Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
LV
L sērija
|
|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2024/2013 |
26.7.2024 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/2013
(2024. gada 23. jūlijs)
par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Pomacea (Perry) ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā un izskaustu to, un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2012/697/ES
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 28. panta 1. punkta d)–g) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/697/ES (2) noteikti pasākumi, kas veicami, lai novērstu Pomacea (Perry) (norādītais kaitīgais organisms) ģints ievešanu un izplatību Savienībā. |
|
(2) |
Īstenošanas lēmuma 2012/697/ES piemērošanas laikā gūtā pieredze liecina, ka minētie pasākumi ir jāatjaunina, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus apsekojumu veikšanai un sīkāk izstrādātu pasākumus norādītā kaitīgā organisma izskaušanai. |
|
(3) |
Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (3) II pielikuma B daļā ir dots saraksts ar Savienības karantīnas organismiem, par kuriem zināms, ka tie ir sastopami Savienības teritorijā. |
|
(4) |
Norādītais kaitīgais organisms ir iekļauts minētajā sarakstā, jo ir zināms, ka tas ir sastopams konkrētās Savienības teritorijas daļās un būtiski ietekmē stādīšanai paredzētos augus, izņemot sēklas, kuri var augt tikai saldūdenī vai augsnē, kas ir pastāvīgi piesātināta ar saldūdeni (“norādītie augi”). |
|
(5) |
Lai nodrošinātu norādītā kaitīgā organisma agrīnu atklāšanu un tā ātru izskaušanu, būtu jāveic ikgadēji apsekojumi tajos Savienības teritorijas apgabalos, kuros norādītais kaitīgais organisms nav sastopams, kā noteikts Regulas (ES) 2016/2031 22. pantā un saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1231 (4). Minētajiem apsekojumiem būtu jābalstās uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes publicēto norādītā kaitīgā organisma apsekošanas karti, jo tajā ir ņemta vērā jaunākā zinātnes un tehnikas attīstība. |
|
(6) |
Ņemot vērā norādītā kaitīgā organisma bioloģiju, norobežotajām teritorijām būtu jāsastāv no vismaz 10 m garas invadētās zonas ap norādītā kaitīgā organisma konstatēšanas vietu vai no visa lauka, ja konstatējums atrodas apstrādātā laukā, un buferzonas, kas ir vismaz 500 m gara ap invadēto zonu, bet tajā būtu jāiekļauj tikai ūdensteces un teritorijas, kas piesātinātas ar saldūdeni. Tomēr, ja invadētā zona ietver daļu no ūdensteces, buferzonā būtu jāiekļauj arī minētā ūdenstece vismaz 1 000 m lejteces garumā un 500 m augštecē no vietas, kur konstatēts norādītais kaitīgais organisms, lai ņemtu vērā norādītā kaitīgā organisma iespējamo izplatīšanos, ko rada ūdens plūsma. |
|
(7) |
Pieredze, kas gūta, piemērojot Īstenošanas lēmumu 2012/697/ES, liecina, ka cilvēkiem ir tendence pārvietot norādīto kaitīgo organismu ārpus norobežotajām teritorijām, neapzinoties, ka tas ir karantīnas organisms, kura ievešana un pārvietošana ES teritorijā ir aizliegta. Šī iemesla dēļ kompetentajām iestādēm būtu jāvairo sabiedrības informētība par norādītā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un par spēkā esošajiem pasākumiem nolūkā pasargāt no tā turpmākas izplatīties ārpus minētajām teritorijām. |
|
(8) |
Kad norādītais kaitīgais organisms ir atklāts, izskaušanas pasākumos būtu jāiekļauj norādītā kaitīgā organisma, tostarp tā olu, aizvākšana un iznīcināšana, mašīnu un iekārtu higiēnas protokoli, kā arī apstrādes un ūdens apsaimniekošanas stratēģiju kombinācija tā izskaušanai. |
|
(9) |
