1.   Muitas nodoklis ietver jebkuru un jebkāda veida nodokli vai maksājumu, ko piemēro preču importam vai saistībā ar to, tostarp jebkāda veida papildnodokli vai piemaksu saistībā ar šādu importu, taču tas neietver:

a)	maksājumus, kas līdzvērtīgi iekšējiem nodokļiem, ko uzliek gan importētām, gan vietējā ražojuma precēm atbilstīgi 20. pantam;

b)	antidempinga un kompensācijas pasākumus vai aizsardzības pasākumus, ko piemēro saskaņā ar VI sadaļas noteikumiem; un

c)	nodevas vai citus maksājumus, ko piemēro saskaņā ar 8. pantu.

2.   Attiecībā uz katru ražojumu muitas pamatnodoklis, kam piemērojami secīgi samazinājumi, ir norādīts katras Puses tarifu liberalizācijas grafikā.

1.   Preču klasifikācija tirdzniecībā, uz ko attiecas šis nolīgums, ir noteikta katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi Starptautiskajai konvencijai par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (HS).

2.   Puses apmainās ar visu nepieciešamo informāciju trīs (3) mēnešu laikposmā pēc tarifu maiņas vai izmaiņām HS, piemēroto muitas nodokļu un attiecīgās nomenklatūras izmaiņām attiecībā uz I un II pielikumā minētajiem izstrādājumiem.

1.   Šajā daļā termins “noteiktas izcelsmes” nozīmē atbilsmi terminam “noteiktas izcelsmes” importētājas Puses piemērojamajos tiesību aktos (1). (2)

2.   EPN Padome, kas izveidota ar 104. pantu (turpmāk “EPN Padome”), vēlākais piecus (5) gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ar lēmumu pieņem protokolu, kas reglamentē izcelsmes noteikumus. Šā panta 1. punktu pārtrauc piemērot no brīža, kad sāk piemērot šādu protokolu.

3.   Ja 2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās Puses nav pieņēmušas šādu protokolu, EPN Padome izvērtē 1. punkta piemērošanu un var nolemt pagarināt minēto piecu gadu laikposmu.

1.   Puses vienojas nepaaugstināt muitas nodokļus ražojumiem, uz kuriem attiecas liberalizācija saskaņā ar šo nolīgumu, izņēmums ir pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 48., 49. un 50. pantu.

2.   Lai saglabātu plašākas Āfrikas reģionālās integrācijas procesu perspektīvu, Puses EPN Padomē var pieņemt lēmumu grozīt šā nolīguma IIa, IIb un IIc pielikumā noteikto muitas nodokļu līmeni, ko var piemērot ES izcelsmes ražojumam pēc importēšanas EAC partnervalstī(-īs). Puses nodrošina, ka šādi grozījumi neizraisa šā nolīguma nesaderību ar GATT 1994 XXIV panta prasībām.

1.   Muitas nodokļus precēm, kuru izcelsme ir vienā Pusē un kuras importē otras Puses teritorijā, piemēro tikai vienu reizi.

2.   Jebkuru nodokli, kas samaksāts, importējot preces kādā EAC partnervalstī, atmaksā pilnā apjomā tad, kad preces tiek izvestas no EAC partnervalsts, kurā tās importētas vispirms, uz citu EAC partnervalsti. Nodokli maksā EAC partnervalstī, kurā preces tiek patērētas.

3.   Puses vienojas sadarboties, lai atvieglotu preču apriti un vienkāršotu muitas procedūras.

1.   Puses neievieš jaunas nodevas vai nodokļus saistībā ar preču eksportu otrai Pusei, ja šādas nodevas vai nodokļi ir lielāki par tiem, ko piemēro iekšējai pārdošanai paredzētiem līdzīgiem ražojumiem.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta EAC partnervalsts(-is) var, paziņojot par to ES, piemērot pagaidu nodevu vai nodokli saistībā ar preču eksportu šādos gadījumos:

a)	lai veicinātu iekšzemes rūpniecības attīstību;

b)	lai saglabātu valūtas vērtības stabilitāti, kad eksporta preces cenas paaugstināšana pasaulē rada nepamatoti augstas valūtas vērtības noteikšanas risku, vai

c)	lai aizsargātu ieņēmumus, pārtikas nodrošinājumu un vidi.

3.   Šādi nodokļi būtu jāpiemēro ierobežotam skaitam ražojumu ierobežotu laiku, un EPN Padome pēc četrdesmit astoņiem (48) mēnešiem tos pārskata.

4.   No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas jebkādu labvēlīgāku režīmu, kas ietver vai ir saistīts ar nodokļiem, kurus piemēro EAC partnervalsts(-is) jebkuru ražojumu eksportam uz jebkuru tirdzniecības lielvalsti, saskaņo ar režīmu, ko piemēro līdzīga ražojuma eksportam uz ES teritoriju.

5.   Šajā pantā un 15. pantā “tirdzniecības lielvalsts” ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā veido vairāk nekā vienu procentu gadā pirms 15. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā, vai ikviena valstu grupa, kura darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar brīvās tirdzniecības nolīgumu un kuras daļa pasaules preču eksportā veido vairāk nekā 1,5 % gadā pirms 15. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā (3).

1.   Attiecībā uz precēm, uz ko attiecas šī daļa, ES piešķir EAC partnervalstij(-īm) jebkādu labvēlīgāku režīmu, kas ir piemērojams, ES kļūstot par tāda brīvās tirdzniecības nolīguma pusi, kurš noslēgts ar trešo pusi, pēc šā nolīguma parakstīšanas.

2.   Attiecībā uz precēm, uz ko attiecas šī daļa, EAC partnervalsts(-is) piešķir ES jebkādu labvēlīgāku režīmu, kas ir piemērojams, EAC partnervalstij(-īm) kļūstot par tāda brīvās tirdzniecības nolīguma pusi, kurš noslēgts ar jebkuru tirdzniecības lielvalsti, pēc šā nolīguma parakstīšanas. Ja ES var pierādīt, ka tai ir piešķirts režīms, kas ir mazāk labvēlīgs par režīmu, kādu EAC partnervalsts(-is) ir piedāvājusi(-šas) jebkurai citai tirdzniecības lielvalstij, Puses iespējami plašā mērā apspriežas un kopīgi lemj par to, kā vislabāk īstenot šo punktu katrā atsevišķā gadījumā.

3.   Šīs daļas noteikumi nav interpretējami tā, ka tie paredz Pusēm pienākumu savstarpēji paplašināt jebkādu preferenciālo režīmu, kas piemērojams tāpēc, ka viena no Pusēm šā nolīguma parakstīšanas dienā ir tāda brīvās tirdzniecības nolīguma puse, kurš noslēgts ar trešo pusi.

4.   Šā panta 2. punkts nav piemērojams tirdzniecības nolīgumiem starp EAC partnervalsti(-īm) un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm vai citām Āfrikas valstīm un reģioniem.

5.   Šajā pantā “brīvās tirdzniecības nolīgums” ir tāds nolīgums, ar ko būtiski liberalizē tirdzniecību un atceļ diskriminējošos pasākumus un/vai aizliedz jaunus vai papildu diskriminējošus pasākumus starp Pusēm, sākot ar minētā nolīguma spēkā stāšanās dienu vai samērīgā termiņā.

1.   Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska, īstenojot un kontrolējot atbilstīgi šai daļai piešķirto preferenciālo režīmu, un uzsver apņemšanos apkarot pārkāpumus un krāpšanu muitas un ar to saistītajās lietās.

2.   Ja kāda Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē, kas nav iespējams nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem).

3.   Šajā pantā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību cita starpā nozīmē:

a)	atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā ražojuma vai ražojumu izcelsmes statusu;

b)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt attiecīgā ražojuma vai ražojumu izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus;

c)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

4.   Pārkāpumu vai krāpšanu var cita starpā konstatēt arī tad, ja bez pietiekami pamatota iemesla strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras Puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un šāds palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

5.   Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi:

a)

Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, bez liekas kavēšanās par saviem konstatējumiem paziņo Vecāko amatpersonu komitejai, kas izveidota saskaņā ar 106. pantu (turpmāk “Vecāko amatpersonu komitejai”), sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem konstatējumiem, sāk apspriešanos Vecāko amatpersonu komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b)

ja Puses ir sākušas apspriešanos Vecāko amatpersonu komitejā, kā minēts a) apakšpunktā, un trīs (3) mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, skartā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem) piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu un par šādu pagaidu apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo EPN Padomei;

c)

šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas nepieciešams skartās Puses finansiālo interešu aizsardzībai, nepārsniedz sešu (6) mēnešu termiņu un var tikt pagarināta, un par to periodiski apspriežas Vecāko amatpersonu komitejā, jo īpaši ar mērķi to atcelt, tiklīdz vairs nav apturēšanu pamatojošo apstākļu.

6.   Vienlaikus ar paziņošanu Vecāko amatpersonu komitejai atbilstīgi 5. punkta a) apakšpunktam Puse, kas izdara šādu paziņošanu, publicē arī paziņojumu importētājiem Oficiālajā Vēstnesī. Paziņojumā importētājiem attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāts, ka nav iespējams nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ka ir atklāti pārkāpumi vai krāpšana.

1.   GATT 1994 VII pants un Nolīgumā par GATT 1994 VII panta īstenošanu reglamentē ražojumu muitas vērtības noteikšanas noteikumus, ko piemēro tirdzniecībai starp Pusēm.

2.   Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumiem par ražojumu muitas vērtējumu.

1.   Uz šā nolīguma spēkā stāšanās dienu atceļ visus aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz importēšanu, eksportēšanu vai pārdošanu eksportam starp Pusēm, izņemot 6. pantā paredzētos muitas nodokļus, maksas un citus maksājumus, neatkarīgi no tā, vai tie ieviesti ar kvotām, importa vai eksporta licencēm vai citiem pasākumiem. Tirdzniecībā starp Pusēm neievieš jaunus šāda veida pasākumus. Šis pants neierobežo šīs daļas VI sadaļas noteikumus.

2.   Šā panta 1. punkts nav attiecināms uz:

a)	eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko uz laiku piemēro, lai novērstu vai atvieglotu pārtikas produktu vai citu eksportētājai līgumslēdzējai pusei svarīgu izstrādājumu kritisku deficītu;

b)	importa un eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas vajadzīgi standartu vai noteikumu piemērošanai attiecībā uz starptautiskajā tirdzniecībā esošu preču klasifikāciju, šķirošanu vai tirgvedību.

1.   Importētajiem ražojumiem, kuru izcelsme ir vienas Puses teritorijā, ne tieši, ne netieši neuzliek iekšējos nodokļus vai jebkādus citus iekšējos maksājumus, kas lielāki par maksājumiem, kurus tieši vai netieši piemēro otras Puses līdzīgiem vietējiem ražojumiem. Turklāt Puses arī citādi nepiemēro iekšējos nodokļus vai citus iekšējos maksājumus, lai sniegtu aizsardzību vietējai ražošanai.

2.   Importētiem ražojumiem, kuru izcelsme ir vienas Puses teritorijā, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā līdzīgiem otras Puses vietējiem ražojumiem attiecībā uz visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē to iekšējo pārdošanu, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šis punkts neliedz piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu maksu, ja tā noteikta, tikai un vienīgi pamatojoties uz transportlīdzekļu ekonomisko ekspluatāciju, bet ne uz ražojuma izcelsmi.

3.   Neviena no Pusēm nenosaka un nesaglabā nekādu iekšējo kvantitatīvo reglamentāciju attiecībā uz ražojumu sajaukšanu, apstrādi vai lietošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, tieši vai netieši pieprasot, ka jebkura ražojuma, uz kuru attiecas kvantitatīvie noteikumi, visi noteiktie daudzumi vai proporcija jāpiegādā no vietējiem avotiem. Turklāt neviena no Pusēm nepiemēro iekšējus kvantitatīvos noteikumus, lai sniegtu aizsardzību vietējai ražošanai.

4.   Šis pants neliedz subsīdiju maksāšanu tikai valsts ražotājiem, ietverot tādus maksājumus valsts ražotājiem, kas iegūti no iekšējo nodokļu vai maksājumu ieņēmumiem, kuri piemēroti saskaņā ar šo pantu, un subsīdijas, ko veic, izmantojot iekšzemes ražojumu valsts iepirkumu.

5.   Šis pants neattiecas uz tiesību aktiem, noteikumiem, procedūrām vai praksi, kas regulē publisko iepirkumu.

1.   Puses atzīst, ka muitas sadarbības un tirdzniecības atvieglošanas jautājumi ir svarīgi vispārējās tirdzniecības vides attīstīšanā, un vienojas par turpmāko:

a)	pastiprināt sadarbību un nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvās spējas ļauj sasniegt tirdzniecības atvieglošanas mērķi;

b)	EAC partnervalstij(-īm) ir vajadzīgi pārejas periodi un spēju veidošana, lai tās varētu veiksmīgi īstenot šīs sadaļas noteikumus.

