(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķi un zivsaimniecības kontroles un noteikumu izpildes prasības ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. un 36. pantā (3). Kopējās zivsaimniecības politikas sekmīga īstenošana ir atkarīga no efektīvas, iedarbīgas, modernas un pārredzamas kontroles un noteikumu izpildes sistēmas.

(2)

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (4) izveidoja Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, kas cita starpā paredz zvejas uzraudzības centrus, zvejas kuģu izsekošanu, nozvejas ziņojumu sniegšanas pienākumus, iepriekšējus paziņojumus, atļaujas veikt pārkraušanu citā kuģī trešās valstīs, zvejas aizliegumu publiskošanu, zvejas kapacitātes kontroli, valstu veiktas kontroles programmas, atpūtas zvejas kontroli, kontroles zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdē, zvejas produktu svēršanu, transportēšanas dokumentus, izkraušanas deklarācijas, pārdošanas zīmes un pārņemšanas deklarācijas, inspekcijas un revīzijas, sankciju piemērošanu par pārkāpumiem un piekļuvi datiem.

(3)

Taču Regula (EK) Nr. 1224/2009 tika pieņemta pirms Regulas (ES) Nr. 1380/2013 pieņemšanas, lai kontrolētu tajā laikā spēkā esošos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus un panāktu to izpildi. Tādēļ tā būtu jāgroza, lai labāk nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas kontroles un noteikumu izpildes prasībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, lai izmantotu modernas un izmaksu ziņā efektīvas kontroles tehnoloģijas un lai ņemtu vērā jaunākos zinātnes atzinumus nolūkā nodrošināt, ka akvakultūras darbības un zveja ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas. Grozījumiem būtu jāatbilst arī Savienības starptautiskajām saistībām, tostarp tām, kas noteiktas 2009. gada Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, ko Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2011/443/ES (5).

(4)

Turklāt Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmai būtu jāveicina godīga konkurence starp operatoriem visās dalībvalstīs, vienlaikus palīdzot sasniegt citus kopējās zivsaimniecības politikas mērķus.

(5)

Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāiekļauj atsauces uz definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (6). Skaidrības un konsekvences labad dažas definīcijas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāsvītro vai jāgroza, un būtu jāpievieno jaunas definīcijas.

(6)

Būtu jāgroza “kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu” definīcija, lai precizētu, ka tā aptver visus zivsaimniecības nozarē piemērojamos Savienības tiesību aktus tādās jomās kā jūras bioloģisko resursu un akvakultūras saglabāšana, pārvaldība un izmantošana, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, transportēšana un tirdzniecība. Tas ietver noteikumus par tehniskajiem un saglabāšanas pasākumiem attiecībā uz jūras bioloģiskajiem resursiem, par to Savienības flotu pārvaldību un kontroli, kuras izmanto šādus resursus, un par zvejas un akvakultūras produktu apstrādi, transportēšanu un tirdzniecību, kā arī par Savienības sistēmu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai. Minētajai definīcijai būtu jāaptver arī starptautiskās saistības minētajās jomās, kas ir saistošas Savienībai un dalībvalstīm, tostarp – attiecībā uz operatoriem – Savienības starptautiskās saistības, kas ir izpildāmas attiecībā uz tiem.

(7)

Termina “kuģu monitoringa sistēmas dati” definīcija būtu jāaizstāj ar terminu “kuģa pozīcijas dati”, kas ir precīzāks termins. Termina “kuģa pozīcijas dati” definīcijā vairs nevajadzētu atsaukties uz datu pārraidīšanu ar satelītnovērošanas sistēmām, jo tagad ir pieejamas citādas kuģu izsekošanas un kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas tehnoloģijas.

(8)

Termina “partija” definīcija būtu jāsaskaņo ar Savienības pārtikas aprites tiesību aktos noteikto šā termina definīciju.

(9)

Termina “daudzgadu plāni” definīcija būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 attiecīgos noteikumus.

(10)

Terminu “zvejas licences”, “zvejai ierobežots apgabals” un “atpūtas zveja” definīcijās termins “ūdeņu dzīvie resursi” būtu jāaizstāj ar terminu “jūras bioloģiskie resursi”, lai minētās definīcijas saskaņotu ar Regulā (ES) Nr. 1380/2013 izmantoto definīciju.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par tehniskajiem pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 (7), būtu jāievieš termina “jutīgas sugas” definīcija.

(12)

Lai labāk izprastu un novērstu zvejas darbību nelabvēlīgo ietekmi uz jutīgām sugām, tostarp lai samazinātu vai izskaustu to sugu nejaušu nozveju, kuras ir pakļautas izmiršanas riskam, ir jāuzlabo datu vākšana par jutīgu sugu nejaušu nozveju. Minētajā nolūkā zvejas žurnālā būtu jāreģistrē papildu informācija par jutīgu sugu nejaušu nozveju.

(13)

Lai gan lielākā daļa Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumu attiecas nozvejotājkuģiem, efektīva Savienības zivsaimniecības kontroles sistēma prasa, ka dažos gadījumos ir jāaptver arī citi kuģi, ko izmanto jūras bioloģisko resursu komerciālā izmantošanā. Minētajā nolūkā termina “zvejas kuģis” definīcija minētajā regulā būtu jāaizstāj ar detalizētāku definīciju, kas precizē, ka termins aptver nozvejotājkuģus, kā arī jebkuru kuģi, kuru izmanto jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai, tostarp atbalsta kuģus, zivju apstrādes kuģus, kuģus, kas iesaistīti pārkraušanā citā kuģī, velkošos kuģus, palīgkuģus un transportkuģus, kurus izmanto zvejas produktu pārvadāšanai, bet izņemot konteinerkuģus un kuģus, kas tiek izmantoti tikai akvakultūrā. Turklāt būtu jāievieš termina “nozvejotājkuģis” definīcija.

(14)

Būtu jāievieš termina “zvejas operācija” definīcija, lai precizētu termina nozīmi un nošķirtu to no termina “zvejas darbības”, kura darbības joma ir plašāka.

(15)

“Izlaišana no zvejas rīka” ir prakse, saskaņā ar kuru zivis no zvejas rīka ar nolūku tiek atlaistas jūrā pirms nozvejas pacelšanas uz kuģa, un tas varētu būt pārkāpums saistībā ar pienākumu izcelt un paturēt uz kuģa tādu zivju sugas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc būtu jāievieš termina “izlaišana no zvejas rīka” definīcija.

(16)

Būtu jāatjaunina un jāprecizē noteikumi par zvejas licencēm un atļaujām. Lai nodrošinātu visaptverošu kontroli, Savienības zvejas kuģiem, kas nav nozvejotājkuģi, zvejas darbības būtu jāatļauj veikt tikai tad, ja to karoga dalībvalsts tiem to ir atļāvusi. Tāpēc būtu jāievieš jauns noteikums par zvejas atļaujām Savienības zvejas kuģiem, kas nav nozvejotājkuģi.

(17)

Pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki, jo īpaši tie, kas izgatavoti no plastmasas, ir viens no viskaitīgākajiem jūras piegružojuma veidiem, kā arī plastmasas atkritumiem jūrā. Lai samazinātu pamestu, nozaudētu vai citādi izmestu zvejas rīku ilgtermiņa un būtisku ietekmi uz jūras organismiem un ekosistēmām, ir svarīgi nodrošināt, ka zvejas rīki to aprites cikla beigās tiek atgriezti krastā apstrādei ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, kas minētajam nolūkam izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 (8). Tas arī ļautu dalībvalstīm ziņot Komisijai par tādiem zvejas rīkiem, kas kļuvuši par atkritumiem, tostarp par zvejas rīkiem to aprites cikla beigās, kurus tās katru gadu savāc saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/904 (9). Minētajā nolūkā būtu jāparedz iespēja pieņemt procedūras, lai nodrošinātu, ka Savienības zvejas kuģu kapteiņi paziņo kompetentajām iestādēm par saviem zvejas rīkiem, kas ir nonākuši to aprites cikla beigās, un atgriež tos ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās vai citās līdzvērtīgās savākšanas sistēmās.

