(1)

Portugāle atjauninātā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu iesniedza 2023. gada 30. jūnijā.

(2)

Regulas (ES) 2018/1999 (“Pārvaldības regula”) 3. pantā un I pielikumā ir noteikti elementi, kas jāiekļauj atjauninātajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. 2022. gada decembrī Komisija pieņēma norādījumus dalībvalstīm par nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu un galīgo atjaunināto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanas procesu un tvērumu (3). Norādījumos apzināta laba prakse un izklāstīta neseno rīcībpolitisko, juridisko un ģeopolitisko norišu ietekme uz enerģētikas un klimata rīcībpolitiku.

(3)

Saistībā ar plānu REPowerEU (4) un 2022. un 2023. gada Eiropas pusgada ciklu ietvaros Komisija ir pievērsusi lielu uzmanību dalībvalstu reformām, kas saistītas ar enerģētiku un klimatu, un investīciju vajadzībām ar mērķi stiprināt enerģijas piegādes drošību un pieejamību cenas ziņā, paātrinot zaļu un taisnīgu pārkārtošanos. Tas ir atspoguļots 2022. un 2023. gada valsts ziņojumā par Portugāli (5) un Padomes ieteikumos Portugālei (6). Dalībvalstīm savos galīgajos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos būtu jāņem vērā jaunākie Padomes konkrētām valstīm adresētie ieteikumi.

(4)

Komisijas ieteikumi attiecībā uz nacionālo mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Kopīgo centienu regulu (7) (KCR) ir balstīti uz ticamību, ka dalībvalstis sasniegs 2030. gada mērķrādītājus, ņemot vērā KCR paredzētos elastības iespēju izmantošanas noteikumus.

(5)

Komisijas ieteikumu par oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu (CCUS) mērķis ir iegūt pārskatu par plānoto šo tehnoloģiju ieviešanu valstu līmenī, citastarp informāciju par ikgadējiem CO2 apjomiem, ko plānots uztvert līdz 2030. gadam, sadalījumā pa uztvertā CO2 avotiem no iekārtām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (8), vai no citiem avotiem, piemēram, biogēniem avotiem vai tiešās uztveršanas no gaisa, par plānoto CO2 transportēšanas infrastruktūru un par potenciālo iekšzemes CO2 uzglabāšanas jaudu un CO2 iesūknēšanas apjomiem, ko plānots nodrošināt 2030. gadā.

(6)

Komisijas ieteikumi par sniegumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/841 (9) (Regula par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību – “ZIZIMM regula”) attiecas uz to, kā dalībvalsts izpilda debeta nepieļaušanas noteikumu 2021.–2025. gada periodā (1. periods) un nacionālo mērķrādītāju 2026.–2030. gadam (2. periods), ņemot vērā minētajā regulā izklāstītos noteikumus par elastības iespēju izmantošanu. Komisijas ieteikumos ņemts vērā arī tas, ka 1. periodā jebkurš emisiju pārsniegums saskaņā ar ZIZIMM regulu tiks automātiski pārnests uz KCR.

(7)

Lai pielāgošanās klimata pārmaiņām pienācīgi atbalstītu enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu, ir būtiski apzināt iespējamos klimata pārmaiņu draudus un analizēt klimatisko neaizsargātību un riskus, kas var ietekmēt attiecīgās teritorijas un nozares. Komisijas ieteikumos par pielāgošanos ņemts vērā, cik lielā mērā Portugāle atjauninātajā NEKP ir integrējusi pielāgošanās mērķus, kuros ņemti vērā klimata riski, kas varētu traucēt Portugālei sasniegt enerģētikas savienības mērķus un mērķrādītājus. Ja netiks plānotas un īstenotas īpašas pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi, ir apdraudēta mērķu sasniegšana enerģētikas savienības dimensijās. Mainīgos klimatiskajos apstākļos īpaša uzmanība jāpievērš ūdens resursu apsaimniekošanai, jo pastāv elektroapgādes traucējumu risks, tāpēc ka plūdi, karstums un sausums ietekmē enerģijas ražošanu.

(8)

Komisijas ieteikumi par ieceru vērienu atjaunīgās enerģijas jomā pamatojas uz Regulas (ES) 2018/1999 II pielikumā noteikto formulu, kas balstīta uz objektīviem kritērijiem, un svarīgām rīcībpolitikām un pasākumiem, kuru trūkst Portugāles NEKP un kuri dotu iespēju savlaicīgi un izmakslietderīgi sasniegt Portugāles nacionālo devumu Savienības 2030. gadam nospraustajā saistošajā atjaunīgās enerģijas mērķrādītājā – vismaz 42,5 % –, tiecoties kolektīvi sasniegt 45 %, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (10) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu. Komisijas ieteikumu pamatā ir arī Portugāles devums minētās direktīvas 15.a, 22.a, 23., 24. un 25. pantā izklāstīto konkrēto mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī ar to saistītās rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā ātri transponēt un īstenot šo direktīvu. Ieteikumi atspoguļo to, cik svarīgi ir izstrādāt visaptverošu ilgtermiņa plānošanu atjaunīgās enerģijas, jo īpaši vēja enerģijas, izvēršanai, lai palielinātu redzamību Eiropas ražošanas nozarei un tīkla operatoriem saskaņā ar Eiropas vēja enerģijas paketi (11).

