Oficiālais Vēstnesis |
LV Serija L |
2024/257 |
11.1.2024 |
PADOMES REGULA (ES) 2024/257
(2024. gada 10. janvāris),
ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 6. pants prasa saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, un konsultatīvo padomju ieteikumus. |
(2) |
Padomei būtu jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistītajām katras dalībvalsts zvejas darbībām nodrošinātu relatīvu stabilitāti. |
(3) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, kas izteikti apspriežoties. |
(4) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra ar dažiem atbrīvojumiem attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Pamatojoties uz dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu pieņem deleģētus aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā izkraušanas pienākums īstenojams konkrētās zvejniecībās. |
(5) |
Nosakot zvejas iespējas krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc tās būtu jānosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā norādīto kopējo nozveju apjomu. Daudzumi, kurus, atbrīvotus no izkraušanas pienākuma, drīkst turpināt izmest, no minētajā ieteikumā norādītā kopējā nozveju apjoma būtu jāatvelk. Turklāt zvejas iespējas krājumiem, par kuriem ICES savā ieteikumā norādījusi vienīgi izkrāvumu apjomu, būtu jānosaka uz minētā ieteikuma pamata. |
(6) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2) izveidoja daudzgadu plānu Ziemeļjūrai (“Ziemeļjūras daudzgadu plāns”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (3)izveidoja daudzgadu plānu rietumu ūdeņiem (“rietumu ūdeņu daudzgadu plāns”). Daudzgadu plāni nosaka krājumu, uz kuriem attiecas minētie daudzgadu plāni, ilgtermiņa pārvaldībai vajadzīgos mērķrādītājus un pasākumus. Zvejas iespējas attiecībā uz minēto regulu 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem krājumiem jeb mērķkrājumiem būtu jānosaka atbilstoši zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju diapazonam, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu jeb MSY (FMSY diapazoni), vai vēl mazākas, kā arī saskanīgas ar minētajās regulās paredzētajiem aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti relevantajos ICES ieteikumos. Ja atbilstoša zinātniska informācija nav pieejama, minēto regulu 1. panta 4. punktā minēto mērķkrājumu vai krājumu (t. i., piezvejas sugu krājumu) zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajās regulās izklāstīto piesardzīgo pieeju. Nosakot piezvejas sugu krājumu zvejas iespējas, saskaņā ar minēto regulu 5. panta 3. punktu būtu jāņem vērā arī jauktu sugu zvejniecību specifika. |
(7) |
Ziemeļjūras daudzgadu plāna 7. pantā un rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 8. pantā teikts, ka tad, ja zinātniskais ieteikums liecina, ka minēto regulu 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim) (4), jāveic turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu drīzu attiecīgā krājuma atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un prasīt minēto krājumu vai citu zvejniecības apzvejoto krājumu zvejas iespējas atbilstoši samazināt. |
(8) |
Ir daži krājumi, kuru gadījumā ICES iesaka nulles apjoma nozvejas. Tomēr, ja KPN minētajiem krājumiem tiktu noteiktas ieteiktajā apjomā, pienākums izkraut visas nozvejas, arī piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Kritiskā suga ir suga, kurai kvotas (vairs) nav, bet kura var likt vienam vai vairākiem zvejas kuģiem pārtraukt zveju, pat ja tiem joprojām ir neizmantota citas sugas kvota. Lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu, aiztaupot pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli un ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi no minētajiem krājumiem gūtām piezvejām noteikt īpašas KPN. Šīs piezvejas KPN būtu jānosaka apjomā, kas minētajos krājumos nodrošina zivju mirstības samazināšanos un rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut piezveju gūšanu. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejniecībās, kas minētos krājumus izmanto, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim. |
(9) |
Zinātniskajā ieteikumā par mencu (Gadus morhua) ICES 21. apakšrajonā (Kategats) ICES iesaka nulles apjoma nozveju šim krājumam 2024. gadā. Turklāt ICES uzskata, ka mencu šajā apgabalā galvenokārt gūst kā piezveju Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībā. Tāpēc, ja KPN mencai Kategatā 2024. gadam būtu noteikta nulles apjomā, tas jo īpaši radītu situāciju, ka kuģi, kuri minētajā apgabalā zvejo Norvēģijas omāru, 2024. gadā zveju pārtrauks, tādējādi potenciāli izraisot šīs zvejniecības priekšlaicīgu slēgšanu. Pamatojoties uz Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) datiem (5), Norvēģijas omāra zvejniecībā 3.a rajonā (Skageraks/Kategats) iespējamās nozvejas indikatīvā vērtība (6) KPN robežās tiek lēsta 98 561 451 EUR apmērā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt KPN kritiskās sugas mencas piezvejām Kategatā. |
(10) |
Lai jauktu sugu zvejniecībās pēc iespējas garantētu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktu, ir lietderīgi izveidot kvotu apmaiņas rezervi tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu, ar ko nosegt nenovēršamās piezvejas. |
(11) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 16. panta 4. punktu tādu krājumu gadījumā, uz kuriem Ziemeļjūras daudzgadu plāns vai rietumu ūdeņu daudzgadu plāns neattiecas, ja ir pieejama adekvāta zinātniskā informācija, zvejas iespējas būtu jānosaka saskanīgas ar zvejas izraisīto mirstību, kas spēj nodrošināt MSY un ja šāda informācija nav pieejama, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā. |
(12) |
Dažiem krājumiem ICES ieteikums ir derīgs vairākus gadus un uz visu ieteikuma periodu paliek labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Šādos gadījumos ikgadējās KPN būtu jānosaka uzreiz uz visu ieteikuma periodu (daudzgadu KPN). Tomēr būtu jānodrošina, ka tad, ja minētajā periodā kļūst pieejams jauns ICES ieteikums, daudzgadu KPN atbilst arī jaunajam ieteikumam. Turklāt būtu jānodrošina, ka ikgadējie atvilkumi, kurus no ieteikumā norādītā kopējo nozveju apjoma izdara, lai ņemtu vērā atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma, saglabā saskanību ar pieejamajiem datiem. |
(13) |
Eiropas labraks (Dicentrarchus labrax) ICES 8.a un 8.b rajonā (Biskajas līcis) ir rietumu ūdeņu daudzgadu plāna mērķkrājums. ICES 2024. gada ieteikumā sacīts, ka šā krājuma biomasa 2023. gadā ir nokritusies zem MSY Btrigger atzīmes un sagaidāms, ka 2024. gadā tā turpinās kristies, Blim rādītāju tomēr nesasniedzot. Tāpēc būtu jāpieņem pienācīgi korektīvie pasākumi, kas nodrošina, ka minētais krājums ātri atgriežas līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Tādējādi Francijai un Spānijai būtu jānodrošina, ka minētā krājuma komerciālie izkrāvumi un atpūtas zvejas apjomi, kuri tām jānosaka uz 2024. gadu, ir zemāki par FMSY punktvērtību (7), kas proporcionāli samazināta, lai ņemtu vērā biomasas samazināšanos, un būtu jāpieņem ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantu saskanīgi papildu pasākumi. |
(14) |
ICES 8.a un 8.b rajonā veiktie Eiropas labraka atpūtas zvejniecības reglamentējošie pasākumi būtu jāpastiprina, jo tie būtiski ietekmē minētā krājuma biomasu, bet biomasa ir samazinājusies. Tāpēc dienas individuālais limits būtu jāsamazina, nosakot, ka zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt tikai vienu zivi. Arī stacionāro tīklu izmantošana būtu jāizslēdz, jo tie nav pietiekami selektīvi un ar tiem, iespējams, tiks nozvejots par noteikto limitu lielāks īpatņu skaits. |
(15) |
Rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 5. panta 3. punktā ir paredzēta jauktu sugu zvejniecību pārvaldība attiecībā uz piezvejas krājumiem, ņemot vērā grūtības vienlaikus zvejot visus krājumus MSY līmenī, jo īpaši situācijās, kad tas izraisa zvejniecības priekšlaicīgu slēgšanu. Apsvērumi par jauktu sugu zvejniecības specifiku Biskajas līcī, kas publicēti 2023. gada 14. novembrī, liecina, ka, ja netiek iekļautas stavridas, tad trijos zvejas segmentos no 21 visierobežojošākais krājums bentiskajai zvejniecībai Biskajas līcī ir pollaks (Pollachius pollachius). Ņemot vērā vienas attiecīgās dalībvalsts iesniegtos sociālekonomiskos datus, kas liecina, ka attiecībā uz pollaku Biskajas līcī un Pireneju pussalas ūdeņos (ICES 8. apakšapgabals un 9.a rajons) jauktu sugu zvejniecības specifika norāda uz grūtībām pilnībā nozvejot visas KPN, ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērtētu, kāda sociālekonomiskā ietekme būtu pollaka zvejas iespēju noteikšanai zvejniekiem, kas darbojas minētajā jauktu sugu zvejniecībā (parastā jūrasmēle (Solea solea) un Norvēģijas omārs). Šā iemesla dēļ pollakam Biskajas līcī (8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā) būtu jānosaka provizoriska KPN 2024. gada pirmajai pusei. Pamatojoties uz ICES2023. gada 30. jūnija ieteikumu par pollaku Biskajas līcī un Pireneju pussalas ūdeņos un ņemot vērā zvejniecības sezonalitāti, minētās provizoriskās kvotas apjoms būtu jānosaka 500 tonnu apmērā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam. Šādas provizoriskas KPN mērķis ir nodrošināt, ka zvejas darbības var turpināties, kamēr tiek izvērtēti dati, līdz Padome nosaka galīgo Savienības KPN. |
(16) |
Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu pollaka atpūtas nozveja ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. apgabalā (Biskajas un Pireneju pussalas ūdeņi) ir ievērojama, un tāpēc ir lietderīgi noteikt limitus atpūtas zvejai minētajos apgabalos. Lai aizsargātu nārsta vietas un ierobežotu mazuļu nozveju, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim nevienu pollaka īpatni nedrīkst nozvejot un paturēt atpūtas zvejā, savukārt gada atlikušajā daļā varētu atļaut ne vairāk kā divu īpatņu nozveju. |
(17) |
2022. gada maijā ICES atzīmēja, ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem atjaunot zuša (Anguilla anguilla) krājumus, kopumā nav panākts progress, kas ļautu līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā Savienībā noturēt 40 % līmenī, kā tas prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 (8) 2. panta 4. punktā, un ka nav novēroti skaidri izteikti zvejas izraisītas mirstības modeļi. 2023. gada novembrī ICES atkārtoti ieteica, ka tad, kad tiek piemērota piesardzīga pieeja, zuša (Anguilla anguilla) nozveju apjomam visu veidu dzīvotnēs, visos zuša dzīves posmos un visā tā dabiskās izplatības areālā, kurš ietver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Vidusjūru, vajadzētu būt nullei. Tas attiecas gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietver stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām. |
(18) |
Padomes Regula (ES) 2023/194 (9) zvejas aizlieguma perioda ilgumu visām zuša komerciālās zvejas darbībām Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Vidusjūrā un Savienības zvejas kuģiem visos Vidusjūras jūras ūdeņos pagarināja līdz sešiem mēnešiem. Minētajos ūdeņos regula aizliedza arī jebkādas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst zuti. Tika uzskatīts, ka sešus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods krājumus aizsargās labāk, nekā to spējuši līdz 2022. gadam īstenotie Savienības un valstu pasākumi. Bez tam tika uzskatīts, ka ilgāks zvejas aizlieguma periods ļaus turpināt krājumu atjaunošanas pasākumus, veicinās zuša krājumu atlabšanu un palīdzēs tuvināties Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. panta 4. punkta mērķim, proti, panākt, lai līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu. Ņemot vērā zuša pastāvīgi kritisko stāvokli, ir lietderīgi minētos pasākumus saglabāt 2024. gadā. |
(19) |
Zušu migrēšanu ietekmē visdažādākie vidiskie un bioloģiskie faktori, tāpēc migrācijas perioda iezīmes atkarībā no zuša dzīves posma, dzīvotnes veida un ģeogrāfiskā apgabala (jo sevišķi kad runa ir par jūras šaurumu) var būt dažādas. Tāpēc un lai ņemtu vērā šos elementus, kā arī zuša migrācijas temporālos un ģeogrāfiskos modeļus attiecīgi stikla zuša un sudrabzuša dzīves posmā, var būt lietderīgi noteikt zvejas aizlieguma periodus, kuri dažādiem dalībvalsts zvejas apgabaliem un dažāda veida zvejniecībām, kas šajos zvejas apgabalos darbojas, ir atšķirīgi. Attiecīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz šiem elementiem, būtu jānosaka relevantais zvejas aizlieguma periods (periodi). |
(20) |
Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā aizlieguma periodam vai periodiem būtu jāaptver attiecīgi stikla zušu un sudrabzušu galvenais migrācijas periods vai periodi, izņemot zvejas operācijas, ko ar zvejas kuģi vai bez tā veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (10) 25. pantā izklāstītos nosacījumus. Ņemot vērā potenciāli smagās sociālekonomiskās sekas, ko radītu stikla zušu un sudrabzušu specializēto zvejniecību pilnīga slēgšana to galvenajā migrācijas periodā (periodos), dalībvalstis var atļaut 30 dienas zuti zvejot arī minētajos periodos. Lai no Baltijas jūras uz Ziemeļjūru migrējošajiem sudrabzušiem nodrošinātu faktisku aizsardzību, ICES 3. apakšapgabala piekrastes dalībvalstīm, proti, Dānijai, Vācijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Somijai un Zviedrijai, būtu jāvienojas par faktiskiem sudrabzušu zvejas aizlieguma periodiem. Ja attiecīgajām dalībvalstīm vienoties neizdodas vienoties līdz 2024. gada 1. martam, sudrabzušu zvejas aizlieguma periodam Baltijas jūrā un Skagerakā/Kategatā vajadzētu būt no 2024. gada 15. septembra līdz 2025. gada 15. martam. |
(21) |
Stikla zušu krājumu atjaunošana ir saglabāšanas pasākums, ko dažas dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007 ir izvēlējušās iekļaut savos zuša pārvaldības plānos. Lai minētās dalībvalstis varētu šā pasākuma īstenošanu turpināt, var būt vajadzīgs atbilstošajā gada laikā un, iespējams, galvenā migrācijas perioda vai periodu laikā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā esošajos Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos gūt stikla zušu nozvejas. Tāpēc dalībvalstis var atļaut stikla zušu galvenā migrācijas perioda vai periodu laikā stikla zušu zvejošanu vienīgi krājumu atjaunošanas nolūkos turpināt par 50 dienām ilgāk. |
(22) |
Attiecībā uz dažiem plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumiem to sliktā saglabāšanās stāvokļa dēļ ICES iesaka nulles apjoma nozvejas. Turklāt, ja šādas plātņžaunzivis izmet, izdzīvotības rādītāji ir augsti. Līdz ar no minētajiem krājumiem gūtas nozvejas būtu jāizmet, nevis jāizkrauj, jo tiek uzskatīts, ka izmetumi ne tikai būtiski nepalielina zvejas izraisīto zivju mirstību, bet pat veicina šo krājumu saglabāšanu. Tāpēc šādu sugu zvejošana būtu jāaizliedz, jo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu sugām, kuras zvejot ir aizliegts, izkraušanas pienākumu nepiemēro. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem nebūtu jānodara kaitējums, un tie tūlīt būtu jāatlaiž jūrā. |
(23) |
Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu nopietni apdraudēt spētu pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju minēto sugu zvejošanas aizliegumu. |
(24) |
Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 12. sanāksmē (2017. gada 23.–28. oktobrī Manilā) minētās konvencijas I un II papildinājumā iekļautajos aizsargājamo sugu sarakstos tika pievienotas vairākas sugas. Tāpēc attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem visos ūdeņos un trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību. |
(25) |
Lai zvejas iespējas izmantotu maksimāli, ir lietderīgi ļaut dažu KPN apgabalu starpā īstenot elastīgu režīmu, ja tas attiecas uz vienu un to pašu bioloģisko krājumu. |
(26) |
Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (11) 3. un 4. pants paredz ikgadēju elastību kvotām krājumiem, uz ko attiecas gan piesardzīga, gan analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, minētās regulas 3. un 4. pantu nepiemērot. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punkts papildus dod ikgadēju elastību arī visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, ikgadējā elastība, kuru kvotām piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu, nebūtu jāpiemēro kumulatīvi. Visbeidzot, atkarībā no krājumu bioloģiskā stāvokļa Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās elastības piemērošanas iespēja attiecīgā gadījumā būtu jāizslēdz. |
(27) |
Ja KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, var būt lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti pašai noteikt minēto KPN. Šādu pilnvarojumu dod ar noteikumu, ka dalībvalsts, kad tā nosaka KPN apjomu, ievēro KZP principus un noteikumus. Lai nodrošinātu, ka minētās dalībvalstis KZP principus un noteikumus piemēro pareizi, Komisija izvērtē informāciju, ko dalībvalstis tai sniedz attiecībā uz KPN apjoma noteikšanu, un datus, kas ņemti par minētās noteikšanas pamatu. |
(28) |
Lamanša rietumu daļas (ICES 7.e rajons) krājuma jūrasmēles zvejas piepūles limiti jānosaka saskaņā ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna 12. pantu. |
(29) |
Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2024. gadam jānosaka saskaņā ar 6., 11., 13. un 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2053 (12). |
(30) |
Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (13) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
(31) |
2023. gadā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) savā ikgadējā sanāksmē 2024. gadam apstiprināja saglabāšanas pasākumus, kuri attiecas uz abiem – seklūdens pelaģiskā un dziļūdens pelaģiskā – sarkanasara (Sebastes mentella) krājumiem Irmingera jūrā un tai piegulošajos ūdeņos un aizliedz minēto krājumu specializēto zveju un aizliedz degvielas uzpildi un jebkādas atbalsta darbības. Turklāt, lai minimalizētu piezvejas, NEAFC aizliedza arī citas zvejas darbības apgabalā, kurā pulcējas sarkanasaru bari. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(32) |
Ieteikumu 2024. gadam par ICES 1. un 2. apakšapgabala krājuma Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides) NEAFC nepieņēma. Savienības 2024. gada kvota, ko piemēro Grenlandes paltusa krājumam ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos, būtu jānosaka 1 711 tonnu apmērā. Savienības kvotas līmenis atbilst 9,25 % no pēdējā labākā pieejamā ICES zinātniskā ieteikuma līmeņa attiecībā uz Grenlandes paltusu ICES 1. un 2. apakšapgabalā, proti, ieteikumam attiecībā uz minēto krājumu, ko publicējusi ICES 2021. gadā, kurā tika ieteikts maksimālais nozvejas līmenis 18 494 tonnu apmērā gan 2022., gan 2023. gadam. |
(33) |
NEAFC 2024. gadam pieņēma sarkanasaru (Sebastes mentella) nozvejas limitu ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos. Tomēr, kamēr nav pabeigta Savienības pārbaude par to, vai iebilst pret minēto NEAFC ieteikumu, jo īpaši attiecībā uz Savienības vēsturiskajām zvejas tiesībām, ir lietderīgi Savienības kvotu sarkanasariem (Sebastes spp.) ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos šobrīd norādīt ar piezīmi “jānosaka”. Ir arī lietderīgi, ka Savienība 2024. gada pirmajā pusē, izdarot grozījumu gada gaitā, nosaka minēto Savienības kvotu, ņemot vērā arī to, ka zveja var notikt tikai laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. |
(34) |
Par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas makreles (Scomber scombrus), putasu (Micromesistius poutassou) un Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes (Clupea harengus) zvejniecību pārvaldību spriež attiecīgās piekrastes valstis, un minētos krājumus pārvalda arī NEAFC. Savienība šajās apspriedēs piedalījās, balstoties uz nostājām, ko Padome apstiprinājusi 2023. gada 5. oktobrī. Minēto apspriežu rezultāti tika dokumentēti saskaņotajos protokolos par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķi attiecībā uz 2024. gadu, kas parakstīts 2023. gada 13. oktobrī, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu putasu attiecībā uz 2024. gadu, kas parakstīts 2023. gada 18. oktobrī, un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtu makreli attiecībā uz 2024. gadu, kas parakstīts 2023. gada 18. oktobrī. 2023. gadā NEAFC savā 42. ikgadējā sanāksmē pieņēma ieteikumu par Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes un makreles saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem 2024. gadam. NEAFC nav pieņēmusi ieteikumu par putasu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem 2024. gadam. Tāpēc ir lietderīgi KPN Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtai Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķei un makrelei noteikt zvejas iespēju līmenī, par ko panākta vienošanās attiecīgo piekrastes valstu saskaņotajos protokolos un NEAFC ieteikumos. Tāpat ir lietderīgi KPN Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtai putasu noteikt zvejas iespēju līmenī, kas noteikts piekrastes valstu saskaņotajā protokolā attiecībā uz putasu un saskaņā ar NEAFC satvarā pausto Savienības nostāju. |
(35) |
Kopš 2021. gada Savienībai nav piekļuves Norvēģijas ūdeņiem Ziemeļjūrā savas makreles kvotas zvejai (MAC/2A4A-N). Lai Savienība varētu izmantot minēto kvotu, ir lietderīgi iedalīt jaunas zvejas iespējas KPN (MAC/2A34-N), kas aptver Ziemeļjūras (MAC/2A34) un Norvēģijas ūdeņu (MAC/2A4A-N) ģeogrāfisko tvērumu ar jaunu relatīvās stabilitātes principu. Dānijai daļa no zvejas iespējām, kas iedalītas MAC/2A34-N, būtu jānodod rietumu ūdeņu KPN (MAC/2CX14-) kvotu turētājiem, pamatojoties uz esošo minētās KPN relatīvās stabilitātes principu. |
(36) |
2023. gadā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) savā ikgadējā sanāksmē vienojās 2024. gadā saglabāt KPN, kādas 2023. gadā bija noteiktas Atlantijas okeāna austrumu daļas krājuma zilajai tunzivij (Thunnus thynnus), Vidusjūras krājuma garspuru tunzivij un Atlantijas okeāna dienvidu daļas krājuma garspuru tunzivij (Thunnus alalunga), Vidusjūras un Atlantijas okeāna ziemeļu un dienvidu daļas krājuma zobenzivij (Xiphias gladius), Atlantijas zilajam marlīnam (Makaira nigricans), baltajam marlīnam (Tetrapturus albidus), dzeltenspuru tunzivij (Thunnus albacares), lielacu tunzivij (Thunnus obesus), kā arī paturēšanas atļauju attiecībā uz Atlantijas okeāna dienvidu daļas krājuma īsspuru mako (Isurus oxyrinchus). ICCAT arī noteica KPN 2024. gadā Ziemeļatlantijas krājuma garspuru tunzivij 47 251 tonnu apmērā un Atlantijas okeāna ziemeļu un dienvidu daļas krājuma zilajai haizivij (Prionace glauca) attiecīgi 30 000 tonnu un 27 711 tonnu apmērā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(37) |
Lai samazinātu lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs mazuļu zvejas izraisīto mirstību, ICCAT arī vienojās saglabāt maksimālo limitu – 300 zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) uz vienu zvejas kuģi 2024. gadā – un 72 dienas ilgu ZPI izmantošanas aizlieguma periodu. |
(38) |
Atbilstīgi vairākiem ICCAT ieteikumiem Savienība pēc pieprasījuma un saskaņā ar noteikumiem, ko ICCAT noteikusi katram krājumam, var kādu procentuālo daļu no savas neizmantotās ICCAT krājumu kvotas no priekšpēdējā vai iepriekšējā gada pārnest uz kārtējo gadu. Lai dalībvalstis varētu izmantot šādus pārnesumus, minētajos ieteikumos paredzētie attiecīgie daudzumi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pēc iespējas drīz būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, lai dalībvalstis varētu ICCAT krājumu Savienības kvotas pilnībā izmantot, kā ICCAT to 2024. gadam ir paredzējusi. Kamēr minētie ieteikumi Savienības tiesību aktos vēl nav ieviesti, būtu jānosaka kvotas individuālām dalībvalstīm par konkrētiem krājumiem, pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu 2024. gadam, par ko ICCAT vienojusies, pirms tiek veikti jebkādi pielāgojumi dalībvalstu pārzvejas vai nepietiekamas nozvejas dēļ. |
(39) |
2023. gadā Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR) savā ikgadējā sanāksmē pieņēma mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus laikposmam no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(40) |
Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā ikgadējā sanāksmē 2023. gadā paturēja spēkā zvejas kapacitātes ierobežojumus, ZPI un apgādes kuģu skaita ierobežojumus un dzeltenspuru tunzivs nozvejas limitu IOTC kompetences apgabalā. IOTC arī pieņēma Rezolūciju 23/04, ar ko pirmo reizi noteica IOTC kompetences apgabalā piemērojamu lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas limitu 2024. un 2025. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(41) |
Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ikgadējā sanāksme notiks no 2024. gada 29. janvāra līdz 2. februārim. Kamēr ikgadējā sanāksme vēl nav noturēta un 2024. gada KPN nav noteiktas, SPRFMO konvencijas apgabalā būtu provizoriski jāpatur spēkā pašreizējie pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN. |
(42) |
2023. gadā Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) savā ikgadējā sanāksmē nolēma paturēt spēkā pašreizējos pasākumus, kas piemērojami IATTC konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(43) |
2023. gadā Dienvidu tunzivs saglabāšanas komisija (CCSBT) savā ikgadējā sanāksmē pieņēma dienvidu tunzivs (Thunnus maccoyii) KPN trīs gadu laikposmam no 2024. līdz 2026. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(44) |
2023. gadā Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) savā ikgadējā sanāksmē nolēma 2024. gadam saglabāt 2023. gadam noteiktās KPN SEAFO konvencijas apgabalā. |
(45) |
Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) gadskārtējā sanāksme notika 2023. gada 4.–8. decembrī. Kamēr nav pieejami minētās sanāksmes rezultāti, WCPFC konvencijas apgabalā spēkā esošie pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN un zvejas kuģu maksimālo skaitu, būtu provizoriski jāsaglabā līdz brīdim, kad kļūst pieejami minētie pasākumi 2024. gadam. |
(46) |
2023. gadā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā 45. ikgadējā sanāksmē attiecībā uz dažiem krājumiem NAFO konvencijas apgabalā pieņēma zvejas iespējas 2024. gadam. Tā arī pieņēma konkrētus pasākumus 2024. gadam, kuri ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām attiecībā uz NAFO 3. un 4. apakšapgabala īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) un NAFO 3LNO rajona dzeltenastes pleksti (Limanda ferruginea) un kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt nemērķa sugu piezvejas apjomu, un bez kuriem minēto krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina, lai aizsargātu nemērķa sugas. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(47) |
2023. gadā Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) 10. ikgadējā sanāksmē tika paturētas spēkā līdzšinējās zvejas iespējas, kas pieņemtas attiecībā uz nolīguma aptvertajiem krājumiem. Bez tam tika pieņemts baltacu haizivs (Centroscymnes coelolepis) piezvejas limits un grozītas ilkņzivju (Dissostichus spp.) pārvaldības apgabalu, konkrēti, Delkano apgabala un Viljamsa grēdas apgabala, robežas un novērotāja klātbūtnes un ilkņzivju iezīmēšanas prasības attiecinātas arī uz visu pārējo nolīguma apgabalu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
(48) |
Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (14) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), 498. panta 2. punktu Savienībai un Apvienotajai Karalistei ikgadējās apspriedēs līdz katra gada 10. decembrim jāvienojas par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto krājumu KPN nākamajam gadam. Ja šāda vienošanās par KPN līdz 10. decembrim nav panākta, pusēm apspriedes tūlīt jāatsāk, lai pie Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. panta 1. punktā prasītās vienošanās par KPN tomēr nonāktu. |
(49) |
2023. gadā Savienība un Apvienotā Karaliste noturēja divpusējas apspriedes par daudzu 2024. gadā piemērojamu KPN noteikšanu attiecībā uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitītajiem krājumiem. Minētās apspriedes notika uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punkta pamata. Savienība piedalījās minētajās apspriedēs, vadoties pēc Savienības nostājas specifikācijām, ko Padome apstiprinājusi 2023. gada 12. oktobrī, un sekojošiem papildu neoficiāliem dokumentiem, ievērojot Padomes Lēmuma (ES) 2021/1875 (15) 2. pantu. Minēto apspriežu iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, kas parakstīts 2023. gada 6. decembrī, un papildināts ar papildinājumu 2023. gada 8. decembrī. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, kāds noteikts minētajā rakstiskajā protokolā. Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām un arī ir noteikti rakstiskajā protokolā. |
(50) |
Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto dziļūdens krājumu 2024. gada KPN ir iekļautas Regulā (ES) 2023/194, bet ar piezīmi “jānosaka”. Tāpēc Regula (ES) 2023/194 būtu jāgroza un minēto krājumu zvejas iespējas uz 2024. gadu jānosaka tādā apjomā, kāds noteikts Savienības un Apvienotās Karalistes zvejniecības apspriežu rakstiskajā protokolā. |
(51) |
Lai saudzētu minētā krājuma komponentu, kas ir sevišķi mazaizsargāts pret zvejas izraisītu mirstību, Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās, ka dzelkņu haizivis (Squalus acanthias) zvejā būtu jāievēro maksimālais izmērs, proti, 100 cm, lai atturētu specializētās zvejniecības no mērķtiecīgas dzimumbriedumu sasniegušu mātīšu baru apzvejošanas. Šāds pasākums ir funkcionāli saistīts ar attiecīgā krājuma KPN, jo bez šāda pasākuma ar KPN apjomu vien netiktu nodrošināta pietiekama aizsardzība mātītēm, kurām ir zīdaiņi, kuras ir īpaši mazaizsargāta populācijas daļa. Minētais pasākums attiecībā uz maksimālo izmēru būtu jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr kļūst piemērojams deleģētais akts, ar ko ievieš attiecīgus pasākumus. |
(52) |
Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās 2024. gadā savstarpēji atļaut piekļuvi dalībvalstu un Apvienotās Karalistes ekskluzīvajām ekonomikas zonām, lai tajās specializētajā zvejā apgūtu 280 tonnu lielu sākotnējo ziemeļu krājuma garspuru tunzivs kopapjomu. Tas izslēdz piekļuvi apgabaliem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 5. panta 3. punkts. |
(53) |
Pasākumi mencveidīgo zivju piezvejas samazināšanai, kuri nesen pieņemti ar deleģēto aktu, funkcionālā ziņā ir saistīti ar tādu sugu KPN, kas nozvejotas jauktu sugu zvejniecībās kopā ar mencveidīgajām zivīm, kā piemēram, pikšu, megrimu, Eiropas makšķerniekzivi un Norvēģijas omāru, jo, ja minētie pasākumi netiek ieviesti, mērķsugu KPN apjomi būtu jāsamazina, lai nodrošinātu, ka mencveidīgo sugu krājumi spēj atjaunoties. |
(54) |
Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot sarkanspuru pageles saglabāšanās stāvokli, samazināt nevēlamu nozveju līmeni un labāk aizsargāt nārstošanas vietas un zivju mazuļus ICES 6.–8. apakšapgabalā, un kuri nesen pieņemti ar deleģēto aktu, funkcionālā ziņā ir saistīti ar sarkanspuru pageles KPN, jo, ja minētie pasākumi netiek ieviesti, KPN apjomi būtu jāsamazina vēl vairāk, lai nodrošinātu krājuma atjaunošanos. |
(55) |
Funkcionāli saistītie tehniskie pasākumi attiecībā uz mencveidīgajām zivīm un sarkanspuru pageli būtu jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr kļūst piemērojami attiecīgie deleģētie akti, ar ko ievieš attiecīgus pasākumus. |
(56) |
Lai varētu aizsargāt nārstošanas vietas un ierobežot zivju mazuļu nozvejas, tūbīšu zvejniecībās, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā izmanto noteiktus velkamos zvejas rīkus, būtu jāturpina piemērot zvejas aizlieguma sezonas. |
(57) |
2023. gadā Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija noturēja trīspusējas apspriedes par sešiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem, kas ir šo trīs pušu jurisdikcijā, lai vienotos par minēto krājumu pārvaldību, tostarp par zvejas iespējām 2024. gadam. Minētās apspriedes notika laikā no 2023. gada 3. novembra līdz 8. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, kuru Padome bija apstiprinājusi 2023. gada 12. oktobrī un turpmākos papildu neoficiālos dokumentos. Apspriežu iznākums tika dokumentēts saskaņotā protokolā, ko parakstīja delegāciju vadītāji 2023. gada 8. decembrī. Attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā līmenī, par ko panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, kopā ar citiem minētā saskaņotā protokola noteikumiem. |