2.   Šīs sadaļas mērķi ir:

a)	atvieglot tirdzniecību starp Pusēm;

b)	veicināt tiesību aktu un procedūru muitas jomā saskaņošanu reģionālā līmenī;

c)	sniegt atbalstu EAC partnervalstij(-īm), lai stiprinātu tirdzniecības atvieglošanu;

d)	sniegt atbalstu EAC partnervalsts(-u) muitas pārvaldēm šā nolīguma īstenošanā un citas starptautiskās paraugprakses īstenošanā muitas jomā; un

e)	uzlabot Pušu muitas dienestu un citu saistīto robežapsardzes aģentūru sadarbību.

1.   Lai nodrošinātu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem un efektīvi īstenotu 22. pantā noteiktos mērķus, Puses:

a)	apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)	izstrādā kopīgas iniciatīvas abpusēji saskaņotās jomās;

c)

sadarbojas šādās jomās: i) muitas sistēmu un procedūru modernizēšana, kā arī muitošanas laiku samazināšana; ii) muitas procedūru un tirdzniecības formalitāšu, tostarp saistībā ar importu, eksportu un tranzītu, vienkāršošana un saskaņošana; iii) reģionālo tranzīta sistēmu uzlabošana; iv) pārredzamības uzlabošana saskaņā ar 24. panta 3. punktu; v) spēju veidošana, tostarp finansiāla un tehniska palīdzība EAC partnervalstij(-īm); vi) jebkādas citas muitas jomas, par kurām Puses varētu vienoties;

d)	tādās starptautiskās organizācijās kā PTO, Pasaules Muitas organizācija (PMO), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un ANO Konference par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) pēc iespējas izstrādā kopēju nostāju muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā;

e)	veicina visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanu gan iekšzemē, gan pāri robežām.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Puses vienai otrai sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās saskaņā ar 1. protokola noteikumiem.

1.   Puses vienojas, ka to attiecīgos tiesību aktus un procedūras tirdzniecības un muitas jomā izstrādā, izmantojot starptautiskos instrumentus un standartus, kas piemērojami muitas un tirdzniecības jomā, tostarp būtiskos elementus, kuri ietverti Pārskatītajā Kioto Starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu, kas noslēgts Briselē 1999. gada 26. jūnijā, un PMO standartu satvarā drošības un tirdzniecības sekmēšanai pasaules mērogā, kā arī PMO datu kopu un HS konvenciju.

2.   Puses vienojas, ka to attiecīgie noteikumi un procedūras tirdzniecības un muitas jomā pamatojas uz šādiem elementiem:

a)	vajadzība aizsargāt un atvieglot likumīgu tirdzniecību, efektīvi īstenojot tiesību aktu muitas jomā prasības un nodrošinot atbilstību tām;

b)	vajadzība izvairīties no nevajadzīga un diskriminējoša sloga uzņēmējiem, lai nodrošinātu aizsardzību pret krāpšanu un korupciju un sniegtu papildu atbalstu uzņēmējiem, kas nodrošina augsta līmeņa atbilstību tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

c)	vajadzība izmantot vienotu administratīvo dokumentu vai tā elektronisku ekvivalentu, lai ieviestu muitas deklarācijas attiecīgi ES un EAC partnervalstī(-īs);

d)	mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšana, vienkāršotas procedūras preču ievešanai un laišanai apgrozībā, kontrole pēc laišanas apgrozībā un revīzijas;

e)	eksporta, importa un tranzīta sistēmu pakāpeniska attīstība, tostarp tādu sistēmu, kuru pamatā ir informācijas tehnoloģijas, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem, muitas pārvaldēm un citām aģentūrām;

f)	princips, ka sods, ko piemēro par mazsvarīgiem muitas noteikumu vai procedūru prasību pārkāpumiem, ir samērīgs un neizraisa nepamatotu kavēšanos, kad tiek iesniegts pieteikums muitošanai;

g)	saistošu nolēmumu sistēma muitas lietās, jo īpaši tarifu klasifikācijas un izcelsmes noteikumu jomā, saskaņā ar reģionālo un/vai valsts tiesību aktu noteikumiem;

h)	vajadzība piemērot nodevas un maksājumus, kas ir samērīgi ar pakalpojumu, kuru sniedz saistībā ar jebkuru konkrētu darījumu, un ko neaprēķina atbilstoši ad valorem vērtībai. Ar preču tirdzniecību saistītās nodevas un maksājumus nepiemēro konsulāriem pakalpojumiem;

i)	vajadzība atcelt jebkādas prasības obligāti veikt pirmsnosūtīšanas pārbaudes, kā definēts PTO nolīgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju, vai jebkādas ekvivalentas prasības;

j)	vajadzība atcelt visas prasības obligāti izmantot muitas brokerus, kā arī pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi viņu licencēšanas noteikumi.

3.   Darba metožu uzlabošanai un muitas darbību pārredzamības un efektivitātes panākšanai Puses:

a)	veic turpmākus pasākumus, lai vienkāršotu un standartizētu dokumentus un tirdzniecības formalitātes, kas ļautu ātri izlaist un atmuitot preces;

b)	ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret muitas un citu aģentūru administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas skar importu, eksportu vai tranzītpreces; šādas procedūras ir viegli pieejamas visiem uzņēmumiem;

c)	nodrošina, ka tiek saglabāta integritāte, piemērojot pasākumus atbilstoši attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principiem.

1.   Puses nodrošina brīvu tranzītu caur savām teritorijām pa vispiemērotākajiem maršrutiem. Jebkādi ierobežojumi, kontrole vai prasības ir nediskriminējošas, samērīgas un tiek piemērotas vienveidīgi.

2.   Puse var pieprasīt, lai tranzīta satiksme tās teritorijā sāktos noteiktā muitas punktā un notiktu pa tai īpaši paredzētiem maršrutiem. Ja Puse pieprasītu izmantot šādus maršrutus, to dara, pilnīgi ņemot vērā GATT 1994 V panta 3. punkta noteikumus.

3.   Neskarot likumīgu muitas kontroli, vienas Puses preču tranzītam otras Puses teritorijā piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā otras vietējām precēm.

4.   Puses izmanto bezmuitas pārvadāšanas režīmu, kas ļauj veikt preču tranzītu, nemaksājot muitas nodokļus vai citus līdzvērtīgus maksājumus, ar noteikumu, ka tiek sniegta atbilstoša garantija saskaņā ar reģionāliem un/vai valsts tiesību aktiem muitas jomā.

5.   Puses veicina un īsteno reģionālu tranzīta režīmu.

6.   Puses veicina visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanu gan iekšzemē, gan pāri robežām.

7.   Pušu tiesību aktus izstrādā atbilstoši starptautiskiem standartiem un instrumentiem, kas attiecas uz tranzītu.

1.   Ņemot vērā vajadzību uzlabot EAC partnervalsts(-u) spēju muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā un neskarot to saistības PTO, Puses vienojas, ka EAC partnervalsts(-is) izmanto piecus (5) gadus ilgu pārejas periodu no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, lai izpildītu 23., 24. un 25. pantā noteiktos pienākumus.

2.   Minēto pārejas periodu var pagarināt ar EPN Padomes atļauju.

1.   Ar šo Puses izveido Muitas un tirdzniecības atvieglošanas komiteju, kurā darbojas Pušu pārstāvji un:

a)	kura tiekas dienā un atbilstoši darba kārtībai, par ko Puses ir iepriekš vienojušās;

b)	kuru vada pārmaiņus katra Puse; un

c)	kura ziņo EPN Padomei.

2.   Muitas un tirdzniecības atvieglošanas īpašās komitejas uzdevumi ir šādi:

a)	pārraudzīt šīs sadaļas un 9. panta īstenošanu un administrēšanu;

b)	nodrošināt forumu, lai konsultētos un apspriestu visus jautājumus saistībā ar muitu, tostarp izcelsmes noteikumus, vispārīgās muitas procedūras, muitas vērtības noteikšanu, tarifa klasifikāciju, tranzītu un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās;

c)	veicināt sadarbību izcelsmes noteikumu un ar tiem saistīto muitas procedūru, vispārējo muitas procedūru un savstarpējās administratīvās palīdzības muitas lietās izstrādē, piemērošanā un izpildē;

d)	veicināt sadarbību spēju veidošanas un tehniskās palīdzības jomā;

e)	izskatīt jebkuru citu jautājumu, uz ko attiecas šī sadaļa un par ko Puses ir vienojušās.

1.   Šīs sadaļas noteikumus piemēro pasākumiem, uz kuriem attiecas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (PTO SFS līgums).

2.   Šajā sadaļā, ja nav noteikts citādi, ir izmantotas PTO SFS līguma, Pārtikas kodeksa komisijas, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas definīcijas.

1.   Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un nolīgumiem, kuri attiecas uz šo sadaļu un kuru puses tās ir.

2.   Katra Puse:

a)	izmanto savas suverēnās tiesības veikt SFS pasākumus, ja šie pasākumi atbilst PTO SFS līguma noteikumiem;

b)	apspriežas ar otru Pusi pirms jebkura jauna SFS pasākuma ieviešanas, izmantojot PTO SFS līgumā paredzētos ziņošanas mehānismus un, ja nepieciešams un lietderīgi – Pušu kontaktpunktus;

c)	atbalsta otru Pusi, apkopojot informēta lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju;

d)	veicina saistītu uzņēmumu un kopuzņēmumu izveidi un kopīgu pētniecību un izstrādi starp EAC partnervalsti(-īm) un ES iestādēm un laboratorijām.

1.   Puses tiecas saskaņot savus attiecīgos noteikumus un procedūras savu SFS pasākumu formulēšanai, tostarp pārbaudes, testēšanas un sertifikācijas procedūras, atbilstoši PTO SFS līgumam.

2.   Vecāko amatpersonu komiteja izstrādā kārtību, lai palīdzētu šajā saskaņošanas procesā un uzraudzītu to.

1.   Puses SFS pasākumus piemēro pārredzamā veidā atbilstoši PTO SFS līgumam.

2.   Puses atzīst to, cik nozīmīgi ir tādi informācijas apspriešanas, paziņošanas un apmaiņas mehānismi attiecībā uz SFS pasākumiem atbilstoši PTO SFS līgumam.

3.   Importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par jebkurām izmaiņām tās SFS prasībās attiecībā uz importu, kas varētu ietekmē tirdzniecību šīs sadaļas darbības jomā. Puses arī apņemas ieviest mehānismus šādas informācijas apmaiņai.

1.   Šajā sadaļā minēto pasākumu īstenošanai Pušu attiecīgās SFS iestādes ir kompetentās iestādes EAC partnervalstī(-īs) un ES.

2.   Šā panta 1. punktā minēto kompetento iestāžu pienākumi ir noteikti atbilstoši PTO SFS līgumam.

3.   Puses informē viena otru par to attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas minētas 1. punktā, un jebkurām ar tām saistītām izmaiņām.

1.   Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtējumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kā definēts PTO Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT nolīgums).

2.   Šajā sadaļā piemēro TBT nolīgumā izmantotās definīcijas.

1.   Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar TBT nolīgumu, vienlaikus ņemot vērā savas tiesības un saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem, kuru puses ir gan EAC partnervalsts(-is), gan ES, tostarp jo īpaši nolīgumiem saistībā ar vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

2.   Saskaņā ar TBT nolīguma noteikumiem Puses nodrošina, ka tehniskie noteikumi netiek sagatavoti, pieņemti vai piemēroti tā vai ar tādām sekām, ka tie rada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībā starp tām.

1.   Puses atkārtoti apstiprina savus pienākumus attiecībā uz ziņošanu un informācijas apmaiņu par tehniskiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kā noteikts TBT nolīgumā.

2.   Puses ar informācijas punktu starpniecību apmainās ar informāciju par jautājumiem, kas varētu būt svarīgi to tirdzniecības attiecībās, tostarp ar ātras reaģēšanas paziņojumiem, zinātniskiem atzinumiem un ziņojumiem par notikumiem.

3.   Puses var sadarboties informācijas punktu izveidē un uzturēšanā un kopīgu datubāzu izveidē un uzturēšanā.

1.   Puses atkārtoti apstiprina savas saistības attiecībā uz atbilstības novērtēšanu saskaņā ar TBT nolīgumu.

2.   Ņemot vērā tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas infrastruktūras saskaņotības apmēru, Puses var apsvērt iespēju piedalīties sarunās par atbilstības novērtēšanas procedūru savstarpēju atzīšanu.

1.   EAC partnervalsts(-u) regulatori ir šajā sadaļā minēto pasākumu īstenošanas kompetentās EAC partnervalsts(-u) iestādes, kuru pienākums un kompetence ir nodrošināt vai uzraudzīt standartizāciju, metroloģiju, akreditāciju un atbilstības novērtēšanu.

2.   Par šīs sadaļas īstenošanu atbildīgā iestāde ES ir Eiropas Komisija.

3.   EAC partnervalsts(-is) paziņo ES savus tehniskos regulatorus saskaņā ar šo nolīgumu.

1.   Atbilstoši šim pantam nekas šajā nolīgumā neliedz ES vai EAC partnervalstij(-īm) atsevišķi vai kopīgi pieņemt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar atbilstošajiem PTO nolīgumiem. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.   Pirms galīgo antidempinga vai kompensācijas maksājumu piemērošanas attiecībā uz ražojumiem, kas importēti no kādas no Pusēm, Puses apsver iespēju piemērot konstruktīvus aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti atbilstošajos PTO nolīgumos.

