European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L


2024/434

6.2.2024

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/434

(2024. gada 5. februāris)

par pasākumiem, ar ko novērš Agrilus planipennis Fairmaire ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 28. panta 1. punkta d)–i) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Nesen trešās valstīs tuvu Savienības robežām ir bijuši Agrilus planipennis Fairmaire (“specificētais kaitīgais organisms”) uzliesmojumi, tāpēc ir jāievieš pasākumi, ar ko novērš specificētā kaitīgā organisma ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, ja šeit konstatēta tā klātbūtne.

(2)

Specificētais kaitīgais organisms saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1702 (2) ir iekļauts sarakstā kā prioritārs kaitīgais organisms.

(3)

Pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem un tehniskajiem pierādījumiem par specificēto kaitīgo organismu, ar specificēto kaitīgo organismu saistītie pasākumi būtu jāveic tikai attiecībā uz Chionanthus virginicus L. un Fraxinus L. (“specificētie augi”) augiem un tādu koksni un nomizotu mizu, kas iegūta noChionanthus virginicus L. un Fraxinus L., un attiecībā uz citiem priekšmetiem, kas izgatavoti no minētās mizas (“specificētā koksne un miza”).

(4)

Lai nodrošinātu specificētā kaitīgā organisma neesību Savienības, dalībvalstīm attiecībā uz specificētā kaitīgā organisma klātbūtni būtu jāveic pastiprināti ikgadējie apsekojumi un jāizmanto metodes, kas atbilst jaunākajai zinātniskajai un tehniskajai informācijai.

(5)

Lai novērstu specificētā kaitīgā organisma ieviešanos Savienības teritorijā, dalībvalstīm būtu jāizveido norobežotas teritorijas, kas sastāv no invadētās zonas un buferzonas, un jāveic izskaušanas pasākumi.

(6)

Ņemot vērā specificētā kaitīgā organisma bioloģiju, invadētajā zonā būtu jāiekļauj invadētie augi un visi specificētie augi, kas var invadēties un atrodas vismaz 100 m rādiusā ap invadētajiem augiem. Minētā iemesla dēļ buferzonai būtu jāatrodas vismaz 10 km rādiusā ap invadētās zonas robežām, jo tas atbilst specificētā kaitīgā organisma spējai izplatīties.

(7)

Tomēr, ja ir bijuši atsevišķi konkrētā specificētā organisma konstatējumi, prasība izveidot norobežotu teritoriju nebūtu jāizvirza, ja uz augiem, uz kuriem specificētais kaitīgais organisms konstatēts, to iespējams likvidēt, un ja ir pierādījumi, ka šie augi bija invadēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā vai ka tas ir atsevišķs konstatējums, kas, visticamāk, neizraisīs specificētā kaitīgā organisma ieviešanos. Kamēr vien attiecīgajā teritorijā veiktie apsekojumi liecina, ka specificētais kaitīgais organisms nav sastopams, šāda pieeja ir vissamērīgākā.

(8)

Lai nodrošinātu, ka inficētie augi tūlīt tiek aizvākti, un lai novērstu tālāku specificētā kaitīgā organisma izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā, norobežotajās teritorijās katru gadu vispiemērotākajā gada laikā būtu jāveic monitorings.

(9)

Lai nodrošinātu samērīgu pieeju fitosanitārajam riskam, ko rada specificētais kaitīgais organisms, būtu jāatļauj dalībvalstīm atcelt norobežojumu, ja apsekojumi liecina, ka šis kaitīgais organisms norobežotajā teritorijā nav konstatēts vismaz četrus gadus pēc kārtas.

(10)

Būtu jānosaka izskaušanas pasākumi, ar ko specificēto kaitīgo organismu izskauž, ja tas konstatēts Savienības teritorijā. Šiem pasākumiem vajadzētu būt piemērotiem specificētā kaitīgā organisma bioloģijai un balstītiem uz pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju.

(11)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/2031 katrai dalībvalstij attiecībā uz katru prioritāro kaitīgo organismu ir jāizstrādā un jāatjaunina ārkārtas situāciju plāns. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējos uzliesmojumos, ir jāpieņem īpaši noteikumi, ar kuriem īsteno Regulas (ES) 2016/2031 25. pantu, lai nodrošinātu visaptverošu ārkārtas situāciju plānu gadījumā, ja tiek konstatēta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne Savienībā.

