Eiropas Savienības |
LV L sērija |
2024/1514 |
31.5.2024 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2024/1514
(2015. gada 7. augusts)
par zinātnisko komiteju izveidi sabiedrības veselības, patērētāju drošības un vides jomā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Lēmumu 2008/721/EK (1) tika izveidota padomdevēja struktūra zinātniskā riska novērtējuma jautājumos patērētāju drošības, sabiedrības veselības un vides jomā, kuru veido Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER), Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) un padomdevēju grupa. |
(2) |
Pieredze liecina, ka nepieciešams ieviest izmaiņas un uzlabot zinātnisko komiteju pašreizējo struktūru un darba procedūras. Konkrētāk, lai panāktu efektivitāti, konsekvenci un izvairītos no centienu dublēšanās, SCHER un SCENIHR būtu jāapvieno. |
(3) |
Zinātniskajām komitejām vajadzētu būt iespējai uzaicināt ārējus ekspertus, kuriem ir attiecīgas zinātniskās zināšanas un pieredze, kas vajadzīga komiteju darbā. Izvēloties šādu risinājumu, esošā zinātnisko padomdevēju grupa par riska novērtējumu vairs nebūs vajadzīga. |
(4) |
Turklāt pieredze rāda, ka, lai nodrošinātu dalības nepārtrauktību komitejās, aizstājēji būtu jāizvēlas no šim nolūkam izveidota rezerves saraksta. |
(5) |
2015. gadā tiek veikts otrais zinātnisko komiteju darbības starpposma novērtējums, un tā rezultāti gaidāmi 2016. gada sākumā. Pēc tam var veikt zinātnisko komiteju turpmāku reorganizāciju. |
(6) |
Komiteju darbs efektīvi palīdz uzlabot sabiedrības veselību un aizsargāt iedzīvotājus un vidi. Tas tiek panākts, izvērtējot jaunākos pieejamos zinātniskos datus, lai sniegtu Komisijai pamatotu un savlaicīgu uz pierādījumiem balstītu riska novērtējumu un zinātniskus ieteikumus Savienības politikas un tiesību aktu izstrādei un uzraudzībai attiecībā uz sabiedrības veselību, patērētāju drošību un vides riskiem. Komiteju veiktās darbības ir būtiskas, lai Komisija varētu sasniegt attiecīgos Savienības politikas mērķus. Tādēļ ir lietderīgi zinātniskajām komitejām papildus izdevumu atlīdzināšanai sniegt pienācīgu finansiālu atbalstu īpašas piemaksas veidā to locekļiem un ārējiem ekspertiem. Finansējums zinātnisko komiteju darbībām būtu jānodrošina no attiecīgās budžeta pozīcijas, kas paredzēta iniciatīvu atbalstam attiecīgi sabiedrības veselības, patērētāju drošības un vides jomā. |
(7) |
Zinātnisko komiteju darbā būtu jāievēro augsta līmeņa zinātības, neatkarības un pārredzamības principi, un tas jāorganizē, ievērojot paraugpraksi un riska novērtēšanas principus, neatkarīgi no riska pārvaldības un lēmumu pieņemšanas. |
(8) |
Komiteju locekļiem jābūt augsti kvalificētiem, specializētiem un neatkarīgiem ekspertiem, kas darbojas sabiedrības interesēs. Komiteju locekļi būtu jāizraugās, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un izmantojot publisku uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, un viņi būtu jāieceļ amatā privātpersonas statusā. Komiteju locekļu speciālajām zināšanām būtu pienācīgi jāaptver komiteju kompetences jomas, atspoguļojot zinātnisko problēmu un pieeju daudzveidību. Pēc iespējas būtu jāpanāk ģeogrāfiskās izcelsmes un dzimumu līdzsvars. |
(9) |
Organizējot zinātniskās komitejas, būtu jānodrošina elastība, lai tās varētu konsultēt Komisiju jautājumos, kas ietilpst noteiktajās kompetences jomās, jautājumos par iespējamiem un jaunatklātiem veselības apdraudējumiem, kā arī jautājumos, kas nav citu Savienības struktūru kompetencē, un lai tās varētu sniegt tūlītēju konsultāciju, kad tas ir nepieciešams. |
