(1)

Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Banku iestāde (EBI) izveido un uztur atjauninātu centrālu datubāzi ar informāciju, kas savākta saskaņā ar minētās regulas 9.a panta 1. punkta a) apakšpunktu. Rezultātā precizējums par to, kā informācija ir jāanalizē un jādara pieejama ziņojošām iestādēm, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot konfidencialitāti, kā noteikts minētās regulas 9.a panta 3. punktā, nenovēršami ir saistīts ar minētās centrālās datubāzes izveides informācijas precizēšanu.

(2)

Ir jāprecizē attiecīgās situācijas, kurās var rasties trūkumi. Uzraudzība ietver visas attiecīgās darbības, kas ziņojošām iestādēm jāveic saskaņā ar nozaru tiesību aktiem, neskarot valstu kompetenci, un tādējādi tā ir daudzveidīga. Tāpēc attiecīgās situācijas būtu jāprecizē, ņemot vērā dažādo ziņojošu iestāžu veiktās uzraudzības darbības.

(3)

Lai noteiktu trūkuma būtiskumu, ir jānosaka tā vispārīgā definīcija un neizsmeļošs kritēriju saraksts, lai minēto definīciju precizētu sīkāk. Šāda definīcija un kritēriju saraksts ir nepieciešams, lai, no vienas puses, panāktu saskaņotu pieeju šīs vispārīgās definīcijas piemērošanā, bet, no otras puses, lai nodrošinātu, ka visi būtiskie trūkumi vispārīgās definīcijas nozīmē tiek aptverti, ņemot vērā konkrēto kontekstu.

(4)

Lai nodrošinātu, ka ziņojošās iestādes agrīnā posmā datubāzei ziņo par trūkumiem, būtisks trūkums būtu jādefinē tā, lai tas aptvertu ne tikai trūkumus, kas atklāj, bet arī tos trūkumus, kas varētu izraisīt piemērojamo prasību būtisku neizpildi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu (NILL/TFN), pat ja šāda neizpilde vēl nav notikusi. To pamato arī tas, ka tām iestādēm, kurām nav tāda paša līmeņa NILL/TFN informācijas un speciālo zināšanu kā uzraudzības iestādēm, kas izraudzītas par kompetentām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (2), informācija būtu jāpaziņo datubāzei pēc iespējas labāk.

(5)

Lai noteiktu iesniedzamās informācijas veidu, ir jānošķir vispārīga informācija, informācija par būtiskiem trūkumiem un informācija par veiktajiem pasākumiem.

(6)

Nosakot iesniedzamās vispārīgās informācijas sastāvdaļas, īpaša uzmanība būtu jāpievērš finanšu sektora dalībniekiem, kas darbojas pārrobežu mērogā, tajā skaitā finanšu sektora dalībniekiem, kuri ir daļa no grupas, kurā darbojas kolēģija. Lai nodrošinātu iesniegtās informācijas salīdzināmību, NILL/TFN iestādēm šīs vispārīgās informācijas ietvaros būtu jāiesniedz EBI arī finanšu sektora dalībnieka NILL/TFN riska profils, izmantojot kopīgas kategorijas.

(7)

Prudenciālās uzraudzības iestādēm vispārīgās informācijas ietvaros, kas tām jāpaziņo, būtu jāsniedz informācija par attiecīgā riska novērtējuma rezultātiem attiecībā uz jebkuru uzraudzības pārskatīšanas procesu un jebkuru citu līdzīgu procesu, ko ietekmē finanšu sektora dalībnieka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, kopā ar informāciju par jebkādu negatīvu galīgo novērtējumu vai negatīvu lēmumu attiecībā uz atļaujas pieteikumiem, ja šāds novērtējums vai lēmums ir balstīts arī uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem.

(8)

Lai ņemtu vērā piederības un uzņēmējas valsts NILL/TFN iestāžu atšķirīgās kompetences, kā noteikts Direktīvā (ES) 2015/849, ir jāprecizē, ka gan piederības, gan uzņēmējas valsts NILL/TFN iestādēm būtu jāziņo EBI par būtiskiem trūkumiem, ko tās ir konstatējušas savas attiecīgās kompetences ietvaros. Jāprecizē arī, ka uzņēmējas NILL/TFN iestādes veiktie pasākumi būtu jāpaziņo datubāzei neatkarīgi no jebkāda paziņojuma piederības valsts iestādei.