Tomēr atsevišķu atklāšanas vai atklāšanas gadījumos valstīs, kurās norādīto kaitīgo organismu klimatisko apstākļu dēļ nav iespējams konstatēt, norobežotu teritoriju nevajadzētu noteikt, ja norādītais kaitīgais organisms ir nekavējoties izskausts un ir pierādījumi, ka nav gaidāms, ka atklāšana izraisīs iedzīvošanos. Ja veiktie apsekojumi apstiprina, ka norādītais kaitīgais organisms nav sastopams, atsevišķiem atklāšanas gadījumiem šāda pieeja ir vispiemērotākā. |
|
(10) |
Tāpēc un juridiskās skaidrības labad Īstenošanas lēmums 2012/697/ES būtu jāatceļ, jo tā noteikumi par norādītā kaitīgā organisma ieviešanas un izplatīšanās novēršanu būtu daļēji jāaizstāj ar šo regulu un daļēji ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VII un VIII pielikumu. |
|
(11) |
Lai nodrošinātu, ka attiecīgos noteikumus par norādīto kaitīgo organismu piemēro no tā paša datuma kā noteikumus, kas noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2004 (5) attiecībā uz minēto kaitīgo organismu, šī regula būtu jāpiemēro no 2025. gada 26. janvāra. |
|
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir noteikti pasākumi, lai novērstu Pomacea (Perry) ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, un tā izskaušanas pasākumi.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“norādītais kaitīgais organisms” ir visi Pomacea (Perry) ģints dzīves posmi; |
|
2) |
“norādītie augi” ir stādīšanai paredzēti augi, izņemot sēklas, kas var augt tikai saldūdenī vai augsnē, kas pastāvīgi piesātināta ar saldūdeni; |
|
3) |
“kaitīgā organisma apsekojuma karte” ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes publikācija “Kaitīgā organisma Pomacea spp. apsekojuma karte” (6). |
3. pants
Savienības teritorijas apsekojumi
1. Kompetentās iestādes, ņemot vērā kaitīgo organismu apsekojumu kartiņā minēto informāciju, veic ikgadējus uz risku balstītus apsekojumus par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni ārpus 4. pantā norādītajām norobežotajām teritorijām tajos Savienības teritorijas apgabalos, par kuriem zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajos nav sastopams, bet varētu ieviesties.
2. Apsekojumi ietver vizuālas pārbaudes piemērotākajos laikos norādītā kaitīgā organisma atklāšanai norādīto augu laukos un dabīgos vai mākslīgos mitrājos, piemēram, upēs, ezeros, dīķos, apūdeņošanas kanālos.
4. pants
Norobežotu teritoriju izveide
1. Ja norādītā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izveido norobežotu teritoriju, kurā ietilpst:
|
a) |
invadētā zona, kas ietver vismaz 10 m rādiusā ap vietu, kur atklāts norādītais kaitīgais organisms, vai – ja norādītais kaitīgais organisms ir konstatēts apstrādātā laukā – visu lauku, un |
|
b) |
buferzona, kas ir vismaz 500 m platumā ap invadēto zonu. |
2. Buferzonā ietilpst tikai ūdensteces un teritorijas, kas piesātinātas ar saldūdeni. Ja invadētā zona ietver kādas ūdensteces daļu, buferzona ietver minēto ūdensteci vismaz 1 000 m garumā lejteces virzienā un 500 m augšteces virzienā no vietas, kurā konstatēta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne.
3. Gadījumos, kad dažādu norobežoto teritoriju buferzonas pārklājas, izveido jaunu norobežotu teritoriju, tostarp teritoriju, ko aptver attiecīgās invadētās zonas un buferzonas, lai nodrošinātu norobežotās teritorijas skaidru norobežošanu.
4. Ja tiek konstatēts, ka norādītais kaitīgais organisms atrodas buferzonā, attiecīgi groza invadētās zonas un buferzonas robežas.
5. Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes vairo sabiedrības informētību par specificētā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai pasargātu no tā, ka tas turpina izplatīties ārpus minētajām teritorijām. Tās nodrošina, ka sabiedrība un profesionālie operatori ir informēti par noteiktajām norobežoto teritoriju robežām.
