(1)

Ar elektronisku paziņojumu, kas reģistrēts 2018. gada 16. maijā, Ungārija paziņoja Komisijai par savu nodomu piešķirt reģionālo ieguldījumu atbalstu uzņēmumam Samsung SDI Magyarország Zrt. (“Samsung SDI” jeb “saņēmējs”).

(2)

Komisija 2019. gada 14. oktobra vēstulē (“lēmums par procedūras sākšanu”) informēja Ungāriju, ka tā ir nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo reģionālā ieguldījumu atbalsta pasākumu (“atbalsta pasākums”), un aicināja Ungāriju viena mēneša laikā iesniegt piezīmes.

(3)

Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Tajā pašā publikācijā Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(4)

Piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza Ungārija, Samsung SDI un Dienvidkoreja.

(5)

Komisija 2021. gada 29. jūnija vēstulē informēja Ungāriju, ka tā ir nolēmusi paplašināt lēmuma par procedūras sākšanu darbības jomu (“paplašināšanas lēmums”) attiecībā uz atbalsta pasākumu (3). Tā aicināja Ungāriju viena mēneša laikā iesniegt piezīmes. Paplašināšanas lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4).

(6)

Piezīmes par paplašināšanas lēmumu iesniedza Ungārija, Samsung SDI un Dienvidkoreja. Ungārija piezīmes par minēto lēmumu iesniedza 2021. gada 9. augusta vēstulē. Samsung SDI sākotnējās piezīmes par minēto lēmumu nosūtīja 2022. gada 28. janvārī, bet galīgās piezīmes – 2022. gada 14. martā. Dienvidkoreja piezīmes nosūtīja 2022. gada 18. martā.

(7)

2022. gada 21. martā Ungārija nosūtīja piezīmes par Samsung SDI iesniegto informāciju un apstiprināja, ka tai nav piezīmju par Dienvidkorejas iesniegto informāciju.

(8)

Komisija nosūtīja Ungārijai papildu informācijas pieprasījumus, pēdējo no tiem – 2022. gada decembrī, un Ungārija uz tiem laikus atbildēja.

(9)

2023. gada 17. februāra vēstulē Ungārija piekrita, ka šis lēmums tiek pieņemts un paziņots angļu valodā.

(10)

Ungārija plāno veicināt reģionālo attīstību, sniedzot reģionālo atbalstu pastāvošas Samsung SDI struktūrvienības jaudas palielināšanai; šī struktūrvienība ražo akumulatoru elementus elektrotransportlīdzekļiem (“ET”) Gedā [Göd], Peštas [Pest] meģē, Vidusungārijā. Geda atrodas apgabalā, kas ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, nepārsniedzot 35 % reģionālā atbalsta standarta griestus, kas noteikti Ungārijas reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam (5).

(11)

Atbalsta saņēmējs ir Samsung SDI – meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder Samsung SDI Co. Ltd. (“Samsung SDI grupa”), kura galvenā mītne atrodas Dienvidkorejā. Samsung SDI grupa ir liels uzņēmums ar gandrīz 19 000 darbinieku visā pasaulē, un 2016. gadā tās apgrozījums bija aptuveni 4 miljardi EUR.

(12)

Samsung SDI grupa ražo atkārtoti uzlādējamas baterijas, ko izmanto IT nozarē, elektrotransportlīdzekļos un enerģijas uzglabāšanas sistēmās (EUS).

(13)

2016. gadā Samsung SDI Gedā izveidoja ET akumulatoru rūpnīcu (“ieguldījums Nr. 1”) ar maksimālo jaudu [100 000–400 000] (6) ET akumulatoru elementu mēnesī, kas atbilst gada jaudai [0,1–0,5] GWh. Šī ražotne sāka izmēģinājuma ražošanu 2017. gada otrajā ceturksnī, bet masveida ražošanu – 2018. gada maijā. Ieguldījumam Nr. 1 valsts atbalsts netika piešķirts.

(14)

Ungārija apstiprināja, ka saņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7) nozīmē. Ungārija apņēmās apturēt paziņotā atbalsta piešķiršanu un/vai izmaksāšanu saņēmējam līdz brīdim, kad saņēmējs būs atmaksājis vai iemaksājis atsevišķā kontā nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu un attiecīgos atgūšanas procentus, ja izrādīsies, ka tas ir iepriekš saņēmis nelikumīgu atbalstu, kas ar Komisijas lēmumu atzīts par nesaderīgu.

(15)

Ar atbalsta pasākumu atbalstītais projekts (“ieguldījums Nr. 2”) attiecas uz ET akumulatoru elementu ražotnes jaudas palielināšanu saņēmējam piederošā jau pastāvošā struktūrvienībā Gedā (t. i., struktūrvienībā, kas izveidota, izmantojot ieguldījumu Nr. 1). Tika plānots, ka pēc paredzētā jaudas palielinājuma Samsung SDI ražošanas jauda Ungārijā sasniegs 6 miljonus akumulatoru elementu mēnesī (..), kas atbilst gada jaudai [17–20] GWh (8). Samsung SDI plānoja izmantot [50–90] % no šīs jaudas, lai apkalpotu Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) tirgu, un [10–40] % – lai apkalpotu (..) (9).

(16)

Atbalsta pasākums atbalsta ieguldījumus aprīkojumā un iekārtās, kas saistīti ar akumulatoru elementu ražošanu, kā arī minēto akumulatoru elementu ražošanai nepieciešamajās telpās. Samsung SDI paredzēja papildināt ieguldījumu elementu ražošanā ar papildu ieguldījumiem akumulatoru moduļu un akumulatoru bloku (10) ražošanā, par kuriem atbalsts netiktu prasīts. Ieguldījumu Nr. 2 bija paredzēts īstenot divos posmos (11) (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 1. tabulu 16. apsvērumā).

(17)

Ar ieguldījumu Nr. 2 saistītais darbs sākās 2017. gada 1. decembrī, pēc tam kad saņēmējs 2017. gada 13. septembrī bija iesniedzis Ungārijai attiecīgo atbalsta pieteikumu. Bija paredzēts, ka ieguldījums Nr. 2 tieši radīs 1 200 jaunu darbvietu.

(18)

Ungārija apstiprināja, ka Samsung SDI līdz 2021. gada beigām bija pabeidzis ieguldījumam Nr. 2 nepieciešamā aprīkojuma iegādi un ka ieguldījums Nr. 2 sasniedza pilnu ražošanas jaudu 2022. gada janvārī, kā plānots.

(19)

Ungārija norāda, ka Samsung SDI plānoja attīstīt un veikt ET akumulatoru elementu masveida ražošanu, būtiski mainot paņēmienus, aprīkojumu un programmatūru.

(20)

Samsung SDI jauno procesa inovāciju mērķis bija samazināt akumulatoru elementu ražošanas laiku un izmaksas. Abos ieguldījuma Nr. 2 posmos ieviesto procesa inovāciju rezultātā tiktu pārveidoti ražotie akumulatoru elementi un daži ražošanas procesā izmantotie izejresursi.

(21)

Ungārija arī paskaidroja, ka ET akumulatoru tirgū pastāv trīs atšķirīgas elementu pamatkonstrukcijas (t. i., prizmatiski elementi, kādus ražoja arī Samsung SDI Gedā pēc ieguldījuma Nr. 1 veikšanas, maisiņa formas un cilindriski elementi) un ka to ražošanas procesi, kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 17. apsvērumā, ir atšķirīgi.

(22)

Ungārija paskaidroja, ka akumulatoru elementu ražošanas process sastāv no trim posmiem (lēmuma par procedūras sākšanu 18. apsvērums) un ka individuālās procesa inovācijas, kam paredzēts piešķirt atbalsta pasākumu, aptver visus trīs posmus (lēmuma par procedūras sākšanu 19. apsvērums, kurā uzskaitīti arī Ungārijas ieskatā visbūtiskākie individuālie inovācijas procesi).

(23)

Ungārija arī paskaidroja, ka daži no šiem jaunajiem elementiem tiktu aizsargāti ar patentiem, bet būtībā Samsung SDI grupa lielāko daļu jaunā ražošanas procesa aizsargātu, izmantojot “melnās kastes” metodi (12). Ar ieguldījumu Nr. 2 ieviešamā elektrodu “grēdošana” paziņojuma sniegšanas brīdī vēl tika izstrādāta un testēta (..), bet to bija plānots izmantot masveida ražošanā (..).

(24)

Ungārija uzskatīja, ka iepriekš minētie inovatīvie procesi un aprīkojums ET bateriju un akumulatoru ražošanas nozarē tiks ieviesti pirmo reizi visā pasaulē (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 21. apsvērumu).

(25)

Tātad Ungārija uzskatīja, ka jaunais ražošanas process ir kvalificējams kā “jauna procesa inovācija” paziņojuma brīdī piemērojamo Reģionālā atbalsta pamatnostādņu (13) (“RAP”) 15. punkta nozīmē. Kā Ungārija arī paskaidroja, gaidāms, ka pēc attiecīgā ieguldījuma Samsung SDI tirgus daļa palielināsies no [7–10] % 2019. gadā līdz [20–25] % 2023. gadā Eiropas mērogā un no [7–10] % 2019. gadā līdz [10–13,5] % 2023. gadā pasaules mērogā.

(26)

Paziņotās kopējās attiecināmās ieguldījuma Nr. 2 izmaksas noapaļojot ir 380,628 miljardi HUF (noapaļojot 1,2 miljardi EUR (14)) nominālvērtībā jeb 376,540 miljardi HUF (noapaļojot 1,187 miljardi EUR) pašreizējā vērtībā (15). Attiecināmās izmaksas ietver ēku, iekārtu un aprīkojuma izmaksas (sk. 2. un 3. tabulu lēmuma par procedūras sākšanu 23. apsvērumā).

(27)

Ungārija apstiprināja, ka par attiecināmajiem izdevumiem tiek pieņemti tikai izdevumi par jauniem aktīviem. Ieguldījuma Nr. 2 attiecināmās izmaksas neietver nemateriālo aktīvu izmaksas un līzinga izmaksas (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 155. apsvērumu).

(28)

Atbalsta pasākums ir neatmaksājama naudas dotācija un ir individuāli paziņojams ad hoc atbalsts, kas neietilpst tādas atbalsta shēmas atbrīvojuma darbības jomā, kura ir atbrīvota no paziņošanas pienākuma saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (16).

(29)

Valsts juridiskais pamats atbalsta pasākuma paziņošanai ir Valdības dekrēts Nr. 210/2014 par iezīmētās shēmas izmantošanu ieguldījumu veicināšanai. Atbalsta piešķīrēja iestāde ir Ungārijas Ārlietu un tirdzniecības ministrija.

(30)

Paziņotā atbalsta summa noapaļojot ir 34,891 miljards HUF (noapaļojot 110 miljonu EUR) nominālvērtībā jeb 34,304 miljardi HUF (noapaļojot 108 miljoni EUR) pašreizējā vērtībā. Ungārija atbalstu piešķīra 2021. gada 27. decembrī – ar nosacījumu, ka par to vēl jāsaņem Komisijas apstiprinājums.

(31)

Pamatojoties uz paziņotajām kopējām attiecināmajām izmaksām, kas noapaļojot ir 380,628 miljardi HUF (noapaļojot 1 200,000 miljoni EUR) nominālvērtībā, kopējo attiecināmo izmaksu diskontētā vērtība noapaļojot ir 376,540 miljardi HUF (noapaļojot 1 187,111 miljoni EUR). Pamatojoties uz šiem skaitļiem un piemērojot uz lieliem uzņēmumiem attiecināmos 35 % reģionālā atbalsta standarta griestus, kas bija piemērojami Gedā saskaņā ar reģionālā atbalsta karti 2017.–2021. gadam, kā arī RAP 20. punkta c) apakšpunkta un 86. punkta samazināšanas noteikumus (17), Komisija aprēķināja, ka maksimālais kopējais pieļaujamais reģionālā atbalsta apjoms ieguldījumam Nr. 2 noapaļojot ir 49,360 miljardi HUF (noapaļojot 155,616 miljoni EUR) diskontētā vērtībā un tādējādi atbalsta maksimālā intensitāte ir 13,11 %.

(32)

Paredzētais atbalsts, kas noapaļojot ir 34,304 miljardi HUF (noapaļojot 108 miljoni EUR) pašreizējā vērtībā un attiecas uz ierosinātajiem attiecināmajiem izdevumiem, kuri noapaļojot ir 376,540 miljardu EUR (noapaļojot 1 187 miljardi EUR) pašreizējā vērtībā, atbilst 9,11 % atbalsta intensitātei, kas aprēķināta, pamatojoties uz paziņotajām kopējām attiecināmajām izmaksām.

(33)

Savā paziņojumā Ungārija paziņoja, ka finansiālais atbalsts, kas sniegts saskaņā ar atbalsta pasākumu, netiks apvienots ne ar kādu citu finansiālu atbalstu, kas tiktu izmaksāts par tām pašām attiecināmajām izmaksām no jebkura cita vietēja, reģionāla, valsts vai Eiropas Savienības avota.

(34)

Ungārija apliecina, ka gadījumā, ja attiecināmo izdevumu summa atšķirsies no aplēstās summas, netiks pārsniegta ne apstiprinātā maksimālā atbalsta summa pašreizējā vērtībā, ne apstiprinātā atbalsta intensitāte.

(35)

Ungārija apstiprināja, ka atbalsta saņēmējs nodrošinās finansiālu ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, kas neietver nekādu publisku finansiālu atbalstu.

(36)

Atbalsta pasākums tiek piešķirts ar nosacījumu, ka saņēmējs saglabās ieguldījumu atbalstāmajā reģionā vismaz piecus gadus pēc tā pabeigšanas.

(37)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija uzskatīja, ka plānotais ieguldījums ir kvalificējams par jaunu procesa inovāciju un tāpēc ir tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar RAP. Tomēr gan lēmumā par procedūras sākšanu, gan paplašināšanas lēmumā Komisija pauda šaubas īpaši par atbalsta būtisko stimulējošo ietekmi un to, cik ticams ir Ungārijas iesniegtais alternatīvais ieguldījuma scenārijs, kurā bija paredzēts, ka ieguldījums tiek veikts Ķīnā (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.1.4. iedaļu un paplašināšanas lēmuma 3. apsvērumu).

(38)

Pirmkārt, Komisija nevarēja izslēgt iespēju, ka tādi stratēģiski faktori kā strauji augošais Eiropas tirgus, tuvums Eiropas klientiem, tehnoloģiju piespiedu nodošanas risks un naidīgā politiskā un ekonomiskā attieksme Ķīnā pret Dienvidkorejas uzņēmumiem visi kopā varētu būtu bijuši īpaši svarīgi stratēģiski apsvērumi, kas būtu likuši uzņēmumam veikt ieguldījumu Ungārijā jebkurā gadījumā – arī tad, ja atbalsta nebūtu.

(39)

Otrkārt, Komisija sākotnēji uzskatīja, ka ierosinātais reģionālais atbalsts nebija izšķirīgs faktors, kura dēļ lēmums par ieguldījuma veikšanas vietu būtu nosvēries par labu Ungārijai. Tas bija tāpēc, ka Komisijai bija šaubas par to, vai, kā apgalvots, starp ieguldījumu Nr. 2 un hipotētisko ieguldījumu Ķīnā pastāv neto pašreizējās vērtības (“NPV”) starpība un, ja tāda tiešām pastāv, vai tā tiešām ir 173 miljoni EUR. Komisija norādīja, ka šīs starpības pamatā galvenokārt ir lielas ieguldījuma izmaksu atšķirības starp abām alternatīvajām ieguldījuma vietām, ko Ungārija un saņēmējs pamatoja ar vietējo piegādes avotu izmantošanas politiku (18). Tomēr Komisijai tieši bija šaubas par šo vietējo piegādes avotu izmantošanas politiku, kas tai prima facie nešķita ne reālistiska, ne ticama. Komisija arī apšaubīja to, vai, kā apgalvots, Ķīnā tiešām tika piedāvāts publiskais atbalsts saistībā ar saņēmēja lēmumu par atrašanās vietu un, ja šāds atbalsts bija, vai tam bija kāda nozīme, jo Samsung SDI grupas iekšējos dokumentos, kas attiecas uz lēmumu par atrašanās vietu, norādīts, ka Ungārijas atbalsts bija izšķirīgs faktors atrašanās vietas izvēlē, bet publiskais atbalsts no Ķīnas iestādēm tajos minēts nebija.

(40)

Tā kā Komisija bija paudusi šaubas par hipotētisko scenāriju un NPV salīdzinājumu, tā pauda šaubas arī par atbalsta samērīgumu (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.1.5. iedaļu). Komisija papildus tam pauda šaubas par atbalsta devumu reģionālajā attīstībā (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.1.1. iedaļu) un atbalsta veida piemērotību (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.1.3. iedaļu) (sk. arī paplašināšanas lēmuma 4. apsvērumu).

(41)

Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka atbalsts varētu radīt nepamatotu negatīvu ietekmi. Konkrētāk, tā nevarēja izslēgt iespēju, ka ieguldījums varētu būt vismaz netieši izraisījis Samsung SDI grupas akumulatoru bloku ražošanas darbību pārvietošanu no Austrijas uz Ungāriju, un tādā gadījumā tam būtu acīmredzama negatīva ietekme uz tirdzniecību RAP 122. punkta nozīmē (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 3.4.2.4. iedaļu un paplašināšanas lēmuma 4. apsvērumu). Paplašināšanas lēmumā Komisija arī uzskatīja, ka atbalstam varētu būt kohēziju mazinoša ietekme, jo tas varētu būt novirzījis ieguldījumus no mazāk attīstīta Polijas reģiona, kas būtu tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu (sk. minētā lēmuma 72. apsvērumu).

(42)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija gan lēmumā par procedūras sākšanu, gan paplašināšanas lēmumā pauda šaubas par atbalsta pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

(43)

Pamatojot savu apgalvojumu, ka ieguldījums Nr. 2 var saņemt reģionālo atbalstu, Ungārija atsaucās uz “otrā scenārija” situāciju RAP 61. punkta nozīmē, apgalvojot, ka bez atbalsta pasākuma ieguldījumu projekts būtu īstenots Sjiaņā [Xi’an] (Ķīna), kur Samsung SDI grupa kopuzņēmumā (19) ir līdzīpašniece ET akumulatoru elementu ražotnei un kur tai ir pietiekami daudz brīvas zemes rūpnīcas paplašināšanai (20).

(44)

Ungārija apgalvoja, ka ieguldījums Nr. 2 ir kvalificējams par jaunu procesa inovāciju un tāpēc ir tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar RAP. Ungārija norādīja, ka Komisija lēmumā par procedūras sākšanu piekrita šim secinājumam.

(45)

Ungārija paskaidroja, ka ieguldījums veicinātu Vidusungārijas reģiona attīstību (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 34. apsvērumu). 2016. gadā Peštas meģē iekšzemes kopprodukts (“IKP”) uz vienu iedzīvotāju bija 54 % no ES-28 vidējā rādītāja.

