(1)

Ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu, Savienība ir apņēmusies nodrošināt augstu vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas līmeni. Kā izriet no LES 3. panta 3. punktā un LESD 191. panta, vide tās plašā nozīmē būtu jāaizsargā, aptverot visus dabas resursus, tostarp gaisu, ūdeni, augsni, ekosistēmas, tostarp ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas, un savvaļas faunu un floru, tostarp dzīvotnes, kā arī dabas resursu nodrošinātos pakalpojumus.

(2)

Ievērojot LESD 191. panta 2. punktu, Savienības vides rīcībpolitikai jātiecas panākt augstu aizsardzības līmeni, ņemot vērā dažādo Savienības reģionu stāvokļa atšķirības. Minētās rīcībpolitikas pamatā jābūt piesardzības principam un principiem, ka ir jārīkojas preventīvi, ka prioritārā kārtā kaitējums videi būtu jālabo, novēršot tā cēloni, un ka maksā piesārņotājs. Tā kā noziegumi pret vidi skar arī pamattiesības, cīņa pret tiem Savienības līmenī ir izšķirīgi svarīga minēto tiesību aizsardzības nodrošināšanā.

(3)

Pret vidi pastrādāto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums un to sekas, kas mazina Savienības vides tiesību aktu rezultativitāti, Savienībā pastāvīgi raisa bažas. Šādu noziedzīgo nodarījumu ietekme arvien biežāk sniedzas pāri to dalībvalstu robežām, kurās tie ir izdarīti. Šādi noziedzīgie nodarījumi rada apdraudējumu videi, tādēļ uz tiem ir pienācīgi un iedarbīgi jāreaģē, savukārt tam bieži ir nepieciešama rezultatīva pārrobežu sadarbība.

(4)

Pašreizējie noteikumi par sodiem, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (3) un Savienības vides nozaru tiesību akti, ir izrādījušies nepietiekami, lai panāktu atbilstību Savienības vides aizsardzības tiesību aktiem. Šāda atbilstība būtu jāstiprina, paredzot iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, kas atbilst nodarījumu smagumam un kas var paust lielāku sabiedrisko nosodījumu kā administratīvo sodu izmantošana. Lai nepieļautu prettiesisku rīcību, kas kaitē videi, un atturētu no tās, izšķirīgi svarīga ir krimināltiesību un administratīvo tiesību komplementaritāte.

(5)

Direktīvā 2008/99/EK iekļautais noziedzīgu nodarījumu pret vidi saraksts būtu jāpārskata un būtu jāpievieno papildu noziedzīgi nodarījumi, kuru pamatā ir visnopietnākie Savienības vides tiesību aktu pārkāpumi. Būtu jāpastiprina sodi, lai palielinātu to atturošo ietekmi, un būtu jāuzlabo noziedzīgu nodarījumu pret vidi atklāšanas, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas rezultativitāte.

(6)

Dalībvalstīm būtu jānosaka kriminālatbildība par konkrētu prettiesisku rīcību, jānodrošina lielāka precizitāte attiecībā uz konkrētu noziedzīgu nodarījumu definēšanu un jāsaskaņo sodu veidi un līmeņi.

(7)

Ja nav pildīts juridisks pienākums rīkoties, šāda bezdarbība vidi un cilvēka veselību var ietekmēt tikpat nelabvēlīgi kā aktīvi kaitējoša rīcība. Tāpēc noziedzīga nodarījuma definīcijai šajā direktīvā būtu jāaptver attiecīgi gan darbība, gan bezdarbība.

(8)

Dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jāparedz kriminālsodi par smagiem Savienības vides aizsardzības tiesību aktu pārkāpumiem. Kopējās zivsaimniecības politikas satvarā Savienības tiesību akti paredz visaptverošu noteikumu kopu attiecībā uz kontroli un izpildes panākšanu saskaņā ar Padomes Regulām (EK) Nr. 1224/2009 (4) un (EK) Nr. 1005/2008 (5) smagu pārkāpumu gadījumā, tostarp pārkāpumus, kas rada kaitējumu jūras videi. Saskaņā ar minēto noteikumu kopu dalībvalstis var izvēlēties izmantot administratīvos sodus vai kriminālsodus vai abus. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” un 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” konkrētas ar nodomu izdarītas prettiesiskas darbības, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1224/2009 un Regula (EK) Nr. 1005/2008, būtu jānosaka par noziedzīgiem nodarījumiem.

(9)

Lai saskaņā ar šo direktīvu rīcība būtu noziedzīgs nodarījums pret vidi, tai vajadzētu būt prettiesiskai. Lai rīcība būtu prettiesiska, tai vajadzētu pārkāpt Savienības tiesību aktus, kas palīdz sasniegt vienu no Savienības vides rīcībpolitikas mērķiem, kā noteikts LESD 191. panta 1. punktā, neatkarīgi no šādu Savienības tiesību aktu juridiskā pamata, kas varētu būt, piemēram, LESD 91., 114., 168. vai 192. pants, vai pārkāpt dalībvalsts normatīvajos vai administratīvos aktiem vai lēmumus, ko pieņēmusi dalībvalsts kompetenta iestāde un kas šādus Savienības tiesību aktus īsteno. Šajā direktīvā būtu jānosaka, kāda prettiesiska rīcība varbūt noziedzīgs nodarījums, kā arī attiecīgā gadījumā būtu jānosaka kvantitatīvs vai kvalitatīvs slieksnis, kuram jābūt sasniegtam, lai šāda rīcība būtu noziedzīgs nodarījums. Šādai rīcībai vajadzētu būt noziedzīgam nodarījumam tad, ja tā izdarīta ar nodomu, un dažos gadījumos arī tad, ja tā izdarīta vismaz rupjas neuzmanības dēļ. Konkrētāk, prettiesiskai rīcībai, kas izraisa cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus, būtisku kaitējumu videi vai ievērojamu būtiska kaitējuma videi risku vai ko citādi uzskata par īpaši kaitīgu videi, arī vajadzētu būt noziedzīgam nodarījumam, ja tā izdarīta vismaz rupjas neuzmanības dēļ. Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt stingrākus krimināltiesību noteikumus.

(10)

Rīcībai vajadzētu būt prettiesiskai pat tad, ja tā notiek ar kompetentas dalībvalsts iestādes izdotu atļauju, bet šāda atļauja ir iegūta krāpnieciski vai korupcijas, izspiešanas vai piespiešanas ceļā. Turklāt, šādas atļaujas esamībai nebūtu jāliedz tās turētāju saukt pie kriminālatbildības, ja atļauja acīmredzami pārkāpj attiecīgās materiālās juridiskās prasības. Raksturojums “acīmredzami pārkāpj materiālās juridiskās prasības” būtu jāinterpretē tā, ka tas norāda uz acīmredzamu un būtisku attiecīgo materiālo juridisko prasību neizpildi, un tā mērķis nav ietvert procedūras noteikumu vai nelielu atļaujas elementu pārkāpumus. Tas nepārceļ atļaujas likumīguma nodrošināšanas pienākumu no kompetentajām iestādēm uz tirgus dalībniekiem. Turklāt, ja ir vajadzīga atļauja, tas, ka atļauja ir likumīga, neliedz pret atļaujas turētāju sākt kriminālprocesu, ja minētais atļaujas turētājs nepilda visus ar atļauju saistītos pienākumus vai citus attiecīgus juridiskos pienākumus, uz ko atļauja neattiecas.

