(1)

Kopš 2021. gada septembra elektroenerģijas tirgos ir novērotas ļoti augstas cenas un liels svārstīgums. Kā norādīts Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) 2022. gada aprīļa galīgajā novērtējumā par ES elektroenerģijas vairumtirgus modeli, tas galvenokārt izriet no augstās cenas gāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai.

(2)

Krievijas agresijas kara eskalācija pret Ukrainu, kas ir Enerģētikas kopienas līguma (4) līgumslēdzēja puse, un ar to saistītās starptautiskās sankcijas kopš 2022. gada februāra ir izraisījušas gāzes krīzi, radījušas traucējumus globālajos enerģijas tirgos, saasinājušas augsto gāzes cenu problēmu un būtiski ietekmējušas elektroenerģijas cenas. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis arī nenoteiktību par citu tādu preču piegādi kā akmeņogles un jēlnafta, ko izmanto elektroenerģijas ražošanas iekārtās. Minētā nenoteiktība ir izraisījusi elektroenerģijas cenu ievērojamu papildu svārstīgumu. Vairāku kodolreaktoru ierobežotā pieejamība un mazie saražotās hidroenerģijas apjomi ir vēl vairāk pastiprinājuši elektroenerģijas cenu pieaugumu.

(3)

Reaģējot uz minēto situāciju, Komisija 2021. gada 13. oktobra paziņojumā “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti” ierosināja pasākumu rīkkopu, ko Savienība un tās dalībvalstis var izmantot, lai novērstu augsto enerģijas cenu tūlītējo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp ienākumu atbalsta, nodokļu atvieglojumu, enerģijas taupīšanas un uzglabāšanas pasākumi, un stiprinātu noturību pret turpmākiem cenu satricinājumiem. Komisija 2022. gada 8. marta paziņojumā “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” izklāstīja virkni papildu pasākumu, lai rīkkopu stiprinātu un reaģētu uz enerģijas cenu kāpumu. Komisija 2022. gada 23. martā arī izveidoja pagaidu valsts atbalsta regulējumu, lai ar dažām subsīdijām varētu mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi.

(4)

Komisija 2022. gada 18. maija paziņojumā nāca klajā ar savu “plānu REPowerEU”, kas ieviesa papildu pasākumus, kas vērsti uz enerģijas taupīšanu, energoapgādes dažādošanu, palielinātu energoefektivitātes mērķrādītāju un atjaunojamās enerģijas paātrinātu izvēršanu ar mērķi samazināt Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, tostarp priekšlikumu 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamās enerģijas bruto galapatēriņa mērķrādītāju palielināt līdz 45 %. Turklāt Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumā “Elektroenerģijas tirgus īstermiņa intervences un ilgtermiņa uzlabojumi elektroenerģijas tirgus modelī: rīcības virziens” ne tikai izklāstīti papildu īstermiņa pasākumi augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai, bet arī noteiktas potenciālās jomas elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanai un paziņots par nodomu novērtēt minētās jomas nolūkā mainīt tiesisko regulējumu.

(5)

Lai steidzami risinātu enerģijas cenu krīzes un drošības problēmas, kā arī cenu kāpumu iedzīvotājiem, Savienība pieņēma vairākus tiesību aktus, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/1032 (5), ar ko noteica stingru gāzes uzglabāšanas režīmu, un Padomes Regulu (ES) 2022/1369, ar ko paredzēja efektīvus gāzes un elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanas pasākumus (6), Padomes Regulu (ES) 2022/1854 (7), ar ko noteica cenu ierobežošanas režīmus, lai nepieļautu negaidītu papildu peļņu ne gāzes, ne elektroenerģijas tirgos, un Padomes Regulu (ES) 2022/2577 (8), ar ko noteica pasākumus, lai paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas iekārtām.

(6)

Labi integrēts enerģijas tirgus, kura pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (9), (ES) 2019/942 (10) un (ES) 2019/943 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (12), (ES) 2018/2002 (13) un (ES) 2019/944 (14), visas kopā dēvētas par paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, kas pieņemta 2018. un 2019. gadā (“tīras enerģijas pakete”), ļauj Savienībai visos apstākļos gūt ekonomisku labumu no vienotā enerģijas tirgus, nodrošinot piegādes drošību un turpinot dekarbonizācijas procesu, lai sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi. Pārrobežu savienojamība ļauj panākt arī drošāku, uzticamāku un efektīvāku energosistēmas darbību un vairo noturību pret īstermiņa cenu satricinājumiem.

(7)

Lai stiprinātu iekšējo enerģijas tirgu un lai sasniegtu klimata un enerģētikas pārkārtošanas mērķus, ir vajadzīga Savienības energotīkla pamatīga modernizācija, kas nodrošina, ka tīkls spēj uzņemt krietni lielāku atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu, ko raksturo no laikapstākļiem atkarīgi mainīgi saražotie apjomi un mainīgi elektroenerģijas plūsmas modeļi visā Savienībā, un kas spēj apmierināt jaunu pieprasījumu, piemēram, saistībā ar elektrotransportlīdzekļiem un siltumsūkņiem. Investīcijas tīklos iekšzemē un pāri robežām ir ļoti svarīgas iekšējā elektroenerģijas tirgus pareizai darbībai, tostarp piegādes drošībai. Šādas investīcijas ir nepieciešamas, lai atjaunojamo enerģiju un pieprasījumu integrētu kontekstā, kurā šie abi aspekti atrodas tālāk viens no otra nekā iepriekš, un galu galā sasniegtu Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītājus. Tāpēc jebkurai Savienības elektroenerģijas tirgus reformai būtu jāveicina integrētāks Eiropas energotīkls, lai nodrošinātu, ka katra dalībvalsts sasniedz elektrotīklu savienojamības līmeni saskaņā ar elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam, proti, vismaz 15 %, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 4. panta d) punkta 1. apakšpunktu, ka minētā starpsavienojuma jauda pēc iespējas tiek izmantota pārrobežu tirdzniecībai un ka tiek būvēts vai modernizēts Savienības energotīkls un savienojamības infrastruktūra, piemēram, Savienības kopīgu interešu projekti, kas noteikti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/869 (15). Visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem vajadzētu būt nodrošinātai pienācīgai savienojamībai, jo tas tiem var radīt ievērojamas iespējas piedalīties Savienības enerģētikas pārkārtošanā un digitālajā pārveidē. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem, kurā atzīts, ka tiem ir īpaši ierobežojumi, un šajā sakarā ļauts pieņemt īpašus pasākumus.

(8)

Pašreizējais elektroenerģijas tirgus modelis cita starpā ir palīdzējis radīt jaunus un inovatīvus produktus, pakalpojumus un pasākumus elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos, atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas ieviešanu un uzlabojot izvēles iespējas, lai palīdzētu patērētājiem samazināt rēķinus par enerģiju, tostarp izmantojot maza mēroga ražošanas iekārtas un jaunpakalpojumus pieprasījumreakcijas nodrošināšanai. Nākotnes elektroenerģijas tirgu un sistēmu galvenais elements Savienībā ir energosistēmas digitalizācijas potenciāla izmantošanai, piemēram, patērētāju aktīvai līdzdalībai. Tajā pašā laikā ir jārespektē patērētāju izvēle un jāļauj patērētājiem gūt labumu no dažādiem līgumu piedāvājumiem un jāpasargā mājsaimniecību lietotājus no augstām cenām enerģētikas krīzes laikā. Energosistēmas integrācija ir iecerēta kā visas energosistēmas plānošana un ekspluatācija, kas ietver daudz dažādu enerģijas nesēju, infrastruktūru un patēriņa sektoru, radot ciešākas saites starp tiem sinerģijā vienam ar otru un ar digitalizācijas atbalstu nolūkā panākt drošu, cenas ziņā pieejamu, uzticamu un ilgtspējīgu enerģiju.

(9)

Saistībā ar enerģētikas krīzi ir atklājies, ka pašreizējam elektroenerģijas tirgus modelim ir vairāki trūkumi un negaidītas sekas, kas saistīti ar augsto un svārstīgo fosilā kurināmā cenu ietekmi uz īstermiņa elektroenerģijas tirgiem, kas pakļauj mājsaimniecības un uzņēmumus spējiem cenu kāpumiem un tā rezultātā ietekmē to elektroenerģijas rēķinus.

(10)

Atjaunojamās enerģijas un tīru, elastīgu tehnoloģiju ātrāka ieviešana ir ilgtspējīgākais un rentablākais veids, kā strukturāli samazināt pieprasījumu pēc fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanai un radīt tieša elektroenerģijas patēriņa iespēju, šajā nolūkā izmantojot enerģijas pieprasījuma elektrifikāciju un energosistēmas integrāciju. Pateicoties to zemajām darbības izmaksām, atjaunojamie energoresursi var pozitīvi ietekmēt elektroenerģijas cenas visā Savienībā un samazināt fosilā kurināmā patēriņu.