(12)

Noteikumi par tādu apsekojumu veikšanu no kaitīgajiem organismiem brīvās teritorijās, kuru pamatā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem Agrilus planipennis apsekojumiem (3), būtu jāpiemēro no 2027. gada 1. janvāra, lai kompetentajām iestādēm būtu pietiekami daudz laika izplānot šādus apsekojumus, izstrādāt procedūras un piešķirt pietiekamus resursus šādu apsekojumu veikšanai.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“specificētais kaitīgais organisms” ir Agrilus planipennis Fairmaire;

2)

“specificētie augi” ir Chionanthus virginicus L. un Fraxinus L., bet ne to augļi, sēklas, ziedputekšņi un audu kultūras augi;

3)

“norobežošanas apsekojums” ir iteratīva procedūra, ko izmanto, lai noteiktu robežas teritorijai, kuru uzskata par invadētu vai brīvu no kaitīgā organisma;

4)

“specificētā koksne un miza” ir tāda koksne un nomizota miza, kas iegūta no Chionanthus virginicus L. un Fraxinus L., un citi priekšmeti, kas izgatavoti no minētās koksnes un mizas;

5)

“slazdošanas koki” ir specificētie augi, kam noplēš joslu mizas un kurus izmanto, lai uzlabotu agrīnu specificētā kaitīgā organisma atklāšanu.

2. pants

Savienības teritorijas apsekojumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 24. pantu

1.   Dalībvalstis katru gadu veic uz risku balstītus specificētā kaitīgā organisma klātbūtnes apsekojumus dalībvalstu teritoriju teritorijās, par kurām nav zināms, ka specificētais kaitīgais organisms tajās būtu sastopams.

2.   Minēto apsekojumu plāns un paraugošanas shēma nodrošina iespēju attiecīgajā dalībvalstī ar pietiekamu augstu ticamību konstatēt zemu specificētā kaitīgā organisma klātbūtni uz invadētajiem augiem. Apsekojumu pamatā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) Guidelines for statistically sound and risk-based surveys of Agrilus planipennis (Pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem Agrilus planipennis apsekojumiem), un tajos ņem vērā specificētā kaitīgā organisma dabiskās izplatīšanās risku.

3.   Apseko:

a)

atklātas platības, dabas teritorijas un pilsētvidi, pieturvietas gar galvenajiem ceļiem, dzelzceļiem un citiem transporta ceļiem, kā arī audzētavas, dārzniecības centrus, specificēto augu tirdzniecības centrus, koksni un mizu, lapu koku kokzāģētavas un pārējos relevantos objektus (pēc vajadzības);

b)

tādos gada laikos, kad specificēto kaitīgo organismu pastāv iespēja atklāt, ņemot vērā šā specificētā kaitīgā organisma bioloģiju, specificēto augu saimniekaugu klātbūtni un bioloģiju un zinātnisko un tehnisko informāciju, kas minēta Iestādes izdotajā kaitīgā organisma apsekošanas kartītē par Agrilus planipennis (4).

4.   Apsekojumos veicamās darbības:

a)

specificētā kaitīgā organisma slazdošana, kas var ietvert slazdošanu ar slazdošanas kokiem;

b)

attiecīgā gadījumā – vizuālas specificēto augu pārbaudes.

c)

ja radušās aizdomas – specificēto augu un specificētās koksnes (arī grieztu zaru un koksnes iepakojamā materiāla) paraugošana un testēšana; kā arī

d)

attiecīgā gadījumā – meklēšana ar īpaši apmācītiem meklētājsuņiem.

3. pants

Norobežoto teritoriju izveide

1.   Ja specificētā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izveido norobežotu teritoriju, kurā ietilpst:

a)

invadētā zona vismaz 100 m rādiusā ap invadētajiem augiem, arī ap invadētajiem augiem un visiem specificētajiem augiem, kas var invadēties (“invadētā zona”);

b)

buferzona, kas atrodas vismaz 10 km rādiusā ap invadētās zonas robežu.