(58) |
Savienība rīkoja divpusējas apspriedes ar Norvēģiju par vienu kopīgu un kopīgi pārvaldītu krājumu Skageraka apgabalā (merlangs), lai vienotos par šā krājuma pārvaldību un zvejas iespējām 2024. gadam, kā arī par kvotu apmaiņu un piekļuves kārtību. Minētās apspriedes notika laikā no 2023. gada 30. oktobra līdz 8. decembrim un pamatojās uz Savienības nostāju, kuru Padome bija apstiprinājusi 2023. gada 12. oktobrī. Apspriežu iznākums tika dokumentēts saskaņotā protokolā. Attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā līmenī, par ko panākta vienošanās ar Norvēģiju, kopā ar citiem minētā saskaņotā protokola noteikumiem. |
(59) |
Savienība 2023. gadā panāca kopīgu vienošanos ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju par Ziemeļu šelfa krājuma mencu (Gadus morhua), lai paturētu spēkā korektīvos pasākumus, ar kuriem atbalsta krājuma ilgtspējīgu ilgtermiņa pārvaldību saskaņā ar Ziemeļjūras daudzgadu plāna 13. pantu. |
(60) |
Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un minētā nolīguma īstenošanas protokolā (16), Apvienotā komiteja ir noteikusi Savienībai 2024. gadā pieejamo zvejas iespēju apjomu Grenlandes ūdeņos. Savienībai 2024. gadā pieejamo zvejas iespēju apjoms Grenlandes ūdeņos tika dokumentēts 2022. gada 21. līdz 23. novembrī Briselē notikušās Apvienotās komitejas sanāksmes protokolā. Tāpēc relevantās zvejas iespējas būtu jānosaka minētajā protokolā noteiktajā apjomā un ņemot vērā ar ikgadējo zvejas iespēju apmaiņu saistīto zvejas iespēju nodošanu Norvēģijai. Garneles (Pandalus borealis) zvejas iespēju apjoms Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā neietver 150 tonnu rezervi, kas jāņem vērā, kā noteikts Savienības un Norvēģijas zvejniecības apspriežu saskaņotajā protokolā 2024. gadam. |
(61) |
1920. gada 9. februāra Līgums par Špicbergenu (Svalbāra) (“1920. gada Parīzes līgums”) visām minētā līguma pusēm piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, arī zvejas resursiem, kas atrodami ūdeņos ap Svalbāru. Savienība savu nostāju par minēto piekļuvi izklāstījusi vairākās Norvēģijai adresētās verbālnotās, no kurām jaunākās datētas ar 2021. gada 26. februāri, 2021. gada 28. jūniju un 2022. gada 1. augustu. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju (Chionoecetes spp.) izmantošana ūdeņos ap Svalbāru notiek saskaņoti ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus var noteikt Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā saskaņā ar relevantajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas un 1920. gada Parīzes līguma noteikumiem šis apgabals atrodas, attiecībā uz sniega krabju zvejas iespējām, kādas pastāv ūdeņos ap Svalbāru, ir lietderīgi noteikt, cik zvejas kuģiem ir atļauts iesaistīties šādā zvejniecībā. Šādu zvejas iespēju iedalīšana dalībvalstīm attiecas tikai uz 2024. gadu. Jāatgādina, ka Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm. |
(62) |
Attiecībā uz Arktikas ziemeļaustrumu krājuma mencas zvejas iespējām ir lietderīgi Savienības kvotu mencai Svalbāras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā noteikt, pamatojoties uz minētā krājuma atsauces KPN un Savienības vēsturiskajām zvejas tiesībām. Minētā Savienības kvota būtu jāiedala dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Lēmumu 87/277/EEK (17), ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, kā izklāstīts Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma E tabulā. |
(63) |
Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Savienības deklarāciju, kas Eiropas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1565 (18) un ar ko Venecuēlas karoga zvejas kuģiem piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos, kuri ir Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ir jānosaka to lutjānzivju zvejas atļauju maksimālais skaits, kas Venecuēlai Savienības ūdeņos ir pieejamas. |
(64) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras atļaut individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, piešķirt jūrā pavadāmas papildu dienas par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju izvietošanas pastiprināšanu un noteikt izklājlapu formātu, kādā vācama un iesūtāma informācija par jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras Komisijai būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19). |
(65) |
Daži noteikumi būtu jāpiemēro pastāvīgi, un tāpēc, lai novērstu juridisku nenoteiktību laikā no iepriekšējā gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka nākamā gada zvejas iespējas, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2025. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2025. gadam. To pašu iemeslu dēļ noteikumus, ko piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vai 2026. gada 31. decembrim, būtu jāturpina piemērot arī 2026. vai 2027. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2026. vai 2027. gadam. |
(66) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr noteikumi par zvejas piepūles limitiem būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. februāra. Turklāt noteikumi par zuša komerciālās zvejas darbībām Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tam piegulošajos Savienības iesāļūdeņos būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. aprīļa. Tas vajadzīgs, lai nepieļautu pārklāšanos ar Regulas (ES) 2023/194 noteikumiem par šo pašu tematu. Steidzamības dēļ regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. |
(67) |
Šī regula būtu jāpiemēro no jauna iedalītajām makreles zvejas iespējām ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes, Savienības ūdeņos 2.a, 3.b, 3.c un 3.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, kā arī Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a rajonā (MAC/2A34-N) no 2023. gada 1. janvāra, lai Savienība varētu pilnībā piekļūt savai makreles kvotai. Tāpēc šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu neietekmē. |
(68) |
Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) pieņēma 2023. gada beigās, un tie kļuva piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc šīs regulas noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti uz laikposmu, kurš sākas 2023. gada 1. decembrī, relevantie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no minētās dienas. Arī ilkņzivju zvejas sezona SIOFA nolīguma apgabalā ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un KPN minētajai sugu grupai ir noteiktas uz laikposmu, kurš sākas 2023. gada 1. decembrī, tāpēc šīs KPN būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo līgumslēdzējas puses karoga kuģiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā. |
(69) |
Saskaņā ar ICCAT noteikumiem dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to zvejas kuģi 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma, proti, no 2023. gada 17. decembra, neizvieto ZPI. Tāpēc šīs regulas noteikums, ar kuru šo pasākumu ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Šī regula nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.
2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:
a) |
nozvejas limitus 2024. gadam un, ja šajā regulā tā norādīts, arī 2025. un 2026. gadam; |
b) |
zvejas piepūles limitus 2024. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēros no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim; |
c) |
dažu krājumu zvejas iespējas, kas CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā noteiktas laikposmam no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim. |
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro šādiem zvejas kuģiem:
a) |
Savienības zvejas kuģiem; un |
b) |
trešo valstu zvejas kuģiem Savienības ūdeņos. |
2. Šo regulu piemēro arī:
a) |
dažām atpūtas zvejniecībām, kas ir konkrēti minētas attiecīgajos šīs regulas noteikumos; un |
b) |
komerciālajām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta. |
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:
a) |
“trešās valsts zvejas kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī; |
b) |
“atpūtas zvejniecības” ir nekomerciālu zvejas darbību kopums, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta kontekstā; |
c) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
d) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN):
|
e) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij; |
f) |
“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati (arī tuvinājumi) par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kurš zinātniskā analīzē atzīts par pietiekami kvalitatīvu, lai uz tā pamata sniegtu zinātnisku ieteikumu; |
g) |
“analītiska KPN” ir KPN, par kuru pieejams analītisks novērtējums; |
h) |
“piesardzīga KPN” ir KPN, par kuru nav pieejams analītisks novērtējums, bet ir pieejams piesardzīgs novērtējums vai nav pieejams nekāds novērtējums; |
i) |
“linuma acs izmērs” ir Regulas (ES) 2019/1241 6. panta 34. punktā definētais zvejas rīka linuma acs izmērs; |
j) |
“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu; |
k) |
“zvejas žurnāls” ir Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā minētais žurnāls; |
l) |
“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt bojas pozīciju; |
m) |
“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida pozīcijas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonas definīcijas:
a) |
“ICES zonas” jeb Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (20) III pielikumā; |
b) |
“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; |
c) |
“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei; |
d) |
“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
e) |
“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
f) |
“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
g) |
“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
h) |
“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos ICES 9.a rajona ūdeņus; |
i) |
“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
j) |
“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7o 23' 48″ rietumu garuma; |
k) |
“CCAMLR konvencijas apgabals” jeb Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencijā (21) definētais ģeogrāfiskais apgabals; |
l) |
“CECAF apgabali” jeb Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (22) II pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali; |
m) |
“IATTC konvencijas apgabals” jeb Amerikas Tropisko tunzivju komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija) (23); |
n) |
“ICCAT konvencijas apgabals” jeb Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (24) definētais ģeogrāfiskais apgabals; |
o) |
“IOTC kompetences apgabals” jeb Indijas okeāna tunzivju komisijas kompetences apgabals ir Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (25) definētais ģeogrāfiskais apgabals; |
p) |
“NAFO apgabali” jeb Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas apgabali ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 (26) III pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali; |
q) |
“NAFO konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskie apgabali, kā definēts Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (27); |
r) |
“NAFO pārvaldības apgabals” ir NAFO konvencijas apgabala daļa, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas; |
s) |
“SEAFO konvencijas apgabals” jeb Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (28) definētais ģeogrāfiskais apgabals; |
t) |
“SIOFA nolīguma apgabals” jeb Nolīgumam par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā atbilstošais apgabals ir Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (29) definētais ģeogrāfiskais apgabals; |
u) |
“SPRFMO konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (30) definētais ģeogrāfiskais apgabals; |
v) |
“WCPFC konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (31) definētais ģeogrāfiskais apgabals; |
w) |
“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo jūru platums; |
x) |
“IATTC un WCPFC konvencijas apgabalu pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:
|
y) |
“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (32) I pielikumā definētie apgabali. |
II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS
I nodaļa
Vispārīgi noteikumi
5. pants
KPN un to sadalījums
1. Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šo KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.
2. Ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas zvejniecības jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu attiecīgā piekrastes valsts var atļaut Savienības zvejas kuģiem zvejot ar noteikumu, ka tie ievēro šīs regulas I pielikumā norādītās KPN un nosacījumus, kas noteikti šīs regulas 22. pantā un V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (33) un deleģētajos aktos, ko Komisija pieņēmusi balstoties uz minēto regulu.
3. Apvienotā Karaliste var atļaut Savienības zvejas kuģiem zvejot ūdeņos, kas atrodas tās zvejniecības jurisdikcijā, ar noteikumu, ka tiek ievēroti šīs regulas I pielikumā norādītās KPN un nosacījumus, kas noteikti šīs regulas 22. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 un deleģētajos aktos, ko Komisija pieņēmusi balstoties uz minēto regulu.
6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm
1. Ja šīs regulas I pielikumā tā norādīts, minētajā pielikumā iekļautās KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts.
2. KPN, kas jānosaka 1. punktā minētajai dalībvalstij:
a) |
atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un |
b) |
nodrošina krājuma izmantošanu, kura –
|
3. Līdz 2024. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts Komisijai iesniedz šādu informāciju:
a) |
dalībvalsts noteiktās KPN; |
b) |
dati, ko dalībvalsts savākusi, novērtējusi un izmantojusi par pamatu KPN noteikšanā; |
c) |
ziņas par to, kā noteiktās KPN atbilst 2. punktam. |
7. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi
1. Nozvejas, uz kurām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums neattiecas, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:
a) |
tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta; vai |
b) |
tās veido daļu no Savienības kvotas, kas nav sadalīta starp dalībvalstīm un nav pilnībā apgūta. |
2. Lai varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā paredzēto atkāpi no pienākuma nozvejas ieskaitīt relevantajās kvotās, šīs regulas I pielikumā ir norādīti tajā pašā punktā minētie nemērķa sugu krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās.
8. pants
Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN
1. Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākumu un lai konkrētu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.
2. 6 % no katras tādas KPN kvotas mencai (Gadus morhua) Ķeltu jūrā (COD/7XAD34), mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (COD/5BE6A), merlangam Īrijas jūrā (WHG/07A.) un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā (PLE/7HJK.) un 3 % no katras tādas KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (WHG/56-14), kas iedalīta katrai dalībvalstij, tiek darīti pieejami kvotu apmaiņas rezervei (“rezerve”), kuru atver no 2024. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām pašām šādu kvotu nav, līdz 2024. gada 31. martam ir ekskluzīva piekļuve minētajai rezervei.
3. No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Pēc 2024. gada 31. marta daudzumus, kas palikuši neizmantoti, atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras rezervi ar tiem sākotnēji papildinājušas.
4. Ja vien dalībvalsts, kurai pašai šādu kvotu nav, un dalībvalsts, kas rezervi papildinājusi, nevienojas citādi, dalībvalstis, kurām šādu kvotu nav, pretī dod IA pielikuma C daļā uzskaitītu krājumu kvotas.
5. Par to, ka 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, pārliecinās, pamatojoties uz tirgus maiņas kursu vai citiem savstarpēji pieņemamiem maiņas kursiem. Ja citu alternatīvu nav, līdzvērtīgu komerciālo vērtību nosaka, pamatojoties uz Savienības iepriekšējā gada vidējām cenām, ko noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.
6. Ja 2.–5. punktā aprakstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj savas nenovēršamās piezvejas nosegt līdzvērtīgā apmērā, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un nodrošināt, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.
9. pants
Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā
1. Jūrasmēles zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā uz 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto laikposmu ir noteikti II pielikumā.
2. Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala vēl citas jūrā pavadāmas dienas, kad minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģim, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, var būt atļauts atrasties ICES 7.e rajonā. Minēto īstenošanas aktu Komisija pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā, pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala ne vairāk kā vēl trīs dienas, kad laikā no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim zvejas kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu tā veic, pamatojoties uz aprakstu, ko attiecīgā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
10. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 4.b, 4.c un 6.a rajonā un ICES 7. apakšapgabalā
1. Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta, ir aizliegts Eiropas labraku (Dicentrarchus labrax) zvejot ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā vai paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.
2. Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz Eiropas labraka piezvejām, kas gūtas no krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar tīkliem. Šo atbrīvojumu piemēro vēsturiskajam no krasta izliktu zvejas rīku skaitam, kas noteikts tāds, kāds tas bija pirms 2017. gada. No krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar zvejas rīkiem Eiropas labraks nav zvejas mērķsuga, un drīkst izkraut tikai nenovēršamas Eiropas labraka piezvejas.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, 2024. gada janvārī un no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:
a) |
ja izmanto demersālos traļus (34) , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 3,8 tonnas uz katru zvejas kuģi un uz katru gadu un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara; |
b) |
ja izmanto zvejas vadus (35), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 3,8 tonnas uz katru zvejas kuģi un uz katru gadu un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara; |
c) |
ja izmanto āķus un āķu rindas (36), nepārsniedz 6,2 tonnas uz katru zvejas kuģi; |
d) |
ja izmanto fiksētus žaunu tīklus (37), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,6 tonnas uz katru zvejas kuģi. |
Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar āķiem un āķu rindām gūtas Eiropas labraka nozvejas.
Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas d) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar fiksētiem žaunu tīkliem gūtas Eiropas labraka nozvejas.
Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut minētās atkāpes piemērot citam Savienības zvejas kuģim ar noteikumu, ka nepalielinās to Savienības zvejas kuģu skaits un kopējā zvejas kapacitāte, uz kuriem katra atkāpe attiecas.
4. Šā panta 3. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam zvejas kuģim.
5. Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a un 7.a–7.k rajonā:
a) |
no 2024. gada 1. februāra līdz 31. martam:
|
b) |
2024. gada janvārī un no 1. aprīļa līdz 31. decembrim:
|
6. Šā panta 5. punktu piemēro, neskarot stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.
11. pants
Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 8.a un 8.b rajonā
1. Francija un Spānija saskaņā ar Regulu (ES) 2019/472 nodrošina, ka Eiropas labraka komerciālie izkrāvumi un atpūtas atvilkumi ICES 8.a un 8.b rajonā nepārsniedz 2 642 tonnas, kas atbilst FMSY punktvērtībai, kura samazināta proporcionāli, lai ņemtu vērā biomasas samazinājumu zem MSY Btrigger.
2. Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā:
a) |
viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā vienu Eiropas labraka īpatni; |
b) |
Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus. |
3. Šā panta 2. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.
12. pants
Pasākumi attiecībā uz pollaka atpūtas zveju ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā
1. Atpūtas zvejā, tostarp no krastiem ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā:
a) |
viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus pollaka (Pollachius pollachius) īpatņus. Kad minētā maksimālā robeža ir sasniegta, pēc tam nozvejotās zivis uzreiz jāatbrīvo; |
b) |
no 1. janvāra līdz 30. aprīlim nedrīkst nozvejot un paturēt nevienu pollaka īpatni. Tomēr minētajā laikposmā zvejot drīkst, nozvejotās zivis uzreiz atbrīvojot. |
2. Šā panta 1. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju.
13. pants
Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām Savienības ūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā
1. Šo pantu piemēro Savienības jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tiem piegulošajiem Savienības iesāļūdeņiem. Ar iesāļūdeņiem saprot estuārus, krasta lagūnas un pārejas ūdeņus.
2. Šo pantu nepiemēro komerciālām zvejas darbībām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumiem un ka ZZTEK ir Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm apstiprinājusi, ka šāda zinātniskā izpēte ir pamatota ar zinātniskiem apsvērumiem. Tādus pašus nosacījumus pēc analoģijas piemēro komerciālām zvejas darbībām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā bez zvejas kuģa.
3. Vismaz sešu mēnešu laikposmā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkurā dzīves posmā esoša zuša (Anguilla anguilla) komerciālās zvejas darbības. Turklāt dalībvalstis un zvejnieki dara visu iespējamo, lai līdz minimumam samazinātu un, ja iespējams, izskaustu zuša nejaušu piezveju. Nejauši nozvejotiem zušu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Šajā nolūkā attiecīgā dalībvalsts vai nu atsevišķi, vai kopā nosaka vienu vai vairākus zvejas aizlieguma periodus, kam piemēro sekojošo:
a) |
attiecīgā gadījumā zvejas aizlieguma periods (periodi) dažādās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī dažādos zvejas apgabalos var atšķirties, lai ņemtu vērā zuša migrācijas ģeogrāfisko un temporālo modeli dažādos zuša dzīves posmos; |
b) |
zvejas aizlieguma periods (periodi) ilgst vismaz sešus secīgus mēnešus vai kopumā vismaz sešus mēnešus, un to piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem atbilstīgajā zvejas apgabalā; |
c) |
zvejas aizlieguma periods (periodi) ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem un nacionālajiem pārvaldības plāniem, kas noteikti, ievērojot minētās regulas 2. punktu; un |
d) |
zvejas aizlieguma periods (periodi) ietver zuša galveno migrācijas periodu (periodus), tostarp attiecīgo maksimumu, konkrētajā zuša dzīves posmā attiecīgajā dalībvalstī. |
4. Attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir 12 cm vai lielāks, attiecīgā dalībvalsts var, atkāpjoties no 2. punkta d) apakšpunkta, uz ne vairāk kā 30 secīgām dienām vai kopumā 30 dienām galvenā migrācijas perioda laikā atļaut zvejas darbības, un to piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem atbilstīgajā zvejas apgabalā. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalstis nosaka līdzvērtīgi ilgu papildu zvejas aizlieguma periodu, kurš iekrīt galvenajā migrācijas periodā vai – subsidiāri – ir tieši pirms vai tieši pēc minētā perioda. Ja dalībvalsts atļauj zvejot nesecīgās dienās, laikposmā starp jebkurām nesecīgām dienām zvejas rīkus izņem no ūdens.
5. Attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir 12 cm vai vairāk ICES 3. apakšapgabalā, par zvejas aizlieguma laikposmu vai 3. punktā minētajiem laikposmiem un 4. punktā noteiktajām atkāpēm vienojas visas attiecīgās dalībvalstis, tā lai nodrošinātu efektīvu zuša aizsardzību laikā, kad tas no Baltijas jūras migrē uz Ziemeļjūru. Ja līdz 2024. gada 1. martam šāda vienošanās nav panākta, Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā un Zviedrijā zvejas aizlieguma periods ir no 2024. gada 15. septembra līdz 2025. gada 15. martam, un bez 4. punktā minētās atkāpes iespējas.
6. Attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 cm, attiecīgās dalībvalstis var, no jauna atkāpjoties no 3. punkta d) apakšpunkta, uz ne vairāk kā 30 secīgām dienām vai 30 dienām kopumā atļaut zuša zvejas darbības galvenā migrācijas perioda laikā, un to piemēro visiem attiecīgajiem zvejniekiem atbilstīgajā zvejas apgabalā. Bez tam attiecīgās dalībvalstis var uz ne vairāk kā kopumā 50 papildu dienām, kas iekrīt galvenajā migrācijas periodā, atļaut zuša zvejošanu tikai un vienīgi krājumu atjaunošanas nolūkā. Abos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nosaka līdzvērtīgi ilgu papildu zvejas aizlieguma periodu, kurš iekrīt galvenajā migrācijas periodā vai – subsidiāri – ir tieši pirms vai tieši pēc minētā perioda. Ja dalībvalsts atļauj zvejot nesecīgās dienās, laikposmā starp jebkurām nesecīgām dienām zvejas rīkus izņem no ūdens.
7. Ir aizliegtas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst jebkurā dzīves posmā esošu zuti.
8. Attiecīgā dalībvalsts vai nu atsevišķi, vai kopā informē Komisiju:
a) |
par zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 3.–6. punktu, paziņo līdz 2024. gada 1. martam un paziņojumam pievieno konkrētā perioda (periodu) izvēli pamatojošu informāciju; |
b) |
par valsts pasākumiem, kuri attiecas uz zvejas aizlieguma periodu (periodiem), ko tā noteikusi saskaņā ar 3.–6. punktu, paziņo 2 nedēļu laikā pēc minēto pasākumu pieņemšanas. |
14. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
a) |
apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
b) |
atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; |
c) |
pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu; |
d) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu; |
e) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu; |
f) |
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu; |
g) |
kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 23. un 51. pantu. |
2. Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzēto KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.
3. Ja šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.
4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
15. pants
Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas
Komerciāla tūbīšu (Ammodytes spp.) zveja ar demersālo trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2024. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.
16. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā
1. Apgabali, kuros zvejot aizliegts – izņēmums ir zvejošana ar pelaģiskajiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem) –, un laikposmi, kuros šos aizliegumus piemēro, ir noteikti IV pielikumā.
2. Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm, zvejo ICES 4.a un 4.b rajonā vai ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, zvejo ICES 3.a rajonā, un kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām (38), ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā uz ziemeļiem no 58°30′00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61°30′00″ ziemeļu platuma un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20. rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā uz ziemeļiem no 57°00′00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5°00′00″ austrumu garuma.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, tajā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot tajā norādītajos apgabalos ar noteikumu, ka kuģis atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
a) |
kuģa mencas nozvejas nepārsniedz 5 % no kuģa kopējām nozvejām vienā zvejas reisā. Zvejas kuģus, kuru mencas nozvejas 2017.–2019. gadā nav pārsniegušas 5 % no kuģa kopējām nozvejām, pieņem par tādiem, kas ir šim kritērijam atbilstoši, ja tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, kas izmantoti minētajā periodā. Minēto pieņēmumu var atspēkot; |
b) |
kuģis izmanto reglamentētu un īpaši selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kuri zvejo ar velkamiem zvejas rīkiem ar linuma acs atsauces izmēru, kas norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā. Šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK, un negatīva vērtējuma gadījumā attiecīgos zvejas rīkus vairs neuzskata par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos; |
c) |
zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:
|
d) |
zvejas kuģi, kas ICES 4.a rajonā zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, un kuģi, kas ICES 3.a rajonā zvejo ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, bet jebkurā gadījumā mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:
|
e) |
uz zvejas kuģiem attiecas nacionāls mencas nozveju novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozvejas uzturētu tādā zvejas izraisītas zivju mirstības līmenī, kas atbilst noteiktajām zvejas iespējām. Dalībvalstu gadījumā šādus plānus ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas novērtē ZZTEK, bet trešo valstu gadījumā – relevantā nacionālā zinātniskā struktūra, un ja novērtējot atzīst, ka nacionālā mencas nozveju novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, plānu vajadzības gadījumā pārskata. |
4. Lai panāktu atbilstību 3. punkta nosacījumiem, dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību.
5. Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.
17. pants
Tehniskie pasākumi attiecībā uz Ķeltu jūru, Īrijas jūru un ūdeņiem uz rietumiem no Skotijas
1. Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:
a) |
zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, izmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem:
|
b) |
turklāt zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas svērta pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikša, izmanto zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas auklu un zvejas rīka apakšējo daļu būtu vismaz vienu metru liela atstarpe. Dalībvalstis no šā apakšpunkta piemērošanas var atbrīvot zvejas kuģus, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas svērta pirms jebkādiem izmetumiem, mazāk nekā 1,5 % veido menca, ar noteikumu, ka attiecībā uz minētajiem kuģiem pakāpeniski tiek palielināta novērotāju klātbūtne jūrā līdz vismaz 20 % no visiem to zvejas reisiem; |
c) |
zvejas kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:
|
d) |
zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % ir Eiropas makšķerniekzivs, heks vai megrims kopā, izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:
|
2. Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem zvejo ICES 6.a un 5.b rajonā Savienības ūdeņos uz austrumiem no 12° rietumu garuma (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībās piemēro šādus pasākumus:
a) |
zvejas kuģi, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 300 mm lielām acīm; kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 m un/vai kuru dzinēja jauda ir 200 kW vai mazāka, plātnes kopējais garums drīkst būt 2 metri un linuma acs izmērs 200 mm; |
b) |
zvejas kuģi, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 160 mm lielām acīm kuģiem, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir 100–119 mm. |
3. Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem zvejo ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), piemēro šādus pasākumus:
a) |
zvejas kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks par 100 mm, un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem rīkiem:
|
b) |
zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 10 % ir pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi ar 120 mm lielām linuma acīm. |
4. Nozvejas procentuālo daļu šā panta 1. un 2. punktā aprēķina kā visu pēc katra zvejas reisa izkrauto jūras bioloģisko resursu dzīvsvara proporciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) 2019/1241 27. panta 2. punktu.
5. Zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot ar grunts traļiem un zvejas vadiem šādās zonās:
a) |
ICES 7.f–7.k rajonā; |
b) |
apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma ICES 7.e rajonā; un |
c) |
ICES 7.b un 7.c rajonā. |
Šis aizliegums neattiecas uz zvejas kuģiem, ja:
i) |
tie izmanto āmi, kura linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm; vai |
ii) |
to gūtā mencas piezveja, zvejojot ārpus 1. punktā minētajiem apgabaliem, nepārsniedz 1,5 %, kā to novērtējusi ZZTEK. |
18. pants
Tehniskie pasākumi attiecībā uz sarkanspuru pageli ICES 6.–8. apakšapgabalā
1. Sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) nozvejām ICES 6.–8. apakšapgabalā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 36 cm.
2. Sarkanspuru pageles atpūtas nozvejām ICES 6. un 7. apakšapgabalā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 40 cm.
3. No 2024. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Francijas karoga zvejas kuģiem aizliegts jebkādā veidā zvejot sarkanspuru pageli ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā.
4. No 2024. gada 1. februāra līdz 30. septembrim Kantabrijas jūras rietumdaļā iepretim Astūrijai un Galisijai ir aizliegts zvejot ar grunts āķu jedām (LLS) un grunts traļiem (OTB).
5. Sarkanspuru pageles atpūtas zvejniecība ir aizliegta šādos ģeogrāfiskajos apgabalos: RF 1 apgabals (Cariño/Celeiro), RF 2 apgabals (Ribadeo), RF 3 apgabals (Navia), RF 4 apgabals (Ensenada Canero), RF 5 apgabals (Ensenada de Cabrera/Ría San Martín de la Arena), RF 6 apgabals (Ría de Treto), RF 7 apgabals (Bilbao/Plentzia), RF 8 apgabals (Bermeo/Mundaka).
19. pants
Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā
1. Savienības zvejas kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem (39), kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:
a) |
šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja; |
b) |
šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja; |
c) |
seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acu izmērs ir 300 mm; |
d) |
reglamentēts īpaši selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejās mencu ir mazāk nekā 1,5 %, un ar noteikumu, ka tas ir vienīgais uz zvejas kuģa esošais zvejas rīks. |
2. Savienības zvejas kuģi, kas piedalās dalībvalsts īstenotā projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, var izmantot zvejas rīku, kas atbilst Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas prasībām. Attiecīgā dalībvalsts šādu kuģu sarakstu Komisijai paziņo līdz 2024. gada 31. martam.
3. Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.
20. pants
Aizliegtās sugas
1. Savienības zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj šādu sugu zivis:
a) |
ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 7.d rajonā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā; |
b) |
slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā; |
c) |
pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā; |
d) |
baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā; |
e) |
melnā haizivs (Dalatias licha) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā; |
f) |
gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā; |
g) |
parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 3., 9. un 10. apakšapgabalā; |
h) |
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā; |
i) |
bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.–8. apakšapgabalā un starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. apakšapgabalā; |
j) |
siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos; |
k) |
dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā; |
l) |
cirtainā raja (Raja undulata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 6. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā; |
m) |
vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos; |
n) |
parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā. |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.
21. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par izkrāvumiem un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
II nodaļa
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos
22. pants
Zvejas atļaujas
1. Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.
2. Ja dalībvalsts, par to iepriekš paziņojusi Komisijai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu kādai citai dalībvalstij nodod šīs regulas V pielikuma A daļā noteiktā zvejas apgabalā izmantojamu kvotu, attiecīgā gadījumā līdz ar kvotu tiek pienācīgi nodotas arī zvejas atļaujas. Atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā, pārsniegt nedrīkst. Minētās zvejas atļaujas nododošā dalībvalsts par šo atļauju nodošanu Komisijai paziņo tajā pašā laikā, kad tā Komisijai paziņo par kvotu nodošanu.
III nodaļa
Zvejas iespējas, ko pārvalda reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas
23. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa
1. Ja reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumi atļauj kvotu nodošanu vai apmaiņu starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.
2. Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, Komisija var iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprināt. Ja Komisija uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Par nodošanu vai apmaiņu Komisija RZPO sekretariātam paziņo saskaņā ar minētās RZPO noteikumiem.
3. Komisija informē dalībvalstis par jebkādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.
4. Zvejas iespējas, kuras no attiecīgās dalībvalsts saņemtas vai tai nodotas kvotu nodošanas vai apmaiņas veidā, par kvotām, kas dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā attiecīgi saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās ar relevanto RZPO līgumslēdzēju pusi, vai saskaņā ar relevantās RZPO noteikumiem. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.
24. pants
Sarkanasari Irmingera jūrā
1. Ir aizliegtas jebkādas zvejas darbības apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
63°00'N |
30°00'W |
61°30'N |
27°35'W |
60°45'N |
28°45'W |
62°00'N |
31°35'W |
63°00'N |
30°00'W |
2. Zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Savienības ostās un – Savienības zvejas kuģiem – arī trešo valstu ostās izkraut seklūdens pelaģiskos un dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus Sebastes mentella no Irmingera jūras un tai piegulošajiem ūdeņiem (ICES 5., 12. un 14. apakšapgabals un NAFO 1. un 2. apakšapgabals).
3. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts piedalīties pārkraušanas operācijās, kas saistītas ar 2. punktā minētajiem krājumiem.
4. Savienības kuģiem ir aizliegts uzpildīt degvielu vai sniegt palīgpakalpojumus zvejas kuģiem, kuri veic 2. punktā minēto krājumu nozveju.
25. pants
Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi
1. To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilo tunzivi (Thunnus thynnus), kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.
2. To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.
3. To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas zilo tunzivi Adrijas jūrā zvejo audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.
4. To Savienības zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.
5. To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.
6. To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2107 (40) 17. pantu ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.
7. To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 m un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.
26. pants
Atpūtas zvejniecības
Vajadzības gadījumā dalībvalstis zināmu daļu no savām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala atpūtas zvejniecībām.
27. pants
Haizivis
1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeni vai liemeņa daļas.
2. Aizliegts iesaistīties Alopias ģints lapshaizivju specializētajā zvejā.
3. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotas Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivs (izņēmums ir Sphyrna tiburo) liemeni vai liemeņa daļas.
4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeni vai liemeņa daļas.
5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).
6. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabala zvejniecībās nozvejota īsspuru mako (Isurus oxyrinchus) liemeni vai liemeņa daļas.
28. pants
Tropiskajām tunzivīm paredzētas ZPI
1. No 2024. gada 1. janvāra līdz 12. martamICCAT konvencijas apgabalā izmantot ZPI ir aizliegts.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka no 2023. gada 17. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim šo valstu zvejas kuģi ZPI neizvieto. Neviens zvejas kuģis ICCAT konvencijas apgabalā nekad neizvieto vienlaikus vairāk par 300 ZPI ar ekspluatācijā esošām bojām.
3. Līdz 2024. gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai paziņo vēsturiskos datus par zvejas rīkiem, kurus ap ZPI izlikuši šo valstu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu. Ja dalībvalsts līdz minētajai dienai datus nav paziņojusi, tās karoga zvejas kuģi zvejas rīkus ap ZPI neizliek tik ilgi, līdz Komisija datus no minētās dalībvalsts ir saņēmusi, lai tos tālāk paziņotu ICCAT.
29. pants
Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām 2024./2025. gada zvejas sezonā
1. Dalībvalstis laikposmā no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim var piedalīties vai atļaut saviem zvejas kuģiem piedalīties ar Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 (41) 7. panta 2.–7. punktu saskanīgās ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras FAO 48.6., 88.1. un 88.2. apakšapgabalā un FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā darbojas ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā.
2. Dalībvalstis, kas plāno to darīt, par savu ieceri, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta 5. un 6. punktā noteiktajiem termiņiem, CCAMLR sekretariātam paziņo ne vēlāk kā 2024. gada 1. jūnijā.
30. pants
Ilkņzivju zvejniecība 2023./2024. gada zvejas sezonā
1. Papildus īpašajām prasībām, kas attiecībā uz izpētes zvejniecībām noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 7.a pantā, ilkņzivju zveju laikposmā no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim atļauts veikt tikai VII pielikuma A tabulā noteiktajām dalībvalstīm tajā noteiktajos apakšapgabalos ar tajā noteikto skaitu zvejas kuģu un minētā pielikuma B tabulā noteikto KPN un piezvejas limitu robežās.
2. Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis un it īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.
3. Kad paziņotās nozvejas sasniegušas noteikto KPN (ja tāda ir), ilkņzivju zvejošanu konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz un šo SSRU zvejai slēdz uz visu atlikušo zvejas sezonu.
4. Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 48.6., 88.1. un 88.2. apakšapgabalā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.
31. pants
Krila zvejniecība 2024./2025. gada zvejas sezonā
1. Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a panta nolūkā dalībvalstis, kas plāno laikposmā no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 30. novembrimCCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), ne vēlāk kā 2024. gada 1. maijā par to Komisijai paziņo, izmantojot VII pielikuma papildinājuma B daļā noteikto formātu.
2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta 5. un 6. punktā noteiktajiem termiņiem un uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisija attiecīgos paziņojumus CCAMLR sekretariātam iesniedz ne vēlāk kā 2024. gada 30. maijā.
3. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. un 3. punktā prasīto informāciju par katru zvejas kuģi, kam iecerēts atļaut piedalīties krila zvejniecībā.
4. Dalībvalsts, kas plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu to darīt paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kuri paziņošanas brīdī:
a) |
ir tās karoga kuģi; vai |
b) |
ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi, bet sagaidāms, ka zvejniecības darbošanās laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi. |
5. Ja atļauju saņēmušais zvejas kuģis, par kuru CCAMLR sekretariātam paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, krila zvejniecībā nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas iemeslu vai nepārvaramas varas dēļ, attiecīgā dalībvalsts drīkst atļaut to aizstāt ar citu zvejas kuģi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR sekretariātu (ar kopiju Komisijai) un sniedz:
a) |
pilnīgas ziņas par plānoto aizstājošo zvejas kuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. un 3. punktā prasīto informāciju; un |
b) |
izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un relevantos papildu pierādījumus vai izziņas. |
32. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā
1. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 1. punktā.
2. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 2. punktā.
3. Kuģus, kas darbojas kādā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis var pārvietot uz citu zvejniecību ar noteikumu, ka minētās dalībvalstis spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu apzvejošanas piepūle.
4. Ja tiek ierosināts zvejas kapacitāti nodot kādas dalībvalsts flotei, minētā dalībvalsts nodrošina, ka nododamie zvejas kuģi ir iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai citas tunzivju zvejniecību pārvaldošas RZPO reģistrā. Zvejas kapacitāti nevar nodot ar zvejas kuģi, kuru kāda RZPO iekļāvusi nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN) zvejas darbībās iesaistījušos kuģu sarakstā.
5. Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā minētā maksimuma drīkst palielināt tikai IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktajās robežās.
33. pants
Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi
1. Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.
2. Riņķvada kuģis nekad vienlaikus neapseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošu boju.
3. Katra riņķvada kuģa vajadzībām gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Riņķvada kuģim nekad, nedz krājumos, nedz ekspluatācijā, nav vairāk kā 500 instrumentālu boju.
4. Ne vairāk kā trīs apgādes kuģi palīdz ne mazāk kā desmit riņķvada kuģiem, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis punkts neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.
5. Vienam riņķvada kuģim nekad nepalīdz vairāk kā viens dalībvalsts karoga apgādes kuģis.
6. Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.
34. pants
Pelaģiskās zvejniecības
1. Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.
2. Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, 1. punktā minētās dalībvalstis drīkst izmantot tikai tad, ja tās līdz nākamā mēneša piecpadsmitajai dienai Komisijai iesūta turpmāk minēto informāciju, lai Komisija to varētu paziņot SPRFMO sekretariātam, un iesūtāmā informācija ir šāda:
a) |
to kuģu saraksts, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī; |
b) |
mēneša nozvejas ziņojumi. |
35. pants
Riņķvada zvejniecības
1. Riņķvada kuģi dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) nezvejo:
a) |
no 2024. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2024. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2024. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2025. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:
|
b) |
no 2024. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:
|
2. Attiecībā uz katru zvejas kuģi, kas minēts 1. punktā un ir dalībvalsts karoga kuģis, minētā karoga dalībvalsts pirms 2024. gada 1. aprīļa informē Komisiju par to, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem aizlieguma periodiem zvejas kuģis ir izvēlējies.
3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.
4. Šā panta 3. punktu nepiemēro:
a) |
ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru; |
b) |
reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis. |
36. pants
Dreifējošas ZPI
1. Riņķvada kuģim IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus nav vairāk par 400 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivizēta vienīgi tad, kad tā ir uz riņķvada kuģa.
2. Riņķvada kuģis 15 dienu laikā, pirms sācies zvejas aizlieguma periods, kas izvēlēts saskaņā ar 35. panta 1. punkta a) apakšpunktu, IATTC konvencijas apgabalā:
a) |
neizvieto ZPI; |
b) |
savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji izvietojis. |
37. pants
Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas
Lielacu tunzivs gada kopējās nozvejas, ko IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.
38. pants
Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums
1. Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs liemeni vai liemeņa daļas.
2. Nejauši nozvejotiem okeāna baltspuru haizivs īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un zvejas kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.
3. Zvejas kuģu operatori reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), un minēto informāciju paziņo savas valstspiederības dalībvalstīm. 2023. gadā savākto minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 2024. gada 31. janvārim.
39. pants
Mobulīdraju zvejas aizliegums
Savienības zvejas kuģi IATTC konvencijas apgabalā nezvejo mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepiedāvā pārdošanai un nepārdod minētajā apgabalā nozvejotu mobulīdraju liemeni vai liemeņa daļas. Tiklīdz kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, ja vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.
40. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums
SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
a) |
spoku kaķhaizivs (Apristurus manis); |
b) |
plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi); |
c) |
īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus); |
d) |
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps); |
e) |
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus); |
f) |
raju dzimtas (Rajidae) zivis; |
g) |
samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus); |
h) |
Selachimorpha virskārtas haizivis; |
i) |
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias). |
41. pants
Nosacījumi, kas piemērojami lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs zvejniecībās
1. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras apgabalos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, netiek iedalītas vairāk nekā 403 zvejas dienas.
2. Savienības zvejas kuģi neveic Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.
3. Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabala daļā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, nepārsniedz IX pielikuma 1. tabulā norādītos limitus.
4. Maksimālais tādu Savienības kuģu skaits, kas zvejo ar riņķvadu un kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot tropisko tunzivi atklātās jūras apgabalos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz IX pielikuma 2. tabulā noteiktos limitus.
42. pants
Zvejošana, izmantojot ZPI, un šādas zvejas pārvaldība
1. Riņķvada kuģi no 2024. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2024. gada 30. septembra plkst. 24.00 neizvieto ZPI, neveic to apkopi un neievieto zvejas rīku ZPI tuvumā WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.
2. Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam atklātās jūras teritorijās, kas ietilpst WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, zvejas rīku ievietot ZPI tuvumā ir aizliegts vēl uz diviem papildu mēnešiem: no 2024. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2024. gada 31. maija plkst. 24.00 vai arī no 2024. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 31. decembra plkst. 24.00.
3. Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka, kuru no 2. punktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tā piemēros sava karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Dalībvalstis līdz 2024. gada 15. februārim informē Komisiju par to, kurš aizlieguma periods ticis izvēlēts. Dalībvalstu izvēlētos aizlieguma periodus Komisija pirms 2024. gada 1. marta paziņo WCPFC sekretariātam.
4. Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens no tās riņķvada kuģiem nekad jūrā vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Bojas tiek aktivizētas vienīgi tad, kad tās ir uz riņķvada kuģa.
43. pants
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi
Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zobenzivi (Xiphias gladius) zvejot WCPFC konvencijas apgabala daļā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.
44. pants
Zobenzivs nozveju limiti āķu jedu zvejniecībās uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma
Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko āķu jedu kuģi guvuši uz dienvidiem no 20o dienvidu platuma, 2024. gadā nepārsniedz IG pielikuma 2. tabulā noteikto limitu. Turklāt tās nodrošina, ka tādēļ zobenzivs zvejas piepūle netiek pārvirzīta uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20o dienvidu platuma.
45. pants
Aizliegums Beringa jūras atklātajos ūdeņos zvejot mintaju
Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.
46. pants
Grunts zvejas limiti
Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:
a) |
gada grunts zvejas piepūli ierobežo atbilstoši X pielikumā noteiktajiem limitiem; |
b) |
grunts zveju veic tikai ar demersālajām āķu jedām; |
c) |
nezvejo IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamajās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter’s Shoal; izņēmums ir zveja ar demersālajām āķu jedām un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs. |
47. pants
Ilkņzivju zvejniecības pasākumi
Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri SIOFA nolīguma apgabalā zvejo ilkņzivis (Dissostichus spp.):
a) |
nezvejo dziļumā, kas ir mazāks par 500 metriem; |
b) |
vienmēr ved vismaz vienu zinātnisko novērotāju, kuram uzdots novērot 25 % āķu, kas līdz ar katru jedu izcelti visā šā zvejas rīka izvietošanas laikā; |
c) |
no katras neapstrādātu ilkņzivju tonnas iezīmē un atlaiž vismaz piecas nozvejotās zivis. Sākot no 30 nozvejotām ilkņzivīm, iezīmēto īpatņu atlaišanā piemēro vismaz 60 % lielu minimālās pārklāšanās statistisko rādītāju (minimum overlap statistic). |
48. pants
Dziļūdens haizivju specializētās zvejas aizliegums
SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
a) |
baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis), izņemot ja iegūta IK pielikumā noteiktā pieļaujamo piezveju limita kontekstā; |
b) |
gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus); |
c) |
graudainā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus granulosus); |
d) |
melnā haizivs (Dalatias licha); |
e) |
Baha kaķhaizivs (Bythaelurus bachi); |
f) |
menlmutes himēra (Chimaera buccanigella); |
g) |
Didjē himēra (Chimaera didierae); |
h) |
jūrnieku himēra (Chimaera willwatchi); |
i) |
gardeguna samtainā dzeloņzivs (Centroselachus crepidater); |
j) |
Planketa dzeloņhaizivs (Scymnodon plunketi); |
k) |
samtainā dzeloņzivs (Zameus squamulosus); |
l) |
baltvaigu laternhaizivs (Etmopterus alphus); |
m) |
Indijas kaķhaizivs (Apristurus indicus); |
n) |
Klusā okeāna gardegunhimēra (Harriotta raleighana); |
o) |
šaurgalvas kaķhaizivs (Bythaelurus tenuicephalus); |
p) |
apmetņa haizivs (Chlamydoselachus anguineus); |
q) |
lielacu sešžaunhaizivs (Hexanchus nakamurai); |
r) |
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus); |
s) |
dienvidu miegainā haizivs (Somniosus antarcticus); |
t) |
rūķhaizivs (Mitsukurina owstoni); |
u) |
Etmopterus viator; |
v) |
plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi); |
w) |
pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus); |
x) |
mazā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus uyato); |
y) |
Squalus mitsukurii; |
z) |
Deania quadrispinosa; |
za) |
apaļgalvas dzelkņhaizivs (Deania profundorum); |
zb) |
Bathyraja tunae; |
zc) |
Rhinochimaera africana. |
III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
49. pants
Norvēģijas vai Fēru Salu karoga zvejas kuģi
Norvēģijas vai Fēru Salu karoga zvejas kuģiem Komisija var atļaut zvejot Savienības ūdeņos I pielikumā noteikto KPN robežās un, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā un deleģētajos aktos, ko Komisija pieņēmusi balstoties uz minēto regulu.
50. pants
Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm
Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Gērnsijas Teritoriālajā Vienībā, Džērsijas Teritoriālajā Vienībā vai Menas Salā un ko licencējusi kāda no Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldēm, Komisija var atļaut zvejot Savienības ūdeņos I pielikumā noteikto KPN robežās un, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā, Regulā (ES) 2017/2403 un deleģētajos aktos, ko Komisija pieņēmusi balstoties uz minēto regulu..
51. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa ar Apvienoto Karalisti
1. Jebkāda kvotu nodošana vai apmaiņa starp Savienību un Apvienoto Karalisti notiek saskaņā ar šo pantu.
2. Dalībvalsts, kas plāno nodot kvotas Apvienotajai Karalistei vai ar to apmainīties kvotām, var ar Apvienoto Karalisti apspriesties par kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.
3. Ja Komisija 2. punktā minēto un attiecīgās dalībvalsts paziņoto kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties šādas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Komisija paziņo dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.
4. Zvejas iespējas, kuras no Apvienotās Karalistes saņemtas vai tai nodotas saskaņā ar vienošanos par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij iedalītajām kvotām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad par kvotu nodošanu vai apmaiņu ir paziņots saskaņā ar 3. punktu. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.
52. pants
Venecuēlas karoga zvejas kuģi
Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecina nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļā un deleģētajos aktos, ko Komisija pieņēmusi balstoties uz minēto regulu.
53. pants
Zvejas atļaujas
Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu zvejas kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds noteikts V pielikuma B daļā.
54. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi
Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu zvejas kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 51. pantā minētajām zvejas atļaujām, piemēro 7. panta nosacījumus.
55. pants
Aizliegtās sugas
1. Trešo valstu zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:
a) |
ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 3.a un 7.d rajonā un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; |
b) |
parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6.–10. apakšapgabalā; |
c) |
bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā; |
d) |
melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; |
e) |
siļķu haizivs (Lamna nasus) visos Savienības ūdeņos; |
f) |
dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā; |
g) |
cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā; |
h) |
parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Savienības ūdeņos Vidusjūrā; |
i) |
vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos Savienības ūdeņos. |
2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
56. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2023/194
1. Regulas (ES) 2023/194 IA pielikuma B daļu groza saskaņā ar šīs regulas XI pielikuma 2. punktu.
2. Regulas (ES) 2023/194 IA pielikuma F daļu groza saskaņā ar šīs regulas XI pielikuma 1. punktu.
57. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
58. pants
Pārejas noteikumi
Regulas 9.–13., 15.–20., 24., 27., 38., 39., 40., 45., 48. un 55. pantu 2025. gadā mutatis mutandis turpina piemērot tik ilgi, līdz spēkā stājas regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2025. gadam.
59. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.
Tomēr:
a) |
regulas 13. panta 1. un 6. punktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam; |
b) |
regulas 13. panta 2.–5. punktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam; |
c) |
regulas 17. un 18. pantu beidz piemērot dienā, kad kļūst piemērojami deleģētie akti, ar kuriem ievieš atbilstošus pasākumus; |
d) |
regulas 23. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. janvārim; |
e) |
regulas 30. pantu un VII pielikumu piemēro no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim; |
f) |
regulas 28. panta 2. punktu piemēro no 2023. gada 17. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim; |
g) |
regulas 35. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 19. janvārim; |
h) |
regulas 56. panta 2. punktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra; |
i) |
kad I pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro arī 2025. un 2026. gadā; |
j) |
kad IK pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim; |
k) |
regulas II pielikumu piemēro no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim; |
l) |
dzelkņu haizivs (DGS/03A-C., DGS/2AC4-C un DGS/15X14) maksimālo izmēru piemērot beidz dienā, kad piemērojams kļūst deleģētais akts, ar kuru ievieš atbilstošus pasākumus un reglamentē rīcību ar minēto krājumu apzvejošanā gūtām par 100 cm lielāku īpatņu nozvejām; |
m) |
nozvejas un zvejas piepūles limitus, kas šajā regulā noteikti 2024. gadam un, kad šajā regulā ir tā norādīts, arī 2025. un 2026. gadam, turpina piemērot 2025. gadā un – attiecīgā gadījumā – 2026. un 2027. gadā, taču to dara vienīgi saistībā ar:
|
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 10. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
H. LAHBIB
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).
(4) Par Blim zemāku biomasas rādītāju sasnieguša krājuma reproduktīvā spēja var būt ierobežota.
(5) EUMOFA dati par pirmo pārdošanas cenu un izkrāvumu apjomu, kas konkrētām dalībvalstīm aprēķināts kā vidējais rādītājs par 2019.–2021. gadu un konvertēts pirmajā pārdošanas cenā.
Pirmā pārdošanas cena ir izkrauto zivju cena, kas pārdotas vai reģistrētas izsoļu centrā reģistrētiem pircējiem vai ražotāju organizācijām. Tāpēc aplēstā vērtība, kuras pamatā ir šāda pirmā pārdošanas cena, norāda tikai vērtību vērtības ķēdes pirmajā posmā.
(6) Indikatīvā vērtība pretstatā tirgus vērtībai attiecas uz aplēsto vērtību, kas aprēķināta, KPN reizinot ar pirmajām pārdošanas cenām, neņemot vērā citus faktorus, piemēram, ietekmes uz cenām elastības iespējas vai kvotu apguvi.
(7) FMSY punktvērtība ir aplēstā zvejas izraisītās zivju mirstības vērtība, kāda ar konkrētu zvejas modeli un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņa MSY.
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).
(9) Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).
(11) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp.).
(13) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(14) OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.
(15) Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām (OV L 378, 26.10.2021., 6. lpp.).
(16) OV L 175, 18.5.2021., 3. lpp.
(17) Padomes Lēmums 87/277/EEK (1987. gada 18. maijs) par mencu nozvejas iespēju piešķiršanu Špicbergenā un Lāču salas teritorijā, kā arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas noteiktajā rajonā 3M (OV L 135, 23.5.1987., 29. lpp.).
(18) Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 19.9.2015., 55. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(21) OV L 252, 5.9.1981., 27. lpp. CCAMLR konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 81/691/EEK (1981. gada 4. septembris), ar ko noslēdz Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvenciju (OV L 252, 5.9.1981., 26. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(23) OV L 224, 16.8.2006., 24. lpp. Konvenciju par IATTC stiprināšanu Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).
(24) OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp. Savienība ICCAT pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).
(25) OV L 236, 5.10.1995., 25. lpp. Savienība IOTC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).
(27) OV L 378, 30.12.1978., 2. lpp. Savienība ir pievienojusies NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (1978. gada 28. decembris) attiecībā uz Konvencijas par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā noslēgšanu, ko veic Eiropas Ekonomikas kopiena (OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp.)).
(28) OV L 234, 31.8.2002., 40. lpp. SEAFO konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).
(29) OV L 196, 18.7.2006., 15. lpp. Savienība SIOFA apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).
(30) OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp. SPRFMO konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).
(31) OV L 32, 4.2.2005., 3. lpp. Savienība WCPFC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
(34) Jebkāda tipa demersālos traļus (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).
(35) Jebkāda tipa zvejas vadus (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).
(36) Jebkurā āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecībā (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).
(37) Jebkādus fiksētos žaunu tīklus un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).
(38) Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.
(39) Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB.
(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).
(41) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).
PIELIKUMU SARAKSTS
I PIELIKUMS: |
KPN, kas piemērojamas Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteiktas KPN, pa sugām un apgabaliem |
IA PIELIKUMS: |
Skageraks, Kategats, ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi |
IB PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā |
IC PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa. NAFO konvencijas apgabals |
ID PIELIKUMS: |
ICCAT konvencijas apgabals |
IE PIELIKUMS: |
Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa. SEAFO konvencijas apgabals |
IF PIELIKUMS: |
Dienvidu tunzivs izplatības apgabali |
IG PIELIKUMS: |
WCPFC konvencijas apgabals |
IH PIELIKUMS: |
SPRFMO konvencijas apgabals |
IJ PIELIKUMS: |
IOTC kompetences apgabals |
IK PIELIKUMS: |
SIOFA nolīguma apgabals |
IL PIELIKUMS: |
IATTC konvencijas apgabals |
II PIELIKUMS: |
Zvejas kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumdaļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā |
III PIELIKUMS: |
Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā |
IV PIELIKUMS: |
Sezonāli zvejas aizliegumi, kas noteikti, lai aizsargātu nārstojošas mencas |
V PIELIKUMS: |
Zvejas atļaujas |
VI PIELIKUMS: |
ICCAT konvencijas apgabals |
VII PIELIKUMS: |
CCAMLR konvencijas apgabals |
VIII PIELIKUMS: |
IOTC kompetences apgabals |
IX PIELIKUMS: |
WCPFC konvencijas apgabals |
X PIELIKUMS: |
SIOFA nolīguma apgabals |
XI PIELIKUMS: |
Regulas (ES) 2023/194 grozījumi attiecībā uz dziļūdens krājumiem |
I PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM
Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, attiecīgā gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.
Uz visām pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.
Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus.
Šīs regulas vajadzībām turpinājumā ērtības labad dota salīdzinoša tabula ar šīs regulas pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem. IA līdz IL pielikums ir I pielikuma daļas.