5. pants
Atkāpes no norobežotas teritorijas izveidošanas
1. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, kompetentās iestādes var nolemt, ka nav nepieciešams izveidot norobežotu teritoriju, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
a) |
norādītais kaitīgais organisms ir konstatēts vienā no šiem:
|
|
b) |
ir pierādījumi, ka norādītais kaitīgais organisms nav izbēdzis no vietas, kur tas konstatēts; |
|
c) |
pastāv pierādījumi tam, ka tas ir atsevišķs konstatējums, par kuru nav gaidāms, ka norādītais kaitīgais organisms tā rezultātā ieviesīsies; |
|
d) |
nav ūdens savienojuma, kas 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā aprakstītajos gadījumos ļautu norādītajam kaitīgajam organismam dabīgi izplatīties starp konstatējuma vietu un dabisko vidi; |
|
e) |
ja ūdensobjektā ir attīrīšanas sistēma, minētā sistēma ir attīrīta, lai nodrošinātu norādītā kaitīgā organisma neesamību. |
2. Ja kompetentā iestāde piemēro 1. punktā minēto atkāpi, tā:
|
a) |
īsteno pasākumus, kas nodrošina norādītā kaitīgā organisma ātru izskaušanu un izslēdz tā izplatīšanās iespēju; |
|
b) |
izseko invāzijas izcelsmi un, cik vien iespējams, izmeklē ceļus, kas saistīti ar norādītā kaitīgā organisma konstatēšanu; |
|
c) |
veicina sabiedrības informētību par norādītā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un |
|
d) |
vismaz divus gadus pēc konstatēšanas veic vizuālas pārbaudes vietā, kurā konstatēts norādītais kaitīgais organisms, un tās apkārtnē, lai nodrošinātu, ka 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā aprakstītajos gadījumos norādītais kaitīgais organisms nav konstatēts. |
6. pants
Izskaušanas pasākumi
Izskaušanas pasākumos iekļauj šādus datus:
|
a) |
norādītā kaitīgā organisma savākšana un iznīcināšana; |
|
b) |
intensīva norādītā kaitīgā organisma klātbūtnes uzraudzība, divas reizes gadā veicot pārbaudi, īpašu uzmanību pievēršot buferzonai; |
|
c) |
higiēnas protokols visām lietotajām lauksaimniecības un akvakultūras mašīnām, kas var nonākt saskarē ar norādīto kaitīgo organismu un spēj to izplatīt; |
|
d) |
higiēnas protokols attiecībā uz visām iekārtām, kas paredzētas kuģošanas darbībām un zvejas laivām, tostarp zvejas tīkliem, kas noteiktajā apgabalā paliek statiski; |
|
e) |
apstrādes pret norādīto kaitīgo organismu un ūdens resursu apsaimniekošanas kombinācija, tostarp zemes gabalu, mākslīgo ezeru, dīķu un apūdeņošanas kanālu izžūšana tajās teritorijās, kur tas ir iespējams. |
7. pants
Norobežotu teritoriju apsekojumi
1. Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes veic ikgadējos apsekojumus, kā minēts Regulas (ES) 2016/2031 19. panta 1. punktā, lai atklātu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, ņemot vērā kaitīgo organismu apsekojumu kartiņā minēto informāciju.
2. Apsekojumos veicamās darbības:
|
a) |
vizuālas pārbaudes piemērotākajos laikos norādītā kaitīgā organisma atklāšanai norādīto augu laukos un dabīgos vai mākslīgos mitrājos, piemēram, upēs, ezeros, dīķos, apūdeņošanas kanālos; un |
|
b) |
paraugu ņemšana un testēšana, ja ir konstatēti norādītā kaitīgā organisma konstatējumi vai radušās aizdomas par tiem. |
8. pants
Norobežojumu atcelšana
4. pantā minēto norobežojumu drīkst atcelt tikai tad, ja, balstoties uz 7. pantā minētajiem apsekojumiem, norādītais kaitīgais organisms norobežotajā teritorijā nav atklāts vismaz četrus gadus pēc kārtas.