(9)

Jānodrošina, ka EBI var efektīvi pildīt savu uzdevumu vadīt, koordinēt un uzraudzīt darbības, kuru mērķis ir veicināt finanšu sistēmas integritāti, pārredzamību un drošību, lai novērstu minētās sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, pilnībā izmantojot visas savas pilnvaras un instrumentus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu. Tādēļ EBI, lai analizētu datubāzē iesniegto informāciju, vajadzētu būt iespējai apvienot tās rīcībā esošo informāciju no citiem avotiem. EBI būtu jācenšas izmantot šo informāciju visu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 noteikto uzdevumu izpildei.

(10)

Analizējot informāciju, kas iesniegta datubāzē un darīta pieejama ziņojošām iestādēm, šai regulai būtu jānodrošina sadarbība ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) saskaņā ar lojālas sadarbības principu, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, kā sīkāk precizēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 2. panta 4. punktā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (3) 2. panta 4. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (4) 2. panta 4. punktā. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka informāciju, ko EBI pieprasījusi minētajām iestādēm vai kas citādi saņemta no minētajām iestādēm, attiecīgā gadījumā varētu izmantot analīzes vajadzībām un ka EBI būtu jāsniedz EAAPI un EVTI minētā informācija vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc pieprasījuma, kas saņemts no minētajām iestādēm.

(11)

Ir jāprecizē, kā informācija tiek darīta pieejama ziņojošām iestādēm. Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a panta 2. punktā ir vispārīga atsauce uz to, ka EBI ir jānodrošina, ka informāciju ziņojošām iestādēm dara pieejamu, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot konfidencialitāti, savukārt minētās regulas 9.a panta 3. punkts attiecas konkrēti uz pamatotiem pieprasījumiem. Abi noteikumi ir daļa no procesa attiecībā uz to, kā informāciju dara pieejamu ziņojošām iestādēm. Šajā nolūkā būtu jānosaka arī konkrētie elementi pamatotajā pieprasījumā, kas EBI jāsaņem no ziņojošām iestādēm.

(12)

Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu un izvairītos no informācijas dublēšanās, būtu jāuzskata, ka NILL/TFN iestāde, kas iesniedz informāciju par pasākumu, iesniedz arī Direktīvas (ES) 2015/849 62. pantā minēto paziņojumu attiecībā uz minēto pasākumu. Turklāt ir jāpieprasa, lai NILL/TFN vai prudenciālās uzraudzības iestāde, kas iesniedz informāciju centrālajai datubāzei, savā iesniegumā precizē, vai minētā iestāde jau ir iesniegusi paziņojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (5) 97. panta 6. punktu.

(13)

Lai nodrošinātu, ka NILL/TFN centrālā datubāze kļūst par efektīvu instrumentu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, ir jānodrošina, ka ziņojošās iestādes laikus iesniedz minēto informāciju centrālajai datubāzei, un jānodrošina minētās informācijas kvalitāte. Šajā nolūkā informācija par būtiskiem trūkumiem un veiktajiem pasākumiem būtu jāiesniedz bez liekas kavēšanās, un ziņojošām iestādēm bez liekas kavēšanās būtu jāatbild uz jebkuru EBI pieprasījumu, kas iesniegts pēc tam, kad ir veikta kvalitātes pārbaudes analīze. Tā paša iemesla dēļ ziņojošām iestādēm būtu jānodrošina šādas informācijas pastāvīga precizitāte, pilnīgums, piemērotība un atjaunināšana, un informācija par būtisku trūkumu būtu jāiesniedz neatkarīgi no pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz to.

(14)

Lai nodrošinātu laika efektivitāti, tādējādi veicinot konsekventu, sistemātisku un efektīvu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu saistīto risku uzraudzību un novērtēšanu Savienības finanšu sistēmās, iesniegumi un pieprasījumi būtu jāiesniedz angļu valodā. Vienlaikus, lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu un izvairītos no pārmērīgām izmaksām ziņojošām iestādēm, ja apliecinošie dokumenti nav pieejami angļu valodā, tie būtu jāiesniedz to oriģinālvalodā un tiem jāpievieno kopsavilkums angļu valodā.

(15)

Ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību pārvalda privāta struktūra, izraudzītajai iestādei, kas uzrauga minēto sistēmu, būtu jānodrošina, ka šāda sistēma ziņo izraudzītajai iestādei par būtiskiem trūkumiem, kas konstatēti tās darbības gaitā.