(11)

Turklāt ir jānodrošina, ka tirgus dalībnieki veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu normatīvos un administratīvos noteikumus par vides aizsardzību, kuri piemērojami, kad tie veic attiecīgo darbību, tostarp pildot savus pienākumus, kā noteikts piemērojamos Savienības un valstu tiesību aktos, saistībā ar procedūrām, kas reglamentē spēkā esošo atļauju grozījumus vai to atjauninājumus. Tam būtu jāattiecas arī uz atļaujas turētāja pienākumiem šādu atļauju atjaunināt un atjaunot.

(12)

Attiecībā uz šajā direktīvā definētajiem nodarījumiem un sodiem jēdziens “juridiskas personas” būtu jāsaprot tā, ka tas neietver valstis vai publiskas struktūras, kuras īsteno valsts varu, vai publiskas starptautiskās organizācijas. Tā kā šī direktīva nosaka minimālos noteikumus, dalībvalstis var pieņemt stingrākus noteikumus, tostarp noteikumus par publisku iestāžu kriminālatbildību.

(13)

Dažiem šajā direktīvā definētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir noteikts kvalitatīvs slieksnis, kas jāpārsniedz, lai rīcība būtu noziedzīgs nodarījums, proti, tas, ka šāda rīcība izraisa cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, ūdens vai augsnes kvalitātei, ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem. Lai pēc iespējas pilnīgi aizsargātu vidi, minētais kvalitatīvais slieksnis būtu jāsaprot plašā nozīmē, attiecīgā gadījumā ar to saprotot arī būtisku kaitējumu faunai un florai, dzīvotnēm un dabas resursu un ekosistēmu nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī ekosistēmu funkcijām. Ar jēdzienu “ekosistēma” būtu jāsaprot dinamisks augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība, un tam būtu jāietver dzīvotņu veidi, sugu dzīvotnes un sugu populācijas. Ekosistēmas jēdzienam būtu jāietver arī ekosistēmu pakalpojumi, ar kuriem ekosistēma tieši vai netieši veicina cilvēku labbūtību, un ekosistēmas funkcijas, kas attiecas uz dabiskiem ekosistēmā noritošiem procesiem. Mazākas vienības, piemēram, bišu ligzda, skudru pūznis vai celms, var būt ekosistēmas daļa, bet šajā direktīvā pašas par sevi tās nebūtu jāuzskata par ekosistēmām.

(14)

Šajā direktīvā jēdziens “kaitējums” būtu jāsaprot plašā nozīmē, proti, tā, ka tas ietver jebkāda veida fizisku kaitējumu personai, tostarp izmaiņas ķermeņa funkcijā vai šūnu struktūrā, īslaicīgu, hronisku vai letālu slimību, ķermeņa darbības traucējumus vai citādu fiziskās veselības pasliktināšanos, izņemot psihoemocionālo veselību.

(15)

Dažādu veidu enerģijas, piemēram, siltuma, siltumenerģijas avotu, trokšņa, arī zemūdens trokšņa, un citu akustiskās enerģijas avotu, vibrācijas, elektromagnētiskā lauka, elektrības vai gaismas, ievadīšana vidē var izraisīt būtisku kaitējumu gaisa, ūdens vai augsnes kvalitātei vai būtisku kaitējumu ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem, vai cilvēku nāvi vai smagus ievainojumus. Enerģijas ievadīšanu vidē reglamentē dažādi Savienības vides tiesību instrumenti, piemēram, tādās jomās kā ūdens aizsardzība, jūras vide, trokšņa kontrole, atkritumu apsaimniekošana un rūpnieciskās emisijas. Ievērojot minētos instrumentus, prettiesiskai enerģijas ievadīšanai vidē vajadzētu būt noziedzīgam nodarījumam tad, ja tā izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēka veselībai.

(16)

Ja šajā direktīvā definētie noziedzīgie nodarījumi attiecas uz tādām darbībām kā pieejamības nodrošināšana vai laišana tirgū, pārdošana, piedāvāšana pārdošanai vai tirdzniecība, būtu jāiekļauj arī tāda rīcība, kas veikta, izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģijas.

(17)

Šī direktīva par noziedzīgu nodarījumu nosaka arī tāda produkta laišanu tirgū pretrunā aizliegumam vai citādai vides aizsardzības prasībai, kura plašākas izmantošanas dēļ gaisā, augsnē vai ūdenī noplūst, tiek emitēts vai ievadīts tāds materiālu, vielu, enerģijas vai jonizējošā starojuma daudzums, kas izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēka veselībai. Šajā kontekstā aizliegumam vai citādai vides aizsardzības prasībai vajadzētu būt tādai, kas ir noteikta Savienības tiesību jomā, kuras viens no mērķiem vai mērķis ir aizsargāt vidi, tostarp saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus, cīnīties pret klimata pārmaiņām vai starptautiskā līmenī veicināt pasākumus reģionālu vai pasaules mēroga vides problēmu risināšanai. Savukārt tad, ja šāds aizliegums vai prasība ir noteikta citās Savienības tiesību jomās, kurām ir noteikti citi mērķi, piemēram, darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība, tajās noteiktajam noziedzīgajam nodarījumam minētā rīcība nebūtu jāietver. Šajā direktīvā “plašāka izmantošana” nozīmē apvienoto ietekmi, kad produktu izmanto vairāki lietotāji neatkarīgi no to skaita, ar noteikumu, ka rīcība izraisa vai var izraisīt kaitējumu videi vai cilvēka veselībai.

(18)

Prettiesiska atkritumu vākšana, transportēšana un apstrāde un nepietiekama šādu darbību pārraudzība un likvidēšanas vietu uzraudzība pēc slēgšanas, tostarp darbības, kuras veic komercaģenti vai mākleri, var postoši skart vidi un cilvēka veselību. Šādu ietekmi var izraisīt prettiesiska rīcība, kas attiecas uz kaitīgiem farmaceitisko produktu, narkotisko vielu, tostarp sastāvdaļu narkotisko vielu ražošanai, un ķimikāliju atkritumiem, skābes vai bāzes saturošiem atkritumiem vai atkritumiem, kuri satur toksīnus, smagos metālus, eļļas, taukus, elektriskajiem un elektroniskajiem atkritumiem, nolietotiem transportlīdzekļiem un plastmasas atkritumiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka prettiesiska atkritumu apsaimniekošana ir noziedzīgs nodarījums, ja šāda rīcība attiecas uz bīstamiem atkritumiem ievērojamā daudzumā vai attiecas uz citiem atkritumiem un šādi citi atkritumi izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēka veselībai.

(19)

Attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu, ko šī direktīva nosaka saistībā ar kuģu pārstrādi, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1257/2013 (6) darbības jomā, jānorāda, ka pašreiz saskaņā ar Savienības tiesību aktiem minētajā regulā noteiktie pienākumi attiecas tikai uz kuģu īpašniekiem, kā tie definēti minētajā regulā.