(46)

Turklāt Ungārija uzskaitīja vairākas pozitīvas sekas, ko ieguldījums radītu uz reģiona attīstību; vienas no tām būtu 1 200 darbvietu tieša radīšana (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 35. apsvērumu).

(47)

Ungārija atkārtoja, ka Samsung SDI atbalsta pieteikumu iesniedza 2017. gada 13. septembrī, bet ar ieguldījumu Nr. 2 saistītie darbi tika sākti 2017. gada 1. decembrī. Ungārija vērsa uzmanību uz to, ka Komisija lēmumā par procedūras sākšanu piekrita, ka formālās stimulējošās ietekmes tests ir izturēts.

(48)

Ungārija un Samsung SDI arī apgalvoja, ka atbalsts ir izturējis arī būtiskas stimulējošas ietekmes testu. Tomēr atbildēs uz lēmumu par procedūras sākšanu gan Ungārija, gan Samsung SDI atkāpās no dažiem sākotnējiem paziņojumā ietvertiem apgalvojumiem un sniedza jaunus argumentus un pierādījumus, kas daļēji bija pretrunā iepriekšējiem apgalvojumiem.

(49)

Paziņojuma dokumentos aprakstītais ieguldījumu projekts Gedā un hipotētiskais scenārijs Sjiaņā ietvēra ēku, iekārtu un aprīkojuma ziņā līdzīgus ieguldījumus. Konkrētāk, Ungārija apstiprināja, ka iekārtu un aprīkojuma veids, jauda un daudzums abos ieguldījuma scenārijos būtu identisks. Neraugoties uz to, ar ieguldījumu saistītie kopējie kapitālizdevumi Ungārijā būtu ievērojami lielāki nekā Ķīnā (par 215,3 miljoniem EUR lielāki pašreizējā vērtībā). Lai gan ēku izmaksas Ungārijā būtu nedaudz mazākas nekā Ķīnā (jo Samsung SDI savam ieguldījumu projektam Gedā varētu izmantot pastāvošu ēku), iekārtu un aprīkojuma izmaksas Ungārijā būtu ievērojami lielākas nekā Ķīnā. Saskaņā ar informāciju, kas pirmo reizi saņemta no Ungārijas 2018. gada 16. oktobrī, šī atšķirība ir saistīta ar Samsung SDI grupas vietējo piegādes avotu izmantošanas politiku, saskaņā ar kuru iekārtas un aprīkojums tiktu iegādāti vai nu tikai EEZ (ja ieguldījums tiktu veikts Ungārijā), vai tikai Ķīnā (ja ieguldījums tiktu veikts Ķīnā).

(50)

Ungārija un Samsung SDI apstrīdēja Komisijas sākotnējo viedokli (kas pausts lēmumā par procedūras sākšanu), ka šādas tikai vietēju piegādes avotu izmantošanas politikas esība ir apšaubāma. Konkrētāk, tie paskaidroja, ka attiecībā uz ieguldījumu Nr. 1 Samsung SDI saskaņā ar savā vietējo piegādes avotu izmantošanas politikā ietvertu ierobežojumu nolēma paļauties uz pieredzējušiem Dienvidkorejas iekārtu un aprīkojuma piegādātājiem, nevis uz EEZ piegādātājiem, lai mazinātu riskus (21). Šis īpašais apstāklis nevarētu likt šaubīties par to, ka sagādes politika kopumā ir vērsta uz vietējo piegādes avotu izmantošanu.

(51)

Tomēr Ungārija paskaidroja, ka, lai gan Samsung SDI vietējo piegādes avotu izmantošanas hipotētiskā analīze šajā gadījumā bija balstīta uz pieņēmumu, kas atspoguļo Samsung SDI grupas iedibināto politiku, Samsung SDI Ieguldījumu komitejas ex ante novērtējums “attiecībā uz tā iespējām izmantot vietējos piegādes avotus varētu būt bijis (..) pārāk prezumptīvs” (22).

(52)

Ungārija apstiprināja, ka līdz 2019. gada sākumam, kad no piegādātājiem bija pasūtīti aptuveni [35–50] % no Samsung SDI ieguldījumam Nr. 2 nepieciešamajām piegādēm, Samsung SDI vēl nebija izmantojis nevienu EEZ piegādātāju (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 44. apsvērumu). Tā vietā lielais vairums aprīkojuma un iekārtu, kas iegādāti atbalsta pasākumam, saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju bija cēlušies Dienvidkorejā. Tomēr Ungārija uzskatīja, ka Komisija nevar paļauties uz ex post faktiem par faktisko sagādi, lai apšaubītu uzņēmējdarbības pieņēmumu ticamību laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu.

(53)

Ungārija paskaidroja, ka Samsung SDI grupai pretēji tās sākotnējiem plāniem, kas bija izklāstīti paziņojuma dokumentos, Ungārijas ražotnes vajadzībām bija jāizmanto Dienvidkorejas piegādātāji tāpēc, ka tās meklējumi pēc atbilstošiem vietējiem piegādātājiem EEZ nesniedza gaidītos rezultātus.

(54)

Saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju Samsung SDI sāka meklēt EEZ piegādātājus jau 2015. gadā un 2019. gada maijā šie meklējumi vēl turpinājās. Neņemot vērā divpusēju saziņu ar pieciem EEZ aprīkojuma ražotājiem 2015., 2016. un 2017. gadā (kas beidzās auglīgi ar diviem no tiem) (23), šie meklējumi būtībā noslēdzās ar konferenci, ko kopīgi organizēja Samsung SDI grupa un (..) (24) un kas notika 2017. gada 24. februārī (..) (t. i., astoņus mēnešus pirms Samsung SDI lēmuma par ieguldījumiem). Saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju lielākā daļa (23) no 24 potenciālajiem EEZ piegādātājiem, kas piedalījās konferencē (un 5 citiem uzņēmumiem, ar kuriem Samsung SDI grupa pēc konferences sazinājās atsevišķi), dažādu iemeslu dēļ tika atmesti (25), pirms 2017. gada 27. novembrī tika pieņemts galīgais lēmums par ieguldījuma veikšanu Ungārijā. Pēc lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas diskusijas turpinājās tikai ar sešiem potenciālajiem EEZ piegādātājiem, bet tie varēja nodrošināt tikai nelielu daļu aprīkojuma, kas Samsung SDI bija vajadzīgs ieguldījumam Nr. 2 Ungārijā.

(55)

Saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju Samsung SDI grupai Ķīnā bija pietiekama pieredze (26) un kontakti ar vietējiem piegādātājiem, tāpēc paziņotā ieguldījuma plānošanas posmā tai nebija vajadzības veikt īpašus pasākumus, lai ievāktu informāciju par to tehniskajām spējām un standarta aprīkojuma cenām.

(56)

Ungārija arī paskaidroja, ka attiecībā uz aprīkojumu un iekārtām, kas izmantoti jaunās procesa inovācijas īstenošanai, Samsung SDI grupa no 2017. gada 8. līdz 12. janvārim Ķīnā veica tehniskās pārbaudes. Šo tehnisko pārbaužu secinājumi bija tādi, ka, lai gan Ķīnas ražotāji ir ieviesuši būtiskus tehnoloģiskus uzlabojumus salīdzinājumā ar situāciju, kāda pastāvēja pirms 2–3 gadiem, un pa to laiku ir panākuši cenu konkurētspēju (jo tās bija par [5–30] % zemākas nekā Dienvidkorejas piegādātāju cenas), tie neatbilst Samsung SDI grupas kvalitātes prasībām.

(57)

Vispārīgāk runājot, Ungārija apstrīdēja Komisijas šaubas par Ķīnas hipotētiskā scenārija reālistiskumu.

(58)

Pirmkārt, Ungārija noliedza, ka pastāvētu reģionalizēta ieguldījumu stratēģija (27), kuras dēļ ieguldījumu projekts būtu īstenots Ungārijā jebkurā gadījumā. Ungārija uzskata, ka šādas šaubas patiesībā ir radušās tāpēc, ka Komisija nav pareizi interpretējusi protokolu, kurā atspoguļota Samsung SDI grupas 2017. gada 21. septembra iekšējā sanāksme par “Pārskatu par jauniem ražošanas ieguldījumiem ES un (..)” (28), kur piedalījās vairāki Samsung SDI grupas vadītāji un tās finanšu direktors. Ungārija norāda, ka, ja šāda stratēģija pastāvētu, (..) būtu veikts līdzīgs ieguldījums, bet tas nenotika.

(59)

Otrkārt, Ungārija un Samsung SDI paskaidroja, ka Samsung SDI ir nepieciešamie līdzekļi un pieredze, lai pienācīgi aizsargātu savas intelektuālā īpašuma (“IĪ”) tiesības Ķīnā. Samsung SDI paskaidroja, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, tam jau bija ievērojama pieredze ražotņu izveidē Ķīnā (Tiaņdzjiņas [Tianjin] rūpnīca tika izveidota 1996. gadā) un savu IĪ tiesību aizsardzības jomā. Kā liecina Samsung SDI sniegtie pierādījumi, jau ir veikti konkrēti pasākumi, lai aizsargātu šīs tiesības, piemēram, “melnās kastes” metode (sk. 23. apsvērumu), konfidencialitātes līgumi ar darbiniekiem un Ķīnas akcionāriem un stingra politika attiecībā uz piekļuvi rūpnīcai (piemēram, drošības skenēšana, elektronisko ierīču kontrole), kas praksē ir izrādījušies piemēroti, lai novērstu jebkādu IĪ pārkāpumu risku. Samsung SDI sniedza papildu informāciju, kas pierāda, ka Ķīnas administrācija 2017. gada oktobrī (t. i., pirms lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas) Komunistiskās partijas 19. nacionālajā kongresā paziņoja par tiesību aktiem, kuru mērķis ir pastiprināt IĪ tiesību aizsardzību. Ungārija un Samsung SDI apgalvo, ka tā rezultātā Samsung SDI grupai nebūtu bijis iemesla atmest hipotētisko ieguldījumu Ķīnā ar IĪ saistītu bažu dēļ.

(60)

Treškārt, Ungārija un Samsung SDI apstrīdēja Komisijas sākotnējās šaubas par iespējamu naidīgu attieksmi Ķīnā pret Dienvidkorejas uzņēmumiem. Samsung SDI apstiprināja, ka Samsung SDI grupai ir labas darījumu attiecības ar Ķīnas iestādēm, kā to apstiprina atbalsta piedāvājumi, ko tā saņēma saistībā ar šo ieguldījumu vai citiem ieguldījumiem. Samsung SDI paskaidroja, ka iespējamā naidīgā attieksme attiecas uz pārdošanu Ķīnas iekšzemes tirgū, bet tam šajā gadījumā nebūtu nozīmes, jo šā ieguldījuma rezultātā saražotā produkcija būtu bijusi paredzēta eksporta tirgiem. Līdz ar to Komisijas paustās šaubas par šo aspektu neesot nepamatotas. Samsung SDI arī iesniedza iekšēju prezentāciju, ko sagatavojusi Samsung SDI Autobūves un EUS uzņēmējdarbības nodaļas plānošanas grupa un ar ko iepazīstināja 2017. gada 21. septembra sanāksmē (sk. 58. apsvērumu) (“2017. gada 21. septembra iekšējais ziņojums”); saskaņā ar Samsung SDI sniegto informāciju šis dokuments (kvalitatīvais ražotņu salīdzinājums) liecina, ka Samsung SDI grupa ir piešķīrusi (..) novērtējumu savām attiecībām ar Ķīnas iestādēm.

(61)

Ceturtkārt, lai atspēkotu vispārējo pieņēmumu, ka ieguldījums Nr. 1 Ungārijā tika īstenots ar nolūku vēlāk to palielināt, Ungārija nosūtīja Komisijai Samsung SDI iesniegto Excel tabulu, kurā norādīts, ka 2020. gadā Sjiaņas ražotnē bija tikai divas ražošanas līnijas (t. i., abas sākotnējās ražošanas līnijas, kas tika izveidotas ieguldījuma Nr. 1 ietvaros).

(62)

Ungārija un Samsung SDI apstrīdēja Komisijas pieņēmumu, ka Samsung SDI grupa nebūtu iegādājusies aprīkojumu uz vietas Ķīnā, ja tā par ieguldījuma vietu būtu izvēlējusies Sjiaņu. Tās paskaidroja, ka (..) un konfidencialitātes problēmas, kas prima facie varētu ietekmēt Ķīnas piegādātāju uzticamību (29), būtu bijis iespējams atrisināt, iesaistot Ķīnas iestādes (30) (kas tomēr būtu iespējams tikai tad, ja ieguldījums tiktu veikts Ķīnā), sniedzot tehnisku atbalstu Ķīnas piegādātājiem un nosūtot no Dienvidkorejas Samsung SDI galvenās mītnes SDI inženierus, kas ar tiem cieši sadarbotos (31), un izmantojot īpašas līgumiskas vienošanās un kopīgas izstrādes nolīgumus ar pārdevējiem (32). Runājot par konfidencialitātes problēmām, Ungārija arī apgalvoja, ka attiecībā uz dažādajos akumulatoru ražošanas procesa posmos izmantoto iekārtu un aprīkojuma (izņemot konkrētas iekārtas) piegādātājiem, nepastāv bažas par konfidencialitāti. Piezīmēs, kas attiecās uz lēmumu par procedūras sākšanu, Ungārija arī apgalvoja, ka saskaņā ar Samsung SDI ex post pārrēķiniem, kuros izmantoti lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas laikā pieejamie dati, laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, būtu bijis reālistiski pieņemt, ka Sjiaņā, Ķīnā, no vietējiem avotiem piegādātā aprīkojuma un iekārtu daļa varētu veidot [31–35] % (33) no attiecināmajiem ieguldījuma izdevumiem.

(63)

Vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvara bāzlīnijas vērtība Ķīnā – [31–35] % – pamatojās uz hipotēzi, ka Samsung SDI grupa būtu ieguvusi:

(64)

Piezīmēs, kas attiecās uz lēmumu par procedūras sākšanu, Ungārija uzrādīja vēl divus argumentus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka 2017. gada novembrī, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumiem, ievērojams vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars Ķīnā bija reālistisks.

(65)

Pirmkārt, tā apgalvoja, ka 2015.–2016. gadā un 2018.–2019. gadā Samsung SDI grupas Tiaņdzjiņas rūpnīcā no vietējiem piegādes avotiem bija iegūti [10–15]–[25–30] % iekārtu un aprīkojuma (vidēji [25–30] % 2015.–2016. gadā un [15–20] % 2018.–2019. gadā). Ungārija uzskatīja, ka ieguldījums Tiaņdzjiņā ir paziņotajam ieguldījumu projektam derīgs atsauces standarts, jo attiecīgajām ražošanas līnijām ir “līdzīgas īpašības” un tajās ir izmantotas “analogas iekārtas un aprīkojums”. Otrkārt, Ungārija iesniedza pierādījumus par tehnoloģiju attīstības līmeni Ķīnas aprīkojuma un iekārtu tirgū 2017. gadā (to kopsavilkumu sk. paplašināšanas lēmuma 11. apsvērumā).

(66)

Ungārija un Samsung SDI arī atgādināja, ka vietējo piegādātāju meklēšana ir dinamisks process, kas laika gaitā var attīstīties, kā rezultātā vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars var galu galā būt lielāks par to, kas nodrošināts lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas laikā.

(67)

Ungārija un Samsung SDI arī uzskatīja, ka, ja nebūtu vietējo piegādes avotu, saņēmējs izmantotu savus Dienvidkorejas piegādātājus. Šādā gadījumā būtu jāņem vērā papildu izmaksu elementi. Tie ir izmaksas par iekārtu un aprīkojuma nosūtīšanu uz rūpnīcu Ķīnā (lēstas [2–3] % apmērā no attiecīgo mašīnu, iekārtu un aprīkojuma izmaksām), uzcenojums [18–22] % apmērā, kas jāpiemēro, lai ņemtu vērā Samsung SDI grupas galvenās mītnes Dienvidkorejā (“Samsung SDI GM”) iesaistīšanos iepirkuma procesā (36), kā arī muitas nodokļi 1,1 % apmērā, kas jāmaksā par šādu iekārtu un aprīkojuma importu Ķīnā no Dienvidkorejas.

(68)

Savās piezīmēs, kas attiecās uz lēmumu par procedūras sākšanu, Ungārija uzskatīja, ka Komisijai “nav pamata apšaubīt, ka laikā, kad Samsung SDI pieņēma lēmumu veikt ieguldījumu Gedā, tā ex ante pieņēmums par vietējo piegādes avotu izmantošanu bija ticams”. Ungārija apgalvoja, ka “nav nozīmes tam, kā aprīkojuma un iekārtu sagāde Ungārijā izvērtās ex post salīdzinājumā ar to, ko Samsung sākotnēji bija paredzējis saskaņā ar savu iedibināto politiku par vietējo piegādes avotu izmantošanu”.

(69)

Ungārija paskaidroja, ka pretēji Komisijas sākotnējam viedoklim Samsung SDI grupa nebūtu varējusi iegādāties aprīkojumu no Ķīnas piegādātājiem, kas to piedāvā lētāk, (..) (jo īpaši (..)) dēļ. Ungārija norādīja, ka jebkurā gadījumā, tā kā pieņemtās izmaksas, kas attiecās uz sagādi no Dienvidkorejas piegādātājiem, bija gandrīz tādas pašas kā izmaksas, kas attiecās uz sagādi Eiropas Ekonomikas zonā (izņemot nosūtīšanas izmaksas, kas tiek lēstas [3–4] % apmērā no attiecīgo iekārtu un aprīkojuma izmaksām), vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars Ungārijā, kas būtu mazāks par 100 %, Ungārijā veiktā ieguldījuma ex ante NPV iznākumu ietekmētu ļoti maz.

(70)

Saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju iekārtu un aprīkojuma sagāde ar Samsung SDI GM starpniecību varētu aizstāt Samsung SDI centienus iegādāties nepieciešamo no vietējiem avotiem, kad vien iegāde no vietējiem avotiem izrādītos neiespējama. Ja tiktu veikta centralizēta sagāde ar Samsung SDI GM starpniecību, tiktu piemērotas nosūtīšanas izmaksas un uzcenojums [18–22] % apmērā (taču muitas nodokļi nebūtu jāmaksā).

(71)

Pēc turpmākās sarakstes starp Komisiju un Ungāriju Ungārija 2023. gada janvārī iesniedza pārrēķinātu NPV starpību, kurā bija norādīts, ka 2021. gada beigās Gedas rūpnīcai no avotiem ārpus EEZ bija iegādāti [94–99] % iekārtu un aprīkojuma, bet no EEZ avotiem – [1–1,5] %.