(16)

Ņemot vērā iesaistīto ziņojošo iestāžu lielo skaitu un lai prognozētu ievērojamās ziņošanas intervālu atšķirības, jo dažas no minētajām ziņojošām iestādēm, ņemot vērā to uzraudzības pienākumus, visticamāk, ziņos par NILL/TFN būtiskiem trūkumiem un pasākumiem retāk nekā citas, un lai panāktu darbības un izmaksu efektivitāti gan ziņojošām iestādēm, gan EBI, datubāzes arhitektūrā būtu jāiekļauj secīga pieeja. Pamatojoties uz minēto secīgo pieeju, dažām ziņojošām iestādēm vajadzētu būt tiešai, bet citām – netiešai piekļuvei datubāzei.

(17)

Visām informācijas apmaiņā iesaistītajām pusēm būtu jāievēro dienesta noslēpuma un konfidencialitātes prasības. Tādēļ būtu jāparedz īpaši noteikumi par to, kā informāciju var izpaust tālāk, tādējādi saglabājot konfidencialitāti.

(18)

Ja informācija, kas tiek iesniegta, pieprasīta, kopīgota vai darīta pieejama, attiecas uz fiziskām personām, apstrādājot informāciju par minētajām fiziskajām personām, būtu jāievēro proporcionalitātes princips. Šajā nolūkā ir jāprecizē apstrādātā informācija par fiziskām personām.

(19)

Lai nodrošinātu datubāzes efektivitāti un tajā ietvertās informācijas analīzi, lai tā būtu efektīvs instruments cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, EBI vajadzētu būt iespējai analīzes ietvaros informāciju, kura tai iesniegta saskaņā ar šo regulu, apvienot ar citu informāciju, kas pieejama par atsevišķu finanšu sektora dalībnieku būtiskiem trūkumiem, kuri padara tos neaizsargātus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, un kuru EBI iegūst, veicot savus uzdevumus savu pilnvaru ietvaros. Lai nodrošinātu atbilstību, ja apvienotā informācija satur personas datus, šādiem datiem būtu jāietilpst II pielikumā uzskaitītajās datu kategorijās. Personas datu apvienošanai vajadzētu notikt izņēmuma gadījumos, un šāda apstrāde var kalpot tikai šīs regulas mērķu sasniegšanai. Datus var būt nepieciešams apvienot, lai i) nodrošinātu no kompetentajām iestādēm iegūto datu precizitāti un pilnīgumu vai ii) ļautu EBI savā datubāzē integrēt tādu pašu informāciju kā tā, ko nosūtījušas kompetentās iestādes, bet kas iegūta, izmantojot citu kanālu, piemēram, izmeklēšanu par iespējamiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 17. pantu.

Informācija par aizdomām par klienta, faktiskā īpašnieka, vadības struktūras locekļa vai pamatfunkcijas veicēja izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai kriminālsodāmību varētu liecināt par godīguma un integritātes trūkumu vai NILL/TF riskiem. Tas var būt būtisks cēlonis vai veicinošs faktors būtiskiem trūkumiem finanšu sektora dalībnieka pārvaldības pasākumos, atbilstībā un piemērotībā, būtiskas līdzdalības turētājos, darījumdarbības modelī vai darbībās. Tāpēc II pielikumā norādītie personas dati var ietvert informāciju, kas saistīta ar aizdomām vai sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem.

Datubāzē var iekļaut tikai datus, kas saistīti ar būtiskiem trūkumiem. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar šo regulu būtiskie trūkumi attiecas tikai uz NILL/TFN prasību būtisku neizpildi, tas nodrošina, ka datu apstrāde saskaņā ar regulu joprojām attiecas tikai uz NILL/TFN prasību smagiem pārkāpumiem, un tādējādi joprojām attiecas tikai uz to, kas ir nepieciešams un samērīgs.

Visi šīs regulas īstenošanas nolūkā apstrādātie personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Savienības datu aizsardzības regulējumu, tajā skaitā tādiem ar apstrādi saistītiem principiem kā likumība, taisnīgums un pārredzamība, mērķa ierobežojums, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte, un pārskatatbildība.

(20)

Personas datu apstrādei ir piemērojami datu aizsardzības tiesību akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (7).

(21)

EBI, EVTI, EAAPI un ziņojošām iestādēm būtu jānosaka savi attiecīgie personas datu kopīgo pārziņu pienākumi, savstarpēji vienojoties saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 26. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 86. pantu, ciktāl minētie pienākumi nav noteikti Savienības tiesību aktos vai valsts tiesību aktos, kas uz tām attiecas.