9. pants
Ziņošanas pienākumi
Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm iepriekšējā kalendārajā gadā veikto apsekojumu rezultātus saskaņā ar:
|
a) |
3. pantu, veikti ārpus norobežotajām teritorijām; rezultātus iesniedz, tam izmantojot Īstenošanas regulas (ES) 2020/1231 I pielikumā dotās veidnes; |
|
b) |
7. pantu norobežotajās teritorijās iepriekšējā kalendārajā gadā, izmantojot vienu no šīs regulas pielikumā dotajām veidnēm. |
10. pants
Īstenošanas lēmuma 2012/697/ES atcelšana
Īstenošanas lēmumu 2012/697/ES atceļ.
11. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no 2025. gada 26. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 23. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2031/oj.
(2) Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/697/ES (2012. gada 8. novembris) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Pomacea (Perry) ģints ievešanu un izplatību Savienībā (OV L 311, 10.11.2012., 14. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2012/697/oj).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/2072/oj).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1231 (2020. gada 27. augusts) par ikgadējiem ziņojumiem par apsekojumu rezultātiem (formāts un norādījumi par tā aizpildīšanu) un par daudzgadu apsekojumu programmām (formāts un praktiskā kārtība), kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 attiecīgi 22. un 23. pantā (OV L 280, 28.8.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/1231/oj).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2004 (2024. gada 23. jūlijs), ar ko attiecībā uz kaitīgo organismu iekļaušanu sarakstā un noteikumiem par augu, augu produktu un citu objektu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/2072 (OV L, 2024/2004, 26.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2004/oj).
(6) EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), 2020. Kaitīgā organisma apsekojuma karte par Pomacea spp., pamatojošā EFSA 37. lpp., doi:10.2903/sp.efsa.2020.EN-1877.
PIELIKUMS
VEIDNES, KO IZMANTO, LAI ZIŅOTU PAR REZULTĀTIEM, KURI IEGŪTI SASKAŅĀ AR 7. PANTU VEIKTAJOS IKGADĒJOS APSEKOJUMOS
A DAĻA
1. Veidne ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanai
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nosaukums |
Izveides datums |
Apraksts |
Skaits |
|
Skaits |
Datums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
i |
ii |
iii |
iv |
i |
ii |
iii |
iv |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2. Norādījumi par veidnes aizpildīšanu
Ja šī veidne ir aizpildīta, B daļas veidne nav jāaizpilda.
Par 1. sleju: norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt šo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveidošanas datumu.
Par 2. sleju: norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākšanas.
Par 3. sleju: norāda NT lielumu pēc apsekojuma.
Par 4. sleju: norāda pieeju – izskaušana vai izplatības ierobežošana. Atkarībā no NT skaita un pieejām, kas tajās tiek īstenotas, aizpilda rindas pēc vajadzības.
Par 5. sleju: norāda NT zonu, kurā apsekojums veikts, (izmanto tik daudz rindu, cik nepieciešams): invadētā zona (IZ) vai buferzona (BZ), katra atsevišķā rindā. Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā veikta apsekošana (piem., pēdējie 20 km, kuri piekļaujas BZ robežai, ap kokaudzētavām u. tml.).
Par 6. sleju: norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu; aprakstam izvēlas vienu no šiem ierakstiem:
|
1. |
atklāta (ražošanas vietas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīndārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs; |
|
2. |
(cita) atklāta platība: 2.1. privāts dārzs; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un drenāžas tīkls); |
|
3. |
fiziski slēgta vide: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.3. publiska teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.4. citi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība). |
Par 7. sleju: norāda riska teritorijas, pamatojoties uz kaitīgā organisma bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.
Par 8. sleju: norāda apsekojumā iekļautās riska jomas no tām, kas norādītas 7. slejā.