(72)

Ungārija un Samsung SDI apgalvo, ka gadījumā, ja Komisija noraidītu uz Samsung SDI grupas politiku balstīto Samsung SDI sākotnējo pieņēmumu par tikai vietēju piegādes avotu izmantošanu, NPV aprēķinos būtu jāiekļauj uzcenojums [18–22] % apmērā (37). Saskaņā ar Samsung SDI faktisko pieredzi šāds uzcenojums būtu pamatots ar to, ka vispirms Samsung SDI GM iegādātos iekārtas un aprīkojumu no Dienvidkorejas ražotājiem un tad attiecīgais aprīkojums tiktu pārdots Samsung SDI Ungārijā vai Ķīnā, pirms tam piemērojot [18–22] % uzcenojumu pamatā esošo izmaksu bāzei (kas sastāvētu no iegādes cenas un visām pārējām izmaksām, kuras Samsung SDI GM būtu radušās saistībā ar iekārtu un aprīkojuma iegādi, piegādi un uzstādīšanu vietējā ieguldījuma vietā līdz brīdim, kad tos var sākt izmantot masveida ražošanai). Šis [18–22] % uzcenojums atbilst nominālajai starpībai starp Samsung SDI GM iepirkuma cenām un tālākpārdošanas cenām, kas norādītas rēķinos, kurus tā izraksta saviem vietējiem saistītajiem uzņēmumiem. Tas būtu saprātīgs un piemērots līmenis šādiem grupas iekšējiem darījumiem, kas ietver ne tikai aprīkojuma iegādi, bet arī Samsung SDI GM sniegtus papildu pakalpojumus. Ungārija un Samsung SDI apgalvo, ka šāds [18–22] % uzcenojums būtu tirgum atbilstoša cena, kā par to liecina gan pētījumi, kuri veikti pirms lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas šajā lietā, gan pētījumi, kas Komisijai iesniegti šīs izmeklēšanas laikā (38).

(73)

Lai gan Ungārija sākotnēji bija norādījusi Komisijai, ka saņēmējs lēmuma pieņemšanas procesā “nebija saņēmis subsīdiju piedāvājumu” no Ķīnas valdības (sk. paplašināšanas lēmuma 13. apsvērumu), pēc tam Ungārija no šā apgalvojuma distancējās.

(74)

Ungārija un Samsung SDI pēc tam apgalvoja, ka Ķīnā būtu bijusi pieejama tieša ieguldījumu dotācija, kas segtu [15–20] % no ieguldījuma izmaksām. Tie arī apgalvoja, ka tad, ja ieguldījums būtu veikts Ķīnā, tam droši vien būtu piemērota uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme 15 % apmērā, nevis 25 % standarta likme.

(75)

Attiecībā uz dotāciju Ungārija un Samsung SDI iesniedza neparakstītu un neapzīmogotu Ķīnas vietējās pašvaldības 2017. gada 23. februāra piedāvājumu, kurā bija ietvertas divas iespējas (sk. paplašināšanas lēmuma 16. apsvērumu). Ungārija un Samsung SDI iesniedza papildu pierādījumus, kuros bija dokumentēta Samsung SDI grupas un Ķīnas vietējās pašvaldības sarunu gaita no 2017. gada janvāra līdz jūlijam (39) un atjaunināts atbalsta piedāvājums, kas datēts ar 2018. gada 23. maiju. Ņemot vērā šos papildu pierādījumus, Ungārija un Samsung SDI apgalvo, ka sarunas par [15–20] % dotāciju bija nopietnas un reālistiskas; vēl nebija skaidra tikai iespēja saņemt vēl lielāku dotāciju [25–30] % apmērā no ieguldījuma izmaksām.

(76)

Attiecībā uz iespēju saņemt zemāku uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (15 %) Ungārija paskaidroja, ka Samsung SDI grupas sākotnējais pieņēmums par 25 % UIN likmi Ķīnā bija balstīts uz diezgan piesardzīgu aplēsi. Ungārija apgalvoja, ka Samsung SDI grupa par pamatu saviem NPV aprēķiniem būtu pamatoti varējusi izmantot daudz zemāku nodokļa likmi Ķīnā – 15 % (sk. paplašināšanas lēmuma 25. un 26. apsvērumu) (40).

(77)

Ungārija un saņēmējs paskaidroja, ka 2017. gada 21. septembra iekšējais ziņojums liecina, ka Samsung SDI grupa zināja par potenciālo Ķīnas subsīdiju piedāvājumu. Samsung SDI uzskata, ka tam, ka šīs subsīdijas netika ņemtas vērā dzīvotspējas starpības aprēķinos, kas iesniegti Samsung SDI Ieguldījumu komitejai un Samsung SDI izpilddirektoram secīgajos lēmuma pieņemšanas posmos, kuru rezultātā tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu un ieguldījumu, nav nozīmes, jo Samsung SDI grupas standarta politika ir ņemt vērā atbalstu tikai pēc NPV aprēķinu veikšanas, par ko liecina arī tas, ka arī potenciālais Ungārijas atbalsts netika ņemts vērā NPV aprēķinu posmā.

(78)

Lai gan Ungārija nepiekrita Komisijas šaubām par NPV salīdzinājumiem, tā paskaidroja, ka ir gatava salīdzināt dažus citus ticamus dzīvotspējas scenārijus, lai parādītu, ka dzīvotspējas starpība starp Ungāriju un Ķīnu šajos scenārijos joprojām būtu liela un ka tādējādi valsts atbalsts, ko Ungārija piedāvāja Samsung SDI, saglabātu savu stimulējošo ietekmi. Konkrētāk, Samsung SDI pēc lēmuma par procedūras sākšanu pārrēķināja NPV starpību saskaņā ar divām pieejām: “diskrēto” pieeju, kas ietver četrus dažādus scenārijus, un “varbūtisko” pieeju, ar kuru tiek iegūti trīs iespējami scenāriji.

(79)

Saskaņā ar diskrēto pieeju Samsung SDI aprēķināja divas NPV starpības, paredzot, ka nekas netiek sagādāts no vietējiem Ķīnas vai Ungārijas piegādes avotiem, bet ņemot vērā vai nu vietējo Ķīnas dotāciju [15–20] % apmērā no ieguldījuma, vai 15 % UIN likmi. Abos scenārijos Samsung SDI apgalvo, ka dzīvotspējas starpība saglabātos līdzīga sākotnējai 173 miljonu EUR starpībai vai pārsniegtu to. Trešā NPV starpība – pārrēķināta, pieņemot, ka ieguldījumam Ķīnā [31–35] % no vajadzīgajām piegādēm tiek iegūtas no vietējiem avotiem (un ieguldījumam Ungārijā vietējie piegādes avoti netiek izmantoti), nav nekādu subsīdiju un UIN likme ieguldījumam Ķīnā ir 25 %, – ir mazāka par sākotnējo, bet līdzvērtīga Ungārijas ierosinātajai valsts atbalsta summai. Visbeidzot, ceturtā NPV starpība – pārrēķināta, pieņemot, ka ieguldījumam Ķīnā [25–30] % no vajadzīgajām piegādēm tiek iegūtas no vietējiem avotiem (un Ungārijā vietējie piegādes avoti netiek izmantoti), nav nekādu subsīdiju un UIN likme ieguldījumam Ķīnā ir 25 %, – ir mazāka gan par sākotnējo NPV starpību, gan Ungārijas ierosināto valsts atbalsta summu.

(80)

Samsung SDI apgalvoja, ka iepriekš minētā diskrētā metodika precīzi neatspoguļo lēmuma pieņemšanas procesu, kura rezultātā tika veikts attiecīgais ieguldījums. Tas uzskatīja, ka reālistiskāku atspoguļojumu varētu panākt ar varbūtisko pieeju, kurā būtu ņemti vērā visi faktori, kas Samsung SDI bija būtiski lēmuma pieņemšanā par ieguldījuma atrašanās vietu.

(81)

Trīs “varbūtiskajos scenārijos”, ko Samsung SDI ierosināja pēc lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas, ir apvienoti visi trīs faktori (t. i., [25–30] % piegāžu no vietējiem avotiem ieguldījumam Ķīnā, [15–20] % dotācija no Ķīnas iestādēm un 15 % UIN likme), kuriem piemēro dažādus varbūtības koeficientus, lai atspoguļotu šo faktoru materializēšanās nenoteiktību. Ierosinātie varbūtības koeficienti ir 100 % faktoram, kas saistīts ar konservatīvo aplēsi par [25–30] % piegāžu nodrošināšanu no vietējiem avotiem Ķīnā, visos trijos scenārijos un 25 % vai 0 % abiem pārējiem faktoriem (divos scenārijos) vai 25 % abiem pārējiem faktoriem (trešajā scenārijā) (41). Samsung paskaidro, ka visas trīs šādi pārrēķinātās NPV starpības ir sākotnējās NPV starpības robežās un visas trīs ir lielākas nekā Ungārijas ierosinātā valsts atbalsta summa. Ungārija apgalvoja, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, paziņotās atbalsta summas stimulējošā ietekme apstiprinās.

(82)

Ungārija apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā šis NPV starpību ex post pārrēķins, kas veikts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, neraugoties uz to, ka atbalsta saņēmējs ieguldījuma vietas izvēles brīdī to vērā neņēma.

(83)

Piezīmēs par paplašināšanas lēmumu Ungārija un Samsung SDI apgalvoja, ka Samsung SDI iesniegtais uzņēmuma iekšējais dokuments, kas sagatavots tai pašā laikposmā, kad notika lēmuma pieņemšanas process, apstiprina apgalvojumu, ka saņēmējs ieguldījuma novērtējuma ex ante posmā piemēroja būtībā varbūtisku pieeju. Šajā saistībā tie atsaucās konkrēti uz 2017. gada 21. septembra iekšējo ziņojumu.

(84)

Ungārija paskaidroja, ka atbalsta pasākuma mērķis bija daļēji kompensēt izmaksu starpību, kas, kā apgalvots, bija 173 miljoni EUR, ar mērķi piesaistīt ieguldījumu atbalstāmajam reģionam. Ungārija apstiprināja, ka Samsung SDI grupa ir gatava segt atlikušo izmaksu starpību 65 miljonu EUR apmērā, jo tā uzskata, ka gūs labumu no noteiktām kvalitatīvām un stratēģiskām Ungārijas ražotnes priekšrocībām.

(85)

Ungārija un Samsung SDI atkārtoja, ka pat tad, ja NPV starpība būtu jāpārrēķina (sk. 3.2.4. iedaļu), atbalsta summa, ciktāl tā nepārsniedz minētās pārskatītās NPV starpības robežu, joprojām būtu samērīga.

(86)

Ungārija paskaidroja, ka atbalsta nepieciešamību attiecīgajā apgabalā, proti, Vidusungārijā, apstiprina tas, ka šis apgabals ir atzīts par atbalstāmu apgabalu, kam var piešķirt atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Vidusungārijas reģionā agrāk tika īstenoti daudzi ar atbalstu nesaistīti un horizontāli pasākumi, ar kuriem vien, izrādījās, nepietiek, lai novērstu reģionā pastāvošos nelabvēlīgos apstākļus. Peštas meģe salīdzinājumā ar pārējo Vidusungārijas reģionu joprojām ir īpaši maz attīstīta.

(87)

Ungārija uzskatīja, ka saskaņā ar Komisijas praksi tieša dotācija ir piemērots atbalsta instruments, ar ko sasniegt vēlamo mērķi, proti, piesaistīt ieguldījumu Gedai.

(88)

Pirmkārt, Ungārija norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai ET akumulatoru elementi tiktu ražoti Ķīnā vai Ungārijā, apkalpoto klientu loks paliktu tāds pats. Tiktu ražoti un pārdoti vienādi apjomi par vienādām cenām, lai apgādātu tos pašus ģeogrāfiskos tirgus (t. i., EEZ un (..)).

(89)

Otrkārt, Ungārija neapstrīdēja, ka ieguldījumu projekta atrašanās vietas meklējumos tika apsvērtas ne tikai Samsung SDI grupas trīs jau pastāvošās akumulatoru elementu rūpnīcas Ķīnā, Dienvidkorejā un Ungārijā (atšķirībā no apgalvojumiem, kas pausti paziņojumā un sākotnējās izskatīšanas posmā), bet arī neskartas ieguldījuma vietas Ķīnā (Wuxi), Polijā (Środa), Slovākijā (Sereď), Ungārijā (Tatabánya) un Čehijā (Most Joseph). Tomēr Ungārija un Samsung SDI paskaidroja, ka šīs citas iespējas – ieguldījumi neskartās vietās – tika atmestas jau lēmuma pieņemšanas procesa sākumposmā. Samsung SDI atgādināja, ka grupas jauda tajā laikā atpalika no pārdošanas mērķrādītāja Eiropā un (..), tāpēc Samsung SDI Uzņēmējdarbības nodaļas plānošanas grupa ierosināja ieguldījumu plānu, lai šo jaudu pēc iespējas ātrāk palielinātu. Tādējādi ar ieguldījumiem neskartās vietās šo mērķi nebūtu bijis iespējams sasniegt. Plānošanas grupa paturēja tikai divas jau iepriekš apbūvētas teritorijas: Gedu un Sjiaņu. Tāpēc iekšējos dokumentus, kas attiecas uz 2017. gada 21. septembra sanāksmi, Komisija ir interpretējusi (42) nepareizi.

(90)

Treškārt, attiecībā uz iespējamu pārvietošanu EEZ teritorijā Ungārija vispirms apgalvoja, ka ražošanas darbības Austrijā (akumulatoru bloki) un atbalstītā darbība Ungārijā (akumulatoru elementi) atšķiras gan pēc būtības, gan tehnoloģiski (Komisija pati bija atzinusi, ka jauno akumulatoru elementu ražošanas process Gedā ir “jauna procesa inovācija” (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 89.–101. apsvērumu)). Turklāt darbību apjoma samazināšana Samsung SDI grupas Austrijas rūpnīcā iekļāvās minētās rūpnīcas misijas pārorientēšanā un nebija daļēja slēgšana RAP nozīmē. Katrā ziņā starp darbību apjoma samazināšanu Austrijā un atbalstu Ungārijā Gedas ražotnes paplašināšanai neesot nekādas cēloņsakarības.

(91)

Dienvidkoreja savās piezīmēs atzina Komisijas centienus risināt jautājumus, par kuriem ziņots tās notiekošajā formālajā izmeklēšanas procedūrā. Tā arī norādīja, ka varētu gaidīt turpmākus Samsung SDI ieguldījumus Eiropā un ka šajā lietā pieņemts pozitīvs Komisijas lēmums būtu katalizators turpmākiem Samsung SDI ieguldījumiem.

(92)

Ungārija apstiprināja, ka tai nav apsvērumu par Dienvidkorejas iesniegtajām piezīmēm.

(93)

Lēmumā par procedūras sākšanu (tā 71.–76. apsvērumā) izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka atbalsta pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, jo tas ir attiecināms uz valsti un ir piešķirts no valsts līdzekļiem, ir selektīvs, rada ekonomisku priekšrocību Samsung SDI, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus. Šis vērtējums paliek spēkā, tāpēc attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts.

(94)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu (tā 77.–80. apsvērumā) atgādināja, ka tad, ja piešķiramā reģionālā ieguldījumu atbalsta summa pārsniedz Regulas (ES) Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto paziņošanas robežvērtību, uz atbalstu neattiecas minētajā regulā paredzētais atbrīvojums un tāpēc par to ir jāpaziņo Komisijai individuāli. Šajā lietā Gedas apgabalā piemērojamā robežvērtība ir 26,25 miljoni EUR. Tāpēc paredzēto atbalsta pasākumu 108 miljonu EUR apmērā nevarēja atbrīvot no paziņošanas pienākuma.

(95)

Turklāt saskaņā ar RAP 15. punktu reģionālo atbalstu lielu uzņēmumu ieguldījumiem apgabalos, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, uzskata par saderīgu tikai tad, ja to piešķir sākotnējiem ieguldījumiem, kas rada jaunas saimnieciskās darbības šajos apgabalos, vai pastāvošu uzņēmumu produkcijas dažādošanai ar jauniem produktiem vai jaunām procesu inovācijām. Par šīm darbībām piešķiramo atbalstu ir jāpaziņo individuāli, ja vien ar to netiek atbalstīti sākotnēji ieguldījumi, kas rada jaunas saimnieciskās darbības šajos apgabalos. Pienākums individuāli paziņot par atbalstu, ko paredzēts piešķirt pastāvošu uzņēmumu produkcijas dažādošanai ar jauniem produktiem vai jaunām procesu inovācijām, ir spēkā neatkarīgi no paredzētās atbalsta summas.

(96)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija secināja (minētā lēmuma 79. apsvērumā), ka, paziņojot par to, ka tiek piešķirts šāds atbalsts – ar noteikumu, ka tas vēl ir jāapstiprina Komisijai –, Ungārija ir izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu (sk. arī 30. apsvērumu iepriekš). Šis vērtējums paliek spēkā.

(97)

Atkāpjoties no valsts atbalsta vispārējā aizlieguma, kas noteikts LESD 107. panta 1. punktā, atbalstu var atzīt par saderīgu, ja uz to var attiecināt kādu no LESD noteiktajām atkāpēm. Tā kā atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību apgabalā, kas atzīts par tiesīgu saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija novērtēs atbalsta pasākuma saderību, ņemot vērā minēto noteikumu, kā tas interpretēts Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs.

(98)

Ungārija atbalstu piešķīra 2021. gada 27. decembrī – ar nosacījumu, ka par to vēl jāsaņem Komisijas apstiprinājums (30. apsvērums). Tāpēc atbalsts tiek novērtēts saskaņā ar RAP, kas bija piemērojamas no 2014. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim (43).

(99)

Saskaņā ar RAP noteikumiem Komisija lēmumā par procedūras sākšanu (sk. tā 83. apsvērumu) vispirms novērtēja, vai ieguldījumu Nr. 2, kas jāveic lielam uzņēmumam apgabalā, kurš ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un kas neattiecas uz sākotnēju ieguldījumu jaunai saimnieciskajai darbībai RAP 20. punkta i) apakšpunkta nozīmē, varētu uzskatīt par tiesīgu saņemt reģionālo atbalstu, jo Ungārija apgalvoja, ka tā ražošanas process ir balstīts uz jaunu procesa inovāciju. Komisija arī konstatēja, ka Samsung SDI nav grūtībās nonācis uzņēmums (lēmuma par procedūras sākšanu 8. apsvērums) (un līdz šim tā nav saņēmusi nekādu informāciju, kas liecinātu par pretējo). Visbeidzot, Komisija norāda, ka Ungārija apņēmās apturēt paziņotā atbalsta piešķiršanu un/vai izmaksāšanu saņēmējam līdz brīdim, kad saņēmējs būs atmaksājis vai iemaksājis atsevišķā kontā nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu un attiecīgos atgūšanas procentus, ja izrādīsies, ka tas ir iepriekš saņēmis nelikumīgu atbalstu, kas ar Komisijas lēmumu atzīts par nesaderīgu. Tāpēc šajā lietā ir ievērots RAP 18. un 19. punkts.

