(1)

Čehija atjauninātā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu iesniedza 2023. gada 23. oktobrī.

(2)

Tā kā Čehija atjauninātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu iesniedza novēloti, Eiropas Komisijai bija ierobežots laiks, lai sagatavotu savu novērtējumu nolūkā pieņemt šo ieteikumu sešus mēnešus pirms galīgo atjaunināto nacionālo enerģētikas un klimata plānu iesniegšanas termiņa, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 2. punktā.

(3)

Regulas (ES) 2018/1999 (“Pārvaldības regula”) 3. pantā un I pielikumā ir noteikti elementi, kas jāiekļauj atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Komisija 2022. gada decembrī pieņēma Norādījumus dalībvalstīm par atjaunināto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu un galīgo redakciju sagatavošanas procesu un tvērumu (3). Norādījumos bija aprakstīta laba prakse un izklāstīta jaunāko politisko, juridisko un ģeopolitisko norišu ietekme enerģētikas un klimata rīcībpolitiku kontekstā.

(4)

Saistībā ar plānu REPowerEU (4) un 2022. un 2023. gada Eiropas pusgada ciklu ietvaros Komisija ir īpaši pievērsusies dalībvalstīs vajadzīgajām enerģētikas un klimata reformām un investīcijām, kuras stiprinātu enerģētisko drošību un enerģijas pieejamību cenas ziņā, paātrinot zaļu un taisnīgu pārkārtošanos. Tas ir atspoguļots 2022. un 2023. gada valsts ziņojumos par Čehiju (5) un Padomes ieteikumos Čehijai (6). Dalībvalstīm jaunākie tām adresētie ieteikumi būtu jāņem vērā atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgajā redakcijā.

(5)

Komisijas ieteikumi par nacionālo mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Kopīgo centienu regulu (7) (KCR) ir balstīti uz ticamību, ka dalībvalstis ievēros 2030. gada mērķrādītājus, ņemot vērā noteikumus par elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar KCR.

(6)

Komisijas ieteikumu par oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu (CCUS) mērķis ir gūt pārskatu par paredzēto šo tehnoloģiju izmantojumu valstu līmenī, arī informāciju par CO2 gada apjomiem, ko plānots uztvert līdz 2030. gadam, sadalījumā pa tā uztvertā CO2 avotiem, ko rada iekārtas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (8), vai kas rodas no citiem avotiem, piemēram, biogēniem avotiem vai tiešas uztveršanas no gaisa, par plānoto CO2 transportēšanas infrastruktūru un par iespējamo vietējo CO2 uzglabāšanas jaudu un CO2 iesūknēšanas apjomiem, kuri saskaņā ar plānoto būs pieejami 2030. gadā.

(7)

Komisijas ieteikumos par sniegumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/841 (9) (Regula par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību – “ZIZIMM regula”) ir aplūkots, kāds ir dalībvalsts sniegums attiecībā uz debeta nepieļaušanas noteikumu par 2021.–2025. gadu (1. periods) un tās nacionālo mērķrādītāju par 2026.–2030. gadu (2. periods), ņemot vērā noteikumus, kas reglamentē minētajā regulā noteikto elastības iespēju izmantošanu. Komisijas ieteikumos ir arī ņemts vērā, ka 1. periodā jebkāds emisiju pārsniegums atbilstīgi ZIZIMM regulai tiks automātiski pārnests uz KCR.

(8)

Lai pielāgošanās klimata pārmaiņām pienācīgi atbalstītu enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu, ir svarīgi apzināt potenciālos klimata pārmaiņu draudus un analizēt klimatisko neaizsargātību un riskus, kas var ietekmēt attiecīgās teritorijas, iedzīvotājus un sektorus. Komisijas ieteikumos par pielāgošanos ir ņemts vērā, ciktāl Čehija savā atjauninātajā NEKP ir integrējusi pielāgošanās mērķus, kuros ņemti vērā klimata riski, kas varētu liegt Čehijai sasniegt enerģētikas savienības mērķus un mērķrādītājus. Ja netiek plānotas un īstenotas konkrētas pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi, mērķu sasniegšana enerģētikas savienības dimensijās ir apdraudēta. Energoapgādes traucējumu risku dēļ īpaša uzmanība ir jāpievērš ūdens resursu apsaimniekošanai mainīgos klimatiskajos apstākļos, jo enerģijas ražošanu ietekmē plūdi, karstums un sausums.