2.   Nosakot norobežoto teritoriju, ņem vērā zinātniskos principus, specificētā kaitīgā organisma bioloģiju, invāzijas pakāpi, specificēto augu izplatības īpatnības attiecīgajā teritorijā un pierādījumus par specificētā kaitīgā organisma ieviešanos.

Sākotnējai invadētās zonas norobežošanai nekavējoties seko norobežošanas apsekojums, kura plāns un paraugošanas shēma ar 95 % ticamību spēj atklāt invadēto augu klātbūtni, kas atbilst 1 %.

Norobežošanas apsekojums:

a)

balstās uz Iestādes izstrādāto dokumentu Guidelines for statistically sound and risk-based surveys of Agrilus planipennis (Pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem Agrilus planipennis apsekojumiem); un

b)

aptver zaru paraugošanu vai citas piemērotas metodes, kuras kaitīgo organismu spēj atklāt pirms tā parādīšanās.

3.   Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes vairo sabiedrības informētību par specificētā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai pasargātu no tā, ka tas turpina izplatīties ārpus minētajām teritorijām.

Tās nodrošina, ka profesionālie operatori un plaša sabiedrība ir informēta par noteiktajām norobežoto teritoriju robežām.

4.   Kompetentās iestādes, pamatojoties uz informāciju par invāzijas apjomu, specificēto augu blīvumu, uzliesmojuma izcelsmi un periodu, var nolemt samazināt buferzonas rādiusu. Šādā gadījumā tās nekavējoties ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par šo samazinājumu un tā iemesliem.

4. pants

Atkāpes attiecībā uz norobežotu teritoriju izveidi

1.   Atkāpjoties no 3. panta, kompetentās iestādes var nolemt, ka nav nepieciešams izveidot norobežotu teritoriju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pastāv pierādījumi tam, ka specificētais kaitīgais organisms attiecīgajā teritorijā ir ievests ar augu materiālu, uz kura tas atrasts, šie augi ir bijuši invadēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā un specificētais kaitīgais organisms nav vairojies, vai pastāv pierādījumi tam, ka tas ir atsevišķs konstatējums, kas, visticamāk, neizraisīs specificētā kaitīgā organisma ieviešanos;

b)

uz konkrētās izmeklēšanas un veikto izskaušanas pasākumu pamata ir secināts, ka specificētais kaitīgais organisms nav ieviesies un tā bioloģisko īpatnību dēļ tas nespēj sekmīgi vairoties un izplatīties.

2.   Ja kompetentā iestāde piemēro 1. punktā minēto atkāpi, tā:

a)

īsteno pasākumus, kas nodrošina specificētā kaitīgā organisma ātru izskaušanu un izslēdz tā izplatīšanās risku;

b)

pēc vajadzības nekavējoties palielina gan slazdu skaitu, gan slazdu pārbaudes biežumu minētajā teritorijā;

c)

nekavējoties pastiprina tādas pieaugušu īpatņu klātbūtnes vizuālās pārbaudes, kuras kombinē ar zaru paraugošanu, vai citas piemērotas atklāšanas metodes, kas specificēto kaitīgo organismu spēj atklāt pirms tā parādīšanās;

d)

vismaz vienu specificētā kaitīgā organisma dzīves ciklu un vēl vienu gadu regulāri un pastiprināti specificētā kaitīgā organisma lidošanas periodā apseko teritoriju vismaz 1 km rādiusā ap invadētajiem augiem vai vietu, kur norādītais kaitīgais organisms ticis konstatēts;

e)

noskaidro specificētā kaitīgā organisma izcelsmi, izsekojot augus, koksni, mizu un citus objektus, kas saistīti ar specificēto kaitīgo organismu, un pārbauda, vai tiem nav invāzijas pazīmju (arī ar zaru paraugošanu un mērķtiecīgi destruktīvu paraugošanu);

f)

vairo sabiedrības informētību par specificētā kaitīgā organisma radītajiem draudiem; un

g)

veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu sekmēt norādītā kaitīgā organisma izskaušanu, ņemot vērā ISPM Nr. 9 (5) un izmantojot integrētu pieeju saskaņā ar ISPM Nr. 14 (6) noteiktajiem principiem.