Par 9. sleju: norāda augus, augļus, sēklas, augsni, iepakojuma materiālu, koksni, tehniku, transportlīdzekļus, ūdeni un citus elementus, precizējot konkrēto gadījumu.
Par 10. sleju: norāda apsekoto augu sugu/ģinšu sarakstu (katru auga sugu/ģinti savā rindā).
Par 11. sleju: norāda gada mēnešus, kad tika veikts apsekojums.
Par 12. sleju: norāda sīkāku informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Šajās slejā sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, kas iekļauta 10. slejā “Noteikšanas metodes”.
Par 13. un 14. sleju: attiecīgā gadījumā norāda rezultātus, attiecīgajās slejās sniedzot pieejamo informāciju. “Nenoteikti” ir tie analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem noteikšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) rezultāts nav iegūts.
Par 15. sleju: norāda paziņojumus par uzliesmojumiem tajā gadā, kad veikts apsekojums attiecībā uz konstatējumiem buferzonā. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā informācijas nesniegšanas iemeslu norāda 16. slejā (“Komentāri”).
B DAĻA
1. Uz statistiku balstītu ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nosaukums |
Izveides datums |
Apraksts |
Skaits |
Saimnieksugas |
Platība (ha vai cita, piemērotāka mērvienība) |
Pārbaudes vienības |
Apraksts |
Vienības |
Vizuālās pārbaudes |
Slazdu izlikšana |
Testēšana |
Citas metodes |
Riska faktors |
Riska pakāpes |
Atrašanās vietu skaits |
Relatīvie riski |
Saimniekaugu populācijas īpatsvars |
pozitīvi |
negatīvi |
nenoteikti |
Skaits |
Datums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||
2. Norādījumi par veidnes aizpildīšanu
Izskaidro pieņēmumus, uz kuriem balstīts katra kaitīgā organisma apsekojuma plāns. Apkopo un pamato:
|
— |
mērķpopulāciju, epidemioloģisko vienību un pārbaudes vienības, |
|
— |
atklāšanas metodi un metodes jutību, |
|
— |
riska faktoru(-us), norādot riska līmeņus un attiecīgos relatīvos riskus un saimniekaugu populācijas īpatsvarus. |
Par 1. sleju: norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt šo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveidošanas datumu.
Par 2. sleju: norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākšanas.
Par 3. sleju: norāda NT lielumu pēc apsekojuma.
Par 4. sleju: norāda pieeju – izskaušana vai izplatības ierobežošana. Aizpilda tik rindu, cik vajadzīgs atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu un pieejām, kas šajās teritorijās tiek izmantotas.
Par 5. sleju: norāda NT zonu, kurā apsekojums veikts, (izmanto tik daudz rindu, cik nepieciešams): Atsevišķās rindās norāda invadēto zonu (IZ) vai buferzonu (BZ). Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 20 km, kuri piekļaujas BZ robežai, ap stādaudzētavām u. tml.).
Par 6. sleju: norāda apsekojuma vietu skaitu un aprakstu; aprakstam izvēlas vienu no šiem ierakstiem:
|
1. |
atklāta (ražošanas vietas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīndārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs; |
|
2. |
(cita) atklāta platība: 2.1. privāti dārzi; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un drenāžas tīkls); |
|
3. |
fiziski slēgta vide: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.3. publiska teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.4. citi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība). |
Par 7. sleju: norāda gada mēnešus, kad tika veikti apsekojumi.
Par 8. sleju: norāda izvēlēto mērķpopulāciju, attiecīgi sniedzot saimnieksugu/ģinšu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķpopulācija tiek definēta kā pārbaudes vienību kopums. Tās lielumu parasti definē lauksaimniecības platībām hektāros, bet tās var būt partijas, lauki, siltumnīcas utt. Izvēli pamato pie pamatpieņēmumiem. Norāda apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli, kaitīgo organismu pārnēsātāji, kas pārbaudīti nolūkā identificēt un atklāt kaitīgos organismus.