3.   Ja kāda no Pusēm ir piemērojusi antidempinga vai kompensācijas pasākumu, izveido atsevišķu forumu izskatīšanai tiesā, tostarp pārsūdzības posmā.

4.   Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumus var piemērot reģionālā un valsts līmenī, Puses attiecīgā gadījumā nodrošina, ka šādus pasākumus nepiemēro vienlaikus attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu reģionālās iestādes, no vienas puses, un valsts iestādes, no otras puses.

5.   Importētāja Puse pirms izmeklēšanas sākšanas informē eksportētāju Pusi par atbilstoši dokumentētas sūdzības saņemšanu.

6.   Šis pants ir piemērojams visās izmeklēšanās, ko uzsāk pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

7.   Uz strīdiem, kas saistīti ar antidempinga vai kompensācijas pasākumiem, attiecas PTO noteikumi par strīdu izšķiršanu.

1.   Atbilstoši šim pantam nekas šajā nolīgumā neliedz EAC partnervalstij(-īm) un ES pieņemt pasākumus saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu, PTO Nolīgums par aizsargpasākumiem un PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta ES, ņemot vērā šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un EAC partnervalsts(-u) ekonomikas nelielo apjomu, importam no jebkuras EAC partnervalsts(-is) nepiemēro pasākumus, kas noteikti atbilstīgi GATT 1994 XIX pantam, PTO Nolīgums par aizsargpasākumiem un PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantam.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro piecus (5) gadus, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Ne vēlāk kā simt divdesmit (120) dienas pirms šā perioda beigām EPN Padome pārskata 2. punkta darbību, ņemot vērā EAC partnervalsts(-u) attīstības vajadzības, lai noteiktu, vai to piemērošana ir jāpagarina uz papildu termiņu.

4.   Uz 1. punktu attiecināma PTO Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu (DSU).

1.   Puse, izpētījusi alternatīvus risinājumus, uz ierobežotu laiku var piemērot aizsardzības pasākumus, kas ir atkāpe no 10. un 11. panta, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību.

2.   Šā panta 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus var veikt, ja vienas Puses izcelsmes ražojumu importē otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt:

a)	nopietnu kaitējumu iekšzemes rūpniecības nozarei, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus, importētājas Puses teritorijā;

b)	traucējumus kādā ekonomikas nozarē, īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu importētājas Puses ekonomiskās situācijas pasliktināšanos; vai

c)	traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības produktu (4) tirgos vai mehānismos, kas regulē šos tirgus.

3.   Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai labotu vai novērstu 2. punktā un 5. punkta b) apakšpunktā definēto būtisko kaitējumu vai traucējumus. Importētājas Puses aizsardzības pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no šiem:

a)	ievedmuitas nodokļa likmes turpmākas samazināšanas apturēšana attiecīgajam ražojumam, kā noteikts šajā nolīgumā;

b)	muitas nodokļa palielinājums attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem; un

c)	tarifa kvotu ieviešana attiecīgajam ražojumam.

4.   Neskarot 1.–3. punktu, ja jebkuru no ražojumiem, kura izcelsme ir EAC partnervalstī(-īs), importē tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kādu no 2. punktā minētajām situācijām vienā vai vairākos ES tālākajos reģionos, ES saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus tikai attiecīgajā reģionā vai reģionos.

5.   a) Neskarot 1.–3. punktu, ja jebkuru no ražojumiem, kura izcelsme ir ES, importē tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kādu no 2. punktā minētajām situācijām EAC partnervalstī(-īs), EAC partnervalsts(-is) saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus tikai savā teritorijā.

b)

EAC partnervalsts(-is) saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt aizsardzības pasākumus, ja ES izcelsmes ražojums nodokļu samazināšanas dēļ tiek importēts tās(to) teritorijā tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt traucējumus jaunā rūpniecības nozarē, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus izstrādājumus. Šādi noteikumi ir piemērojami tikai desmit (10) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. EPN Padome šo laikposmu var pagarināt ne vairāk kā uz pieciem (5) gadiem.

6.   a) Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi saglabājami tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, kas noteikti 2., 4. un 5. punktā.

b)

Šajā pantā minētos aizsardzības pasākumus nepiemēro ilgāk par diviem (2) gadiem. Ja apstākļi, kas pamato aizsardzības pasākumu piemērošanu, joprojām pastāv, šādu pasākumu piemērošanu var pagarināt par papildu laikposmu, kas nav ilgāks par diviem (2) gadiem. Ja EAC partnervalsts(-is) piemēro aizsardzības pasākumu vai ja ES piemēro aizsardzības pasākumu tikai viena vai vairāku savu tālāko reģionu teritorijā, šādu pasākumu tomēr var piemērot uz laikposmu, kas nav ilgāks par četriem (4) gadiem, un ja apstākļi, kas pamato aizsardzības pasākumu piemērošanu, joprojām pastāv, tā piemērošanu var pagarināt par papildu četru (4) gadu laikposmu.

c)	Šajā pantā minētie pasākumi, kurus piemēro ilgāk par vienu (1) gadu, ietver skaidri noteiktus elementus, kas noved pie tā, ka vēlākais līdz noteiktā laikposma beigām pasākumi tiktu atcelti.

d)	Nevienu šajā pantā minēto aizsardzības pasākumu nepiemēro tāda ražojuma importam, uz ko jau iepriekš attiecās šāds pasākums vismaz vienu (1) gadu no pasākuma termiņa beigām.

7.   Šā panta 1. līdz 6. punkta īstenošanai piemēro šādus noteikumus:

a)	ja Puse uzskata, ka pastāv kāds no 2., 4. vai 5. punktā izklāstītajiem apstākļiem, tā attiecīgo jautājumu nekavējoties nodod izskatīšanai Vecāko amatpersonu komitejā;

b)

Vecāko amatpersonu komiteja var sniegt jebkādus ieteikumus, kas vajadzīgi radušos apstākļu novēršanai; ja Vecāko amatpersonu komiteja nav sniegusi ieteikumus, kuru mērķis ir novērst radušos apstākļus, vai nav rasts cits apmierinošs risinājums trīsdesmit (30) dienās pēc jautājuma nodošanas Vecāko amatpersonu komitejai, importētāja Puse var pieņemt atbilstošus pasākumus, lai novērstu apstākļus saskaņā ar šo pantu;

c)

pirms jebkura šajā pantā paredzētā pasākuma veikšanas vai – gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta 8. punkts – tiklīdz tas iespējams, EAC partnervalsts(-is) sniedz Vecāko amatpersonu komitejai visu būtisko informāciju, kas vajadzīga situācijas rūpīgai izvērtēšanai, lai rastu attiecīgajām Pusēm pieņemamu risinājumu;

d)	izraugoties aizsardzības pasākumus atbilstīgi šim pantam, par prioritāriem ir jānosaka pasākumi, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai;

e)	par visiem aizsardzības pasākumiem, kas veikti atbilstīgi šim pantam, nekavējoties rakstiski paziņo Vecāko amatpersonu komitejai, un par tiem minētajā komitejā regulāri apspriežas, jo īpaši, lai noteiktu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.

8.   Ja ārkārtas apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība, attiecīgā importētāja Puse 3., 4. vai 5. punktā paredzētos pasākumus var veikt uz laiku, neievērojot 7. punkta prasības. Šādu rīcību var īstenot ne ilgāk kā simt astoņdesmit (180) dienas, ja pasākumus veic ES, un ne ilgāk kā divsimt (200) dienas, ja pasākumus veic EAC partnervalsts(-is) vai ja ES pasākumus īsteno tikai viena vai vairāku savu tālāko reģionu teritorijā. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgumu skaita kā daļu no sākuma termiņa un jebkura 6. punktā minētā pagarinājuma. Veicot šādus pagaidu pasākumus, ņem vērā visu iesaistīto Pušu intereses un to attīstības līmeni. Attiecīgā importētāja Puse informē otru Pusi, un jautājumu tūlīt nodod izskatīšanai Vecāko amatpersonu komitejā.

9.   Ja importētāja Puse ražojuma importam piemēro administratīvo procedūru, kuras mērķis ir ātra informācijas sniegšana par tirdzniecības plūsmu tendencēm, kas var izraisīt šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē Vecāko amatpersonu komiteju.

10.   Nevar atsaukties uz PTO nolīgumu, lai liegtu Pusei piemērot atbilstīgi šim pantam paredzētos aizsardzības pasākumus.

1.   Sadarbība zivsaimnieciskās tirdzniecības un attīstības jomā aptver jūras un iekšzemes zvejniecību un akvakultūru.

2.   Puses atzīst, ka zivsaimniecība ir EAC partnervalsts(-u) ekonomikas svarīgs resurss, tā būtiski veicina EAC partnervalsts(-u) ekonomikas attīstību un tai ir lielas iespējas nodrošināt turpmāku ekonomikas attīstību un mazināt nabadzību. Tā ir arī nozīmīgs pārtikas un ārvalstu valūtas ieguves avots.

3.   Tāpat Puses atzīst, ka zivsaimniecības resursi ir arī joma, kas būtiski interesē gan ES, gan EAC partnervalsti(-is), un vienojas sadarboties, lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību un pārvaldību to savstarpējās interesēs, ņemot vērā ietekmi uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu.

4.   Puses vienojas, ka atbilstošā stratēģija, lai veicinātu zivsaimniecības nozares ekonomisko izaugsmi un palielinātu tās devumu EAC partnervalsts(-u) ekonomikā, vienlaikus ņemot vērā tās ilgtermiņa ilgtspēju, ir vairot vērtības pievienošanas pasākumus nozarē.

1.   Sadarbības principi zivsaimniecības jomā ir šādi:

a)	atbalsts reģionālās integrācijas attīstīšanai un nostiprināšanai;

b)	Kotonū nolīguma un tā pēctecīgā nolīguma acquis saglabāšana;

c)	īpašas un diferencētas attieksmes nodrošināšana;

d)	labāko pieejamo zinātnisko informāciju resursu novērtēšanai un pārvaldībai ņemšana vērā;

e)	funkcionējošu sistēmu ietekmes uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu uzraudzībai EAC partnervalstīs nodrošināšana;

f)	atbilstības nodrošināšana spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijai (UNCLOS), kas pieņemta Montego līcī 1982. gada 10. decembrī, reģionālajiem un apakšreģionālajiem nolīgumiem;

g)	amatierzvejas/pašpatēriņa zvejas īpašo vajadzību saglabāšanas un to prioritātes nodrošināšana.

2.   Minētajiem pamatprincipiem būtu jāsekmē dzīvo iekšzemes un jūras resursu un akvakultūras ilgtspējīga un atbildīga attīstība un šīs nozares sniegto priekšrocību optimizācija pašreizējām un turpmākajām paaudzēm, palielinot ieguldījumus, spēju veidošanu un uzlabojot piekļuvi tirgum.

3.   Puses sadarbojas, lai nodrošinātu finansiāla un cita veida atbalsta sniegšanu nolūkā veicināt pārstrādes rūpnīcu konkurētspēju un ražošanas jaudu, zivsaimniecības nozares dažādošanu un ostas iekārtu attīstību un uzlabošanu EAC partnervalstī(-īs).

4.   Sīkāka informācija par sadarbības jomām ir sniegta V daļas IV sadaļā.

1.   Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz jūras zvejas resursu izmantošanu, saglabāšanu un pārvaldību, lai optimizētu labumu, ko zvejniecība rada EAC partnervalstij(-īm), palielinot ieguldījumus, veidojot spējas un paplašinot tirgus piekļuvi.

2.   Mērķi Pušu sadarbībai saskaņā ar šo sadaļu ir šādi:

a)	veicināt zvejniecības ilgtspējīgu attīstību un pārvaldību;

b)

nostiprināt sadarbību, lai nodrošinātu zvejniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu kā stingru pamatu reģionālai integrācijai, ņemot vērā transzonālās un migrējošās sugas, ko kopīgi izmanto salu un piekrastes EAC partnervalsts(-is), un to, ka neviena EAC partnervalsts atsevišķi nevar nodrošināt šo resursu ilgtspēju;

c)	nodrošināt zvejniecības nozares radītā labuma vienlīdzīgāku sadalījumu;

d)	nodrošināt zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību, kas nepieciešama nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanai;

e)

veicināt dzīvo jūras resursu efektīvu izmantošanu, saglabāšanu un pārvaldību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ) un ūdeņos, attiecībā uz kuriem EAC partnervalstij(-īm) ir jurisdikcija, pamatojoties uz starptautiskiem instrumentiem, tostarp UNCLOS, lai radītu savstarpēju sociālu un ekonomisku labumu Pusēm;

f)	veicināt un attīstīt reģionālo un starptautisko tirdzniecību, kuras pamatā ir paraugprakse;

g)	radīt labvēlīgu vidi, tostarp uzlabojot infrastruktūru un veidojot spējas, lai EAC partnervalsts(-is) varētu izpildīt stingrās tirgus prasības gan attiecībā uz rūpniecisko zveju, gan sīkzveju;

h)	atbalstīt valsts un reģionālās politikas virzienus, kuru mērķis ir palielināt zvejniecības nozares ražīgumu un konkurētspēju, un

i)	izveidot saikni ar citām ekonomikas nozarēm.

1.   Nosakot pastāvīgās nozvejas līmeņus, zvejas jaudu un citas pārvaldības stratēģijas, piemēro piesardzīgu pieeju, lai novērstu vai izlabotu nevēlamus rezultātus, piemēram, jaudas pārpalikumu un pārzveju, kā arī nevēlamu ietekmi uz ekosistēmām un amatierzveju.

2.   Katra EAC partnervalsts var veikt atbilstošus pasākumus, tostarp noteikt sezonālus un zvejas rīku ierobežojumus, lai aizsargātu savus teritoriālos ūdeņus un nodrošinātu amatierzvejas un piekrastes zvejas ilgtspēju.

3.   Puses veicina visu attiecīgo EAC partnervalsts(-u) iesaistīšanos Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTK) un citās atbilstošās zivsaimniecības organizācijās. Attiecīgās EAC partnervalsts(-is) kopā ar ES saskaņo darbības, lai nodrošinātu visu zivju sugu, tostarp tunzivju un tunzivjveidīgo zivju resursu, pārvaldību un saglabāšanu un veicinātu atbilstošu zinātnisko izpēti.

4.   Ja kompetentajai valsts pārvaldības iestādei nav pietiekamu zinātnisko pierādījumu, lai noteiktu pastāvīgās nozvejas ierobežojumus un sasniedzamos līmeņus kādā(-u) EAC partnervalsts(-u) EEZ, abas Puses, apspriežoties ar kompetento valsts iestādi un sadarbībā ar IOTK, un attiecīgā gadījumā ar citām reģionālajām zivsaimniecības organizācijām, atbalsta šādu zinātnisko analīzi.

5.   Puses vienojas veikt atbilstīgus pasākumus, ja palielinātas zvejas intensitātes rezultātā nozvejas līmenis pārsniedz kompetentās valsts iestādes noteikto sasniedzamo pastāvīgās nozvejas līmeni.

6.   Lai saglabātu un pārvaldītu transzonālos zivju krājumus un tālu migrējošo zivju krājumus, ES un EAC partnervalsts(-is) nodrošina to, ka kuģi, kas kuģo ar to karogu, ievēro atbilstošos valsts, reģionālos un apakšreģionālos zivsaimniecības pārvaldības pasākumus un saistītos valsts normatīvos aktus.

1.   Tiks uzraudzīta kuģu pārvaldība un pēczvejas pasākumi, kas izriet no IOTK un citām attiecīgajām reģionālajām zivsaimniecības organizācijām. EAC partnervalsts(-is) un ES paredz noteikumu minimumu attiecībā uz EAC partnervalsts(-u) ūdeņos zvejojošu ES zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un novērošanu, un tas ietver šādus pasākumus:

a)	EAC partnervalstij(-īm) izveidos kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS) un ja EAC partnervalstij(-īm) nav VMS, ES tai(-ām) palīdzēs izveidot saderīgu VMS;

b)	papildus obligātajai saderīgajai VMS EAC partnervalsts(-is) sadarbībā ar ES izstrādās citus mehānismus, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, kontroli un novērošanu, un ES sniegs atbalstu EAC partnervalstij(-īm) šādas saskaņotas sistēmas izveidē un palīdzēs to ieviest;

c)

ES un EAC partnervalstij(-īm) ir tiesības gan valsts, gan starptautiskajos ūdeņos izvietot novērotājus un noteikt pienācīgas procedūras attiecībā uz novērotāju izmantošanu; novērotājiem maksā valstu valdības, bet visas izmaksas, kas rodas uz kuģa, jāsedz kuģa īpašniekam; ES palīdz segt novērotāju apmācības izdevumus;

d)	visā reģionā izstrādā un izmanto kopīgas nozvejas ziņošanas sistēmas, nosakot prasību minimumu attiecībā uz ziņošanu;

e)

visi kuģi, kas piestāj vai pārkrauj savu nozveju EAC partnervalsts teritorijā, šīs darbības veic ostās vai doku teritorijās. Nav atļauts veikt pārkraušanu jūrā, izņemot saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, ko paredz attiecīgā reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija (RZPO); Puses sadarbojas, lai attīstītu un modernizētu piestātņu vai pārkraušanas infrastruktūru EAC partnervalsts(-u) ostās, kā arī zivju produktu attīstības iespējas;

f)	ziņošana par izmetumiem jūrā ir obligāta; būtu jāpiešķir prioritāte tam, lai novērstu izmetumus jūrā, izmantojot selektīvus zvejas paņēmienus atbilstoši IOTK un attiecīgo reģionālo zivsaimniecības organizāciju principiem; cik vien iespējams, piezveju nogādā krastā.

2.   Puses vienojas sadarboties valsts/reģionālo apmācības programmu izstrādē un īstenošanā EAC partnervalsts(-u) valstspiederīgajiem, lai veicinātu viņu efektīvu līdzdalību zivsaimniecības nozarē. Ja ES ir apspriedusi divpusēju zvejniecības nolīgumu, tiek mudināts nodarbināt EAC partnervalsts(-u) valstspiederīgos. Uz ES kuģiem nodarbināto jūrniekiem attiecas Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā.

3.   Puses īsteno saskaņotus centienus, lai uzlabotu NNN zvejas novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas līdzekļus, un šajā nolūkā veic atbilstošus pasākumus. Kompetentajām iestādēm būtu jākonfiscē NNN zvejā iesaistītie zvejas kuģi un to īpašnieki būtu jāsauc pie atbildības. Tiem nevajadzētu dot atļauju atkal doties zvejā attiecīgās(-o) EAC partnervalsts(-u) ūdeņos, kamēr nav saņemta iepriekšēja atļauja gan no karoga valsts, gan no minētās(-ajām) EAC partnervalsts(-īm) un vajadzības gadījumā arī atbilstošās RZPO.

1.   Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz iekšzemes zvejniecības, piekrastes un akvakultūras attīstību EAC partnervalstī(-īs) attiecībā uz spēju veidošanu, tehnoloģiju pārnesi, SFS standartiem, ieguldījumiem un ieguldījumu finansēšanu, vides aizsardzību, kā arī tiesisko un normatīvo regulējumu.

2.   Sadarbības mērķi iekšzemes zvejniecības un akvakultūras attīstības jomā ir šādi: veicināt iekšzemes zvejniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu un palielināt akvakultūras produktu ražošanu, likvidēt piegādes ierobežojumus, uzlabot zivju un zivju produktu kvalitāti, lai tie atbilstu SFS pasākumiem, uzlabot piekļuvi ES tirgum, risināt jautājumus saistībā ar starpreģionāliem šķēršļiem tirdzniecībā, piesaistīt kapitāla plūsmas un ieguldījumus nozarē, veidot spējas un uzlabot privāto ieguldītāju piekļuvi finansiālajam atbalstam iekšzemes zvejniecības un akvakultūras attīstībai.

1.   Sadarbība fiziskas infrastruktūras attīstīšanā īpaši attiecas uz transportu, enerģētiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

2.   Šīs jomas mērķi ir:

a)	uzlabot EAC partnervalsts(-u) ekonomikas konkurētspēju;

b)	iestāžu, valsts un reģionālā līmenī novērst piegādes ierobežojumus; un

c)	sekmēt publisko un privāto partnerību attīstību.

1.   Sadarbība transporta jomā attiecas uz sauszemes, dzelzceļa, gaisa un ūdens transportu.

2.   Šīs jomas mērķi ir:

a)	uzlabot valsts un reģionālo savienojamību, lai padziļinātu reģionālo ekonomisko integrāciju;

b)	attīstīt, pārveidot, atjaunot, pilnveidot un modernizēt EAC partnervalsts(-u) stabilās un efektīvās transporta sistēmas;

c)	uzlabot cilvēku un preču plūsmas kustību; un

d)	nodrošināt labāku piekļuvi tirgiem, izmantojot uzlabotu sauszemes, gaisa, jūras, iekšzemes ūdenstransportu un dzelzceļa transportu.

3.   Ievērojot 75. pantu, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	transporta sistēmu pārvaldība;

b)	visu līmeņu infrastruktūras stāvokļa uzlabošana, attīstīšana un modernizēšana, tostarp intermodālu infrastruktūras tīklu attīstīšana;

c)	EAC partnervalsts(-u) institucionālās, tehniskās un administratīvās spējas uzlabošana standartu, kvalitātes nodrošināšanas, metroloģijas un atbilstības novērtēšanas pakalpojumu jomā;

d)	tehnoloģiju izstrāde un pārņemšana, inovācija, informācijas apmaiņa, tīklu veidošana un tirgvedība;

e)	partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas veicināšana starp uzņēmējiem;

f)	transporta nozares drošības un drošuma, tostarp meteoroloģisko prognožu, bīstamo preču un glābšanas pasākumu pārvaldības, uzlabošana;

g)	reģionālās transporta politikas un tiesiskā regulējuma izstrāde.

1.   Sadarbība enerģētikas jomā attiecas uz publiskā un privātā sektora piedalīšanos enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un pārrobežu tirdzniecībā.

2.   Šīs jomas mērķi ir:

a)	attīstīt, palielināt un paplašināt reģiona enerģijas ražošanas jaudu;

b)	palielināt alternatīvo enerģijas avotu skaitu;

c)	attīstīt, uzlabot un paplašināt tīklus;

d)	attīstīt, uzlabot un paplašināt sadali un pārvadi;

e)	uzlabot EAC partnervalsts(-u) piekļuvi mūsdienīgiem, efektīviem, drošiem, daudzveidīgiem, ilgtspējīgiem un atjaunīgiem tīras enerģijas avotiem par konkurētspējīgām cenām;

f)	valstu un reģionu līmenī palielināt enerģijas ražošanas, sadales un pārvaldības jaudu;

g)	veicināt enerģijas savienojamību gan EAC partnervalstī(-īs), gan ārpus tās(tām), lai maksimāli izmantotu enerģiju; un

h)	atbalstīt tādas vides radīšanu, kas būtu labvēlīga ieguldījumu piesaistei šajā nozarē.

3.   Ievērojot 75. pantu, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	pašreizējo enerģijas avotu, jo īpaši hidroelektroenerģijas, jēlnaftas un biomasas, ražošanas, pārvades un sadales jaudas palielināšana;

b)	jauktu enerģijas avotu dažādošana, ietverot citus iespējamos, sociālā ziņā un videi pieņemamus enerģijas avotus, kas samazina atkarību no naftas;

c)	enerģētikas infrastruktūras attīstīšana, tostarp lauku teritorijās;

d)	atbilstīga enerģētikas nozares regulējuma un politikas reformu izstrāde, tostarp attiecībā uz komercializāciju un privatizāciju;

e)	reģionu un starpreģionu savienojamības un sadarbības veicināšana enerģijas ražošanas un sadales jomā;

f)	spēju veidošana cilvēkresursu jomā, pārvaldības, pakalpojumu standartu un institucionālo struktūru uzlabošana;

g)	tehnoloģiju izstrāde un pārnese, pētniecība un izstrāde, inovācijas, informācijas apmaiņa, datubāzu un tīklu izveide;

h)	partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu izveide.

1.   Sadarbība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē ietver IKT attīstību, konkurētspēju un inovāciju, kā arī veiksmīgu pāreju uz informācijas sabiedrību.

2.   Šīs jomas mērķi ir:

a)	attīstīt IKT nozari; un

b)	vairot IKT devumu tirdzniecības veicināšanā, izmantojot e-pakalpojumus, e-komerciju, e-valdību, e-veselību, drošus darījumus un citas sociālas un ekonomikas nozares.

3.   Ievērojot 75. pantu, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	IKT savienojamība un izmaksu lietderīgums valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī;

b)	jaunu IKT izplatīšana;

c)	atbalsts tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrādē IKT jomā;

d)	tehnoloģiju izstrāde, pārņemšana un lietošana, pētniecība un izstrāde, inovācija, informācijas apmaiņa, tīklu veidošana un tirgvedība;

e)	spēju veidošana cilvēkresursu jomā, pakalpojumu standartu un institucionālo struktūru uzlabošana;

f)	partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošana starp uzņēmējiem;

g)	IKT pakalpojumiem paredzētu nišas tirgu attīstīšana un atbalstīšana.

1.   Sadarbība šīs sadaļas jomās ietver kultūraugus un lauksaimniecības dzīvniekus, tostarp produktīvos kukaiņus.

2.   Puses vienojas, ka šīs daļas galvenais mērķis ir ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība, kas ietver, bet neaprobežojas ar pārtikas un iztikas līdzekļu nodrošinājumu, lauku attīstību un nabadzības samazināšanu EAC partnervalstī(-īs).

3.   Citi šīs sadaļas mērķi ir noteikti 58. pantā.

1.   Puses atzīst, ka lauksaimniecības nozare ir svarīga EAC partnervalsts(-u) ekonomikas nozare, un vienojas sadarboties, lai veicinātu tās pārveidošanu ar mērķi palielināt tās konkurētspēju, garantēt pārtikas un uztura nodrošinājumu, lauku attīstību un veicināt lauksaimniecības un lauku ekonomikas pielāgošanos, lai izmantotu šā nolīguma īstenošanas ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem lauksaimniekiem.