Salīdzinoša tabula ar šīs regulas pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem
Zinātniskais nosaukums |
Alfa-3 kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
Ammodytes spp. |
SAN |
Tūbītes |
Aphanopus carbo |
BSF |
Melnā mataste |
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
Caproidae |
BOR |
Kaproīdu dzimta |
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
Chaceon spp. |
GER |
Dziļūdens sarkankrabji |
Chionoecetes spp. |
PCR |
Sniega krabji |
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Apaļdeguna garaste |
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
Dissostichus mawsoni |
TOA |
Antarktikas ilkņzivs |
Dissostichus spp. |
TOT |
Ilkņzivis |
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
Gadus morhua |
COD |
Menca |
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
Leucoraja fullonica |
RJF |
Šagrēnādas raja |
Leucoraja naevus |
RJN |
Dzegužraja |
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
Lophiidae |
ANF |
Makšķerniekzivju dzimta |
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
Macrourus berglax |
RHG |
Ziemeļu makrūrzivs |
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
Molva dypterygia |
BLI |
Zilā jūraslīdaka |
Molva molva |
LIN |
Jūraslīdaka |
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
Pagellus bogaraveo |
SBR |
Sarkanspuru pagele |
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
Penaeus spp. |
PEN |
Penaeus garneles |
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
Pollachius virens |
POK |
Saida |
Pseudopentaceros spp. |
EDW |
Bruņgalvji |
Raja brachyura |
RJH |
Blondā raja |
Leucoraja circularis |
RJI |
Smilšu raja |
Raja clavata |
RJC |
Dzeloņainā raja |
Raja microocellata |
RJE |
Sīkacu raja |
Raja montagui |
RJM |
Plankumainā raja |
Raja undulata |
RJU |
Cirtainā raja |
Rajiformes |
SRX |
Rajveidīgās zivis |
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Grenlandes paltuss |
Rostroraja alba |
RJA |
Baltā raja |
Scomber scombrus |
MAC |
Makrele |
Scophthalmus maximus |
TUR |
Akmeņplekste |
Scophthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
Solea spp. |
SOO |
Jūrasmēles |
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
Tetrapturus albidus |
WHM |
Baltais marlīns |
Thunnus alalunga |
ALB |
Garspuru tunzivs |
Thunnus maccoyii |
SBF |
Dienvidu tunzivs |
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
Trachurus murphyi |
CJM |
Čīles stavrida |
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
Trisopterus esmarkii |
NOP |
Esmarka menca |
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
IA PIELIKUMS
SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1.–10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI
A DAĻA
Krājumi, kurus Savienība pārvalda autonomi
tabula 1
Suga: |
Anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
8 (ANE/08.) |
||
Spānija |
|
29 700 |
|
Analītiska KPN |
|
Francija |
|
3 300 |
|
||
Savienība |
|
33 000 |
|
||
KPN |
|
33 000 |
|
tabula 2
Suga: |
Anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411) |
||
Spānija |
|
0 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
Portugāle |
|
0 |
(1) |
||
Savienība |
|
0 |
(1) |
||
KPN |
|
0 |
(1) |
||
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
tabula 3
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Kategats (COD/03AS.) |
||
Dānija |
|
53,68 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
|
1,11 |
(1)(2) |
||
Zviedrija |
|
32,21 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
87 |
(1)(2) |
||
KPN |
|
87 |
(1)(2) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
(2) |
Papildus šīm kvotām dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem, kas piedalās attālinātas elektroniskās uzraudzības izmēģinājumos, drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 30 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. Katrs zvejas kuģis, kas piedalās attālinātās elektroniskās uzraudzības izmēģinājumos, nozvejo ne vairāk kā 300 kg. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (COD/03AS_REM). Tas neskar relatīvo stabilitāti. |
tabula 4
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411) |
||
Spānija |
|
3 210 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
160 |
|
||
Portugāle |
|
107 |
|
||
Savienība |
|
3 477 |
|
||
KPN |
|
3 622 |
|
tabula 5
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411) |
||
Spānija |
|
3 715 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
4 |
|
||
Portugāle |
|
739 |
|
||
Savienība |
|
4 458 |
|
||
KPN |
|
4 650 |
|
tabula 6
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
8 (WHG/08.) |
||
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Analītiska KPN |
|
Spānija |
|
539 |
|
||
Francija |
|
808 |
|
||
Savienība |
|
1 347 |
|
||
KPN |
|
1 347 |
|
tabula 7
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411) |
||
Spānija |
|
10 921 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
1 048 |
|
||
Portugāle |
|
5 096 |
|
||
Savienība |
|
17 065 |
|
||
KPN |
|
17 445 |
|
tabula 8
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
3.a (NEP/03A.) |
||
Dānija |
|
5 763 |
|
Analītiska KPN |
|
Vācija |
|
17 |
|
||
Zviedrija |
|
2 062 |
|
||
Savienība |
|
7 842 |
|
||
KPN |
|
8 410 |
|
tabula 9
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (NEP/8ABDE.) |
||
Spānija |
|
239 |
|
Analītiska KPN |
|
Francija |
|
3 738 |
|
||
Savienība |
|
3 977 |
|
||
KPN |
|
5 786 |
|
tabula 10
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8.c, 25. funkcionālā vienība (NEP/8CU25) |
||
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Spānija |
|
0 |
|
||
Francija |
|
0 |
|
||
Savienība |
|
0 |
|
||
KPN |
|
0 |
|
tabula 11
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
8.c, 31. funkcionālā vienība (NEP/8CU31) |
||
Spānija |
|
12,40 |
|
Analītiska KPN |
|
Francija |
|
0,00 |
|
||
Savienība |
|
12,40 |
|
||
KPN |
|
12,40 |
|
tabula 12
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411) |
||
Spānija |
|
60 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Portugāle |
|
179 |
(1) |
||
Savienība |
|
239 |
(1)(2) |
||
KPN |
|
239 |
(1)(2) |
||
(1) |
Nedrīkst nozvejot 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā. |
||||
(2) |
Ievērojot šīs kvotas limitu, 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu apjomu: |
||||
|
32 |
|
tabula 13
Suga: |
Penaeus garneles Penaeus spp. |
Zona: |
Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.) |
||
Francija |
|
Jānosaka |
(1) |
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
Savienība |
|
Jānosaka |
(1)(2) |
||
KPN |
|
Jānosaka |
(1)(2) |
||
(1) |
Garneles Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis aizliegts zvejot ūdeņos, kas seklāki par 30 m. |
||||
(2) |
Noteikta tādā pašā apjomā kā Francijas kvota. |
tabula 14
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Kategats (PLE/03AS.) |
||
Dānija |
|
1 116 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Vācija |
|
13 |
|
||
Zviedrija |
|
126 |
|
||
Savienība |
|
1 255 |
|
||
KPN |
|
2 349 |
|
tabula 15
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.b un 7.c (PLE/7BC.) |
||
Gads: |
|
2024., 2025. un 2026. gads (ik gadus) |
|
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
2 |
|
||
Īrija |
|
13 |
|
||
Savienība |
|
15 |
|
||
KPN |
|
15 |
|
tabula 16
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411) |
||
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Piesardzīga KPN |
|
Spānija |
|
21 |
|
||
Francija |
|
82 |
|
||
Portugāle |
|
21 |
|
||
Savienība |
|
124 |
|
||
KPN |
|
124 |
|
tabula 17
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/8ABDE.) |
||
Spānija |
|
85 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
Francija |
|
415 |
(1) |
||
Savienība |
|
500 |
(1) |
||
KPN |
|
500 |
(1) |
||
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam. |
tabula 18
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
8.c (POL/08C.) |
||
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Analītiska KPN |
|
Spānija |
|
70 |
|
||
Francija |
|
8 |
|
||
Savienība |
|
78 |
|
||
KPN |
|
78 |
|
tabula 19
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411) |
||
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Analītiska KPN |
|
Spānija |
|
93 |
(1) |
||
Portugāle |
|
3 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
96 |
(1) |
||
KPN |
|
96 |
(2) |
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 100 % drīkst nozvejot 8.c zonā (POL/*08C.). |
||||
(2) |
Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P). |
tabula 20
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24) |
||
Dānija |
|
275 |
|
Analītiska KPN |
|
Vācija |
|
16 |
(1) |
||
Nīderlande |
|
26 |
(1) |
||
Zviedrija |
|
10 |
|
||
Savienība |
|
327 |
|
||
KPN |
|
327 |
|
||
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā un 22.–24. apakšrajonā. |
tabula 21
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.b un 7.c (SOL/7BC.) |
||
Gads: |
|
2024., 2025. un 2026. gads (ik gadus) |
|
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
1 |
|
||
Īrija |
|
14 |
|
||
Savienība |
|
15 |
|
||
KPN |
|
15 |
|
tabula 22
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
8.a un 8.b (SOL/8AB.) |
||
Beļģija |
|
30 |
|
Analītiska KPN |
|
Spānija |
|
5 |
|
||
Francija |
|
2 231 |
|
||
Nīderlande |
|
167 |
|
||
Savienība |
|
2 433 |
|
||
KPN |
|
2 489 |
|
tabula 23
Suga: |
Jūrasmēles Solea spp. |
Zona: |
8.c, 8.d, 8.e, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34) |
||
Gads: |
|
2024. un 2025. gads (ik gadus) |
|
Piesardzīga KPN |
|
Spānija |
|
204 |
|
||
Portugāle |
|
337 |
|
||
Savienība |
|
541 |
(1) |
||
KPN |
|
541 |
(1) |
||
(1) |
Ievērojot šo kvotu limitus, nozvejo ne vairāk par šādu parastās jūrasmēles (Solea solea) daudzumu (SOL/8CDE34): |
||||
|
|
209 |
|
tabula 24
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
9 (JAX/09.) |
||
Spānija |
|
43 032 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Portugāle |
|
123 295 |
(1) |
||
Savienība |
|
166 327 |
|
||
KPN |
|
173 873 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: līdz 0 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C.). |
tabula 25
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
10; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā(1) (JAX/X34PRT) |
||
Portugāle |
|
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
Savienība |
|
Jānosaka |
(2) |
||
KPN |
|
Jānosaka |
(2) |
||
(1) |
Ūdeņi ap Azoru salām. |
||||
(2) |
Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota. |
tabula 26
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341PRT) |
||
Portugāle |
|
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
Savienība |
|
Jānosaka |
(2) |
||
KPN |
|
Jānosaka |
(2) |
||
(1) |
Ūdeņi ap Madeiru. |
||||
(2) |
Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota. |
tabula 27
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341SPN) |
||
Spānija |
|
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|
Savienība |
|
Jānosaka |
(2) |
||
KPN |
|
Jānosaka |
(2) |
||
(1) |
Ūdeņi ap Kanāriju salām. |
||||
(2) |
Noteikta tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota. |
B DAĻA
Kopīgie krājumi
tabula 1
Suga: |
Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā |
||
Dānija |
|
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
|
0 |
(1) |
||
Zviedrija |
|
0 |
(1) |
||
Savienība |
|
0 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
0 |
|
||
KPN |
|
0 |
|
||
(1) |
Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.
|
Zona: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos |
||||||
|
1r |
2r |
3r |
4 |
5r |
6 |
7r |
|
(SAN/234_1R) (1) |
(SAN/234_2R) (1) |
(SAN/234_3R) (1) |
(SAN/234_4) (1) |
(SAN/234_5R) (1) |
(SAN/234_6) (1) |
(SAN/234_7R) (1) |
Dānija |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Vācija |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Zviedrija |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Savienība |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Apvienotā Karaliste |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
(1) |
Līdz 10 % no šīs kvotas var uzkrāt un izmantot nākamajā gadā tikai šajā pārvaldības apgabalā |
tabula 2
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.) |
||
Vācija |
|
14 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
5 |
|
||
Nīderlande |
|
12 |
|
||
Savienība |
|
31 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
24 |
|
||
KPN |
|
55 |
|
tabula 3
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā (ARU/3A4-C) |
||
Dānija |
|
662 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Vācija |
|
7 |
|
||
Francija |
|
5 |
|
||
Īrija |
|
5 |
|
||
Nīderlande |
|
31 |
|
||
Zviedrija |
|
26 |
|
||
Savienība |
|
736 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
12 |
|
||
KPN |
|
748 |
|
tabula 4
Suga: |
Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (ARU/567.) |
||
Vācija |
|
640 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
13 |
|
||
Īrija |
|
593 |
|
||
Nīderlande |
|
6 683 |
|
||
Savienība |
|
7 929 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
469 |
|
||
KPN |
|
8 398 |
|
tabula 5
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI) |
||
Vācija |
|
4,5 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
4,5 |
(1) |
||
Citi |
|
2 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
11 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
|
5 |
(1) |
||
KPN |
|
16 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |
||||
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS). |
tabula 6
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.) |
||
Dānija |
|
56 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Vācija |
|
17 |
(1) |
||
Francija |
|
39 |
(1) |
||
Zviedrija |
|
6 |
(1) |
||
Citi |
|
6 |
(2) |
||
Savienība |
|
124 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
|
84 |
(1) |
||
KPN |
|
208 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (USK/*6AN58). |
||||
(2) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS). |
tabula 7
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (USK/567EI.) |
||
Vācija |
|
95 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Spānija |
|
334 |
(1) |
||
Francija |
|
3 962 |
(1) |
||
Īrija |
|
382 |
(1) |
||
Citi |
|
95 |
(2) |
||
Savienība |
|
4 868 |
(1) |
||
Norvēģija |
|
0 |
(3)(4)(5) |
||
Apvienotā Karaliste |
|
2 072 |
(1) |
||
KPN |
|
6 940 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (USK/*04-C.). |
||||
(2) |
Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS). |
||||
(3) |
Īpašs nosacījums: no tās 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā nepārsniedz turpmāk norādīto apjomu (OTH/*5B67-). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %. |
||||
|
0 |
|
|||
(4) |
Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā: |
||||
Jūraslīdaka (LIN/*5B67-) |
0 |
|
|||
Brosme (USK/*5B67-) |
0 |
|
|||
(5) |
Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam: |
||||
|
0 |
|
tabula 8
Suga: |
Brosme Brosme brosme |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.) |
||
Beļģija |
|
0 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Dānija |
|
50 |
|
||
Vācija |
|
0 |
|
||
Francija |
|
0 |
|
||
Nīderlande |
|
0 |
|
||
Savienība |
|
50 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
tabula 9
Suga: |
Kaproīdu dzimta Caproidae |
Zona: |
6., 7. un 8. (BOR/678-) |
||
Dānija |
|
6 711 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Īrija |
|
18 899 |
|
||
Savienība |
|
25 610 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
|
1 739 |
|
||
KPN |
|
27 349 |
|
tabula 10
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
3.a (HER/03A.) |
||
Dānija |
|
12 498 |
(1)(2)(3) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
|
200 |
(1)(2)(3) |
||
Zviedrija |
|
13 073 |
(1)(2)(3) |
||
Savienība |
|
25 771 |
(1)(2)(3) |
||
Norvēģija |
|
3 964 |
(2) |
||
KPN |
|
29 735 |
|
||
(1) |
Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. |
||||
(2) |
No siļķes krājumiem HER/03A. (HER/*03A.) un HER/03A-BC (HER/*03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus daudzumus: |
||||
Dānija |
554 |
|
|||
Vācija |
8 |
|
|||
Zviedrija |
407 |
|
|||
Savienība |
969 |
|
|||
Norvēģija |
167 |
|
|||
(3) |
Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 4. zonā (HER/*4-UK) un 50 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*4B-EU). |
tabula 11
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30' N (HER/4AB.) |
||
Dānija |
|
77 892 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Vācija |
|
48 595 |
|
||
Francija |
|
21 783 |
|
||
Nīderlande |
|
56 422 |
|
||
Zviedrija |
|
4 765 |
|
||
Savienība |
|
209 457 |
|
||
Fēru Salas |
|
0 |
|
||
Norvēģija |
|
147 994 |
(2) |
||
Apvienotā Karaliste |
|
96 736 |
|
||
KPN |
|
510 323 |
|
||
(1) |
Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. |
||||
(2) |
Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*04B-C) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu: |
||||
2 700 |
|
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem: Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (HER/*4N-S62) |
|||||
Savienība |
2 700 |
|
tabula 12
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (HER/4N-S62) |
||
Zviedrija |
|
1 128 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|
Savienība |
|
1 128 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
tabula 13
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
3.a (HER/03A-BC) |
||
Dānija |
|
5 692 |
(1)(2)(3) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Vācija |
|
51 |
(1)(2)(3) |
||
Zviedrija |
|
916 |
(1)(2)(3) |
||
Savienība |
|
6 659 |
(1)(2)(3) |
||
KPN |
|
6 659 |
(2) |
||
(1) |
Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |
||||
(2) |
No siļķes krājumiem HER/03A. (HER/*03A) un HER/03A-BC (HER/*03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus: |
||||
Dānija |
554 |
|
|||
Vācija |
8 |
|
|||
Zviedrija |
407 |
|
|||
Savienība |
969 |
|
|||
(3) |
Īpašs nosacījums: līdz 100 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*4-EU-BC). |
tabula 14
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
4. un 7.d; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HER/2A47DX) |
||
Beļģija |
|
38 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
7 388 |
|
||
Vācija |
|
38 |
|
||
Francija |
|
38 |
|
||
Nīderlande |
38 |
|
|||
Zviedrija |
|
36 |
|
||
Savienība |
|
7 576 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
140 |
|
|||
KPN |
|
7 716 |
|
||
(1) |
Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |
tabula 15
Suga: |
Siļķe (1) Clupea harengus |
Zona: |
4.c un 7.d (2) (HER/4CXB7D) |
||
Beļģija |
|
9 170 |
(3) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
1 223 |
(3) |
||
Vācija |
|
763 |
(3) |
||
Francija |
|
13 741 |
(3) |
||
Nīderlande |
24 430 |
(3) |
|||
Savienība |
|
49 327 |
(3) |
||
Apvienotā Karaliste |
6 809 |
(3) |
|||
KPN |
|
510 323 |
|
||
(1) |
Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. |
||||
(2) |
Izņemot Blekvoteras krājumu, proti, siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51°56'N, 1°19,1'E) līdz 51°33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā. |
||||
(3) |
Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.). |
tabula 16
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
6.b un 6.aN; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (1) (HER/5B6ANB) |
||
Vācija |
|
140 |
(2) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
|
26 |
(2) |
||
Īrija |
|
189 |
(2) |
||
Nīderlande |
140 |
(2) |
|||
Savienība |
|
495 |
(2) |
||
Apvienotā Karaliste |
959 |
(2) |
|||
KPN |
|
1 454 |
|
||
(1) |
Siļķes krājums 6.a rajona daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu. |
||||
(2) |
Aizliegts zvejot siļķi to rajonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kuriem attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas. |
tabula 17
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
6.aS (1) , 7.b, 7.c (HER/6AS7BC) |
||
Īrija |
|
2 064 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Nīderlande |
206 |
|
|||
Savienība |
|
2 270 |
|
||
KPN |
|
2 270 |
|
||
(1) |
Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56°00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07°00' rietumu garuma. |
tabula 18
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7.a (1) (HER/07A/MM) |
||||||||||
Īrija |
|
218 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|||||||||
Savienība |
|
218 |
|
||||||||||
Apvienotā Karaliste |
7 061 |
|
|||||||||||
KPN |
|
7 279 |
|
||||||||||
(1) |
Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:
|
tabula 19
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7.e un 7.f (HER/7EF.) |
||
Francija |
|
223 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Savienība |
|
223 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
223 |
|
|||
KPN |
|
446 |
|
tabula 20
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
7.a uz dienvidiem no 52°30'N; 7.g (1) , 7.h (1) , 7.j (1) un 7.k (1) (HER/7G-K.) |
||||||||||
Vācija |
|
10 |
(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||
Francija |
|
54 |
(2) |
||||||||||
Īrija |
|
750 |
(2) |
||||||||||
Nīderlande |
54 |
(2) |
|||||||||||
Savienība |
|
868 |
(2) |
||||||||||
Apvienotā Karaliste |
1 |
(3) |
|||||||||||
KPN |
|
869 |
|
||||||||||
(1) |
Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:
|
||||||||||||
(2) |
Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. |
||||||||||||
(3) |
Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldes paziņo Jūras pārvaldības organizācijai kuģa vai kuģu vārdu. |
tabula 21
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Skageraks (COD/03AN.) |
||
Beļģija |
|
9 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Dānija |
|
2 848 |
|
||
Vācija |
|
71 |
|
||
Nīderlande |
18 |
|
|||
Zviedrija |
|
498 |
|
||
Savienība |
|
3 444 |
|
||
KPN |
|
3 559 |
|
tabula 22
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4) |
||
Beļģija |
|
607 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Dānija |
|
3 490 |
|
||
Vācija |
|
2 212 |
(2) |
||
Francija |
|
750 |
(1)(2) |
||
Nīderlande |
1 972 |
(1) |
|||
Zviedrija |
|
23 |
|
||
Savienība |
|
9 054 |
|
||
Norvēģija |
|
4 233 |
(3) |
||
Apvienotā Karaliste |
11 613 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
24 900 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot šādā zonā: 7d (COD/*07D.). |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (COD/*6AN58). |
||||
(3) |
No tās ne vairāk par turpmāk norādīto daudzumu drīkst nozvejot Savienības ūdeņos (COD/*3AX4-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
3 522 |
|
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: |
|||||
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-) |
|||||
Savienība |
6 551 |
|
tabula 23
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (COD/4N-S62) |
||
Zviedrija |
|
382 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Savienība |
|
382 |
|
||
|
|
|
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā. |
tabula 24
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
6.b; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12°00'W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14) |
||
Beļģija |
|
0 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Vācija |
|
1 |
(1) |
||
Francija |
|
7 |
(1) |
||
Īrija |
|
12 |
(1) |
||
Savienība |
|
20 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
54 |
(1) |
|||
KPN |
|
74 |
(1) |
||
(1) |
Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 25
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12°00'W (COD/5BE6A) |
||
Beļģija |
|
1 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
|
9 |
|
||
Francija |
|
98 |
|
||
Īrija |
|
185 |
|
||
Savienība |
|
293 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
1 099 |
|
|||
KPN |
|
1 392 |
|
tabula 26
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7.a (COD/07A.) |
||
Beļģija |
|
2 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
|
6 |
(1) |
||
Īrija |
|
82 |
(1) |
||
Nīderlande |
1 |
(1) |
|||
Savienība |
|
91 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
74 |
(1) |
|||
KPN |
|
165 |
(1) |
||
(1) |
Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 27
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34) |
||
Beļģija |
|
14 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
|
230 |
(1) |
||
Īrija |
|
335 |
(1) |
||
Nīderlande |
0 |
(1) |
|||
Savienība |
|
579 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
65 |
(1) |
|||
KPN |
|
644 |
(1) |
||
(1) |
Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 28
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
7.d (COD/07D.) |
||
Beļģija |
|
62 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
|
1 218 |
(1) |
||
Nīderlande |
36 |
(1) |
|||
Savienība |
|
1 316 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
134 |
(2) |
|||
KPN |
|
1 450 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4). |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4X). |
tabula 29
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (WIT/03A-C.) |
||
|
|
Jānosaka |
(1) |
|
|
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a un 4.a zonā (WIT/*2AC4-C1) |
tabula 30
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (LEZ/2AC4-C) |
||
Beļģija |
|
9 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
8 |
(1) |
||
Vācija |
|
8 |
(1) |
||
Francija |
|
48 |
(1) |
||
Nīderlande |
39 |
(1) |
|||
Savienība |
|
112 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
2 874 |
(1) |
|||
KPN |
|
2 986 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LEZ/*6AN58). |
tabula 31
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14) |
||
Spānija |
|
566 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
2 207 |
(1) |
||
Īrija |
|
645 |
(1) |
||
Savienība |
3 418 |
(1) |
|||
Apvienotā Karaliste |
2 611 |
(1) |
|||
KPN |
6 029 |
|
|||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot šādā zonā: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C). |
tabula 32
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
7 (LEZ/07.) |
||
Beļģija |
|
548 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Spānija |
|
6 090 |
(2) |
||
Francija |
|
7 393 |
(2) |
||
Īrija |
|
3 360 |
(2) |
||
Savienība |
|
17 391 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
4 604 |
(2) |
|||
KPN |
|
21 995 |
|
||
(1) |
10 % no šīs kvotas drīkst 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) izmantot piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētajās zvejniecības. |
||||
(2) |
35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE). |
tabula 33
Suga: |
Megrimi Lepidorhombus spp. |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (LEZ/8ABDE.) |
||
Spānija |
|
1 204 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
971 |
|
||
Savienība |
|
2 175 |
|
||
KPN |
|
2 175 |
|
tabula 34
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (ANF/2AC4-C) |
||
Beļģija |
|
152 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
337 |
(1)(2) |
||
Vācija |
|
164 |
(1)(2) |
||
Francija |
|
31 |
(1)(2) |
||
Nīderlande |
115 |
(1)(2) |
|||
Zviedrija |
|
4 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
803 |
(1)(2) |
||
Apvienotā Karaliste |
6 408 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
7 211 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (ANF/*6AN58). |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 6.a zonā uz dienvidiem no 58°30' ziemeļu platuma; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14). |
tabula 35
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.) |
||
Beļģija |
|
33 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Dānija |
|
842 |
|
||
Vācija |
|
13 |
|
||
Nīderlande |
12 |
|
|||
Savienība |
|
900 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
tabula 36
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14) |
||
Beļģija |
|
120 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Vācija |
|
137 |
(1) |
||
Spānija |
|
128 |
(1) |
||
Francija |
|
1 475 |
(1) |
||
Īrija |
|
334 |
(1) |
||
Nīderlande |
116 |
(1) |
|||
Savienība |
|
2 310 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
1 772 |
(1) |
|||
KPN |
|
4 082 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C). |
tabula 37
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
7 (ANF/07.) |
||
Beļģija |
|
4 182 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Vācija |
|
466 |
(1) |
||
Spānija |
|
1 662 |
(1) |
||
Francija |
|
26 837 |
(1) |
||
Īrija |
|
3 430 |
(1) |
||
Nīderlande |
542 |
(1) |
|||
Savienība |
|
37 119 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
11 056 |
(1) |
|||
KPN |
|
48 175 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE). |
tabula 38
Suga: |
Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (ANF/8ABDE.) |
||
Spānija |
|
1 966 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
10 940 |
|
||
Savienība |
|
12 906 |
|
||
KPN |
|
12 906 |
|
tabula 39
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
3.a (HAD/03A.) |
||
Beļģija |
|
30 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
5 022 |
|
||
Vācija |
|
319 |
|
||
Nīderlande |
6 |
|
|||
Zviedrija |
|
594 |
|
||
Savienība |
|
5 971 |
|
||
KPN |
|
6 233 |
|
tabula 40
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HAD/2AC4.) |
||
Beļģija |
|
601 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
4 133 |
(1)(2) |
||
Vācija |
|
2 630 |
(1)(2) |
||
Francija |
|
4 585 |
(1) |
||
Nīderlande |
451 |
(1)(2) |
|||
Zviedrija |
|
369 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
12 769 |
(1) |
||
Norvēģija |
|
23 327 |
(3) |
||
Apvienotā Karaliste |
65 325 |
|
|||
KPN |
|
101 421 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HAD/*6AN58). |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 3.a zonā (HAD/*03A.). |
||||
(3) |
No tās 19 410 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos (HAD/*04-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: |
|||||
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-) |
|||||
Savienība |
7 907 |
|
tabula 41
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (HAD/4N-S62) |
||
Zviedrija |
|
707 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|
Savienība |
|
707 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
tabula 42
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HAD/6B1214) |
||
Beļģija |
|
8 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Vācija |
|
8 |
|
||
Francija |
|
355 |
|
||
Īrija |
|
255 |
|
||
Savienība |
|
626 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
3 452 |
|
|||
KPN |
|
4 078 |
|
tabula 43
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (HAD/5BC6A.) |
||
Beļģija |
|
18 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Vācija |
|
19 |
(1) |
||
Francija |
|
825 |
(1) |
||
Īrija |
|
1 329 |
(1) |
||
Savienība |
|
2 191 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
9 110 |
|
|||
KPN |
|
11 301 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (HAD/*2AC4.). |
tabula 44
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34) |
||
Beļģija |
|
76 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
4 549 |
|
||
Īrija |
|
1 516 |
|
||
Savienība |
|
6 141 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
1 584 |
|
|||
KPN |
|
8 252 |
|
tabula 45
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
7.a (HAD/07A.) |
||
Beļģija |
|
31 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
140 |
|
||
Īrija |
|
839 |
|
||
Savienība |
|
1 010 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
1 253 |
|
|||
KPN |
|
2 263 |
|
tabula 46
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
3.a (WHG/03A.) |
||
Dānija |
|
562 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Nīderlande |
2 |
|
|||
Zviedrija |
|
60 |
|
||
Savienība |
|
624 |
|
||
KPN |
|
676 |
|
tabula 47
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (WHG/2AC4.) |
||
Beļģija |
|
1 224 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
5 292 |
|
||
Vācija |
|
1 377 |
|
||
Francija |
|
7 953 |
|
||
Nīderlande |
3 059 |
|
|||
Zviedrija |
|
7 |
|
||
Savienība |
|
18 912 |
|
||
Norvēģija |
|
7 670 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
49 610 |
|
|||
KPN |
|
76 697 |
|
||
(1) |
No tās 6 382 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos (WHG/*04-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: |
|||||
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-) |
|||||
Savienība |
10 953 |
|
tabula 48
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14) |
||
Vācija |
|
8 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. |
|
Francija |
|
157 |
|
||
Īrija |
|
935 |
|
||
Savienība |
|
1 100 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
2 063 |
|
|||
KPN |
|
3 163 |
|
tabula 49
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
7.a (WHG/07A.) |
||
Beļģija |
|
2 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
|
21 |
(1) |
||
Īrija |
|
262 |
(1) |
||
Nīderlande |
1 |
(1) |
|||
Savienība |
|
286 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
435 |
(1) |
|||
KPN |
|
721 |
(1) |
||
(1) |
Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 50
Suga: |
Merlangs Merlangius merlangus |
Zona: |
7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k (WHG/7X7A-C) |
||
Beļģija |
|
225 |
|
Analītiska KPN |
|
Francija |
|
13 834 |
|
||
Īrija |
|
6 411 |
|
||
Nīderlande |
|
113 |
|
||
Savienība |
|
20 583 |
(3)(4) |
||
Apvienotā Karaliste |
2 663 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
23 709 |
|
||
(1) |
No tās līdz 540 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j and 7.k zonā (WHG/*7XAD). Šis daudzums ir vienīgi piezvejai, specializēta merlanga zvejniecība nav atļauta. |
||||
(2) |
No tās līdz 2 123 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WHG/*07D.). |
||||
(3) |
No tās līdz 4 178 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zonā (WHG/*7XAD). Tikai piezvejām. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Ievērojot šo kvotu limitus, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zonā kā piezveju drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k |
||||
Beļģija |
46 |
|
|||
Francija |
2 808 |
|
|||
Īrija |
1 301 |
|
|||
Nīderlande |
23 |
|
|||
(4) |
No tās līdz 16 405 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WHG/*07D.). Ievērojot šo kvotu limitus, 7.d zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7d |
||||
Beļģija |
179 |
|
|||
Francija |
11 026 |
|
|||
Īrija |
5 110 |
|
|||
Nīderlande |
90 |
|
tabula 51
Suga: |
Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (W/P/4N-S62) |
||
Zviedrija |
|
190 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Savienība |
|
190 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Mencas, pikšas un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
tabula 52
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
3.a (HKE/03A.) |
||
Dānija |
|
2 011 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Zviedrija |
|
171 |
(1) |
||
Savienība |
|
2 182 |
|
||
KPN |
|
2 182 |
|
||
(1) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei. |
tabula 53
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HKE/2AC4-C) |
||
Beļģija |
|
22 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
878 |
(1)(2) |
||
Vācija |
|
101 |
(1)(2) |
||
Francija |
|
194 |
(1)(2) |
||
Nīderlande |
50 |
(1)(2) |
|||
Savienība |
|
1 245 |
(1)(2) |
||
Apvienotā Karaliste |
1 281 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
2 526 |
|
||
(1) |
Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.). |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 6 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HKE/*6AN58). |
tabula 54
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HKE/04-N.) |
||
Beļģija |
|
16 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
1 496 |
|
||
Vācija |
|
169 |
|
||
Francija |
|
69 |
|
||
Nīderlande |
120 |
|
|||
Zviedrija |
|
Nepiemēro |
|
||
Savienība |
|
1 870 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
tabula 55
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā |
||
|
|
|
|
(HKE/571214) Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Beļģija |
|
361 |
(1) |
||
Spānija |
|
11 589 |
(1) |
||
Francija |
|
17 896 |
(1) |
||
Īrija |
2 169 |
(1) |
|||
Nīderlande |
233 |
(1) |
|||
Savienība |
32 248 |
(1) |
|||
Apvienotā Karaliste |
8 351 |
(1) |
|||
KPN |
|
40 599 |
|
||
(1) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajiem ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem katru gadu retrospektīvi paziņo attiecīgi Savienībai vai Apvienotajai Karalistei. Dalībvalstis par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai. |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/*8ABDE) |
|
Beļģija |
48 |
Spānija |
1 931 |
Francija |
1 931 |
Īrija |
241 |
Nīderlande |
24 |
Savienība |
4 175 |
Apvienotā Karaliste |
1 086 |
tabula 56
Suga: |
Heks Merluccius merluccius |
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/8ABDE.) |
||
Beļģija |
|
12 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Spānija |
|
8 471 |
|
||
Francija |
|
19 025 |
|
||
Nīderlande |
24 |
(1) |
|||
Savienība |
|
27 532 |
|
||
KPN |
|
27 532 |
|
||
(1) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei. |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)
Beļģija |
2 |
Spānija |
2 454 |
Francija |
4 418 |
Nīderlande |
7 |
Savienība |
6 881 |
tabula 57
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.) |
||
Dānija |
|
0 |
|
Analītiska KPN |
|
Savienība |
|
0 |
|
||
KPN |
|
1 529 754 |
|
tabula 58
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14) |
||
Dānija |
|
77 396 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Vācija |
|
30 093 |
(1) |
||
Spānija |
|
65 615 |
(1)(2) |
||
Francija |
|
53 862 |
(1) |
||
Īrija |
|
59 933 |
(1) |
||
Nīderlande |
94 377 |
(1) |
|||
Portugāle |
|
6 095 |
(1)(2) |
||
Zviedrija |
|
19 145 |
(1) |
||
Savienība |
|
406 516 |
(1)(3) |
||
Norvēģija |
|
48 000 |
(4)(5) |
||
Fēru Salas |
Nepiemēro |
|
|||
Apvienotā Karaliste |
Nepiemēro |
|
|||
KPN |
|
1 529 754 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu pm tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā pm procentus no savām kvotām (WHB/*05-F.). |
||||
(2) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu un uz Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai. |
||||
(3) |
Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: |
||||
|
10 000 |
|
|||
(4) |
Var nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma (WHB/*46AB7-EU). |
||||
(5) |
Īpašs nosacījums: Savienības ūdeņos 4. zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma, 6.b zonā un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma drīkst nozvejot šādu daudzumu no Norvēģijas kvotas: |
||||
|
150 000 |
|
tabula 59
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411) |
||
Spānija |
|
47 154 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Portugāle |
|
11 788 |
|
||
Savienība |
|
58 942 |
(1) |
||
KPN |
|
1 529 754 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: |
||||
|
10 000 |
|
tabula 60
Suga: |
Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (L/W/2AC4-C) |
||
Beļģija |
|
125 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
318 |
|
||
Vācija |
|
44 |
|
||
Francija |
|
95 |
|
||
Nīderlande |
287 |
|
|||
Zviedrija |
|
4 |
|
||
Savienība |
|
873 |
(3)(4) |
||
Apvienotā Karaliste |
1 666 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
2 539 |
|
||
(1) |
No tās līdz 1 125 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C); un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/*07D). |
||||
(2) |
No tās līdz 541 tonnai sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C); un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/*07D.). |
||||
(3) |
No tās līdz 590 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (LEM/*03A-C); un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/*07D). |
||||
Beļģija |
82 |
|
|||
Dānija |
226 |
|
|||
Vācija |
29 |
|
|||
Francija |
62 |
|
|||
Nīderlande |
188 |
|
|||
Zviedrija |
3 |
|
|||
(4) |
No tās līdz 283 tonnām sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Savienības ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C), Savienības ūdeņos 3.a zonā (WIT/*03A-C.); un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/*07D.). |
||||
Beļģija |
39 |
|
|||
Dānija |
109 |
|
|||
Vācija |
14 |
|
|||
Francija |
30 |
|
|||
Nīderlande |
90 |
|
|||
Zviedrija |
1 |
|
tabula 61
Suga: |
Mazmutes plekste Microstomus kitt |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (LEM/03A-C.) |
||
|
|
Jānosaka |
(1) |
Analītiska KPN |
|
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (LEM/*2AC4-C1) |
tabula 62
Suga: |
Mazmutes plekste Microstomus kitt |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 7.d zonā (LEM/07D.) |
|
Beļģija |
79 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
Francija |
39 |
(1) |
||
Nīderlande |
8 |
(1) |
||
Savienība |
126 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
29 |
(1) |
||
KPN |
155 |
|
||
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C2); |
tabula 63
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (BLI/5B67-) |
||
Vācija |
|
108 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Igaunija |
|
16 |
|
||
Spānija |
|
340 |
|
||
Francija |
|
7 747 |
|
||
Īrija |
|
29 |
|
||
Lietuva |
|
7 |
|
||
Polija |
|
3 |
|
||
Citi |
|
29 |
(1) |
||
Savienība |
|
8 279 |
|
||
Norvēģija |
|
0 |
(2) |
||
Fēru Salas |
0 |
(3) |
|||
Apvienotā Karaliste |
2 693 |
|
|||
KPN |
|
10 972 |
|
||
(1) |
Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS). |
||||
(2) |
Jāzvejo Savienības ūdeņos 4., 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C). |
||||
(3) |
Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. |
tabula 64
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-) |
||
Igaunija |
|
0 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Spānija |
|
59 |
(1) |
||
Francija |
|
1 |
(1) |
||
Lietuva |
|
1 |
(1) |
||
Citi |
|
0 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
61 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
1 |
(1) |
|||
KPN |
|
62 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS). |
tabula 65
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2. zonā; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (BLI/24-) |
||
Dānija |
|
2 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
|
2 |
(1) |
||
Īrija |
|
2 |
(1) |
||
Francija |
|
8 |
(1) |
||
Citi |
|
2 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
16 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
6 |
(1) |
|||
KPN |
|
22 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS). |
tabula 66
Suga: |
Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-) |
||
Dānija |
|
1,5 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
|
1 |
|
||
Zviedrija |
|
1,5 |
|
||
Savienība |
|
4 |
|
||
KPN |
|
4 |
|
tabula 67
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.) |
||
Dānija |
|
7 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Vācija |
|
7 |
|
||
Francija |
|
7 |
|
||
Citi |
|
3 |
(1) |
||
Savienība |
|
24 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
7 |
|
|||
KPN |
|
31 |
|
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS). |
tabula 68
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.) |
||
Beļģija |
|
11 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
87 |
|
||
Vācija |
|
11 |
|
||
Zviedrija |
|
34 |
|
||
Savienība |
|
144 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|||
KPN |
|
144 |
|
tabula 69
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.) |
||
Beļģija |
|
13 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
199 |
(1)(2) |
||
Vācija |
|
123 |
(1)(2) |
||
Francija |
|
111 |
(1) |
||
Nīderlande |
4 |
(1) |
|||
Zviedrija |
|
9 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
459 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
1 807 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
2 266 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LIN/*6AN58). |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot šādā zonā: Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/*03A-C). |
tabula 70
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.) |
||
Beļģija |
|
1 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
1 |
(1) |
||
Vācija |
|
1 |
(1) |
||
Francija |
|
1 |
(1) |
||
Savienība |
|
4 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
1 |
(1) |
|||
KPN |
|
5 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās jūraslīdakas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 71
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
6., 7., 8., 9. un 10.; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LIN/6X14.) |
||
Beļģija |
|
38 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
7 |
(1) |
||
Vācija |
|
140 |
(1) |
||
Īrija |
|
756 |
(1) |
||
Spānija |
|
2 831 |
(1) |
||
Francija |
|
3 019 |
(1) |
||
Portugāle |
|
7 |
(1) |
||
Savienība |
|
6 798 |
(1) |
||
Norvēģija |
|
0 |
(2)(3)(4) |
||
Fēru Salas |
0 |
(5)(6) |
|||
Apvienotā Karaliste |
4 109 |
(1) |
|||
KPN |
|
10 907 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 40 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C.). |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %. |
||||
|
0 |
|
|||
(3) |
Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds: |
||||
Jūraslīdaka (LIN/*5B67-) |
0 |
|
|||
Brosme (USK/*5B67-) |
0 |
|
|||
(4) |
Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: |
||||
|
0 |
|
|||
(5) |
Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā (LIN/*6BAN.). |
||||
(6) |
Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 0 |
tabula 72
Suga: |
Jūraslīdaka Molva molva |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.) |
||
Beļģija |
|
4 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Dānija |
|
477 |
|
||
Vācija |
|
13 |
|
||
Francija |
|
5 |
|
||
Nīderlande |
1 |
|
|||
Savienība |
|
500 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
tabula 73
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NEP/2AC4-C) |
||
Beļģija |
|
1 107 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
1 107 |
|
||
Vācija |
|
16 |
|
||
Francija |
|
33 |
|
||
Nīderlande |
570 |
|
|||
Savienība |
|
2 834 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
18 350 |
|
|||
KPN |
|
21 184 |
|
tabula 74
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.) |
||
Dānija |
|
250 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
|
0 |
|
||
Savienība |
|
250 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
tabula 75
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.) |
||
Spānija |
|
27 |
|
Analītiska KPN |
|
Francija |
|
106 |
|
||
Īrija |
|
177 |
|
||
Savienība |
|
310 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
12 831 |
|
|||
KPN |
|
13 141 |
|
tabula 76
Suga: |
Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus |
Zona: |
7 (NEP/07.) |
||
Spānija |
|
991 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
Francija |
|
4 018 |
(1) |
||
Īrija |
|
6 095 |
(1) |
||
Savienība |
|
11 104 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
7 799 |
(1) |
|||
KPN |
|
18 903 |
(1) |
||
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16) |
||||
Spānija |
|
1 375 |
|
||
Francija |
|
861 |
|
||
Īrija |
|
1 655 |
|
||
Savienība |
|
3 891 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
669 |
|
tabula 77
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
3.a (PRA/03A.) |
||
Dānija |
|
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Zviedrija |
|
0 |
(1) |
||
Savienība |
|
0 |
(1) |
||
KPN |
|
0 |
(1) |
||
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
tabula 78
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (PRA/2AC4-C) |
||
Dānija |
|
588 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Nīderlande |
6 |
(1) |
|||
Zviedrija |
|
24 |
(1) |
||
Savienība |
|
618 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
174 |
(1) |
|||
KPN |
|
792 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās ziemeļu garneles zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 79
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (PRA/4N-S62) |
||
Dānija |
|
50 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Zviedrija |
|
123 |
(1) |
||
Savienība |
|
123 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
tabula 80
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
Skageraks (PLE/03AN.) |
||
Beļģija |
|
87 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
11 339 |
|
||
Vācija |
|
58 |
|
||
Nīderlande |
2 181 |
|
|||
Zviedrija |
|
607 |
|
||
Savienība |
|
14 272 |
|
||
KPN |
|
18 250 |
|
tabula 81
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4) |
||
Beļģija |
|
5 809 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
18 878 |
|
||
Vācija |
|
5 446 |
|
||
Francija |
|
1 089 |
|
||
Nīderlande |
36 303 |
|
|||
Savienība |
|
67 525 |
|
||
Norvēģija |
|
9 549 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
36 105 |
|
|||
KPN |
|
136 413 |
|
||
(1) |
No tās 7 946 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos (PLE/*3AX4-EU). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-) |
|||||
Savienība |
31 003 |
|
|
tabula 82
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14) |
||
Francija |
|
8 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Īrija |
|
224 |
|
||
Savienība |
232 |
|
|||
Apvienotā Karaliste |
360 |
|
|||
KPN |
|
592 |
|
tabula 83
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.a (PLE/07A.) |
||
Beļģija |
|
33 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
14 |
|
||
Īrija |
|
570 |
|
||
Nīderlande |
10 |
|
|||
Savienība |
|
627 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
972 |
|
|||
KPN |
|
1 902 |
|
tabula 84
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.d un 7.e (PLE/7DE.) |
||
Beļģija |
|
439 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
1 463 |
|
||
Savienība |
|
1 902 |
(3)(4) |
||
Apvienotā Karaliste |
1 176 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
3 930 |
|
||
(1) |
No tās līdz 346 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (PLE/*07D.). |
||||
(2) |
No tās līdz 830 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.e zonā (PLE/*07E.). |
||||
(3) |
No tās līdz 1 649 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (PLE/*07D.). Ievērojot šo kvotu limitus, 7.d zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7.d |
||||
Beļģija |
381 |
|
|||
Francija |
1 268 |
|
|||
(4) |
No tās līdz 253 tonnām drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.e zonā (PLE/*07E.). Ievērojot šo kvotu limitus, 7.e zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7.e |
||||
Beļģija |
58 |
|
|||
Francija |
195 |
|
tabula 85
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.f un 7.g (PLE/7FG.) |
||
Beļģija |
|
42 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
76 |
|
||
Īrija |
|
142 |
|
||
Savienība |
|
260 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
105 |
|
|||
KPN |
|
402 |
|
tabula 86
Suga: |
Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa |
Zona: |
7.h, 7.j un 7.k (PLE/7HJK.) |
||
Beļģija |
|
8 |
(1) |
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. |
|
Francija |
|
16 |
(1) |
||
Īrija |
|
54 |
(1) |
||
Nīderlande |
31 |
(1) |
|||
Savienība |
|
109 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
23 |
(1) |
|||
KPN |
|
132 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās jūras zeltplekstes zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 87
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14) |
||
Spānija |
|
1 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
45 |
(1) |
||
Īrija |
|
13 |
(1) |
||
Savienība |
|
59 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
|
34 |
(1) |
||
KPN |
|
93 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās pollaka zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 88
Suga: |
Pollaks Pollachius pollachius |
Zona: |
7 (POL/07.) |
||
Beļģija |
|
24 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
Spānija |
|
1 |
(1)(2) |
||
Francija |
|
546 |
(1)(2) |
||
Īrija |
|
58 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
629 |
(1)(2) |
||
Apvienotā Karaliste |
203 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
832 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās pollaka zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (POL/*8ABDE). |
tabula 89
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
3.a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4) |
||
Beļģija |
|
20 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
Dānija |
|
2 373 |
(1) |
||
Vācija |
|
5 991 |
(1) |
||
Francija |
|
14 100 |
(1) |
||
Nīderlande |
60 |
(1) |
|||
Zviedrija |
|
326 |
(1) |
||
Savienība |
|
22 870 |
(1) |
||
Norvēģija |
|
35 901 |
(2) |
||
Apvienotā Karaliste |
8 105 |
|
|||
KPN |
|
66 876 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 15 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (POK/*6AN58). |
||||
(2) |
No kā 28 937 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. |
||||
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādu daudzumu: Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (POK/*04N-) |
|||||
Savienība |
19 976 |
|
tabula 90
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14) |
||
Vācija |
|
295 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
Francija |
|
2 925 |
(1) |
||
Īrija |
|
365 |
(1) |
||
Savienība |
|
3 585 |
(1) |
||
Norvēģija |
|
0 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
3 354 |
|
|||
KPN |
|
6 939 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (POK/*2AC4C). |
tabula 91
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (POK/4N-S62) |
||
Zviedrija |
|
880 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Savienība |
|
880 |
|
||
|
|
|
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotā. |
tabula 92
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411) |
||
Beļģija |
|
2 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
431 |
|
||
Īrija |
|
863 |
|
||
Savienība |
|
1 296 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
229 |
|
|||
KPN |
|
1 525 |
|
tabula 93
Suga: |
Akmeņplekste un gludais rombs Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (T/B/2AC4-C) |
||
Beļģija |
|
251 |
|
Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Dānija |
|
537 |
|
||
Vācija |
|
137 |
|
||
Francija |
|
65 |
|
||
Nīderlande |
1 904 |
|
|||
Zviedrija |
|
4 |
|
||
Savienība |
|
2 898 |
(3)(4) |
||
Apvienotā Karaliste |
708 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
3 606 |
|
||
(1) |
No tās līdz 400 tonnām akmeņplekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C.). |
||||
(2) |
No tās līdz 308 tonnām gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C); un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā (BLL/*7DE.). |
||||
(3) |
No tās līdz 1 638 tonnām gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C); |
||||
Beļģija |
142 |
|
|||
Dānija |
303 |
|
|||
Vācija |
77 |
|
|||
Francija |
37 |
|
|||
Nīderlande |
1 077 |
|
|||
Zviedrija |
2 |
|
|||
(4) |
No tās līdz 1 260 tonnām gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (BLL/*03A-C). un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā (BLL/*7DE.). |
||||
Beļģija |
109 |
|
|||
Dānija |
233 |
|
|||
Vācija |
60 |
|
|||
Francija |
28 |
|
|||
Nīderlande |
828 |
|
|||
Zviedrija |
2 |
|
tabula 94
Suga: |
Gludais rombs Scophthalmus rhombus |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (BLL/03A-C.) |
||
|
|
Jānosaka |
(1) |
Analītiska KPN |
|
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C1) |
tabula 95
Suga: |
Gludais rombs Scophthalmus rhombus |
Zona: |
7.d un 7.e (BLL/07DE.) |
||
Beļģija |
|
137 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
Francija |
|
306 |
(1) |
||
Nīderlande |
|
2 |
(1) |
||
Savienība |
|
446 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
|
281 |
(1) |
||
KPN |
|
727 |
|
||
(1) |
No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C2) |
tabula 96
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SRX/2AC4-C) |
||
Beļģija |
|
478 |
(1)(2)(3)(4) |
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
19 |
(1)(2)(3) |
||
Vācija |
|
23 |
(1)(2)(3) |
||
Francija |
|
75 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Nīderlande |
407 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
Savienība |
|
1 002 |
(1)(3) |
||
Apvienotā Karaliste |
2 195 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
KPN |
|
3 197 |
(3) |
||
(1) |
Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
(2) |
Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums, kuru Apvienotā Karaliste ir saglabājusi. |
||||
(3) |
Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. |
||||
(4) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/*07D2.), neskarot aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
tabula 97
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.) |
||
Dānija |
|
69 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Zviedrija |
|
19 |
(1) |
||
Savienība |
|
88 |
(1) |
||
KPN |
|
88 |
|
||
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozvejām ziņo atsevišķi. |
tabula 98
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD) |
||
Beļģija |
|
824 |
(1)(2)(3)(4) |
Piesardzīga KPN |
|
Igaunija |
|
5 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Francija |
|
3 702 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Vācija |
|
11 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Īrija |
|
1 191 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Lietuva |
|
19 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Nīderlande |
3 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
Portugāle |
|
20 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Spānija |
|
996 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Savienība |
|
6 771 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Apvienotā Karaliste |
2 985 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
KPN |
|
9 756 |
(3)(4) |
||
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D.), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/*07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
(3) |
Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju 7.e zonā ieskaita daudzumos, kas paredzēti tās atsevišķajā KPN (RJU/7DE.). 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.f–k zonā nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. |
||||
(4) |
Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot 7.e, 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, 7.e zonā (RJE/07E.) Apvienotā Karaliste un Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par attiecīgi 5t un 11t sīkacu rajas, lai nodrošinātu kontrolzvejniecību, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Tikai kuģi, kas piedalās sīkacu rajas kontrolzvejniecības uzraudzības programmās 7.e zonā, drīkst izkraut šā krājuma nozveju. Citu kuģu nozvejotiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā. Katra puse neatkarīgi nosaka, kā tās kvota iedalāma kuģiem, kas piedalās tās uzraudzības shēmās. Katra puse nodrošina to, ka sīkacu rajas gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz atļauto uzraudzību, nepārsniedz iepriekš norādītos apjomus. Kuģiem, kas piedalās, būs jāvāc un jānodod dati par izkrauto un izmesto un, vēlams, par nozvejas raksturlielumiem (garumu, svaru un dzimumu). |
||||
Suga: |
Sīkacu raja Raja microocellata |
Zona: |
7.f un 7.g (RJE/7FG.) |
||
Beļģija |
|
5 |
Piesardzīga KPN |
||
Igaunija |
|
0 |
|||
Francija |
|
22 |
|||
Vācija |
|
0 |
|||
Īrija |
|
7 |
|||
Lietuva |
|
0 |
|||
Nīderlande |
|
0 |
|||
Portugāle |
|
0 |
|||
Spānija |
|
6 |
|||
Savienība |
|
40 |
|||
Apvienotā Karaliste |
46 |
||||
KPN |
|
86 |
|||
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesībās noteikti attiecībā uz tajās norādītajiem apgabaliem. |
tabula 99
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
7.d (SRX/07D.) |
||
Beļģija |
|
242 |
(1)(2)(3)(4) |
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
2 030 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Nīderlande |
13 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
Savienība |
|
2 285 |
(1)(2)(3)(4) |
||
Apvienotā Karaliste |
427 |
(1)(2)(3)(4) |
|||
KPN |
|
2 712 |
(4) |
||
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
(3) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/*2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/*04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas. |
||||
(4) |
Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju ieskaita daudzumos, kas paredzēti tās atsevišķajā KPN (RJU/7DE.). |
tabula 100
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
7.d un 7.e (RJU/7DE.) |
||
Beļģija |
|
314 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
Igaunija |
|
2 |
(1) |
||
Francija |
|
1 535 |
(1) |
||
Vācija |
|
4 |
(1) |
||
Īrija |
|
405 |
(1) |
||
Lietuva |
|
7 |
(1) |
||
Nīderlande |
|
3 |
(1) |
||
Portugāle |
|
7 |
(1) |
||
Spānija |
|
339 |
(1) |
||
Savienība |
|
2 616 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
|
1 358 |
(1) |
||
KPN |
|
3 974 |
(1) |
||
(1) |
Īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Attiecībā uz Savienības kuģiem tas neskar aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. |
tabula 101
Suga: |
Rajveidīgās zivis Rajiformes |
Zona: |
Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.) |
||
Beļģija |
|
11 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
2 115 |
(1)(2) |
||
Portugāle |
|
1 714 |
(1)(2) |
||
Spānija |
|
1 724 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
5 564 |
(1)(2) |
||
Apvienotā Karaliste |
12 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
5 576 |
(2) |
||
(1) |
Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozvejām ziņo atsevišķi. |
||||
(2) |
Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Šie noteikumi neskar aizliegumus, kas Savienības tiesībās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto kodus, kas norādīti turpmākajās tabulās. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem: |
||||
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi 8. zonā (RJU/8-C.) |
||
Beļģija |
0 |
|
Piesardzīga KPN |
||
Francija |
13 |
(1) |
|||
Portugāle |
10 |
|
|||
Spānija |
10 |
(2) |
|||
Savienība |
33 |
|
|||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|||
KPN |
33 |
|
|||
(1) |
Papildu 28,5 tonnas var piešķirt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Francija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu (RJU/8-C.SEN). Tas neskar relatīvo stabilitāti. |
||||
(2) |
Papildu 21,5 tonnas var piešķirt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Spānija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu (RJU/8-C.SEN). Tas neskar relatīvo stabilitāti. |
||||
Suga: |
Cirtainā raja Raja undulata |
Zona: |
Savienības ūdeņi 9. zonā (RJU/9-C.) |
||
Beļģija |
0 |
|
Piesardzīga KPN |
||
Francija |
20 |
|
|||
Portugāle |
15 |
(1) |
|||
Spānija |
15 |
|
|||
Savienība |
50 |
|
|||
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|||
KPN |
50 |
|
|||
(1) |
Papildu 50 tonnas var piešķirt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Portugāle paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu (RJU/9-C.SEN). Tas neskar relatīvo stabilitāti. |
tabula 102
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
6; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (GHL/2A-C46) |
||
Dānija |
|
29 |
|
Analītiska KPN |
|
Vācija |
|
51 |
|
||
Igaunija |
|
29 |
|
||
Spānija |
|
29 |
|
||
Francija |
|
478 |
|
||
Īrija |
|
29 |
|
||
Lietuva |
|
29 |
|
||
Polija |
|
29 |
|
||
Savienība |
|
703 |
|
||
Norvēģija |
|
0 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
1 868 |
|
|||
KPN |
|
2 571 |
|
tabula 103
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
3.a; Apvienotās Karalistes, Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā 3.d un 4; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A34-N.) |
|||
Beļģija |
|
476 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
||
Dānija |
|
27 882 |
(1)(2)(4) |
|||
Vācija |
|
496 |
(1)(2) |
|||
Francija |
|
1 498 |
(1)(2) |
|||
Nīderlande |
1 508 |
(1)(2) |
||||
Zviedrija |
|
4 569 |
(1)(2)(3) |
|||
Savienība |
|
36 429 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
739 386 |
|
|||
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem. Līdz 60 % no kvotas, kas dalībvalstīm piešķirta saskaņā ar MAC/2A34, drīkst zvejot 6, 7, 8.a, 8.b, 8.d and 8.e zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14); |
|||||
|
3a (MAC/*03A.) |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā (MAC/*3A4BC) |
4b (MAC/*04B.) |
4c (MAC/*04C.) |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14) |
|
Beļģija |
0 |
0 |
0 |
0 |
286 |
|
Dānija |
0 |
4 130 |
0 |
0 |
9 775 |
|
Vācija |
0 |
0 |
0 |
0 |
298 |
|
Francija |
0 |
490 |
0 |
0 |
899 |
|
Nīderlande |
0 |
490 |
0 |
0 |
905 |
|
Zviedrija |
0 |
0 |
390 |
10 |
2 741 |
|
Savienība |
0 |
5 110 |
390 |
10 |
14 903 |
|
(2) |
Ievērojot šo kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: |
|||||
|
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-) |
Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1) |
|
|||
Beļģija |
0 |
Jānosaka |
|
|||
Dānija |
0 |
Jānosaka |
|
|||
Vācija |
0 |
Jānosaka |
|
|||
Francija |
0 |
Jānosaka |
|
|||
Nīderlande |
0 |
Jānosaka |
|
|||
Zviedrija |
0 |
Jānosaka |
|
|||
Savienība |
0 |
Jānosaka |
|
|||
(3) |
Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): |
|||||
|
322 |
|
||||
Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
||||||
(4) |
Ievērojot šo kvotu limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus zvejai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14): |
|||||
Pēc pārcēluma |
|
|||||
Vācija |
531 |
|
||||
Spānija |
1 |
|
||||
Igaunija |
4 |
|
||||
Francija |
354 |
|
||||
Īrija |
1 769 |
|
||||
Latvija |
3 |
|
||||
Lietuva |
3 |
|
||||
Nīderlande |
774 |
|
||||
Polija |
37 |
|
tabula 104
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-) |
||
Vācija |
|
14 268 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Spānija |
|
15 |
(1) |
||
Igaunija |
|
119 |
(1) |
||
Francija |
|
9 513 |
(1) |
||
Īrija |
|
47 560 |
(1) |
||
Latvija |
|
88 |
(1) |
||
Lietuva |
|
88 |
(1) |
||
Nīderlande |
20 808 |
(1) |
|||
Polija |
|
1 005 |
(1) |
||
Savienība |
|
93 464 |
(1) |
||
Norvēģija |
|
0 |
(2)(3) |
||
Fēru Salas |
Jānosaka |
(4) |
|||
Apvienotā Karaliste |
Nepiemēro |
(1) |
|||
KPN |
|
739 386 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % var darīt pieejamus apmaiņai ar Spāniju, Franciju un Portugāli nozvejošanai 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910). |
||||
(2) |
Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H). |
||||
(3) |
Zemāk tonnās norādīto piekļuves limita apjomu (MAC/*N5630) Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma. Apjomus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā. |
||||
|
0 |
|
|||
(4) |
Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma (MAC/*24N59). |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un periodos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā No 1. janvāra līdz 14. februārim un no 1. augusta līdz 31. decembrim |
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā |
Fēru Salu ūdeņi |
|
(MAC/*4A-UK) |
(MAC/*2AN-) |
(MAC/*FRO2) |
Vācija |
14 268 |
0 |
Jānosaka |
Spānija |
15 |
0 |
Jānosaka |
Igaunija |
119 |
0 |
Jānosaka |
Francija |
9 513 |
0 |
Jānosaka |
Īrija |
47 560 |
0 |
Jānosaka |
Latvija |
88 |
0 |
Jānosaka |
Lietuva |
88 |
0 |
Jānosaka |
Nīderlande |
20 808 |
0 |
Jānosaka |
Polija |
1 005 |
0 |
Jānosaka |
Savienība |
93 464 |
0 |
Jānosaka |
Apvienotā Karaliste |
Nepiemēro |
0 |
Nepiemēro |
tabula 105
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411) |
||
Spānija |
|
27 832 |
(1) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
185 |
(1) |
||
Portugāle |
|
5 753 |
(1) |
||
Savienība |
|
33 770 |
|
||
KPN |
|
739 386 |
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas. |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
8.b (MAC/*08B.)
