(1)

Pēc aizsardzības izmeklēšanas saskaņā ar VPS regulas 22. pantu Eiropas Komisija (“Komisija”) 2019. gada 17. janvārī publicēja Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/67 (2), ar ko nosaka aizsardzības pasākumus attiecībā uz tādu Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu importu, kurus klasificē ar KN kodiem 1006 30 27, 1006 30 48, 1006 30 67 un 1006 30 98, un ar ko Komisija par Indica rīsu importu atjaunoja kopējā muitas tarifa nodokļus uz vienu gadu un pēc tam ieviesa piemērojamās nodokļa likmes pakāpenisku samazināšanu uz diviem gadiem (“apstrīdētā regula”).

(2)

Kambodžas Karaliste un Kambodžas Rīsu federācija apstrīdēja apstrīdēto regulu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā (“Vispārējā tiesa”).

(3)

Vispārējā tiesa ar 2022. gada 9. novembra spriedumu lietā T-246/19 Kambodžas Karaliste un Cambodia Rice Federation/Komisija (“spriedums”) atcēla Īstenošanas regulu (ES) 2019/67, ar ko nosaka aizsardzības pasākumus attiecībā uz Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu importu.

(4)

Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, patvaļīgi ierobežojot Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma izmeklēšanas apjomu, attiecinot to tikai uz tādu slīpētu vai daļēji slīpētu Indica rīsu slīpētavām, kuri apstrādāti, izmantojot Eiropas Savienībā audzētus vai novāktus nelobītos rīsus. Savienības ražotāju kļūdainā definīcija ir izraisījusi kļūdu arī nopietnu grūtību pastāvēšanas analīzē, jo Komisija daļu Savienības ražotāju ir izslēgusi no kaitējuma novērtējuma.

(5)

Vispārējā tiesa arī konstatēja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamus pierādījumus attiecībā uz cenu samazinājuma analīzes kontekstā izdarītajām korekcijām.

(6)

Visbeidzot, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību un pienākumu izpaust būtiskos faktus un apsvērumus vai informāciju, kas ir to pamatā. Proti, Komisija nav izpaudusi informāciju par datiem, kas ir patēriņa un kaitējuma rādītāju pamatā, un par cenu samazinājuma analīzi un korekcijām, kas izdarītas pēc ieinteresēto personu piezīmēm par vispārējās informācijas izpaušanas dokumentu.

(7)

LESD 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Savienības Tiesas spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts tādu administratīvu procedūru kontekstā kā vispārējas aizsardzības izmeklēšanas, kuras notiek uz VPS regulas pamata, Savienības Tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (3).

(8)

Saskaņā ar judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (4). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru pabeidz administratīvu procedūru, ne vienmēr ietekmē tādas sagatavošanās darbības kā šajā gadījumā aizsardzības procedūras sākšana. Situācijā, kad, piemēram, tiek atcelta regula, ar ko uz VPS regulas pamata tiek noteikti aizsardzības pasākumi un ar ko Eiropas Komisija uz trim gadiem atjaunoja kopējā muitas tarifa nodokļus importam, tas nozīmē, ka pēc atcelšanas aizsardzības procedūra vēl nav pabeigta, tāpēc ka akts, ar ko pabeidz aizsardzības procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (5), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā.

(9)

Šajā lietā Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu, pamatojoties uz 4.–6. apsvērumā minētajiem iemesliem.

(10)

Pēc sprieduma pasludināšanas Komisija 2023. gada 19. janvārī ar paziņojumu (“atsākšanas paziņojums”) (6) nolēma atsākt izmeklēšanu un atsākt to tajā posmā, kurā noticis pārkāpums.

(11)

Kā paskaidrots atsākšanas paziņojumā, sākotnējās izmeklēšanas atsākšanas nolūks bija pilnībā novērst Vispārējās tiesas konstatētās kļūdas un izvērtēt, vai Vispārējās tiesas precizētā noteikumu piemērošana pamato pasākumu atkārtotu noteikšanu, kā rezultātā tiktu atjaunoti kopējā muitas tarifa nodokļi tādu Kambodžas izcelsmes Indica rīsu importam, kurus klasificē ar KN kodiem 1006 30 27, 1006 30 48, 1006 30 67 un 1006 30 98, un kam sekotu piemērojamās nodokļa likmes pakāpeniska samazināšana, uz sākotnējo periodu – trim gadiem, proti, no 2019. gada 18. janvāra līdz 2022. gada 18. janvārim.

(12)

Vienlaikus ar paziņojuma par procedūras atsākšanu publicēšanu Komisija saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/132 (7) uzdeva valstu muitas dienestiem, pirms tie lemj par atmaksas pieprasījumiem attiecībā uz Vispārējās tiesas atceltajiem maksājumiem, sagaidīt atkārtotās pārbaudes iznākumu un neapmierināt atcelto maksājumu pieprasījumus līdz brīdim, kad atkārtotās pārbaudes iznākums būs publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(13)

Pēc atsākšanas Komisija attiecīgi informēja ieinteresētās personas.

(14)

Komisija saņēma piezīmes no vienas ieinteresētās personas (8).

(15)

Coceral atzinīgi novērtēja izmeklēšanas atsākšanu attiecībā uz Kambodžas izcelsmes Indica rīsu importu. Vienlaikus Coceral atkārtoti minēja sākotnējā izmeklēšanā, pēc kuras tika pieņemta apstrīdētā regula, paustos argumentus un vēl piebilda, ka apstrīdētā regula nesniedzot pilnīgu pārskatu par rīsu tirdzniecības tirgu.

(16)

Komisija norādīja, ka daži Coceral apgalvojumi attiecas uz novecojušu analīzi apstrīdētajā regulā un vairs nav aktuāli, vai arī Komisija tos jau bija ņēmusi vērā apstrīdētajā regulā. Apstrīdētās regulas konstatējumi, kuri netika apstrīdēti vai kuru apstrīdēšanu Vispārējā tiesa noraidīja vai neizskatīja un uz kuriem neattiecas spriedumā konstatētās kļūdas, paliek pilnībā spēkā (9).

(17)

Komisija 2023. gada 20. decembrī informēja visas ieinteresētās personas par iepriekš minētajiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā gatavojas ierosināt atkārtoti noteikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsiem uz laikposmu no 2019. gada 18. janvāra līdz 2022. gada 18. janvārim.

(18)

Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar izpausto galīgo informāciju. Piezīmes saistībā ar izpausto galīgo informāciju tika saņemtas no Kambodžas Rīsu federācijas (“CRF”).

(19)

Pēc tam, 2024. gada 11. janvārī, CRF tika sniegts papildu skaidrojums par to, kā tika aprēķināts kopējais pārdošanas apjoms Savienībā. CRF vairs neiesniedza citas papildu piezīmes par šo skaidrojumu.

(20)

CRF iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā šajā regulā.

(21)

Vispārējā tiesa konstatēja (10), ka slīpētiem vai daļēji slīpētiem Indica rīsiem no nelobītiem rīsiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir importēti Savienībā vai ražoti Savienībā, ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības. Abus izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem, apstrādā vieni un tie paši operatori, izplata pa līdzīgiem kanāliem, un abi konkurē savā starpā. Turklāt patērētāji parasti Savienības ražojumus neatšķir no importētajiem, un tas apstiprina Savienībā ražoto un importēto rīsu līdzvērtīgumu. Šo rīsu šķirņu savstarpējā aizstājamība, ko atzinušas slīpētavas, uzsver šo rīsu līdzību neatkarīgi no izcelsmes. Tāpēc Vispārējā tiesa uzskata, ka neatkarīgi no to izejvielu izcelsmes, kuras izmantotas to apstrādē, Savienībā ražotie slīpētie vai daļēji slīpētie Indica rīsi ir jākvalificē kā līdzīgs produkts Kambodžas izcelsmes slīpētajiem vai daļēji slīpētajiem Indica rīsiem vai kā produkts, kas ar tiem tieši konkurē.