(11)

Izmaiņām elektroenerģijas tirgus modelī būtu jānodrošina, ka ieguvumi, ko sniedz arvien plašāka atjaunojamās enerģijas izmantošana un enerģētikas pārkārtošana kopumā, nonāk līdz patērētājiem, tostarp vismazāk aizsargātajiem, un galu galā pasargā tos no enerģētiskās krīzes un novērš to, ka vairāk mājsaimniecību lietotāju nokļūst enerģētiskās nabadzības slazdā. Minētajām izmaiņām būtu jāmazina augsto fosilā kurināmā, jo īpaši gāzes, cenu ietekme uz elektroenerģijas cenām, lai ļautu mājsaimniecību lietotājiem un uzņēmumiem ilgtermiņā gūt labumu no cenas ziņā pieejamas un drošas enerģijas no ilgtspējīgiem atjaunojamiem un mazoglekļa avotiem, kā arī no energoefektīvu risinājumu nozīmes enerģijas izmaksu samazināšanā kopumā, kas varētu mazināt vajadzību pēc elektrotīkla un ražošanas jaudas paplašināšanas.

(12)

Elektroenerģijas tirgus modeļa reforma tiecas panākt, ka veidojas pieejamas un konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas visiem patērētājiem. Tādējādi minētajai reformai būtu jāsniedz labums ne vien mājsaimniecību lietotājiem, bet arī Savienības rūpniecības nozaru konkurētspējai, veicinot investīcijas tīrajās tehnoloģijās, kas tām vajadzīgas, lai virzītos uz neto nulles emisijām. Enerģētikas pārkārtošana Savienībā ir jāatbalsta ar spēcīgu tīro tehnoloģiju ražošanas bāzi. Minētā reforma atbalstīs cenas ziņā pieejamu rūpniecības elektrifikāciju un Savienības līderpozīciju pasaulē tīras enerģijas tehnoloģiju pētniecības un inovācijas jomā.

(13)

Labi funkcionējoši un efektīvi īstermiņa tirgi ir svarīgs instruments atjaunojamās enerģijas un elastības avotu integrācijai elektroenerģijas tirgū un dara iespējamu energosistēmas integrāciju rentablā veidā.

(14)

Tekošās dienas tirgi ir īpaši svarīgi variablu atjaunojamo energoresursu integrēšanai elektroenerģijas sistēmā par viszemākajām izmaksām, jo tie dod iespēju tirgus dalībniekiem veikt elektroenerģijas deficīta vai pārpalikumu tirdzniecību tuvāk piegādes laikam. Tā kā variablas atjaunojamās enerģijas ražotāji spēj precīzi aplēst ražošanu tikai tuvu piegādes laikam, viņiem ir ļoti svarīgi maksimāli palielināt tirdzniecības iespējas, izmantojot piekļuvi likvīdam tirgum pēc iespējas tuvāk elektroenerģijas piegādes laikam. Tāpēc tekošās dienas starpzonu tirgus slēgšanas laiks būtu jāsaīsina un jānosaka tuvāk reāllaikam, lai maksimāli palielinātu tirgus dalībnieku iespējas tirgoties ar elektroenerģijas deficītu un pārpalikumu un palīdzētu labāk integrēt variablos atjaunojamos energoresursus elektroenerģijas sistēmā. Gadījumos, kad minētās izmaiņas rada piegādes drošības riskus un lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu pāreju uz īsāku starpzonu tirgus slēgšanas laiku, pārvades sistēmu operatoriem vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un saņemot attiecīgās regulatīvās iestādes apstiprinājumu, pieprasīt atkāpi, lai saņemtu īstenošanas grafika pagarinājumu. Minētajā pieprasījumā būtu jāiekļauj rīcības plāns ar konkrētiem pasākumiem ar mērķi īstenot jauno tekošās dienas starpzonu tirgu slēgšanas laiku.

(15)

Tāpēc ir svarīgi, lai tekošās dienas tirgi pielāgotos variablu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju, piemēram, saules un vēja enerģijas, dalībai, kā arī pieprasījumreakcijai un enerģijas uzkrāšanai. Tekošās dienas tirgu likviditāte būtu jāuzlabo ar kopējām uzdevumu grāmatām starp tirgus operatoriem tirdzniecības zonā, arī tad, ja starpzonu jauda ir noteikta nulles līmenī vai pēc tekošās dienas tirgus slēgšanas laika. Lai nodrošinātu, ka nominētiem elektroenerģijas tirgus operatoriem (NETO) nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanas laikposmos ir kopējas uzdevumu grāmatas, NETO visi rīkojumi attiecībā uz nākamās dienas un tekošās dienas produktiem un produktiem, kuriem ir tādi paši raksturlielumi, būtu jāiesniedz vienotajā nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanā un nebūtu jāorganizē nākamās dienas vai tekošās dienas produktu vai produktu, kuriem ir tādi paši raksturlielumi, tirdzniecība ārpus vienotās nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanas. Lai novērstu pastāvošo diskriminācijas risku attiecībā uz nākamās dienas un tekošās dienas produktu tirdzniecību vienotās nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanas ietvaros un ārpus tās un no tā izrietošo likviditātes samazināšanos Savienības saistītajos elektroenerģijas tirgos, minētais pienākums būtu jāpiemēro NETO, uzņēmumiem, kas tieši vai netieši īsteno kontroli vai jebkādas tiesības pār NETO, un uzņēmumiem, kurus tieši vai netieši kontrolē NETO. Lai uzlabotu pārredzamību tirgos, tirgus dalībniekiem attiecīgā gadījumā būtu jāsniedz informācija no ģeneratoru vienībām, neskarot solījumu iesniegšanu saskaņā ar attiecīgo satvaru katrā dalībvalstī.

(16)

Turklāt īstermiņa elektroenerģijas tirgiem, samazinot minimālā piedāvājuma apjomu, būtu jānodrošina arī maza mēroga elastības pakalpojumu sniedzēju dalība.

(17)

Lai reģionāla vai Savienības mēroga elektroenerģijas cenu krīžu situācijās nodrošinātu tādas elektroenerģijas efektīvu integrāciju, kas ražota no variabliem atjaunojamiem energoresursiem, un samazinātu vajadzību pēc elektroenerģijas ražošanas, kurā izmanto fosilo kurināmo, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt sistēmu operatoriem ierosināt maksimumslodzes ierobežošanas produkta iepirkumu, kas rada papildu pieprasījumreakciju nolūkā veicināt patēriņa samazināšanu elektroenerģijas sistēmā. Attiecīgajai regulatīvajai iestādei būtu jānovērtē maksimumslodzes ierobežošanas produkta priekšlikums no tā aspekta, kā tiek panākta elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanās un ietekmes uz elektroenerģijas vairumcenu samazināšanās maksimumstundās. Tā kā maksimumslodzes ierobežošanas produkta mērķis ir samazināt un novirzīt elektroenerģijas patēriņu un lai izvairītos no siltumnīcefekta gāzu emisiju pieauguma, maksimumslodzes ierobežošanas produkta aktivizēšanai nevajadzētu nozīmēt, ka tiek uzsākta tāda fosilajos kurināmos balstītas elektroenerģijas ražošana, kas atrodas aiz uzskaites punkta. Tā kā maksimumslodzes ierobežošanas produktu ir paredzēts izmantot tikai noteiktās reģionāla vai Savienības mēroga elektroenerģijas cenu krīzes situācijās, tā iepirkums var notikt līdz vienai nedēļai pirms papildu pieprasījumreakcijas jaudas atbrīvošanas. Sistēmu operatoriem būtu jāspēj maksimumslodzes ierobežošanas produktu aktivizēt pirms nākamās dienas tirgus laikposmā vai tā ietvaros. Alternatīvi vajadzētu būt iespējai maksimumslodzes ierobežošanas produktu automātiski aktivizēt, pamatojoties uz iepriekš noteiktu elektroenerģijas cenu. Lai verificētu elektroenerģijas patēriņa samazinājuma apjomus, sistēmas operatoram būtu jāizmanto bāzlīnija, kas atspoguļo paredzamo elektroenerģijas patēriņu bez maksimumslodzes ierobežošanas produkta aktivizēšanas, un pēc apspriešanās ar tirgus dalībniekiem būtu jāizstrādā bāzlīnijas metodika. Minētā metodika būtu jāapstiprina attiecīgajai regulatīvajai iestādei. ACER būtu jānovērtē maksimumslodzes ierobežošanas produktu izmantošanas ietekme uz Savienības elektroenerģijas tirgu, ņemot vērā vajadzību pēc maksimumslodzes ierobežošanas produktiem, lai nepamatoti nekropļotu elektroenerģijas tirgu darbību vai neizraisītu pieprasījumreakcijas pārorientēšanos uz maksimumslodzes ierobežošanas produktiem, un būtu jāspēj sniegt regulatīvajām iestādēm ieteikumus, kas jāņem vērā novērtējumā valsts līmenī. Turklāt ACER būtu jānovērtē, kā maksimumslodzes ierobežošanas produktu izstrāde Savienības elektroenerģijas tirgu ietekmē parastos apstākļos. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisijai būtu jāspēj attiecīgā gadījumā iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ar ko grozītu Regulu (ES) 2019/943 nolūkā ieviest maksimumslodzes ierobežošanas produktus ārpus elektroenerģijas cenu krīzes situācijām.

