I PIELIKUMS

TO KOKMATERIĀLU UN KOKA IZSTRĀDĀJUMU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS FLEGT LICENCĒŠANA

FLEGT licencēšana attiecas uz šādiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, ja tie paredzēti eksportam uz Savienību. Tomēr, ja Kotdivuāras noteikumi aizliedz konkrētu kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksportu, par tiem nevar saņemt FLEGT licenci.

HS kodi	Preču apraksts
4403	Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
4406	Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka
4407	Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm
4408	Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm
44 09	Kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas) ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā
	ex ex 44 09 21
44 10	Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes (piemēram, vafeļplātnes) no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām
44 12	Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli
	ex ex 44 12 10
44 15	Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka
44 17	Koka darbarīki, to korpusi un rokturi, slotu un suku koka daļas un rokturi; koka kurpju liestes un izstiepēji
44 18	Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas
	ex ex 44 18 73
	ex ex 44 18 91
44 19	Galda un virtuves piederumi no koka
	ex ex 44 19 11
	ex ex 44 19 12
	ex ex 44 19 19
44 20	Koka intarsijas un inkrustācijas; lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem vai galda piederumiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem; koka statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi; koka mēbeles, kas nav minētas 94. nodaļā
44 21	Citi koka izstrādājumi
	ex ex 44 21 91
94 03 30	Koka mēbeles birojiem
94 03 40	Koka mēbeles virtuvēm
94 03 50	Koka mēbeles guļamistabām
94 03 60	Citādas koka mēbeles
94 03 91	Daļas no koka
94 06 10	Saliekamās būvkonstrukcijas no koka

II PIELIKUMS

LIKUMĪGI RAŽOTU KOKMATERIĀLU DEFINĪCIJA

III PIELIKUMS

LIKUMĪGUMA PĀRBAUDES SISTĒMAS APRAKSTS

SATURA RĀDĪTĀJS

1.	Vispārīgi noteikumi

2.	LPS komponenti

3.	LPS darbības joma 3.1. Kokmateriālu ieguves avoti, uz kuriem attiecas LPS 3.2. Tirgi, uz kuriem attiecas LPS 3.3. LPS iesaistītie dalībnieki 3.4. Darbības, uz kurām attiecas LPS

4.

Kontrole un pārbaude 4.1. Kontrole 4.1.1. Likumīguma kontrole 4.1.2. Izsekojamības kontrole 4.2. Pārbaude 4.2.1. Pārbaudes mērķi 4.2.2. Pārbaudes aģentūras 4.2.3. Pārbaudes rokasgrāmata 4.2.4. Revīzijas līgums 4.2.5. Pārbaudes plāns un darbības 4.2.6. Ievirzes sanāksme 4.2.7. Revīzijas darbības 4.2.8. Nobeiguma sanāksme 4.2.9. Revīzijas ziņojums 4.2.10. Lēmuma par likumīgumu pieņemšana 4.2.11. Lēmumu par izsekojamību pieņemšana 4.2.12. Īpašas vai papildu revīzijas

5.	Privāto un publisko sertifikātu atzīšana

6.	Datu pārvaldības sistēma

7.	Neatbilstības gadījumu izskatīšana

8.	FLEGT licenču un likumīguma sertifikātu izdošana

9.	Neatkarīga revīzija

10.	Neatkarīga novērošana

11.	Sūdzību pārvaldības sistēma

1.   Vispārīgi noteikumi

Kotdivuāras likumīguma pārbaudes sistēmas mērķis ir nodrošināt kokmateriālu un koka izstrādājumu (šajā pielikumā “kokmateriāli”) likumīgumu. FLEGT licence ir nepieciešama attiecībā uz visu kokmateriālu eksportu uz Savienības valstīm saskaņā ar I pielikumā iekļauto izstrādājumu sarakstu. Attiecībā uz citām valstīm saskaņā ar LPS prasībām tiks izdots publisks sertifikāts, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu un izsekojamību.

LPS pamatā ir spēkā esošie valsts tiesību akti. Tajā ir integrēta arī valsts sistēma kontrolei katrā piegādes ķēdes posmā, proti, tiesību un licenču piešķiršana, izstrāde, transports, apstrāde, eksports un imports, kā arī tirdzniecība vietējā tirgū.

LPS ir izstrādāta procesā, kurā iesaistītas daudzas ieinteresētās persona, tostarp attiecīgās pārvaldes iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un privātā sektora pārstāvji un vietējie iedzīvotāji ar tradicionālo vadītāju starpniecību.

2.   LPS komponenti

LPS ir šādi komponenti:

a)

likumīgi ražotu kokmateriālu definīcijā, kas izklāstīta šā nolīguma II pielikumā, nosaka juridiskās un normatīvās prasības, kas jāievēro, lai uz kokmateriāliem varētu attiecināt FLEGT licenci vai attiecīgā gadījumā – publisku likumīguma sertifikātu. II pielikumā ir iekļautas arī likumīguma tabulas, kurās noteikti principi, kritēriji un rādītāji, kas paredzēti, lai pārbaudītu atbilstību tiesiskajam un regulatīvajam satvaram;

b)

likumīguma un izsekojamības kontroles mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, ka operatori ir likumīgi izveidoti un apstiprināti un ka to darbības ir likumīgas, un, no otras puses, izsekot kokmateriāliem no to ciršanas vietas līdz tirdzniecības vai eksporta vietai. Šī darbība attiecas uz kontroli, ko veic valsts kompetentās struktūras, kā to paredz tiesiskais regulējums un administratīvie dokumenti, kuros ietvertas detalizētas procedūras attiecībā uz valsts kontroli;

c)

likumīguma un izsekojamības pārbaude papildina likumīguma un izsekojamības kontroli un palīdz nodrošināt tirgoto un eksportēto kokmateriālu likumīgumu. Pārbaudes attiecas ne tikai uz operatoru darbībām, bet arī uz valsts kompetento struktūru darbībām saistībā ar dokumentu izdošanu un kontroli. Šo posmu veiks viena vai vairākas privātas pārbaudes aģentūras, ko apstiprinājusi mežu pārvalde;

d)

licenču izdevējiestāde izdod FLEGT licences tikai par tādu kokmateriālu sūtījumiem, kas paredzēti Savienības tirgum, saskaņā ar V pielikumā noteiktajām procedūrām un pēc likumīguma un izsekojamības pārbaudes, kā aprakstīts šajā pielikumā. Tādu kokmateriālu likumīgumu, kas paredzēti eksporta tirgiem ārpus Savienības vai iekšzemes tirgum, apliecina īpaši publiskie sertifikāti, kurus arī izdevusi licenču izdevējiestāde pēc likumīguma un izsekojamības pārbaudes, kā aprakstīts šajā pielikumā;

e)	sistēmas neatkarīgajā revīzijā, kuras darba uzdevumi ir izklāstīti VI pielikumā, novērtē LPS darbību, ticamību un efektivitāti. Šo revīziju veic neatkarīga struktūra, ko Kotdivuāra nolīgusi, apspriežoties ar Savienību;

f)	neatkarīga novērošana ir LPS neatņemama sastāvdaļa. To vada pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un tā sniedz ieinteresētajām personām informāciju par juridisko un regulatīvo prasību piemērošanu, lai uzlabotu nozares pārvaldību;

g)

sūdzību pārvaldības sistēma ir mehānisms, kas ļauj reģistrēt sūdzības vai prasības, kas saistītas ar kokmateriālu likumīguma pārbaudi, un apstrādāt tās, lai veiktu turpmākus pasākumus iepriekš noteiktā termiņā. Pateicoties dialogam, šī sistēma ļauj dažādiem dalībniekiem vai dalībniekiem, uz kuriem attiecas LPS, iesniegt sūdzību par likumības un izsekojamības kontroles un pārbaudes veikšanu un FLEGT licenču izdošanas mehānismu.

LPS komponentus var attēlot šādi:

3.   LPS darbības joma

3.1.   Kokmateriālu ieguves avoti, uz kuriem attiecas LPS

LPS attiecas uz visiem šā nolīguma I pielikumā norādītajiem izstrādājumiem, kas iegūti

a)

publisko tiesību juridisko personu meža teritorijā, tostarp: valsts privātā meža teritorijā, ko veido klasificēti meži, agromeži un meži, ko valsts ieguvusi vai izveidojusi lauku teritorijā, un ii) vietējo un reģionālo pašvaldību meža teritorijā, ko veido reģionālo vai vietējo iestāžu vārdā klasificētie meži, valsts piešķirtie meži un meži, ko vietējās un reģionālās pašvaldības ieguvušas vai izveidojušas lauku teritorijā;

b)	privāttiesību juridisko personu meža teritorijā, kas sastāv no dabiskiem mežiem vai privāttiesību juridisko personu radītiem mežiem uz likumīgi iegūtām zemēm un kopienu mežiem;

c)

fizisko personu meža teritorijā, tostarp: — dabiskajos mežos, kas atrodas uz zemesgabaliem, attiecībā uz kuriem minētajām personām saskaņā ar Kotdivuāras tiesību aktiem par zemes īpašumiem ir īpašumtiesības vai paražu tiesības; — meža stādījumos, kas izveidoti uz zemesgabaliem, attiecībā uz kuriem minētajām personām ir īpašumtiesības, paražu tiesības vai nomas tiesības;

d)	no dabiski ieaugušiem kokiem un kokiem, kas iestādīti ārpus meža;

e)	no importētiem kokmateriāliem. Tomēr, kā noteikts šā pielikuma 5. punktā, importētus kokmateriālus ar FLEGT licenci vai CITES atļauju automātiski atzīst par likumīgiem;

f)	atmežošanas un meža izciršanas rezultātā un no konfiscētiem meža resursiem. Tomēr uz kokmateriāliem, kas iegūti atmežošanas un meža izciršanas rezultātā, un uz kokmateriāliem, kas ir aizturēti vai konfiscēti, LPS attieksies bez tiesībām saņemt FLEGT licenci.

LPS neattiecas uz kokmateriāliem tranzītā, jo šie kokmateriāli, kuru izcelsme ir trešā valstī, tiek ievesti Kotdivuāras teritorijā muitas kontrolē un tiek izvesti no tās tādā pašā formā, saglabājot to izcelsmes valsti un tos nepārstrādājot un netirgojot. Tāpēc kokmateriāli tranzītā paliek nošķirti no piegādes ķēdes, uz ko attiecas LPS, uz tiem neattiecas likumīguma pārbaude, izmantojot LPS, un uz tiem neattiecas FLEGT licencēšanas sistēma. Turklāt LPS neattiecas arī uz gatavajām precēm, kas tiek importētas Kotdivuārā un reeksportētas.

3.2.   Tirgi, uz kuriem attiecas LPS

LPS aptver šādus tirgus:

a)

Savienības tirgus: LPS ļauj pārbaudīt, vai kokmateriāli, kurus paredzēts nosūtīt vai tirgot uz Savienības tirgu, tostarp importētie kokmateriāli, ir ražoti likumīgi. Šī sistēma ietver atbilstības pārbaudes un procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka Savienībai paredzētajā piegādes ķēdē nenonāk nelikumīgas vai nezināmas izcelsmes kokmateriāli. Pēc tam, kad ir pārbaudīta Savienības tirgum paredzēto kokmateriālu likumīgā atbilstība, izdod FLEGT licenci;

b)

tirgi ārpus Savienības: LPS ļauj pārbaudīt, vai kokmateriāli, kurus paredzēts eksportēt uz tirgiem ārpus Savienības, tostarp importētie kokmateriāli, ir ražoti likumīgi. Pēc tam, kad ir pārbaudīta tirgiem ārpus Savienības paredzēto kokmateriālu likumīgā atbilstība, izdod publisku likumīguma sertifikātu;

c)	vietējais tirgus: LPS ļauj pārbaudīt, vai kokmateriāli, kas paredzēti vietējam patēriņam, tostarp importētie kokmateriāli, ir ražoti likumīgi. Pēc tam, kad ir pārbaudīta šim tirgum paredzēto kokmateriālu likumīgā atbilstība, izdod publisku likumīguma sertifikātu.

3.3.   LPS iesaistītie dalībnieki

LPS nolūkiem ir nepieciešama šādu dalībnieku iesaiste:

a)	NĪAK ir īstenošanas struktūra, ko izveidojušas šā nolīguma Puses, kā noteikts šā nolīguma 19. pantā un X pielikumā;

b)	valsts kontroles sistēmu nodrošina valsts pārvaldes iestādes, tostarp to pārraudzībā esošās struktūras, kas ir pilnvarotas veikt likumīguma un izsekojamības kontroli un kuru pienākums ir nodrošināt atbilstību šā nolīguma II pielikumā noteiktajiem tiesību aktiem (sk. šā pielikuma 4.1. punktu);

c)

īstenojot šo nolīgumu, Kotdivuāra izveido Valsts mežu pārvaldības komiteju (CNGF), kuras pastāvīgo tehnisko sekretariātu nodrošina dienests, kas atbild par mežu likumīgumu un izsekojamību. Šo dienestu ieceļ mežu pārvalde, kas sniedz darbības resursus tā autonomijas nodrošināšanai. CNGF un dienests, kas atbild par mežu likumīgumu un izsekojamību un nodrošina tās sekretariātu, tiks izveidots pašreizējās Tehniskās komitejas sarunām par FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu un tās sekretariāta ietvaros. Papildus pilnvarām, kas paredzētas saistībā ar Valsts mežu saglabāšanas, atjaunošanas un paplašināšanas stratēģijas īstenošanu, CNGF darbojas kā LPS un ar to saistīto sūdzību pārvaldības sistēmas koordinācijas komiteja. Kotdivuāra nodrošina, ka dažādas mežsaimniecības nozares ieinteresētās personas, tostarp publiskais un privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība un tradicionālie vadītāji, ir daļa no CNGF un efektīvi pilda savas funkcijas saistībā ar LPS. Par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests ir pastāvīga struktūra, kas palīdz CNGF koordinēt un izskatīt sūdzības, administrē datu pārvaldības sistēmu un veicina dialogu starp dažādiem administratīviem dienestiem, uz kuriem attiecas LPS, jo īpaši izmantojot darba grupu, kurā tie ir pārstāvēti;

d)	Licenču izdevējiestāde ir struktūra, kas ir pakļauta par mežiem atbildīgajai ministrijai (sk. šā pielikuma 8. punktu un šā nolīguma V pielikumu);

e)	pārbaudes revīzijas veic viena vai vairākas pārbaudes aģentūras, kas ir privātas struktūras, kuras mežu pārvalde šim nolūkam apstiprinājusi šā nolīguma īstenošanas posmā (sk. šā pielikuma 4.2.2. punktu);

f)

LPS attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti kokmateriālu vērtības ķēdē. Šā nolīguma II pielikumā iekļautās likumīguma tabulas ir veidotas, pamatojoties uz trim operatoru veidiem, proti: i) mežizstrādātāji ir juridiskas vai fiziskas personas, ko par mežiem atbildīgā ministrija ir apstiprinājusi mežizstrādes nodrošināšanai. Koku gāšanu, stumbru sagarumošanu sortimentos un transportēšanu, kā arī jebkādu citu kokmateriālu ieguvi komerciālos nolūkos uzskata par mežizstrādes darbībām; ii) kokmateriālu pārstrādātāji ir materiālo preču ražotāji, kas veic koksnes izejvielu pārstrādi un attīstību. Tie ir atbildīgi arī par kokmateriālu transportēšanu starp pārstrādes uzņēmumiem; iii) vietējie kokmateriālu tirgotāji, kokmateriālu importētāji un eksportētāji ir operatori, kas tirgo, importē vai eksportē kokmateriālus;

g)	pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta LPS kā neatkarīga novērotāja. Tā sadarbojas ar citiem LPS dalībniekiem, piedalās pārbaudes darbībās kā novērotāja un var piekļūt informācijai, kas nepieciešama šādas neatkarīgas novērošanas īstenošanai (sk. šā pielikuma 10. punktu);

h)

neatkarīgais revidents novērtē LPS pareizu darbību un efektivitāti (sk. šā pielikuma 9. punktu un šā nolīguma VI pielikumu). Neatkarīgas revīzijas aptver dalībnieku lomu un darbības, ciktāl tās attiecas uz LPS. Lai noteiktu, vai pārbaudes laikā faktiski tiek konstatētas iespējamās neatbilstības kontroles līmenī un uz vietas, neatkarīgais revidents revidē šādas attiecīgās darbības, ko veic: — iestādes, kas atbild par izstrādes, pārstrādes un tirdzniecības licenču izdošanu, — iestādes, kas atbild par likumības un izsekojamības pārbaudēm, — mežizstrādātāji, pārstrādātāji, importētāji, eksportētāji un tirgotāji.