(18)

Lai nodrošinātu, ka zvejas darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas, un lai novērstu nopietnu apdraudējumu, ko zvejas rīku un citu zvejā izmantotu rīku vai peldlīdzekļu, jo īpaši no plastmasas izgatavotu rīku vai peldlīdzekļu, nelikumīga likvidēšana jūrā rada jūras ekosistēmām, biodaudzveidībai un cilvēku veselībai, šāda likvidēšana no zvejas kuģiem būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

(19)

No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, Savienībā svarīga nozīme ir mazapjoma zvejai. Ņemot vērā mazapjoma zvejas iespējamo ietekmi uz krājumiem, ir svarīgi nodrošināt to, ka mazo kuģu zvejas darbības un zvejas piepūle atbilst kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj izsekot visus zvejas kuģus, arī zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, un regulāros un pietiekami īsos intervālos saņemt no tiem pozīcijas datus. Lai vēl vairāk atvieglinātu izsekošanas sistēmu izmantošanu mazapjoma kuģiem, Komisijai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma būtu jāizstrādā izsekošanas sistēma kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai dažus mazapjoma kuģus atbrīvot no izsekošanas pienākuma ierobežotā laikposmā, lai minētajiem kuģiem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties jaunu rīku izmantošanai. Jebkurā gadījumā minēto pasākumu īstenošanai vajadzētu būt līdzsvarotai un samērīgai ar noteiktajiem mērķiem, un tai nevajadzētu radīt pārmērīgu slogu flotei, jo īpaši mazapjoma flotei, kura var saņemt atbalstu no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 (10).

(20)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 (11) 32. panta 2. punktu un 38. panta 1. punktu trešās valsts zvejas kuģim, kam atļauts zvejot Savienības ūdeņos, jāievēro kontroles noteikumi, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas operācijas, tostarp noteikumi par kuģu monitoringa sistēmu. Lai nodrošinātu visaptverošu kontroli, pienākums uzstādīt uz kuģa pilnībā funkcionējošu kuģu monitoringa ierīci, kas kuģu monitoringa sistēmai, kura ir daļa no minētajiem kontroles noteikumiem, ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un to identificēt, būtu jāpiemēro visiem trešo valstu zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos, tostarp tiem, kuri veic zvejas darbības, kas nav zvejas operācijas un kas Regulas (ES) 2017/2403 darbības jomā neietilpst.

(21)

Lai precizētu zvejas uzraudzības centru lomu, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi par šiem centriem būtu jāiekļauj atsevišķā pantā.

(22)

Lai nodrošinātu efektīvu zivsaimniecības kontroli un pārraudzību Savienībā, būtu jāprasa, lai zvejas uzraudzības centri būtu pienācīgi nodrošināti ar personālu un aprīkoti un lai tiem būtu vismaz automātiska brīdinājumu sistēma un/vai dežūras ārpus darba laika.

(23)

Būtu jāprecizē noteikumi par automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) izmantošanu Savienības zvejas kuģiem. Lai ņemtu vērā ārkārtas apstākļus, kas saistīti ar zvejas kuģa apkalpes drošību vai aizsardzību, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāparedz atkāpe no pienākuma nepārtrauktā darbībā uzturēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/59/EK (12) 6.a pantā minēto AIS.

(24)

Regula (EK) Nr. 1224/2009 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/812 (13), lai dažus tās noteikumus saskaņotu ar Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikto izkraušanas pienākumu. Lai nodrošinātu Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz izkraušanas pienākuma izpildes uzraudzību, konkrētus nozvejotājkuģus, pamatojoties uz riska novērtējumu, ir nepieciešams aprīkot ar attālā elektroniskā monitoringa (REM) sistēmām. Minētajās sistēmās būtu jāiekļauj videonovērošanas (CCTV) kameras. Videonovērošanas (CCTV) datus nevajadzētu straumēt tiešraidē. Lai aizsargātu tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, videomateriālu ierakstīšana, izmantojot CCTV, būtu jāatļauj tikai saistībā ar zvejas rīkiem un tām kuģu daļām, kurās notiek zvejas produktu pacelšana uz kuģa, rīkošanās ar tiem un uzglabāšana vai kurās notikt izmešana. Reģistrēšanas darbībai būtu jāaprobežojas ar situācijām, kad zvejas rīki tiek aktīvi izmantoti, piemēram, zvejas rīku ievietošana vai pacelšana, vai izcelšana no ūdens, un kad nozveju paceļ uz kuģa un ar to rīkojas apkalpe vai kad var notikt izmešana. Iespēja identificēt atsevišķas personas ierakstītajā videomateriālā būtu pēc iespējas jāierobežo, un vajadzības gadījumā dati būtu jāanonimizē. Lai nodrošinātu skaidrību un konsekvenci, būtu jāparedz noteikumi par kompetento iestāžu piekļuvi datiem no minētajām REM sistēmām. CCTV videomateriāli būtu jādara pieejami tikai Regulā (EK) Nr. 1224/2009 izklāstītajos kontroles un inspekcijas nolūkos minētajā regulā precizētajām iestādēm.

(25)

Lai atvieglotu REM sistēmu brīvprātīgu izmantošanu, būtu jāļauj dalībvalstīm minētajā nolūkā nodrošināt stimulus.

(26)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir nozvejas datu ticamībai un visaptverošai vākšanai.

(27)

Nozvejas reģistrācijas datus iesniedz papīra formātā, tādēļ netiek saņemta pilnīga un uzticama informācija un galu galā operatori dalībvalstīm un dalībvalstis Komisijai sniedz nepilnīgus ziņojumus par nozvejām, kā arī tiek kavēta informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Tādēļ uzskata, ka kuģu kapteiņiem dati par nozveju, jo īpaši zvejas žurnāli, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas, jāreģistrē digitalizētā veidā un jāiesniedz elektroniski.

(28)

Lai atvieglinātu daudzgadu plānu īstenošanas kontroli, bentisko krājumu nozvejas, uz kurām attiecas šādi plāni, būtu jāuzglabā atsevišķi, lai dažādie nozvejotie krājumi inspekcijas vajadzībām uz zvejas kuģa būtu viegli identificējami. Tomēr lielāka skaita daudzgadu plānu ieviešana ir palielinājusi gadījumus, kad noteiktos apstākļos kapteiņiem varētu būt grūti izpildīt šo pienākumu tādu iemeslu dēļ kā ierobežota uzglabāšanas vieta uz kuģa, daudzas uz kuģa paturētas sugas nelielos daudzumos, nozvejas, kas paturētas uz kuģa ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēs, dažādu krājumu skaits, kas nozvejots konkrētā zvejniecībā, vai arī bažu par apkalpes drošību dēļ. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai paredzēt atbrīvojumus no pienākuma nozveju uzglabāt atsevišķi.

(29)

Nozvejas ziņojumu sniegšanas pienākums neattiecās uz tādu kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, tāpēc nozvejas reģistrācijas dati par šiem kuģiem ir tikuši vākti, galvenokārt pamatojoties uz paraugu ņemšanas plāniem, un bija nepilnīgi un neuzticami. Tāpēc ir svarīgi prasību ziņot par nozvejām attiecināt uz visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no to izmēra. Tādā veidā arī tiks vienkāršoti noteikumi un uzlabota atbilstība un kontrole.

(30)

Lai uzlabotu kontroles efektivitāti, ir svarīgi, lai zvejas žurnālā sniegtā informācija būtu detalizētāka un lai tādējādi tādu nozvejotājkuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, tajā būtu iekļauti dati par nozveju katrā zvejas operācijā. Tādu nozvejotājkuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, elektroniskajam zvejas žurnālam un tajā iekļautās informācijas pārraidīšanai nevajadzētu radīt nesamērīgu slogu minēto kuģu kapteiņiem. Tādējādi tādu nozvejotājkuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, kapteiņiem zvejas žurnālā iekļautā informācija būtu jāiesniedz tikai pēc tam, kad ir pabeigta pēdējā zvejas operācija, un pirms sākas izkraušana.

(31)

Tādu Savienības nozvejotājkuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, vajadzētu būt iespējai aizpildīt un iesniegt elektronisko zvejas žurnālu, izmantojot vienkāršotus līdzekļus.

(32)

Lai atvieglinātu elektronisko zvejas žurnālu ieviešanu un izmantošanu visiem kuģiem, Komisijai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma būtu jāizstrādā tādu nozvejotājkuģu, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, nozvejas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas būtu pielāgota mazāku kuģu konkrētajiem apstākļiem.

(33)

Lai uzlabotu jutīgu sugu nozvejas kontroli, zvejas žurnālā būtu jāreģistrē papildu informācija par šādu sugu izmetumiem.

(34)

Noteikumi par pielaidi zvejas žurnālā reģistrētajos uz kuģa paturēto zivju daudzuma aprēķinos būtu jāgroza, lai risinātu problēmas saistībā ar to, kā precīzi aplēst uz kuģa esošo nozveju pa sugām gadījumos, kad nozvejas daudzumi ir nelieli, un attiecībā uz nešķirotiem izkrāvumiem no mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, rūpniecisko sugu zvejniecībām un tropisko tunzivju zvejniecībām, kurās izmanto riņķvadu. Tādi paši grozījumi būtu jāizdara arī noteikumos par pielaidi pārkraušanas deklarācijā. Attiecībā uz atkāpēm, kas piešķirtas nešķirotiem izkrāvumiem no mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, rūpniecisko sugu zvejniecībām un tropisko tunzivju zvejniecībām, kurās izmanto riņķvadu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras sniegt sīkāku informāciju par vienādiem nosacījumiem saistībā ar zvejas produktu izkraušanu un svēršanu sarakstā iekļautajās ostās, piemēram, par tādu akreditētu neatkarīgu trešo personu iesaistīšanu, kas var garantēt nozvejas ziņojumu sniegšanas precizitāti izkraušanas laikā, vai par prasībām paraugu ņemšanas un svēršanas operācijām. Minētajiem nosacījumiem būtu jānodrošina pienācīga kontrole pār šādām operācijām. Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jāpieņem to ostu saraksts, kuras atbilst minētajiem vienādajiem nosacījumiem. Tas pats varētu attiekties arī uz trešo valstu ostu, tostarp to ostu, kas apstiprinātas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju satvarā, iekļaušanu sarakstā ar noteikumu, ka tiek nodrošināta nepieciešamā kontrole, ko īsteno attiecīgās trešās valsts attiecīgās kompetentās iestādes, un sadarbība ar minētajām iestādēm.

(35)

Kad zvejas nozvejotājkuģis atstāj ostu, tam būtu nekavējoties jāiedarbina elektroniskais zvejas žurnāls, un attiecīgajam zvejas reisam būtu jāpiešķir unikāls zvejas reisa identifikācijas numurs. Lai varētu veikt pastiprinātu kontroli un uzlabotu datu validāciju dalībvalstīs un zvejas produktu izsekojamību piegādes ķēdē, atsauce uz minēto unikālo zvejas reisa identifikācijas numuru būtu jānorāda zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijās un izkraušanas deklarācijās.

(36)

Lai uzlabotu un vienkāršotu to, kā dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiek nosūtīta informācija par zvejas rīkiem un zvejas rīku pazaudēšanu, zvejas žurnālā būtu jāietver informācija par zvejas rīkiem un pazaudētiem zvejas rīkiem. Komisijai savā tīmekļa vietnē katru gadu būtu jāpublicē dalībvalstu sniegtās informācijas apkopojums par pazaudētiem zvejas rīkiem.

(37)

Regulā (ES) 2017/2403 ir izklāstīti noteikumi trešo valstu zvejas kuģiem, kas veic zvejas operācijas Savienības ūdeņos. Saskaņā ar minētās regulas 38. panta 1. punktu trešo valstu zvejas kuģiem, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ir jāievēro kontroles noteikumi, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas operācijas zvejas apgabalā, kurā tie darbojas. Lai izvairītos no atkārtošanās un nodrošinātu skaidrību, būtu jāsvītro daži Regulas (EK) Nr. 1224/2009 nosacījumi, kuros ir konkrēti izklāstīti noteikumi trešo valstu zvejas kuģiem.

(38)

Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu ļauj labāk kontrolēt to, kā tiek ievēroti noteikumi par nozvejas reģistrēšanu un zvejas darbībām. Lai uzlabotu nozvejas reģistrēšanas noteikumu ievērošanu, noteikumi par iepriekšējiem paziņojumiem būtu jāattiecina uz visiem kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, nevis tikai uz tiem zvejas kuģiem, kuri zvejo krājumos, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni. Neraugoties uz to, piekrastes dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai par konkrētu kategoriju kuģiem noteikt īsāku iepriekšēja paziņojuma iesniegšanas termiņu, ja vien tas nemazina šo dalībvalstu kompetento iestāžu spēju inspicēt kuģus pēc ierašanās.

(39)

Savienības zvejas kuģiem, kas izkrauj zvejas produktus trešās valstīs, būtu jāiesniedz iepriekšējs paziņojums to karoga dalībvalstīm. Savienības zvejas kuģiem, kas pārkrauj zvejas produktus citā kuģī trešo valstu ūdeņos vai atklātā jūrā, būtu jāsaņem atļauja no to karoga dalībvalstīm. Šādi iepriekšēji paziņojumi un atļaujas tiek prasītas, ņemot vērā karoga dalībvalstu pienākumu novērst, ka NNN zvejā iegūti zvejas produkti nonāk starptautiskajos tirgos.

(40)

Noteikumi par nozvejas datu un zvejas piepūles reģistrēšanu, ko veic dalībvalstis, būtu jāgroza, lai iekļautu datus, kurus satur svēršanas datu reģistri, pārņemšanas deklarācijas un transportēšanas dokumenti.

(41)

Noteikumi par agregēto nozvejas datu un zvejas piepūles datu iesniegšanu būtu jāvienkāršo, paredzot vienu datumu visu iesniegumu iesniegšanai.

(42)

Lai nodrošinātu, ka Komisijai tiek sniegti visprecīzākie nozvejas dati, dalībvalstīm būtu jālabo Komisijai iesniegtie agregētie dati, ja tās iepriekš ir iesniegušas aplēses, ja tās pēc datu validēšanas konstatē neatbilstības vai ja Komisija konstatē neatbilstības.

(43)

Būtu jāprecizē, ka nozvejas, kuras gūtas no kādas sugas, krājuma vai krājumu grupas, kam noteikta kvota, ieskaita vienīgi attiecīgajām dalībvalstīm piemērojamajās kvotās, ja tas tā ir noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu.

(44)

Noteikumi par to, kā Komisija publicē lēmumu noteikt zvejas liegumu, ja kvota ir pilnībā izmantota vai ja ir sasniegta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, būtu jāvienkāršo, lai šādus aizliegumus varētu publicēt laikus. Turklāt minētie noteikumi būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzētajiem noteikumiem par izkraušanas pienākumu.

(45)

Noteikumi par zvejas kapacitāti būtu jāatjaunina, lai atsauktos uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

(46)

Ja nozvejotājkuģi darbojas ar dzinēju, kura jauda pārsniedz zvejas licencē norādīto sertificēto dzinēja jaudu, kas reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā, nav iespējams nodrošināt atbilstību Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteiktajai maksimāli pieļaujamajai zvejas kapacitātei. Tāpēc būtu jāprecizē noteikumi par dzinēja jaudas verifikāciju. Turklāt ir svarīgi paredzēt iespēju efektīvi kontrolēt tādu konkrētu nozvejotājkuģu dzinēja jaudu, kuri rada augstu neatbilstības risku kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem par dzinēja jaudu vai kuri darbojas konkrētos apgabalos, piemēram, izmantojot ierīces, kas nepārtraukti monitorē dzinēja jaudu. Turklāt būtu jāvienkāršo noteikumi par nozvejotājkuģu tilpības verifikāciju, ko veic kapacitātes kontroles nolūkā.

(47)

Lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, katrai dalībvalstij būtu jāizveido un regulāri jāatjaunina gada vai daudzgadu valsts kontroles programma, kas aptver visus kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kontrole tiek veikta, pamatojoties uz neatbilstības riska analīzi.

(48)

Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz zivsaimniecības kontroli un inspekciju, katrai dalībvalstij reizi gadā savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē gada ziņojums, kurā ietverta Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētā minimālā informācija, piemēram, dati par kontrolei un inspekcijām pieejamajiem resursiem, veikto kontroli un inspekcijām, konstatētajiem un apstiprinātajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām. Katru gadu Komisijai būtu jāpublicē dalībvalstu paziņotās attiecīgās informācijas apkopojums.

(49)

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, ir lietderīgi grozīt termina “zvejai ierobežots apgabals” definīciju. Minētajai definīcijai būtu jāaptver konkrēti ģeogrāfiski noteikti jūras apgabali vienā vai vairākos jūras baseinos, tostarp aizsargājamās jūras teritorijās, kur uz laiku vai pastāvīgi tiek ierobežotas vai aizliegtas visas vai dažas zvejas darbības, lai uzlabotu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu vai jūras ekosistēmu aizsardzību saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, piemēram, tie apgabali, kas minēti Regulas (ES) 2019/1241 12., 17. un 21. pantā un II pielikumā, V līdz VIII pielikuma C daļā, XI pielikuma B daļā un XII pielikuma C un D daļā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2124 (14), un līdzīgi apgabali, kas paredzēti citos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos. Turklāt būtu jāuzlabo noteikumi par kontroli zvejai ierobežotos apgabalos, tostarp pieprasot, lai dalībvalstis savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē zvejai ierobežoto apgabalu sarakstu un attiecīgos ierobežojumus.

(50)

Darbības, kas ietver jūras bioloģisko resursu komerciālu izmantošanu, neizmantojot nozvejotājkuģi, ietilpst kopējās zivsaimniecības politikas darbības jomā. Šādas darbības būtu, piemēram, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vākšana, zemūdens zveja, zemledus zveja un zveja no krasta, tostarp bezlaivas zveja. Tāpēc, lai saskaņotu šādu darbību kontroli visā Savienībā, Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāievieš termina “zveja bez kuģa” definīcija un īpaši kontroles pasākumi šādām darbībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā minēto zvejniecību specifiku, tostarp reģionālās īpatnības.

(51)

No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, atpūtas zvejai Savienībā ir svarīga nozīme. Ņemot vērā atpūtas zvejas būtisko ietekmi uz konkrētiem zivju krājumiem, ir jānosaka īpaši noteikumi, kas ļautu dalībvalstīm efektīvi kontrolēt atpūtas zveju, tostarp noteikumu neievērošanas gadījumā paredzot atbilstīgu sankciju sistēmu. Lai dalībvalstīm un Komisijai sniegtu informāciju, kas vajadzīga jūras bioloģisko resursu efektīvai pārvaldībai un kontrolei, ir jāvāc ticami nozvejas dati par konkrētu atpūtas zveju. Šajā nolūkā dalībvalstij būtu jāievieš sistēma, lai efektīvi kontrolētu konkrētu atpūtas zveju, tostarp nekomerciālas darbības, ko fiziskas personas veic ar zvejas kuģiem, vai darbības, ko organizē komerciāli subjekti tūrisma vai sporta sacensību nozarē.

(52)

Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku jau ir noteikti vairāki īpaši saglabāšanas pasākumi, ko piemēro atpūtas zvejai, jo īpaši Padomes regulās, ar ko nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem vai zivju krājumu grupām. Īpašie saglabāšanas pasākumi, ko jau piemēro, ietver nozvejas limitus, individuālos limitus un zvejas aizliegumus konkrētos periodos, konkrētos apgabalos vai ar konkrētiem zvejas rīkiem. Lai saglabātu konkrētas sugas, nākotnē varētu būt nepieciešams izmantot citus pasākumus, kas nav jau piemērotie pasākumi. Lai panāktu atpūtas zvejai piemērojamo saglabāšanas pasākumu izpildi, ir jānosaka atbilstoši kontroles pasākumi.

(53)

Izņemot aizliegumu tirgot vai pārdot atpūtas zvejā gūtās nozvejas, kas būtu jāizpilda visām dalībvalstīm, noteikumi par atpūtas zvejas kontroli būtu jāpiemēro tikai piekrastes dalībvalstīm.

(54)

Lai dalībvalstis varētu veikt kontroli un inspekcijas visos zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības posmos no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp transportēšanā un ēdināšanā, būtu jāprecizē noteikumi par kontroli piegādes ķēdē.

(55)

Lai uzlabotu zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības kontroli, būtu jāprecizē un jāatjaunina noteikumi par šo produktu sadalīšanu partijās un par partiju apvienošanu un sadalīšanu.

(56)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (15)18. pantā noteiktajām izsekojamības prasībām Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 931/2011 (16) paredzēti daži izsekojamības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas konkrēto nozari, proti, tā paredz, ka operatoriem jāglabā noteikts informācijas kopums, kurš pēc pieprasījuma jādara pieejams kompetentajām iestādēm un jānosūta operatoram, kuram zvejas vai akvakultūras produkts tiek piegādāts. Izsekojamība ir svarīga ne tikai pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai, bet arī lai varētu veikt kontroli, garantētu patērētāju interešu aizsardzību, apkarotu NNN zveju un palīdzētu nodrošināt godīgu konkurenci.

(57)

Tāpēc ir lietderīgi pamatoties uz spēkā esošajiem noteikumiem par izsekojamību, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantā un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 931/2011. Operatoriem būtu jāglabā noteikts informācijas kopums par zvejas un akvakultūras produktiem, kurš pēc pieprasījuma jādara pieejams kompetentajām iestādēm un jānosūta operatoram, kam piegādā zvejas un akvakultūras produktu. Attiecībā uz neimportētiem zvejas produktiem izsekojamības informācijā būtu jāiekļauj unikālais(-ie) zvejas reisa identifikācijas numurs(-i), lai konkrētu zvejas produktu partiju varētu sasaistīt ar konkrētu izkraušanu, ko viens vai vairāki Savienības zvejas kuģi veic tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Zvejojot bez kuģa, informācijā būtu jāiekļauj unikālais(-ie) zvejas dienas identifikācijas numurs(-i).

(58)

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 931/2011 izsekojamības informācijai, kas vajadzīga zvejas un akvakultūras produktu kontrolei, vajadzētu būt pieejamai no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecības posmam. Tas jo īpaši ļaus nodrošināt, ka patērētājam sniegtā informācija par zvejas vai akvakultūras produktu sugām un izcelsmi ir precīza.

(59)

No trešām valstīm importētiem zvejas un akvakultūras produktiem būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi kā Savienības izcelsmes zvejas un akvakultūras produktiem. Attiecībā uz importētiem produktiem obligātajā izsekojamības informācijā būtu jāiekļauj atsauce uz nozvejas sertifikāta(-u) numuru(-iem), kas iesniegts(-i) saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (17).

(60)

Lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamības informācijas efektīvu un savlaicīgu nosūtīšanu, operatoriem informācija par produktiem, kuri iekļauti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (18) izveidotās kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, būtu jādara pieejama digitālā veidā piegādes ķēdē un kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

(61)

Lai nodrošinātu efektīvu izsekojamību zvejas un akvakultūras produktiem, kuri iekļauti kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605, Komisijai būtu jāveic pētījums, kas ietver pieejamo risinājumu vai metožu analīzi, lai nodrošinātu šādu produktu efektīvu izsekojamību. Pamatojoties uz minēto pētījumu, Komisijai ar deleģētajiem aktiem būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par izsekojamības prasībām attiecībā uz šādu zvejas un akvakultūras produktu partijām.

(62)

Attiecībā uz zvejas produktiem, ko no zvejas kuģiem tieši pārdod galapatērētājiem, noteikumi, kas attiecas uz izsekojamību, reģistrētiem pircējiem un pārdošanas zīmēm, nebūtu jāpiemēro daudzumiem, kas ir mazāki par noteiktām robežvērtībām. Minētās robežvērtības būtu jāsaskaņo, un tām vajadzētu būt pietiekami zemām, lai līdz minimumam samazinātu tādu zvejas produktu laišanu tirgū, kurus nevar izsekot un tādējādi kontrolēt un kuri varētu veicināt nelikumīgu tirdzniecību.

(63)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir nozvejas datu ticamībai un visaptverošai vākšanai. Jo īpaši nozvejas reģistrēšana izkraušanas laikā būtu jāveic pēc iespējas uzticamākā veidā. Minētajā nolūkā nepieciešams pastiprināt procedūras attiecībā uz zvejas produktu svēršanu izkraušanas laikā, neradot nesamērīgu slogu operatoriem.

(64)

Svēršana būtu jāveic, izmantojot kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, un tas būtu jādara operatoriem, ko dalībvalstis reģistrējušas šā uzdevuma veikšanai. Lai nodrošinātu precīzu ziņošanu par nozveju, izkraušanas laikā visi produkti parasti būtu jānosver pa sugām. Turklāt svēršanas dati būtu jāglabā trīs gadus.

(65)

Paraugu svēršana, svēršana uz kuģa vai svēršana pēc transportēšanas būtu jāatļauj tikai saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi paraugu ņemšanas plānus, kontroles plānus un kopīgās kontroles programmas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut zvejas produktu svēršanu saskaņā ar minētajiem paraugu ņemšanas plāniem, kontroles plāniem vai kopīgajām kontroles programmām.

(66)

Lai uzlabotu kontroli un nodrošinātu nozvejas reģistrācijas datu ātru validēšanu un ātru informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, visiem operatoriem dati būtu jāreģistrē digitālā veidā un minētie dati elektroniski būtu jāiesniedz dalībvalstīm. Minētais jo īpaši attiecas uz izkraušanas deklarācijām, pārdošanas zīmēm un pārņemšanas deklarācijām.

(67)

Tā kā ir pieejami piemēroti tehnoloģiski rīki, prasība reģistrēt datus digitālā veidā un tos elektroniski iesniegt dalībvalstīm būtu jāattiecina uz visiem reģistrētajiem zvejas produktu pircējiem.

(68)

Transportēšanas dokumentu nosūtīšana attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāvienkāršo un jāveic pirms sākas transportēšana, lai kompetentās iestādes varētu veikt kontroli un inspekcijas.

(69)

Lai varētu veikt pastiprinātu kontroli un uzlabotu datu validēšanu dalībvalstīs un zvejas produktu izsekojamību piegādes ķēdē, izkraušanas deklarācijās, pārdošanas zīmēs, pārņemšanas deklarācijās un transportēšanas dokumentos būtu jāietver atsauce uz unikālo zvejas reisa identifikācijas numuru. Zvejojot bez kuģa, pārdošanas zīmēs, pārņemšanas deklarācijās un transportēšanas dokumentos būtu jāiekļauj unikālais(-ie) zvejas dienas identifikācijas numurs(-i), un citos noteikumos būtu jāizdara vairāki pielāgojumi, lai risinātu jautājumu par zvejas bez kuģa iekļaušanu.

(70)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi par ražotāju organizāciju uzraudzību un cenu noteikšanas un intervences pasākumu uzraudzību vairs nav aktuāli un būtu jāsvītro, jo tagad šāda uzraudzība paredzēta Regulā (ES) Nr. 1379/2013.

(71)

Inspekcijas, kurās iesaistīti gan karoga dalībvalsts, gan piekrastes dalībvalsts ierēdņi, veicinātu sadarbību un informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu. Tāpēc piekrastes dalībvalstij vajadzētu būt iespējai uzaicināt karoga dalībvalsts ierēdņus piedalīties minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģu inspekcijās, ja minētie kuģi darbojas piekrastes valsts ūdeņos vai izkrauj tās ostās vai izkraušanas vietās.

(72)

Lai nodrošinātu, ka operatori ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jānosaka, kā ierēdņiem jārīkojas gadījumā, ja minētie noteikumi tiek pārkāpti. Tam būtu jāietver noteikumi par to, kā rīkoties ar konstatētajiem pārkāpumiem, ja ierēdņiem, pamatojoties uz inspekcijām vai jebkādiem attiecīgiem datiem vai informāciju, ir pamats uzskatīt, ka varētu būt noticis kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpums, pirms tiesas vai kompetentās iestādes lēmuma, kas apstiprina, vai šāds pārkāpums ir izdarīts.

(73)

Lai uzlabotu riska novērtēšanu, ko valsts iestādes veic, plānojot kontroles pasākumus, un inspekciju efektivitāti, būtu jāpastiprina prasības, kas attiecas uz pārkāpumu valsts reģistru.

(74)

Sankcijas un citi pasākumi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un (EK) Nr. 1005/2008, dalībvalstīm būtu jāpiemēro tā, lai pilnībā tiktu ievērotas pamattiesības, tostarp personas tiesības netikt divreiz tiesātai vai sodītai krimināllietā par to pašu nodarījumu.

(75)

Lai uzlabotu zivsaimniecības kontroli un noteikumu izpildi Savienības ūdeņos un ārpus tiem, būtu jāpastiprina noteikumi un procedūras attiecīgās informācijas paziņošanai par veiktajiem pasākumiem un sankcijām, ko dalībvalstis piemēro citu dalībvalstu vai trešo valstu valstspiederīgajiem vai zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, tostarp attiecībā uz punktu noteikšanu par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu smagu pārkāpumu.

(76)

Lai dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konsekventu piemērošanu attiecībā uz tiesisko un administratīvo režīmu tiem, kas izdarījuši kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumus, būtu jāprecizē un jānostiprina noteikumi par tādas rīcības noteikšanu, kas uzskatāma par minēto noteikumu smagu pārkāpumu.

(77)

Lai efektīvi atturētu no viskaitīgākās rīcības, saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām nepieciešams izveidot pilnīgu to pārkāpumu sarakstu, kas jebkādos apstākļos uzskatāmi par smagiem. Turklāt ir arī citi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumi, kas būtu jāuzskata par smagiem pārkāpumiem, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Lai nodrošinātu efektīvu un samērīgu izpildi un saskaņotu pieeju visā Savienībā, ir jāizveido izsmeļošs to kritēriju saraksts, kas kompetentajām valsts iestādēm jāizmanto, nosakot šādu pārkāpumu smagumu.

(78)

Par smagiem pārkāpumiem būtu jāpiemēro iedarbīgi, samērīgi un atturoši administratīvi sodi vai kriminālsodi.

(79)

Ja ir skaidras norādes, ka to kritēriju saturs, ar ko nosaka, ka pārkāpums ir smags, nav pietiekams, lai nodrošinātu efektīvu un samērīgu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildi dalībvalstīs un starp tām, Komisijai vajadzētu būt iespējai minētos kritērijus pielāgot, izmantojot deleģētos aktus. Īstenojot tai piešķirtās pilnvaras grozīt minētos kritērijus, Komisijai jo īpaši būtu jāņem vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 37. pantā minētās atbilstības ekspertu grupas ieteikums vai konstatējumi ziņojumā, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 118. panta 2. punktu. Nevienā šādā grozījumā nevajadzētu pievienot jaunus kritērijus, un tie būtu jāatceļ tikai izņēmuma gadījumos, kad ir skaidras norādes, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu un samērīgu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildi dalībvalstīs un starp tām.

(80)

Attiecībā uz smagiem pārkāpumiem dalībvalstīm būtu jāparedz administratīvi finansiāli sodi, neskarot citas atbilstīgas sankcijas un papildu pasākumus, un būtu jānosaka šādu administratīvo finansiālo sodu minimālie līmeņi. Alternatīvi būtu jāļauj dalībvalstīm paredzēt administratīvo finansiālo sodu standarta likmes, un šādām standarta likmēm būtu jānosaka atbilstoši līmeņi. Minētajiem minimālajiem līmeņiem un standarta likmēm nebūtu jāskar kompetento iestāžu rīcības brīvība atsevišķos gadījumos atkāpties no minētajiem minimālajiem līmeņiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai ņemtu vērā konkrētos lietas individuālos, finansiālos un citus atbildību mīkstinošos apstākļus, piemēram, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, likumpārkāpēja vecumu vai likumpārkāpēja samazinātām spējām. Būtu arī jāļauj dalībvalstīm alternatīvi paredzēt iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, vienlaikus nodrošinot, ka minētajām sankcijām ir līdzvērtīga ietekme kā administratīvajiem finansiālajiem sodiem. Tam nebūtu jāskar tiesu rīcības brīvība noteikt kriminālsodus atsevišķos gadījumos saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ņemt vērā konkrētos lietas individuālos, finansiālos un citus atbildību mīkstinošos apstākļus.

(81)

Lai palielinātu atbilstības līmeni un samazinātu smagu pārkāpumu iespējamību, dalībvalstīm būtu jāpiemēro punktu sistēma un jāpiešķir punkti attiecīgajiem zvejas licenču turētājiem un nozvejotājkuģu kapteiņiem apstiprinātu smagu pārkāpumu gadījumā. Punktus nevajadzētu piešķirt par pārkāpumiem, kuros iesaistīti kuģi, kuriem nav valstspiederības, pārkāpumiem, kas saistīti ar zvejas vai akvakultūras produktu pieejamību tirgū un ar NNN zveju tieši saistītas uzņēmējdarbības veikšanu, un pārkāpumiem saistībā ar atpūtas zvejas darbībām. Punktus nevajadzētu piešķirt arī par pārkāpumu, kas saistīts ar to, ka nav izpildīts pienākums precīzi reģistrēt, uzglabāt un paziņot datus par zvejas darbībām, ja attiecīgais pārkāpums neattiecas uz zvejas licences turētāju vai kapteini.

(82)

Lai nodrošinātu punktu sistēmas nepārtrauktu atturošo ietekmi uz zvejas licences turētājiem, piešķirtie punkti būtu jānodod jaunajam zvejas licences turētājam, ja kuģis vai zvejas licence tiek pārdota, nodota vai kā citādi mainītas īpašuma tiesības pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, tostarp operatoram citā dalībvalstī.

(83)

Lai kapteiņiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, būtu jāsaskaņo kapteiņiem piešķirto punktu sistēma, un tā būtu jāsaskaņo ar punktu sistēmu licenču turētājiem. Tādējādi karoga dalībvalstīm būtu jāpiešķir punkti to nozvejotājkuģu kapteiņiem, kuri kuģo ar to karogu, ja tie ir izdarījuši smagu pārkāpumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Turklāt dalībvalsts, kuras valstspiederīgais ir kapteinis, būtu jāinformē, un tai būtu jāreģistrē šim kapteinim piešķirtie punkti, ja šos punktus ir piešķīrusi cita dalībvalsts.

(84)

Lai labāk panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un noteikumu ievērošanu Savienībā un ārpus tās, kapteiņiem, kuriem punktu piešķiršana ir izraisījusi zvejas kuģa vadīšanas tiesību apturēšanu vai anulēšanu, būtu jāliedz pastāvīgi vai uz apturēšanas laiku darboties kā Savienības zvejas kuģa kapteinim. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsadarbojas.

(85)

Tādu aizliegtu zvejas rīku vai metožu izmantošana, kas minēti Regulas (ES) 2019/1241 7. pantā vai jebkuros citos līdzvērtīgos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, kuri ietver līdzīgus vispārējus aizliegumus izmantot konkrētus zvejas rīkus vai metodes, arī būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu.

(86)

Lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem par zvejas kapacitāti, konkrētas darbības, kas ietver manipulācijas ar kuģu dzinējiem, lai palielinātu to jaudu vai izmantotu manipulētu dzinēju, būtu jāuzskata par smagiem pārkāpumiem saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1224/2009 izklāstītajiem nosacījumiem.

