(1)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/86 (2) uz laiku izveidoja izmetumu plānu dažām bentiskajām [demersālajām] zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā, un minētais plāns bija piemērojams no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim. Pēc tam Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/4 (3) uz laiku izveidotā izmetumu plāna piemērošanas periodu pagarināja līdz 2021. gada 31. decembrim.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2064 (4) vēlāk noteica de minimis atbrīvojumu. Attiecībā uz demersālajām sugām atbrīvojums noteikts līdz 2023. gada 31. decembrim, bet attiecībā uz demersālajās zvejniecībās gūtajām mazo pelaģisko sugu piezvejām – tikai līdz 2022. gada 31. decembrim. Vēlāk Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2564 (5) de minimis atbrīvojuma piemērošanu mazo pelaģisko sugu piezvejām pagarināja līdz 2023. gada 31. decembrim.

(3)

Horvātija, Itālija un Slovēnija (augsta līmeņa grupa “Adriatica”) un Grieķija, Itālija, Kipra un Malta (augsta līmeņa grupa “Sudestmed”) ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgi Adrijas jūras un Vidusjūras dienvidaustrumu daļas zvejniecību pārvaldībā. 2023. gada 2. maijā augsta līmeņa grupa “Adriatica” un augsta līmeņa grupa “Sudestmed” iesniedza sākotnējos kopīgos ieteikumus, kuros lūdza Deleģētajā regulā (ES) 2021/2064 noteikto de minimis atbrīvojumu pagarināšanu.

(4)

2023. gada 15. jūnijā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) izvērtēja sākotnējos kopīgos ieteikumus pamatojošos zinātniskos pierādījumus (6).

(5)

Pirmkārt, ZZTEK atzīmēja, ka zinātniskajos pierādījumos ietvertā kombinētā de minimis pieeja aptver plašu sugu grupu ar visai dažādiem izmetumu rādītājiem, bet, ņemot vērā Adrijas jūras un Vidusjūras dienvidaustrumu daļas zvejniecību sarežģītību, šāds plašs tvērums ir pareizs.

(6)

Otrkārt, ZZTEK uzskatīja, ka, nosakot katrai sugai individuālus de minimis atbrīvojumus, visticamāk, rastos daudz atsevišķu atbrīvojumu, kuru izmantošanu būtu vienlīdz sarežģīti uzraudzīt.

(7)

Treškārt, izmetumu rādītāji stipri atšķiras gan abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos (ĢAA), gan (īpaši ar grunts traļiem) kopā nozvejotu sugu kontekstā, un par prioritāti būtu jāizvirza nevēlamu nozveju samazināšana, izmantojot selektīvus zvejas rīkus vai aizsargājamas jūras teritorijas.

(8)

Ceturtkārt, runājot konkrēti par zinātniskajiem pierādījumiem, kurus augsta līmeņa grupa “Adriatica” sniegusi par nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, ZZTEK atzīmēja, ka jau notiek vai nākotnē tiks veikti vairāki pētniecības projekti un izpētes un ka sniegtie argumenti īstermiņa grūtības ar selektivitātes uzlabošanu un nevēlamu nozveju pilnīgu novēršanu pamato pārliecinoši. Bez tam ZZTEK atzinīgi novērtēja izmaksu nesamērīguma un selektivitātes izpētē pieliktās pūles un to, ka relevantās dalībvalstis turklāt īstenos jaunus projektus.

(9)

Piektkārt, runājot konkrēti par zinātniskajiem pierādījumiem, kurus augsta līmeņa grupa “Sudestmed” sniegusi par nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, ZZTEK atzīmēja pieliktās pūles un darbu, kas paveikts, lai Vidusjūras dienvidaustrumu daļas zvejniecībās gūto nevēlamo nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu pierādītu, analīzē izmantojot visaptverošu daudzkritēriju veiktspējas matricu. Bez tam ZZTEK atzinīgi novērtēja selektivitātes izpētē pieliktās pūles un to, ka dalībvalstis turklāt īstenos jaunus projektus.

(10)

Augsta līmeņa grupa “Sudestmed” un augsta līmeņa grupa “Adriatica” attiecīgi 2023. gada 27. jūnijā un 2023. gada 28. jūnijā iesniedza atjauninātus kopīgos ieteikumus.

(11)

Lai nodrošinātu to, ka atjauninātie kopīgie ieteikumi ir saderīgi ar relevantajiem Savienības noteiktajiem saglabāšanas pasākumiem, to vidū ar izkraušanas pienākumu, Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (7) 18. pantu ir atjauninātos augsta līmeņa grupu “Adriatica” un “Sudestmed” kopīgos ieteikumus apsvērusi, ņemot vērā ZZTEK novērtējumu par sākotnējo kopīgo ieteikumu.

(12)

Komisija ir ņēmusi vērā arī to, ka: i) gaidāmais izkraušanas pienākuma izvērtējums (8), domājams, sniegs vairāk informācijas par izkraušanas pienākuma efektivitāti, lietderīgumu, piemērotību, saskanību un ES pievienoto vērtību un ii) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieskatā (9) pašreizējais kopīgo ieteikumu izvērtēšanas process nav lietderīgs un ir jāapdomā, kā to uzlabot, un tad varētu apspriest ar datiem saistītās problēmas un jaunus veidus, kādos uzlabot izkraušanas pienākuma īstenošanu.

(13)

Komisija turklāt atzīmē, ka Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā dažādu sugu zivis tiek nozvejotas vienlaikus un ļoti atšķirīgos daudzumos, un tas apgrūtina vienota krājuma pieejas piemērošanu. Bez tam nozvejas tiek gūtas ar mazapjoma zvejas kuģiem un izkrautas daudzās dažādās izkraušanas vietās, kuras ģeogrāfiski ir izkaisītas gar piekrasti. Rezultātā nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas.

(14)

Atjauninātajos kopīgajos ieteikumos dalībvalstis turklāt ir no jauna apņēmušās, vadoties pēc ceļveža, veikt jaunas izpētes un zvejas rīku selektivitāti palielināt saskanīgi ar pašreizējo pētniecības programmu rezultātiem, lai tādējādi samazinātu un ierobežotu nevēlamas nozvejas un jo īpaši tādu īpatņu nozvejas, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru. Zivju mazuļu mirstības samazināšanas labad dalībvalstis ir apņēmušās identificēt vēl citus zvejas aizlieguma apgabalus.

(15)

Turklāt, ņemot vērā lielo sugu daudzveidību, kas Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā raksturīga ar āķiem, āķu rindām, žaunu tīkliem un vairāksienu tīkliem vienā demersālās zvejas operācijā vienlaikus gūtajām nozvejām, dalībvalstis savos atjauninātajos kopīgajos ieteikumos de minimis robežvērtības ierosinājušas atbilstoši konkrētās sugas zivju nozvejošanas biežumam.

(16)

Tāpēc 3.–15. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka atbrīvojumi būtu jāpiešķir uz laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tiešā veidā ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un ar to saistītās saimnieciskās darbības, un šā iemesla dēļ, kā arī juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra,

a)

“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” (ĢAA) ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (10) I pielikumā definētie Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ģeogrāfiskie apakšapgabali;

b)

“Adrijas jūra” ir GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

c)

“Vidusjūras dienvidaustrumu daļa” ir GFCM 14., 15., 16., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskais apakšapgabals.