PIELIKUMS

Pamatnostādnes par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās (*1)

IEVADS

1.1.

Valsts atbalsta kontroles sistēma

1.2.

Nogaidīšanas pienākums

VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU IZPILDES VISPĀRĪGIE PRINCIPI

2.1.

Lojālas sadarbības princips

2.2.

Līdzvērtības un efektivitātes principi, kas piemērojami valstu procedūrām

2.2.1.

Tiesības celt prasību

2.2.2.

Jurisdikcija

2.2.3.

Res judicata princips

EUI LOMA

3.1.

EUI ekskluzīvā kompetence

3.2.

EUI pilnvaras panākt valsts atbalsta noteikumu izpildi

VALSTU TIESU LOMA

4.1.

Valstu tiesu kompetences tvērums valsts atbalsta noteikumu piemērošanā

4.1.1.

Pēc EUI pieņemtā lēmuma

4.1.1.1.

Pēc EUI lēmuma, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu

4.1.1.2.

Pēc EUI lēmuma par procedūras sākšanu

4.2.

Valstu tiesu kompetence

4.2.1.

Atbalsta esības novērtējums

4.2.2.

Novērtējums par to, vai ir pārkāpts nogaidīšanas pienākums

4.2.2.1.

Grupu atbrīvojuma regulās paredzēto nosacījumu piemērošana

4.2.2.2.

Pastāvošais atbalsts

4.2.3.

Privātpersonu tiesību aizsardzība gadījumos, kad pārkāpts nogaidīšanas pienākums

4.2.3.1

Pasākuma īstenošanas apturēšana vai izbeigšana

4.2.3.2.

Atgūšana

4.2.3.3.

Pagaidu pasākumi

4.2.3.4.

Prasības par zaudējumu atlīdzināšanu

SADARBĪBA STARP EUI UN VALSTU TIESĀM

5.1.

EUI palīdzība valstu tiesām

1.1.5.

Sadarbības līdzekļi

5.1.1.1.

Informācijas nosūtīšana valstu tiesām

5.1.1.2.

Atzinumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu nosūtīšana

5.1.1.1.3.

Rakstveida apsvērumu iesniegšana

5.2.

Valstu tiesu palīdzība EUI 30

VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU UN LĒMUMU NEIZPILDES SEKAS

6.1.

Procedūras EUI attiecībā uz nelikumīgu atbalstu

6.2.

Pārkāpuma procedūra

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. IEVADS

(1)

Komisija 2012. gadā sāka īstenot Valsts atbalsta modernizācijas programmu (1). Šīs programmas ietvaros Komisija ir pieņēmusi tiesību aktu, pamatnostādņu un paziņojumu kopumu valsts atbalsta pasākumu novērtēšanai. Saskaņā ar šo paketi EUI ir spējusi mērķtiecīgi vērst ex ante pārbaudes uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz EEZ līguma darbību, un vienlaikus arī veidot ciešāku sadarbību ar EEZ EBTA valstīm valsts atbalsta noteikumu izpildē. Šajā nolūkā EEZ valstīm ir radītas plašākas iespējas piešķirt atbalstu bez Komisijas vai EUI iepriekšējas pārbaudes, paredzot papildu atbrīvojumus no pienākuma paziņot par visiem plānotajiem valsts atbalsta pasākumiem. Tā rezultātā ir palielinājies uz grupu atbrīvojumu pamata sniegtā atbalsta apjoms (2). Šajā kontekstā valstu tiesu loma valsts atbalsta noteikumu ievērošanas nodrošināšanā ir kļuvusi vēl nozīmīgāka.

(2)

Komisija 2019. gadā publicēja pētījumu par valsts atbalsta noteikumu un lēmumu izpildi 28 dalībvalstu tiesās (3) (“pētījums par izpildi”) (4). Pētījumā par izpildi tika izskatīti vairāk nekā 750 valsts spriedumi, kas iedalāmi divās kategorijās: 1) lietas, kurās valstu tiesas izdara secinājumus par atbalsta nelikumīgu īstenošanu (“privāttiesiskā izpilde”), un 2) lietas, kurās valstu tiesas ir iesaistītas Komisijas lēmumu par atbalsta atgūšanu īstenošanā (“publiski tiesiskā izpilde”).

(3)

Pētījums par izpildi liecina, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2017. gadam ir palielinājies valstu tiesās skatīto valsts atbalsta lietu skaits. Neraugoties uz šo pieaugumu, valstu tiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļus ir noteikušas tikai retos gadījumos, un zaudējumu atlīdzināšanas prasījumi veido nelielu daļu no lietām. Turklāt nav plaši izmantoti Komisijas un valstu tiesu sadarbības līdzekļi, kas tika ieviesti 2009. gadā ar Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās (“2009. gada paziņojums par piemērošanu” (5) un 2015. gadā ar Padomes Regulu (ES) 2015/1589 (“Procedūras regula”) (6).

(3a)

EUI 2019. gadā publicēja pētījumu par valsts atbalsta noteikumu un lēmumu izpildi triju EEZ EBTA valstu tiesās (“EEZ EBTA pētījums par izpildi”) (*). EEZ EBTA pētījumā par izpildi tika identificēti 45 dažādas nozīmes spriedumi. EEZ EBTA pētījumā par izpildi atklājās, ka kopš EEZ līguma stāšanās spēkā katrā no EEZ EBTA valstīm ir bijis diezgan maz privāttiesiskās izpildes lietu. No 45 pārskatītajiem spriedumiem seši spriedumi attiecās uz nogaidīšanas pienākuma privāttiesisko izpildi un divi – uz nelikumīga valsts atbalsta atgūšanu, pamatojoties uz negatīvu lēmumu ar EUI izdotu atgūšanas rīkojumu. Nevienā lietā valsts tiesa neuzsāka sadarbības procedūru saskaņā ar EUI pamatnostādnēm par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās (*).

(4)

Šajās pamatnostādnēs valstu tiesām un citām ieinteresētajām personām ir sniegta praktiska informācija par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valsts līmenī. Tajās ir ņemti vērā jautājumi, ko šīs tiesas ir izvirzījušas saistībā ar EEZ EBTA pētījumu par izpildi vai lietās, kas iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) prejudiciāla nolēmuma saņemšanai, vai EBTA Tiesas konsultatīvie atzinumi (**). Minētie jautājumi cita starpā ir jautājumi par Komisijā un valstu tiesās notiekošo procedūru salāgošanu vai jautājumi, kas izriet no grupu atbrīvojuma regulu nepareizas piemērošanas.

(5)

Šo pamatnostādņu mērķis ir sniegt norādījumus EEZ EBTA valstu tiesām un tribunāliem Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums” jeb “SCA”) 34. panta nozīmē (7) un veicināt ciešāku sadarbību starp EUI un valstu tiesām, nosakot visus pieejamos sadarbības instrumentus. Tas nav saistošs valstu tiesām un neietekmē to neatkarību (8). Šajā paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta privāttiesiskajai izpildei. Aspekti, kas saistīti ar publiski tiesisko izpildi, ir aplūkoti Komisijas paziņojumā par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu (9) (“paziņojums par atgūšanu”).

(6)

Kopš 2009. gada, kad tika pieņemtas Pamatnostādnes par valsts atbalsta piemērošanu valstu tiesās, ir mainījusies Vispārējās tiesas, Tiesas un EBTA Tiesas (kopā dēvētas par “EEZ tiesām”) judikatūra (*). Šajās pamatnostādnēs ir iekļautas minētās izmaiņas, un ar tām aizstāj 2009. gada pamatnostādnes par valsts atbalsta piemērošanu valstu tiesās.

1.1. Valsts atbalsta kontroles sistēma

(7)

Valsts atbalsts ir juridisks jēdziens, kas tieši definēts EEZ līgumā un kas jāinterpretē, pamatojoties uz objektīviem faktoriem (10). Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu “ar [EEZ] līguma darbību nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir [...] dalībvalsts, EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm”. EUI ir sniegusi norādes par valsts atbalsta jēdziena interpretāciju (11).

(8)

Vispārējais valsts atbalsta aizliegums ir balstīts uz divkāršu ex ante un ex post kontroles sistēmu attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar valsts atbalstu. Saskaņā ar EEZ līguma 62. pantu EUI ir pastāvīgi jāpārskata visas pastāvošā atbalsta sistēmas un jāizvērtē visi EEZ EBTA valsts plāni piešķirt jaunu atbalstu vai mainīt pastāvošo atbalstu. Lai EUI varētu efektīvi veikt šo pārskatīšanu, EEZ EBTA valstīm ir jāsadarbojas, sniedzot visu attiecīgo informāciju un paziņojot par valsts atbalsta pasākumiem.

(9)

EEZ EBTA valstīm ir pienākums, pirmkārt, paziņot EUI par ikvienu pasākumu, kura mērķis ir piešķirt jaunu atbalstu vai mainīt pastāvošo atbalstu, un, otrkārt, neīstenot šādu pasākumu, kamēr EUI nav izvērtējusi tā saderību ar EEZ līguma darbību (“nogaidīšanas pienākums) (12). Nogaidīšanas pienākums, kas izriet no Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta (“3. protokols”), piešķir privātpersonām tiesības, uz kurām tās var atsaukties valstu tiesās (13).

(9a)

Attiecībā uz EEZ EBTA valstīm uz EEZ noteikumu īstenošanu attiecas EEZ līguma 35. protokols (“EEZ 35. protokols”), saskaņā ar kuru EEZ EBTA valstīm jānodrošina, ka gadījumos, kad rodas pretrunas starp īstenotajiem EEZ noteikumiem un citiem tiesību aktu noteikumiem, noteicošie ir īstenotie EEZ noteikumi. Privātpersonām un ekonomikas dalībniekiem ir jābūt tiesībām valsts līmenī atsaukties un pieprasīt visas tiesības, kas izriet no EEZ līguma noteikumiem, kuri ir iekļauti valsts tiesību sistēmā, ja tie ir beznosacījumu un pietiekami precīzi (*), piemēram, nogaidīšanas pienākums.

(10)

No tā izriet, ka valsts atbalsta kontroles sistēmas īstenošana, kurā 3. protokola 1. panta 3. punkta noteikums ir būtisks elements, ir gan EUI, gan valstu tiesu kompetencē, un to attiecīgās lomas viena otru papildina, tomēr ir nošķirtas. EUI ir ekskluzīva kompetence novērtēt atbalsta pasākumu saderību ar EEZ līguma darbību, savukārt valstu tiesām ir jāaizsargā privātpersonu tiesības gadījumos, kad varētu būt pārkāpts 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkts (14).

1.2. Nogaidīšanas pienākums

(11)

EEZ līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta izpildāmība nozīmē, ka valstu tiesām ir jāveic visi atbilstošie pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas novērstu šīs tiesību normas pārkāpuma sekas (15).

(12)

Lai uz pasākumu attiektos 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta nogaidīšanas prasība, ir jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem: pirmkārt, pasākums kvalificējams kā jauns atbalsts, tai skaitā pastāvošā atbalsta grozījumi (16), un, otrkārt, uz pasākumu jāattiecina protokola I daļas 1. panta 3. punktā noteiktais iepriekšējas paziņošanas pienākums.

(13)

Tātad, ja pasākums nav jauns valsts atbalsts, EEZ EBTA valstis var to īstenot, iepriekš par to nepaziņojot EUI. Turklāt EEZ EBTA valstis var īstenot atbalsta pasākumu, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri to ļauj atbrīvot no paziņošanas pienākuma.

(14)

Ar de minimis regulām (17) ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek uzskatīts, ka atbalsts neietekmē tirdzniecību starp EEZ valstīm un nekropļo vai nedraud izkropļot konkurenci. (18) Ja atbalsta pasākums atbilst visiem attiecīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti de minimis regulās, attiecīgā EEZ EBTA valsts ir atbrīvota no pienākuma paziņot EUI par šo atbalstu.

(15)

Grupu atbrīvojuma regulās, piemēram, Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā (19), ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem atbalsta pasākumi jāuzskata vai var tikt uzskatīti par saderīgiem ar EEZ līguma darbību saskaņā ar 61. panta 2. vai 3. punktu (20). Ja atbalsta pasākums atbilst visiem attiecīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti šajās regulās, attiecīgā EEZ EBTA valsts ir atbrīvota no pienākuma paziņot EUI par šo atbalstu.

(16)

Turklāt Komisijas Lēmumā 2012/21/ES (21) par valsts atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem kopumā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1370/2007 (22) it īpaši attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu un autoceļiem ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām uzskata par saderīgām ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu (*) un 93. pantu (**). Arī šajos gadījumos uz attiecīgajiem pasākumiem neattiecas nogaidīšanas pienākums.

2. VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU IZPILDES VISPĀRĪGIE PRINCIPI

2.1. Lojālas sadarbības princips

(17)

EEZ līguma 3. pants, kas veidots pēc Līguma par Eiropas Savienību (23) (“LES”) 4. panta 3. punkta parauga, uzliek līgumslēdzējām pusēm pienākumu veikt visus atbilstošos pasākumus, kas nodrošinātu to saistību izpildi, kuras izriet no EEZ līguma, un veicinātu sadarbību šā līguma ietvaros. Saskaņā ar šajā pantā nostiprināto lojālas sadarbības principu EUI un EEZ EBTA valstīm, rīkojoties savas jurisdikcijas ietvaros, ir savstarpēji jāpalīdz veikt minētos uzdevumus. SCA 2. pantā noteikts, ka EBTA valstīm jāveic visi vajadzīgie vispārīgie vai īpašie pasākumi, kas nodrošinātu no SCA izrietošo saistību izpildi. Turklāt EBTA valstīm ir jāatturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt EEZ līguma un SCA mērķu sasniegšanu.

(18)

No EEZ līguma 3. panta un SCA 2. panta izrietošais savstarpējās palīdzības pienākums attiecas arī uz valstu tiesām (24). Tas nozīmē, ka EUI palīdz valstu tiesām, kad tās piemēro EEZ tiesību aktus (25), savukārt valstu tiesas palīdz EUI pildīt tās uzdevumus. Tāpēc valstu tiesām ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, kas nodrošinātu to pienākumu izpildi, kuri izriet no EEZ līguma, un jāatturas no tādu lēmumu pieņemšanas, kas var apdraudēt EEZ līguma mērķu sasniegšanu (26).

2.2. Līdzvērtības un efektivitātes principi, kas piemērojami valstu procedūrām

(19)

Tiesa ir konsekventi atzinusi procesuālās autonomijas principu valsts atbalsta noteikumu izpildē (27). Saskaņā ar šo principu, ja attiecīgajā jomā nav EEZ tiesību aktu, EEZ EBTA valstis var brīvi izvēlēties, kā tās pilda savus pienākumus, kuri izriet no EEZ līguma, ar nosacījumu, ka to izmantotie līdzekļi nerada negatīvu ietekmi uz EEZ tiesību aktu piemērošanas jomu un efektivitāti.

(20)

Ievērojot EEZ tiesu judikatūru, piemērojamie valsts tiesību akti, kas reglamentē līdzīgas iekšzemes situācijas, nedrīkst būt mazāk labvēlīgi nekā 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkts (“līdzvērtības princips”), un tie nedrīkst būt formulēti tā, ka padara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtina EEZ tiesību aktos paredzēto tiesību īstenošanu (“efektivitātes princips”) (28). 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3. iedaļā ir izskaidrota mijiedarbība starp procesuālās autonomijas principu, no vienas puses, un līdzvērtības un efektivitātes principiem, no otras puses, attiecībā uz tiesībām celt prasību, valsts tiesu jurisdikciju un res judicata principu (29).

2.2.1. Tiesības celt prasību

(21)

Saskaņā ar procesuālās autonomijas principu EEZ valstis tiesvedībai valsts atbalsta jomā piemēro savas valsts tiesību normas par tiesībām celt prasību ar nosacījumu, ka tās atbilst līdzvērtības un efektivitātes principiem.

(22)

Saskaņā ar efektivitātes principu valsts noteikumi par privātpersonu tiesībām celt prasību un interesi celt prasību nedrīkstētu apdraudēt tiesības uz efektīvu to tiesību aizsardzību tiesā, kuras tām paredzētas EEZ tiesību aktos (30).

(23)

Pētījumā par izpildi tika noskaidrots, ka valstu tiesas galvenokārt skata lietas par prasībām, ko cēluši atbalsta saņēmēju konkurenti, kurus tieši ietekmē konkurences izkropļojumi, kas izriet no nelikumīgā atbalsta īstenošanas (31).

(24)

Tomēr, piemērojot valsts tiesību noteikumus par tiesībām celt prasību, valsts tiesām ir jāņem vērā to pienākums aizsargāt to personu intereses, kurām ir pietiekamas likumīgas intereses ierosināt tiesvedību (turpmāk tekstā – “trešās personas”), neatkarīgi no tā, vai tās ir tieši ietekmējis konkurences izkropļojums, kas radies atbalsta pasākuma nelikumīgas īstenošanas rezultātā.

