(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (3) izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (4) izveido noteikumus par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

(2)

Kaut arī Regulas (ES) 2021/2115 un (ES) 2021/2116 dalībvalstīm dod ievērojamu elastību un potenciāli spēj samazināt lauksaimnieku administratīvo slogu, pirmais gads, kad minētās regulas sāktas konkrēti piemērot ar KLP stratēģiskajiem plāniem, ir skaidri parādījis, ka nodrošināt KLP stratēģisko plānu īstenošanas efektivitāti un samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu un ar konkrētu prasību izpildes kontroli, labāk varēs ar dažām nelielām korekcijām, kuras KLP tiesiskajā regulējumā izdarāmas Savienības līmenī.

(3)

Lauksaimniekus turklāt piemeklējušas neredzēti daudzas grūtības un liela nenoteiktība. Konkrētāk, pēdējiem gadiem bijis raksturīgs būtisks skaits ekstrēmu meteoroloģisko notikumu, tādu kā sausums un plūdi dažādās Savienības daļās. Minētie notikumi ietekmē produkcijas apjomu un ieņēmumus un tiem ir arī būtiska ietekme uz parasto agronomisko praksi un kalendāru. Augstās enerģijas un resursu cenas un nenoteiktība, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, dzīves dārdzība, inflācija, graudaugu produkcijas vērtības kritums 2023. gadā un izmaiņas starptautiskās tirdzniecības plūsmās – tas viss ir radījis vēl lielāku nenoteiktību un spiedienu uz lauksaimniekiem. Minēto notikumu vienlaicīgums rada nopietnu spiedienu uz lauksaimniekiem kā dabas resursu apsaimniekotājiem un ekonomikas dalībniekiem pielāgot savu saimniecību pārvaldību un agronomisko praksi.

(4)

Tāpēc daži Regulu (ES) 2021/2115 un (ES) 2021/2116 noteikumi ir jāpārskata un jāvienkāršo, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var labāk pielāgot savus KLP stratēģiskos plānus lauksaimnieku vajadzībām un dot viņiem lielāku elastību lauksaimnieciskās darbības veikšanā, ņemot vērā augošos izaicinājumus, laikapstākļu neprognozējamību un ekonomisko nenoteiktību.

(5)

Regulas (ES) 2021/2115 13. pants dalībvalstīm prasa nodrošināt, lai visās lauksaimniecības platībās, arī attiecībā uz zemi, ko ražošanai vairs neizmanto, tiktu saglabāts labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstīm ir pienākums lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem par katru minētās regulas III pielikumā norādīto laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu valsts vai reģiona līmenī noteikt minimālos standartus, kuri ir saskaņā ar LLVS standartu galveno mērķi, kas norādīts minētajā pielikumā. LLVS 5., 6. un 7. standarta izvirzītos augsnes aizsardzības un augsnes kvalitātes mērķus ietekmē daudzi faktori, piemēram, augsnes tips, kultūraugu izvēle, klimatiskie un laika apstākļi un agrākais un tagadējais zemes izmantojums un lauksaimnieciskās sistēmas, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība, kas prasa atšķirīgu pieeju dažām darbībām. Pieredze rāda, ka var būt situācijas, kad zināmu prasību, piemēram, augsnes apstrādes ierobežojumu vai sējas perioda noteikšana, pienācīgi neņemot vērā minētos faktorus, var negatīvi ietekmēt dažu tipu augsnes vai noteiktus kultūraugus un pat radīt risku, kas ir pretrunā augsnes aizsardzības mērķim. LLVS 9. standarts nosaka aizliegumu pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus, kas Natura 2000 tīklā atzīti par vidiski jutīgiem. Tomēr pieredze rāda, ka var būt ārkārtas situācijas, kurās šādi vidiski jutīgi ilggadīgie zālāji tiek bojāti, piemēram, to izdara savvaļas dzīvnieki vai invazīvas sugas, un šādu situāciju labošanai var būt vajadzīgi pienācīgi pasākumi, lai atjaunotu ilggadīgos zālājus, tostarp izņēmumi no attiecīgo platību aparšanas aizlieguma, lai nodrošinātu, ka LLVS 9. standarta prasības veicina sugu un to dzīvotņu aizsardzību.

(6)

Aizvien biežāk iestājas ekstremāli meteoroloģiskie notikumi un tiek konstatēti par vidiski jutīgiem atzītu ilggadīgo zālāju postījumi, kurus nodarījuši savvaļas dzīvnieki vai invazīvas sugas, un tāpēc dalībvalstīm aizvien biežāk jārisina konkrētas problēmas, ar kādām saskaras lauksaimnieki, piemērojot LLVS 5., 6., 7. un 9. standarta prasības. Bez tam pastāv risks, ka minētās prasības varētu izrādīties nesamērīgas ar savu faktisko devumu LLVS 5., 6. un 7. aizsardzības standartu sasniegšanā un to sugu un dzīvotņu aizsargāšanas mērķi, ko prasa LLVS 9. standarts. Lai šādas situācijas nepieļautu, būtu jāatļauj dalībvalstīm noteikt tādus konkrētus atbrīvojumus no LLVS 5., 6., 7. un 9. standarta prasībām, lai risinātu konkrētas problēmas minēto LLVS standartu piemērošanā, kurus nosaka, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, tādiem kā augsnes tips, kultūraugu veids, konkrētā lauksaimnieciskā sistēma vai ilggadīgo zālāju postījumi, kurus var būt nodarījuši inter alia savvaļas dzīvnieki vai invazīvās sugas. Minētie atbrīvojumi būtu jāatiecina tikai uz ierobežotām platībām, un tiem nevajadzētu būtiski mazināt minēto standartu devumu Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā norādīto galveno mērķu sasniegšanā.

(7)

Laikapstākļi un to ietekme uz lauksaimniecības platību stāvokli var lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem traucēt kādā konkrētā gadā izpildīt LLVS standartu prasības, piemēram, ievērot darbību termiņus un atļautos laikposmus. Lai nepieļautu situāciju, kurā lauksaimniekiem šādu prasību dēļ ir pienākums, piemēram, pabeigt sēju līdz kādam noteiktam datumam, bet attiecīgā gada laikapstākļi liedz izdarīt vajadzīgās darbības vai tās ir iespējamas vienīgi, nodarot būtisku kaitējumu augsnei, piemēram, izraisot augsnes sablīvēšanos, dalībvalstīm būtu jāspēj, piemērojot minimālos labas lauksaimniecības prakses un vides apstākļu standartus, ievērojot Regulu (ES) 2021/2115, paredzēt pagaidu atkāpes no minētajām prasībām. Šādas pagaidu atkāpes būtu jāattiecina vienīgi uz lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem vai apgabaliem, kurus skāruši minētie laikapstākļi, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr tas ir strikti nepieciešams.

(8)

Regula (ES) 2021/2115 nosaka virkni elementu un rīku, kurus dalībvalstis var izmantot, lai sasniegtu minētās regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi palīdzēt apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas. Viens no šiem elementiem ir nosacījumu sistēma. Jo īpaši, LLVS 8. standarts, kā uzskaitīts minētās regulas III pielikumā, ietver vairākas prasības, to vidū pienākumu noteiktu aramzemes daļu atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām un iezīmēm. LLVS 8. standarta galvenais mērķis ir ar ražošanu nesaistītu elementu un teritorijas uzturēšana, lai uzlabotu saimniecības bioloģisko daudzveidību. Dalībvalstis var arī izstrādāt minēto mērķi atbalstošas intervences, piemēram, ekoshēmas, lai aptvertu darbības, ievērojot Regulas (ES) 2021/2115 31. pantu. Pieredze ir apliecinājusi, ka saistībā ar problēmām un neskaidrībām, kādas rodas, ja nevēlami notikumi iestājas vienlaikus ar ekonomisku nenoteiktību, ir jāpielāgo līdzsvars starp dažādajiem politikas instrumentiem, kuri veicina bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un uzlabošanu, lai lauksaimnieki atkarībā no viņu saimniecības konkrētās situācijas varētu elastīgāk ndrošināt devumu minētā mērķa sasniegšanā un lai šāds devums tiktu finansiāli labāk kompensēts.

(9)

Konkrētāk, tā kā pienākums daļu aramzemes atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām un iezīmēm pašlaik ir paredzēts LLVS 8. standarta pirmajā prasībā, kā uzskaitīts Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā, lauksaimniekiem, kuri piesakās uz minētās regulas 70., 71. un 72. panta tiešajiem maksājumiem un intervencēm, šī prasība ir jāizpilda bez jebkādas kompensācijas par izmaksām vai negūtajiem ienākumiem. Dažos gadījumos tas var radīt būtisku finansiālu slogu attiecīgajiem lauksaimniekiem un labuma guvējiem, sevišķi ja ņem vērā to, ka aramzemi, kas saskaņā ar LLVS 8. standarta pirmo prasību atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai iezīmēm, nav iespējams izmantot augkopībai vai lopkopībai. Ņemot vērā sloga smagumu un tā sekas dažiem lauksaimniekiem, kā arī viņus piemeklējušās neredzēti daudzās grūtības un lielo nenoteiktību, vajadzību pēc tā, lai uz aramzemes būtu arī ar ražošanu nesaistītas platības un iezīmes, varētu labāk atrisināt, izmantojot lielāku elastību piedāvājošu instrumentu un – vēl svarīgāk – piedāvājot stimulu, kas kompensētu vismaz daļu no izmaksām un negūtajiem ienākumiem, kuri ir ar šādām neražojošām platībām un iezīmēm saistīti. Attiecīgi Regulas (ES) 2021/2115 31. pants būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis sniedz atbalstu ekoshēmām, kas aptver šādu praksi uz aramzemes: ar ražošanu nesaistītu platību, piemēram, papuvē esošas zemes, uzturēšanu un jaunu ainavas elementu veidošanu.

(10)

Vienlaikus būtu jāpielāgo ar Regulu (ES) 2021/2115 izveidotā nosacījumu sistēma, svītrojot pienākumu veltīt daļu no aramzemes ar ražošanu nesaistītām platībām un iezīmēm no LLVS 8. standarta, kā uzskaitīts minētās regulas III pielikumā. Pienākums saglabāt ainavas iezīmes un aizliegums cirpt dzīvžogus un cirst kokus putnu pārošanās un ligzdošanas sezonā, kas pašlaikir daļa no LLVS 8. standarta prasībām, būtu jāsaglabā kā nosacījumu sistēmas daļa, kas nodrošina esošo ainavas iezīmju saglabāšanu lauksaimniecības platībās.

(11)

Būtu dalībvalstīm jādod lielāka elastība attiecībā uz grozījumu izdarīšanu savos KLP stratēģiskajos plānos, vienlaikus nodrošinot to stabilitāti un pārvaldāmību, kā arī grozījumu izdarīšanas procesa administratīvo efektivitāti. Pieredze rāda, ka var būt sarežģīti gan ELGF, gan ELFLA īpašās prasības izpildīt ar vienu vienīgu grozījumu pieprasījumu. Tomēr kalendārajā gadā iespējamo grozīšanas reižu skaits būtu jāierobežo, lai nodrošinātu, ka lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem ir pietiekami daudz laika grozījumu prasības izpildīt, kā arī lai ierobežotu dalībvalstīm uzlikto administratīvo slogu un ļautu Komisijai minēto grozījumu saderību ar Regulā (ES) 2021/2115 un Regulā (ES) 2021/2116 noteikto Savienības tiesisko regulējumu novērtēt minētajā regulējumā noteiktajos termiņos. Minēto iemeslu dēļ KLP stratēģisko plānu grozījumu pieprasījumu maksimālais skaits būtu jāpalielina līdz diviem grozījumu pieprasījumiem kalendārajā gadā, papildus vēl trim KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumiem, ko var iesniegt saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 7. punktu.

(12)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 120. pantu dalībvalstīm ir pienākums novērtēt, vai to KLP stratēģiskie plāni ir jāgroza, ja tiek grozīts kāds no minētās regulas XIII pielikumā uzskaitītajiem leģislatīvajiem aktiem, un noteiktā termiņā paziņot Komisijai šādu novērtējumu iznākumu. Tā kā minētais pienākums ir izrādījies dalībvalstīm apgrūtinošs un pūliņiem, kas tām citādi šādā novērtēšanā jāiegulda atlikušajā pašreizējo KLP stratēģisko plānu plānošanas periodā, vajadzētu būt iespējami maziem, minētais pienākums nebūtu jāpiemēro XIII pielikumā uzskaitīto leģislatīvo aktu grozījumiem, kuri stājas spēkā pēc 2025. gada 31. decembra.

(13)

Pieredze liecina, ka daudzu nelabvēlīgu notikumu vienlaicīga iestāšanās lauksaimniekiem met izaicinājumu, kas prasa izrādīt lielāku elastību un vienkāršot KLP stratēģisko plānu īstenošanu attiecībā uz dažiem Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā norādītajiem LLVS standartiem.

(14)

LLVS 6. standarta, kā uzskaitīts Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā, galvenais mērķis ir nodrošināt augsnes aizsardzību visjutīgākajos periodos, nosakot minimālo augsnes segumu prasību, kāds augsnei šādos periodos neļauj palikt kailai. Minētā LLVS standarta prasību izstrādi un īstenošanu lielākā mērā nekā citu LLVS standartu gadījumā ietekmē plašs faktoru diapazons. Konkrētāk, minimālo augsnes segumu var nodrošināt ar dažādiem līdzekļiem, kas ir atkarīgi ne tikai no augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, bet arī no tādiem faktoriem kā kultūraugu izvēle un veģetācijas perioda ilgums attiecīgajā gadā. Turklāt atkarībā no specifiskiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem perioda jutīgums var izpausties dažādi. Bez tam, izdarot ar ražošanu saistītas izvēles un jo īpaši pieņemot lēmumus par sēju, lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem jāspēj LLVS 6. standarta prasību ievērošanu saskaņot ar neprognozējamiem laikapstākļiem. Ņemot vērā minētos faktorus, dalībvalstīm būtu jāspēj LLVS 6. standarta prasības pārvaldīt elastīgāk nekā citu LLVS standartu prasības un tādā veidā, kas nodrošina prasību izpildes ieguldījumu minētā standarta galvenā mērķa sasniegšanā, vienlaikus ņemot vērā virkni faktoru, piemēram, augsnes un klimatiskos apstākļus.

(15)

Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm pašām noteikt minētā LLVS 6. standarta galvenos elementus un apkopot tos KLP stratēģiskajos plānos saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 109. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tāpēc Komisijai saskaņā ar minētās regulas 13. panta 1. punktu, 109. panta 2. punktu un 118. un 119. pantu būtu jānodrošina, ka LLVS 6. standarta galvenie elementi, kā noteikušas dalībvalstis, kopumā atbilst minētā LLVS standarta galvenajam mērķim.

(16)

LLVS 7. standarta galvenais mērķis, kā uzskaitīts Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā, ir saglabāt augsnes potenciālu. Ņemot vērā to, ka kultūraugu dažādošana arī var palīdzēt saglabāt augsnes potenciālu un vienlaikus ir dažiem lauksaimniekiem vienkāršāk īstenojama, ņemot vērā daudzos noslogojumus un problēmas, ar kurām viņi pašlaik saskaras, dalībvalstīm būtu jāspēj atļaut lauksaimniekiem nodrošināt atbilstību LLVS 7. standarta prasībām arī ar kultūraugu dažādošanu. Tāpēc būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz kultūraugu dažādošanu.

(17)

Ir svarīgi, lai KLP, izmantojot nosacījumu sistēmas prasības, turpinātu veicināt Regulas (ES) 2021/2115 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā noteikto vidisko mērķu sasniegšanu. Svarīgi ir arī tas, lai tiktu nodrošināta minēto prasību stabilitāte kā kopīgs pamats dalībvalstīm un lauksaimniekiem. Tāpēc Regulas (ES) 2021/2115 nosacījumu sistēmas prasības būtu jāturpina piemērot attiecībā uz visiem lauksaimniekiem. Tomēr administratīvais slogs, kas saistīts ar minēto nosacījumu sistēmas prasību izpildes kontroli, kuru nosaka Regula (ES) 2021/2116, mazajiem lauksaimniekiem un valsts pārvaldes iestādēm var būt nesamērīgi liels. Tāpēc papildus LLVS 6., 7. un 8. standarta elastīguma iespējām būtu jāatvieglo mazajiem lauksaimniekiem un valstu pārvaldes iestādēm uzliktais slogs, kas saistīts ar Regulas (ES) 2021/2116 prasīto kontroli. Tāpēc lauksaimnieki, kuru saimniecībā nav vairāk par 10 hektāriem lauksaimniecības platības, būtu jāatbrīvo no nosacījumu sistēmas kontroles attiecībā uz Savienības tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību ievērošanu un labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli. Tā kā šādi mazie lauksaimnieki veido 65 % no KLP atbalsta labuma guvējiem, bet viņu saimniecību platība ir tikai aptuveni 10 % no kopējās lauksaimniecības platības, minētais atbrīvojums vienkāršotu darbu daudziem lauksaimniekiem un valstu pārvaldes iestādēm, būtiski nemazinot nosacījumu prasību sistēmas devumu mērķu sasniegšanā.

(18)

Tā kā mazo lauksaimnieku apsaimniekotā lauksaimniecības platība ir ierobežota un viņiem noteiktie sodi kopumā ir mazi, šādu sodu piemērošana varētu uzlikt nesamērīgu slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Tāpēc mazie lauksaimnieki, kuri ir atbrīvoti no nosacījumu sistēmas kontroles, būtu jāatbrīvo arī no administratīvajiem sodiem par nosacījumu sistēmas prasību neizpildi.

(19)

Lai nepieļautu pārmērīgas administratīvās izmaksas un noslogojumus, kas saistīti ar nosacījumu sistēmas un savstarpējās atbilstības kontroli, labuma guvēji, kuri platībatkarīgos maksājumus saņem gan saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 prasīto KLP stratēģisko plānu, gan saskaņā ar lauku attīstības programmu, ko līdz 2025. gada 31. decembrim īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5), un uz kuriem tāpēc attiecas nosacījumu sistēmas kontroles saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116, būtu jāatbrīvo no savstarpējās atbilstības kontroles un sodu piemērošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (6).

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, novērst daudzās grūtības un lielo nenoteiktību, ar ko saskaras lauksaimnieki, pārskatot un vienkāršojot dažus Regulas (ES) 2021/2115 un (ES) 2021/2116 noteikumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Tāpēc Regula (ES) 2021/2115 un (ES) 2021/2116 būtu attiecīgi jāgroza.

(22)

Lai nodrošinātu to, ka pasākumi, kas noteikti šajā regulā attiecībā uz LLVS 6., 7. un 8. standartu, kā uzskaitīts Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā, tiktu raiti īstenoti, ir jānosaka pārejas noteikumi attiecībā uz KLP stratēģisko plānu grozījumiem, kurus dalībvalstis 2024. gadā Komisijai uz apstiprināšanu iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 119. pantu, un attiecībā uz minēto grozījumu ietekmi 2024. gadā, pirms vēl Komisija tos ir apstiprinājusi.

(23)

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt lauksaimniekiem lielāku elastību, lai viņi varētu veikt savu lauksaimniecisko darbību, ņemot vērā pieaugošās problēmas, laika apstākļu neparedzamību un ekonomisko nenoteiktību, ar ko viņi saskaras, un to, ka steidzami ir jārisina šo nepieredzēti daudzo grūtību un neskaidrību ietekme, tiek uzskatīts par lietderīgu piemērot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(24)

Lai iecerētos pasākumus varētu īstenot raiti un steidzamā kārtā, ņemot vērā lauksaimniekus piemeklējušās nepieredzēti daudzās grūtības un lielo nenoteiktību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(25)

Lai neuzliktu nesamērīgu administratīvo slogu mazajiem lauksaimniekiem un valsts iestādēm, atbrīvojums no sodiem par nosacījumu sistēmas prasību neievērošanu un atbrīvojums no sodiem par savstarpējās atbilstības prasību neievērošanu 2024. pieprasījumu gada gadījumā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku.

(26)

Ņemot vērā to, ka 2024. pieprasījumu gads ir sācies 2024. gada 1. janvārī, pasākumus, kas noteikti šajā regulā attiecībā uz LLVS 6., 7. un 8. standartu, kā uzskaitīts Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā, būtu jāpiemēro jau attiecībā uz 2024. pieprasījumu gadu, lai dotu dalībvalstīm iespēju minētos pasākumus piemērot sākot no minētā pieprasījumu gada,

1)

regulas 4. pantu groza šādi:

2)

regulas 13. pantu groza šādi:

3)

regulas 31. pantā iekļauj šādu punktu:

4)

regulas 119. panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu var iesniegt divas reizes kalendārajā gadā, ja vien šajā regulā nav noteikti izņēmumi vai Komisija saskaņā ar 122. pantu nav noteikusi izņēmumus. Turklāt KLP stratēģiskā plāna laikposma gaitā var iesniegt vēl trīs KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumus. Šis punkts netiek piemērots grozīšanas pieprasījumiem, ar kuriem iesniedz trūkstošos elementus saskaņā ar 118. panta 5. punktu.”;

5)

regulas 120. pantā pievieno šādu daļu:

“Šā panta pirmo daļu nepiemēro XIII pielikumā uzskaitīto tiesību aktu grozījumiem, kuri stājas spēkā pēc 2025. gada 31. decembra.”;

6)

regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

1)

regulas 83. pantu groza šādi:

2)

regulas 84. pantā pievieno šādu punktu:

3)

regulas 104. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu: