1)

to komunālo notekūdeņu avotus, kas nonāk komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtā, kura piegādā ūdeni pārgūšanai. Komunālo notekūdeņu avotus identificē, izmantojot Padomes Direktīvā 91/271/EEK (1) noteiktās definīcijas. Komunālie notekūdeņi var sastāvēt no sadzīves notekūdeņu, rūpniecisko notekūdeņu un noteču maisījuma un līdz ar to saturēt dažādu veidu piesārņotājus, patogēnus vai citas vielas;

2)

tās komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atsauci vai nosaukumu, kas piegādā ūdeni pārgūšanai, un, ja iekārta nav tā pati, kas pārgūšanas iekārta, informāciju par iekārtā veiktajiem attīrīšanas veidiem (pirmējā, otrējā, trešējā vai ceturtējā);

3)

ja pārgūšanas iekārta nav tā pati, kas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārta – pārgūšanas iekārtas atsauci vai nosaukumu un informāciju par iekārtā izmantotajiem attīrīšanas procesiem un tehnoloģijām. Sniedz arī informāciju par darbības apstākļiem un risku pārvaldībai relevantiem procesu kontroles parametriem, tai skaitā tādu procesu kontroles parametriem, kuros apstrādā patogēnus vai piesārņotājus, kas identificēti kā apdraudējumi saskaņā ar Regulas (ES) 2020/741 II pielikuma 3. punktu;

4)

komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtā nonākošo komunālo notekūdeņu kvalitātes raksturojumu, kas ļauj identificēt pārgūtā ūdens kvalitātei relevantos parametrus, kuri var kļūt par apdraudējumiem Regulas (ES) 2020/741 II pielikuma 3. punkta nozīmē. Raksturojumā var aprakstīt ūdens kvalitāti dažādos ūdens atkalizmantošanas sistēmas punktos, kā arī iespējamās svārstības, kas var rasties bīstamu notikumu, sistēmas atteiču vai sezonālu izmaiņu dēļ.

Minētie punkti var būt šādi:

Ūdens kvalitātes raksturojumā norāda:

5)

ūdens daudzumi, kuras nonāk komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtā un izplūst caur ūdens atkalizmantošanas sistēmu viena gada laikā (t. i., minimālā, maksimālā un vidējā plūsma), tai skaitā visa informācija par laikapstākļu vai citu notikumu (tūrisma sezona) radīto plūsmas mainīgumu, kas attiecīgā gadījumā varētu būtiski ietekmēt pārgūtā ūdens daudzumu un kvalitāti. Ja pārgūtā ūdens sagatavošanai izmanto tikai daļu no attīrītajiem komunālajiem notekūdeņiem, šo informāciju sniedz tikai par ūdens daudzumiem, kas ieplūst pārgūšanas iekārtā vai rodas otrējās attīrīšanas posmā un ko izmanto, lai sagatavotu pārgūto ūdeni;

6)

identificēto ūdens atkalizmantošanas sistēmas atbilstības punktu.

1)

uzglabāšanas sistēmu veidus (slēgtas vai atvērtas, arī pasākumus, kas ieviesti, lai izvairītos no šķērskontaminācijas ar citiem piesārņojuma avotiem, tai skaitā ar rūpniecības un lauksaimniecības notecēm);

2)

sistēmas darbības režīmu (ikdienējais vai sezonālais);

3)

vidējo uzglabāšanas laiku;

4)

pārgūtā ūdens fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes kontroles vadības stratēģijas, tai skaitā attiecībā uz baktēriju atkārtotu augšanu vai aļģu augšanu.

1)

informāciju par sūknēšanas sistēmām,

2)

cauruļvadu, kanālu vai citu izmantoto sadales ietaišu veidus;

3)

pārgūtā ūdens fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes kontroles vadības stratēģijas apgādes laikā,

4)

pasākumus, kas ieviesti, lai izvairītos no šķērskontaminācijas ar dzeramā ūdens sistēmu vai kanalizācijas sistēmu, vai ar jebkuru citu piesārņojuma avotu, tai skaitā attiecīgā gadījumā ar rūpniecības vai lauksaimniecības notecēm.