Par 9. sleju: norāda apsekotās epidemioloģiskās vienības, aprakstot šīs vienības un norādot mērvienības. “Epidemioloģiskā vienība” ir viendabīga platība, kurā kaitīgā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru un apstākļu mijiedarbība izraisītu tādu pašu epidemioloģisko situāciju kā kaitīgajam organismam klātesot. Epidemioloģiskās vienības ir mērķa populācijas apakšiedalījums, kas epidemioloģiski ir homogēns attiecībā uz vismaz vienu saimniekaugu. Dažos gadījumos par epidemioloģisku vienību var definēt visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tie var būt kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas, vai arī hektāri. Epidemioloģisko vienību izvēle jāpamato pamatā esošajos pieņēmumos.
Par 10. sleju: norāda apsekojumā izmantotās metodes, tostarp darbību skaitu katrā gadījumā atkarībā no konkrētajām juridiskajām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norāda “N/A”, ja informācija konkrētajā slejā nav pieejama.
Par 11. sleju: norāda paraugu ņemšanas efektivitātes novērtējumu. Paraugu ņemšanas efektivitāte nozīmē varbūtību, ka no inficēta auga tiek paņemtas inficētās auga daļas. Attiecībā uz vektoriem tā ir apsekojamā teritorijā esoša pozitīva vektora ķeršanas metodes efektivitāte. Attiecībā uz augsni tā ir rezultativitāte, ar kādu apsekojamā teritorijā, kurā atrodas kaitīgais organisms, tiek iegūts kaitīgo organismu saturošas augsnes paraugs.
Par 12. sleju: “metodes jutība” ir varbūtība, ar kādu metode pareizi atklāj kaitīgā organisma klātbūtni. Metodes jutība ir varbūtība, ar kādu patiesi pozitīva saimniekauga testa rezultāts ir pozitīvs. Tas ir paraugu ņemšanas efektivitātes (proti, varbūtības, ka no inficēta auga tiek paņemtas inficētās daļas) reizinājums ar diagnostisko jutību (kuru raksturo identifikācijas procesā izmantotā vizuālā pārbaude un/vai laboratorijas tests).
Par 13. sleju: riska faktorus norāda atsevišķās rindās (izmanto tik daudz rindu, cik nepieciešams). Par katru riska faktoru norāda riska pakāpi un atbilstošo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.
Par B sleju: norāda detalizētu informāciju par apsekojumu (atkarībā no konkrētajām juridiskām prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu). Šajās slejā sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, kas iekļauta 10. slejā “Noteikšanas metodes”. Šajās slejās sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, ko iekļauj 10. slejā “Atklāšanas metodes”.
Par 18. sleju: norāda slazdu izlikšanas vietu skaitu, ja šis skaits atšķiras no slazdu skaita (17. sleja) (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots vairākās vietās).
Par 21. sleju: norāda, par cik paraugiem konstatēts, ka tie ir pozitīvi, negatīvi vai nenoteikti. “Nenoteikti” ir tie analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem noteikšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) rezultāts nav iegūts.
Par 22. sleju: norāda paziņojumus par uzliesmojumu gadā, kad veikts apsekojums. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā informācijas nesniegšanas iemeslu norāda 25. slejā (“Komentāri”).
Par 23. sleju: norāda apsekojuma jutību (definēta Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (ISPM) Nr. 31). Šī sasniegtā kaitīgu organismu neesamības ticamības līmeņa vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), kas veiktas, ņemot vērā metodes jutību un izplatības novērtējumu.
Par 24. sleju: norāda izplatības novērtējumu, kas balstās uz tādu skaitlisko novērtējumu par varbūtējo faktisko kaitīgā organisma izplatību laukā, kas izdarīta pirms apsekojuma. Par apsekojuma mērķi tiek nosprausts izplatības novērtējums, par kuru riska pārvaldītāji noslēguši kompromisu, kurā ņem vērā kaitēkļa klātbūtnes risku un apsekojumam pieejamos resursus. Parasti atklāšanas apsekojumam tiek noteikta vērtība 1 %.
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2013/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)