5. pants

Ikgadēji apsekojumi norobežotās teritorijās

Norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes veic pastiprinātus ikgadējus apsekojumus, kā minēts Regulas (ES) 2016/2031 19. panta 1. punktā, lai atklātu specificētā kaitīgā organisma klātbūtni, ņemot vērā Iestādes sagatavotajā kaitīgā organisma apsekojuma kartītē minēto informāciju.

Apsekojuma plānā ņem vērā Guidelines for statistically sound and risk-based surveys of Agrilus planipennis (Pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem Agrilus planipennis apsekojumiem). Konstatējošiem apsekojumiem izmantotais apsekojuma plāns un paraugošanas shēma ar vismaz 95 % ticamību spēj konstatēt specificētā kaitīgā organisma klātbūtni, kas atbilst 1 %.

Ikgadējos apsekojumus saskaņā ar 2. panta 3. un 4. punktu veic buferzonās – lai atklātu specificētā kaitīgā organisma klātbūtni – un invadētajās zonās – lai monitorētu tā klātbūtni.

6. pants

Norobežojuma atcelšana

Norobežojumu drīkst atcelt tikai tad, ja 5. pantā minētie apsekojumi liecina, ka specificētais kaitīgais organisms norobežotajā teritorijā nav atklāts vismaz četrus gadus pēc kārtas.

7. pants

Izskaušanas pasākumi

1.   Pēc teritorijas sākotnējās norobežošanas un vienlaikus ar norobežošanas apsekojumiem kompetentās iestādes veic visus šos pasākumus:

a)

nekavējoties izcērt visus invadētos augus un augus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir invadēti zemes līnijas līmenī;

b)

visus specificētos augus nekavējoties līdz ar zemi izcērt vismaz 100 m rādiusā ap invadētajiem augiem un šos specificētos augus rūpīgi pārbauda, lai atklātu invadēšanās pazīmes, izņemot gadījumus, kad invadētie augi atrasti ārpus specificētā kaitīgā organisma lidošanas perioda; specificētos augus minētajā gadījumā izcērt un izņem pirms nākamā lidošanas perioda sākuma;

c)

izņem, izmeklē un drošā veidā iznīcina saskaņā ar a) un b) apakšpunktu izcirstos augus, veicot visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai izvairītos no specificētā kaitīgā organisma izplatīšanās izciršanas laikā un pēc tās;

d)

ar invāziju saistīto koksni un mizu izmeklē un drošā veidā iznīcina, veicot visus vajadzīgos preventīvos pasākumus, lai izvairītos no specificētā kaitīgā organisma izplatīšanās;

e)

aizliedz jebkādus minētos augus, koksni un mizu pārvietot prom no norobežotā apgabala;

f)

noskaidro invāzijas izcelsmi, izsekojot augus, koksni, mizu un citus objektus, kas saistīti ar invāziju, un pārbauda, vai tiem nav invāzijas pazīmju (arī ar zaru paraugošanu un mērķtiecīgi destruktīvu paraugošanu);

g)

specificētos augus aizstāj ar neuzņēmīgiem citu sugu augiem, ja vien tas iespējams;

h)

jaunus specificētos augus (bet ne slazdošanas kokus) aizliedz turēt atklātā teritorijā, kas atrodas b) apakšpunktā minētajā zonā;

i)

regulāri pārbauda slazdošanas kokus, tos iznīcina un pārbauda pirms nākamā lidošanas perioda;

j)

vairo sabiedrības izpratni par specificētā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un pasākumiem, kuri pieņemti, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos Savienības teritorijā, arī par nosacījumiem attiecībā uz specificēto augu, koksnes un mizas pārvietošanu no norobežotās teritorijas;

k)

ja nepieciešams, veic īpašus pasākumus, kas novērš jebkādus apstākļus vai sarežģījumus, par kuriem varētu pamatoti gaidīt, ka tie novērsīs, aizkavēs vai novilcinās izskaušanu, jo īpaši sakarā ar tādu augu pieejamību un pietiekamu izskaušanu, kuri ir invadēti vai par kuru invadēšanos ir aizdomas, neatkarīgi no to atrašanās vietas, no tā, vai tie ir publiskā vai privātā īpašumā, un no tā, kura fiziska vai juridiska persona vai struktūra par tiem atbild; un

l)

veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu sekmēt specificētā kaitīgā organisma izskaušanu; un to dara, vadoties pēc Fitosanitāro pasākumu starptautiskā standarta (ISPM) Nr. 9 un izmantojot ISPM Nr. 14 noteiktajiem principiem atbilstošu integrētu pieeju.