(18)

Lai patērētāji varētu aktīvi piedalīties elektroenerģijas tirgos un nodrošināt elastību, viņi pakāpeniski tiek aprīkoti ar viedajiem skaitītājiem. Tomēr vairākās dalībvalstīs viedo uzskaites sistēmu ieviešana joprojām notiek lēni, tāpēc ir obligāti jāpanāk, ka dalībvalstis uzlabo viedo uzskaites sistēmu uzstādīšanas nosacījumus, lai iespējami drīz sasniegtu pilnīgu pārklājumu. Tomēr pārvades sistēmu operatoriem, sadales sistēmu operatoriem un attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, tostarp neatkarīgiem agregatoriem, būtu jāspēj ar galalietotāja piekrišanu izmantot datus no specializētām mērierīcēm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 23. un 24. pantu un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp datu aizsardzības un privātuma tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (16). Papildus tam tikai tajos gadījumos, kad viedās uzskaites sistēmas vēl nav uzstādītas, un gadījumos, kad viedās uzskaites sistēmas nenodrošina pietiekamu datu granularitātes līmeni, pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem ar galalietotāja piekrišanu būtu jāizmanto dati no specializētām mērierīcēm elastības pakalpojumu, piemēram, pieprasījumreakcijas un enerģijas uzkrāšanas, novērošanas un norēķinu vajadzībām. Iespējai izmantot datus no specializētām mērierīcēm novērošanas un norēķinu vajadzībām būtu jāsekmē galalietotāju aktīva līdzdalība tirgū un viņu pieprasījumreakcijas attīstība. Minēto specializēto mērierīču datu izmantošanai būtu jāatbilst datu kvalitātes prasībām.

(19)

Ar šo regulu izveido juridisko pamatu personas datu apstrādei saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti visi Regulā (ES) 2016/679 noteiktie principi un pienākumi saistībā ar personas datu apstrādi, tostarp attiecībā uz datu minimizēšanu. Ja šīs regulas mērķi var sasniegt, neapstrādājot personas datus, datu pārziņiem būtu jāpaļaujas uz anonimizētiem un agregētiem datiem.

(20)

Patērētājiem un piegādātājiem ir vajadzīgi efektīvi un iedarbīgi regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu tirgi saistībā ar ilgtermiņa cenām un lai mazinātu viņu atkarību no īstermiņa cenām. Lai nodrošinātu, ka enerģijas lietotāji visā Savienībā var pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz integrēti elektroenerģijas tirgi un konkurence visā Savienībā, Komisijai būtu jānovērtē ietekme, ko varētu radīt iespējamie pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot Savienības elektroenerģijas regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu tirgu darbību, piemēram, piešķiršanas biežums, ilgtermiņa pārvades tiesību termiņš un raksturs, veidi, kā stiprināt sekundāro tirgu, un reģionālu virtuālo centru iespējama ieviešana.

(21)

Tai novērtējuma daļai, kas saistīta ar reģionālu virtuālu centru iespējamu ieviešanu, cita starpā būtu jāaptver ietekme uz iepriekš pastāvošiem starpvaldību nolīgumiem, kas saistīti ar elektrostaciju pārrobežu kopīpašumu. Ja reģionāli virtuālie centri tiktu ieviesti, tie atspoguļotu vairāku tirdzniecības zonu agregēto cenu un nodrošinātu atsauces cenu, kas tirgus operatoriem būtu jāizmanto, lai piedāvātu nākotnes nodroses produktus. Šajā ziņā reģionālie virtuālie centri nebūtu jāuzskata par struktūrām, kas organizē vai izpilda darījumus. Reģionālie virtuālie centri, nodrošinot atsauces cenu indeksu, dotu iespēju apvienot likviditāti un sniegtu papildu nodroses iespējas tirgus dalībniekiem. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai nolūkā vajadzības gadījumā sīkāk precizēt pasākumus un rīkus saistībā ar Savienības elektroenerģijas regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu tirgu struktūru, tostarp attiecībā uz reģionālu virtuālu centru ieviešanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(22)

Lai uzlabotu tirgus dalībnieku nodroses iespējas, būtu jāpaplašina saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2016/1719 (18) izveidotās vienotās piešķiršanas platformas loma. Vienotajai piešķiršanas platformai būtu jāfunkcionē kā struktūrai, kura piedāvā finanšu ilgtermiņa pārvades tiesību piešķiršanu un veicina minēto tiesību tirdzniecību pārvades sistēmu operatoru vārdā starp dažādām tirdzniecības zonām un, attiecīgā gadījumā, reģionāliem virtuālajiem centriem.

(23)

Tīkla tarifiem būtu jāstimulē pārvades sistēmas operatori un sadales sistēmas operatori izmantot elastības pakalpojumus, turpinot izstrādāt inovatīvus risinājumus, lai optimizētu esošo tīklu un iepirktu elastības pakalpojumus, jo īpaši pieprasījumreakciju vai enerģijas uzkrāšanu. Minētajā nolūkā tīkla tarifi būtu jāizstrādā tā, lai ņemtu vērā sistēmas operatoru darbības izdevumus un kapitālizdevumus vai efektīvu abu minēto apvienojumu tā, lai tie varētu rentabli ekspluatēt elektroenerģijas sistēmu. Prasībai par izmaksu atspoguļojamību nebūtu jāierobežo iespēja efektīvi pārdalīt izmaksas, ja piemēro ar lokalizāciju saistītas vai laikvariantas tīkla maksas. Tas vēl vairāk palīdzētu integrēt no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtu enerģiju ar viszemākajām izmaksām elektroenerģijas sistēmai un ļautu galalietotājiem novērtēt savus elastības risinājumus. Regulatīvajām iestādēm būs centrāla nozīme tajā, lai nodrošinātu, ka pietiekami ir investēts vajadzīgajā tīkla attīstībā, paplašināšanā un nostiprināšanā. Regulatīvajām iestādēm būtu jāveicina akceptēšana no sabiedrības puses un apsteidzošu investīciju izmantošana, veicinot tīkla attīstības paātrināšanu, lai reaģētu uz atjaunojamās enerģijas ražošanas paātrinātu izvēršanu, tostarp – attiecīgā gadījumā – noteiktās atjaunojamo energoresursu paātrinātas apguves teritorijās un viedu elektrificētu pieprasījumu.

(24)