(10) |
Ir izveidotas dažādas Savienības struktūras, kas cita starpā ir atbildīgas par riska novērtēšanu dažādās jomās. Ir jānodrošina minēto Savienības struktūru veiktā riska novērtējuma konsekvence un jāveicina koordinācija starp zinātniskajām komitejām un šādām citām struktūrām. Zinātniskajām komitejām ir jāpastiprina sava efektivitāte, izmantojot arī atbilstīgu informācijas un pieredzes apmaiņu, kā arī sadarbojoties ar citām zinātniskām struktūrām un organizācijām valsts un starptautiskā līmenī. |
(11) |
Saglabājot to pilnīgu neatkarību, ir svarīgi arī nodrošināt zinātnisko komiteju darba atklātību un pārredzamību, un to var panākt, izveidojot atbilstīgas ieinteresēto personu dialoga procedūras. Būtu jānodrošina šā lēmuma īstenošanā vajadzīgā atklātība un pārredzamība, vienlaikus pilnībā ievērojot prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem, tostarp personas datu aizsardzību un komerciālo konfidencialitāti. |
(12) |
Personas dati būtu jāapkopo, jāapstrādā un jāpublicē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (2). |
(13) |
Tāpēc skaidrības un lietderības labad Lēmums 2008/721/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu lēmumu, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Zinātniskās komitejas
Tiek izveidotas šādas zinātniskās komitejas:
a) |
Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (turpmāk “SCCS”); un |
b) |
Veselības, vides un jaunā riska zinātniskā komiteja (turpmāk “SCHEER”). |
2. pants
Uzdevumi
1. Zinātnisko komiteju uzdevums ir sniegt Komisijai zinātniskus ieteikumus un riska novērtējumu tādās jomās kā sabiedrības veselība, patērētāju drošība, vides riski, arī attiecīgā gadījumā apzināt pētniecības vajadzības, lai novērstu būtiskas informācijas nepilnības, un veikt ierosināto turpmāko pētniecisko darbību un pētījumu rezultātu novērtējumu.
2. Zinātnisko komiteju kompetences jomas ir izklāstītas I pielikumā.
3. 1. un 2. punkts neskar kompetences, kas ar Savienības tiesību aktiem piešķirtas citām Savienības struktūrām, kuras veic riska novērtējumu, īpaši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Zāļu aģentūrai, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram.
3. pants
Zinātniskās konsultācijas
1. Zinātniskās komitejas sniedz Komisijai zinātniskus atzinumus par riska novērtējumu Savienības tiesību aktos paredzētajos gadījumos.
2. Turklāt zinātniskās komitejas pēc pieprasījuma sniedz Komisijas dienestiem zinātniskas konsultācijas jautājumos, kas ir īpaši svarīgi sabiedrības veselības, patērētāju drošības un vides risku kontekstā.
3. Komisijas dienesti var aicināt zinātniskās komitejas apzināt pētniecības vajadzības, lai novērstu būtiskas informācijas nepilnības, novērtēt ierosinātos turpmākos pētījumus un pētījumu rezultātus to kompetences jomās.
4. Komisijas dienesti steidzami novēršama riska gadījumā var prasīt zinātniskajām komitejām sniegt tūlītēju konsultāciju par zinātnes atziņām attiecībā uz īpašiem riskiem.
5. Komisijas dienesti var aicināt zinātniskās komitejas iesaistīties tematiskajos tīklos vai kopīgos pasākumos ar citām Savienības struktūrām vai zinātniskajām organizācijām, lai uzraudzītu un veicinātu zinātnes atziņu gūšanu kompetences jomās, kas noteiktas I pielikumā.
6. Zinātniskās komitejas, pieņemot un nosūtot Komisijas dienestiem memorandus vai paziņojumus par nostāju, vērš Komisijas un tās dienestu uzmanību uz īpašu vai jaunu problēmu to kompetences jomās, kas pēc to domām var radīt faktisku vai potenciālu risku patērētāju drošībai, sabiedrības veselībai vai videi. Komisijas dienesti var nolemt šādu memorandu un paziņojumus publicēt un nosaka veicamos pasākumus, vajadzības gadījumā arī pieprasot zinātnisku atzinumu šajā jautājumā.
7. Komitejas pēc apspriešanās ar 14. pantā paredzēto sekretariātu pieņem riska novērtējuma veikšanas un sniegšanas metodiku un pastāvīgi to pārskata, lai atspoguļotu visus attiecīgos zinātniskos faktorus. Tās gādā, lai šajā metodikā būtu atspoguļota pastāvošā prakse riska novērtēšanas jomā.
2. NODAĻA
ZINĀTNISKO KOMITEJU SASTĀVS
4. pants
Zinātnisko komiteju locekļu iecelšana
1. SCCS un SCHEER katra sastāv no ne vairāk kā 19 locekļiem. Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors nosaka katras komitejas locekļu skaitu atbilstoši konkrētajām vajadzībām.
2. Zinātnisko komiteju locekļus ieceļ Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, pamatojoties uz pierādītām zinātniskām zināšanām un pieredzi, ko kandidāti demonstrējuši noteiktās disciplīnās, un ņemot vērā vajadzību nodrošināt:
a) |
līdzsvaroti pārstāvētas speciālās zināšanas vienā vai vairākās attiecīgās komitejas kompetences jomās, lai kopīgi aptvertu pēc iespējas plašāku to disciplīnu klāstu, kuras ir svarīgas attiecīgās komitejas uzdevumu izpildei, un atspoguļotu zinātnisko problēmu un pieeju daudzveidību; |
b) |
neatkarību un interešu konflikta neesību; |
c) |
līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību; |
d) |
līdzsvarotu dzimumu pārstāvību. |
3. Zinātnisko komiteju locekļus izraugās no piemērotu kandidātu saraksta, kas izveidots pēc tam, kad Komisijas tīmekļa vietnē publicēts uzaicinājums paust ieinteresētību; saite uz šo tīmekļa vietni tiks norādīta arī Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (turpmāk “Ekspertu grupu reģistrs”).
4. Piemērotos kandidātus, kas ir iekļauti 3. punktā minētajā sarakstā, bet nav iecelti, iekļauj rezerves sarakstā. Rezerves sarakstu var izmantot, lai izraudzītos piemērotus kandidātus to locekļu aizstāšanai, kuru dalība komitejā ir beigusies saskaņā ar 5. panta 2. punktu vai nāves gadījumā.
5. Zinātnisko komiteju locekļu sarakstu publicē Ekspertu grupu reģistrā un dara pieejamu arī attiecīgajā Komisijas tīmekļa vietnē.
5. pants
Pilnvaru termiņš
1. Zinātnisko komiteju locekļus ieceļ uz pieciem gadiem. Viņi amata pienākumus pilda līdz aizstāšanai vai līdz atkārtotai iecelšanai.
2. Ja komisijas loceklis vairs neatbilst šā lēmuma 16. līdz 18. panta vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. panta nosacījumiem, vēlas atkāpties no amata vai vairs nespēj efektīvi piedalīties komitejas apspriedēs, Komisijas dienesti var minētā locekļa dalību izbeigt.
3. Ja komitejas locekļa dalība ir izbeigta saskaņā ar 2. punktu vai komitejas locekļa nāves gadījumā, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors uz atlikušo piecu gadu pilnvaru termiņa laiku ieceļ aizstājēju.
3. NODAĻA
ZINĀTNISKO KOMITEJU DARBĪBA
6. pants
Priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku vēlēšanas
1. Katra zinātniskā komiteja no locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus. Ievēlēšana notiek ar vienkāršu balsu vairākumu no kopējā locekļu skaita.