2.   Kompetentās iestādes, pamatojoties uz informāciju par invāzijas apjomu, specificēto augu blīvumu, uzliesmojuma izcelsmi un/vai vecumu, var nolemt palielināt 1. punkta b) apakšpunktā minēto rādiusu.

3.   Ja kompetentā iestāde secina, ka ierobežotam skaitam atsevišķu augu to īpašās sociālās, kultūras vai vides vērtības dēļ izciršana ir nepiemērota, tad, atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, šiem atsevišķajiem augiem katru mēnesi veic individuālu pārbaudi, kurā meklē invāzijas pazīmes. Lai novērstu jebkādu iespējamu specificētā kaitīgā organisma izplatīšanos no minētajiem augiem, šādos gadījumos veic pasākumus, kas ir alternatīvi izciršanai un nodrošina augstu aizsardzības līmeni.

Šādu secinājumu pamatojumu un no tiem izrietošos veiktos pasākumus Komisijai paziņo saskaņā ar 9. pantu iesniedzamajā ziņojumā.

4.   Ja 3. panta 2. punktā minētā norobežošanas apsekojuma rezultāti liecina par vēl vienu norādītā kaitīgā organisma konstatējumu, kompetentā iestāde piemēro visus 1. punktā minētos pasākumus un turpina norobežošanas apsekojumu.

8. pants

Ārkārtas situāciju plāni

1.   Papildus Regulas (ES) 2016/2031 25. panta 2. punktā uzskaitītajiem elementiem dalībvalstis savos ārkārtas situāciju plānos paredz:

a)

norādītā kaitīgā organisma izskaušanu, kā noteikts 7. pantā;

b)

preventīvus pasākumus, kas saistīti ar specificēto augu, koksnes un mizas pārvietošanu Savienības teritorijā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (7) VIII pielikumā;

c)

oficiālās pārbaudes, kas jāveic, Savienības teritorijā pārvietojot specificētos augus, koksni un mizu;

d)

minimālos resursus, kas jādara pieejami, un procedūras, ar kurām šos papildu resursus dara pieejamus, ja ir specificētā kaitīgā organisma klātbūtne ir apstiprināta vai ir aizdomas par tā klātbūtni;

e)

procedūras, ar kurām apzina iznīcināmo augu īpašniekus, paziņo izņemšanas rīkojums un iegūst piekļuvi privātiem īpašumiem.

2.   Dalībvalstis savus ārkārtas situāciju plānus attiecīgi atjaunina katru gadu līdz 31. decembrim.

9. pants

Gada ziņojumi

Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm nosūta ziņojumu par pasākumiem, kas iepriekšējā kalendārajā gadā veikti saskaņā ar 2.–8. pantu, un par šo pasākumu rezultātiem.

Saskaņā ar 5. pantu veikto apsekojumu rezultātus Komisija iesniedz, tam izmantojot pielikumā minēto veidni.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 2. panta 2. punktu piemēro no 2027. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2024. gada 5. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1702 (2019. gada 1. augusts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu (OV L 260, 11.10.2019., 8. lpp.).

(3)   EFSA, Guidelines for statistically robust and risk-based surveys of Agrilus planipennis [Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem Agrilus planipennis apsekojumiem], 2020. gada 17. decembris, https://doi.org/10.2903/sp.efsa.2020.EN-1983.

(4)   EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), 2020. gads. Story map for survey of Agrilus planipennis. pamatojošā EFSA publikācija, 2020: EN-1945. https://arcg.is/09S94u.

(5)   Guidelines for pest eradication programmes – Reference Standard ISPM No 9 by the Secretariat of the International Plant Protection Convention (Vadlīnijas kaitīgo organismu izskaušanas programmām – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9), Roma. https://www.fao.org/3/x2981e/x2981e.pdf.