(22)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2023. gada 24. janvārī sniedza oficiālas piezīmes.

(23)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a panta 1. punktā noteikto pilnvaru papildinošo raksturu attiecībā uz trūkuma definīciju un tā būtiskumu, to atbilstošo situāciju precizēšanu, kurās var rasties trūkums, un informācijas vākšanas veidu un praktisko īstenošanu, un minētā panta 3. punktā noteiktās pilnvaras attiecībā uz to, kā savāktā informācija būtu jāanalizē un jādara pieejama, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot konfidencialitāti, attiecīgie precizējumi būtu jānosaka vienā regulā.

(24)

Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a pantā EBI ir uzdots vākt informāciju par pasākumiem, ko ziņojošās iestādes veic, reaģējot uz konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem. Šādi pasākumi būtu jāsaprot kā jebkuri uzraudzības un administratīvie pasākumi, sankcijas un sodi, tajā skaitā piesardzības vai pagaidu pasākumi, ko ziņojošās iestādes veic saistībā ar uzraudzības darbību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 2. panta 5. punkta otrajā daļā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 2. panta 5. punkta otrajā daļā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 2. panta 5. punkta otrajā daļā.

(25)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(26)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi konsultāciju no ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu,

1)

“ziņojošās iestādes” ir jebkuras no šā panta 2.–7. punktā minētajām iestādēm un Vienotā noregulējuma valde;

2)

“NILL/TFN iestāde” ir iestāde, kurai uzticēts pienākums nodrošināt finanšu sektora dalībnieka atbilstību Direktīvai (ES) 2015/849;

3)

“prudenciālās uzraudzības iestāde” ir iestāde, kurai uzticēts pienākums nodrošināt finanšu sektora dalībnieka atbilstību prudenciālās uzraudzības regulējumam, kas noteikts tiesību aktos, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1093/2010 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā, un valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē minētajos noteikumos paredzētās direktīvas, tajā skaitā Eiropas Centrālā banka attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai uzticēti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (8);

4)

“maksājumu iestāžu uzraudzības iestāde” ir iestāde, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (9) 22. pantā;

5)

“darījumdarbības veikšanas uzraudzības iestāde” ir iestāde, kurai uzticēts pienākums nodrošināt finanšu sektora dalībnieka atbilstību darījumdarbības veikšanas vai patērētāju aizsardzības regulējumam, kas noteikts tiesību aktos, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1093/2010 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā, un valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē minētajos pantos paredzētās direktīvas;

6)

“noregulējuma iestāde” ir noregulējuma iestāde, kas ir definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (10) 2. panta 1. punkta 18) apakšpunktā;

7)

“norīkotā iestāde” ir norīkotā iestāde, kas ir definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (11) 2. panta 1. punkta 18) apakšpunktā;

8)

“NILL/TFN prasība” ir jebkura prasība, kas paredzēta, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un kas noteikta finanšu sektora dalībniekam saskaņā ar tiesību aktiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1093/2010 1. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punktā, un valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē minētajos pantos paredzētās direktīvas;

(9)

“pasākums” ir jebkurš uzraudzības un administratīvs pasākums, sankcija un sods, tajā skaitā piesardzības vai pagaidu pasākums, ko ziņojošā iestāde veic, reaģējot uz trūkumu, kas uzskatāms par būtisku saskaņā ar 3. pantu;

10)

“filiāle” ir darījumdarbības vieta, kas ir finanšu sektora dalībnieka juridiski atkarīga daļa un kas tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi finanšu sektora dalībnieka darījumdarbībai, neatkarīgi no tā, vai tā juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas dalībvalstī vai trešā valstī;

11)

“mātes finanšu sektora dalībnieks” ir tāds finanšu sektora dalībnieks dalībvalstī, kura meitasuzņēmums ir cits finanšu sektora dalībnieks vai kuram ir līdzdalība šādā finanšu sektora dalībniekā un kurš pats nav meitasuzņēmums citam finanšu sektora dalībniekam, kam piešķirta atļauja tajā pašā dalībvalstī;

12)

“Savienības mātes finanšu sektora dalībnieks” ir tāds mātes finanšu sektora dalībnieks dalībvalstī, kurš nav meitasuzņēmums citam finanšu sektora dalībniekam, kas iedibināts jebkurā dalībvalstī;

13)

