par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija).

(3)

Padome un dalībvalstis 2014. gada 10. februārī Komisiju pilnvaroja risināt sarunas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) aizgādnībā izstrādāto konvenciju par to, kā piemērot pārredzamības noteikumus strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti.

(4)

Minētās sarunas tika sekmīgi noslēgtas 2014. gada 9. jūlijā. Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja 2014. gada 10. decembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti (“konvencija”). 2015. gada 17. martā konvencija tika atvērta parakstīšanai Portluī, Maurīcijā, un pēc tam Apvienoto Nāciju mītnē Ņujorkā.

(5)

Ciktāl iespējams, strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti ir vēlams piemērot UNCITRAL Noteikumus par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti (“noteikumi”). Attiecībā uz Savienību noteikumi būtu jāpiemēro Enerģētikas hartas nolīgumam (2).

(6)

Jānorāda, ka noteikumu 1. panta otrā zemsvītras piezīme nozīmē, ka Savienībai, rīkojoties kā atbildētājai, būtu jāpiemēro noteikumu 7. panta 5. punkts, lai novērstu tādas informācijas izpaušanu, ko Savienība uzskata par tādu, kas ir pretrunā kādas dalībvalsts būtiskām drošības interesēm.

(7)

Savienībai nebūtu jāpiemēro noteikumi, kad tā rīkojas kā atbildētāja lietā, kas, ievērojot Enerģētikas hartas nolīgumu, uzsākta pret dalībvalsti, kura nav konvencijas puse, ja vien ar attiecīgo dalībvalsti nav panākta citāda vienošanās.

(8)

Konvencija būtu jāparaksta Savienības vārdā.

(9)

Saskaņā ar Līgumiem Komisijai būtu jānodrošina konvencijas parakstīšana, ar noteikumu, ka tā tiek noslēgta,