1)

aprakstu par apkalpotajā teritorijā jau esošajām vai plānotajām apūdeņošanas metodēm, ņemot vērā, ka atkarībā no sezonas vai ūdens pieejamības var tikt izmantotas dažādas metodes. Ja galalietotāji vēl nav identificēti vai ja lielu skaitu no tiem apkalpo viena pārgūšanas iekārta, informācijā var ietvert vispārīgu informāciju par apkalpotajā teritorijā raksturīgajiem vai visbiežāk izmantotajiem apūdeņošanas veidiem un iekļaut norādījumus par apūdeņošanas metodi, kas jāizmanto, lai konkrētas kvalitātes klases pārgūto ūdeni droši izmantotu noteiktu veidu kultūraugiem.

Apūdeņošanas metodes klasificē šādās kategorijās:

Papildu informācijā, kas ir relevanta iedzīvotāju vai vides ekspozīcijas ceļu identificēšanai, kā minēts Regulas (ES) 2020/741 II pielikuma 4. punktā, un kas jāsniedz, ja tā attiecas uz izmantotās apūdeņošanas metodes veidu, attiecīgā gadījumā norāda:

1)

pārgūtā ūdens paredzētos izmantojumus (saskaņā ar Regulas (ES) 2020/741 I pielikuma 1. tabulā noteiktajām pārgūtā ūdens kvalitātes klasēm, kultūraugu kategorijām un apūdeņošanas metodēm), izmantošanas punktus, kā arī dominējošo stādīšanas un ražas novākšanas procedūru, periodus un biežumu un galveno apkalpotajā teritorijā izmantoto augkopības metodi. Ja konkrēti galalietotāji vai izmantojumi vēl nav identificēti vai ja lielu skaitu lietotāju apkalpo viena pārgūšanas iekārta, informācija var būt balstīta uz pārgūtā ūdens paredzēto izmantojumu konkrētā teritorijā vai uz šajā teritorijā visbiežāk izmantoto lauksaimniecības praksi un kultūraugiem. Informācija var ietvert arī norādījumus par to, kā attiecīgās kvalitātes klases pārgūto ūdeni var droši izmantot noteiktu veidu kultūraugiem un noteiktos apstākļos.

Kultūraugu veidus, kas Regulas (ES) 2020/741 I pielikuma 1. tabulā saukti par kategorijām, apraksta saskaņā ar kultūraugu paredzēto izmantojumu:

2)

attiecīgā gadījumā informāciju par Regulas (ES) 2020/741 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētajiem papildu apstrādes veidiem vai attiecīgām barjerām, ko pārgūtajam ūdenim piemēro pēc atbilstības punkta, tai skaitā attiecīgā gadījumā sadales vai uzglabāšanas infrastruktūrā un apūdeņotajos laukos, un ko izmanto, lai izpildītu Regulas (ES) 2020/741 I pielikuma 2. tabulā noteiktās kvalitātes prasības;

3)

attiecīgā gadījumā informāciju par ūdeni, kas iegūts no citiem avotiem un ko paredzēts sajaukt ar pārgūto ūdeni, kā arī par sajaukšanas punktiem, daudzumiem un kvalitātes īpašībām un mainīgumu, kas būtiski risku novērtēšanā, jo īpaši, ja sajaukšanu izmanto kā barjeru. Ja galalietotāji vēl nav identificēti vai ja lielu skaitu no tiem apkalpo viena pārgūšanas iekārta, informācijā var ietvert vispārīgu informāciju par apkalpotajā teritorijā raksturīgajām sajaukšanas praksēm un norādījumus šīs prakses drošuma nodrošināšanai;

4)

paredzētā piegādājamā pārgūtā ūdens plūsmu diapazonu un sezonālās izmaiņas, kā arī izmantošanas periodu (pagaidu vai ad hoc) saskaņā ar apūdeņošanas grafiku.

—

darbības, par kurām puse ir atbildīga,

—

vietu vai posmu ūdens atkalizmantošanas sistēmā, kurā jāveic darbības,

—

darbību veikšanas laiku.

1)

pārgūšanas iekārtas operators un, ja komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārta nav tā pati, tās operators,, tai skaitā publiskie vai privātie ūdensapgādes uzņēmumi);

2)

attiecīgā gadījumā pārgūtā ūdens uzglabāšanas un sadales iekārtu operatori;

3)

operatori, kas apūdeņo laukus ar pārgūto ūdeni, tai skaitā lauksaimnieki, lauksaimnieku apvienības vai apūdeņotāju konsorciji;

4)

attiecīgās iestādes, kas nav izraudzītā kompetentā iestāde, vai struktūras, tai skaitā ūdenssaimniecības iestādes, sabiedrības veselības aizsardzības iestādes, vides aizsardzības iestādes;

5)

citas personas, kuras varētu būt atbildīgas par jebkuru ūdens atkalizmantošanas sistēmas daļu vai kuras atrodas vietējā teritorijā.

1)

patogēni (tai skaitā baktērijas, vīrusi, protoziji un helminti), kur dēļ cilvēku un dzīvnieku vidū rodas tādu slimību uzliesmojumi, ko izraisa piesārņots ūdens, un cita ietekme uz veselību, kad vien tas ir pamatoti, un piesārņotāji, kuri parasti atrodas komunālajos notekūdeņos;

2)

patogēni, piesārņotāji vai citas vielas, kas saistītas ar rūpnieciskām noplūdēm vai attiecīgā gadījumā ar urbānās noteces ūdeņiem no piesārņotām virsmām pilsētas kanalizācijas sistēmā un kas var uzkrāties lielā koncentrācijā komunālajos notekūdeņos un tādējādi ietekmēt pārgūtā ūdens izmantošanu;

3)

patogēni, piesārņotāji vai citas vielas, kas identificētas, ņemot vērā prasības, kuras noteiktas Regulas (ES) 2020/741 II pielikuma 5. punktā, vai citas prasības, kuras noteiktas attiecīgajos ES, valsts vai vietējos tiesību aktos, kā arī konkrētajai vietai raksturīgos apstākļos un to, vai pārgūtais ūdens var sasniegt jutīgos recipientus. Minētās prasības var ietvert šādus aspektus:

4)

pārgūtajā ūdenī potenciāli esošie patogēni, piesārņotāji vai vielas, kas varētu kaitēt augsnei un apūdeņotajiem kultūraugiem un ir identificēti saskaņā ar standartu ISO 16075-1:2020 (3) vai lauksaimnieciskās apūdeņošanas vadlīnijām, citstarp: i) ķīmiskas vielas, piemēram, sāls, bors, un specifisku jonu toksiskums; ii) citi ķīmiskie elementi un patogēni; un iii) barības vielas;

5)

vēl nereglamentēti piesārņotāji (tostarp mikroplastmasa vai potenciāli problemātiski kontaminanti), kas identificēti pārgūtajā ūdenī un ir būtiski ūdens atkalizmantošanas sistēmas konkrētajā kontekstā.

1)

preventīvo pasākumu neveikšana pārgūšanas iekārtā (vai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtā, ja iekārta nav tā pati), uzglabāšanas un sadales sistēmās vai uz vietas. Tas var notikt:

2)

nejaušas vai neatļautas (vai nelikumīgas) noplūdes, kas varētu izraisīt patogēnu, piesārņotāju vai citu vielu nekontrolētu koncentrāciju notekūdeņu sistēmā un no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas iegūtajā efluentā un kas varētu ietekmēt pārgūtā ūdens kvalitāti;

3)

cilvēciskās kļūdas, ko izraisa neatbilstoša apmācība vai informācija par atļautajiem izmantojumiem;

4)

attiecīgā gadījumā sezonālās izmaiņas vai ekstremāli laikapstākļi (citstarp plūdi vai sausums);

5)

seismiskie notikumi;

6)

vandālisma vai terora akti (tostarp kiberuzbrukumi infrastruktūrai).

1)

pārgūšanas iekārtas (vai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ja iekārta nav tā pati) un uzglabāšanas un sadales iekārtu operatori un darbinieki, ja tādi ir;

2)

galalietotājiem apūdeņotajos laukos;

3)

vietējie iedzīvotāji un darbinieki vai apkārtējie cilvēki (tai skaitā cilvēki, kuri nejauši atrodas ūdens atkalizmantošanas sistēmā vai tās tuvumā un kuru klātbūtne nav saistīta ar sistēmu un kuri neveic nekādus pasākumus, lai samazinātu ekspozīciju, kā arī tuvējo saimnieciskās darbības veicēju darbinieki vai klienti), kuri varētu nejauši tikt eksponēti pārgūtajam ūdenim (tostarp, kad tie piedalās atpūtas pasākumos uz tādiem atklātiem kanāliem vai to tuvumā, kuros varētu ieplūst pārgūtais ūdens, vai kad tie tiek eksponēti pārgūtā ūdens pilieniem no lietēšanas sistēmām).

1)

virszemes ūdeņus, pazemes ūdensobjektus vai piekrastes ūdeņus un to ūdens ekosistēmas, kas atrodas ūdens atkalizmantošanas sistēmas tuvumā;

2)

ūdens resursus, ko izmanto dzeramā ūdens apgādei, tai skaitā ūdenskrātuves, kuras izmanto dzeramā ūdens apgādei (t. i., aizsargājamās dzeramā ūdens iegūšanas teritorijas), ūdens atkalizmantošanas sistēmas tuvumā;

3)

apūdeņotā lauka un apkārtējo lauku augsne un kultūraugi;

4)

ekosistēmas un/vai aizsargājamās teritorijas (tai skaitā tās, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (4), un citas aizsargājamās dabas aizsardzības teritorijas) un saistīto sauszemes un ūdens faunu un floru identificētajos vides sektoros, kas atrodas ūdens atkalizmantošanas sistēmas tuvumā;

5)

pret barības vielām jutīgas zonas un nitrātjutīgas zonas ūdens atkalizmantošanas sistēmas tuvumā.

1)

pārgūtā ūdens tieša vai netieša uzņemšana caur kultūraugiem, augsni vai priekšmetiem, kas bijuši saskarē ar pārgūto ūdeni;

2)

tieša vai netieša saskare ar pārgūto ūdeni (āda vai acis) caur kultūraugiem, augsni vai priekšmetiem, kas bijuši saskarē ar pārgūto ūdeni;

3)

pārgūtā ūdens (aerosola) ieelpošana.

1)

pārgūtā ūdens infiltrācija pazemes ūdeņos no noplūdēm (tostarp no cauruļvadiem un uzglabāšanas sistēmām), no apūdeņošanas vai pēc spēcīgām lietusgāzēm;

2)

pārgūtā ūdens notece virszemes vai piekrastes ūdeņos no noplūdēm (tostarp no cauruļvadiem un uzglabāšanas sistēmām) vai no apūdeņošanas;

3)

pārgūtā ūdens notece uz zonām, kas jutīgas pret barības vielām, un nitrātjutīgām zonām vai aizsargājamām teritorijām (kā norādīts iepriekš) no noplūdēm (arī no cauruļvadiem un uzglabāšanas sistēmām) vai no apūdeņošanas.

1)

ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos un hidroloģiskos apstākļus teritorijā, tai skaitā to, vai tajā ir sastopami gruntsūdeņi, gruntsūdeņu un artēzisko ūdeņu kombinācija un pazemes ūdeņu ieguves sistēmas (tai skaitā to galvenās īpašības, piemēram, attālumu līdz apūdeņotajām platībām, sistēmas veidu, sūknēšanas sistēmas vai artēziskās akas izmantošanu, ūdens izmantojumus);

2)

to, vai teritorijā ir virszemes ūdeņi, to raksturojumu un izmantojumu, tai skaitā minimālās caurplūduma prasības, sezonālās plūsmas izmaiņas, no notekūdeņu attīrīšanas iekārtas iegūto noplūžu ietekmi;

3)

augsnes struktūru un īpašības saskaņā ar teritorijas pedoloģisko raksturojumu;

4)

to, vai apkaimē ir caurlaidīgas teritorijas (t. sk. informāciju par veģetācijas tipiem, mežiem) un necaurlaidīgas virsmas (t. sk. stāvvietas vai ielas);

5)

izmaiņas raksturīgajos laikapstākļos: temperatūras, nokrišņu, mitruma, vēja izmaiņas.