Turpmāk redzamajā shēmā attēlota mijiedarbība starp šiem dažādajiem dalībniekiem:

3.4.   Darbības, uz kurām attiecas LPS

LPS aptver visas meža nozares operatoru darbības, sākot no licenču piešķiršanas, mežizstrādes, pārstrādes un tirdzniecības vietējā tirgū līdz I pielikumā uzskaitīto produktu eksportam un importam. LPS attiecas arī uz valsts kompetento struktūru darbībām saistībā ar dokumentu izdošanu un kontroli.

LPS pamatā ir likumīgi ražotu kokmateriālu definīcija (sk. II pielikumu), kas ir pamats visu ar kokmateriālu ražošanu un tirdzniecību saistīto darbību likumīgās atbilstības novērtēšanai.

LPS ietver pastiprinātu kontroli ar pārbaudes līmeni, kas nepieciešams, lai pārbaudītu atbilstību likumības un izsekojamības prasībām un konstatētu jebkādu neatbilstību minētajām prasībām.

4.   Kontrole un pārbaude

LPS ir iedalīta divos posmos. Pirmais posms attiecas uz kontroli, ko veic kompetentie administratīvie dienesti (valsts kontrole). Otrais posms attiecas uz pārbaudi, ko veic viena vai vairākas privātas pārbaudes aģentūras, kuras apstiprinājusi mežu pārvalde un kuru darbību uzrauga par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests.

4.1.   Kontrole

Likumīguma kontroles mērķis ir nodrošināt, ka operatori ir likumīgi izveidoti un apstiprināti un ka mežsaimniecības un kokrūpniecības nozares darbības ir likumīgas.

Izsekojamības kontroles mērķis ir izsekot kokmateriāliem no izstrādes vietas vai robežpunkta (no brīža, kad kokmateriālus ieved Kotdivuārā) līdz tirdzniecības vietai valsts tirgū vai eksporta vietai, vienlaikus nodrošinot to, ka piegādes ķēde ir noslēgta.

Šis posms attiecas uz parastajām kontrolēm, ko veic valsts kompetentās struktūras un kas paredzētas tiesiskajā regulējumā un kontroles procedūrās. Tādējādi kontroles attiecas uz visiem nozares operatoriem: mežizstrādātājiem, pārstrādātājiem, eksportētājiem, importētājiem un tirgotājiem.

4.1.1.   Likumīguma kontrole

Likumīguma kontrole attiecas uz darbībām, ko veic pilnvarotie administratīvie dienesti, kuru pienākums ir nodrošināt atbilstību II pielikumā noteiktajām juridiskajām un normatīvajām prasībām (sk. tabulu “Galvenās valsts struktūras, kas iesaistītas likumīguma kontrolē (atkarībā no operatora veida)”).

Tabula. Galvenās valsts struktūras, kas iesaistītas likumīguma kontrolē (atkarībā no operatora veida)
	1. matrica. Mežizstrādātājs	2. matrica. Pārstrādātājs	3. matrica. Eksportētājs/importētājs (tirgotāji)
1. princips. Juridiskais statuss un apstiprinājumi	kontroli galvenokārt veic kompetentās tiesas (komerclietu tiesa, pirmās instances tiesa vai nodalīta tiesas nodaļa), par sociālo nodrošinājumu atbildīgā struktūra un nodokļu, tirdzniecības un mežu pārvalde	kontroli galvenokārt veic kompetentās tiesas (komerclietu tiesa, pirmās instances tiesa vai nodalīta tiesas nodaļa), par sociālo nodrošinājumu atbildīgā struktūra un nodokļu, tirdzniecības un mežu pārvalde	kontroli galvenokārt veic kompetentās tiesas (komerclietu tiesa, pirmās instances tiesa vai nodalīta tiesas nodaļa), par sociālo nodrošinājumu atbildīgā struktūra un nodokļu, tirdzniecības un mežu pārvalde
2. princips. Tiesības piekļūt meža resursiem	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes un zemes dienesti	neattiecas	neattiecas
3. princips. Darbību veikšana saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes un nodokļu iestādes	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes un nodokļu iestādes	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes, nodokļu iestādes un muitas administrācijas
4. princips. Kokmateriālu transportēšana	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes un muitas administrācijas
5. princips. Pienākumi vides jomā	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes un vides pārvaldes	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes un vides pārvaldes	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes, lauksaimniecības pārvaldes un vides pārvaldes
6. princips. Sociālās saistības	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes un struktūras, kas atbild par sociālo nodrošinājumu, drošību un veselības aizsardzību darbā un nodarbinātību	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes un struktūras, kas atbild par sociālo nodrošinājumu, drošību un veselības aizsardzību darbā un nodarbinātību	kontroli galvenokārt veic mežu pārvaldes un struktūras, kas atbild par sociālo nodrošinājumu, drošību un veselības aizsardzību darbā un nodarbinātību

Šā posma darbības ietver dokumentu izsniegšanu, dokumentu kontrolpārbaudes (dokumenta derīgums un pareizība, datu atbilstība u. c.), pārbaudes uz vietas un citas kompetento iestāžu veiktas kontroles darbības.

Procedūru specifikācijas un kompetenču organizācija likumīguma un izsekojamības kontroles jomā regulāri mainās, lai atspoguļotu politiskās prioritātes un ministriju organizāciju un virzītos uz administratīvās kontroles procedūru un dokumentu digitalizāciju. Kotdivuāra nodrošina, ka visas rokasgrāmatas, vadlīnijas un citi administratīvie dokumenti, kuros ietvertas dažādu administrāciju veiktās kontroles procedūras, tiek darīti pieejami sabiedrībai, publicējot tos šā nolīguma tīmekļa vietnē. Tie ietver:

—	to administrāciju procedūru rokasgrāmatas, uz kurām attiecas LPS,

—	tehniskos noteikumus un standartus, ko noteikušas pārvaldes iestādes, uz kurām attiecas LPS.

4.1.2.   Izsekojamības kontrole

Valsts izsekojamības sistēma ļauj izsekot visiem kokmateriāliem no izstrādes vietas vai robežpunkta (no brīža, kad kokmateriālus ieved Kotdivuārā) līdz tirdzniecības vai eksporta vietai, iekļaujot transportēšanas un pārstrādes posmus. Lai nodrošinātu kokmateriālu efektīvu izsekojamību visā piegādes ķēdē, valsts izsekojamības sistēma ļauj pārliecināties par paziņoto datu derīgumu katrā posmā un šo datu konsekvenci ceļā no viena posma uz nākamo.

Valsts izsekojamības sistēmu apstiprina šā nolīguma īstenošanas laikā. Izsekojamība tiek uzraudzīta saskaņā ar šādiem galvenajiem posmiem:

0. posms: meža zemes gabala robežu kontrole

1. posms: apsekojums/inventarizācija

2. posms: celmu un stumbru ciršana un marķēšana

3. posms: izturēšana (šķērszāģēšana mežā)

4. posms: apaļkoku iekraušana

5. posms: baļķu transportēšana uz rūpnīcas apaļkoku krautuvi

6. posms: baļķu pieņemšana rūpnīcas apaļkoku krautuvē

7. posms: baļķu sagatavošana (izkliedēšana-šķērszāģēšana)

8. posms: nonākšana pārstrādes ķēdē

9. posms: pārstrāde

10. posms: ražošanas uzraudzība (attiecīgā gadījumā arī iepakošana)

11. posms: tirdzniecības uzraudzība

Kotdivuāras mežu pārvalde sagatavo kokmateriālu izsekojamības kontroles rokasgrāmatu, kas publicēta tās tīmekļa vietnē.

4.2.   Pārbaude

4.2.1.   Pārbaudes mērķi

Pārbaudes posms papildina kontroles posmu, lai nodrošinātu importēto, tirgoto vai eksportēto kokmateriālu likumīgumu un izsekojamību. Tādējādi pārbaude attiecas ne tikai uz operatoriem, bet arī uz valsts kompetentajām struktūrām saistībā ar dokumentu izsniegšanu un kontroli.

Parasti likumīguma pārbaudi veic attiecībā uz operatoru un izstrādes licenci ar noteiktu un atjaunojamu derīguma termiņu, savukārt izsekojamības pārbaudi veic attiecībā uz sūtījumu. Tomēr īpašos gadījumos, kas aprakstīti 4.2.3. punktā minētajā pārbaudes rokasgrāmatā, ir iespējams, ka likumīguma pārbaude tiek veikta attiecībā uz sūtījumu vai izsekojamības pārbaude – attiecībā uz operatoru.

4.2.2.   Pārbaudes aģentūras

Pārbaudes revīzijas veic viena vai vairākas privātas aģentūras, ko apstiprinājusi mežu pārvalde (“aģentūra”). Šāda apstiprināšana pilnvaro aģentūru veikt likumīguma un izsekojamības pārbaudi LPS ietvaros. Šādu apstiprinājumu uz noteiktu un atjaunojamu termiņu piešķir pēc apspriešanās ar daudzpusēju ieinteresēto personu konsultatīvo komisiju, ievērojot atklātu un pārredzama procedūru.

Lai saņemtu apstiprinājumu, aģentūrai jāspēj apliecināt šādas kvalifikācijas:

—	pierādīta revīzijas un atbilstības novērtēšanas pieredze mežu apsaimniekošanas, kokmateriālu pārstrādes, kokmateriālu izsekojamības, transporta, loģistikas, muitas un piegādes ķēdes pārvaldības sistēmu jomā,

—	labas zināšanas par kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību valsts, apakšreģionālā (Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS)) un starptautiskā mērogā un par komerciālo mežsaimniecības nozari,

—	labas zināšanas par mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari Kotdivuārā,

—	teicamas mutiskās un rakstiskās saziņas prasmes franču valodā,

—	pierādīta spēja sadarboties ar plašu ieinteresēto personu loku.

Turklāt aģentūrai ir jāievēro šādas prasības:

—	jāapliecina sava objektivitāte un nedrīkst būt interešu konflikts vai nelikumīgas intereses attiecībā uz mežsaimniecības nozares operatoriem un LPS iesaistītajām pārvaldes iestādēm;

—	jāpiesaista kvalificēti un pieredzējuši revīzijas darbinieki.

Aģentūras galvenie uzdevumi ir šādi:

—	pirmā līmeņa dokumentu pārbaudes revīziju veikšana,

—	otrā līmeņa dokumentu pārbaudes revīziju veikšana,

—	uz vietas veiktu pārbaudes revīziju veikšana,

—	ievirzes un noslēguma sanāksmju organizēšana,

—	pārbaudes ziņojumu sagatavošana un šo ziņojumu reģistrēšana datu pārvaldības sistēmā.

Aģentūrai ir:

—	vienmēr un jebkuros apstākļos jārīkojas profesionāli un godprātīgi,

—	savi konstatējumi jābalsta uz faktiem un pierādījumiem, tostarp tādiem, kas gūti apsekojumos uz vietas un dokumentu analīzē,

—	jāapspriežas ar visām ieinteresētajām personām un jo īpaši ar organizācijām, kas veic neatkarīgu novērošanu mežsaimniecības nozarē,

—	jāatbilst pārbaudes rokasgrāmatā noteiktajām procedūrām un praksei (sk. 4.2.3. punktu).

Mežu pārvaldes dienests, kas atbild par mežu likumīgumu un izsekojamību, uzrauga pārbaudes aģentūru darbību.

4.2.3.   Pārbaudes rokasgrāmata

Pārbaudes revīzija (“revīzija”) ietver likumīguma un izsekojamības pārbaudes darbību kopumu, uz ko attiecas revīzijas līgums starp uzņēmēju un aģentūru. Lai nodrošinātu vienotas pārbaudes prasības, Kotdivuāra līdzdalības procesa ietvaros izstrādā administratīvās un tehniskās pārbaudes rokasgrāmatu (“pārbaudes rokasgrāmata”), kurā ir uzskaitīti verifikatori. Šajā pārbaudes rokasgrāmatā ir iekļauti arī darba uzdevumi, sīki izstrādāti protokoli un pārbaudes rīki, kas aptver dažādus pārbaudes uzdevumus. Rokasgrāmatu apstiprina NĪAK, un to publicē Kotdivuāra.

4.2.4.   Revīzijas līgums

Operators slēdz līgumus ar aģentūru, norādot pārbaudes tvērumu. Likumīguma pārbaude var attiekties vai nu uz visām operatora darbībām, vai uz daļu no tām, kas skaidri identificētas atbilstoši tiesībām piekļūt resursiem (piemēram, darbības, kas saistītas ar konkrētu koncesiju). Izsekojamības pārbaude var attiekties tikai uz kokmateriālu sūtījumiem, kas saistīti ar operatoriem, licencēm un darbībām, kuru likumīgums tiek pārbaudīts.

Pārbaudes darbību sākšanai ir nepieciešams revīzijas līgums starp operatoru un aģentūru, kurā noteikts pārbaudes tvērums, izmaksas un nosacījumi. Revīzijas līguma kopija tiek darīta pieejama pārvaldes iestādēm un neatkarīgajam revidentam, reģistrējot to datu pārvaldības sistēmā. Neatkarīgie novērotāji var iepazīties ar pārbaudes tvērumu, izmaksām un nosacījumiem.

4.2.5.   Pārbaudes plāns un darbības

Pēc pārbaudes līguma parakstīšanas aģentūra sagatavo pārbaudes plānu, kurš ietver revīzijas komandas iecelšanu, pārbaudes programmu un darbību grafiku. Šo plānu nosūta operatoram, un par pārbaudes darbību datumiem vienojas 4.2.6. punktā minētajā ievirzes sanāksmē.

4.2.6.   Ievirzes sanāksme

Ievirzes sanāksmē aģentūra operatora klātbūtnē apspriež revīzijas mērķi, tvērumu, grafiku un metodoloģiju, lai ļautu operatoram uzdot jautājumus par pārbaudes metodēm un norisi. Sanāksmes protokolu un pārbaudes plānu ar operatora piekrišanu dara pieejamu pārvaldes iestādēm, neatkarīgajiem novērotājiem un neatkarīgajam revidentam, reģistrējot tos datu pārvaldības sistēmā.

4.2.7.   Revīzijas darbības

Lai savāktu pierādījumus par atbilstību likumīguma prasībām, kas noteiktas II pielikumā izklāstītajās likumīguma tabulās, aģentūra veic pārbaudes vairākos līmeņos:

a)

pirmā līmeņa dokumentu pārbaude: mērķis ir pārbaudīt visu pārbaudes rokasgrāmatā norādīto dokumentu esamību un atbilstību. Tā ietver: i) pārbaudi attiecībā uz visu likumīguma dokumentu esamību datu pārvaldības sistēmā. Ja trūkst dokumentu, aģentūra lūdz operatoru un attiecīgā gadījumā iesaistīto pārvaldes iestādi nodrošināt trūkstošos elementus; ii) dokumentu atbilstības, tostarp zīmogu, parakstu, datumu un citu formālo elementu atbilstības, pārbaudi un šajos dokumentos ietverto datu derīguma pārbaudi un iii) operatora iekšējās izsekojamības sistēmas pārbaudi, izmantojot datu pārvaldības sistēmas funkcijas;

b)

otrā līmeņa dokumentu pārbaude: pamatojoties uz riska analīzi, revīzija ietver dokumentu autentiskuma, atbilstības un derīguma rūpīgu pārbaudi. Šī padziļinātā dokumentu pārbaude ietver: i) dokumentu autentiskuma pārbaudi pārvaldes iestādēs un struktūrās, kas izdevušas attiecīgos dokumentus; ii) pārbaudi par atbilstību dokumentu izsniegšanas procedūrai, tostarp izstrādes, pārstrādes un tirdzniecības licenču izdošanas procedūrai; iii) verifikatoros iekļauto datu rūpīgu pārbaudi, tostarp kontrolpārbaudes, salīdzinot ar citiem dokumentiem, un iv) operatora iekšējās izsekojamības sistēmas rūpīgu pārbaudi;

c)

pārbaude uz vietas: pamatojoties uz riska analīzi, katrā revīzijā iekļauj vienu vai vairākus apmeklējumus uz vietas, lai pārbaudītu, vai verifikatoru esamība un atbilstība faktiski atspoguļo likumīguma nosacījumu, kas noteikti II pielikumā sniegtajā likumīgi ražotu kokmateriālu definīcijā, ievērošanu uz vietas.

