(1)

Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/512/KĀDP (1).

(2)

Krievijas Federācijas prezidents 2022. gada 24. februārī paziņoja par militāru operāciju Ukrainā, un Krievijas bruņotie spēki sāka neprovocētu un nepamatotu uzbrukumu Ukrainai. Minētā militārā agresija ir klajš Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības pārkāpums, kā arī pārkāpj Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu 2. panta 4. punktā noteikto spēka lietošanas aizliegumu, kas ir imperatīva starptautisko tiesību norma, un citus ANO Statūtu principus.

(3)

ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 2. martā pieņemtajā Rezolūcijā ES-11/1 pauda visstingrāko nosodījumu attiecībā uz Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu, ar ko ir pārkāpts ANO Statūtu 2. panta 4. punkts. 2022. gada 12. oktobrī pieņemtajā Rezolūcijā ES-11/4 ANO Ģenerālā asambleja, norādot uz ANO ģenerālsekretāra 2022. gada 29. septembra paziņojumu, kurā viņš atgādināja, ka ikviens gadījums, kad viena valsts anektē citas valsts teritoriju, piedraudot vai pielietojot spēku, ir ANO Statūtu un starptautisko tiesību principu pārkāpums, nosodīja Krievijas Federācijas nelikumīgo tā saukto referendumu organizēšanu reģionos, kas atrodas starptautiski atzītajās Ukrainas robežās, un Ukrainas Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģionu nelikumīgas aneksijas mēģinājumu, kas sekoja pēc minēto tā saukto referendumu organizēšanas.

(4)

ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 15. novembra Rezolūcijā A/RES/ES-11/5 pauda nopietnas bažas par zaudētajām dzīvībām, civiliedzīvotāju pārvietošanu, infrastruktūras un dabas resursu iznīcināšanu, publiskā un privātā īpašuma bojāeju un ekonomisko postu, ko ir izraisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, un atzina, ka Krievijas Federācija ir jāsauc pie atbildības par visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā vai pret Ukrainu, tostarp par tās agresiju, kas ir ANO Statūtu pārkāpums, kā arī par visiem starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem, un ka tai ir jāuzņemas atbildība par visām tās starptautiski nelikumīgo darbību juridiskajām sekām, tostarp jāatlīdzina šādu darbību radītais kaitējums, tostarp zaudējumi.

(5)

ANO Ģenerālā asambleja 2023. gada 23. februāra Rezolūcijā A/ES-11/L.7 arī aicināja bruņotajā konfliktā iesaistītās puses pilnībā ievērot to saistības saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un nekavējoties izbeigt uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai un tīšos uzbrukumus civilajiem objektiem, tostarp dzīvojamām ēkām, skolām un slimnīcām.

(6)

Starptautiskā Tiesa 2022. gada 16. marta saistošajā rīkojumā, kurā norādīti provizoriskie pasākumi lietā par iespējamu genocīdu saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to (Ukraina/Krievijas Federācija), konstatēja, ka “Ukrainai ir pamatotas tiesības netikt pakļautai Krievijas Federācijas militārajām operācijām” (rīkojuma 60. punkts) un ka minēto tiesību pārkāpums “var radīt neatgriezenisku kaitējumu” (rīkojuma 74. punkts). Tā turklāt norādīja, ka jebkura militārā operācija, īpaši tādā mērogā, kādā Krievijas Federācija to izvērsusi Ukrainas teritorijā, neizbēgami izraisa cilvēku bojāeju, garīgu kaitējumu, miesas bojājumus un kaitējumu īpašumam un videi (2). Starptautiskā Tiesa deva rīkojumu Krievijas Federācijai apturēt militārās operācijas, kuras tā Ukrainas teritorijā bija sākusi 2022. gada 24. februārī.

(7)

Eiropadome 2023. gada 14. un 15. decembra secinājumos atkārtoti pauda stingru nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kas ir nepārprotams ANO Statūtu pārkāpums, un vēlreiz apstiprina nelokāmo Savienības atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un tās neatņemamām tiesībām uz pašaizsardzību pret Krievijas agresiju.