2.   Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	reģionālā integrācija: lauksaimniecības produktu piekļuves reģionālajiem un starptautiskajiem tirgiem uzlabošana, tostarp tirgus sistēmu un tirgus attīstības stratēģiju izstrāde;

b)

veicinoša politika: i) valsts un reģionālās lauksaimniecības politikas, tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrāde, vajadzīgo spēju palielināšana un atbalsts institucionālajai attīstībai; ii) EAC partnervalsts(-u) spēju veidošana, lai pilnīgi izmantotu palielinātās tirdzniecības iespējas un maksimāli izmantotu tirdzniecības reformu sniegtās priekšrocības;

c)

ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība: i) kopīgu darbību veikšana reģionos, tostarp mēslojuma ražošana, sēklu ražošana, lopkopības attīstīšana un augu un dzīvnieku slimību kontrole; ii) lauksaimniecības produktu pārstrādes, tirgvedības, izplatīšanas un pārvadāšanas, kā arī apstrādes veicināšana un uzlabošana; iii) spēju veidošana, lai izpildītu starptautiskos standartus, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu, iepakošanu un SFS pasākumiem;

d)

lauksaimniecības infrastruktūra: i) lauksaimniecības atbalsta infrastruktūras, tostarp ilgtspējīgu apūdeņošanas sistēmu, ūdens atgūšanas, uzglabāšanas un apsaimniekošanas, tirgvedības un šķirošanas, attīstīšana; ii) pētniecības un apmācības infrastruktūras, uzglabāšanas iekārtu, savienojošo un kopienas piekļuves ceļu attīstīšana; iii) lauksaimniecības produktu pārstrādes infrastruktūras attīstīšana; iv) lauksaimniecības meteoroloģijas centra izveide EAC partnervalstī(-īs); v) mūsdienīgas tirgus infrastruktūras attīstīšana, lai paplašinātu iekšzemes un reģionālos tirgus;

e)

pārtikas un uztura nodrošinājums: i) lauku un pilsētas kopienu spēju veidošana nolūkā sekmēt uzlabotus dzīves apstākļus, nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgu attīstību; ii) lauksaimniecības produktu ražošanas dažādošana un tādu produktu attīstīšana, kas apmierina EAC partnervalsts(-u) pārtikas un uztura nodrošinājuma vajadzības; iii) tādu programmu izstrāde un īstenošana, kas palielina ražošanas apjomu un ražīgumu lauksaimniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem lauksaimniekiem; iv) spēju pilnveidošana, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu valsts un reģionālā līmenī; un v) sociālās pielāgošanas programmu izstrāde un īstenošana reģionos, ko negatīvi ietekmējušas dabas katastrofas;

f)

vērtības ķēdes pārvaldība: i) ilgtspējīgu lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanas un vajadzīgo lauksaimniecības ražošanas līdzekļu piegādes veicināšana; ii) lauksaimniecības nozares ražošanas, ražīguma un konkurētspējas palielināšana, sekmējot lauksaimniecības nozares; iii) vērtības pievienošanas veicināšana visā lauksaimniecības produktu piegādes ķēdē, lai izpildītu valsts, reģionālo un starptautisko tirgu prasības; un iv) darbību pilnveidošana lauksaimniecības produktu pārstrādes, tirgvedības, izplatīšanas un pārvadāšanas jomā;

g)

agrīnās brīdināšanas sistēmas: i) spēju veidošana attiecībā uz informācijas par gaidāmo katastrofu iespējamo ietekmi savlaicīgu novērtēšanu un izplatīšanu, lai veiktu ārkārtas un agrīnās reaģēšanas pasākumus; ii) valsts un reģionālo informācijas sistēmu izstrāde un pārvaldīšana; iii) agrīnās brīdināšanas sistēmu un ārkārtas plānu un stratēģiju izstrāde, uzlabošana un sasaistīšana, lai pārvaldītu atbildes pasākumus katastrofu gadījumā valsts un reģionālā līmenī; un iv) pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumu atbalstīšana EAC partnervalstī(-īs);

h)

lauksaimniecības preču ražošana un tirgvedība: i) spēju pilnveidošana, lai piekļūtu nišas tirgiem un veicinātu atbilstību preču standartiem, lai izpildītu šo tirgu prasības; ii) lauksaimniecības produkcijas un eksporta ražojumu dažādošana EAC partnervalstī(-īs); iii) mūsdienīgas tirgus infrastruktūras attīstīšana, lai paplašinātu iekšzemes un reģionālos tirgus; un iv) produktu iepakošanas un marķēšanas programmu izstrāde, kas ļautu EAC partnervalsts(-u) ražotājiem garantēt augstākās cenas eksportējamām precēm;

i)

lauku attīstība: i) lauksaimnieku grupu spēju veidošana visā lauksaimniecības vērtības ķēdē; ii) transporta, komunikācijas un tirgus iespēju uzlabošana, lai veicinātu lauksaimniecības ražošanas resursu un izlaides tirgvedību; iii) tādu sociālo un kultūras šķēršļu novēršana, kas ietekmē lauksaimniecības sistēmu veidu, piemēram, valodu atšķirības, rakstpratības līmenis, aizspriedumi saistībā ar dzimumu, kopienas veselība; iv) lauksaimnieku piekļuves uzlabošana aizdevumu pakalpojumiem un dabas un kultūras resursu pārvaldībai; un v) piemērotu politikas pasākumu izstrāde, lai atbalstītu atbilstošu lauksaimniecības ražošanas līdzekļu savlaicīgu pieejamību mazajiem lauksaimniekiem;

j)	galvenās pārtikas importētājvalstis: novērst ar pārtikas ražošanu, uzglabāšanu un izplatīšanu saistītos ierobežojumus EAC partnervalstī(-īs);

k)

iztikas līdzekļu nodrošinājums: i) spēju veidošana, lai attīstītu sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem lauku un piepilsētas teritorijās; ii) mājsaimniecību ienākumu no lauksaimniecības produktu ražošanas palielināšana, tostarp veicot dažādošanu, palielinot vērtību, veicinot nodarbinātību ārpus saimniecībām un ieviešot jaunas ilgtspējīgas lauksaimniecības tehnoloģijas EAC partnervalstī(-īs); iii) lauksaimniecības nozares ražīguma palielināšana EAC partnervalstī(-īs); un iv) ilgtspējīgu lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanas paplašināšana;

l)

Tehniskā atbalsta pakalpojumi: ES apņemas paredzami un ilgtspējīgi piešķirt pietiekami daudz līdzekļu un tehnisko palīdzību EAC partnervalsts(-u) spēju veidošanai šādās jomās: i) inovāciju uzlabošana un tehnoloģiju, zināšanu, pētniecības un attīstības pārnese; ii) EAC partnervalsts(-u) lauksaimniecības nozares mehanizācijas attīstīšana un palielināta izmantošana; iii) lauksaimniecības ražošanas līdzekļu rūpnīcu un sadales sistēmu izveide EAC partnervalstī(-īs); iv) ieguldījumu veicināšana un palielināšana lauksaimniecības izpētē, popularizēšanas pakalpojumos, apmācībā un saiknē starp pētniecību, popularizēšanu un lauksaimniekiem; v) attiecīga gadījumā reģionālo izcilības centru, tostarp lauksaimniecības meteoroloģijas centru, bioloģisko tehnoloģiju, kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku un augsmes analīzes un diagnostikas laboratoriju, izveide un stiprināšana; un vi) piekļuves uzlabošana augu un dzīvnieku ražošanas pakalpojumiem, tostarp lauksaimniecības dzīvnieku barošanas pakalpojumiem, veterinārajiem pakalpojumiem un augu aizsardzības pakalpojumiem;

m)

lauksaimniecības finansēšanas pakalpojumi: i) maziem ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem paredzētu lauku finansēšanas pakalpojumu uzlabošana; ii) reģionāliem avotiem piederošu mehānismu vai lauksaimniecības un lauku attīstības fonda izveide; iii) lauksaimniecības mikrouzņēmumu finansēšanas iestāžu un apdrošināšanas programmu izstrāde; iv) piekļuves veicināšana banku un citu finanšu iestāžu aizdevumiem lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem, tirgotājiem un lauksaimniekiem; un v) tādu EAC partnervalsts(-u) finanšu iestāžu atbalstīšana, kas apkalpo lauksaimniecības nozari, un privātā sektora piekļuves veicināšana kapitāla tirgiem nolūkā iegūt īstermiņa un ilgtermiņa kapitālu;

n)

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes: i) ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu politikas un tiesiskā regulējuma izstrāde; ii) noteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm izstrāde; iii) prakses kodeksa izstrāde, lai noteiktu produktus atbilstoši to izcelsmei; iv) vietējo organizāciju un iestāžu stimulēšana, lai koordinētu vietējās ieinteresētās personas saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktu atbilstību; v) tādu spēju veidošana, kas vajadzīgas, lai identificētu, reģistrētu, pārdotu, izsekotu produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un nodrošinātu to atbilstību; un vi) jebkuru citu turpmāk iespējamo tādu sadarbības jomu attīstīšana, uz ko attiecas šī sadaļa.

1.   Sadarbība privātā sektora attīstīšanas jomā attiecas uz ieguldījumu veicināšanu un uzņēmumu attīstību.

2.   Šīs sadaļas mērķi ir:

a)	radīt labvēlīgu vidi ieguldījumu un privāto uzņēmumu veicināšanai, tostarp jaunu nozaru, ārvalstu tiešo ieguldījumu un tehnoloģiju pārneses attīstīšanai;

b)	palielināt piegādes spējas, konkurētspēju un vērtības pievienošanu;

c)	uzlabot piekļuvi ES finansēšanas iestāžu, piemēram, Eiropas Investīciju bankas, ieguldījumu finansējumam;

d)	uzlabot privātā sektora attīstības iestāžu, piemēram, ieguldījumus veicinošo aģentūru, vadošo struktūru, tirdzniecības kameru, apvienību, kontaktpunktu un tirdzniecību veicinošo iestāžu spējas un sniegt institucionālu atbalstu;

e)	izstrādāt un/vai uzlabot politiku, tiesisko un normatīvo regulējumu, kas veicina un aizsargā ieguldījumus;

f)	uzlabot ĀKK un ES kopējo iestāžu, tostarp Lauksaimniecības attīstības centra (LAC), mehānismus atbalsta un līdzekļu nodrošināšanai privātajam sektoram, tostarp lai veicinātu ieguldījumus EAC partnervalstī(-īs); un

g)	izveidot vai stiprināt partnerības, kopuzņēmumus, apakšlīgumus, ārpakalpojumus un saistītos uzņēmumus.

1.   Sadarbība jūras zvejniecībā ietver:

a)	zvejniecības pārvaldības un saglabāšanas jautājumus;

b)	kuģu pārvaldību un pēczvejas pasākumus;

c)	finanšu un tirdzniecības pasākumus; un

d)	zivsaimniecības, zvejniecības produktu un jūras akvakultūras attīstību.

2.   ES veicina resursu mobilizēšanu, lai valsts un reģionālā līmenī īstenotu noteiktās sadarbības jomas, kas ietvers arī atbalstu reģionālo spēju veidošanai.

3.   Atbilstīgi III daļas un 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	zivju un zivju produktu uzglabāšanas, tirgvedības un izplatīšanas infrastruktūras attīstīšana un uzlabošana;

b)

spēju veidošana valsts un reģionālā līmenī, lai izpildītu tehniskās prasības attiecībā uz SFS/TBT/riska analīzi un kritisko kontrolpunktu noteikšanu, EAC partnervalsts(-u) EEZ uzraudzības kontroles un novērošanas sistēmu izstrāde un sertifikācijas sistēmu ieviešana un pārvaldīšana konkrētām jūras zvejniecības jomām;

c)	ieguldījumu un tehnoloģiju pārnese zvejas operācijās, zivju apstrādē, ostu pakalpojumos, ostu iekārtu izstrādē un uzlabošanā, zvejas dažādošanā, iekļaujot tajā zivju sugas, kas nav tunzivis un tiek nepietiekami izmantotas vai netiek izmantotas vispār;

d)	kopuzņēmumi un saistītie uzņēmumi, jo īpaši ar MMVU un amatierzvejas saimniecībām zvejniecības piegādes ķēdē;

e)	vērtības pievienošana zivīm; un

f)	pētniecība un izstrāde saistībā ar krājumu novērtēšanu un ilgtspējas līmeni.

4.   Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu kopuzņēmumu izveidi zvejas operāciju, zivju apstrādes un ostu pakalpojumu jomā, palielinātu ražošanas jaudu, uzlabotu zvejniecības un saistīto nozaru un pakalpojumu konkurētspēju, organizētu sīkākos posmus, veicinātu ostas iekārtu attīstīšanu un uzlabošanu un dažādotu zveju, iekļaujot tajā zivju sugas, kas nav tunzivis un tiek nepietiekami izmantotas vai netiek izmantotas vispār.

1.   Sadarbība šīs sadaļas jomās ietver dabas resursus, jo īpaši ūdeni, vidi un bioloģisko daudzveidību.

2.   Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)	veicināt saikni starp tirdzniecību un vidi;

b)	atbalstīt starptautisko nolīgumu, konvenciju un līgumu vides jomā īstenošanu;

c)	nodrošināt līdzsvaru starp vides pārvaldību un nabadzības samazināšanu;

d)	aizsargāt vidi un veicināt bioloģiskās daudzveidības un ģenētisko resursu saglabāšanu;

e)	veicināt vienlīdzīgu un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu;

f)	veicināt un atbalstīt dalītā lietojuma resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

g)	veicināt publiskā un privātā sektora iesaistīšanos dabas resursu pārvaldībā.