(22)

Tādējādi, ņemot vērā minēto konstatējumu, Komisija nolēma, ka Savienībā ražotie slīpētie vai daļēji slīpētie Indica rīsi ir līdzīgs vai tieši konkurējošs ražojums ar attiecīgo ražojumu neatkarīgi no to izejvielu izcelsmes, kuras izmantotas to apstrādē.

(23)

Saskaņā ar spriedumu Komisija apstiprināja, ka gan Savienībā ražotajiem, gan importētajiem Indica slīpētajiem vai daļēji slīpētajiem rīsiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Tiem ir vienāds izmantojums, un tie tiek pārdoti līdzīgos vai identiskos tirdzniecības kanālos vienai un tai pašai pircēju (klientu) kategorijai. Šie klienti ir vai nu mazumtirgotāji, vai pārstrādātāji Savienībā. Attiecīgo ražojumu un līdzīgu un tieši konkurējošu ražojumu kopā sauc par attiecīgo produktu.

(24)

Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, patvaļīgi ierobežojot Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma izmeklēšanas apjomu, attiecinot to tikai uz tādu slīpētu vai daļēji slīpētu Indica rīsu slīpētavām, kuri apstrādāti, izmantojot Eiropas Savienībā audzētus vai novāktus nelobītos rīsus (11).

(25)

Tāpēc atkārtotajā novērtējumā un ņemot vērā Vispārējās tiesas konstatējumus, Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozari veido visas Savienības rīsu slīpētavas, kas ražo Indica rīsus, neatkarīgi no to izejvielu izcelsmes, kuras izmantotas to apstrādē.

(26)

Īsāk sakot, šajā izmeklēšanā Komisija definēja Savienības ražošanas nozari kā Savienības slīpētavas, kas slīpē vai apstrādā Indica nelobītus vai lobītus rīsus.

(27)

Komisija, ņemot vērā mainīto Savienības ražošanas nozares definīciju, kā tā paskaidrota 25. apsvērumā, un lai iegūtu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu padziļināta Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un/vai finanšu stāvokļa atkārtota novērtējuma veikšanai, sāka jaunu Savienības ražotāju (“rīsu slīpētavas”) atlasi.

(28)

Komisija tieši vai netieši (ar rīsu slīpētavu apvienību starpniecību) uzaicināja visas zināmās Savienības rīsu slīpētavas piedalīties atlasē, ieskaitot rīsu slīpētavas, kuras apstrīdētajā regulā netika iekļautas izlasē tādēļ, ka apstrādāja tikai importētus nelobītus vai lobītus trešo valstu izcelsmes rīsus.

(29)

Noteiktajā termiņā neviens jauns Savienības ražotājs atlasē nepieteicās. Tāpēc Komisija apstiprināja sākotnējo izlasi, kurā ietilpa šādi uzņēmumi: Herba Riceamills, S.L. Ebro Foods; Riso Scotti SPA; Riso Viazzo un Riso Ticino. Neviena no ieinteresētajām persona neiesniedza piezīmes par paziņojumu, ar ko apstiprināja izlasi (12). 2017. gadā četri ražotāji Savienībā, kuri pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, saražoja aptuveni 165 000 tonnu slīpētu un daļēji slīpētu Indica rīsu, kas atbilst 17,5 % no kopējā aplēstā Indica rīsu ražošanas apjoma Savienībā (aptuveni 944 000 tonnas). Attiecīgi Komisija šo izlasi uzskatīja par reprezentatīvu.

(30)

Lai savāktu trūkstošos datus par trešo valstu izcelsmes izejvielām (nelobītiem vai lobītiem rīsiem), Komisija izlasē iekļautajām rīsu slīpētavām nosūtīja pārskatītu anketu. Daži rīsu slīpētāji atbildē iesniedza jaunu anketu, savukārt citi apstiprināja iepriekš sākotnējā izmeklēšanā sniegto informāciju.

(31)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRF apgalvoja, ka Komisija neesot pienācīgi īstenojusi Vispārējās tiesas spriedumu attiecībā uz Savienības ražotāju reprezentatīvas izlases izveidi, jo īpaši, ka tā neesot pietiekami centusies sazināties ar Savienības ražotājiem. Tāpēc, kā apgalvoja CRF, Komisijas veiktais Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un/vai finanšu stāvokļa novērtējums, ciktāl tas attiecas uz mikroekonomiskajiem datiem un konstatējumiem par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, joprojām esot kļūdains.

(32)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Saskaņā ar Vispārējās tiesas nolēmumu Savienības ražošanas nozari veido visas Savienības Indica rīsu slīpētavas neatkarīgi no to izejvielu izcelsmes, kuras izmantotas to apstrādē. Paziņojumā par procedūras atsākšanu Komisija skaidri norādīja, ka sākotnējā izmeklēšana atsākās tajā posmā, kurā noticis pārkāpums, un aicināja visas ieinteresētās personas pieteikties, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pamatojošus pierādījumus par jautājumiem, kas saistīti ar izmeklēšanas atsākšanu.

(33)

Pēc procedūras atsākšanas Komisija 2023. gada 15. februārī aicināja sākotnējā izmeklēšanā izlasē iekļautās rīsu slīpētavas pārskatīt atbildes uz anketas jautājumiem un iesniegt attiecīgos datus par attiecīgā ražojuma ražošanu neatkarīgi no tā, vai izmantotie Indica rīsi ir importēti, vai audzēti ES (t23.000906). Komisija norādīja, ka atsākšanas dēļ iepriekš iesniegtā anketa bija jāatjaunina, lai ņemtu vērā “Indica rīsus, kuru ražošanas izejviela ir rīsi, neatkarīgi no tā, vai izmantotie Indica rīsi ir importēti, vai audzēti ES”.

(34)

Turklāt Komisija mēģināja sazināties ar visām zināmajām un nezināmajām rīsu slīpētavām, kas ražošanā par izejvielu izmanto Indica rīsus. Konkrētāk, Komisija tieši sazinājās ar zināmajām rīsu slīpētavām, kas atrodas Apvienotajā Karalistē un Vācijā (galvenokārt apstrādā importētus nelobītus/lobītus rīsus), Itālijas, Spānijas un Portugāles rīsu slīpētavu ražotāju apvienībām un Eiropas Rīsu izstrādājumu ražotāju federāciju un lūdza apvienības informēt savus biedrus par jaunās atlases rīkošanu, kurā tās aicinātas piedalīties. Jāatgādina, ka 2023. gada 17. februāra pavadvēstulē (t23.000887), kas nosūtīta potenciāli ieinteresētajām personām, bija minēts, ka Komisijas mērķis ir labot Vispārējās tiesas konstatēto kļūdu (izmeklēšanas tvēruma attiecināšanu tikai uz tādu slīpētu vai daļēji slīpētu Indica rīsu slīpētavām, kuri apstrādāti, izmantojot Eiropas Savienībā audzētus vai novāktus nelobītos rīsus) un tādējādi paplašināt Savienības ražotāju izlasi, nevis tikai aizstāt izlasē iekļautos uzņēmumus, kas jau bija atlasīti sākotnējā izmeklēšanā.

(35)

Ņemot vērā visas iepriekš aprakstītās Komisijas darbības, Komisija noraidīja CRF apgalvojumu, ka tā neesot pietiekami centusies sazināties ar Savienības rīsu slīpētavām.

(36)

CRF arī apgalvoja, ka uzņēmumiem vairs neesot ticamas uzskaites, jo īpaši par Komisijas pieprasītajiem konkrētajiem datiem, kas ļautu precīzi atbildēt uz anketas jautājumiem, un ka tāpēc esošajā izlasē iekļauto Savienības ražotāju atjauninātos datus diez vai varot uzskatīt par ticamiem.

(37)

Komisija šo apgalvojumu atzina par nepamatotu un noraidīja. Neviens no Savienības ražotājiem neminēja grūtības sniegt papildu datus laika dēļ, kas no lūguma brīža pagājis kopš perioda, uz kuru attiecas anketa. Turklāt, kā redzams no nekonfidenciālajiem lietas materiāliem, izlasē iekļautās rīsu slīpētavas vajadzības gadījumā varēja atkārtoti iesniegt pārskatītu anketu, t. sk. datus par apjomiem, kas saražoti no importētiem lobītiem un nelobītiem rīsiem.

(38)

CRF apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare neesot sadarbojusies, jo sadarbojās tikai 17,5 % no Savienības ražošanas nozares, un ka Komisijai būtu jāizdara attiecīgi secinājumi un jāizbeidz izmeklēšana.

(39)

Atbildot uz šo apgalvojumu, Komisija norādīja, ka sadrumstalotās ražošanas nozares kontekstā tā uzskatījusi, ka izlase, kas sastāv no 17,5 % no attiecīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā, ir uzskatāma par pietiekami reprezentatīvu, lai izdarītu secinājumus par Savienības ražošanas nozares mikrofinanšu rādītājiem. Arī VPS regulā vai Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1083/2013 (13) nav paredzēti procedūras noteikumi, kas noteiktu konkrētu izlases reprezentativitātes līmeni. Turklāt trīs no četrām izlasē iekļautajām rīsu slīpētavām apstrādāja nelobītus/lobītus rīsus, kuru izcelsme ir ārpus ES. Ražošanas apjoms rīsiem, kuru izcelsme ir ārpus ES, laika gaitā palielinājās ar augstāko kāpumu 40 % no kopējās izlases. Tādējādi Komisija apgalvojumu noraidīja.

(40)

CRF apgalvoja, ka secība, kādā Komisija izlases veidošanas procesā sazinājusies ar ieinteresētajām personām, padarījusi atlasi neobjektīvu attiecībā pret uzņēmumiem, kuri jau bijuši iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē, un tādējādi jaunā atlase neesot uzskatāma par derīgu.

(41)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Pirmkārt, paziņojumā par procedūras atsākšanu visas ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli un sniegt informāciju Komisijai. Otrkārt, vēstuļu nosūtīšanas secība nebija būtiska attiecībā uz lēmumu par Savienības ražotāju atlasi. To vēl vairāk apstiprina fakts, ka nosūtītās vēstules bija standarta vēstules, kurās ieinteresētās personas tika aicinātas sadarboties un iesniegt datus. Treškārt, lēmums par Savienības ražotāju atlasi tika pieņemts 2023. gada 8. martā, labu laiku pēc sazināšanās ar potenciālajiem Savienības ražotājiem un to apvienībām ar lūgumu sadarboties. Tādējādi lēmums par atlasi tika pieņemts pēc tam, kad visas potenciāli ieinteresētās personas bija informētas par procedūras atsākšanu un tām tika dota iespēja darīt zināmu savu nodomu sadarboties izmeklēšanā.

(42)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja CRF apgalvojumus par Savienības Indica rīsu slīpētavu izlasi.

(43)

Saskaņā ar VPS regulas 23. pantu nopietnu grūtību pastāvēšana būtu jānosaka, ja Savienības ražotāju ekonomiskais un/vai finanšu stāvoklis pasliktinās. Pārbaudē par to, vai stāvoklis pasliktinās, Komisija ņem vērā inter alia VPS regulas 23. pantā minētos faktorus, ja šāda informācija ir pieejama. Attiecīgi Komisija pārbaudīja faktorus, kas bija būtiski, lai noteiktu, vai rīsu slīpētavas pieredzējušas nopietnas grūtības.

(44)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, izmantojot datus, kas iegūti no dalībvalstīm, un importa statistiku, kura pieejama Eurostat. Atzīstot Savienības ražošanas nozares lielo sadrumstalotību un to, ka nav apkopotu ES mēroga datu par slīpētu rīsu patēriņu, Komisija izvēlējās izmantot “bilances metodiku” (14). Šo metodiku vairākus gadus izmanto Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, lai aplēstu patēriņu Savienībā ne tikai rīsiem, bet arī visiem graudaugiem un eļļas augiem.

(45)

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju attiecīgā produkta patēriņš Savienībā, izteikts slīpētu rīsu ekvivalentā, kas aplēsts izmeklēšanas periodā Eiropas Savienībai (ES-28) (15), attīstījās šādi.

1. tabula

Patēriņš (tonnās)

(46)

Attiecīgā produkta patēriņš Savienībā izmeklēšanas periodā nedaudz svārstījās. Patēriņš augstāko kāpumu sasniedza 2015. tirdzniecības gadā (MY2015), kad tas bija par 8 % lielāks nekā perioda sākumā. Laikā no MY2015 līdz MY2016 patēriņš samazinājās par 4 %. Neskatoties uz šīm svārstībām, patēriņš izmeklēšanas periodā kopumā palielinājās par 4 %.

(47)

Komisija izmeklēja, vai attiecīgo ražojumu importē tādā apjomā un/vai par tādām cenām, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem Savienībā rada vai draud radīt nopietnas grūtības. Šajā sakarā Komisija analizēja attiecīgā ražojuma importu izmeklēšanas periodā (16). Nākamajā tabulā parādīta importa dinamika.

2. tabula

Importa apjoms un ražošanas apjoms Savienībā (tonnās)

(48)

Importa apjoms no Kambodžas izmeklēšanas periodā palielinājās no aptuveni 164 000 tonnām līdz aptuveni 254 000 tonnām. Tas ievērojami palielinājās līdz MY2015 un pēc tam nedaudz samazinājās, kas sakrita ar patēriņa samazināšanos MY2016. Neskatoties uz samazinājumu, importa apjoms no Kambodžas aizvien bija par 55 % augstāks nekā MY2012.

(49)

Arī importa apjoms no Mjanmas/Birmas izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās no aptuveni 2 000 tonnām līdz aptuveni 63 000 tonnām. Tomēr salīdzinājumā ar Kambodžu tas saglabājās zemākā līmenī. MY2013 un MY2014 tas ievērojami pieauga, pēc tam MY2015 nedaudz samazinājās un tikai MY2016 atkal pieauga, kas salīdzinājumā ar perioda sākumu bija vērā ņemams pieaugums par trīsdesmit reizēm.

(50)

Importa no Kambodžas daļa aplēstajā Savienības ražošanas apjomā palielinājās par 12 procentpunktiem no 15 % MY2012 līdz 27 % MY2016. Importa no Mjanmas/Birmas daļa aplēstajā Savienības ražošanas apjomā pieauga no gandrīz nulles MY2012 līdz 7 % MY2016. Pieauguma tendence abās valstīs bija vērojama laikā, kad aplēstais Savienības ražošanas apjoms ievērojami samazinājās par 15 %. Importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas tirgus daļa palielinājās no 15 % MY2012 līdz 34 % MY2016, savukārt aplēstais Savienības ražošanas apjoms ievērojami samazinājās.

(51)

Attiecīgā ražojuma imports salīdzinājumā ar kopējo attiecīgā produkta importu Savienībā attīstījās šādi.

3. tabula

Importa apjoms un importa daļa (tonnās)

(52)

Attiecīgā ražojuma importa no Kambodžas tirgus daļa izmeklēšanas periodā palielinājās par 5 % no 38 % līdz 40 % ar augstāko kāpumu 47 % MY2015.