(9)

Komisijas ieteikumi par iecerēm atjaunīgās enerģijas jomā ir balstīti uz formulu, kas noteikta Regulas (ES) 2018/1999 II pielikumā un kam pamatā ir objektīvi kritēriji, un uz galvenajām rīcībpolitikām un pasākumiem, kuri Čehijas atjauninātā NEKP projektā jāiekļauj, lai varētu savlaicīgi un izmaksu ziņā lietderīgi nodrošināt Čehijas nacionālo devumu Savienības saistošā atjaunīgās enerģijas mērķrādītāja (vismaz 42,5 % 2030. gadā) sasniegšanā, tomēr tiecoties kolektīvi sasniegt 45 % atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2018/2001 (10) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu. Komisijas ieteikumi ir balstīti arī uz Čehijas devumu konkrētajos mērķrādītājos, kas noteikti minētās direktīvas 15.a, 22.a, 23., 24. un 25. pantā, un saistītajām rīcībpolitikām un pasākumiem tās ātrai transponēšanai un īstenošanai. Ieteikumi arī atspoguļo to, cik svarīgi ir attīstīt visaptverošu ilgtermiņa plānošanu atjaunīgo energoresursu un jo īpaši vēja enerģijas apguvei, lai palielinātu to pamanāmību Eiropas ražošanas nozarē un tīklu operatoru vidū saskaņā ar Eiropas vēja enerģijas paketi (11).

(10)

Komisijas ieteikumi par nacionālo devumu energoefektivitātē ir balstīti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 (12) par energoefektivitāti 4. pantu un minētās direktīvas I pielikumā noteikto formulu, kā arī saistītajām rīcībpolitikām un pasākumiem direktīvas īstenošanai.

(11)

Komisijas ieteikumos īpaša uzmanība pievērsta mērķrādītājiem, mērķiem un devumiem, kā arī saistītajām rīcībpolitikām un pasākumiem, ar kuriem īsteno plānu REPowerEU nolūkā ātri izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Tajos ir ņemtas vērā atziņas, kas gūtas, īstenojot paketi “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst” (13). Ieteikumi atspoguļo neatliekamo vajadzību stiprināt energosistēmu noturību, ņemot vērā pienākumus, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/941 (14) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 (15) par gāzes piegādes drošību, un ievērojot Komisijas Ieteikumu par enerģijas uzkrāšanu (16).

(12)

Komisijas ieteikumos ir ņemta vērā vajadzība paātrināt iekšējā enerģijas tirgus integrāciju, lai stiprinātu elastīguma lomu un iespēcinātu un aizsargātu patērētājus. Komisijas ieteikumos ir arī ņemts vērā, cik svarīgi ir novērtēt enerģētiskajā nabadzībā esošo mājsaimniecību skaitu atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1999 3. pantam un Komisijas Ieteikumam (ES) 2023/2407 (17).

(13)

Komisijas ieteikumi atspoguļo to, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamas investīcijas tīrās enerģijas pētniecībā un inovācijā, lai veicinātu tīrās enerģijas risinājumu izstrādes un ražošanas spējas, ietverot atbilstīgas rīcībpolitikas un pasākumus energointensīvām nozarēm un citiem uzņēmumiem, un vajadzību pilnveidot darbaspēka prasmes nulles emisiju industrijai, lai Savienībā nostiprinātu spēcīgu, konkurētspējīgu un tīru ekonomiku.

(14)

Komisijas ieteikumu pamatā ir saskaņā ar Parīzes nolīgumu uzņemtās saistības pakāpeniski samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, kā arī tas, cik svarīgi ir pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā subsīdijām.