2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un tas ir pagarināms. Priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku piecu gadu pilnvaru termiņa laikā aizstāj uz atlikušo pilnvaru termiņa laiku.
3. Procedūra zinātniskās komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanām ir izklāstīta reglamentā, kas minēts 12. pantā.
7. pants
Balsošanas noteikumi
1. Katra zinātniskā komiteja pieņem lēmumu ar balsu vairākumu no kopējā tās locekļu skaita.
2. Aprēķinot 1. punktā minēto vairākumu, neņem vērā tos komitejas locekļus, kuri ir atkāpušies no amata vai kuru dalība ir izbeigta saskaņā ar 5. panta 2. punktu vai nāves gadījumā.
8. pants
Zinātnisko atzinumu sagatavošana
1. Komisijas dienesti var pieprasīt zinātniskajai komitejai pieņemt zinātnisko atzinumu noteiktā laikā.
2. Komisijas dienesti var pieprasīt pieņemt kopīgu atzinumu par jautājumiem, kas jāizskata abām komitejām.
3. Komisijas dienesti var organizēt konsultācijas, uzklausīšanu vai sadarbību ar citām zinātniskām struktūrām, ko tie uzskata par vajadzīgu komiteju atzinumu sagatavošanai.
9. pants
Ārējie eksperti
1. Komisijas dienesti var uzaicināt ārējus ekspertus, kā arī citu Savienības struktūru ekspertus, kuriem ir specifiskas zinātniskās zināšanas un kompetence attiecīgajā jomā, piedalīties zinātnisko komiteju, ieskaitot 10. pantā minēto darba grupu, darbā.
2. Ārējo ekspertu atlase notiek saskaņā ar 12. pantā minēto reglamentu.
10. pants
Darba grupas
1. Vienojoties ar Komisijas dienestiem, zinātniskās komitejas var izveidot īpašas darba grupas, kuru uzdevums ir sagatavot un izstrādāt komiteju zinātniskos atzinumus. Šīs darba grupas izveido īpaši tad, ja ir nepieciešams ārēju ekspertu atzinums konkrētā jautājumā.
2. Darba grupu sastāvā ir attiecīgās komitejas locekļi, un tajās var būt arī ārējie eksperti. Darba grupas vada kāds no zinātniskās komitejas locekļiem. Darba grupas priekšsēdētājs ir atbildīgs par darba grupas sasaukšanu un ziņošanu komitejai, un viņš var iecelt referentu no darba grupas dalībnieku vidus. Īpaši sarežģītu daudznozaru jautājumu risināšanai var iecelt vairākus referentus.
3. Ja jautājums ir kopīgs vairāk nekā vienai zinātniskajai komitejai, izveido kopīgu darba grupu, iekļaujot locekļus no abām komitejām un vajadzības gadījumā ārējos ekspertus.
11. pants
Praktikantu piedalīšanās
Vienojoties ar Komisijas dienestiem un saskaņā ar 12. pantā minēto reglamentu, zinātniskās komitejas var ļaut praktikantiem apmeklēt savas sanāksmes, lai veicinātu spēju veidošanu riska novērtējuma jomā.
12. pants
Reglaments
1. Pēc Komisijas dienestu priekšlikuma un vienojoties ar tiem, zinātniskās komitejas pieņem kopīgu reglamentu.
2. Reglaments nodrošina, ka zinātniskās komitejas savus uzdevumus veic, ievērojot izcilības, neatkarības un pārredzamības principus, kas noteikti Komisijas noteikumu par ekspertu grupām 4. nodaļā, vienlaikus ņemot vērā arī leģitīmus lūgumus ievērot komerciālo konfidencialitāti, kā arī riska novērtēšanas principus, ko Komisijas dienesti varētu noteikt, ņemot vērā gūto pieredzi un atbilstoši tās politikai šajā jomā.
3. Reglaments jo īpaši nosaka:
a) |
4. nodaļā noteikto principu piemērošanu; |
b) |
ieinteresēto personu dialoga procedūru, kā minēts 14. panta 3. punktā; |
c) |
procedūras zinātniskā atzinuma pieņemšanai un tūlītējas zinātniskās konsultācijas sniegšanai, kā minēts 3. panta 4. punktā; |
d) |
attiecības ar trešām personām, arī zinātniskajām organizācijām; |
e) |
citus sīki izstrādātus noteikumus par zinātnisko komiteju darbību, citstarp koordināciju starp komitejām. |
13. pants
Atšķirīgi viedokļi, koordinācija un sadarbība ar citām Savienības, valstu vai starptautiskām struktūrām
1. Attiecībās ar citām attiecīgām Savienības, valstu vai starptautiskām struktūrām, kas veic līdzīgus uzdevumus, zinātniskās komitejas Komisijas dienestiem palīdz:
a) |
agrīnā posmā apzināt vajadzības un iespējas koordinēt darbu un sadarbību, ieskaitot datu un informācijas apmaiņu, un iespējamās vai faktiskās atšķirības zinātniskajos atzinumos; |
b) |
novērst, risināt vai precizēt viedokļu atšķirības un izveidot un uzturēt sadarbības attiecības. |
2. Komisijas dienesti var pieprasīt veikt un organizēt zinātnisko komiteju kopīgu darbu, tostarp izstrādāt kopīgus atzinumus, ar Savienības, valstu vai starptautiskām struktūrām, kas veic līdzīgus uzdevumus.
3. Ja tiek konstatētas ievērojamas atšķirības zinātniskos jautājumos un attiecīgā struktūra ir kāda Savienības struktūra, tad attiecīgā zinātniskā komiteja pēc Komisijas dienestu pieprasījuma sadarbojas ar attiecīgo struktūru nolūkā novērst atšķirības vai iesniegt Komisijas dienestiem kopīgu dokumentu, kurā izskaidroti strīdīgie zinātniskie jautājumi un noteiktas attiecīgās datu neprecizitātes. Minēto dokumentu dara publiski pieejamu.
14. pants
Zinātnisko komiteju sekretariāts
1. Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts nodrošina sekretariātu zinātniskajām komitejām un to darba grupām, kā arī visām citām darbībām, kas attiecas uz šā lēmuma piemērošanu.
2. Sekretariāts ir atbildīgs par tāda zinātniskā un administratīvā atbalsta sniegšanu, kas nepieciešams, lai veicinātu zinātnisko komiteju efektīvu darbību, uzraudzītu reglamenta ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz izcilības, neatkarības un pārredzamības prasībām, nodrošinātu saziņu par komiteju darbībām un atbilstošu dialogu starp ieinteresētajām personām, jo īpaši organizētu uzklausīšanu par komiteju darbībām un gādātu par atzinumu un citu publisku dokumentu publicēšanu. Sekretariāts turklāt sniedz atbalstu komitejām, kā arī organizē un piemēro atzinumu kvalitātes kontroli, kā paredzēts reglamentā, ciktāl tas attiecas uz pilnīgumu, konsekvenci, skaidrību, atbilstību pieprasījumiem un redakcionālajiem standartiem.
3. Sekretariāts nodrošina zinātnisko komiteju darbību zinātnisko un tehnisko koordināciju un vajadzības gadījumā to darbību savlaicīgu koordināciju ar citām Savienības, valstu vai starptautiskām struktūrām, lai nodrošinātu, ka riska novērtēšana attiecībā uz kopīgiem aktuāliem jautājumiem tiek veikta konsekventi, kā arī reglamentā noteiktās ieinteresēto personu dialoga procedūras piemērošanu un saziņu par komiteju darbībām.