(25)

Valstu tiesām, novērtējot trešo personu tiesības celt prasību lietās par valsts atbalstu, ko piešķir, izmantojot fiskālos pasākumus, ir jāņem vērā vēl citi elementi. Attiecībā uz trešām personām, kas ir nodokļu maksātāji, interesi celt prasību par tādas summas atmaksāšanu, kas iekasēta, pārkāpjot nogaidīšanas pienākumu, var atzīt tikai tad, ja nodoklis vai nodeva, kas tām ir jāmaksā, veido nelikumīgā valsts atbalsta finansējumu (32). To tiesības celt prasību nebalstās uz konkurences attiecībām ar atbalsta saņēmēju (33).

(26)

Savukārt, trešās personas, kas ir nodokļu maksātāji, nevar atsaukties uz tāda atbalsta pasākuma prettiesiskumu, ar kuru no nodokļa atbrīvoti noteikti uzņēmumi vai nozares, lai izvairītos no šī nodokļa samaksas vai lai saņemtu tā atmaksu, ja vien nodokļu ieņēmumi nav paredzēti tikai nelikumīgā valsts atbalsta finansēšanai, kā norādīts (25). punktā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad tās savā darbībā konkurē ar atbalsta saņēmējiem (34). Šāds risinājums faktiski palielinātu valsts atbalsta konkurenci ierobežojošo ietekmi, jo tādējādi tiktu palielināts to uzņēmumu skaits, kuri gūst labumu no atbrīvojuma no nodokļa, kurš atzīts par nelikumīgu valsts atbalstu (35).

(27)

Ja jautājumi attiecībā uz EEZ līgumu, SCA vai EUI lēmumiem par valsts atbalstu rodas saistībā ar valsts tiesvedību, puses šajās tiesvedībās var vērsties valsts tiesās, lai pieprasītu EBTA Tiesas konsultatīvu atzinumu. Saskaņā ar EEZ līguma 34. pantu EBTA Tiesas kompetencē ir sniegt konsultatīvus atzinumus par EEZ līguma interpretāciju, kas cita starpā ietver EEZ līguma 61. pantu. Tomēr, lai lūgtu atcelt EUI pieņemtu lēmumu par valsts atbalstu, ir jāiesniedz pieteikums par lēmuma atcelšanu saskaņā ar SCA 36. pantu. […] (36).[…] (37).

2.2.2. Jurisdikcija

(28)

Procesuālās autonomijas princips nozīmē, ka katras EEZ valsts ziņā ir tās tiesību sistēmā noteikt, kurām tiesām ir jurisdikcija tiesvedībā par nelikumīga atbalsta piešķiršanu. Tas nozīmē arī to, ka EEZ valstis nosaka sīki izstrādātos procesuālos noteikumus, kuri reglamentē šīs tiesvedības, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus (38).

(29)

Tā kā šajā jomā nav speciālu EEZ tiesību aktu noteikumu, EEZ valstu tiesu sistēmu uzbūve ievērojami atšķiras. Dažas EEZ valstis ir izveidojušas specializētas tiesas valsts atbalsta jautājumos, savukārt citas ir noteikušas ekskluzīvu jurisdikciju esošo tiesu palātām vai pieņēmušas procesuālos noteikumus, kas precizē tiesu jurisdikciju publiski tiesiskās un privāttiesiskās izpildes lietās (39). Lielākajā daļā EEZ valstu valsts atbalsta noteikumu piemērošana ir civiltiesu un administratīvo tiesu kompetencē (40).

2.2.3. Res judicata princips

(30)

Res judicata princips paredz, ka spriedumi, kas ir kļuvuši galīgi, vairs nevar tikt apstrīdēti. Tas attiecas uz gadījumiem, kad ir izsmeltas visas pārsūdzības tiesības vai ir beigušies šo tiesību izmantošanai paredzētie termiņi. Res judicata principa mērķis ir nodrošināt tiesību un tiesisko attiecību stabilitāti, kā arī pareizu tiesvedību, un tas ir iestrādāts gan EEZ tiesiskajā kārtībā, gan valstu tiesību sistēmās (41). Saskaņā ar judikatūru, nepastāvot EEZ tiesiskajam regulējumam šajā jomā, res judicata principa īstenošanas noteikumi ir valsts tiesību sistēmas jautājums saskaņā ar EEZ valstu procesuālās autonomijas principu. Tomēr šādiem procesuāliem noteikumiem ir jāatbilst līdzvērtības un efektivitātes principiem (42).

(31)

[…] (43). Valstu tiesām ir pienākums pilnībā piemērot EEZ tiesību aktu noteikumus. Saskaņā ar EEZ līguma 35. protokolu gadījumos, kad pastāv pretrunas starp īstenotajiem EEZ noteikumiem un citiem tiesību aktu noteikumiem, EEZ EBTA valstīm ir jānodrošina, ka noteicošie ir īstenotie EEZ noteikumi. (*) Tas attiecas arī uz valsts noteikumiem, kuros ir nostiprināts res judicata princips (44).

(32)

EEZ tiesu judikatūra ir ierobežojusi res judicata principa spēku valsts atbalsta jomā. Res judicata principa piemērošana nedrīkst ierobežot ekskluzīvo kompetenci, kas EUI piešķirta ar EEZ līgumu, lai novērtētu valsts atbalsta saderību (45). Turklāt apstāklis, ka valsts tiesa ir izslēgusi valsts atbalsta esamību saistībā ar pasākumu, nevar liegt EUI vēlāk konstatēt, ka attiecīgais pasākums ir nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts (46). Tā tas ir pat tad, ja valsts tiesas spriedums ir pieņemts pēdējā instancē (47). Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad valsts noteikumi par res judicata attiecas arī uz pamatiem, kas varēja tikt izvirzīti, bet netika izvirzīti tiesvedībā (48).

3. EUI LOMA

(33)

Ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu izveidotās iepriekšējas kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt, ka var tikt īstenots tikai saderīgs atbalsts (49). Lai sasniegtu šo mērķi, plānotā atbalsta, uz kuru neattiecas grupu atbrīvojums, īstenošana ir jāatliek līdz brīdim, kad EUI pieņem lēmumu par tā saderību ar EEZ līguma darbību (50).

3.1. EUI ekskluzīvā kompetence

(34)

EUI savu uzdevumu novērtēt atbalsta pasākuma saderību parasti veic divos posmos. Pirmkārt, EUI novērtē, vai pasākums ir kvalificējams kā valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu (51). Otrkārt, tā pārbauda, vai pasākums ir saderīgs ar EEZ līguma darbību. Pirmais solis, proti, atbalsta esības novērtējums, ietilpst gan EUI, gan valstu tiesu kompetencē, jo valstu tiesām var būt jānosaka, vai uz pasākumu attiecas nogaidīšanas pienākums (52) (skatīt 4.2.1. un 4.2.2. iedaļu). Otrais posms, proti, saderības novērtējums, ir EUI ekskluzīvā atbildībā. Saderības novērtējums ir jāiekļauj lēmumā (53), ko pārskata EBTA Tiesa (54).

(35)

EUI var novērtēt pasākuma saderību ar EEZ līguma darbību vai nu pēc sākotnējās izskatīšanas (ja tai nav šaubu par pasākuma saderību ar EEZ līguma darbību) (55) vai pēc oficiālās izmeklēšanas (ja saistībā ar sākotnējo izskatīšanu tai ir šaubas par pasākuma saderību ar EEZ līguma darbību) (56). Sākot oficiālo izmeklēšanu, EUI pieņem lēmumu, kurā tā pauž savu sākotnējo novērtējumu par attiecīgo pasākumu kā valsts atbalstu un izklāsta savas šaubas par pasākuma saderību ar EEZ līguma darbību (“lēmums par procedūras sākšanu”) (57).

(36)

EUI pilnvaras novērtēt valsts atbalsta saderību var ierobežot valstu tiesas, tām īstenojot savu kompetenci piemērot 3. protokola II daļas 61. panta 1. punktu un 1. panta 3. punktu (sk. 4.1. iedaļu) (58). Tas attiecas uz lēmumiem par procedūras sākšanu, kuriem, gaidot pasākuma saderības novērtējumu, ir noteiktas tiesiskas sekas attiecībā uz tiesvedību valstu tiesās (sk. 4.1.2. iedaļu).

(37)

EEZ līguma ietvaros valstu tiesām ir jāievēro EUI novērtējums par atbalsta esamību, kas izklāstīts galīgajā EUI lēmumā, kurš pieņemts pirms valsts tiesas lēmuma pieņemšanas (59). Savukārt, ja valsts tiesa pieņem nolēmumu pirms EUI lēmuma, šis nolēmums, pat tad, ja tas ir stājies likumīgā spēkā, nevar liegt EUI kādā brīdī īstenot ekskluzīvo kompetenci, kas tai paredzēta EEZ līgumā (sk. 2.2.3. Iedaļu) (60).

3.2. EUI pilnvaras panākt valsts atbalsta noteikumu izpildi

(38)

Parasti, lai valsts atbalsta noteikumu pārkāpuma gadījumā varētu noteikt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja EUI ir secinājusi, ka izskatītais pasākums ir nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts, tai ir jāpieņem galīgais lēmums, ar kuru tiek pabeigta oficiālā izmeklēšana un uzdots atgūt šo atbalstu (“atgūšanas lēmums”) (61).

(39)

Procedūras noteikumos valsts atbalsta jomā ir kodificētas EUI izpildes pilnvaras (62). Saskaņā ar 3. protokola II daļas 14. pantu 1. punktu EUI ir jāuzdod nelikumīga un nesaderīga atbalsta atgūšana, pieņemot lēmumu. Ja EUI savā lēmumā konstatē, ka atbalsta pasākums ir nelikumīgs un nesaderīgs ar EEZ līguma darbību, EUI nav rīcības brīvības, un tai ir jāuzdod tā atgūšana (63), ja vien tas nav pretrunā kādam EEZ tiesību vispārējam principam (64). Turklāt uz EUI tiesībām pieprasīt atgūšanu attiecas desmit gadu noilguma termiņš, sākot no dienas, kad nelikumīgais atbalsts tika piešķirts saņēmējam (65).

(40)

Dažos gadījumos EUI saskaņā ar 3. protokola II daļas 11. pantu var pēc saviem ieskatiem noteikt pagaidu pasākumus, līdz tā pabeidz saderības novērtējumu. Konkrēti, EUI var izdot pagaidu apturēšanas vai atgūšanas rīkojumus, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi (66). Šo pasākumu mērķis ir ierobežot kaitējumu, kas saistīts ar atbalsta īstenošanu gadījumā, kad ir pārkāpti paziņošanas un nogaidīšanas pienākumi (67).

4. VALSTU TIESU LOMA

(41)

EUI ir jāpārbauda atbalsta pasākuma saderība ar EEZ līguma darbību, pat ja tā ir konstatējusi, ka tas īstenots, pārkāpjot 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, savukārt valstu tiesu loma primāri ir aizsargāt privātpersonu tiesības šādu pārkāpumu gadījumos (68).

(42)

Valstu tiesas ir atbildīgas par efektīvas tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu trešām personām (69). To ieguldījums valsts atbalsta kontroles sistēmā ir īpaši nepieciešams gadījumos, kad ir piešķirts nelikumīgs atbalsts un nav EUI galīgā lēmuma par šo pasākumu vai līdz šāda lēmuma pieņemšanai, kā arī gadījumos, kad saderīgs atbalsts ir piešķirts, pārkāpjot nogaidīšanas pienākumu (70).

4.1. Valstu tiesu kompetences tvērums valsts atbalsta noteikumu piemērošanā

(43)

Valstu tiesām ir tiesības interpretēt un piemērot EEZ līguma 61. panta 1. punktu un 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. Gadījumā, ja EUI nav pieņēmusi lēmumu par to pašu pasākumu (71), valstu tiesām, īstenojot savu kompetenci novērtēt valsts atbalsta esību, ir saistošs tikai objektīvais valsts atbalsta jēdziens (72).

(44)

EUI arī novērtē valsts atbalsta esību, kas parasti ir pirmais solis pirms tā saderības novērtēšanas. Tāpēc procedūras EUI pirms vai pēc tiesvedības valstu tiesās var ietekmēt tiesvedību valstu tiesās (73), kā skaidrots 4.1.1. iedaļā.

4.1.1. Pēc EUI pieņemtā lēmuma

(45)

Lai nepārkāptu EEZ līgumu, valstu tiesām ir jāatturas pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā EUI lēmumam (74), un tādēļ tām ir jāievēro EUI novērtējums par valsts atbalsta esamību. Valstu tiesas turklāt nav kompetentas atzīt EUI lēmumus par spēkā neesošiem (75). Saskaņā ar SCA 36. pantu tas ir vienīgi EBTA Tiesas kompetencē (76).

(46)

Ja valsts tiesai ir šaubas par EUI lēmuma interpretāciju vai spēkā esamību, tā var lūgt EUI sniegt skaidrojumu (sk. 5.1. iedaļu). Ja rodas jautājums par EEZ līguma interpretāciju, lai saņemtu konsultatīvu atzinumu, valsts tiesa var (77) uzdot jautājumu EBTA Tiesai saskaņā ar SCA 34. pantu (78).

4.1.1.1. Pēc EUI lēmuma, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu

(47)

Ar EUI galīgo lēmumu, ar kuru nelikumīga atbalsta saderību atzīst pēc tā piešķiršanas, netiek ex post facto legalizēti atbalsta īstenošanas pasākumi, kas veikti, pārkāpjot 3. protokolā paredzēto nogaidīšanas pienākumu (79).

(48)

Šajā kontekstā valstu tiesām ir jāļauj personām paļauties, ka tiks izdarīti visi atbilstošie secinājumi (80) saistībā ar nogaidīšanas pienākuma pārkāpumu, tai skaitā uzdodot atgūt procentus par nelikumības periodu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem (81).

(49)

No tā izriet, ka tad, ja trešā persona valsts tiesā lūdz atcelt priekšrocības, kas saistītas ar atbalsta priekšlaicīgu īstenošanu, tiesai būtu jāapmierina tās prasība, pat ja EUI attiecīgo atbalstu jau ir atzinusi par saderīgu. Jebkāda cita interpretācija faktiski ļautu EEZ EBTA valstīm neievērot 3. protokola noteikumus, un tādējādi tie zaudētu to paredzēto iedarbību (82).

4.1.1.2. Pēc EUI lēmuma par procedūras sākšanu

(50)

Situācija ir atšķirīga, ja EUI saskaņā ar 3. protokola II daļas 4. panta 4. punktu ir tikai sākusi izmeklēšanas procedūru par atbalsta pasākumu, par kuru ierosināta lieta valsts tiesā. Lēmumā par procedūras sākšanu EUI principā pauž šaubas par atbalsta pasākuma saderību ar EEZ līguma darbību. Lai gan šīs šaubas parasti attiecas uz atbalsta saderību, atbalsta esības novērtējumam ir sākotnējs raksturs, un tas izriet no attiecīgā pasākuma sākotnējās izskatīšanas (83).

(51)

Ievērojot EEZ līguma 3. pantu un SCA 2. pantu, valstu tiesām ir jāņem vērā juridiskā situācija, kas izriet no EUI notiekošām procedūrām, pat ja tai ir pagaidu raksturs.

(52)

Tas nozīmē, ka, kamēr notiek izmeklēšanas procedūra, valstu tiesām ir jāizdara juridiski secinājumi no paša lēmuma par procedūras sākšanu. Ja pēc lēmuma par procedūras sākšanu valsts tiesa nospriedīs, ka attiecīgais pasākums nav uzskatāms par atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, tiks apdraudēta 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta lietderīgā iedarbība (84).

(53)

Šajā nolūkā valstu tiesu pienākums ir veikt visas atbilstošās darbības, lai novērstu iespējamo nogaidīšanas pienākuma pārkāpumu. Valstu tiesas var nolemt apturēt attiecīgā pasākuma izpildi un uzdot atgūt jau izmaksātās summas. Tās var arī lemt par citiem pagaidu pasākumiem, kas aizsargātu gan attiecīgo pušu intereses, gan EUI lēmuma par procedūras sākšanu lietderīgo iedarbību (85).

(54)

Turklāt valstu tiesas nevar vienkārši apturēt tiesvedību līdz brīdim, kad EUI būs pieņēmusi galīgo lēmumu (86), jo tas nozīmētu saglabāt priekšrocību tirgū, neraugoties uz iespējamo nogaidīšanas pienākuma pārkāpumu.

(55)

Tādi paši ierobežojumi var attiekties uz valstu tiesām, ja EBTA Tiesa ir anulējusi galīgo EUI lēmumu (87), jo EUI nav jāatsāk procedūra no paša sākuma, bet tā var atsākt procedūru no brīža, kad tika konstatēta nelikumība (88). Tādēļ lēmums par procedūras sākšanu var palikt spēkā līdz brīdim, kad EUI pieņem jaunu galīgo lēmumu. Šādos apstākļos valsts tiesām tātad ir jānodrošina no formālās procedūras uzsākšanas izrietošā nogaidīšanas pienākuma izpilde, piemēram, novēršot atgūtā atbalsta atkārtotu izmaksu.