(20)

Lai novērtētu, vai tāda attiecīga produkta vai tādas attiecīgas pirmpreces daudzums, kas saistīta ar atmežošanu vai meža degradāciju, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1115 (7) ir nenozīmīgs, dalībvalstis varētu ņemt vērā, piemēram, attiecīgās pirmpreces vai produkta daudzumu, kurš izteikts neto masā vai attiecīgā gadījumā tilpumā vai kā vienību skaits, vai to, vai attiecīgās darbības mērogs ir nenozīmīgs. Šādā novērtējumā dalībvalstis attiecīgā gadījumā varētu ņemt vērā arī citus šajā direktīvā uzskaitītos elementus attiecībā uz dažiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp attiecīgo sugu saglabāšanās stāvokli vai vides atjaunošanas izmaksas.

(21)

Noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar šajā direktīvā uzskaitīto rīcību, kas izdarīta ar nodomu, var būt katastrofālas sekas, piemēram, plaša mēroga piesārņojums, rūpnieciskas avārijas ar smagu ietekmi uz vidi un liela mēroga meža ugunsgrēki. Ja šādos nodarījumos tiek iznīcināta vai plaši un būtiski izpostīta ievērojama lieluma vai vidiskās vērtības ekosistēma vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai tiek radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks vai ilgs plašs un būtisks kaitējums, šādiem nodarījumiem, kas noved pie šādām katastrofālām sekām, vajadzētu būt kvalificētiem noziedzīgiem nodarījumiem un līdz ar to jāsoda ar bargāku sodu salīdzinājumā ar sodiem, kas piemērojami par citiem šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem. Minētie kvalificētie noziedzīgie nodarījumi var ietvert rīcību, kura ir pielīdzināma “ekocīdam”, uz ko jau attiecas dažu dalībvalstu tiesību akti un kas tiek apspriests starptautiskos forumos.

(22)

Ja rīcība saskaņā ar šo direktīvu ir noziedzīgs nodarījums tikai tad, ja tā attiecas uz tādu nenozīmīgu daudzumu, kas pārsniedz regulatīvo slieksni vai vērtību vai obligāto parametru, tad, nolūkā novērtēt, vai ir pārsniegts minētais regulatīvais slieksnis vai vērtība, vai cits obligāts parametrs, šādā novērtējumā cita starpā būtu jāņem vērā materiāla vai vielas bīstamība un toksiskums – jo bīstamāks vai toksiskāks ir materiāls vai viela, jo minētais slieksnis, vērtība vai cits parametrs tiks sasniegts ātrāk, un īpaši bīstamu un toksisku vielu vai materiālu gadījumā pat ļoti neliels daudzums var izraisīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēka veselībai.

(23)

Klimata pārmaiņu paātrināšanās, biodaudzveidības izzušana un vides degradācija kopā ar taustāmiem to postošās ietekmes piemēriem ir noveduši pie tā, ka zaļā pārkārtošanās ir mūsu laika galvenais mērķis un paaudžu vienlīdzības jautājums. Ja šajā direktīvā, lai definētu noziedzīgus nodarījumus, izmanto terminus, kas Savienības vides tiesību aktos definēti, lai aprakstītu prettiesisku rīcību, šādi termini būtu jāsaprot to attiecīgo Savienības tiesību aktu definīciju nozīmē, uz kuriem attiecas šī direktīva. Šai direktīvai būtu jāaptver arī jebkādi Savienības tiesību akti, kas groza tos noteikumus vai prasības, kuras ir relevantas tādas prettiesiskas rīcības aprakstīšanai, kas ietilpst šajā direktīvā definēto noziedzīgo nodarījumu jomā. Šādu grozošo Savienības tiesību aktu izstrādē būtu lietderīgi iekļaut atsauci uz šo direktīvu. Tomēr, ja Savienības vides tiesību aktos tiek noteikti tādi jauni prettiesiskas rīcības veidi, kuri vēl nav iekļauti šajā direktīvā definēto nodarījumu jomā, šī direktīva būtu jāgroza, lai šādus jaunus prettiesiskas rīcības veidus iekļautu tā jomā.

(24)

Neskarot minēto šīs direktīvas dinamisko raksturu, Komisijai būtu regulāri un vajadzības gadījumā jāizsver, vai ir nepieciešams grozīt tādas rīcības aprakstu šajā direktīvā, kas saskaņā ar šo direktīvu var būt noziedzīgs nodarījums. Komisijai būtu jāizvērtē arī nepieciešamība definēt citus noziedzīgus nodarījumus, ja Savienības vides tiesību aktos tiek ieviesti tādi jauni prettiesiskas rīcības veidi, kas vēl nav iekļauti šīs direktīvas darbības jomā.

(25)

Šajā direktīvā būtu jāparedz papildināms tādu elementu saraksts, kas būtu jāņem vērā, kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā novērtējot, vai ir sasniegti kvalitatīvie un kvantitatīvie sliekšņi, ko izmanto noziedzīgu nodarījumu pret vidi definēšanai. Šādam sarakstam būtu jāveicina saskanīga šīs direktīvas piemērošana un rezultatīvāka noziegumu pret vidi apkarošana, kā arī jānodrošina juridiskā noteiktība. Tomēr šādiem novērtēšanas elementiem vai to piemērošanai nevajadzētu pārmērīgi apgrūtināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai iztiesāšanu.

(26)

Ja šī direktīva paredz, ka prettiesiska rīcība ir noziedzīgs nodarījums tikai tad, ja tā ir izdarīta ar nodomu un izraisa cilvēka nāvi, jēdziens “nodoms” būtu jāinterpretē saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ņemot vērā attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) judikatūru. Tāpēc šīs direktīvas nolūkos ar “nodomu” varētu saprast nodomu izraisīt cilvēka nāvi vai tas varētu aptvert arī situāciju, kurā pārkāpējs, pat nevēloties izraisīt cilvēka nāvi, tomēr pieņem varbūtību, ka var to izraisīt un rīkojas vai atturas no rīcības brīvprātīgi un neizpildot kādu konkrētu pienākumu, tādējādi izraisot cilvēka nāvi. Tāda pati izpratne par jēdzienu “nodoms” būtu jāpiemēro gadījumos, kad šajā direktīvā aprakstītā prettiesiskā rīcība, kas veikta ar nodomu, izraisa smagu cilvēka ievainojumu vai iznīcina ievērojama lieluma vai vidiskās vērtības ekosistēmu vai dzīvotni aizsargājamā teritorijā vai rada tai neatgriezenisku vai ilgu plašu un būtisku kaitējumu, vai rada neatgriezenisku vai ilgu plašu un būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei.

(27)

Attiecībā uz šajā direktīvā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem jēdziens “rupja neuzmanība” būtu jāinterpretē saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ņemot vērā attiecīgo Tiesas judikatūru. Šī direktīva neprasa jēdzienu “rupja neuzmanība” valsts tiesību aktos ieviest attiecībā uz katru noziedzīga nodarījuma elementu, piemēram, turēšanu īpašumā, pārdošanu vai piedāvāšanu pārdošanai, laišanu tirgū un līdzīgiem elementiem. Šādos gadījumos dalībvalstīm ir iespējams nolemt, ka jēdziens “rupja neuzmanība” ir relevants tādiem noziedzīga nodarījuma elementiem kā aizsardzības statuss, “niecīgs daudzums” vai “varbūtība”, ka rīcība var izraisīt būtisku kaitējumu.