(15)

Komisijas ieteikumā par investīciju vajadzībām ir ievērots tās novērtējums par to, vai atjauninātā plāna projektā sniegts vispārējs pārskats par investīciju vajadzībām mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanai attiecībā uz visām enerģētikas savienības dimensijām, ir norādīti finansējuma avoti, nošķirot privātos un publiskos avotus, un ir izklāstītas investīcijas, kas ir saskanīgas ar Čehijas atveseļošanas un noturības plānu, Čehijas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem un 2022. un 2023. gada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas sniegti Eiropas pusgada ietvaros, un ietverts precīzs makroekonomiskais novērtējums par plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem. NEKP būtu jānodrošina valsts rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamība un paredzamība, lai veicinātu noteiktību investīciju jomā.

(16)

Komisijas ieteikumi atspoguļo to, cik ļoti svarīgi ir veikt plašas reģionālas apspriešanās un nodrošināt agrīnu un iekļaujošu apspriešanos par plānu, tajā skaitā sabiedrības rezultatīvu līdzdalību, nodrošinot pietiekamu informāciju un termiņu saskaņā ar Orhūsas konvenciju (18).

(17)

Komisijas ieteikumi par taisnīgu pārkārtošanos atspoguļo novērtējumu par to, vai Čehijas plānā ir pietiekami padziļināti identificēta klimatiskās un enerģētiskās pārkārtošanās ietekme uz sociālo jomu, nodarbinātību un prasmēm un ir izklāstītas pienācīgas papildinošās rīcībpolitikas un pasākumi, lai veicinātu taisnīgu pārkārtošanos, vienlaikus sniedzot ieguldījumu gan cilvēktiesību, gan dzimumu līdztiesības veicināšanā.

(18)

Komisijas ieteikumi Čehijai ir balstīti uz novērtējumu par tās atjauninātā NEKP projektu (19), kas tiek publicēts kopā ar šo ieteikumu.

(19)

Čehijai šie ieteikumi būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot galīgo atjaunināto integrēto NEKP, kas jāiesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(20)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts) Komisijai ir jānovērtē valsts pasākumu saderība ar klimatneitralitātes mērķi un piemērotība progresa panākšanai attiecībā uz pielāgošanos. Komisija novērtēja Čehijas pasākumu saskanību ar šiem mērķiem un piemērotību šo mērķu sasniegšanai (20). Turpmāk sniegtie ieteikumi ir balstīti uz minēto novērtējumu. Čehijai šie ieteikumi būtu pienācīgi jāņem vērā un attiecīgi jārīkojas saskaņā ar Eiropas Klimata aktu.

(21)

Lai gan Savienībā neto siltumnīcefekta gāzu emisijas (arī no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM), neieskaitot starptautisko transportu) kopumā pastāvīgi samazinās, kas lielā mērā atbilst lineārajai trajektorijai, lai sasniegtu Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju (–55 %) un Savienības 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, emisiju samazinājuma temps ir jāpaātrina, un šajā ziņā svarīga ir dalībvalstu rīcība. Progress dalībvalstīs ir bijis nevienāds, pastāvot vairākām sektorālām problēmām un nepilnībām, kas jānovērš bez turpmākas kavēšanās. Novērtējums, kas balstīts uz pieejamo informāciju, liecina, ka attiecībā uz Čehiju progress virzībā uz Savienības klimatneitralitātes mērķi šķiet nepietiekams. Uzticamas ilgtermiņa stratēģijas ir stūrakmens, lai sasniegtu ekonomisko pārveidi, kas vajadzīga, lai virzītos uz Savienības klimatneitralitātes mērķi.