Atkrastes atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, atkrastes vēja enerģijai, okeāna enerģijai un peldošajām fotoelementu iekārtām, būs būtiska nozīme tādas elektroenerģijas sistēmas izveidē, kuras pamatā lielā mērā ir atjaunojamie energoresursi, un klimatneitralitātes nodrošināšanā līdz 2050. gadam. Tomēr pastāv būtiski šķēršļi to plašākai un efektīvai izvēršanai, kas kavē minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamā daudzkārt lielākā mēroga sasniegšanu. Līdzīgi šķēršļi nākotnē varētu rasties citām atkrastes tehnoloģijām. Lai mazinātu investīciju risku šādu atkrastes projektu izstrādātājiem, to izstrādi var veicināt tādi instrumenti kā elektroenerģijas pirkuma līgumi (EPL) vai divvirzienu cenas starpības līgumi. Attiecībā uz atkrastes hibrīdprojektiem, kas savienoti ar vairāk nekā vienu tirgu atkrastes tirdzniecības zonā, pastāv papildu risks, kas saistīts ar unikālo topogrāfisko situāciju saistībā ar piekļuvi tirgum. Lai samazinātu šādu projektu riskus, pārvades sistēmu operatoriem būtu jākompensē gadījumi, kad tie validētajos jaudas aprēķinu rezultātos starpsavienotājā vai nu nav darījuši pieejamu jaudu, par ko panākta vienošanās pieslēguma līgumos, vai nav darījuši pieejamu jaudu kritiskajos tīkla elementos, ievērojot jaudas aprēķināšanas noteikumus, kas noteikti Regulas (ES) 2019/943 16. panta 8. punktā, vai arī abos minētajos gadījumos. Pārvades sistēmu operatoriem nebūtu jāmaksā kompensācija, ja validētajos jaudas aprēķinu rezultātos tie ir darījuši pieejamu starpsavienotāja jaudu, kas atbilst pieslēguma līguma prasībām vai tās pārsniedz, kā arī jaudu kritiskajos tīkla elementos saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2019/943 16. panta 8. punktā. Attiecīgajā pieslēguma līgumā ar atkrastes atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas staciju operatoru pārvades sistēmu operatoriem būtu jācenšas kopējo saskaņoto jaudu piešķirt kā konstantu, neelastīgu un saskaņā ar Direktīvā (ES) 2019/944 noteikto pieslēguma līgumu satvaru. Dalībvalstis būtu pietiekami savlaicīgi jāinformē par pieslēguma līgumu. Kompensācija būtu jāmaksā vai nu tad, ja pieejamās pārvades jaudas tiek samazinātas tādā apmērā, ka visu elektroenerģijas ražošanas apjomu, ko atkrastes atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas stacija citādi būtu varējusi eksportēt, nevar piegādāt uz apkārtējiem tirgiem vai tad, ja, neraugoties uz spēju eksportēt, jaudas samazinājumu dēļ ir attiecīgi samazināta cena atkrastes tirdzniecības zonā salīdzinājumā ar situāciju bez jaudas samazinājumiem, vai arī abos gadījumos. Kompensācija būtu jāmaksā no pārslodzes ieņēmumiem. Tā būtu jāpiemēro tad, ja viens vai vairāki pārvades sistēmu operatori nav darījuši pieejamu pietiekamu jaudu elektronerģijas ražošanas jaudas eksportam to attiecīgajā starpsavienojumā līdz jaudai, par kuru panākta vienošanās pieslēguma līgumā, un tā būtu jānodrošina minētajam vienam vai minētajiem vairākiem pārvades sistēmas operatoriem. Reģionālā taisnīguma labad, ja nepietiekamā jauda ir saistīta ar to, ka citi pārvades sistēmu operatori nav darījuši pieejamu jaudu savos kritiskajos tīkla elementos, ievērojot jaudas aprēķināšanas noteikumus, kas noteikti Regulas (ES) 2019/943 16. panta 8. punktā, kompensācijas izmaksas būtu proporcionāli jāsadala starp minētajiem pārvades sistēmu operatoriem atbilstoši principam “piesārņotājs maksā”. Turklāt jebkuru kompensāciju, ko nesedz minētā proporcionālā dalīšana, var sadalīt starp attiecīgajām pusēm dalībvalstīs, kas iesaistītas atkrastes hibrīdprojektā, to izmaksu dalīšanas kārtības ietvaros. Minētajai kompensācijai nevajadzētu radīt pārmērīgu kompensāciju, un tās mērķis ir balansēt atkrastes atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas staciju operatoru ieņēmumu samazinājumus, kas rodas tādēļ, ka ir samazināta piekļuve savstarpēji savienotiem tirgiem. Tai vajadzētu būt saistītai tikai ar tirgum pieejamo ražošanas jaudu, kas var būt atkarīga no laikapstākļiem un kas izslēdz atkrastes projekta darbības pārtrauces un uzturēšanu. Kompensācija gadījumā, ja nav piekļuves pārvades tīklam, nebūtu jāinterpretē kā prioritāra dispečēšana, un tā būtu jāsaskaņo ar Regulas (ES) 2019/943 16. panta 4. punktā noteiktajiem nediskriminācijas un pārrobežu tirdzniecības jaudas maksimalizācijas principiem. Turklāt nevajadzētu būt divkāršai kompensācijai par vienu un to pašu minētajā noteikumā paredzēto segto risku, piemēram, ja risks jau ir segts atbilstīgi cenu starpības līgumam vai citai attiecīgai atbalsta shēmai. Detalizētāku informāciju par minēto kompensācijas mehānismu un izstrādājamo īstenošanas metodiku, tostarp nosacījumus, saskaņā ar kuriem pasākums var beigties, piemēram, pietiekams pieprasījumu skaits atkrastes tirdzniecības zonā, piemēram, liels elektrolīzers, vai tieša piekļuve pietiekamam skaitam tirgu, lai risks izzustu, ir paredzēts sīkāk izstrādāt īstenošanas aktā, tostarp attiecīgā gadījumā grozot Komisijas Regulu (ES) 2015/1222 (19).

(25)

Nākamās dienas vairumtirgū vispirms tiek dispečēta enerģija no elektrostacijām ar zemākajām robežizmaksām, savukārt cenu visiem tirgus dalībniekiem nosaka pēdējā elektrostacija, kas vajadzīga pieprasījuma segšanai, t. i., elektrostacija, kurai ir visaugstākās robežizmaksas, tirgiem līdzsvarojoties. Minētajā kontekstā enerģētiskā krīze ir parādījusi, ka gāzes un akmeņogļu cenu straujš kāpums var izraisīt ārkārtēju un ilgstošu to cenu pieaugumu, kādas ar gāzi un oglēm darbināmi elektroenerģijas ražošanas kompleksi piedāvā nākamās dienas vairumtirgū. Tas savukārt ir izraisījis ārkārtīgi augstas cenas nākamās dienas tirgū visā Savienībā, jo bieži vien ar gāzi un oglēm darbināmi elektroenerģijas ražošanas kompleksi, ko izmanto, lai apmierinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas, ir elektrostacijas ar visaugstākajām robežizmaksām.

(26)

Tā kā nākamās dienas tirgus cenu izmanto kā atsauci cenai citos elektroenerģijas vairumtirgos un tā kā visi tirgus dalībnieki saņem vienādu klīringa cenu, tehnoloģijām ar ievērojami zemākām robežizmaksām pastāvīgi ir bijuši lieli ieņēmumi.

(27)

Lai sasniegtu Savienības dekarbonizācijas mērķrādītājus un plānu REPowerEU noteiktos mērķus nolūkā panākt lielāku enerģētisko neatkarību, Savienībai daudz straujāk ir jāpaātrina atjaunojamās enerģijas izvēršana. Ņemot vērā investīciju vajadzības, kas nepieciešamas minēto mērķu sasniegšanai, tirgum būtu jānodrošina, ka tiek izveidots ilgtermiņa cenu signāls.

(28)

Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jācenšas radīt pareizos tirgus apstākļus ilgtermiņa tirgus instrumentiem, piemēram, EPL. EPL ir divpusēji pirkuma līgumi starp elektroenerģijas ražotājiem un pircējiem, kas noslēgti brīvprātīgi un balstās uz tirgus cenu nosacījumiem bez regulatīvas intervences cenu noteikšanā. EPL nodrošina ilgtermiņa cenu stabilitāti lietotājam un nepieciešamo noteiktību ražotājam, lai tas varētu pieņemt investīciju lēmumu. Tomēr tikai dažās dalībvalstīs ir aktīvi EPL tirgi, un pircēji parasti ir tikai lieli uzņēmumi, tostarp tāpēc, ka EPL saskaras ar virkni šķēršļu, jo īpaši tāpēc, ka minētajos ilgtermiņa nolīgumos ir grūti aptvert pircēja maksājumu saistību nepildīšanas risku. Nosakot rīcībpolitikas, lai sasniegtu enerģijas dekarbonizācijas mērķus, kas noteikti to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība izveidot dinamisku EPL tirgu. Izstrādājot pasākumus, kas tieši ietekmē EPL, dalībvalstīm būtu jārespektē iespējamā tiesiskā paļāvība un jāņem vērā minēto pasākumu ietekme uz esošajiem un turpmākajiem EPL.