(28)

Kriminālprocesā un tiesas procesos būtu pienācīgi jāņem vērā tādu organizētu noziedzīgu grupu iesaiste, kuras darbojas veidā, kas negatīvi ietekmē vidi. Kriminālprocesā par noziegumiem pret vidi būtu jāskata korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kibernoziedzība un dokumentu viltošana un – uzņēmējdarbības aspektā – pārkāpēja nodoms maksimāli palielināt peļņu vai ietaupīt izdevumus. Šādi noziegumi bieži vien ir savstarpēji saistīti ar smagiem noziegumiem pret vidi, tāpēc ar tiem nevajadzētu strādāt izolēti. Tie jo īpaši mēdz nodarīt būtisku kaitējumu videi un cilvēka veselībai, tostarp postoši ietekmēt dabu un vietējās kopienas. Turklāt, īpašas bažas rada tas, ka daži noziedzīgi nodarījumi pret vidi tiek pastrādāti, kompetentajām pārvaldības iestādēm vai amatpersonām savu sabiedrisko pienākumu izpildē tos pieciešot vai pat aktīvi atbalstot. Dažos gadījumos tas var izpausties pat kā korupcija. Šādas rīcības piemēri ir acu pievēršana vai klusēšana par vides tiesību aktu pārkāpumiem pēc inspekcijām, apzināta inspekciju vai kontroles pasākumu neveikšana, piemēram, attiecībā uz to, vai atļaujas turētājs ievēro atļaujas nosacījumus, atbalsta rezolūcijas vai balsojums par nelikumīgu licenču piešķiršanu vai viltotu vai nepatiesi labvēlīgu ziņojumu izdošana.

(29)

Jāsoda būtu arī kūdīšana uz ar nodomu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, tā atbalstīšana un līdzdalība tajā. Par noziedzīgu nodarījumu būtu jāuzskata arī ar nodomu izdarīts mēģinājums izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas izraisa vai var izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai kas izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu videi, vai kas citu iemeslu dēļ tiek uzskatīts par īpaši kaitīgu. Jēdziens “mēģinājums” tiek interpretēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Attiecībā uz šajā direktīvā definēto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīts ar projekta īstenošanu bez attīstības piekrišanas, ņemot vērā to, ka projekta īstenošana jāsaprot kā tāda, kas ietver šāda projekta īstenošanas sākumu, piemēram, darbu sākšanu nolūkā sagatavot augsni būvniecībai vai citiem darbiem, kas var ietekmēt vidi, šajā direktīvā minētais nodarījums nav iekļauts starp noziedzīgiem nodarījumiem, kuru mēģinājums būtu sodāms kā noziedzīgs nodarījums.

(30)

Sodiem par šajā direktīvā definētajiem noziedzīgiem nodarījumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, atturošiem un samērīgiem. Šajā nolūkā attiecībā uz fiziskām personām būtu jānosaka minimālais maksimālā brīvības atņemšanas termiņa ilgums. Šajā direktīvā paredzētie maksimālie brīvības atņemšanas termiņi par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus izdarījušas fiziskas personas, būtu jāattiecina vismaz uz vissmagākajiem šādu nodarījumu veidiem. Visu dalībvalstu krimināltiesību sistēmās ir noteikumi par nonāvēšanu, kas izdarīta ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ. Dalībvalstīm vajadzētu varēt minētos vispārīgos noteikumus, tostarp noteikumus par atbildību pastiprinošiem apstākļiem, izmantot, kad tās transponē šīs direktīvas noteikumus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izraisa cilvēka nāvi, neatkarīgi no tā, vai tie izdarīti ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ.

(31)

Papildu sodi vai pasākumi bieži vien tiek uzskatīti par iedarbīgākiem nekā finanšu sodi, jo īpaši attiecībā uz juridiskām personām. Tādēļ attiecīgajos kriminālprocesos vajadzētu būt iespējai piemērot papildu sodus vai pasākumus. Minētie sodi vai pasākumi varētu ietvert pienākumu atjaunot vidi, aizliegumu piekļūt publiskajam finansējumam, tostarp iepirkuma procedūrām, dotācijām un koncesijām, kā arī atļauju atsaukšanu. Tas neskar tiesnešu un tiesu rīcības brīvību kriminālprocesā piemērot citus pienācīgus papildu sodus konkrētajās lietās.

(32)

Papildu sodi vai pasākumi, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/35/EK (8) prasības, varētu ietvert prasību atjaunot vidi, ja kaitējums ir atgriezenisks, un prasību sniegt kompensāciju, ja kaitējums ir neatgriezenisks vai pārkāpējs šādu atjaunošanu nespēj veikt.

(33)

Ciktāl rīcība, kas ir noziedzīgs nodarījums pret vidi, kā definēts šajā direktīvā, ir attiecināma uz juridiskām personām, šādas juridiskās personas būtu jāsauc pie atbildības par šādu nodarījumu. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir paredzēta juridisku personu kriminālatbildība, būtu jānodrošina, ka to tiesību akti paredz iedarbīgus, atturošus un samērīgus kriminālsodu veidus un līmeņus, kā noteikts šajā direktīvā. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstīm, kuru tiesību akti juridisku personu kriminālatbildību neparedz, būtu jānodrošina, ka to tiesību akti paredz iedarbīgus, atturošus un samērīgus nekrimināltiesisku sodu veidus un līmeņus, kā noteikts šajā direktīvā. Maksimālie to naudas sodu līmeņi, kuri šajā direktīvā paredzēti par tajā definētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, būtu jāattiecina vismaz uz vissmagākajiem šādu nodarījumu veidiem. Lai nodrošinātu, ka piemērotais sods ir iedarbīgs, atturošs un samērīgs, būtu jāņem vērā attiecīgo juridisko personu rīcības smagums, kā arī individuālie, finansiālie un citi apstākļi. Dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt naudas sodu maksimālos līmeņus vai nu kā procentuālo daļu no attiecīgās juridiskās personas kopējā globālā apgrozījuma vai kā fiksētas summas. Transponējot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāizlemj, kuru no šīm abām iespējām tā izmantos.

(34)

Ja attiecībā uz juridiskām personām piemērojamo naudas sodu noteikšanu dalībvalstis izvēlas izmantot juridiskas personas kopējā globālā apgrozījuma kritēriju, dalībvalstīm, būtu jāizlemj, vai minēto apgrozījumu aprēķināt, balstoties uz finanšu gadu pirms gada, kurā izdarīts noziedzīgais nodarījums, vai uz finanšu gadu pirms lēmuma par naudas soda uzlikšanu. Dalībvalstīm būtu arī jāapsver iespēja paredzēt noteikumus gadījumiem, kad naudas soda apmēru nav iespējams noteikt, balstoties uz juridiskās personas kopējo globālo apgrozījumu finanšu gadā pirms gada, kurā izdarīts noziedzīgais nodarījums, vai finanšu gadā pirms gada, kurā pieņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jāspēj izmantot citus kritērijus, piemēram, kopējo globālo apgrozījumu citā finanšu gadā. Ja minētie noteikumi ietver fiksētu naudas sodu summu noteikšanu, šo summu maksimālajiem līmeņiem nebūtu obligāti jāsasniedz līmeņi, kuri šajā direktīvā noteikti kā minimālā prasība attiecībā uz fiksētās summās noteiktu naudas sodu maksimālo līmeni.