1)

vides sektoru potenciālo ekspozīcijas ceļu (identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/741 II pielikuma 4. punktu) analīzi un attiecīgo apdraudējumu (grupas) (identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/741 II pielikuma 3. punktu) analīzi;

2)

tādu apdraudējumu (pārgūtajā ūdenī identificēto patogēnu, piesārņotāju un citu vielu) skrīningu attiecībā pret relevantajiem vides kvalitātes standartiem vai citiem ierobežojumiem, kas noteikti ES, valsts vai vietējos tiesību aktos attiecībā uz patogēniem, piesārņotājiem vai citām vielām, kuri relevanti konkrētajam vides sektoram (ietverot pazemes ūdeņus, virszemes ūdeņus, augsni, kultūraugus), ņemot vērā konkrētai vietai raksturīgos apstākļus un nosakot apdraudējuma pieļaujamo koncentrāciju pārgūtajā ūdenī;

3)

eksponētības diapazona novērtējumu, pamatojoties uz katra identificētā apdraudējuma koncentrāciju pārgūtajā ūdenī, ekspozīcijas ceļiem un ekspozīcijas līmeņiem, kas sarindoti pēc to iespējamības un smaguma un ko nosaka, ņemot vērā apūdeņošanas metodi un praksi, kā arī apūdeņošanas apjomu, biežumu un ilgumu;

4)

novērtējumu par iespējamību, ka konkrēts apdraudējums sasniegs ūdensobjektu, ko veic, izmantojot standartā ISO 16075-1:2020 norādīto metodi, ar kuru novērtē pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu neaizsargātību pret pārgūtā ūdens infiltrāciju vai noteci, ņemot vērā vietas hidroģeoloģiju, vai piemērojot Komisijas Vadlīnijas, kā piemērot Regulu (ES) 2020/741, vai jebkuru citu līdzvērtīgu metodi;

5)

vides risku raksturojumu katram identificētajam apdraudējumam vai apdraudējumu grupai un katram ekspozīcijas ceļam un bīstamajam notikumam;

6)

eksponētības iespējamības un seku smaguma novērtējumu, izmantojot riska matricas, kurās apvienota iespējamība un smagums, tai skaitā tās, kas noteiktas standartā ISO 20426:2018 (5), vai Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Sanitārijas drošības plānošanas rokasgrāmatā (6), vai Komisijas Vadlīnijās, kā piemērot Regulu (ES) 2020/741, un Kopīgā pētniecības centra sagatavotajos tehniskajos norādījumos (2022) (7);

7)

novērtējums par riskiem augsnei vai kultūraugiem, balstoties uz attiecīgo agronomisko parametru esošajām atsauces vērtībām atkarībā no vietējā konteksta (tai skaitā augsnes tipa un augsnes skābuma), ietverot tās, kas noteiktas standartā ISO 16075-1:2020 vai līdzvērtīgā.

1)

populācijas potenciālo ekspozīcijas ceļu (identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/741 II pielikuma 4. punktu) analīzi un attiecīgo apdraudējumu (grupas) (identificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/741 II pielikuma 3. punktu) analīzi;

2)

ja tas ir relevanti, devas–atbildreakcijas sakarības izvērtējumu, lai noteiktu atbildes reakciju populācijai, kas eksponēta noteiktai apdraudējuma koncentrācijai, un noteiktas smaguma pakāpes potenciālās nelabvēlīgās ietekmes uz veselību iespējamību, ņemot vērā pārgūtajā ūdenī vismaz tos patogēnus, kas varētu radīt veselības problēmas (t. i., nelabvēlīgu ietekmi, ko viela rada dzīvā organismā) eksponētajām populācijām (tai skaitā operatoriem vai lauksaimniekiem);

3)

tādu novērtējumu par potenciālo devu diapazonu vai ekspozīciju, kas saistīta ar cilvēku veselību un dzīvnieku veselību, kurš balstīts uz pārgūtajā ūdenī esošajiem patogēniem, piesārņotājiem un citām vielām un to koncentrāciju, ņemot vērā kultūraugu veidus (svaigā viedā patērējami kultūraugi vai apstrādājami pārtikas kultūraugi) un apūdeņošanas metodes un praksi (tostarp apūdeņošanas biežumu un ilgumu);

4)

veselības risku raksturojumu katram identificētajam apdraudējumam vai apdraudējumu grupai un katram ekspozīcijas ceļam un bīstamajam notikumam;

5)

ekspozīcijas iespējamības un seku smaguma novērtējumu, izmantojot standartā ISO 20426:2018 vai PVO Sanitārijas drošības plānošanas rokasgrāmatā noteiktās metodes vai jebkuru citu līdzvērtīgu metodi.

1)

prasība samazināt un novērst ūdeņu piesārņojumu ar nitrātiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/676/EEK (11): riska novērtējumā identificē jebkādu potenciālo ietekmi, ko pārgūtā ūdens izmantošana lauksaimnieciskajā apūdeņošanā (arī tā notece vai infiltrācija) un iespējamā pārmērīgā eksponētība nitrātiem rada uz virszemes ūdeņiem vai pazemes ūdeņiem, kurus dalībvalsts ir noteikusi par tādiem, ko, iespējams, ietekmē (nitrātu) piesārņojums saskaņā ar minēto direktīvu;

2)

pienākums nodrošināt, ka aizsargājamās dzeramā ūdens iegūšanas teritorijas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 (12) prasībām: riska novērtējumā nosaka virszemes ūdeņus vai pazemes ūdeņus, kas klasificēti kā aizsargājamas dzeramā ūdens iegūšanas teritorijas un ko varētu ietekmēt pārgūtā ūdens izmantošana lauksaimnieciskajā apūdeņošanā (arī tā notece vai infiltrācija);

3)

prasība izpildīt Direktīvā 2000/60/EK izklāstītos vides aizsardzības mērķus: riska novērtējumā nosaka potenciālos riskus, ka ūdensobjektu stāvoklis, uz ko attiecas minētā direktīva, varētu pasliktināties no pārgūtā ūdens izmantošanas lauksaimnieciskajā apūdeņošanā (arī no tā noteces vai infiltrācijas);

4)

prasība novērst pazemes ūdeņu piesārņojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/118/EK (13): riska novērtējumā nosaka potenciālos pazemes ūdensobjektu ķīmiskā stāvokļa pasliktināšanās riskus, ko rada pārgūtā ūdens izmantošana lauksaimnieciskajā apūdeņošanā;

5)

prasība izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/105/EK (14) noteiktos vides kvalitātes standartus prioritārajām vielām un dažiem citiem piesārņotājiem: riska novērtējumā nosaka potenciālos virszemes ūdensobjektu ķīmiskā stāvokļa pasliktināšanās riskus, ko rada pārgūtā ūdens izmantošana lauksaimnieciskajā apūdeņošanā;

6)

prasība izpildīt vides kvalitātes standartus, kas attiecībā uz nacionālā līmenī nozīmīgiem piesārņotājiem, proti, upju baseiniem specifiskiem piesārņotājiem, noteikti Direktīvā 2000/60/EK: riska novērtējumā nosaka potenciālos pazemes virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa vai potenciāla pasliktināšanās riskus, ko rada pārgūtā ūdens izmantošana lauksaimnieciskajā apūdeņošanā;

7)

prasība izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/7/EK (15) noteiktos peldūdeņu kvalitātes standartus: riska novērtējumā nosaka peldēšanai izmantotos ūdensobjektus, ko varētu ietekmēt pārgūtā ūdens izmantošana (arī tā notece);

8)

prasības par vides, īpaši augsnes, aizsardzību gadījumos, kad lauksaimniecībā tiek izmantotas notekūdeņu dūņas, saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/278/EEK (16): riska novērtējumā nosaka, vai notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecības laukos apvienojumā ar apūdeņošanu, kurā izmanto pārgūto ūdeni, var radīt kumulatīvus riskus;

9)

pārtikas produktu higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (17) un Komisijas paziņojumā par vadlīnijām par mikrobioloģisko risku novēršanu svaigu augļu un dārzeņu primārajā ražošanā, ievērojot labu higiēnu (18): riska novērtējumā nosaka, vai pārgūtā ūdens izmantošana var radīt risku, ka netiks izpildītas prasības, kas noteiktas svaigu augļu un dārzeņu ražošanai;

10)

barības higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 183/2005 (19): riska novērtējumā nosaka, vai pārgūtā ūdens izmantošana var radīt risku, ka netiks izpildītas prasības, kas noteiktas barības ražošanai (nepārtikas kultūraugi, tai skaitā kultūraugi, kurus izmanto produktīvo dzīvnieku barošanai);

11)

prasība izpildīt attiecīgos mikrobioloģiskos kritērijus, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2073/2005 (20): riska novērtējumā nosaka, vai pārgūtā ūdens izmantošana var radīt risku, ka netiks izpildītas prasības, kuras noteiktas pārtikas ražošanai;

12)

prasības attiecībā uz konkrētu kontaminantu maksimālajiem pieļaujamiem līmeņiem pārtikā, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) 2023/915 (21): riska novērtējumā nosaka, vai pārgūtā ūdens izmantošana var radīt risku, ka netiks izpildītas prasības, kuras noteiktas pārtikas ražošanai;

13)

prasības attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem pārtikā un barībā, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 (22): riska novērtējumā nosaka, vai pārgūtā ūdens izmantošana lauksaimniecības laukos, kurus izmanto pārtikas produktu un barības produktu ražošanai un kuros izmanto pesticīdus, var radīt kumulatīvus riskus (ja riska novērtējumā pesticīdi ir identificēti kā potenciāli apdraudējumi, kas varētu būt pārgūtajā ūdenī);

14)

prasības attiecībā uz dzīvnieku veselību, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (23) un Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (24): riska novērtējumā nosaka, vai pārgūtā ūdens izmantošana lopbarības kultūraugu vai citu dzīvnieku barībai paredzētu kultūraugu apūdeņošanai var radīt risku, ka netiks izpildītas dzīvnieku veselības prasības (barības uzņemšanas vai ekspozīcijas uz lauka dēļ).

1)

pārgūšanas iekārtai (vai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtai, ja iekārta nav tā pati), arī novērtējot un optimizējot ieviestos procesus vai nosakot papildu progresīvus attīrīšanas veidus;

2)

attiecīgā gadījumā pārgūtā ūdens uzglabāšanas un sadales sistēmām;

3)

attiecīgā gadījumā apūdeņotajiem laukiem vai ap tiem esošai teritorijai, arī apsverot alternatīvas apūdeņošanas metodes, kas samazina eksponētības risku, nodrošinot buferzonas vai izmantojot līdzīgas metodes, vai aizsargājot darbiniekus un lauksaimniekus (nosakot konkrētus individuālos aizsardzības līdzekļus vai pieņemot higiēnas protokolus papildus iespējamajiem pasākumiem, kas jau veikti, lai izpildītu darba aizsardzības noteikumus).

1)

piemērojot barjeras, tiek izpildītas Regulas (ES) 2020/741 I pielikuma 2. tabulā noteiktās pārgūtā ūdens kvalitātes klašu kvalitātes prasības. Kvalitātes klasi var noteikt, ņemot vērā akreditēto barjeru skaitu un kritērijus, kas norādīti Komisijas Vadlīnijās, kā piemērot Regulu (ES) 2020/741;

2)

barjeras ir gan attīrīšanas paņēmieni, gan paņēmieni, kas nav attīrīšana, un tās var piemērot pirms vai pēc atbilstības punkta;

3)

lai panāktu dažādus logaritmiskos samazinājumus (saskaņā ar standartu ISO 16075-2:2020 (25) vai citas relevantas vadlīnijas) un lai panāktu tādu kopējo logaritmisko samazinājumu, kas vajadzīgs, lai minimizētu riskus, pamatojoties uz izvēlēto pārgūtā ūdens kvalitātes klasi, var izmantot vairāku barjeru kombināciju (daudzbarjeru pieeju).

1)

darbības standartprocedūras;

2)

ekspluatācijas un apkopes grafiku;

3)

kvalitātes kontroles pasākumus;

4)

konkrētu uzdevumu sarakstu un to, kas ir atbildīgs par šiem uzdevumiem;

5)

tādu atbilstības punktu un citu kritisko kontrolpunktu sarakstu, kas noteikti risku pārvaldībai, ietverot punktus, kuros pārgūtais ūdens tiek piegādāts nākamajai pusei ūdens atkalizmantošanas sistēmā; informāciju par šiem punktiem, kura ietver precīzu atrašanās vietu (ja iespējams, izvietojumu ĢIS kartē vai ģeogrāfisko informāciju) un paraugu ņemšanas metodi;

6)

procedūras datu ieguvei, kurā izmanto laboratorijas analīzes vai tiešsaistes sistēmas;

7)

paraugu ņemšanas un analīzes procedūras;

8)

procedūras vai protokolus pārgūtā ūdens attiecīgo parametru monitorēšanai;

9)

iekārtu (tai skaitā zondes atklāšanai tiešsaistē) apkopes programmas;

10)

preventīvo pasākumu un barjeru uzturēšanas programmas;

11)

operatoru apmācības procedūras.

1)

to balsta uz veselības un vides riska novērtējuma rezultātiem;

2)

tā ietver procedūras, kas nepieciešamas, lai izpildītu vismaz minimālās prasības attiecībā uz parasto monitoringu saskaņā ar Regulas (ES) 2020/741 I pielikumu un lai ievērotu visus ar pārgūto ūdeni saistītos parametrus un robežvērtības, kas noteiktas kā papildu prasības, pamatojoties uz veselības un vides riska novērtējuma rezultātiem;

3)

tā ietver monitoringa procedūras pārgūtā ūdens paraugu ņemšanai un analīzei (izmantojot laboratorisku analīzi, reāllaika sensorus vai analizatorus) ar norādi par atrašanās vietu un biežumu un procedūras, ko izmanto, lai kontrolētu identificēto piesārņotāju nonākšanu eksponētajos vides recipientos (tai skaitā virszemes ūdeņos, pazemes ūdeņos un augsnē); procedūras ietver dokumentētu rīcību, lai nodrošinātu pastāvīgu veselības un vides aizsardzību, tostarp ekstremālos laikapstākļu notikumos;

4)

tā ietver procedūras, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši ūdens resursu monitorings atbilst Komisijas Direktīvas 2009/90/EK (26) prasībām, nodrošinot, ka rezultāti ir salīdzināmi ar rezultātiem, kas iegūti, veicot monitoringu saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK;

5)

attiecīgā gadījumā un saskaņā ar riska novērtējuma rezultātiem ietver vides sektoru (tai skaitā virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu vai augsnes) parametru monitoringu; ja kādā no monitorētajiem vides sektoriem ir konstatēti patogēni, piesārņotāji un/vai vielas, novērtē, vai to klātbūtne ir saistīta ar pārgūtā ūdens izmantošanu, vai arī to izcelsme ir no citiem avotiem.

1)

korektīvo pasākumu saraksts un par identificētajiem bīstamajiem notikumiem atbildīgās personas;

2)

ārkārtas procedūras, kuras īsteno komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtā vai pārgūšanas iekārtā veiktās attīrīšanas atteices gadījumā, kas var izraisīt apdraudējumu izplūdi pārgūtajā ūdenī;

3)

ārkārtas procedūras, kuras īsteno, ja tiek pārsniegtas saskaņā ar riska novērtējumu identificētās to apdraudējumu robežvērtības, kas pārgūtajā ūdenī varētu radīt risku;

4)

ārkārtas procedūras, kas saistītas ar regulāriem un ārkārtējiem tehniskās apkopes notikumiem (tai skaitā apvadi vai pārplūdi);

5)

procedūras un plūsmkartes par to, kā pusēm paziņo par ārkārtas situācijām (tai skaitā visas ārkārtas procedūras, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka produkti, kuri apūdeņoti ar iespējami piesārņotu pārgūto ūdeni, netiek laisti tirgū);

6)

tiešsaistes rīki, sensori vai kontrolleri, kas aktivizēs reāllaika trauksmes, pamatojoties uz konkrētu parametru monitoringu.

1)

katras iesaistītās puses attiecīgās kontaktinformācijas saraksts, kurā katra puse ir identificēta tikai pēc tās pienākumiem vai amata (pārgūšanas iekārtas vadītājs, avārijas operāciju centra vadītājs), lai nodrošinātu atbilstību datu aizsardzības standartiem;

2)

procedūras, ko izmanto, lai kompetentajām iestādēm un galalietotājiem paziņotu par incidentiem vai ārkārtas situācijām;

3)

brīdinājuma paziņojumu sniegšanas procedūras; saraksts ar informāciju, kas jāsniedz dažādiem dalībniekiem ārkārtas situācijā.