Spānija |
2 338 |
Francija |
16 |
Portugāle |
483 |
tabula 106
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SOL/24-C.) |
||
Beļģija |
|
268 |
|
Analītiska KPN |
|
Dānija |
|
123 |
|
||
Vācija |
|
215 |
|
||
Francija |
|
54 |
|
||
Nīderlande |
2 423 |
|
|||
Savienība |
|
3 083 |
|
||
Norvēģija |
|
5 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
587 |
|
|||
KPN |
|
3 675 |
|
||
(1) |
Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*4-EU). |
tabula 107
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
Zona: 6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14) |
||
Īrija |
|
46 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Savienība |
|
46 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
11 |
|
|||
KPN |
|
57 |
|
tabula 108
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.a (SOL/07A.) |
||
Beļģija |
|
62 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
|
1 |
(1) |
||
Īrija |
|
69 |
(1) |
||
Nīderlande |
20 |
(1) |
|||
Savienība |
|
152 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
47 |
(1) |
|||
KPN |
|
203 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās jūrasmēles zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 109
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.d (SOL/07D.) |
||
Beļģija |
|
393 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
787 |
|
||
Savienība |
|
1 180 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
300 |
|
|||
KPN |
|
1 504 |
|
tabula 110
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.e (SOL/07E.) |
||
Beļģija |
|
38 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
409 |
|
||
Savienība |
|
447 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
737 |
|
|||
KPN |
|
1 184 |
|
tabula 111
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.f un 7.g (SOL/7FG.) |
||
Beļģija |
|
730 |
|
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. |
|
Francija |
|
72 |
|
||
Īrija |
|
37 |
|
||
Savienība |
|
840 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
405 |
|
|||
KPN |
|
1 267 |
|
tabula 112
Suga: |
Parastā jūrasmēle Solea solea |
Zona: |
7.h, 7.j un 7.k (SOL/7HJK.) |
||
Beļģija |
|
14 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Francija |
|
28 |
|
||
Īrija |
|
77 |
|
||
Nīderlande |
23 |
|
|||
Savienība |
|
142 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
28 |
|
|||
KPN |
|
170 |
|
tabula 113
Suga: |
Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
3.a (SPR/03A.) |
||
Dānija |
|
0 |
(1)(2)(3) |
Analītiska KPN |
|
Vācija |
|
0 |
(1)(2)(3) |
||
Zviedrija |
|
0 |
(1)(2)(3) |
||
Savienība |
|
0 |
(1)(2)(3) |
||
KPN |
|
0 |
(2) |
||
(1) |
Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
||||
(2) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
||||
(3) |
Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei. |
tabula 114
Suga: |
Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SPR/2AC4-C) |
||
Beļģija |
|
0 |
(1)(2) |
Analītiska KPN |
|
Dānija |
|
0 |
(1)(2) |
||
Vācija |
|
0 |
(1)(2) |
||
Francija |
|
0 |
(1)(2) |
||
Nīderlande |
0 |
(1)(2) |
|||
Zviedrija |
|
0 |
(1)(2)(3) |
||
Savienība |
|
0 |
(1)(2) |
||
Norvēģija |
|
0 |
(1) |
||
Fēru Salas |
0 |
(1)(4) |
|||
Apvienotā Karaliste |
0 |
(1) |
|||
KPN |
|
0 |
(1) |
||
(1) |
Kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
||||
(2) |
Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
||||
(3) |
Ieskaitot tūbītes. |
||||
(4) |
Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas. |
tabula 115
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
7.d un 7.e (SPR/7DE.) |
||
Beļģija |
|
0 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
Dānija |
|
0 |
(1) |
||
Vācija |
|
0 |
(1) |
||
Francija |
|
0 |
(1) |
||
Nīderlande |
0 |
(1) |
|||
Savienība |
|
0 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
0 |
(1) |
|||
KPN |
|
0 |
(1) |
||
(1) |
Kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. |
tabula 116
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a zonā (DGS/03A-C.) |
||
Dānija |
|
347 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Zviedrija |
|
816 |
(1) |
||
Savienība |
|
1 163 |
(1) |
||
KPN |
|
1 163 |
(1) |
||
(1) |
Savienības ūdeņos ievēro maksimālo izmēru, kas ir 100 cm, un visiem nejauši nozvejotiem īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā. |
tabula 117
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (DGS/2AC4-C) |
||
Beļģija |
|
59 |
(1) |
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Dānija |
|
342 |
(1) |
||
Vācija |
|
62 |
(1) |
||
Francija |
|
109 |
(1) |
||
Nīderlande |
|
94 |
(1) |
||
Zviedrija |
|
5 |
(1) |
||
Savienība |
|
671 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
2 862 |
(1) |
|||
KPN |
|
3 533 |
(1) |
||
(1) |
Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ievēro maksimālo izmēru, kas ir 100 cm, un visiem nejauši nozvejotiem īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā. |
tabula 118
Suga: |
Dzelkņu haizivs Squalus acanthias |
Zona: |
6., 7. un 8.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 1., 12. un 14. zonā (DGS/15X14) |
||
Beļģija |
|
701 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
|
150 |
(1) |
||
Spānija |
|
363 |
(1) |
||
Francija |
|
2 989 |
(1) |
||
Īrija |
|
1 887 |
(1) |
||
Nīderlande |
10 |
(1) |
|||
Portugāle |
|
15 |
(1) |
||
Savienība |
|
6 115 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
5 089 |
(1) |
|||
KPN |
|
11 204 |
(1) |
||
(1) |
Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ievēro maksimālo izmēru, kas ir 100 cm, un visiem nejauši nozvejotiem īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā. |
tabula 119
Suga: |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D) |
||
Beļģija |
|
7 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
3 141 |
(1) |
||
Vācija |
|
277 |
(1)(2) |
||
Spānija |
|
58 |
(1) |
||
Francija |
|
261 |
(1)(2) |
||
Īrija |
|
198 |
(1) |
||
Nīderlande |
1 891 |
(1)(2) |
|||
Portugāle |
|
8 |
(1) |
||
Zviedrija |
|
75 |
(1) |
||
Savienība |
|
5 916 |
|
||
Norvēģija |
|
0 |
(3) |
||
Apvienotā Karaliste |
3 669 |
(1)(2) |
|||
KPN |
|
9 730 |
|
||
(1) |
Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā; 6., 7.a–c, e–k zona; 8.a–b, d–e zona; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*7D-EU). |
||||
(3) |
Nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā. |
tabula 120
Suga: |
Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a un 4.a zonā; 6., 7.a–c, e–k zona; 8.a–b, d–e zona; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14) |
||
Dānija |
|
1 224 |
(1)(2)(4) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
|
955 |
(1)(2)(3)(4)(5) |
||
Spānija |
|
1 303 |
(1)(5) |
||
Francija |
|
492 |
(1)(2)(3)(5) |
||
Īrija |
|
3 182 |
(1)(2) |
||
Nīderlande |
3 833 |
(1)(2)(3) |
|||
Portugāle |
|
126 |
(1)(5) |
||
Zviedrija |
|
675 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
11 790 |
(1) |
||
Fēru Salas |
0 |
(1)(4) |
|||
Apvienotā Karaliste |
1 244 |
(1)(2)(3) |
|||
KPN |
|
13 250 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās stavridu zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kuri Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a vai 4.a zonā apgūti pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas apgūti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC). |
||||
(3) |
Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 7.d zonā (JAX/*07D.). |
||||
(4) |
Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma), 7.e, 7.f un 7.h zonā. |
||||
(5) |
Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.c zonā (JAX/*08C2). |
tabula 121
Suga: |
Stavridas Trachurus spp. |
Zona: |
8.c (JAX/08C.) |
||
Spānija |
|
1 878 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
|
33 |
(1) |
||
Portugāle |
|
186 |
(1)(2) |
||
Savienība |
|
2 097 |
(1) |
||
KPN |
|
2 097 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās stavridu zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 9. zonā (JAX/*09.). |
tabula 122
Suga: |
Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii |
Zona: |
3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NOP/2A3A4.) |
|||
Gads: |
2024 |
|
2025 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Dānija |
8 226 |
(1)(3) |
0 |
(1)(6) |
||
Vācija |
2 |
(1)(2)(3) |
0 |
(1)(2)(6) |
||
Nīderlande |
6 |
(1)(2)(3) |
0 |
(1)(2)(6) |
||
Savienība |
8 234 |
(1)(3) |
0 |
(1)(6) |
||
Norvēģija |
2 058 |
(4) |
0 |
(4) |
||
Fēru Salas |
0 |
(5) |
0 |
(5) |
||
Apvienotā Karaliste |
0 |
(2)(3) |
0 |
(2)(6) |
||
KPN |
10 292 |
|
0 |
|
||
(1) |
Līdz 5 % no kvotas drīkst būt pikšas un merlanga piezvejas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas. |
|||||
(2) |
Kvotu drīkst apgūt tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā. |
|||||
(3) |
Drīkst nozvejot tikai no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim. |
|||||
(4) |
Izmanto šķirotājrežģi. |
|||||
(5) |
Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāieskaita šajā kvotā. |
|||||
(6) |
Drīkst nozvejot tikai no 2024. gada 1. novembra līdz 2025. gada 31. oktobrim. |
tabula 123
Suga: |
Rūpnieciskās zivis |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (I/F/04-N.) |
||
Zviedrija |
|
800 |
(1)(2) |
Piesardzīga KPN |
|
Savienība |
|
800 |
|
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.): |
||||
|
Jānosaka |
|
tabula 124
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi 6. un 7. zonā (OTH/67-EU) |
||
Savienība |
|
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN |
|
Norvēģija |
|
pm |
(1) |
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Nozvejotas tikai ar āķu jedām. |
tabula 125
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.) |
||
Beļģija |
|
14 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Dānija |
|
1 320 |
|
||
Vācija |
|
149 |
|
||
Francija |
|
61 |
|
||
Nīderlande |
106 |
|
|||
Zviedrija |
|
Nepiemēro |
(1) |
||
Savienība |
|
1 650 |
(2) |
||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
“Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija. |
||||
(2) |
Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN. |
tabula 126
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Savienības ūdeņi 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' N (OTH/46AN-EU) |
||
Savienība |
|
Nepiemēro |
|
Piesardzīga KPN |
|
Norvēģija |
|
500 |
(1)(2) |
||
Fēru Salas |
0 |
|
|||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Tikai 4 . zonā (OTH/*4 -EU). |
||||
(2) |
Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN. |
C DAĻA
Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN
Šīs regulas 8. panta 4. punktā minētās KPN ir šādas.
Beļģijai: parastā jūrasmēle 7.a zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; parastā jūrasmēle 7.e zonā; parastā jūrasmēle 8.a un 8.b zonā; megrimi 7. zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; Norvēģijas omārs 7. zonā; menca 7.a zonā; jūras zeltplekste 7.f un 7.g zonā; jūras zeltplekste 7.h, 7.j un 7.k zonā; rajveidīgās zivis 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā.
Francijai: makrele 3.a un 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; Savienības ūdeņos 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā; siļķe 4., 7.d zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; stavridas Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā; merlangs 7.b–k zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; merlangs 8. zonā; sarkanspuru pagele 6., 7. un 8. zonā; kaproīdu dzimtas zivis 6., 7. un 8. zonā; makrele 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā; rajveidīgās zivis Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 7.d zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 8. un 9. zonā; cirtainā raja 7.d un 7.e zonā.
Īrijai: makšķerniekzivju dzimtas zivis 6. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; makšķerniekzivju dzimtas zivis 7. zonā; Norvēģijas omārs 7. apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā.
IB PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ
tabula 1
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (HER/1/2-) |
|
Beļģija |
8 |
|
Analītiska KPN |
|
Dānija |
7 797 |
|
||
Vācija |
1 365 |
|
||
Spānija |
26 |
|
||
Francija |
336 |
|
||
Īrija |
2 019 |
|
||
Nīderlande |
2 791 |
|
||
Polija |
395 |
|
||
Portugāle |
26 |
|
||
Somija |
121 |
|
||
Zviedrija |
2 889 |
|
||
Savienība |
17 773 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
Nepiemēro |
|
||
KPN |
390 010 |
|
||
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62°N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) |
||||
|
15 107 |
|
|
2., 5.b zona uz ziemeļiem no 62°N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)
Beļģija |
Jānosaka |
Dānija |
Jānosaka |
Vācija |
Jānosaka |
Spānija |
Jānosaka |
Francija |
Jānosaka |
Īrija |
Jānosaka |
Nīderlande |
Jānosaka |
Polija |
Jānosaka |
Portugāle |
Jānosaka |
Somija |
Jānosaka |
Zviedrija |
Jānosaka |
tabula 2
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (COD/1N2AB.) |
|
Vācija |
2 269 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Grieķija |
282 |
|
||
Spānija |
2 533 |
|
||
Īrija |
282 |
|
||
Francija |
2 084 |
|
||
Portugāle |
2 533 |
|
||
Savienība |
9 983 |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 3
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (COD/N1GL14) |
|
Vācija |
1 950 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Savienība |
1 950 |
(1) |
||
|
|
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Nedrīkst nozvejot no 1. marta līdz 31. maijam Kleine Bank pārvaldības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas: |
|||
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
1 |
65°00'N |
38°00'W |
|
|
2 |
65°00'N |
35°15'W |
|
|
3 |
64°00'N |
35°15'W |
|
|
4 |
64°00'N |
38°00'W |
|
tabula 4
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā (COD/1/2B.) |
|
Vācija |
2 455 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Spānija |
6 346 |
(1)(2) |
||
Francija |
1 048 |
(1)(2) |
||
Polija |
1 151 |
(1)(2) |
||
Portugāle |
1 340 |
(1)(2) |
||
Citas dalībvalstis |
84 |
(1)(2)(3) |
||
Savienība |
12 424 |
(1)(2) |
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā un saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. |
|||
(2) |
Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai. |
|||
(3) |
Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju un Portugāli. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS). |
tabula 5
Suga: |
Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (C/H/05B-F.) |
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
Savienība |
Jānosaka |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 6
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) |
|
Savienība |
60 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
Nepiemēro |
(2) |
||
(1) |
Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
(2) |
Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms tonnās. Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
40 |
|
|
tabula 7
Suga: |
Makrūrzivis Macrourus spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.) |
|
Savienība |
45 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
Nepiemēro |
(2) |
||
(1) |
Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
(2) |
Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms tonnās. Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi. |
|||
55 |
|
|
tabula 8
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
2.b (CAP/02B.) |
|
Savienība |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
KPN |
0 |
|
tabula 9
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN) |
|
Dānija |
0 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
0 |
|
||
Zviedrija |
0 |
|
||
Visas dalībvalstis |
0 |
(1) |
||
Savienība |
0 |
(2) |
||
Norvēģija |
0 |
(2) |
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, "visu dalībvalstu" kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS). |
|||
(2) |
Attiecas uz zvejas sezonu no 2024. gada 15. oktobra līdz 2025. gada 15. aprīlim. |
tabula 10
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (HAD/1N2AB.) |
|
Vācija |
312 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
188 |
|
||
Savienība |
500 |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 11
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi (WHB/2A4AXF) |
|
Dānija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
Jānosaka |
|
||
Francija |
Jānosaka |
|
||
Nīderlande |
Jānosaka |
|
||
Savienība |
Jānosaka |
(1) |
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Ziemeļatlantijas argentīnas nenovēršamās piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. |
tabula 12
Suga: |
Jūraslīdaka un zilā jūraslīdaka Molva molva un Molva dypterygia |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (B/L/05B-F.) |
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
Savienība |
Jānosaka |
(1) |
||
KPN |
Jānosaka |
|
||
(1) |
Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas drīkst ieskaitīt šajā kvotā, ievērojot šādu limitu (OTH/*05B-F): |
|||
Jānosaka |
|
tabula 13
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (PRA/514GRN) |
|
Dānija |
1 650 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
1 650 |
|
||
Savienība |
3 300 |
|
||
Norvēģija |
1 700 |
|
||
Fēru Salas |
0 |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 14
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.) |
|
Dānija |
1 250 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
1 250 |
|
||
Savienība |
2 500 |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 15
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1N2AB.) |
|
Vācija |
474 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
76 |
|
||
Savienība |
550 |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 16
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1/2INT) |
|
Savienība |
0 |
|
Analītiska KPN |
|
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 17
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (POK/05B-F.) |
|
Beļģija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
Jānosaka |
|
||
Francija |
Jānosaka |
|
||
Nīderlande |
Jānosaka |
|
||
Savienība |
Jānosaka |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 18
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1N2AB.) |
|
Vācija |
175 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Savienība |
175 |
(1) |
||
|
|
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 19
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1/2INT) |
|
Savienība |
1 711 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 20
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1G-S68) |
|
Vācija |
1 700 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Savienība |
1 700 |
(1) |
||
Norvēģija |
325 |
(1) |
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Jāzvejo uz dienvidiem no 68o ziemeļu platuma. |
tabula 21
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (GHL/5-14GL) |
|
Vācija |
4 000 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Savienība |
4 000 |
(1) |
||
Norvēģija |
650 |
|
||
Fēru Salas |
0 |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem zvejas kuģiem. |
tabula 22
Suga: |
Dziļūdens sarkanasaris Sebastes mentella |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (REB/1N2AB.) |
|
Vācija |
851 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Spānija |
106 |
|
||
Francija |
93 |
|
||
Portugāle |
450 |
|
||
Savienība |
1 500 |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 23
Suga: |
Dziļūdens sarkanasaris Sebastes spp. |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (RED/1/2INT) |
|
Savienība |
Jānosaka |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Drīkst nozvejot tikai no 1. jūlija līdz 31. decembrim. Citās zvejniecībās gūtās sarkanasaru piezvejas zvejas kuģi ierobežo, lai tās nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa. |
tabula 24
Suga: |
Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (RED/N1G14P) |
|
Vācija |
0 |
(1)(2)(3) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
0 |
(1)(2)(3) |
||
Savienība |
0 |
(1)(2)(3) |
||
Norvēģija |
0 |
(1)(2) |
||
Fēru Salas |
0 |
(1)(2)(4) |
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim. |
|||
(2) |
Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas: |
|||
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
1 |
64°45'N |
28°30'W |
|
|
2 |
62°50'N |
25°45'W |
|
|
3 |
61°55'N |
26°45'W |
|
|
4 |
61°00'N |
26°30'W |
|
|
5 |
59°00'N |
30°00'W |
|
|
6 |
59°00'N |
34°00'W |
|
|
7 |
61°30'N |
34°00'W |
|
|
8 |
62°50'N |
36°00'W |
|
|
9 |
64°45'N |
28°30'W |
|
|
(3) |
Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst apgūt arī iepriekšminētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos. |
|||
(4) |
Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (RED/*514GN). |
tabula 25
Suga: |
Sarkanasari (demersālie) Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (RED/N1G14D) |
|
Vācija |
1 085 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
5 |
(1) |
||
Savienība |
1 090 |
(1) |
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas: |
|||
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
1 |
59°15'N |
54°26'W |
|
|
2 |
59°15'N |
44°00'W |
|
|
3 |
59°30'N |
42°45'W |
|
|
4 |
60°00'N |
42°00'W |
|
|
5 |
62°00'N |
40°30'W |
|
|
6 |
62°00'N |
40°00'W |
|
|
7 |
62°40'N |
40°15'W |
|
|
8 |
63°09'N |
39°40'W |
|
|
9 |
63°30'N |
37°15'W |
|
|
10 |
64°20'N |
35°00'W |
|
|
11 |
65°15'N |
32°30'W |
|
|
12 |
65°15'N |
29°50'W |
|
tabula 26
Suga: |
Dziļūdens sarkanasaris Sebastes spp. |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (RED/05B-F.) |
|
Beļģija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
Jānosaka |
|
||
Francija |
Jānosaka |
|
||
Savienība |
Jānosaka |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 27
Suga: |
Citas sugas |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (OTH/1N2AB.) |
|
Vācija |
125 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
50 |
(1) |
||
Savienība |
175 |
(1) |
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 28
Suga: |
Citas sugas (1) |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (OTH/05B-F.) |
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
Savienība |
Jānosaka |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Izņemot komerciāli bezvērtīgu zivju sugas. |
tabula 29
Suga: |
Plekstveidīgās zivis |
Zona: |
Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (FLX/05B-F.) |
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
Jānosaka |
|
||
Savienība |
Jānosaka |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
tabula 30
Suga: |
Piezvejas (1) |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi (B-C/GRL) |
|
Savienība |
600 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezvejām ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.). |
IC PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA NAFO KONVENCIJAS APGABALS
tabula 1
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 2J3KL zona (COD/N2J3KL) |
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
0 |
(1) |
||
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
tabula 2
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3NO zona (COD/N3NO.) |
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
0 |
(1) |
||
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko). |
tabula 3
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
NAFO 3M zona (COD/N3M.) |
|
Igaunija |
130,0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
545,0 |
(1) |
||
Latvija |
130,0 |
(1) |
||
Lietuva |
130,0 |
(1) |
||
Polija |
444,0 |
(1) |
||
Spānija |
1 675,0 |
(1) |
||
Francija |
234,0 |
(1) |
||
Portugāle |
2 297,9 |
(1) |
||
Savienība |
5 585,9 |
(1) |
||
KPN |
11 708 |
(1) |
||
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu nav atļauts apgūt no 1. janvāra plkst. 00.00 UTC līdz 31. marta plkst. 24.00 UTC. Šai periodā šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
tabula 4
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3L zona (WIT/N3L.) |
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
0 |
(1) |
||
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
tabula 5
Suga: |
Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus |
Zona: |
NAFO 3NO zona (WIT/N3NO.) |
|
Igaunija |
61 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Latvija |
60 |
|
||
Lietuva |
60 |
|
||
Savienība |
181 |
|
||
KPN |
1 367 |
|
tabula 6
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3M zona (PLA/N3M.) |
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
0 |
(1) |
||
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
tabula 7
Suga: |
Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides |
Zona: |
NAFO 3LNO zona (PLA/N3LNO.) |
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
0 |
(1) |
||
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
tabula 8
Suga: |
Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus |
Zona: |
NAFO 3. un 4. apakšapgabals (SQI/N34.) |
|
Igaunija |
128 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Latvija |
128 |
(1)(2) |
||
Lietuva |
128 |
(1)(2) |
||
Polija |
227 |
(1)(2) |
||
Citas dalībvalstis |
29 467 |
(1)(2)(3) |
||
Savienība |
30 078 |
(1)(4) |
||
KPN |
34 000 |
|
||
(1) |
Laikā no 1. janvāra plkst. 00.00 UTC līdz 30. jūnija plkst. 24.00 UTC neviens kuģis nedrīkst zvejot kalmāru. |
|||
(2) |
No 1. jūlija līdz 31. decembrim maksimāli 2 nedēļu atbrīvojuma periodā līdz trim iemetieniem, kuros jebkuras citas sugas, kurām ar šo regulu nosaka zvejas iespējas NAFO konvencijas apgabalā un kas nav kalmāri, veido iemetiena kopējās nozvejas lielāko svara procentu, neuzskata par specializētu zveju, ja uz zvejas kuģa ir kontrolnovērotājs, tajā izmanto linuma acs izmēru, kas nav mazāks par 60 mm, un tas atbilst NAFO paziņošanas un ziņošanas prasībām, lai izmantotu attiecīgo 2 nedēļu atbrīvojuma periodu. Pēc katra tāda iemetiena nākamajam iemetienam zvejas kuģis nekavējoties pavirzās par vismaz 10 jūras jūdzēm no iepriekšējā iemetiena vietas. |
|||
(3) |
Šis daudzums ir pieejams Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SQI/N34_AMS). |
|||
(4) |
Atbilst Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kvotu summai un sīkāk neiedalītajai Savienības daļai, kas pieejama Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. |
tabula 9
Suga: |
Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea |
Zona: |
NAFO 3LNO zona (YEL/N3LNO.) |
|||||||||
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||
|
|
|
||||||||||
KPN |
15 560 |
|
||||||||||
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko). Ja Savienībai piešķirta kvota "Citi", tad – tiklīdz kvota "Citi" ir pilnībā apgūta – piezvejas limiti ir maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). Ja pēc kvotu pārcelšanas vai apmaiņas vai fraktēšanas tiek veikta specializētā zvejniecība, piemēro šādus noteikumus:
|
tabula 10
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
NAFO 3NO zona (CAP/N3NO.) |
|
Savienība |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
||
KPN |
0 |
(1) |
||
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
tabula 11
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
NAFO 3LNO (1)(2) (PRA/N3LNOX) |
|
Igaunija |
0 |
(3) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Latvija |
0 |
(3) |
||
Lietuva |
0 |
(3) |
||
Polija |
0 |
(3) |
||
Spānija |
0 |
(3) |
||
Portugāle |
0 |
(3) |
||
Savienība |
0 |
(3) |
||
KPN |
0 |
(3) |
||
(1) |
Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas: |
|||
Punkta Nr. |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
1 |
47°20'00''N |
46°40'00''W |
|
|
2 |
47°20'00''N |
46°30'00''W |
|
|
3 |
46°00'00''N |
46°30'00''W |
|
|
4 |
46°00'00''N |
46°40'00''W |
|
|
(2) |
Zveja aizliegta par 200 metriem mazākā dziļumā apgabalā uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas: |
|||
Punkta Nr. |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
1 |
46°00'00''N |
47°49'00''W |
|
|
2 |
46°25'00''N |
47°27'00''W |
|
|
3 |
46°42'00''N |
47°25'00''W |
|
|
4 |
46°48'00''N |
47°25'50''W |
|
|
5 |
47°16'50''N |
47°43'50''W |
|
|
(3) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
tabula 12
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
NAFO 3M zona (1) (PRA/*N3M.) |
|
KPN |
Nepiemēro |
(2) |
Analītiska KPN |
|
(1) |
Kuģi drīkst no šā krājuma zvejot arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas: |
|||
Punkta Nr. |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
1 |
47°20'00''N |
46°40'00''W |
|
|
2 |
47°20'00''N |
46°30'00''W |
|
|
3 |
46°00'00''N |
46°30'00''W |
|
|
4 |
46°00'00''N |
46°40'00''W |
|
|
Turklāt no 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas: |
||||
Punkta Nr. |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
|
1 |
47°55'00''N |
45°00'00''W |
|
|
2 |
47°30'00''N |
44°15'00''W |
|
|
3 |
46°55'00''N |
44°15'00''W |
|
|
4 |
46°35'00''N |
44°30'00''W |
|
|
5 |
46°35’'00''N |
45°40'00''W |
|
|
6 |
47°30'00''N |
45°40'00''W |
|
|
7 |
47°55'00''N |
45°00'00''W |
|
|
(2) |
Nepiemēro. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus (EFF/*N3M.). Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai. |
|||
Dalībvalsts |
Maksimālais zvejas dienu skaits |
|
|
|
Dānija |
0 |
|
|
|
Igaunija |
0 |
|
|
|
Spānija |
0 |
|
|
|
Latvija |
0 |
|
|
|
Lietuva |
0 |
|
|
|
Polija |
0 |
|
|
|
Portugāle |
0 |
|
|
tabula 13
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
NAFO 3LMNO zona (GHL/N3LMNO) |
|
Igaunija |
304 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
311 |
|
||
Latvija |
43 |
|
||
Lietuva |
22 |
|
||
Spānija |
4 162 |
|
||
Portugāle |
1 741 |
|
||
Savienība |
6 583 |
|
||
KPN |
11 228 |
|
tabula 14
Suga: |
Raju dzimta Rajidae |
Zona: |
NAFO 3LNO zona (SKA/N3LNO.) |
|
Igaunija |
283 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Lietuva |
62 |
|
||
Spānija |
3 403 |
|
||
Portugāle |
660 |
|
||
Savienība |
4 408 |
|
||
KPN |
7 000 |
|
tabula 15
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3LN zona (RED/N3LN.) |
|
Igaunija |
895 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
615 |
|
||
Latvija |
895 |
|
||
Lietuva |
895 |
|
||
Savienība |
3 300 |
|
||
KPN |
18 100 |
|
tabula 16
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3M zona (RED/N3M.) |
|
Igaunija |
1 571 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Vācija |
513 |
(1) |
||
Latvija |
1 571 |
(1) |
||
Lietuva |
1 571 |
(1) |
||
Spānija |
233 |
(1) |
||
Portugāle |
2 354 |
(1) |
||
Savienība |
7 813 |
(1) |
||
KPN |
17 503 |
(1) |
||
(1) |
Šai kvotai ir jāatbilst KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No šīs KPN pirms 1. jūlija nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: |
|||
|
8 752 |
|
tabula 17
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 3O zona (RED/N3O.) |
|
Spānija |
1 771 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Portugāle |
5 229 |
|
||
Savienība |
7 000 |
|
||
KPN |
20 000 |
|
tabula 18
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.) |
|
Latvija |
0 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Lietuva |
0 |
(1) |
||
Savienība |
0 |
(1) |
||
KPN |
0 |
(1) |
||
(1) |
Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko). |
tabula 19
Suga: |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis |
Zona: |
NAFO 3NO zona (HKW/N3NO.) |
|
Spānija |
255 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Portugāle |
333 |
|
||
Savienība |
588 |
(1) |
||
KPN |
1 000 |
|
||
(1) |
Ja saskaņā ar NAFO noteikumiem NAFO līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas: |
|||
Spānija |
509 |
|
||
Portugāle |
667 |
|
||
Savienība |
1 176 |
|
ID PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS
tabula 1
Suga: |