(8)

Atbilstoši kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem minētais atbalsts ietver arī palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, ko skārušas cilvēka izraisītas katastrofas, tādas kā tās, kuras Krievijas agresijas kara dēļ skar Ukrainu un tās iedzīvotājus.

(9)

Ņemot vērā situācijas nopietnību, sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu ir lietderīgi visus Savienības noteiktos pasākumus paturēt spēkā tikmēr, kamēr Krievijas Federācijas nelikumīgās darbības turpina pārkāpt imperatīvās starptautisko tiesību normas, tostarp jo īpaši ANO Statūtu 2. panta 4. punktā noteikto spēka lietošanas aizliegumu, vai starptautiskās humanitārās tiesības. Tāpat ir lietderīgi noteikt papildu ārkārtas pasākumus nolūkā atbalstīt Ukrainu un tās atveseļošanu un rekonstrukciju atbilstoši kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, jo īpaši – konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus, tostarp starptautisko humanitāro tiesību principus, saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību un aizsargāt civiliedzīvotājus, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kurus skārušas cilvēku izraisītās katastrofas.

(10)

Padome 2022. gada 28. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/335 (3), ar ko tika grozīts Lēmums 2014/512/KĀDP un aizliegti visi darījumi, kas saistīti ar Krievijas Centrālās bankas rezervju, kā arī aktīvu pārvaldību, tostarp darījumi ar jebkuru juridisko personu, vienību vai struktūru, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai saskaņā ar tās norādījumiem. 2022. gada 9. martā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/395 (4), lai iekļautu šādu aizliegumu attiecībā uz Krievijas Nacionālo ieguldījumu fondu. Aizliegums ir noteikts Lēmuma 2014/512/KĀDP 1.a panta 4. punktā un ir atspoguļots arī Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (5) 5.a panta 4. punktā. Minēto aizliegumu rezultātā attiecīgie aktīvi, kas dalībvalstīs ir finanšu iestāžu turējumā, ir “imobilizēti”.

(11)

Kā uzsvērts Eiropadomes 2023. gada 26. un 27. oktobra sanāksmes secinājumos, koordinācijā ar partneriem ir jāpanāk izšķirīgs progress jautājumā par to, kā atbilstoši piemērojamajām līgumsaistībām un saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām privāto subjektu turējumā esošos ārkārtas ieņēmumus, kas gūti tieši no imobilizētajiem Krievijas aktīviem, varētu novirzīt Ukrainas un tās atveseļošanas un rekonstrukcijas atbalstam. Eiropadome savos secinājumos aicināja Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis) un Komisiju paātrināt darbu ar mērķi iesniegt priekšlikumus.

(12)

Attiecībā uz koordināciju ar partneriem jāatzīmē, ka G7 valstu līderi savā 2023. gada 6. decembra paziņojumā norādīja, ka ir nepieciešams izšķirīgs progress jautājumā par to, kā atbilstoši piemērojamajām līgumsaistībām un piemērojamajām tiesībām privāto subjektu turētos ārkārtas ieņēmumus, kas tiešā veidā gūti no imobilizētajiem Krievijas valsts aktīviem, novirzīt Ukrainas atbalstam.

(13)

Šajā kontekstā ir lietderīgi sniegt dažus precizējumus attiecībā uz aizliegumu veikt jebkādus darījumus, kas saistīti ar Krievijas Centrālās bankas rezervju un aktīvu pārvaldību, kā arī ieviest papildu pasākumus.

(14)

Jo īpaši ir lietderīgi precizēt, ka kopš 2022. gada 28. februāra piemērotajā darījumu aizlieguma darbības jomā neietilpst bilances pārvaldības darījumi, kas saistīti ar Krievijas Centrālās bankas aktīviem un rezervēm, vai kas saistīti ar jebkuras juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai saskaņā ar tās norādījumiem, piemēram, Krievijas Nacionālā ieguldījumu fonda, aktīviem un rezervēm. Joprojām atļautie bilances pārvaldības darījumi attiecas jo īpaši uz tādu naudas atlikumu reinvestēšanu atbilstoši piesardzīgai investīciju politikai un saskaņā ar piemērojamajām regulatīvajām prasībām, kuri uzkrājas imobilizētu kuponu vai dividenžu un dzēšanas maksājumu un noguldījumu ar tuvu apritēšanas termiņu rezultātā.