(100)

Komisija piekrita, ka jauno akumulatoru elementu ražošanas process Gedā ir kvalificējams par “jaunu procesa inovāciju” un tādējādi ietver sākotnēju ieguldījumu RAP nozīmē (37. apsvērums iepriekš un lēmuma par procedūras sākšanu 89.–101. apsvērums). Komisijas formālajā izmeklēšanā netika atklāti nekādi elementi, kas varētu atspēkot šo vērtējumu. Līdz ar to minētais Komisijas secinājums šā lēmuma vajadzībām paliek spēkā.

(101)

Tāpēc Komisija tiek aicināta novērtēt, vai atbalsta pasākums atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t. i., vai tas ir “atbalst[s], kas veicina (..) konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”. Šis novērtējums tiek veikts, atsaucoties uz RAP noteiktajiem kritērijiem.

(102)

RAP ir noteikts, ka dalībvalstij ir konkrēti jāpierāda atbalstītā ieguldījuma reālais un noturīgais devums mērķa reģiona attīstībā. Šajā nolūkā RAP 3.2.2. iedaļā ir uzskaitīti vairāki rādītāji, ko dalībvalstis var izmantot, lai pierādītu individuālā ieguldījumu atbalsta devumu reģiona attīstībā.

(103)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija apstiprināja, ka Gedas apgabals ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(104)

Lai pierādītu reālo un noturīgo devumu, dalībvalstij bija arī jāparāda atbalsta pasākuma dzīvotspēja, ko apliecina tas, ka atbalsta saņēmējs vismaz 25 % apmērā no attaisnotajām izmaksām nodrošina tādu finansiālu ieguldījumu (44) no saviem līdzekļiem vai ārēja finansējuma, kurā nav nekāda publiska finansiālā atbalsta. Turklāt ieguldījumam (atbalstītajiem aktīviem) bija jāpaliek attiecīgajā apgabalā vismaz piecus gadus pēc ieguldījuma pabeigšanas (45). Komisija norādīja, ka šie nosacījumi ir izpildīti (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 31. un 32. apsvērumu).

(105)

Lēmumā par procedūras sākšanu (sk. tā 105. apsvērumu) Komisija pauda šaubas par to, vai ieguldījumam ir visa tā labvēlīgā ietekme, kas aprakstīta paziņojuma dokumentos, jo tajos minētā vietējo piegādes avotu izmantošanas politika, šķiet, neīstenojās, vismaz ne attiecībā uz ieguldījumu projektā izmantoto iekārtu un aprīkojuma iegādi.

(106)

Tomēr, novērtējusi lietas materiālos ietverto pierādījumu kopumu, Komisija ņem vērā, ka Ungārija atsaucās uz vairākām pozitīvām ieguldījuma sekām uz reģionu. Cita starpā (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 35. apsvērumu) bija paredzēts, ka atbalsta pasākums tieši radīs 1 200 jaunu darbvietu. Ņemot vērā ieguldījuma atrašanās vietu, paredzams, ka tas arī piesaistīs svārstmigrantus no kaimiņreģioniem, kas ir saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu atbalstāmi apgabali. Tika paredzēts, ka ieguldījums netieši radīs aptuveni 200 darbvietu Ungārijā un paši būvdarbi piesaistīs vairāk nekā [30–60] dažādu būvniecības uzņēmumu un vairāk nekā [800–1 100] darba ņēmēju (46. apsvērums). Saņēmējs arī plānoja piedāvāt visaptverošas mācības, lai uzlabotu gan vispārējās, gan īpašās sava darbaspēka prasmes, un sadarboties ar Ungārijas augstākās izglītības iestādēm (tādējādi veicinot zināšanu tālāknodošanu un tehnoloģiju nodošanu). Ungārija arī atsaucās uz turpmākiem ieguldījumiem un pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām, kas paredzētas reģionā. Komisija uzskata, ka lietas materiālos nav neviena elementa, kas liktu šaubīties par to, ka nosacītās atbalsta piešķiršanas brīdī šie ieguvumi bija reāli gaidāmi. Attiecībā uz savām sākotnējām šaubām par vietējo piegādes avotu izmantošanu Komisija norāda, ka šīs šaubas nekādi nevarētu ietekmēt ieguldījuma Nr. 2 devuma apgabala reģionālajā attīstībā (kas konstatēts iepriekš) reālumu, bet gan tikai tā apmēru.

(107)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādīts, ka ieguldījums sniegtu pozitīvu devumu reģiona attīstībā.

(108)

Saskaņā ar RAP 3.5. iedaļu reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme ir tad, ja atbalsts maina uzņēmuma attieksmi tā, ka tas iesaistās apgabala attīstību veicinošās papildu darbībās, kurās tas neiesaistītos bez šāda atbalsta vai iesaistītos ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai citā vietā. Atbalsts nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam būtu radušās jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parastu uzņēmējdarbības risku.

(109)

Kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 116. apsvērumā, RAP 64., 65. un 69. punktā noteiktā formālās stimulējošās ietekmes prasība, proti, ka darbus var sākt tikai pēc tam, kad ir iesniegta pieteikuma veidlapa atbalsta saņemšanai, ieguldījuma Nr. 2 gadījumā ir ievērota.

(110)

Tomēr, tā kā uzņēmumam var būt daudz pamatotu iemeslu veikt ieguldījumu konkrētā reģionā pat tad, ja netiek piešķirts nekāds atbalsts, RAP ir arī noteikts, ka Komisijai ir detalizēti jāpārbauda, vai attiecīgais atbalsts ir nepieciešams, lai panāktu būtisku stimulējošu ietekmi uz ieguldījumu. Šajā saistībā dalībvalstij ir jāprecizē, kurš no RAP 61. punktā aprakstītajiem scenārijiem ir piemērojams (lēmums par ieguldījumiem (pirmais scenārijs) vai lēmums par atrašanās vietu (otrais scenārijs)).

(111)

Ungārija paziņoja, ka atbalsta pasākums atbilst RAP 61. punkta otrajam scenārijam. Saskaņā ar RAP 61. punktu otrais scenārijs pastāv, ja atbalsts stimulē izvietot plānoto ieguldījumu attiecīgajā apgabalā, nevis citur, jo tas kompensē neto trūkumus un izmaksas, kas saistītas ar izvietošanu attiecīgajā apgabalā. Kā noteikts RAP 3.5.2. iedaļā, otrā scenārija gadījumā dalībvalstij ir jāsniedz nepārprotami pierādījumi, ka atbalsts reāli ietekmē ieguldījuma vietas izvēli. Tādējādi pienākumu pierādīt, ka pastāv stimulējoša ietekme, RAP uzliek dalībvalstij. Šajā nolūkā dalībvalstij ir visaptveroši jāapraksta hipotētiskais scenārijs, kurā neviena valsts iestāde EEZ (arī izvēlētajā atrašanās vietā ne) saņēmējam nepiešķir nekādu atbalstu. RAP 71. punktā ir norādīts, ka attiecībā uz otro scenāriju, uz kuru Ungārija atsaucas šajā lietā, dalībvalsts varētu pierādīt atbalsta stimulējošo ietekmi ar uzņēmuma dokumentiem, kuros redzams, ka ir veikts izmaksu un ieguvumu salīdzinājums starp gadījumu, kad ieguldījums atrodas attiecīgajā atbalstītajā gabalā, un gadījumu, kad ieguldījums atrodas alternatīvajā(-os) apgabalā(-os). Šiem dokumentiem jābūt no tā paša laikposma, kad noticis lēmuma pieņemšanas process par ieguldījumu vai tā atrašanās vietas izvēli. Šajā nolūkā dalībvalsts tiek aicināta paļauties uz oficiāliem valdes dokumentiem, riska novērtējumiem, finanšu pārskatiem, iekšējiem uzņēmējdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem un dokumentiem, kuros aplūkoti dažādi ieguldījuma scenāriji.

(112)

Komisijai ir jāpārbauda, vai Ungārijas iesniegtais hipotētiskais scenārijs ir reālistisks un ticams.

(113)

Saskaņā ar RAP 68. punktu hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad saņēmējs pieņēmis lēmumu par ieguldījumu (46).

(114)

Šajā lietā Ungārija pauda vairākus apgalvojumus un iesniedza dokumentārus pierādījumus, lai pamatotu savu nostāju, ka ieguldījums Nr. 2 atbilst RAP prasībām kā projekts, uz kuru attiecas RAP 61. punktā minētais otrais scenārijs. Tā apgalvoja, ka neto pašreizējās vērtības (NPV) dzīvotspējas starpība salīdzinājumā ar alternatīvu ieguldījuma vietu Sjiaņā, Ķīnā, ir 173 miljoni EUR. Šīs starpības galvenais cēlonis ir liela atšķirība plānotajās atbalsta pasākuma ieguldījuma izmaksās abās alternatīvajās vietās. Ungārijā saņēmējs ēkās, aprīkojumā un iekārtās ieguldītu 1,2 miljardus EUR nominālvērtībā (982 miljonus EUR pašreizējā vērtībā (47)), savukārt Ķīnā izmaksas par to pašu būtu tikai (..) miljoni EUR nominālvērtībā (766,7 miljoni EUR pašreizējā vērtībā). Starpība 215,3 miljonu EUR apmērā (pašreizējā vērtībā) skaidrojama tikai ar iekārtu un aprīkojuma izmaksām, kas, kā norādīts paziņojumā, Ungārijā bija par gandrīz [35–50] % lielākas nekā Ķīnā.

(115)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ieguldījuma izmaksu 215,3 miljonu EUR starpību daļēji kompensē Ungārijā veikta ieguldījuma neto priekšrocības (42,3 miljoni EUR), kā rezultātā galīgā neto dzīvotspējas starpība starp atrašanās vietām Ķīnā un Ungārijā ir 173 miljoni EUR – par sliktu atrašanās vietai Ungārijā. Komisija arī norādīja, ka saskaņā ar Ungārija apgalvojumu paziņotais atbalsts 108 miljonu EUR apmērā pašreizējā vērtībā daļēji kompensē 173 miljonu EUR lielo neto trūkumu, kas saistīts ar lēmumu veikt ieguldījumu Ungārijā, nevis Ķīnā.

(116)

Kā redzams paplašināšanas lēmumā (jo īpaši 5. un 6. apsvērumā), Ungārija un Samsung SDI, atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, distancējās no konkrētiem sākotnējās izskatīšanas posmā paustiem paziņojumiem un iesniedza jaunus apgalvojumus un pierādījumus, kas attiecās uz saņēmēja pieņēmumiem hipotētiskajā scenārijā un vismaz daļēji bija pretrunā iepriekšējiem paziņojumiem un apgalvojumiem.

(117)

Lēmumā par procedūras sākšanu un paplašināšanas lēmumā Komisija pauda šaubas par hipotētiskā scenārija ticamību (ieguldījums Ķīnā), tāpēc ka īpaši svarīgi stratēģiski apsvērumi būtu likuši uzņēmumam veikt ieguldījumu Ungārijā jebkurā gadījumā. Tā arī pauda šaubas par NPV starpības salīdzinājumiem, kas, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, nešķita reālistiski un ticami.

(118)

Nākamajā iedaļā Komisija novērtē katru no punktiem, par kuriem tā bija paudusi šaubas attiecībā uz NPV starpību un lēmumu par atrašanās vietu. Šos punktus var iedalīt trīs grupās: tādu īpaši svarīgu stratēģisku apsvērumu pastāvēšana, kas jau uzreiz liek domāt, ka ieguldījuma veikšana atrašanās vietā Ķīnā nav ticama alternatīva, iekārtu un aprīkojuma izmaksu starpība starp abām alternatīvajām atrašanās vietām (un jo īpaši – paredzamais vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars) un finansiālais atbalsts, ko Ķīnas iestādes esot piedāvājušas, ja ieguldījums tiktu veikts atrašanās vietā Ķīnā.

(119)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par Ķīnas hipotētiskā scenārija ticamību, jo tā nevarēja izslēgt, ka vairāku apstākļu dēļ ieguldījums būtu veikts Ungārijā jebkurā gadījumā. Šie apstākļi bija šādi: i) naidīgā ekonomiskā attieksme Ķīnā pret Dienvidkorejas ET akumulatoru ražotājiem, ii) tehnoloģiju piespiedu nodošanas risks, iii) tas, ka Samsung SDI diez vai būtu veicis ieguldījumu Nr. 1 Gedā, ja tam nebūtu plānu vēlāk veikt papildinošu ieguldījumu, iv) priekšrocības, ko sniedz atrašanās Eiropā, piemēram, strauji augošais Eiropas tirgus un tuvums Eiropas klientiem (skatot to kopā ar reģionalizētu ieguldījumu stratēģiju, ko Samsung SDI grupa, pēc Komisijas sākotnējām domām, iespējams, īstenoja).

(120)

Attiecībā uz naidīgo ekonomisko attieksmi Ķīnā pret Dienvidkorejas ET akumulatoru ražotājiem (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 139. apsvērumu) Komisija ņem vērā, ka saskaņā ar iekšējiem dokumentiem, kas sagatavoti tai pašā laikposmā, kad notika lēmuma pieņemšanas process, un paziņojumā apgalvoto plānotais alternatīvais ieguldījums Sjiaņā būtu kalpojis par pamatu eksportam (nebija paredzēts, ka tā rezultātā saražotās preces tiks pārdotas Ķīnas tirgū (48)). Tāpēc Komisija piekrīt, ka tas, ka Ķīna 2016. gadā ieviesa pasākumus, kas kavē Dienvidkorejas ET akumulatoru ražotāju preču pārdošanu Ķīnas iekšzemes tirgū, šķiet, nav radījis nelabvēlīgu ekonomisko vidi attiecīgajam ieguldījumam, kas nebija paredzēts Ķīnas tirgus apkalpošanai. Turklāt Samsung SDI ir iesniedzis tajā laikā sagatavotus dokumentus un publiski pieejamu informāciju, kas liecina par pastāvīgām labām darījumu attiecībām starp Ķīnas iestādēm un Samsung SDI grupu (jo īpaši Ķīnas iestāžu 2017. gada 23. februāra subsīdiju piedāvājums) un citiem Dienvidkorejas ET akumulatoru ražotājiem. Visbeidzot, Komisija norāda, ka neviens lietas materiālos iekļauts dokuments neļauj secināt, ka Samsung SDI grupa šādu naidīgu vidi ir uzskatījusi par izšķirīgu faktoru lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas brīdī. Gluži pretēji, no 2017. gada 21. septembra iekšējā ziņojuma izriet, ka neilgi pirms lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas Samsung SDI grupa piešķīra (..) novērtējumu savām attiecībām ar Ķīnas iestādēm, proti, tikpat augstu novērtējumu kā attiecībām ar Ungārijas iestādēm un augstāku nekā attiecībām ar citām Eiropas iestādēm. Tāpēc Komisija uzskata, ka ieguldījumu projektu neapdraudēja potenciāli naidīga ekonomiskā vide Ķīnā un ka katrā ziņā laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, saņēmējs uzņēmējdarbības vidi Ķīnā neuzskatīja ne par negatīvu, ne par īpaši svarīgu faktoru.

(121)

Attiecībā uz tehnoloģiju piespiedu nodošanas potenciālo risku Ķīnā (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 138. apsvērumu) Ungārija un Samsung SDI sniedza papildu informāciju, kas pierāda, ka saņēmējs, pamatojoties uz pieredzi, ko tas guvis rūpnīcu ekspluatācijā Ķīnā, hipotētiskajā ieguldījuma scenārijā bija ieplānojis vairākus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka tā IĪ tiesības Ķīnā tiek pietiekami aizsargātas (59. apsvērums). Samsung SDI arī paskaidroja, ka Ķīnas administrācija 2017. gada oktobrī (t. i., pirms lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas) paziņoja par tiesību aktiem, kuru mērķis ir pastiprināt IĪ aizsardzību (59. apsvērums). Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija uzskata, ka tās sākotnējās šaubas par iespējamu IĪ tiesību piespiedu nodošanu nebija tādas, ka būtu jāizslēdz hipotētiska atrašanās vieta Ķīnā.

(122)

Vēl viens arguments (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 140. apsvērumu), kas lika šaubīties par Ķīnas hipotētiskā ieguldījuma scenārija vispārējo ticamību, bija tāds, ka, pēc Komisijas sākotnējām domām, Samsung SDI diez vai būtu bez atbalsta izveidojis nelielu elementu ražotni – tādu kā Gedā (t. i., nebūtu veicis ieguldījumu Nr. 1) –, ja tam nebūtu plānu vēlāk šo ieguldījumu palielināt. Tas nozīmētu, ka nodoms ieguldīt Gedā un palielināt šīs ražotnes jaudu pastāvēja jau 2016. gadā, kad tika veikts ieguldījums Nr. 1. Tomēr Samsung SDI iekšējais dokuments parādīja, ka tā sākotnējais ieguldījums Nr. 1 Sjiaņā nav palielināts, līdz ar to pastāvēja iespēja Samsung SDI grupas ražotni neattīstīt tālāk par to, kas panākts pirmajā ieguldījuma posmā, ja lēmums par atrašanās vietu tiktu pieņemts par labu otrai ražotnei. Turklāt tas, ka Gedā tika veikts sākotnējs ieguldījums, nenozīmē, ka nebija iespējas izvēlēties starp Gedu un Sjiaņu, jo abās ražotnēs jau bija veikts ieguldījums, ko būtu iespējams palielināt. Vispārīgāk runājot, Komisija atzīst, ka pat tad, ja pastāv slēpts vai atklāts nodoms paplašināt ražotni (piemēram, ja uzņēmums ir nopircis zemes gabalu, kas ir lielāks par pirmajai rūpnīcai vajadzīgo), tas ne vienmēr nozīmē, ka jaunais ieguldījums pilnīgi noteikti tiks veikts. Šajā ziņā Komisija norāda, ka nekas lietas materiālos skaidri neliecina, ka Samsung SDI jau no paša sākuma būtu plānojis palielināt ieguldījumu Gedā.