Iepriekš b) un c) apakšpunktā minēto riska analīzi veic aģentūra. Tajā ņem vērā iepriekšējo pārbaužu rezultātus (šīs pašas revīzijas vai iepriekšējo revīziju ietvaros), informāciju, kas paziņota vai publicēta neatkarīgas novērtēšanas ietvaros, sūdzības, kas saņemtas sūdzību pārvaldības sistēmā, iespējamos privātos sertifikātus un elementus, kurus pārvaldes iestādes, CNGF, NĪAK vai neatkarīgais revidents ir atzinuši par būtiskiem šajā nolūkā. Tas nozīmē, ka pārbaudes darbības un grafiku, par ko operators un aģentūra vienojušies ievirzes sanāksmē, var papildināt ar jaunām darbībām un uzdevumiem, pamatojoties uz elementiem, kas atklāti vai paziņoti pēc šā posma. Pārbaudes rokasgrāmatā sīki aprakstīts, kā aģentūra veic šo riska analīzi dažādos revīzijas posmos. Par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests datu pārvaldības sistēmā identificē un regulāri atjaunina datus, kas jāņem vērā riska analīzē.

4.2.8.   Noslēguma sanāksme

Noslēguma sanāksmē aģentūra iesniedz operatoram pārbaudes rezultātus un secinājumus, jo īpaši problēmas, kas varētu būt konstatētas. Operatoram ir iespēja uzdot jautājumus par pārbaudes rezultātiem un sniegt atbildes vai skaidrojumus par aģentūras iesniegtajiem elementiem. Sanāksmes protokolu dara pieejamu pārvaldes iestādēm, neatkarīgajiem novērotājiem un neatkarīgajam revidentam, reģistrējot to datu pārvaldības sistēmā.

4.2.9.   Revīzijas ziņojums

Aģentūra sagatavo revīzijas ziņojumu saskaņā ar pārbaudes rokasgrāmatā noteikto paraugu, kurā iekļauj visu konstatēto neatbilstību aprakstu un priekšlikumu secinājumiem par revīzijas līgumā noteikto darbību un sūtījumu atbilstību vai neatbilstību. Šo provizorisko revīzijas ziņojumu nosūta operatoram, kurš var sniegt paskaidrojumus vai atbildes.

Pēc operatora atbilžu izskatīšanas galīgo ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, saņemtās operatora piezīmes dara pieejamas pārvaldes iestādēm, neatkarīgajiem novērotājiem un neatkarīgajam revidentam, reģistrējot tos datu pārvaldības sistēmā.

4.2.10.   Lēmuma par likumīgumu pieņemšana

Aģentūras secinājumi un ieteikumi ļauj par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgajam dienestam pieņemt lēmumu par atbilstību vai neatbilstību, datu pārvaldības sistēmā dodot operatoram zaļo gaismu vai sarkano gaismu atbilstoši veiktās pārbaudes tvērumam (sk. 4.2.4. punktu).

Ir iespējami divi scenāriji:

—

Ja operators neapstrīd revīzijas ziņojumā sniegtos secinājumus vai ieteikumus, par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests pieņem lēmumu laikposmā, kas nepārsniedz 7 kalendārās dienas. Ja par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests nolemj dot sarkano gaismu (neatbilstība), datu pārvaldības sistēmā aģentūra un operators tiek informēti par argumentiem, kas pamato šo lēmumu.

—

Ja operators nepiekrīt revīzijas ziņojumā izklāstītajiem secinājumiem vai ieteikumiem vai jebkura cita iemesla dēļ, ko par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests uzskata par būtisku, minētais dienests var nolemt pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu. Par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests datu pārvaldības sistēmā vai rakstiski paziņo operatoram šo pagarināto termiņu laikposmā, kas nepārsniedz 7 kalendārās dienas.

Par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgā dienesta lēmumu var pārsūdzēt, izmantojot sūdzību pārvaldības sistēmu, kas aprakstīta 11. punktā (apstrīdēšana par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgajā dienestā, kam vajadzības gadījumā seko pārsūdzība CNGF).

Neatbilstības gadījumā (sarkanā gaisma) un pēc tam, kad neatbilstības problēma ir atrisināta, operators var vēlreiz slēgt līgumu ar aģentūru par īpašu pārbaudes revīziju, lai apstiprinātu neatbilstības novēršanu. Tomēr, ja neatbilstības novēršanas apstiprinājuma nolūkā nav nepieciešama atkārtota pārbaude uz vietas, par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests var sniegt apstiprinājumu, neizmantojot īpašu revīziju.

Atbilstības apliecinājums (zaļā gaisma) ir spēkā vienu gadu, pēc kura operatoram būs jāveic jauna revīzija, kurā tiks ņemti vērā iepriekšējās revīzijas rezultāti.

Šā apliecinājuma spēkā esamības laikā par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests to var apturēt vai anulēt, vajadzības gadījumā ar CNGF lēmumu pēc sūdzības izskatīšanas. Par apturēšanu vai atcelšanu lemj, pamatojoties uz jaunu informāciju, sūdzībām, īpašām revīzijām (sk. 4.2.12. punktu) vai citiem attiecīgiem elementiem. Iemeslus paziņo operatoram datu pārvaldības sistēmā. Ja datu pārvaldības sistēma nedarbojas, šo paziņojumu rakstiski nosūta operatoram.

4.2.11.   Lēmumu par izsekojamību pieņemšana

Tā kā aģentūra var pārbaudīt kokmateriālu sūtījumu izsekojamību dažādos piegādes ķēdes posmos tikai revīzijas laikā, ziņojumā ir iekļauti secinājumi un ieteikumi par to darbību vispārējo izsekojamību, kas ir spēkā revīzijas laikā.

Pēc FLEGT licences pieteikuma saņemšanas par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests pārbauda tā sūtījuma izsekojamību, uz kuru attiecas pieteikums, izmantojot datu pārvaldības sistēmu un ņemot vērā aģentūras ziņojumu.

Par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests var lūgt operatoram sniegt papildu informāciju vai pieprasīt īpašu vai papildu revīziju, kā paredzēts 4.2.12. punktā.

4.2.12.   Īpašas vai papildu revīzijas

Laikposmā, attiecība uz kuru ir pārbaudīts likumīgums, attiecīgajiem operatoriem ir jāinformē dienests, kas atbild par mežu likumīgumu un izsekojamību, par visām būtiskām izmaiņām attiecīgajās īpašumtiesībās, struktūrās, pārvaldībā vai darbībās. Par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests var pieprasīt operatoram veikt īpašu vai papildu revīziju, pamatojoties uz šo informāciju un jebkādiem citiem pierādījumiem, ko uzskata par būtiskiem.

Papildu revīzija atbilst jaunai revīzijai, kā aprakstīts 4.2.4.–4.2.11. punktā, un tajā tiek ņemti vērā attiecīgie iepriekšējās revīzijas rezultāti. Īpaša revīzija ļauj pārbaudīt konkrētus punktus, lai papildinātu iepriekšējās revīzijas rezultātus (kas veikta mazāk nekā 12 mēnešus pirms šīs īpašās revīzijas). Īpaša revīzija ļauj arī apstiprināt iepriekšējā revīzijā konstatēto neatbilstību novēršanu. Tāpēc īpašās revīzijas rezultāti ir derīgi tikai sākotnējās revīzijas, kuru īpašā revīzija papildina, atlikušo laiku. Pārbaudes rokasgrāmatā iekļauj sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šīm papildu un īpašajām revīzijām.

5.   Privāto un publisko sertifikātu atzīšana

Lai atzītu labu praksi mežsaimniecības nozarē, riska novērtēšanas procedūrā var izmantot privātas sertifikācijas sistēmas, kas ietver pārbaudi par atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem.

Šajā nolūkā Kotdivuāra novērtē privātās sertifikācijas sistēmas saskaņā ar LPS prasībām un izveido atzīto privāto sertifikācijas sistēmu sarakstu, kas jāņem vērā riska analīzē. Šo sarakstu dara zināmu NĪAK un publicē par mežiem atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē. Atzīto sistēmu sarakstu atkārtoti izvērtē un vajadzības gadījumā regulāri atjaunina.

Kotdivuāra var izstrādāt procedūras, lai kā pārbaudes revīziju varētu izmantot arī privātas sertifikācijas revīziju, kas atzīta, kā paredzēts otrajā daļā. Šīs procedūras būtu sīki jāizklāsta pārbaudes rokasgrāmatā.

Importētus kokmateriālus ar FLEGT licenci un / vai CITES atļauju automātiski atzīst par likumīgiem. Lai pierādītu importēto kokmateriālu likumīgu izcelsmi, var izmantot arī privātas un publiskas sertifikācijas sistēmas.

6.   Datu pārvaldības sistēma

Kotdivuāra ir izveidojusi centralizētu valsts sistēmu likumīguma un izsekojamības dokumentēšanai, kontrolei un pārbaudei.

Datu pārvaldības sistēmu pārvalda par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests. Pilnvarotie operatori un pārvaldes iestādes piekļūst sistēmai, lai tajā reģistrētu datus un dokumentus, ko izmanto likumīguma pārbaudei. Turklāt pārvaldes iestādes ir pilnvarotas validēt datus sistēmā. Īpašos gadījumos dokumentus var iesniegt vai nosūtīt pārvaldes iestādei rakstveidā. Ja datu pārvaldības sistēma nedarbojas, tajā reģistrējamo dokumentu kopijas rakstveidā nosūta pārvaldes iestādei un dara pieejamas neatkarīgai novērošanai un neatkarīgai revīzijai. Tiklīdz sistēma atkal sāk darboties, attiecīgos dokumentus reģistrē, kā paredzēts pārbaudes rokasgrāmatā.

Pārbaudes aģentūras var piekļūt datu pārvaldības sistēmai bez tiesībām veikt izmaiņas, lai veiktu dokumentu pārbaudes, kas ir daļa no to uzdevumiem. Aģentūras var arī reģistrēt dažādos pārbaudes rezultātā iegūtos dokumentus, kā paredzēts 4.2. punktā.

Neatkarīgajam revidentam un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iesaistītas neatkarīgajā novērošanā, ir piekļuve datu pārvaldības sistēmai bez tiesībām mainīt visu būtisko vai relevanto informāciju, dokumentus un datus, lai novērtētu LPS pareizu īstenošanu un efektivitāti.

Kotdivuāra izstrādā un publicē nosacījumus un procedūras datu pārvaldības sistēmas piekļuves tiesību iegūšanai un identificē plašai sabiedrībai pieejamus datus.

7.   Neatbilstības gadījumu izskatīšana

Neatbilstības gadījumus var konstatēt un izskatīt dažādos pārbaudes posmos. Par jebkuru neatbilstību, kas konstatēta pārbaudes laikā, paziņo operatoram un attiecīgā gadījumā attiecīgās pārvaldes iestādes dienestam, lai varētu pievienot papildu elementus un veikt korektīvus pasākumus neatbilstības novēršanai.

Attiecībā uz neatbilstības gadījumiem, kas ir par dokumentu izsniegšanu un kontroli atbildīgo valsts struktūru kompetencē, pārbaudes aģentūra par tiem paziņo par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgajam dienestam un attiecīgajam administratīvajam dienestam datu pārvaldības sistēmā. Darba grupa, kurā ir pārstāvētas dažādas pārvaldes iestādes, uz kurām attiecas LPS, palīdz izskatīt un risināt neatbilstības gadījumus un var sniegt ieteikumus attiecīgajiem dienestiem. Par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests nodrošina šīs darba grupas sekretariātu.

8.   FLEGT licenču un publisku likumīguma sertifikātu izsniegšana

FLEGT licence apliecina, ka kokmateriāli ir ražoti likumīgi un tiem ir izsekots. To izdod pēc tam, kad ir pārbaudīta uz Savienību eksportējamo kokmateriālu likumīgā atbilstība un izsekojamība.

FLEGT licence ir nepieciešama attiecībā uz visu kokmateriālu eksportu uz Savienības dalībvalstīm saskaņā ar I pielikumā iekļauto izstrādājumu sarakstu. To izsniedz licenču izdevējiestāde, ko norīkojis vai izveidojis par mežiem atbildīgais ministrs un kas ir viņa pakļautībā.

FLEGT licenču izsniegšanas procedūra un tehniskās specifikācijas ir izklāstītas V pielikumā.

Tādu kokmateriālu likumīgumu, kas paredzēti eksporta tirgiem ārpus Savienības, apliecina publiskie likumīguma sertifikāti, kurus izdevusi Kotdivuāra pēc likumīguma un izsekojamības pārbaudes, kā aprakstīts šajā pielikumā. Publisko likumīguma sertifikātu var izdot par vietējam patēriņam paredzētiem kokmateriāliem pēc tam, kad LPS ir pārbaudīts, ka šie kokmateriāli ir ražoti likumīgi.

9.   Neatkarīga revīzija

Neatkarīgajā revīzijā tiek novērtēta LPS pareiza īstenošana un efektivitāte. Tā arī ļauj konstatēt trūkumus un nepilnības LPS īstenošanā un ierosināt ieteikumus NĪAK.

Attiecīgā gadījumā pārbaudes procesā ņem vērā neatkarīgā revidenta konstatētos trūkumus un nepilnības LPS īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz riska analīzi, lai noteiktu vajadzību pēc otrā līmeņa pārbaudes un pārbaudes uz vietas.

Neatkarīgās revīzijas darba uzdevumi ir izklāstīti VI pielikumā.

10.   Neatkarīga novērošana

LPS ir integrēta neatkarīga novērošana, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Neatkarīga novērošana ir nevalstiska misija, kuras mērķis ir novērot Kotdivuāras tiesību aktos paredzētās mežsaimniecības un agromežsaimniecības darbības un ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai vāktu ticamu un pārbaudāmu informāciju par mežu apsaimniekošanu un apmainītos ar to nolūkā uzlabot mežu pārvaldību. Tātad runa ir par darbību, ko veic pastāvīgi vai pilnvaru laikā. Tādējādi neatkarīga novērošana var būt ārēja vai pilnvarota.

LPS ietvaros neatkarīgā novērošana ietver šādas darbības:

—	autonomu neatkarīgas novērošanas misiju organizēšana,

—	dalība kontroles misijās un pārbaudēs revīzijās uz vietas novērotāja statusā,

—	darbības traucējumu, norāžu, mežsaimniecības darbībām piemērojamo tiesību aktu pārkāpumu gadījumu konstatēšana un neatkarīgas novērošanas ziņojumu sagatavošana,

—	ieinteresēto personu brīdināšana par novērotajām nelikumīgajām darbībām.

Organizācijām, kuras īsteno neatkarīgas novērošanas darbības, ir piekļuve datu pārvaldības sistēmai.

Neatkarīgas novērošanas ziņojumus reģistrē datu pārvaldības sistēmā un ņem vērā pārbaudes procesā, jo īpaši riska analīzē, lai noteiktu otrā līmeņa pārbaudes un pārbaudes uz vietas vajadzības, kā arī īpašas vai papildu revīzijas vajadzības.

Organizācijas, kas veic neatkarīgas novērošanas darbības, var piedalīties revīzijas misijās, izmantojot savus līdzekļus un ievērojot komercnoslēpumu konfidencialitāti.

Neatkarīgas novērošanas misijas ir vērstas ne tikai uz operatoriem un to darbībām, bet arī uz kompetento valsts struktūru darbību, jo īpaši attiecībā uz dokumentu izsniegšanu un kontroli, un pārbaudes aģentūru darbību.

11.   Sūdzību pārvaldības sistēma

LPS paredz iespēju dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem iesniegt sūdzības par likumīguma un izsekojamības kontrolēm un pārbaudēm, kā arī FLEGT licenču izsniegšanu.

LPS sūdzību pārvaldības sistēma ir mehānisms ar kokmateriālu likumīguma pārbaudi saistītu konfliktu un strīdu novēršanai un risināšanai, izmantojot dialogu. Tādējādi LPS ieinteresētās personas var iesniegt sūdzības, prasības, iebildumus vai cita veida pretenzijas attiecīgajām struktūrām.

Sūdzību pārvaldības struktūra ir par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests.

Sūdzību pārvaldības jomā par meža likumīgumu un izsekojamību atbildīgā dienesta pilnvaras ir šādas:

—	datu pārvaldības sistēmas sūdzību reģistrā saņemt un reģistrēt mutiski un rakstiski iesniegtās sūdzības un iesniegumus,

—	izskatīt iekšēju pārsūdzību, ja sūdzība attiecas uz kādu no tās lēmumiem;

—	veikt visus nepieciešamos pētījumus, informācijas vākšanu vai apspriedes,

—	sniegt ieteikumus CNGF,

—	periodiski sagatavot un nosūtīt CNGF ziņojumus par sūdzību izskatīšanu un pārvaldību,

—	nodrošināt, ka sūdzību risinājumi tiek īstenoti noteiktajos termiņos.

Attiecībā uz sūdzību pārvaldību CNGF pilnvaras ir šādas:

—	sniegt nepieciešamos norādījumus un rīkojumus sūdzību pārvaldības sistēmas īstenošanai,

—	uzraudzīt un novērtēt sūdzību pārvaldības sistēmas īstenošanu,

—	izskatīt pārsūdzības par lēmumiem, ko pieņēmis par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests pēc nesekmīgas iekšējās pārsūdzības,

—	periodiski sagatavot un nosūtīt CCMO ziņojumus par sūdzību izskatīšanu un pārvaldību.

Lai nodrošinātu plašu piekļuvi sūdzību pārvaldības sistēmai, var iesniegt anonīmas sūdzības. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tradicionālie vadītāji un iestādes un darbinieku arodbiedrības var iesniegt sūdzību attiecīgi vietējo kopienu vai darba ņēmēju vārdā.

Sūdzību pārvaldības procedūra, tostarp pārsūdzības termiņi, ir precizēta pārbaudes rokasgrāmatā.

IV PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ TĀDU KOKMATERIĀLU UN KOKA IZSTRĀDĀJUMU LAIŠANU BRĪVĀ APGROZĪBĀ SAVIENĪBĀ, KURI EKSPORTĒTI NO KOTDIVUĀRAS UN PAR KURIEM IZDOTA FLEGT LICENCE

1.   Vispārīgā struktūra

Šā pielikuma noteikumu pamatā ir Regula (EK) Nr. 2173/2005 un tās īstenošanas regula (Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1024/2008), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2173/2005 (1); šīs regulas reglamentē nosacījumus partnervalsts izcelsmes kokmateriālu un koka izstrādājumu, par kuriem izdota FLEGT licence, ievešanai Savienības tirgū.

2.   FLEGT licenču apstrāde

FLEGT licenci iesniedz tās Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēts sūtījums, par ko ir izdota minētā licence. To iespējams izdarīt elektroniski vai citā operatīvā veidā.

Tiklīdz FLEGT licence ir pieņemta, pirmajā daļā minētās kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamajām valsts procedūrām informē muitas dienestus.

3.   FLEGT licenču dokumentārā pārbaude

FLEGT licences papīra formātā atbilst V pielikuma 1. papildinājumā aprakstītajam paraugam. FLEGT licence, kas neatbilst V pielikumā noteiktajām prasībām un specifikācijām, nav derīga.

FLEGT licenci uzskata par spēkā neesošu, ja tā tiek iesniegta vēlāk par licencē norādīto derīguma termiņu.

FLEGT licencē nedrīkst būt nekādu dzēsumu vai labojumu.

FLEGT licences derīguma termiņa pagarinājums nav pieļaujams, ja vien šādu pagarinājumu nav validējusi licences izdevējiestāde.

FLEGT licences dublikāts vai aizstājējdokuments netiek atzīts par derīgu, ja vien to nav izdevusi un apstiprinājusi licenču izdevējiestāde.

4.   Papildu informācijas pieprasījumi

Ja rodas šaubas par FLEGT licences, tās dublikāta vai aizstājējdokumenta derīgumu vai autentiskumu, kompetentās iestādes drīkst pieprasīt papildu informāciju no licenču izdevējiestādes.

Kopā ar šādu pieprasījumu var nosūtīt attiecīgās FLEGT licences kopiju, dublikātu vai aizstājējdokumentu.

5.   FLEGT licences un sūtījuma atbilstības pārbaude

Ja kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgu veikt sūtījuma turpmāku verifikāciju, pirms tās pieņem lēmumu, vai FLEGT licence ir pieņemama, tās drīkst veikt pārbaudes, lai konstatētu, vai attiecīgais sūtījums atbilst FLEGT licencē sniegtajai informācijai un ierakstiem, kas par attiecīgo FLEGT licenci izdarīti licenču izdevējiestādes kārtotajos reģistros.

Ja to kokmateriālu un koka izstrādājumu tilpums vai svars, kas veido laišanai brīvā apgrozībā uzrādīto sūtījumu, no attiecīgajā FLEGT licencē norādītā tilpuma vai svara atšķiras ne vairāk kā par 10 %, uzskatāms, ka sūtījums tilpuma vai svara ziņā atbilst FLEGT licencē sniegtajai informācijai.

Ja ir šaubas par to, vai sūtījums atbilst FLEGT licencei, attiecīgā kompetentā iestāde drīkst lūgt licenču izdevējiestādei sniegt papildu precizējumus.

Licenču izdevējiestāde drīkst pieprasīt kompetentajai iestādei nosūtīt attiecīgās FLEGT licences kopiju vai aizstājējdokumentu.

Vajadzības gadījumā licenču izdevējiestāde atsauc FLEGT licenci un izdod labotu versiju saskaņā ar V pielikumā noteikto kārtību.

Ja kompetentā iestāde nesaņem atbildi 21 kalendārās dienas laikā pēc papildu precizējuma pieprasījuma iesniegšanas, kompetentā iestāde FLEGT licenci nepieņem un rīkojas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un procedūrām.

FLEGT licence netiek pieņemta, ja ir konstatēts – vajadzības gadījumā pēc pieprasītās papildu informācijas sniegšanas saskaņā ar 4. punktu vai turpmākas izmeklēšanas saskaņā ar šo punktu –, ka FLEGT licence neatbilst sūtījumam.

6.   Pārbaude pirms sūtījuma ierašanās

FLEGT licenci var iesniegt pirms sūtījuma, par kuru tā izdota, ierašanās.

FLEGT licenci pieņem, ja tā atbilst visām V pielikumā noteiktajām prasībām un netiek uzskatīts par nepieciešamu veikt papildu pārbaudes saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu.

7.   Citi jautājumi

Pārbaudes laikā radušās izmaksas sedz importētājs, izņemot gadījumus, kad attiecīgās Savienības dalībvalsts tiesību aktos un procedūrās ir noteikts citādi.

Ja ar FLEGT licencēm saistītajā pārbaudē rodas neatrisināmas domstarpības vai grūtības, lietu var nodot izskatīšanai NĪAK un par to informē licenču izdevējiestādi.

8.   Laišana brīvā apgrozībā

Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē, kurā ietverta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, norāda attiecīgās FLEGT licences numuru, kas izdota par deklarētajiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem.

Ja muitas deklarāciju sagatavo elektroniski, atsauci norāda šim nolūkam paredzētajā ailē.

Kokmateriālus un koka izstrādājumus var laist brīvā apgrozībā tikai pēc tam, kad ir pabeigta šajā pielikumā aprakstītā procedūra.

---

(1)   ES OV L 277, 18.10.2008., 23. lpp.

V PIELIKUMS

FLEGT LICENČU IZDOŠANAS PROCEDŪRA UN TO TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

1.   FLEGT licenču vispārējās prasības

Saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu FLEGT licence apliecina, ka kokmateriāli un koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi un tiem ir izsekots saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

FLEGT licence ir obligāta attiecībā uz visu kokmateriālu un koka izstrādājumu eksportu uz Savienības dalībvalstīm, kas uzskaitīti I pielikumā iekļautajā izstrādājumu sarakstā. Attiecībā uz citām valstīm saskaņā ar LPS prasībām tiks izdots publisks sertifikāts, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu un izsekojamību.

FLEGT licenci izdod viena eksportētāja vienam sūtījumam uz Savienību.

Sīki izstrādātas prasības un procedūras FLEGT licenču izdošanai, atjaunošanai vai derīguma termiņa pagarināšanai, atsaukšanai, aizstāšanai un pārvaldībai ir noteiktas pārbaudes rokasgrāmatā, kas minēta III pielikuma 4.2.3. punktā.

2.   Licenču izdevējiestāde

Licenču izdevējiestāde ir struktūra, kas ir par mežiem atbildīgās ministrijas uzraudzībā.

Licenču izdevējiestādes sastāvs, pilnvaras un darbība ir noteikti reglamentējošā tekstā.

Licenču izdevējiestāde ir struktūra, kas atbild par informācijas apmaiņu starp Kotdivuāru un kompetentajām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar FLEGT licencēm.

3.   FLEGT licenču izdošanas procedūra

FLEGT licenci izdod pēc tam, kad ir pārbaudīta eksportējamo kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgā atbilstība un izsekojamība, kā noteikts III pielikumā.

FLEGT licenci saņem saskaņā ar šādu procedūru:

—	1. posms – pieteikuma saņemšana: eksportētājs aizpilda un iesniedz FLEGT licences pieteikumu, izmantojot licences izdevējiestādes noteiktu veidlapu,

—	2. posms – pieteikuma izskatīšana: licenču izdevējiestāde nodrošina, ka eksportējamo koka izstrādājumu atbilstība ir pārbaudīta saskaņā ar III pielikumu,

—

3. posms – lēmums par atļaujas izsniegšanu: — atbilstības gadījumā licenču izdevējiestāde izsniedz FLEGT licenci attiecīgajam eksportētājam, — neatbilstības gadījumā izdevējiestāde pieteikumu noraida un par to informē attiecīgo eksportētāju. Procedūra neatbilstību gadījumā ir aprakstīta III pielikumā.

FLEGT licences pieteikumus iesniedz un apstrādā elektroniski, izmantojot datu pārvaldības sistēmu. Tomēr datu pārvaldības sistēmas darbības traucējumu gadījumā tos var iesniegt un apstrādāt manuāli. Ja FLEGT licences pieteikumu iesniedz manuāli, tam jāpievieno likumīguma un izsekojamības apliecinājums, ko izdevusi par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests saskaņā ar III pielikumā aprakstītajām procedūrām.

Licenču izdevējiestāde var atsaukt jebkuru FLEGT licenci, kurā ir kļūda, un izdot koriģētu licenci ar norādi “Koriģēta licence”, ko autentificē ar licenču izdevējiestādes zīmogu un parakstu.

FLEGT licenci izdod pēc nodevas samaksas, kuras apmērs un samaksas veids ir noteikts reglamentējošā tekstā.

4.   FLEGT licenču vispārīgās iezīmes

FLEGT licenci var izdot papīra vai elektroniskā formā.

FLEGT licencē ietver 1. papildinājumā minēto informāciju saskaņā ar 2. papildinājumā izklāstītajiem norādījumiem.

Kompleksiem sūtījumiem, par kuriem nav iespējams iekļaut visu prasīto informāciju, kas minēta 1. papildinājumā norādītajā pirmajā paraugā, pievieno pielikumu “ Preču papildu apraksts, kas pievienots FLEGT licencei ”. Šajā pielikumā iekļauj kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par sūtījuma aprakstu, kā norādīts 1. papildinājumā. Tādā gadījumā FLEGT licences attiecīgajās ailēs nav informācijas par sūtījumu, bet gan ir atsauce uz pielikumu.

FLEGT licence ir derīga no tās izdošanas dienas.

FLEGT licences derīguma termiņš ir 6 mēneši ar iespēju to atjaunot vai pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz 3 mēnešus. FLEGT licencē norāda derīguma termiņa beigu datumu.

Pēc termiņa beigām FLEGT licence ir uzskatāma par spēkā neesošu.

Ja attiecīgie kokmateriāli un koka izstrādājumi tiek iznīcināti, FLEGT licence zaudē spēku, un operators par to attiecīgi informē licences izdevējiestādi.

5.   Papīra formāta FLEGT licenču iezīmes

Papīra formāta FLEGT licences atbilst 1. papildinājumā aprakstītajam formātam.

FLEGT licenci izdod A4 formātā.

FLEGT licenci izdod sešos eksemplāros šādā veidā:

—	viens eksemplārs ar norādi “ ORIĢINĀLS ” paredzēts tās Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēts sūtījums, par ko izdota licence,

—	viens eksemplārs ar norādi “ EIROPAS SAVIENĪBAS MUITAS DIENESTS ” ir paredzēts Savienības muitas dienestam,

—	viens eksemplārs ar norādi “ EKSPORTĒTĀJS ” ir paredzēts FLEGT licences pieteikuma iesniedzējam,

—	viens eksemplārs ar norādi “ KOTDIVUĀRAS MUITAS DIENESTS ” ir paredzēts Kotdivuāras muitas dienestam,

—	vienu eksemplāru ar norādi “ FLEGT LICENČU IZDEVĒJIESTĀDE ” patur licenču izdevējiestāde,

—	viens eksemplārs ar norādi “ ARHĪVI ” ir paredzēts arhīviem, ko uztur par mežiem atbildīgā Kotdivuāras ministrija.

FLEGT licences aizpilda mašīnrakstā vai datorrakstā. Ja nepieciešams, tās var aizpildīt rokrakstā. Licences izdevējiestāde daudzumus ieraksta tā, ka nav iespējama skaitļu vai norāžu iestarpināšana.

Licenču izdevējiestādes apstiprinājumu uz katras licences kopijas apliecina ar fizisku parakstu un licenču izdevējiestādes zīmogu, izmantojot reljefa zīmogu.

FLEGT licencei ir atsauces numurs un svītrkods. Veidlapā nedrīkst būt nekādu dzēsumu vai labojumu.

FLEGT licences izdrukā un aizpilda franču valodā.

Izņemot eksemplārus, kas paredzēti par mežiem atbildīgās ministrijas uzturētajiem arhīviem un licenču izdevējiestādei, visus pārējos eksemplārus izsniedz pieteikuma iesniedzējam, kurš saglabā savu eksemplāru un pārējos eksemplārus nosūta adresātiem.

6.   FLEGT licence pazaudēta vai iznīcināta

Ja kāds no 5. punkta trešajā daļā minētajiem eksemplāriem ir nozaudēts vai iznīcināts, eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis var pieprasīt licences izdevējiestādei izdot FLEGT aizstājējlicenci. FLEGT licences turētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis pieteikumam pievieno Valsts policijas vai Kotdivuāras Valsts žandarmērijas izsniegtu deklarāciju par attiecīgā eksemplāra nozaudēšanu.

FLEGT licenču izdevējiestāde izdod FLEGT aizstājējlicenci vai aizstājējlicences 48 stundu laikā pēc eksportētāja pieprasījuma saņemšanas.

FLEGT aizstājējlicences ietver informāciju un norādes, kas iekļautas FLEGT licencē, kuru tās aizstāj, tostarp licences numuru.

Uz FLEGT aizstājējlicencēm ir norāde “ Aizstājējlicence ”, ko apstiprina ar licenču izdevējiestādes zīmogu un parakstu.

FLEGT aizstājējlicences izdošana padara oriģināllicenci par spēkā neesošu. Ja pazaudētais vai nozagtais dokuments tiek atrasts, tas jāiznīcina vai jānosūta licenču izdevējiestādei.

7.   Rīcība gadījumā, ja rodas šaubas par FLEGT licences derīgumu

Ja rodas šaubas par FLEGT licences vai aizstājējlicences derīgumu, kompetentās iestādes var pieprasīt licenču izdevējiestādei veikt papildu pārbaudes.

Ja tā uzskata par nepieciešamu, licenču izdevējiestāde var lūgt kompetentās iestādes nosūtīt tai attiecīgās FLEGT licences vai aizstājējlicences kopiju.

Ja tā uzskata par nepieciešamu, licenču izdevējiestāde atsauc FLEGT licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura ir norāde “ Koriģēta licence ” un kuru autentificē ar licenču izdevējiestādes zīmogu un parakstu; šo eksemplāru tā nosūta kompetentajām iestādēm.

Ja FLEGT licences derīgums tiek apstiprināts, licenču izdevējiestāde par to informē, vēlams elektroniski, kompetentās iestādes un nosūta atpakaļ FLEGT licences kopijas. Uz šādām nosūtītajām kopijām ir norāde “ Apstiprināta ...”, ko apstiprina ar licenču izdevējiestādes zīmogu un parakstu.

Ja attiecīgā FLEGT licence nav derīga, licenču izdevējiestāde par to informē kompetentās iestādes, vēlams elektroniski.

8.   Tehniskās specifikācijas attiecībā uz elektronisku FLEGT licenci

FLEGT licenci var izdot un izmantot ar datorizētu sistēmu starpniecību.

Savienības dalībvalstīs, kas nav pievienojušās datorizētajai sistēmai, nodrošina FLEGT licences pieejamību papīra formātā.

9.   Terminoloģija

Papildinājumos izmantotie termini Kotdivuāras kontekstā ir aprakstīti šādi:

a)	“Kokmateriālu vai koka izstrādājumu komercapraksts”: izstrādājumu iezīmju apraksts;

b)	“Transportlīdzeklis”: veids, kādā preces transportētas no eksporta vietas: “jūras”/“gaisa”/“sauszemes”;

c)	“Vispārpieņemtie un zinātniskie nosaukumi”: izstrādājuma ražošanā izmantotās koku sugas komerciālie un zinātniskie nosaukumi. Nav ieteicams izmantot vietējo nosaukumu, ja to parasti neatzīst starptautiskajā tirdzniecībā;

d)	“Ieguves valsts”: attiecīgo kokmateriālu un koka izstrādājumu ieguves valsts.

Papildinājumi

1.

FLEGT licences paraugs un paraugs preču papildu aprakstam, kas pievienots FLEGT licencei

2.

Skaidrojumi

VI PIELIKUMS

NEATKARĪGĀ REVIDENTA DARBA UZDEVUMI

1.   Principi

Neatkarīgo revīziju veic saskaņā ar šā nolīguma 10. pantu. Neatkarīgā revīzija attiecas uz LPS, kas nodrošina, ka I pielikumā uzskaitītie izstrādājumi, kas iegūti, transportēti, pārstrādāti, eksportēti, importēti vai pārdoti, atbilst likumīguma un izsekojamības kritērijiem. LPS arī nodrošina, ka licenču izdevējiestāde izdod licences tikai par sūtījumiem, kas atbilst tās prasībām.

Šajā pielikumā iekļautajos darba uzdevumos ir aprakstīti neatkarīgās revīzijas mērķi, uzdevumi un metodika, kā arī neatkarīgā revidenta ziņojumu sagatavošanas kārtība. Šajā pielikumā ir noteikti arī galvenie informācijas avoti un Puses mudinātas atbalstīt un veicināt neatkarīgā revidenta darbības, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi informācijai. Darba uzdevumos ir aprakstīta vajadzīgā kvalifikācija un pieredze, kas veido pamatu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus detalizētāku dokumentu sagatavošanai, pieņemot darbā neatkarīgu revidentu.

2.   Mērķi

Neatkarīgās revīzijas mērķis ir novērtēt LPS pareizu īstenošanu un efektivitāti.

3.   Uzdevumi

Neatkarīgā revidenta uzdevumi cita starpā ir šādi:

a)

izstrādāt revīzijas rokasgrāmatu, kurā sīki izklāstītas visas revīzijas darbības, tostarp informācijas vākšanas, attiecīgo datu novērtēšanas un ziņojumu sagatavošanas metodes un rīki. Revīzijas rokasgrāmatā norāda arī sūdzību izskatīšanas kārtību, ka arī procedūras revidentu darba neatkarības un konfidencialitātes nodrošināšanai;

b)

veikt LPS revīziju: neatkarīgais revidents nodrošina, ka LPS darbojas efektīvi un saskaņā ar šā nolīguma prasībām. Konkrētāk, revīzija attiecas uz šādiem komponentiem: — izstrādes, pārstrādes un tirdzniecības licenču izdošanas sistēma, — likumīguma kontroles un pārbaudes sistēma (II un III pielikums), — izsekojamības kontroles un pārbaudes sistēma (III pielikums), — FLEGT licenču izdošanas sistēma (V pielikums), — neatbilstības gadījumu pārvaldības sistēma LPS ietvaros (III pielikums), — par FLEGT licenču pārbaudi un izdošanu atbildīgo iestāžu darbība (III un V pielikums);

c)	konstatēt nepilnības un trūkumus LPS īstenošanā (1) un darbības posmā (2) un ierosināt ieteikumus NĪAK.

d)	novērtēt, kā tiek īstenoti NĪAK noteiktie korektīvie pasākumi, lai novērstu kontroles un pārbaudes ziņojumos konstatētos trūkumus un nepilnības;

e)	ziņot par konstatējumiem un ieteikumiem NĪAK, kas regulāri publicē minēto ziņojumu kopsavilkumu;

f)	pēc NĪAK pieprasījuma veikt citus apsekojumus, analīzes vai pētījumus, lai nodrošinātu papildu pamatojumu neatkarīgajai revīzijai.

4.   Metodika

Neatkarīgajam revidentam:

—	vienmēr un jebkuros apstākļos jārīkojas profesionāli un godprātīgi;

—	jānodrošina atbilstība valsts un starptautiskajai paraugpraksei, ievērojot ISO 19011 (3) un 17021 (4) standartus vai līdzvērtīgus standartus,

—	savi konstatējumi jābalsta uz faktiem un pierādījumiem, tostarp tādiem, kas gūti apsekojumos uz vietas un dokumentu revīzijā,

—	jāapspriežas ar visām ieinteresētajām personām un jo īpaši ar organizācijām, kas veic mežizstrādes darbību neatkarīgu novērošanu.

Neatkarīgā revidenta ierosināto un 3. punktā minēto revīzijas rokasgrāmatu pārskata un apstiprina NĪAK, pirms neatkarīgais revidents var sākt revīzijas darbības saskaņā ar apstiprināto rokasgrāmatu.

4.1.   Darba grafiks

LPS īstenošanas pirmajā gadā neatkarīgais revidents sagatavo un iesniedz NĪAK revīzijas rokasgrāmatu un revīzijas plānu un veic sākotnējo revīziju. Šīs sākotnējās revīzijas laikā neatkarīgajam revidentam ir jāorganizē ievirzes sanāksme, kuras laikā viņš nodrošina dažādu ieinteresēto personu grupu (pilsoniskās sabiedrības, tradicionālo vadītāju, privātā sektora, ministriju un citu valdības struktūru) kopīgu izpratni par savām pilnvarām. Šī sanāksme ir arī iespēja apkopot dalībnieku vēlmes un ieteikumus saistībā ar šo revīziju. Turpmākajos gados neatkarīgais revidents veic ikgadējas revīzijas vismaz četru gadu periodā. Pēc tam šo biežumu pārskata NĪAK. Neatkarīgais revidents pēc Pušu pieprasījuma un pēc NĪAK apstiprinājuma var veikt arī nepieteiktas revīzijas uz vietas.

Katras revīzijas beigās neatkarīgais revidents organizē sanāksmi, lai dažādiem dalībniekiem ziņotu par rezultātiem. Šī sanāksme ir iespēja iepazīstināt ar NĪAK apstiprināto kopsavilkuma ziņojumu.

4.2.   Darbības joma un tvērums

Neatkarīgā revidenta darbības aptver visus 3. punktā uzskaitītos uzdevumus saskaņā ar revīzijas rokasgrāmatu.

Šā nolīguma īstenošanas laikā un pirms LPS pilnīgas darbības sākšanas neatkarīgā revīzija var aptvert tās daļas, ko noteikusi NĪAK.

Darbības posmā neatkarīgā revīzija aptver visas darbības, kas saistītas ar pārbaudi: likumīguma un izsekojamības pārbaudes sistēma, FLEGT licenču izdošanas sistēma, neatbilstības gadījumu pārvaldības sistēma LPS ietvaros un par FLEGT licenču pārbaudi un izdošanu atbildīgo struktūru darbības.

Lai noteiktu, vai pārbaudes laikā faktiski tiek konstatētas iespējamās neatbilstības kontroles līmenī un uz vietas, neatkarīgais revidents revidē arī šādas attiecīgās darbības, ko veic:

—	iestādes, kas atbild par izstrādes, pārstrādes un tirdzniecības licenču izdošanu,

—	iestādes, kas atbild par likumīguma un izsekojamības pārbaudēm,

—	mežizstrādātāji, pārstrādātāji, importētāji, eksportētāji un tirgotāji.

Neatkarīgais revidents atlasa attiecīgās darbības, pamatojoties uz riska analīzi un attiecīgā gadījumā ņemot vērā NĪAK noteiktās prioritātes.

4.3.   Datu vākšana un apstrāde

Revīzijas rokasgrāmatā jāapraksta pierādījumu vākšanas procedūras un prakse, tostarp revīzijas uz vietas, izmeklēšanas, intervijas un dokumentu pārbaude. Tajā arī jāapraksta, kā neatkarīgais revidents atbild uz sūdzībām par savu darbu. Savāktos datus apstrādā objektīvi (pamatojoties uz juridisko analīzi, datu pārvaldības sistēmas kontroli, ievērojot ētikas noteikumus, kas piemērojami šādu datu pārvaldībai utt.).

4.4.   Revīzijas sistēmas

Pamatojoties uz dokumentētiem un arhivētiem revīzijas konstatējumiem un pierādījumiem, kas iegūti dokumentu pārbaudēs, intervijās, apmeklējumos uz vietas un datu vākšanā, neatkarīgais revidents nosaka:

—	likumīgums un izsekojamības pārbaudes laikā konstatētos neatbilstības gadījumus un korektīvos pasākumus šo neatbilstību novēršanai,

—	LPS stiprās un vājās puses (uzskatāmas par iespēju veikt uzlabojumus), kas ļaus mērķtiecīgi virzīt darbības, lai uzlabotu LPS darbību un efektivitāti.

4.5.   Atbilstoši resursi un atļaujas

Neatkarīgajam revidentam ir pietiekami resursi un nepieciešamās atļaujas sava darba veikšanai.

4.6.   Dokumentēta pārvaldības sistēma

Neatkarīgajam revidentam ir pienācīgi dokumentēta pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu, ka tā darbiniekiem ir nepieciešamās prasmes un pieredze efektīvas revīzijas veikšanai un nepieciešamās iekšējās kontroles un uzraudzības piemērošanai.

5.   Ziņojumi un izplatīšana

Neatkarīgais revidents ziņojumu sagatavošanā ievēro revīzijas rokasgrāmatā izklāstīto struktūru un pieeju, par ko panākta vienošanās ar NĪAK. Neatkarīgais revidents:

—	ziņo par darbībām saskaņā ar plānu, par ko panākta vienošanās ar NĪAK,

—	sagatavo un iesniedz revīzijas rokasgrāmatu un revīzijas plānu, kas jāapstiprina NĪAK pirms revīzijas veikšanas,

—	sagatavo ziņojumus saskaņā ar starptautiski atzītiem revīziju principiem, kas noteikti revīzijas rokasgrāmatā,

—	iesniedz NĪAK provizorisku ziņojumu piezīmju sniegšanai,

—	iesniedz NĪAK galīgo ziņojumu (pamatojoties uz saņemtajām piezīmēm par provizorisko ziņojumu un savāktajiem pierādījumiem), kurā ietverta visa attiecīgā informācija par revīzijas programmu un LPS darbību,

—	sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, kuru NĪAK apstiprina izplatīšanai plašai sabiedrībai. Kopsavilkuma ziņojuma pamatā ir pilns ziņojums, un tajā ir apkopoti galvenie ieteikumi un secinājumi, tostarp par konstatētajiem LPS trūkumiem un stiprajām pusēm.

6.   Informācijas līdzekļi un avoti

Galvenie veidi, kā piekļūt informācijai, ir šādi:

—	dokumentu un ierakstu (ziņojumi, plāni, reģistri, veidlapas, mapes, datu lapas, tīmekļa vietnes, datubāzes u. c.) pārbaude,

—	apmeklējumi uz vietas,

—	intervijas ar LPS iesaistītajām personām un citām personām, kurām ir speciālas zināšanas šajā jomā,

—	apspriešanās un sanāksmes ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Lai veiktu apmeklējumus uz vietas, neatkarīgajam revidentam jābūt nodrošinātai piekļuvei teritorijām, kurās iegūst, transportē, pārstrādā un pārdod meža resursus, kā arī importa un eksporta vietām.

Kotdivuāra nodrošina, ka neatkarīgajam revidentam ir pilnīga piekļuve visai informācijai, dokumentiem un datubāzēm, kas ir svarīgas vai būtiskas, lai novērtētu LPS pareizu īstenošanu un efektivitāti. Ja rodas šaubas par informācijas nozīmi, atbilstību vai konfidencialitāti neatkarīgās revīzijas nolūkiem, jautājumu nodod izskatīšanai NĪAK. Piekļuve informācijai ietver informāciju, kas ir par mežiem atbildīgās ministrijas rīcībā, un informāciju, kas ir citu LPS iesaistīto ministriju un valdības struktūru rīcībā. Jo īpaši neatkarīgajam revidentam ir piekļuve informācijai, kas iegūta no LPS, tās komponentiem un citiem avotiem, piemēram, revīzijām, ko publicējušas citas valstis, kuras ir izveidojušas FLEGT licenču izdošanas sistēmu.

Ieinteresētās personas, kuras varētu sniegt attiecīgu informāciju, ir:

a)	valsts sektora dalībnieki: — par mežiem atbildīgā ministrija un citas ministrijas un citas valdības struktūras, kas iesaistītas LPS. Visas šīs pārvaldes iestādes tiek uzskatītas par galvenajiem informācijas avotiem neatkarīgā revidenta informēšanai,

b)

nevalstiski dalībnieki: — pilsoniskās sabiedrības organizācijas (jo īpaši tās, kas atbild par neatkarīgu novērošanu) un starptautiskās NVO, kas darbojas ar LPS saistītajās nozarēs, — organizācijas, kas atbild par privātām likumīguma un izsekojamības brīvprātīgas sertifikācijas sistēmām, — privāti operatori (mežizstrādātāji, pārstrādātāji, eksportētāji u. c.), — tradicionālie vadītāji, — konsultāciju uzņēmumi, personas ar speciālām zināšanām šajā jomā un eksperti.

7.   Nepieciešamā kvalifikācija

a)

Neatkarīgajam revidentam jāspēj pierādīt šādas kvalifikācijas: — pierādīta revīzijas un atbilstības novērtēšanas pieredze meža apsaimniekošanas, kokmateriālu pārstrādes, kokmateriālu izsekojamības, muitas un piegādes ķēdes pārvaldības sistēmu jomā, — labas zināšanas par kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību valsts, apakšreģionālā (ECOWAS) un starptautiskā mērogā un par komerciālo mežsaimniecības nozari, — labas zināšanas par kokrūpniecības nozari Kotdivuārā, — teicamas mutiskās un rakstiskās saziņas prasmes franču valodā, — pierādīta spēja sadarboties ar plašu ieinteresēto personu loku, — jābūt vismaz ISO 9001 (5) sertifikātam, — labas zināšanas par ISO 19011 un 17021 standartu vai līdzvērtīgiem standartiem.

b)

Neatkarīgajam revidentam ir jāievēro šādas prasības: — nav interešu konflikta, kas izriet no kādām organizatoriskām vai komerciālām attiecībām, kā noteikts ISO 19011 un 17021 standartā vai līdzvērtīgos standartos, — nav tieši ieinteresēts meža apsaimniekošanā, kokmateriālu pārstrādē, kokmateriālu tirdzniecībā vai mežsaimniecības nozares regulējumā, kā arī citās darbības nozarēs, kuras skar LPS, — jāpiesaista kvalificēti un pieredzējuši revīzijas darbinieki, — jābūt savai ISO 9001,19011 un 17021 standartiem vai līdzvērtīgiem standartiem atbilstošai kontroles sistēmai.

c)	Turklāt neatkarīgajam revidentam jāspēj: — izveidot mehānismu ar neatkarīgo revīziju saistītu sūdzību pārredzamai izskatīšanai.

8.   Atlases procedūra un institucionālie pasākumi

Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus var piedalīties visas attiecīgās iestādes, tostarp bezpeļņas organizācijas, akadēmiskās iestādes un pētniecības centri.

Piedāvājumu novērtēšana ir pārredzama, un tiek publiskoti piemērotie kritēriji. Neatkarīgā revidenta iecelšanas process ietver pienācīgu rūpību attiecībā uz konkurējošām vienībām saskaņā ar NĪAK noteiktajiem standartiem. Piedāvājumu novērtējuma ziņojumu dara publiski pieejamu.

Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus detalizētākus dokumentus, kas sagatavoti, pamatojoties uz šo pielikumu, neatkarīgā revidenta darbā pieņemšanas brīdī iesniedz NĪAK apstiprināšanai. Kotdivuāra pabeidz neatkarīgā revidenta pieņemšanu darbā pēc tam, kad no NĪAK ir saņemts atzinums par iebildumu neizteikšanu.

9.   Neatkarīgās revīzijas finansējums

Vēlāk Puses vienojas par neatkarīgās revīzijas finansēšanas mehānismu, vienlaikus nodrošinot tās neatkarību.

---

(1)  Terminu “īstenošana” šeit saprot kā LPS izveides posmu.

(2)  Terminu “darbības posms” šeit saprot kā posmu pēc LPS validēšanas;

(3)  Pārvaldības sistēmu revīzijas vadlīnijas

(4)  Prasības institūcijām, kas nodrošina pārvaldības sistēmu revīziju un sertifikāciju

(5)  Kvalitātes pārvaldības sistēmas.

VII PIELIKUMS

LIKUMĪGUMA PĀRBAUDES SISTĒMAS (LPS) NEATKARĪGĀS NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

1.   Vispārīgi noteikumi

Kotdivuāras LPS mērķis ir nodrošināt kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgumu. Pirms stājas spēkā FLEGT licencēšanas sistēma attiecība uz kokmateriālu un koka izstrādājumu eksportu no Kotdivuāras uz Savienību, tiek veikta LPS neatkarīga novērtēšana. Šajā pielikumā ir noteikti kritēriji minētās sistēmas neatkarīgai novērtēšanai saskaņā ar šā nolīguma 12. pantu. Tās mērķis ir noteikt, vai LPS darbojas pareizi un ir uzticama, lai Puses varētu lemt par FLEGT licencēšanas sistēmas darbības posma sākšanu. Tāpēc neatkarīgā novērtēšana atšķiras no neatkarīgās revīzijas. Lai gan neatkarīgā revīzija ir pastāvīga funkcija saistībā ar šā nolīguma īstenošanu, neatkarīgo novērtēšanu veic tikai pirms FLEGT licencēšanas sistēmas darbības sākuma.

2.   Novērtēšanas mērķis

Lai atbalstītu Pušu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz FLEGT licencēšanas sistēmas darbības posma sākšanu, novērtēšanā izvērtē:

—	LPS darbību, uzticamību un efektivitāti,

—	iespējamo LPS pārskatīšanu, kas veikta pēc šā nolīguma noslēgšanas,

—	LPS iesaistīto dalībnieku spēju pildīt savus attiecīgos pienākumus, kā paredzēts šajā nolīgumā un tā pielikumos.

3.   Novērtēšanas īstenošanas metode

LPS novērtēšanu veic, izmantojot pakāpenisku pieeju. Novērtēšanas laikā konstatētos sistēmas trūkumus un nepilnības pakāpeniski novērš, īstenojot plānotos korektīvos pasākumus, par ko Puses vienojušās NĪAK sanāksmē, līdz ir sasniegts līmenis, ko Puses uzskata par apmierinošu.

LPS novērtējumā ņem vērā iepriekšējās neatkarīgās revīzijas, kas veiktas NĪAK noteiktajām LPS daļām, kā paredzēts VI pielikumā.

Neatkarīgās novērtēšanas pilnvaras un darba uzdevumi tiek saskaņoti starp Kotdivuāru un Savienību NĪAK sanāksmes laikā. Šajā pielikumā noteiktie novērtēšanas kritēriji ir minēto pilnvaru un darba uzdevumu pamatā.

4.   Novērtēšanas kritēriji

4.1.   Likumīgi ražotu kokmateriālu definīcija

Likumīgi iegūti kokmateriāli ir definēti šā nolīguma 1. un 7. pantā un II pielikumā, un šo definīciju papildina verifikācijas rokasgrāmata, kurā noteikti verifikatori. Likumīgi iegūtu kokmateriālu definīcija ir skaidra, objektīvi verificējama un praktiski īstenojama un atsaucas vismaz uz aktuālajiem noteikumiem šādās jomās:

—	kokmateriālu ieguves tiesības: mežu koncesiju un citu piekļuves tiesību piešķiršana kokmateriālu ieguves jomā likumā noteiktajās robežās,

—	mežizstrādes darbības: atbilstība juridiskajām un tehniskajām prasībām attiecībā uz mežu apsaimniekošanu un mežizstrādes darbību veikšanu, tostarp atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem sociālajā un vides jomā,

—	nodokļi un nodevas: atbilstība tiesību aktu prasībām attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citām ieņēmumu sistēmām, kas ir tieši saistītas ar kokmateriālu ieguvi un kokmateriālu ieguves tiesībām,

—	citi lietotāji: attiecīgā gadījumā to zemes īpašumtiesību vai lietošanas tiesību ievērošana, kas attiecībā uz noteiktu zemi vai resursiem ir citām personām un ko varētu ietekmēt kokmateriālu ieguves tiesības,

—	tirdzniecība un muita: atbilstība tiesību aktu prasībām tirdzniecības un muitas procedūru jomā.

Galvenie šīs jomas jautājumi, kas aplūkoti novērtēšanā, ir šādi.

—	Vai likumīgi ražotu kokmateriālu definīcijā ir skaidri norādītas tiesību normas?

—	Vai var skaidri noteikt, kurš juridiskais instruments ir pamatā katram likumīgi iegūtu kokmateriālu definīcijas elementam?

—	Vai ir norādīti principi, kritēriji un rādītāji, kas ļauj noteikt atbilstību katram likumīgi iegūtu kokmateriālu definīcijas elementam?

—	Vai verifikatori, kurus izmanto, lai pārbaudītu atbilstību likumīgi iegūtu kokmateriālu definīcijas principiem, kritērijiem un rādītājiem, pamatojas uz dokumentētām juridiskajām atsaucēm?

—	Vai verifikatori ir skaidri, objektīvi un praktiski piemērojami? Vai tie ir piemēroti un pienācīgi, lai apstiprinātu atbilstību rādītājam?

—	Vai likumīgi ražotu kokmateriālu definīcija ietver spēkā esošo normatīvo aktu galvenās juridiskās prasības pirmajā daļā minētajās jomās?

Gadījumā, ja pēc šā nolīguma stāšanās spēkā tiek mainīta likumīgi ražotu kokmateriālu definīcija, galvenie papildu jautājumi ir šādi.:

—	Vai attiecīgās ieinteresētās personas tika aicinātas apspriest veiktos grozījumus, un vai viņu ieteikumi tika ņemti vērā?

—	Vai ir skaidri noteikti īpašie normatīvie akti, kas piemērojami katram jaunam likumīgi ražotu kokmateriālu definīcijas elementam?

—	Vai ir skaidri noteikti verifikatori, kas atbilst likumīgi ražotu kokmateriālu definīcijas iespējamiem pielāgojumiem?

—	Vai grozījumi ir izdarīti saskaņā ar šo nolīgumu?

4.2.   LPS darbības joma

LPS aptver I pielikumā norādītos izstrādājumus un III pielikuma 3.1. punktā aprakstītos kokmateriālu ieguves avotus. Pirms stājas spēkā FLEGT licencēšanas sistēma kokmateriālu eksportam no Kotdivuāras uz Savienību, LPS ļauj vismaz pārbaudīt, vai kokmateriāli un koka izstrādājumi, kurus paredzēts nosūtīt vai tirgot uz Savienības tirgu, ir ražoti likumīgi.

Galvenie šīs jomas jautājumi, kas aplūkoti novērtēšanā, ir šādi.

—	Vai LPS attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas ietilpst šā nolīguma I pielikumā norādītajā darbības jomā?

—	Vai LPS attiecas uz dažādiem kokmateriālu ieguves avotiem, kas minēti šā nolīguma III pielikuma 3.1. punktā?

—	Vai atmežošanas un meža izciršanas rezultātā iegūtie kokmateriāli un konfiscētie kokmateriāli tiek identificēti visā piegādes ķēdē, vai uz tiem attiecas LPS un vai tie ir atbrīvoti no FLEGT licences prasības?

—	Vai kokmateriāli tranzītā un importēti gatavi koka izstrādājumi ir nošķirti no piegādes ķēdes un atbrīvoti no FLEGT licences prasības?

—	Vai LPS iesaistītie dalībnieki spēj pildīt savus pienākumus, kā paredzēts šajā nolīgumā un tā pielikumos?

4.3.   Kontroles

Likumīguma kontroļu mērķis ir nodrošināt, ka operatori ir likumīgi izveidoti un apstiprināti un ka mežsaimniecības nozares darbības ir likumīgas. Izsekojamības kontroļu mērķis ir izsekot kokmateriāliem no cirsmas līdz tirdzniecības un/vai eksporta vietai, vienlaikus nodrošinot to, ka piegādes ķēde ir noslēgta.

Šis posms attiecas uz parastajām pārbaudēm, ko veic valsts kompetentās struktūras un kas paredzētas tiesiskajā regulējumā un procedūru rokasgrāmatās. Šīs kontroles attiecas uz visiem nozares operatoriem: mežizstrādātājiem, pārstrādātājiem, eksportētājiem, importētājiem un tirgotājiem.

Tādējādi novērtēšanas mērķis ir nodrošināt, lai likumīguma un izsekojamības kontroles tiktu veiktas, pamatojoties uz skaidrām, detalizētām un pieejamām procedūrām, un tādā veidā, lai būtu iespējams veikt likumīguma un izsekojamības pārbaudi. Lai noteiktu, vai pārbaudes laikā faktiski tiek konstatētas iespējamās neatbilstības kontroles līmenī un uz vietas, novērtēšana aptver šādas attiecīgās darbības, ko veic:

—	iestādes, kas atbild par izstrādes, pārstrādes un tirdzniecības licenču izdošanu,

—	iestādes, kas atbild par likumīguma un izsekojamības pārbaudēm,

—	mežizstrādātāji, pārstrādātāji, importētāji, eksportētāji un tirgotāji.

Novērtētājs atlasa attiecīgās darbības, pamatojoties uz riska analīzi un attiecīgā gadījumā ņemot vērā NĪAK noteiktās prioritātes.

Galvenie šīs jomas jautājumi, kas aplūkoti novērtēšanā, ir šādi.

—	Vai kompetentās iestādes ir skaidri definējušas likumīguma un izsekojamības kontroles procedūras?

—	Vai verifikatori tiek izdoti regulāri?

—	Vai visi attiecīgie vai kompetentie dalībnieki arhivē verifikatorus savlaicīgi un tādā formātā, kas ļauj veikt to pārbaudi?

—	Vai piegādes ķēdes kritiskie kontrolpunkti tiek identificēti un aprakstīti tā, lai varētu pārbaudīt kokmateriālu un koka izstrādājumu izsekojamību?

—	Vai kvantitatīvie dati tiek reģistrēti tā, lai tos bez kavēšanās varētu savietot ar piegādes ķēdes iepriekšējiem un vēlākajiem kritiskajiem kontrolpunktiem?

—	Vai ir publiski pieejamas visas rokasgrāmatas, vadlīnijas un citi administratīvie dokumenti, kuros ietvertas dažādu pārvaldes iestāžu veiktās kontroles procedūras?

4.4.   Pārbaude

Pārbaudes posms papildina kontroles posmu, lai nodrošinātu kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgumu un izsekojamību. Tādējādi pārbaude attiecas ne tikai uz operatoriem, bet arī uz valsts kompetentajām struktūrām saistībā ar dokumentu izsniegšanu un kontroli.

Novērtēšana nodrošina, ka veiktās likumīguma un izsekojamības pārbaudes ir pietiekami stingras un efektīvas, lai atklātu jebkādu neatbilstību LPS prasībām un nodrošinātu, ka piegādes ķēdē nenonāk vai uz Savienību netiek eksportēti nelikumīgas vai nezināmas izcelsmes kokmateriāli.

Galvenie šīs jomas jautājumi, kas aplūkoti novērtēšanā, ir šādi.

—	Vai CNGF ir izveidota un spēj vadīt LPS īstenošanu un pildīt savus uzdevumus ar LPS saistīto sūdzību pārvaldības sistēmā?

—	Vai par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests, ko iecēlusi mežu pārvalde, var palīdzēt CNGF un pildīt tai šajā nolīgumā noteiktos uzdevumus?

—	Vai mežu pārvalde ir apstiprinājusi vienu vai vairākas aģentūras pārbaudes darbību veikšanai atklātā, pārredzamā un atbilstīgā procesā saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām?

—	Vai pārbaudes rokasgrāmata ir izstrādāta līdzdalības procesā, vai NĪAK to ir apstiprinājusi un Kotdivuāra publicējusi? Vai tā ļauj nodrošināt vienotas pārbaudes prasības, kā paredzēts III pielikumā?

—	Vai attiecībā uz katru rādītāju un verifikatoru ir skaidri noteikti visu ieinteresēto personu un pārbaudes struktūru uzdevumi un pienākumi?

—	Vai pārbaudes aģentūras spēj veikt pārbaudes revīzijas, kā noteikts III pielikumā un pārbaudes rokasgrāmatā?

—	Vai riska analīze, uz kuras pamata pārbaudes aģentūras konstatē nepieciešamību veikt otrā līmeņa pārbaudes un pārbaudes uz vietas, ir definēta pārbaudes rokasgrāmatā, ievērojot visaptverošas un praktiskas procedūras?

—	Vai pārbaudes aģentūru revīzijas ziņojumi, ko papildina citi dati datu pārvaldības sistēmā, ļauj par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgajam dienestam pieņemt lēmumus par atbilstību vai neatbilstību attiecībā uz likumīgumu un izsekojamību?

—	Ja ir ieviestas privāto sertifikātu atzīšanas procedūras, vai tās darbojas un ir iekļautas pārbaudes rokasgrāmatā?

—	Vai datu pārvaldības sistēma ir ieviesta, darbojas un atbilst III pielikuma prasībām?

—	Vai ir izstrādāti un publicēti nosacījumi un procedūras datu pārvaldības sistēmas piekļuves tiesību iegūšanai un plašai sabiedrībai pieejamu datu identificēšanai? Vai LPS iesaistītajiem dalībniekiem ir atbilstošas piekļuves un grozījumu veikšanas tiesības datu pārvaldības sistēmā?

—	Vai tiek ziņots par neatbilstības gadījumiem, kas konstatēti pārbaudes laikā, lai varētu pievienot papildu elementus un veikt korektīvus pasākumus neatbilstības novēršanai?

—	Vai ir izveidota darba grupa, kurā ir pārstāvētas dažādas pārvaldes iestādes, uz kurām attiecas LPS, un kuras uzdevums ir palīdzēt izskatīt un risināt neatbilstības gadījumus, kā arī sniegt ieteikumus attiecīgajiem dienestiem, un vai šī grupa spēj pildīt III pielikumā tai noteiktos uzdevumus?

—	Vai neatbilstības gadījumu pārvaldības sistēma ļauj nodrošināt, ka piegādes ķēdē nenonāk vai uz Savienību netiek eksportēti nelikumīgas vai nezināmas izcelsmes kokmateriāli?

4.5.   Licenču un sertifikātu izdošana

Pienākumus, kas saistīti ar FLEGT licencēm un publiskiem likumīguma sertifikātiem, Kotdivuāra ir uzticējusi licenču izdevējiestādei. FLEGT licenci izdod par katru sūtījumu, ko eksportē uz Savienību, savukārt publisku likumīguma sertifikātu izdod par katru sūtījumu, kas paredzēts eksporta tirgiem, kuri nav Savienības tirgi.

Galvenie šīs jomas jautājumi, kas būs jāaplūko novērtēšanā, ir šādi.

—	Vai licenču izdevējiestādi ir norīkojusi vai izveidojusi par mežiem atbildīgais ministrs?

—	Vai licenču izdevējiestāde ir ieviesusi FLEGT licencēšanas procedūras? Vai šīs procedūras, arī piemērojamās maksas, ir publiski pieejamas?

—	Vai licenču izdevējiestāde izdod FLEGT licences tikai par tādiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kas ir pārbaudīti un atzīti par likumīgiem, kā paredzēts šajā nolīgumā?

—	Vai tiek uzturēti visaptveroši reģistri par piešķirtajām vai atteiktajām FLEGT licencēm un publiskajiem likumīguma sertifikātiem?

—	Vai prasības FLEGT licenču jomā ir skaidri definētas un paziņotas eksportētājiem, kā arī ieinteresētajām personām?

—	Vai licenču izdevējestādei noteiktās procedūras ļauj kompetentajām iestādēm saņemt skaidrojumus par Kotdivuārā izdotajām FLEGT licencēm?

4.6.   Neatkarīga novērošana un pārredzamība

LPS integrē neatkarīgu novērtēšanu, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai vāktu ticamu un pārbaudāmu informāciju par mežu apsaimniekošanu un apmainītos ar to nolūkā uzlabot mežu pārvaldību un LPS darbību.

Galvenie šīs jomas jautājumi, kas aplūkoti novērtēšanā, ir šādi.

—	Vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veic neatkarīgu novērošanu, spēj pildīt šo uzdevumu, kā paredzēts šajā nolīgumā, jo īpaši tā III pielikumā?

—	Vai neatkarīgas novērošanas ziņojumus reģistrē datu pārvaldības sistēmā un ņem vērā pārbaudes procesā, jo īpaši riska analīzē?

—	Vai organizācijas, kas veic neatkarīgas novērošanas darbības, drīkst piedalīties pārbaudes revīzijas misijās, ko veic pārbaudes aģentūras, vienlaikus ievērojot komercnoslēpumu konfidencialitāti?

—	Vai ir garantēta piekļuve dokumentiem, kas paredzēta šajā nolīgumā, jo īpaši IX pielikumā?

4.7.   Sūdzību pārvaldības mehānisms

Pastāv atbilstīgs mehānisms no LPS īstenošanas izrietošo sūdzību un strīdu pārvaldībai. Šis mehānisms ļauj izskatīt jebkuru sūdzību, kas attiecas uz LPS.

Galvenie šīs jomas jautājumi, kas aplūkoti novērtēšanā, ir šādi.

—	Vai sūdzību pārvaldības mehānisms ir aprakstīts, izveidots un zināms visām ieinteresētajām personām?

—	Vai sūdzību pārvaldības mehānisms ļauj dažādiem LPS iesaistītajiem dalībniekiem iesniegt sūdzības par kontroli, likumīguma pārbaudi, izsekojamību un FLEGT licenču izdošanu?

—	Vai sūdzību pārvaldības mehānisms darbojas un ir uzticams?

5.   Neatkarīgā novērtētāja iecelšana, profils un uzdevumi

Neatkarīgo novērtēšanu veic neatkarīga struktūra, ko norīkojusi Kotdivuāra, pamatojoties uz pārredzamu un uz konkurenci balstītu atlases procedūru un pēc tam, kad no NĪAK ir saņemts atzinums par iebildumu neizteikšanu.

Neatkarīgajam novērtētājam jāspēj pierādīt šādas kvalifikācijas:

—	pierādīta atbilstības novērtēšanas pieredze mežu apsaimniekošanas, kokmateriālu pārstrādes, kokmateriālu izsekojamības, muitas un piegādes ķēdes pārvaldības sistēmu jomā,

—	labas zināšanas par kokrūpniecības nozari Kotdivuārā,

—	labas zināšanas par FLEGT rīcības plānu un par brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu sarunu un īstenošanas procesiem;

—	pierādīta spēja sadarboties ar plašu ieinteresēto personu loku,

—	labas zināšanas par ISO 19011 un 17021 standartu vai līdzvērtīgiem standartiem.

Neatkarīgā novērtētāja atlasi veic saskaņā ar turpmāk aprakstītajām prasībām.

—	novērtētājs jāieceļ pārredzamā procedūrā,

—	novērtētāja iecelšanas noteikumiem jābūt skaidriem un publiski pieejamiem,

—	novērtētājam jābūt neatkarīgam un neitrālam,

—	novērtētājam nedrīkst būt interešu konflikts, kas izriet no kādām organizatoriskām vai komerciālām attiecībām, kā noteikts ISO 19011 un 17021 vai līdzvērtīgos standartos,

—	novērtētājs nedrīkst būt tieši ieinteresēts mežizstrādē, kokmateriālu pārstrādē, kokmateriālu tirdzniecībā vai mežu pārvaldē, kā arī citās darbības nozarēs, kuras skar LPS,

—	neatkarīgais novērtētājs nedrīkst būt licenču izdevējiestādes vai kontroles struktūru daļa,

—	neatkarīgajam novērtētājam ir jābūt kvalitātes kontroles sistēmai attiecībā uz savu darbu un jābūt attiecīgai pieredzei līdzīga darba veikšanā.

Neatkarīgā novērtētāja galvenie uzdevumi ir šādi:

—	mobilizēt kvalificētus un pieredzējušus revīzijas darbiniekus ar izcilām mutiskās un rakstiskās komunikācijas prasmēm franču valodā,

—

izstrādāt procedūru rokasgrāmatu, kurā sīki izklāstīti visi novērtēšanas posmi, tostarp informācijas vākšanas, attiecīgo datu novērtēšanas un ziņojumu sagatavošanas metodes un rīki. Procedūru rokasgrāmatā norāda arī sūdzību saņemšanas un izskatīšanas kārtību, ka arī procedūras tā personāla darba neatkarības un konfidencialitātes nodrošināšanai,

—	pirms novērtēšanas uzsākšanas iesniegt NĪAK apstiprināšanai procedūru rokasgrāmatu un tā darbību grafiku,

—	veikt novērtēšanu saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un prasībām,

—	noteikt, vai LPS, uz kuru balstīta FLEGT licencēšanas sistēma, pienācīgi pilda savas funkcijas.

Vēlāk Puses vienojas par neatkarīgās novērtēšanas finansēšanas mehānismu, vienlaikus nodrošinot tās neatkarību.

VIII PIELIKUMS

PAPILDU PASĀKUMI

Šā nolīguma efektīvai īstenošanai Kotdivuārā ir vajadzīgi papildu pasākumi attiecībā uz iesaistītajām iestādēm un dalībniekiem.

Visus resursus, kas vajadzīgi šā nolīguma īstenošanai, dara pieejamus saskaņā ar Savienības un tās dalībvalstu procedūrām sadarbības ar Kotdivuāru plānošanai un Kotdivuāras budžeta procedūrām.

Papildu pasākumi tiek sagatavoti pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām, secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no izmēģinājumiem uz vietas, kā arī ieteikumiem no dažādiem projektiem un pētījumiem par mežsaimniecības nozari Kotdivuārā.

Puses apzina papildu pasākumus, kas nepieciešami šā nolīguma īstenošanai. Papildu pasākumu apzināšana ietver:

—	budžeta sagatavošanu šā nolīguma īstenošanai, precizējot atbalstu, ko sniedz ar Kotdivuāras resursiem, un atbalstu, ko sniedz Savienība un citi attīstības partneri,

—	ieteikumu par kopējas vienošanās nepieciešamību, saskaņā ar kuru tiktu koordinēts Eiropas Komisijas un Savienības dalībvalstu finansējums un tehniskais ieguldījums.

Papildu pasākumus iekļauj šā nolīguma īstenošanas grafikā un NĪAK progresa uzraudzības un novērtēšanas satvarā. Papildu pasākumi aptver vismaz šādas stratēģiskās kategorijas un darbības:

a)	īstenošanas struktūru izveide un pārvaldības un koordinācijas stiprināšana starp valsts iestādēm un citiem attiecīgiem dalībniekiem;

b)	LPS attīstība;

c)

spēju veidošana, jo īpaši: — atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju tehnisko un operatīvo spēju stiprināšanai, lai efektīvi īstenotu neatkarīgo novērošanu, — atbalsts pārvaldes iestāžu un privātā sektora tehnisko un darbības spēju stiprināšanai LPS efektīvas attīstības un ievērošanas nolūkā, — ieinteresēto personu spēju veidošana, lai mobilizētu līdzekļus projektu un programmu īstenošanai saistībā ar šā nolīguma īstenošanu;

d)	atbalsts iniciatīvām, kas veicina mežu pārvaldību un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

e)

meža seguma atjaunošana, tostarp izmantojamo kokmateriālu krājumu atjaunošana, jo īpaši: — atbalsts meža seguma atjaunošanai ar ātri augošām meža sugām un augļaugu meža sugām, kas ir ekonomiski nozīmīgas kopienām, — atbalsts meža seguma atjaunošanai ar vietējām sugām, lai atjaunotu un uzlabotu meža ekosistēmu pakalpojumus un bioloģisko daudzveidību;

f)	turpmākas reformas un normatīvā un tiesiskā regulējuma stiprināšana;

g)	atbalsts: — meža platību zemes sertificēšanai; — mežu reģistrācijai un apsaimniekošanai, — meža un zemes jomas dokumentu un procedūru izplatīšanai;

h)	dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana šā nolīguma īstenošanā un mežu pārvaldībā;

i)	reformu turpināšana, tostarp saistībā ar: — kokmateriālu un koka izstrādājumu vietējo tirgu, — kokmateriālu un koka izstrādājumu eksportu, — kokmateriālu un koka izstrādājumu importu, — kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīguma pārbaudi ar LPS starpniecību;

j)	pārredzamība un komunikācija

IX PIELIKUMS

PUBLISKOTĀ INFORMĀCIJA

1.   Mērķi, principi un juridiskais pamats

Lai īstenotu šo nolīgumu, ir jāpublicē dokumenti un informācija, kas attiecas uz mežu apsaimniekošanu un mežsaimniecības nozarei piemērojamo tiesību aktu īstenošanu. Ar mežsaimniecības nozari saistītu dokumentu un informācijas publicēšanas mērķis ir atvieglot FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanu un uzraudzību un veicināt labu pārvaldību mežsaimniecības nozarē.

Publiskām iestādēm un struktūrām ir pienākums informēt sabiedrību. Tiesības uz sabiedrībai nozīmīgu informāciju ir nostiprinātas spēkā esošajos Kotdivuāras tiesību aktos (1). Turklāt šis pienākums ir balstīts uz šādiem principiem: i) informācija ir pieejama bez maksas vai par saprātīgu cenu; ii) pieejamo publisko dokumentu sarakstu dara pieejamu sabiedrībai; iii) informācija ir precīza un periodiski tiek atjaunināta; iv) informāciju dara pieejamu pastāvīgi vai piemērotā laikā; v) informāciju sniedz publicēšanai piemērotā formātā; vi) trauksmes cēlējiem, lieciniekiem, ekspertiem, cietušajiem un viņu radiniekiem, informatoriem un Augstās iestādes labas pārvaldības jomā locekļiem valsts nodrošina īpašu aizsardzību pret iespējamām represijām vai iebiedēšanu.

Informācija, ko Puses apņemas publicēt, tiek identificēta pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām un sagrupēta 2. punktā minētajā 10 informācijas kategoriju sarakstā. NĪAK publisko 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju. Kotdivuāra publisko 2. punkta b) līdz i) apakšpunktā minēto informāciju. 2. punkta j) apakšpunktā ir iekļauts Savienības publiskotās informācijas saraksts.

2.   Publiskotā informācija un dokumenti

a)

informācija par šā nolīguma īstenošanu: – šā nolīguma teksts ar visiem tā pielikumiem un turpmākiem grozījumiem; – to projektu saraksts un kopsavilkumi, ar kuriem atbalsta šo nolīgumu Kotdivuārā; – ziņojumi par Kotdivuārā īstenotajiem projektiem saistībā ar šo nolīgumu; – oficiāls dokuments par LPS struktūru izveidi, sadalījumu, organizāciju un darbību, kā arī NĪAK reglaments un attiecīgā gadījumā šķīrējtiesas procedūras; – NĪAK sanāksmju memorandi; – gada ziņojumi, kuros jo īpaši iekļauta šāda informācija: — panāktais progress šā nolīguma īstenošanā, — NĪAK sastāvs un darbība; — Kotdivuāras izdoto FLEGT licenču skaits; — noraidīto FLEGT licences pieprasījumu skaits; — neatbilstības gadījumi, par kuriem lemj par mežu likumīgumu un izsekojamību atbildīgais dienests, un pasākumi, kas veikti šo lietu atrisināšanai; — uz Savienību eksportēto kokmateriālu un koka izstrādājumu ikgadējais apjoms; — Savienības saņemto FLEGT licenču skaits; — kokmateriālu un koka izstrādājumu apjoms, kas importēts Savienībā saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, norādot attiecīgo Savienības dalībvalsti, kurā tika veikts imports; — Kotdivuārā importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu apjoms, kā arī to kokmateriālu un koka izstrādājumu apjoms, kas ir tranzītā caur Kotdivuāras teritoriju; — neatkarīgas revīzijas un neatkarīgas novērtēšanas darba uzdevumi, procedūras, programmas un ziņojumi; — neatkarīgas revīzijas piedāvājumu novērtēšanas ziņojums;

b)	juridiskā informācija: — starptautiskās konvencijas un nolīgumi, ko parakstījusi un ratificējusi Kotdivuāra, saistībā ar mežu apsaimniekošanu, — likums par mežu kodeksu un tā īstenošanas dokumenti, — citi tiesību akti un noteikumi, kas saistīti ar šo nolīgumu;

c)

informācija par licenču piešķiršanu: — mežsaimniecības darbību apstiprināšanas procedūras, — apstiprināto uzņēmumu saraksts pēc apstiprinājuma veida, — dažādu mežsaimniecības produktu izstrādes, pārstrādes un tirdzniecības licenču piešķiršanas procedūras un izmaksas, — informācija par mežu un agromežu klasifikāciju, kā arī starpministriju komisijas darbā gūtā informācija un rezultāti saistībā ar valsts privātā meža teritorijas apsaimniekošanas koncesiju, — īpašas licences un specifikācijas attiecībā uz mežu koncesijām;

d)

informācija par mežu apsaimniekošanu: — valsts un vietējo un reģionālo pašvaldību privāto mežu saraksts ar apsaimniekošanas plāniem vai bez tiem, — svēto mežu vai citādi aizsargājamo mežu saraksts, atrašanās vietu karte un platība, — privāto tiesību juridisko personu un fizisku personu mežu saraksts, atrašanās vietu karte un platība, — aizsargājamo teritoriju saraksts, atrašanās vietu karte un platība, — mežu un agromežu apsaimniekošanā iesaistīto dienestu saraksts un to pienākumi, — administratīvās un tehniskās procedūras mežu un agromežu apsaimniekošanas plānu, vienkāršotu apsaimniekošanas plānu un pārvaldības plānu izstrādei un apstiprināšanai, — ziņojums par iepriekšēju apspriešanos ar vietējām kopienām, — attīstības plānu apstiprinātājas komitejas darba rezultāti, — mežu un agromežu apsaimniekošanas plāni, vienkāršoti apsaimniekošanas plāni, pārvaldības plāni un apstiprinātās specifikācijas, — mežu koncesiju kartes, — partnerības nolīgumi, koncesijas līgumi un mežizstrādes līgumi, — par apmežošanu un meža kadastru atbildīgā direktorāta gada ziņojumi, veiktās apmežošanas platības un kartes, — ziņojumi par mežu stāvokli (valsts meža inventarizācija, meža atlants, u.c.);

e)

informācija par mežizstrādi: — saraksts ar klasificētiem mežiem, agromežiem un privāto tiesību juridisko personu un fizisko personu mežiem, — aizsargājamo sugu saraksts, — to sugu saraksts, kuru izstrāde ir aizliegta, — saraksts ar spēkā esošajām koncesijām, atrašanās vietu kartes un platības, — saraksts ar koncesijām saskaņā ar pārvaldības nolīgumiem, atrašanās vietu kartes un platības, — saraksts ar mežizstrādes koncesijām, atrašanās vietu kartes un platības, — saraksts ar spēkā esošām koncesijām, — saraksts ar mežizstrādei klasificētiem mežiem, atrašanās vietu kartes un platības, — saraksts ar vietējo un reģionālo pašvaldību mežiem un mežu stādījumiem, atrašanās vietu kartes un platības, — saraksts ar mežizstrādei paredzētiem privāto tiesību juridisko personu un fizisko personu mežiem un mežu stādījumiem, atrašanās vietu kartes un platības, — saraksts ar klasificētiem mežiem, agromežiem un privāto tiesību juridisko personu un fizisko personu mežiem pāri astotajai paralēlei, — statistika par izstrādātajiem apjomiem sadalījumā pa sugām, uzņēmumiem un licencēm, kā arī valsts apmežojumu platības un kartes, — ražošanas un mežrūpniecības direktorāta gada pārskati;

f)

informācija par kokmateriālu pārstrādi: — saraksts ar aktīvajām pārstrādes vienībām, jaudu un atrašanās vietām, — pārstrādāto apaļkoku gada apjomi sadalījumā pa sugām, — pirmās pārstrādes gada apjomi, — otrās pārstrādes gada apjomi, — valsts tirgū laisto pārstrādāto kokmateriālu gada apjomi, — trešās pārstrādes izstrādājumu gada apjomi;

g)

informācija par kokmateriālu tirdzniecību: — saraksts ar kokmateriālu eksportam un importam apstiprinātajiem operatoriem, — eksportēto kokmateriālu un koka izstrādājumu apjomi sadalījumā pa izstrādājuma veidiem (HS kodi), sugām, nosūtīšanas vietām (sarindotas atkarībā no pārstrādes līmeņa) un galamērķiem, — ar FLEGT licencēm eksportēto kokmateriālu un koka izstrādājumu apjomi (izstrādājumu veidi un galamērķi), — importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu apjomi vai daudzumi sadalījumā pa izstrādājumu veidiem, sugām un izcelsmes vietām, — vietējam tirgum paredzēto kokmateriālu un koka izstrādājumu apjomi, — to konfiscēto kokmateriālu ikgadējie apjomi, kuri tiek pārdoti atklātās izsolēs un ziedoti; — mežsaimniecības nozares ieguldījums Kotdivuāras IKP, — mežsaimniecības uzņēmumos nodarbināto personu skaits;

h)

informācija par mežsaimniecības nozares nodokļu ieguldījumu: — saraksts ar dažādiem mežsaimniecības jomas nodokļiem un nodevām, — dažādu mežsaimniecības jomas nodokļu un nodevu sadalījums, — apaļkoku pārdošanai piemēroto nodokļu gada summas, — platību iedalīšanas nodokļu gada summas, — ar vispārējas nozīmes darbiem saistīto nodevu gada summas, — nodevu summas, kas samaksātas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un kopienām, sadalījumā pa reģioniem vai apgabaliem, — sodu summas, kas rodas par strīdiem (tostarp par neveiktu kompensējošu apmežošanu) un mežsaimniecības nozares darījumiem;

i)

informācija saistībā ar LPS un FLEGT licenču izdošanu: — izdoto publisko likumīguma sertifikātu saraksts (uzņēmuma nosaukums, izdošanas datums, derīguma termiņš utt.), — izdoto FLEGT licenču saraksts, — pārbaudes rokasgrāmata, kas ietver: — privātās sertifikācijas sistēmu un struktūru atzīšanas procedūras, — likumīguma pārbaudes procedūras, — likumīguma sertifikātu izdošanas procedūras, — Kotdivuāras kokmateriālu izsekojamības sistēmas apraksts, — mežu kontroles sistēmas apraksts, — kokmateriālu piegādes ķēdes kontroles procedūras, — FLEGT licenču izdošanas procedūras, — saraksts ar privātajām sertifikācijas sistēmām un likumīguma/ilgtspējas sertifikācijas struktūrām, kuras Kotdivuāra atzinusi LPS ietvaros, — ziņojumi par mežsaimniecības darbību kontroles misijām, — konfiscēto kokmateriālu gada apjomi, — neatkarīgas novērtēšanas ziņojumi un informācija par turpmākiem pasākumiem saistībā ar ieteikumiem, kas izriet no šiem ziņojumiem, — neatkarīgā revidenta ziņojumi un informācija par konstatēto korektīvo pasākumu īstenošanu;

j)

Savienības publicētā informācija: — Savienības importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu daudzumi sadalījumā pa izcelsmes vietām saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, — Savienības saņemto Kotdivuāras FLEGT licenču skaits, — saraksts ar Eiropas valstīm, kuras importē Kotdivuāras kokmateriālus un kurām ir FLEGT licence, — to Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu direktorijs, kuras ir atbildīgas par to, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (2), un Regulu (EK) Nr. 2173/2005, — Savienības tiesību akti kokmateriālu jomā un to turpmākie teksti, — saraksts ar FLEGT licencēm, ko kompetentās iestādes noraidījušas, un noraidīšanas iemesli, — Kotdivuāras izcelsmes kokmateriālu ar FLEGT licencēm apjoms, ko konfiscējušas kompetentās iestādes, — to Kotdivuāras izcelsmes koka izstrādājumu galamērķi un izmantošanas veidi, kuriem ir FLEGT licences un kurus konfiscējušas kompetentās iestādes, — Starptautiskās Tropu kokmateriālu organizācijas kokmateriālu tirgus neatkarīgā novērošanas centra ziņojumi.

3.   Piekļuve informācijai un dokumentiem, to publicēšana un izplatīšana

Par mežu apsaimniekošanu atbildīgā pārvaldes iestāde atbild par piekļuvi sabiedrībai nozīmīgai informācijai mežsaimniecības jomā.

Noteikumi par piekļuvi publiskai informācijai un dokumentiem ir izklāstīti spēkā esošajos Kotdivuāras tiesību aktos (3), bet piekļuve šajā pielikumā uzskaitītajai informācijai ir bezmaksas un vienkārša. Šī informācija ir pieejama šim nolīgumam veltītajā tīmekļa vietnē.

Informācijas izplatīšanai tiek izmantoti dažādi kanāli, kas izklāstīti Kotdivuāras komunikācijas stratēģijā.

Par mežiem atbildīgais ministrs ieceļ personu, kas ir atbildīga par piekļuvi sabiedrībai nozīmīgai informācijai un dokumentiem.

4.   Pārsūdzības mehānisms un sūdzību pārvaldība

Spēkā esošajos noteikumos par piekļuvi sabiedrībai nozīmīgai informācijai paredzētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir šādi: pārsūdzības hierarhijas kārtībā, pārsūdzības komisijā, kas atbild par piekļuvi sabiedrībai nozīmīgai informācijai un publiskiem dokumentiem (CAIDP), un pārsūdzība tiesā. Tomēr pārsūdzība tiesā pieteikuma iesniedzējam ir pieejama tikai pēc tam, kad ir izsmeltas pārsūdzības CAIDP iespējas. To īsteno spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajos termiņos un nodod izskatīšanai kompetentajā administratīvajā tiesā.

Par mežiem atbildīgajā ministrijā ir izveidota par piekļuvi sabiedrībai nozīmīgai informācijai atbildīgā komiteja(CAIIP), kas saņem un reģistrē sūdzības par piekļuvi informācijai mežsaimniecības jomā pirms pārsūdzēšanas CAIDP. Par mežiem atbildīgā ministra rīkojumā ir precizēti šīs komitejas, kurā piedalās pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvji, uzdevumi, sastāvs un darbības veids.

---

(1)  Likums par piekļuvi sabiedrībai nozīmīgai informācijai; rīkojums par korupcijas un ar to saistītu nodarījumu novēršanu un apkarošanu; likums par Vides kodeksu.

(2)   ES OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.

(3)  Likums par piekļuvi sabiedrībai nozīmīgai informācijai.

X PIELIKUMS

NOLĪGUMA ĪSTENOŠANAS APVIENOTĀ KOMITEJA

Saskaņā ar šā nolīguma 19. pantu Puses izveido struktūru, kas ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldību (“Nolīguma īstenošanas apvienotā komiteja” (NĪAK)). NĪAK ir atbildīga par šā nolīguma īstenošanas pārvaldību, uzraudzību un novērtēšanu. NĪAK sastāvā ir Pušu iecelti pārstāvji. Kotdivuāra nodrošina, ka tajā piedalās dažādas mežsaimniecības nozares ieinteresētās personas, tostarp publiskais un privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība un vietējie iedzīvotāji ar tradicionālo vadītāju starpniecību. NĪAK veicina dialogu un informācijas apmaiņu par šā nolīguma darbību. Jo īpaši NĪAK:

a)

attiecībā uz šā nolīguma pārvaldību: — apsver un pieņem pasākumus šā nolīguma īstenošanai, kā arī ierosina un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu tā īstenošanu, — publicē ikgadēju ziņojumu par šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar IX pielikumu, — ierosina datumu, no kura sāk piemērot FLEGT licencēšanas sistēmu pēc LPS darbības neatkarīgas novērtēšanas, pamatojoties uz VII pielikumā noteiktajiem kritērijiem, — izstrādā un pieņem īstenošanas grafiku un progresa uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, jo īpaši iekļaujot papildu pasākumus, — saņem, pārbauda, sniedz piezīmes un apstiprina pārbaudes rokasgrāmatu, — pamatojoties uz dokumentiem un īstenošanas pasākumiem, par kuriem tā ir atbildīga, pārskata panākumus mērķu un termiņu sasniegšanā, kas noteikti dažādām šajā nolīgumā paredzētajām darbībām un to īstenošanai, kā arī ierosina un pieņem pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot šā nolīguma darbību, — analizē un reģistrē visus nepieciešamos šā nolīguma grozījumus. NĪAK vismaz reizi divos gados analizē arī visus priekšlikumus grozīt šo nolīgumu un tā pielikumus, lai ņemtu vērā politiskās, regulatīvās, administratīvās un institucionālās sistēmas attīstību Kotdivuārā un Savienībā, — nosaka, izvērtē un periodiski atjaunina savu reglamentu, — izveido palīgstruktūras, piemēram, darba grupas, kurām tā nosaka konkrētus darba uzdevumus un vajadzības gadījumā iesaka papildu uzdevumus vai pētījumus, — identificē grūtības, kas saistītas ar šā nolīguma īstenošanu, tostarp jautājumus vai grūtības saistībā ar koordinētu un nepretrunīgu saziņu ar sabiedrību par šā nolīguma interpretāciju un īstenošanu, un iesaka piemērotus pasākumus to novēršanai, — risina jautājumus, ko izvirzījusi kāda no Pusēm, un iespēju robežās cenšas atrisināt konfliktus un strīdus, kas var rasties Pušu viedokļu atšķirību gadījumā, tostarp izveidojot šķīrējtiesas procedūras, saskaņā ar šā nolīguma 23. un 24. pantu, — sagatavo, apstiprina un publisko sanāksmju protokolus, memorandus un citus no tās darba izrietošus dokumentus, lai padarītu tās darbību pārredzamu;

b)

attiecībā uz šā nolīguma uzraudzību un novērtēšanu: — pieņem šā nolīguma īstenošanas un ietekmes uzraudzības un novērtēšanas metodi, — apstiprina neatkarīgās novērtēšanas pilnvaras, darba uzdevumus, procedūru rokasgrāmatu un grafiku un sniedz atzinumu par iebildumu neizteikšanu attiecībā uz novērtētāja pieņemšanu darbā, — uzrauga un pārskata visus šā nolīguma īstenošanā gūtos panākumus, tostarp LPS un FLEGT licencēšanas sistēmas darbību, jo īpaši pamatojoties uz neatkarīgas novērtēšanas un revīzijas ziņojumiem saskaņā ar šā nolīguma 10., 12. un 19. pantu un VI un VII pielikumu, — veic regulāras misijas, lai novērtētu šā nolīguma efektivitāti un tā ietekmi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, — seko līdzi tirgus attīstībai un sagatavo regulārus informatīvus ziņojumus par šo tēmu, vajadzības gadījumā pasūta pētījumus par situāciju kokmateriālu un koka izstrādājumu tirgos un iesaka veicamos pasākumus, — uzrauga un novērtē šā nolīguma sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi un pieņem atbilstīgus pasākumus jebkādas negatīvas ietekmes mazināšanai, — uzrauga, kā tiek ņemti vērā neatkarīgās novērtēšanas ziņojumos sniegtie ieteikumi un kā tiek īstenoti no tiem izrietošie korektīvie pasākumi, — uzsāk iekšējās inspekcijas vai novērtējumus, kas saistīti ar LPS īstenošanu, un saņem secinājumus no šādām iekšējām inspekcijām;

c)

attiecībā uz šā nolīguma neatkarīgo revīziju: — apstiprina uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus dokumentus un sniedz atzinumu par iebildumu neizteikšanu attiecībā uz neatkarīgā revidenta atlasi, ko Kotdivuāra pieņems darbā pēc apspriešanās ar Savienību, pamatojoties uz neatkarīgās revīzijas pilnvarām, kas izklāstītas VI pielikumā, — apstiprina Pušu iesniegtos pieprasījumus par nepieteiktām revīzijām uz vietas, — nosaka prioritātes attiecīgo darbību atlasei kontroles līmenī un uz vietas, — šaubu gadījumā novērtē informācijas nozīmi, atbilstību vai konfidencialitāti neatkarīgās revīzijas nolūkiem, — apstiprina neatkarīgā revidenta ierosināto revīzijas rokasgrāmatu, revīzijas plānu un ziņojumu sagatavošanas sistēmu, — lemj par neatkarīgo revīziju biežumu pēc FLEGT licencēšanas sistēmas īstenošanas pirmajiem četriem gadiem, — saņem un izskata visus neatkarīgā revidenta sagatavotos un iesniegtos ziņojumus un jebkuras Puses iesniegtās sūdzības par FLEGT licencēšanas sistēmas darbību, — apstiprina ar LPS darbību saistītās sūdzību pārvaldības sistēmas struktūru un par neatkarīgo revīziju saņemto sūdzību pārvaldības mehānismu, kā noteikts VI pielikumā, — saņem, apstiprina un publicē neatkarīgā revidenta ziņojumus saskaņā ar IX pielikumu, — vienojas par korektīviem pasākumiem LPS trūkumu vai neatbilstību novēršanai LPS ietvaros, pamatojoties uz neatkarīgā revidenta konstatējumiem vai citiem pierādījumiem vai sūdzībām saistībā ar LPS, un uzrauga šādu pasākumu īstenošanu un ietekmi;

d)

attiecībā uz ieinteresēto personu līdzdalību šā nolīguma īstenošanā un novērtēšanā: — saņem un analizē informāciju, ziņojumus un iesniegumus no ieinteresētajām personām, — sniedz ieteikumus par šā nolīguma pienācīgas īstenošanas vajadzībām un vajadzības gadījumā par nepieciešamību palielināt attiecīgo pārvaldes iestāžu, privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības, tradicionālo līderu un vietējo iedzīvotāju spējas un līdzdalību Kotdivuāras mežu apsaimniekošanas normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībā, — veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu ieinteresēto pušu līdzdalību šā nolīguma īstenošanā; — nodrošina, ka visām ieinteresētajām personām ir brīva piekļuve informācijai, kas saistīta ar šā nolīguma īstenošanu, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, — veicina dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, jo īpaši sieviešu un meiteņu lomas mežu pārvaldībā un šā nolīguma īstenošanā labāku atzīšanu.