1.   Sadarbība ūdens resursu jomā ietver apūdeņošanu, hidroelektroenerģijas ražošanu, ūdens iegūšanu un apgādi, kā arī ūdens ieguves vietu aizsardzību.

2.   Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)	attīstīt ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu un pārvaldību EAC partnervalstī(-īs), lai uzlabotu iedzīvotāju nodrošinājumu ar iztikas līdzekļiem EAC partnervalstī(-īs);

b)	veicināt reģionālo sadarbību, lai nodrošinātu starpreģionālo ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

c)	attīstīt ūdens apgādes infrastruktūru ražošanas vajadzībām.

3.   Ievērojot 75. pantu, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	ūdens apgādes infrastruktūras attīstīšana reģionā;

b)	atbilstoša tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrāde;

c)	ūdens resursu integrēta apsaimniekošana;

d)	spēju veidošana cilvēkresursu jomā, pakalpojumu standartu, ūdens resursu pārvaldības un institucionālo struktūru uzlabošana;

e)	partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošana starp uzņēmējiem;

f)	tehnoloģiju izstrādes, pārneses un lietošanas, pētniecības un attīstības, inovāciju, informācijas apmaiņas un tīklu veidošanas veicināšana;

g)	ūdens piesārņojuma kontroles, attīrīšanas un saglabāšanas, notekūdeņu attīrīšana un sanitārijas attīstīšana;

h)	ilgtspējīgu apūdeņošanas shēmu veicināšana.

1.   Sadarbība vides jomā ietver vides aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī ar tirdzniecību saistītās vides politikas īstenošanu.

2.   Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)	aizsargāt, atjaunot un saglabāt vidi un bioloģisko daudzveidību (floru, faunu un mikrobu ģenētiskos resursus, tostarp to ekosistēmas);

b)	attīstīt EAC partnervalsts(-u) nozares, kurās izmanto videi nekaitīgas tehnoloģijas;

c)	veicināt tehnoloģiju izstrādi, pārnesi un piemērošanu, pētniecību un izstrādi, inovācijas un informācijas apmaiņu.

3.   Ievērojot 75. pantu, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	starptautisko nolīgumu, konvenciju un līgumu vides jomā īstenošana;

b)	vides un bioloģiskās daudzveidības, tostarp mežsaimniecības un savvaļas resursu, vienlīdzīgas un ilgtspējīgas izmantošanas, saglabāšanas un pārvaldības uzlabošana un veicināšana;

c)	institucionālā un tiesiskā regulējuma un spēju pilnveidošana, lai izstrādātu, ieviestu, pārvaldītu un piemērotu tiesību aktus, noteikumus, standartus un politikas vides jomā;

d)	partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošana starp uzņēmējiem;

e)	dabas katastrofu novēršana un mazināšana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršana;

f)	tehnoloģiju izstrādes un pielāgošanas, pārneses un lietošanas, pētniecības un izstrādes, inovāciju veicināšana;

g)	piekrastes un jūras resursu, vietējo un savvaļas bioloģisko un ģenētisko resursu aizsargāšana un apsaimniekošana;

h)	alternatīvu, videi draudzīgu darbību un iztikas avotu attīstīšana;

i)	tādu preču un pakalpojumu ražošana un tirdzniecības veicināšana, attiecībā uz kuriem liela nozīme ir ekomarķējumam;

j)	informācijas apmaiņa un kontaktu veidošana attiecībā uz ražojumiem un to ražošanas, pārvadāšanas, tirgvedības un marķēšanas prasībām;

k)	videi nekaitīgu ražojumu infrastruktūras iekārtu izstrāde;

l)	vietējo kopienu iesaistīšana bioloģiskās daudzveidības, mežsaimniecības un savvaļas resursu apsaimniekošanā;

m)	rūpniecisko un toksisko atkritumu apsaimniekošanas un iznīcināšanas attīstīšana;

n)	ieinteresēto personu dalības starptautiskajā dialogā vides jomā veicināšana.

1.   Sadarbība šīs sadaļas jomās ietver atbalstu un spēju veidošanu saskaņošanas, zonēšanas un nodalīšanas, atbilstības novērtēšanas, informācijas apmaiņas un tirdzniecības nosacījumu pārredzamības jomā.

2.   Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)	atvieglot Pušu reģionālo un starpreģionālo tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību atbilstoši PTO SFS līgumam;

b)	risināt problēmas, kas saistītas ar SFS pasākumiem attiecībā uz apstiprinātajām prioritārajām nozarēm un ražojumiem, pievēršot pienācīgu uzmanību reģionālajai integrācijai;

c)	noteikt procedūras un kārtību sadarbības veicināšanai SFS jautājumos;

d)	nodrošināt pārredzamību SFS pasākumos, kas attiecas uz tirdzniecību Pušu starpā un katras Puses teritorijā;

e)	veicināt pasākumu saskaņošanu ar starptautiskajiem standartiem reģionā atbilstoši PTO SFS līgumam un attiecīgas politikas, tiesiskā, normatīvā un institucionālā regulējuma izstrādi EAC partnervalstī(-īs);

f)	uzlabot EAC partnervalsts(-u) efektīvu dalību Pārtikas kodeksa komisijā, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā un Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā;

g)	veicināt apspriešanos un informācijas apmaiņu starp EAC partnervalsts(-u) un ES iestādēm un laboratorijām;

h)	veicināt spēju pilnveidošanu, lai varētu noteikt un īstenot reģionālus un valsts standartus atbilstoši starptautiskām prasībām nolūkā veicināt reģionālo integrāciju;

i)	izveidot un uzlabot EAC partnervalsts(-u) spēju īstenot un uzraudzīt SFS pasākumus atbilstoši šim pantam; un

j)	veicināt tehnoloģiju pārnesi.

3.   Ievērojot 75. pantu, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	atbalsts EAC partnervalstij(-īm) SFS pasākumu izpildē, tostarp izstrādājot atbilstošu tiesisko regulējumu, politiku, jautājumus, kas saistīti ar attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas iestāžu darbu, apmācībām, informatīviem pasākumiem, spēju veidošanu un tehnisko palīdzību;

b)

attiecīgā gadījumā atbalsts SFS pasākumu saskaņošanā EAC partnervalstī(-īs) un valsts SFS saskaņošanas komiteju izveidē un publiskā un privātā sektora sanitārās kontroles veiktspējas uzlabošana; prioritārās jomas ir kvalitātes programmas, apmācība, informatīvo pasākumu izstrāde un īstenošana, laboratoriju būvēšana, uzlabošana, modernizēšana un akreditācija;

c)	atbalsts jautājumos, kas saistīti ar attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas iestāžu darbu; šī sadarbība var ietver apmācību, informatīvos pasākumus, spēju veidošanu un tehnisko palīdzību;

d)	atbalsts zivsaimniecības jomā ar mērķi izstrādāt saskaņotus reģionālos noteikumus, tiesību aktus un standartus zivju produktiem, lai veicinātu tirdzniecību Pušu starpā un EAC reģionā;

e)	atbalsts ar mērķi veicināt sadarbību starp EAC partnervalsts(-u) SFS iestādēm un līdzvērtīgām ES SFS iestādēm;

f)	atbalsts SFS līguma īstenošanā, jo īpaši stiprinot EAC partnervalsts(-u) kompetentās iestādes, ziņošanu un informācijas punktus;

g)	atbalsts informācijas sniegšanā un apmaiņā.

1.   Puses tiecas saskaņot savus attiecīgos noteikumus un procedūras savu SFS pasākumu formulēšanai, tostarp pārbaudes, testēšanas un sertifikācijas procedūras, atbilstoši PTO SFS līgumam.

2.   Attiecīgā gadījumā EAC partnervalsts(-is) ar ES atbalstu izstrādās programmu un laika grafiku savu SFS standartu saskaņošanai.

3.   Vecāko amatpersonu komiteja izstrādā kārtību, lai attiecīgā gadījumā palīdzētu šajā saskaņošanas procesā un uzraudzītu to reģionos.

1.   ES piekrīt sniegt tehnisko palīdzību un nodrošināt īpašu un diferencētu attieksmi atbilstoši PTO SFS līguma 9. un 10. pantam.

2.   Puses sadarbojas, lai risinātu EAC partnervalsts(-u) īpašās vajadzības, kas radušās, īstenojot šīs sadaļas noteikumus.

3.   Puses vienojas, ka šādas jomas ir tehniskās palīdzības prioritātes:

a)	tehniskās jaudas veidošana EAC partnervalsts(-u) publiskajā un privātajā sektorā, lai nodrošinātu sanitāro un fitosanitāro kontroli, tostarp apmācības un informēšanas pasākumus pārbaudes, sertificēšanas, uzraudzības un kontroles jomā;

b)	tehniskās spējas uzlabošana, lai varētu īstenot un uzraudzīt SFS pasākumus, tostarp sekmēt starptautisko standartu plašāku izmantošanu;

c)	spēju veidošana riska analīzes, saskaņošanas, atbilstības, pārbaudes, sertificēšanas, atlieku uzraudzības, izsekojamības un akreditēšanas jomā, tostarp modernizējot vai izveidojot laboratorijas un citas iekārtas, lai EAC partnervalstij(-īm) palīdzētu ievērot starptautiskos standartus;

d)	atbalsts EAC partnervalsts(-u) dalībai attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas iestāžu darbā;

e)	EAC partnervalsts(-u) spēju veidošana, lai tās varētu efektīvi piedalīties ziņojumu sniegšanas procesos.

1.   Sadarbībai šīs sadaļas jomās ietver tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kā definēts TBT nolīgumā.

2.   Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)	pakāpeniski novērst tehniskos šķēršļus tirdzniecībā, lai veicinātu tirdzniecību starp Pusēm un EAC partnervalstī(-īs);

b)	uzlabot reģionālo integrāciju ar EAC partnervalstī(-īs) (un starp tām), saskaņojot standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, ko piemēro EAC partnervalsts(-is), atbilstoši TBT nolīgumam;

c)	veicināt plašāku starptautisko tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp noteiktām nozarēm paredzētu pasākumu, izmantošanu;

d)	izveidot funkcionālus saistītos uzņēmumus, kopuzņēmumus un kopīgu pētniecību un izstrādi starp EAC partnervalsts(-u) un ES standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un regulatīvajām iestādēm;

e)	veicināt EAC partnervalsts(-u) izcelsmes ražojumu piekļuvi tirgum, uzlabojot šo ražojumu drošumu, kvalitāti un konkurētspēju;

f)	veicināt starptautiskās paraugprakses tehnisko noteikumu jomā, starptautisko standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru plašāku izmantošanu;

g)	nodrošināt, ka standartu un tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana ir pārredzama un nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībā starp Pusēm saskaņā ar TBT nolīguma noteikumiem;

h)	atbalstīt atbilstoša tiesiskā regulējuma, politikas un reformu izstrādi EAC partnervalstī(-īs), lai nodrošinātu atbilstību starptautiski apstiprinātai praksei;

i)	palīdzēt EAC partnervalstij(-īm) īstenot TBT nolīgumu un to tirdzniecības partneriem izpildīt TBT prasības saistībā ar TBT nolīgumu.

3.   Ievērojot 75. pantu, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	atbalstīt plašāku starptautisko standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtējuma, tostarp noteiktām nozarēm paredzētu pasākumu, izmantošanu Pušu teritorijā;

b)	atbalstīt EAC partnervalsts(-u) spēju veidošanu standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, tostarp atbalstīt laboratoriju un attiecīgo iestāžu modernizēšanu un izveidošanu, kā arī atbilstoša aprīkojuma iegādi;

c)	atbalstīt kvalitātes vadību un nodrošināšanu izvēlētajās nozares, kas ir svarīgas EAC partnervalstij(-īm);

d)	atbalstīt EAC partnervalsts(-u) standartu un citu tehnisko regulatoru pilntiesīgu dalību starptautiskajās standartu noteikšanas struktūrās un pastiprināt starptautisko standartu kā tehniskā regulējuma pamata nozīmi;

e)	atbalstīt EAC partnervalsts(-u) atbilstības novērtēšanas struktūru centienus iegūt starptautisko akreditāciju;

f)	izveidot funkcionālas saiknes starp Pušu standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas iestādēm;

g)

atbalstīt kopīgas izpratnes izveidi par labu reglamentējošo praksi, tostarp: i) tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas pārredzamību; ii) regulatīvu pasākumu un saistītu atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp piegādātāju atbilstības deklarāciju izmantošanas, nepieciešamību un samērīgumu; iii) starptautisko standartu izmantošanu par pamatu tehnisko noteikumu izveidei, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti likumīgo mērķu sasniegšanai; iv) tehnisko noteikumu un tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu; un v) mehānismu un metožu ieviešanu tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru pārskatīšanai;

h)	identificēt, sakārtot prioritārā secībā un atbalstīt nepieciešamās tehniskās infrastruktūras attīstīšanu un tehnoloģiju pārnesi saistībā ar metroloģiju, standartizāciju, testēšanu, sertifikāciju un akreditāciju, lai atbalstītu tehniskos noteikumus;

i)	paplašināt regulatīvo, tehnisko un zinātnisko sadarbību, tostarp izmantojot informācijas, pieredzes un datu apmaiņu, ar mērķi uzlabot tehnisko noteikumu kvalitāti un līmeni un efektīvi izmantot regulatīvos resursus;

j)	pilnveidot tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru atbilstību un konverģenci;

k)	veicināt un atbalstīt divpusēju sadarbību starp Pušu attiecīgajām organizācijām, kas atbild pat metroloģiju, standartizāciju, testēšanu, sertificēšanu un akreditāciju;

l)	veicināt sadarbību starp Pusēm un EAC saistībā ar attiecīgo starptautisko iestāžu un organizāciju darbu un forumu TBT jautājumu risināšanai.