15. pants
Īpaša piemaksa
1. Zinātnisko komiteju locekļiem un ārējiem ekspertiem ir tiesības saņemt īpašu piemaksu par sagatavošanas darbu un personīgu vai attālinātu (izmantojot elektroniskus līdzekļus) piedalīšanos komiteju un darba grupu sanāksmēs un citos pasākumos, kas saistīti ar šā lēmuma piemērošanu un ko organizē Komisijas dienesti, kā arī par referenta darbu konkrētā jautājumā, kā paredzēts II pielikumā.
2. Komiteju locekļu un ārējo ekspertu ceļa un attiecīgā gadījumā uzturēšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar zinātnisko komiteju darbībām, atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem. Minētos izdevumus atlīdzina atbilstīgi gada budžetam, ko zinātniskajām komitejām piešķīruši atbildīgie Komisijas dienesti.
4. NODAĻA
PRINCIPI
16. pants
Neatkarība
1. Zinātnisko komiteju locekļus un ārējos ekspertus ieceļ amatā privātpersonu statusā. Viņi savus pienākumus nevar deleģēt nevienai citai personai.
2. Zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti darbojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Tādēļ viņi iesniedz interešu deklarāciju, kurā norāda visas intereses, kuras var apdraudēt viņu neatkarību vai par kurām var pamatoti uzskatīt, ka tās apdraud viņu neatkarību, kā arī visus attiecīgos apstākļus, kas attiecas uz viņu tuviniekiem.
3. Interešu deklarācijas iesniedz rakstiski pirms iecelšanas par zinātniskās komitejas locekli vai par ārēju ekspertu un pēc tam katru gadu. Šīs deklarācijas atjaunina, ja tas nepieciešams apstākļu maiņas dēļ.
4. Zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti katrā sanāksmē paziņo par jebkādām īpašām interesēm, kuras var apdraudēt viņu neatkarību vai par kurām var pamatoti uzskatīt, ka tās apdraud viņu neatkarību attiecībā uz darba kārtības jautājumiem. Tādu pašu prasību mutatis mutandis piemēro, kādā no zinātniskajām komitejām sākot rakstisku procedūru.
17. pants
Konfidencialitāte
(1) Zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti neizpauž informāciju, kas iegūta, piedaloties zinātnisko komiteju vai darba grupu darbā vai citās ar šā lēmuma piemērošanu saistītās darbībās. Šajā nolūkā tie paraksta konfidencialitātes deklarāciju.
(2) Zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti ievēro Komisijas drošības noteikumus Eiropas Savienības klasificētās informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (3) un (ES, Euratom) 2015/444 (4). Ja šie pienākumi netiek izpildīti, Komisijas dienesti var veikt visus atbilstošos pasākumus.
18. pants
Saistības
Zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti apņemas darboties neatkarīgi, sabiedrības interesēs un aktīvi piedalīties zinātnisko komiteju darbā. Šajā nolūkā tie paraksta saistību deklarāciju.
19. pants
Pārredzamība
1. Zinātnisko komiteju darbības veic, nodrošinot augstu pārredzamību. Komisijas dienesti visus attiecīgos dokumentus, piemēram, darba kārtības, protokolus un dalībnieku iesniegumus, publicē īpašā tīmekļa vietnē; arī Ekspertu grupu reģistrā tiks norādīta saite uz šo tīmekļa vietni. Konkrētāk, Komisijas dienesti bez liekas kavēšanās savā tīmekļa vietnē publisko:
a) |
zinātniskajām komitejām adresētus lūgumus sniegt atzinumus; |
b) |
zinātnisko komiteju sanāksmju darba kārtības un protokolus un darba grupu sanāksmju protokolus; |
c) |
zinātnisko komiteju pieņemtos zinātniskos atzinumus, ieskaitot mazākuma viedokļus un to darba grupu dalībnieku vārdus un uzvārdus, kuri piedalījušies attiecīgā atzinuma sagatavošanā; attiecībā uz mazākuma viedokļiem norāda attiecīgos komitejas locekļus; |
d) |
zinātnisko komiteju reglamentu; |
e) |
zinātnisko komiteju locekļu vārdus un uzvārdus, kā arī katra locekļa īsu dzīves aprakstu (CV); |
f) |
zinātnisko komiteju locekļu un ārējo ekspertu interešu, konfidencialitātes un saistību deklarācijas. |
2. Darba grupas locekļu vārdus, uzvārdus un interešu deklarācijas publisko Komisijas tīmekļa vietnē pēc tam, kad ir publicēts atzinums, kura sagatavošanā viņi ir piedalījušies.
