(1)

Igaunija atjauninātā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu iesniedza 2023. gada 15. augustā.

(2)

Regulas (ES) 2018/1999 (“Pārvaldības regula”) 3. pantā un I pielikumā ir noteikti elementi, kas jāiekļauj atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. 2022. gada decembrī Komisija pieņēma norādījumus dalībvalstīm par nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu un galīgo atjaunināto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanas procesu un tvērumu (3). Norādījumos apzināta laba prakse un izklāstīta neseno rīcībpolitisko, juridisko un ģeopolitisko norišu ietekme uz enerģētikas un klimata rīcībpolitiku.

(3)

Saistībā ar plānu REPowerEU (4) un 2022. un 2023. gada Eiropas pusgada ciklu ietvaros Komisija ir pievērsusi lielu uzmanību dalībvalstu reformām, kas saistītas ar enerģētiku un klimatu, un investīciju vajadzībām ar mērķi stiprināt enerģijas piegādes drošību un pieejamību cenas ziņā, paātrinot zaļu un taisnīgu pārkārtošanos. Tas ir atspoguļots 2022. un 2023. gada valsts ziņojumos par Igauniju (5) un Padomes ieteikumos Igaunijai (6). Dalībvalstīm savos galīgajos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos būtu jāņem vērā jaunākie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi.

(4)

Komisijas ieteikumi attiecībā uz nacionālo mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Kopīgo centienu regulu (7) (KCR) ir balstīti uz ticamību, ka dalībvalstis sasniegs 2030. gada mērķrādītājus, ņemot vērā KCR paredzētos elastības iespēju izmantošanas noteikumus.

(5)

Komisijas ieteikumu par oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu (CCUS) mērķis ir iegūt pārskatu par plānoto šo tehnoloģiju ieviešanu valstu līmenī, citastarp informāciju par ikgadējiem CO2 apjomiem, ko plānots uztvert līdz 2030. gadam, sadalījumā pa uztvertā CO2 avotiem no iekārtām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (8), vai no citiem avotiem, piemēram, biogēniem avotiem vai tiešās uztveršanas no gaisa, par plānoto CO2 transportēšanas infrastruktūru un par potenciālo iekšzemes CO2 uzglabāšanas jaudu un CO2 iesūknēšanas apjomiem, ko plānots nodrošināt 2030. gadā.

(6)

Komisijas ieteikumi par sniegumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/841 (9) (Regula par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību – “ZIZIMM regula”) attiecas uz to, kā dalībvalsts izpilda debeta nepieļaušanas noteikumu 2021.–2025. gada periodā (1. periods) un nacionālo mērķrādītāju 2026.–2030. gadam (2. periods), ņemot vērā minētajā regulā izklāstītos noteikumus par elastības iespēju izmantošanu. Komisijas ieteikumos ņemts vērā arī tas, ka 1. periodā jebkurš emisiju pārsniegums saskaņā ar ZIZIMM regulu tiks automātiski pārnests uz KCR.

(7)

Lai pielāgošanās klimata pārmaiņām pienācīgi atbalstītu enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu, ir būtiski apzināt iespējamos klimata pārmaiņu draudus un analizēt klimatisko neaizsargātību un riskus, kas var ietekmēt attiecīgās teritorijas, iedzīvotājus un nozares. Komisijas ieteikumos par pielāgošanos ņemts vērā, cik lielā mērā Igaunija atjauninātajā NEKP ir integrējusi pielāgošanās mērķus, kuros ņemti vērā klimata riski, kas varētu traucēt Igaunijai sasniegt enerģētikas savienības mērķus un mērķrādītājus. Ja netiks plānotas un īstenotas īpašas pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi, ir apdraudēta mērķu sasniegšana enerģētikas savienības dimensijās.