(35)

Ja dalībvalstis izvēlas izmantot fiksētās summās noteiktu naudas sodu maksimālo līmeni, šāds līmenis būtu jānosaka valsts tiesību aktos. Šādu naudas sodu augstākie līmeņi būtu jāpiemēro vissmagākajiem šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas finansiāli spēcīgas juridiskas personas. Dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt minēto naudas sodu augstāko līmeņu aprēķināšanas metodi, tostarp to konkrētus nosacījumus. Dalībvalstis tiek aicinātas regulāri pārskatīt fiksētās summās noteikto sodu līmeņus, ņemot vērā inflācijas līmeni un citas monetārās vērtības svārstības, saskaņā ar savos valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām. Dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, maksimālie naudas sodu līmeņi būtu jānosaka savā valūtā atbilstoši līmeņiem, kuri šajā direktīvā noteikti euro tās spēkā stāšanās dienā. Minētās dalībvalstis tiek aicinātas sodu līmeņus regulāri pārskatīt, ņemot vērā arī valūtas kursa izmaiņas.

(36)

Maksimālā naudas sodu līmeņa noteikšana neskar tiesnešu un tiesu rīcības brīvību kriminālprocesā piemērot pienācīgus sodus konkrētās lietās. Tā kā šī direktīva nenosaka minimālos naudas sodu līmeņus, tiesnešiem un tiesām jebkurā gadījumā vajadzētu piemērot pienācīgus sodus, ņemot vērā attiecīgās juridiskās personas individuālos, finansiālos un citus apstākļus un rīcības smagumu.

(37)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka krimināltiesiski vai nekrimināltiesiski sodi vai pasākumi, ko piemēro juridiskām personām, kuras sauc pie atbildības par šajā direktīvā definētiem kvalificētiem noziedzīgiem nodarījumiem, ir stingrāki nekā tie, ko piemēro par citiem šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem būtu jāparedz augstāks krimināltiesisku un nekrimināltiesisku naudas sodu līmenis nekā šajā direktīvā noteiktais maksimālais naudas sodu apmērs vai citādi jāparedz bargāki sodi vai pasākumi, tostarp krimināltiesiski vai nekrimināltiesiski sodi vai pasākumi vai to kombinācija.

(38)

Tam, ka juridiskas personas tiek sauktas pie atbildības saskaņā ar šo direktīvu, nebūtu jāliedz sākt kriminālprocesu pret fiziskām personām, kas ir izdarījušas šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, kūdījušas uz tiem vai tajos piedalījušās. Ja ir izpildīti kriminālatbildības nosacījumi, ar šādām fiziskām personām būtu jāsaprot arī uzņēmuma valdes locekļi.

(39)

Lai palīdzētu atjaunot vidi, dalībvalstīm ir jāapsver iespēja ieviest sodus vai pasākumus, kas kalpo par alternatīvu brīvības atņemšanai.

(40)

Uzlikto sodu līmeņi būtu vēl vairāk jātuvina, un šādu līmeņu iedarbīgums būtu jāveicina, nosakot kopīgus atbildību pastiprinošus apstākļus, kas atspoguļo izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu. Jēdziens “atbildību pastiprinoši apstākļi” būtu jāsaprot vai nu kā fakti, kas tiesnesim dod iespēju par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu pasludināt spriedumus, kas ir stingrāki par tiem, kurus parasti pasludina, ja tādu faktu nav, vai kā iespēja kumulatīvi apvienot lietā vairākus noziedzīgus nodarījumus, lai paaugstinātu soda līmeni. Tāpēc dalībvalstīm nav pienākuma paredzēt īpašus atbildību pastiprinošus apstākļus, ja valsts tiesību akti jau paredz atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kam var tikt noteikti smagāki sodi.

(41)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vismaz viens no šajā direktīvā paredzētajiem atbildību pastiprinošajiem vai mīkstinošajiem apstākļiem tiek paredzēts kā iespējams atbildību pastiprinošs vai mīkstinošs apstāklis saskaņā ar to tiesību sistēmā piemērojamiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā lēmums par to, vai palielināt vai samazināt sodu, ņemot vērā katras konkrētās lietas īpašos apstākļus, būtu jāatstāj tiesneša vai tiesas ziņā.

(42)

Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot valsts krimināltiesību vispārējos noteikumus un principus par notiesāšanu un sodu izpildi saskaņā ar katras atsevišķās lietas konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt vispiemērotākos papildu sodu vai pasākumu veidus. Jo īpaši, ja valsts tiesību akti paredz iespēju uzlikt pienākumu noteiktā laikposmā atjaunot vidi, ja kaitējums ir atgriezenisks, šī direktīva neprasa, lai tiesnesis vai tiesa būtu atbildīga arī par šāda pienākuma izpildes uzraudzību. Tāpat, ja kā sodu saskaņā ar valsts tiesību aktiem var piemērot atļauju atsaukšanu attiecībā uz tādu darbību veikšanu, kuru rezultātā izdarīts attiecīgais noziedzīgais nodarījums, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesneši vai tiesas var šādu sodu uzlikt pašas vai ka tiek informēta cita kompetenta iestāde, kas var rīkoties saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem.

(43)

Šai direktīvai nevajadzētu skart civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un pienākumu saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts konkrēta šajā direktīvā definēta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(44)

Tiesu nolēmumos ietverto notiesāto personu personas datu publicēšanai vajadzētu būt iespējamai tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos pēc katra gadījuma atsevišķas izvērtēšanas, izsverot sabiedrības intereses un notiesātās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, ko paredz attiecīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 7. un 8. pants. Tāpēc minēto personas datu publicēšanai vajadzētu būt iespējamai tikai smagu noziedzīgu nodarījumu gadījumos un gadījumos, kad ir vajadzīga spēcīga atturoša iedarbība. Izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, varētu ņemt vērā tādus elementus kā videi nodarītā kaitējuma smagums, fiziskām personām nodarītais kaitējums vai abus, to, vai noziedzīgais nodarījums ir izdarīts atkārtoti vienā un tajā pašā vides nozarē, un vai noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis liels uzņēmums, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, vai tas izdarīts tās labā un vai to izdarījis konkrētā vides nozarē svarīgs tirgus dalībnieks. Personas datu apstrādei šīs direktīvas kontekstā būtu jāatbilst piemērojamajiem Savienības un valsts datu aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/680 (10). Minētie datu aizsardzības tiesību akti ietver pienākumu dalībvalstīm visa vai daļēja ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu un uzliktajiem sodiem vai pasākumiem saistītā tiesas nolēmuma publicēšanā nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām. Turklāt tāda nolēmuma publicēšana, kas nosaka sodus vai pasākumus juridiskai personai, būtu jāveic, neskarot valsts noteikumus, kuri reglamentē tiesas nolēmumu anonimizāciju vai publicēšanas ilgumu.

(45)

Šajā direktīvā noteiktajam pienākumam paredzēt kriminālsodus nebūtu jāatbrīvo dalībvalstis no pienākuma valsts tiesību aktos paredzēt administratīvus sodus un citus pasākumus par Savienības vides tiesību aktu pārkāpumiem.

(46)

Dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu skaidri jānosaka administratīvo tiesību un krimināltiesību izpildes panākšanas tvērums attiecībā uz nodarījumiem pret vidi. Piemērojot valsts tiesību aktus, kas transponē šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kriminālsodu un administratīvo sodu piemērošanā tiek ievēroti Hartas principi, tostarp tādu procedūru aizliegums, kuras neatbilst principam ne bis in idem.