Atlantijas buruzivs Istiophorus albicans |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W (SAI/AE45W) |
||
KPN |
1 271,00 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
tabula 2
Suga: |
Atlantijas buruzivs Istiophorus albicans |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45°W (SAI/AW45W) |
||
KPN |
1 030,00 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
tabula 3
Suga: |
Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans |
Zona: |
Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT) |
||
Spānija |
22,77 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
332,82 |
|
|
||
Portugāle |
46,21 |
|
|
||
Savienība |
401,80 |
|
|
||
KPN |
1 670 |
|
|
tabula 4
Suga: |
Zilā haizivs Prionace glauca |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N (BSH/AN05N) |
||
Īrija |
0,72 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Spānija |
20 309,50 |
|
|
||
Francija |
113,96 |
|
|
||
Portugāle |
4 024,82 |
|
|
||
Savienība |
24 449,00 |
|
(1) |
||
KPN |
30 000 |
|
|
||
(1) |
Pēc 348 tonnu pārvietošanas uz Maroku. |
tabula 5
Suga: |
Zilā haizivs Prionace glauca |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (BSH/AS05N) |
||
Spānija |
12 498,27 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Portugāle |
4 906,73 |
|
|
||
Savienība |
17 405,00 |
|
|
||
KPN |
27 711,00 |
|
|
tabula 6
Suga: |
Baltais marlīns Tetrapturus albidus |
Zona: |
Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT) |
||
Spānija |
30,50 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Portugāle |
19,50 |
|
|
||
Savienība |
50,00 |
|
|
||
KPN |
355 |
|
|
tabula 7
Suga: |
Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) Thunnus alalunga |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N (ALB/AN05N) |
||
Īrija |
3 967,52 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Spānija |
22 362,40 |
|
|
||
Francija |
7 033,33 |
|
|
||
Portugāle |
2 452,65 |
|
|
||
Savienība |
35 815,90 |
|
(1)(2) |
||
KPN |
47 251 |
|
|
||
(1) |
To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, ir: 1 241 . |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: Ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes ūdeņos (ALB/*AN05N-UK) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu: 280,00. |
tabula 8
Suga: |
Garspuru tunzivs (dienvidu krājums) Thunnus alalunga |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (ALB/AS05N) |
||
Spānija |
870,12 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
285,95 |
|
|
||
Portugāle |
608,93 |
|
|
||
Savienība |
1 765,00 |
|
|
||
KPN |
28 000 |
|
|
tabula 9
Suga: |
Garspuru tunzivs (Vidusjūras krājums) Thunnus alalunga |
Zona: |
Vidusjūra (ALB/MED) |
||||||
Grieķija |
399,12 |
|
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||
Spānija |
103,03 |
|
|
||||||
Francija |
14,97 |
|
|
||||||
Horvātija |
6,98 |
|
|
||||||
Itālija |
1 168,74 |
|
|
||||||
Kipra |
430,99 |
|
|
||||||
Malta |
41,10 |
|
|
||||||
Savienība |
2 164,93 |
|
(4) |
||||||
KPN |
2 500 |
|
(1)(2)(3) |
||||||
(1) |
Lai aizsargātu zobenzivs mazuļus, zvejas aizlieguma periods no 1. oktobra līdz 30. novembrim attiecas arī uz kuģiem, kuri ar āķu jedām zvejo Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi. Turklāt Vidusjūras krājuma garspuru tunzivis nedrīkst nedz kā zvejas mērķsugu, nedz kā piezvejas sugu nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut šādos periodos:
|
||||||||
(2) |
Katra dalībvalsts savu zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts zvejot garspuru tunzivi Vidusjūrā, ierobežo līdz to zvejas kuģu skaitam, kuriem šo sugu bija atļauts zvejot 2017. gadā. Dalībvalstis šim kapacitātes limitam drīkst piemērot 10 % pielaidi. |
||||||||
(3) |
Īpašs nosacījums: Vidusjūrā gūtās garspuru tunzivs piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (ALB/MED-BC). Nedzīvas garspuru tunzivs, kas nozvejotas sporta un atpūtas zvejniecībās, ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (ALB/MED-SR). |
||||||||
(4) |
Pēc 75 tonnu pārvietošanas no Turcijas. |
tabula 10
Suga: |
Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares |
Zona: |
Atlantijas okeāns (YFT/ATLANT) |
||
KPN |
110 000 |
|
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
(1) |
Par dzeltenspuru tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (YFT/*ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (YFT/*ATLLL), ziņo atsevišķi. |
tabula 11
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
Atlantijas okeāns (BET/ATLANT) |
||
Spānija |
7 438,09 |
|
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Francija |
3 159,38 |
|
(1) |
||
Portugāle |
2 823,84 |
|
(1) |
||
Savienība |
13 421,31 |
|
(1) |
||
KPN |
62 000 |
|
(1) |
||
(1) |
Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (BET/*ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/*ATLLL), ziņo atsevišķi. No jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto zvejas kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu. |
tabula 12
Suga: |
Zilā tunzivs Thunnus thynnus |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W un Vidusjūra (BFT/AE45WM) |
||
Kipra |
188,09 |
|
(4) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Grieķija |
349,61 |
|
|
||
Spānija |
6 783,67 |
|
(2)(4) |
||
Francija |
6 693,70 |
|
(2)(3)(4) |
||
Horvātija |
1 057,97 |
|
(6) |
||
Itālija |
5 283,00 |
|
(4)(5) |
||
Malta |
433,43 |
|
(4) |
||
Portugāle |
637,88 |
|
|
||
Citas dalībvalstis |
75,65 |
|
(1) |
||
Savienība |
21 503,00 |
|
(2)(3)(4)(5) |
||
KPN |
40 570 |
|
(1) |
||
(1) |
Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/AE45WM_AMS). |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*8301), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
Spānija |
1 027,76 |
|
|||
Francija |
477,45 |
|
|||
Savienība |
1 505,21 |
|
|||
(3) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*641), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
Francija |
100,00 |
|
|||
Savienība |
100,00 |
|
|||
(4) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi (BFT/*8302), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
Spānija |
135,67 |
|
|||
Francija |
133,87 |
|
|||
Itālija |
105,66 |
|
|||
Kipra |
3,76 |
|
|||
Malta |
8,67 |
|
|||
Savienība |
387,63 |
|
|||
(5) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi (BFT/*643), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
Itālija |
105,66 |
|
|||
Savienība |
105,66 |
|
|||
(5) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi guvuši audzēšanas nolūkos (BFT/*8303F), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||
Horvātija |
952,17 |
|
|||
Savienība |
52,17 |
|
tabula 13
Suga: |
Īsspuru mako Isurus oxyrinchus |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (SMA/AS05N) |
||
Savienība |
503,00 |
|
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
KPN |
1 325 |
|
(1)(2) |
||
(1) |
Kvota, kas noteikta, lai attiecībā uz šo krājumu īstenotu Savienības pieļaujamo paturējumu limitu. |
||||
(2) |
Tikai piezvejām. |
tabula 14
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N (SWO/AN05N) |
||
Spānija |
5 525,49 |
|
(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Portugāle |
1 004,27 |
|
(2) |
||
Citas dalībvalstis |
147,57 |
|
(1)(2) |
||
Savienība |
6 677,33 |
|
|
||
KPN |
13 200 |
|
|
||
(1) |
Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS). |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5°N (SWO/*AS05N); par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/*AS05N_AMS). |
tabula 15
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (SWO/AS05N) |
||
Spānija |
4 525,88 |
|
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Portugāle |
298,12 |
|
(1) |
||
Savienība |
4 824,00 |
|
|
||
KPN |
10 000 |
|
|
||
(1) |
Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (SWO/*AN05N). |
tabula 16
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
Vidusjūra (SWO/MED) |
||
Horvātija |
13,74 |
|
(1)(2) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Kipra |
50,67 |
|
(1)(2) |
||
Spānija |
1 565,04 |
|
(1)(2) |
||
Francija |
109,08 |
|
(1)(2) |
||
Grieķija |
1 036,02 |
|
(1)(2) |
||
Itālija |
3 208,46 |
|
(1)(2) |
||
Malta |
380,64 |
|
(1)(2) |
||
Savienība |
6 363,63 |
|
(1)(2) |
||
KPN |
9 017 |
|
|
||
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim. |
||||
(2) |
Īpašs nosacījums: Vidusjūras krājuma zobenzivs piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-BC). Nedzīvas Vidusjūras krājuma zobenzivs, kas nozvejotas sporta un atpūtas zvejniecībās, ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-SR). |
IE PIELIKUMS
ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA – SEAFO KONVENCIJAS APGABALS
Šajā pielikumā norādītās KPN nav iedalītas individuālām SEAFO līgumslēdzējām pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas SEAFO līgumslēdzējām pusēm paziņos, kad zveja būs jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
tabula 1
Suga: |
Beriksas Beryx spp. |
Zona: |
SEAFO (ALF/SEAFO) |
||
KPN |
|
200 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
(1) |
B.1 apakšrajonā (ALF/*F47NA) drīkst nozvejot ne vairāk kā 132 tonnas. |
tabula 2
Suga: |
Dziļūdens sarkankrabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons (1) (GER/F47NAM) |
||||||||||
KPN |
|
162 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|||||||||
(1) |
Šīs KPN piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi:
|
tabula 3
Suga: |
Dziļūdens sarkankrabji Chaceon spp. |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (GER/F47X) |
||
KPN |
|
200 |
|
Piesardzīga KPN |
tabula 4
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO D apakšapgabals (TOP/F47D) |
||
KPN |
|
261 |
|
Piesardzīga KPN |
tabula 5
Suga: |
Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides |
Zona: |
SEAFO, izņemot D apakšapgabalu (TOP/F47-D) |
||
KPN |
|
0 |
|
Piesardzīga KPN |
tabula 6
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO B1. apakšrajons (1) (ORY/F47NAM) |
||||||||||
KPN |
|
0 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
|||||||||
(1) |
Šā pielikuma piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi:
|
||||||||||||
(2) |
Izņemot pieļaujamo piezveju limitu četru tonnu apmērā (ORY/*F47NA). |
tabula 7
Suga: |
Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus |
Zona: |
SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu (ORY/F47X) |
||
KPN |
|
50 |
|
Piesardzīga KPN |
tabula 8
Suga: |
Bruņgalvji Pseudopentaceros spp. |
Zona: |
SEAFO (EDW/SEAFO) |
||
KPN |
|
135 |
|
Piesardzīga KPN |
IF PIELIKUMS
DIENVIDU TUNZIVS IZPLATĪBAS APGABALI
Suga: |
Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii |
Zona: |
Visi izplatības apgabali (SBF/F41-81) |
||
Savienība |
|
13 |
(1) |
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|
|
|
||
KPN |
|
13 |
|
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
IG PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
tabula 1
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S (BET/F7120S) |
||
Portugāle |
|
Jānosaka |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
Spānija |
|
Jānosaka |
(1) |
||
Savienība |
|
Jānosaka |
(1) |
||
KPN |
|
Nepiemēro |
(1) |
||
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar āķu jedu kuģiem. |
tabula 2
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S (SWO/F7120S) |
||
Savienība |
|
Jānosaka |
|
Piesardzīga KPN |
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
IH PIELIKUMS
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS
tabula 1
Suga: |
Ilkņzivis Dissostichus spp. |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (TOT/SPR-RB) |
|||||
KPN |
Jānosaka |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|||||
(1) |
Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām. Atļauts tikai viens zvejas reiss, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 2024. gada 1. maija līdz 15. novembrim. No 2024. gada 1. līdz 15. novembrim āķu jedas ievieto tikai nakts laikā, un jebkādu zveju tūlīt izbeidz, ja tiek konstatēts, ka bojā gājis:
Turklāt zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 5 000 āķu vienā ievietošanas reizē un līdz ne vairāk kā 120 ievietošanas reizēm. Āķu jedas ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas, bet ne tur, kur āķu jedas tajā pašā kalendārajā gadā jau ir bijušas. Zveju izbeidz, kad ir sasniegta KPN vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 120 reižu, atkarībā no tā, kas ir drīzāk. Zvejot atļauts tikai 600–2 500 m dziļumā un tikai šādā pētniecības blokā: |
|||||||
|
50°30'S, 136°E |
|
||||||
|
50°30'S, 140°30'E |
|
||||||
|
52°45'S, 140°30'E |
|
||||||
|
52°45'S, 145°30'E |
|
||||||
|
54°50'S, 145°30'E |
|
||||||
|
54°50'S, 136°E |
|
tabula 2
Suga: |
Čīles stavrida Trachurus murphyi |
Zona: |
SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO) |
|
Vācija |
Jānosaka |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Nīderlande |
Jānosaka |
|
||
Lietuva |
Jānosaka |
|
||
Polija |
Jānosaka |
|
||
Savienība |
Jānosaka |
|
||
KPN |
Jānosaka |
|
IJ PIELIKUMS
IOTC KOMPETENCES APGABALS
tabula 1
Suga: |
Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares |
Zona: |
IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC) |
|
Francija |
27 710 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
Itālija |
2 365 |
|
||
Spānija |
42 903 |
|
||
Portugāle |
100 |
(1) |
||
Savienība |
73 078 |
|
||
KPN |
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
tabula 2
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
IOTC kompetences apgabals (BET/IOTC) |
|||
Francija |
|
3 700 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||
Itālija |
|
410 |
|
|||
Spānija |
|
12 862 |
|
|||
Portugāle |
|
38 |
(1) |
|||
Savienība |
|
17 010 |
|
|||
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
IK PIELIKUMS
SIOFA NOLĪGUMA APGABALS
tabula 1
Suga: |
Baltacu haizivs Centroscymnus coelolepis |
Zona: |
SIOFA 2. apakšapgabals (1) (CYO/F517S2) |
||||||||||
KPN |
|
767,6 |
(2)(3) |
Piesardzīga KPN |
|||||||||
(1) |
FAO 51.7. apakšapgabala starptautiskie ūdeņi, ko norobežo:
|
||||||||||||
(2) |
Minētais pieļaujamo piezveju limits nav iedalīts individuālām SIOFA pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. |
||||||||||||
(3) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo pieļaujamo piezveju limitu apgūt nav atļauts. Tiklīdz pieļaujamo piezveju limits būs apgūts, SIOFA sekretariāts to paziņos SIOFA līgumslēdzējām pusēm. Saņēmušas minēto paziņojumu, ka pieļaujamo piezveju limits ir apgūts, dalībvalstis nodrošina, ka to kuģi, kas zvejo SIOFA 2. apakšapgabalā, atlikušajā gada daļā nepatur uz kuģa nevienu baltacu haizivi. Pēc SIOFA sekretariāta paziņojuma, ka pieļaujamo piezveju limits ir apgūts, minēto paturēšanas aizliegumu piemēro jebkādām ūdenī esošām āķu jedām un rindām. Kuģi, kuru āķu jedas vai rindas paziņojuma saņemšanas brīdī atrodas ūdenī, drīkst paturēt baltacu haizivis, kas šādu āķu jedu vai rindu izcelšanas brīdī ir nedzīvas, bet atbrīvo visas notvertās dzīvās baltacu haizivis. |
tabula 2
Suga: |
Ilkņzivis Dissostichus spp. |
Zona: |
Delkano apgabals (1) (TOT/F517DC) |
||||||||
Savienība |
|
18,33 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
|||||||
KPN |
|
55 |
(2) |
||||||||
(1) |
FAO 51.7. apakšapgabala starptautiskie ūdeņi, ko norobežo:
|
||||||||||
(2) |
Drīkst nozvejot tikai ar zvejas kuģiem, uz kuriem ir novērotājs un kuri izmanto āķu jedas, zvejas sezonā, kas ilgst no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim. Vienas āķu jedas āķu skaits nepārsniedz 3000, un tās ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas. To kuģu nozvejas, kuri šīs sugas nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Delkano apgabalā. |
tabula 3
Suga: |
Ilkņzivis Dissostichus spp. |
Zona: |
Viljamsa grēda (1) (TOT/F574WR) |
||
KPN |
|
140 |
(2) |
Piesardzīga KPN |
|
(1) |
FAO 57.4 apakšapgabala teritorija, ko norobežo šādas koordinātas: |
||||
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
||
1 |
52°30'00''S |
80°00'00''E |
|||
2 |
55°00'00''S |
80°00'00''E |
|||
3 |
55°00'00''S |
85°00'00''E |
|||
4 |
52°30'00''S |
85°00'00''E |
|||
(2) |
Minētā KPN nav iedalīta individuālām SIOFA pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Drīkst nozvejot tikai ar zvejas kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, zvejas sezonā, kas ilgst no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim. Katrā SIOFA noteiktajā tīkla šūnā neievieto vairāk par divām āķu jedām, kuru āķu skaits nepārsniedz 6250, un saskaņā ar SIOFA noteiktajiem piekļuves nosacījumiem starp zvejas reisiem tiek ieturēts vismaz 30 dienu intervāls. To kuģu nozvejas, kuri šīs sugas nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad zvejas kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nezvejo Viljamsa grēdas apgabalā. |
Pagaidu aizsargājamās teritorijas
Atlantis Bank
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
1 |
32°00' |
57°00' |
2 |
32°50' |
57°00' |
3 |
32°50' |
58°00' |
4 |
32°00' |
58°00' |
Coral
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
1 |
41°00' |
42°00' |
2 |
41°40' |
42°00' |
3 |
41°40' |
44°00' |
4 |
41°00' |
44°00' |
Fools Flat
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
1 |
31°30' |
94°40' |
2 |
31°40' |
94°40' |
3 |
31°40' |
95°00' |
4 |
31°30' |
95°00' |
Middle of What
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
1 |
37°54' |
50°23' |
2 |
37°56'30'' |
50°23' |
3 |
37°56'30'' |
50°27' |
4 |
37°54' |
50°27' |
Walter’s Shoal
Punkts |
Dienvidu platums |
Austrumu garums |
1 |
33°00' |
43°10' |
2 |
33°20' |
43°10' |
3 |
33°20' |
44°10' |
4 |
33°00' |
44°10' |
IL PIELIKUMS
IATTC KONVENCIJAS APGABALS
Suga: |
Lielacu tunzivs Thunnus obesus |
Zona: |
IATTC konvencijas apgabals (BET/IATTC) |
||
Savienība |
|
500 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
||
(1) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar āķu jedu kuģiem. |
II PIELIKUMS
ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ
I nodaļa
Vispārīgi noteikumi
1. DARBĪBAS JOMA
1.1. |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/472 12. panta 2. punktu šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi ar linuma acs izmēru 80 mm vai lielāku, kā arī stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, ar linuma acs izmēru 220 mm vai mazāku, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā. |
1.2. |
Zvejas kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēles (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:
Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz attiecīgajiem zvejas kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas. |
2. DEFINĪCIJAS
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādu divu kategoriju zvejas rīkiem:
|
b) |
“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras minētajai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki; |
c) |
“apgabals” ir ICES 7.e rajons; |
d) |
“pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim. |
3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.
II nodaļa
Atļaujas
4. ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE ZVEJAS KUĢI
4.1. |
Apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku dalībvalsts neatļauj nevienam sava karoga zvejas kuģim, kam laikā no 2002. līdz 2022. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība apgabalā; par tādu neuzskata reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos. |
4.2. |
Tomēr zvejas kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, bet tad citāda zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitam jābūt vienādam ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu vai lielākam par to. |
4.3. |
Tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģim, kurai nav kvotu zvejai apgabalā, neatļauj apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim zvejas kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu. |
III nodaļa
Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem
5. MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt sava karoga zvejas kuģim, ja uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.
I tabula
Maksimālais dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)
Reglamentētais zvejas rīks |
Maksimālais dienu skaits |
|
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm |
Beļģija |
176 |
Francija |
188 |
|
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm |
Beļģija |
176 |
Francija |
191 |
6. KILOVATDIENU SISTĒMA
6.1. |
Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar minēto sistēmu dalībvalsts jebkuram zvejas kuģim, kas izmanto kādu no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, var atļaut apgabalā pavadīt maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits. |
6.2. |
Kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra zvejas kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots. |
6.3. |
Jebkura dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā noteiktajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:
|
6.4. |
Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un, ja tie ir izpildīti, var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu. |
7. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PILNĪGU ZVEJAS DARBĪBU IZBEIGŠANU
7.1. |
Pamatojoties uz pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi vai nu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (1) 34. pantu, vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var dalībvalstij iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc rakstiska un pienācīgi pamatota attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var individuāli izskatīt citus pilnīgas zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā pieprasījumā norāda attiecīgos zvejas kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības. |
7.2. |
Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie zvejas kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi zvejas kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto dalījumu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. |
7.3. |
Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja zvejas kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas. |
7.4. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2024. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
7.5. |
Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt papildus piešķirtās jūrā pavadāmās dienas visiem zvejas kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek tās flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. |
7.6. |
Ja Komisija par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam. |
8. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PASTIPRINĀTU ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU IZVIETOŠANU
8.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2024. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1004 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas attiecas uz valsts programmām. |
8.2. |
Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un apkalpes locekļiem. |
8.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, Komisijai uz apstiprināšanu iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu. |
8.4. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru programma attiecas. |
IV nodaļa
Pārvaldība
9. VISPĀRĪGS PIENĀKUMS
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
10. PĀRVALDĪBAS PERIODI
10.1. |
Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus. |
10.2. |
Dienu vai stundu skaitu, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts. |
10.3. |
Ja dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem atļauj apgabalā pavadīt konkrētu stundu skaitu, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka zvejas kuģis apgabalu atstāj pirms 24 stundu laikposma beigām. |
V nodaļa
Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli
11. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
11.1. |
Dalībvalsts var sava karoga zvejas kuģim atļaut tam iedalītās dienas, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā, nodot citam tās karoga zvejas kuģim, kas atrodas minētajā apgabalā, bet tad zvejas kuģa saņemto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumam (kilovatdienas) jābūt vienādam ar dienas nododošā zvejas kuģa nodoto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu vai mazākam par to. Zvejas kuģu dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā. |
11.2. |
Kopējais apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais zvejas kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
11.3. |
Dienu nodošana saskaņā ar 11.1. punktu ir atļauta tikai starp zvejas kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā. |
11.4. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. |
12. DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ar noteikumu ka piemēro 4.1., 4.3., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.
VI nodaļa
Ziņošanas pienākumi
13. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS
Zvejas kuģiem, kuri ietilpst šā pielikuma darbības jomā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā definēto apgabalu.
14. RELEVANTO DATU VĀKŠANA
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kas izmanto velkamus zvejas rīkus un stacionārus zvejas rīkus, par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo zvejas kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).
15. RELEVANTO DATU PAZIŅOŠANA
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot II un III tabulā norādītajā formā sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 14. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā Komisijai nosūta detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, kas aptver visus 2022. un 2023. gada pārvaldības periodus vai to daļas.
II tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Pārvaldības periods |
Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (4) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
||
|
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm |
||
|
4 |
|
Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam |
||
|
7 |
R |
Kumulatīvā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no relevantā pārvaldības perioda 1. februāra līdz 31. janvārim |
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotais zvejas rīks |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us) |
Dienu skaits, kurās paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i) ir izmantots(-i) |
Dienu nodošana |
|||||||||
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (5) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā zvejas kuģis reģistrēts |
||||||||
|
12 |
|
Kopējā flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm |
||||||||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (6) |
||||||||
|
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos |
||||||||
|
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās zvejas kuģim saskaņā ar II pielikumu ir tiesības uz paziņoto zvejas rīku un paziņoto pārvaldības perioda ilgumu |
||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kuru laikā zvejas kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam |
||||||||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– [nodoto dienu skaits]” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ [nodoto dienu skaits]” |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).
(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).
III PIELIKUMS
TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a, 3.a RAJONĀ UN ICES 4. APAKŠAPGABALĀ
Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, šajā pielikumā un tā papildinājumā ir definēti pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.
Tūbīšu pārvaldības apgabals |
ICES statistiskie taisnstūri |
1r |
31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5 |
2r |
35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38 41 F6–F8; 42 F6–F9; 43 F7–F9; 44 F9–G0; 45 G0–G1; 46 G1 |
3r |
41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0 |
4 |
38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0 |
5r |
47–52 F1–F5 |
6 |
41–43 G0–G3; 44 G1 |
7r |
47–52 E6–F0 |
Papildinājums
Tūbīšu pārvaldības apgabali
IV PIELIKUMS
SEZONĀLI ZVEJAS AIZLIEGUMI, KAS NOTEIKTI, LAI AIZSARGĀTU NĀRSTOJOŠAS MENCAS
Noteiktajā laikposmā šajā tabulā norādītos apgabalus slēdz visiem zvejas rīkiem, izņemot pelaģiskos zvejas rīkus (riņķvadus un traļus).
Laikā ierobežoti zvejas aizliegumi |
||||
Nr. |
Apgabala nosaukums |
Koordinātas |
Laikposms |
Papildu piezīmes |
1 |
Stanhope ground |
60o 10' N - 01o 45' E 60o 10' N - 02o 00' E 60o 25' N - 01o 45' E 60o 25' N - 02o 00' E |
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim |
|
2 |
Long Hole |
59o 07,35' N - 0o 31,04' W 59o 03,60' N - 0o 22,25' W 58o 59,35' N - 0o 17,85' W 58o 56,00' N - 0o 11,01' W 58o 56,60' N - 0o 08,85' W 58o 59,86' N - 0o 15,65' W 59o 03,50' N - 0o 20,00' W 59o 08,15' N - 0o 29,07' W |
No 1. janvāra līdz 31. martam |
|
3 |
Coral edge |
58o 51,70' N - 03o 26,70' E 58o 40,66' N - 03o 34,60' E 58o 24,00' N - 03o 12,40' E 58o 24,00' N - 02o 55,00' E 58o 35,65' N - 02o 56,30' E |
No 1. janvāra līdz 28. februārim |
|
4 |
Papa Bank |
59o 56' N - 03o 08' W 59o 56' N - 02o 45' W 59o 35' N - 03o 15' W 59o 35' N - 03o 35' W |
No 1. janvāra līdz 15. martam |
|
5 |
Foula Deeps |
60o 17,50' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 02o 10' W 60o 20,00' N - 02o 00' W 60o 20,00' N - 01o 50' W |
No 1. novembra līdz 31. decembrim |
|
6 |
Egersund Bank |
58o 07,40' N - 04o 33,00' E 57o 53,00' N - 05o 12,00' E 57o 40,00' N - 05o 10,90' E 57o 57,90' N - 04o 31,90' E |
No 1. janvāra līdz 31. martam |
(10 × 25 jūras jūdzes) |
7 |
Uz austrumiem no Fēras salas |
59o 40' N - 01o 23' W 59o 40' N - 01o 13' W 59o 30' N - 01o 20' W 59o 10' N - 01o 20' W 59o 30' N - 01o 28' W 59o 10' N - 01o 28' W |
No 1. janvāra līdz 15. martam |
|
8 |
West Bank |
57o 15' N - 05o 01' E 56o 56' N - 05o 00' E 56o 56' N - 06o 20' E 57o 15' N - 06o 20' E |
No 1. februāra līdz 15. martam |
(18 × 4 jūras jūdzes) |
9 |
Revet |
57o 28,43' N - 08o 05,66' E 57o 27,44' N - 08o 07,20' E 57o 51,77' N - 09o 26,33' E 57o 52,88' N - 09o 25,00' E |
No 1. februāra līdz 15. martam |
(1,5 × 49 jūras jūdzes) |
10 |
Rabarberen |
57o 47,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 09,00' E 57o 47,00' N - 11o 09,00' E |
No 1. februāra līdz 15. martam |
Uz austrumiem no Skāgenas (2,7 × 4 jūras jūdzes) |
V PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJAS
A daļa
MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00'N |
59 |
DK |
25 |
51 |
DE |
5 |
||||
FR |
1 |
||||
IE |
8 |
||||
NL |
9 |
||||
PL |
1 |
||||
SE |
10 |
||||
|
Demersālās sugas, uz ziemeļiem no 62°00'N |
66 |
DE |
16 |
41 |
IE |
1 |
||||
ES |
20 |
||||
FR |
18 |
||||
PT |
9 |
||||
Nav iedalītas |
2 |
||||
Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62°00'N |
450 |
DK |
450 |
141 |
|
Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā (1) |
Sniega krabju zvejniecība, kurā izmanto ķeramos grozus |
20 |
EE |
1 |
Nepiemēro |
ES |
1 |
||||
LV |
11 |
||||
LT |
4 |
||||
PL |
3 |
B daļa
MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
45 |
45 |
(1) Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(2) Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp zvejas kuģa īpašnieku, kas piesakās uz zvejas atļauju, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā zvejas kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma telpās. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas nodrošina to, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno apstiprināta līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes šo atteikumu paziņo attiecīgajām pusēm un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu.
(3) Zvejas darbības tiek atļautas uz kalendārā gada pamata. Tomēr zvejas kuģis var zvejas darbības turpināt ilgākais trīs mēnešus pēc sava zvejas atļaujas termiņa beigām ar noteikumu, ka operators:
— |
ir uzsācis zvejas atļaujas atjaunošanas procesu, |
— |
ir izpildījis visas līgumsaistības un informācijas paziņošanas pienākumus. |
Šis pagarinājums beidzas tad, kad stājas spēkā Komisijas lēmums, ar ko piešķir jaunu zvejas atļauju vai paziņo par atteikumu piešķirt jauno zvejas atļauju.
VI PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)
1.
Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis (Thunnus thynnus), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
Spānija |
60 |
Francija |
55 |
Savienība |
115 |
2.
Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
Spānija |
364 |
Francija |
140 (2) |
Itālija |
30 |
Kipra |
20 (2) |
Malta |
54 (2) |
Savienība |
684 |
3.
Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
Horvātija |
18 |
Itālija |
12 |
Savienība |
28 |
4.
Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunziviA tabula
|
||||||||
|
Grieķija (5) |
Spānija |
Francija |
Horvātija |
Itālija |
Kipra (6) |
Malta (7) |
Portugāle |
Riņķvada kuģi (8) |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Āķu jedu kuģi |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Laivas zvejai ar ēsmu |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Rokas āķu rindas |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Traleri |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Mazapjoma zvejas kuģi |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (9) |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
Jānosaka |
5.
Maksimālais skaits krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
Maksimālais krātiņveida lamatu skaits (10) |
|
Dalībvalsts |
Krātiņveida lamatu skaits |
Spānija |
5 |
Itālija |
6 |
Portugāle |
2 |
6.
Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un VidusjūrāA tabula
Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte (11) |
||
|
Audzētavu skaits |
Kapacitāte (tonnās) |
Grieķija |
2 |
2 100 |
Spānija |
10 |
11 852 |
Horvātija |
4 |
7 880 |
Itālija |
13 |
12 600 |
Kipra |
3 |
3 000 |
Malta |
6 |
12 300 |
Portugāle |
2 |
500 |
B tabula
Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās) (12) |
|
Grieķija |
785 |
Spānija |
6 300 |
Horvātija |
2 947 |
Itālija |
3 764 |
Kipra |
2 195 |
Malta |
8 786 |
Portugāle |
350 |
7.
Maksimālais to Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) zvejot kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2017/2007 17. pantu ir 2107.
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Īrija |
50 |
Spānija |
730 |
Francija |
151 |
Portugāle |
310 |
8.
Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus)
Dalībvalsts |
Riņķvada kuģu maksimālais skaits |
Āķu jedu kuģu maksimālais skaits |
Spānija |
23 |
190 |
Francija |
11 |
– |
Portugāle |
– |
79 |
Savienība |
34 |
269 |
(1) Skaitļus, kas norādīti šā pielikuma 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.
(2) Šis skaits var palielināties, ja saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulu riņķvada kuģi aizstāj ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.
(3) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks noteikts pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.
(4) Šīs tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.
(5) Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.
(6) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem.
(7) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem.
(8) Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos.
(9) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
(10) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.
(11) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.
(12) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.
VII PIELIKUMS
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
Ilkņzivju izpētes zvejniecību CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmā no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim ierobežo šādi:
A tabula
Atļauju saņēmušās dalībvalstis, apakšapgabali un zvejas kuģu maksimālais skaits
Dalībvalsts |
Apakšapgabals |
Maksimālais kuģu skaits |
Spānija |
48.6 |
1 |
Spānija |
88.1 |
1 |
Spānija |
88.2 |
1 |
B tabula
KPN un piezvejas limiti
Šajā tabulā noteiktās KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas individuāliem CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas līgumslēdzējām pusēm paziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
Apakšapgabals |
Reģions |
Sezona |
SSRU vai pētniecības bloki |
Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) uz SSRU vai pētniecības bloku |
Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) uz visu apakšapgabalu (1) |
Nozvejas limits (tonnās) uz SSRU vai pētniecības bloku |
||
Rajveidīgās zivis (Rajiformes) |
Makrūrzivis (Macrourus spp.) (2) |
Citas sugas |
||||||
48.6 |
Viss apakšapgabals |
No 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim |
48.6_2 |
148 |
518 |
7 |
23 |
23 |
48.6_3 |
42 |
2 |
6 |
6 |
||||
48.6_4 |
126 |
6 |
20 |
20 |
||||
48.6_5 |
202 |
10 |
32 |
32 |
||||
88.1 |
Viss apakšapgabals |
No 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 31. augustam |
A, B, C, G (3) (“N70”) |
665 |
3 499 |
33 |
106 |
33 |
G, H, I, J, K (4) (“S70”) |
2 309 |
115 |
316 |
115 |
||||
Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona (ĪPZ) |
456 |
22 |
72 |
22 |
||||
88.2 |
Viss apakšapgabals |
No 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 31. augustam |
A, B (3) (N70) |
Iekļauts N70 nozvejas limitā 88,1 . apakšapgabalā |
|
Iekļauts N70 piezvejas limitos 88,1 . apakšapgabalā |
||
A, B (4) (S70) |
Iekļauts S70 nozvejas limitā 88,1 . apakšapgabalā |
Iekļauts S70 piezvejas limitos 88,1 . apakšapgabalā |
||||||
SSRU_A daļa, kas ietilpst ĪPZ |
Iekļauts ĪPZ nozvejas limitā 88,1 . apakšapgabalā |
Iekļauts SRZ piezvejas limitos 88,1 . apakšapgabalā |
||||||
88.2_1 |
184 |
970 |
9 |
29 |
29 |
|||
88.2_2 |
322 |
16 |
53 |
53 |
||||
88.2_3 |
242 |
12 |
38 |
38 |
||||
88.2_4 |
222 |
11 |
35 |
35 |
||||
No 2023. gada 14. decembra līdz 2024. gada 31. augustam |
88.2_H |
146 |
146 |
7 |
23 |
23 |
Papildinājums
A daļa
48.6. pētniecības bloku grupas koordinātas
48.6_2. pētniecības bloka koordinātas
54°00'S 01°00'E
55°00'S 01°00'E
55°00'S 02°00'E
55°30'S 02°00'E
55°30'S 04°00'E
56°30'S 04°00'E
56°30'S 07°00'E
56°00'S 07°00'E
56°00'S 08°00'E
54°00'S 08°00'E
54°00'S 09°00'E
53°00'S 09°00'E
53°00'S 03°00'E
53°30'S 03°00'E
53°30'S 02°00'E
54°00'S 02°00'E
48.6_3. pētniecības bloka koordinātas
64°30'S 01°00'E
66°00'S 01°00'E
66°00'S 04°00'E
65°00'S 04°00'E
65°00'S 07°00'E
64°30'S 07°00'E
48.6_4. pētniecības bloka koordinātas
68°20'S 10°00'E
68°20'S 13°00'E
69°30'S 13°00'E
69°30'S 10°00'E
69°45'S 10°00'E
69°45'S 06°00'E
69°00'S 06°00'E
69°00'S 10°00'E
48.6_5. pētniecības bloka koordinātas
71°00'S 15°00'W
71°00'S 13°00'W
70°30'S 13°00'W
70° 30'S 11°00'W
70°30'S 10°00'W
69°30'S 10°00'W
69°30'S 09°00'W
70° 00'S 09°00'W
70° 00'S 08°00'W
69°30'S 08°00'W
69°30'S 07 00'W
70°30'S 07°00'W
70°30'S 10°00'W
71°00'S 10°00'W
71°00'S 11°00'W
71°30'S 11°00'W
71°30 S 15°00'W
88.2. pētniecības bloku grupas koordinātas
88.2_1. pētniecības bloka koordinātas
73°48'S 108°00'W
73°48'S 105°00'W
75°00'S 105°00'W
75°00'S 108°00'W
88.2_2. pētniecības bloka koordinātas
73°18'S 119°00'W
73°18'S 111°30'W
74°12'S 111°30'W
74°12'S 119°00'W
88.2_3. pētniecības bloka koordinātas
72°12'S 122°00'W
70°50'S 115°00'W
71°42'S 115°00'W
73°12'S 122°00'W
88.2_4. pētniecības bloka koordinātas
72°36'S 140°00'W
72°36'S 128°00'W
74°42'S 128°00'W
74°42'S 140°00'W
Mazapjoma pētniecisko vienību (SSRU) saraksts
Reģions |
SSRU |
Robeža |
88.1 |
A |
No 60°S 150°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz 65°S, uz rietumiem līdz 150°E, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
B |
No 60°S 170°E uz austrumiem līdz 179°E, uz dienvidiem līdz 66°40′S, uz rietumiem līdz 170°E, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
C |
No 60°S 179°E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 70°S, uz rietumiem līdz 178°W, uz ziemeļiem līdz 66°40′S, uz rietumiem līdz 179°E, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
D |
No 65°S 150°E uz austrumiem līdz 160°E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150°E, uz ziemeļiem līdz 65°S |
|
E |
No 65°S 160°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz 68°30′S, uz rietumiem līdz 160°E, uz ziemeļiem līdz 65°S |
|
F |
No 68°30′S 160°E uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160°E, uz ziemeļiem līdz 68°30′S |
|
G |
No 66°40′S 170°E uz austrumiem līdz 178°W, uz dienvidiem līdz 70°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz dienvidiem līdz 70°50′S, uz rietumiem līdz 170°E, uz ziemeļiem līdz 66°40′S |
|
H |
No 70°50′S 170°E uz austrumiem līdz 178°50′E, uz dienvidiem līdz 73°S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170°E, uz ziemeļiem līdz 70°50′S |
|
I |
No 70°S 178°50′E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 73°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz ziemeļiem līdz 70°S |
|
J |
No 73°S pie krasta 170°E tuvumā uz austrumiem līdz 178°50′E, uz dienvidiem līdz 80°S, uz rietumiem līdz 170°E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73°S |
|
K |
No 73°S 178°50′E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 76°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz ziemeļiem līdz 73°S |
|
L |
No 76°S 178°50′E uz austrumiem līdz 170°W, uz dienvidiem līdz 80°S, uz rietumiem līdz 178°50′E, uz ziemeļiem līdz 76°S |
|
M |
No 73°S pie krasta 169°30′E tuvumā uz austrumiem līdz 170°E, uz dienvidiem līdz 80°S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73°S |
88.2 |
A |
No 60°S 170°W uz austrumiem līdz 160°W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170°W, uz ziemeļiem līdz 60°S. |
|
B |
No 60°S 160°W uz austrumiem līdz 150°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160°W, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
C |
No 70°50'S 150°W uz austrumiem līdz 140°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
D |
No 70°50'S 140°W uz austrumiem līdz 130°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
E |
No 70°50'S 130°W uz austrumiem līdz 120°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
F |
No 70°50'S 120°W uz austrumiem līdz 110°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
G |
No 70°50'S 110°W uz austrumiem līdz 105°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
H |
No 65°S 150°W uz austrumiem līdz 105°W, uz dienvidiem līdz 70°50'S, uz rietumiem līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 65°S |
|
I |
No 60°S 150°W uz austrumiem līdz 105°W, uz dienvidiem līdz 65°S, uz rietumiem līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
J |
No 60°S 170°W uz austrumiem līdz 160°W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170°W, uz ziemeļiem līdz 60°S. |
|
K |
No 60°S 160°W uz austrumiem līdz 150°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160°W, uz ziemeļiem līdz 60°S |
|
L |
No 70°50'S 150°W uz austrumiem līdz 140°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
|
M |
No 70°50'S 140°W uz austrumiem līdz 130°W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140°W, uz ziemeļiem līdz 70°50'S |
B daļa
Paziņojums par nodomu piedalīties krila (Euphausia superba) zvejniecībā
Vispārīga informācija
Loceklis: …
Zvejas sezona: …
Kuģa vārds: …
Plānotais nozvejas apjoms (tonnās): …
Kuģa pārstrādes jauda dienā (dzīvsvara tonnās): …
Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni
Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumu 21-02 (2019).
Apakšapgabals/rajons |
Atzīmēt attiecīgās rūtiņas |
48.1 |
☐ |
48.2 |
☐ |
48.3 |
☐ |
48.4 |
☐ |
58.4.1 |
☐ |
58.4.2 |
☐ |
Zvejas paņēmiens |
Atzīmēt attiecīgās rūtiņas |
|
☐ Parasta tralēšana |
|
☐ Nepārtrauktas zvejas sistēma |
|
☐ Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi |
|
☐ Cita metode (precizējiet) |
Produktu veidi un tiešas nozvejotā krila dzīvsvara aplēšanas metodes
Produkta veids |
Metodes, pēc kurām tieši aplēš nozvejotā krila dzīvsvaru, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (5) |
Veseli saldēti |
|
Vārīti |
|
Milti |
|
Eļļa |
|
Cits produkts (precizējiet) |
|
Zvejas rīka konfigurācija
Zvejas rīka izmēri |
1. zvejas rīks |
2. zvejas rīks |
Cits zvejas rīks (rīki) |
|||
Zvejas rīka atvērums |
|
|
|
|||
Maksimālais vertikālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
Maksimālais horizontālais atvērums (m) |
|
|
|
|||
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (6) (m) |
|
|
|
|||
Atvēruma laukums (m2) |
|
|
|
|||
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (8) (mm) |
Ārējais (7) |
Iekšējais (7) |
Ārējais (7) |
Iekšējais (7) |
Ārējais (7) |
Iekšējais (7) |
1. plātne |
|
|
|
|
|
|
2. plātne |
|
|
|
|
|
|
3. plātne |
|
|
|
|
|
|
… |
|
|
|
|
|
|
Pēdējā plātne (āmis) |
|
|
|
|
|
|
Zvejas rīka diagrammas (diagrammas)
Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt relevanto zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammās jānorāda šādi parametri.
1. |
Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu). |
2. |
Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns). |
3. |
Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta). |
4. |
Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt. |
Jūras zīdītāju izkļuves ierīce
Ierīces diagramma (diagrammas): …
Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt relevanto diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.
Sniedziet informāciju par katru izmantoto jūras zīdītāju izkļuves ierīci, tostarp norādot, vai tā ir roņu, vaļu vai cita izkļuves ierīce.
Akustisko datu vākšana
Norādīt informāciju par kuģa izmantotajām eholotēm un hidrolokatoriem
Veids (piemēram, eholote, hidrolokators) |
|
|
|
Ražotājs |
|
|
|
Modelis |
|
|
|
Devēja frekvences (kHz) |
|
|
|
Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts): …
Norādīt, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par krila (Euphausia superba) un citu pelaģisko sugu, piemēram, laternzivju un salpu, izplatību un skaitliskumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).
NORĀDĪJUMI PAR KRILA NOZVEJU DZĪVSVARA APLĒŠANU
Metode |
Formula (kg) |
Parametrs |
|||
Apraksts |
Veids |
Aplēšanas metode |
Mērvienība |
||
Glabāšanas tvertnes tilpums |
W*L*H*ρ*1 000 |
W = tvertnes platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
L = tvertnes garums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
H = krila slāņa dziļums tvertnē |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
Caurplūdes mērītājs (9) |
V*Fkrill*ρ |
V = krila un ūdens kopējais tilpums |
Iemetienam (9) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
litrs |
Fkrill = krila frakcija paraugā |
Iemetienam (9) raksturīgs |
Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija |
– |
||
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
Caurplūdes mērītājs (10) |
(V*ρ)–M |
V = krila pastas tilpums |
Iemetienam (9) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
litrs |
M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā |
Iemetienam (9) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
||
ρ = krila pastas blīvums |
Mainīgs |
Tiešs novērojums |
kg/l |
||
Caurplūdes svari |
M*(1–F) |
M = krila un ūdens kopējā masa |
Iemetienam (10) raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
F = ūdens frakcija paraugā |
Mainīgs |
Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija |
– |
||
Bloku paliktnis |
(M–Mtray)*N |
Mtray = tukša paliktņa masa |
Konstants |
Tiešs novērojums pirms zvejošanas |
kg |
M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa |
Mainīgs |
Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts) |
kg |
||
N = paliktņu skaits |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
– |
||
Miltu masas pārrēķins |
Mmeal*MCF |
Mmeal = saražoto miltu masa |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
kg |
MCF = miltu pārrēķina koeficients |
Mainīgs |
Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā |
– |
||
Āmja tilpums |
W*H*L*ρ*π/4*1 000 |
W = āmja platums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
H = āmja augstums |
Konstants |
Mērījums zvejas sākumā |
m |
||
ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā |
Mainīgs |
Tilpuma pārrēķināšana masā |
kg/l |
||
L = āmja garums |
Iemetienam raksturīgs |
Tiešs novērojums |
m |
||
Cita metode |
Precizējiet |
|
|
|
|
Novērošanas pasākumi un to biežums
Glabāšanas tvertnes tilpums |
||
Zvejas sākumā |
Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m). |
|
Katru mēnesi (11) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m). |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
||
Caurplūdes mērītājs (11) |
||
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Biežāk nekā reizi mēnesī (11) |
Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (12) |
Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un: |
|
|
||
|
||
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
||
Caurplūdes mērītājs (12) |
||
Pirms zvejas |
Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi). |
|
Katru nedēļu (11) |
Aprēķināt krila produkta (malta krila pastas) blīvumu (ρ), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja. |
|
Katrā iemetienā (12) |
Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (malta krila pastas) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l. |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
||
Caurplūdes svari |
||
Pirms zvejas |
Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes). |
|
Katrā iemetienā (12) |
Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un: |
|
|
||
|
||
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
||
Bloku paliktnis |
||
Pirms zvejas |
Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg). |
|
Saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus). |
||
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
||
Miltu masas pārrēķins |
||
Katru mēnesi (11) |
Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 –5 000 kg krila (notecināta krila masa). |
|
Katrā iemetienā |
Noteikt saražoto miltu masu. |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
||
Āmja tilpums |
||
Zvejas sākumā |
Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Katru mēnesi (11) |
Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes. |
|
Katrā iemetienā |
Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m). |
|
Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas). |
(1) Mērķsuga ir Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni). Visas nozvejotās Patagonijas ilkņzivis (Dissostichus eleginoides) ieskaita Antarktikas ilkņzivij (Dissostichus mawsoni) noteiktajā kopējā nozvejas limitā.
(2) apgabalā un SSRU A un B 88.2. apgabalā, ja makrūrzivju (Macrourus spp.) nozveja, ko viens zvejas kuģis jebkuros divos 10 dienu laikposmos (piem., no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai vai no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai) guvis jebkurā SSRU, pārsniedz 1500 kg katrā 10 dienu laikposmā un pārsniedz 16 % no ilkņzivju (Dissostichus spp.) nozvejas, ko minētais kuģis guvis minētajā SSRU, šis kuģis zveju minētajā SSRU pārtrauc līdz sezonas beigām.
(3) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70° dienvidu platuma.
(4) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70° dienvidu platuma.
(5) Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to.
(6) Paredzams darba apstākļos.
(7) Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.
(8) Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs, nolasīts saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru.
(9) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.
(10) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par divu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.
(11) Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.
(12) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.
VIII PIELIKUMS
IOTC KOMPETENCES APGABALS
1.
Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
Spānija |
22 |
61 364 |
Francija |
27 |
45 383 |
Portugāle |
5 |
1 627 |
Itālija |
1 |
2 137 |
Savienība |
55 |
110 511 |
2.
Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga)
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Kapacitāte (bruto tilpība) |
Spānija |
27 |
11 590 |
Francija |
41 (1) |
7 882 |
Portugāle |
15 |
6 925 |
Savienība |
83 |
26 397 |
3.
Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivi un garspuru tunzivi.
4.
Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.
(1) Šajā skaitā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; nākotnē to var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.
IX PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
1.
Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius)
Spānija |
Jānosaka |
Savienība |
Jānosaka |
2
Maksimālais skaits Savienības riņķvada kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma atļauts zvejot tropiskās tunzivis.
Spānija |
Jānosaka |
Savienība |
Jānosaka |
X PIELIKUMS
SIOFA NOLĪGUMA APGABALS
Savienības zvejas kuģu ikgadējā grunts zvejas piepūle SIOFA nolīguma apgabalā nepārsniedz šādus limitus:
Francija |
237 zvejas dienas |
Spānija |
2 kuģi |
Citas dalībvalstis |
0 |
XI PIELIKUMS
GROZĪJUMI REGULĀ (ES) 2023/194
1.
Regulas (ES) 2023/194 IA pielikuma F daļu aizstāj ar šādu:‘4. tabula 1
Suga: |
Melnā mataste Aphanopus carbo |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BSF/56712-) |
|||
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Vācija |
21 |
|
16 |
|
||
Igaunija |
10 |
|
8 |
|
||
Īrija |
52 |
|
39 |
|
||
Spānija |
103 |
|
78 |
|
||
Francija |
1 450 |
|
1 096 |
|
||
Latvija |
67 |
|
51 |
|
||
Lietuva |
1 |
|
0 |
|
||
Polija |
1 |
|
0 |
|
||
Citi |
5 |
(1) |
4 |
(1) |
||
Savienība |
1 710 |
|
1 292 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
103 |
|
78 |
|
||
|
|
|
|
|
||
KPN |
1 813 |
|
1 370 |
|
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BSF/56712_AMS). |
4. tabula 2
Suga: |
Melnā mataste Aphanopus carbo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9. un 10. zonā (BSF/8910-) |
|||
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Spānija |
7 |
|
7 |
|
||
Francija |
17 |
|
18 |
|
||
Portugāle |
2 106 |
|
2 302 |
|
||
Savienība |
2 130 |
|
2 327 |
|
||
|
|
|
|
|
||
KPN |
2 130 |
|
2 327 |
|
4. tabula 3
Suga: |
Beriksas Beryx spp. |
Zona: |
Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (ALF/3X14-) |
|||
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Īrija |
5 |
(1) |
5 |
(1) |
||
Spānija |
40 |
(1) |
40 |
(1) |
||
Francija |
11 |
(1) |
11 |
(1) |
||
Portugāle |
118 |
(1) |
118 |
(1) |
||
Savienība |
174 |
(1) |
174 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
5 |
(1) |
5 |
(1) |
||
|
|
|
|
|
||
KPN |
179 |
(1) |
179 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
4. tabula 4
Suga: |
Apaļdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
Zona: |
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (RNG/5B67-) |
|||
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Vācija |
4 |
(1)(2) |
3 |
(1)(2) |
||
Igaunija |
34 |
(1)(2) |
24 |
(1)(2) |
||
Īrija |
150 |
(1)(2) |
108 |
(1)(2) |
||
Spānija |
37 |
(1)(2) |
27 |
(1)(2) |
||
Francija |
1 910 |
(1)(2) |
1 367 |
(1)(2) |
||
Lietuva |
44 |
(1)(2) |
31 |
(1)(2) |
||
Polija |
22 |
(1)(2) |
16 |
(1)(2) |
||
Citi |
4 |
(1)(2)(3) |
3 |
(1)(2)(3) |
||
Savienība |
2 205 |
(1)(2) |
1 579 |
(1)(2) |
||
Apvienotā Karaliste |
112 |
(1)(2) |
80 |
(1)(2) |
||
|
|
|
|
|
||
KPN |
2 317 |
(1)(2) |
1 659 |
(1)(2) |
||
(1) |
Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/*8X14- apaļdeguna garastei; RHG/*8X14- ziemeļu makrūrzivs piezvejām). |
|||||
(2) |
Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs piezvejas (RHG/5B67-) ieskaita šajā kvotā. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas. |
|||||
(3) |
Tikai piezvejām. Specializētā zveja nav atļauta. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (RNG/5B67_AMS apaļdeguna garaste; RHG/5B67_AMS ziemeļu makrūrzivs). |
4. tabula 5
Suga: |
Apaļdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/8X14-) |
|||
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN |
|
Vācija |
10 |
(1)(2) |
13 |
(1)(2) |
||
Īrija |
2 |
(1)(2) |
3 |
(1)(2) |
||
Spānija |
1 111 |
(1)(2) |
1 410 |
(1)(2) |
||
Francija |
51 |
(1)(2) |
65 |
(1)(2) |
||
Latvija |
18 |
(1)(2) |
23 |
(1)(2) |
||
Lietuva |
2 |
(1)(2) |
3 |
(1)(2) |
||
Polija |
347 |
(1)(2) |
442 |
(1)(2) |
||
Savienība |
1 541 |
(1)(2) |
1 959 |
(1)(2) |
||
Apvienotā Karaliste |
4 |
(1)(2) |
6 |
(1)(2) |
||
|
|
|
|
|
||
KPN |
1 545 |
(1)(2) |
1 965 |
(1)(2) |
||
(1) |
Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot 6. un 7. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā (RNG/*5B67- apaļdeguna garaste; RHG/*5B67- ziemeļu makrūrzivs piezvejas). |
|||||
(2) |
Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs piezvejas (RHG/8X14-) ieskaita šajā kvotā. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas. |
4. tabula 6
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo |
Zona: |
6., 7. un 8. (SBR/678-) |
|||
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
Īrija |
3 |
(1) |
3 |
(1) |
||
Spānija |
84 |
(1) |
84 |
(1) |
||
Francija |
4 |
(1) |
4 |
(1) |
||
Citi |
3 |
(1)(2) |
3 |
(1)(2) |
||
Savienība |
94 |
(1) |
94 |
(1) |
||
Apvienotā Karaliste |
11 |
(1) |
11 |
(1) |
||
|
|
|
|
|
||
KPN |
105 |
(1) |
105 |
(1) |
||
(1) |
Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||||
(2) |
Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SBR/678_AMS). |
4. tabula 7
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi 10. zonā (SBR/10-) |
|||
Gads |
2023 |
|
2024 |
|
Piesardzīga KPN’. |
|
Spānija |
5 |
|
5 |
|
||
Portugāle |
600 |
|
600 |
|
||
Savienība |
605 |
|
605 |
|
||
Apvienotā Karaliste |
5 |
|
5 |
|
||
|
|
|
|
|
||
KPN |
610 |
|
610 |
|
2.
Regulas (ES) 2023/194 IA pielikuma B daļā tabulas par makreli (Scomber scombrus) Savienības ūdeņos ICES 3.a, 3.b, 3.c un 3.d rajonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; un Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a rajonā aizstāj ar šādām:
‘Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
Savienības ūdeņi 3.a, 3.b, 3.c un 3.d zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A34-N) |
|||
Beļģija |
|
501 |
(1)(2) |
Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu. |
||
Dānija |
|
29 446 |
(1)(2)(4) |
|||
Vācija |
|
523 |
(1)(2) |
|||
Francija |
|
1 579 |
(1)(2) |
|||
Nīderlande |
|
1 589 |
(1)(2) |
|||
Zviedrija |
|
4 743 |
(1)(2)(3) |
|||
Savienība |
|
38 381 |
(1)(2) |
|||
|
|
|
|
|||
KPN |
|
782 066 |
|
|||
(1) |
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: no dalībvalstīm saskaņā ar MAC/2A34 iedalītajām kvotām līdz 60 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14). |
|||||
|
3.a |
Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā |
4.b |
4.c |
Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā |
|
|
(MAC/*03A.) |
(MAC/*3A4BC) |
(MAC/*04B.) |
(MAC/*04C.) |
(MAC/*2AX14) |
|
Beļģija |
0 |
0 |
0 |
0 |
301 |
|
Dānija |
0 |
4 130 |
0 |
0 |
10 312 |
|
Vācija |
0 |
0 |
0 |
0 |
314 |
|
Francija |
0 |
490 |
0 |
0 |
947 |
|
Nīderlande |
0 |
490 |
0 |
0 |
953 |
|
Zviedrija |
0 |
0 |
390 |
10 |
2 846 |
|
Savienība |
0 |
5 110 |
390 |
10 |
15 673 |
|
(2) |
Ievērojot šo kvotu limitus un saskaņā ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: |
|||||
|
Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-) |
Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1) |
|
|||
Beļģija |
0 |
0 |
|
|||
Dānija |
0 |
0 |
|
|||
Vācija |
0 |
0 |
|
|||
Francija |
0 |
0 |
|
|||
Nīderlande |
0 |
0 |
|
|||
Zviedrija |
0 |
0 |
|
|||
Savienība |
0 |
0 |
|
|||
(3) |
Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): |
|||||
|
266 |
|
||||
Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās. |
||||||
(4) |
Ievērojot šīs kvotas limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus, kurus drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7. un 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14): |
|||||
Pēc pārcēlumiem |
|
|||||
Vācija |
749 |
|
||||
Spānija |
1 |
|
||||
Igaunija |
6 |
|
||||
Francija |
499 |
|
||||
Īrija |
2 495 |
|
||||
Latvija |
5 |
|
||||
Lietuva |
5 |
|
||||
Nīderlande |
1 092 |
|
||||
Polija |
53 ’. |
|
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/257/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)