(123)

Turklāt Komisija lēmumā par procedūras sākšanu (lēmuma par procedūras sākšanu 143. apsvērums) kopumā uzskatīja, ka vairākas Eiropas ražotnes priekšrocības (piemēram, strauji augošais Eiropas tirgus un tuvums Eiropas klientiem) varētu būt īpaši svarīgi stratēģiski apsvērumi, kuru dēļ Samsung SDI grupa būtu izvietojusi savu ieguldījumu Ungārijā jebkurā gadījumā. Šīs šaubas tika sīkāk izklāstītas paplašināšanas lēmumā (paplašināšanas lēmuma 57. apsvērums), kurā Komisija uzskatīja, ka Samsung SDI grupa varētu būt īstenojusi reģionalizētu ieguldījumu stratēģiju, kuras dēļ tā jebkurā gadījumā būtu veikusi ieguldījumus Eiropas ražotnēs. Tomēr, lai gan viens Samsung SDI grupas iekšējais dokuments (49) liecina, ka diversificēt ražotņu loku, tās nodrošinot katrā kontinentā, “varētu būt lietderīgi”, minētā dokumenta piesardzīgais tonis un minētā apgalvojuma konteksts (diversifikācija bija tikai viens no vairākiem parametriem kvalitatīvajā ražotņu salīdzinājumā līdztekus citiem tādiem apsvērumiem kā loģistikas plūsma pa dzelzceļu starp iespējamo Sjiaņas ražotni un Eiropu) liecina, ka šis faktors Samsung SDI grupai nebija īpaši svarīgs stratēģisks apsvērums. Citos Samsung SDI grupas tā laika iekšējos dokumentos ir tikai norādīts, ka šādus kvalitatīvus faktorus “nevajadzētu ignorēt” (50). Lietas materiālos nav nekā cita, kas pamatotu šajā ziņā paustās šaubas un to, ka lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas brīdī būtu pastāvējusi īpaši svarīga reģionalizēta ieguldījumu stratēģija. Konkrētāk, neviens no pierādījumiem par saņēmēja lēmuma pieņemšanas procesa ceturto un piekto posmu (lēmuma par procedūras sākšanu 68. un 69. apsvērums), kuri abi tika īstenoti pēc 2017. gada 21. septembra sanāksmes, neliecina ne par kādām norādēm, kas mudinātu galīgā lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas procesā nosliekties par labu reģionālajai diversifikācijai. Turklāt, kā norādīja Ungārija, ja laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, tuvums klientiem būtu bijis būtisks Samsung SDI grupas ieguldījumu stratēģijas virzītājspēks, tā paralēli būtu izveidojusi ET akumulatoru ražotni (..). Tomēr uzņēmuma iekšējie dokumenti liecina, ka (..) tirgū konstatētā piedāvājuma iztrūkuma novēršanas nolūkā tika apsvērtas tikai divas alternatīvas Ungārijā un Ķīnā. To, ka šādas īpaši svarīgas reģionalizētas ieguldījumu stratēģijas nav bijis, atklāj arī Ungārijas iesniegtie Samsung SDI iekšējie dokumenti, saskaņā ar kuriem gan sākotnējais ieguldījums Sjiaņā, gan plānotā Sjiaņas ražotnes paplašināšana būtu kalpojuši ārvalstu tirgiem (Eiropai un (..)), nevis Ķīnas iekšzemes tirgum (51).

(124)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija uzskata, ka iepriekš minētie stratēģiskie apsvērumi lēmuma pieņemšanā par ieguldījumu projekta atrašanās vietu nebija izšķirīgi un/vai netika ņemti vērā (vispār vai kā īpaši svarīgi apsvērumi). Attiecīgi Samsung SDI grupa kopumā varēja reālistiski paredzēt šādu ieguldījumu Ķīnā.

(125)

Paziņojumā Ungārija pamatoja ar aprīkojumu un iekārtām saistīto ieguldījuma izmaksu lielo starpību, atsaucoties uz Samsung SDI grupas vietējo piegādes avotu izmantošanas politiku, kas principā paredz, ka grupai aprīkojums un iekārtas, kā arī pārējie ieguldījumam nepieciešamie izejresursi jāiegādājas no vietējiem avotiem (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 42. un 130. apsvērumu). Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija apgalvojumu, ka Samsung SDI abos aplūkotajos scenārijos (t. i., gan tad, ja ieguldījums tiktu veikts Sjiaņā, gan tad, ja tas tiktu veikts Gedā) visas iekārtas un aprīkojumu iegūtu tikai no vietējiem piegādes avotiem, neuzskatīja ne par ticamu, ne reālistisku.

(126)

Attiecībā uz Ungārijas ražotnei nepieciešamā aprīkojuma iegādi no vietējiem piegādes avotiem (t. i., no EEZ piegādātājiem) Komisija norādīja (lēmuma par procedūras sākšanu 47. apsvērums) uz ierobežotajiem pasākumiem, ko Samsung SDI veicis, lai identificētu vietējos piegādātājus (divpusēji kontakti ar pieciem EEZ piegādātājiem 2015., 2016. un 2017. gadā, konference 2017. gada februārī), un uzsvēra šo pasākumu ierobežoto iznākumu, proti, to, ka 23 no 29 apsvērtajiem EEZ piegādātājiem pirms lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas dažādu iemeslu dēļ tika noraidīti (un lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas laikā diskusijas turpinājās tikai ar 6 piegādātājiem, kuri varēja nodrošināt tikai nelielu daļu no Samsung SDI ieguldījumam Ungārijā nepieciešamā aprīkojuma). Komisija arī norādīja (lēmuma par procedūras sākšanu 48. apsvērums), ka nekas no Samsung SDI pirmā ieguldījuma aprīkojuma (ieguldījums Nr. 1 neskartā vietā) Gedā netika iegūts no EEZ piegādātājiem. Samsung SDI saskaņā ar savā vietējo piegādes avotu izmantošanas politikā ietvertu ierobežojumu tajā laikā nemēģināja izmantot vietējos piegādes avotus un tādējādi nedibināja kontaktus ar vietējiem piegādātājiem (sk. 50. apsvērumu un 20. zemsvītras piezīmi iepriekš). Ungārija tikai paskaidroja, ka EEZ piegādātāju meklēšana ir nepārtraukts darbs un ka galu galā daļa aprīkojuma varētu tikt iegādāta no identificētajiem piegādātājiem. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka nekas neliecina, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu, būtu nopietni apsvērta iespēja no EEZ piegādātājiem iegūt būtisku daļu ieguldījumam Nr. 2 vajadzīgo iekārtu un aprīkojuma, Komisija patur spēkā secinājumu, ka Samsung SDI nevarēja ticami pieņemt, ka tas varētu visu Ungārijas rūpnīcai nepieciešamo aprīkojumu iegūt no vietējiem piegādes avotiem. Komisija norāda, ka faktiski ieguldījumam Nr. 2 Samsung SDI no EEZ piegādātājiem nav iegādājies gandrīz nekādu aprīkojumu (52).

(127)

Attiecībā uz vietējo piegādes avotu izmantošanu alternatīvajam ieguldījumam Sjiaņā Komisija vispirms norāda, ka lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas laikā Samsung SDI grupa zināja, ka savai Tiaņdzjiņas rūpnīcai, kas ražo akumulatoru elementus mobilajām ierīcēm, no vietējiem avotiem tā bija ieguvusi tikai ierobežotu daļu vajadzīgo piegāžu. Saskaņā ar pierādījumiem (ko Ungārija iesniedza 2020. gada 3. novembrī; 63. apsvēruma a) punkts), kas varēja būt pieejami laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, 2015.–2016. gadā no vietējiem avotiem bija nodrošināti vidēji [25–30] % Tiaņdzjiņas rūpnīcai nepieciešamo piegāžu (un tas tajā brīdī bija augstākais vidējais vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars, kāds šai rūpnīcai jebkad sasniegts).

(128)

Turklāt Komisija norāda, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, Samsung SDI grupa uzskatīja, ka Ķīnas piegādātāju izmantošana kopumā varētu radīt problēmas saistībā ar (..) un konfidencialitāti (62. apsvērums). Lai gan Ungārija un Samsung SDI vēlāk apgalvoja, ka šīs problēmas varētu atrisināt vai varētu būt atrisinātas vairākos veidos (sk. 5.3.1.2.2.2.2. apakšiedaļu turpmāk tekstā), Komisija uzskata, ka uzņēmuma iekšējos dokumentos šīm problēmām nebūtu pievērsta uzmanība, ja tās varētu atrisināt savlaicīgi, bez papildu izmaksām un visos gadījumos attiecībā uz visiem piegādātājiem un iekārtām.

(129)

Tāpēc Komisija apgalvo, ka Samsung SDI grupa nevarēja ticami pieņemt, ka tā visu Ķīnas rūpnīcai vajadzīgo aprīkojumu varētu iegūt no vietējiem piegādes avotiem. To apstiprina ex post novērtējums par vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru, ko lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas laikā varēja uzskatīt par reālistisku: Samsung SDI un Ungārijas iesniegtais lielākais vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars nepārsniedz [40–45] % (53).

(130)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, sagādes politika, kas paredz izmantot tikai vietējos piegādes avotus gan Gedā, gan Sjiaņā, nebija ticama un reālistiska. Tāpēc pieņēmumu, ka tiktu izmantoti tikai vietējie piegādes avoti, nevarēja pamatoti izmantot Samsung SDI NPV salīdzinājumos. Līdz ar to apgalvojumam, ka ieguldījuma izmaksu atšķirība starp Ungāriju un Ķīnu ir 237,5 miljoni EUR (pašreizējā vērtībā) un iekārtu un aprīkojuma izmaksas Ungārijā ir par aptuveni [40–45] % lielākas nekā Ķīnā, nav pamata.

(131)

Tā kā Komisija nenoliedz, ka saņēmējs savā NPV novērtējumā ir ņēmis vērā vietējo piegādes avotu izmantošanu un ka vietējo piegādes avotu izmantošana ir būtisks faktors, kas jānovērtē, bet tikai secina, ka pieņēmums par pilnīgi visu piegāžu ieguvi no vietējiem avotiem nebija ticams un reālistisks, tā novērtēs, cik lielu vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru būtu bijis iespējams uzskatīt par ticamu un reālistisku laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu.

(132)

Ungārija un Samsung SDI savās piezīmēs attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu apgalvoja, ka, ņemot vērā Samsung SDI grupas vietējo piegādes avotu izmantošanas politiku un atbilstošu vietējo piegādātāju trūkumu, Samsung SDI kā otru labāko risinājumu izmanto savus parastos uzticamos Dienvidkorejas piegādātājus. Lai gan Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 131. apsvērumā atzina šo apgalvojumu, tā vēlāk (sk. paplašināšanas lēmuma 45. apsvērumu) pauda šaubas par to, kāpēc, ja daļēja sagāde no Ķīnas piegādātājiem būtu uzskatāma par reālistisku, Ungārijā nepieciešamās iekārtas un aprīkojumu nevarētu iegūt no Ķīnas piegādātājiem, kas tos piedāvā daudz lētāk (nevis no Dienvidkorejas), – tādējādi tiktu samazinātas gan iekārtu un aprīkojuma izmaksas Ungārijas scenārijā, gan NPV starpība starp abām atrašanās vietām.

(133)

Tomēr Samsung SDI savās piezīmēs par paplašināšanas lēmumu paskaidroja, ka laika problēmas (piegādes aizkavēšanos) būtu bijis iespējams atrisināt, tikai iesaistot Ķīnas iestādes (62. un 69. apsvērums). Samsung SDI apgalvoja, ka šādu iesaistīšanos varētu gaidīt tikai tad, ja ieguldījums būtu veikts Ķīnā. Komisija piekrīt, ka no Samsung SDI perspektīvas nebūtu ticami, ka iekārtas un aprīkojumu ieguldījumam Ungārijā varētu iegādāties no Ķīnas piegādātājiem, jo tas būtu pakļāvis Samsung SDI (..) problēmām, kuru dēļ zustu prima facie īstermiņa cenu priekšrocība. Tāpēc Komisija pretēji saviem sākotnējiem apgalvojumiem uzskata, ka, ciktāl nevienā no ieguldījuma scenārijiem (t. i., ne Ungārijā, ne Ķīnā) vietējo piegādes avotu izmantošana nebūtu reālistiska, Samsung SDI, visticamāk, būtu izmantojis savus uzticamos Dienvidkorejas piegādātājus.

(134)

Komisija uzskata, ka tad, ja ieguldījumam vajadzīgās iekārtas un aprīkojums tiktu iegūti nevis no vietējiem piegādes avotiem, bet no Dienvidkorejas piegādātājiem, rastos papildu izmaksas (nosūtīšanas izmaksas, muitas nodokļi, ja tādi būtu), un Ungārija un Samsung SDI tam piekrīt. Komisija norāda, ka saskaņā ar Ungārijas aplēsēm izmaksas par nosūtīšanu (sk. 69. apsvērumu iepriekš) no Dienvidkorejas uz Ungāriju būtu [3–4] % apmērā, bet izmaksas par nosūtīšanu no Dienvidkorejas uz Ķīnu – [2–3] % apmērā no attiecīgajām iekārtu un aprīkojuma izmaksām (67. apsvērums iepriekš). Turklāt Komisija arī piekrīt, ka (kā minēts iepriekš 67. apsvērumā) scenārijā, kurā ieguldījums tiktu veikts Ķīnā, aprīkojumam, kura piegādes avoti nav vietējie avoti, tiktu piemēroti arī muitas nodokļi 1,1 % apmērā, bet, ja ieguldījums tiktu veikts Ungārijā, muitas nodokļi netiktu iekasēti (70. apsvērums iepriekš).

(135)

Kā aprakstīts lēmuma par procedūras sākšanu 44. un 45. apsvērumā, iekārtas un aprīkojumu, ko līdz 2019. gada martam izmantoja ieguldījumam Gedā (54), saņēmējs nebija iegādājies tieši no Dienvidkorejas piegādātājiem. Tā vietā Samsung SDI GM bija darbojusies kā starpniece, pērkot iekārtas un aprīkojumu Dienvidkorejā un pārdodot tos tālāk Samsung SDI Ungārijā, vispirms pamatā esošo izmaksu bāzei piemērojusi [18–22] % palielinājumu (uzcenojumu) (55). Samsung SDI paskaidroja, ka šī Samsung SDI GM iesaiste atbilst tā vietējo piegādes avotu izmantošanas politikai un – jo īpaši – ļauj Samsung SDI GM tieši sazināties ar Dienvidkorejas piegādātājiem un mudināt tos ātri rīkoties, ja kādā no Samsung SDI grupas ražotnēm rodas problēma. Saskaņā ar Samsung SDI sniegto informāciju Samsung SDI GM būtu bijusi iesaistīta piegāžu sagādē no avotiem, kas nav vietēji, arī tad, ja ieguldījums tiktu veikts Ķīnā.

(136)

Komisija pauda šaubas par to, vai šo grupas iekšējo darījumu rezultātā cena bija atbilstīga tirgum un vai tie mākslīgi nepalielināja attiecināmās izmaksas scenārijā, kurā ieguldījums būtu veicams Ungārijā, un tādējādi NPV starpību (lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvērums un paplašināšanas lēmuma 47. apsvērums).

(137)

Komisija vispirms norāda, ka Ungārija kopā ar savām piezīmēm attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza Samsung SDI2017. gada 10. janvāra iekšējo dokumentu, kurā norādīts, ka [18–22] % uzcenojuma pamatā bija ārēja konsultanta pētījums un salīdzinošajā vērtējumā, kurā salīdzināti citi uzņēmumi, kas nodrošina aprīkojumu, gūtie rezultāti. Ungārija savās piezīmēs par paplašināšanas lēmumu arī paskaidroja, ka vērtībās, kas minētas Deloitte 2018. gada decembra ziņojumā (uz kura pamata Komisija bija paudusi šaubas) un ir acīmredzami zemākas ([13–17] % (medianālā vērtība) un [14–18] % (uzņēmumam Samsung SDI)), nebija ņemtas vērā papildu izmaksas [3–4] % apmērā, kas Samsung SDI GM rodas, iegādājoties aprīkojumu, un tas izskaidro atšķirību no pārrēķināšanā izmantotā nominālā [18–22] % uzcenojuma.

(138)

Visbeidzot, Samsung SDI iesniedza arī Copenhagen Economics2020. gada 13. aprīļa pētījumu (56), kurā, izmantojot ESAO pamatnostādņu (57) metodiku, tika novērtēts, vai atlīdzība par Samsung SDI grupas iekšējiem darījumiem atbilst godīgas konkurences apstākļiem. Šajā pētījumā secināts, ka [18–22] % ietilpst salīdzināmu uzņēmumu neto pilno pašizmaksu normas starpkvartiļu amplitūdā (t. i., starp medianālo vērtību 16,8 % un trešās kvartiles vērtību 23,5 %), un tādējādi apstiprināts, ka uzcenojums, ko Samsung SDI GM piemēro grupas iekšējiem darījumiem, atbilst godīgas konkurences apstākļiem.

(139)

Ņemot vērā Ungārijas un Samsung SDI sniegtos papildu argumentus un pierādījumus, Komisija attiecībā uz abām apsvērtajām atrašanās vietām uzskata, ka var reālistiski un ticami pieņemt, ka tad, ja ieguldījumam nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma ieguvei netiktu izmantoti vietējie piegādes avoti, šī iegāde no avotiem, kas nav vietēji, tiktu veikta ar Samsung SDI GM starpniecību un šo iekārtu un aprīkojuma izmaksām tiktu piemērots tirgum atbilstošs [18–22] % uzcenojums.

(140)

Tā kā [18–22] % uzcenojums galvenokārt sedz iepirkuma izmaksas, kas Samsung SDI GM rodas, iegādājoties iekārtas un aprīkojumu (Ungārijā vai Ķīnā esošā) meitasuzņēmuma vārdā, Komisija uzskata, ka būtu bijis reālistiski iekļaut attiecīgas iepirkuma izmaksas gadījumam, kad aprīkojumu iegādājas no vietējiem piegādes avotiem (tieši meitasuzņēmums Ungārijā vai Ķīnā). Samsung SDI iesniegtajā informācijā, kas datēta ar 2022. gada 1. jūliju, norādīja, ka tam nepieciešamā aprīkojuma iegāde no vietējiem piegādes avotiem Ķīnā un Ungārijā patiešām radītu papildu izmaksas (konkrētāk, testēšanas un validēšanas izmaksas). Samsung SDI paskaidroja, ka jaunam aprīkojumam šīs izmaksas (loģiski) būtu lielākas nekā aprīkojumam, kas nav jauns (58). Tā kā saskaņā ar pārskatītajiem, ticamākajiem pieņēmumiem (sk. turpmāk) no vietējiem piegādes avotiem nebūtu iegādāts viss aprīkojums (konkrētāk, nekas no jaunā aprīkojuma), piemērojamās ar iepirkumu saistītās papildu izmaksas ir salīdzinoši mazas. Saskaņā ar Samsung SDI sniegtajiem aprēķiniem šīs izmaksas veidotu [3,5–5] % no iekārtu izmaksām. Komisijai nav faktiska pamata apšaubīt šo izmaksu līmeni.