(22)

Lai nodrošinātu rezultatīvu pielāgošanos nepieciešamajā apjomā un visos ietekmētajos sektoros, ir vajadzīga skaidri pilnvarota pārvaldības un koordinācijas struktūra ar augsta līmeņa politisko atbalstu. Šī struktūra var ietvert starpdepartamentu darba grupu vai komiteju. Pielāgošanās rīcībpolitikām vajadzētu būt vērstām uz jomām vai sektoriem, kuri ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņām vai kuru darbības ir svarīgas citu sektoru noturībai, vai kuri ir īpaši nozīmīgi valsts ekonomikai vai sabiedrības veselībai. Par prioritāti jāizvirza reaģēšana uz ietekmi un riskiem, kas, kā paredzams, ietekmēs kritisko infrastruktūru vai sistēmas ar ilgu aprites ciklu vai kas sistēmas varētu ietekmēt neatgriezeniski, ņemot vērā mijiedarbību ar sociālekonomisko attīstību vai citiem neklimatiskiem virzītājspēkiem. Pielāgošanās finansēšanai var piesaistīt dažādus ES finansējuma instrumentus. Kad dalībvalstis izstrādā nacionālos plānus attiecīgo ES fondu ietvaros, priekšplānā būtu jāizvirza klimatnoturības apsvērumi. Izdevumi nedrīkstētu kaitēt pielāgošanās procesam, tas ir, palielināt finansējuma saņēmēju vai citu dalībnieku neaizsargātību. Investīciju vajadzības pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā palielinās un nākamajās desmitgadēs palielināsies ātrāk. Uzlabots finansējums būtu jāpapildina ar pietiekamu spēju un zinātību, kas nepieciešama pārvaldei, kā arī īstenošanai, lai nodrošinātu izdevumu kvalitāti un apguves spēju un izvairītos no kļūdainas pielāgošanās. Papildus publiskajam un privātajam finansējumam, sadarbojoties ar privāto sektoru un finanšu iestādēm, varētu izpētīt arī inovatīvus finansējuma instrumentus.

(23)

Visneaizsargātākās kopienas ir tās, attiecībā uz kurām ir palielināta varbūtība, ka tās ietekmēs klimata pārmaiņas. Dažādu reģionu un sociālekonomisko grupu nevienlīdzīgā pakļautība klimata pārmaiņu ietekmei un neaizsargātība pret to vēl vairāk saasina jau iepriekš pastāvošo nevienlīdzību un neaizsargātību. Ar taisnīgu noturību būtu jāmazina nevienādais klimata riska slogs un jānodrošina taisnīgums pielāgošanās radīto ieguvumu sadalījumā. Sistēmiska spēja pielāgoties klimata pārmaiņām ir viena no pamatiezīmēm, kas nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu potenciālo kaitējumu, izmantotu iespējas un pārvarētu sekas. Klimata pārmaiņu fiziskā ietekme kļūst spēcīgāka ātrāk, nekā paredzēts. Ir vajadzīgs pielāgotiesspējas progress visos pārvaldes līmeņos un publiskajā un privātajā sektorā, un tas nozīmē, ka ir jāpalielina izpratne par neaizsargātību un riskiem. Privātās ieinteresētās personas ir pārmaiņu rosinātāji, kas nodrošina informāciju, resursus, spējas un finansējumu. Vietējam līmenim ir kompetences, kas var plašāk ietekmēt klimatnoturību. Svarīgi ir sagatavot un īstenot reģionālas pielāgošanās rīcībpolitikas.

(24)

Dabā balstīti risinājumi sniedz efektīvas un izmaksu ziņā lietderīgas iespējas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, ja vien to izmantošana tiek stimulēta ar stratēģiskiem satvariem, rīcībpolitikām un finansējumu. Tos var īstenot vai nu neatkarīgi, vai integrējot citos pielāgošanās un mazināšanas pasākumos kopā ar tehnoloģiskākiem vai infrastruktūrā balstītiem risinājumiem. Īstenošanā ir jāņem vērā ekosistēmu sarežģītība un paredzamā klimata pārmaiņu ietekme, vietējais konteksts, saistītās intereses un vērtības, kā arī sociālekonomiskie apstākļi,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

1.

2.

3.

4.

5.