“kolēģija” ir uzraudzības iestāžu kolēģija, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 116. pantā, noregulējuma kolēģija vai Eiropas noregulējuma kolēģija, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 88. un 89. pantā, vai NILL/TFN kolēģija.

a)

šīs regulas 5. pantā norādīto vispārīgo informāciju;

b)

šīs regulas 6. pantā norādīto informāciju par būtiskiem trūkumiem;

c)

šīs regulas 7. pantā norādīto informāciju par veiktajiem pasākumiem.

a)

būtiskā trūkuma veidu, kā izklāstīts 2. panta 1. punktā;

b)

iemeslu, kāpēc ziņojošā iestāde uzskata, ka trūkums ir būtisks;

c)

būtiskā trūkuma aprakstu;

d)

attiecīgo situāciju, kurā būtiskais trūkums ir radies, kā izklāstīts I pielikumā;

e)

būtiskā trūkuma laikposmu;

f)

informācijas par būtisko trūkumu izcelsmi;

g)

NILL/TFN prasību, uz kuru būtiskais trūkums attiecas;

h)

to produktu, pakalpojumu vai darbību veidu, attiecībā uz kuriem finanšu sektora dalībnieks ir saņēmis atļauju un kurus ietekmējis būtiskais trūkums;

i)

to, vai būtiskais trūkums attiecas tikai uz finanšu sektora dalībnieku, tā filiāli, pārstāvi vai izplatītāju, kā arī būtiskā trūkuma pārrobežu ietekmi;

j)

to, vai informācija par būtisko trūkumu ir paziņota kolēģijai, kas izveidota grupai, pie kuras finanšu sektora dalībnieks pieder; un, ja tā vēl nav paziņota, – iemeslu, kāpēc;

k)

attiecībā uz uzņēmējas valsts NILL/TFN iestādēm – to, vai informācija par būtisko trūkumu ir paziņota piederības valsts NILL/TFN iestādei vai attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 9. punktā minētajam centrālajam kontaktpunktam, un, ja tā vēl nav paziņota, – iemeslu, kāpēc;

l)

to, vai šķiet, ka būtiskais trūkums ir raksturīgs attiecīgā produkta, pakalpojuma vai darbības dizainam;

m)

to, vai šķiet, ka būtiskais trūkums ir saistīts ar konkrētām fiziskām personām – klientu, faktisko īpašnieku, vadības struktūras locekli vai pamatfunkciju veicēju, tajā skaitā iemeslus, kāpēc ziņojošā iestāde uzskata, ka minētā fiziskā persona, šķiet, ir saistīta ar būtisko trūkumu;

n)

jebkādu kontekstuālu vai pamata informāciju attiecībā uz būtisko trūkumu, ja ziņojošajai iestādei tā ir zināma, tajā skaitā:

a)

atsauci uz būtisko trūkumu, saistībā ar kuru pasākums ir veikts, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 6. pantu sniegtās informācijas atjauninājumu;

b)

pasākuma piemērošanas datumu;

c)

pasākuma veidu, tā iekšējo atsauces numuru un saiti uz to, ja tas publicēts;

d)

pilnīgu informāciju par juridiskajām un fiziskajām personām, kurām pasākums tika piemērots;

e)

pasākuma aprakstu, tajā skaitā tā juridisko pamatu;

f)

pasākuma statusu, tajā skaitā to, vai pasākums ir pārsūdzēts;

g)

to, vai un kā pasākums ir publicēts, tajā skaitā anonīmas publicēšanas, publicēšanas aizkavēšanās vai nepublicēšanas iemeslus;

h)

visu informāciju, kas saistīta ar tā būtiskā trūkuma novēršanu, uz kuru attiecas pasākums, tajā skaitā par visām darbībām, kas plānotas vai veiktas šādai novēršanai, un papildu paskaidrojumus, kas vajadzīgi attiecībā uz novēršanas procesu, un attiecīgo termiņu, līdz kuram ir paredzēta novēršana;

i)

to, vai informācija par pasākumu ir paziņota kolēģijai, kas izveidota grupai, pie kuras finanšu sektora dalībnieks pieder; un, ja tā vēl nav paziņota, – iemeslu, kāpēc;

j)

attiecībā uz uzņēmējas valsts NILL/TFN iestādēm – to, vai informācija par pasākumu ir paziņota piederības valsts NILL/TFN kompetentajai iestādei; un, ja tā vēl nav paziņota, – iemeslu, kāpēc.