1.   Regulas 2. panta 2. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem, ko dara pieejamus organizācijas un aģentūras, kurām Savienība veikusi pīlāru novērtējumu un ar kurām Savienība ir parakstījusi finanšu partnerības pamatnolīgumu, uz kā pamata organizācijas un aģentūras darbojas kā Savienības humanitārie partneri, ar noteikumu, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir vajadzīga vienīgi humanitāriem mērķiem Irānā.

2.   Gadījumos, uz kuriem neattiecas šā panta 1. punkts, un atkāpjoties no 2. panta 1. un 2. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var piešķirt īpašas vai vispārējas atļaujas, saskaņā ar tādiem vispārējiem vai īpašiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem, lai atbrīvotu konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai lai darītu pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ar noteikumu, ka šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu nodrošināšana ir vajadzīga vienīgi humanitāriem mērķiem Irānā.

3.   Ja piecu darbdienu laikā no 2. punktā paredzētās atļaujas pieprasījuma saņemšanas dienas attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi negatīvu lēmumu, nav pieprasījusi informāciju vai nav paziņojusi par papildu laika nepieciešamību, uzskata, ka atļauja ir piešķirta.

4.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 2. vai 3. punktu, divu nedēļu laikā pēc šādas atļaujas piešķiršanas.”