(87)

Lai stiprinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem un uzlabotu datu vākšanu, pamatojoties uz konkrētiem nosacījumiem, smagi pārkāpumi, kas izpaužas kā Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzēto noteikumu par atļautajām pielaidēm attiecībā uz zvejas žurnāliem un pārkraušanas deklarācijām pārkāpumi, būtu jānošķir no citiem smagiem pārkāpumiem, kas izpaužas kā neizpildīts pienākums precīzi reģistrēt, glabāt un paziņot datus par zvejas darbībām. Jo īpaši tas, ka nav reģistrēta un paziņota tādu sugu nozveja, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu pēdējā minētajā kategorijā atkarībā no pārkāpuma smaguma, kas jānosaka dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā katra gadījuma apstākļus, piemēram, attiecīgā gadījumā attiecīgo zvejniecību specifiku. Šajā nolūkā īpaša uzmanība būtu jāpievērš rīcības veidam un apjomam, tostarp kopējai nozvejai, nereģistrētās nozvejas daudzumam, veidam un proporcijai, tostarp ņemot vērā piemērojamo atļauto pielaidi, un jebkādām norādēm par nodomu apiet noteikumus par zvejas žurnālu vai pārkraušanas deklarāciju aizpildīšanu.

(88)

Ir lietderīgi precizēt, kuras dalībvalstu valstspiederīgo un Savienības zvejas kuģu darbības, kas saistītas ar iesaistīšanos NNN zvejā vai tās atbalstīšanu, būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu. Papildus rīcībai, kas ir zvejas darbību noteikumu smags pārkāpums, par smagu pārkāpumu būtu jāuzskata arī tādas uzņēmējdarbības veikšana, kas tieši saistīta ar NNN zveju, tostarp NNN zvejā iegūtu zvejas produktu imports vai tirdzniecība, piemēram, šādu produktu iegāde, kas veikta bez visiem juridiski prasītajiem dokumentiem.

(89)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 4. pantā ir noteikts, ka nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu. Turklāt visas dalībvalstis ir pievienojušās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijai Nr. 29 par piespiedu darbu, kurā noteikts, ka piespiedu vai obligātā darba nelikumīga izdarīšana ir sodāma kā kriminālpārkāpums un par to ir jāpiemēro tiesību aktos paredzētas sankcijas, kas ir patiešām atbilstošas un tiek stingri izpildītas. Turklāt zvejas darbību veikšana, izmantojot piespiedu darbu, ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, jo īpaši tam, ka zvejas darbības ir jāpārvalda tā, lai tās atbilstu mērķiem nodrošināt ieguvumus sociālajā un nodarbinātības jomā un veicinātu pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kuri ir atkarīgi no zvejas darbībām. Piespiedu darba izmantošana arī apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā tirgotajiem zvejas un akvakultūras produktiem. Tāpēc zvejas darbību veikšana, izmantojot piespiedu darbu, būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu, neskarot kriminālsodus par piespiedu darbu saskaņā ar dalībvalstu saistībām, kas noteiktas SDO Konvencijā Nr. 29 par piespiedu darbu.

(90)

Valstu struktūrām, kas atbild par zivsaimniecības kontroles darbībām, kā arī visām attiecīgajām tiesu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei pārkāpumu valsts reģistram. Pilnīgi pārredzama valsts reģistros iekļautās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm uzlabos arī efektivitāti un nodrošinās vienlīdzīgus kontroles darbību apstākļus.

(91)

Saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem dalībvalsts veikta pārzveja var izraisīt minētajā starptautiskajā nolīgumā paredzētās Savienības kvotas samazinājumu. Šāda samazinājuma gadījumā Padomei, iedalot minētā krājuma vai krājumu grupas zvejas iespējas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu attiecībā uz gadu, par kuru veic minēto samazinājumu, un vajadzības gadījumā nākamajam gadam, dalībvalstu kvotas būtu jāpielāgo tā, lai dalībvalstis, kuras nav veikušas pārzveju, neciestu no Savienības kvotas samazināšanas.

(92)

Validēšana ir svarīgs pasākums, lai nodrošinātu, ka dati, ko dalībvalstis ievākušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ir ticami un pilnīgi. Būtu jāprecizē validējamo datu kopums un dalībvalstu pienākumi neatbilstības gadījumā.

(93)

Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, Komisijai ir jābūt pieejamiem dažādiem dalībvalstu ievāktajiem datiem. Būtu jāprecizē, kādiem datiem vajadzētu būt pieejamiem Komisijai un kādi uzdevumi Komisijai jāveic, izmantojot šos datus.

(94)

Dalībvalstu ievāktie dati ir ļoti noderīgi arī zinātniskiem mērķiem. Būtu jāprecizē, ka neatkarīgām zinātniskām struktūrām, kas ir atzītas dalībvalstu, Savienības vai starptautiskā līmenī, var piešķirt piekļuvi datiem, kas ievākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, jo īpaši kuģa pozīcijas datiem un zvejas darbību datiem. Pirms šādu datu nosūtīšanas dalībvalstīm būtu jāapsver, vai zinātniskos pētījumus var veikt, pamatojoties uz pseidonimizētiem vai anonimizētiem datiem, un, ja tā, minētajām zinātniskajām struktūrām jāsniedz dati, kuru identificēšana tādējādi nav iespējama. Dalībvalstu savāktie zvejas darbību dati ir noderīgi arī statistikas sagatavošanai, jo īpaši Eiropas Savienības Statistikas birojam Eurostat, kam vajadzētu būt iespējai šos datus izmantot, lai sagatavotu statistiku par zivsaimniecību.

(95)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām Komisijas pasūtītais novērtējums būtu jāveic ik pēc pieciem gadiem. Ņemot vērā to, ka virkne zivsaimniecības un vides problēmu ir cieši saistītas, Komisija saistībā ar nākamo periodisko Eiropas Vides aģentūras (EVA) izvērtējumu apsvērs, kā uzlabot sadarbību un attiecīgu datu apmaiņu starp Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (“Aģentūra”) un EVA un kādā formātā šādu ciešāku sadarbību varētu formalizēt, tostarp vajadzības gadījumā iesniedzot attiecīgu leģislatīvā akta priekšlikumus vai citus attiecīgus pasākumus šajā nolūkā.

(96)

Tā kā datu apmaiņa starp dalībvalstīm ir ļoti svarīga, lai izpildītu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētos kontroles un noteikumu izpildes pienākumus, būtu jāprecizē šādas apmaiņas noteikumi.

(97)

Lai Komisija varētu validēt dalībvalstu sniegtos nozvejas datus un pildīt savus pienākumus saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem, dalībvalstīm, izmantojot tiešu elektronisku apmaiņu, būtu jādara Komisijai pieejami dati par to zvejas kuģu darbību, kuri kuģo ar to karogu.

(98)

Dalībvalstu ievākto datu kopums, kam vajadzētu būt pieejamam Komisijai, piemēram, zvejas darbību dati, kontroles dati un dati par pārkāpumiem varētu ietvert personas datus. Tā kā pēc unikālā zvejas reisa identifikācijas numura, zvejas kuģa vārda vai zvejojot bez kuģa – unikālā zvejas dienas identifikācijas numura varētu identificēt fiziskas personas, piemēram, zvejas kuģa īpašnieku vai kapteini, informācija, kas satur šādus datus, noteiktos apstākļos var būt personas dati.

(99)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (19) un (ES) 2018/1725 (20) un attiecībā uz noteiktām personas datu apstrādes darbībām – valsts noteikumi, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (21), tiek piemērotas, kad personas dati tiek apstrādāti saistībā ar Regulām (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (22), un būtu jānodrošina, ka vienmēr un visos līmeņos tiek ievēroti pienākumi saistībā ar personas datu aizsardzību.

(100)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 savāktajā informācijā ietverto personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu un mērķu efektīvu īstenošanu un atbilstību tiem. Jo īpaši, lai uzraudzītu zvejas iespējas, tostarp kvotu apguvi, nodrošinātu atbilstību citiem pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, uzraudzītu zvejas darbības vai veiktu novērtējumu, kas ļauj veikt uz risku balstītas kontroles, dalībvalstīm validācijas un kontrolpārbaužu veikšanas nolūkā ir jāapstrādā kuģu pozīcijas dati, zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas, pārdošanas zīmes un citi zvejas darbību dati. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka operatoru iesniegtie dati ir pilnīgi un precīzi un ka operatori ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Lai varētu kontrolēt un izvērtēt kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu piemērošanu, izmantojot verifikācijas, inspekcijas vai revīzijas, un pārraudzīt dalībvalstu kontroles darbības, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai vajadzētu būt piekļuvei un iespējai apstrādāt ne tikai zvejas darbību datus, bet arī inspekcijas un kontroles novērotāju ziņojumos iekļautos datus un datus, kas attiecas uz pārkāpumiem. Turklāt saistībā ar starptautisko nolīgumu un saglabāšanas pasākumu sagatavošanu un īstenošanas uzraudzību Komisijai būtu jāspēj apstrādāt datus par Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām ārpus Savienības ūdeņiem; šie dati ietver arī kuģa identifikācijas numuru un kuģa īpašnieka un kapteiņa vārdus. Zvejas darbību datu apstrāde varētu būt nepieciešama arī, lai pierādītu, aizstāvētu vai noteiktu atsevišķu zvejas kuģu, dalībvalstu vai Savienības zvejas tiesības.