4.2. Valstu tiesu kompetence

(56)

Kā minēts 11.–13. punktā, valstu tiesām ir jānosaka, vai valsts atbalsts ir piešķirts saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, ievērojot ierobežojumus, ko rada EUI ekskluzīvā kompetence novērtēt atbalsta saderību un iespējamie iepriekšējie EUI lēmumi par to pašu pasākumu.

(57)

Valstu tiesas veic novērtējumu divos posmos: pirmkārt, tās novērtē pasākuma būtību, lai noteiktu, vai tas ir kvalificējams kā valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu; otrkārt, ja valstu tiesas konstatē, ka pasākums ir valsts atbalsts, tām ir jānosaka, vai uz pasākumu attiecas nogaidīšanas pienākums. Ja valstu tiesas konstatē, ka ir pārkāpts nogaidīšanas pienākums, tām ir jānosaka piemēroti tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai aizsargātu to privātpersonu tiesības, kuras ir ietekmējis šis pārkāpums.

4.2.1. Atbalsta esības novērtējums

(58)

EEZ tiesas ir apstiprinājušas, ka, tāpat kā EUI, arī valstu tiesas ir kompetentas interpretēt valsts atbalsta jēdzienu (89).

(59)

Lai pārliecinātos par valsts atbalsta esību, bieži ir jāizvērtē virkne sarežģītu jautājumu (sk. 14. punktu). Paziņojumā par EEZ līguma 61. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (90) EUI ir devusi detalizētas norādes, kas var palīdzēt valstu tiesām.

(60)

Ja rodas šaubas par valsts atbalsta elementu esību, valstu tiesas var lūgt EUI sniegt atzinumu (sk. 5.1.1.2. iedaļu). Valstu tiesām ir arī iespēja vai pienākums vērsties EBTA Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar SCA 34. pantu.

4.2.2. Novērtējums par to, vai ir pārkāpts nogaidīšanas pienākums

(61)

Novērtējot, vai uz atbalsta pasākumu attiecas nogaidīšanas pienākums, valstu tiesām ir jāizvērtē, vai uz pasākumu attiecas kāds no atbrīvojumiem no paziņošanas pienākuma (sk. 1.2. iedaļu). Valstu tiesām jo īpaši jāizvērtē, vai attiecīgais pasākums atbilst kritērijiem, kas noteikti grupu atbrīvojuma regulā, un vai tas ir uzskatāms par pastāvošu atbalstu.

(62)

Ja atbalsta pasākums atbilst visiem attiecīgajiem grupu atbrīvojuma regulā paredzētajiem nosacījumiem, tas ir atbrīvots no iepriekšējas paziņošanas EUI un tiek uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

(63)

Uz pastāvošu atbalstu neattiecas EEZ EBTA valstu paziņošanas pienākums, kā noteikts 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā, bet uz to attiecas cita EUI kontroles sistēma saskaņā ar EEZ līguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tomēr pastāvoša atbalsta grozījumi 3. protokola II daļas 1. panta c) punkta nozīmē neietilpst pastāvoša atbalsta jēdzienā.

4.2.2.1. Grupu atbrīvojuma regulās paredzēto nosacījumu piemērošana

(64)

EBTA valstis var pieņemt, ka pasākums ir atbrīvots no paziņošanas prasības, ja tas atbilst vispārīgajiem un īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti grupu atbrīvojuma regulās. Savukārt, ja EEZ EBTA valsts, iepriekš par to nepaziņojot EUI, īsteno atbalsta pasākumu, kas neatbilst visiem piemērojamā grupu atbrīvojuma attiecīgajiem nosacījumiem, minētā atbalsta īstenošana ir nelikumīga.

(65)

Paziņošanas un nogaidīšanas pienākumi, kas izriet no 3. protokola, ir saistoši ne tikai valstu tiesām, bet arī visām EEZ EBTA valstu administratīvajām struktūrām (91).

(66)

Novērtējot, vai valsts atbalsta pasākums ir īstenots likumīgi, valstu tiesām ir jāpārbauda, vai ir ievēroti grupu atbrīvojuma regulas nosacījumi, kas ļauj konstatēt, ka pasākums bija atbrīvots no paziņošanas pienākuma. ES Tiesa ir noteikusi, kāda ir valstu tiesu kompetences joma, kad tās nosaka, vai Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas nosacījumi ir piemēroti pareizi (92), proti, to, kādā mērā valstu tiesas var interpretēt regulas noteikumus.

(67)

Grupu atbrīvojuma regulās nav paredzēts EEZ EBTA valstīm uzticēt novērtējumu par valsts atbalsta saderību ar EEZ līguma darbību – šis novērtējums joprojām ir EUI ekskluzīvā kompetencē (93). Tomēr valstu tiesu pienākums ir pārbaudīt, vai valsts iestādes ir piešķīrušas atbalstu, kas pilnībā atbilst šauri interpretētiem piemērojamās grupu atbrīvojuma regulas vispārīgajiem un īpašajiem nosacījumiem (94).

(68)

Ja atbalsts ir īstenots saskaņā ar grupu atbrīvojuma regulu, neizpildot visus piemērojamos nosacījumus, šā atbalsta saņēmējam attiecīgajā brīdī nevar būt tiesiskās paļāvības par atbalsta piešķiršanas likumību (95). Tas ir tāpēc, ka valsts iestādēm nav pilnvaru pieņemt galīgus lēmumus, ar kuriem konstatē, ka nav pienākuma paziņot par atbalstu (96).

4.2.2.2. Pastāvošais atbalsts

(69)

Kā minēts 63. punktā, atšķirībā no jauna atbalsta uz pastāvošu atbalstu paziņošanas pienākums neattiecas. Tikai EUI var novērtēt, vai pastāvošs atbalsts joprojām ir saderīgs ar EEZ līguma darbību, un ierosināt atbilstošus pasākumus, ja tā uzskata, ka shēma vairs nav saderīga. Īstenojot valsts atbalsta noteikumus, valstu tiesu loma ir ierobežota un tās tikai novērtē, vai atbalsta pasākums ir pastāvošs atbalsts 3. protokola I daļas 1. panta 1. punkta nozīmē. Ja pasākums ir pastāvošs atbalsts, valsts tiesai nav jānovērš 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta pārkāpums.

(70)

EEZ līgumā nav sniegtas nekādas norādes par atbalsta pasākuma klasificēšanu kā pastāvošu atbalstu. Apstākļi, kādos atbalsts uzskatāms par pastāvošu, ir noteikti 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta noteikumos (97). Tomēr 3. protokolā nav noteikumu par valstu tiesu pilnvarām un pienākumiem (98).

4.2.3. Privātpersonu tiesību aizsardzība gadījumos, kad pārkāpts nogaidīšanas pienākums

(71)

Lai aizsargātu privātpersonu tiesības valsts atbalsta nelikumīgas īstenošanas gadījumā, valstu tiesas atkarībā no situācijas var piemērot dažāda veida tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Piemēram, tās var nolemt apturēt vai izbeigt pasākuma īstenošanu (4.2.3.1. iedaļa), likt atgūt jau izmaksātās summas (4.2.3.2. iedaļa) vai noteikt dažādus pagaidu pasākumus, kas citādi aizsargātu attiecīgo personu intereses (4.2.3.3. iedaļa) (99). Visbeidzot, tiesām var lūgt, lai tās piespriestu atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti trešām personām valsts atbalsta nelikumīgas īstenošanas rezultātā (4.2.3.4. iedaļa). Katrā ziņā valstu tiesām ir ir jāsniedz privātpersonām pārliecība, ka tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai novērstu 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta pārkāpuma sekas (100).

4.2.3.1 Pasākuma īstenošanas apturēšana vai izbeigšana

(72)

Ja valsts iestāde vēl nav īstenojusi valsts atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, valstu tiesām ir jānovērš īstenošana, vai nu to apturot, vai izbeidzot. Šāds tiesiskās aizsardzības līdzeklis varētu būt piemērots arī gadījumos, kad valsts atbalsta pasākums ir stājies spēkā, bet atbalsts vēl nav izmaksāts (pilnībā vai daļēji), neraugoties uz vajadzību pēc papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz to atbalsta daļu, kas jau ir izmaksāta.

(73)

EEZ tiesību aktos nav noteikts, kādi konkrēti secinājumi valstu tiesām jāizdara par tā akta spēkā esību, ar kuru piešķirts nelikumīgais valsts atbalsts. Tās tikai paredz, ka tiesām ir jāveic efektīvi pasākumi, lai novērstu nelikumīgā atbalsta izmaksāšanu saņēmējam. Tomēr saskaņā ar valstu tiesību aktiem var būt situācijas, kad pasākuma nelikumīgu īstenošanu var apturēt, atceļot atbalsta piešķiršanas aktu (101).

(74)

Attiecīgi valstu tiesas var atzīt atbalsta piešķiršanas līgumu par spēkā neesošu, atcelt EEZ EBTA valsts iestādes lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai apturēt tā izpildi (piemēram, gadījumos, kad atbalsts izpaužas kā piekļuves piešķiršana infrastruktūrai vai pakalpojumam).

(75)

Ja atbalstu piešķir pa daļām, valstu tiesām būtu jāizdod rīkojums par turpmāko maksājumu apturēšanu.

4.2.3.2. Atgūšana

(76)

Ja nelikumīgais atbalsts saņēmējam jau ir izmaksāts, valstu tiesām principā, ja nav EUI lēmuma, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu, ir jāuzdod pilnībā atgūt nelikumīgi izmaksāto summu (102). Atbalsta likvidēšana, to atgūstot, ir tā nelikumības loģiskās sekas (103).

(77)

Lai atjaunotu situāciju, kāda pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas, valstu tiesām ir pilnībā jāatceļ saņēmējam nelikumīgi piešķirtās priekšrocības. Šīs priekšrocības ietver atbalstu (“atbalsta pamatsumma”), kā arī tādu procentu nemaksāšanu, kas uzņēmumam būtu bijuši jāmaksā nelikumības periodā, ja atbalsta summu tam būtu nācies aizņemties tirgū, un kas tādējādi uzlaboja tā konkurētspējas pozīcijas minētajā periodā (“nelikumīgā atbalsta procenti”) (104). Tāpēc valstu tiesām ir jāuzdod atgūt gan atbalsta pamatsummu, gan nelikumīgā atbalsta procentus.

(78)

Ja valsts tiesā un EUI notiek paralēlas procedūras un ja EUI atzīst atbalstu par nesaderīgu, valsts tiesai no šā lēmuma būtu jāizdara attiecīgi secinājumi saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem par atgūšanas lēmumu izpildi (105).

(79)

Kā norādīts 48. punktā, ja EUI atzīst atbalstu par saderīgu, EEZ tiesību akti paredz, ka EEZ EBTA valstīm ir jāatgūst tikai nelikumības procenti par nelikumības periodu (106), kas ilgst no atbalsta izmaksas līdz tā atzīšanai par saderīgu.

(80)

Ja EUI lēmums, ar kuru pasākums atzīts par saderīgu, tiek atcelts, šo pasākumu nevar uzskatīt par EUI apstiprinātu un tā īstenošana ir uzskatāma par nelikumīgu (107). Šādā gadījumā saņēmējam nav tiesību atsaukties uz tiesisko paļāvību, ka atbalsts ir bijis likumīgs, ņemot vērā, ka ir celta prasība atcelt pozitīvo lēmumu (108).

(81)

Aprēķinot nelikumīgā atbalsta procentus gadījumā, kad EEZ EBTA valstij jāatgūst nelikumīgs atbalsts, par kuru EUI nav pieņēmusi atgūšanas lēmumu, nav piemērojams ne 3. protokola II daļas 14. panta 2. punkts, ne Lēmuma Nr. 195/04/COL (109) 9. un 11. pants. Līdz ar to šādos gadījumos attiecīgās EEZ EBTA valsts iestādēm nelikumīgā atbalsta procenti ir jāaprēķina saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktu noteikumiem, ievērojot divus nosacījumus. Pirmkārt, šajos noteikumos jābūt ievērotiem līdzvērtības un efektivitātes principiem (sk. 2.2. iedaļu), un, otrkārt, nelikumīgā atbalsta procenti ir jāaprēķina, vismaz izmantojot likmi, kas ir līdzvērtīga likmei, kāda būtu tikusi piemērota, ja saņēmējs attiecīgo atbalsta summu attiecīgajā periodā būtu aizņēmies tirgū (110).

(82)

Attiecībā uz noilgumu, kas piemērojams valstu tiesu pilnvarām pieprasīt atgūšanu, EEZ tiesas ir lēmušas, ka Procedūras regulā un 3. protokola II daļā paredzētais desmit gadu noilgums attiecas tikai uz EUI (111). Ja valsts procedūrās ir paredzēts ilgāks noilguma periods, valsts tiesnesim ir jāuzdod atgūt atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot nogaidīšanas pienākumu, arī pēc tam, kad EUI piemērojamais noilgums ir beidzies. Valstu tiesām ir saistoši arī valsts noilguma periodi, kas ir īsāki par desmit gadiem, ja vien nav EUI atgūšanas lēmuma (112). Ja EUI ir pieņēmusi atgūšanas lēmumu, EEZ EBTA valstis nevar attaisnot šāda lēmuma neīstenošanu, balstoties uz tādām valsts tiesību aktu prasībām kā valsts normas par noilgumu (113).

4.2.3.3. Pagaidu pasākumi

(83)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā noteiktajiem pienākumiem valstu tiesām ir jāveic pagaidu noregulējuma pasākumi, ja tie ļauj aizsargāt privātpersonu tiesības un nodrošināt 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta tiešo iedarbību (114). Šos pasākumus, kuru mērķis ir provizoriski novērst konkurenci ierobežojošo atbalsta ietekmi (115), valstu tiesas nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes nosacījumus (sk. 2.2. iedaļu).

(84)

Valstu tiesas var izvēlēties veikt pagaidu noregulējuma pasākumus, ja iespējami nelikumīgais atbalsts jau ir izmaksāts (116) vai to drīzumā paredzēts izmaksāt. Pirmajā gadījumā valstu tiesas var likt vai nu atmaksāt atbalstu ar nelikumīgā atbalsta procentiem, vai arī uzdot provizoriski pārskaitīt atbalstu bloķētā kontā, ieskaitot procentus par laiku no atbalsta īstenošanas dienas līdz tā pārskaitīšanas dienai. Šie risinājumi nodrošina, ka priekšrocības, kas saistītas ar iespējami nelikumīgo atbalstu, neturpina palikt saņēmēja rīcībā. Ja pastāv risks, ka atbalsts tiks izmaksāts, tiesa var izdot pagaidu noregulējuma rīkojumu, lai novērstu iespējami nelikumīgā atbalsta izmaksāšanu, kamēr lieta nav izskatīta pēc būtības (117).

(85)

Notiekoša EUI izmeklēšana valsts tiesu neatbrīvo no pienākuma aizsargāt privātpersonu tiesības, kas izriet no 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta (118). Tādējādi valsts tiesa var noteikt atbilstošus pagaidu pasākumus, lai novērstu iespējamās nogaidīšanas pienākuma neizpildes sekas.

(86)

Valstu tiesām ir pienākums noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) nepastāv šaubas par valsts atbalsta esību; b) atbalsts drīzumā tiks īstenots vai jau ir īstenots; un c) nav konstatēti ārkārtas apstākļi, kuru dēļ atgūšana nebūtu veicama (119).

4.2.3.4. Prasības par zaudējumu atlīdzināšanu

(87)

Pildot savu lomu saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, valstu tiesām var nākties lemt arī par prasījumiem atlīdzināt zaudējumus, ko trešām personām radījis nelikumīgs valsts atbalsts. Ja prasījumi tiek apmierināti, tie nodrošina prasītājiem tiešu finansiālu atlīdzību par ciestajiem zaudējumiem.

(88)

Tiesa ir vairākkārt spriedusi, ka skartās trešās personas var celt šādas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu valstu tiesās saskaņā ar valsts tiesību aktiem (120), kuriem jāatbilst līdzvērtības un efektivitātes principiem (sk. 2.2. iedaļu).

(89)

[…] (121) […] (122). Pamatojoties uz EBTA Tiesas judikatūru “Sveinbjörnsdóttir” lietā (123), EEZ EBTA valstīm ir jāatlīdzina privātpersonām nodarītie zaudējumi un kaitējums, kas radies tādu EEZ tiesību aktu pārkāpumu dēļ, par kuriem ir atbildīga konkrētā valsts (124). Šāda atbildība pastāv, ja ir izpildītas šādas prasības: a) pārkāptās tiesību normas mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām; b) pārkāpums ir pietiekami nopietns; un c) pastāv tieša cēloņsakarība starp EEZ EBTA valsts pienākuma pārkāpumu un cietušajām pusēm nodarīto kaitējumu (125).

(90)

Attiecībā uz 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta pārkāpumu pirmās divas 89. punktā noteiktās prasības parasti būs izpildītas. Tiesa ir apstiprinājusi, ka no minētās tiesību normas izriet privātpersonu tiesības, un precizējusi, ka šo tiesību aizsardzība piekrīt valstu tiesām (126).