(8)

Komisijas ieteikumi par ieceru vērienu atjaunīgās enerģijas jomā pamatojas uz Regulas (ES) 2018/1999 II pielikumā noteikto formulu, kas balstīta uz objektīviem kritērijiem, un galvenās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru Igaunijas atjauninātā NEKP projektā trūkst un kuri dotu iespēju savlaicīgi un izmakslietderīgi sasniegt Igaunijas nacionālo devumu Savienības 2030. gadam nospraustajā saistošajā atjaunīgās enerģijas mērķrādītājā – vismaz 42,5 % –, tiecoties kolektīvi sasniegt 45 %, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (10) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu. Komisijas ieteikumu pamatā ir arī Igaunijas devums minētās direktīvas 15.a, 22.a, 23., 24. un 25. pantā izklāstīto konkrēto mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī ar to saistītās rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā ātri transponēt un īstenot direktīvu. Ieteikumi atspoguļo arī to, cik svarīgi ir izstrādāt visaptverošu ilgtermiņa plānošanu atjaunīgās enerģijas, jo īpaši vēja enerģijas, izvēršanai, lai palielinātu redzamību Eiropas ražošanas nozarei un tīkla operatoriem saskaņā ar Eiropas vēja enerģijas paketi (11).

(9)

Komisijas ieteikumi attiecībā uz nacionālo devumu energoefektivitātē ir balstīti uz Direktīvas (ES) 2023/1791 (12) par energoefektivitāti 4. pantu un minētās direktīvas I pielikumā iekļauto formulu, kā arī saistītajām rīcībpolitikām un pasākumiem tās īstenošanai.

(10)

Komisijas ieteikumos īpaša uzmanība pievērsta mērķrādītājiem, mērķiem un devumiem, kā arī ar tiem saistītajām rīcībpolitikām un pasākumiem nolūkā īstenot plānu REPowerEU, lai strauji izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Tajos ņemta vērā pieredze, kas gūta, īstenojot paketi “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst” (13). Ieteikumi atspoguļo imperatīvu energosistēmu padarīt noturīgāku, ņemot vērā pienākumus, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/941 (14) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 (15) par gāzes piegādes drošību, kā arī saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par enerģijas uzkrāšanu (16).

(11)

Komisijas ieteikumos ņemta vērā nepieciešamība paātrināt iekšējā enerģijas tirgus integrāciju, lai stiprinātu elastības lomu un iespēcinātu un aizsargātu patērētājus. Komisijas ieteikumos arī ņemts vērā, cik svarīgi ir novērtēt enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā un Komisijas Ieteikumā (ES) 2023/2407 (17) izklāstītajām prasībām.

(12)

Komisijas ieteikumi atspoguļo to, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamas investīcijas tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā, lai veicinātu tīras enerģijas risinājumu izstrādi un ražošanas jaudu, citastarp piemērotas rīcībpolitikas un pasākumus energoietilpīgām industrijām un citām uzņēmējdarbības jomām; un vajadzību paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju neto nulles emisiju industrijas vajadzībām, lai Savienībā nostiprinātu spēcīgu, konkurētspējīgu un tīru ekonomiku.

(13)

Komisijas ieteikumi balstās uz saistībām, ko dalībvalsts uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, lai pakāpeniski samazinātu fosilā kurināmā izmantošanu, kā arī uz to, cik svarīga ir pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā subsīdijām.

(14)

Komisijas ieteikums par investīciju vajadzībām izriet no Komisijas novērtējuma par to, vai atjauninātā plāna projekts sniedz vispārēju pārskatu par investīcijām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu mērķus, mērķrādītājus un devumus visās enerģētikas savienības dimensijās; tajā norādīti finansējuma avoti, nošķirot privātos un publiskos avotus; galvenajos vilcienos aprakstītas investīcijas, kuras atbilst Igaunijas atveseļošanas un noturības plānam, Igaunijas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plānam un 2022.–2023. gada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas izdoti Eiropas pusgada ietvaros, kā arī ietverts rūpīgs plānoto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskais novērtējums. NEKP būtu jānodrošina nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamība un paredzamība, kas veicinātu investīciju noteiktību.

(15)

Komisijas ieteikumi atspoguļo to, cik svarīga ir plaša reģionālā apspriešanās, kā arī savlaicīga un iekļaujoša apspriešanās par plānu, citastarp rezultatīva sabiedrības līdzdalība ar pietiekamu informāciju un laika grafiku, saskaņā ar Orhūsas konvenciju (18).