(141)

Kā izklāstīts 130. apsvērumā iepriekš, lai gan Komisija secina, ka pieņēmums, ka vienā vai otrā ieguldījuma vietā visas iekārtas un aprīkojums tiktu iegādāti no vietējiem piegādes avotiem, nebija ticams un reālistisks, Komisija piekrīt, ka vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars ir būtisks faktors, ko Samsung SDI ņēma vērā, pieņemot lēmumu par atrašanās vietu. Tāpēc Komisijai, pamatojoties uz tajā laikā pieejamajiem pierādījumiem, ir jānovērtē, kādu vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru varētu uzskatīt par ticamu un reālistisku attiecībā uz katru atrašanās vietu, kas apsvērta lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas laikā. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija sākotnēji uzskatīja, ka attiecībā uz abām ražotnēm reālistiskāks būtu bijis pieņēmums, ka Samsung SDI iegādātos attiecīgo aprīkojumu no saviem pieredzējušajiem un uzticamajiem piegādātājiem Dienvidkorejā.

(142)

Kā paskaidrots iepriekš (sk. 5.3.1.2.2.1. apakšiedaļu), pieņēmums par to, ka Ķīnā tiktu izmantoti (tikai) vietējie piegādes avoti, nebija ticams galvenokārt tāpēc, ka Ķīnas piegādātāju izmantošana vispār varētu radīt problēmas, kas saistītas ar i) (..), ii) (..) un iii) konfidencialitāti. Komisija atzīst, ka Ungārija un Samsung SDI pārliecinoši paskaidroja (62. apsvērums), ka Samsung SDI plānoja risināt un būtu vismaz daļēji varējis atrisināt šīs problēmas, i) iesaistot Ķīnas iestādes (kas tomēr būtu iespējams tikai tad, ja ieguldījums tiktu veikts Ķīnā), ii) nosūtot SDI inženierus no Dienvidkorejas Samsung SDI GM, lai tie sniegtu atbalstu Ķīnas piegādātājiem, vai attiecīgi iii) izmantojot īpašas līgumiskas vienošanās un kopīgas izstrādes nolīgumus ar pārdevējiem, kad nepieciešams (t. i., tikai attiecībā uz konkrētām iekārtām). Tādējādi lietas materiālos ietvertie pierādījumi liecina, ka pretēji sākotnējam konstatējumam, kas izklāstīts lēmuma par procedūras sākšanu 131. apsvērumā, pieņēmumu, ka daļa piegāžu tiktu iegūtas no vietējiem avotiem, hipotētiskajā scenārijā var uzskatīt par ticamu un reālistisku.

(143)

Turklāt pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi lēmumu par procedūras sākšanu, Ungārija un Samsung SDI iesniedza informāciju, kas liecināja, ka attiecībā uz Samsung SDI grupas rūpnīcu Ķīnā, Tiaņdzjiņā, ir sasniegts ievērojams vidējais vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars ([25–30] % 2015.–2016. gadā, [15–19] % 2018.–2019. gadā). Paplašināšanas lēmumā (41. apsvērums) Komisija pauda šaubas par vairākiem aspektiem, jo īpaši par abu situāciju (Tiaņdzjiņas rūpnīca un plānotā rūpnīca Sjiaņā) salīdzināmību. Tomēr Ungārija un Samsung SDI sniedza paskaidrojumus, parādot, ka vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars, kas sasniegts attiecībā uz Tiaņdzjiņas rūpnīcu, ir būtiska informācija. Tie vispirms atgādināja, ka procesa inovācijas, kas saistītas ar plānoto ieguldījumu (alternatīvā atrašanās vieta Sjiaņā), lielākoties attiecas uz veidu, kādā iekārtas un aprīkojums tiek izmantoti, nevis uz pašām iekārtām un aprīkojumu. Līdz ar to Komisija atzīst, ka fakts, ka ražošanas process un galaprodukti Tiaņdzjiņas rūpnīcā būtu mazāk sarežģīti, patiešām nav tik būtisks, lai uz tā pamata pieredzi, kas gūta, iegādājoties iekārtas un aprīkojumu Tiaņdzjiņas rūpnīcai, noraidītu kā šai lietā nebūtisku (59). Turklāt fakts, ka lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas brīdī dati par 2018.–2019. gadu nevarēja būt zināmi, tikai liek secināt, ka, runājot par vēsturiskiem datiem, kas varētu būt bijuši zināmi lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas brīdī, nozīme ir tikai lielākajai procentuālajai daļai – [25–30] % –, kas attiecas uz 2015.–2016. gadu. Ungārija arī paskaidroja, ka šie vietējo piegādes avotu izmantošanas rādītāji netika sasniegti pēc gandrīz 20 rūpnīcas darbības gadiem (ja tā būtu, tas varētu nozīmēt, ka Sjiaņas rūpnīca varētu sasniegt tik lielu vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru tikai pēc līdzīga laikposma), jo rūpnīca sāka ražot akumulatoru elementus tikai 2008. gadā (cilindriskos elementus – pat tikai 2016. gadā) (63. apsvēruma a) punkts). Visbeidzot, Ungārija apstiprināja, ka iesniegtās vietējo piegādes avotu izmantošanas procentuālās daļas attiecas tikai uz iekārtām un aprīkojumu, bet ne rezerves daļām. Pamatojoties uz to, paplašināšanas lēmumā paustās šaubas ir kliedētas: Komisija atzīst, ka 2015.–2016. gadā Tiaņdzjiņas rūpnīcā sasniegtais vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars apstiprina, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, Samsung SDI grupa attiecībā uz hipotētisko ieguldījumu Ķīnā varēja gaidīt, ka tiks sasniegts ievērojams vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars.

(144)

Runājot tieši par hipotētisko ieguldījumu Sjiaņā, vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru, ko Samsung SDI ieskatā ticami varētu sasniegt, Samsung SDI vispirms aprēķināja savās piezīmēs attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu. Šajā nolūkā Samsung SDI uzskaitīja aprīkojumu, kas līdz tam (tai laikā ieguldījums jau tika īstenots) bija iegādāts Gedas rūpnīcai, un novērtēja, vai hipotētiskajam ieguldījumam Sjiaņā katru aprīkojuma vienību būtu bijis iespējams iegādāties no Ķīnas piegādātāja. Šādi aprēķinātā tā aprīkojuma vērtība, kuru būtu bijis iespējams iegādāties no vietējiem piegādes avotiem Ķīnā, bija [31–35] % no tā aprīkojuma kopējās vērtības, kurš bija iegādāts līdz aprēķina veikšanas brīdim (60). Samsung SDI arī parādīja, ka laika gaitā Ķīnas iekārtu un aprīkojuma tehnoloģiskās attīstības līmenis ir paaugstinājies (sk. 65. apsvērumu), tāpēc ir lielāka iespēja sasniegt lielāku vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru nekā agrāk.

(145)

Paplašināšanas lēmumā (41.–44. apsvērumā) Komisija par to pauda šaubas vairākos aspektos. Papildus vispārējām šaubām par to, vai būtu ticami paļauties uz Ķīnas piegādātājiem ((..) un konfidencialitātes riski, kas jau minēti lēmumā par procedūras sākšanu un aplūkoti 142. apsvērumā), Komisija, runājot precīzāk, arī uzskatīja, ka Samsung SDI izmantotā izlase nav reprezentatīva, jo īpaši tāpēc, ka tā galvenokārt attiecās uz ieguldījuma Gedā pirmo posmu, kas bija mazāk inovatīvs. Tomēr Ungārija uzsvēra, ka izlase veidoja vairāk nekā [75–80] % no iekārtu kopējās vērtības (ieskaitot iekārtas, kas izmantotas ieguldījuma otrajā posmā) (61) un ka jebkurā gadījumā abos ieguldījuma posmos ir iekļauti jauni procesa inovācijas elementi (62). Ungārija arī paskaidroja, ka otrajam posmam paredzētā grēdošanas tehnoloģija, kas sākotnējās izskatīšanas laikā vēl bija izstrādes stadijā, veidoja tikai ļoti nelielu daļu (mazāk nekā 5 %) no kopējām aprīkojuma izmaksām un ka pat dažām iekārtām, ko izmanto grēdošanas procesā, varētu paredzēt Ķīnas piegādātājus.

(146)

Komisija arī norādīja, ka dati par konkrētu Ķīnas piegādātāju spējām, kas aprakstīti paplašināšanas lēmuma 9. apsvēruma b) punktā un 10. apsvērumā, balstās uz ex post apkopotiem pierādījumiem (paplašināšanas lēmuma 42. apsvērums). Tomēr, kā paskaidroja Ungārija, lielākā daļa attiecīgo datu, pat ja tie tika apkopoti ex post, bija pieejami Samsung SDI grupai laikā, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu. Ungārija paskaidroja, ka, lai gan daļa no šiem datiem ir iegūti pēc lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas, nekāda saziņa pirms lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas nebija notikusi tikai ar vienu no sešiem Ķīnas piegādātājiem, kas minēti paplašināšanas lēmuma 9. apsvēruma b) punktā un 10. apsvērumā. Sanāksmes ar pārējiem piegādātājiem sākās pirms lēmuma par ieguldījumu pieņemšanas (pat ja tās turpinājās arī pēc tam). Tomēr Komisija uzskata, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu, Samsung SDI varēja pamatoti gaidīt, ka gadījumā, ja tiktu izvēlēta Ķīnas atrašanās vieta, tam būtu bijusi turpmāka saziņa vai intensīvāka saziņa vai tas būtu dibinājis jaunus kontaktus ar potenciālajiem Sjiaņas rūpnīcai vajadzīgā aprīkojuma piegādātājiem Ķīnā. Tā tas ir vēl jo vairāk tāpēc, ka, kā uzsvēra Samsung SDI (sk. paplašināšanas lēmuma 11. apsvērumu), Ķīnas piegādātāji akumulatoru ķēdē bija pozitīvi attīstījušies gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā, kā rezultātā laika gaitā iespēja atrast atbilstīgus piegādātājus palielinājās, turklāt straujāk nekā lineārā progresijā. Tāpēc Komisijas ieskatā lietas materiālos ietvertie pierādījumi pietiekami labi parāda, ka Samsung SDI būtu varējis ticami uzskatīt, ka tad, ja ieguldījums tiktu veikts Ķīnā, vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvars būtu [31–35] %.

(147)

Visbeidzot, tā kā Komisija paplašināšanas lēmumā uzskatīja, ka Samsung SDI grupas pieredze Tiaņdzjiņas rūpnīcai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegādē no vietējiem piegādes avotiem varētu nebūt salīdzināma ar ieguldījumu Sjiaņā, Komisija arī netieši pauda šaubas par konkrēto komponentu – [31–35] % vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru, ko varētu sasniegt Sjiaņā, izmantojot faktiskos Tiaņdzjiņas rūpnīcai izmantotos Samsung SDI grupas piegādātājus (komponents, kas rezumēts paplašināšanas lēmuma 9. apsvēruma a) punktā). Tā kā Ungārija un Samsung SDI ir pienācīgi paskaidrojuši, ka abas situācijas ir salīdzināmas (143. apsvērums), Komisijai vairs nav pamata šaubīties par šā komponenta patiesumu.

(148)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pieņēmumu, ka [31–35] % iekārtu un aprīkojuma hipotētiskā ieguldījuma vajadzībām Ķīnā varētu iegūt no vietējiem piegādes avotiem, var uzskatīt par ticamu un reālistisku.

(149)

Attiecībā uz ieguldījumam Nr. 2 Ungārijā vajadzīgo iekārtu un aprīkojuma iegādi no vietējiem piegādes avotiem (no EEZ piegādātājiem) Komisija jau 126. apsvērumā secināja, ka pieņēmums par to, ka tiktu izmantoti tikai vietējie piegādes avoti, nav ticams un reālistisks. Komisija norāda, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, Samsung SDI bija ierobežota informācija par to, cik lielu daļu no ieguldījumam Nr. 2 vajadzīgajām iekārtām un aprīkojuma būtu reālistiski iegādāties no vietējiem piegādes avotiem. Konkrētāk, Ungārija apstiprināja (50. apsvērums iepriekš), ka ieguldījumam Nr. 1 Samsung SDI nebija piemērojis savu vietējo piegādes avotu izmantošanas politiku, jo ieguldījums Nr. 1 bija tā pirmais akumulatoru elementu ieguldījums EEZ un tas bija nolēmis šim ieguldījumam izmantot pieredzējušus Dienvidkorejas iekārtu un aprīkojuma piegādātājus, lai mazinātu riskus. Tāpēc ieguldījums Nr. 1 nevarēja būt pienācīgs atsauces standarts vai tikt izmantots Samsung SDI analīzē attiecībā uz ieguldījumu Nr. 2.

(150)

Komisija norāda, ka Samsung SDI sāka meklēt vietējos piegādātājus 2015. gadā. Līdz lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas brīdim Samsung SDI dažādu iemeslu dēļ bija atmetis no 23 no 29 potenciālajiem EEZ esošajiem piegādātājiem, kurus tas bija apzinājis, un tai brīdī turpināja diskusijas tikai ar atlikušajiem piegādātājiem, kuri varēja nodrošināt tikai nelielu daļu no ieguldījumam Nr. 2 nepieciešamā aprīkojuma (54., 126. un 146. apsvērums). Tāpēc Komisija secina, ka ieguldījuma Nr. 2 gadījumā reālistiski un ticami būtu bijis pieņemt, ka, ja no EEZ piegādātājiem vispār varētu iegādāties kādu iekārtu un aprīkojuma daļu, tā būtu ļoti neliela.

(151)

Šo konstatējumu vēl vairāk apstiprina tas, ka faktiski Samsung SDI savai rūpnīcai Gedā EEZ bija iegādājies tikai nelielu daļu no iekārtām un aprīkojuma (aptuveni [1–1,5] % no iekārtām un aprīkojuma, sk. 71. apsvērumu).

(152)

Tāpēc Komisija secina, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, Samsung SDI būtu bijis jāuzskata, ka, ja ieguldījums Nr. 2 tiktu veikts Ungārijā, tas no vietējiem avotiem iegūtu tikai nelielu daļu vajadzīgo piegāžu. Komisija uzskata, ka būtu bijis reālistiski un ticami uzskatīt, ka tikai neliela daļa no ieguldījumam Nr. 2 izmantotajām iekārtām un aprīkojuma būtu iegādāta no vietējiem EEZ piegādātājiem. Šajā saistībā, tā kā Ungārija 2023. gada janvāra atbildē par pārrēķināto NPV starpību pati ir norādījusi [1–1,5] % vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru (71. apsvērums), kas turklāt atbilst faktiskajam no vietējiem piegādes avotiem iegādāto ieguldījumam Nr. 2 vajadzīgo iekārtu un aprīkojuma īpatsvaram, Komisija iepriekš minētā vietējo piegādes avotu izmantošanas nelielā īpatsvara kvantificēšanai izmantos šo summu.

(153)

Pamatojoties uz vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru, kas noteikts divās iepriekšējās apakšiedaļās (5.3.1.2.2.2.2. un 5.3.1.2.2.2.3.), Komisija uzskata, ka tā var aprēķināt ticamas aprīkojuma izmaksas abās atrašanās vietās, ņemot vērā vispārīgos apsvērumus, kas izklāstīti pirmajā apakšiedaļā (5.3.1.2.2.2.1.). Tās aprēķina, no vietējiem piegādes avotiem iegādāto iekārtu un aprīkojuma daļai piemērojot papildu izmaksas, kas saistītas ar iepirkšanu no vietējiem piegādes avotiem, un no Dienvidkorejas piegādātājiem ar Samsung SDI GM starpniecību iegādāto iekārtu un aprīkojuma daļai piemērojot nosūtīšanas izmaksas, muitas nodokļus un Samsung SDI GM piemēroto uzcenojumu.

1. tabula

Vietējo piegādes avotu izmantošana. Ungārijas paziņojums un Komisijas novērtējums

(154)

Tādējādi Komisija iepriekš minētās izmaiņas atspoguļoja Ungārijas un Samsung SDI iesniegtajos NPV aprēķinos, visus pārējos NPV elementus, par kuriem Komisija nebija paudusi šaubas, atstājot nemainīgus. Konkrētāk, Komisija saglabā pieņēmumus par izmaksām, kurus Ungārija iesniedza sākotnējos NPV aprēķinos un kuri attiecas uz iekārtu un aprīkojuma iegādes izmaksām Dienvidkorejā (kā paskaidrots lēmuma par procedūras sākšanu 43. apsvērumā un kā norādīts iepriekš 69. apsvērumā), t. i., tā piekrīt, ka, izņemot papildu izmaksas, kas rezumētas 1. tabulā, iekārtu un aprīkojuma izmaksas Dienvidkorejā un Ungārijā bija gandrīz vienādas. Iepriekšējos apsvērumos minēto izmaiņu rezultātā NPV starpība starp abām atrašanās vietām samazinās no 173 miljoniem EUR līdz 89,6 miljoniem EUR (pašreizējās vērtībās).

(155)

Savā paziņojumā Ungārija apstiprināja, ka Ķīnas iestādes nav oficiāli piedāvājušas dotāciju ieguldījumam Sjiaņā (paplašināšanas lēmuma 13. apsvērums). Tomēr, atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, Ungārija distancējās no paziņojumā ietvertajiem apgalvojumiem un paziņoja, ka tajos ir būtiskas kļūdas, pārpratumi un kļūdaina informācija (paplašināšanas lēmuma 14. apsvērums), un apgalvoja, ka Samsung SDI grupa ir risinājusi sarunas ar Ķīnas vietējām iestādēm un iespēja, ka šāds atbalsts tiktu reāli piešķirts, nekādā ziņā nebija nereālistiska.

(156)

Paplašināšanas lēmumā Komisija pauda šaubas gan par to, vai Ķīnas vietējās iestādes tiešām bija piedāvājušas atbalstu attiecīgajam projektam (sk. minētā lēmuma 48.–50. un 59.–61. apsvērumu), gan par to, vai šāds atbalsts tika ņemts vērā laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu (sk. minētā lēmuma 51. un 57. apsvērumu).

(157)

Atbildot uz paplašināšanas lēmumu, Ungārija un Samsung SDI iebilda pret abām Komisijas paustajām bažām.

(158)

Kā minēts 113. apsvērumā iepriekš, hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad pieņemts lēmums par atrašanās vietu. Šajā lietā Komisija uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai Ķīnas vietējās iestādes patiešām bija izteikušas subsīdiju piedāvājumu ieguldījumam Sjiaņā, pierādījumi no tā paša laika, kad tika pieņemts lēmums, neapstiprina Ungārijas apgalvojumu, ka šāds piedāvājums tika ņemts vērā šajā lēmuma pieņemšanas procesā laikā, kad saņēmējs pieņēma lēmumu par ieguldījuma vietu.

(159)

Patiešām, kā norādīts paplašināšanas lēmuma 51. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Ķīnas atbalsta dotācijas piedāvājums bija minēts tikai 2017. gada 21. septembra iekšējā ziņojumā. Tomēr Komisija norādīja, ka Ķīnas iestāžu dotācijas piedāvājums patiesībā nav ticis iekļauts nevienā NPV salīdzinājumā starp alternatīvajiem ieguldījuma scenārijiem. Taču Ungārija un Samsung SDI iebilda, ka saņēmēja lēmuma pieņemšanas procesā atbalsta apjoms, ko varētu saņemt (šajā gadījumā no Ķīnas vai Ungārijas), netika iekļauts NPV aprēķinos, bet tika ņemts vērā turpmākā posmā.