(91)

Turklāt EEZ EBTA valstu iestādēm principā ir pienākums paziņot par valsts atbalsta pasākumiem pirms to īstenošanas, tāpēc vairumā gadījumu 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta pārkāpums ir pietiekams pamats nopietna pārkāpuma konstatēšanai saskaņā ar EEZ tiesu judikatūru. Valsts atbalsta gadījumā EEZ EBTA valstu iestādes parasti nevar apgalvot, ka tās nav zinājušas par nogaidīšanas pienākumu, jo pastāv pietiekama judikatūra un EUI norādījumi par 3. protokola I daļas 61. panta 1. punkta un 1. panta 3. punkta piemērošanu. Šaubu gadījumā un juridiskās noteiktības labad EEZ EBTA valstis vienmēr var paziņot EUI par attiecīgo pasākumu pirms tā īstenošanas (127).

(92)

Trešā prasība, kas norādīta 89. punktā proti, ka EEZ tiesību aktu pārkāpumam jābūt radījušam prasītājam faktiskus un droši zināmus finansiālos zaudējumus, var tikt izpildīta dažādos veidos. Pētījumā par izpildi norādīts, ka valstu tiesas reti ir piespriedušas zaudējumu atlīdzību, norādot, ka zaudējumu noteikšana un cēloņsakarības noteikšana starp kaitējumu un nelikumīgo atbalstu ir galvenie šķēršļi prasītājiem (128). EEZ EBTA pētījums par izpildi ir atklājis, ka līdz šim valstu tiesas EEZ EBTA valstīs nekad nav piespriedušas zaudējumu atlīdzību.

(93)

Prasītāji bieži vien apgalvo, ka atbalsts ir bijis tiešais cēlonis peļņas negūšanai. Skatot šādus prasījumus, valstu tiesām būtu jāņem vērā šādi apsvērumi:

(a)

ievērojot EEZ tiesību aktu prasības attiecībā uz līdzvērtību un efektivitāti, valsts noteikumi nevar izslēgt EEZ EBTA valsts atbildību par negūto peļņu (129). Ja valsts tiesībās šāda atbildība ir izslēgta, valsts tiesai attiecīgais noteikums būtu jāatstāj nepiemērots attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanas prasījumiem par 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta pārkāpumiem;

(b)	faktiskās negūtās peļņas summas noteikšana ir vienkāršāka, ja nelikumīgais atbalsts ir devis iespēju tā saņēmējam noslēgt līgumu vai iegūt konkrētu uzņēmējdarbības iespēju, tādā veidā pārspējot prasītāju, un saņēmējs šo iespēju jau ir izmantojis;

(c)

ja atbalsta rezultātā tiek zaudēta tikai tirgus daļa, zaudējumu apmēra noteikšana ir sarežģītāka. Viens no iespējamajiem veidiem, kā atrisināt šādas lietas, var būt prasītāja faktiskā ienākumu līmeņa (pamatojoties uz peļņas un zaudējumu aprēķinu) salīdzināšana ar hipotētisko ienākumu līmeni gadījumā, ja nelikumīgais atbalsts nebūtu piešķirts (130).

(d)	ir iespējamas situācijas, kad prasītājam nodarīto zaudējumu apjoms pārsniedz negūto peļņu. Tas iespējams gadījumos, kad nelikumīgā atbalsta piešķiršanas rezultātā prasītājs ir spiests pārtraukt uzņēmējdarbību.

(94)

Dažkārt valsts procesuālie noteikumi ļauj valsts tiesām zaudējumu atlīdzības faktiskā apmēra noteikšanai lūgt ekspertu padomu. Tādā gadījumā un ar nosacījumu, ka tiek ievērots efektivitātes princips (131), šādas aplēses būtu iespējams izmantot arī attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanas prasījumiem, kas izriet no 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta, kā tas īstenots valsts tiesību aktos.

(95)

Iespēja pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu principā nav atkarīga no paralēlām izmeklēšanām EUI attiecībā uz to pašu atbalsta pasākumu. EUI izmeklēšana valstu tiesas neatbrīvo no pienākuma aizsargāt privātpersonu tiesības, kas izriet no 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta (132). Tā kā prasītāji var būt spējīgi pierādīt, ka tie ir cietuši zaudējumus atbalsta priekšlaicīgas īstenošanas dēļ un, konkrētāk, atbalsta saņēmēja nelikumīgas laika priekšrocības dēļ, zaudējumu atlīdzināšanas prasījumi var tikt apmierināti arī tad, ja brīdī, kad valsts tiesa lemj par prasību, EUI attiecīgo atbalstu jau ir atzinusi par saderīgu (133).

(96)

Tiesa ir atgādinājusi, ka valsts atbalsts juridiskā ziņā pašos pamatos atšķiras no zaudējumu atlīdzības, ko valsts iestādēm var nākties maksāt privātpersonām, atlīdzinot radītos zaudējumus (Asteris judikatūra) (134). Tomēr, lemjot par kompensāciju trešām personām sakarā ar izmaksām, kas radušās kā nelikumīga atbalsta tiešs rezultāts, valstu tiesām ir jāraugās, lai netiktu pieņemti lēmumi, kuri izvēršas par atbalsta piešķiršanu (135) vai paplašina atbalsta saņēmēju loku (136).

(97)

Lai gan privātpersonas var lūgt valstu tiesām piespriest atlīdzināt zaudējumus, uz kuriem viņiem, viņuprāt, ir tiesības, šādas prasības nevar izraisīt to, ka tiek apieta ES valsts atbalsta noteikumu efektīva piemērošana (137). Konkrēti, privātpersonas, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu būt tiesības saņemt atbalstu, par ko nav paziņots EUI un ko tā nav apstiprinājusi, bet kuras nav saņēmušas šādu atbalstu, nevar pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, kas atbilst nesaņemtā atbalsta summai, jo tā būtu nelikumīga atbalsta netieša piešķiršana (138). No tā izriet, ka Asteris judikatūra neattiecas uz gadījumiem, kad pieteikuma iesniedzējs lūdz valsts tiesu tam piešķirt iepriekšēju valsts atbalstu, ko pieteikuma iesniedzējs nav saņēmis kāda iemesla dēļ (139).

(98)

Nelikumīga atbalsta saņēmēji dažkārt mēģina pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no valsts pēc tam, kad tiem uzdots atmaksāt atbalsta summu. Parasti šie saņēmēji izvirza argumentus, kuros apgalvo, ka ir pārkāpta viņu tiesiskā paļāvība. Tomēr Tiesa ir spriedusi, ka nelikumīgi piešķirts atbalsts nevar radīt tiesisko paļāvību atbalsta saņēmējam, kuram būtu jāspēj noteikt, vai ir ievērota atbalsta piešķiršanas pareizā procedūra (140). Tāpēc viņu prasības ir jānoraida.

(99)

Lai gan judikatūrā ir atzītas EEZ tiesības trešām personām, kas cietušas zaudējumus atbalsta nelikumīgas īstenošanas dēļ, pieprasīt zaudējumu atlīdzību pret attiecīgo EEZ valsti, prasības par zaudējumu atlīdzību pret atbalsta saņēmējiem ir atļautas, bet nav nepieciešamas saskaņā ar EEZ valsts atbalsta tiesību aktiem, jo EEZ līguma 61. pantā un 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā atbalsta saņēmējiem nav paredzēti nekādi tieši pienākumi. SFEI lietas spriedumā Tiesa secināja, ka, tā kā LESD 108. panta 3. punkts (3. protokola I daļas 1. panta 3. punkts) neuzliek tiešus pienākumus atbalsta saņēmējam, minētā panta pārkāpums nav pietiekams pamats saukt atbalsta saņēmēju pie atbildības (141). Tas neskar iespēju celt zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret atbalsta saņēmēju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piemēram, pamatojoties uz valsts noteikumiem, kas reglamentē ārpuslīgumisko atbildību (142).

5. SADARBĪBA STARP EUI UN VALSTU TIESĀM

(100)

EUI ir jāpalīdz valstu tiesām pildīt to nozīmīgo lomu valsts atbalsta noteikumu izpildes panākšanā saskaņā ar EEZ līguma 3. pantu un SCA 2. pantu. Savukārt valstu tiesas var lūgt EUI palīdzību, piemērojot šos noteikumus izskatīšanā esošā lietā. Cieša sadarbība starp dalībvalstu tiesām un EUI veicina lielāku konsekvenci (143) un efektivitāti valsts atbalsta noteikumu piemērošanā visā EEZ.

5.1. EUI palīdzība valstu tiesām

(101)

Sniedzot atbalstu valstu tiesām, EUI ir jāpilda pienākums glabāt dienesta noslēpumu un jāaizsargā sava darbība un neatkarība (144). Pildot pienākumu pret valstu tiesām saskaņā ar EEZ līguma 3. pantu un SCA 2. pantu, EUI apņemas būt neitrāla un objektīva. EUI var lūgt valstu tiesām nosūtīt informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai sniegtu lūgto palīdzību. Palīdzot valstu tiesām, EUI neapmierina pušu privātās intereses. EUI ieguldījums atbilst tās pienākumam nodrošināt valsts atbalsta noteikumu pareizu īstenošanu un aizstāvēt sabiedrības intereses (145). Tāpēc EUI neuzklausa nevienu no valsts tiesvedībā iesaistītajām pusēm.

(102)

Atbalsts, kas valstu tiesām tiek sniegts saskaņā ar EEZ līguma 3. pantu un SCA 2. pantu, neskar iespēju (146) valstu tiesām lūgt EBTA Tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu (147) par EEZ tiesību interpretāciju saskaņā ar SCA 34. pantu (148). […] (149).

5.1.1. Sadarbības līdzekļi

(103)

EEZ līguma 3. pantā, kas veidots pēc LES 4. panta 3. punkta parauga, Līgumslēdzējām pusēm ir noteikts pienākums veikt visus vajadzīgos pasākumus, kas nodrošinātu no EEZ līguma izrietošo saistību izpildi, atturēties no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt EEZ līguma mērķu sasniegšanu, un veicināt sadarbību tā ietvaros. Turklāt SCA 2. pants uzliek EEZ EBTA valstīm pienākumu veikt visus attiecīgos vispārējos vai īpašos pasākumus, kas nodrošinātu no SCA izrietošo saistību izpildi, un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt SCA mērķu sasniegšanu. (*) (**) (***) Šo pamatnostādņu 5.1.1.1.1., 5.1.1.1.2. un 5.1.1.1.3. iedaļā sīkāk izskaidroti dažādi sadarbības veidi.

5.1.1.1. Informācijas nosūtīšana valstu tiesām

(104)

Valstu tiesas var lūgt EUI nosūtīt tām tās rīcībā esošo informāciju (150).

(105)

Valstu tiesas var lūgt EUI sniegt tām informāciju par notiekošajām valsts atbalsta procedūrām. Tā ietver, piemēram, informāciju par to: a) vai EUI notiek procedūra attiecībā uz konkrētu valsts atbalsta pasākumu; b) vai EEZ EBTA valsts ir pienācīgi paziņojusi par konkrētu atbalsta pasākumu saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, c) vai EUI ir sākusi oficiālo izmeklēšanu; un d) vai EUI jau ir pieņēmusi lēmumu (151).

(106)

Turklāt valstu tiesas var pieprasīt, lai EUI nosūtītu tās rīcībā esošos dokumentus. Šie dokumenti var būt pieņemto EUI lēmumu kopijas, ja šie lēmumi vēl nav publicēti EUI tīmekļa vietnē, faktu dati, statistika, tirgus pētījumi un ekonomiskā analīze.

(107)

EEZ līguma 3. pantā un SCA 2. pantā noteiktais lojālas sadarbības pienākums paredz, ka EUI ir jāsniedz valstu tiesām visa informācija, ko tās lūdz (152). Tas ietver arī informāciju, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

(108)

Nosūtot informāciju valstu tiesām, EUI ir jāievēro fiziskām un juridiskām personām sniegtās garantijas saskaņā ar EEZ līguma 122. pantu un SCA 14. pantu (153). SCA 14. pants aizliedz EUI locekļiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem izpaust informāciju, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Šī informācija var ietvert konfidenciālu informāciju un komercnoslēpumus.

(109)

Ja EUI plāno nosūtīt valsts tiesai informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, tā lūdz valsts tiesu apliecināt, ka tā garantēs šīs konfidenciālās informācijas un komercnoslēpumu aizsardzību. Ja valsts tiesa sniedz šādu garantiju (piemēram, atsaucoties uz valsts juridisko pamatu), EUI nosūta pieprasīto informāciju, norādot tās daļas, uz kurām attiecas dienesta noslēpums un kuras tāpēc nedrīkst izpaust. Savukārt, ja valsts tiesa nevar sniegt šādu garantiju, EUI attiecīgo informāciju nenosūta (154).

(110)

Ir vēl citas situācijas, kurās EUI nevar izpaust informāciju valstu tiesām. Konkrēti, EUI var atteikties nosūtīt EEZ EBTA valsts tiesai informāciju tad, ja šāda informācijas nosūtīšana apdraudētu EUI darbību un neatkarību. Tā tas būtu gadījumā, kad informācijas izpaušana apdraudētu EUI uzticēto uzdevumu izpildi (155) (piemēram, informācija par EUI iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu).

(111)

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar valstu tiesām, EUI cenšas sniegt valstu tiesu pieprasīto informāciju viena mēneša laikā no pieprasījuma dienas. Ja EUI ir jālūdz valstu tiesām papildu paskaidrojumi par to sākotnējiem pieprasījumiem vai jāapspriežas ar trešām personām, kuras tieši ietekmē informācijas nosūtīšana, viena mēneša termiņu sāk skaitīt no nulles no tā brīža, kad ir saņemts paskaidrojums vai pabeigta apspriešanās (156).

5.1.1.2. Atzinumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu nosūtīšana

(112)

Saskaņā ar EEZ līguma 3. pantu un SCA 2. pantu valstu tiesām ir iespēja lūgt EUI sniegt atzinumu par jautājumiem saistībā ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu (157).

(113)

Valstu tiesām, piemērojot valsts atbalsta noteikumus izskatīšanā esošai lietai, ir jāievēro attiecīgie EEZ noteikumi un EEZ tiesu judikatūra. Neskarot EEZ līguma galīgo interpretāciju EEZ tiesās, valstu tiesas norādījumus par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu var atrast EUI lēmumu pieņemšanas praksē, kā arī attiecīgajos EUI paziņojumos un pamatnostādnēs. Valstu tiesas var atrast norādījumus arī iepriekšējos EUI atzinumos , kas publicēti EUI tīmekļa vietnē, ja attiecīgo jautājumu elementi ir analoģiski tiem, kurus skatījušas citas valstu tiesas (158).

(114)

Tomēr var būt apstākļi, kad iepriekšējie EUI lēmumi vai atzinumi un EUI paziņojumi un pamatnostādnes valstu tiesām nesniedz pietiekamas norādes. Ievērojot EEZ līguma 3. pantā un SCA 2. pantā noteikto lojālas sadarbības principu un ņemot vērā valstu tiesu būtisko lomu valsts atbalsta noteikumu izpildes panākšanā, EUI piedāvā valstu tiesām iespēju pieprasīt EUI atzinumu par attiecīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu (159).

(115)

EUI atzinuma pieprasījumi principā var attiekties uz jebkuriem ar valsts atbalstu saistītajiem ekonomiskajiem, faktu vai juridiskajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar valsts tiesvedību. Valstu tiesas cita starpā var jautāt EUI:

(a)

vai konkrēts pasākums ietver atbalsta elementus EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, un, ja tas tā ir, lūgt norādījumus par to, kā noteikt atbalsta summu. Šādi pieprasījumi var attiekties uz konkrētu EEZ līguma 61. panta 1. punktā noteiktu valsts atbalsta elementu (proti, uzņēmuma jēdzienu, selektīvas priekšrocības esību, pasākuma attiecināmību uz EEZ EBTA valsti un valsts līdzekļu klātbūtni, iespējamiem konkurences izkropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm);

(b)	vai noteikts atbalsta pasākums atbilst konkrētai grupu atbrīvojuma regulas prasībai vai de minimis regulas prasībai, kas nozīmētu, ka nav nepieciešama iepriekšēja paziņošana EUI un nav piemērojams 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā paredzētais nogaidīšanas pienākums;

(c)

vai uzskatāms, ka konkrēts atbalsts iekļaujas atbalsta shēmā, par kuru ir paziņots EUI un kura ar EUI lēmumu ir atzīta par saderīgu ar EEZ līguma darbību, vai arī tas ir citādi kvalificējams kā pastāvošs atbalsts, kā rezultātā 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā paredzētais nogaidīšanas pienākums nav piemērojams;

(d)	vai pastāv izņēmuma apstākļi (160), kas liegtu valsts tiesai pieprasīt pilnīgu atgūšanu saskaņā ar EEZ tiesību aktiem;

(e)	kādi ir zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu juridiskie priekšnosacījumi saskaņā ar EEZ tiesību aktiem, un lūgt norādījumus par to, kā noteikt nodarīto zaudējumu apjomu;

(f)	kā aprēķināt atgūstamā atbalsta summu, un kā aprēķināt atgūstamos procentus.

