(1)

Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija 2017. gada 3. aprīlī Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai paziņoja, ka vēlas nodibināt ciešāku sadarbību EPPO izveidei. Turklāt attiecīgi 2017. gada 19. aprīļa, 2017. gada 1. jūnija, 2017. gada 9. jūnija un 2017. gada 22. jūnija vēstulēs Latvija, Igaunija, Austrija un Itālija norādīja vēlmi piedalīties ciešākas sadarbības izveidē.

(2)

Atļauju īstenot ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību (LES) 20. panta 2. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 329. panta 1. punktā, 2017. gada 3. aprīlī uzskatīja par piešķirtu saskaņā ar LESD 86. panta 1. punkta trešo daļu.

(3)

Padome 2017. gada 12. oktobrī pieņēma Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību EPPO izveidei.

(4)

Regula (ES) 2017/1939 stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī.

(5)

Ar Komisijas 2018. gada 1. augusta Lēmumu (ES) 2018/1094 (2) tika apstiprināta Nīderlandes dalība ciešākā sadarbībā EPPO izveidei.

(6)

Ar Komisijas 2018. gada 7. augusta Lēmumu (ES) 2018/1103 (3) tika apstiprināta Maltas dalība ciešākā sadarbībā EPPO izveidei.

(7)

Saskaņā ar Komisijas 2021. gada 26. maija Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/856 (4) 1. pantu EPPO2021. gada 1. jūnijā sāka izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus.

(8)

Polija 2024. gada 5. janvārī paziņoja Komisijai par tās nodomu piedalīties ciešākā sadarbībā EPPO izveidei.

(9)

Regulā (ES) 2017/1939 nav paredzēti īpaši nosacījumi dalībai ciešākā sadarbībā EPPO izveidei.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta pirmo daļu EPPO īsteno savu kompetenci attiecībā uz jebkuru nodarījumu, kas ir tās kompetencē un kas ir izdarīts pēc dienas, kad Regula (ES) 2017/1939 stājusies spēkā. Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta ceturto daļu dalībvalstis, kuras iesaistās ciešākā sadarbībā, ievērojot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 331. panta 1. punkta otro vai trešo daļu, Regulu (ES) 2017/1939 piemēro, sākot no attiecīgajā lēmumā noteiktās dienas.

(11)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 331. pantu Komisijai, apstiprinot dalībvalsts līdzdalību ciešākā sadarbībā, būtu jānosaka tādi pārejas pasākumi, ko uzskata par nepieciešamiem attiecībā uz šīs ciešākas sadarbības sakarā jau pieņemtu tiesību aktu piemērošanu.

(12)

Polija 2024. gada 6. februārī papildināja savu 2024. gada 5. janvāra vēstuli ar pieprasījumu Regulu (ES) 2017/1939 Polijā piemērot no 2017. gada 20. novembra – dienas, kad Regula (ES) 2017/1939 stājās spēkā. Polija uzskata, ka šāda piemērošana labāk sasniegtu mērķus attiecībā uz efektīvu un objektīvu kriminālvajāšanu noziegumos, kas skar Savienības finanšu intereses. Polija arī precizēja, ka lielākajai daļai noziedzīgu nodarījumu, kas būtu EPPO kompetencē, vēl nav iestājies noilgums.

(13)

Kā uzsvērts Tiesas judikatūrā, lai gan kopumā juridiskās noteiktības princips liedz Savienības pasākumam stāties spēkā pirms tā publicēšanas, izņēmuma kārtā var būt citādi, ja to prasa sasniedzamais mērķis un ja tiek pienācīgi ievērota attiecīgo personu tiesiskā paļāvība.

(14)

Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu, un pastiprinātu cīņu pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kas ir Regulas (ES) 2017/1939 galvenais mērķis, vislabāk var sasniegt, ja Regulu (ES) 2017/1939 Polijā piemērotu no 2021. gada 1. jūnija – dienas, kad EPPO sāka izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus.

(15)

Regulas (ES) 2017/1939 piemērošana Polijā no 2017. gada 20. novembra prasītu EPPO īstenot savu kompetenci attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti vairākus gadus pirms darbību sākšanas Polijā. Tam būtu ierobežota pievienotā vērtība efektivitātes ziņā, jo var sagaidīt, ka attiecīgās izmeklēšanas un procedūras būs jau pabeigtas vai krietni pavirzījušās uz priekšu.