(53)

Attiecīgā ražojuma importa no Mjanmas/Birmas tirgus daļa izmeklēšanas periodā palielinājās 20 reizes no 0,5 % līdz 10 % MY2016.

(54)

Kambodžas un Mjanmas/Birmas importa tirgus daļa, izteikta procentos no kopējā Savienības patēriņa (sk. 45. apsvērumu), attīstījās šādi.

4. tabula

Tirgus daļa

(55)

Kambodžas tirgus daļa palielinājās no 10,9 % līdz 16,2 %, savukārt Mjanmas/Birmas tirgus daļa palielinājās no 0,1 % līdz 4 %. kopējā tirgus daļa izmeklēšanas periodā gandrīz divkāršojās, palielinoties no 11 % līdz 20,2 %, un izmeklēšanas perioda beigās nemainīgi bija liela.

(56)

No Kambodžas un Mjanmas/Birmas importētā ražojuma vidējās cenas (CIF cena uz ES robežas) dinamika liecina par šādām tendencēm.

5. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

(57)

Kambodžas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa cena izmeklēšanas periodā samazinājās par 6 %, savukārt Mjanmas/Birmas izcelsmes ražojuma importa cena tajā pašā periodā samazinājās par 3 %. Importa cenas no Mjanmas/Birmas nemainīgi bija zemākas nekā Kambodžas cenas. Kopējā vidējā svērtā importa cena izmeklēšanas periodā samazinājās par 11 %.

(58)

Attiecīgā ražojuma importa cena izmeklēšanas periodā bija zemāka nekā līdzīga un tieši konkurējoša ražojuma pārdošanas cena Savienībā. Atšķirība starp Kambodžas importa cenu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu palielinājās no 17 % MY2012 līdz 30 % MY2016, savukārt atšķirība starp Mjanmas/Birmas importa cenu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu palielinājās no 41 % MY2012 līdz 49 % MY2016. Tā kā kopumā patērētāji neatšķir dažādas izcelsmes Indica rīsus, cenu atšķirība starp Kambodžas un Mjanmas/Birmas cenām un Savienības rīsu slīpētavu cenām (sk. 98. apsvērumu) ir pietiekami ievērojama, lai Kambodžas un Mjanmas/Birmas imports izdarītu spiedienu uz Savienības cenām.

(59)

Visbeidzot, imports no Kambodžas izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās gan absolūtā izteiksmē (55 %, sk. 47. apsvērumu), gan tirgus daļas (+ 5,3 procentpunkti) ziņā (no 10,9 % līdz 16,2 %, sk. 54. apsvērumu). Lai gan importa apjoms (sk. 51. apsvērumu) MY2016 samazinājās salīdzinājumā ar MY2015 (no 298 717 tonnām līdz 253 867 tonnām), tas aizvien bija ievērojami lielāks nekā importa apjoms izmeklēšanas perioda sākumā (163 786 tonnas). Turklāt attiecīgā ražojuma importa cena izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās no 588,4 līdz 552,2 EUR/t (sk. 5. tabulu 56. apsvērumā). Šī importa cena bija zemāka gan par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu, gan tās ražošanas izmaksām visā attiecīgajā periodā (sk. 78. apsvērumu). Tādējādi lielu apjomu un cenu ziņā Kambodžas izcelsmes Indica rīsu imports izmeklēšanas periodā izdarīja spiedienu uz Savienības rīsu slīpētavu ekonomiskajiem rādītājiem.

(60)

Imports no Mjanmas/Birmas izmeklēšanas periodā eksponenciāli pieauga gan absolūtā izteiksmē (3 027 %, sk. 47. apsvērumu), gan tirgus daļas (+ 3,9 procentpunkti) ziņā (no 0,1 % līdz 4,0 %, sk. 54. apsvērumu). Lai gan importa apjoms (51. apsvērums) MY2015 nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar MY2014 (no 52 689 tonnām līdz 35 958 tonnām), MY2016 tas atkal palielinājās līdz 62 808 t, t. i., bija 30 reižu lielāks nekā importa apjoms izmeklēšanas perioda sākumā (2 075 tonnas). Turklāt attiecīgā ražojuma importa cena izmeklēšanas periodā samazinājās no 428,8 līdz 413,9 EUR/t (sk. 5. tabulu 56. apsvērumā). Arī Mjanmas/Birmas importa cena bija ievērojami zemāka gan par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu, gan tās ražošanas izmaksām visā attiecīgajā periodā (sk. 78. apsvērumu), pat zemāka nekā Kambodžas importa cena. Lai gan Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu importa apjoms nebija liels, ņemot vērā straujo pieaugumu, arī tas izmeklēšanas periodā izdarīja spiedienu uz Savienības rīsu slīpētavu ekonomiskajiem rādītājiem.

(61)

Analīze ir tāda pati, ja Mjanmas/Birmas un Kambodžas importa ietekmi skata kopā. Gan apjomu, gan cenu ziņā Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu imports izmeklēšanas periodā izdarīja spiedienu uz Savienības rīsu slīpētavu ekonomiskajiem rādītājiem.

(62)

Daži faktori, t. sk. tirgus daļa, ražošanas apjoms, imports un importa cenas, tika ņemti no statistikas datiem par makroekonomiku, savukārt citi (piem., izlasē iekļauto rīsu slīpētavu ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums, pārdošanas cenas, ražošanas izmaksas, rentabilitāte, nodarbinātība un krājumi) – no izlasē iekļauto Savienības ražotāju iesniegtajām anketas atbildēm.

(63)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa izmeklēšanas periodā attīstījās šādi.

6. tabula

Patēriņš Savienībā un tirgus daļa

(64)

Lai gan laikposmā no MY2012 līdz MY2016 patēriņš Savienībā pieauga par 4 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ievērojami samazinājās no 71,4 % līdz 59,6 % (–17 %). Tāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēja pilnībā izmantot Savienības patēriņa pieauguma priekšrocības līdz MY2015 un tās tirgus daļa MY2016 turpināja samazināties.

(65)

Aplēstais ražošanas apjoms Savienībā attīstījās šādi.

7. tabula

Ražošanas apjoms (slīpētu rīsu ekvivalentā, tonnās)

(66)

Aplēstais ražošanas apjoms Savienībā izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās: par 15 % relatīvā izteiksmē un par 167 501 tonnu absolūtā izteiksmē, t. i., no 1 111 772 tonnām līdz 944 271 tonnai.

(67)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRF apgalvoja, ka ražošanas datos neesot ņemti vērā nelobītu un lobītu rīsu krājumi, un neesot arī ņemti vērā citi nelobītu vai lobītu rīsu izmantošanas veidi, un tādēļ CRF apšaubīja ražošanas datu ticamību.

(68)

Komisija tiešām Savienības ražošanas apjoma aplēsē neņēma vērā krājumus, kā redzams 7. tabulā. Tomēr šīs aplēses mērķis nebija noteikt precīzu ražošanas apjomu, bet gan parādīt attīstību. Negatīvo tendenci, kas redzama 7. tabulā, apstiprina arī izlasē iekļautā Savienības ražotāja paziņotās ražošanas apjoma izmaiņas, kā parādīts 8. tabulā. Komisija savā aplēsē pieņēma, ka visa attiecīgajā tirdzniecības gadā novāktā raža tika slīpēta tajā pašā gadā, un šajā teorētiskajā aprēķinā gan izejvielu sākuma, gan beigu krājumi ir izslēgti no vienādojuma. Komisija uzskata, ka metodika, kas izmantota, lai aplēstu kopējo ražošanas apjomu Savienībā, ir piemērota un ka neliela daudzuma neapstrādātās izejvielas krājumu pieskaitīšana vai atņemšana tirdzniecības gadā nebūtu mainījusi ražošanas attīstību attiecīgajā periodā.