(116)

Valstu tiesas nav kompetentas novērtēt atbalsta pasākuma saderību, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 2. punktu, 61. panta 3. punktu, 59. panta 2. punktu un 49. pantu (161). Tāpēc tās nevar lūgt EUI sniegt atzinumu par konkrēta atbalsta pasākuma saderību ar EEZ līguma darbību. Tomēr, kā skaidrots 5.1.1.1. iedaļā, valstu tiesas var jautāt EUI, vai tā jau izvērtē konkrēta atbalsta pasākuma saderību.

(117)

Sniedzot atzinumu, EUI saskaņā ar EEZ līguma 3. pantā un SCA 2. pantā noteikto lojālas sadarbības principu valsts tiesai sniedz prasītos faktus vai ekonomisko vai juridisko skaidrojumu. EUI atzinums nav juridiski saistošs valsts tiesai.

(118)

EUI atzinumu valstu tiesām sniedz saskaņā ar to procesuālajiem noteikumiem un praksi. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar valstu tiesām, EUI cenšas pieprasīto atzinumu valsts tiesai sniegt četru mēnešu laikā no pieprasījuma dienas. Ja EUI ir jālūdz valsts tiesai papildu paskaidrojumi par tās pieprasījumu, šo četru mēnešu termiņu var pagarināt.

(119)

Valstu tiesām ir jāaizsargā privātpersonu tiesības, kas izriet no 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta, arī laikposmā, kurā EUI sagatavo pieprasīto atzinumu. Kā skaidrots iepriekš (162), valsts tiesas pienākums aizsargāt privātpersonu tiesības, kas izriet no 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta, arī nosakot pagaidu noregulējuma pasākumus, ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai tiek gaidīts EUI atzinums.

5.1.1.3. Rakstveida apsvērumu iesniegšana

(120)

Saskaņā ar EEZ tiesību aktos noteikto lojālas sadarbības principu (EEZ līguma 3. pants un SCA 2. pants) EUI var palīdzēt EEZ EBTA valstu tiesām piemērot valsts atbalsta noteikumus.

(121)

Lai veicinātu EEZ līguma valsts atbalsta noteikumu saskaņotu piemērošanu, saskaņā ar EEZ EBTA valstu tiesību aktiem EUI var iesniegt rakstiskus apsvērumus saistībā ar valsts tiesvedību.

(122)

Lēmums par rakstisku apsvērumu iesniegšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnībā EUI ziņā (163). Lai novērtētu sava ieguldījuma nepieciešamību un lietderību, EUI cita starpā var ņemt vērā:

(a)	vai ir sagaidāms, ka konkrētajai lietai būs nozīme arī citās lietās (piemēram, ja lietā ir runa par vispārīgu jautājumu par valsts atbalstu);

(b)	vai EUI apsvērumi var veicināt valsts atbalsta noteikumu izpildes efektivitāti attiecīgajās valstu tiesās;

(c)	vai lieta ir saistīta ar jaunu jautājumu pēc būtības, kurš vēl nav aplūkots EUI lēmumu pieņemšanas praksē vai paziņojumos un pamatnostādnēs, vai

(d)	lieta tiek izskatīta tiesā, kuras spriedumu nevar pārsūdzēt.

(123)

[...].

(124)

Lai varētu iesniegt noderīgus apsvērumus, EUI var aicināt attiecīgo valsts tiesu nosūtīt tās rīcībā esošus dokumentus, kas EUI ir vajadzīgi, lai izvērtētu attiecīgo jautājumu. EUI izmantos šos dokumentus tikai apsvērumu sagatavošanai.

(125)

EUI pilnībā respektē valstu tiesu neatkarību un darbību. EUI savus apsvērumus iesniedz saskaņā ar EEZ EBTA valstu procesuālajiem noteikumiem un praksi, arī tiem, kas aizsargā lietas dalībnieku tiesības.

(126)

[…].

(127)

Valstu tiesas var adresēt visus atbalsta pieprasījumus saskaņā ar šo pamatnostādņu 5.1.1.1., 5.1.1.2. un 5.1.1.3. iedaļu, kā arī jebkādus citus rakstiskus (vēlams pa e-pastu) vai mutiskus jautājumus par valsts atbalsta politiku, kas var rasties to ikdienas darbā:

EBTA Uzraudzības iestāde

Konkurences un valsts atbalsta direktorāts

Avenue des Arts 19H

1000 Brisele

Beļģija

Tālrunis: +32 2 286 18 11

E-pasts: registry@eftasurv.int

(128)

[…] (164).

(129)

[…].

(130)

Iesniedzot atzinumus vai rakstiskus apsvērumus, EUI lūdz valstu tiesām atļaut to publicēšanu. Tas ļauj EUI savā tīmekļa vietnē publicēt EUI sniegtos atzinumus un attiecīgā gadījumā valsts tiesu spriedumus.

5.2. Valstu tiesu palīdzība EUI

(131)

[…].

(132)

EEZ līguma 3. pantā, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 4. panta 3. punkts, noteikts, ka Līgumslēdzējām pusēm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, kas nodrošinātu no EEZ līguma izrietošo saistību izpildi un veicinātu sadarbību šā līguma ietvaros. Saskaņā ar šajā pantā nostiprināto lojālas sadarbības principu EUI un EEZ EBTA dalībvalstīm, tai skaitā to tiesu iestādēm, rīkojoties savas jurisdikcijas ietvaros, ir savstarpēji jāpalīdz veikt minētos uzdevumus. SCA 2. pants nodrošina papildu pamatu šādai sadarbībai.

(133)

Lai nodrošinātu valsts atbalsta noteikumu efektīvu izpildi, valstu tiesas tiek aicinātas nekavējoties nosūtīt EUI visu to rakstisko spriedumu kopiju, kuras tās pasludinājušas pēc tam, kad EUI sniegusi informāciju vai atzinumu vai iesniegusi rakstveida apsvērumus. Tas ļauj EUI laikus uzzināt par lietām, par kurām varētu būt lietderīgi iesniegt rakstveida apsvērumus, ja kāds no lietas dalībniekiem attiecīgo spriedumu apstrīdētu. Nosūtot spriedumu, valstu tiesas norāda EUI, vai tās atļauj publicēt šo spriedumu EUI tīmekļa vietnē.

(134)

Lai valsts atbalsta noteikumus varētu piemērot efektīvāk un konsekventāk, EUI mudina EEZ EBA valstis izveidot koordinācijas punktus valstu tiesnešiem, kas izskata valsts atbalsta jautājumus. Šiem koordinācijas punktiem būtu jāatbilst EEZ EBTA valstu administratīvajai struktūrai un jāievēro tiesu iestāžu neatkarība. EUI arī uzskata, ka zināšanu apmaiņas nolūkā īpaši noderīgi varētu būt izveidot formālus vai neformālus valsts vai Eiropas līmeņa tīklus, kuros būtu iesaistīti tiesneši, kas skata valsts atbalsta jautājumus. Centrāli koordinācijas punkti un tiesnešu tīkli varētu palīdzēt valstu tiesnešiem dalīties ar paraugpraksi valsts atbalsta jomā un atvieglot EUI informācijas nodošanu par jaunākajām norisēm valsts atbalsta politikā, izmantojot, piemēram, mācību kursus un informatīvus biļetenus […].

6. VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU UN LĒMUMU NEIZPILDES SEKAS

(135)

Kā norādīts šo pamatnostādņu 4.2.1. un 4.2.2. iedaļā, valstu tiesām var nākties savas valsts tiesību sistēmā tieši piemērot 3. protokola I daļas 61. panta 1. punkta un 1. panta 3. punkta noteikumus, kas īstenoti valsts tiesību sistēmā. Ja valstu tiesu spriedumu iedarbība ir pielīdzināma jauna atbalsta piešķiršanai un tādējādi ir pārkāpts nogaidīšanas pienākums, EUI var sākt izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu, lai novērtētu nelikumīgā valsts atbalsta saderību ar EEZ līguma darbību. Turklāt, ja valstu tiesas nenodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi, kas izriet no EUI lēmuma vai EEZ līguma (165), EUI var uzsākt pārkāpuma procedūru pret attiecīgajām EEZ EBTA valstīm.

(136)

Valstu tiesas kā EEZ EBTA valstu struktūras tiek aicinātas veikt attiecīgos pasākumus, kas nodrošinātu atgūšanas lēmumu efektīvu īstenošanu. Sekas, ko rada tas, ka EEZ EBTA valstis neīsteno EUI atgūšanas lēmumus, ir izklāstītas paziņojumā par atgūšanu (166).

(137)

Valstu tiesām arī jāaizsargā privātpersonu tiesības gadījumos, kad varētu būt pārkāpts nogaidīšanas pienākums (167). Kā norādīts šo pamatnostādņu 6.2. iedaļā, EEZ EBTA valstis (tai skaitā to tiesas), kas neaizsargā šīs tiesības, nepilda pienākumus, kuri tām noteikti EEZ tiesību aktos (168).

6.1. Procedūras EUI attiecībā uz nelikumīgu atbalstu

(138)

Valstu tiesas var tieši pārkāpt 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, tiesvedības ietvaros veicot darbības, kas pielīdzināmas jauna atbalsta piešķiršanai. Tas var notikt, ja valsts tiesa pieņem spriedumu, kas ietekmē valsts atbalsta piešķiršanas akta īstenošanu. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad līguma vai atbalsta piešķiršanas lēmuma interpretācijas rezultātā tiek pagarināts atbalsta pasākuma sākotnējais ilgums (169).

(139)

Tādējādi valstu tiesām ir jāievēro 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkts un attiecīgi jānodrošina, ka visi to lēmumi, kuru rezultātā tiek grozīts vai pagarināts akts, ar ko piešķir valsts atbalstu, piemēram, interpretācijas veidā (170), tiek paziņoti pirms īstenošanas saskaņā ar EEZ EBTA valstī spēkā esošajiem administratīvajiem noteikumiem.

(140)

Ja valsts tiesa nenodrošina nogaidīšanas pienākuma ievērošanu un jaunais atbalsts netiek paziņots, kas ļautu EUI to izskatīt, EUI var sākt izmeklēšanu attiecībā uz nelikumīgo valsts atbalstu pēc savas iniciatīvas vai pēc tam, kad ir saņēmusi sūdzību no jebkuras ieinteresētās personas saskaņā ar 3. protokola II daļas 20. pantu.

6.2. Pārkāpuma procedūra

(141)

Saskaņā ar SCA 31. pantu, ja EUI uzskata, ka EEZ EBTA valsts nav izpildījusi kādu EEZ līgumā paredzētu pienākumu, tā var sākt pārkāpuma procedūru. Procedūras mērķis ir izbeigt pārkāpumu. EUI var nodot lietu izskatīšanai Tiesā pēc pirmstiesas posma, kurā tā sniedz argumentētu atzinumu pēc oficiālas viedokļu apmaiņas ar attiecīgo EEZ EBTA valsti (171).

(142)

Ja valstu tiesas neizdara atbilstošus secinājumus no 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta pārkāpuma, tās pārkāpj savas EEZ līgumā noteiktās saistības. Tā tas var būt gadījumā, ja valstu tiesas nenovērš nelikumīga pasākuma īstenošanu vai neizdod rīkojumu par atbalsta atgūšanu (172).

(143)

EEZ EBTA valsts var tikt saukta pie atbildības arī tad, ja valstu tiesas nenodrošina privātpersonu tiesību aizsardzību, pārkāpjot pienākumus, kas izriet no 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta. Tiesa ir spriedusi, ka EEZ valstis ir atbildīgas par zaudējumiem, kas radušies EEZ tiesību aktu pārkāpumu dēļ, ieskaitot pārkāpumus, kuri izriet no valsts pēdējās instances tiesas nolēmuma (173).

7. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(144)

Ar šīm pamatnostādnēm aizstāj esošās EUI valsts atbalsta pamatnostādnes par valsts atbalsta tiesību aktu piemērošanu valstu tiesās.

(145)

Šo pamatnostādņu mērķis ir sniegt norādījumus valstu tiesām par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Šis paziņojums valstu tiesām nav saistošs un neietekmē to neatkarību.

(146)

EUI var pārskatīt šīs pamatnostādnes, kad tā to uzskata par vajadzīgu, cita starpā, pamatojoties uz piemērojamo EEZ noteikumu izmaiņām vai būtiskām judikatūras izmaiņām nākotnē.

(*1) Šīs pamatnostādnes atbilst Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās (OV C 305, 30.7.2021., 1-28. lpp.). Tomēr, salīdzinot ar Komisijas paziņojumu, daļa teksta ir svītrota. Šie svītrojumi ietver tekstu, kurā ir atsauce uz juridiskiem instrumentiem un noteikumiem, kuri nav EEZ līguma daļa vai kuriem nav ekvivalenta EEZ līgumā, un tekstu, par kuru šobrīd nav skaidrs, kāda būs minētā juridiskā instrumenta ietekme EEZ līguma kontekstā. Ja teksts ir svītrots, tas ir aizstāts ar [...] kā vietturi.

(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)”, COM(2012) 209 final.

(2) […]. 2019. gadā grupu atbrīvojuma regula attiecās uz vairāk nekā 86 % no aktīvajiem atbalsta pasākumiem ES. Sk. http://ec.europa.eu/competition/state_aid/scoreboard/index_en.html. Attiecīgais rādītājs EEZ EBTA valstīs bija 67 %. Plašāka informācija pieejama vietnē: https://www.eftasurv.int/state-aid/state-aid-scoreboards.

(3) Pētījums par izpildi tika veikts pirms Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas parakstīšanas (2020. gada 24. janvāris) un pirms tā stāšanās spēkā (2020. gada 1. februāris). Visas atsauces uz dalībvalstīm pētījumā par izpildi ir jāsaprot kā atsauces arī uz Apvienoto Karalisti.

(4) Sk. dokumentu “Final Study on the enforcement of State aid rules and decisions by national courts (COMP/2018/001)”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019. gads.

(5) Komisijas paziņojums par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās (OV C 85, 9.4.2009., 1. lpp.).

(6) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija) (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.) (Dokuments attiecas uz EEZ). Regula vēl ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(*) Pētījums par valsts atbalsta noteikumu privāttiesisko izpildi valstu tiesās EEZ EBTA valstīs, publicēts 2019. gada jūlijā: https://www.eftasurv.int/state-aid/private-enforcement.

(*) OV L 115, 5.5.2011., 13. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 25, 5.5.2011., 1. lpp.

(**) EBTA Tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums lietā E-1/16 Synnøve Finden AS pret Staten v/Landbruks- og matdepartmentet, EBTA Ct Rep [2016] 931. lpp., 47.-48. punkts, un 2000. gada 14. jūlija spriedums lietā E-1/00 Valsts parāda pārvaldības aģentūra pret Íslandsbanki-FBA hf, EBTA Ct. Rep. [2000-2001] 8. lpp., 37. punkts.

(7) Lai noteiktu, vai iestāde ir tiesa vai tribunāls Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 34. panta izpratnē (šis pants atbilst LESD 267. pantam), EBTA Tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka Uzraudzības un Tiesas nolīguma 34. panta mērķis neprasa stingri interpretēt tiesas vai tribunāla jēdzienu, kas ir autonoms EEZ tiesību jēdziens (skatīt EBTA Tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedumu lietā E-8/19 Scanteam AS pret Norvēģijas valdību, vēl nav publicēts, 41. punkts un citētā judikatūra) [...]..

(8) Tomēr, pat ja šo pamatnostādņu mērķis nav radīt saistošas sekas, valstu tiesām tās ir jāņem vērā, lai izlemtu tām iesniegtos strīdus. Sk. Tiesas 2014. gada 3. septembra spriedumu Baltlanta, C-410/97, EU:C:2014:2134, 64. punkts un Tiesas 1989. gada 13. decembra spriedumu Grimaldi, C-322/97, EU:C:1989:646, 18. punkts; Tiesas 2014. gada 13. februāra spriedums Mediaset, C-69/13, EU:C:2014:71, 31. punkts.

(9) EUI pieņem pamatnostādnes par valsts atbalsta noteikumu interpretāciju un piemērošanu vai nu attiecīgā Eiropas Komisijas instrumenta EEZ EBTA versijas veidā, vai arī atsaucoties uz šo instrumentu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi Paziņojumu par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu, OV C 247, 23.7.2019., 1. lpp., ar ko aizstāj 2007. gada Paziņojumu par atbalsta atgūšanu, OV C 272, 15.11.2007., 4. lpp. Paziņojums par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu zināmā mērā atbilst Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulai (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.), “Procedūras regula”, kas vēl nav iekļauta EEZ līgumā. Tādējādi EUI atsaucas uz pašlaik spēkā esošo 2008. gada paziņojumu par atgūšanu, kas pieejams šeit, OV L 105, 21.4.2011., 32. lpp.