(6)   The use of integrated measures in a systems approach for pest risk management – Reference Standard ISPM No 14 by the Secretariat of the International Plant Protection Convention (Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 14), Roma. https://www.ippc.int/en/publications/607 /.

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp.).


PIELIKUMS

1.   Tādu uz statistiku balstītu ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne, kuros apseko norobežotās zonas

1.

Norobežotās teritorijas (NT) apraksts

2.

Sākotnējais NT lielums (ha)

3.

Atjauninātais NT lielums (ha)

4.

Pieeja

5.

Zona

6.

Apsekojumu vietas

7.

Laiks

A.

Apsekojuma definīcija (RiBESS+ ievades parametri)

B.

Paraugošanas tvērums

C.

Apsekojuma rezultāti

25.

Komentāri

8.

Mērķpopulācija

9.

Epidemioloģiskās vienības

10.

Atklāšanas metodes

11.

Paraugu ņemšanas rezultativitāte

12.

Metodes jutība

13.

Riska faktori (darbības, atrašanās vietas un teritorijas)

14.

Pārbaudīto epidemioloģisko vienību skaits

15.

Vizuālu pārbaužu skaits

16.

Paraugu skaits

17.

Slazdu skaits

18.

Slazdošanas vietu skaits

19.

Testu skaits

20.

Citu pasākumu skaits

21.

Rezultāti

22.

Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numurs

23.

Panāktais ticamības līmenis

24.

Domājamā prevalence

Nosaukums

Izveides datums

Apraksts

Skaits

Saimniekaugu sugas

Platība (ha vai cita, piemērotāka mērvienība)

Pārbaudes vienības

Apraksts

Vienības

Vizuālas pārbaudes

Slazdošana

Testēšana

Citas metodes

Riska faktors

Riska pakāpes

Atrašanās vietu skaits

Relatīvie riski

Saimniekaugu populācijas īpatsvars

Pozitīvi

Negatīvi

Neskaidri

Numurs

Datums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.   Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Izklāsta pieņēmumus, uz kuriem balstīts katra atsevišķa kaitīgā organisma apsekojuma plāns. Apkopo un pamato:

—

mērķpopulāciju, epidemioloģisko vienību un pārbaudes vienības,

—

atklāšanas metodi un metodes jutību,

—

riska faktoru(-us), norādot riska pakāpes un atbilstošos relatīvos riskus un samērus saimniekaugu populācijai.

Par 1.

sleju: norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt šo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveidošanas datumu.

Par 2.

sleju: norāda NT lielumu pirms apsekojuma sākšanas.

Par 3.

sleju: norāda NT lielumu pēc apsekojuma.

Par 4.

sleju: norāda pieeju – izskaušana vai izplatības ierobežošana. Atkarībā no NT skaita uz katru kaitīgo organismu un pieejām, kas tajās tiek īstenotas, aizpilda tik daudz rindu, cik vajadzīgs.

Par 5.

sleju: norāda apsekotās NT zonu (aizpilda tik daudz rindu, cik vajadzīgs): atsevišķās rindās – invadētā zona (IZ) vai buferzona (BZ). Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 20 km, kuri piekļaujas BZ robežai, ap stādaudzētavām u. tml.).

Par 6.

sleju: norāda apsekojuma vietu skaitu un apraksta tās; aprakstam izvēlas vienu no šiem ierakstiem:

1.

atklāta (ražošanas teritorijas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīndārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs;

2.

(cita) atklāta platība: 2.1. privāti dārzi; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cita, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un drenāžas tīkls);

3.

fiziski slēgta vide: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.3. publiska teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.4. citi, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iepakojamo materiālu, kokrūpniecība).

Par 7.

sleju: norāda, kuros gada mēnešos apsekojumi veikti.

Par 8.

sleju: norāda izvēlēto mērķpopulāciju, attiecīgi sniedzot saimniekaugu sugu/ģinšu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķpopulācija tiek definēta kā pārbaudes vienību kopums. Tās lielumu parasti definē lauksaimniecības platībām hektāros, bet tās var būt partijas, lauki, siltumnīcas utt. Izvēli pamato pie pamatpieņēmumiem. Norāda apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli, kaitīgo organismu vektori, kas pārbaudīti nolūkā identificēt un atklāt kaitīgos organismus.