(16)

Komisijas ieteikumi par taisnīgu pārkārtošanos atspoguļo novērtējumu par to, vai Igaunijas plānā ir pietiekami padziļināti apzināta klimatiskās pārkārtošanās un enerģētikas pārkārtošanas attiecīgā ietekme uz sociālo jomu, nodarbinātību un prasmēm, kā arī izklāstītas atbilstošas papildu rīcībpolitikas un pasākumi taisnīgas pārkārtošanās veicināšanai, vienlaikus sekmējot cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanu.

(17)

Komisijas ieteikumi Igaunijai pamatojas uz Igaunijas atjauninātā NEKP (19) projekta novērtējumu, kas publicēts kopā ar šo ieteikumu.

(18)

Igaunijai šie ieteikumi būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot galīgo atjaunināto integrēto NEKP, kas jāiesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(19)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts) Komisijai ir jānovērtē nacionālo pasākumu saderība ar klimatneitralitātes mērķi un to piemērotība progresa panākšanai attiecībā uz pielāgošanos. Komisija novērtēja Igaunijas pasākumu atbilstību šiem mērķiem (20). Tālāk sniegtie ieteikumi ir balstīti uz minēto novērtējumu. Igaunijai šie ieteikumi būtu pienācīgi jāņem vērā un jāveic sekojumpasākumi saskaņā ar Eiropas Klimata aktu.

(20)

Lai gan Savienības siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (citastarp no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) un izņemot starptautisko transportu) kopumā uzrāda stabilu lejupvērstu tendenci, kas kopumā atbilst lineārajai trajektorijai, saskaņā ar kuru tiks sasniegts Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs, proti, samazinājums par 55 %, un Savienības mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, emisiju samazināšanas temps jāpaātrina, un būtiska ir dalībvalstu rīcība. Progress dalībvalstīs ir bijis atšķirīgs, un ir konstatētas vairākas nozaru problēmas un trūkumi, kas nekavējoties jānovērš. Balstoties uz pieejamo informāciju, veiktais novērtējums liecina, ka Igaunijas progress Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā šķiet nepietiekams. Drošas ilgtermiņa stratēģijas ir stūrakmens sekmīgai ekonomikas pārkārtošanai, kas vajadzīga, lai virzītos uz Savienības klimatneitralitātes mērķi.

(21)

Rūpīgs riska novērtējums ir priekšnoteikums stratēģiskai un labi kalibrētai pielāgošanās rīcībpolitikai. Tā būtu jābalsta uz jaunākajām klimata zinātnes atziņām un stresa testu rezultātiem un regulāri jāatjaunina, apzinot pret klimata pārmaiņām visneaizsargātākos iedzīvotājus, infrastruktūru un nozares. Ir nepieciešamas spēcīgas pielāgošanās stratēģijas un plāni, kuri nodrošinātu, ka sabiedrības, politiskā un ekonomiskā gatavība pakāpeniski uzlabojas atbilstoši Eiropas Klimata aktam un apsteidz ar klimatu saistīto ietekmi. Komisija 2023. gada jūlijā pieņēma vadlīniju kopumu (21) nolūkā dalībvalstīm palīdzēt atjaunināt un īstenot visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas, plānus un rīcībpolitikas. Ir nepieciešama pielāgošanās centienu uzraudzība un izvērtēšana, lai nodrošinātu pārskatatbildību un uzlabotu pielāgošanās rīcībpolitiku.

(22)

Sistēmiska spēja pielāgoties klimata pārmaiņām ir svarīga, jo tā dod iespēju izvairīties no iespējama kaitējuma vai mazināt to, izmantot izdevības un pārvarēt šo pārmaiņu sekas. Klimata pārmaiņu fiziskā ietekme palielinās straujāk, nekā gaidīts. Pielāgošanās spējas uzlabošanai ir nepieciešams progress visos valdības līmeņos, kā arī publiskajā un privātajā sektorā, un tam ir nepieciešama labāka izpratne par neaizsargātību un riskiem. Vietējā līmenī ir kompetences, kas klimatnoturību var ietekmēt plašākā mērogā. Liela nozīme ir vietējā līmeņa pielāgošanās rīcībpolitiku sagatavošanai un īstenošanai,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

1.

2.

3.

4.