Izņēmumi attiecībā uz publicēšanas prasību iespējami tad, ja dokumenta izpaušana kaitētu publisku vai privātu interešu aizsardzībai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (5) prasībām, jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi un komercnoslēpumu.
5. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
20. pants
Zinātnisko komiteju aizstāšana
Neskarot 21. pantu, esošās zinātniskās komitejas, kas izveidotas ar Lēmumu 2008/721/EK, aizstāj ar zinātniskajām komitejām, kas izveidotas ar šā lēmuma 1. pantu, šādi:
a) |
Patērētāju drošības zinātniskā komiteja aizstāj komiteju ar tādu pašu nosaukumu; |
b) |
Veselības, vides un jaunā riska zinātniskā komiteja aizstāj Veselības un vides apdraudējuma zinātnisko komiteju un Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātnisko komiteju. |
21. pants
Pārejas noteikumi
Visas zinātniskās komitejas, kas izveidotas ar Lēmumu 2008/721/EK, turpina darboties saskaņā ar minētā lēmuma attiecīgajiem noteikumiem, un to locekļi paliek amatā, līdz tiek iecelti ar šo lēmumu izveidoto zinātnisko komiteju locekļi.
22. pants
Atcelšana
1. Lēmums 2008/721/EK tiek atcelts.
2. Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu. Atsauces uz komitejām, kas izveidotas ar atcelto lēmumu, uzskata par atsaucēm uz komitejām, kas izveidotas ar šo lēmumu.
Briselē, 2015. gada 7. augustā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
(1) Komisijas Lēmums 2008/721/EK (2008. gada 5. septembris), ar ko izveido zinātnisko komiteju un ekspertu padomdevēju struktūru patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā un atceļ Lēmumu 2004/210/EK (OV L 241, 10.9.2008., 21. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(3) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).
(4) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
I PIELIKUMS
Kompetences jomas
1. |
Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS).
SCCS pēc Komisijas dienestu pieprasījuma sniedz atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar veselības un drošības riskiem, jo īpaši ķīmiskiem, bioloģiskiem, mehāniskiem un citiem fiziskiem riskiem, ko rada:
|
2. |
Veselības, vides un jaunā riska zinātniskā komiteja (SCHEER).
SCHEER pēc Komisijas dienestu pieprasījuma sniedz atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar veselības, vides un jauniem riskiem. Konkrētāk, komiteja sniedz atzinumus par jautājumiem, kas attiecas uz iespējamu un jaunatklātu veselības un vides risku, un par plašiem, sarežģītiem vai starpnozaru jautājumiem, kam vajadzīgs visaptverošs riska novērtējums attiecībā uz patērētāju drošību vai sabiedrības veselību, un par saistītiem jautājumiem, kurus neizskata citas Savienības riska novērtēšanas struktūras. Darbības joma ietver, piemēram, iespējamu risku, kas saistīts ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, jaunas tehnoloģijas, piemēram, nanotehnoloģijas, medicīnas ierīces, ieskaitot tādas ierīces, kurās integrētas dzīvnieku un/vai cilvēka izcelsmes vielas, audu inženieriju, asins pagatavojumus, auglības mazināšanu, tādus fiziskos apdraudējumus kā troksnis un elektromagnētiskie lauki, riska faktoru mijiedarbību, sinerģisko ietekmi, kumulatīvo ietekmi un metodes jaunu risku novērtēšanai. Tai var arī lūgt izskatīt riskus, kas attiecas uz