(47)

Turklāt tiesu un administratīvajām iestādēm dalībvalstīs būtu jābūt pieejamiem dažādiem kriminālsodiem un nekrimināltiesiskiem sodiem un citiem pasākumiem, tostarp preventīviem pasākumiem, ar ko pielāgoti, laikus, samērīgi un iedarbīgi vērsties pret dažādu veidu noziedzīgu rīcību.

(48)

Ja noziedzīgiem nodarījumiem ir ilgstošs raksturs, tie būtu jāizbeidz pēc iespējas drīz. Dalībvalstis tiek mudinātas dot kompetentajām iestādēm iespēju izdot rīkojumu prettiesisko rīcību nekavējoties izbeigt vai šādu rīcību novērst.

(49)

Ja pārkāpēji ir guvuši finansiālu labumu, šādi ieguvumi būtu jākonfiscē. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai iesaldēto un konfiscēto peļņu un rīkus varētu pienācīgu pārvaldīt atbilstoši to veidam. Dalībvalstīm būtu jāapsver veikt tādus pasākumus, kas dotu iespēju attiecīgā gadījumā konfiscēto īpašumu izmantot, lai finansētu vides atjaunošanu vai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompensētu videi nodarīto kaitējumu.

(50)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par noilguma termiņiem, kas vajadzīgi, lai varētu rezultatīvi apkarot noziedzīgus nodarījumus pret vidi, neskarot valsts noteikumus, kuri nenosaka noilguma termiņus izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un izpildes panākšanai. Principā noilguma termiņš sākas no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža. Tomēr, tā kā šī direktīva paredz minimālos noteikumus, dalībvalstis var paredzēt, ka noilguma termiņš sākas vēlāk, proti, no brīža, kad noziedzīgais nodarījums atklāts vai konstatēts, ar noteikumu, ka šāds atklāšanas brīdis ir skaidri noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ar šo direktīvu dalībvalstīm ir atļauts noteikt īsākus noilguma termiņus, nekā paredzēts šajā direktīvā, ar noteikumu, ka tādu darbību gadījumā, kuras var precizēt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, to tiesību sistēmās šādus īsākus noilguma termiņus ir iespējams pārtraukt vai apturēt.

(51)

Jo īpaši ņemot vērā tādu pārkāpēju mobilitāti apvienojumā ar šajā direktīvā definēto noziedzīgo nodarījumu pārrobežu raksturu un iespēju veikt pārrobežu izmeklēšanu, dalībvalstīm būtu jānosaka jurisdikcija nolūkā šādus nodarījumus apkarot iedarbīgi. Gadījumos, kad varētu rasties jurisdikcijas kolīzija, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Eurojust, jo īpaši, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 (11). Konkrētajai dalībvalstij būtu jānosaka jurisdikcija attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti uz kuģa vai gaisa kuģī, kas reģistrēts minētajā dalībvalstī vai kuģo vai lido ar tās karogu, ņemot vērā saistītos standartus atbilstoši attiecīgajām starptautiskajām konvencijām. Dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu nevajadzētu būt pienākumam pirmo reizi noteikt šādu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kurus, ņemot vērā to raksturu, nevar izdarīt uz kuģa vai gaisa kuģī.

(52)

Dalībvalstīm būtu jānosaka jurisdikcija attiecībā uz šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja kaitējums, kas veido daļu no noziedzīga nodarījuma sastāva, ir izdarīts to teritorijā. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem un teritorialitātes principu dalībvalsts varētu noteikt jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas pilnībā vai daļēji izdarīti tās teritorijā.

(53)

Lai nodrošinātu sekmīgu vides krimināltiesību izpildes panākšanu, dalībvalstīm attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi būtu jādara pieejami kompetentajām iestādēm rezultatīvi izmeklēšanas instrumenti, piemēram, instrumenti, kas saskaņā ar to tiesību aktiem pieejami organizētās noziedzības vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, ja un ciktāl minēto instrumentu izmantošana ir piemērota un samērīga ar to noziedzīgo nodarījumu raksturu un smagumu, kā paredzēts valsts tiesību aktos. Šādi instrumenti varētu ietvert sakaru pārtveršanu, slepenu novērošanu, tostarp elektronisko novērošanu, kontrolētu piegādi, bankas kontu uzraudzību un citus finanšu izmeklēšanas rīkus. Minētie instrumenti būtu jāizmanto saskaņā ar proporcionalitātes principu un pilnībā ievērojot Hartu. Ir svarīgi ievērot tiesības uz personas datu aizsardzību.

(54)

Noziedzīgi nodarījumi pret vidi kaitē dabai un sabiedrībai. Personas, kas ziņo par Savienības vides tiesību aktu pārkāpumiem, veic sabiedrībai svarīgu darbu un sniedz būtisku ieguldījumu šādu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā, tādējādi aizsargājot vidi un sabiedrības labklājību. Personas, kas savu darba pienākumu kontekstā sazinās ar organizāciju, bieži vien ir pirmās, kas zina par draudiem vai kaitējumu sabiedrības interesēm un videi. Personas, kas ziņo par pārkāpumiem, sauc par “trauksmes cēlējiem”. Taču, baidoties no atriebības, potenciālie trauksmes cēlēji nereti atturas ziņot par savām bažām vai aizdomām. Šādām personām, kuras ziņo, tiek nodrošināta līdzsvarota un rezultatīva aizsardzība, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1937 (12), kuras darbības jomā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK (13). Pēc Direktīvu 2008/99/EK un 2009/123/EK aizstāšanas ar šo direktīvu personām, kas ziņo par Savienības vides tiesību pārkāpumiem, saskaņā ar šo direktīvu joprojām būtu jāsaņem minētā aizsardzība dalībvalstīs, kurām tā ir saistoša.

(55)

Arī personām, kas nav personas, kuras saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1937 ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, varētu būt vērtīga informācija par potenciāliem noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi. Viņas varētu būt skartās kopienas locekles vai tādas sabiedrības locekles, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā. Šādām personām, kas ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi, kā arī personām, kuras sadarbojas attiecībā uz sodu piemērošanu par šādu nodarījumu izdarīšanu, būtu jāsniedz atbalsts un palīdzība, kas vajadzīga kriminālprocesā, lai savas sadarbības dēļ viņas nenonāktu nelabvēlīgākā situācijā, bet gan tiktu atbalstītas un viņām tiktu sniegta palīdzība. Nepieciešamajiem atbalsta un palīdzības pasākumiem šādām personām vajadzētu būt pieejamiem saskaņā ar viņu procesuālajām tiesībām, kas paredzētas valsts tiesību aktos, un tiem būtu jāietver vismaz visi atbalsta un palīdzības pasākumi, kuri pieejami personām, kam ir atbilstošas procesuālās tiesības kriminālprocesā par citādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Minētās personas saskaņā ar viņu procesuālajām tiesībām, kas paredzētas valsts tiesību aktos, būtu arī jāaizsargā no vajāšanas par ziņošanu par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi vai par viņu sadarbību kriminālprocesā. Nepieciešamo atbalsta un palīdzības pasākumu saturs šajā direktīvā nav noteikts, un tas būtu jānosaka dalībvalstīm. Dalībvalstīm nav prasīts atbalsta un palīdzības pasākumus darīt pieejamus personām, kuras tiek turētas aizdomās vai ir apsūdzētas attiecīgā kriminālprocesa kontekstā.

(56)

Dalībvalstīm būtu jānovērtē vajadzība personām dot iespēju par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi ziņot anonīmi, ja šāda iespēja jau nepastāv.

