(1)

Lai piemērotu Regulas (ES) 2017/2402 26.c panta 5. punkta trešās daļas a) apakšpunktā minētos retrospektīvos izraisītājnotikumus, ir jāprecizē sākumpunkts, no kura jāmēra vai nu to riska darījumu kumulatīvās summas pieaugums, kuros netiek pildītas saistības, vai uzkrāto zaudējumu pieaugums. Parasti par mērīšanas sākumpunktu būtu jāuzskata darījuma slēgšanas diena. Tomēr var būt gadījumi, kad šo darījuma slēgšanas dienu nav iespējams izmantot kā mērīšanas sākumpunktu, tostarp, ja darījums ietver papildināšanas periodu vai iepriekš noteiktu periodu, kurā izveido vērtspapīroto portfeli, pēc slēgšanas dienas. Tādēļ ir jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz minētajiem gadījumiem.

(2)

Laidiena atsaistes punkts (D) nosaka brīdi, kad attiecīgā laidiena pamatsumma tiek pilnībā izsmelta bāzes portfeļa zaudējumu rezultātā. Līdz ar to, kad aizsargātais laidiens sāk uzņemties zaudējumus, atsaistes punkts attiecīgi samazinās. Lai novērstu to, ka laidieni, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumu, jau ir amortizēti, ja darījuma beigās rodas būtiski zaudējumi, Regulas (ES) 2017/2402 26.c panta 5. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minētais papildu retrospektīvais izraisītājnotikums būtu jāsaista ar augstākās prioritātes aizsargātā laidiena atsaistes punkta samazinājumu, lai garantētu kredītkvalitātes uzlabojumu, ko nodrošina augstākās prioritātes aizsargātais laidiens salīdzinājumā ar augstākas prioritātes laidieniem, kurus iniciators patur visā darījuma laikā. Tā paša iemesla dēļ Regulas (ES) 2017/2402 26.c panta 5. punkta trešās daļas c) apakšpunktā minētajam prospektīvajam izraisītājnotikumam būtu jāiestājas tad, ja pamatā esošo riska darījumu portfeļa sagaidāmie rezultāti tiek samazināti par vērtspapīrošanas koncentrācijas riska pieaugumu laika gaitā vai – darījumiem, kuros koncentrācijas risks ir mazāk izteikts, – par pamatā esošo riska darījumu portfeļa vidējās kredītkvalitātes pasliktinājumu laika gaitā.

(3)

Ļoti koncentrēts pamatā esošo riska darījumu portfelis palielina būtisku zaudējumu risku vērtspapīrošanā. Tā kā koncentrācijas risks ir izplatītāks pamatā esošo riska darījumu portfeļos, kuriem ir zema granularitāte, ir jānosaka robežvērtība pamatā esošo riska darījumu portfeļa minimālajai granularitātei, ko mēra pēc riska darījumu faktiskā skaita portfelī. Ja koncentrācijas risks ir mazāk izplatīts, prospektīvajam izraisītājnotikumam būtu jāpiemēro bāzes portfeļa vidējā kredītkvalitāte. Lai noteiktu šo izraisītājnotikumu, būtu jāmēra bāzes portfeļa kredītkvalitāte kopš vērtspapīrošanas iniciēšanas.

(4)

Tā kā nav iespējams paredzēt universālu kalibrēšanu, kas būtu piemērojama visiem darījumiem, ņemot vērā bāzes portfeļu veidu un struktūru dažādību bilances vērtspapīrošanā, ir jānosaka kritēriji, pēc kuriem nosaka Regulas (ES) 2017/2402 26.c panta 5. punkta trešajā daļā minēto ar rezultātiem saistīto izraisītājnotikumu līmeņus. Lai nodrošinātos pret būtisku risku, ka laidieni, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumu, tiek amortizēti tādā mērā, ka nebūtu pietiekamas aizsardzības, lai absorbētu būtiskus zaudējumus, kas rodas darījuma beigās, minētie kritēriji būtu jānosaka piesardzīgi. Šajā nolūkā vērtspapīrošanas pusēm būtu jāpārbauda retrospektīvo izraisītājnotikumu efektivitāte atlikto zaudējumu sadales scenārijā, ņemot vērā paredzamos zaudējumus visā darījuma termiņā tā slēgšanas dienā.

(5)

Lai netraucētu spēkā esošos līgumus, kas noslēgti pirms obligāto ar rezultātiem saistīto izraisītājnotikumu un to kalibrēšanas kritēriju precizēšanas, ir jāparedz pārejas režīms neatmaksātai VPS bilances vērtspapīrošanai.

(6)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(7)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

1)

“augstākās prioritātes aizsargātais laidiens” vērtspapīrošanā ir vismazāk subordinētais laidiens zaudējumu sadales ziņā, kurš saņem atbilstīgu kredītaizsardzību saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu;

2)

“kredītriska kopa” ir bāzes portfeļa segments, kurā saskaņā ar 4. panta 5. punktu iedala riska darījumus no šā portfeļa un kurš ietver kredītriska pakāpi, ko mēra, pamatojoties uz kritērijiem, kuri saistīti ar kredītrisku, un kurā katrs savstarpēji izslēdzošais segments rada kredītrisku, kas ir lielāks vai mazāks par citu segmentu;

3)

“atlikto zaudējumu sadales scenārijs” ir scenārijs, kurā divas trešdaļas no absolūtajiem zaudējumiem, kas varētu rasties visā darījuma termiņā tā slēgšanas dienā, rodas tā paredzamā termiņa pēdējā trešdaļā.

a)

izraisītājnotikumus aktivizē, pirms laidieni, kas nodrošina kredītaizsardzību, tiek amortizēti tādā mērā, ka šie laidieni nevar absorbēt būtiskus zaudējumus, kas rodas darījuma termiņa pēdējā daļā;

b)

attiecībā uz retrospektīviem izraisītājnotikumiem šo izraisītājnotikumu efektivitāte ir pārbaudīta atlikto zaudējumu sadales scenārijā;

c)

ja iniciators piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu, lai noteiktu pašu kapitāla prasības savam riska darījumam ar vērtspapīrošanu, gan visā darbības laikā paredzamo zaudējumu aprēķins, gan pieņēmumi, kas jāizdara saskaņā ar atlikto zaudējumu sadales scenāriju, atbilst tiem, ko izmanto būtiska un samērīga riska pārvešanas novērtējumā saskaņā ar minētās regulas 245. pantu.