Par 9.

sleju: norāda apsekotās epidemioloģiskās vienības, aprakstot šīs vienības un norādot mērvienības. “Epidemioloģiskā vienība” ir viendabīga platība, kurā kaitīgā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru un apstākļu mijiedarbība izraisītu tādu pašu epidemioloģisko situāciju kā kaitīgajam organismam klātesot. Epidemioloģiskās vienības ir mērķpopulācijas apakšiedalījums, kas epidemioloģiski ir homogēns attiecībā uz vismaz vienu saimniekaugu. Dažos gadījumos par epidemioloģisku vienību var definēt visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tie var būt kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas, vai arī hektāri. Epidemioloģisko vienību izvēle jāpamato pie pamatpieņēmumiem.

Par 10.

sleju: norāda apsekojumā izmantotās metodes, arī darbību skaitu katrā atsevišķā gadījumā (atkarībā no konkrētajām juridiskajām prasībām, kas izvirzītas pret katru kaitīgo organismu). Ja par kādu sleju informācijas nav, norāda “N/A”.

Par 11.

sleju: paraugu ņemšanas efektivitātes novērtējums. Paraugu ņemšanas efektivitāte ir varbūtība, ar kādu no inficēta auga tiek paņemtas inficētās auga daļas. Attiecībā uz vektoriem tā ir apsekojamā teritorijā esoša pozitīva vektora ķeršanas metodes rezultativitāte. Attiecībā uz augsni tā ir rezultativitāte, ar kādu apsekojamā teritorijā, kurā atrodas kaitīgais organisms, tiek iegūts kaitīgo organismu saturošas augsnes paraugs.

Par 12.

sleju: “metodes jutība” ir varbūtība, ar kādu metode pareizi atklāj kaitīgā organisma klātbūtni. Metodes jutība ir varbūtība, ar kādu patiesi pozitīva saimniekauga testa rezultāts ir pozitīvs. Tas ir paraugu ņemšanas rezultativitātes (proti, varbūtības, ar kādu no inficēta auga tiek paņemtas inficētās daļas) reizinājums ar diagnostisko jutību (kuru raksturo identifikācijas procesā izmantotā vizuālā pārbaude un/vai laboratorijas tests).

Par 13.

sleju: riska faktorus norāda atsevišķās rindās (aizpilda tik daudz rindu, cik vajadzīgs). Par katru riska faktoru norāda riska pakāpi un atbilstošo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

Par B

sleju: norāda detalizētu informāciju par apsekojumu (atkarībā no konkrētajām juridiskām prasībām, kas izvirzītas pret katru kaitīgo organismu). Norāda “neattiecas”, ja konkrētajā slejā prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas. Šajās slejās sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, ko iekļauj 10. slejā “Atklāšanas metodes”.

Par 18.

sleju: norāda slazdošanas vietu skaitu, ja šis skaits atšķiras no slazdu skaita (17. sleja) (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots vairākās vietās).

Par 21.

sleju: norāda, par cik paraugiem konstatēts, ka tie ir pozitīvi, negatīvi vai neskaidri. “Neskaidri” ir analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs) nav iegūts rezultāts.

Par 22.

sleju: norāda paziņojumus par uzliesmojumu gadā, kad veikts apsekojums. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā informācijas nesniegšanas iemeslu norāda 25. slejā (“Komentāri”).

Par 23.

sleju: norāda apsekojuma jutību (definēta Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (ISPM) Nr. 31). Šo vērtību, ar ko izteikts attiecībā uz kaitīgā organisma neesību panāktais ticamības līmenis, aprēķina, balstoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), ko veic, ņemot vērā metodes jutību un izplatības novērtējumu.

Par 24.

sleju: norāda izplatības novērtējumu, kas balstās uz tādu skaitlisko novērtējumu par varbūtīgo faktisko kaitīgā organisma izplatību laukā, kas izdarīts pirms apsekojuma. Par apsekojuma mērķi tiek nosprausts izplatības novērtējums, un tas atbilst riska pārvaldītāju rastajam kompromisam, kas ņem vērā organisma klātbūtnes risku un apsekojumam pieejamos resursus. Parasti atklāšanas apsekojumam noteiktā vērtība ir 1 %.


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/434/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)