(57)

Tā kā kriminālprocesā daba nevar sevi pārstāvēt kā cietusī, rezultatīvas izpildes panākšanas nolūkā attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem vajadzētu būt iespējai rīkoties vides kā sabiedriskā labuma interesēs, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ievērojot attiecīgos procesuālos noteikumus.

(58)

Šī direktīva neprasa dalībvalstīm ieviest nekādas procesuālās tiesības attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem. Tomēr, ja šādas procesuālās tiesības attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem dalībvalstī pastāv līdzvērtīgās situācijās, kas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem, izņemot tos, kas paredzēti, ievērojot šo direktīvu, piemēram, tiesības piedalīties kā civilprasītājiem, šādas procesuālās tiesības būtu jāpiešķir arī attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem tiesvedībā, kura saistīta ar šajā direktīvā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pret vidi. Attiecīgās sabiedrības daļas locekļu tiesības neskar cietušo tiesības, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES (14). Jēdzieniem “attiecīgās sabiedrības daļas locekļi” un “cietušie” būtu jāpaliek šķirtiem, un nebūtu jāprasa dalībvalstīm attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem piemērot cietušo tiesības. Šī direktīva neprasa dalībvalstīm attiecīgajiem sabiedrības daļas locekļiem piešķirt tādas procesuālās tiesības kriminālprocesā, kādas tās piešķir tādu kategoriju personām, kas nav attiecīgās sabiedrības daļas locekles.

(59)

Dalībvalstīm būtu jāīsteno pienācīgi pasākumi, piemēram, informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas, kas būtu vērstas uz attiecīgajām gan publiskā, gan privātā sektora ieinteresētajām personām, kā arī pētniecības un izglītības programmas, kuru mērķis ir samazināt noziedzību pret vidi un noziedzības pret vidi risku. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jārīkojas sadarbībā ar šādām ieinteresētajām personām. Šajā kontekstā pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot noziedzīgu nodarījumu pret vidi prevenciju, varētu ietvert atbilstības un pienācīgas rūpības shēmu veicināšanu, tirgus dalībnieku mudināšanu iecelt atbilstības amatpersonas, kas palīdzētu nodrošināt atbilstību Savienības vides tiesību aktiem, un pārredzamības veicināšanu nolūkā stiprināt atbilstību vides krimināltiesībām. Turklāt papildu sodi, kurus saskaņā ar šo direktīvu piemēro juridiskām personām, varētu ietvert pienākumu uzņēmumiem ieviest pienācīgas rūpības shēmas, lai uzlabotu atbilstību vides standartiem, kas arī palīdzētu novērst turpmākus noziedzīgus nodarījumus pret vidi. Turklāt dalībvalstis varētu apsvērt iespēju izveidot preventīvo pasākumu atbalsta fondu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi un to izraisītajām postošajām sekām.

(60)

Resursu un izpildes panākšanas pilnvaru trūkums valsts iestādēm, kas atklāj, izmeklē, iztiesā noziedzīgus nodarījumus pret vidi vai veic kriminālvajāšanu par tiem, rada šķēršļus iedarbīgai minēto nodarījumu prevencijai un sodīšanai. Konkrētāk, resursu trūkums iestādēm var liegt iespēju veikt jebkādas darbības vai ierobežot to izpildes panākšanas darbības, savukārt tas dod iespēju pārkāpējiem izvairīties no atbildības vai saņemt spriedumu, kas neatbilst noziedzīgā nodarījuma smagumam. Tādēļ būtu jānosaka minimālie resursu un izpildes panākšanas pilnvaru kritēriji.

(61)

Rezultatīva izpildes panākšanas ķēdes darbība ir atkarīga no dažādām speciālistu prasmēm. Tā kā sarežģījumi, ko rada noziedzīgi nodarījumi pret vidi, ir komplicēti un paši šie nodarījumi ir tehniski, ir vajadzīga multidisciplināra pieeja, augsts juridisko zināšanu un tehniskās lietpratības līmenis, finansiālā atbalsts, kā arī augsts apmācības un specializācijas līmenis visās attiecīgajās kompetentajās iestādēs. Dalībvalstīm būtu jānodrošina apmācība, kas atbilst to personu darba funkcijām, kuras ir atbildīgas par noziegumu pret vidi atklāšanu, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai iztiesāšanu. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm, ņemot vērā savas konstitucionālās tradīcijas un tiesību sistēmu struktūru, kā arī citus apstākļus, tostarp attiecīgās dalībvalsts lielumu, būtu jānovērtē nepieciešamība saskaņā ar valsts tiesību aktiem paaugstināt šādu iestāžu specializācijas līmeni noziedzīgu nodarījumu pret vidi jomā. Ja attiecīgā dalībvalsts ir maza un tai ir tikai ierobežots skaits kompetento iestāžu, novērtējumā varētu secināt, ka, ņemot vērā šo ierobežoto skaitu, specializācija nav iespējama vai ieteicama. Konkrētāk, lai maksimāli palielinātu izpildes panākšanas ķēdes profesionalitāti un rezultativitāti, dalībvalstīm būtu jāapsver arī specializētu izmeklēšanas nodaļu, prokuroru un tiesnešu norīkošana darbam ar vidi saistītu krimināllietu izskatīšanā. Vispārējās krimināltiesas varētu nodrošināt specializētas tiesnešu palātas. Tehniskā lietpratība būtu jādara pieejama visām attiecīgajām izpildiestādēm.

(62)

Lai nodrošinātu iedarbīgu, integrētu un saskaņotu izpildes panākšanas sistēmu, kas ietver administratīvus, civiltiesību un krimināltiesību pasākumus, dalībvalstīm būtu jāorganizē iekšējā sadarbība un saziņa starp visām to kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas administratīvās un krimināltiesiskās izpildes panākšanā, tostarp visām iestādēm, kas īsteno preventīvas, soda uzlikšanas un korektīvās funkcijas.

(63)

Saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsadarbojas arī Savienības aģentūrās, jo īpaši Eurojust un Eiropolā, kā arī ar Savienības struktūrām, tostarp Eiropas Prokuratūru un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, to attiecīgajās kompetences jomās. Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, šāda sadarbība būtu jāparedz, lai nodrošinātu efektīvu vēršanos pret šajā direktīvā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un tajā būtu jāietver tehniska un operacionāla palīdzība, ko Eurojust attiecīgā gadījumā sniedz valstu kompetentajām iestādēm, ciktāl tas minētajām iestādēm vajadzīgs, lai koordinētu izmeklēšanu. Attiecīgā gadījumā Komisija varētu sniegt palīdzību. Šādai palīdzībai nebūtu jāietver Komisijas dalība atsevišķu krimināllietu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas procedūrās, ko īsteno valsts kompetentās iestādes, un tā nebūtu jāsaprot kā tāda, kas ietver finansiālu atbalstu vai jebkādas citas Komisijas budžeta saistības.

(64)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valstu kompetentās iestādes saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI (15) apmainās ar informāciju par personām, kas notiesātas par šajā direktīvā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(65)

Lai nodrošinātu saskanīgu pieeju noziedzīgu nodarījumu pret vidi apkarošanai, dalībvalstīm būtu jāpieņem, jāpublicē, jāīsteno un periodiski jāpārskata nacionāla vides jomas noziedzības apkarošanas stratēģija, kurā nosaka mērķus, prioritātes un attiecīgus vajadzīgos pasākumus un resursus. Minētajā nacionālajā stratēģijā sevišķi būtu jāpievēršas valsts rīcībpolitikas mērķiem un prioritātēm pret vidi pastrādātu nodarījumu jomā, kompetento iestāžu koordinācijas un sadarbības metodēm, procedūrām un mehānismiem regulārai sasniegto rezultātu uzraudzīšanai un izvērtēšanai un tādu Eiropas tīklu palīdzībai, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri ir tieši saistīti ar noziedzīgu nodarījumu pret vidi un ar tiem saistītu pārkāpumu apkarošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lemt par piemērotu formātu šādai stratēģijai, kurā varētu ņemt vērā to konstitucionālās tradīcijas varas un kompetenču dalījuma ziņā un kura varētu būt nozarei specifiska vai daļa no plašāka stratēģiska dokumenta. Neatkarīgi no tā, vai dalībvalstis paredz vienas vai vairāku stratēģiju pieņemšanu, to vispārējam saturam būtu jāaptver visa dalībvalsts teritorija.

(66)

Šajā direktīvā definēto noziedzīgo nodarījumu iedarbīgas apkarošanas vajadzībām dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāvāc precīzi, konsekventi un salīdzināmi statistikas dati par minētajiem nodarījumiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviesta adekvāta sistēma, ar ko reģistrē, ģenerē un pārsūta jau pastāvošus statistikas datus par šajā direktīvā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Minētos statistikas datus dalībvalstīm būtu jāizmanto izpildes panākšanas pasākumu stratēģiskās un operacionālās plānošanas vajadzībām, kā arī nolūkā analizēt noziedzīgu nodarījumu pret vidi mērogu un tendences un sniegt informāciju iedzīvotājiem. Dalībvalstīm būtu jānosūta Komisijai attiecīgi no centralizētā vai decentralizētā līmenī jau pastāvošiem datiem iegūti statistikas dati par tiesvedībām, kas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi visā dalībvalstī. Komisijai būtu regulāri jāizvērtē un jāpublicē ziņojumā tās izvērtējuma rezultāti, balstoties uz dalībvalstu nosūtītajiem statistikas datiem.

(67)

Statistikas datiem par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi, kas nosūtīti saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt salīdzināmiem starp dalībvalstīm un iegūtiem uz kopējo minimālo standartu pamata. Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt statistikas datu nosūtīšanas standarta formātu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (16).

(68)

Standarta formāts, kādā Komisijai saskaņā ar šo direktīvu nosūta statistikas datus par sodu veidiem un līmeņiem, tostarp informāciju par saistītajām nodarījumu kategorijām, būtu jānosaka saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto komiteju procedūru.

(69)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(70)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(71)

Šīs direktīvas mērķis ir grozīt un paplašināt Direktīvas 2008/99/EK noteikumus. Ņemot vērā to, ka ieviešamie grozījumi ir nozīmīgi gan skaita ziņā, gan pēc būtības, lielākas skaidrības labad attiecībā uz dalībvalstīm, kam šī direktīva ir saistoša, Direktīva 2008/99/EK būtu pilnībā jāaizstāj.

(72)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (17) tika papildināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/123/EK, paredzot noteikumus par noziedzīgiem nodarījumiem un sodiem par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem. Šādiem noziedzīgiem nodarījumiem un sodiem būtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Tāpēc attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, Direktīva 2009/123/EK būtu jāaizstāj. Minētajai aizstāšanai nebūtu jāskar minēto dalībvalstu pienākums attiecībā uz termiņu, kādā minētā direktīva jātransponē valsts tiesību aktos. Līdz ar to attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, atsauces uz tiem Direktīvas 2005/35/EK noteikumiem, kas pievienoti vai aizstāti ar Direktīvu 2009/123/EK, būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstīm, kurām šī direktīva nav saistoša, joprojām vajadzētu būt saistošai Direktīvai 2005/35/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/123/EK.

(73)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienotas noziedzīgu nodarījumu pret vidi definīcijas un iedarbīgu, atturošu un samērīgu kriminālsodu pieejamību par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet cita starpā sakarā ar pārrobežu kaitējumu, ko videi var radīt attiecīgā prettiesiskā rīcība, un vajadzīgās reakcijas mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(74)

Šajā direktīvā paredzētie pienākumi neskar Savienības tiesību aktus par procesuālajām tiesībām kriminālprocesā, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kriminālprocesā tiek pilnībā ievērotas aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālās tiesības.

(75)

Šī direktīva ievēro pamattiesības un principus, kas jo īpaši atzīti Hartā, tostarp personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu. Šī direktīva tiecas nodrošināt pilnīgu minēto tiesību un principu ievērošanu un būtu attiecīgi jāīsteno,

a)

noziedzīgais nodarījums ir iznīcinājis ekosistēmu vai radījis tai neatgriezenisku vai ilgu būtisku kaitējumu;

b)

noziedzīgais nodarījums ir izdarīts noziedzīgas organizācijas ietvaros Pamatlēmuma 2008/841/TI (40) nozīmē;

c)

noziedzīgajā nodarījumā pārkāpējs izmantojis nepatiesus vai viltotus dokumentus;

d)

noziedzīgo nodarījumu, pildot savus pienākumus, ir izdarījusi publiska amatpersona;

e)

pārkāpējs iepriekš ir bijis ar galīgu spriedumu notiesāts par tāda paša veida noziedzīgiem nodarījumiem kā tie, kas minēti 3. vai 4. pantā;

f)

noziedzīgais nodarījums tieši vai netieši radīja – vai bija gaidāms, ka radīs, – ievērojamus finansiālus ieguvumus vai deva iespēju izvairīties no ievērojamiem izdevumiem, ciktāl šādus ieguvumus vai izdevumus var noteikt;

g)

pārkāpējs ir iznīcinājis pierādījumus vai iebiedējis lieciniekus vai sūdzības iesniedzējus;

h)

nodarījums ir izdarīts teritorijā, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. vai 2. punktu klasificēta kā īpaša aizsargājamā teritorija, vai teritorijā, kura saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 4. punktu noteikta par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, vai teritorijā, kas saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 2. punktu ir ietverta Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstā.

a)

pārkāpējs atjauno vidi iepriekšējā stāvoklī, ja šāda atjaunošana nav pienākums saskaņā ar Direktīvu 2004/35/EK, vai pirms kriminālizmeklēšanas sākšanas veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu kaitējuma ietekmi un apmēru, vai novērš kaitējumu;

b)

pārkāpējs administratīvajām vai tiesu iestādēm sniedz informāciju, ko tās citādi nespētu iegūt, tādējādi palīdzot:

a)

nodrošināt kopīgas prioritātes un izpratni par saikni starp krimināltiesisko un administratīvo izpildes panākšanu;

b)

veikt informācijas apmaiņu stratēģiskiem un operacionāliem nolūkiem, ievērojot piemērojamajos Savienības un valsts tiesību aktos paredzētos ierobežojumus;

c)

īstenot apspriešanos atsevišķās izmeklēšanās, ievērojot piemērojamajos Savienības un valsts tiesību aktos paredzētos ierobežojumus;

d)

apmainīties ar paraugpraksi;

e)

sniegt atbalstu Eiropas praktizējošo speciālistu tīkliem, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri ir relevanti noziedzīgu nodarījumu pret vidi un ar tiem saistītu pārkāpumu apkarošanai.