(160)

Komisija norāda, ka ne potenciālā Ķīnas subsīdija, ne Ungārijas atbalsts netika iekļauts NPV aprēķinos saņēmēja lēmuma pieņemšanas procesa pirmajā salīdzināšanas posmā. Tas izriet no 2017. gada 21. septembra iekšējā ziņojuma: gan astotajā, gan devītajā slaidā, kas attiecas uz kvantitatīvu pārskatu par attiecīgi Sjiaņas un Gedas atrašanās vietu, ir norādīts, ka pārskatā nav iekļauts potenciālais atbalsts no Ķīnas vietējām iestādēm vai Ungārijas iestādēm. Tomēr tāpat nākas konstatēt, ka Samsung SDI lēmuma pieņemšanas procesa nākamajos posmos (lēmuma par procedūras sākšanu 68. un 69. apsvērumā aprakstītajā ceturtajā un piektajā posmā) Ķīnas iestāžu it kā sniegtais atbalsta piedāvājums netika ņemts vērā ne abu ražotņu salīdzinājumā, ne galīgajā lēmumā par atrašanās vietu un tas nebija minēts apliecinošajos dokumentos. Līdz ar to Ungārija un Samsung SDI nav snieguši pierādījumus, kas liecinātu, ka šis Ķīnas iestāžu piedāvājums tika ņemts vērā lēmumā par atrašanās vietu.

(161)

Savukārt, kā izriet no Samsung SDI uzņēmuma iekšējiem dokumentiem (63), Ungārijas iestāžu atbalsta piedāvājums tika ņemts vērā lēmuma pieņemšanas procesa ceturtajā un piektajā posmā, t. i., tas tika iekļauts galīgajā salīdzinājumā (2017. gada 26. oktobra iekšējais dokuments) un tika uzrādīts kā būtisks faktors, kas pamato lēmumu par ieguldījumu Gedā (2017. gada 27. novembrī) (sk. 59. apsvērumu).

(162)

Noslēgumā Komisija uzskata, ka Ungārija un Samsung SDI nav pierādījuši, ka Ķīnas iestāžu dotācijas piedāvājumu, ja tāds bija, lēmuma pieņēmēji uzskatīja par dominējošu faktoru un ņēma vērā, pieņemot lēmumu par atrašanās vietu. Tāpēc Ķīnas vietējo iestāžu atbalsta piedāvājumu nevar uzskatīt par ticamu un reālistisku hipotētiskā scenārija elementu.

(163)

Ungārija un Samsung SDI savās atbildēs uz lēmumu par procedūras sākšanu arī pauda jaunu apgalvojumu, proti, ka Samsung SDI grupai, ja tā ieguldījumu būtu veikusi Sjiaņā, iespējams, būtu piemērota samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme Ķīnā, pamatojoties vai nu uz Ķīnas politiku attiecībā uz Ķīnas rietumu reģioniem, vai nu uz iespēju, ka Samsung SDI grupa būtu varējusi izmantot AJTU režīmu (64) (paplašināšanas lēmuma 24.–29. un 58.–62. apsvērums).

(164)

Paplašināšanas lēmumā Komisija pauda šaubas par šāda nodokļa samazinājuma ticamību (ņemot vērā, ka, no vienas puses, 2017. gadā šis samazinājums ET akumulatoru rūpniecības nozarei Ķīnā negaidīti tika atcelts un, no otras puses, Samsung SDI, šķiet, neatbilda AJTU režīma kritērijiem) un par to, vai Samsung SDI patiešām bija ņēmis vērā šo samazināto likmi laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu.

(165)

Neatkarīgi no apgalvojuma, ka Samsung SDI grupa būtu varējusi ticami pieņemt, ka tai attiecībā uz tās ieguldījumu Sjiaņā būtu bijusi pieejama samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, Komisija uzskata, ka neviens pierādījums lietas materiālos nepamato apgalvojumu, ka Samsung SDI grupa savā lēmumā par atrašanās vietu ņēma vērā šo samazinājumu. Tāpat kā Ķīnas vietējo iestāžu dotācijas piedāvājums, arī uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes samazinājums, kas it kā būtu bijis pieejams, netika ņemts vērā Samsung SDI grupas lēmuma pieņemšanas procesa noslēguma posmos ne abu ražotņu salīdzinājumā, ne tad, kad tika pieņemts galīgais lēmums par atrašanās vietu. Ungārija un Samsung SDI nav iesnieguši nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka šis samazinājums lēmumā par atrašanās vietu tika ņemts vērā.

(166)

Savukārt 161. apsvērumā minētie iekšējie dokumenti liecina, ka Ungārijas iestāžu atbalsta piedāvājums tika ņemts vērā lēmuma pieņemšanas procesa ceturtajā un piektajā posmā, t. i., tas tika iekļauts galīgajā salīdzinājumā (2017. gada 26. oktobra iekšējais dokuments) un tika uzrādīts kā būtisks faktors, kas pamato lēmumu par ieguldījumu Gedā (2017. gada 27. novembrī).

(167)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Ungārija un Samsung SDI nav pierādījuši, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu, kas it kā būtu bijis pieejams, ja tāds patiešām būtu pieejams, lēmuma pieņēmēji uzskatīja par dominējošu faktoru un ņēma vērā, pieņemot lēmumu par atrašanās vietu. Tāpēc uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu nevar uzskatīt par ticamu un reālistisku hipotētiskā scenārija elementu.

(168)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Samsung SDI (paplašināšanas lēmuma 34. apsvērums) iesniedza vairākas alternatīvas pieejas (varbūtisko pieeju un diskrēto pieeju – sk. 79. un 81. apsvērumu). Diskrētās pieejas mērķis ir pārrēķināt NPV starpību starp abām atrašanās vietām četros dažādos scenārijos (ņemot vērā vienu vai otru atbalsta pasākumu, ko esot piedāvājušas Ķīnas iestādes, un pārskatīto vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru abās atrašanās vietās). Tomēr Samsung SDI pats atzīst (sk. 80. apsvērumu iepriekš), ka šī pieeja precīzi neatspoguļo lēmuma pieņemšanas procesu, kura rezultātā tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu. Turklāt, kā norādīts 162. un 167. apsvērumā iepriekš, nav pierādījumu, ka kāds no atbalsta pasākumiem, kurus esot piedāvājušas Ķīnas iestādes, tika ņemts vērā, pieņemot lēmumu par atrašanās vietu. Pie tam nevienā no četriem dažādajiem scenārijiem nebija iekļauti visi izmaksu elementi, kas novērtēti iepriekš 5.3.1.2. iedaļā un kas, pēc Komisijas domām, ietekmē to, cik ļoti NPV starpību starp abām atrašanās vietām var uzskatīt par ticamu. Tāpēc šī pieeja nevar ietekmēt Komisijas secinājumus par to, vai Ungārijas iestāžu atbalstam bija stimulējoša ietekme uz Samsung SDI grupas lēmuma pieņēmējiem un, ja tāda bija, cik tā bija liela. Runājot par varbūtiskajām pieejām, jānorāda, ka Samsung SDI tās izstrādāja NPV starpības pārrēķināšanai, pamatojoties uz aplēsi par konkrētu notikumu rašanās iespējamību (vietējo piegādes avotu izmantošana Ķīnā, Ķīnas iestāžu dotācija, samazināta UIN likme Ķīnā). Ar visām trijām varbūtiskajām pieejām iegūtā pārrēķinātā NPV starpība bija līdzīga Ungārijas sākotnēji norādītajai.

(169)

Komisija paplašināšanas lēmumā norādīja, ka Samsung SDI nebija iesniedzis tā laika iekšējos dokumentus, kas pamatotu apgalvojumu, ka šāda varbūtības svēruma pieeja tika ņemta vērā laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, nemaz nerunājot par to, ka šajā lēmuma pieņemšanas procesā būtu ņemtas vērā šo varbūtības faktoru atšķirīgās vērtības.

(170)

Lai pierādītu, ka tā laika dokumenti apstiprina varbūtiskās pieejas ņemšanu vērā, Ungārija savās piezīmēs par paplašināšanas lēmumu apgalvoja, ka tā jau ir iesniegusi tā laika dokumentus, lai pierādītu, ka Samsung SDI lēmuma pieņēmēji bija informēti par Ķīnas iestāžu subsīdijas piedāvājumu, kā arī par samazināto UIN likmi, kas varētu būt pieejama Ķīnā. Tomēr šo iespēju apzināšanās nenozīmē, ka lēmuma pieņēmēji, pieņemot lēmumu par atrašanās vietu, tās patiešām ņēma vērā, nemaz nerunājot par to, ka viņi šiem elementiem būtu piešķīruši konkrētas varbūtības pakāpes. Ungārija atsaucās arī uz 2017. gada 21. septembra iekšējo ziņojumu. Tomēr šis dokuments (kurā ir minēts kritērijs, kas attiecas uz “nodokļu un politikas saskaņotību”, un dažādais iespējamais Ķīnas iestāžu dotācijas apjoms) nepierāda, ka 2017. gada 27. novembrī pieņemtais lēmums par ieguldījumu bija balstīts uz varbūtisko pieeju. Turklāt 2017. gada 21. septembra iekšējā ziņojumā nav minēta nekāda varbūtība nevienam no faktoriem, kuriem Samsung SDI un Ungārija ex post ierosināja piemērot varbūtisko pieeju.

(171)

Tādējādi nevienā no Komisijas izmeklēšanas posmiem Ungārija un Samsung SDI nav snieguši pierādījumus no tā paša laikposma, kad norisinājās lēmuma pieņemšanas process, par to, ka šī varbūtiskā pieeja tika ņemta vērā lēmuma par atrašanās vietu pieņemšanas laikā. Drīzāk šķiet, ka varbūtiskā pieeja pirmo reizi tika atspoguļota tikai Samsung SDI piezīmēs, kas attiecās uz lēmumu par procedūras sākšanu (78. apsvērums).

(172)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Ungārija nav spējusi pierādīt, ka lēmuma par ieguldījuma vietu pieņemšanas procesā Samsung SDI kādā brīdī ir apsvēris varbūtisko pieeju. Tāpēc šo varbūtisko pieeju nevar uzskatīt par ticamu un reālistisku elementu, kas ņemts vērā, salīdzinot abas ieguldījuma vietas.

(173)

Tāpēc Komisija secina, ka Ungārija ir pierādījusi, ka atbalsta pasākumam bija formāla un būtiska stimulējoša ietekme. Tomēr attiecībā uz stimulējošo ietekmi Komisija uzskata, ka Ungārija nav pierādījusi, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par atrašanās vietu, pieņēmums, ka kādā no apsvērtajām atrašanās vietām pilnīgi visas piegādes tiktu iegūtas no vietējiem avotiem, bija ticams un reālistisks. Komisija uzskata, ka, ņemot vērā elementus, kas Samsung SDI grupas lēmuma pieņēmējiem bija pieejami laikā, kad viņi izvēlējās ieguldījuma vietu, abos scenārijos par ticamu un reālistisku var uzskatīt tikai mazāku vietējo piegādes avotu izmantošanas īpatsvaru. Komisija arī secina, ka Ungārija nav pierādījusi, ka Samsung SDI grupa, pieņemot lēmumu par atrašanās vietu, ņēma vērā Ķīnas iestāžu atbalstu vai iespēju, ka ieguldījumam varētu tikt piemērota samazināta UIN likme, pat ja šos elementus varētu uzskatīt par ticamiem. Ņemot vērā šos elementus, Komisija secina, ka ieguldījums Nr. 2 Gedā radītu lielākas izmaksas nekā ieguldījums alternatīvajā atrašanās vietā Ķīnā, tāpēc atbalsta pasākumu var uzskatīt par stimulu, jo bez atbalsta pasākuma saņēmējam nebūtu pietiekami rentabli veikt ieguldījumu Gedā. Tomēr atbalsta pasākumu par stimulējošu var uzskatīt tikai tiktāl, ciktāl atbalsta summa nepārsniedz hipotētiskās atrašanās vietas NPV un Gedas NPV starpību, kas noteikta kontekstā, kurā saņēmējs pieņēma lēmumu par ieguldījuma vietu. Komisija ir konstatējusi, ka 173 miljonu EUR NPV starpība, ko Ungārija norādījusi savā paziņojumā, nav ticama un ka NPV starpība, kas varētu būt ticama, nav lielāka par 89,6 miljoniem EUR. Ja atbalsts pārsniegtu minēto summu, tai daļai, kas pārsniedz šo izmaksu starpību, nebūtu stimulējošas ietekmes.

(174)

Saskaņā ar RAP 3.3. iedaļu, lai novērtētu, vai valsts atbalsts ir nepieciešams vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai, vispirms jāapzina risināmā problēma. Valsts atbalsts būtu jāizmanto situācijās, kad ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt.

(175)

Kā noteikts RAP 49. punktā, valsts iejaukšanos uzskata par pamatotu gadījumos, kad tā īstenota reģionālā atbalsta kartē iekļauto apgabalu attīstībai. Saskaņā ar Ungārijas reģionālā atbalsta karti 2017.–2021. gadam (sk. 10. apsvērumu), kas bija spēkā laikā, kad atbalsta pasākums tika piešķirts (ar noteikumu, ka par to vēl jāsaņem Komisijas apstiprinājums) (30. apsvērums), Geda bija tiesīga saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un tas atbilst RAP 3.3. iedaļai. Tādējādi Komisijas vērtējums joprojām ir tāds, ka Ungārija ir pierādījusi valsts iejaukšanās nepieciešamību šajā lietā.

(176)

Kā atgādināts lēmumā par procedūras sākšanu, saskaņā ar RAP 50. punktu paziņotajam atbalsta pasākumam jābūt piemērotam politikas instrumentam attiecīgā politikas mērķa sasniegšanai. RAP uzsvērts, ka atbalsta pasākumu neuzskatīs par saderīgu, ja būs pieejami citi, mazāk izkropļojoši politikas instrumenti vai citi, mazāk izkropļojoši atbalsta instrumentu veidi. Tāpēc ar RAP 3.4. iedaļu ir ieviesta divējāda piemērotības pārbaude. Pirmajā piemērotības pārbaudē dalībvalstīm ir jāapzina reģionālās attīstības vājās vietas un konkrētās problēmas, ar ko saskaras mērķa reģionā darbojošies uzņēmumi, un jāprecizē, cik lielā mērā reģionālās attīstības vājās vietas varētu novērst arī ar citiem, nevis atbalsta pasākumiem. Otrajā piemērotības pārbaudē dalībvalstij ir jānorāda, kāpēc, ņemot vērā lietas individuālos apstākļus, izvēlētais reģionālā ieguldījumu atbalsta veids ir labākais instruments, ar ko ietekmēt lēmumu par ieguldījumu vai tā atrašanās vietu.

(177)

Attiecībā uz pirmo pārbaudes virzienu Komisija lēmumā par procedūras sākšanu atzina, ka valsts atbalsts, un jo īpaši reģionālais ieguldījumu atbalsts, ir piemērots atbalsta veids, ar ko sasniegt kohēzijas mērķi Gedas apgabalā – apgabalā, kurš ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tā kā lietas materiālos nav pierādījumu par pretējo, šis konstatējums paliek spēkā.

(178)

Attiecībā uz otro pārbaudes virzienu Komisija arī piekrita, ka tieša dotācija principā ir piemērots atbalsta instruments dzīvotspējas starpības novēršanai (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 113. un 114. apsvērumu). Tomēr Komisija pauda šaubas par dzīvotspējas starpības un devuma reģionālajā attīstībā reālumu un apmēru. Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dzīvotspējas starpības reālumu un apmēru un atbalsta pasākuma devumu reģionālajā attīstībā, Komisija uzskata, ka tieša dotācija Samsung SDI, ja tā nepārsniedz 173. apsvērumā minēto dzīvotspējas starpības summu, šajā lietā ir piemērots atbalsta instruments.

(179)

Tāpēc Komisija secina, ka reģionālā ieguldījumu atbalsta pasākums, kas īstenots kā tieša dotācija (kuras summa nepārsniedz faktisko dzīvotspējas starpību), ir piemērots atbalsta veids attiecīgā apgabala reģionālās attīstības mērķa sasniegšanai.

(180)

Saskaņā ar RAP 3.6. iedaļu reģionālā atbalsta summa ir jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu papildu ieguldījumus vai darbību attiecīgajā apgabalā. Tāpēc atbalsta summas samērīgumu var novērtēt tad, kad ir apstiprināta atbalsta stimulējošā ietekme. Attiecīgajam ieguldījumam piešķirtā reģionālā atbalsta samērīgums jāanalizē no tās dienas skatpunkta, kad pieņemts lēmums par ieguldījumu, t. i., kontekstā, kurā saņēmējs uzņēmums lēmis par sava projekta atrašanās vietu (65).

(181)

Lai novērtētu atbalsta samērīgumu, jāveic divas pārbaudes. Pirmkārt, paziņotu individuālo atbalstu parasti uzskata par ierobežotu līdz minimumam, ja atbalsta summa atbilst ieguldījuma īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumam, kad atbalsts netiek sniegts. Saskaņā ar RAP 80. punktu otrā scenārija situācijās atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt starpību starp ieguldījuma NPV alternatīvajā atrašanās vietā un NPV mērķa apgabalā, ņemot vērā visas attiecīgās izmaksas un ieguvumus. Otrkārt, atbalsts, ar ko kompensē NPV starpību, nedrīkst pārsniegt atbalsta maksimālo summu, ko var piešķirt noteikta lieluma ieguldījumu projektam saskaņā ar reģionālā atbalsta griestiem, kuri piemērojami mērķa reģionam (ņemot vērā RAP 86. punktā un 20. punkta c) apakšpunktā paredzētos samazināšanas noteikumus).

(182)

Pirmkārt, lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par atbalsta samērīgumu, ņemot vērā šaubas par Ungārijas paziņojumā uzrādītajiem dzīvotspējas starpības aprēķiniem. Komisija apšaubīja Ungārijas iesniegtās informācijas ticamību un sākotnēji uzskatīja, ka NPV starpība starp abām alternatīvajām ieguldījuma vietām nav reālistiska (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 148. apsvērumu).

(183)

Paplašināšanas lēmumā Komisija pauda vēl citas šaubas par Ungārijas iesniegtā NPV starpības aprēķina patiesumu un ticamību.