(16)

Regulas (ES) 2017/1939 piemērošana Polijā no 2021. gada 1. jūnija attieksies uz nesenākām lietām, kuras EPPO var apsvērt pārņemt, ja būs izpildīti nosacījumi, lai to darītu. Turklāt tas nodrošinās efektīvāku EPPO darbību sākšanu Polijā, jo EPPO varēs arī izmeklēt un saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses un kas izdarīti Polijā pēc 2021. gada 1. jūnija, un tādējādi tā būs darbotiesspējīga no paša sākuma.

(17)

Tādēļ attiecībā uz Regulas (ES) 2017/1939 22. un 23. pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas jau kopš minētās regulas sākotnējās stāšanās spēkā nav EPPO kompetencē, EPPO būtu jāīsteno sava kompetence attiecībā uz Polijas teritoriju vai tās valstspiederīgajiem, ja vien šie noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti pēc 2021. gada 1. jūnija. Šis datums ir skaidrs un piemērots sākumpunkts EPPO kompetences īstenošanai Polijā un nodrošina juridisko noteiktību.

(18)

Uz EPPO kompetences īstenošanu Polijā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses un kas izdarīti pēc 2021. gada 1. jūnija, attiecas attiecīgie Regulas (ES) 2017/1939 noteikumi, tostarp 26. pants par izmeklēšanas uzsākšanu un 27. pants par pārņemšanas tiesībām.

(19)

Principā šai kompetencei nebūtu jāietekmē tiesu nolēmumi, kas ir ieguvuši res judicata spēku, tostarp tos, kas pieņemti noilguma termiņa izbeigšanās dēļ, ja vien piemērojamie valsts tiesību akti noteiktos apstākļos neatļauj atsākt slēgtas lietas un izmeklēšanu.

(20)

Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 49. pantā. Kā uzsvērts Tiesas judikatūrā, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips prasa, lai krimināltiesību normas nodrošinātu pieejamību un paredzamību gan attiecībā uz noziedzīga nodarījuma definīciju, gan soda noteikšanu. Turklāt likumā būtu skaidri jādefinē noziedzīgi nodarījumi un sodi, ko par tiem piemēro. Tomēr noteikumi, saskaņā ar kuriem prokuratūras veic izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un lietu nodošanu tiesai, ir procesuāli noteikumi, kas attiecas uz šo struktūru organizāciju un attiecīgo tiesvedību un neattiecas uz noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu. Tādējādi tie neietilpst Hartas 49. panta piemērošanas jomā. Attiecīgās materiālās krimināltiesību normas, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvā (ES) 2017/1371 (5) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, kā tā transponēta Polijas tiesību aktos, paliek nemainīgas, un šis lēmums tās neskar.

(21)

Polijas iestādēm, Padomei un EPPO vajadzētu būt pietiekami daudz laika, lai pabeigtu sagatavošanās darbu, kas ir absolūti nepieciešams, lai EPPO varētu efektīvi darboties Polijā. Jo īpaši EPPO vajadzētu būt iespējai ātri sākt operacionālās darbības Polijā, tostarp saistībā ar pārrobežu izmeklēšanu, jo īpaši, uzsākot izmeklēšanu, vajadzības gadījumā pēc tam, kad Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un dalībvalstu kompetentās iestādes ir ziņojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. panta 1. punktu, vai īstenojot pārņemšanas tiesības. Lai to panāktu, ir vismaz jāieceļ Eiropas prokurors no Polijas, kurš izņēmuma gadījumos varētu pieņemt pamatotu lēmumu pats personīgi veikt izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 28. panta 4. punktu. Lai izvairītos no tā, ka paziņojumi EPPO tiek sniegti, kamēr tā nespēj tos apstrādāt, vai ka beidzas termiņi, Regulas (ES) 2017/1939 24.–27. pants un 31. pants Polijā būtu jāpiemēro no divdesmitās dienas pēc tam, kad Eiropas prokurors no Polijas iecelts saskaņā ar minētās regulas 16. pantu,

1.

Polijā Regulu (ES) 2017/1939 piemēro attiecībā uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas ir EPPO kompetencē un kas izdarīts pēc 2021. gada 1. jūnija.

2.

Regulas (ES) 2017/1939 24.–27. pantu un 31. pantu Polijā piemēro no divdesmitās dienas pēc Eiropas prokurora no Polijas iecelšanas saskaņā ar minētās regulas 16. pantu.