(15)

Būtu jāturpina aizliegt citus darījumus, jo īpaši jebkādus tiešus vai netiešus pārvedumus Krievijas Centrālajai bankai vai tās labā, vai jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai saskaņā ar tās norādēm, vai jebkuras šādas juridiskas personas, vienības vai struktūras labā, piemēram, Krievijas Nacionālajam ieguldījumu fondam vai tā labā.

(16)

Šādu citu darījumu aizlieguma rezultātā tādiem centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (6) nozīmē, kuri Savienībā ieņem būtisku vietu finanšu instrumentu norēķinos un centralizētajā uzturēšanā, rodas naudas atlikumu ārkārtas un neparedzēta uzkrāšanās to bilancēs. Minētās uzkrāšanās iemesls ir Krievijas Centrālās bankas vai jebkuras juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai saskaņā ar tās norādījumiem, piemēram, Krievijas Nacionālā ieguldījumu fonda, aktīvu un rezervju imobilizācija, jo ir aizliegti visi pamatsummas un procentu, kuponu, dividenžu vai citu ienākumu no vērtspapīriem maksājumi Krievijas Centrālajai bankai un minētajām personām, vienībām un struktūrām.

(17)

Centrālie vērtspapīru depozitāriji ir specifiskā situācijā, kas atšķiras no citām finanšu iestādēm, jo centrālo vērtspapīru depozitāriju klientu naudas atlikumi vai naudas atlikumi ar tiem parasti tiek pārvesti ārpus centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem pirms dienas beigām un nerada depozitāriju klientiem nekādu atlīdzību. Centrālo vērtspapīru depozitāriju turējumā esošie naudas atlikumi attiecībā uz Krievijas Centrālās bankas vai jebkuras juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai saskaņā ar tās norādījumiem, piemēram, Krievijas Nacionālā ieguldījumu fonda, aktīviem, kas uzkrājas ierobežojošo pasākumu dēļ, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem attiecīgi ir jāpārvalda piesardzīgi. Tā rezultātā rodas neparedzēti un ārkārtas ieņēmumi.

(18)

Neparedzētie un ārkārtas ieņēmumi, uz kuriem attiecas šis lēmums, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem pat pēc darījumu aizlieguma izbeigšanas nav jādara pieejami Krievijas Centrālajai bankai. Līdz ar ko tie nav uzskatāmi par valsts aktīviem. Tāpēc šiem ieņēmumiem nav piemērojami valsts aktīvu aizsardzības noteikumi.

(19)

Turklāt, tā kā minētie neparedzētie un ārkārtas ieņēmumi nepieciešami izriet no ierobežojošo pasākumu īstenošanas, jo īpaši aizlieguma, kas noteikts Lēmuma 2014/512/KĀDP 1.a panta 4. punktā un Regulas (ES) Nr. 833/2014 5.a panta 4. punktā, centrālie vērtspapīru depozitāriji nevar gaidīt, ka tie no šiem ieņēmumiem gūs nepienācīgu un neplānotu ekonomisko labumu. Balstoties uz leģitīmo mērķi sasniegt kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus, jo īpaši – konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus, tostarp starptautisko humanitāro tiesību principus, saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību un aizsargāt civiliedzīvotājus, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kurus skārušas cilvēku izraisītās katastrofas, – ir lietderīgi un nepieciešami nodrošināt, ka centrālo vērtspapīru depozitāriju neparedzētā un ārkārtas peļņa, kas uzkrājusies periodā no šīs lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz brīdim, kad būs izbeigti pagaidu ierobežojošie pasākumi attiecībā uz Krievijas Centrālās bankas aktīviem un rezervēm, nāk par labu Ukrainai. Turklāt šajā lēmumā paredzētie pasākumi novērš pārmērīga sloga uzlikšanu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem. Tādējādi pasākumos pilnībā tiek ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, kas atzītas Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 17. un 52. pantā, jo tie ir pamatoti un samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem.

(20)

Tāpēc ir lietderīgi attiecībā uz minētajiem neparedzētajiem un ārkārtas ieņēmumiem un neto peļņu ieviest papildu pasākumus, kas pilnībā atbilst starptautiskajām un Savienības tiesībām. Atbilstoši juridiskās noteiktības principam šie papildu pasākumi būtu jāpiemēro no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Papildu pasākumu galīgajam mērķim vajadzētu būt Ukrainas un tās atveseļošanas un rekonstrukcijas atbalstam, jo īpaši ar Komisijas ierosināto gaidāmo Ukrainas mehānisma starpniecību (7) saskaņā ar tā mērķiem un Lēmuma 2014/512/KĀDP mērķiem un atbilstoši ierobežojošo pasākumu nolūkam un Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, tostarp jo īpaši atbilstoši mērķim saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību un aizsargāt civiliedzīvotājus, un palīdzēt iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas cilvēku izraisītās katastrofas, tādas kā tās, kas skar Ukrainu un tās iedzīvotājus Krievijas agresijas kara dēļ.

(21)

Nebūtu pamatoti šādus papildu pasākumus likt piemērot centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kuru turējumā ir ļoti mazas Krievijas Centrālās bankas vai jebkuras juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai saskaņā ar tās norādījumiem, piemēram, Krievijas Nacionālā ieguldījumu fonda, aktīvu un rezervju summas. Tas minētajiem centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem radītu nesamērīgu administratīvo slogu, ņemot vērā ļoti nelielās summas, ko varētu iekasēt. Tāpēc papildu pasākumi būtu jāpiemēro tikai tiem centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kuru turējumā esošo attiecīgo rezervju un aktīvu kopējā vērtība pārsniedz 1 miljonu EUR.

(22)

Pirmais posms būtu minētajiem centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem nošķirti no pārējām to darbībām uzskaitīt un pārvaldīt šādus ārkārtas naudas atlikumus, kas uzkrājušies Krievijas Centrālās bankas aktīvu un rezervju imobilizācijas dēļ, un arī gūtos ieņēmumus turēt atsevišķi.

(23)

Centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem būtu arī jāaizliedz rīkoties ar savu attiecīgo neto peļņu, kā noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, no kuras atbilstoši attiecīgās dalībvalsts vispārējam režīmam atskaitīts uzņēmumu ienākuma nodoklis, vai nu izmaksājot dividendes, vai sadalot jebkādā citā formā akcionāriem vai trešām personām. Līdz 24. apsvērumā minētajam Padomes lēmumam ikviens centrālais vērtspapīru depozitārijs, ņemot vērā ar Krievijas Centrālās bankas aktīvu un rezervju turēšanu saistītos riskus un izmaksas, var prasīt savai uzraudzības iestādei atļauju izdalīt daļu no minētās neto peļņas, lai izpildītu tiesību aktos noteiktās kapitāla un risku pārvaldības prasības.

(24)

Otrajā posmā Padomei būtu jāspēj nolemt, kā minēto neto peļņu atbilstoši piemērojamajām līgumsaistībām un saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām un koordinējoties ar partneriem novirzīt Ukrainas un tās atveseļošanas un rekonstrukcijas atbalstam. Šajā kontekstā Padomei būtu arī jālemj par neto peļņas summu, kuru centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem būtu jāspēj provizoriski paturēt, lai izpildītu tiesību aktos noteiktās kapitāla un risku pārvaldības prasības un ņemot vērā ar Krievijas Centrālās bankas aktīvu un rezervju turēšanu saistītos riskus un izmaksas. Tālab Augstajam pārstāvim būtu laikus jānāk klajā ar priekšlikumu, kas papildinātu Savienības pasākumus Ukrainas atbalstam. Gaidāms, ka minētā priekšlikuma sagatavošanas gaitā Augstais pārstāvis apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar Eiropas Centrālo banku.

(25)

Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība.

(26)

Tādēļ Lēmums 2014/512/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,