(184)

Novērtējot stimulējošo ietekmi (5.3.1.2.5. iedaļa iepriekš), Komisija secināja, ka Ungārijas paziņotā NPV starpība nav balstīta uz ticamu informāciju un nešķiet reālistiska. Minētajā iedaļā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka ieguldījuma izmaksas Gedā nebūtu par 173 miljoniem EUR lielākas kā alternatīvajā atrašanās vietā Ķīnā – pretēji tam, kā savā paziņojumā bija apgalvojusi Ungārija –, bet gan par 89,6 miljoni EUR lielākas. Tādējādi paziņotā atbalsta summa – 108 miljoni EUR – ir nesamērīga. Lai atbalsta summa būtu samērīga ar NPV starpību, tā nedrīkst pārsniegt 89,6 miljonus EUR.

(185)

Otrkārt, attiecībā uz atbalsta intensitātes prasību Komisija lēmumā par procedūras sākšanu atgādināja, ka Gedas apgabalā piemērojamie reģionālā atbalsta griesti ir 35 %. Tā arī atgādināja, ka atbalsta maksimālā intensitāte lieliem ieguldījumu projektiem ir jāsamazina, izmantojot RAP 20. punkta c) apakšpunktā noteikto mehānismu, un tā rezultātā atbalsta maksimālā pieļaujamā intensitāte šim atbalsta pasākumam ir 13,11 % no bruto dotācijas ekvivalenta (BDE). Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka paziņotais 108 miljonu EUR atbalsts salīdzinājumā ar atbalsta pasākumam plānotajiem kopējiem attiecināmajiem aptuveni 376,540 miljardu HUF (aptuveni 1 187 miljardu EUR) izdevumiem pašreizējā vērtībā atbilst atbalsta intensitātei 9,11 % apmērā, un tā tātad nav augstāka par reģionālā atbalsta griestiem, kas koriģēti ar samazināšanas mehānismu. Ņemot vērā to, ka plānotie kopējie attiecināmie izdevumi salīdzinājumā ar paziņotajiem skaitļiem ir palielinājušies un atbalsta summa, ko šajā lēmumā uzskata par saderīgu, ir samazināta līdz 89,6 miljoniem EUR, rezultātā iegūtā atbalsta intensitāte ir zemāka par 9,11 % un tādējādi joprojām nepārsniedz reģionālā atbalsta griestus.

(186)

Visbeidzot, lēmuma par procedūras sākšanu 155. un 156. apsvērumā izklāstītais Komisijas secinājums par atbilstību RAP noteiktajiem izmaksu attiecināmības kritērijiem (66) paliek spēkā.

(187)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka atbalsta pasākums ir samērīgs, bet tikai tiktāl, ciktāl tas nepārsniedz Komisijas noteikto NPV starpību – 89,6 miljonus EUR.

(188)

Komisija arī analizēja, vai atbalstam ir acīmredzama nepamatota negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību.

(189)

RAP 3.7.2. iedaļā ir uzskaitītas vairākas situācijas, kurās negatīvā ietekme uz tirdzniecību un/vai konkurenci acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvu ietekmi, kāda varētu būt reģionālā atbalsta pasākumam.

(190)

Saskaņā ar RAP 119. punktu acīmredzama negatīva ietekme pastāvētu tad, ja ierosinātā atbalsta summa salīdzinājumā ar attaisnotajiem (standartizētajiem) ieguldījuma izdevumiem pārsniegtu koriģētos atbalsta intensitātes griestus, ko piemēro noteikta lieluma projektam.

(191)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka attiecināmās izmaksas tika noteiktas saskaņā ar RAP (lēmuma par procedūras sākšanu 153. apsvērums). Tā kā nav pierādījumu par pretējo, šis secinājums paliek spēkā. Komisija arī uzskatīja, ka atbalsta maksimālā intensitāte nav pārsniegta (lēmuma par procedūras sākšanu 157. apsvērums). Kā minēts 185. apsvērumā iepriekš, šis secinājums a fortiori paliek spēkā arī tad, ja attiecināmās izmaksas ir lielākas un noteiktā atbalsta summa ir 89,6 miljoni EUR, t. i., mazāka par paziņoto summu.

(192)

Saskaņā ar RAP 120. punktu acīmredzama negatīva ietekme rodas arī tad, ja ieguldījuma atbalsts rada jaudu tirgū, kurā vērojama absolūta aktivitātes samazināšanās, jo šāds atbalsts, visticamāk, izstums konkurentus vai kavēs zemu izmaksu uzņēmumu ienākšanu tirgū un rada risku, ka vājināsies stimuli, kas mudina konkurentus inovēt. Tas radītu neefektīvas tirgus struktūras, kuras ilgtermiņā ir nelabvēlīgas arī patērētājiem.

(193)

Ņemot vērā gaidāmo izaugsmi akumulatoru elementu (kā arī akumulatoru moduļu un akumulatoru bloku) tirgū gan EEZ, gan pasaules mērogā, ko jo īpaši pamato Ungārijas sniegtie pierādījumi (lēmuma par procedūras sākšanu 172. apsvērums), Komisija uzskata, ka neatkarīgi no tā, kā tieši ir definēts produktu un ģeogrāfiskais tirgus, atbalsta pasākums, visticamāk, neradīs pārprodukciju tirgū, kurā vērojama aktivitātes samazināšanās. Turklāt jebkurā gadījumā, ņemot vērā to, ka neatkarīgi no rūpnīcas atrašanās vietas (Geda vai Sjiaņa) šī ražotne būtu apkalpojusi vienus un tos pašus klientus vienos un tajos pašos ģeogrāfiskajos apgabalos (sk. 88. apsvērumu), atbalsts nav cēlonis piedāvājuma pieaugumam tirgū (neatkarīgi no ģeogrāfiskā vai produktu tirgus definīcijas). Tāpēc, tāpat kā tā secinājusi lēmumā par procedūras sākšanu, Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums atbilst RAP 120. punktam.

(194)

RAP 121. punkts aizliedz EEZ reģionam ar zemāku projekta dzīvotspēju piedalīties “subsidēšanas sacensībā”, kaitējot tikpat vājiem vai vēl sliktāk attīstītiem reģioniem (67).

(195)

Lai gan sākotnēji lēmumā par procedūras sākšanu Komisija šajā sakarā neizteica nekādas šaubas, paplašināšanas lēmumā tā, pamatojoties uz Ungārijas un Samsung SDI iesniegtajiem jaunajiem pierādījumiem, neizslēdza iespēju, ka varētu pastāvēt kohēziju mazinošas ietekmes risks (sk. minētā lēmuma 72. apsvērumu). Patiesi, lai gan izmeklēšanas sākotnējā posmā Ungārija bija minējusi tikai vienu alternatīvu atrašanās vietu ārpus EEZ (Ķīnā), no šiem jaunajiem pierādījumiem izriet, ka Samsung SDI grupa kā potenciālas ieguldījuma vietas bija apsvērusi arī citas atrašanās vietas EEZ (Polijā, Slovākijā un Čehijas Republikā). Paplašināšanas lēmuma 68. apsvērumā Komisija piekrita, ka Samsung SDI grupa neskartās vietas Čehijā un Slovākijā bija atmetusi agrākā atlases procesa posmā, taču Komisija nevarēja izslēgt iespēju, ka atbalstam Ungārijas ražotnei Gedā, kas ir tiesīga saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, varētu būt kohēziju mazinoša ietekme, jo tas varētu būt aizvirzījis ieguldījumu prom no mazāk attīstīta Polijas reģiona, kas ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(196)

Pamatojoties uz argumentiem, ko Ungārija un Samsung SDI sniedza, atbildot uz paplašināšanas lēmumu, un uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, Komisija secina, ka iespējamā alternatīvā ieguldījuma vieta Polijā Samsung SDI grupas atlases procesā tika izslēgta no potenciālo vietu saraksta jau diezgan agri. Kā norādīts paplašināšanas lēmumā (69. apsvērumā), ir skaidrs, ka nākamajā atlases procesa posmā (“galīgo kandidātu detalizēta analīze”), kas ietvēra peļņas un zaudējumu simulāciju, hronoloģisku simulāciju un paplašināšanās potenciāla analīzi, atrašanās vieta Polijā netika novērtēta. Vietai Polijā, tāpat kā citām alternatīvām vietām, tika veikts tikai sākotnējs kvantitatīvais un kvalitatīvais novērtējums. Sākotnējā kvantitatīvajā novērtējumā vieta Polijā saņēma daudz sliktāku vērtējumu nekā citas vietas. Dokuments, uz kuru Komisija atsaucās paplašināšanas lēmumā, liek domāt, ka tika izvēlētas tikai jau iepriekš apbūvētas vietas un ka jaunas vietas, kā vieta Polijā, tika atmestas (jo īpaši tāpēc, ka tajās būvdarbi aizņemtu daudz ilgāku laiku). Tādējādi, kā izriet no 2017. gada 21. septembra iekšējā ziņojuma, nākamajā posmā tika nopietni apsvērtas un detalizēti izvērtētas tikai divas vietas, proti, mērķa ražotne Gedā un ražotne Ķīnā, Sjiaņā.

(197)

Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka pretēji apgalvojumiem, ko tā bija paudusi paplašināšanas lēmumā, atbalstam, visticamāk, nav kohēziju mazinošas ietekmes.

(198)

Saskaņā ar RAP 122. punktu, ja saņēmējam ir konkrēti plāni slēgt vai tas faktiski slēdz tādu pašu vai līdzīgu darbību citā EEZ apgabalā un pārvieto to uz mērķa apgabalu un ja pastāv cēloņsakarība starp atbalstu un darbības pārvietošanu, tā ir negatīva ietekme, kuru, maz ticams, kompensēs kādi pozitīvi faktori.

(199)

Ungārija un atbalsta saņēmējs paziņoja (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 33. apsvērumu), ka saņēmējs grupas līmenī divu gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas nebija slēdzis tādu pašu vai līdzīgu darbību EEZ un tam nebija konkrētu plānu to darīt divu gadu laikā pēc ieguldījuma pabeigšanas.

(200)

Tomēr Komisija par to pauda šaubas, ņemot vērā preses ziņojumus, kuros norādīts, ka Samsung SDI grupa reorganizē savu darbību ES (lēmuma par procedūras sākšanu 179. apsvērums). Šīs reorganizācijas rezultātā Austrijā esošā Samsung SDI grupas meitasuzņēmuma akumulatoru bloku ražošanas darbības varētu tikt pārvietotas uz Ungāriju un Austrijas meitasuzņēmumā 100 personu varētu zaudēt darbu.

(201)

Komisija nevarēja izslēgt, ka atbalsts ieguldījumam ET akumulatoru elementu ražošanā Gedā varētu būt vismaz netieši izraisījis tādas pašas vai līdzīgas darbības slēgšanu vai pārvietošanu EEZ.

(202)

Pamatojoties uz Ungārijas un Samsung SDI papildus iesniegto informāciju un lietas materiālos esošajiem pierādījumiem (90. apsvērums), Komisija ņem vērā, ka Austrijas ražotne netika slēgta RAP nozīmē. Lai darbību varētu uzskatīt par slēgtu RAP 122. punkta nozīmē, tai jābūt pilnībā slēgtai vai daļēji slēgtai, ja tā rezultātā tiek zaudēts ievērojams skaits darbvietu, t. i., ja uzņēmumā pieteikuma iesniegšanas dienā ir zaudēts vismaz 100 darbvietu vai darbu ir zaudējuši vismaz 50 % no darbaspēka (salīdzinājumā ar vidējo nodarbinātību uzņēmumā jebkurā no pēdējiem diviem gadiem pirms pieteikuma iesniegšanas dienas (“atsauces periods”)) (68). Ungārija sniedza pierādījumus, ka šajā lietā šie nosacījumi nav izpildīti. Bija paredzams, ka plānotais 140 mazāk izglītotu darbinieku zaudējums līdz 2021. gadam, ko daļēji kompensētu augstāk izglītotu darba ņēmēju skaita pieaugums, samazinās kopējo darbinieku skaitu līdz 397–417 darbiniekiem, savukārt atsauces periodā (no 2015. gada oktobra līdz 2017. gada septembrim) vidējais nodarbināto skaits bija 401–470. Tādējādi tiktu zaudēts mazāk nekā 100 darbvietu. Turklāt, ņemot vērā, ka atsauces periodā kopējais darbinieku skaits bija 401–470, darbaspēka (bruto) samazinājums par 140 darbiniekiem būtu mazāks par 50 % slieksni.

(203)

Papildus tam Ungārija paskaidroja, ka pārvietošana no Austrijas uz Ungāriju nav notikusi, jo Gedā ražotie akumulatoru elementi tehnoloģiski atšķiras no elementiem, kas ražoti Austrijas rūpnīcā (sk. 90. apsvērumu).

(204)

Turklāt Ungārija iesniedza uzņēmuma iekšējos dokumentus, kuros parādīts, ka darbību apjoma samazināšana Samsung SDI Austrijas rūpnīcā iekļāvās šā uzņēmuma pārorientēšanā (no akumulatoru bloku ražošanas uz pētniecību un izstrādi, kā arī testēšanas un kvalitātes kontroles darbībām), kas tika īstenota pēc tam, kad tā bija lēmuši klienti (konkrēti automobiļu ražotāji) (nevis Samsung SDI), kuri nebija ieinteresēti Austrijas rūpnīcā ražotajos produktos. Līdz ar to Komisija atzīst, ka nevar konstatēt cēloņsakarību starp ieguldījumu Nr. 2 un Samsung SDI grupas Austrijas rūpnīcas reorganizāciju.

(205)

Ņemot vērā šos elementus, Komisija nevar konstatēt, ka atbalsta pasākums būtu cēlonis kādai slēgšanai vai pārvietošanai EEZ.

(206)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka atbalstam nav acīmredzamas negatīvas ietekmes uz konkurenci vai tirdzniecību RAP 3.7.2. iedaļas nozīmē.

(207)

Līdztekus RAP 3.7.2. iedaļai RAP 114., 115. un 132. punktā ir noteikta nepamatota negatīva ietekme uz konkurenci, kas jāņem vērā atlikušajā samēra pārbaudē, ja ieguldījums tiek veikts otrā scenārija kontekstā divos atsevišķos ģeogrāfiskajos tirgos. Šī ietekme attiecas uz dominējoša stāvokļa radīšanu vai pastiprināšanu tirgū vai pārprodukcijas radīšanu vai pastiprināšanu tirgū, kura darbības rādītāji nav optimāli (pat ja šajā tirgū nav vērojama absolūta aktivitātes samazināšanās).

(208)

Pirmkārt, ieguldījuma rezultātā EEZ un pasaules tirgum tiktu piegādāts viens un tas pats akumulatoru elementu apjoms neatkarīgi no tā, vai ieguldījumam būtu vai nebūtu piešķirts atbalsts (jo paredzētie galamērķa tirgi būtu vieni un tie paši neatkarīgi no tā, vai rūpnīca atrastos Sjiaņā vai Gedā, – sk. 88. apsvērumu), tāpēc atbalsts nav cēlonis šādai nepamatotai negatīvai ietekmei un šīs papildu pārbaudes nav jāveic.

(209)

Nevienā gadījumā atbalsts neradītu un nepastiprinātu dominējošu stāvokli tirgū, jo tika prognozēts, ka Samsung SDI tirgus daļas (ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu) palielināsies no [7–10] % 2019. gadā līdz [20–25] % 2023. gadā Eiropas mērogā un no [7–10] % 2019. gadā līdz [10–13,5] % 2023. gadā pasaules mērogā (sk. 25. apsvērumu). Atbalsts arī neradīs pārprodukciju tirgū, kura darbības rādītāji nav optimāli, jo attiecīgais tirgus gan pasaulē, gan EEZ aug (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 172. apsvērumu).

(210)

Panākot ieguldījuma izvietošanu atbalstītā reģionā, atbalsts sekmē Gedas reģionālo attīstību, pozitīvi ietekmējot šo reģionu vairākos veidos (sk. 5.3.1.1. iedaļu). Turklāt iepriekšējās iedaļās izklāstītais novērtējums parādīja, ka valsts iejaukšanās ir vajadzīga, ka atbalsts ir piemērots un ka atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja vien tas nepārsniedz NPV starpību, kuras summa ir 89,6 miljoni EUR. Komisija arī secina, ka valsts iejaukšanās ir samērīga, ciktāl tā nepārsniedz noteikto NPV starpību. Novērtējums arī parādīja, ka, neraugoties uz sākotnēji paustajām šaubām, atbalstam nav acīmredzamas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību. Turklāt, runājot par citu negatīvu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, atbalsts neradīs un nepastiprinās dominējošu stāvokli tirgū vai pārprodukciju tirgū, kura darbības rādītāji nav optimāli.

(211)

Tāpēc Komisija secina, ka atbalsta pozitīvā ietekme uz reģionālo attīstību, ciktāl tas nepārsniedz 89,6 miljonus EUR, atsver jebkādu negatīvu ietekmi.

(212)

Saskaņā ar Komisijas Pārredzamības paziņojuma (69) II.2. punktu dalībvalstīm jānodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē apstiprinātās atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta piešķiršanas lēmuma un tās/tā īstenošanas noteikumu pilnu tekstu vai saiti uz to, atbalstu piešķirošo(-ās) iestādi(-es), individuālo saņēmēju vārdus vai nosaukumus, katram saņēmējam piešķirtā atbalsta veidu un summu, piešķiršanas datumu, uzņēmuma veidu (MVU / liels uzņēmums), saņēmēja atrašanās vietas reģionu (NUTS II līmenī) un saņēmēja darbības galveno ekonomikas nozari (NACE (saimniecisko darbību nomenklatūras) grupu līmenī). Šī informācija ir jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāglabā vismaz 10 gadu, un tai ir bez ierobežojumiem jābūt pieejamai sabiedrībai.

(213)

Komisija norāda, ka Ungārija apstiprināja, ka tiks ievērotas visas pārredzamības prasības, kas izklāstītas Pārredzamības paziņojuma II.2. punktā (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 187. apsvērumu).

(214)

No paziņojuma neizriet, ka atbalsts vai ar to saistītie nosacījumi, vai ar atbalstu veicinātās saimnieciskās darbības varētu būt saistītas ar kādas attiecīgas ES tiesību normas pārkāpumu (70). Konkrēti, Komisija nav nosūtījusi Ungārijai argumentētu atzinumu par iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu, kas būtu saistīts ar šo lietu. Turklāt Komisija nav saņēmusi nekādas sūdzības vai informāciju, kas liecinātu, ka atbalsts, ar to saistītie nosacījumi vai saimnieciskās darbības, kuras atbalsts veicina, varētu būt pretrunā attiecīgiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(215)

Tāpēc Komisija secina, ka atbalsta pasākums, ciktāl tas nepārsniedz maksimālo summu – 89,6 miljonus EUR –, ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(216)

Komisija attiecīgi ir nolēmusi, ka atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ciktāl tā summa nepārsniedz 89,6 miljonus EUR. Paziņotais atbalsts, kas pārsniedz minēto summu un nepārsniedz 108 miljonus EUR, nav saderīgs ar iekšējo tirgu,