(29)

Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001 dalībvalstīm jānovērtē regulatīvie un administratīvie šķēršļi ilgtermiņa atjaunojamo energoresursu EPL un jālikvidē nepamatoti šķēršļi un nesamērīgas vai diskriminējošas procedūras vai maksas, kas traucē šādus līgumus noslēgt, un jāveicina šādu līgumu izmantošanu. Turklāt dalībvalstīm savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos ir jāapraksta rīcībpolitikas un pasākumi, kas veicina atjaunojamo energoresursu EPL izmantošanu. Neskarot minēto pienākumu ziņot par regulatīvo kontekstu, kas ietekmē EPL tirgu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka instrumenti, ar kuriem samazina finanšu riskus, kas saistīti ar to, ka pircējs nepilda savas ilgtermiņa maksājumu saistības EPL ietvaros, ir pieejami lietotājiem, kuri saskaras ar šķēršļiem ienākšanai EPL tirgū un nav nonākuši finansiālās grūtībās. Dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt izveidot garantiju shēmu par tirgus cenām, ja privātās garantijas nav pieejamas vai nav pietiekami pieejamas. Ja dalībvalsts izveido šādu garantiju shēmu, tai būtu jāiekļauj noteikumi, lai izvairītos no likviditātes samazināšanās elektroenerģijas tirgos, piemēram, izmantojot finansiālus EPL. Dalībvalstis varētu nolemt atvieglot EPL pieprasījuma agregēšanu no lietotājiem, kas individuāli saskaras ar šķēršļiem ienākšanai EPL tirgū, bet kopā tām būtu jāspēj sniegt ražotājiem pievilcīgu EPL piedāvājumu. Dalībvalstīm nevajadzētu sniegt atbalstu EPL elektroenerģijas, kura ražota no fosilā kurināmā, iegādei. Dalībvalstīm būtu jāspēj atbalstīt tikai tādas garantiju shēmas, kuras atbalsta jaunas atjaunojamās enerģijas ražošanu atbilstīgi to dekarbonizācijas politikai, jo īpaši tad, ja atjaunojamo energoresursu EPL tirgus nav pietiekami attīstīts. Lai gan standarta pieejai vajadzētu būt patērētāju nediskriminācijai, dalībvalstis varētu lemt minētos instrumentus izmantot konkrētām patērētāju kategorijām, piemērojot objektīvus un nediskriminējošus kritērijus. Minētajā satvarā dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīga koordinēšana, tostarp ar ietaisēm, kuras Savienības līmenī nodrošinājusi, piemēram, Eiropas Investīciju banka (EIB).

(30)

Dalībvalstu rīcībā ir vairāki instrumenti, lai atbalstītu EPL tirgu attīstību, izstrādājot un piešķirot publisko atbalstu. Ja atjaunojamās enerģijas projektu izstrādātājiem, kas piedalās publiskā atbalsta konkursā, tiktu dota iespēja daļu no saražotās produkcijas rezervēt pārdošanai, izmantojot EPL, tas veicinātu EPL tirgu attīstību un izaugsmi. Turklāt minēto piedāvājumu izvērtēšanas ietvaros dalībvalstīm būtu jācenšas piemērot kritērijus, lai stimulētu piekļuvi EPL tirgum dalībniekiem, kas saskaras ar šķēršļiem ienākšanai tirgū, piemēram, maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem, dodot priekšroku pretendentiem, kuri iesniedz parakstītu EPL vai apņemas parakstīt EPL par daļu no projekta saražotās elektroenerģijas ar vienu vai vairākiem potenciālajiem pircējiem, kas saskaras ar grūtībām piekļūt EPL tirgum.

(31)

Lai veicinātu EPL tirgu pārredzamību un attīstību Savienības un dalībvalstu līmenī, ACER būtu jāpublicē gada novērtējums par minētajiem tirgiem, jānovērtē nepieciešamība izstrādāt un izdot brīvprātīgi izmantojamus EPL paraugus un tie jāizstrādā, ja novērtējumā secināts, ka šāda vajadzība pastāv.

(32)

Dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība pārrobežu EPL un jālikvidē nepamatoti šķēršļi, kas konkrēti ir ar tiem saistīti, tādējādi ļaujot patērētājiem dalībvalstīs, kuru jauda ir ierobežota, bez diskriminācijas piekļūt citos reģionos saražotai elektroenerģijai.

(33)

Ja, pamatojoties uz attiecīgo novērtējumu, Komisija secina, ka dalībvalstīm ir vajadzīgs atbalsts šķēršļu likvidēšanā EPL tirgos, tai būtu jāspēj izstrādāt specifiskus norādījumus. Šādos norādījumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš to šķēršļu likvidēšanai, kas kavē EPL tirgu, tostarp pārrobežu EPL, paplašināšanos. Šādi šķēršļi var izpausties dažādos veidos, sākot no regulatīviem šķēršļiem, jo īpaši nesamērīgām vai diskriminējošām procedūrām vai maksām, līdz izcelsmes apliecinājumu nozīmei vai EPL apstrādei saistībā ar potenciālo patērētāju piekļuvi finansēšanas risinājumiem.

(34)

Regulā (ES) 2018/1999 ir paredzēts izmantot Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu kā rīku, lai veicinātu Savienības saistošā atjaunojamās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanu 2030. gadā. Ievērojot Direktīvu (ES) 2018/2001, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/2413 (20), dalībvalstīm kopīgi jācenšas no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru Savienības enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā palielināt līdz 45 % papildus saistošajam Savienības mērķrādītājam 42,5 %. Tāpēc Komisijai būtu jānovērtē, vai Savienības līmeņa pasākumi varētu palīdzēt panākt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā ir papildu 2,5 %, papildinot valstu pasākumus. Šajā sakarā Komisijai būtu jāizanalizē iespēja izmantot Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu, lai organizētu Savienības līmeņa atjaunojamās enerģijas izsoles saskaņā ar attiecīgo tiesisko regulējumu.

(35)

Ja dalībvalstis nolemj publiski finansētas investīcijas atbalstīt ar tiešā cenu atbalsta shēmām jaunās mazoglekļa, nefosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanas ietaisēs, lai sasniegtu Savienības dekarbonizācijas mērķus, minētās shēmas būtu jāstrukturē kā divvirzienu cenu starpības līgumi vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi, piemēram, lai papildus ieņēmumu garantijai iekļautu attiecīgo ražošanas aktīvu tirgus ieņēmumu augšupēju ierobežojumu. Tā kā šajā regulā noteiktais pienākums būtu jāpiemēro tikai atbalstam, ko sniedz investīcijām jaunās elektroenerģijas ražošanas ietaisēs, dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt piešķirt atbalsta shēmas divvirzienu cenu starpības līgumu veidā vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi arī tādām jaunām investīcijām, kuru mērķis ir nodrošināt esošo elektroenerģijas ražošanas ietaišu būtisku energoatjaunināšanu vai būtiski palielināt to jaudu vai pagarināt šādu ietaišu darbmūžu.

(36)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un paredzamību, pienākums veidot tiešā atbalsta shēmas, izmantojot divvirzienu cenu starpības līgumus vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi, būtu jāpiemēro tikai tādiem līgumiem, kas saskaņā ar tiešā cenu atbalsta shēmām investīcijām jaunās elektroenerģijas ražošanas ietaisēs noslēgti 2027. gada 17. jūlijā vai pēc tam. Attiecībā uz atkrastes hibrīdprojektiem, kas savienoti ar divām vai vairākām tirdzniecības zonām, minētajam pārejas periodam šādu projektu sarežģītības dēļ vajadzētu būt pieciem gadiem.

(37)

Tirgus dalībnieku dalībai tiešā cenu atbalsta shēmās divvirzienu cenu starpības līgumu veidā vai līdzvērtīgās shēmās ar tādu pašu ietekmi vajadzētu būt brīvprātīgai.

(38)

Pienākums izmantot divvirzienu cenu starpības līgumus vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi neskar Direktīvas (ES) 2018/2001 6. panta 1. punktu.

(39)

Lai gan ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1711 (21) groza Direktīvas (ES) 2018/2001 4. panta 3. punkta otro daļu, pārējie šīs direktīvas 4. panta noteikumi, kuros izklāstīti no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas atbalsta shēmu izstrādes principi, joprojām ir piemērojami.

(40)

Divvirzienu cenu starpības līgumi vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi nodrošinātu, ka ražotāju ieņēmumi no jaunām investīcijām elektroenerģijas ražošanā, kuras saņem publisko atbalstu, kļūst neatkarīgāki no fosilā kurināmā ražošanas mainīgajām cenām, kas parasti nosaka cenu nākamās dienas tirgū.