sabiedrības veselības faktoriem un netransmisīvām slimībām. SCHEER sniedz arī atzinumus par risku, kas saistīts ar piesārņotājiem vidē un citiem bioloģiskiem vai fiziskiem faktoriem vai mainīgiem fiziskajiem apstākļiem, kam var būt negatīva ietekme uz vidi un veselību, piemēram, saistībā ar gaisa kvalitāti, ūdeni, atkritumiem un augsni, kā arī atzinumus par dzīves cikla vides novērtējumu. Neskarot kompetenci, kas piešķirta Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) un citām Savienības struktūrām, kuras veic riska novērtēšanu, komitejai var arī lūgt izskatīt jautājumus, kas saistīti ar tādu ķīmisko, bioķīmisko un bioloģisko savienojumu, arī biocīdu, toksiskuma un ekotoksiskuma izvērtēšanu, kuru izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību un vidi. Turklāt komiteja nodarbosies arī ar jautājumiem, kas attiecas uz ķīmisko vielu, arī ķīmisko vielu maisījumu, veselības un vides riska novērtēšanas metodoloģiskajiem aspektiem, lai vajadzības gadījumā sniegtu precīzus un konsekventus ieteikumus savā kompetences jomā un ieguldījumu attiecīgo jautājumu risināšanā ciešā sadarbībā ar citām Eiropas aģentūrām. |
II PIELIKUMS
Īpašā piemaksa
1. |
Komiteju darbs efektīvi palīdz uzlabot sabiedrības veselību un aizsargāt iedzīvotājus un vidi. Tas tiek panākts, izvērtējot jaunākos pieejamos zinātniskos datus, lai sniegtu Komisijai pamatotu un savlaicīgu uz pierādījumiem balstītu riska novērtējumu un zinātniskus ieteikumus Savienības politikas un tiesību aktu izstrādei un uzraudzībai attiecībā uz sabiedrības veselību, patērētāju drošību un vides riskiem. Komiteju sniegtās konsultācijas ir specifiskas un pēc būtības tādas, bez kurām attiecīgā Savienības politika nevarētu sasniegt savus mērķus, tādēļ zinātnisko komiteju locekļiem un ārējiem ekspertiem ir tiesības uz īpašu piemaksu, kā noteikts Komisijas Lēmumā C(2014) 2220. |
2. |
Zinātnisko komiteju locekļiem un ārējiem ekspertiem ir tiesības uz īpašu piemaksu, kas ir atlīdzība par viņu dalību klātienē vai attālināti komiteju un darba grupu sanāksmēs un citos pasākumos, kurus Komisijas dienesti organizē saistībā ar šā lēmuma piemērošanu, kā arī par sagatavošanas darbu, kas saistīts ar minētajām sanāksmēm vai pasākumiem. Īpašā piemaksa ir ne vairāk kā 450 EUR kā dienas vienības izmaksas par katru pilnu darbdienu. Kopējo piemaksu aprēķina un noapaļo uz augšu līdz summai, kas atbilst tuvākajai pusei darbdienas. |
3. |
Ja zinātnisko komiteju locekļi un ārējie eksperti darbojas kā referenti, viņiem ir tiesības saņemt īpašu piemaksu kā atlīdzību par paveikto darbu. Šo īpašo piemaksu aprēķina atkarībā no darba paveikšanai vajadzīgo darbdienu skaita. Darbdienu skaita aprēķinu koriģē atbilstoši darba apjomam saistībā ar attiecīgā jautājuma sarežģītību, to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai izstrādātu atzinumu, to, vai ir pieejami dati un zinātniskā literatūra par šo jautājumu un cik daudz to ir, cik daudz informācijas jāsavāc un jāapstrādā, un to, cik daudz apspriežu ar ieinteresētajām personām un sabiedrisku apspriešanu, kā arī kontaktu ar citām struktūrām ir vajadzīgs un cik sarežģīts ir šis process, ņemot vērā šādus indikatīvus kritērijus:
|
ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/1514/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)