(9)

Komisijas ieteikumi attiecībā uz nacionālo devumu energoefektivitātē ir balstīti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 (12) par energoefektivitāti 4. pantu un minētās direktīvas I pielikumā noteikto formulu, kā arī saistītajām rīcībpolitikām un pasākumiem tās īstenošanai.

(10)

Komisijas ieteikumos īpaša uzmanība pievērsta mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem, kā arī ar tiem saistītajām rīcībpolitikām un pasākumiem nolūkā īstenot plānu REPowerEU, lai strauji izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Tajos ņemta vērā pieredze, kas gūta, īstenojot paketi “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst” (13). Ieteikumi atspoguļo imperatīvu energosistēmu padarīt noturīgāku, ņemot vērā pienākumus, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/941 (14) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 (15) par gāzes piegādes drošību, kā arī saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par enerģijas uzkrāšanu (16).

(11)

Komisijas ieteikumos ņemta vērā nepieciešamība paātrināt iekšējā enerģijas tirgus integrāciju, lai stiprinātu elastības lomu un iespēcinātu un aizsargātu patērētājus. Komisijas ieteikumos arī ņemts vērā, cik svarīgi ir novērtēt enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā un Komisijas Ieteikumā (ES) 2023/2407 (17) izklāstītajām prasībām.

(12)

Komisijas ieteikumi atspoguļo to, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamas investīcijas tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā, lai veicinātu tīras enerģijas risinājumu izstrādi un ražošanas jaudu, citastarp piemērotas rīcībpolitikas un pasākumus energoietilpīgām industrijām un citām uzņēmējdarbības jomām; un vajadzību paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju neto nulles emisiju industrijas vajadzībām, lai Savienībā nostiprinātu spēcīgu, konkurētspējīgu un tīru ekonomiku.

(13)

Komisijas ieteikumi balstās uz saistībām, ko dalībvalsts uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, lai pakāpeniski samazinātu fosilā kurināmā izmantošanu, kā arī uz to, cik svarīga ir pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā subsīdijām.

(14)

Komisijas ieteikumi par investīciju vajadzībām izriet no Komisijas novērtējuma par to, vai atjauninātā plāna projekts sniedz vispārēju pārskatu par investīcijām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu mērķus, mērķrādītājus un devumus visās enerģētikas savienības dimensijās; tajā norādīti finansējuma avoti, nošķirot privātos un publiskos avotus, galvenajos vilcienos aprakstītas investīcijas, kuras atbilst Portugāles atveseļošanas un noturības plānam, Portugāles taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem un 2022.–2023. gada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas izdoti Eiropas pusgada ietvaros, kā arī ietverts rūpīgs plānoto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskais novērtējums. NEKP būtu jānodrošina nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamība un paredzamība, kas veicinātu investīciju noteiktību.

(15)

Komisijas ieteikumi atspoguļo to, cik svarīga ir plaša reģionālā apspriešanās, kā arī savlaicīga un iekļaujoša apspriešanās par plānu, citastarp rezultatīva sabiedrības līdzdalība ar pietiekamu informāciju un laika grafiku, saskaņā ar Orhūsas konvenciju (18).

(16)

Komisijas ieteikumi par taisnīgu pārkārtošanos atspoguļo novērtējumu par to, vai Portugāles plānā ir pietiekami padziļināti apzināta klimatiskās pārkārtošanās un enerģētikas pārkārtošanas attiecīgā ietekme uz sociālo jomu, nodarbinātību un prasmēm, kā arī izklāstītas atbilstošas papildu rīcībpolitikas un pasākumi taisnīgas pārkārtošanās veicināšanai, vienlaikus sekmējot cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanu.

(17)

Komisijas ieteikumi Portugālei pamatojas uz Portugāles integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta novērtējumu (19), kas publicēts kopā ar šo ieteikumu.

(18)

Portugālei šie ieteikumi būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot galīgo atjaunināto integrēto NEKP, kas jāiesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(19)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts) Komisijai ir jānovērtē nacionālo pasākumu saderība ar klimatneitralitātes mērķi un to piemērotība progresa panākšanai attiecībā uz pielāgošanos. Komisija novērtēja Portugāles pasākumu atbilstību šiem mērķiem (20). Tālāk sniegtie ieteikumi ir balstīti uz minēto novērtējumu. Portugālei šie ieteikumi būtu pienācīgi jāņem vērā un jāveic sekojumpasākumi saskaņā ar Eiropas Klimata aktu.

(20)

Visneaizsargātākās kopienas ir tās, kurām ir paaugstināta varbūtība izjust klimata pārmaiņu ietekmi. Dažādu reģionu un sociālekonomisko grupu nevienlīdzīgā eksponētība klimata pārmaiņu ietekmei un neaizsargātība pret to vēl vairāk saasina jau iepriekš pastāvošo nevienlīdzību un neaizsargātību. Taisnīgai noturībai būtu jāsamazina nevienlīdzīgais slogs, ko rada klimata risks, un jānodrošina taisnīgums pielāgošanās radīto ieguvumu sadalē. Vietējā līmenī ir kompetences, kas klimatnoturību var ietekmēt plašākā mērogā. Liela nozīme ir vietējā līmeņa pielāgošanās rīcībpolitiku sagatavošanai un īstenošanai.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

1.