(41)

Tieša cenu atbalsta shēmām divvirzienu cenu starpības līgumu veidā vai līdzvērtīgām shēmām ar tādu pašu ietekmi būtu jāpiemēro tādi izstrādes principi, kas noteikti šajā regulā. Novērtējot šādus divvirzienu cenu starpības līgumus vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, Komisijai būtu jāpārbauda minēto līgumu vai shēmu atbilstība tiem Savienības tiesību aktiem, kuri ir cieši saistīti ar valsts atbalsta noteikumiem, piemēram, šajā regulā noteiktajiem divvirzienu cenu starpības līgumu vai līdzvērtīgu shēmu ar tādu pašu ietekmi izstrādes principiem. Izstrādājot minētos divvirzienu cenu starpības līgumus vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi, būtu jānodrošina, ka elektroenerģijas ražošanas ietaisei arī turpmāk būtu stimuls darboties un efektīvi piedalīties elektroenerģijas tirgos, jo īpaši, lai atspoguļotu tirgus apstākļus. Savā novērtējumā Komisijai būtu jānodrošina, ka divvirzienu cenu starpības līgumu vai līdzvērtīgu shēmu ar tādu pašu ietekmi izstrāde nerada nepamatotus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus iekšējā tirgū. Komisijai jo īpaši būtu jānodrošina, ka ieņēmumu sadale uzņēmumiem nekropļo vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, jo īpaši gadījumos, kad nevar piemērot konkurenci veicinošu konkursa procedūru. Divvirzienu cenu starpības līgumi vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi varētu atšķirties ilguma ziņā, un tie cita starpā varētu ietvert uz iepludināšanu balstītus cenu starpības līgumus ar vienu vai vairākām norunas cenām un minimālo cenu, vai arī spēju vai kritēriju cenu starpības līgumus. Pienākumu izmantot divvirzienu cenu starpības līgumus vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi nepiemēro atbalsta shēmām, kas nav tieši saistītas ar elektroenerģijas ražošanu, piemēram, enerģijas uzkrāšanai, un kurās neizmanto tiešu cenu atbalstu, piemēram, investīciju atbalstu, kas izpaužas kā iepriekšējas dotācijas, nodokļu pasākumi vai zaļie sertifikāti. Lai stimulētu to, ka darījumu partneri izpilda savas līgumsaistības, divvirzienu cenu starpības līgumos vai līdzvērtīgās shēmās ar tādu pašu ietekmi būtu jāietver soda klauzulas, kas piemērojamas nepamatotas vienpusējas agrīnas līguma izbeigšanas gadījumā.

(42)

Tomēr, ciktāl ierobežojums noteikt tieša cenu atbalsta shēmas divvirzienu cenu starpības līgumu veidā vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu paši ietekmi sašaurina tiešā cenu atbalsta shēmu veidus, ko dalībvalstis var pieņemt attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, tas būtu jāattiecina tikai uz mazoglekļa nefosilā kurināmā tehnoloģijām ar zemām un stabilām darbības izmaksām un tehnoloģijām, kas parasti nenodrošina elektroenerģijas sistēmas elastību, vienlaikus izslēdzot tehnoloģijas, kas ir agrīnā to ieviešanas tirgū posmā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta to ražošanas tehnoloģiju ekonomiskā dzīvotspēja, kurām ir augstas robežizmaksas, un lai saglabātu stimulus tehnoloģijām, kas var nodrošināt elektroenerģijas sistēmas elastību un tādu piedāvājumu elektroenerģijas tirgū, kas pamatojas uz to alternatīvajām izmaksām. Turklāt ierobežojums noteikt tiešā cenu atbalsta shēmas divvirzienu cenu starpības līgumu veidā vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi nebūtu jāattiecina uz jaunākajām tehnoloģijām, kurām, lai stimulētu to ieviešanu, labāk piemērotas varētu būt cita veida tiešā cenu atbalsta shēmas. Ierobežojumam nebūtu jāskar iespējamais atbrīvojums maza mēroga atjaunojamās enerģijas iekārtām un demonstrējumu projektiem, ievērojot Direktīvu (ES) 2018/2001, un būtu jāņem vērā atjaunojamās enerģijas kopienu specifika saskaņā ar minēto direktīvu. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ražotājiem regulatīvo noteiktību, dalībvalstu pienākums piemērot tiešā cenu atbalsta shēmas elektroenerģijas ražošanai divvirzienu cenu starpības līgumu veidā vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi būtu jāattiecina tikai uz investīcijām jaunās elektroenerģijas ražošanas ietaisēs, kurās izmanto šajā apsvērumā precizētos resursus.

(43)

Tirgus ieņēmumu augšupēja ierobežojuma dēļ tiešā cenu atbalsta shēmām divvirzienu cenu starpības līgumu veidā vai līdzvērtīgām shēmām ar tādu pašu ietekmi būtu jānodrošina papildu ieņēmumu avots dalībvalstīm augstu enerģijas cenu periodos. Lai vēl vairāk mazinātu augsto elektroenerģijas cenu ietekmi uz patērētāju enerģijas rēķiniem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visi ieņēmumi, ko iekasē no ražotājiem, uz kuriem attiecas tiešā cenu atbalsta shēmas divvirzienu cenu starpības līgumu veidā vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi, vai minēto ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalents tiek nodoti galalietotājiem, tostarp mājsaimniecību lietotājiem, maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem. Veicot ieņēmumu sadali mājsaimniecību lietotājiem, dalībvalstīm jo īpaši vajadzētu būt iespējai dot priekšroku neaizsargātiem lietotājiem un lietotājiem, kurus skārusi enerģētiskā nabadzība. Ņemot vērā plašākos ieguvumus, ko elektroenerģijas lietotājiem sniedz investīcijas atjaunojamā enerģijā, energoefektivitātē un mazoglekļa enerģijas izvēršanā, dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai izmantot ieņēmumus no divvirzienu cenu starpības līguma vai līdzvērtīgām shēmām ar tādu pašu ietekmi, vai minēto ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu, lai finansētu investīcijas elektroenerģijas izmaksu samazināšanai galalietotājiem un tostarp attiecībā uz konkrētām saimnieciskajām darbībām, piemēram, investīcijām sadales tīkla attīstībā, atjaunojamajos energoresursos un elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūrā. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai izmantot šādus ieņēmumus vai minēto ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu, lai finansētu tiešā cenu atbalsta shēmu izmaksas. Ieņēmumu pārdale būtu jāveic tā, lai nodrošinātu, ka lietotāji joprojām zināmā mērā ir pakļauti cenu signālam, lai viņi samazinātu patēriņu, kad cenas ir augstas, vai novirzītu to uz zemāku cenu periodiem, kas parasti ir periodi ar lielāku tādas elektroenerģijas ražošanas daļu, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jāspēj ņemt vērā patēriņu ārpusmaksimumstundās, lai saglabātu stimulus elastībai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ieņēmumu pārdale elektroenerģijas galalietotājiem neietekmē vienlīdzīgos konkurences apstākļus un konkurenci starp dažādiem piegādātājiem. Minētajiem principiem nevajadzētu būt obligātiem attiecībā uz ieņēmumiem, kas gūti no līgumiem saskaņā ar tiešā cenu atbalsta shēmām, kuri noslēgti pirms dienas, kad sāk piemērot pienākumu izmantot divvirzienu cenu starpības līgumus vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi. Dalībvalstis var sadalīt ieņēmumus no divvirzienu cenu starpības līgumiem vai līdzvērtīgām shēmām ar tādu pašu ietekmi, ja minētā sadale neveido mazumtirdzniecības cenu regulējumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 5. pantu.

(44)

Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiešā cenu atbalsta shēmas vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi neatkarīgi no to veida neapdraud elektroenerģijas tirgu efektīvu, konkurētspējīgu un likvīdu darbību, saglabājot stimulus ražotājiem reaģēt uz tirgus signāliem, tostarp pārtraukt ražošanu, ja elektroenerģijas cenas ir zemākas par to darbības izmaksām, un galalietotājiem – samazināt patēriņu, kad elektroenerģijas cenas ir augstas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalsta shēmas nerada šķēršļus komerclīgumu, piemēram, EPL, izstrādei.

(45)

Tādēļ divvirzienu cenu starpības līgumiem vai līdzvērtīgām shēmām ar tādu pašu ietekmi un EPL ir papildinoša nozīme enerģētikas pārkārtošanas veicināšanā un atjaunojamās enerģijas un mazoglekļa enerģijas ieguvumu nodrošināšanā patērētājiem. Ievērojot ar šo regulu ieviestās prasības, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvi izlemt, kurus instrumentus tās izmanto, lai sasniegtu savus dekarbonizācijas mērķus. Izmantojot EPL, privātie investori veicina atjaunojamās enerģijas un mazoglekļa enerģijas plašāku izvēršanu, vienlaikus ilgtermiņā nodrošinot zemas un stabilas elektroenerģijas cenas. Tāpat, izmantojot divvirzienu cenu starpības līgumus vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi, to pašu mērķi patērētāju vārdā sasniedz publiskās struktūras. Abi instrumenti ir nepieciešami, lai sasniegtu Savienības dekarbonizācijas mērķrādītājus, izvēršot atjaunojamo enerģiju un mazoglekļa enerģiju un vienlaikus patērētājiem sniedzot lētas enerģijas ražošanas ieguvumus.