(69)

Attiecībā uz citādi izmantojamu nelobītu rīsu iespējamo atskaitīšanu no aplēstā ražošanas apjoma Komisijai nebija zināmi citi iespējami nelobītu vai lobītu rīsu izmantošanas veidi papildus sēklām, ko tā atskaitīja savā aprēķinā. Turklāt CRF nespēja pamatot apgalvojumu par citiem iespējamiem izmantošanas veidiem vai par to, ka Komisijas izmantotie dati nebūtu pareizi. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(70)

Samazinājās arī izlasē iekļauto Savienības ražotāju attiecīgā ražojuma ražošanas jauda. Izmeklēšanas periodā tā samazinājās par 10 %.

8. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(71)

Jaudas izmantojums attiecīgajam ražojumam samazinājās no 60,3 % līdz 54,3 %.

(72)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenis attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

9. tabula

Krājumi (tonnās)

(73)

Lai gan krājumu līmenis perioda beigās svārstījās, izmeklēšanas periodā tas palielinājās par 62 % no 12 378 tonnām līdz 20 002 tonnām. Savienības ražošanas nozare nespēja samazināt krājumu apjomu perioda beigās, neskatoties uz augošo pieprasījumu (sk. 45. apsvērumu), importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas konkurējošo zemo cenu dēļ. Arī krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, izmeklēšanas periodā palielinājās par 80 %.

(74)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

10. tabula

Pārdošanas apjoms (tonnās)

(75)

Pārdošanas apjoms Savienībā nesaistītiem Savienības ražotāju klientiem samazinājās par 13 %. Visas ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms Savienībā nedaudz atšķiras, tomēr beigās rezultāts ir tāds pats (proti, samazinājums par 13 %).

(76)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRF apgalvoja, ka Komisija neesot paskaidrojusi, kā tā aprēķinājusi Savienības ražotāju kopējo pārdošanas apjomu, un neesot izpaudusi primāros datus.

(77)

Komisija atbildēja uz šo apgalvojumu 2024. gada 11. janvāra e-pasta vēstulē CRF, kurā apstiprināja, ka visi dati, ko Komisija izmantojusi par pamatu makroekonomisko rādītāju noteikšanai, visām ieinteresētajām personām jau darīti pieejami 2023. gada 30. oktobrī atklātajos lietas materiālos (t23.005068) un pēc dažām piezīmēm otrajā versijā 2023. gada 20. decembrī (t23.006965). Pamatojoties uz datiem, kas iekļauti abos iepriekš minētajos lietas materiālos, Komisija aprēķināja pārdošanas apjomu Savienībā, no kopējā patēriņa Savienībā atņemot importa apjomu no trešām valstīm.

(78)

Izlasē iekļauto rīsu slīpētavu vidējā svērtā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā, to ražošanas izmaksas un rentabilitāte attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

11. tabula

Pārdošanas cena, ražošanas izmaksas un rentabilitāte

(79)

Izlasē iekļauto rīsu slīpētavu ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās: par 6 % MY2015 un par 13 % MY2016.

(80)

Izlasē iekļauto rīsu slīpētavu vienības cenas izmeklēšanas periodā palielinājās par 11 %. Vienlaikus ražošanas izmaksas tajā pašā periodā palielinājās par 13 %. Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam un tādējādi līdz izmeklēšanas perioda beigām sāka ciest zaudējumus.

(81)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte svārstījās, sākot no rentabilitātes sliekšņa MY2012, tad palielinoties, līdz sasniedza augstāko kāpumu 5,6 % apmērā MY2014 un sāka samazināties, MY2016 sasniedzot – 1,2 % (sk. 78. apsvērumu). Šo tendenci var izskaidrot ar to, ka Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt cenas, lai pietiekami segtu izmaksu pieaugumu, kā redzams iepriekšējā tabulā.

(82)

Nodarbinātība izmeklēšanas periodā attīstījās šādi.

12. tabula

Nodarbinātība

(83)

Kopējais darbinieku skaits izmeklēšanas periodā samazinājās par 30 %.

(84)

Komisijai nav pierādījumu par izmeklēšanas periodā notikušiem bankrotiem attiecībā uz Savienības ražotājiem.

(85)

Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās gan ekonomiskā, gan finansiālā ziņā.

(86)

Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa kopējā 4 % pieauguma un zaudēja 17 % tirgus daļas. Vienlaikus tirgus daļa palielinājās attiecīgi par 5,3 % importam no Kambodžas un par 3,9 % importam no Mjanmas/Birmas. Absolūtā izteiksmē Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 71,4 % MY2012 līdz 59,6 % MY2016. Gan ražošanas apjoms, gan arī pārdošanas apjomi, jaudas izmantojums un nodarbinātība samazinājās. Turklāt, ņemot vērā spiedienu, ko izdarīja Indica rīsu imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas par cenām, kas ir pat zemākas Savienības rīsu slīpētavu ražošanas izmaksām, palielinājās krājumi.

(87)

Ražošanas apjoms Savienībā samazinājās par 15 %. Tāpēc ekonomiskās grūtības galvenokārt izpaudās kā pārdošanas apjoma samazināšanās un Kambodžas un Mjanmas/Birmas importa izdarītais cenu spiediens. Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas palielinājās straujāk nekā pārdošanas cenas. MY2016 Savienības rīsu slīpētavas cieta zaudējumus, jo no Kambodžas un Mjanmas/Birmas bija ievērojams importa apjoms par zemām cenām. Lai konkurētu tirgū, Savienības rīsu slīpētavām bija jāpārdod zem ražošanas izmaksām.

(88)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais un finanšu stāvoklis ir pasliktinājies VPS regulas 23. panta nozīmē.

(89)

Pēc informācijas izpaušanas CRF iesniedza piezīmes, kurās pauda bažas par dažu faktoru uzticamību, jo īpaši attiecībā uz tirgus daļu, kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, pārdošanas cenām un rentabilitāti, jo jaunie dati, kas savākti atsāktās izmeklēšanas vajadzībām, atšķīrās vai uzrādīja citu tendenci nekā ekonomiskie faktori apstrīdētajā regulā.

(90)

Komisija uzskatīja šos salīdzinājumus par nebūtiskiem un tādējādi noraidīja šīs piezīmes, jo, kā paskaidrots 8. apsvērumā, Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu. Turklāt, tā kā attiecīgā ražojuma un tādējādi Savienības ražošanas nozares definīcija abās izmeklēšanās atšķīrās, atšķiras arī dažādu ekonomisko faktoru noteikšanai izmantotie dati, kas tādēļ kļuva nesalīdzināmi. Katrā ziņā attiecīgā atsāktās izmeklēšanas juridiskā pārbaude paredzēja nevis noteikt Savienības Indica rīsu slīpētavu ekonomisko stāvokli salīdzinājumā ar sākotnējā regulā minētajām Savienības rīsu slīpētavām, bet gan noteikt, vai Savienības ražotājiem, kas definēti 26. apsvērumā, pastāvējušas ekonomiskas grūtības.

(91)

Konstatējusi, ka Savienības rīsu slīpētavu ekonomiskais un finanšu stāvoklis ir pasliktinājies VPS regulas 23. panta nozīmē, Komisija pārbaudīja, vai pastāv cēloņsakarība starp attiecīgā ražojuma importu, no vienas puses, un Savienības rīsu slīpētavu nopietnajām grūtībām, no otras puses. Komisija analizēja arī, vai nopietnās grūtības nav skaidrojamas ar faktoriem, kas nav imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas.

(92)

Nākamajā tabulā un diagrammās skaidri redzama laika sakritība starp izmaiņām importā no Kambodžas un Savienības ražošanas nozares stāvokli, par ko liecina būtiskas tirgus daļas zaudēšana, kas Savienības rīsu slīpētavām radīja nopietnas grūtības.

13.a tabula

Tirgus daļa

1.a diagramma

Tirgus daļas izmaiņas (procentos)

2.a diagramma

Tirgus daļas izmaiņas (tonnās)

(93)

Importa apjoms no Kambodžas izmeklēšanas periodā palielinājās par vairāk nekā 90 000 tonnām. Šis importa pieaugums no Kambodžas ievērojami pārsniedza patēriņa pieaugumu Savienības tirgū (kas bija ierobežots līdz 62 000 tonnām, kas atbilst +4 % pieaugumam) un neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas apjomu atbilstoši patēriņa pieaugumam.

(94)

Arī nākamajā tabulā un diagrammās skaidri redzama laika sakritība starp izmaiņām importā no Mjanmas/Birmas un Savienības ražošanas nozares stāvokli, par ko atkal liecina būtiskas tirgus daļas zaudēšana, kas Savienības rīsu slīpētavām radīja nopietnas grūtības.

13.b tabula

Tirgus daļa

1.b diagramma

Tirgus daļas izmaiņas (procentos)

2.b diagramma

Tirgus daļas izmaiņas (tonnās)

(95)

Importa apjoms no Mjanmas/Birmas izmeklēšanas periodā palielinājās aptuveni par 60 000 tonnu. Šāds importa pieaugums no Mjanmas/Birmas gandrīz atbilda patēriņa pieaugumam Savienības tirgū (kas kopumā bija ierobežots līdz 62 000 tonnām, kas atbilst 4 % pieaugumam) un neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt apjomu atbilstoši patēriņa pieaugumam.

(96)

Kambodžas tirgus daļas pieaugums par 5,3 procentpunktiem un Mjanmas/Birmas tirgus daļas pieaugums par 3,9 procentpunktiem sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšanu par 11,8 procentpunktiem no 71,4 % MY2012 līdz 59,6 % MY2016. Tādējādi šis importa par zemām cenām tirgus daļas pieaugums notika uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(97)

Kā paskaidrots iepriekš 45. un 92.–96. apsvērumā, patēriņa līmeņa pieaugums izmeklēšanas perioda beigās sakrita ar vēl lielāku un būtisku attiecīgā ražojuma importa pieaugumu gan no Kambodžas, gan Mjanmas/Birmas. Šis importa par zemām cenām pieaugums, izmantojot patēriņa pieaugumu, piesātināja Savienības tirgu un samazināja Savienības rīsu slīpētavu tirgus daļu, kuras nevarēja konkurēt ar importa cenām, kas bija pat zemākas par ražošanas izmaksām.

(98)

Imports faktiski pieauga minēto zemo cenu dēļ. Attiecīgā ražojuma importa cena izmeklēšanas periodā pastāvīgi bija zemāka nekā līdzīgā un tieši konkurējošā ražojuma vidējā pārdošanas cena Savienībā. Turklāt arī vidējā importa cena bija ievērojami zemāka par Savienības rīsu slīpētavu vidējām ražošanas izmaksām visā izmeklēšanas periodā. Nākamajā tabulā detalizēti parādīta cenu atšķirība starp Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes importa cenu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu un ražošanas izmaksām.

14. tabula

Cenu un izmaksu salīdzinājums

(99)

Cenu atšķirība starp Kambodžas importa cenu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu palielinājās no 17 % MY2012 līdz 30 % MY2016, savukārt atšķirība starp Mjanmas/Birmas importa cenu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu palielinājās no 41 % MY2012 līdz 49 % MY2016. Minētais imports par zemām cenām no attiecīgajām valstīm izraisīja ievērojamu cenu pazemināšanos. Tāpēc Savienības rīsu slīpētavas nevarēja pietiekami palielināt pārdošanas cenu, lai segtu ražošanas izmaksas MY2016, kas palielināja spiedienu uz to finanšu rādītājiem un izmeklēšanas perioda beigās radīja tām zaudējumus.

(100)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pastāv cēloņsakarība starp importu no attiecīgajām valstīm un nopietnajām grūtībām, kas radušās Savienības ražošanas nozarei.

(101)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRF apgalvoja, ka Komisijas konstatējums par nopietnām grūtībām balstoties uz rīsu importa apjoma no Kambodžas un Mjanmas/Birmas un cenas ietekmes kumulatīvu novērtējumu.

(102)

Komisija uzskatīja, ka galīgajā informācijas izpaušanā tā ir pienācīgi pārbaudījusi rīsu importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas apjoma un cenu ietekmi gan atsevišķi, gan kumulatīvi. Tomēr skaidrības labad Komisija pārskatīja savu apņemšanos skaidri nošķirt un atdalīt Kambodžas importa ietekmi no Mjanmas/Birmas importa ietekmes. Šajā nolūkā Komisija 2024. gada 29. janvārī nosūtīja CRF papildu daļēji izpausto informāciju (“papildu daļēja informācijas izpaušana”), kas attiecās tikai uz Savienības ražošanas nozares nopietno grūtību novērtējuma rezultātu (regulas 3. sadaļa), un deva iespēju iesniegt piezīmes.

(103)

Pēc papildu daļējas galīgās informācijas izpaušanas CRF uzskatīja, ka Komisija, pirmkārt, neesot veikusi atsevišķu Kambodžas novērtējumu par Indica rīsu apjomu un cenu ietekmi uz Savienības tirgu un, otrkārt, Komisijai būtu bijis pilnībā jāizpauž otrais vispārējās informācijas izpaušanas dokuments, nevis tikai Savienības ražošanas nozares atkārtotās novērtēšanas rezultāts.

(104)

Attiecībā uz apgalvojumu par kumulatīvo novērtējumu Komisija noraidīja CRF apgalvojumu, pirmkārt, tādēļ, ka Komisija veica atsevišķu analīzi par Kambodžas importa apjoma un cenu ietekmi uz Savienības tirgu un atsevišķu analīzi par Mjanmas/Birmas importa apjoma un cenu ietekmi, otrkārt, CRF nepamatoja, kāpēc un cik lielā mērā Komisijas veiktā atsevišķā analīze nav bijusi pietiekama, ņemot vērā, ka visi atsevišķie rādītāji bija pieejami.

(105)

Attiecībā uz CRF apgalvojuma otro daļu, kas attiecas uz jaunu pilnīgu otro vispārējās informācijas izpaušanas dokumentu, Komisija, atbildot uz CRF piezīmi par to, ka Kambodžas un Mjanmas/Birmas imports netika analizēts atsevišķi, uzskatīja par lietderīgu otrā informācijas izpaušanā izpaust tikai to daļu, uz kuru attiecas CRF apgalvojums par kumulatīvo novērtējumu, skaidrības labad un lai vēl vairāk uzsvērtu atsevišķo analīzi par Kambodžu un Mjanmu/Birmu, ņemot vērā Savienības ražotāju ekonomiskā un/vai finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

(106)

Konkrētāk, Komisija secināja, ka importa apjoms no Kambodžas salīdzinājumā ar Mjanmu/Birmu bija lielāks, ieguva lielāku tirgus daļu, un cena bija zemāka nekā Savienības ražotāju ražotajiem slīpētajiem Indica rīsiem. Turklāt, lai gan Mjanmas/Birmas importa apjoms bija mazāks nekā Kambodžas importa apjoms, tas bija par vēl zemākām cenām nekā Kambodžas importam. Tādējādi ir skaidrs, ka abi importa avoti, kopā vai atsevišķi vērtēti, ir radījuši nopietnas grūtības Savienības ražotājiem.

(107)

CRF apgalvoja, ka Komisijai izpaustajā galīgajā informācijā būtu jāsniedz cenu samazinājuma analīze. Tāpēc CRF pieprasīja Komisijai papildu galīgās informācijas izpaušanu, kas ietvertu trūkstošo cenu samazinājuma analīzi.

(108)

Komisija atgādināja, ka VPS regulas 22. panta 1. punkts neprasa cenu samazinājuma analīzi un attiecas tikai uz importa “apjomu un/vai cenām”, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem Savienībā rada nopietnas grūtības.

(109)

Turklāt Vispārējā tiesa sprieduma 113. punktā skaidri atzina, ka VPS regulā nav paredzēts skaidrs pienākums veikt cenu samazinājuma analīzi, kā arī tajā nav paredzēta aprēķināšanas metode saistībā ar importa ietekmes noteikšanu. Vispārējā tiesa sprieduma 115. punktā secināja, ka pastāv vairākas analīzes metodes, kas ļauj izvērtēt, vai ir izpildīti VPS regulas 22. un 23. pantā paredzētie nosacījumi, un ka Komisijai ir zināma rīcības brīvība, izvēloties metodi, saskaņā ar kuru ir jāpārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti, izvēlē starp dažādām aprēķina metodēm.

(110)

Saskaņā ar iepriekš minēto Komisija šajā atsāktajā izmeklēšanā nolēma neveikt cenu samazinājuma analīzi, bet salīdzināt attiecīgā ražojuma un līdzīgu un tieši konkurējošu ražojumu cenu izmaiņas un Savienības ražotāju ražošanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka 14. tabulā veiktā cenu un izmaksu salīdzinājuma analīze ir piemērota metode, lai novērtētu Savienības ražotāju nopietnās grūtības. Tāpēc prasība veikt cenu samazinājuma analīzi tiek noraidīta.

(111)

Komisija arī novērtēja, vai kādi citi faktori varētu būt veicinājuši Savienības rīsu slīpētavām radušās nopietnās grūtības. Konkrētāk, Komisija pārbaudīja importa no trešām valstīm ietekmi uz Savienības rīsu slīpētavu ekonomiskā un finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

(112)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

15. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(113)

Imports no visām trešām valstīm (kas veido 50 % no kopējā attiecīgā ražojuma importa Savienībā), izņemot attiecīgās valstis, attiecīgajā periodā palielinājās par 19 % absolūtā izteiksmē, un tirgus daļa palielinājās par 2,6 % (procentos, pamatojoties uz datiem, kas izteikti slīpētu rīsu ekvivalentā).

(114)

Pat ja Savienības tirgus daļas samazināšanos var daļēji izskaidrot ar importu no citām trešām valstīm, šo citu trešo valstu importa tirgus daļas pieaugums par 2,6 procentpunktiem (no 17,6 % līdz 20,2 %) pat kumulatīvi ir mazāks nekā Kambodžas tirgus daļas pieaugums par 5,3 procentpunkti (no 10,9 % līdz 16,2 %) un Mjanmas/Birmas tirgus daļas pieaugums par 3,9 procentpunkti (no 0,1 % līdz 4,0 %) (sk. 4. tabulu iepriekš).

3. diagramma

Cenu un izmaksu salīdzinājums

(115)

Pēc sīkas analīzes par importu no trešām valstīm Komisija konstatēja, ka lielākajās eksportētājvalstīs, piemēram, Taizemē, Indijā un Pakistānā (kas izmeklēšanas pēdējā gadā veidoja 41 % no kopējā Indica rīsu importa Savienībā), ir ievērojami augstākas attiecīgā ražojuma vidējās cenas salīdzinājumā ar importu no Kambodžas un Mjanmas/Birmas, kā arī ar Savienības pārdošanas cenām. Tāpēc imports no minētajām lielākajām eksportētājvalstīm nerada nopietnas grūtības Savienības ražotājiem.

(116)

Cenu atšķirība starp importu no visām trešām valstīm un importu no Kambodžas un Mjanmas/Birmas arī pastiprina secinājumu, ka ievērojamā importa apjoma par zemām cenām dēļ Mjanma/Birma un Kambodža izmeklēšanas periodā varēja strauji paplašināt eksportu uz Savienību, kas radīja nopietnas grūtības Savienības rīsu slīpētavām gan ekonomiskā, gan finanšu ziņā. Komisija norāda uz faktu, ka Kambodža, Mjanma/Birma, Taizeme, Indija un Pakistāna izmeklēšanas periodā veidoja no 89 % līdz 92 % no kopējā importa. Tomēr, kā minēts 51. apsvērumā, kopējā importa apjoms no Kambodžas veidoja 42 % no kopējās importa daļas visā izmeklēšanas periodā. Mjanmas/Birmas daļa atbilst 6,5 %.

(117)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pat tad, ja imports no visām trešām valstīm ierobežotā mērā būtu veicinājis Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, tas nemazina konstatēto cēloņsakarību ar importu no Kambodžas vai Mjanmas/Birmas.

(118)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRF apgalvoja, ka pilnīgais analīzes trūkums par Japonica rīsu ietekmi uz Savienības Indica rīsu slīpētavām padarot visu cēloņsakarības analīzi neuzticamu. Turklāt CRF apgalvoja, ka rīsu slīpētavas izmantojot vienas un tās pašas iekārtas Indica un Japonica rīsu slīpēšanai, un esot konstatēts, ka rīsu slīpētavas var viegli pāriet no viena rīsu veida apstrādes uz otru, un ka Komisijai būtu jānodrošina papildu analīze par Japonica rīsu tirgu, lai novērtētu ražošanas apjomu, jaudas izmantojumu, peļņu un nodarbinātību.

(119)

Komisija norādīja, ka CRF nav pamatojusi savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāpapildina cēloņsakarības analīze ar Japonica rīsu tirgus novērtējumu. CRF ir tikai izteikusi apgalvojumu, taču nav iesniegusi pierādījumus par slīpētu Japonica rīsu tirgus attīstības būtiskumu Savienības slīpēto Indica rīsu ražotāju ekonomiskajam stāvoklim. Turklāt, pat pieņemot, ka rīsu slīpētavas var viegli pāriet no Indica rīsu apstrādes uz Japonica rīsu apstrādi, Komisijas pārbaudītie dati liecināja, ka pielāgošanās nav notikusi, jo Savienības ražošanas nozarei radās nopietnas grūtības Indica rīsu importa dēļ. Citiem vārdiem sakot, pat ja MY2015 un MY2016 Japonica rīsu ražošanas apjoms palielinājās pēc samazinājuma laikposmā no MY2012 līdz MY2014, šāda attīstība nemazina konstatēto cēloņsakarību starp Indica rīsu importu un konstatētajām nopietnajām grūtībām. Tāpēc šis apgalvojums tiek atzīts par nepamatotu un noraidīts.

(120)

CRF apgalvoja, ka laikposmā no 2015./2016. līdz 2016./2017. gadam neesot pastāvējusi laika sakritība starp izmaiņām importā un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos rentabilitātes ziņā.

(121)

Komisija norādīja, ka CRF izcēlusi vienu gadu no izmeklēšanas perioda un runā par to atsevišķi un ārpus konteksta. Tomēr nopietno grūtību novērtējumā tiek ņemtas vērā vairāku secīgu gadu tendences, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1083/2013 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tikai tendences un tendenču korelācija šādā ilgākā laikposmā var radīt ticamu priekšstatu par nopietnām grūtībām un to cēloņiem. Skatot tendences visā izmeklēšanas periodā, izmeklēšanas iestāde neļauj tādām izlecošām vērtībām kā tās, ko CRF minējusi savā argumentācijā, veidot maldinošu priekšstatu.

(122)

Turklāt Komisija paskaidroja, ka tendences visā izmeklēšanas periodā liecina, ka imports no Kambodžas kopš MY2014 ir palielinājies par vairāk nekā 50 % (sk. regulas 2. tabulu) un tā tirgus daļa palielinājusies par gandrīz 5 procentpunktiem. Tajā pašā laikā visi galvenie rādītāji par Savienības ražošanas nozares stāvokli ievērojami samazinājās (sk. 66. apsvērumu par ražošanas apjomu, 71. apsvērumu par jaudas izmantojumu, 82. apsvērumu par nodarbinātību un 75. apsvērumu par pārdošanu). Tāpēc Komisija ir skaidri konstatējusi laika sakritību starp Kambodžas importa pieaugumu un tirgus daļām un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(123)

Komisija ir konstatējusi cēloņsakarību starp nopietnajām grūtībām, kas radušās Savienības ražošanas nozarei, un importu no katras valsts atsevišķi, tātad no Kambodžas un atsevišķi no Mjanmas/Birmas. Komisija ir novērtējusi arī citus faktorus, jo īpaši importu no citām trešām valstīm, kas varētu būt veicinājuši minētās grūtības. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka imports no trešām valstīm nav mazinājis cēloņsakarību, tāpēc joprojām pastāv patiesa cēloņsakarība starp importu no Kambodžas, kā arī no Mjanmas/Birmas un Savienības rīsu slīpētavu nopietnajām grūtībām. Tādējādi Komisija konstatēja, ka iepriekš minētā faktora ietekme uz Savienības rīsu slīpētavu stāvokli nemazina sakarību starp importa apjomu, jo īpaši no Kambodžas, un tā cenām no Kambodžas un Mjanmas/Birmas un nopietnajām grūtībām, kas radušās Savienības rīsu slīpētavām.

(124)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRF apgalvoja, ka Komisija neesot izpaudusi visus būtiskos faktus un apsvērumus, kurus Vispārējā tiesa uzdeva Komisijai izpaust, un tādējādi pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību.

(125)

Komisija šo apgalvojumu atzina par nepamatotu un noraidīja. Komisija tiešām izpauda visus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā secināja, ka Indica rīsi importēti no Kambodžas un Mjanmas/Birmas tādā apjomā un par tādām cenām, ka Savienības ražošanas nozarei radušās nopietnas grūtības, un tādējādi aizsardzības pasākumi ir pamatoti. Konkrētāk, Komisija ar 2023. gada 30. oktobra paziņojumu, kas pievienots lietas materiāliem, izpauda visus datus un metodiku, ko tā izmantojusi patēriņa un kaitējuma rādītāju aprēķināšanai. Turklāt pēc CRF iesniegtajām sākotnējām piezīmēm par paziņojumu Komisija to pārskatīja un galīgās informācijas izpaušanas laikā atkal darīja pieejamu pārskatītajā formātā. Turklāt Komisija pēc CRF pieprasījuma pagarināja termiņu piezīmju iesniegšanai par galīgo informācijas izpaušanu no 2024. gada 3. janvāra līdz 2024. gada 8. janvārim, tādējādi piešķirot CRF piecas papildu dienas piezīmju iesniegšanai, kas pārsniedz juridiski noteiktās četrpadsmit kalendārās dienas. Attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķiniem, kā paskaidrots iepriekš 107.–109. apsvērumā, Komisija nolēma neveikt cenu samazinājuma aprēķinu, tādēļ nebija vajadzīgs izpaust informāciju šajā sakarā. Tāpēc Komisija uzskata, ka ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību ir ievērotas, un CRF apgalvojums, ka tā nav, tiek noraidīts.

(126)

CRF arī apgalvoja, ka ir izvirzījusi vairākus citus pamatus Vispārējā tiesā, kuri netika izskatīti un kurus līdz ar to Vispārējā tiesa nav arī noraidījusi, kas liecinot par turpmākām nelikumībām Komisijas sākotnējā analīzē. CRF uzskata, ka šie Vispārējās tiesas neizskatītie pamati joprojām ir spēkā attiecībā uz Komisijas pašreizējo analīzi.

(127)

Komisija atzina šo apgalvojumu par nepamatotu un noraidīja, jo īpaši tādēļ, ka CRF nav paskaidrojusi un pamatojusi Vispārējā tiesā izvirzīto argumentu būtiskumu šai izmeklēšanai.

(128)

Turklāt pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija dažu no CRF saņemto piezīmju dēļ veica kumulatīvā novērtējuma pārskatīšanu, tādēļ 2024. gada 28. janvārī nosūtīja CRF papildu daļēji izpausto informāciju un darīja to pieejamu visām ieinteresētajām personām. Tikai CRF iesniedza papildu piezīmes par papildu daļēji izpausto informāciju, kā aprakstīts 102.–105. apsvērumā.

(129)

Tiek secināts, ka Indica rīsi no Kambodžas un Mjanmas/Birmas tikuši importēti tādā apjomā un par tādām cenām, ka Savienības ražošanas nozarei radušās nopietnas grūtības, un tādējādi aizsardzības pasākumi ir pamatoti.

(130)

Tāpēc saskaņā ar VPS regulas 22. pantu laikposmā no 2019. gada 18. janvāra līdz 2020. gada 18. janvārim būtu jāapstiprina un jāatjauno Kopējā muitas tarifa nodokļi 175 EUR/t apmērā, tam sekotu pakāpenisks samazinājums 2. gadā (150 EUR/t) un 3. gadā (125 EUR/t).

(131)

Komisija uzskata, ka šīs izmeklēšanas analīze un secinājumi pilnībā novērš Vispārējās tiesas konstatētās kļūdas, un uzskata, ka noteikumu piemērošana, kā to skaidrojusi Vispārējā tiesa, pamato pasākumu atkārtotu noteikšanu.

(132)

Komisija apstiprina, ka aizsardzības pasākumi šajā laikposmā būtu pakāpeniski jāliberalizē, kā norādīts apstrīdētajā regulā. VPS regulas galvenais mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm centienos mazināt nabadzību un veicināt labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši ar starptautiskās tirdzniecības starpniecību palīdzot tām radīt nodarbinātību, industrializāciju un papildu ieņēmumus. Īpašais režīms “Viss, izņemot ieročus” (EBA), kas paredzēts VPS regulā, palīdz pasaules nabadzīgākajām un vājākajām valstīm izmantot tirdzniecības iespējas. Šīm valstīm ir lielā mērā līdzīgs ekonomiskais profils. Tās ir neaizsargātas, jo eksporta bāze ir vāja un nav diversificēta, un tāpēc saskaņā ar VPS regulu tām piemēro konkrētus aizsardzības pasākumus, piemēram, atbrīvojumu no ražojumu gradācijas un automātiskas aizsardzības pasākumu piemērošanas.

(133)

Tāpēc Komisija apstiprina, ka atbilstoši turpmāk izklāstītajam EBA atbalsta saņēmējiem ir pamatoti pakāpeniski triju gadu periodā samazināt nodokļa likmi.

(134)

Pakāpenisks samazinājums ir pietiekams, lai arī novērstu Savienības rīsu slīpētavu saimnieciskā un/vai finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

(135)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir lietderīgi atjaunot šādu tarifa nodokli uz trim gadiem.

(136)

Tā kā Komisija ir apstiprinājusi, ka nodokļiem būtu jāpaliek spēkā attiecībā uz importu no Kambodžas un Mjanmas/Birmas laikposmā no 2019. gada 18. janvāra līdz 2022. gada 18. janvārim, muitas dienestiem būtu jānoraida visi atmaksas pieprasījumi,

(137)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) Nr. 978/2012 39. panta 3. punktā minētā Vispārējo preferenču komiteja,