(*) Skatīt, piemēram, EBTA Tiesas 2016. gada 15. decembra spriedumu lietā E-1/16 Synnøve Finden AS pret Staten v/Landbruks- og matdepartmentet, EBTA Ct Rep [2016] 931. lpp., 47.-48. punkts, un 2000. gada 14. jūlija spriedumu lietā E-1/00 Valsts parāda pārvaldības aģentūra pret Íslandsbanki-FBA hf, EBTA Ct. Rep. [2000-2001] 8. lpp., 37. punkts.

(10) Tiesas 2008. gada 22. decembra spriedums lietā British Aggregates pret Komisiju, C-487/06 P, EU:C:2008:757, 111. punkts; Tiesas 2000. gada 16. maija spriedums lietā Francija pret Ladbroke Racing Ltd un Komisiju, C-83/98 P, EU:C:2000:248, 25. punkts.

(11) Skatīt, piemēram, Pamatnostādnes par valsts atbalsta jēdzienu, kā minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 61. panta 1. punktā (OV L ] 342, 21.12.2017., 35.-84. lpp., un EEZ pielikumā Nr. 82, 21.12.2017., 1. lpp.); Valsts atbalsta noteikumu piemērošana kompensācijai, ko piešķir par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (OV L 161, 13.6.2013., 12. lpp. un EEZ pielikums Nr. 34, 13.6.2013., 1. lpp.); Pamatnostādnes par valsts garantijām (OV L 105, 21.4.2011., 32. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 23, 21.4.2011., 1. lpp.); Pamatnostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (OV L 209, 6.8.2015., 17. lpp. un EEZ pielikums Nr. 44, 6.8.2015., 1. lpp.).

(12) Tiesas 2019. gada 14. novembra spriedums lietā Dilly’s Wellnesshotel,

(13) Nogaidīšanas pienākumam, kas izriet no Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta, ir tieša iedarbība ES dalībvalstīs. Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 88. punkts; Tiesas 2020. gada 3. marta spriedums Vodafone Magyarország, C-75/18, EU:C:2020:139, 22. punkts; Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 29. punkts.

(*) Spriedums lietā E-1/94 Restamark [1994-1995] EBTA Ct. Rep. 15, 77. punkts, lietā E-2/12 HOB-vín ehf pret Áfengis- og tóbaksverslun ríkisins[2012] EBTA Ct. R. 1092, 122. punkts un lietā E-6/17 Fjarskipti hf. pret síminn hf. [2018] EBTA Ct. R. 78, 27. un 28. punkts.

(14) Tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedums Transalpine Ölleitung in Österreich, C-368/04, EU:C:2006:644, 38. punkts. Tiesas 2010. gada 11. marta spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-1/09, EU:C:2010:136, 26. punkts; Tiesas 2015. gada 11. novembra spriedums Klausner Holz Niedersachsen, C-505/14, EU:C:2015:742, 21. punkts; Tiesas 2020. gada 3. marta spriedums Vodafone Magyarország, C-75/18, EU:C:2020:139, 21. punkts.

(15) Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar C-349/17, ECLI:EU:C:2019:172, 88. un 89. punkts; Tiesas 2020. gada 3. marta spriedums Vodafone Magyarország C-75/18, ECLI:EU:C:2020:139, 22. un 23. punkts. EBTA Tiesas 2016. gada 15. decembra spriedums lietā E-1/16 Synnøve Finden AS pret Staten v/Landbruks- og matdepartmentet, EBTA Ct Rep [2016] 931. lpp., 48. punkts.

(16) Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta c) punktu “jauns atbalsts” ir definēts kā “jebkurš atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tai skaitā pastāvoša atbalsta grozījumi”. Tā kā šīs tiesību normas formulējums ir plašs, tā var attiekties ne tikai uz pašiem grozījumiem, bet arī uz atbalstu, uz ko attiecas šie grozījumi. Turklāt saskaņā ar 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta ii) apakšpunktu “pastāvošs atbalsts” cita starpā ir “atļauts atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, ko atļāvusi EBTA Uzraudzības iestāde vai, savstarpēji vienojoties, kā noteikts I daļas 1. panta 2. punkta 3. apakšpunktā, EBTA valstis”. Tādējādi atbalsts, par kuru ir pieņemts lēmums par atļaujas piešķiršanu un uz kuru vairs nevar attiecināt šo lēmumu pēc grozījumiem, kas neatbilst kādam šajā lēmumā paredzētam nosacījumam, ar ko nodrošina atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, var būt jauns atbalsts. Sk. Tiesas 2017. gada 25. oktobra spriedumu Komisija pret Itāliju C-467/15 P, EU:C:2017:799, 46. un 47. punkts. Sk. arī šo pamatnostādņu 4.2.2.2. iedaļu.

(17) Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.). Regula ir iekļauta EEZ līguma XV pielikuma 1 ea punktā ar EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 16. maija Lēmumu Nr. 98/2014 (OV L 310, 30.10.2014., 65.-66. lpp., un EEZ pielikums Nr. 63, 30.10.2014., 56. lpp.); Komisijas Regula (ES) Nr. 360/2012 (2012. gada 25. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 114, 26.4.2012., 8. lpp.). Regula ir iekļauta EEZ līguma XV pielikuma 1 ha punktā ar EEZ Apvienotās komitejas 2012. gada 7. decembra Lēmumu Nr. 225/2012 (OV L 81, 21.3.2013., 27. lpp., un EEZ pielikums Nr. 18, 21.3.2013., 32. lpp.).

(18) Šādas regulas tiek pieņemtas, balstoties uz Padomes 2015. gada 13. jūlija pilnvarojuma Regulu (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.).

(19) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.). Regula ir iekļauta EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā ar EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 27. jūnija Lēmumu Nr. 152/2014 (OV L 342, 27.11.2014., 63. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 71, 27.11.2014., 61. lpp.).

(20) Saskaņā ar LESD 109. pantu Eiropas Savienības Padome var pieņemt regulas, lai piemērotu LESD 107. un 108. pantu, un noteikt atbalsta kategorijas, kas ir atbrīvotas no paziņošanas pienākuma. Saskaņā ar LESD 108. panta 4. punktu Komisija attiecīgi var pieņemt regulas, kas attiecas uz valsts atbalsta kategorijām, kuras Padome ir noteikusi saskaņā ar LESD 109. pantu.

(21) Komisijas Lēmums 2012/21/ES (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9380) (OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp.). Lēmums ir iekļauts EEZ līguma XV pielikuma 1.h punktā ar EEZ Apvienotās komitejas 2012. gada 30. marta Lēmumu Nr. 66/2012 (OV L 207, 2.8.2012., 46. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 43, 2.8.2012., 56. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.). Regula ir iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 4.a punktā ar EEZ Apvienotās komitejas 2008. gada 4. jūlija Lēmumu Nr. 85/2008 (OV L 280, 23.10.2008., 20. lpp. un EEZ pielikums Nr. 64, 23.10.2008., 13. lpp.).

(*) LESD 106. panta 2. punkts atbilst EEZ līguma 59. panta 2. punktam.

(**) LESD 93 pants atbilst EEZ līguma 49. pantam.

(23) OV C 202, 7.6.2016., 13. lpp.

(24) Tiesas 2002. gada 22. oktobra spriedums lietā Roquette Frères, C-94/00, EU:C:2002:603, 31. punkts un EBTA Tiesas 2012. gada 28. septembra spriedums lietā E-18/11 Irish Bank Resolution Corporation Ltd/Kaupþing hf EBTA Ct. R. [2012] 592. lpp., 58. un 123. punkts.

(25) Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 50. punkts. Tiesas 1991. gada 28. februāra spriedums Delimitis / Henninger Bräu, C-234/89, EU:C:1991:91, 53. punkts.

(26) Tiesas 2014. gada 11. septembra spriedums Komisija/Vācija, C-527/12, EU:C:2014:2193, 56. punkts; Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums lietā Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 41. punkts un EBTA Tiesas 2014. gada 17. oktobra spriedums lietā E-28/13 LBI hf/Merril Lynch Int Ltd, EBTA Ct. R. [2014] 970. lpp., 40. punkts.

(27) Tiesas 1983. gada 21. septembra spriedums Deutsche Milchkontor GmbH, C-205/82, EU:C:1983:233, 22. un 23. punkts; Tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedums Nīderlande/Komisija, C-382/99, EU:C:2002:363, 90. punkts; Tiesas 2014. gada 11. septembra spriedums Komisija/Vācija, C-527/12, EU:C:2014:2193, 39.-42. punkts; Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C-387/17, EU:C:2019:51, 72. punkts. Tiesas 2015. gada 11. novembra spriedums Klausner Holz Niedersachsen, C-505/14, EU:C:2015:742, 40. un 41. punkts; Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 135. punkts.

(28) Efektivitātes principa ievērošana ir jāizvērtē, analizējot konkrētās normas iezīmes un tās lomu attiecīgajā procedūrā. Attiecībā uz šo sk. Tiesas 2015. gada 11. novembra spriedumu Klausner Holz Niedersachsen, C-505/14, EU:C:2015:742, 40. punkts. Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 138.-140. punkts. EBTA Tiesas 2018. gada 17. septembra spriedums lietā E-10/17, Nye Kystlink AS pret Color Group AS un Color Line AS, EBTA Ct. Rep. [2018], 292. lpp., 73.-75. punkts un 110.-111. punkts, kā arī citētā judikatūra.

(29) Piemērojamo valsts procesuālo noteikumu atbilstība līdzvērtības un efektivitātes principiem var tomēr attiekties arī uz jebkuriem citiem valsts tiesību aktu aspektiem, tai skaitā, piemēram, izmaksu līmeni, kas saistīts ar valsts atbalsta privāttiesisko izpildi valsts tiesās.

(30) Tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedums lietā Streekgewest, C-174/02, EU:C:2005:10, 18. punkts un EBTA Tiesas 2013. gada 13. jūnija spriedums lietā E-11/12, Beatrix Koch, Dipl. Kfm. Lothar Hummel un Stefan Muller pret Swiss Life AG, EBTA Ct. R. [2013] 272. lpp., 117. punkts.

(31) Piemēram, Rumānijā tiesības celt prasību tiesā ir jebkurai personai, kuru ietekmējis nelikumīgs valsts atbalsta pasākums. Sk. 3. pielikumu, kurā sniegti ziņojumi par valstīm, dokumentā “Final Study on the enforcement of State aid rules and decisions by national courts (COMP/2018/001)”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019. gads, 404. lpp. Arī Latvijā tiesības celt prasību tieši pamatojas uz LESD 108. panta 3. punktu, un tādējādi valsts tiesas, nosakot, vai personai attiecīgajā lietā ir tiesības celt prasību, var balstīties uz procedūras regulā sniegto “ieinteresētās personas” definīciju. Sk. 3. pielikumu, kurā sniegti ziņojumi par valstīm, dokumentā “Final Study on the enforcement of State aid rules and decisions by national courts (COMP/2018/001)”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019. gads, 300. lpp.

(32) Piemēram, tas attiecas uz gadījumiem, kad nelikumīgais atbalsts tiek finansēts, izmantojot nodevu, kas uzlikta prasītājam. Tomēr situācija ir atšķirīga, ja strīds attiecas nevis uz lūgumu atbrīvot no apstrīdētā nodokļa, bet gan uz šim nodoklim piemērojamo noteikumu likumīgumu. Attiecībā uz šo sk. Tiesas 2020. gada 3. marta spriedumu Vodafone Magyarország, C-75/18, EU:C:2020:139, 25. punkts, un Tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedumu ANGED, C-233/16, EU:C:2018:280, 26. punkts.

(33) Tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedums Streekgewest, C-174/02, EU:C:2005:10, 19. punkts.

(34) Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums DTS Distribuidora de Televisión Digital / Komisija, C-449/14 P, EU:C:2016:848, 81. un 82. punkts; Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedums Komisija / Aer Lingus, C-164/15 P, EU:C:2016:990, 121. punkts; Tiesas 2020. gada 3. marta spriedums Vodafone Magyarország, C-75/18, EU:C:2020:139, 24.-28. punkts.

(35) Tiesas 2006. gada 15. jūnija spriedums Air Liquide Industries Belgium, C-393/04, EU:C:2006:403, 45. punkts.

(36) […].

(37) […].

(38) Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums lietā Fallimento Traghetti del Mediterraneo C-387/17, EU:C:2019:51, 72. punkts.

(39) Piemēram, Īrija ir piešķīrusi Augstās tiesas konkurences lietu saraksta (Competition List) tiesnešiem ekskluzīvu jurisdikciju izskatīt strīdus konkurences tiesību jomā, tai skaitā valsts atbalsta lietas. Arī Itālijā valsts administratīvajām tiesām kopš 2013. gada 19. janvāra ir piešķirta gandrīz ekskluzīva kompetence izskatīt lietas par valsts atbalsta noteikumu publiski tiesisko un privāttiesisko izpildi. Civiltiesas ir saglabājušas savu kompetenci attiecībā uz noteiktiem tiesvedības un prasījumu veidiem. Sk. 3. pielikumu, kurā sniegti ziņojumi par valstīm, dokumentā “Final Study on the enforcement of State aid rules and decisions by national courts (COMP/2018/001)”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019. gads, 253. lpp., un 263.–264. lpp. Sk. arī “Final Study on the enforcement of State aid rules and decisions by national courts (COMP/2018/001)”, 103.–104. lpp.

(40) Konkrēti, lielākajā daļā ES dalībvalstu administratīvo tiesu kompetencē ir lietas, kurās prasītājs apstrīd publiskā sektora iestādes aktu, piemēram, rīkojumu, ar ko īsteno atbalsta atgūšanu vai piešķir atbalstu, savukārt civiltiesas ir kompetentas jautājumos par zaudējumu atlīdzināšanu vai valsts atbalsta atgūšanu saistībā ar maksātnespējas procedūrām. Sk. dokumentu “ Final Study on the enforcement of State aid rules and decisions by national courts (COMP/2018/001)”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019. gads, 64. lpp. Norvēģijā un Īslandē nav specializētu tiesu, un visas lietas izskata valstu tiesas. Lihtenšteinā valsts tiesas ir kompetentas atcelt vai atzīt līgumu vai tiesību aktus, uz kuru pamata piešķirts atbalsts, par spēkā neesošiem ar atpakaļejošu spēku. Atbalsta piešķīrēja iestāde var pārskatīt savu lēmumu vai likt atgūt nelikumīgu valsts atbalstu sakarā ar negatīvu EUI lēmumu, uzraudzības sūdzības var iesniegt valsts iestādei.

(41) Tiesas 2015. gada 11. novembra spriedums Klausner Holz Niedersachsen, C-505/14, EU:C:2015:742, 38. punkts.

(42) Tiesas 2009. gada 3. septembra spriedums Fallimento Olimpiclub,C-2/08, EU:C:2009:506, 24. punkts. Tiesas 2014. gada 10. jūlija spriedums Impresa Pizzarotti, C-213/13, EU:C:2014:2067, 54. punkts; Tiesas 2020. gada 4. maija spriedums, Telecom Italia, C-34/19, EU:C:2020:148, 58. punkts.

(43) […].

(*) EBTA Tiesas 2022. gada 22. februāra spriedums lietā E-1/01, Hörður Einarsson pret Islandes valsti, EBTA Ct. R. [2002], 1. lpp., 52.-53.. punkts.

(44) Tiesas 2007. gada 18. jūlija spriedums Lucchini, C-119/05, EU:C:2007:434, 60. un 61. punkts.

(45) Tiesas 2007. gada 18. jūlija spriedums Lucchini, C-119/05, EU:C:2007:434, 61.-63. punkts; Tiesas 2015. gada 11. novembra spriedums Klausner Holz Niedersachsen, C-505/14, EU:C:2015:742, 44. punkts; Tiesas 2020. gada 4. marta spriedums Buonotourist/Komisija, C-586/18 P, EU:C:2020:152, 92.-96. punkts; Tiesas 2020. gada 4. marta spriedums CSTP Azienda della Mobilità / Komisija, C-587/18 P, EU:C:2020:150, 92.-96. punkts; Tiesas 2009. gada 3. septembra spriedums Fallimento Olimpiclub, C-2/08, EU:C:2009:506, 22.-25. punkts.

(46) “Valsts tiesību norma, kas neļauj valsts tiesai izdarīt visus no LESD 108. panta 3. punkta [3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta] trešā teikuma pārkāpuma izrietošos secinājumus tāda valsts tiesas nolēmuma dēļ, kas ieguvis res judicata spēku un ir pieņemts strīdā, kuram ir cits priekšmets un kurš neattiecas uz attiecīgo līgumu iezīmēm valsts atbalsta jomā, ir jāuzskata par nesaderīgu ar efektivitātes principu.” Tiesas 2015. gada 11. novembra spriedums Klausner Holz Niedersachsen, C-505/14, EU:C:2015:742, 45. punkts.

(47) Tiesas 2020. gada 4. marta spriedums lietā Buonotourist/Komisija, C-586/18 P, EU:C:2020:152, 92.-96. punkts;

(48) Tiesas 2015. gada 11. novembra spriedums Klausner Holz Niedersachsen, C-505/14, EU:C:2015:742, 30., 42. un 43. punkts.

(49) Tiesas 2020. gada 3. marta spriedums Vodafone Magyarország, C-75/18, EU:C:2020:139, 19. punkts.