(46)

Atjaunojamo energoresursu paātrinātai izvēršanai ir vajadzīga arvien lielāka elastības risinājumu pieejamība, lai nodrošinātu to integrāciju tīklā un ļautu elektroenerģijas sistēmai un tīklam pielāgoties elektroenerģijas ražošanas un patēriņa mainībai dažādos laikposmos. Lai veicinātu nefosilo elastību, regulatīvajai iestādei vai citai dalībvalsts izraudzītai iestādei vai struktūrai būtu periodiski jānovērtē nepieciešamība pēc elastības elektroenerģijas sistēmā valsts līmenī, pamatojoties uz pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru viedokļiem un kopīgu Eiropas metodiku, kuru nodod sabiedriskai apspriešanai un ACER apstiprināšanai. Elektroenerģijas sistēmas elastības vajadzību novērtējumā būtu jāņem vērā visas esošās un plānotās investīcijas, tostarp esošie aktīvi, kas vēl nav pieslēgti tīklam, attiecībā uz elastības avotiem, piemēram, elektroenerģijas elastīgo ražošanu, starpsavienotājus, pieprasījumreakciju, enerģijas uzkrāšanu un atjaunojamā kurināmā ražošanu, nepieciešamības dekarbonizēt energosistēmu dēļ. ACER būtu periodiski jānovērtē valsts ziņojumi un Savienības līmenī jāsagatavo ziņojums, kurā sniegti ieteikumi par pārrobežu nozīmes jautājumiem. Pamatojoties uz valstu ziņojumiem par elastības vajadzībām, dalībvalstīm būtu jānosaka indikatīvs valsts mērķis attiecībā uz nefosilu elastību, tostarp gan pieprasījumreakcijas, gan enerģijas uzkrāšanas attiecīgo konkrēto ieguldījumu minētā mērķa sasniegšanā, kas būtu jāatspoguļo arī dalībvalstu integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999. Ņemot vērā minētos plānus, Komisijai būtu jāspēj izstrādāt Savienības elastības stratēģiju, īpašu uzmanību pievēršot pieprasījumreakcijai un enerģijas uzkrāšanai, kas atbilst Savienības 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim. Komisijai būtu jāspēj izdod tiesību akta priekšlikumu, lai papildinātu minēto Savienības stratēģiju.

(47)

Lai sasniegtu indikatīvo valsts mērķi attiecībā uz nefosilo elastību, tostarp pieprasījumreakcijas un enerģijas uzkrāšanas attiecīgo konkrēto ieguldījumu, un, ja elastības vajadzības nav apmierinātas, likvidējot tirgus šķēršļus un veicot esošās investīcijas, dalībvalstīm būtu jāspēj piemērot nefosilās elastības atbalsta shēmas, kas sastāv no maksājumiem par pieejamo nefosilās elastības jaudu. Turklāt dalībvalstīm, kuras jau piemēro jaudas mehānismu, būtu jāapsver iespēja veicināt nefosilās elastības, piemēram, pieprasījumreakcijas un enerģijas uzkrāšanas, līdzdalību, pārstrādājot kritērijus vai elementus, neskarot Regulas (ES) 2019/943 22. panta piemērošanu. Dalībvalstīm, kas jau piemēro jaudas mehānismu, vajadzētu būt arī iespējai piemērot nefosilā elastīguma atbalsta shēmas, ja minētās shēmas ir vajadzīgas, lai sasniegtu indikatīvo nacionālo mērķi attiecībā uz nefosilo elastību, jo īpaši pielāgojot savus jaudas mehānismus, lai turpinātu veicināt nefosilās elastības, piemēram, pieprasījumreakcijas un enerģijas uzkrāšanas, līdzdalību. Minētajām shēmām būtu jāaptver jaunas investīcijas nefosilā elastībā, tostarp investīcijas esošajos aktīvos, tostarp tajos, kuru mērķis ir turpināt attīstīt pieprasījumreakcijas elastību.

(48)

Lai atbalstītu vides aizsardzības mērķus, CO2 emisiju robežvērtība, kas noteikta Regulas (ES) 2019/943 22. panta 4. punktā, būtu jāuzskata par augšējo robežu. Tāpēc dalībvalstis varētu noteikt tehniskos veiktspējas standartus un CO2 emisiju ierobežojumus, kas ierobežo dalību jaudas mehānismos, atļaujot tikai elastīgas, no fosilajiem kurināmiem brīvas tehnoloģijas, kas pilnībā atbilst Komisijas 2022. gada 18. februāra paziņojumam “Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem”, kuras mudina dalībvalstis jaudas mehānismos ieviest zaļos kritērijus.

(49)

Tā kā nekoordinēti jaudas mehānismi var būtiski ietekmēt iekšējo elektroenerģijas tirgu, tīras enerģijas pakete ieviesa visaptverošu sistēmu, lai labāk novērtētu jaudas mehānismu nepieciešamību un uzlabotu to struktūru. Neraugoties uz nepieciešamību ierobežot konkurences un iekšējā tirgus kropļojumus, kā arī nodrošināt atbilstošu tiesisko regulējumu, jaudas mehānismiem var būt svarīga nozīme resursu pietiekamības nodrošināšanā, jo īpaši pārejā uz bezoglekļa sistēmu un saistībā ar energosistēmām, kuras savstarpēji nav pietiekami savienotas. Tāpēc, lai gan jaudas mehānismus vairs nebūtu jāuzskata par galējā līdzekļa pasākumiem, to nepieciešamība un modelis būtu periodiski jānovērtē, ņemot vērā mainīgo tiesisko regulējumu un tirgus apstākļus. Tomēr jaudas mehānismu pieņemšanas procedūra ir izrādījusies sarežģīta. Lai pievērstos potenciālajām iespējām racionalizēt un vienkāršot jaudas mehānisma pieteikšanas procesu, un lai nodrošinātu, ka dalībvalstis laikus var risināt bažas par pietiekamību, vienlaikus nodrošinot vajadzīgo kontroli, lai novērstu kaitējumu iekšējam tirgum, Komisijai būtu līdz 2025. gada 17. janvārim jāiesniedz sīki izstrādāts ziņojums, kurā tiek novērtētas šādas iespējas. Šajā sakarā Komisijai būtu jāpieprasa ACER attiecīgi grozīt Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma metodiku atbilstoši piemērojamam procesam. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisijai līdz 2025. gada 17. aprīlim būtu jāiesniedz priekšlikumi, lai attiecīgā gadījumā vienkāršotu jaudas mehānismu novērtēšanas procesu.

(50)

Tīkla pieslēguma procedūrās jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu un pieprasījuma iekārtu, jo īpaši atjaunojamās enerģijas staciju, pieslēgšana tīklam bieži kavējas. Viens no šādas kavēšanās iemesliem ir pieejamās tīkla jaudas trūkums investora izraudzītajā vietā, kas nozīmē, ka ir vajadzīgi tīkla paplašinājumi vai nostiprinājumi, lai iekārtas drošā veidā savienotu ar sistēmu. Jauna prasība elektroenerģijas sistēmu operatoriem gan pārvades, gan sadales līmenī publicēt un atjaunināt informāciju par jaudu, kas pieejama jauniem savienojumiem to darbības apgabalos, ļautu investoriem vieglāk piekļūt informācijai par tīkla jaudas pieejamību sistēmā un tādējādi paātrināt lēmumu pieņemšanu, kas savukārt paātrinātu nepieciešamo atjaunojamās enerģijas izvēršanu. Pārvades sistēmu operatoriem minētā informācija būtu regulāri, vismaz reizi mēnesī, jāatjaunina. Pārvades sistēmu operatoriem būtu arī jāpublicē kritēriji, ko izmanto, lai noteiktu pieejamās tīkla jaudas, piemēram, esošais pieprasījums un ražošanas jaudas, pieņēmumi, kas izdarīti, lai novērtētu papildu sistēmas lietotāju iespējamu turpmāku integrāciju, attiecīgā informācija par iespējamiem enerģijas samazinājumiem, un gaidāmās attiecīgās tīkla attīstības prognozes.

(51)

Turklāt, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar ilgo atbildes laiku uz pieprasījumiem par pieslēgumu tīklam, pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsniedz skaidra un pārredzama informācija sistēmas lietotājiem par to pieslēguma pieprasījumu statusu un apstrādi. Pārvades sistēmu operatoriem šāda informācija būtu jāsniedz trīs mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas un būtu regulāri jāatjaunina, vismaz reizi ceturksnī.

(52)

Tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva vēl nav sinhronizētas ar Savienības elektroenerģijas sistēmu, tās saskaras ar ļoti specifiskām problēmām, organizējot balansēšanas tirgus un uz tirgu balstītu papildpakalpojumu iepirkumu. Lai gan sinhronizācijā notiek progress, viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem stabilai sinhronai sistēmas darbībai ir pietiekamu balansēšanas jaudas rezervju pieejamība frekvences regulēšanai. Tomēr, tā kā Baltijas valstis bija atkarīgas no Krievijas sinhronās frekvenču pārvaldības zonas, tās vēl nav bijušas spējīgas izveidot savu balansēšanas tirgu, kas būtu darbotiesspējīgs. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ievērojami palielinājis piegādes drošības risku, kas izriet no tā, ka nav izveidoti savi balansēšanas tirgi. Tāpēc Regulas (ES) 2019/943 6. panta 9., 10. un 11. punkta un Komisijas Regulas (ES) 2017/2195 (22) 41. panta 2. punkta prasības, kas paredzētas piemērošanai esošajiem balansēšanas tirgiem, vēl neatspoguļo situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, jo īpaši tāpēc, ka balansēšanas tirgus attīstībai ir vajadzīgs laiks un jaunas investīcijas balansēšanas jaudā. Tādēļ Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, atkāpjoties no minētajām prasībām, vajadzētu būt tiesīgām pārejas periodā noslēgt ilgāka termiņa finanšu līgumus par balansēšanas jaudas iepirkumu.

(53)

Pārejas laikposmi Igaunijai, Latvijai un Lietuvai pēc sinhronizācijas būtu pakāpeniski jāatceļ pēc iespējas drīzāk un būtu jāizmanto, lai izstrādātu piemērotus tirgus instrumentus, kas piedāvā īstermiņa balansēšanas rezerves un citus neaizstājamus papildpakalpojumus, un to ilgumam nevajadzētu pārsniegt minētajam procesam nepieciešamo laiku.

(54)

Baltijas valstis ir paredzēts sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu ar vienu divķēžu līniju, kas savieno Poliju un Lietuvu. Pēc sinhronizācijas minētās līnijas jauda lielā mērā būs jāsaglabā uzticamības rezervēm negaidītas pārtrauces gadījumā Baltijas sistēmā un no tās izrietošu neparedzētu noviržu gadījumā. Pārvades sistēmu operatoriem būtu jāturpina piedāvāt maksimālo jaudu pārrobežu tirdzniecības vajadzībām, ievērojot darbības drošības robežvērtības un apsverot iespējamas bojājumsituācijas Polijas un Lietuvas sistēmās, tostarp tās, ko rada augstsprieguma līdzstrāvas līniju pārtrauces vai Baltijas valstu atvienošanās no kontinentālās Eiropas sinhronās zonas. Minētā starpsavienojuma specifiskā situācija būtu jāņem vērā, aprēķinot kopējo jaudu un bojājumsituācijas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 16. panta 8. punktu.

(55)

Jaudas mehānismiem vajadzētu būt atvērtiem visu to resursu dalībai, kuri spēj nodrošināt vajadzīgo tehnisko veiktspēju, ieskaitot ar gāzi darbināmas elektrostacijas, ar noteikumu, ka tās atbilst Regulas (ES) 2019/943 22. panta 4. punktā noteiktajai emisiju robežvērtība, kā arī visām valsts emisiju robežvērtībām vai citiem objektīviem vides kritērijiem, kurus dalībvalstis varētu vēlēties piemērot, lai paātrinātu pārkārtošanos, kas paredz atteikšanos no fosilā kurināmā.

(56)

Lai atbalstītu vides aizsardzības mērķus, Regulas (ES) 2019/943 22. panta 4. punktā ir noteiktas prasības attiecībā uz CO2 emisiju robežvērtībām jaudas mehānismiem. Tomēr pārejas laikā uz bezoglekļa sistēmu un laikā pēc enerģētikas krīzes dalībvalstis, kuras piemēro jaudas mehānismus, kas ir apstiprināti pirms 2019. gada 4. jūlija, izņēmuma kārtā un izmantojot to kā galējo līdzekli, būtu jāspēj uz ierobežotu laikposmu atkāpties no minētās CO2 emisiju robežvērtības. Tomēr šāda atkāpe būtu jāattiecina tikai uz esošo ražošanas jaudu, kas sākusi komerciālu ražošanu pirms 2019. gada 4. jūlija, proti, pirms Regulas (ES) 2019/943 spēkā stāšanās dienas. Pieprasījumam piešķirt atkāpi būtu jāpievieno attiecīgās dalībvalsts ziņojums, kurā novērtēta atkāpes ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un uz enerģētikas pārkārtošanu. Šādā ziņojumā būtu jāiekļauj arī plāns ar atskaites punktiem pārejai no tādas ražošanas jaudas līdzdalības jaudas mehānismos, kas neatbilst CO2 emisiju robežvērtībām. Piešķirot atkāpi, būtu jāļauj dalībvalstīm organizēt iepirkuma procesus, kuriem joprojām ir jāatbilst visām Regulas (ES) 2019/943 IV nodaļas prasībām, izņemot tās, kas attiecas uz CO2 emisiju robežvērtībām. Ražošanas jauda, kas neatbilst CO2 emisiju robežvērtībām, nebūtu jāiegādājas ilgāk par vienu gadu un uz piegādes periodu, kas pārsniedz atkāpes darbības laiku. Pirms papildu iepirkuma procesa, kurā var piedalīties ražošanas jauda, kas neatbilst CO2 emisiju robežvērtībām, būtu jārīko iepirkuma process, kura mērķis ir maksimāli palielināt tādas jaudas dalību, kas atbilst CO2 emisiju robežvērtībām, tostarp nodrošinot, ka jaudas cenas pieaug pietiekami augstas, lai stimulētu investīcijas šādā jaudā.

(57)

Komisijai šī regula būtu jāpārskata, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgus modeļa noturību krīzes laikā un tā spēju atbalstīt Savienības dekarbonizācijas mērķus, vēl vairāk uzlabot tirgus integrāciju un veicināt nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā, kā arī EPL tirgus attīstību. Balstoties uz šādu pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz visaptverošs ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tam leģislatīva akta priekšlikumu. Minētajā ziņojumā Komisijai jo īpaši būtu jānovērtē īstermiņa elektroenerģijas tirgu pašreizējās struktūras un darbības efektivitāte, kā arī to potenciālās nepilnības un iespējamie aizsardzības līdzekļi un rīki, kas piemērojami krīzes vai ārkārtas situācijās, un Savienības tiesiskā un finanšu regulējuma piemērotība sadales tīkliem. Minētajam ziņojumam būtu jāaptver arī spēja sasniegt atjaunojamai enerģijai un iekšējam enerģijas tirgum noteiktos Savienības mērķus un vienas vai vairāku EPL Savienības tirgus platformu izveides potenciāls un dzīvotspēja.

(58)

Ciktāl kāds no šajā regulā paredzētajiem pasākumiem ir valsts atbalsts, noteikumi par šādiem pasākumiem neskar LESD 107. un 108. panta piemērošanu. Komisija ir kompetenta novērtēt valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(59)

Šajā regulā paredzētie pasākumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 (23) un (ES) Nr. 648/2012 (24) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (25) piemērošanu.

(60)

Tādēļ Regulas (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 būtu attiecīgi jāgroza.

(61)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, uzlabot integrētā elektroenerģijas tirgus modeli, jo īpaši, lai novērstu nepamatoti augstas elektroenerģijas cenas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

1)

regulas 2. pantu groza šādi:

2)

regulas 3. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

“Šo punktu piemēro arī vienotajai piešķiršanas platformai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1719.”

3)

regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:

4)

regulas 5. pantu groza šādi:

5)

regulas 6. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 15. pantu groza šādi:

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

3)

regulas 7. pantu groza šādi:

4)

iekļauj šādus pantus:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;"

5)

regulas 8. pantu groza šādi:

6)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.)."

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.)."

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.)."

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.)."

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).”;"

7)

regulas 18. pantu groza šādi:

8)

regulas 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

9)

iekļauj šādu nodaļu:

(*8)   OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp. ”;"

10)

regulas 21. pantu groza šādi:

11)

regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu svītro;

12)

regulas 37. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

13)

regulas 50. pantā iekļauj šādu punktu:

14)

regulas 57. pantam pievieno šādu punktu:

15)

regulas 59. pantu groza šādi:

16)

regulas 64. pantā iekļauj šādus punktus:

17)

regulas 69. pantu groza šādi:

18)

iekļauj šādu pantu:

19)

regulas I pielikuma 1.2. punktu aizstāj ar šādu: