“2.3.

Troksnis un vibrācija”;

“d)

Ūdensdzīvnieku gadījumā troksni vai vibrāciju radošās iekārtas, piemēram, elektroenerģijas ģeneratori vai filtrēšanas sistēmas, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt dzīvnieku labturību.”;

“2.4.

Signalizācijas sistēmas un ārkārtas rīcības plāni”;

“d)

Ir izstrādāti efektīvi ārkārtas rīcības plāni, kuriem dzīvnieku veselība un labturība jānodrošina gadījumā, ja uzņēmumā nedarbojas būtiski tehniskie elementi.”;

“11.1.

Ūdensapgāde un kvalitāte

Nodrošina, lai pastāvīgi būtu pieejams atbilstīgas kvalitātes ūdens pietiekamā daudzumā. Ūdens plūsmai recirkulācijas sistēmās vai tvertņu ūdens filtrēšanai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu, ka ūdens kvalitātes parametri tiek uzturēti pieņemamā līmenī atbilstoši audzēšanas sistēmas iezīmēm un attiecīgās sugas un dzīvnieku dzīves posma prasībām. Ja nepieciešams, ūdens krājumus attiecīgi filtrē vai attīra, lai nepieļautu, ka tajos nokļūst zivīm kaitīgas vielas. Ūdens kvalitātes parametrus pastāvīgi uztur pieļaujamās robežās, kas nodrošina konkrētai zivju sugai un attīstības stadijai normālu aktivitāti un fizioloģiju. Ūdens plūsmai ir jābūt tādai, lai zivis varētu normāli peldēt un saglabāt normālas uzvedības izpausmes. Paredz pietiekamu laiku, lai zivis aklimatizētos un pielāgotos mainīgiem ūdens kvalitātes apstākļiem. Ar attiecīgiem pasākumiem panāk, ka pēkšņas pārmaiņas dažādajos parametros, kas ietekmē ūdens kvalitāti, nenotiek pārāk bieži. Nodrošina atbilstošu ūdens plūsmu un ūdens līmeni un to uzraudzību.”;

“11.2.

Skābeklis, slāpekļa savienojumi, oglekļa dioksīds, pH un sāļums

Skābekļa koncentrācijai jābūt atbilstošai attiecīgās sugas vajadzībām un situācijai, kādā šīs zivis atrodas. Ja nepieciešams, atkarībā no audzēšanas sistēmas zivju tvertnēs nodrošina ūdens papildu bagātināšanu ar skābekli. Oglekļa dioksīda un slāpekļa savienojumu (t. i., amonjaka, nitrītu un nitrātu) koncentrācijai jābūt zemākai par kaitīgo līmeni. Ūdens kvalitāti uzrauga, izmantojot noteiktu testēšanas grafiku, pēc kura novērojumus izdara pietiekami bieži, lai atklātu šo kritisko parametru izmaiņas, un veic šādas izmaiņas mazinošus pasākumus.

pH līmeni pielāgo atbilstoši sugas vajadzībām un uztur, cik stabilu vien iespējams. Sāļumu pielāgo attiecīgās zivju sugas vajadzībām un to attīstības stadijai. Sāļumu maina pakāpeniski.”;

“11.3.

Temperatūra un apgaismojums

Temperatūru uztur optimālās robežās atbilstīgi konkrētās zivju sugas un īpatņu attīstības stadijas vajadzībām un cik stabilu vien iespējams. Temperatūru maina pakāpeniski. Zivis tur piemērota fotoperiodisma apstākļos.”;

“11.5.

Barošana un apkope

Zivis baro saskaņā ar atbilstošām barības vielu normām un biežumu. Īpašu uzmanību pievērš zivju kāpuru barošanai ikreiz, kad notiek pāreja no dabiskā uztura uz mākslīgo. Ja ar procedūru nesaistītu iemeslu (piemēram, pārvadāšanas) dēļ barošana uz laiku jāaptur, šim laikam jābūt pēc iespējas īsākam un jāņem vērā zivju lielums un ūdens temperatūra.

Ja iespējams, zivju apkopi veic, neizņemot zivis no ūdens. Zivju apkopšanai gan ūdenī, gan ārpus tā jābūt minimālai, un aprīkojumam, kas nonāk tiešā saskarē ar zivīm, jābūt samitrinātam. Zivju apkopi veic atbilstošā ūdens temperatūrā, un nepārsniedz galējo temperatūras robežu, kuru zivis spēj izturēt.”;

“11.6.

Zebrzivis

“12.

Galvkāji

a)

apstiprina, ka ir neatgriezeniski apstājusies asinsrite;

b)

iznīcina smadzenes;

c)

dislocē kaklu;

d)

atasiņo vai

e)

apstiprina, ka sāk iestāties rigor mortis.

“17.

Izmanto tikai zebrzivīm (Danio rerio) ≥ 16 dienas pēc apaugļošanas (dpf) un ar maksimālo ķermeņa garumu 5 cm. Hipotermiskā šoka temperatūra ir ≤ 4 °C, un tās atšķirība no turēšanas temperatūras ir ≥ 20 °C. Zivis nenonāk tiešā saskarē ar ledu. Minimālais ekspozīcijas ilgums ir 5 minūtes.”