(50) Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 25. un 26. punkts; Tiesas 2017. gada 18. maija spriedums Fondul Proprietatea, C-150/16, EU:C:2017:388, 40. punkts; Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 84. punkts.

(51) [...]. Pamatnostādnes par valsts atbalsta jēdzienu, kā minēts Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 61. panta 1. punktā (OV L 342, 21.12.2017., 35.-84. lpp. un EEZ pielikums Nr. 82, 21.12.2017., 1. lpp.).

(52) Tiesas 2020. gada 4. marta spriedums Buonotourist/Komisija, C-586/18 P, EU:C:2020:152, 90. punkts.

(53) Skatīt 3. protokola II daļas 4. un 7. pantu.

(54) Tiesas 2016. gada 19. jūlija spriedums Kotnik un citi C-526/14, EU:C:2016:570, 37. punkts.

(55) Lēmums necelt iebildumus, 3. protokola II daļas 4. panta 3. punkts..

(56) Skatīt jēdzienus “pozitīvs lēmums” un “negatīvs lēmums” 3. protokola II daļas 7. panta attiecīgi 3. un 5. punktā.

(57) Skatīt 3. protokola II daļas 4. panta 3. un 4. punktu.

(58) Sk. Tiesas 2020. gada 4. marta spriedumu Buonotourist pret Komisiju, C-586/18 P, EU:C:2020:152, 93.-94. punkts: “Šādas kompetences īstenošana nozīmē, ka Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu var novērtēt, vai pasākums ir valsts atbalsts, par kuru atbilstoši šā panta 3. punktam būtu bijis jāpaziņo, – situācijā, kad dalībvalsts iestādes ir uzskatījušas, ka šis pasākums neatbilst LESD 107. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tai skaitā tad, ja minētās iestādes šajā ziņā ir pakļāvušās valsts tiesas vērtējumam. Šo secinājumu neliek apstrīdēt tas, ka minētā tiesa ir pieņēmusi lēmumu, kurš ir stājies likumīgā spēkā. Proti, ir jāuzsver, ka noteikums par Komisijas ekskluzīvo kompetenci ir piemērojams valsts tiesību sistēmā kā izrietošs no Savienības tiesību pārākuma principa.”

(59) Tiesas 2016. gada 15. septembra spriedums PGE, C-574/14, EU:C:2016:686, 33. punkts un 36.-37. punkts.

(60) Tiesas 2020. gada 4. marta spriedums Buonotourist/Komisija, C-586/18 P, :EU:C:2020:152, 92.-96. punkts; Tiesas 2020. gada 4. marta spriedums CSTP Azienda della Mobilità / Komisija, C-587/18 P, EU:C:2020:150, 92.-96. punkts.

(61) Tiesas 1990. gada 14. februāra spriedums Francija/Komisija (“ Boussac ”), C-301/87, EU:C:1990:67, 9.-22. punkts. Tas neizslēdz iespēju EUI izdot atgūšanas rīkojumu, pirms tā ir pabeigusi saderības novērtējumu, īpašos gadījumos, kas paredzēti 3. protokola II daļas 11. panta 1. punktā.

(62) Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C-387/17, EU:C:2019:51, 66. punkts; Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 110. punkts. Abos gadījumos Tiesa atsaucās uz (pārskatīto) Procedūras regulu, kura kodificē un apstiprina Komisijas praksi valsts atbalsta kontroles jomā, ciktāl tajā ir ietverti procesuāli noteikumi, kas piemērojami visām administratīvajām procedūrām valsts atbalsta jomā, kuras izskata Komisija. Pārskatītā Procedūras regula (Regula (ES) 2105/1589) vēl nav iekļauta EEZ līgumā.

(63) Tiesas 2002. gada 7. marta spriedums Itālija pret Komisiju, C-310/99, EU:C:2002:143, 99. punkts.

(64) Skatīt 3. protokola II daļas 14. panta 1. punktu.

(65) Skatīt 3. protokola II daļas 15. panta 1. punktu.

(66) Tiesas 1990. gada 14. februāra spriedums Francija/Komisija, C-301/87, EU:C:1990:67, 19. un 20. punkts; Tiesas 1991. gada 21. marta spriedums Itālija/Komisija, C-303/88, EU:C:1991:136, 46. punkts. Kā paredzēts procedūras regulas 12. pantā, ja dalībvalsts neizpilda pagaidu apturēšanas vai atgūšanas rīkojumu, EUI, izskatot lietu pēc būtības, ir tiesības tieši vērsties EBTA Tiesā, prasot atzīt, ka šāda neizpilde ir EEZ līguma pārkāpums.

(67) Skatīt 3. protokola II daļas 11. panta 1. un 2. punktu.

(68) Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-199/06, EU:C:2008:79, 38. punkts. Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedums Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un citi / Francija, C-354/90, EU:C:1991:440, 11. un 12. punkts.

(69) Tiesas 1973. gada 11. decembra spriedums Lorenz GmbH / Bundesrepublik Deutschland un citi, C-120/73, EU:C:1973:152, 8. punkts; Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedums Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un citi / Francija, C-354/90, EU:C:1991:440, 11. punkts; Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 39. punkts.

(70) Attiecībā uz valstu tiesu lomu valsts atbalsta noteikumu publiski tiesiskajā izpildē skatīt paziņojumu par atgūšanu (OV C 247, 23.7.2019., 1. lpp.). EUI pieņem pamatnostādnes par valsts atbalsta noteikumu interpretāciju un piemērošanu vai nu attiecīgā Eiropas Komisijas instrumenta EEZ EBTA versijas veidā, vai arī atsaucoties uz šo instrumentu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi Paziņojumu par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu, OV C 247, 23.7.2019., 1. lpp., ar ko aizstāj 2007. gada Paziņojumu par atbalsta atgūšanu, OV C 272, 15.11.2007., 4. lpp. Paziņojums par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu zināmā mērā ir balstīts uz Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanu, OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp., “Procedūras regula”, kas vēl nav iekļauta EEZ līgumā. Šā iemesla dēļ EUI nav varējusi pieņemt jēgpilnu EEZ EBTA versiju paziņojumam par atgūšanu un nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu, un tāpēc tā atsaucas uz pašlaik piemērojamo 2008. gada paziņojumu par atgūšanu, kas pieejams šeit, OV L 105, 21.4.2011., 32. lpp.

(71) Sk. arī Vispārējās tiesas 2019. gada 20. jūnija spriedumu A&O hostel and hotel Berlin / Komisija, T-578/17, EU:T:2019:437, 72. punkts.

(72) Šajā jautājumā sk.Tiesas 1977. gada 22. marta spriedumu Steineke e Weinlig, 78/76, EU:C:1977:52, 14. punkts.

(73) Tiesas 2020. gada 4. marta spriedums CSTP Azienda della Mobilità / Komisija, C-587/18 P,:EU:C:2020:150, 92. un 93. punkts; Tiesas 2020. gada 4. marta spriedums Buonotourist/Komisija, C-586/18 P, EU:C:2020:152, 96. punkts.

(74) Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 41. punkts.

(75) Tiesas 1987. gada 22. oktobra spriedums Foto-Frost / Hauptzollamt Lübeck-Ost, C-314/85, EU:C:1987:452, 20. punkts.

(76) Tiesas 1991. gada 21. februāra spriedums Zuckerfabrik Süderdithmarschen un Zuckerfabrik Soest / Hauptzollamt Itzehoe un Hauptzollamt Paderborn, C-143/88 un C-92/89, EU:C:1991:65, 23. punkts; Tiesas 1995. gada 9. novembra spriedums Atlanta Fruchthandelsgesellschaft un citi (I) / Bundesamt für Ernährung und Forstwirtschaft, C-465/93, EU:C:1995:369, 51. punkts; Tiesas 2007. gada 18. jūlija spriedums Lucchini, C-119/05, EU:C:2007:434, 53. punkts.

(77) […] Saskaņā ar EEZ līguma 34. pantu EBTA Tiesas kompetencē ir sniegt konsultatīvu atzinumu par EEZ līguma interpretāciju. Ja šādu jautājumu ierosina kādā EEZ EBTA valsts tiesā vai tribunālā, minētā tiesa var lūgt EBTA Tiesu sniegt šādu atzinumu,ja tā uzskata to par vajadzīgu, lai varētu pieņemt spriedumu.

(78) Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 50. un 51. punkts; Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 44. punkts.

(79) Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-199/06, EU:C:2008:79, 40. punkts. Tiesas 2015. gada 19. marta spriedums OTP Bank, C-672/13, EU:C:2015:185, 76. punkts; Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C-387/17, EU:C:2019:51, 59. punkts.

(80) Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 30. punkts; Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 89. punkts; Tiesas 2020. gada 3. marta spriedums Vodafone Magyarország, C-75/18, EU:C:2020:139, 23. punkts; Tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums Rittinger un citi, C-492/17, EU:C:2018:1019, 42. punkts.

(81) Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-199/06, EU:C:2008:79, 52.-55. punkts. Saskaņā ar valsts tiesībām valsts tiesa attiecīgā gadījumā var arī izdot rīkojumu par nelikumīgā atbalsta atgūšanu, neskarot EEZ valsts tiesības to vēlāk īstenot atkārtoti. Tai var būt jāapmierina arī prasījumi par zaudējumu atlīdzību, kas radušies atbalsta prettiesiskā rakstura dēļ (turpat, 53. punkts).

(82) Šajā sakarā sk. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu Arriva Italia un citi, C-385/18, EU:C:2019:1121, 85. punkts.

(83) Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 37.-40. punkts.

(84) Turpat, 38. punkts.

(85) Turpat, 41.-43. punkts.

(86) Tiesas 2010. gada 11. marta spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-1/09, EU:C:2010:136, 31. punkts un turpmākie punkti; Tiesas 2014. gada 4. aprīļa rīkojums Flughafen Lübeck, C-27/13, EU:C:2014:240, 30. punkts.

(87) T. i., lēmums par formālās izmeklēšanas izbeigšanu, pamatojoties uz 3. protokola II daļas 7. pantu.

(88) Šajā sakarā sk. Tiesas 1998. gada 12. novembra spriedumu Spānija/Komisija, C-415/96, EU:C:1998:533, 31. punkts; Tiesas 2000. gada 3. oktobra spriedums Industrie des poudres sphériques/Padome, C-458/98 P, EU:C:2000:531, 82. punkts; Tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums Alitalia v Commission, T-301/01, EU:T:2008:262, 99. un 142. punkts.

(89) Tiesas 1977. gada 22. marta spriedums Steinike & Weinlig, C-78/76, EU:C:1977:52, 14. punkts; Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 49. punkts; Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedums Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un citi / Francija, C-354/90, EU:C:1991:440, 10. punkts; Tiesas 2007. gada 18. jūlija spriedums Lucchini, C-119/05, EU:C:2007:434, 50. punkts; Tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedums Transalpine Ölleitung in Österreich, C-368/04, EU:C:2006:644, 39. punkts.

(90) OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.

(91) Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 90.-92. punkts.

(92) Turpat, 101. punkts. Tiesas 2019. gada 29. jūlija spriedums BMW/Komisija, C-654/17 P, EU:C:2019:634, 151. punkts.

(93) Tiesas 2019. gada 29. jūlija spriedums BMW/Komisija, C-654/17 P, EU:C:2019:634, 132. un 133. punkts; Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 67. punkts.

(94) Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 60. punkts. Šajā sakarā Tiesa ir precizējusi, ka atbrīvojuma piemērošanas kritērijiem vajadzētu būt skaidriem un viegli izpildāmiem un to pārbaudei valstu tiesās vajadzētu būt veicamai bez sarežģītas katra gadījuma atsevišķas ekonomiskas novērtēšanas (turpat, 61. un 68. punkts).

(95) Tiesas 2005. gada 15. decembra spriedums Unicredito Italiano, C-148/04, EU:C:2005:774, 104. punkts; Tiesas 2015. gada 19. marta spriedums OTP Bank, C-672/13, EU:C:2015:185, 77. punkts; Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 104. punkts.

(96) Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 101. punkts; Tiesas 2019. gada 29. jūlija spriedums BMW/Komisija, C-654/17 P, EU:C:2019:634, 151. punkts.

(97) 3. protokola II daļas 1. panta b) punkts un 15. panta 3. punkts.

(98) Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C-387/17, EU:C:2019:51, 66. punkts; Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 110. punkts. Piemēram, 3. protokola II daļas 15. panta 1. punktā ir noteikts, ka uz EUI pilnvarām uzdot atbalsta atgūšanu attiecas 10 gadu noilgums, savukārt minētā panta 3. punktā ir noteikts, ka “jebkāds atbalsts, attiecībā uz kuru ir beidzies noilguma termiņš, uzskatāms par pastāvošu atbalstu”, taču tas neparedz vispārīgu principu, kas būtu piemērojams valstu tiesās (sk. turpmāk 82. punktā).

(99) Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 43. punkts; Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedums Komisija / Hansestadt Lübeck, C-524/14 P, EU:C:2016:971, 29. punkts.

(100) Tiesas 2020. gada 3. marta spriedums Vodafone Magyarország, C-75/18, EU:C:2020:139, 23. punkts; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums Arriva Italia un citi, C-385/18, EU:C:2019:1121, 84. punkts.

(101) Tiesas 2011. gada 8. decembra spriedums Residex Capital IV, C-275/10, EU:C:2011:814, 44.-47. punkts.

(102) Tiesas 2005. gada 21. jūlija spriedums Xunta de Galicia C-71/04, EU:C:2005:493, 49. punkts; Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi C-39/94, EU:C:1996:285, 40. un 68. punkts; Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedums Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un citi / Francija C-354/90, EU:C:1991:440, 12. punkts; Tiesas 2011. gada 8. decembra spriedums Residex Capital IV, C-275/10, EU:C:2011:814, 43. punkts.

(103) Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedums Komisija / Aer Lingus, C-164/15 P un C-165/15 P, EU:C:2016:990, 116. punkts; Tiesas 2015. gada 19. marta spriedums OTP Bank, C-672/13, EU:C:2015:185, 70. punkts; Tiesas 2011. gada 8. decembra spriedums Residex Capital IV, C-275/10, EU:C:2011:814, 33. punkts. EBTA Tiesas 2013. gada 8. aprīļa spriedums Hurtigruten ASA, Norvēģijas Karaliste pret EBTA Uzraudzības iestādi, E-10/11, E-11/11, EBTA Ct. Rep. [2012], 758. lpp., 283. un 284. punkts; EBTA Tiesas 2005. gada 21. jūlija spriedums Fesil ASA un Finnfjord Smelteverk AS (lieta E-5/04), Prosessindustriens Landsforening un citi (lieta E-6/04), Norvēģijas Karaliste (lieta E-7/04) pret EBTA Uzraudzības iestādi, EBTA [2005] Ct. Rep. 117. lpp., 178. punkts. EBTA Tiesas 2016. gada 29. jūlija spriedums EBTA Uzraudzības iestāde pret Īslandi, lieta E-25/15, EBTA Ct.Rep [2016], 631. lpp., 43. punkts.

(104) Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 132. punkts; Tiesas 2011. gada 8. decembra spriedums Residex Capital IV, C-275/10, EU:C:2011:814, 39. punkts.

(105) […].

(106) Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 134. punkts.

(107) Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-199/06, EU:C:2008:79, 63. punkts.

(108) Turpat, 68. punkts.

(109) Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.). Regula ir iekļauta EEZ līguma II pielikuma 2. punktā ar EEZ Apvienotās komitejas 2005. gada 30. septembra Lēmumu Nr. 123/2005 (OV L 339, 22.12.2005., 32. lpp. un EEZ pielikums Nr. 66, 22.12.2005., 18. lpp.).

(110) Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 141. punkts.

(111) Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C-387/17, EU:C:2019:51, 61. punkts.

(112) Turpat, 71. un 75. punkts.

(113) Tiesas 1997. gada 20. marta spriedums Land Rheinland-Pfalz / Alcan Deutschland, C-24/95, EU:C:1997:163, 34.-37. punkts; Tiesas 2012. gada 29. marta spriedums Komisija/Itālija, C-243/10, EU:C:2012:182, 35. punkts; Tiesas 2020. gada 30. aprīļa spriedums Nelson Antunes da Cunha, C-627/18, EU:C:2020:321, 60. punkts.

(114) Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedums Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un citi / Francija, C-354/90, EU:C:1991:440, 12. punkts; Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedums Komisija / Hansestadt Lübeck, C-524/14 P, EU:C:2016:971, 29. punkts; Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 52. punkts; Tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedums Transalpine Ölleitung in Österreich, C-368/04, EU:C:2006:644, 46. punkts.

(115) Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 52. punkts. Tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedums Transalpine Ölleitung in Österreich, C-368/04, EU:C:2006:644, 46. punkts.

(116) Pētījumā par izpildi tika fiksēts interesants Francijas tiesas rīkojums pēc negatīva Komisijas lēmuma: lai kompensētu par atgūšanas rīkojumu iesniegtās pārsūdzības automātisko apturošo efektu, valsts tiesa piesprieda saņēmējam samaksāt maksājamās summas bloķētā kontā. Tālab tiesa izmantoja Francijas tiesību normu, saskaņā ar kuru gadījumos, kad samaksas pienākumu nevar nopietni apšaubīt, ir iespējams provizorisks maksājums. Sk. 3. pielikumu, kurā sniegti ziņojumi par valstīm, dokumentā “Final Study on the enforcement of State aid rules and decisions by national courts (COMP/2018/001)”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019. gads, 156. lpp., lietas kopsavilkums FR8: Cour administrative d’appel de Bordeaux, 2015. gada 10. decembris.

(117) Tiesas 2016. gada 26. oktobra spriedums DEI un Komisija / Alouminion tis Ellados, C-590/14 P, EU:C:2016:797, 101. punkts. EEZ EBTA pētījums par izpildi atklāja, ka EEZ EBTA valstīs nav tiesu prakses attiecībā uz pagaidu pasākumiem.

(118) Valstu tiesas var izvēlēties veikt pagaidu pasākumus, arī gaidot ESA atzinumu vai informāciju, vai augstākas valsts tiesas vai EBTA Tiesas spriedumu.

(119) Tiesas 2010. gada 11. marta spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-1/09, EU:C:2010:136, 36. punkts; Vispārējās tiesas 2015. gada 3. marta rīkojums Gemeente Nijmegen / Komisija, T-251/13, EU:T:2015:142, 45. punkts.

(120) Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-199/06, EU:C:2008:79, 55. punkts. Tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedums Transalpine Ölleitung in Österreich, C-368/04, EU:C:2006:644, 56. punkts. Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 75. punkts; Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C-387/17, EU:C:2019:51, 56. punkts.

(121) […].

(122) […].

(123) Tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedums Traghetti del Mediterraneo, C-173/03, EU:C:2006:391, 41. punkts. […].

(124) […]. EBTA Tiesas spriedums 1998. gada 10. decembra lietā E-9/97 Erla María Sveinbjörnsdóttir EBTA Ct. R. [1998] 95. lpp., 62.-63. punkts, 2002. gada 30. maija spriedums lietā E-4/01 Karl K.Karlsson pret Īslandes valsti [2002] EBTA Ct. R. 240, 25. punkts, 2008. gada 20. jūnija spriedums lietā E-8/07 Celina Ngyen pret Staten v/Justis-og politidepartementet [2008] EBTA Ct. R. 224, 31. punkts un 2012. gada 11. decembra spriedums lietā E-2/12 HOB vín ehf. pret Áfengis-og tóbaksverslun ríkisins [2012] EBTA Ct. R. 1092, 119. punkts.

(125) Tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedums lietā Traghetti del Mediterraneo, C-173/03, EU:C:2006:391, 45. punkts un EBTA Tiesas 1998. gada 10. decembra spriedums lietā E-9/97, Erla María Sveinbjörnsdóttir, EBTA Ct. R. [1998] 95. lpp., 66. punkts.

(126) Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedums Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un citi / Francija, C-354/90, EU:C:1991:440, 12.-14. punkts; Tiesas 2003. gada 21. oktobra spriedums van Calster un Cleeren, C-261/01 un C-262/01, EU:C:2003:571, 53. punkts; Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-199/06, EU:C:2008:79, 38. punkts.

(127) Tomēr dažos gadījumos EEZ tiesas ir uzskatījušas, ka, lai noteiktu, vai vienkāršs EEZ EBTA valsts izdarīts EEZ tiesību aktu pārkāpums ir uzskatāms par pietiekami nopietnu pārkāpumu, valstu tiesām ir jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, attiecīgā pārkāpuma attaisnojamība vai tas, ka EEZ iestādes nostāja varēja būt veicinājusi šo pārkāpumu. Attiecībā uz šo sk. Tiesas 2007. gada 25. janvāra spriedumu Robins un citi C-278/05, EU:C:2007:56, 71. punkts; Tiesas 2000. gada 4. jūlija spriedumu Haim, C-424/97, EU:C:2000:357, 38. punkts; Tiesas 1996. gada 23. maija spriedums The Queen / Ministry of Agriculture, Fisheries and Food, ex parte Hedley Lomas (Ireland), C-5/94, EU:C:1996:205, 28. punkts.

(128) Tomēr dažos gadījumos valstu tiesas ir akceptējušas valsts atbildības principu. Attiecībā uz šo sk. Marseļas Administratīvās apelācijas tiesas 2018. gada 12. februāra spriedumu CTC / Corsica Ferries France; Rapport d’expertise, CTC / Corsica Ferries France, 2019. gada 28. februāris, N/REF: 500060, 3. pielikums, kurā sniegti ziņojumi par valstīm, dokumentā “Final Study on the enforcement of State aid rules and decisions by national courts (COMP/2018/001)”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019. gads, 152. lpp.

(129) Tiesas 1996. gada 5. marta spriedums Brasserie du Pêcheur / Bundesrepublik Deutschland un The Queen / Secretary of State for Transport, ex parte Factortame un citi, C-46/93 un C-48/93, EU:C:1991:428, 87. un 90. punkts.

(130) Pētījumā par izpildi fiksēta interesanta lieta, kurā Francijas administratīvā tiesa pēc Komisijas lēmuma par nesaderīga atbalsta atgūšanu nolēma piespriest zaudējumu atlīdzināšanu par zaudēto tirgus daļu atbalsta saņēmēja galvenajam konkurentam. Apelācijas tiesa daļēji atcēla iepriekšējo spriedumu attiecībā uz zaudējumu aprēķinu un pēc tam iecēla neatkarīgu ekspertu, lai tas aprēķinātu precīzu atlīdzinājuma summu. Eksperts novērtēja to klientu skaitu, kuri nesaderīgā atbalsta dēļ bija pārgājuši no sūdzības iesniedzēja pie atbalsta saņēmēja, un noteica tā rezultātā zaudēto ienākumu summu. Šāda kvantitatīvā noteikšana bieži vien ir sarežģīta un ir atkarīga no tirgus iezīmēm un konkurentu skaita. Sk. 3. pielikumu, kurā sniegti ziņojumi par valstīm, dokumentā “Final Study on the enforcement of State aid rules and decisions by national courts (COMP/2018/001)”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2019. gads, 152. lpp., lietas kopsavilkums FR6: Tribunal administratif de Bastia, 2017. gada 23. februāris. Sk. arī Marseļas apelācijas tiesas 2018. gada 12. februāra spriedumu CTC / Corsica Ferries France; Rapport d’expertise, CTC / Corsica Ferries France, 2019. gada 28. februāris, N/REF: 500060.

(131) Sk. 2.2. iedaļu.

(132) Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 44. punkts. Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C-387/17, EU:C:2019:51, 57. un 58. punkts.

(133) Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedums CELF et ministre de la Culture et de la Communication, C-199/06, EU:C:2008:79, 53. un 55. punkts; Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo C-387/17, EU:C:2019:51, 60. punkts.

(134) Tiesas 1988. gada 27. septembra spriedums Asteris un citi / Grieķija un EEK, no C-106/87 līdz C-120/87, EU:C:1988:457, 23. punkts; Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedums Komisija / Aer Lingus, C-164/15 P un C-165/15 P, EU:C:2016:990, 72. punkts.

(135) Sk. Komisijas Lēmumu 2014/201/ES (2013. gada 2. oktobris) par kompensāciju, kas jāmaksā Simet SpA par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kuri sniegti laikposmā no 1987. gada līdz 2003. gadam (valsts atbalsta pasākums SA.33037 (2012/C) – Itālija) (OV L 114, 16.4.2014., 67. lpp.), kas šajā jautājumā apstiprināts ar Vispārējās tiesas 2016. gada 3. marta spriedumu Simet/Komisija, lieta T-15/14, EU:T:2016:124, 102.-104. punkts. Sk. arī Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1470 (2015. gada 30. marts) par valsts atbalstu SA.38517 (2014/C) (ex 2014/NN), ko īstenoja Rumānija – Šķīrējtiesas 2013. gada 11. decembra nolēmums lietā Micula pret Rumāniju (OV L 232, 4.9.2015., 43. lpp.), kas atcelts ar Vispārējās tiesas 2019. gada 18. jūnija spriedumu European Food un citi pret Komisiju, T-624/15 EU:T:2019:423, ko šobrīd pārskata Tiesa lietā C-638/19 P, Komisija/ European Food un citiem.

(136) Tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedums Transalpine Ölleitung in Österreich, C-368/04, EU:C:2006:644, 57. punkts.

(137) Tiesas 2004. gada 29. jūnija spriedums Komisija/Padome, C-110/02, EU:C:2004:395, 43. punkts; Tiesas 2007. gada 18. jūlija spriedums Lucchini, C-119/05, EU:C:2007:434, 59.-63. punkts; Tiesas 2015. gada 11. novembra spriedums Klausner Holz Niedersachsen, C-505/14, EU:C:2015:742, 42.-44. punkts;

(138) Šajā sakarā sk. arī ģenerāladvokāta Ruiz-Jarabo Colomer 2005. gada 28. aprīļa atzinumu apvienotajās lietās C-346/03 un C-529/03 Atzeni un citi, EU:C:2005:256, 198. punkts.

(139) Tā vietā Asteris judikatūra attiecas uz gadījumiem, kad pieteikuma iesniedzējs vienkārši pieprasa kompensāciju (piemēram, par valsts iestāžu nelikumīgi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu), uz ko šajā EEZ valstī būtu tiesības jebkurai citai personai līdzīgā situācijā. Šajā pēdējā minētajā gadījumā tas vien, ka atbildētājs ir valsts iestāde, nepārveido par valsts atbalstu kompensāciju, ko jebkurš lietas dalībnieks būtu saņēmis līdzīgā situācijā, piemēram, līdzīgā tiesvedībā starp divām privātām struktūrām.

(140) Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 98.-104. punkts; Tiesas 2005. gada 15. decembra spriedums Unicredito Italiano, C-148/04, EU:C:2005:774, 104. punkts; Tiesas 2015. gada 19. marta spriedums OTP Bank, C-672/13, EU:C:2015:185, 77. punkts.

(141) Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 72.-74. punkts.

(142) […].

(143) […].

(144) Tiesas 1990. gada 6. decembra rīkojums Zwartveld un citi, C-2/88 Imm., EU:C:1990:440, 10. un 11. punkts; Vispārējās tiesas 1996. gada 18. septembra spriedums Postbank/Komisija, T-353/94, EU:T:1996:119, 93. punkts.

(145) […].

(146) Sk. Tiesas 1982. gada 6. oktobra spriedumu CILFIT / Ministero della Sanità, C-283/81, EU:C:1982:335, 14.-20. punkts; Tiesas 2008. gada 11. septembra spriedums Unión General de Trabajadores de La Rioja, no C-428/06 līdz C-434/06, EU:C:2008:488, 42. un 43. punkts; Tiesas 2016. gada 28. jūlija spriedums Association France Nature Environnement, C-379/15, EU:C:2016:603, 47.-50. punkts; Tiesas 2016. gada 15. septembra spriedums PGE, C-574/14, EU:C:2016:686, 40. punkts; Tiesas 2018. gada 4. oktobra spriedums Komisija/Francija (Advance Payment), C-416/17, EU:C:2018:811, 108. punkts un turpmākie punkti.

(147) Informācijas vai atzinuma pieprasījumu priekšrocība ir tā, ka tie ir mazāk formāli, un tos vienmēr var papildināt ar lūgumu sniegt konsultatīvu atzinumu – šajā ziņā skat. Tiesas 2020. gada 28. oktobra spriedumu INAIL, C-608/19, EU:C:2020:865, kur ir izmantotas abas iespējas.

(148) Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 44. punkts; Tiesas 2016. gada 15. septembra spriedums PGE, C-574/14, EU:C:2016:686, 40. punkts.

(149) […].

(*) Trīs sadarbības veidi starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm tagad ir kodificēti pārskatītās Procedūras regulas (2015/1589) 29. pantā, kas vēl nav iekļauts EEZ līgumā.

(**) Lieta C-39/94 SFEI un citi, 50. punkts; 1990. gada 13. jūlija spriedums lietā C-2/88, Imm. Zwartveld un citi [1990] ECR I-3365, 16 -22. punkts; un lieta C-234/89 Delimitis / Henninger Bräu [1991] ECR I-935, 53. punkts.

(***) Lieta C-94 Roquette Frères /[2002] ECR I-9011, 31. punkts.

(150) […].

(151) Saņēmusi šo informāciju, valsts tiesa, kas iesniedza pieprasījumu, var lūgt regulāri sniegt jaunāko informāciju par situācijas izmaiņām.

(152) Vispārējās tiesas 1996. gada 18. septembra spriedums Postbank/Komisija, T-353/94, EU:T:1996:119, 64. punkts; Tiesas 1990. gada 13. jūlija rīkojums Zwartveld un citi, C-2/88 Imm., EU:C:1990:315, 16.-22. punkts.

(153) Tiesas 1991. gada 28. februāra spriedums Delimitis / Henninger Bräu, C-234/89, EU:C:1991:91, 53. punkts; Vispārējās tiesas 1996. gada 18. septembra spriedums Postbank/Komisija, T-353/94, EU:T:1996:119, 90. punkts.

(154) Vispārējās tiesas 1996. gada 18. septembra spriedums Postbank/Komisija, T-353/94, EU:T:1996:119, 93. punkts; Tiesas 1990. gada 6. decembra rīkojums Zwartveld un citi, C-2/88 Imm., EU:C:1990:440, 10. un 11. punkts.

(155) Tiesas 1990. gada 6. decembra rīkojums Zwartveld un citi, C-2/88 Imm., EU:C:1990:440, 11. punkts; Tiesas 2002. gada 26. novembra spriedums First un Franex, C-275/00, EU:C:2002:711, 49. punkts; Vispārējās tiesas 1996. gada 18. septembra spriedums Postbank/Komisija, T-353/94, EU:T:1996:119, 93. punkts.

(156) Tas iespējams, piemēram, attiecībā uz noteikta veida informāciju, kuru iesniegusi privātpersona, vai arī gadījumos, kad informāciju, kuru ir iesniegusi viena EEZ EBTA valsts, pieprasa citas EEZ EBTA valsts tiesa.

(157) […].

(158) Sk. 5.1.2. iedaļu.

(159) Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 50. punkts.

(160) Šajā jautājumā sk. Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedumu SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 68.-71. punkts.

(161) Tiesas 2020. gada 4. marta spriedums CSTP Azienda della Mobilità / Komisija, C-587/18 P, EU:C:2020:150, 90. punkts; Tiesas 2007. gada 19. jūlija spriedums Lucchini, C-119/05, EU:C:2007:434, 50.-52. punkts.

(162) Sk. iepriekš 4.2.3.3. iedaļu.

(163) […].

(164) […].

(165) Tiesas 2014. gada 11. septembra spriedums Komisija/Vācija, C-527/12, EU:C:2014:2193, 56. punkts.

(166) […]. ESA pieņem pamatnostādnes par valsts atbalsta noteikumu interpretāciju un piemērošanu vai nu attiecīgā Eiropas Komisijas instrumenta EEZ EBTA versijas veidā, vai arī atsaucoties uz šo instrumentu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi Paziņojumu par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu, OV C 247, 23.7.2019., 1. lpp., ar ko aizstāj 2007. gada Paziņojumu par atbalsta atgūšanu, OV C 272, 15.11.2007., 4. lpp. Paziņojums par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu zināmā mērā ir balstīts uz Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanu, OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp., “Procedūras regula”, kas vēl nav iekļauta EEZ līgumā. Šā iemesla dēļ ESA nav varējusi pieņemt jēgpilnu EEZ EBTA versiju paziņojumam par atgūšanu un nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu, un tāpēc tā atsaucas uz pašlaik piemērojamo 2008. gada paziņojumu par atgūšanu, kas pieejams šeit, OV L 105, 21.4.2011., 32. lpp.

(167) Tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedums Transalpine Ölleitung in Österreich, C-368/04, EU:C:2006:644, 38. punkts. Tiesas 2013. gada 21. novembra spriedums Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 28. punkts.

(168) Tiesas 2019. gada 23. janvāra spriedums Fallimento Traghetti del Mediterraneo, C-387/17, EU:C:2019:51, 66. punkts. Tiesas 2019. gada 5. marta spriedums Eesti Pagar, C-349/17, EU:C:2019:172, 110. punkts.

(169) Nav svarīgi, vai valsts tiesa pieņem spriedumu pagaidu noregulējuma tiesvedībā vai tiesvedībā pēc būtības, jo abos gadījumos spriedums var ietekmēt atbalsta pasākumu, pat ja tikai īslaicīgi.

(170) Tiesas 2016. gada 26. oktobra spriedums DEI un Komisija / Alouminion tis Ellados, C-590/14 P, EU:C:2016:797, 107. un 108. punkts.

(171) Ja EUI uzskata, ka EEZ EBTA valsts nav izpildījusi saistības, kas noteiktas spriedumā saskaņā ar SCA 31. panta 2. punktu, EUI var vērsties EBTA Tiesā.

(172) Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedums Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un citi / Francija, C-354/90, EU:C:1991:440, 12. punkts; Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums SFEI un citi, C-39/94, EU:C:1996:285, 70. punkts.

(173) Tiesas 2003. gada 30. septembra spriedums Köbler, C-224/01, EU:C:2003:513, 50. punkts.