1.   Puses apliecina un atzīst, ka ir svarīgi sadarboties muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumos, lai attīstītu vispārējo tirdzniecības vidi.

2.   Puses vienojas uzlabot sadarbību, lai nodrošinātu, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvā spēja ļauj sasniegt tirdzniecības atvieglošanas mērķi.

3.   Puses atzīst, ka ir vajadzīga atbilstoša administratīvā spēja, lai varētu sasniegt minētos mērķus. Tās vienojas, ka EAC partnervalstij(-īm) ir vajadzīgi pārejas periodi un spēju veidošana, lai tās varētu veiksmīgi īstenot šīs sadaļas noteikumus.

4.   Sadarbībai šīs sadaļas jomās ir šādi mērķi:

a)	veicināt tirdzniecību starp Pusēm;

b)	veicināt tiesību aktu un procedūru muitas jomā saskaņošanu reģionālā līmenī;

c)	sniegt atbalstu EAC partnervalstij(-īm), lai stiprinātu tirdzniecības atvieglošanu;

d)	sniegt atbalstu EAC partnervalsts(-u) muitas pārvaldēm šā nolīguma īstenošanā un citas starptautiskās paraugprakses īstenošanā muitas jomā;

e)	uzlabot Pušu muitas dienestu un citu saistīto robežapsardzes aģentūru sadarbību.

5.   Ievērojot 75. pantu, Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)	apmaiņa ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)	kopīgu iniciatīvu izstrādāšana savstarpēji saskaņotās jomās;

c)

atbalsts: i) muitas sistēmu un procedūru modernizēšanai un muitošanas laika samazināšanai; ii) muitas procedūru un tirdzniecības formalitāšu, tostarp saistībā ar importu, eksportu un tranzītu, vienkāršošanai un saskaņošanai; iii) reģionālo tranzīta sistēmu uzlabošanai; iv) pārredzamības uzlabošanai saskaņā ar 134. pantu; v) spēju veidošanai, tostarp finansiāla un tehniska palīdzība EAC partnervalstij(-īm) šajā jomā; un vi) citās muitas jomās, par kurām vienojas šā nolīguma Puses;

d)	iespējami kopējas nostājas ieņemšana tādās starptautiskās organizācijās muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā kā PTO, PMO, ANO un UNCTAD;

e)	visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanas gan iekšzemē, gan pāri robežām veicināšana.

6.   Puses muitas lietās un izcelsmes noteikumu jomā sadarbojas:

a)	ieviešot procedūras un praksi, kas ataino starptautiskos instrumentus un standartus, ko piemēro muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā, tostarp PTO noteikumus un PMO instrumentus un standartus;

b)	veicot darbības, kas paredzētas muitas standartu un tirdzniecības atvieglošanas pasākumu saskaņošanas konsolidēšanai;

c)	piemērojot mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšanu, saistošus nolēmumus, vienkāršotas procedūras, kontroli pēc izlaišanas un revīzijas metodes;

d)	automatizējot muitas un citas tirdzniecības procedūras, tostarp ar muitu un tirdzniecību saistītas informācijas automātisku apmaiņu;

e)	apmācot muitas amatpersonas un citas attiecīgās valsts un privātā sektora amatpersonas par muitu un tirdzniecības veicināšanu; un

f)	jebkādās citās jomās, kuras Puses varētu identificēt.

1.   Puses atzīst, ka tarifu atcelšana un/vai būtiska samazināšana, kā paredzēts šajā nolīgumā, būs izaicinājums EAC partnervalstij(-īm). Puses vienojas, ka šis īpašais izaicinājums ir jārisina, izveidojot kompensējošu regulējumu, ievērojot VI pielikuma prevalējošos noteikumus.

2.   Puses arī atzīst, ka šā nolīguma īstenošanas dēļ EAC partnervalsts(-u) ekonomikai var rasties izaicinājumi, tostarp sociālajā, ekonomikas un vides jomā. Puses vienojas, ka šie izaicinājumi ir jārisina ar sadarbības ekonomikas un attīstības jomā pasākumiem.

3.   Sadarbības šīs sadaļas jomās mērķis ir novērst faktiskos un iespējamos pielāgošanās izaicinājumus, kas izriet no šā nolīguma īstenošanas.

1.   Attiecībā uz ieņēmumu zaudējumiem, kas saistīti ar tarifu samazināšanu, ES, ievērojot VI pielikuma prevalējošos noteikumus:

a)	iesaistās paplašinātā dialogā par fiskālās pielāgošanas pasākumiem un reformām;

b)	nosaka sadarbības kārtību, lai atbalstītu fiskālo reformu;

c)	piešķir finanšu līdzekļus, lai īslaicīgi segtu apstiprinātus valdības ieņēmumu zaudējumus, kas radušies muitas tarifu atcelšanas un/vai būtiskas samazināšanas dēļ.

2.   Lai pārliecinātos, vai EAC partnervalsts(-u) ekonomika gūst maksimālu labumu no šā nolīguma, ES piekrīt sadarboties ar EAC partnervalsti(-īm), veicot atbilstošus sadarbības pasākumus ar mērķi:

a)	palielināt lauksaimniecības nozares ražīgumu EAC partnervalstī(-īs);

b)	uzlabot EAC partnervalsts(-u) darbaspēka produktīvās un profesionālās spējas, tostarp apmācītu darbiniekus, kuri ir pārvietoti uzņēmumu slēgšanas dēļ, un/vai mācītu viņiem jaunas prasmes jaunu darbību veikšanai utt.;

c)	atbalstīt pasākumus ilgtspējīgas vides nodrošināšanai;

d)	veidot spējas, lai uzlabotu makroekonomisko disciplīnu;

e)	mazināt iespējamo ietekmi uz pārtikas un uztura nodrošinājumu, lauku attīstību, iztikas līdzekļu nodrošinājumu un ieņēmumiem no eksporta EAC partnervalstī(-īs);

f)	risināt jautājumus citās iespējamās sadarbības jomās, kas saistītas ar šā nolīguma īstenošanas izaicinājumiem.

1.   Atzīstot ES apņemšanos atbalstīt šā nolīguma īstenošanu un EAC partnervalsts(-u) centienus pašām finansēt savas attīstības vajadzības, Puses vienojas strādāt gan kopā, gan atsevišķi, lai mobilizētu finanšu līdzekļus šā nolīguma īstenošanas, reģionālās integrācijas un EAC partnervalsts(-u) attīstības stratēģiju atbalstam.

2.   Kopīgas resursu mobilizācijas mērķis ir papildināt, atbalstīt un veicināt savstarpējo atkarību, EAC partnervalsts(-u) centienus izmantot alternatīvus finansējuma avotus, lai atbalstītu reģionālo integrāciju un attīstības stratēģijas, jo īpaši III(a) pielikuma EPN attīstības plānu, ievērojot VI pielikuma prevalējošos noteikumus.

1.   Ievērojot VI pielikuma prevalējošos noteikumus, EAC partnervalsts(-is):

a)	laikus un paredzamā veidā piešķir līdzekļus no saviem finanšu mehānismiem, lai atbalstītu reģionālo integrāciju un ar EPN saistītas attīstības stratēģijas un projektus, kas ietverti EPN attīstības plānā;

b)	izstrādā savas attīstības stratēģijas, pienācīgi ņemot vērā EAC partnervalsts(-u) tiesības noteikt savu attīstības stratēģiju virzienu un secību un prioritātes;

c)	izveido EPN fondu, lai piešķirtu ar EPN saistītus līdzekļus;

d)	iekļauj EPN attīstības plāna prioritātes reģionālās un valsts stratēģijās.

2.   Ievērojot prevalējošos VI pielikuma noteikumus, EAC partnervalsts(-is) paredz EPN fonda pārvaldības normas un noteikumus, lai nodrošinātu minēto līdzekļus izmantošanas pārredzamību, pārskatatbildību un lietderīgumu. Neskarot citu partneru pienesumu EPN fondā, ES resursu novirzīšana būs atkarīga no tā, vai ES būs devusi pozitīvu vērtējumu EPN fonda darbības procedūrām.

3.   Ievērojot prevalējošo VI pielikuma noteikumus, ES piešķir resursus laikus un paredzamā veidā, īpaši ņemot vērā EAC partnervalsts(-u) piegādes ierobežojumus, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu, tostarp EPN attīstības plānā noteiktos finansējuma ierobežojumus, no:

a)	ES budžeta;

b)	jebkura cita instrumenta, ko izmantos, lai īstenotu ES oficiālo attīstības palīdzību.

4.   Puses kopīgi apņemas strādāt, lai mobilizētu šādus resursus:

a)	citu (daudzpusējo vai divpusējo) donoru līdzekļus;

b)	dotācijas, koncesiju aizdevumus, publiskās un privātās partnerības un īpašos līdzekļus;

c)	jebkurus citus oficiālās attīstības palīdzības resursus, kas pieejami no attīstības partneriem.

1.   Par visiem strīdiem saistībā ar šā nolīguma interpretēšanu un piemērošanu Puses apspriežas un cenšas tos atrisināt labticīgi, rodot savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.   Viena Puse ierosina otrai Pusei apspriesties ar rakstveida pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Vecāko amatpersonu komitejai, norādot attiecīgo jautājumu un nolīguma noteikumus, kuriem, pēc tās uzskata, pasākums neatbilst.

3.   Ja vien Puses nevienojas citādi, apspriešanās notiek atbildētājas Puses teritorijā divdesmit (20) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas. Apspriešanos uzskata par pabeigtu sešdesmit (60) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien Puses nevienojas turpināt apspriešanos. Visa apspriešanās laikā izpaustā informācija paliek konfidenciāla.

4.   Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz ātrbojīgām vai sezonālām precēm, rīko tik ātri, cik tas ir praktiski iespējams, bet jebkurā gadījumā piecpadsmit (15) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīsdesmit (30) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien Puses nevienojas turpināt apspriešanos.

5.   Ja Puse, kurai adresēts apspriešanās pieprasījums, neatbild uz minēto pieprasījumu desmit (10) dienās no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi šā panta 3. un 4. punktā noteiktajā termiņā, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, katra Puse var pieprasīt risināt strīdu šķīrējtiesā atbilstoši 112. pantam.

6.   Puses var vienoties mainīt 3.–5. punktā minētos termiņus, ņemot vērā katras Puses grūtības vai lietas sarežģītību.

1.   Ja apspriežoties nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums, Puses vienojoties var izmantot mediatora palīdzību. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediatora darbs ir saistīts ar jautājumu, kas minēts apspriešanās pieprasījumā.

2.   Jebkura no Pusēm var vērsties šķīrējtiesā atbilstoši 112. pantam, neizmantojot mediatora palīdzību.

3.   Ja vien Puses nevienojas par mediatoru piecpadsmit (15) dienās no vienošanās lūgt mediatora palīdzību dienas, Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izlozē mediatoru no personu kopuma, kas ir 125. pantā minētajā sarakstā un nav nevienas Puses valstspiederīgie. Izlozi izdara divdesmit piecās (25) dienās no vienošanās lūgt mediatora palīdzību iesniegšanas katras Puses pārstāvja klātbūtnē. Mediators ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienās pēc viņa izraudzīšanas sasauc sanāksmi ar Pusēm. Mediators saņem katras Puses iesniegumu ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienās pirms sanāksmes un dara zināmu atzinumu ne vēlāk kā četrdesmit piecās (45) dienās pēc viņa izraudzīšanas.

4.   Mediatora atzinumā var būt ieteikums par to, kā izšķirt strīdu atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem. Mediatora atzinums nav saistošs.

5.   Puses var vienoties grozīt 3. punktā minētos termiņus. Arī mediators pēc jebkuras Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt mainīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās Puses grūtības vai lietas sarežģītību.

6.   Vidutāja darbība, it sevišķi Pušu izpaustā informācija un pieņemtā nostāja minētajā procesā paliek konfidenciāla.

1.   Ja Pusēm nav izdevies atrisināt strīdu apspriežu ceļā, kā paredzēts 110. pantā, prasītāja Puse var iesniegt paziņojumu, lai sāktu šķīrējtiesas izveides procedūru atbilstoši 113. pantam.

2.   Paziņojumu par šķīrējtiesas izveidi iesniedz rakstveidā atbildētājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai. Prasītāja Puse savā paziņojumā norāda konkrētos pasākumus un izskaidro, kādā veidā šādi pasākumi ir šā nolīguma noteikumu pārkāpums.