(101)

Dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai nebūtu jāuzglabā personas dati ilgāk, nekā tas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuriem personas dati ir jāapstrādā. Šajā nolūkā būtu jānosaka maksimālie glabāšanas termiņi personas datiem, ko apstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

(102)

Lai varētu veikt Regulā (EK) Nr. 1224/2009 noteiktos uzdevumus, Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saglabāt personas datus, kas ietverti saskaņā ar minēto regulu apkopotajā informācijā, laikposmā līdz pieciem gadiem pēc attiecīgo datu iegūšanas, ja tas ir vajadzīgs konkrētiem nolūkiem. Dalībvalstis validē iepriekšējos gados savāktos datus, lai tos pārbaudītu un labotu nolūkā nodrošināt pilnīgus un precīzus datus. Dalībvalstis arī novērtē datus par iepriekšējiem gadiem, lai veiktu riska pārvaldību. Komisijai ir jāuzrauga un jāizvērtē, kā dalībvalstis īsteno kopējo zivsaimniecības politiku, un šajā nolūkā tai jāpārbauda dati, kas savākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 par vairākiem iepriekšējiem gadiem, piemēram, veicot revīzijas un verifikācijas.

(103)

Tomēr, ja tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar pārkāpumiem, inspekcijām, verifikācijām, sūdzībām vai revīzijām vai notiek tiesas vai administratīvie procesi, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējai saglabāt konkrētus datus līdz attiecīgā administratīvā procesa vai tiesvedības beigām vai līdz sankciju piemērošanai nepieciešamajam laikam, ņemot vērā vajadzību minētos datus izmantot visā šādu procesu norises periodā, un lai piemērotu sankcijas, piemēram, punktu sistēmu.

(104)

Turklāt, lai varētu sniegt pierādījumus par Savienības kuģu zvejas darbībām, piemēram, ja tas nepieciešams, lai pierādītu, ka tiek pildītas Savienības un dalībvalstu saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, vai lai pamatotu prasības, kuras izriet no vēsturiskām vai citām zvejas tiesībām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai glabāt zvejas darbību datus laikposmā līdz desmit gadiem.

(105)

Daži dati, kas attiecas uz iepriekšējām zvejas darbībām, ir vajadzīgi, lai veiktu politikas izvērtējumus un ietekmes novērtējumus, kā arī zinātniskos pētījumus un zinātniskos ieteikumus, kas ir zvejas darbību pārvaldības un jūras bioloģisko resursu saglabāšanas pamatā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Jūras bioloģisko resursu attīstības tendencēm un modeļiem parasti ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva un datu analīze vairāku gadu desmitu garumā. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai konkrētus personas datus saglabāt laikposmā līdz 25 gadiem, lai ilgākā laikposmā varētu analizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem un vidi.

(106)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu pārziņiem ir jāīsteno atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kas nodrošina integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma. Datu aizsardzības principi būtu jāievēro, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par REM sistēmu, tostarp CCTV sistēmu, prasībām, tehniskajām specifikācijām, uzstādīšanu un darbību. Jo īpaši minētās sistēmas būtu jāizstrādā un jāīsteno tā, lai pēc iespējas izslēgtu fizisku personu attēlus un identifikāciju ierakstītos videomateriālos, kas iegūti no attālām elektroniskām sistēmām, un būtu jānodrošina aizsardzības pasākumi, ja izņēmuma gadījumā šāda identifikācija tiek atklāta.

(107)

Būtu jāprecizē dalībvalstu un Komisijas pienākumi attiecībā uz informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums un komercnoslēpums un ko vāc, saņem un nosūta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Šāda informācija būtu jānosūta tikai tām personām, kas nav dalībvalstu, Komisijas vai tās izraudzītu struktūru darbinieki, kuru amata pienākumu izpildei ir vajadzīga šāda piekļuve, un tikai ar tās dalībvalsts vai iestādes piekrišanu, kas sniegusi informāciju. Ja šāda piekrišana netiek dota, būtu jānorāda atteikuma iemesli.

(108)

Ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus.

(109)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ir jāsaskaņo ar LESD 290. un 291. pantu.

(110)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildinātu ar īpašiem noteikumiem, kas reglamentē kontroli, attiecībā uz:

Būtu arī jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu kritēriju sarakstu, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 IV pielikumā.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (23). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(111)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz:

Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (24).

(112)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā daži noteikumi, ar kuriem lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir piešķirtas tikai Padomei, ir jāpielāgo, lai saskaņotu tos ar jaunajām procedūrām, kas piemērojamas kopējai zivsaimniecības politikai. Tādēļ būtu jāpārstrādā šādi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi par šādiem elementiem: par to, ka ikvienā daudzgadu plānā nosaka maksimālo nozvejas apjomu, pēc kura pārsniegšanas jāizmanto apstiprināta osta vai izkraušanas vieta, un datu nosūtīšanas biežumu; un par kontroles novērotāju sistēmas izveidi.

(113)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1224/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(114)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 darbības jomu, Regulas (ES) 2019/473 mērķi būtu jāpaplašina. Aģentūras pamatuzdevumam būtu jāaptver kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu piemērošanas saskaņošana. Tajā būtu jāietver pētniecība un izstrāde kontroles un inspekcijas metožu jomā, tostarp izmēģinājuma projektu izstrāde sadarbībā ar dalībvalstīm, un palīdzības sniegšana Komisijai konkrētās jomās.

(115)

Būtu jānodrošina, ka aģentūra, veicot datu apstrādi un apmaiņu, ievēro Regulā (ES) 2018/1725 paredzētos pienākumus attiecībā uz personas datu aizsardzību.

(116)

Aģentūras valdei vajadzētu būt iespējai uzaicināt savās sanāksmēs piedalīties attiecīgo Savienības iestāžu pārstāvjus.

(117)

Būtu jāgroza Regulas (ES) 2019/473 noteikumi par aģentūras valdes sastāvu, lai nodrošinātu viena Eiropas Parlamenta pārstāvja iekļaušanu saskaņā ar vienoto pieeju, kas pievienota pielikumā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām. Šādai iekļaušanai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta nozīme budžeta izpildes apstiprināšanā attiecībā uz aģentūras budžeta īstenošanu. Visi valdes locekļi būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgo pieredzi un zināšanām zivsaimniecības kontroles un inspekcijas jomā, un viņiem nevajadzētu būt nekādam tiešam vai netiešam interešu konfliktam, ko varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē viņu neatkarību. Tikai dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem vajadzētu būt balsstiesībām.

(118)

Aģentūrai būtu jāveicina integrētās Savienības jūrniecības politikas īstenošana. Šajā nolūkā aģentūrai vajadzētu būt iespējai slēgt administratīvus nolīgumus ar citām Savienības struktūrām, kuras arī ir iesaistītas minētās politikas īstenošanā.

(119)

Būtu jāprecizē, ka vienotā programmdokumenta projekts, ko sagatavo aģentūras izpilddirektors, ir jāiesniedz valdei.

(120)

Lai nodrošinātu konsekventu plānošanu un Regulu (ES) 2019/473 saskaņotu ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/715 (25), aģentūrai būtu jāizstrādā vienots programmdokuments, kurā ietverts gada un daudzgadu plānojums.

(121)

Būtu jāprecizē, ka būtu jāļauj aģentūrai saņemt finansējumu arī deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā, neskarot citus ienākumu veidus.

(122)

Būtu jāprecizē noteikumi par aģentūras periodisko izvērtēšanu, ko veic Komisija, un tie būtu jāsaskaņo ar vienoto pieeju, kas pievienota Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām. Dalībvalstīm un aģentūrai būtu jāsniedz Komisijai informācija, kas vajadzīga minētā izvērtējuma sagatavošanai. Lai veiktu minēto izvērtējumu, Komisijai būtu arī jālūdz visas attiecīgās ieinteresētās personas sniegt savu ieguldījumu. Nosakot izvērtēšanas darba uzdevumu, Komisijai būtu jāapspriežas ar aģentūras valdi.

(123)

Tāpēc Regula (ES) 2019/473 būtu attiecīgi jāgroza.

(124)

Lai nodrošinātu kontroles noteikumu saskaņotību, būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (26) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (27). Konkrētāk, būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 1967/2006 noteikumi par atpūtas zvejas kontroli, pārkrāvumu citā kuģī reģistrēšanu un ziņošanu par tiem un nozvejas reģistrēšanu un Regulas (ES) 2016/1139 noteikumi par zvejas žurnāliem, un to vietā būtu jāpiemēro attiecīgie Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi. Turklāt būtu jāgroza Regulas (ES) 2016/1139 noteikumi par pielaidi zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs.

(125)

Regulas (EK) Nr. 1005/2008 III nodaļā noteiktā nozvejas sertifikācijas sistēma ir papīra formā, un tāpēc tā nav efektīva un neatbilst zvejas produktu digitālajai izsekojamības sistēmai. Saskaņā ar starptautiskajām saistībām un sistēmas efektīvas īstenošanas nolūkā Regula (EK) Nr. 1005/2008 būtu jāgroza, lai izveidotu datubāzi nozvejas sertifikātu (CATCH) un saistīto dokumentu pārvaldības vajadzībām, kas balstīta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625 (28) minēto TRACES un nodrošina iespēju veikt uz riska analīzi balstītu kontroli, samazina krāpnieciska importa iespējas un atvieglo dalībvalstu administratīvo slogu.

(126)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 īstenošanā, jo īpaši lai nodrošinātu tādas informācijas un dokumentu integrētu pārvaldību, apstrādi, uzglabāšanu un apmaiņu, kuri attiecas uz pārbaudēm, verifikācijām, kontroli un citām attiecīgām oficiālām darbībām, kas saistītas ar zvejas produktu importu un eksportu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādas sistēmas CATCH izstrādi un darbību, kas balstīta uz TRACES.

(127)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu Regulu (EK) Nr. 1005/2008, paredzot nosacījumus jebkādiem atbrīvojumiem no CATCH piemērošanas.

(128)

Lai uzlabotu Savienības tirgum paredzēto zvejas produktu izsekojamību, saskaņā ar nozvejas sertifikācijas sistēmu būtu jāievieš īpašas prasības attiecībā uz dalītiem sūtījumiem. Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu Regulu (EK) Nr. 1005/2008, izstrādājot dokumenta veidni nolūkā saskaņot šādu prasību kontroli.

(129)

Lai pastiprinātu pasākumus pret NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgām trešām valstīm, Savienības operatoriem būtu jāaizliedz turēt zvejas kuģus, kas kuģo ar šādu trešo valstu karogu, īpašumā –, tostarp kā faktiskajam īpašniekam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (29) 3. panta 6. punktā –, veikt ar tiem darbības vai pārvaldīt tos. Turklāt zvejas kuģiem, kuri kuģo ar šādu trešo valstu karogu, būtu jāaizliedz piekļūt ostas pakalpojumiem un veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī Savienības ostās.

(130)

Lai nodrošinātu zvejas kontroli reglamentējošo Savienības tiesību instrumentu saskaņotību, Regulas (EK) Nr. 1005/2008 noteikumi par smagiem pārkāpumiem, tūlītējiem noteikumu izpildes pasākumiem, sankcijām papildu sankcijām un būtu jāsvītro un, vajadzības gadījumā, jāpārceļ uz Regulu (EK) Nr. 1224/2009, kas ir galvenais tiesību instruments zivsaimniecības kontroles jomā. Pēc tam Regulā (EK) Nr. 1005/2008 būtu jāiekļauj atsauce uz Regulā (EK) Nr. 1224/2009 ietvertajiem noteikumiem par smagiem pārkāpumiem,, tūlītējiem noteikumu izpildes pasākumiem, sankcijām un papildu sankcijām.

(131)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1005/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(132)

Tā kā noteikumi par pārkraušanu citā kuģī ārpus Savienības ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 1224/2009, Regulas (ES) 2017/2403 II sadaļas VI nodaļa, kurā izklāstīti noteikumi par pārkraušanu citā kuģī atklātā jūrā un saskaņā ar tiešām atļaujām, ir kļuvusi lieka un būtu jāsvītro. Tāpēc Regula (ES) 2017/2403 būtu attiecīgi jāgroza.

(133)

Ar šo regulu ieviestie grozījumi ietver gan nelielus grozījumus, gan būtiskas izmaiņas, un ir jāievieš atšķirīgi laikposmi, lai sagatavotos jauno noteikumu piemērošanai. Tāpēc minēto grozījumu piemērošanas datumi būtu jādiferencē, un tiem vajadzētu būt atbilstošiem, lai sagatavotos minēto noteikumu piemērošanai. Turklāt būtu jāievieš daži pārejas noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunajiem noteikumiem.

(134)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2018. gada 18. jūlijā sniedza atzinumu,

1)

regulas 4. pantu groza šādi:

2)

regulas 5. pantu groza šādi:

3)

regulas 6. un 7. pantu aizstāj ar šādiem:

4)

regulā iekļauj šādu pantu:

5)

regulas 8. pantu groza šādi:

6)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).”;"

7)

regulā iekļauj šādu pantu:

9)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

10)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

11)

Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

12)

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

13)

iekļauj šādus pantus:

14)

regulas 16. pantu svītro;

15)

regulas 17. pantu groza šādi:

16)

regulas 18. pantu svītro;

17)

regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

18)

iekļauj šādu pantu:

19)

regulas 20. pantu groza šādi:

20)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

21)

regulas 22., 23. un 24. pantu aizstāj ar šādiem:

22)

regulas 25. pantu svītro;

23)

regulas 26. pantu groza šādi:

24)

regulas 27. panta 1. punktā vārdus “zvejas kuģa” aizstāj ar vārdiem “Savienības nozvejotājkuģa”;

25)

regulas 28. pantu svītro;

26)

regulas 29. pantu groza šādi:

27)

regulas 30. pantu groza šādi:

28)

regulas 31. pantu aizstāj ar šādu:

29)

regulas 32. pantu svītro;

30)

regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).”;"

31)

regulas 34. pantu aizstāj ar šādu:

32)

regulas 35. pantu groza šādi:

33)

regulas 36. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

34)

regulas 37. pantu groza šādi:

35)

regulas IV sadaļas II nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“ II NODAĻA

Zvejas kapacitātes kontrole ”;

36)

regulas 38. pantu aizstāj ar šādu:

37)

regulas IV sadaļas II nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“2. iedaļa

dzinēja jauda un tilpība”;

38)

regulas 39. pantu groza šādi:

39)

iekļauj šādu pantu:

40)

regulas 40. pantu groza šādi:

41)

regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.).”;"

42)

iekļauj šādu pantu:

43)

regulas 42. pantu groza šādi:

44)

regulas 43. pantu groza šādi:

45)

regulas 44. pantu aizstāj ar šādu:

46)

regulas 45. un 46. pantu svītro;

47)

regulas 48. pantu groza šādi:

48)

regulas 49. pantu groza šādi:

49)

regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:

50)

aiz 54.c panta iekļauj šādu nodaļu:

“ IVa NODAĻA

Zvejas bez kuģa kontrole

51)

regulas 55. pantu aizstāj ar šādu:

52)

regulas V sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“ V SADAĻA

PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE ”;

53)

regulas V sadaļas I nodaļu aizstāj ar šādu:

“ I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

(*10)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.)."

(*11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).”;"

54)

regulas 59. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

55)

regulas 60. pantu aizstāj ar šādu:

56)

regulā iekļauj šādu pantu:

57)

regulas 61. pantu svītro;

58)

regulas 62. pantu aizstāj ar šādu:

(*12)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).”;"

59)

regulas 63. pantu svītro;

60)

regulas 64., 65. un 66. pantu aizstāj ar šādiem:

61)

regulas 67. pantu svītro;

62)

regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:

63)

regulas V sadaļas III nodaļu svītro;

64)

Regulas 71. pantu groza šādi:

65)

regulas 73. pantu groza šādi:

66)

regulas VII sadaļas I nodaļu aizstāj ar šādu:

“ I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

67)

regulas 80. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

68)

regulas VII sadaļas III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“ Procedūra pārkāpuma gadījumā ”;

69)

regulas 82. pantu aizstāj ar šādu:

70)

regulas 84. pantu svītro;

71)

regulas VII sadaļā svītro šādus vārdus:

“ IV NODAĻA

Tiesvedība saistībā ar inspekciju gaitā konstatētiem pārkāpumiem ”;

72)

regulas 85. un 86. pantu aizstāj ar šādiem:

73)

regulas 87. pantu svītro;

74)

regulas 88. pantu aizstāj ar šādu:

75)

regulas VIII sadaļu aizstāj ar šādu:

“ VIII SADAĻA

NOTEIKUMU IZPILDE