(1)

Savienība Enerģētikas hartas nolīgumu (“EHN”) noslēdza ar Padomes un Komisijas Lēmumu 98/181/EK, EOTK, Euratom (2), un tas stājās spēkā 1998. gada 16. aprīlī.

(2)

Tā kā kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem EHN nav būtiski atjaunināts, EHN kļuva arvien nepiemērotāks šodienai.

(3)

2019. gadā EHN līgumslēdzējas puses (“līgumslēdzējas puses”) sāka sarunas ar mērķi modernizēt EHN, lai to pieskaņotu Parīzes nolīguma (3) principiem, ilgtspējīgas attīstības un pret klimata pārmaiņām noritošās cīņas prasībām, kā arī mūsdienīgiem investīciju aizsardzības standartiem.

(4)

Ad hoc konferencē 2022. gada 24. jūnijā līgumslēdzējas puses panāca principiālu vienošanos par modernizēto tekstu, tādējādi, neskarot līgumslēdzēju pušu galīgo novērtējumu, noslēdzot sarunas. Sarunu iznākumu bija plānots pieņemt Enerģētikas hartas konferences (“konference”) 33. sanāksmē 2022. gada 22. novembrī.

(5)

Tomēr Savienība pirms konferences sanāksmes nav pieņēmusi nostāju par EHN modernizāciju.

(6)

Bez Savienības nostājas Savienība konferencē nevar balsot par modernizētā EHN pieņemšanu.

(7)

Ņemot vērā minēto, Savienībai būtu jāizstājas no EHN.

(8)

Vairākas dalībvalstis ir paudušas atbalstu ierosinātajiem EHN grozījumiem un ir paudušas nodomu palikt par līgumslēdzējām pusēm, ja vien tas tiks modernizēts. Tādēļ ar atsevišķu Padomes lēmumu būtu jāatļauj minētajām dalībvalstīm apstiprināt EHN modernizāciju vai pret to neiebilst konferencē, kas pieņems minēto modernizāciju.

(9)

Ievērojot EHN 47. panta 1. punktu, līgumslēdzēja puse var EHN depozitāram, proti, Portugāles Republikai, sniegt rakstisku paziņojumu par izstāšanos no EHN. Ievērojot EHN 47. panta 2. punktu, šāda izstāšanās tiek uzskatīta par notikušu, iztekot vienam gadam pēc dienas, kurā depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

(10)

Savienībai būtu jāizstājas no EHN,