1.   Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.   Desmit (10) dienās pēc tam, kad Vecāko amatpersonu komitejai iesniegts paziņojums par šķīrējtiesas izveidi, Puses savstarpēji apspriežas, lai vienotos par šķīrējtiesas sastāvu.

3.   Ja Puses nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāvu šā panta 2. punktā noteiktajā termiņā, katra Puse piecās (5) dienās izvēlas šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam. Ja kāda no Pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma šo šķīrējtiesnesi izlozē Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja pārstāvis no minētās Puses apakšsaraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam.

4.   Ja Puses nevienojas par šķīrējtiesas priekšsēdētāju šā panta 2. punktā noteiktajā termiņā, piecās (5) dienās no viņu iecelšanas divi šķīrējtiesneši par šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ trešo šķīrējtiesnesi no saraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam, un paziņo par to Vecāko amatpersonu komitejai. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāju neieceļ, katra Puse var lūgt Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja pārstāvim piecās (5) dienās izlozēt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no priekšsēdētāju apakšsaraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam.

5.   Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad tiek izraudzīti un saskaņā ar 120. pantā pieņemto reglamentu iecelti visi trīs šķīrējtiesneši.

1.   Parasti ne vēlāk kā deviņdesmit (90) dienās pēc šķīrējtiesas izveides dienas šķīrējtiesa iesniedz Pusēm starpposma ziņojumu, kurā ir aprakstošā daļa un konstatējumi un secinājumi. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par to rakstveidā jāpaziņo Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno izdot starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nedrīkst izdot vēlāk par simt divdesmit (120) dienām pēc šķīrējtiesas izveides dienas. Ikviena Puse piecpadsmit (15) dienās pēc ziņojuma sniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstveida piezīmes par konkrētiem starpposma ziņojuma aspektiem.

2.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa dara visu, lai izdotu starpposma ziņojumu trīsdesmit (30) dienās, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrdesmit piecas (45) dienās no tās izveides dienas. Katra Puse septiņās (7) dienās no starpposma ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstveida pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

3.   Šķīrējtiesa, izskatījusi pušu rakstiskās piezīmes par starpposma ziņojumu, var grozīt ziņojumu un pēc saviem ieskatiem veikt papildu pārbaudi. Šķīrējtiesas galīgajā ziņojumā ataino starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz Pušu jautājumiem un novērojumiem.

1.   Šķīrējtiesa simt divdesmit (120) dienās pēc šķīrējtiesas izveides dienas savu nolēmumu paziņo Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot vēlāk kā simt piecdesmit (150) dienās no šķīrējtiesas izveides dienas.

2.   Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa:

a)	paziņo savu nolēmumu sešdesmit (60) dienās no tās izveides dienas;

b)	par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu, var sniegt prejudiciālu nolēmumu tik ātri, cik tas ir praktiski iespējams, un jebkurā gadījumā septiņās (7) dienās pēc tās izveides.

3.   Šķīrējtiesas nolēmumā ir iekļauti ieteikumi par to, kā atbildētājai Pusei panākt atbilstību.

4.   Neatkarīgi no 6. līdz 10. punkta par pieņemamo termiņu, atbildētāja Puse veic jebkuru pasākumu, kas vajadzīgs, lai nekavējoties un labticīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

5.   Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā divdesmit vienā (21) dienā pēc šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas Pusēm paziņo prasītājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai par to, cik daudz laika tai būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu.

6.   Ja starp Pusēm ir domstarpības par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse četrpadsmit (14) dienās pēc paziņošanas saskaņā ar 1. punktu rakstveidā pieprasa šķīrējtiesai noteikt minētā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo a Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai. Šķīrējtiesa divdesmit vienā (21) dienā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai.

7.   Ja šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 113. pantā noteikto procedūru. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir trīsdesmit piecas (35) dienas no šā panta 6. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

8.   Nosakot pieņemamā termiņa ilgumu, šķīrējtiesa ņem vērā to, cik ilgs laiks parasti ir vajadzīgs atbildētājai Pusei, lai pieņemtu samērīgus tiesiskos vai administratīvos pasākumus, ko šī Puse ir norādījusi kā vajadzīgus, lai nodrošinātu nolēmuma izpildi, un šķīrējtiesa jo īpaši ņem vērā grūtības, kādas varētu rasties EAC partnervalstij(-īm), ņemot vērā to nepietiekamās vajadzīgās spējas.

9.   Pieņemamo termiņu var pagarināt, Pusēm par to vienojoties.

1.   Atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai par jebkuru pasākumu, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

2.   Ja pieņemamā termiņa beigās atbildētāja Puse nav izpildījusi šā panta 1. punkta noteikumus, prasītāja Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 118. panta 2. punktu, par to paziņojot atbildētājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai.

3.   Ja starp Pusēm ir domstarpības par to, vai atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma noteikumus, katra Puse var pieprasīt šķīrējtiesas rakstveida nolēmumu par šo jautājumu. Pieprasījumā norāda attiecīgo pasākumu un izskaidro, kādā veidā tāds pasākums ir nesaderīgs vai saderīgs ar šā nolīguma noteikumiem un šķīrējtiesas nolēmumu.

4.   Šķīrējtiesa cenšas paziņot savu nolēmumu četrdesmit piecās (45) dienās no iepriekš minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu trīsdesmit (30) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5.   Ja šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē piecpadsmit (15) dienu laikā, piemēro 113. pantā noteikto procedūru. Šādos gadījumos nolēmuma paziņošanas termiņš ir astoņdesmit (80) dienas no šā panta 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

1.   Ja atbildētāja Puse nepaziņo par jebkuru pasākumu, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu līdz pieņemamā termiņa beigām, vai šķīrējtiesa nolemj, ka saskaņā ar 116. panta 1. punktu paziņotais pasākums neatbilst Puses pienākumiem atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem, prasītājai Pusei ir tiesības pieņemt atbilstošus pasākumus, par to informējot atbildētāju Pusi.

2.   Pieņemot šādus pasākumus, prasītāja Puse cenšas izraudzīties pasākumus, kas vismazāk iespaido šā nolīguma mērķu sasniegšanu, un ņem vērā to ietekmi uz atbildētājas Puses saimniecisko darbību. Turklāt, ja ES ir ieguvusi tiesības pieņemt šādus pasākumus, tā izraugās pasākumus, kuru konkrētais mērķis ir panākt tās EAC partnervalsts atbilstību, par kuras pasākumiem konstatēts, ka tie pārkāpj šo nolīgumu.

3.   Jebkurā laikā pēc pieņemamā termiņa beigām prasītāja Puse var pieprasīt atbildētājai Pusei iesniegt piedāvājumu pagaidu kompensācijai, un atbildētāja Puse iesniedz šādu piedāvājumu.

4.   Kompensācija vai attiecīgi pasākumi ir noteikti uz laiku un piemērojami tikai līdz brīdim, kad pasākums, ar kuru tiek pārkāpti šā nolīguma noteikumi, ir atsaukts vai grozīts tā, lai atbilstu minētajiem noteikumiem, vai līdz brīdim, kad Puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu.

1.   Atbildētāja Puse paziņo otrai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu prasītājai Pusei izbeigt attiecīgo pasākumu piemērošanu.

2.   Ja Puses trīsdesmit (30) dienās pēc paziņojuma iesniegšanas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību šim nolīgumam, prasītāja Puse rakstveidā pieprasa šķīrējtiesas nolēmumu šajā jautājumā. Par šādu pieprasījumu paziņo atbildētājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai. Šķīrējtiesa četrdesmit piecās (45) dienās pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai.

3.   Ja šķīrējtiesa nolemj, ka kāds pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, neatbilst šā nolīguma noteikumiem, šķīrējtiesa nosaka, vai prasītāja Puse var turpināt piemērot attiecīgos pasākumus. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, atbilst šā nolīguma noteikumiem, attiecīgos pasākumus izbeidz uzreiz pēc nolēmuma pieņemšanas dienas.

4.   Ja šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 113. pantā noteikto procedūru. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir sešdesmit (60) dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

1.   Pušu rakstveida un mutvārdu iesniegumi sagatavojami jebkurā no minēto Pušu valsts valodām.

2.   Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu katrai konkrētajai procedūrai, kas iekļauta šajā daļā. Ja minētās Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse organizē savu rakstveida iesniegumu tulkošanu un mutisko tulkošanu sēžu laikā valodā, kuru izvēlas atbildētāja Puse, un sedz izmaksas, ja vien tā nav attiecīgās Puses oficiālā valoda. (5)

1.   Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma noteikumus saskaņā ar parastajiem starptautisko publisko tiesību interpretācijas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kas paredzēti Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām, kas parakstīta Vīnē 1969. gada 23. maijā.

2.   Šķīrējtiesas interpretācijas un nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šajā nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus.

1.   Šķīrējtiesas dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar balsu vairākumu.

2.   Ikvienā šķīrējtiesas nolēmumā izklāsta faktu konstatējumus, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un jebkuru konstatējumu, ieteikumu un izdarīto secinājumu pamatojumu. Vecāko amatpersonu komiteja publisko šķīrējtiesas nolēmumus.

3.   Šķīrējtiesas nolēmums ir galīgs un saistošs Pusēm.

1.   Vecāko amatpersonu komiteja ne vēlāk kā sešus (6) mēnešos no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas izveido sarakstu ar vismaz piecpadsmit (15) personām, kuras vēlas un ir spējīgas darboties kā šķīrējtiesneši. Sarakstu veido šādi trīs apakšsaraksti: katrai Pusei viens to personu apakšsaraksts, kas darbojas kā šķīrējtiesneši; viens tādu personu apakšsaraksts, kuras nav nevienas Puses valstspiederīgie un būs šķīrējtiesas priekšsēdētāji. Katrā apakšsarakstā ir vismaz piecas (5) personas. Vecāko amatpersonu komiteja nodrošina, ka šis saraksts vienmēr tiek uzturēts šādā līmenī atbilstoši saskaņā ar 120. pantu pieņemtajam reglamentam.

2.   Ja dienā, kad tiek izdarīts paziņojums atbilstoši 113. panta 2. punktam, kāds apakšsaraksts nav izveidots vai tajā nav pietiekams skaits personu, šķīrējtiesnešus izlozē no privātpersonām, ko attiecīgajam apakšsarakstam ir oficiāli piedāvājusi viena vai abas Puses. Ja tikai viena Puse ir piedāvājusi kandidātus, trīs šķīrējtiesnešus izlozē no šo personu vidus.

3.   Ja šķīrējtiesnešu saraksts nav izveidots atbilstoši 1. punktam vai nav piedāvāti šķīrējtiesneši atbilstoši 2. punktam, Puse, kas uzsāk šķīrējtiesas procesu, lūdz pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram rīkoties kā nozīmējošai iestādei.

4.   Šķīrējtiesnešiem ir jābūt speciālajām zināšanām vai pieredzei tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Viņi ir neatkarīgi, darbojas privātpersonas statusā, nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus, nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro saskaņā ar 120. pantu pieņemtajam reglamentam pievienoto ētikas kodeksu.

1.   Atbilstīgi šim nolīgumam izveidotās šķīrējtiesas neskata strīdus par katras Puses tiesībām vai pienākumiem atbilstīgi PTO nolīgumiem.

2.   Tiesības izmantot šā nolīguma noteikumus par strīdu izšķiršanu neierobežo nevienu darbību PTO satvarā, tostarp darbību strīdu izšķiršanai. Ja Puse tomēr ir sākusi strīda izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu saskaņā ar šo sadaļu vai PTO nolīgumu, tā nesāk strīda izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrajā tiesā, pirms nav beidzies pirmais process. Turklāt Puses nevar vērsties abās tiesās jautājumā par tādu saistību neievērošanu, kuras ir identiskas atbilstoši šim nolīgumam un PTO nolīgumam. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puse otrai tiesai neiesniedz prasību par tādas pašas saistības neizpildi atbilstoši otram nolīgumam, ja vien izvēlētajā tiesā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt konstatējumus par prasību, kuras priekšmets ir minētās saistības neizpilde.

3.   Puse var sākt strīda izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu saskaņā ar šo daļu vai PTO nolīgumu:

a)

strīda izšķiršanas procesu saskaņā ar šo daļu uzskata par uzsāktu, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstoši 112. pantam, un to uzskata par pabeigtu, kad šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai atbilstīgi 115. pantam vai kad ir panākts abpusēji saskaņots risinājums atbilstīgi 119. pantam;

b)

strīdu izšķiršanas procesus, uz kuriem attiecas PTO nolīgums, uzskata par sāktiem, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstoši DSU 6. pantam, un tos uzskata par pabeigtiem, kad PTO Strīdu izšķiršanas padome pieņem PTO šķīrējtiesas vai attiecīgā gadījumā Apelācijas institūcijas ziņojumu atbilstoši DSU 16. pantam un 17. panta 14. punktam.

4.   Šis nolīgums nekādi neliedz Pusei īstenot pienākumu atlikšanu, ko atļauj PTO Strīdu izšķiršanas padome. PTO nolīgums neliedz kādai no Pusēm apturēt šajā nolīgumā paredzēto saistību izpildi.

1.   Visus šajā daļā noteiktos termiņus, ietverot šķīrējtiesas nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2.   Jebkuru šajā daļā minēto termiņu var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties.