European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L


2023/2842

20.12.2023

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2842

(2023. gada 22. novembris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķi un zivsaimniecības kontroles un noteikumu izpildes prasības ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. un 36. pantā (3). Kopējās zivsaimniecības politikas sekmīga īstenošana ir atkarīga no efektīvas, iedarbīgas, modernas un pārredzamas kontroles un noteikumu izpildes sistēmas.

(2)

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (4) izveidoja Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, kas cita starpā paredz zvejas uzraudzības centrus, zvejas kuģu izsekošanu, nozvejas ziņojumu sniegšanas pienākumus, iepriekšējus paziņojumus, atļaujas veikt pārkraušanu citā kuģī trešās valstīs, zvejas aizliegumu publiskošanu, zvejas kapacitātes kontroli, valstu veiktas kontroles programmas, atpūtas zvejas kontroli, kontroles zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdē, zvejas produktu svēršanu, transportēšanas dokumentus, izkraušanas deklarācijas, pārdošanas zīmes un pārņemšanas deklarācijas, inspekcijas un revīzijas, sankciju piemērošanu par pārkāpumiem un piekļuvi datiem.

(3)

Taču Regula (EK) Nr. 1224/2009 tika pieņemta pirms Regulas (ES) Nr. 1380/2013 pieņemšanas, lai kontrolētu tajā laikā spēkā esošos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus un panāktu to izpildi. Tādēļ tā būtu jāgroza, lai labāk nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas kontroles un noteikumu izpildes prasībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, lai izmantotu modernas un izmaksu ziņā efektīvas kontroles tehnoloģijas un lai ņemtu vērā jaunākos zinātnes atzinumus nolūkā nodrošināt, ka akvakultūras darbības un zveja ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas. Grozījumiem būtu jāatbilst arī Savienības starptautiskajām saistībām, tostarp tām, kas noteiktas 2009. gada Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, ko Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2011/443/ES (5).

(4)

Turklāt Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmai būtu jāveicina godīga konkurence starp operatoriem visās dalībvalstīs, vienlaikus palīdzot sasniegt citus kopējās zivsaimniecības politikas mērķus.

(5)

Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāiekļauj atsauces uz definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (6). Skaidrības un konsekvences labad dažas definīcijas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāsvītro vai jāgroza, un būtu jāpievieno jaunas definīcijas.

(6)

Būtu jāgroza “kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu” definīcija, lai precizētu, ka tā aptver visus zivsaimniecības nozarē piemērojamos Savienības tiesību aktus tādās jomās kā jūras bioloģisko resursu un akvakultūras saglabāšana, pārvaldība un izmantošana, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, transportēšana un tirdzniecība. Tas ietver noteikumus par tehniskajiem un saglabāšanas pasākumiem attiecībā uz jūras bioloģiskajiem resursiem, par to Savienības flotu pārvaldību un kontroli, kuras izmanto šādus resursus, un par zvejas un akvakultūras produktu apstrādi, transportēšanu un tirdzniecību, kā arī par Savienības sistēmu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai. Minētajai definīcijai būtu jāaptver arī starptautiskās saistības minētajās jomās, kas ir saistošas Savienībai un dalībvalstīm, tostarp – attiecībā uz operatoriem – Savienības starptautiskās saistības, kas ir izpildāmas attiecībā uz tiem.

(7)

Termina “kuģu monitoringa sistēmas dati” definīcija būtu jāaizstāj ar terminu “kuģa pozīcijas dati”, kas ir precīzāks termins. Termina “kuģa pozīcijas dati” definīcijā vairs nevajadzētu atsaukties uz datu pārraidīšanu ar satelītnovērošanas sistēmām, jo tagad ir pieejamas citādas kuģu izsekošanas un kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas tehnoloģijas.

(8)

Termina “partija” definīcija būtu jāsaskaņo ar Savienības pārtikas aprites tiesību aktos noteikto šā termina definīciju.

(9)

Termina “daudzgadu plāni” definīcija būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 attiecīgos noteikumus.

(10)

Terminu “zvejas licences”, “zvejai ierobežots apgabals” un “atpūtas zveja” definīcijās termins “ūdeņu dzīvie resursi” būtu jāaizstāj ar terminu “jūras bioloģiskie resursi”, lai minētās definīcijas saskaņotu ar Regulā (ES) Nr. 1380/2013 izmantoto definīciju.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par tehniskajiem pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 (7), būtu jāievieš termina “jutīgas sugas” definīcija.

(12)

Lai labāk izprastu un novērstu zvejas darbību nelabvēlīgo ietekmi uz jutīgām sugām, tostarp lai samazinātu vai izskaustu to sugu nejaušu nozveju, kuras ir pakļautas izmiršanas riskam, ir jāuzlabo datu vākšana par jutīgu sugu nejaušu nozveju. Minētajā nolūkā zvejas žurnālā būtu jāreģistrē papildu informācija par jutīgu sugu nejaušu nozveju.

(13)

Lai gan lielākā daļa Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumu attiecas nozvejotājkuģiem, efektīva Savienības zivsaimniecības kontroles sistēma prasa, ka dažos gadījumos ir jāaptver arī citi kuģi, ko izmanto jūras bioloģisko resursu komerciālā izmantošanā. Minētajā nolūkā termina “zvejas kuģis” definīcija minētajā regulā būtu jāaizstāj ar detalizētāku definīciju, kas precizē, ka termins aptver nozvejotājkuģus, kā arī jebkuru kuģi, kuru izmanto jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai, tostarp atbalsta kuģus, zivju apstrādes kuģus, kuģus, kas iesaistīti pārkraušanā citā kuģī, velkošos kuģus, palīgkuģus un transportkuģus, kurus izmanto zvejas produktu pārvadāšanai, bet izņemot konteinerkuģus un kuģus, kas tiek izmantoti tikai akvakultūrā. Turklāt būtu jāievieš termina “nozvejotājkuģis” definīcija.

(14)

Būtu jāievieš termina “zvejas operācija” definīcija, lai precizētu termina nozīmi un nošķirtu to no termina “zvejas darbības”, kura darbības joma ir plašāka.

(15)

“Izlaišana no zvejas rīka” ir prakse, saskaņā ar kuru zivis no zvejas rīka ar nolūku tiek atlaistas jūrā pirms nozvejas pacelšanas uz kuģa, un tas varētu būt pārkāpums saistībā ar pienākumu izcelt un paturēt uz kuģa tādu zivju sugas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc būtu jāievieš termina “izlaišana no zvejas rīka” definīcija.

(16)

Būtu jāatjaunina un jāprecizē noteikumi par zvejas licencēm un atļaujām. Lai nodrošinātu visaptverošu kontroli, Savienības zvejas kuģiem, kas nav nozvejotājkuģi, zvejas darbības būtu jāatļauj veikt tikai tad, ja to karoga dalībvalsts tiem to ir atļāvusi. Tāpēc būtu jāievieš jauns noteikums par zvejas atļaujām Savienības zvejas kuģiem, kas nav nozvejotājkuģi.

(17)

Pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki, jo īpaši tie, kas izgatavoti no plastmasas, ir viens no viskaitīgākajiem jūras piegružojuma veidiem, kā arī plastmasas atkritumiem jūrā. Lai samazinātu pamestu, nozaudētu vai citādi izmestu zvejas rīku ilgtermiņa un būtisku ietekmi uz jūras organismiem un ekosistēmām, ir svarīgi nodrošināt, ka zvejas rīki to aprites cikla beigās tiek atgriezti krastā apstrādei ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, kas minētajam nolūkam izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/883 (8). Tas arī ļautu dalībvalstīm ziņot Komisijai par tādiem zvejas rīkiem, kas kļuvuši par atkritumiem, tostarp par zvejas rīkiem to aprites cikla beigās, kurus tās katru gadu savāc saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/904 (9). Minētajā nolūkā būtu jāparedz iespēja pieņemt procedūras, lai nodrošinātu, ka Savienības zvejas kuģu kapteiņi paziņo kompetentajām iestādēm par saviem zvejas rīkiem, kas ir nonākuši to aprites cikla beigās, un atgriež tos ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās vai citās līdzvērtīgās savākšanas sistēmās.

(18)

Lai nodrošinātu, ka zvejas darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas, un lai novērstu nopietnu apdraudējumu, ko zvejas rīku un citu zvejā izmantotu rīku vai peldlīdzekļu, jo īpaši no plastmasas izgatavotu rīku vai peldlīdzekļu, nelikumīga likvidēšana jūrā rada jūras ekosistēmām, biodaudzveidībai un cilvēku veselībai, šāda likvidēšana no zvejas kuģiem būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

(19)

No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, Savienībā svarīga nozīme ir mazapjoma zvejai. Ņemot vērā mazapjoma zvejas iespējamo ietekmi uz krājumiem, ir svarīgi nodrošināt to, ka mazo kuģu zvejas darbības un zvejas piepūle atbilst kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj izsekot visus zvejas kuģus, arī zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, un regulāros un pietiekami īsos intervālos saņemt no tiem pozīcijas datus. Lai vēl vairāk atvieglinātu izsekošanas sistēmu izmantošanu mazapjoma kuģiem, Komisijai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma būtu jāizstrādā izsekošanas sistēma kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai dažus mazapjoma kuģus atbrīvot no izsekošanas pienākuma ierobežotā laikposmā, lai minētajiem kuģiem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties jaunu rīku izmantošanai. Jebkurā gadījumā minēto pasākumu īstenošanai vajadzētu būt līdzsvarotai un samērīgai ar noteiktajiem mērķiem, un tai nevajadzētu radīt pārmērīgu slogu flotei, jo īpaši mazapjoma flotei, kura var saņemt atbalstu no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 (10).

(20)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 (11) 32. panta 2. punktu un 38. panta 1. punktu trešās valsts zvejas kuģim, kam atļauts zvejot Savienības ūdeņos, jāievēro kontroles noteikumi, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas operācijas, tostarp noteikumi par kuģu monitoringa sistēmu. Lai nodrošinātu visaptverošu kontroli, pienākums uzstādīt uz kuģa pilnībā funkcionējošu kuģu monitoringa ierīci, kas kuģu monitoringa sistēmai, kura ir daļa no minētajiem kontroles noteikumiem, ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un to identificēt, būtu jāpiemēro visiem trešo valstu zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos, tostarp tiem, kuri veic zvejas darbības, kas nav zvejas operācijas un kas Regulas (ES) 2017/2403 darbības jomā neietilpst.

(21)

Lai precizētu zvejas uzraudzības centru lomu, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi par šiem centriem būtu jāiekļauj atsevišķā pantā.

(22)

Lai nodrošinātu efektīvu zivsaimniecības kontroli un pārraudzību Savienībā, būtu jāprasa, lai zvejas uzraudzības centri būtu pienācīgi nodrošināti ar personālu un aprīkoti un lai tiem būtu vismaz automātiska brīdinājumu sistēma un/vai dežūras ārpus darba laika.

(23)

Būtu jāprecizē noteikumi par automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) izmantošanu Savienības zvejas kuģiem. Lai ņemtu vērā ārkārtas apstākļus, kas saistīti ar zvejas kuģa apkalpes drošību vai aizsardzību, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāparedz atkāpe no pienākuma nepārtrauktā darbībā uzturēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/59/EK (12) 6.a pantā minēto AIS.

(24)

Regula (EK) Nr. 1224/2009 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/812 (13), lai dažus tās noteikumus saskaņotu ar Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikto izkraušanas pienākumu. Lai nodrošinātu Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz izkraušanas pienākuma izpildes uzraudzību, konkrētus nozvejotājkuģus, pamatojoties uz riska novērtējumu, ir nepieciešams aprīkot ar attālā elektroniskā monitoringa (REM) sistēmām. Minētajās sistēmās būtu jāiekļauj videonovērošanas (CCTV) kameras. Videonovērošanas (CCTV) datus nevajadzētu straumēt tiešraidē. Lai aizsargātu tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, videomateriālu ierakstīšana, izmantojot CCTV, būtu jāatļauj tikai saistībā ar zvejas rīkiem un tām kuģu daļām, kurās notiek zvejas produktu pacelšana uz kuģa, rīkošanās ar tiem un uzglabāšana vai kurās notikt izmešana. Reģistrēšanas darbībai būtu jāaprobežojas ar situācijām, kad zvejas rīki tiek aktīvi izmantoti, piemēram, zvejas rīku ievietošana vai pacelšana, vai izcelšana no ūdens, un kad nozveju paceļ uz kuģa un ar to rīkojas apkalpe vai kad var notikt izmešana. Iespēja identificēt atsevišķas personas ierakstītajā videomateriālā būtu pēc iespējas jāierobežo, un vajadzības gadījumā dati būtu jāanonimizē. Lai nodrošinātu skaidrību un konsekvenci, būtu jāparedz noteikumi par kompetento iestāžu piekļuvi datiem no minētajām REM sistēmām. CCTV videomateriāli būtu jādara pieejami tikai Regulā (EK) Nr. 1224/2009 izklāstītajos kontroles un inspekcijas nolūkos minētajā regulā precizētajām iestādēm.

(25)

Lai atvieglotu REM sistēmu brīvprātīgu izmantošanu, būtu jāļauj dalībvalstīm minētajā nolūkā nodrošināt stimulus.

(26)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir nozvejas datu ticamībai un visaptverošai vākšanai.

(27)

Nozvejas reģistrācijas datus iesniedz papīra formātā, tādēļ netiek saņemta pilnīga un uzticama informācija un galu galā operatori dalībvalstīm un dalībvalstis Komisijai sniedz nepilnīgus ziņojumus par nozvejām, kā arī tiek kavēta informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Tādēļ uzskata, ka kuģu kapteiņiem dati par nozveju, jo īpaši zvejas žurnāli, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas, jāreģistrē digitalizētā veidā un jāiesniedz elektroniski.

(28)

Lai atvieglinātu daudzgadu plānu īstenošanas kontroli, bentisko krājumu nozvejas, uz kurām attiecas šādi plāni, būtu jāuzglabā atsevišķi, lai dažādie nozvejotie krājumi inspekcijas vajadzībām uz zvejas kuģa būtu viegli identificējami. Tomēr lielāka skaita daudzgadu plānu ieviešana ir palielinājusi gadījumus, kad noteiktos apstākļos kapteiņiem varētu būt grūti izpildīt šo pienākumu tādu iemeslu dēļ kā ierobežota uzglabāšanas vieta uz kuģa, daudzas uz kuģa paturētas sugas nelielos daudzumos, nozvejas, kas paturētas uz kuģa ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēs, dažādu krājumu skaits, kas nozvejots konkrētā zvejniecībā, vai arī bažu par apkalpes drošību dēļ. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai paredzēt atbrīvojumus no pienākuma nozveju uzglabāt atsevišķi.

(29)

Nozvejas ziņojumu sniegšanas pienākums neattiecās uz tādu kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, tāpēc nozvejas reģistrācijas dati par šiem kuģiem ir tikuši vākti, galvenokārt pamatojoties uz paraugu ņemšanas plāniem, un bija nepilnīgi un neuzticami. Tāpēc ir svarīgi prasību ziņot par nozvejām attiecināt uz visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no to izmēra. Tādā veidā arī tiks vienkāršoti noteikumi un uzlabota atbilstība un kontrole.

(30)

Lai uzlabotu kontroles efektivitāti, ir svarīgi, lai zvejas žurnālā sniegtā informācija būtu detalizētāka un lai tādējādi tādu nozvejotājkuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, tajā būtu iekļauti dati par nozveju katrā zvejas operācijā. Tādu nozvejotājkuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, elektroniskajam zvejas žurnālam un tajā iekļautās informācijas pārraidīšanai nevajadzētu radīt nesamērīgu slogu minēto kuģu kapteiņiem. Tādējādi tādu nozvejotājkuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, kapteiņiem zvejas žurnālā iekļautā informācija būtu jāiesniedz tikai pēc tam, kad ir pabeigta pēdējā zvejas operācija, un pirms sākas izkraušana.

(31)

Tādu Savienības nozvejotājkuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, vajadzētu būt iespējai aizpildīt un iesniegt elektronisko zvejas žurnālu, izmantojot vienkāršotus līdzekļus.

(32)

Lai atvieglinātu elektronisko zvejas žurnālu ieviešanu un izmantošanu visiem kuģiem, Komisijai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma būtu jāizstrādā tādu nozvejotājkuģu, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, nozvejas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas būtu pielāgota mazāku kuģu konkrētajiem apstākļiem.

(33)

Lai uzlabotu jutīgu sugu nozvejas kontroli, zvejas žurnālā būtu jāreģistrē papildu informācija par šādu sugu izmetumiem.

(34)

Noteikumi par pielaidi zvejas žurnālā reģistrētajos uz kuģa paturēto zivju daudzuma aprēķinos būtu jāgroza, lai risinātu problēmas saistībā ar to, kā precīzi aplēst uz kuģa esošo nozveju pa sugām gadījumos, kad nozvejas daudzumi ir nelieli, un attiecībā uz nešķirotiem izkrāvumiem no mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, rūpniecisko sugu zvejniecībām un tropisko tunzivju zvejniecībām, kurās izmanto riņķvadu. Tādi paši grozījumi būtu jāizdara arī noteikumos par pielaidi pārkraušanas deklarācijā. Attiecībā uz atkāpēm, kas piešķirtas nešķirotiem izkrāvumiem no mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, rūpniecisko sugu zvejniecībām un tropisko tunzivju zvejniecībām, kurās izmanto riņķvadu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras sniegt sīkāku informāciju par vienādiem nosacījumiem saistībā ar zvejas produktu izkraušanu un svēršanu sarakstā iekļautajās ostās, piemēram, par tādu akreditētu neatkarīgu trešo personu iesaistīšanu, kas var garantēt nozvejas ziņojumu sniegšanas precizitāti izkraušanas laikā, vai par prasībām paraugu ņemšanas un svēršanas operācijām. Minētajiem nosacījumiem būtu jānodrošina pienācīga kontrole pār šādām operācijām. Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jāpieņem to ostu saraksts, kuras atbilst minētajiem vienādajiem nosacījumiem. Tas pats varētu attiekties arī uz trešo valstu ostu, tostarp to ostu, kas apstiprinātas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju satvarā, iekļaušanu sarakstā ar noteikumu, ka tiek nodrošināta nepieciešamā kontrole, ko īsteno attiecīgās trešās valsts attiecīgās kompetentās iestādes, un sadarbība ar minētajām iestādēm.

(35)

Kad zvejas nozvejotājkuģis atstāj ostu, tam būtu nekavējoties jāiedarbina elektroniskais zvejas žurnāls, un attiecīgajam zvejas reisam būtu jāpiešķir unikāls zvejas reisa identifikācijas numurs. Lai varētu veikt pastiprinātu kontroli un uzlabotu datu validāciju dalībvalstīs un zvejas produktu izsekojamību piegādes ķēdē, atsauce uz minēto unikālo zvejas reisa identifikācijas numuru būtu jānorāda zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijās un izkraušanas deklarācijās.

(36)

Lai uzlabotu un vienkāršotu to, kā dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiek nosūtīta informācija par zvejas rīkiem un zvejas rīku pazaudēšanu, zvejas žurnālā būtu jāietver informācija par zvejas rīkiem un pazaudētiem zvejas rīkiem. Komisijai savā tīmekļa vietnē katru gadu būtu jāpublicē dalībvalstu sniegtās informācijas apkopojums par pazaudētiem zvejas rīkiem.

(37)

Regulā (ES) 2017/2403 ir izklāstīti noteikumi trešo valstu zvejas kuģiem, kas veic zvejas operācijas Savienības ūdeņos. Saskaņā ar minētās regulas 38. panta 1. punktu trešo valstu zvejas kuģiem, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ir jāievēro kontroles noteikumi, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas operācijas zvejas apgabalā, kurā tie darbojas. Lai izvairītos no atkārtošanās un nodrošinātu skaidrību, būtu jāsvītro daži Regulas (EK) Nr. 1224/2009 nosacījumi, kuros ir konkrēti izklāstīti noteikumi trešo valstu zvejas kuģiem.

(38)

Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu ļauj labāk kontrolēt to, kā tiek ievēroti noteikumi par nozvejas reģistrēšanu un zvejas darbībām. Lai uzlabotu nozvejas reģistrēšanas noteikumu ievērošanu, noteikumi par iepriekšējiem paziņojumiem būtu jāattiecina uz visiem kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, nevis tikai uz tiem zvejas kuģiem, kuri zvejo krājumos, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni. Neraugoties uz to, piekrastes dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai par konkrētu kategoriju kuģiem noteikt īsāku iepriekšēja paziņojuma iesniegšanas termiņu, ja vien tas nemazina šo dalībvalstu kompetento iestāžu spēju inspicēt kuģus pēc ierašanās.

(39)

Savienības zvejas kuģiem, kas izkrauj zvejas produktus trešās valstīs, būtu jāiesniedz iepriekšējs paziņojums to karoga dalībvalstīm. Savienības zvejas kuģiem, kas pārkrauj zvejas produktus citā kuģī trešo valstu ūdeņos vai atklātā jūrā, būtu jāsaņem atļauja no to karoga dalībvalstīm. Šādi iepriekšēji paziņojumi un atļaujas tiek prasītas, ņemot vērā karoga dalībvalstu pienākumu novērst, ka NNN zvejā iegūti zvejas produkti nonāk starptautiskajos tirgos.

(40)

Noteikumi par nozvejas datu un zvejas piepūles reģistrēšanu, ko veic dalībvalstis, būtu jāgroza, lai iekļautu datus, kurus satur svēršanas datu reģistri, pārņemšanas deklarācijas un transportēšanas dokumenti.

(41)

Noteikumi par agregēto nozvejas datu un zvejas piepūles datu iesniegšanu būtu jāvienkāršo, paredzot vienu datumu visu iesniegumu iesniegšanai.

(42)

Lai nodrošinātu, ka Komisijai tiek sniegti visprecīzākie nozvejas dati, dalībvalstīm būtu jālabo Komisijai iesniegtie agregētie dati, ja tās iepriekš ir iesniegušas aplēses, ja tās pēc datu validēšanas konstatē neatbilstības vai ja Komisija konstatē neatbilstības.

(43)

Būtu jāprecizē, ka nozvejas, kuras gūtas no kādas sugas, krājuma vai krājumu grupas, kam noteikta kvota, ieskaita vienīgi attiecīgajām dalībvalstīm piemērojamajās kvotās, ja tas tā ir noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu.

(44)

Noteikumi par to, kā Komisija publicē lēmumu noteikt zvejas liegumu, ja kvota ir pilnībā izmantota vai ja ir sasniegta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, būtu jāvienkāršo, lai šādus aizliegumus varētu publicēt laikus. Turklāt minētie noteikumi būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzētajiem noteikumiem par izkraušanas pienākumu.

(45)

Noteikumi par zvejas kapacitāti būtu jāatjaunina, lai atsauktos uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

(46)

Ja nozvejotājkuģi darbojas ar dzinēju, kura jauda pārsniedz zvejas licencē norādīto sertificēto dzinēja jaudu, kas reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā, nav iespējams nodrošināt atbilstību Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteiktajai maksimāli pieļaujamajai zvejas kapacitātei. Tāpēc būtu jāprecizē noteikumi par dzinēja jaudas verifikāciju. Turklāt ir svarīgi paredzēt iespēju efektīvi kontrolēt tādu konkrētu nozvejotājkuģu dzinēja jaudu, kuri rada augstu neatbilstības risku kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem par dzinēja jaudu vai kuri darbojas konkrētos apgabalos, piemēram, izmantojot ierīces, kas nepārtraukti monitorē dzinēja jaudu. Turklāt būtu jāvienkāršo noteikumi par nozvejotājkuģu tilpības verifikāciju, ko veic kapacitātes kontroles nolūkā.

(47)

Lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, katrai dalībvalstij būtu jāizveido un regulāri jāatjaunina gada vai daudzgadu valsts kontroles programma, kas aptver visus kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kontrole tiek veikta, pamatojoties uz neatbilstības riska analīzi.

(48)

Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz zivsaimniecības kontroli un inspekciju, katrai dalībvalstij reizi gadā savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē gada ziņojums, kurā ietverta Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētā minimālā informācija, piemēram, dati par kontrolei un inspekcijām pieejamajiem resursiem, veikto kontroli un inspekcijām, konstatētajiem un apstiprinātajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām. Katru gadu Komisijai būtu jāpublicē dalībvalstu paziņotās attiecīgās informācijas apkopojums.

(49)

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, ir lietderīgi grozīt termina “zvejai ierobežots apgabals” definīciju. Minētajai definīcijai būtu jāaptver konkrēti ģeogrāfiski noteikti jūras apgabali vienā vai vairākos jūras baseinos, tostarp aizsargājamās jūras teritorijās, kur uz laiku vai pastāvīgi tiek ierobežotas vai aizliegtas visas vai dažas zvejas darbības, lai uzlabotu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu vai jūras ekosistēmu aizsardzību saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, piemēram, tie apgabali, kas minēti Regulas (ES) 2019/1241 12., 17. un 21. pantā un II pielikumā, V līdz VIII pielikuma C daļā, XI pielikuma B daļā un XII pielikuma C un D daļā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2124 (14), un līdzīgi apgabali, kas paredzēti citos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos. Turklāt būtu jāuzlabo noteikumi par kontroli zvejai ierobežotos apgabalos, tostarp pieprasot, lai dalībvalstis savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē zvejai ierobežoto apgabalu sarakstu un attiecīgos ierobežojumus.

(50)

Darbības, kas ietver jūras bioloģisko resursu komerciālu izmantošanu, neizmantojot nozvejotājkuģi, ietilpst kopējās zivsaimniecības politikas darbības jomā. Šādas darbības būtu, piemēram, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vākšana, zemūdens zveja, zemledus zveja un zveja no krasta, tostarp bezlaivas zveja. Tāpēc, lai saskaņotu šādu darbību kontroli visā Savienībā, Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāievieš termina “zveja bez kuģa” definīcija un īpaši kontroles pasākumi šādām darbībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā minēto zvejniecību specifiku, tostarp reģionālās īpatnības.

(51)

No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, atpūtas zvejai Savienībā ir svarīga nozīme. Ņemot vērā atpūtas zvejas būtisko ietekmi uz konkrētiem zivju krājumiem, ir jānosaka īpaši noteikumi, kas ļautu dalībvalstīm efektīvi kontrolēt atpūtas zveju, tostarp noteikumu neievērošanas gadījumā paredzot atbilstīgu sankciju sistēmu. Lai dalībvalstīm un Komisijai sniegtu informāciju, kas vajadzīga jūras bioloģisko resursu efektīvai pārvaldībai un kontrolei, ir jāvāc ticami nozvejas dati par konkrētu atpūtas zveju. Šajā nolūkā dalībvalstij būtu jāievieš sistēma, lai efektīvi kontrolētu konkrētu atpūtas zveju, tostarp nekomerciālas darbības, ko fiziskas personas veic ar zvejas kuģiem, vai darbības, ko organizē komerciāli subjekti tūrisma vai sporta sacensību nozarē.

(52)

Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku jau ir noteikti vairāki īpaši saglabāšanas pasākumi, ko piemēro atpūtas zvejai, jo īpaši Padomes regulās, ar ko nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem vai zivju krājumu grupām. Īpašie saglabāšanas pasākumi, ko jau piemēro, ietver nozvejas limitus, individuālos limitus un zvejas aizliegumus konkrētos periodos, konkrētos apgabalos vai ar konkrētiem zvejas rīkiem. Lai saglabātu konkrētas sugas, nākotnē varētu būt nepieciešams izmantot citus pasākumus, kas nav jau piemērotie pasākumi. Lai panāktu atpūtas zvejai piemērojamo saglabāšanas pasākumu izpildi, ir jānosaka atbilstoši kontroles pasākumi.

(53)

Izņemot aizliegumu tirgot vai pārdot atpūtas zvejā gūtās nozvejas, kas būtu jāizpilda visām dalībvalstīm, noteikumi par atpūtas zvejas kontroli būtu jāpiemēro tikai piekrastes dalībvalstīm.

(54)

Lai dalībvalstis varētu veikt kontroli un inspekcijas visos zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības posmos no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp transportēšanā un ēdināšanā, būtu jāprecizē noteikumi par kontroli piegādes ķēdē.

(55)

Lai uzlabotu zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības kontroli, būtu jāprecizē un jāatjaunina noteikumi par šo produktu sadalīšanu partijās un par partiju apvienošanu un sadalīšanu.

(56)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (15)18. pantā noteiktajām izsekojamības prasībām Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 931/2011 (16) paredzēti daži izsekojamības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas konkrēto nozari, proti, tā paredz, ka operatoriem jāglabā noteikts informācijas kopums, kurš pēc pieprasījuma jādara pieejams kompetentajām iestādēm un jānosūta operatoram, kuram zvejas vai akvakultūras produkts tiek piegādāts. Izsekojamība ir svarīga ne tikai pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai, bet arī lai varētu veikt kontroli, garantētu patērētāju interešu aizsardzību, apkarotu NNN zveju un palīdzētu nodrošināt godīgu konkurenci.

(57)

Tāpēc ir lietderīgi pamatoties uz spēkā esošajiem noteikumiem par izsekojamību, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantā un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 931/2011. Operatoriem būtu jāglabā noteikts informācijas kopums par zvejas un akvakultūras produktiem, kurš pēc pieprasījuma jādara pieejams kompetentajām iestādēm un jānosūta operatoram, kam piegādā zvejas un akvakultūras produktu. Attiecībā uz neimportētiem zvejas produktiem izsekojamības informācijā būtu jāiekļauj unikālais(-ie) zvejas reisa identifikācijas numurs(-i), lai konkrētu zvejas produktu partiju varētu sasaistīt ar konkrētu izkraušanu, ko viens vai vairāki Savienības zvejas kuģi veic tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Zvejojot bez kuģa, informācijā būtu jāiekļauj unikālais(-ie) zvejas dienas identifikācijas numurs(-i).

(58)

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 931/2011 izsekojamības informācijai, kas vajadzīga zvejas un akvakultūras produktu kontrolei, vajadzētu būt pieejamai no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecības posmam. Tas jo īpaši ļaus nodrošināt, ka patērētājam sniegtā informācija par zvejas vai akvakultūras produktu sugām un izcelsmi ir precīza.

(59)

No trešām valstīm importētiem zvejas un akvakultūras produktiem būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi kā Savienības izcelsmes zvejas un akvakultūras produktiem. Attiecībā uz importētiem produktiem obligātajā izsekojamības informācijā būtu jāiekļauj atsauce uz nozvejas sertifikāta(-u) numuru(-iem), kas iesniegts(-i) saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (17).

(60)

Lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamības informācijas efektīvu un savlaicīgu nosūtīšanu, operatoriem informācija par produktiem, kuri iekļauti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (18) izveidotās kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, būtu jādara pieejama digitālā veidā piegādes ķēdē un kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

(61)

Lai nodrošinātu efektīvu izsekojamību zvejas un akvakultūras produktiem, kuri iekļauti kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605, Komisijai būtu jāveic pētījums, kas ietver pieejamo risinājumu vai metožu analīzi, lai nodrošinātu šādu produktu efektīvu izsekojamību. Pamatojoties uz minēto pētījumu, Komisijai ar deleģētajiem aktiem būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par izsekojamības prasībām attiecībā uz šādu zvejas un akvakultūras produktu partijām.

(62)

Attiecībā uz zvejas produktiem, ko no zvejas kuģiem tieši pārdod galapatērētājiem, noteikumi, kas attiecas uz izsekojamību, reģistrētiem pircējiem un pārdošanas zīmēm, nebūtu jāpiemēro daudzumiem, kas ir mazāki par noteiktām robežvērtībām. Minētās robežvērtības būtu jāsaskaņo, un tām vajadzētu būt pietiekami zemām, lai līdz minimumam samazinātu tādu zvejas produktu laišanu tirgū, kurus nevar izsekot un tādējādi kontrolēt un kuri varētu veicināt nelikumīgu tirdzniecību.

(63)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir nozvejas datu ticamībai un visaptverošai vākšanai. Jo īpaši nozvejas reģistrēšana izkraušanas laikā būtu jāveic pēc iespējas uzticamākā veidā. Minētajā nolūkā nepieciešams pastiprināt procedūras attiecībā uz zvejas produktu svēršanu izkraušanas laikā, neradot nesamērīgu slogu operatoriem.

(64)

Svēršana būtu jāveic, izmantojot kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, un tas būtu jādara operatoriem, ko dalībvalstis reģistrējušas šā uzdevuma veikšanai. Lai nodrošinātu precīzu ziņošanu par nozveju, izkraušanas laikā visi produkti parasti būtu jānosver pa sugām. Turklāt svēršanas dati būtu jāglabā trīs gadus.

(65)

Paraugu svēršana, svēršana uz kuģa vai svēršana pēc transportēšanas būtu jāatļauj tikai saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi paraugu ņemšanas plānus, kontroles plānus un kopīgās kontroles programmas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut zvejas produktu svēršanu saskaņā ar minētajiem paraugu ņemšanas plāniem, kontroles plāniem vai kopīgajām kontroles programmām.

(66)

Lai uzlabotu kontroli un nodrošinātu nozvejas reģistrācijas datu ātru validēšanu un ātru informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, visiem operatoriem dati būtu jāreģistrē digitālā veidā un minētie dati elektroniski būtu jāiesniedz dalībvalstīm. Minētais jo īpaši attiecas uz izkraušanas deklarācijām, pārdošanas zīmēm un pārņemšanas deklarācijām.

(67)

Tā kā ir pieejami piemēroti tehnoloģiski rīki, prasība reģistrēt datus digitālā veidā un tos elektroniski iesniegt dalībvalstīm būtu jāattiecina uz visiem reģistrētajiem zvejas produktu pircējiem.

(68)

Transportēšanas dokumentu nosūtīšana attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāvienkāršo un jāveic pirms sākas transportēšana, lai kompetentās iestādes varētu veikt kontroli un inspekcijas.

(69)

Lai varētu veikt pastiprinātu kontroli un uzlabotu datu validēšanu dalībvalstīs un zvejas produktu izsekojamību piegādes ķēdē, izkraušanas deklarācijās, pārdošanas zīmēs, pārņemšanas deklarācijās un transportēšanas dokumentos būtu jāietver atsauce uz unikālo zvejas reisa identifikācijas numuru. Zvejojot bez kuģa, pārdošanas zīmēs, pārņemšanas deklarācijās un transportēšanas dokumentos būtu jāiekļauj unikālais(-ie) zvejas dienas identifikācijas numurs(-i), un citos noteikumos būtu jāizdara vairāki pielāgojumi, lai risinātu jautājumu par zvejas bez kuģa iekļaušanu.

(70)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi par ražotāju organizāciju uzraudzību un cenu noteikšanas un intervences pasākumu uzraudzību vairs nav aktuāli un būtu jāsvītro, jo tagad šāda uzraudzība paredzēta Regulā (ES) Nr. 1379/2013.

(71)

Inspekcijas, kurās iesaistīti gan karoga dalībvalsts, gan piekrastes dalībvalsts ierēdņi, veicinātu sadarbību un informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu. Tāpēc piekrastes dalībvalstij vajadzētu būt iespējai uzaicināt karoga dalībvalsts ierēdņus piedalīties minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģu inspekcijās, ja minētie kuģi darbojas piekrastes valsts ūdeņos vai izkrauj tās ostās vai izkraušanas vietās.

(72)

Lai nodrošinātu, ka operatori ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jānosaka, kā ierēdņiem jārīkojas gadījumā, ja minētie noteikumi tiek pārkāpti. Tam būtu jāietver noteikumi par to, kā rīkoties ar konstatētajiem pārkāpumiem, ja ierēdņiem, pamatojoties uz inspekcijām vai jebkādiem attiecīgiem datiem vai informāciju, ir pamats uzskatīt, ka varētu būt noticis kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpums, pirms tiesas vai kompetentās iestādes lēmuma, kas apstiprina, vai šāds pārkāpums ir izdarīts.

(73)

Lai uzlabotu riska novērtēšanu, ko valsts iestādes veic, plānojot kontroles pasākumus, un inspekciju efektivitāti, būtu jāpastiprina prasības, kas attiecas uz pārkāpumu valsts reģistru.

(74)

Sankcijas un citi pasākumi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un (EK) Nr. 1005/2008, dalībvalstīm būtu jāpiemēro tā, lai pilnībā tiktu ievērotas pamattiesības, tostarp personas tiesības netikt divreiz tiesātai vai sodītai krimināllietā par to pašu nodarījumu.

(75)

Lai uzlabotu zivsaimniecības kontroli un noteikumu izpildi Savienības ūdeņos un ārpus tiem, būtu jāpastiprina noteikumi un procedūras attiecīgās informācijas paziņošanai par veiktajiem pasākumiem un sankcijām, ko dalībvalstis piemēro citu dalībvalstu vai trešo valstu valstspiederīgajiem vai zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, tostarp attiecībā uz punktu noteikšanu par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu smagu pārkāpumu.

(76)

Lai dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konsekventu piemērošanu attiecībā uz tiesisko un administratīvo režīmu tiem, kas izdarījuši kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumus, būtu jāprecizē un jānostiprina noteikumi par tādas rīcības noteikšanu, kas uzskatāma par minēto noteikumu smagu pārkāpumu.

(77)

Lai efektīvi atturētu no viskaitīgākās rīcības, saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām nepieciešams izveidot pilnīgu to pārkāpumu sarakstu, kas jebkādos apstākļos uzskatāmi par smagiem. Turklāt ir arī citi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumi, kas būtu jāuzskata par smagiem pārkāpumiem, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Lai nodrošinātu efektīvu un samērīgu izpildi un saskaņotu pieeju visā Savienībā, ir jāizveido izsmeļošs to kritēriju saraksts, kas kompetentajām valsts iestādēm jāizmanto, nosakot šādu pārkāpumu smagumu.

(78)

Par smagiem pārkāpumiem būtu jāpiemēro iedarbīgi, samērīgi un atturoši administratīvi sodi vai kriminālsodi.

(79)

Ja ir skaidras norādes, ka to kritēriju saturs, ar ko nosaka, ka pārkāpums ir smags, nav pietiekams, lai nodrošinātu efektīvu un samērīgu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildi dalībvalstīs un starp tām, Komisijai vajadzētu būt iespējai minētos kritērijus pielāgot, izmantojot deleģētos aktus. Īstenojot tai piešķirtās pilnvaras grozīt minētos kritērijus, Komisijai jo īpaši būtu jāņem vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 37. pantā minētās atbilstības ekspertu grupas ieteikums vai konstatējumi ziņojumā, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 118. panta 2. punktu. Nevienā šādā grozījumā nevajadzētu pievienot jaunus kritērijus, un tie būtu jāatceļ tikai izņēmuma gadījumos, kad ir skaidras norādes, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu un samērīgu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildi dalībvalstīs un starp tām.

(80)

Attiecībā uz smagiem pārkāpumiem dalībvalstīm būtu jāparedz administratīvi finansiāli sodi, neskarot citas atbilstīgas sankcijas un papildu pasākumus, un būtu jānosaka šādu administratīvo finansiālo sodu minimālie līmeņi. Alternatīvi būtu jāļauj dalībvalstīm paredzēt administratīvo finansiālo sodu standarta likmes, un šādām standarta likmēm būtu jānosaka atbilstoši līmeņi. Minētajiem minimālajiem līmeņiem un standarta likmēm nebūtu jāskar kompetento iestāžu rīcības brīvība atsevišķos gadījumos atkāpties no minētajiem minimālajiem līmeņiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai ņemtu vērā konkrētos lietas individuālos, finansiālos un citus atbildību mīkstinošos apstākļus, piemēram, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, likumpārkāpēja vecumu vai likumpārkāpēja samazinātām spējām. Būtu arī jāļauj dalībvalstīm alternatīvi paredzēt iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, vienlaikus nodrošinot, ka minētajām sankcijām ir līdzvērtīga ietekme kā administratīvajiem finansiālajiem sodiem. Tam nebūtu jāskar tiesu rīcības brīvība noteikt kriminālsodus atsevišķos gadījumos saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ņemt vērā konkrētos lietas individuālos, finansiālos un citus atbildību mīkstinošos apstākļus.

(81)

Lai palielinātu atbilstības līmeni un samazinātu smagu pārkāpumu iespējamību, dalībvalstīm būtu jāpiemēro punktu sistēma un jāpiešķir punkti attiecīgajiem zvejas licenču turētājiem un nozvejotājkuģu kapteiņiem apstiprinātu smagu pārkāpumu gadījumā. Punktus nevajadzētu piešķirt par pārkāpumiem, kuros iesaistīti kuģi, kuriem nav valstspiederības, pārkāpumiem, kas saistīti ar zvejas vai akvakultūras produktu pieejamību tirgū un ar NNN zveju tieši saistītas uzņēmējdarbības veikšanu, un pārkāpumiem saistībā ar atpūtas zvejas darbībām. Punktus nevajadzētu piešķirt arī par pārkāpumu, kas saistīts ar to, ka nav izpildīts pienākums precīzi reģistrēt, uzglabāt un paziņot datus par zvejas darbībām, ja attiecīgais pārkāpums neattiecas uz zvejas licences turētāju vai kapteini.

(82)

Lai nodrošinātu punktu sistēmas nepārtrauktu atturošo ietekmi uz zvejas licences turētājiem, piešķirtie punkti būtu jānodod jaunajam zvejas licences turētājam, ja kuģis vai zvejas licence tiek pārdota, nodota vai kā citādi mainītas īpašuma tiesības pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, tostarp operatoram citā dalībvalstī.

(83)

Lai kapteiņiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, būtu jāsaskaņo kapteiņiem piešķirto punktu sistēma, un tā būtu jāsaskaņo ar punktu sistēmu licenču turētājiem. Tādējādi karoga dalībvalstīm būtu jāpiešķir punkti to nozvejotājkuģu kapteiņiem, kuri kuģo ar to karogu, ja tie ir izdarījuši smagu pārkāpumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Turklāt dalībvalsts, kuras valstspiederīgais ir kapteinis, būtu jāinformē, un tai būtu jāreģistrē šim kapteinim piešķirtie punkti, ja šos punktus ir piešķīrusi cita dalībvalsts.

(84)

Lai labāk panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un noteikumu ievērošanu Savienībā un ārpus tās, kapteiņiem, kuriem punktu piešķiršana ir izraisījusi zvejas kuģa vadīšanas tiesību apturēšanu vai anulēšanu, būtu jāliedz pastāvīgi vai uz apturēšanas laiku darboties kā Savienības zvejas kuģa kapteinim. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsadarbojas.

(85)

Tādu aizliegtu zvejas rīku vai metožu izmantošana, kas minēti Regulas (ES) 2019/1241 7. pantā vai jebkuros citos līdzvērtīgos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, kuri ietver līdzīgus vispārējus aizliegumus izmantot konkrētus zvejas rīkus vai metodes, arī būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu.

(86)

Lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem par zvejas kapacitāti, konkrētas darbības, kas ietver manipulācijas ar kuģu dzinējiem, lai palielinātu to jaudu vai izmantotu manipulētu dzinēju, būtu jāuzskata par smagiem pārkāpumiem saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1224/2009 izklāstītajiem nosacījumiem.

(87)

Lai stiprinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem un uzlabotu datu vākšanu, pamatojoties uz konkrētiem nosacījumiem, smagi pārkāpumi, kas izpaužas kā Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzēto noteikumu par atļautajām pielaidēm attiecībā uz zvejas žurnāliem un pārkraušanas deklarācijām pārkāpumi, būtu jānošķir no citiem smagiem pārkāpumiem, kas izpaužas kā neizpildīts pienākums precīzi reģistrēt, glabāt un paziņot datus par zvejas darbībām. Jo īpaši tas, ka nav reģistrēta un paziņota tādu sugu nozveja, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu pēdējā minētajā kategorijā atkarībā no pārkāpuma smaguma, kas jānosaka dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā katra gadījuma apstākļus, piemēram, attiecīgā gadījumā attiecīgo zvejniecību specifiku. Šajā nolūkā īpaša uzmanība būtu jāpievērš rīcības veidam un apjomam, tostarp kopējai nozvejai, nereģistrētās nozvejas daudzumam, veidam un proporcijai, tostarp ņemot vērā piemērojamo atļauto pielaidi, un jebkādām norādēm par nodomu apiet noteikumus par zvejas žurnālu vai pārkraušanas deklarāciju aizpildīšanu.

(88)

Ir lietderīgi precizēt, kuras dalībvalstu valstspiederīgo un Savienības zvejas kuģu darbības, kas saistītas ar iesaistīšanos NNN zvejā vai tās atbalstīšanu, būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu. Papildus rīcībai, kas ir zvejas darbību noteikumu smags pārkāpums, par smagu pārkāpumu būtu jāuzskata arī tādas uzņēmējdarbības veikšana, kas tieši saistīta ar NNN zveju, tostarp NNN zvejā iegūtu zvejas produktu imports vai tirdzniecība, piemēram, šādu produktu iegāde, kas veikta bez visiem juridiski prasītajiem dokumentiem.

(89)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 4. pantā ir noteikts, ka nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu. Turklāt visas dalībvalstis ir pievienojušās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijai Nr. 29 par piespiedu darbu, kurā noteikts, ka piespiedu vai obligātā darba nelikumīga izdarīšana ir sodāma kā kriminālpārkāpums un par to ir jāpiemēro tiesību aktos paredzētas sankcijas, kas ir patiešām atbilstošas un tiek stingri izpildītas. Turklāt zvejas darbību veikšana, izmantojot piespiedu darbu, ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, jo īpaši tam, ka zvejas darbības ir jāpārvalda tā, lai tās atbilstu mērķiem nodrošināt ieguvumus sociālajā un nodarbinātības jomā un veicinātu pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kuri ir atkarīgi no zvejas darbībām. Piespiedu darba izmantošana arī apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā tirgotajiem zvejas un akvakultūras produktiem. Tāpēc zvejas darbību veikšana, izmantojot piespiedu darbu, būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu, neskarot kriminālsodus par piespiedu darbu saskaņā ar dalībvalstu saistībām, kas noteiktas SDO Konvencijā Nr. 29 par piespiedu darbu.

(90)

Valstu struktūrām, kas atbild par zivsaimniecības kontroles darbībām, kā arī visām attiecīgajām tiesu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei pārkāpumu valsts reģistram. Pilnīgi pārredzama valsts reģistros iekļautās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm uzlabos arī efektivitāti un nodrošinās vienlīdzīgus kontroles darbību apstākļus.

(91)

Saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem dalībvalsts veikta pārzveja var izraisīt minētajā starptautiskajā nolīgumā paredzētās Savienības kvotas samazinājumu. Šāda samazinājuma gadījumā Padomei, iedalot minētā krājuma vai krājumu grupas zvejas iespējas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu attiecībā uz gadu, par kuru veic minēto samazinājumu, un vajadzības gadījumā nākamajam gadam, dalībvalstu kvotas būtu jāpielāgo tā, lai dalībvalstis, kuras nav veikušas pārzveju, neciestu no Savienības kvotas samazināšanas.

(92)

Validēšana ir svarīgs pasākums, lai nodrošinātu, ka dati, ko dalībvalstis ievākušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ir ticami un pilnīgi. Būtu jāprecizē validējamo datu kopums un dalībvalstu pienākumi neatbilstības gadījumā.

(93)

Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, Komisijai ir jābūt pieejamiem dažādiem dalībvalstu ievāktajiem datiem. Būtu jāprecizē, kādiem datiem vajadzētu būt pieejamiem Komisijai un kādi uzdevumi Komisijai jāveic, izmantojot šos datus.

(94)

Dalībvalstu ievāktie dati ir ļoti noderīgi arī zinātniskiem mērķiem. Būtu jāprecizē, ka neatkarīgām zinātniskām struktūrām, kas ir atzītas dalībvalstu, Savienības vai starptautiskā līmenī, var piešķirt piekļuvi datiem, kas ievākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, jo īpaši kuģa pozīcijas datiem un zvejas darbību datiem. Pirms šādu datu nosūtīšanas dalībvalstīm būtu jāapsver, vai zinātniskos pētījumus var veikt, pamatojoties uz pseidonimizētiem vai anonimizētiem datiem, un, ja tā, minētajām zinātniskajām struktūrām jāsniedz dati, kuru identificēšana tādējādi nav iespējama. Dalībvalstu savāktie zvejas darbību dati ir noderīgi arī statistikas sagatavošanai, jo īpaši Eiropas Savienības Statistikas birojam Eurostat, kam vajadzētu būt iespējai šos datus izmantot, lai sagatavotu statistiku par zivsaimniecību.

(95)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām Komisijas pasūtītais novērtējums būtu jāveic ik pēc pieciem gadiem. Ņemot vērā to, ka virkne zivsaimniecības un vides problēmu ir cieši saistītas, Komisija saistībā ar nākamo periodisko Eiropas Vides aģentūras (EVA) izvērtējumu apsvērs, kā uzlabot sadarbību un attiecīgu datu apmaiņu starp Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (“Aģentūra”) un EVA un kādā formātā šādu ciešāku sadarbību varētu formalizēt, tostarp vajadzības gadījumā iesniedzot attiecīgu leģislatīvā akta priekšlikumus vai citus attiecīgus pasākumus šajā nolūkā.

(96)

Tā kā datu apmaiņa starp dalībvalstīm ir ļoti svarīga, lai izpildītu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētos kontroles un noteikumu izpildes pienākumus, būtu jāprecizē šādas apmaiņas noteikumi.

(97)

Lai Komisija varētu validēt dalībvalstu sniegtos nozvejas datus un pildīt savus pienākumus saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem, dalībvalstīm, izmantojot tiešu elektronisku apmaiņu, būtu jādara Komisijai pieejami dati par to zvejas kuģu darbību, kuri kuģo ar to karogu.

(98)

Dalībvalstu ievākto datu kopums, kam vajadzētu būt pieejamam Komisijai, piemēram, zvejas darbību dati, kontroles dati un dati par pārkāpumiem varētu ietvert personas datus. Tā kā pēc unikālā zvejas reisa identifikācijas numura, zvejas kuģa vārda vai zvejojot bez kuģa – unikālā zvejas dienas identifikācijas numura varētu identificēt fiziskas personas, piemēram, zvejas kuģa īpašnieku vai kapteini, informācija, kas satur šādus datus, noteiktos apstākļos var būt personas dati.

(99)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (19) un (ES) 2018/1725 (20) un attiecībā uz noteiktām personas datu apstrādes darbībām – valsts noteikumi, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (21), tiek piemērotas, kad personas dati tiek apstrādāti saistībā ar Regulām (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (22), un būtu jānodrošina, ka vienmēr un visos līmeņos tiek ievēroti pienākumi saistībā ar personas datu aizsardzību.

(100)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 savāktajā informācijā ietverto personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu un mērķu efektīvu īstenošanu un atbilstību tiem. Jo īpaši, lai uzraudzītu zvejas iespējas, tostarp kvotu apguvi, nodrošinātu atbilstību citiem pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, uzraudzītu zvejas darbības vai veiktu novērtējumu, kas ļauj veikt uz risku balstītas kontroles, dalībvalstīm validācijas un kontrolpārbaužu veikšanas nolūkā ir jāapstrādā kuģu pozīcijas dati, zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas, pārdošanas zīmes un citi zvejas darbību dati. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka operatoru iesniegtie dati ir pilnīgi un precīzi un ka operatori ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Lai varētu kontrolēt un izvērtēt kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu piemērošanu, izmantojot verifikācijas, inspekcijas vai revīzijas, un pārraudzīt dalībvalstu kontroles darbības, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai vajadzētu būt piekļuvei un iespējai apstrādāt ne tikai zvejas darbību datus, bet arī inspekcijas un kontroles novērotāju ziņojumos iekļautos datus un datus, kas attiecas uz pārkāpumiem. Turklāt saistībā ar starptautisko nolīgumu un saglabāšanas pasākumu sagatavošanu un īstenošanas uzraudzību Komisijai būtu jāspēj apstrādāt datus par Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām ārpus Savienības ūdeņiem; šie dati ietver arī kuģa identifikācijas numuru un kuģa īpašnieka un kapteiņa vārdus. Zvejas darbību datu apstrāde varētu būt nepieciešama arī, lai pierādītu, aizstāvētu vai noteiktu atsevišķu zvejas kuģu, dalībvalstu vai Savienības zvejas tiesības.

(101)

Dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai nebūtu jāuzglabā personas dati ilgāk, nekā tas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuriem personas dati ir jāapstrādā. Šajā nolūkā būtu jānosaka maksimālie glabāšanas termiņi personas datiem, ko apstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

(102)

Lai varētu veikt Regulā (EK) Nr. 1224/2009 noteiktos uzdevumus, Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saglabāt personas datus, kas ietverti saskaņā ar minēto regulu apkopotajā informācijā, laikposmā līdz pieciem gadiem pēc attiecīgo datu iegūšanas, ja tas ir vajadzīgs konkrētiem nolūkiem. Dalībvalstis validē iepriekšējos gados savāktos datus, lai tos pārbaudītu un labotu nolūkā nodrošināt pilnīgus un precīzus datus. Dalībvalstis arī novērtē datus par iepriekšējiem gadiem, lai veiktu riska pārvaldību. Komisijai ir jāuzrauga un jāizvērtē, kā dalībvalstis īsteno kopējo zivsaimniecības politiku, un šajā nolūkā tai jāpārbauda dati, kas savākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 par vairākiem iepriekšējiem gadiem, piemēram, veicot revīzijas un verifikācijas.

(103)

Tomēr, ja tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar pārkāpumiem, inspekcijām, verifikācijām, sūdzībām vai revīzijām vai notiek tiesas vai administratīvie procesi, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējai saglabāt konkrētus datus līdz attiecīgā administratīvā procesa vai tiesvedības beigām vai līdz sankciju piemērošanai nepieciešamajam laikam, ņemot vērā vajadzību minētos datus izmantot visā šādu procesu norises periodā, un lai piemērotu sankcijas, piemēram, punktu sistēmu.

(104)

Turklāt, lai varētu sniegt pierādījumus par Savienības kuģu zvejas darbībām, piemēram, ja tas nepieciešams, lai pierādītu, ka tiek pildītas Savienības un dalībvalstu saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, vai lai pamatotu prasības, kuras izriet no vēsturiskām vai citām zvejas tiesībām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai glabāt zvejas darbību datus laikposmā līdz desmit gadiem.

(105)

Daži dati, kas attiecas uz iepriekšējām zvejas darbībām, ir vajadzīgi, lai veiktu politikas izvērtējumus un ietekmes novērtējumus, kā arī zinātniskos pētījumus un zinātniskos ieteikumus, kas ir zvejas darbību pārvaldības un jūras bioloģisko resursu saglabāšanas pamatā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Jūras bioloģisko resursu attīstības tendencēm un modeļiem parasti ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva un datu analīze vairāku gadu desmitu garumā. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai konkrētus personas datus saglabāt laikposmā līdz 25 gadiem, lai ilgākā laikposmā varētu analizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem un vidi.

(106)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu pārziņiem ir jāīsteno atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kas nodrošina integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma. Datu aizsardzības principi būtu jāievēro, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par REM sistēmu, tostarp CCTV sistēmu, prasībām, tehniskajām specifikācijām, uzstādīšanu un darbību. Jo īpaši minētās sistēmas būtu jāizstrādā un jāīsteno tā, lai pēc iespējas izslēgtu fizisku personu attēlus un identifikāciju ierakstītos videomateriālos, kas iegūti no attālām elektroniskām sistēmām, un būtu jānodrošina aizsardzības pasākumi, ja izņēmuma gadījumā šāda identifikācija tiek atklāta.

(107)

Būtu jāprecizē dalībvalstu un Komisijas pienākumi attiecībā uz informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums un komercnoslēpums un ko vāc, saņem un nosūta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Šāda informācija būtu jānosūta tikai tām personām, kas nav dalībvalstu, Komisijas vai tās izraudzītu struktūru darbinieki, kuru amata pienākumu izpildei ir vajadzīga šāda piekļuve, un tikai ar tās dalībvalsts vai iestādes piekrišanu, kas sniegusi informāciju. Ja šāda piekrišana netiek dota, būtu jānorāda atteikuma iemesli.

(108)

Ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus.

(109)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ir jāsaskaņo ar LESD 290. un 291. pantu.

(110)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildinātu ar īpašiem noteikumiem, kas reglamentē kontroli, attiecībā uz:

noteikumiem, ko piemēro elektronisko reģistrēšanas un ziņošanas sistēmu atteices gadījumā attiecībā uz kuģu monitoringu, zvejas žurnālu, iepriekšēju paziņojumu, un pārkraušanas un izkraušanas deklarācijām;

konkrētu kategoriju zvejas kuģu atbrīvošanu no pienākuma aizpildīt un iesniegt iepriekšēju paziņojumu un pārkraušanas deklarāciju;

dažu krājumu atbrīvošanu no pienākuma atsevišķi uzglabāt daudzgadu plānos iekļautos bentiskos krājumus;

sīki izstrādātiem noteikumiem par izsekojamības sistēmu darbību;

noteikumiem par svēršanas procedūrām un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām;

noteikumiem par kontroles novērotājiem;

noteikumiem par dalībvalstu kompetento iestāžu un operatoru inspekcijām;

turpmākiem pasākumiem pēc zvejas licences apturēšanas vai anulēšanas un nosacījumiem, kas pamato punktu dzēšanu;

minimālajām prasībām attiecībā uz valsts kontroles programmām, gada ziņojumiem par kontroli un inspekcijām un kritēriju noteikšanu;

tāda termiņa noteikšanu, līdz kuram dalībvalstīm uzskatāmi jāparāda, ka krājumus var droši izmantot;

kvotu atvilkšanu par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neizpildi.

Būtu arī jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu kritēriju sarakstu, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 IV pielikumā.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (23). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(111)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz:

zvejas licencēm un zvejas atļaujām;

zvejas kuģu, rīku un laivu marķēšanu un identifikāciju;

kuģu monitoringa sistēmu tehniskajām prasībām un parametriem;

pielaidi;

pārrēķina koeficientiem, ko izmanto, lai uzglabātu vai apstrādātu zivju svaru pārrēķinātu zivju dzīvsvarā;

kuģa pozīcijas datu saturu un formātu, noteikumiem par zvejas žurnālu aizpildīšanu un digitālu reģistrēšanu un nosūtīšanu, pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām;

REM sistēmu, tostarp CCTV, prasībām un tehniskajām specifikācijām, flotes segmentu noteikšanai un šādu sistēmu datu apstrādi;

formātu, kādā Komisijai iesniedzami nozvejas reģistrācijas dati un zvejas piepūles dati;

tiesiskās aizsardzības līdzekļiem dalībvalstij nodarīta kaitējuma gadījumā;

nozvejotājkuģu dzinēja jaudas un kuģa tilpības verificēšanu un zvejas rīku tipa, numura un parametru verificēšanu;

dzinēja jaudas nepārtrauktā monitoringa sistēmu tehniskajām prasībām un parametriem;

dzinēja jaudas sertificēšanu;

noteikumiem par nozvejas deklarācijām zvejai bez kuģa;

attiecībā uz atpūtas zveju – to sugu, krājumu vai krājumu grupu sarakstu, uz kurām attiecas noteikumi par reģistrāciju, reģistrēšanu un ziņošanu, nozvejas datu iesniegšanu un zvejas rīku marķēšanu;

paraugu ņemšanas plāniem, kontroles plāniem un kopīgas kontroles programmām svēršanai;

svēršanas procedūrām, svēršanas datu reģistriem un svēršanas sistēmām;

sīki izstrādātiem noteikumiem par pārņemšanas deklarācijām un transportēšanas dokumentiem;

pārraudzības un inspekcijas ziņojumiem;

inspekcijas un pārraudzības ziņojumu datubāzes darbību;

daudzumu atskaitīšanu no kvotām korektīvu pasākumu gadījumā;

licences turētāju un kuģu kapteiņu punktu sistēmas darbību;

īpašām kontroles un inspekcijas programmām;

piekļuvi datiem un datu apmaiņu;

dalībvalstu ziņojumiem; un

savstarpēju palīdzību.

Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (24).

(112)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā daži noteikumi, ar kuriem lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir piešķirtas tikai Padomei, ir jāpielāgo, lai saskaņotu tos ar jaunajām procedūrām, kas piemērojamas kopējai zivsaimniecības politikai. Tādēļ būtu jāpārstrādā šādi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi par šādiem elementiem: par to, ka ikvienā daudzgadu plānā nosaka maksimālo nozvejas apjomu, pēc kura pārsniegšanas jāizmanto apstiprināta osta vai izkraušanas vieta, un datu nosūtīšanas biežumu; un par kontroles novērotāju sistēmas izveidi.

(113)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1224/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(114)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 darbības jomu, Regulas (ES) 2019/473 mērķi būtu jāpaplašina. Aģentūras pamatuzdevumam būtu jāaptver kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu piemērošanas saskaņošana. Tajā būtu jāietver pētniecība un izstrāde kontroles un inspekcijas metožu jomā, tostarp izmēģinājuma projektu izstrāde sadarbībā ar dalībvalstīm, un palīdzības sniegšana Komisijai konkrētās jomās.

(115)

Būtu jānodrošina, ka aģentūra, veicot datu apstrādi un apmaiņu, ievēro Regulā (ES) 2018/1725 paredzētos pienākumus attiecībā uz personas datu aizsardzību.

(116)

Aģentūras valdei vajadzētu būt iespējai uzaicināt savās sanāksmēs piedalīties attiecīgo Savienības iestāžu pārstāvjus.

(117)

Būtu jāgroza Regulas (ES) 2019/473 noteikumi par aģentūras valdes sastāvu, lai nodrošinātu viena Eiropas Parlamenta pārstāvja iekļaušanu saskaņā ar vienoto pieeju, kas pievienota pielikumā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām. Šādai iekļaušanai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta nozīme budžeta izpildes apstiprināšanā attiecībā uz aģentūras budžeta īstenošanu. Visi valdes locekļi būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgo pieredzi un zināšanām zivsaimniecības kontroles un inspekcijas jomā, un viņiem nevajadzētu būt nekādam tiešam vai netiešam interešu konfliktam, ko varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē viņu neatkarību. Tikai dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem vajadzētu būt balsstiesībām.

(118)

Aģentūrai būtu jāveicina integrētās Savienības jūrniecības politikas īstenošana. Šajā nolūkā aģentūrai vajadzētu būt iespējai slēgt administratīvus nolīgumus ar citām Savienības struktūrām, kuras arī ir iesaistītas minētās politikas īstenošanā.

(119)

Būtu jāprecizē, ka vienotā programmdokumenta projekts, ko sagatavo aģentūras izpilddirektors, ir jāiesniedz valdei.

(120)

Lai nodrošinātu konsekventu plānošanu un Regulu (ES) 2019/473 saskaņotu ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/715 (25), aģentūrai būtu jāizstrādā vienots programmdokuments, kurā ietverts gada un daudzgadu plānojums.

(121)

Būtu jāprecizē, ka būtu jāļauj aģentūrai saņemt finansējumu arī deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā, neskarot citus ienākumu veidus.

(122)

Būtu jāprecizē noteikumi par aģentūras periodisko izvērtēšanu, ko veic Komisija, un tie būtu jāsaskaņo ar vienoto pieeju, kas pievienota Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām. Dalībvalstīm un aģentūrai būtu jāsniedz Komisijai informācija, kas vajadzīga minētā izvērtējuma sagatavošanai. Lai veiktu minēto izvērtējumu, Komisijai būtu arī jālūdz visas attiecīgās ieinteresētās personas sniegt savu ieguldījumu. Nosakot izvērtēšanas darba uzdevumu, Komisijai būtu jāapspriežas ar aģentūras valdi.

(123)

Tāpēc Regula (ES) 2019/473 būtu attiecīgi jāgroza.

(124)

Lai nodrošinātu kontroles noteikumu saskaņotību, būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (26) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (27). Konkrētāk, būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 1967/2006 noteikumi par atpūtas zvejas kontroli, pārkrāvumu citā kuģī reģistrēšanu un ziņošanu par tiem un nozvejas reģistrēšanu un Regulas (ES) 2016/1139 noteikumi par zvejas žurnāliem, un to vietā būtu jāpiemēro attiecīgie Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi. Turklāt būtu jāgroza Regulas (ES) 2016/1139 noteikumi par pielaidi zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs.

(125)

Regulas (EK) Nr. 1005/2008 III nodaļā noteiktā nozvejas sertifikācijas sistēma ir papīra formā, un tāpēc tā nav efektīva un neatbilst zvejas produktu digitālajai izsekojamības sistēmai. Saskaņā ar starptautiskajām saistībām un sistēmas efektīvas īstenošanas nolūkā Regula (EK) Nr. 1005/2008 būtu jāgroza, lai izveidotu datubāzi nozvejas sertifikātu (CATCH) un saistīto dokumentu pārvaldības vajadzībām, kas balstīta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625 (28) minēto TRACES un nodrošina iespēju veikt uz riska analīzi balstītu kontroli, samazina krāpnieciska importa iespējas un atvieglo dalībvalstu administratīvo slogu.

(126)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 īstenošanā, jo īpaši lai nodrošinātu tādas informācijas un dokumentu integrētu pārvaldību, apstrādi, uzglabāšanu un apmaiņu, kuri attiecas uz pārbaudēm, verifikācijām, kontroli un citām attiecīgām oficiālām darbībām, kas saistītas ar zvejas produktu importu un eksportu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādas sistēmas CATCH izstrādi un darbību, kas balstīta uz TRACES.

(127)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu Regulu (EK) Nr. 1005/2008, paredzot nosacījumus jebkādiem atbrīvojumiem no CATCH piemērošanas.

(128)

Lai uzlabotu Savienības tirgum paredzēto zvejas produktu izsekojamību, saskaņā ar nozvejas sertifikācijas sistēmu būtu jāievieš īpašas prasības attiecībā uz dalītiem sūtījumiem. Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu Regulu (EK) Nr. 1005/2008, izstrādājot dokumenta veidni nolūkā saskaņot šādu prasību kontroli.

(129)

Lai pastiprinātu pasākumus pret NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgām trešām valstīm, Savienības operatoriem būtu jāaizliedz turēt zvejas kuģus, kas kuģo ar šādu trešo valstu karogu, īpašumā –, tostarp kā faktiskajam īpašniekam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (29) 3. panta 6. punktā –, veikt ar tiem darbības vai pārvaldīt tos. Turklāt zvejas kuģiem, kuri kuģo ar šādu trešo valstu karogu, būtu jāaizliedz piekļūt ostas pakalpojumiem un veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī Savienības ostās.

(130)

Lai nodrošinātu zvejas kontroli reglamentējošo Savienības tiesību instrumentu saskaņotību, Regulas (EK) Nr. 1005/2008 noteikumi par smagiem pārkāpumiem, tūlītējiem noteikumu izpildes pasākumiem, sankcijām papildu sankcijām un būtu jāsvītro un, vajadzības gadījumā, jāpārceļ uz Regulu (EK) Nr. 1224/2009, kas ir galvenais tiesību instruments zivsaimniecības kontroles jomā. Pēc tam Regulā (EK) Nr. 1005/2008 būtu jāiekļauj atsauce uz Regulā (EK) Nr. 1224/2009 ietvertajiem noteikumiem par smagiem pārkāpumiem,, tūlītējiem noteikumu izpildes pasākumiem, sankcijām un papildu sankcijām.

(131)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1005/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(132)

Tā kā noteikumi par pārkraušanu citā kuģī ārpus Savienības ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 1224/2009, Regulas (ES) 2017/2403 II sadaļas VI nodaļa, kurā izklāstīti noteikumi par pārkraušanu citā kuģī atklātā jūrā un saskaņā ar tiešām atļaujām, ir kļuvusi lieka un būtu jāsvītro. Tāpēc Regula (ES) 2017/2403 būtu attiecīgi jāgroza.

(133)

Ar šo regulu ieviestie grozījumi ietver gan nelielus grozījumus, gan būtiskas izmaiņas, un ir jāievieš atšķirīgi laikposmi, lai sagatavotos jauno noteikumu piemērošanai. Tāpēc minēto grozījumu piemērošanas datumi būtu jādiferencē, un tiem vajadzētu būt atbilstošiem, lai sagatavotos minēto noteikumu piemērošanai. Turklāt būtu jāievieš daži pārejas noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunajiem noteikumiem.

(134)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2018. gada 18. jūlijā sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1224/2009

Regulu (EK) Nr. 1224/2009 groza šādi:

1)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

Ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Šajā regulā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (*1) 4. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (*2) 5. pantā noteiktās definīcijas, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi. Piemēro arī šādas definīcijas:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).”;"

b)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“1.a

“zvejas operācija” ir visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, aktīva zvejas rīka ievietošanu, vilkšanu un pacelšanu, pasīva zvejas rīka nostiprināšanu, atrašanos ūdenī, izcelšanu vai atkārtotu nostiprināšanu un nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tīkliem, kuros tiek turēta dzīvā nozveja, vai no pārvadāšanas sprosta pārvietošanai uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem;”;

c)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

“kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi” ir juridiski saistoši Savienības tiesību akti un piemērojamās Savienības starptautiskās saistības, kuras attiecas uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, akvakultūru, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādi, transportēšanu un tirdzniecību;”;

d)

panta 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.

“pārraudzība” ir zvejas darbību novērošana, pamatojoties uz kuģu novērošanu ar inspekcijas kuģiem, oficiāli apstiprinātu gaisa kuģi vai oficiālām tālvadības gaisa kuģa sistēmām (RPAS) un tehniskas noteikšanas un identifikācijas metodēm;

6.

“ierēdnis” ir jebkura persona, ko dalībvalsts kompetentā iestāde, Komisija vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (*3), ir pilnvarojusi veikt kontroli vai inspekcijas;

7.

“Savienības inspektors” ir dalībvalsts, Komisijas vai EFCA ierēdnis, kura vārds norādīts sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 79. pantu;

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.).”;"

e)

panta 9. un 10. punktu aizstāj ar šādiem:

“9.

“zvejas licence” ir oficiāls dokuments, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem dod tā turētājam tiesības izmantot konkrētu zvejas kapacitāti jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

10.

“zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim – attiecīgā gadījumā papildus tā zvejas licencei –, kas dod tam tiesības veikt īpašas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;”;

f)

panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.

“kuģa pozīcijas dati” ir zvejas kuģa identifikācijas, ģeogrāfiskās pozīcijas, datuma, laika, kursa un ātruma dati, kurus uz zvejas kuģiem uzstādītas kuģu novērošanas sistēmas pārraida karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram;”;

g)

panta 14. un 15. punktu aizstāj ar šādiem:

“14.

“zvejai ierobežots apgabals” ir konkrēts ģeogrāfiski noteikts jūras apgabals vienā vai vairākos jūras baseinos, kurā uz laiku vai pastāvīgi ir ierobežotas vai aizliegtas visas vai dažas zvejas darbības, lai uzlabotu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu vai jūras ekosistēmu aizsardzību saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;

15.

“zvejas uzraudzības centrs” ir karoga dalībvalsts izveidots operatīvais centrs, kurš ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kas ļauj veikt automātisku datu saņemšanu, apstrādi, analīzi, kontroli, uzraudzību un elektronisku datu pārraidi;”;

h)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“15.a

“izkraušanas vieta” ir vieta, kas nav Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/352 (*4) 2. panta 16. punktā definētā jūras osta un ko dalībvalsts ir oficiāli atzinusi par vietu izkraušanai;

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/352 (2017. gada 15. februāris), ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (OV L 57, 3.3.2017., 1. lpp.).”;"

i)

panta 20., 21. un 22. punktu aizstāj ar šādiem:

“20.

“partija” ir zvejas vai akvakultūras produktu vienību kopums;

21.

“apstrāde” ir process, kura gaitā sagatavo produktu. Tas ietver sagriešanu, filetēšanu, iesaiņošanu, konservēšanu, saldēšanu, kūpināšanu, sālīšanu, vārīšanu, marinēšanu, vītināšanu vai zivju sagatavošanu tirgum jebkurā citā veidā;

22.

“izkraušana” ir jebkura zvejas produktu daudzuma pirmā izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;”;

j)

panta 23. punktu svītro;

k)

panta 24. punktu aizstāj ar šādu:

“24.

“daudzgadu plāns” ir plāns, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā, vai cits Savienības pasākums, kas pieņemts, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu, un kas paredz konkrētu zivju krājumu īpašu pārvaldību vai atjaunošanu un aptver laikposmu, kas ir ilgāks par vienu gadu;”;

l)

panta 28. punktu aizstāj ar šādu:

“28.

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;”;

m)

panta 31. punktu aizstāj ar šādu:

“31.

“zvejas kuģis” ir nozvejotājkuģis vai jebkurš cits kuģis jūras bioloģisko resursu izmantošanai komerciālā nolūkā, tostarp atbalsta kuģi, zivju apstrādes kuģi, kuģi, kas iesaistīti pārkraušanā citā kuģī, velkošie kuģi, palīgkuģi un transportkuģi, ko izmanto zvejas produktu transportēšanai, bet izņemot konteinerkuģus un kuģus, ko izmanto tikai akvakultūrā;”;

n)

pievieno šādus punktus:

“33.

“nozvejotājkuģis” ir kuģis, kas aprīkots vai ko izmanto jūras bioloģisko resursu zvejai komerciālos nolūkos;

34.

“izlaišana no zvejas rīka” ir prakse, kad zivis no zvejas rīka ar nolūku tiek atlaistas jūrā, pirms attiecīgais rīks ir pilnībā pacelts uz nozvejotājkuģa;

35.

“zvejas reiss” ir jebkurš nozvejotājkuģa brauciens, kurš sākas brīdī, kad zvejas kuģis atstāj ostu, un beidzas līdz ar tā ienākšanu ostā;

36.

“unikālais zvejas reisa identifikācijas numurs” ir īpašs numurs, ko elektroniskais zvejas žurnāls piešķir katram zvejas reisam;

37.

“jutīgas sugas” ir jutīgas sugas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (*5) 6. panta 8. punktā;

38.

“zveja bez kuģa” ir darbība jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai, ja minētie resursi ir nozvejoti vai iegūti, neizmantojot nozvejotājkuģi, piemēram, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vākšana, zemūdens zveja, zemledus zveja un zveja no krasta, tostarp bezlaivas zveja;

39.

“unikālais zvejas dienas identifikācijas numurs” ir konkrēts numurs, kas iegūts jebkurā nepārtrauktā 24 stundu laikposmā vai tā daļā, kurā notiek zveja bez kuģa.

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).”;"

2)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punktā teikuma daļu “Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 768/2005” aizstāj ar saīsinājumu “EFCA”;

b)

panta 6. punktu svītro;

3)

regulas 6. un 7. pantu aizstāj ar šādiem:

“6. pants

Zvejas licence

1.   Savienības nozvejotājkuģi jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai var lietot tikai tad, ja tam ir derīga zvejas licence.

2.   Karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas licence atbilst minimālajām informācijas prasībām attiecībā uz nozvejotājkuģa identifikāciju, tehniskajiem parametriem un aprīkojumu un ka zvejas licencē ietvertā informācija ir pareiza un atbilst tai, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktā minētajā Savienības zvejas flotes reģistrā.

3.   Karoga dalībvalsts galīgi anulē zvejas licenci nozvejotājkuģim, kuram piemēro zvejas kapacitātes koriģēšanas pasākumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. pantā.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par to zvejas licenču derīgumu, ko izsniegušas karoga dalībvalstis, kā arī prasības par tajā obligāti iekļaujamo informāciju attiecībā uz nozvejotājkuģa identifikāciju, tehniskajiem parametriem un aprīkojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

7. pants

Zvejas atļauja Savienības nozvejotājkuģiem

1.   Savienības nozvejotājkuģim ir atļauts veikt konkrētas zvejas darbības tikai tad, ja tās ir norādītas derīgā zvejas atļaujā, ja uz zvejniecības vai zvejas zonām, kurās zvejas darbības ir atļautas, vai kuģi attiecas:

a)

zvejas piepūles režīms;

b)

daudzgadu plāns;

c)

zvejai ierobežots apgabals;

d)

zinātniskos nolūkos veikta zveja;

e)

pienākums izmantot attālā elektroniskā monitoringa (REM) sistēmu, tostarp videonovērošanas sistēmu (CCTV); vai

f)

citi Savienības tiesību aktos noteikti gadījumi.

2.   Ja dalībvalstī ir izveidota īpaša valsts zvejas atļauju shēma sava karoga nozvejotājkuģiem, dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai izdotajās zvejas atļaujās ietvertās informācijas kopsavilkumu un attiecīgos agregētos datus par zvejas piepūli.

3.   Ja karoga dalībvalsts ir pieņēmusi valsts noteikumus, lai izveidotu valsts zvejas atļauju shēmu tai pieejamo zvejas iespēju iedalīšanai atsevišķiem nozvejotājkuģiem, dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai informāciju par nozvejotājkuģiem, kam atļauts iesaistīties zvejas darbībā konkrētā zvejniecībā, jo īpaši informāciju par ārējās identifikācijas numuru, attiecīgo nozvejotājkuģu nosaukumiem un atsevišķām tiem iedalītām zvejas iespējām.

4.   Zvejas atļauju nozvejotājkuģim neizdod, ja minētajam kuģim nav zvejas licences, kas saņemta saskaņā ar 6. pantu, vai ja tā zvejas licence ir apturēta vai anulēta. Nozvejotājkuģa zvejas atļauju automātiski anulē, ja minētā kuģa attiecīgā zvejas licence ir pastāvīgi anulēta. To aptur, ja zvejas licence ir apturēta uz laiku.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par karoga dalībvalsts izsniegtajām zvejas atļaujām, tostarp zvejas atļaujas derīguma nosacījumus, un par tajā obligāti iekļaujamo informāciju, kā arī nosacījumus par piekļuvi REM sistēmu datiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

6.   Neskarot Savienības starptautiskās saistības, dalībvalsts no prasības saņemt zvejas atļauju var atbrīvot Savienības nozvejotājkuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, ja tie veic zvejas darbības tikai vienā no šādiem apgabaliem vai abos:

a)

tās teritoriālajos ūdeņos;

b)

citas tādas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, kura no prasības saņemt zvejas atļauju ir atbrīvojusi kuģus, kas kuģo ar tās karogu un veic zvejas darbības tajā pašā zvejniecībā.

Jebkura dalībvalsts, kas nolemj piemērot pirmajā daļā minēto izņēmumu, par to informē Komisiju un citas attiecīgās dalībvalstis 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.”;

4)

regulā iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Zvejas atļauja Savienības zvejas kuģiem, kas nav nozvejotājkuģi

1.   Savienības zvejas kuģi, kas nav nozvejotājkuģi, zvejas darbības var veikt tikai tad, ja to karoga dalībvalsts tiem to ir atļāvusi.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par to zvejas atļauju derīgumu, kas izsniegtas šā panta 1. punktā minētajiem Savienības zvejas kuģiem, un par tajās obligāti iekļaujamo informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

5)

regulas 8. pantu groza šādi:

a)

regulas 8. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Savienības zvejas kuģu un rīku marķēšana un identifikācija ”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

kuģu marķēšanu un identifikāciju;

b)

kuģa identifikācijas dokumentiem, kam jāatrodas uz kuģa;

c)

laivu un zivju pievilināšanas ierīču marķēšanu un identifikāciju;

d)

zvejas rīku marķēšanu un identifikāciju;

e)

zvejas rīku marķēšanas zīmēm;

f)

boju marķēšanu un auklu izlikšanu;

g)

procedūrām paziņošanai par nolietotiem zvejas rīkiem un to atgriešanai ostā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

6)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Kuģu monitoringa sistēmas

1.   Dalībvalstīs darbojas kuģu monitoringa sistēmas, kas veic sava karoga zvejas kuģu pozīcijas un kustības efektīvu monitoringu visur, kur šie kuģi var atrasties, kā arī zvejas kuģu efektīvu monitoringu savos ūdeņos. Katra karoga dalībvalsts vāc un analizē kuģa pozīcijas datus un nodrošina nepārtrauktu un sistemātisku to monitoringu.

2.   Uz katra Savienības zvejas kuģa ir uzstādīta pilnībā funkcionējoša kuģu novērošanas sistēma, kas kuģu monitoringa sistēmai ļauj automātiski noteikt minētā kuģa atrašanās vietu un identificēt to, regulāros intervālos automātiski pārraidot kuģa pozīcijas datus.

Kuģu monitoringa sistēmas arī ļauj karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram, kas minēts 9.a pantā, jebkurā laikā iegūt datus par zvejas kuģi. Kuģa pozīcijas datu pārraidīšanai un datu iegūšanai izmanto vai nu satelītsavienojumu, vai arī, ja iespējams, sauszemes mobilo tīklu vai citu līdzvērtīgu tehnoloģiju.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, uz Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst būt ierīce, kas nav jāuzstāda uz kuģa un kas ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un to identificēt, kamēr kuģis atrodas jūrā, regulāros intervālos reģistrējot un pārraidot kuģa pozīcijas datus, izmantojot satelītsavienojumu vai jebkādu citu tīklu.

Šā punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis dara pieejamu šādu alternatīvu kuģu monitoringa sistēmu. Šādu sistēmu var izstrādāt valsts vai Savienības līmenī. Ja viena vai vairākas dalībvalstis līdz 2024. gada 10. maijam to pieprasa, Komisija izstrādā kuģu monitoringa sistēmu zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem. Pieprasītāja dalībvalsts īsteno Komisijas izstrādāto sistēmu. Kuģu monitoringa sistēma ļauj karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram, kas minēts 9.a pantā, iegūt datus par zvejas kuģa pozīciju, izmantojot satelītsavienojumu vai, ja iespējams, jebkādu citu savienojumu. Ja šajā punktā minētā ierīce atrodas ārpus sakaru tīkla uztveršanas zonas, kuģa pozīcijas datus attiecīgajā laikposmā reģistrē un automātiski pārraida, tiklīdz kuģis atrodas šāda tīkla uztveršanas zonā. Savienojumu ar tīklu atjauno vēlākais pirms ieiešanas ostā vai izkraušanas vietā.

4.   Neskarot citos Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, dalībvalsts līdz 2029. gada 31. decembrim var atbrīvot no prasības ierīkot kuģu monitoringa sistēmu tādus zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 9 metriem un kuri kuģo ar tās karogu, ja šādi kuģi:

a)

darbojas tikai:

i)

attiecīgās dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos ne vairāk kā sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām mēra teritoriālās jūras platumu, un izmanto tikai pasīvos zvejas rīkus; vai

ii)

attiecīgās dalībvalsts ūdeņos krasta virzienā no bāzes līnijām;

b)

nekad nepavada jūrā vairāk par 24 stundām, rēķinot no brīža, kad tie atstāj ostu, līdz brīdim, kad tie atgriežas ostā; un

c)

uz tiem neattiecas ierobežojumi, kurus piemēro jebkurā zvejai ierobežotā apgabalā, kurā tie darbojas.

5.   Ja Savienības zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ūdeņos, karoga dalībvalsts minētā kuģa pozīcijas datus dara pieejamus, saņemtos datus automātiski pārraidot piekrastes dalībvalsts zvejas uzraudzības centram.

6.   Ja Savienības zvejas kuģis iesaistās zvejas darbībās trešās valsts ūdeņos vai ūdeņos, kuros zvejas resursus pārvalda reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, kā minēts 3. panta 1. punktā, un ja tas ir paredzēts ar minēto trešo valsti noslēgtā nolīgumā vai minētās organizācijas piemērojamajos noteikumos, kuģa pozīcijas datus dara pieejamus arī minētajai valstij vai organizācijai.

7.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (*6), uz visiem trešās valsts zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos, ir uzstādīta pilnībā funkcionējoša ierīce, kas regulāros intervālos pārraida kuģa pozīcijas datus un kuģu monitoringa sistēmai ļauj automātiski noteikt šāda kuģa atrašanās vietu un identificēt to, tāpat kā atbilstoši šim pantam ir noteikts Savienības zvejas kuģiem.

8.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

kuģa pozīcijas datu formātu un saturu;

b)

kuģu monitoringa ierīču minimālajām prasībām un minimālajām tehniskajām specifikācijām;

c)

tādu datu pārraides biežumu, kas saistīti ar zvejas kuģu pozīciju un kustību, tostarp zvejai ierobežotos apgabalos;

d)

datu pārraidīšanu piekrastes dalībvalstīm;

e)

zvejas kuģu kapteiņu pienākumiem saistībā ar kuģu monitoringa ierīču darbību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).”;"

7)

regulā iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Zvejas uzraudzības centri

1.   Dalībvalstīs tiek izveidoti un darbojas zvejas uzraudzības centri, kas uzrauga zvejas darbības un zvejas piepūli. Katras dalībvalsts zvejas uzraudzības centrs uzrauga sava karoga zvejas kuģus neatkarīgi no tā, kādos ūdeņos tie darbojas vai kurā ostā tie atrodas, kā arī zvejas kuģus, kuri kuģo ar citu dalībvalstu karogu, un trešo valstu zvejas kuģus, kuriem ir atļauts veikt zvejas darbības minētās konkrētās dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos.

2.   Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par tās zvejas uzraudzības centra darbību, un veic atbilstošos pasākumus, kas nodrošina to, ka attiecīgiem zvejas uzraudzības centriem ir pienācīgi personālresursi un ka tie ir aprīkoti ar datortehniku un programmatūru, kas ļauj veikt automātisku datu apstrādi, analīzi, kontroli, elektronisku datu pārraidi un datu uzraudzību septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī. Sistēmas kļūmes gadījumā dalībvalstis nodrošina dublēšanas un atjaunošanas procedūras. Dalībvalstīm var būt kopīgi zvejas uzraudzības centri.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas uzraudzības centriem ir pieejami visi attiecīgie dati, jo īpaši 109. un 110. pantā uzskaitītie dati.

4.   Zvejas uzraudzības centri palīdz īstenot kuģu uzraudzību reāllaikā, lai nodrošinātu izpildes darbību.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, pieņemot sīki izstrādātus noteikumus par zvejas darbību un zvejas piepūles monitoringu, ko veic zvejas uzraudzības centri, jo īpaši attiecībā uz:

a)

monitoringu par ieiešanu konkrētos apgabalos un iziešanu no tiem;

b)

zvejas darbību monitoringu un reģistrēšanu;

c)

piemērojamajiem noteikumiem tehniskas vai sakaru kļūmes vai kuģu monitoringa ierīces nedarbošanās gadījumā;

d)

veicamajiem pasākumiem gadījumā, ja netiek saņemti dati par zvejas kuģu pozīciju un kustību.”;

8)   regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Automātiskās identifikācijas sistēmas

1.   Saskaņā ar Direktīvas 2002/59/EK 6.a pantu Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus, ir aprīkoti ar automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS), ko uztur nepārtrauktā darbībā un kas atbilst minētajā direktīvā noteiktajiem veiktspējas standartiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Savienības zvejas kuģa kapteinis ārkārtas apstākļos var izslēgt AIS, ja kapteinis uzskata, ka ir nenovēršami apdraudēta apkalpes drošība vai aizsardzība. Ja AIS ir izslēgta saskaņā ar šo punktu, kapteinis ziņo par šo darbību un tās veikšanas iemeslu kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī piekrastes valsts kompetentajām iestādēm. Kad šajā punktā minētā situācija ir beigusies, kapteinis restartē AIS darbību, tiklīdz briesmu avots ir zudis.

3.   Dalībvalstis saskaņā ar 109. pantu nodrošina, ka AIS dati ir pieejami to kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par zvejas kontroli, kontroles vajadzībām, tostarp AIS datu un citu pieejamo datu kontrolpārbaužu veikšanai.”;

9)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Pārraudzības darbību datu pārraidīšana

Kuģošanas drošības un drošuma, robežkontroles, jūras vides aizsardzības un vispārējās tiesībaizsardzības nolūkos kuģu monitoringa sistēmas(-u) un kuģu noteikšanas sistēmas datus, kas savākti saskaņā ar šo regulu, dara pieejamus Komisijai, Savienības aģentūrām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas pārraudzības darbībās.”;

10)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Attālais elektroniskais monitorings

1.   Dalībvalstis nodrošina zvejas darbību monitoringu un kontroli, izmantojot attālā elektroniskā monitoringa (REM) sistēmas, kā noteikts šajā pantā.

2.   Nolūkā uzraudzīt un kontrolēt izkraušanas pienākumu dalībvalstis nodrošina, ka uz tādiem Savienības nozvejotājkuģiem, kuru lielākais garums ir 18 metri vai vairāk un kuri kuģo ar to karogu un rada augstu izkraušanas pienākuma neievērošanas risku, ir uzstādīta un darbojas REM sistēma. Izkraušanas pienākuma neievērošanas riska novērtējumu veic saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 95. panta 1. punktu. REM sistēma spēj efektīvi uzraudzīt un kontrolēt izkraušanas pienākuma ievērošanu; tā ietver CCTV un var ietvert citus instrumentus un/vai iekārtas. Kapteinis nodrošina, ka dati no REM sistēmas ir pieejami kompetentajām iestādēm. Karoga dalībvalsts un piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par zvejas kontroli, ir vienlīdzīga piekļuve minētajiem datiem, neskarot attiecīgos personas datu aizsardzības noteikumus.

3.   Šā panta 2. punkta īstenošanas nolūkā Komisija ar īstenošanas aktiem:

a)

pamatojoties uz izkraušanas pienākuma neievērošanas riska novērtējumu, nosaka Savienības nozvejotājkuģu flotes segmentus, uz kuriem attiecas pienākums uzstādīt uz kuģa REM sistēmu;

b)

ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos un zinātnes sasniegumus, paredz sīki izstrādātus noteikumus par prasībām REM sistēmai, tās tehniskajām specifikācijām, uzstādīšanu, uzturēšanu un darbību, un laikposmu, cik ilgi REM sistēma ir jāekspluatē. Minētajos noteikumos paredz, ka ierakstītais videomateriāls, kas iegūts no minētajām sistēmām, attiecas tikai uz zvejas rīkiem un tām kuģa daļām, kurās notiek zvejas produktu pacelšana uz kuģa, apstrāde, uzglabāšana un visām zonām, kurās var notikt izmešana, un, ciktāl iespējams, neļauj identificēt fiziskas personas. Tajos arī ietver prasību, ka tad, ja ir konstatēts, ka šādā ierakstītā videomateriālā ir iespējams identificēt fiziskas personas, kompetentās iestādes pēc iespējas drīz nodrošina personas datu anonimizēšanu un par šo konstatējumu informē kapteini vai REM sistēmas operatoru;

c)

paredz sīki izstrādātus noteikumus par REM sistēmas datu glabāšanu, apmaiņu un piekļuvi tiem, neskarot 112. pantu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

4.   Dalībvalstis var paredzēt, ka, pamatojoties uz izkraušanas pienākuma neievērošanas risku, ko novērtējusi attiecīgā dalībvalsts vai Komisija, uz noteiktu Savienības flotes segmentu nozvejotājkuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 18 metriem un kuri kuģo ar to karogu, ir uzstādīta un darbojas REM sistēma.

5.   Dalībvalstis var paredzēt stimulus kuģiem, kuriem nav obligāti jābūt aprīkotiem ar REM sistēmu saskaņā ar 2. un 4. punktu, bet kuri šādu sistēmu izmanto, lai brīvprātīgi veiktu izkraušanas pienākuma kontroli.

6.   Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var paredzēt REM sistēmu izmantošanu, lai kontrolētu citu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu, nevis izkraušanas pienākumu.”;

11)

Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Zvejas žurnāla aizpildīšana

1.   Katra Savienības nozvejotājkuģa kapteinis kārto elektronisku zvejas žurnālu, kurā reģistrē zvejas darbības.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā zvejas žurnālā ietver vismaz šādu informāciju:

a)

unikāls zvejas reisa identifikācijas numurs;

b)

kopējā flotes reģistra (CFR) numurs vai, ja minētais numurs nav pieejams, cits kuģa identifikācijas numurs un zvejas nozvejotājkuģa nosaukums;

c)

katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

d)

nozveju datums un kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, nozveju laiks;

e)

iziešanas no ostas un ienākšanas ostā datums un laiks;

f)

zvejas rīka tips, tehniskās specifikācijas un izmēri;

g)

aplēstie katras sugas daudzumi dzīvsvara kilogramos vai attiecīgā gadījumā katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu skaits, tostarp atsevišķā ierakstā tādi daudzumi vai īpatņu skaits, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru. Attiecībā uz Savienības nozvejotājkuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, šo informāciju sniedz par katru zvejas operāciju;

h)

aplēstais izmetumu daudzums katrai sugai dzīvsvara kilogramos vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaits;

i)

attiecīgā gadījumā izmantotais(-ie) pārrēķina koeficients(-i);

j)

dati, kas prasīti 3. panta 1. punktā minēto zivsaimniecības nolīgumu piemērošanas kontekstā.

3.   Salīdzinot ar izkrautajiem daudzumiem vai inspekcijas rezultātu, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem kilogramos, ko patur uz kuģa, ir 10 % katrai sugai.

Uz kuģa paturētajām sugām, kuru daudzums nepārsniedz 100 kg dzīvsvara ekvivalenta, atļautā pielaide ir 20 % katrai sugai.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, zvejniecībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā un trešajā ievilkumā, attiecībā uz sugām, kuru nozveju izkrauj nešķirotu, un tropisko tunzivju zvejniecībām attiecībā uz sugām, kuru nozveju izkrauj nešķirotu, piemēro šādas pielaides:

a)

ja izkraušanu veic sarakstā iekļautajās ostās un ievērojot papildu nosacījumus attiecībā uz nozveju izkraušanu un svēršanu, lai nodrošinātu precīzu ziņošanu par nozveju:

i)

attiecībā uz sugām, kuru īpatsvars ir 2 % vai vairāk no visu izkrauto sugu dzīvsvara kilogramos, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem kilogramos, ko patur uz kuģa, katrai sugai ir 10 % no visu zvejas žurnālā reģistrēto sugu kopējā daudzuma;

ii)

attiecībā uz sugām, kuru īpatsvars ir mazāks par 2 % no visu izkrauto sugu dzīvsvara kilogramos, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem kilogramos, ko patur uz kuģa, katrai sugai ir 200 kg vai 0,5 % no visu zvejas žurnālā reģistrēto sugu kopējā daudzuma, atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks.

Papildus i) un ii) apakšpunkta noteikumiem jebkurā gadījumā attiecībā uz visu sugu kopējo daudzumu atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par kopējo zivju daudzumu kilogramos, ko patur uz kuģa, ir 10 % no visu zvejas žurnālā reģistrēto sugu kopējā daudzuma.

Nosacījumi attiecībā uz izkraušanu un svēršanu ietver aizsardzības pasākumus, kas ļauj sniegt precīzus ziņojumus par nozveju, piemēram, akreditētu neatkarīgu trešo personu iesaisti vai īpašas prasības paraugu ņemšanas un svēršanas operācijām. Minētie nosacījumi paredz vajadzīgās kontroles, ko veic attiecīgās valsts attiecīgās kompetentās iestādes, kā arī sadarbību ar minētajām iestādēm;

b)

attiecībā uz izkrāvumiem, kas nav minēti a) apakšpunktā:

i)

attiecībā uz sugām, kuru īpatsvars ir 2 % vai vairāk no visu izkrauto sugu dzīvsvara kilogramos, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem kilogramos, ko patur uz kuģa, ir 10 % katrai sugai;

ii)

attiecībā uz sugām, kuru īpatsvars ir mazāks par 2 % no visu izkrauto sugu dzīvsvara kilogramos, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem kilogramos, ko patur uz kuģa, katrai zvejas žurnālā reģistrētajai sugai ir 200 kg vai 20 %, atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks.

5.   Attiecībā uz Savienības nozvejotājkuģiem, kas iesaistīti 4. punktā minētajās zvejniecībās, Komisija pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma var lūgt EFCA izstrādāt saskaņotas tehniskās pamatnostādnes par paraugpraksi attiecībā uz to, kā aplēšama uz kuģa esošā nozveja.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem līdz 2024. gada 10. jūlijam paredz noteikumus par nosacījumiem jo īpaši attiecībā uz šā panta 4. punktā minēto zvejniecību nozveju izkraušanu un svēršanu, lai nodrošinātu precīzu ziņošanu par nozveju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina ostas, kuras atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti saskaņā ar šo pantu un pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem. Sākotnējo ostu sarakstu pieņem līdz 2024. gada 10. jūlijam. Komisija var grozīt sarakstu un atsaukt savu apstiprinājumu sarakstā iekļautai ostai, ja nosacījumi vairs netiek pildīti.

7.   Ja jūrā pazaudēts zvejas rīks, zvejas žurnālā norāda arī šādu informāciju:

a)

pazaudētā zvejas rīka veids un aptuvenie izmēri;

b)

datums un aptuvenais laiks, kad zvejas rīks tika pazaudēts;

c)

pozīcija, kurā zvejas rīks tika pazaudēts;

d)

pasākumi, kas veikti pazaudētā zvejas rīka atgūšanai.

8.   Attiecībā uz Regulas (ES) 2019/1241 10. panta 1. un 2. punktā un 11. panta 1. punktā minēto jutīgo sugu nozveju šā panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajā informācijā norāda arī ievainoto, mirušo vai dzīvo atlaisto īpatņu daudzumus dzīvsvara kilogramos vai attiecīgā gadījumā to skaitu.

9.   Zvejniecībās, uz ko attiecas Savienības zvejas piepūles režīms, Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi apgabalā pavadīto laiku zvejas žurnālos reģistrē un uzskaita šādi:

a)

attiecībā uz velkamiem zvejas rīkiem:

i)

ieiešana minētajā apgabalā esošā ostā un iziešana no tās;

ii)

katra ieiešana jūras apgabalos, kuros piemēro īpašus noteikumus par piekļuvi ūdeņiem un resursiem, un katra iziešana no šādiem apgabaliem;

iii)

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām dzīvsvara kilogramos laikā, kad kuģis izgāja no minētā apgabala, vai laikā, pirms tas iegāja minētajā apgabalā esošā ostā;

b)

attiecībā uz stacionāriem zvejas rīkiem:

i)

ieiešana minētajā apgabalā esošā ostā un iziešana no tās;

ii)

katra ieiešana jūras apgabalos, kuros piemēro īpašus noteikumus par piekļuvi ūdeņiem un resursiem, un katra iziešana no šādiem apgabaliem;

iii)

datums un laiks, kad minētajos apgabalos ievietoti vai pārlikti stacionāri zvejas rīki;

iv)

datums un laiks, kad pabeigtas zvejas operācijas ar stacionāriem zvejas rīkiem;

v)

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām dzīvsvara kilogramos laikā, kad kuģis izgāja no minētā apgabala, vai laikā, pirms tas iegāja minētajā apgabalā esošā ostā.

10.   Lai uzglabāto vai apstrādāto zivju svaru zvejas žurnāla vajadzībām pārrēķinātu zivju dzīvsvarā, Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi izmanto pārrēķina koeficientu, kas noteikts saskaņā ar 12. punktu.

11.   Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

12.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt pārrēķina koeficientus un paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

šā panta 3. un 4. punktā noteiktās pielaides īstenošanu;

b)

pārrēķina koeficientu izmantošanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

12)

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Zvejas žurnāla elektroniska iesniegšana

1.   Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi 14. pantā minēto informāciju savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei elektroniski iesniedz:

a)

vismaz vienreiz dienā;

b)

pēc pēdējās zvejas operācijas pabeigšanas un pirms ienākšanas ostā vai citā izkraušanas vietā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Savienības nozvejotājkuģu, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, kapteiņi 14. pantā minēto informāciju savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei elektroniski iesniedz pēc pēdējās zvejas operācijas pabeigšanas un pirms tiek sākta izkraušana.

3.   Inspekcijas laikā un pēc savas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi 14. pantā minēto informāciju reģistrē un elektroniski nosūta minētajai iestādei. Ja kuģis atrodas ārpus sakaru tīkla uztveršanas zonas, informāciju nosūta, tiklīdz kuģis atrodas tīkla uztveršanas zonā.

4.   Piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem no karoga dalībvalsts saņemtos elektroniskos ziņojumus, kuros iekļauti 1., 2. un 3. punktā minētie zvejas kuģu sūtītie dati.

5.   Trešās valsts nozvejotājkuģu, kas darbojas Savienības ūdeņos, kapteiņi 14. pantā minēto informāciju piekrastes dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta elektroniski, ievērojot tos pašus nosacījumus, ko piemēro Savienības nozvejotājkuģu kapteiņiem.”;

13)

iekļauj šādus pantus:

“15.a pants

Elektronisks zvejas žurnāls un citas sistēmas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem

Regulas 14. un 15. panta piemērošanas nolūkā attiecībā uz nozvejotājkuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, dalībvalstis var izmantot valsts un Savienības līmenī izstrādātu zvejas žurnālu sistēmu. Ja viena vai vairākas dalībvalstis to pieprasa līdz 2024. gada 10. maijam, Komisija izstrādā šādu sistēmu nozvejotājkuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem. Ja viena vai vairākas dalībvalstis to pieprasa, Komisijas izstrādātā sistēma ir tāda, kas ļauj attiecīgajiem operatoriem pildīt arī savas 9., 19.a, 20., 21., 22., 23. un 24. pantā noteiktās saistības. Pieprasītāja dalībvalsts īsteno Komisijas izstrādāto sistēmu.

15.b pants

Deleģētie un īstenošanas akti par prasībām attiecībā uz zvejas žurnālu

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz:

a)

noteikumiem, kas piemērojami zvejas žurnāla datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas vai sakaru kļūmes vai nedarbošanās gadījumā;

b)

pasākumiem, kas jāveic zvejas žurnāla datu nesaņemšanas gadījumā;

c)

piekļuvi zvejas žurnāla datiem un pasākumiem, kas jāveic, ja piekļuve datiem ir traucēta;

d)

konkrētu Savienības nozvejotājkuģu kategoriju atbrīvojumu no 14. panta 2. punkta d) un g) apakšpunktā noteiktajiem pienākumiem reģistrēt zvejas žurnālā nozvejas laiku un aplēstos daudzumus par katru zvejas operāciju.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

zvejas žurnāla formātu, saturu un iesniegšanas procedūru;

b)

zvejas žurnālā ietvertās informācijas aizpildīšanu un elektronisku reģistrēšanu;

c)

zvejas žurnāla datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību;

d)

prasībām attiecībā uz zvejas žurnāla datu pārraidīšanu no Savienības nozvejotājkuģa uz tā karoga valsts kompetentajām iestādēm un atbildes ziņojumiem no iestādēm;

e)

tās vienas iestādes uzdevumiem, kas minēta 5. panta 5. punktā, attiecībā uz zvejas žurnālu;

f)

zvejas žurnāla datu iesniegšanas biežumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

14)

regulas 16. pantu svītro;

15)

regulas 17. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Neskarot daudzgadu plānos ietvertos konkrētos noteikumus, Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, kapteiņi savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz četras stundas pirms paredzamās ierašanās dalībvalsts ostā vai izkraušanas vietā elektroniski iesniedz šādu informāciju:

a)

unikālais zvejas reisa identifikācijas numurs un, ja kuģi nav nozvejotājkuģi, unikālais(-ie) zvejas reisa identifikācijas numurs(-i), kas saistīts(-i) ar nozvejām;

b)

CFR numurs vai, ja minētais numurs nav pieejams, cits kuģa identifikācijas numurs un zvejas kuģa nosaukums;

c)

galamērķa ostas vai izkraušanas vietas nosaukums un ostā ierašanās nolūks, piemēram, izkraušana, pārkraušana citā kuģī vai piekļuve pakalpojumiem;

d)

zvejas reisa datumi;

e)

paredzamais ostā vai izkraušanas vietā ienākšanas datums un laiks;

f)

katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgie ģeogrāfiskie apgabali, kuros gūtas nozvejas;

g)

zvejas žurnālā reģistrētie katras sugas daudzumi, tostarp – atsevišķā ierakstā – piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu īpatņu daudzumi;

h)

katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj vai jāpārkrauj citā kuģī, to vidū – atsevišķā ierakstā – piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu īpatņu daudzumi.”

;

b)

pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a   Piekrastes dalībvalsts, kur notiek izkraušana, konkrētu kategoriju Savienības zvejas kuģiem, var noteikt īsāku 1. punktā minētās iepriekšējas paziņošanas termiņu, ņemot vērā zvejas produktu veidu un attālumu starp zvejas vietām un ostu vai izkraušanas vietu, un ja šāds īsāks iepriekšējas paziņošanas termiņš nemazina dalībvalsts spēju veikt inspekcijas. Minētā piekrastes dalībvalsts šādu īsāku iepriekšējas paziņošanas termiņu dara publiski pieejamu un nekavējoties paziņo to Komisijai. Komisija to dara pieejamu savā tīmekļa vietnē.

1.b   Ja nozveju iegūst laikā no iepriekšējā paziņojuma iesniegšanas līdz ienākšanai ostā, par minētajām papildu nozvejām paziņo citā iepriekšējā paziņojumā.”

;

c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu:

a)

konkrētu kategoriju Savienības zvejas kuģiem nosakot atbrīvojumu no 1. punktā izklāstītā pienākuma, ņemot vērā izkraujamo zvejas produktu daudzumus un veidu un kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas risku;

b)

pieņemot noteikumus, kas piemērojami iepriekšēja paziņojuma elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas vai sakaru kļūmes vai nedarbošanās gadījumā;

c)

pieņemot pasākumus, kas jāveic iepriekšēja paziņojuma datu nesaņemšanas gadījumā;

d)

pieņemot noteikumus par piekļuvi iepriekšēja paziņojuma datiem un pasākumiem, kas jāveic, ja piekļuve datiem ir traucēta.”

;

16)

regulas 18. pantu svītro;

17)

regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Atļauja ienākt ostā

Piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes var liegt zvejas kuģiem ienākt ostā, ja 17. pantā minētā informācija ir nepilnīga, izņemot nepārvaramas varas apstākļu vai avārijas gadījumā.”;

18)

iekļauj šādu pantu:

“19.a pants

Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu trešās valsts ostās

1.   Savienības zvejas kuģiem ir atļauts veikt izkraušanu trešās valsts ostās tikai tad, ja to kapteiņi savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz 48 stundas pirms paredzamās ierašanās trešās valsts ostā ir elektroniski iesnieguši 3. punktā norādīto informāciju un ja karoga dalībvalsts nav noraidījusi šādu atļauju veikt izkraušanu.

2.   Karoga dalībvalsts var noteikt sava karoga zvejas kuģiem īsāku laiku 1. punktā minētajai iesniegšanai, kas nav īsāks par divām stundām, ņemot vērā zvejas produktu veidu un attālumu starp zvejas vietām un ostu, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai analizētu 3. punktā minēto informāciju un izpildītu savus 4. punktā paredzētos pienākumus. Karoga dalībvalsts par šādu īsāku laikposmu paziņo Komisijai.

3.   Savienības zvejas kuģu kapteiņi iesniedz karoga dalībvalstij jo īpaši šādu informāciju:

a)

unikālais zvejas reisa identifikācijas numurs un, ja kuģi nav nozvejotājkuģi, unikālais(-ie) zvejas reisa identifikācijas numurs(-i), kas saistīts(-i) ar nozvejām;

b)

CFR numurs vai, ja minētais numurs nav pieejams, cits kuģa identifikācijas numurs un zvejas kuģa nosaukums;

c)

galamērķa osta un ostā ierašanās nolūks, piemēram, izkraušana vai piekļuve pakalpojumiem;

d)

zvejas reisa datumi;

e)

paredzamais ostā ienākšanas datums un laiks;

f)

katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgie ģeogrāfiskie apgabali, kuros gūtas nozvejas;

g)

zvejas žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā reģistrētie katras sugas daudzumi dzīvsvara kilogramos, vai attiecīgā gadījumā katras sugas īpatņu skaits, tostarp – atsevišķā ierakstā – piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasnieguši daudzumi vai īpatņi;

h)

izkraujamie katras sugas daudzumi dzīvsvara kilogramos vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaits, tostarp – atsevišķā ierakstā – piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasnieguši daudzumi vai īpatņi.

4.   Ja, pamatojoties uz iesniegtās informācijas un citas pieejamās informācijas analīzi, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Savienības zvejas kuģis neievēro vai nav ievērojis kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, tā karoga dalībvalsts kompetentās iestādes to trešo valsti, kurā kuģis plāno veikt izkraušanu, lūdz sadarboties iespējamas inspekcijas veikšanai. Šajā nolūkā karoga dalībvalsts var pieprasīt zvejas kuģim veikt izkraušanu citā ostā vai aizkavēt ostā ierašanās laiku vai izkraušanu.”;

19)

regulas 20. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus ''vietās, kas atrodas tuvu krastam'' aizstāj ar vārdiem “izkraušanas vietās”;

b)

iekļauj šādus punktus:

“2.a   Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (*7) 4. panta 4. punktu un šīs regulas 43. panta 3. punktu, Savienības pārkrāvēja zvejas kuģiem un saņēmēja zvejas kuģiem ir atļauts veikt pārkraušanu citā kuģī ārpus Savienības ūdeņiem vai trešo valstu ostās tikai tad, ja no savas(-ām) karoga dalībvalsts(-īm) ir saņemta atļauja.

2.b   Lai pieteiktos atļaujai veikt pārkraušanu citā kuģī saskaņā ar 2.a punktu, Savienības pārkrāvēja zvejas kuģu un saņēmēja zvejas kuģu kapteiņi vismaz 48 stundas pirms plānotās pārkraušanas citā kuģī savai karoga dalībvalstij elektroniski nosūta šādu informāciju:

a)

unikālais(-ie) zvejas reisa identifikācijas numurs(-i) un, ja kuģi nav nozvejotājkuģi, unikālais(-ie) zvejas reisa identifikācijas numurs(-i), kas saistīts(-i) ar nozvejām;

b)

CFR numurs vai, ja minētais numurs nav pieejams, cits(-i) kuģa identifikācijas numurs(-i) un gan pārkrāvēja zvejas kuģa, gan saņēmēja zvejas kuģa vārds;

c)

katras pārkraujamās sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais(-ie) apgabals(-i), kurā(-os) gūtas nozvejas;

d)

katras pārkraujamās sugas aplēstie daudzumi produkta svara un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu un apstrādes pakāpi;

e)

saņēmēja zvejas kuģa galamērķa osta;

f)

plānotās pārkraušanas citā kuģī datums un laiks;

g)

ģeogrāfiskā pozīcija vai konkrētās ostas nosaukums, kurā plānota pārkraušana citā kuģī.

2.c   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par produkta sagatavošanas veidu un apstrādes pakāpi, jo īpaši izmantojot kodus un aprakstus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

(*7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).”;"

20)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Pārkraušanas deklarācijas aizpildīšana

1.   Savienības zvejas kuģu, kuri iesaistīti pārkraušanā citā kuģī, kapteiņi aizpilda elektronisku pārkraušanas deklarāciju.

2.   Pārkraušanas deklarācijā, kas minēta 1. punktā, ietver vismaz šādu informāciju:

a)

unikālais(-ie) zvejas reisa identifikācijas numurs(-i) un, ja zvejas kuģi nav nozvejotājkuģi, unikālais(-ie) zvejas reisa identifikācijas numurs(-i), kas saistīts(-i) ar nozvejām;

b)

CFR numurs vai, ja minētais numurs nav pieejams, cits(-i) kuģa identifikācijas numurs(-i) un gan pārkrāvēja zvejas kuģa, gan saņēmēja zvejas kuģa nosaukums;

c)

katras pārkrautās sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais(-ie) ģeogrāfiskais(-ie) apgabals(-i), kurā(-os) gūtas nozvejas;

d)

katras pārkrautās sugas aplēstie daudzumi produkta svara un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu un apstrādes pakāpi, vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu, tostarp – atsevišķā ierakstā – tādus daudzumus vai īpatņus, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru;

e)

saņēmēja zvejas kuģa galamērķa osta vai izkraušanas vieta un paredzamais ierašanās datums un laiks;

f)

pārkraušanas citā kuģī datums un laiks;

g)

ģeogrāfiskais apgabals vai apstiprinātā osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī;

h)

izmantotais(-ie) pārrēķina koeficients(-i).

3.   Salīdzinot ar izkrautajiem daudzumiem vai inspekcijas rezultātu, atļautā pielaide pārkraušanas deklarācijā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem kilogramos, ko patur uz kuģa, ir tāda, kā noteikts 14. panta 3. un 4. punktā.

4.   Gan pārkrāvēju zvejas kuģu, gan saņēmēju zvejas kuģu kapteiņi ir atbildīgi par savās attiecīgajās pārkraušanas deklarācijās reģistrēto datu pareizību.

5.   Lai uzglabāto vai apstrādāto zivju svaru izkraušanas deklarācijas vajadzībām pārrēķinātu zivju dzīvsvarā, zvejas kuģu kapteiņi izmanto pārrēķina koeficientu, kas noteikts saskaņā ar 14. panta 12. punktu.

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, konkrētu kategoriju Savienības zvejas kuģiem nosakot atbrīvojumu no šā panta 1. punktā noteiktā pienākuma, ņemot vērā zvejas produktu daudzumus un/vai veidu, attālumu starp zvejas vietām, pārkraušanas vietām un ostām, kurās attiecīgie kuģi ir reģistrēti.”;

21)

regulas 22., 23. un 24. pantu aizstāj ar šādiem:

“22. pants

Pārkraušanas deklarācijas datu elektroniska pārraidīšana

1.   Savienības zvejas kuģu kapteiņi 24 stundu laikā pēc pārkraušanas citā kuģī pabeigšanas 21. pantā minēto informāciju elektroniski iesniedz savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Ja Savienības zvejas kuģis savas nozvejas pārkrauj citā kuģī dalībvalstī, kas nav tā karoga dalībvalsts, tad karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pārkraušanas deklarācijas datus tūlīt pēc saņemšanas elektroniski nosūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā nozveja pārkrauta citā kuģī un kurā ir nozvejas galamērķis.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu:

a)

paredzot noteikumus, kas piemērojami pārkraušanas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas vai sakaru kļūmes vai nedarbošanās gadījumā;

b)

pieņemot pasākumus, kas jāveic pārkraušanas datu nesaņemšanas gadījumā;

c)

pieņemot noteikumus par piekļuvi pārkraušanas datiem un pasākumiem, kas jāveic, ja piekļuve datiem ir traucēta.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

pārkraušanas deklarācijas formātu un iesniegšanas procedūru;

b)

pārkraušanas deklarācijas datu aizpildīšanu un elektronisku reģistrēšanu;

c)

pārkraušanas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību;

d)

prasībām par pārkraušanas datu pārraidīšanu no Savienības zvejas kuģa uz tā karoga valsts kompetentajām iestādēm un par atbildes ziņojumiem no karoga dalībvalsts iestādēm.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

23. pants

Izkraušanas deklarācijas aizpildīšana

1.   Savienības zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis aizpilda elektronisku izkraušanas deklarāciju.

2.   Izkraušanas deklarācijā, kas minēta 1. punktā, norāda vismaz šādu informāciju:

a)

unikālais zvejas reisa identifikācijas numurs;

b)

CFR numurs vai, ja minētais numurs nav pieejams, cits kuģa identifikācijas numurs un zvejas kuģa nosaukums;

c)

katras izkrautās sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

d)

katras izkrautās sugas daudzumi atbilstoši 60. pantam nosvērta produkta un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu un apstrādes pakāpi, vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu, tostarp – atsevišķā ierakstā – piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušus daudzumus vai īpatņus;

e)

izkraušanas osta vai izkraušanas vieta;

f)

izkraušanas pabeigšanas datums un laiks vai, ja izkraušana notiek ilgāk par 24 stundām, izkraušanas sākšanas un pabeigšanas datums un laiks;

g)

svēršanas pabeigšanas datums un laiks vai, ja svēršana notiek ilgāk par 24 stundām, svēršanas sākšanas un pabeigšanas datums un laiks;

h)

60. panta 5. punktā minētā operatora vārds vai identifikācijas numurs;

i)

izmantotie pārrēķina koeficienti.

3.   Par izkraušanas deklarācijā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

4.   Lai uzglabāto vai apstrādāto zivju svaru izkraušanas deklarācijas aizpildīšanas vajadzībām pārrēķinātu zivju dzīvsvarā, zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis izmanto pārrēķina koeficientu, kas noteikts saskaņā ar 14. panta 12. punktu.

24. pants

Izkraušanas deklarācijas datu elektroniska pārraidīšana

1.   Savienības zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis 24 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas 23. panta 2. punktā minēto informāciju elektroniski iesniedz savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, attiecībā uz zvejas produktiem, kas nosvērti saskaņā ar 60. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktu, kapteinis vai kapteiņa pārstāvis 24 stundu laikā pēc svēršanas pabeigšanas 23. pantā minēto informāciju elektroniski iesniedz karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

3.   Ja Savienības zvejas kuģis nozvejas izkrauj dalībvalstī, kas nav tā karoga dalībvalsts, tad karoga dalībvalsts kompetentās iestādes izkraušanas deklarācijas datus tūlīt pēc saņemšanas elektroniski pārsūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā nozveja izkrauta.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu:

a)

paredzot sīki izstrādātus noteikumus par atkāpēm attiecībā uz izkraušanas deklarācijas iesniegšanu;

b)

paredzot noteikumus, kas piemērojami izkraušanas deklarācijas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas vai sakaru kļūmes vai nedarbošanās gadījumā;

c)

pieņemot pasākumus, kas jāveic izkraušanas deklarācijas datu nesaņemšanas gadījumā;

d)

pieņemot noteikumus par piekļuvi izkraušanas deklarācijas datiem un pasākumiem, kas jāveic, ja piekļuve datiem ir traucēta.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

izkraušanas deklarācijas formātu un iesniegšanas procedūru;

b)

izkraušanas deklarācijas datu aizpildīšanu un digitālu reģistrēšanu;

c)

izkraušanas deklarācijas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu darbību;

d)

prasībām attiecībā uz izkraušanas deklarācijas datu pārraidīšanu no Savienības zvejas kuģa uz tā karoga valsts kompetentajām iestādēm un par atbildes ziņojumiem no iestādēm.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

22)

regulas 25. pantu svītro;

23)

regulas 26. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “zvejas kuģi” aizstāj ar vārdu “nozvejotājkuģi” un vārdus “zvejas kuģim” aizstāj ar vārdu “nozvejotājkuģim”;

b)

panta 2. un 3. punktā vārdus “zvejas kuģis” aizstāj ar vārdiem “Savienības nozvejotājkuģis”;

c)

panta 4. punktā vārdus “zvejas kuģi” aizstāj ar vārdiem “Savienības nozvejotājkuģi”;

d)

panta 6. punktā vārdus “zvejas kuģis” aizstāj ar vārdu “nozvejotājkuģis”;

24)

regulas 27. panta 1. punktā vārdus “zvejas kuģa” aizstāj ar vārdiem “Savienības nozvejotājkuģa”;

25)

regulas 28. pantu svītro;

26)

regulas 29. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “zvejas kuģis” aizstāj ar vārdiem “Savienības nozvejotājkuģis”;

b)

panta 2. punktā vārdus “zvejas kuģis” aizstāj ar vārdiem “Savienības nozvejotājkuģis” un vārdus “zvejas kuģi” aizstāj ar vārdiem “nozvejotājkuģi”;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalsts var izvēlēties neieskaitīt maksimāli pieļaujamā zvejas piepūlē tāda Savienības nozvejotājkuģa darbības ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms un kurā minētais Savienības nozvejotājkuģis ir atradies, bet nav varējis zvejot, jo tas ir palīdzējis citam kuģim ārkārtas situācijā vai pārvadājis ievainotu personu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.”

;

27)

regulas 30. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “zvejas kuģis” aizstāj ar vārdiem “Savienības nozvejotājkuģis”;

b)

panta 2. punktā vārdus “zvejas kuģis” aizstāj ar vārdiem “Savienības nozvejotājkuģis”;

28)

regulas 31. pantu aizstāj ar šādu:

“31. pants

Nozvejotājkuģi, kas atbrīvoti no zvejas piepūles režīma piemērošanas

Šī iedaļa neattiecas uz Savienības nozvejotājkuģiem tādā mērā, kādā tie ir atbrīvoti no zvejas režīma piemērošanas.”

29)

regulas 32. pantu svītro;

30)

regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

“33. pants

Nozveju un zvejas piepūles reģistrēšana

1.   Katra karoga dalībvalsts vai – zvejas bez kuģa gadījumā – katra piekrastes dalībvalsts reģistrē visus ar nozvejām un zvejas piepūli saistītos datus, kas minēti šīs regulas 14., 21., 23., 54.d, 55., 62., 66. un 68. pantā, un minēto datu oriģinālus glabā vismaz trīs gadus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.   Katru mēnesi līdz 15. datumam katra karoga dalībvalsts vai – zvejas bez kuģa gadījumā – katra piekrastes dalībvalsts elektroniski iesniedz Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai agregētus datus par:

a)

katras sugas – attiecīgā gadījumā pa krājumam vai krājumu grupai – dzīvsvara ekvivalentā izteiktiem iepriekšējā mēneša daudzumiem, kuri nozvejoti un paturēti uz kuģa, un katras sugas izmetumu daudzumiem, tostarp – atsevišķā ierakstā – piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu īpatņu daudzumiem;

b)

iepriekšējā mēnesī izmantoto zvejas piepūli katrā zvejas apgabalā, uz ko attiecas zvejas piepūles režīms, vai – attiecīgā gadījumā – par katru zvejniecību, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms;

c)

katras sugas – attiecīgā gadījumā sadalījumā pa krājumam vai krājumu grupai – dzīvsvara ekvivalentā izteiktiem iepriekšējā mēneša daudzumiem, kuri nozvejoti zvejas bez kuģa gadījumā, un katras sugas izmetumu daudzumiem, tostarp – atsevišķā ierakstā – piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu īpatņu daudzumiem.

3.   Ja dati, ko dalībvalsts saskaņā ar 2. punktu iesniegusi par sugām, krājumu vai krājumu grupu, ir balstīti uz aplēsēm, tad koriģētos datus par daudzumiem, kas noteikti, pamatojoties uz izkraušanas deklarācijām, pārdošanas zīmēm vai nozvejas deklarācijām, dalībvalsts Komisijai iesniedz, tiklīdz tas ir iespējams un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā laikposma beigām, kuram tika noteikta kvota vai zvejas piepūles ierobežojums.

4.   Ja dalībvalsts konstatē nekonsekvences starp informāciju, ko tā Komisijai iesniegusi saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, un atbilstīgi 109. pantam veiktās validēšanas rezultātiem, tad koriģētos datus par daudzumiem, kas noteikti, pamatojoties uz minēto validēšanu, minētā dalībvalsts Komisijai iesniedz, tiklīdz tas ir iespējams un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā laikposma beigām, kuram tika noteikta kvota vai zvejas piepūles ierobežojums.

5.   Ja Komisija konstatē neatbilstības attiecībā uz datiem, ko dalībvalsts iesniegusi Komisijai saskaņā ar šo pantu, tā apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti, kura šos datus koriģē un pēc iespējas drīz iesniedz koriģētos datus Komisijai.

6.   Nozvejas, kuras gūtas no katras sugas, krājuma vai krājumu grupas, kam noteikta kvota, ieskaita dalībvalstīm piemērojamajās kvotās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu.

7.   Zinātniskās pētniecības nolūkos gūtās nozvejas, tostarp – attiecīgā gadījumā – arī piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu īpatņu nozvejas, kas tiek laistas tirgū un pārdotas, dalībvalstis reģistrē un šādu nozveju datus iesniedz Komisijai. Karoga dalībvalstij piemērojamās kvotas šīs nozvejas ieskaita tiktāl, cik tās pārsniedz 2 % no attiecīgajām kvotām. Šo punktu nepiemēro nozvejām, kas gūtas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1004 (*8) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto obligāto jūras pētniecisko uzskaišu sakarībā.

8.   Izņemot to zvejas piepūli, kuru izmantojuši no zvejas piepūles režīma piemērošanas atbrīvotie nozvejotājkuģi, visu zvejas piepūli, ko izmantojuši Savienības nozvejotājkuģi, uz kuriem ir vai kuri attiecīgā gadījumā izmanto zvejas rīkus, uz kuriem attiecas zvejas piepūles režīms, vai kuri darbojas zvejniecībā, uz ko attiecas zvejas piepūles režīms, un ģeogrāfiskajā apgabalā, uz ko attiecas minētais zvejas piepūles režīms, ieskaita maksimāli pieļaujamajā zvejas piepūlē, kas attiecīgajai karoga dalībvalstij pieejama attiecībā uz šādiem zvejas rīkiem, zveju vai ģeogrāfisko apgabalu.

9.   Zvejas piepūli, ko zinātniskās pētniecības ietvaros ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms, izmanto nozvejotājkuģis uz kura ir zvejas rīki, uz ko attiecas zvejas piepūles režīms un kas darbojas zvejniecībā, uz ko attiecas minētais zvejas piepūles režīms, ieskaita maksimāli pieļaujamajā zvejas piepūlē, kas minētā kuģa karoga dalībvalstij pieejama attiecībā uz minētajiem zvejas rīkiem, zvejniecību vai ģeogrāfisko apgabalu, tad, ja minētās zvejas piepūles izmantošanas laikā gūtās nozvejas tiktāl, cik tās pārsniedz 2 % no iedalītās zvejas piepūles, laiž tirgū un pārdod. Šo punktu nepiemēro nozvejām, kas gūtas Regulas (ES) 2017/1004 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto obligāto jūras pētniecisko uzskaišu sakarībā.

10.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par formātu, kādā nosūtāmi šajā pantā minētie dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).”;"

31)

regulas 34. pantu aizstāj ar šādu:

“34. pants

Dati par zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu

Ja tiek konstatēts, ka 80 % no krājuma vai krājumu grupas kvotas ir uzskatāmi par pilnībā izmantotiem vai ir uzskatāms, ka ir izmantoti 80 % no maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles, kas noteikta attiecībā uz konkrēto zvejas rīku vai konkrēto zvejniecību un attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, Komisija var prasīt, lai dalībvalsts iesniegtu sīkāku informāciju, nekā paredzēts 33. pantā.”;

32)

regulas 35. pantu groza šādi:

a)

panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Katra dalībvalsts nosaka dienu, no kuras:

a)

uzskata, ka ar nozvejām no krājuma vai krājumu grupas, kam noteikta dalībvalsts kvota, minētā kvota ir pilnībā izmantota;

b)

maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli zvejas rīkam vai zvejniecībai un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam uzskata par sasniegtu.

2.   No 1. punktā minētās dienas attiecīgā dalībvalsts aizliedz visiem sava karoga nozvejotājkuģiem vai daļai šādu kuģu, vai attiecīgā gadījumā – ja notiek zveja bez kuģa – tās operatoriem, veikt zvejas operācijas, arī zveju bez kuģa, saistībā ar krājumu vai krājumu grupu, kuru kvota attiecīgajā zvejniecībā ir pilnībā izmantota, vai ja uz kuģa ir attiecīgie zvejas rīki, ģeogrāfiskajā apgabalā, kur sasniegta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle. Šādā gadījumā minētā dalībvalsts var noteikt datumu, līdz kuram jāpabeidz pārkraušana citā kuģī, pārvietošana un izkraušana vai jāiesniedz galīgās nozvejas deklarācijas.

3.   Attiecīgā dalībvalsts 2. punktā minēto lēmumu publisko un tūlīt paziņo Komisijai. Komisija to dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē.”

;

b)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“3.a   No dienas, kad attiecīgā dalībvalsts ir publiskojusi 2. punktā minēto lēmumu, minētā dalībvalsts nodrošina, ka neviens tās karoga nozvejotājkuģis neveic nekādas zvejas operācijas vai tās operatori neveic zveju bez kuģa attiecībā uz attiecīgo krājumu vai krājumu grupu.”

;

33)

regulas 36. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja Komisija konstatē, ka Savienībai, dalībvalstij vai dalībvalstu grupai pieejamās zvejas iespējas var uzskatīt par pilnībā izmantotām, Komisija informē par to attiecīgās dalībvalstis un ar īstenošanas aktiem var aizliegt zvejas operācijas, kā arī zveju bez kuģa attiecībā uz konkrēto apgabalu, zvejas rīku, krājumu, krājumu grupu vai minētajās zvejas operācijās iesaistīto floti.”

;

34)

regulas 37. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ja Komisija ir aizliegusi zvejas operācijas, kā arī zveju bez kuģa, jo ir aizdomas par dalībvalstij, dalībvalstu grupai vai Savienībai pieejamo zvejas iespēju pilnīgu izmantojumu, un tiek konstatēts, ka dalībvalsts faktiski nav pilnībā izmantojusi savas zvejas iespējas, piemēro šo pantu.

2.   Ja netiek novērsts kaitējums, kas nodarīts dalībvalstij, kurai tika aizliegts veikt zvejas operācijas pirms tās zvejas iespējas bija pilnībā izmantotas, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kuru mērķis ir attiecīgi kompensēt nodarīto kaitējumu. Minētie īstenošanas akti jo īpaši nosaka:

a)

nodarītā kaitējuma paziņošanu;

b)

kurām dalībvalstīm un kādā apmērā kaitējums nodarīts;

c)

kuras dalībvalstis ir veikušas pārzveju un kādi ir pārzvejoto zivju daudzumi;

d)

kādi atvilkumi proporcionāli pārsniegtajām zvejas iespējām jāveic no pārzveju veikušo dalībvalstu zvejas iespējām;

e)

kādi zvejas iespēju papildinājumi proporcionāli nodarītajam kaitējumam jāsaņem dalībvalstīm, kurām kaitējums nodarīts;

f)

dienu, kad papildinājumi un atvilkumi stājas spēkā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

b)

panta 4. punktu svītro;

35)

regulas IV sadaļas II nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

II NODAĻA

Zvejas kapacitātes kontrole ”;

36)

regulas 38. pantu aizstāj ar šādu:

“38. pants

Zvejas kapacitāte

1.   Dalībvalstis ir atbildīgas par vajadzīgo pārbaužu veikšanu, lai nodrošinātu to, ka kopējā zvejas kapacitāte, kas atbilst attiecīgās dalībvalsts izdotajām zvejas licencēm, GT un kW izteiksmē nekad nav lielāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas konkrētajai dalībvalstij noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. pantu.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus šā panta piemērošanas noteikumus attiecībā uz:

a)

nozvejotājkuģu dzinēja jaudas verifikāciju;

b)

nozvejotājkuģu tilpības verifikāciju;

c)

zvejas rīku tipa, skaita un parametru verifikāciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

37)

regulas IV sadaļas II nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“2. iedaļa

dzinēja jauda un tilpība”;

38)

regulas 39. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “zvejas kuģis” aizstāj ar vārdu “nozvejotājkuģis”;

b)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“2.a   Ja nozvejotājkuģa atļautā, zvejas licencē noteiktā dzinēja jauda ir pārsniegta, dzinēja jaudu var legalizēt maksimālajā laikposmā un saskaņā ar kritērijiem, ko noteikusi attiecīgā karoga dalībvalsts.”

;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Visas izmaksas, kas rodas sertificējot un verificējot dzinēja jaudu saskaņā ar šo pantu, sedz karoga dalībvalstis. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 39. pantu dalībvalstis var prasīt, lai to nozvejotājkuģu operatori, kuri kuģo ar to karogu un kuri iesaistīti attiecīgajā zvejniecībā, piedalās minēto izmaksu segšanā.”

;

39)

iekļauj šādu pantu:

“39.a pants

Nepārtraukts dzinēja jaudas monitorings

1.   Dalībvalstis, pamatojoties uz riska novērtējumu, nosaka, kuri kuģi, kas aprīkoti ar iebūvētiem galvenajiem dzinējiem, kuru sertificētā dzinēja jauda pārsniedz 221 kilovatu, un kuri izmanto velkamus zvejas rīkus, kā noteikts Regulas (ES)2019/1241 6. panta 12. punktā, rada augstu neatbilstības risku kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem par dzinēja jaudu. Tās nodrošina, ka minētie kuģi ir aprīkoti ar pastāvīgi uzstādītām sistēmām, kas nepārtraukti mēra un reģistrē dzinēja jaudu.

2.   Dalībvalstis arī nodrošina, ka nozvejotājkuģi ir aprīkoti ar pastāvīgi uzstādītām sistēmām, kas nepārtraukti mēra un reģistrē dzinēja jaudu gadījumos, kad minētie kuģi izmanto grunts traļus vai dāņu vadus, ir aprīkoti ar iebūvētiem galvenajiem dzinējiem, kuru sertificētā dzinēja jauda ir no 120 līdz 221 kilovatam, un darbojas apgabalā, kas minēts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma C daļas 2.1. punktā.

3.   Šā panta 1. punktā minētās sistēmas nodrošina nepārtrauktu galvenā dzinēja jaudas mērīšanu kilovatos un minēto datu glabāšanu uz kuģa.

4.   Nozvejotājkuģu kapteiņi un zvejas licenču turētāji nodrošina, lai 1. punktā minētās sistēmas vienmēr darbotos un lai nepārtraukto galvenā dzinēja jaudas mērījumu dati tiktu reģistrēti, glabāti uz kuģa un uz kuģiem būtu vienmēr pieejami ierēdņiem.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1. punktā minēto sistēmu uzstādīšanu, tehniskajām prasībām un parametriem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

6.   Riska novērtējumā, kas minēts 1. punktā:

a)

nosaka neatbilstības riska pakāpi pa flotes segmentiem, pamatojoties uz zvejas rīkiem, aptverto apgabalu, piepūles režīmu, mērķsugām, jaudas samazinājumu un ātrumu;

b)

ņem vērā apstiprinātus pārkāpumus, kas saistīti ar tāda dzinēja izmantošanu, kura dzinēja jauda pārsniedz dzinēja sertifikātā norādīto;

c)

iekļauj analīzi, nosakot neatbilstības kopējās zivsaimniecības noteikumiem par dzinēja jaudu iespējamību un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz pārzveju;

d)

ņem vērā maksimāli pieļaujamās kapacitātes pārsniegšanu.

7.   Riska novērtējumu sadarbībā ar EFCA kopīgi veic dalībvalstis.

8.   Dalībvalstis, pamatojoties uz riska novērtējumu par neatbilstību kopējās zivsaimniecības noteikumiem par dzinēja jaudu, var noteikt, ka Savienības nozvejotājkuģi, kas kuģo ar to karogu un kas ir aprīkoti ar iebūvētiem galvenajiem dzinējiem, kuru sertificētā dzinēja jauda nepārsniedz 221 kilovatu, un kuri izmanto velkamus zvejas rīkus, kā noteikts Regulas (ES) 2019/1241 6. panta 12. punktā, ir aprīkoti ar pastāvīgi uzstādītām sistēmām, kas nepārtraukti mēra un reģistrē dzinēja jaudu.”;

40)

regulas 40. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “zvejas kuģiem” aizstāj ar vārdu “nozvejotājkuģiem”;

b)

panta 2. punktā vārdus “zvejas kuģu” aizstāj ar vārdu “nozvejotājkuģu”;

c)

panta 5. punktu svītro;

d)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par galvenā dzinēja jaudas sertificēšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”

;

41)

regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Dzinēja jaudas verifikācija

1.   Attiecībā uz nozvejotājkuģiem, kas nav aprīkoti ar nepārtraukta monitoringa sistēmu, kā paredzēts 39.a pantā, dalībvalstis pēc riska analīzes, izmantojot visu pieejamo informāciju par attiecīgā kuģa parametriem, verificē dzinēja jaudas konsekvenci saskaņā ar paraugu ņemšanas plānu, kura pamatā ir metodika, kas jāpieņem saskaņā ar šā panta 5. punktu. Jo īpaši tās pārbauda informāciju, kas ietverta:

a)

kuģa pozīcijas datos;

b)

zvejas žurnāla datos;

c)

starptautiskajā dzinēju radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikātā (EIAPP), kas par dzinēju izdots saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas VI pielikumu;

d)

klasifikācijas apliecībā, ko izdevusi atzīta organizācija, kura ir pilnvarota veikt kuģu inspekcijas un apsekojumus, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/15/EK (*9) nozīmē;

e)

sertifikātā par kuģa izmēģinājumu jūrā;

f)

Savienības zvejas flotes reģistrā; un

g)

jebkādos citos dokumentos, kas sniedz attiecīgu informāciju par kuģa dzinēja jaudu vai jebkādiem ar to saistītiem tehniskajiem parametriem.

2.   Ja pēc 1. punktā minētās informācijas analīzes pazīmes liecina, ka nozvejotājkuģa dzinēja jauda ir lielāka nekā zvejas licencē vai Savienības vai valsts zvejas flotes reģistrā norādītā jauda, dalībvalstis fiziski verificē dzinēja jaudu vai nodrošina, ka attiecīgais nozvejotājkuģis ir aprīkots ar 39.a panta 1. punktā minēto sistēmu.

3.   Nolūkā verificēt nozvejotājkuģa dzinēja jaudu dalībvalstis piemēro prasības, ko pieņēmusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija tās ieteiktajā starptautiskajā standartā ISO 15016:2015, vai izmanto līdzvērtīgas Eiropā vai valstī atzītas metodes.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu, ar ko groza šā panta 3. punktu, lai pielāgotu atsauci uz attiecīgo ISO Starptautisko standartu tehnikas attīstībai.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par dzinēja jaudas verifikāciju, tostarp paraugu ņemšanas plāna izstrādāšanas metodi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.).”;"

42)

iekļauj šādu pantu:

“41.a pants

Tilpības verifikācija

1.   Ja ir pierādījumi, ka nozvejotājkuģa tilpība atšķiras no zvejas licencē norādītās tilpības, karoga dalībvalsts tilpību verificē. Minētajā nolūkā dalībvalstis jo īpaši ņem vērā izmaiņas ietvertajā tilpībā vai kuģa izmērus.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par tilpības verificēšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

43)

regulas 42. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā teikuma daļu ''vietās, kas atrodas tuvu krastam'' aizstāj ar vārdiem “apstiprinātā izkraušanas vietā”;

b)

panta 2. punktā teikuma daļu “vietās, kas atrodas tuvu krastam” aizstāj ar vārdiem “apstiprinātās izkraušanas vietās” un vārdus “60. un 61. pantu” aizstāj ar vārdiem “60. pantu”;

44)

regulas 43. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Daudzgadu plānā var noteikt robežvērtību, kura piemērojama minētā plāna aptverto sugu dzīvsvaram un pēc kuras pārsniegšanas prasa, lai Savienības zvejas kuģis nozveju izkrautu apstiprinātā ostā vai apstiprinātā izkraušanas vietā.

2.   Ja uz kuģa paturētie daudzumi pārsniedz 1. punktā noteikto robežvērtību, Savienības zvejas kuģa kapteinis nodrošina to, ka nozveju izkraušanu veic tikai apstiprinātā ostā vai apstiprinātā izkraušanas vietā Savienībā.”

;

b)

panta 4., 5. un 6. punktā teikuma daļu ''vietu, kas atrodas tuvu krastam'' aizstāj ar vārdiem “izkraušanas vietu”;

c)

panta 7. punktu svītro;

45)

regulas 44. pantu aizstāj ar šādu:

“44. pants

Daudzgadu plānos iekļautu bentisko nozveju atsevišķa uzglabāšana

1.   Tādu bentisko krājumu nozvejas, uz kurām attiecas daudzgadu plāns, kuru īpatņi nav mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru un kuras tiek paturētas uz Savienības nozvejotājkuģa, kura lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, ievieto katram šādam krājumam paredzētā atsevišķā kastē, nodalījumā vai konteinerā tā, lai tos varētu atšķirt no citām kastēm, nodalījumiem vai konteineriem.

2.   Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi 1. punktā minētās nozvejas uzglabā atbilstoši uzglabāšanas plānam, kurā norādīta dažādu sugu atrašanās kravas telpās.

3.   Jebkādu 1. punktā minēto nozveju daudzumu ir aizliegts paturēt uz Savienības nozvejotājkuģa vienā kastē, nodalījumā vai konteinerā kopā ar jebkādiem citiem zvejas produktiem.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu attiecībā uz dažu bentisko krājumu atbrīvošanu no šajā pantā noteiktā pienākuma.”;

46)

regulas 45. un 46. pantu svītro;

47)

regulas 48. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Uz Savienības nozvejotājkuģa ir iekārtas savu pazaudēto rīku, tostarp zvejas rīku, zvejas pievilināšanas ierīču un boju, atgūšanai.”

;

b)

panta 2. punktā vārdus “zvejas kuģa” aizstāj ar vārdu “nozvejotājkuģa”;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja pazaudētais zvejas rīks nav atgūstams, ziņas par šo rīku nozvejotājkuģa kapteinis iekļauj zvejas žurnālā saskaņā ar 14. panta 7. punktu. Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties nosūta šo informāciju piekrastes dalībvalsts kompetentajai iestādei.”

;

d)

panta 4. punktā vārdus “zvejas kuģa” aizstāj ar vārdu “nozvejotājkuģa”;

e)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Dalībvalstis vāc un reģistrē informāciju par pazaudētiem zvejas rīkiem un pēc pieprasījuma minēto informāciju sniedz Komisijai vai EFCA.

6.   Katru gadu līdz 31. decembrim Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu 5. punktā minētās informācijas apkopojumu par iepriekšējo gadu. Komisija var lūgt EFCA palīdzēt šādas informācijas apkopošanā.”

;

48)

regulas 49. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “zvejas kuģa” aizstāj ar vārdu “nozvejotājkuģa”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Neskarot 44. pantu, Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par pienākumu turēt uz kuģa apstrādātu produktu uzglabāšanas plānu pa sugām, kurā norādīts, kurā kravas tilpnes vietā tie novietoti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”

;

49)

regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:

“50. pants

Zvejai ierobežotu apgabalu kontrole

1.   Zvejas darbības, kas norisinās zvejai ierobežotos apgabalos Savienības ūdeņos, kontrolē piekrastes dalībvalsts. Piekrastes dalībvalstij ir sistēma, kas ļauj konstatēt un reģistrēt zvejas kuģu ieiešanu minētās dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos zvejai ierobežotos apgabalos, to šķērsošanu tranzītā un iziešanu no tiem.

2.   Zvejas darbības, ko Savienības zvejas kuģi veic zvejai ierobežotos apgabalos trešās valsts ūdeņos vai atklātā jūrā, kontrolē karoga dalībvalstis.

3.   Savienības un trešās valsts nozvejotājkuģi, kuriem nav atļauts veikt zvejas darbības zvejai ierobežotos apgabalos, drīkst šādus apgabalus šķērsot tranzītā tikai tad, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

visi zvejas rīki, kas atrodas uz kuģa, tranzīta laikā ir droši nostiprināti un uzglabāti;

b)

tranzīts ir nepārtraukts un ātrs, un ātrums tranzīta laikā ir ne mazāk kā seši mezgli, izņemot nepārvaramas varas gadījumos. Šādos gadījumos Savienības nozvejotājkuģa kapteinis nekavējoties informē savas karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centru, kurš informē piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes, un trešās valsts nozvejotājkuģa kapteinis nekavējoties informē piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes; un

c)

darbojas 9. pantā minētā kuģu novērošanas sistēma.

4.   Šā panta 3. punktu piemēro tikai tiktāl, ciktāl ir spēkā attiecīgais visu vai konkrētu zvejas darbību ierobežojums vai aizliegums zvejai ierobežotos apgabalos.”;

50)

aiz 54.c panta iekļauj šādu nodaļu:

IVa NODAĻA

Zvejas bez kuģa kontrole

54.d pants

Zveja bez kuģa

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai zveja bez kuģa to teritorijā un Savienības ūdeņos notiktu saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā nolūkā dalībvalstis:

a)

ievieš licencēšanas vai citu alternatīvu reģistrācijas sistēmu fiziskām un juridiskām personām, kas veic šādas darbības; un

b)

nodrošina, lai nozvejoto sugu, krājumu vai krājumu grupas daudzumi tiktu reģistrēti un minētie reģistri tiktu elektroniski iesniegti kompetentajām iestādēm.

3.   Fiziskas vai juridiskas personas, kas zvejo bez kuģa, vai to pārstāvis reģistrē 2. punkta b) apakšpunktā minētās nozvejas, un minētajos reģistros jo īpaši tiek iekļauta šāda informācija:

a)

unikālais zvejas dienas identifikācijas numurs;

b)

unikālais identifikators sistēmā, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā;

c)

katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

d)

nozveju datums;

e)

attiecīgā gadījumā zvejas rīku kategorija;

f)

katras sugas daudzumi dzīvsvara kilogramos vai attiecīgā gadījumā – īpatņu skaits, tostarp, atsevišķā ierakstā, piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušus īpatņus vai daudzumus;

g)

attiecīgā gadījumā katras sugas izmestie daudzumi dzīvsvara kilogramos vai attiecīgā gadījumā – sugas īpatņu skaits.

4.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos ierakstus elektroniski iesniedz kompetentajām iestādēm vismaz vienu reizi 24 stundu laikā pēc zvejas darbības sākuma.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par nozveju svēršanu, kā arī par 3. punktā minētās nozvejas deklarācijas formātu un iesniegšanu, vajadzības gadījumā ņemot vērā minēto zvejniecību specifiku. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

51)

regulas 55. pantu aizstāj ar šādu:

“55. pants

Atpūtas zveja

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai atpūtas zveja to teritorijā un Savienības ūdeņos notiktu ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem saskanīgā veidā.

Šajā nolūkā piekrastes dalībvalstīs ir jāievieš elektroniska sistēma atpūtas zvejā gūto nozveju reģistrēšanai un ziņošanai par tām.

Piekrastes dalībvalstis var izmantot otrajā daļā minēto elektronisko sistēmu, kas izstrādāta valsts vai Savienības līmenī. Ja viena vai vairākas piekrastes dalībvalstis to pieprasa līdz 2024. gada 10. maijam, Komisija izstrādā šādu sistēmu. Pieprasītāja dalībvalsts īsteno Komisijas izstrādāto sistēmu.

2.   Izņemot datus par atpūtas zveju, kas reģistrēti un paziņoti, ievērojot 3. punktu, un neskarot Regulā (ES) 2017/1004 paredzēto datu vākšanu par atpūtas zveju, piekrastes dalībvalstis vāc datus par atpūtas zvejā iesaistītu fizisku personu nozvejām attiecībā uz sugām, krājumiem vai krājumu grupām, attiecībā uz kurām Savienība ir noteikusi zvejas iespējas, uz kurām attiecas daudzgadu plāns vai uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Minētos datus vāc, izmantojot datu vākšanas mehānismus, kuru pamatā ir metodika, ko nosaka katra piekrastes dalībvalsts un par ko paziņo Komisijai. Piekrastes dalībvalstis minētos datus Komisijai nosūta vismaz reizi gadā, atsaucoties uz iepriekšējo kalendāro gadu.

3.   Piekrastes dalībvalstis nodrošina, ka atpūtas zvejā iesaistītas fiziskas personas ir reģistrētas un ka tās savas nozvejas reģistrē un ziņo par tām šādi, izmantojot 1. punktā minēto elektronisko sistēmu:

a)

attiecībā uz sugām, krājumiem vai krājumu grupām, uz ko attiecas Savienības noteikti saglabāšanas pasākumi, kurus konkrēti piemēro atpūtas zvejai, piemēram, kvotas, nozvejas limiti un dienas individuālie limiti – katru dienu; un

b)

attiecībā uz sugām, krājumiem vai krājumu grupām, kuru zvejas iespējas ir noteikusi Savienība vai uz kurām attiecas daudzgadu plāns, vai uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, un attiecībā uz kurām Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK), ICES vai līdzvērtīgas zinātniskas struktūras zinātniskais ieteikums liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisīto zivju mirstību – no 2030. gada 1. janvāra.

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt to sugu, krājumu vai krājumu grupu sarakstu, kurām piemēro pirmās daļas b) apakšpunktu, un noteikt šo nozveju reģistrēšanas un ziņošanas biežumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

4.   Reģistrēšanu un ziņošanu par tādā atpūtas zvejā gūtām nozvejām, ko veic fiziskas personas, to vārdā var veikt juridiska persona.

5.   Atpūtas zvejā iegūtu nozveju laišana tirgū vai pārdošana ir aizliegta.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

tādu nozvejas datu iesniegšanu Komisijai, kurus dalībvalstis savākušas saskaņā ar 2. un 3. punktu;

b)

atpūtas zvejā izmantoto zvejas rīku, izņemot rokā turamu zvejas rīku, vienkāršu un samērīgu marķēšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

7.   Šo pantu piemēro visām atpūtas zvejas darbībām, tostarp zvejas darbībām, ko organizē komercsubjekti, kuri darbojas tūrisma un sporta pasākumu nozarē.”;

52)

regulas V sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

V SADAĻA

PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE ”;

53)

regulas V sadaļas I nodaļu aizstāj ar šādu:

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

56. pants

Tirdzniecības kontroles principi

1.   Katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās teritorijā visos zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības posmos no laišanas tirgū līdz mazumtirdzniecībai un arī to transportēšanā tiktu kontrolēta kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu piemērošana. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka zvejas produktus, kuri ir mazāki par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru un uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktais izkraušanas pienākums, izmantotu tikai tādiem mērķiem, kas nav tieša lietošana uzturā, ja vien citi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi neparedz citādi.

2.   Ja konkrētajai sugai Savienības tiesību aktos ir noteikts minimālais izmērs, par iepirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu atbildīgajiem operatoriem jāspēj pierādīt, ka produktu izcelsme ir attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

56.a pants

Konkrētu zvejas un akvakultūras produktu partiju sastāvs

1.   Nozvejotos vai iegūtos zvejas un akvakultūras produktus pirms laišanas tirgū sadala partijās.

2.   Tādu zvejas produktu partijā vai akvakultūras produktu partijā, kas iekļauti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (*10) izveidotās kombinētās nomenklatūras (“kombinētā nomenklatūra”) 3. nodaļā, ietver tikai:

a)

vienas sugas zvejas produktus, kas sagatavoti vienā un tajā pašā veidā un ir iegūti vienā un tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ar vienu un to pašu zvejas kuģi vai zvejas kuģu grupu; vai

b)

vienas sugas akvakultūras produktus, kas sagatavoti vienā un tajā pašā veidā un ir iegūti no vienas un tās pašas akvakultūras ražošanas vienības.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, pirms laišanas tirgū vienā partijā drīkst apvienot tādu vienādi sagatavotu zvejas produktu daudzumus, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, ja to daudzums kopā nepārsniedz 30 kg dažādu sugu un tie ir iegūti vienā un tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā ar vienu nozvejotājkuģi un vienā dienā.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, pirms laišanas tirgū partijās drīkst sadalīt nepārtikas lietojumiem paredzētu dažādu sugu zvejas produktu daudzumus, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, kuri iegūti vienā un tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ar vienu un to pašu nozvejotājkuģi vai nozvejotājkuģu grupu, bet kuros īpatņi ir mazāki par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru.

5.   Pēc laišanas tirgū tādu zvejas vai akvakultūras produktu partijas, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, apvienot vai sadalīt drīkst tikai tad, ja apvienotā vai sadalītā partija atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

par jauno(-ajām) partiju(-ām) ir sniegta 58. panta 5. punktā prasītā izsekojamības informācija;

b)

operators, kas ir atbildīgs par jaunās(-o) partijas(-u) laišanu tirgū, saglabā un spēj sniegt informāciju par jaunās(-o) partijas(-u) sastāvu, jo īpaši informāciju par katru no zvejas vai akvakultūras produktu partijām, ko tā satur, un par zvejas vai akvakultūras produktu daudzumu, kurš pievienots no katras partijas, kas veido jauno(-ās) partiju(-as).

6.   Šo pantu nepiemēro dekoratīvajām zivīm, dekoratīvajiem vēžveidīgajiem, dekoratīvajiem gliemjiem vai dekoratīvajām aļģēm.

57. pants

Kopējie tirdzniecības standarti

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka produktus, kam piemēro kopējos tirdzniecības standartus, tirgū pieejamus dara saskaņā ar minētajiem standartiem. Dalībvalstis veic pārbaudes, lai nodrošinātu šādu atbilstību.

Šādas pārbaudes var notikt visos piegādes ķēdes posmos, arī transportēšanas un ēdināšanas posmā.

2.   Operatori, kas jebkurā piegādes ķēdes posmā ir atbildīgi par zvejas un akvakultūras produktu partiju iepirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu, spēj pierādīt, ka produkti attiecīgā gadījumā atbilst kopējiem tirdzniecības standartiem.

58. pants

Izsekojamība

1.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (*11) noteiktās izsekojamības prasības, operatori sadala zvejas un akvakultūras produktus partijās, un tie ir izsekojami visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos – no nozvejas vai ieguves līdz pat mazumtirdzniecībai.

2.   Zvejas vai akvakultūras produktu partijas, kas darītas pieejamas tirgū vai ko varētu darīt pieejamas tirgū, pienācīgi marķē, lai nodrošinātu katras partijas izsekojamību.

3.   Dalībvalstis pārbauda, vai operatori ir ieviesuši sistēmas un procedūras, kuras ļauj identificēt operatoru, kas tiem piegādājis zvejas un akvakultūru produktu partijas un kam minētie produkti ir piegādāti. Minēto informāciju pēc pieprasījuma dara zināmu kompetentajām iestādēm.

4.   Tādu zvejas vai akvakultūras produktu partijām, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, 16. nodaļas pozīcijā 1604 un 1605 un 12. nodaļas apakšpozīcijā 1212 21, attiecīgi pievieno informācijas minimumu saskaņā ar šā panta 5., 10. un 11. punktu.

5.   Attiecībā uz tādu zvejas vai akvakultūras produktu partijām, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, dara pieejamu vismaz šādu informāciju:

a)

partijas identifikācijas numurs;

b)

attiecībā uz produktiem, kas netiek importēti Savienībā:

i)

visiem partijā iekļautajiem zvejas produktiem – unikālais(-ie) zvejas reisa identifikācijas numurs(-i) vai unikālais(-ie) zvejas dienas identifikācijas numurs(-i); vai

ii)

attiecībā uz visiem partijā iekļautajiem akvakultūras produktiem – ražotāja vai akvakultūras ražošanas vienības nosaukums un reģistrācijas numurs;

c)

attiecībā uz importētiem produktiem:

i)

attiecībā uz visiem partijā iekļautajiem zvejas produktiem – nozvejotājkuģa(-u) SJO numurs vai attiecīgā gadījumā cits unikāls nozvejotājkuģa(-u) identifikators (ja SJO numurs uz to neattiecas) un attiecīgā gadījumā nozvejas sertifikāta(-u) numurs(i), kas iesniegts(-i) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008; vai

ii)

attiecībā uz visiem partijā iekļautajiem akvakultūras produktiem – akvakultūras ražošanas vienības nosaukums un, ja pieejams – akvakultūras ražošanas vienības reģistrācijas numurs;

d)

sugas FAO trīsburtu kods un zinātniskais nosaukums;

e)

attiecībā uz jūrā iegūtiem zvejas produktiem – attiecīgais (-ie) ģeogrāfiskais (-ie) apgabals (-i), vai attiecībā uz saldūdenī iegūtiem zvejas produktiem un akvakultūras produktiem – Regulas (ES) Nr. 1379/2013 38. panta 1. punktā minētais nozvejas vai ražošanas apgabals;

f)

attiecībā uz zvejas produktiem – zvejas rīka kategorija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 III pielikuma pirmo sleju;

g)

zvejas produktu nozveju datums(-i) vai akvakultūras produktu ieguves datums(-i);

h)

daudzumi neto svara kilogramos vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaits;

i)

ja partijā ietilpst zvejas produkti, kuros īpatņi ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, – atsevišķi norādīta informācija par minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušo īpatņu daudzumu neto svara kilogramos vai šādu īpatņu skaits;

j)

attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem, uz kuriem attiecas kopējie tirdzniecības standarti, – informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem standartiem.

6.   Operatori visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos no nozvejas vai ieguves līdz pat mazumtirdzniecībai nodrošina, lai attiecībā uz katru tādu zvejas vai akvakultūras produktu partiju, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, 5. punktā minētā informācija:

a)

tiek saglabāta; un

b)

digitālā veidā tiek darīta pieejama operatoram, kuram zvejas vai akvakultūras produkts tiek piegādāts, un pēc pieprasījuma – kompetentajām iestādēm.

7.   Dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka informācijai, kas minēta 5. punktā, var piekļūt citas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nav no dalībvalsts, kurā zvejas vai akvakultūras produkti tika sadalīti partijā vai uz kuru tie tika importēti, jo īpaši tad, ja informācija tiek norādīta ar tādu identifikācijas līdzekli kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce vai marķēšanas sistēma.

8.   Dalībvalstis var nepiemērot šajā pantā izklāstītās prasības maziem zvejas produktu daudzumiem, kurus patērētājiem tieši pārdod no nozvejotājkuģiem, no operatoriem, kas zvejo bez kuģa, vai no saldūdens zvejniecības operatoriem, ar noteikumu, ka produktus izmanto tikai privātam patēriņam un ka šie daudzumi nepārsniedz 10 kg zvejas produktu uz vienu patērētāju dienā. Baltijas jūrā nozvejotiem lašiem (Salmo salar) robežvērtība ir divi īpatņi dienā vienam patērētājam.

Dalībvalstis var nepiemērot šajā pantā izklāstītās prasības maziem akvakultūras produktu daudzumiem, kurus patērētājiem tieši pārdod no akvakultūras ražošanas vienības, ar noteikumu, ka produktus izmanto tikai privātam patēriņam un ka šie daudzumi nepārsniedz 10 kg akvakultūras produktu uz vienu patērētāju dienā.

9.   Komisija veic pētījumu par īstenojamām izsekojamības sistēmām un procedūrām, tajā ietverot minimālo izsekojamības informāciju, attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605, lai šādiem produktiem noteiktu sīki izstrādātus noteikumus. Pētījumā iekļauj analīzi par pieejamiem digitāliem risinājumiem vai metodēm, kas atbilst šajā regulā noteiktajām izsekojamības prasībām, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz mazajiem operatoriem.

10.   Pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti saskaņā ar šā panta 9. punktu veiktajā pētījumā, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz izsekojamības prasībām tādu zvejas vai akvakultūras produktu partijām, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605, tostarp attiecībā uz digitālo sistēmu izmantošanu. Minētās prasības piemēro no 2029. gada 10. janvāra.

11.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz izsekojamības prasībām tādu zvejas un akvakultūras produktu partijām un partiju sastāvam, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 12. nodaļas apakšpozīcijā 1212 21, tostarp attiecībā uz digitālo sistēmu izmantošanu. Minētās prasības piemēro no 2029. gada 10. janvāra.

12.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu attiecībā uz:

a)

minimālajām tehniskajām prasībām 5. punktā minētās informācijas reģistrēšanai un nosūtīšanai, ievērojot 6. punktu;

b)

partiju marķēšanas metodēm un izsekojamības informācijas fizisku pievienošanu zvejas un akvakultūras produktu partijām;

c)

turpmāku sadarbību starp dalībvalstīm saistībā ar piekļuvi informācijai, kas pievienota partijai;

d)

izsekojamības prasībām tādu zvejas vai akvakultūras produktu partijām, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā, un kurās ir vairākas 56.a panta 3. un 4. punktā minētās sugas, un tādu zvejas vai akvakultūras produktu partijām, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras 3 nodaļā, un kuras rodas, apvienojot vai sadalot dažādas partijas, kā minēts 56.a panta 5. punktā;

e)

informāciju par attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu.

13.   Šo pantu nepiemēro dekoratīvajām zivīm, dekoratīvajiem vēžveidīgajiem, dekoratīvajiem gliemjiem vai dekoratīvajām aļģēm.

(*10)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.)."

(*11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).”;"

54)

regulas 59. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Pircējs, kurš iegādājas zvejas produktus pirmajā pārdošanā, ir reģistrēts tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs, kurā notiek pirmā pārdošana. Reģistrācijas nolūkā katru pircēju identificē atbilstīgi viņa PVN maksātāja numuram, nodokļu maksātāja identifikācijas numuram vai citam unikālam identifikatoram valsts datubāzēs.

3.   Šo pantu nepiemēro patērētājiem, kas iegādājas zvejas produktus, kurus pēc tam nelaiž tirgū, bet izmanto tikai privātam patēriņam, ar noteikumu, ka šie daudzumi nepārsniedz 10 kg zvejas produktu uz vienu patērētāju dienā. Baltijas jūrā nozvejotiem lašiem (Salmo salar) minētā robežvērtība ir divi īpatņi dienā vienam patērētājam.”

;

55)

regulas 60. pantu aizstāj ar šādu:

“60. pants

Zvejas produktu svēršana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visus zvejas produktu daudzumus, pirms minētos produktus uzglabā, transportē vai laiž tirgū, tūlīt pēc izkraušanas dalībvalstī kompetento iestāžu apstiprinātās svēršanas sistēmās nosver pa sugām 5. punktā minētie operatori.

Trešo valstu zvejas kuģu kapteiņi, kuri izkrauj zvejas produktus Savienībā, ievēro noteikumus par svēršanu, kas piemērojami Savienības zvejas kuģu kapteiņiem.

2.   Ja izkraušana notiek ārpus Savienības un neskarot piemērojamos īpašos noteikumus, kas jo īpaši noteikti ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos vai attiecīgo trešo valstu tiesību aktos, Savienības zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji nodrošina, ka visus zvejas produktu daudzumus, ja iespējams, nosver tūlīt pēc izkraušanas un pirms minētos produktus uzglabā, transportē vai laiž tirgū.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta un saņemot Komisijas apstiprinājumu ar īstenošanas aktu starpniecību, dalībvalstis, kurās zvejas produktus izkrauj, minēto produktu svēršanu kompetento iestāžu apstiprinātās svēršanas sistēmās var atļaut:

a)

izkraušanas laikā, ievērojot paraugu ņemšanas plānu, kas pieņemts saskaņā ar 10. punktu, neatkarīgi no tā, vai zvejas produkti ir šķiroti vai nešķiroti;

b)

uz kuģa – ja zvejas produkti ir šķiroti – ar noteikumu, ka minētie produkti tiek svērti izkraušanas laikā, ievērojot paraugu ņemšanas plānu, kas pieņemts saskaņā ar 10. punktu. Karoga dalībvalsts ir atbildīga par atkāpes piešķiršanu nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar tās karogu, un par to, lai nodrošinātu, ka uz kuģa esošās svēršanas sistēmas ir apstiprinātas;

c)

pēc transportēšanas uz galamērķi tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie tika izkrauti, ievērojot kontroles plānu, kas pieņemts saskaņā ar 10. punktu, neatkarīgi no tā, vai zvejas produkti ir šķiroti vai nešķiroti;

d)

pēc transportēšanas no dalībvalsts, kurā zvejas produkti izkrauti, uz galamērķi citas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar kopīgo kontroles programmu, kas pieņemta saskaņā ar 10. punktu, un pēc vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai zvejas produkti ir šķiroti vai nešķiroti.

4.   Kapteiņi nodrošina, ka visus izkrauto zvejas produktu daudzumus sver 5. punktā minētais operators.

5.   Svēršanu veic operators, kas ir reģistrēts pircējs, reģistrēts izsoļu nams, ražotāju organizācija vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, tostarp kapteinis, ko kompetentās iestādes pilnvarojušas veikt svēršanas darbības. Operators, kas veic svēršanu, ir atbildīgs par svēršanas pareizību. Operatori, kas sver zvejas produktus, par katru izkrāvumu aizpilda svēršanas datu reģistru. Viņi svēršanas datus glabā trīs gadus.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka 5. punktā minētajiem operatoriem ir pienācīgs aprīkojums, lai tie varētu veikt svēršanas darbības.

7.   Svēršanas datu reģistrus nekavējoties pārraida kapteinim un, attiecīgā gadījumā, transportētājam. Tos izmanto, lai aizpildītu izkraušanas deklarāciju un attiecīgā gadījumā transportēšanas dokumentu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, attiecībā uz zvejas produktiem, ko saskaņā ar 9. punktu nosver ierēdnis, šādas svēršanas rezultātu izmanto izkraušanas deklarācijas un attiecīgā gadījumā transportēšanas dokumenta aizpildīšanai.

8.   Dalībvalstis var prasīt 5. punktā minētajiem operatoriem regulāri vai pēc pieprasījuma savām kompetentajām iestādēm iesniegt svēršanas datu reģistrus.

9.   Dalībvalsts kompetentās iestādes var prasīt, lai katru minētajā dalībvalstī izkrauto zvejas produktu daudzumu, pirms to aiztransportē no izkraušanas vietas, nosvērtu kompetento iestāžu ierēdņi vai tas tiktu nosvērts to ierēdņu klātbūtnē.

10.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šā panta 3. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos paraugu ņemšanas plānus, kontroles plānus un kopīgās kontroles programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

56)

regulā iekļauj šādu pantu:

“60.a pants

Sīki izstrādāti svēršanas noteikumi

1.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par:

a)

svēršanas procedūru noteikšanu;

b)

svēršanas datu reģistriem, tostarp par šo datu reģistru glabāšanu;

c)

svēršanas laiku;

d)

svēršanas sistēmām, tostarp svēršanas sistēmām kontroles nolūkiem;

e)

saldētu zvejas produktu svēršanu;

f)

ledus un ūdens svara atskaitīšanu;

g)

kompetento iestāžu piekļuvi svēršanas sistēmām un svēršanas datu reģistriem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot konkrētus dažu pelaģisko sugu svēršanas noteikumus. Šie noteikumi var attiekties uz:

a)

siļķu, makreļu, putasu un stavridu nozveju svēršanu;

b)

svēršanas ostām;

c)

informāciju, kas jānosūta kompetentajām iestādēm pirms ieiešanas ostā;

d)

izkraušanu;

e)

zvejas žurnālu;

f)

publiskajām svēršanas iekārtām;

g)

privātajām svēršanas iekārtām;

h)

saldētu zivju svēršanu;

i)

svēršanas datu reģistru kārtošanu;

j)

tirdzniecības pavadzīmēm un pārņemšanas deklarācijām;

k)

kontrolpārbaudēm;

l)

svēršanas uzraudzību.”;

57)

regulas 61. pantu svītro;

58)

regulas 62. pantu aizstāj ar šādu:

“62. pants

Pārdošanas zīmju aizpildīšana un iesniegšana

1.   Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai ražotāju organizācijas, ko pilnvarojušas dalībvalstis, elektroniski reģistrē 64. panta 1. punktā minēto informāciju un 48 stundu laikā pēc pirmās pārdošanas šādu informāciju saturošo pārdošanas zīmi elektroniski iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā notiek pirmā pārdošana. Par pārdošanas zīmes pareizību atbild minētie pircēji, izsoļu nami vai ražotāju organizācijas.

2.   Ja dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pirmā pārdošana, nav attiecīgā nozvejotājkuģa karoga dalībvalsts, tā nodrošina, ka pēc pārdošanas zīmes saņemšanas tās kopija tiek elektroniski iesniegta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Ja zvejas produktu pirmā pārdošana nenotiek dalībvalstī, kurā produkti izkrauti, dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pirmā pārdošana, nodrošina, ka pēc pārdošanas zīmes saņemšanas tās kopija tiek elektroniski iesniegta to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās attiecīgie produkti tika izkrauti.

4.   Ja pirmā pārdošana notiek ārpus Savienības, Savienības nozvejotājkuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei 48 stundu laikā pēc pirmās pārdošanas elektroniski nosūta pārdošanas zīmes kopiju vai jebkādu citu līdzvērtīgu dokumentu, kurā ir tikpat precīza informācija.

5.   Ja pārdošanas zīme neatbilst rēķinam vai to aizvietojošam dokumentam, kā minēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK (*12) 218. un 219. pantā, attiecīgā dalībvalsts pieņem noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka informācija par daudzumiem un cenu, izņemot nodokli par preču piegādi pircējam, ir identiska rēķinā norādītajai informācijai.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

pircēju reģistrēšanu;

b)

pārdošanas zīmju formātu;

c)

pārdošanas zīmju elektronisko reģistrēšanu un elektronisko iesniegšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

(*12)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).”;"

59)

regulas 63. pantu svītro;

60)

regulas 64., 65. un 66. pantu aizstāj ar šādiem:

“64. pants

Pārdošanas zīmju saturs

1.   Šīs regulas 62. pantā minētajām pārdošanas zīmēm ir unikāls identifikācijas numurs, un tās satur šādus datus:

a)

unikāls zvejas reisa identifikācijas numurs;

b)

CFR numurs vai, ja minētais numurs nav pieejams, cits nozvejotājkuģa identifikācijas numurs un nozvejotājkuģa nosaukums;

c)

izkraušanas osta vai izkraušanas vieta un izkraušanas pabeigšanas datums;

d)

nozvejotājkuģa operatora vai kapteiņa vārds un uzvārds un pārdevēja vārds un uzvārds, ja pārdevējs nav kuģa operators vai kapteinis;

e)

pircēja vārds un uzvārds vai nosaukums un PVN maksātāja numurs, nodokļa maksātāja identifikācijas numurs vai cits unikāls identifikators;

f)

katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

g)

katras sugas daudzumi produkta svara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu un apstrādes pakāpi vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaits;

h)

visiem produktiem, uz ko attiecas kopējie tirdzniecības standarti, – individuālais izmērs vai svars, izmēra kategorija, produktu sagatavošanas veids un svaiguma pakāpe (pēc vajadzības);

i)

zvejas produktiem, kuros īpatņi ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru – daudzumi neto svara kilogramos vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaits;

j)

60. panta 5. punktā minētā operatora nosaukums vai identifikācijas numurs;

k)

pārdošanas vieta un datums;

l)

ja iespējams, rēķina numurs un datums un, attiecīgā gadījumā, pirkuma līguma numurs un datums;

m)

attiecīgā gadījumā, norāde uz 66. pantā minēto pārņemšanas deklarāciju vai 68. pantā minēto transportēšanas dokumentu;

n)

cena bez nodokļiem un valūta;

o)

ja informācija pieejama – zvejas produktu paredzētais izmantojums, piemēram, lietošana uzturā vai izmantošana par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz zveju bez kuģa pārdošanas zīmē iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

unikālais identifikators sistēmā, kas minēta 54.d panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

unikālais(-ie) zvejas dienas identifikācijas numurs(-i);

c)

šā panta 1. punkta e), f), g), h), i), k), l), m), n) un o) apakšpunktā minētā informācija.

65. pants

Atbrīvojums no prasībām par pārdošanas zīmēm

Šīs regulas 62. un 64. pantu nepiemēro patērētājam, kurš iegādājas zvejas produktus, kuru svars nepārsniedz 10 kg dienā un kurus pēc tam nepārdod, bet izmanto tikai privātam patēriņam. Baltijas jūrā nozvejotiem lašiem (Salmo salar) minētā robežvērtība ir divi īpatņi dienā vienam patērētājam.

66. pants

Pārņemšanas deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana

1.   Ja zvejas produktus paredzēts vēlāk pārdot, operatori, kas atbild par dalībvalstī izkrautu zvejas produktu uzglabāšanu, elektroniski reģistrē 4. punktā minēto informāciju un 24 stundu laikā pēc izkraušanas tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā notiek pārņemšana, elektroniski iesniedz pārņemšanas deklarāciju, kura satur šādu informāciju. Minētie operatori ir atbildīgi par pārņemšanas deklarācijas pareizību.

2.   Ja dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pārņemšana, nav tā zvejas kuģa karoga dalībvalsts, kurš konkrētās zivis izkrāvis, minētā dalībvalsts nodrošina, ka pēc pārņemšanas deklarācijas saņemšanas tās kopija tiek elektroniski iesniegta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Ja pārņemšana notiek ārpus Savienības, Savienības zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis 48 stundu laikā pēc pārņemšanas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei elektroniski nosūta pārņemšanas deklarācijas kopiju vai jebkādu citu līdzvērtīgu dokumentu, kurā ir tikpat precīza informācija.

4.   Šā panta 1. punktā minētajai pārņemšanas deklarācijai ir unikāls identifikācijas numurs, un tā satur vismaz šādu informāciju:

a)

unikālais zvejas reisa identifikācijas numurs;

b)

CFR numurs vai, ja minētais numurs nav pieejams, cits nozvejotājkuģa identifikācijas numurs un nozvejotājkuģa nosaukums;

c)

izkraušanas osta vai izkraušanas vieta un izkraušanas pabeigšanas datums;

d)

nozvejotājkuģa operatora vai kapteiņa vārds un uzvārds;

e)

katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

f)

uzglabātie katras sugas daudzumi produkta svara kilogramos, norādīti pa produkta sagatavošanas veidiem un apstrādes pakāpēm vai, attiecīgā gadījumā, kā īpatņu skaits;

g)

60. panta 5. punktā minētā operatora vārds un uzvārds vai identifikācijas numurs;

h)

produktu glabātavas nosaukums un adrese un tās unikālais identifikators;

i)

attiecīgā gadījumā norāde uz 68. pantā minēto transportēšanas dokumentu;

j)

zvejas produktiem, kuros īpatņi ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru – daudzumi neto svara kilogramos vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaits.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, attiecībā uz zveju bez kuģa pārņemšanas deklarācijā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

unikālais identifikators sistēmā, kas minēta 54.d panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

unikālais(-ie) zvejas dienas identifikācijas numurs(-i);

c)

šā panta 4. punkta e), f), h), i) un j) apakšpunktā minētā informācija.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par pārņemšanas deklarācijas formātu un iesniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

61)

regulas 67. pantu svītro;

62)

regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:

“68. pants

Zvejas produktu transportēšana un transportēšanas dokumenta aizpildīšana un iesniegšana

1.   Ja zvejas produktus transportē pirms to pirmās pārdošanas, tostarp gadījumos, kas minēti 60. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktā, vai pirms to pirmās pārdošanas trešā valstī, tiem pievieno transportēšanas dokumentu, kurā norādīti transportētie zvejas produkti un daudzumi.

2.   Pirms sākt 1. punktā minēto transportēšanu, transportētājs elektroniski pēc vajadzības iesniedz transportēšanas dokumentu karoga dalībvalsts, zvejas produktu izkraušanas dalībvalsts, tranzīta dalībvalsts(-u) un galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Transportētājs ir atbildīgs par transportēšanas dokumenta pareizību.

4.   Šā panta 1. punktā minētajam transportēšanas dokumentam ir unikāls identifikācijas numurs, un tas satur vismaz šādu informāciju:

a)

sūtījuma(-u) galamērķis(-i) un adrese(-es) un transportlīdzekļa un transportētāja identifikācija;

b)

unikālais zvejas reisa identifikācijas numurs(-i);

c)

CFR numurs vai, ja minētais numurs nav pieejams, cits nozvejotājkuģa identifikācijas numurs un nozvejotājkuģa nosaukums;

d)

katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

e)

katras transportētās sugas daudzumi produkta svara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu un apstrādes pakāpi vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaits un attiecīgā gadījumā, norādot galamērķus;

f)

attiecīgā gadījumā 60. panta 5. punktā minētā operatora vārds un uzvārds vai nosaukums un identifikācijas numurs;

g)

kravas saņēmēja(-u) vārds(-i) un uzvārds(-i) vai nosaukums(-i), unikālais(-ie) identifikators(-i) un adrese(-es);

h)

iekraušanas vieta un datums;

i)

zvejas produktiem, kuros īpatņi ir mazāki par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru – daudzumi neto svara kilogramos vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaits.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, attiecībā uz zveju bez kuģa transportēšanas dokumentā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

unikālais identifikators sistēmā, kas minēta 54.d panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

unikālais(-ie) zvejas dienas identifikācijas numurs(-i);

c)

šā panta 4. punkta a), d), e), g), h) un i) apakšpunktā minētā informācija.

6.   Dalībvalstu kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus no 1. un 2. punktā noteiktā pienākuma, ja zvejas produktus transportē ostas teritorijā vai ne tālāk par 25 km no izkraušanas vietas.

7.   Ja zvejas produktus, kuri pārdošanas zīmē deklarēti kā pārdoti, transportē uz vietu, kas nav izkraušanas vieta, transportētājam jāspēj pierādīt, ka pārdošanas darījums ir noticis.

8.   Dalībvalstis var paredzēt, ka 2., 3. un 7. punktā paredzētos transportētāja pienākumus un atbildību piemēro jebkuram citam operatoram.

9.   Šā panta 1. punktā minēto transportēšanas dokumentu var aizstāt ar 23. pantā minētās izkraušanas deklarācijas kopiju vai jebkuru līdzvērtīgu dokumentu, kas attiecas uz transportēto zvejas produktu daudzumiem, ar noteikumu, ka dokumentā, kurš aizstāj transportēšanas dokumentu, ir tā pati informācija, kas paredzēta attiecīgi šā panta 4. vai 5. punktā.

10.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par transportēšanas dokumentu formātu un iesniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

63)

regulas V sadaļas III nodaļu svītro;

64)

Regulas 71. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

gadījumiem, kad zvejas kuģi novēroti no inspekcijas kuģiem, pārraudzības gaisa kuģiem vai citiem pārraudzības līdzekļiem;”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja tiek pamanīts vai atklāts citas dalībvalsts vai trešās valsts zvejas kuģis un informācija neatbilst pārējai informācijai, kas pieejama piekrastes dalībvalstij, un ja minētā piekrastes dalībvalsts nespēj veikt turpmākus pasākumus, tā savus konstatētos faktus reģistrē pārraudzības ziņojumā un minēto ziņojumu nekavējoties, ja iespējams, elektroniski pārraida karoga dalībvalstij vai attiecīgajai trešai valstij. Trešās valsts kuģa gadījumā pārraudzības ziņojumu nosūta arī Komisijai un EFCA.”

;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt pārraudzības ziņojuma formātu un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”

;

65)

regulas 73. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ja saskaņā ar Līgumu ir izveidota Savienības kontroles novērotāju sistēma, dalībvalstu iecelti kontroles novērotāji uz zvejas kuģiem uzrauga, vai attiecībā uz zvejas kuģi tiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi. Viņi izpilda visus novērotāju sistēmas uzdevumus un jo īpaši reģistrē kuģa zvejas darbības un pārbauda attiecīgos dokumentus.

2.   Kontroles novērotāji:

a)

ir kvalificēti savu uzdevumu veikšanai un viņus regulāri apmāca dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā EFCA;

b)

ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, licences turētāja, kapteiņa un apkalpes locekļiem;

c)

nav ekonomiski saistīti ar konkrēto operatoru;

d)

savus uzdevumus veic nediskriminējošā veidā;

e)

ir aprīkoti ar divvirzienu saziņas ierīci, kas ir neatkarīga no jūrā esošā kuģa.”

;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ja kontroles novērotājs pamana smagu pārkāpumu, kas var būt arī kontroles novērotāja pienākumu izpildes traucēšana vai citāda aizkavēšana, viņš tūlīt informē karoga dalībvalsts kompetentās iestādes.”

;

c)

panta 8. un 9. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Visas izmaksas, kas rodas no šajā pantā paredzētās kontroles novērotāju darbības, sedz karoga dalībvalstis. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 39. pantu dalībvalstis var prasīt, lai to zvejas kuģu operatori, kuri kuģo ar to karogu un kuri iesaistīti attiecīgajā zivsaimniecībā, piedalās minēto izmaksu segšanā, neskarot 2. punkta b) apakšpunktu.

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu attiecībā uz:

a)

metodiku, kas jāizmanto kuģu identificēšanai kontroles novērotāju sistēmas piemērošanai;

b)

novērotāju ziņojumu formātu un saturu;

c)

kontroles novērotāju saziņas sistēmu;

d)

noteikumiem par kontroles novērotāju drošību uz kuģa;

e)

pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles novērotāju neatkarību, tostarp viņu atalgojuma kārtību;

f)

kontroles novērotāju pienākumiem, arī gadījumos, kad rodas aizdomas par smagu pārkāpumu;

g)

minimālajām prasībām attiecībā uz kontroles novērotāju kvalifikāciju un apmācību.”

;

66)

regulas VII sadaļas I nodaļu aizstāj ar šādu:

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

74. pants

Inspekciju veikšana

1.   Dalībvalstis sagatavo un regulāri atjaunina par inspekciju veikšanu atbildīgo ierēdņu sarakstu.

2.   Ierēdņi savus pienākumus veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tie nediskriminējoši sagatavo un veic inspekcijas jūrā, piekrastē, ostās un izkraušanas vietās, transportēšanas laikā, apstrādes uzņēmumos un jebkurā zvejas produktu piegādes ķēdes posmā.

3.   Ierēdņi verificē, vai operatoru un kapteiņu darbības ir saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un jo īpaši par:

a)

uz kuģa paturētu, uzglabātu, transportētu, pārkrautu citā kuģī, nodotu, izkrautu, apstrādātu vai tirgū laistu zvejas produktu likumību un ar tiem saistītās dokumentācijas vai elektronisko pārraižu pareizību;

b)

to zvejas rīku likumību, kas izmantoti, lai iegūtu mērķsugas un piezvejas sugas, un nozvejas, kuras paturētas uz kuģa, un citu piemērojamo tehnisko pasākumu ievērošanu attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību;

c)

tāda aprīkojuma klātesamību uz kuģa, ko izmanto zvejas rīku atgūšanai, kā minēts 48. pantā;

d)

attiecīgā gadījumā – uzglabāšanas plānu un par sugu atsevišķo uzglabāšanu;

e)

kuģu un zvejas rīku marķējumu un identifikāciju;

f)

40. pantā minēto informāciju par dzinēju;

g)

REM sistēmu un attiecīgā gadījumā citu elektronisko monitoringa ierīču izmantošanu un funkcionēšanu;

h)

attiecīgā gadījumā – atbilstību noteikumiem par kontroles novērotājiem.

4.   Ierēdņi drīkst pārbaudīt visas attiecīgās vietas, klājus un telpas. Viņi drīkst pārbaudīt arī apstrādātu vai neapstrādātu nozveju, jebkādus zvejas rīkus, iekārtas, tvertnes un iepakojumus, kuros ir zivis vai zvejas produkti, un visus attiecīgus dokumentus vai elektroniskas pārraides, ko viņi uzskata par vajadzīgiem, lai verificētu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu. Viņi drīkst iztaujāt personas, par kurām uzskata, ka tām ir informācija par pārbaudāmo jautājumu.

5.   Ierēdņi tiek apmācīti savu uzdevumu veikšanai.

6.   Ierēdņi inspekcijas veic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu vai radītu neērtības kuģim vai transportlīdzeklim un tā darbībām un nozvejas uzglabāšanai, apstrādei un tirdzniecībai. Tie, ciktāl iespējams, nepieļauj jebkādu nozvejas kvalitātes pasliktināšanos inspekcijas laikā.

7.   Dalībvalstu kompetentās iestādes ievieš procedūras, ar kurām nodrošina, ka visas sūdzības par inspekciju norisi tiek pienācīgi izmeklētas.

8.   Ja ierēdnim, kas veic inspekciju, ir iemesls uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies zvejas darbībās, izmantojot piespiedu darbu, kā definēts 2. pantā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijā Nr. 29 par piespiedu darbu, minētais ierēdnis par to informē visas citas minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes.

9.   Attiecīgi vienojoties ar karoga dalībvalsti, piekrastes dalībvalstis var uzaicināt minētās dalībvalsts kompetento iestāžu ierēdņus piedalīties to zvejas kuģu inspekcijās, kas kuģo ar minētās dalībvalsts karogu, kamēr šie kuģi darbojas piekrastes dalībvalsts ūdeņos vai izkrauj nozveju tās ostās vai tās izkraušanas vietās.

10.   Dalībvalstis pieņem uz riska izvērtējumu balstītu pieeju inspicējamo objektu izvēlei. Zvejniecībām, uz kurām attiecas 95. pantā minētās īpašās kontroles un inspekcijas programmas, minēto pieeju nosaka saskaņā ar saskaņotu metodiku, ko dalībvalstis izstrādājušas sadarbībā ar EFCA.

11.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot konkrētus noteikumus par inspekciju veikšanu. Minētie noteikumi var attiekties uz:

a)

to ierēdņu pilnvarošanu un minimālajiem standartiem attiecībā uz kvalifikāciju, kas atbildīgi par inspekciju veikšanu jūrā vai uz sauszemes;

b)

kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes panākšanas darbību koordinēšanu dalībvalstu starpā;

c)

to ierēdņu pienākumiem, kas pilnvaroti veikt inspekcijas;

d)

inspekciju veikšanu jūrā un uz sauszemes.

75. pants

Operatora un kapteiņa pienākumi

1.   Operators un kapteinis palīdz ierēdņiem, kad tie pilda savus pienākumus saistībā ar inspekcijām, un sadarbojas ar tiem. Viņi atvieglo drošu piekļuvi kuģim, tostarp tā tilpnei, transportlīdzekļiem, konteineriem vai noliktavu telpām, kurās zvejas produktus uzglabā, apstrādā vai tirgo, vai telpām, kurās uzglabā vai remontē zvejas rīkus. Viņi nodrošina ierēdņu drošību un nekavē, neiebiedē un netraucē ierēdņus to pienākumu izpildē.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot konkrētus noteikumus par operatoru un kapteiņu pienākumiem saistībā ar inspekcijām.

76. pants

Inspekcijas ziņojums

1.   Ierēdņi pēc katras inspekcijas sagatavo inspekcijas ziņojumu un nosūta to savām kompetentajām iestādēm. Šajā ziņojumā iekļautos datus reģistrē un pārraida elektroniski. Ja inspicē zvejas kuģi, kas kuģo ar citas dalībvalsts karogu, inspekcijas ziņojuma kopiju nekavējoties elektroniski nosūta karoga dalībvalstij.

Ja inspicē zvejas kuģi, kas kuģo ar trešās valsts karogu, inspekcijas ziņojuma kopiju nekavējoties elektroniski nosūta attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm. Ja inspekcijas gaitā konstatēti smagi pārkāpumi, inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta arī Komisijai.

Ja inspekciju veic ūdeņos vai ostās, kuri ir citas, nevis inspicējošās dalībvalsts jurisdikcijā saskaņā ar šo regulu, vai trešās valsts jurisdikcijā esošos ūdeņos vai ostās saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, inspekcijas ziņojuma kopiju nekavējoties elektroniski nosūta minētajai citai dalībvalstij vai trešai valstij.

2.   Inspekcijas konstatējumus ierēdņi paziņo operatoram vai kapteinim, un tiem ir iespēja komentēt inspekciju un tās konstatējumus. Minētos komentārus iekļauj inspekcijas ziņojumā. Ierēdņi zvejas žurnālā atzīmē, ka ir veikta inspekcija.

3.   Inspekcijas ziņojuma kopiju operatoram vai kapteinim nosūta pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 15 darbdienas pēc inspekcijas pabeigšanas.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par minimālajām prasībām attiecībā uz inspekcijas ziņojumu formātu un saturu un par inspekcijas ziņojumu sagatavošanu un pārraidīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

77. pants

Inspekcijas un pārraudzības ziņojumu pieņemamība

Inspekcijas un pārraudzības ziņojumi, ko sagatavojuši Savienības inspektori vai citas dalībvalsts ierēdņi, vai Komisijas ierēdņi, vai trešās valsts kompetentās iestādes, ir pieņemams pierādījums jebkuras dalībvalsts administratīvajos vai tiesas procesos. Faktu konstatēšanā inspekcijas un pārraudzības ziņojumus, ko sagatavojuši Savienības inspektori vai citas dalībvalsts ierēdņi, vai Komisijas ierēdņi, uzskata par līdzvērtīgiem dalībvalstu inspekcijas un pārraudzības ziņojumiem.

78. pants

Elektroniskā datubāze

1.   Katra dalībvalsts izveido un regulāri atjaunina elektronisku datubāzi, kur tā augšupielādē visus inspekcijas ziņojumus un pārraudzības ziņojumus, kurus par operatoriem, kas ir reģistrēti to teritorijā, un par tās karoga zvejas kuģiem sagatavojuši tās ierēdņi, kā arī citus inspekcijas ziņojumus un pārraudzības ziņojumus, ko sagatavojuši tās ierēdņi. Komisijai un EFCA ir attālināta piekļuve dalībvalstu datubāzēm saskaņā ar 110. pantu.

2.   Katra dalībvalsts elektroniskā formātā glabā trešo valstu ierēdņu sagatavotus inspekcijas ziņojumus un pārraudzības ziņojumus par zvejas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par elektroniskās datubāzes darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

79. pants

Savienības inspektori

1.   Dalībvalstis un Komisija EFCA paziņo, kuri no to ierēdņiem iekļaujami Savienības inspektoru sarakstā. EFCA kārto un atjaunina sarakstu ar Savienības inspektoriem, kas ietver dalībvalstu, Komisijas vai EFCA ierēdņus. Minēto sarakstu EFCA dara pieejamu Komisijai un dalībvalstīm.

2.   Neskarot piekrastes dalībvalstu primāro atbildību, Savienības inspektori atbilstīgi šai regulai var veikt inspekcijas dalībvalstu teritorijā un Savienības ūdeņos, un uz Savienības zvejas kuģiem, kas atrodas ārpus Savienības ūdeņiem. Ja inspekcija notiek dalībvalsts teritorijā, Savienības inspektori, kurus minētā dalībvalsts nav iecēlusi, var veikt šādas inspekcijas tikai tāda ierēdņa klātbūtnē, kuru minētā dalībvalsts iecēlusi inspekcijas veikšanai, vai ar minētās dalībvalsts piekrišanu.

3.   Savienības inspektorus var norīkot:

a)

saskaņā ar 95. pantu pieņemto īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanai;

b)

starptautisku zvejniecības kontroles programmu īstenošanai, ja Savienība uzņēmusies tajās nodrošināt kontroli.

4.   Savienības inspektori var palīdzēt apmācību pasākumos, kas saistīti ar kontroli un inspekciju, tostarp apmācību pasākumos, kuros iesaistīti trešo valstu ierēdņi.

5.   Lai Savienības inspektori varētu izpildīt savus uzdevumus un ievērojot 6. punktu, tiem tikpat lielā mērā un ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro inspekcijas vietas dalībvalsts ierēdņiem, nekavējoties nodrošina piekļuvi:

a)

visām vietām uz Savienības zvejas kuģiem un uz citiem kuģiem, kuri veic zvejas darbības, kā arī publiskajām telpām vai vietām un transportlīdzekļiem; un

b)

visai attiecīgajai informācijai un dokumentiem, kas ir vajadzīgi minētajai uzdevumu izpildei, jo īpaši zvejas žurnāliem, zvejas licencēm, dzinēja jaudas sertifikācijai, datiem no REM sistēmām, izkraušanas deklarācijām, nozvejas sertifikātiem, pārkraušanas deklarācijām, pārdošanas zīmēm.

6.   Savienības inspektoriem ārpus to izcelsmes dalībvalsts vai ārpus Savienības ūdeņiem, kas ir to izcelsmes dalībvalsts suverenitātē un jurisdikcijā, nav nekādu policijas un noteikumu izpildes pilnvaru.

7.   Komisijas ierēdņiem vai EFCA ierēdņiem, kas iecelti par Savienības inspektoriem, nav policijas un noteikumu izpildes pilnvaru.

8.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

Savienības inspektoru paziņošanu EFCA;

b)

Savienības inspektoru saraksta pieņemšanu un kārtošanu;

c)

Savienības inspektoru paziņošanu reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām;

d)

Savienības inspektoru pilnvarām un pienākumiem;

e)

Savienības inspektoru ziņojumiem;

f)

pasākumiem pēc Savienības inspektoru ziņojumu saņemšanas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

67)

regulas 80. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalsts, ievērojot starptautiskos nolīgumus, trešo valstu ūdeņos vai ostās drīkst inspicēt Savienības zvejas kuģus, kuri kuģo ar tās karogu vai ar citas dalībvalsts karogu.”

;

68)

regulas VII sadaļas III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Procedūra pārkāpuma gadījumā ”;

69)

regulas 82. pantu aizstāj ar šādu:

“82. pants

Ierēdņu pienākumi pārkāpuma gadījumā

1.   Ja informācija, kas savākta inspekcijas laikā, vai citi attiecīgi dati vai informācija liek ierēdnim domāt, ka ir izdarīts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpums, minētais ierēdnis:

a)

konstatēto pārkāpumu norāda inspekcijas ziņojumā;

b)

attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu par šādu konstatēto pārkāpumu liecinošo pierādījumu drošu saglabāšanu;

c)

tūlīt nosūta inspekcijas ziņojumu kompetentajai iestādei;

d)

fizisko vai juridisko personu, kuru tur aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu vai kura pieķerta pārkāpuma izdarīšanas brīdī, informē, ka par pārkāpumu var tikt uzliktas sankcijas un var tikt piešķirts attiecīgs punktu skaits saskaņā ar 92. pantu. Minēto informāciju atzīmē inspekcijas ziņojumā.

2.   Ierēdņi var palikt uz zvejas kuģa, kamēr nav veikti vajadzīgie pasākumi saistībā ar 85. pantā minēto izmeklēšanu. Tas pats mutatis mutandis attiecas uz inspekcijām, ko veic telpās, kur zvejas vai akvakultūras produktus izkrauj, uzglabā, apstrādā vai tirgo, kā arī uz inspekcijām minēto produktu transportēšanas laikā. Ja inspekciju veic transportlīdzeklim, ko izmanto zvejas vai akvakultūras produktu transportēšanai, transportlīdzeklim neatļauj turpināt ceļu, kamēr nav veikti vajadzīgie pasākumi saistībā ar 85. pantā minēto izmeklēšanu.”;

70)

regulas 84. pantu svītro;

71)

regulas VII sadaļā svītro šādus vārdus:

IV NODAĻA

Tiesvedība saistībā ar inspekciju gaitā konstatētiem pārkāpumiem ”;

72)

regulas 85. un 86. pantu aizstāj ar šādiem:

“85. pants

Tiesvedība

1.   Neskarot 72. pantu, 83. panta 2. punktu un 86. pantu, ja kompetento dalībvalstu vai citu dalībvalstu ierēdņu, Savienības inspektoru vai trešo valstu ierēdņu veiktas inspekcijas laikā tiek konstatēts jebkāds pārkāpums vai ja citi attiecīgi dati vai informācija liek dalībvalstu kompetentajām iestādēm domāt, ka ir noticis kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpums, dalībvalstu kompetentās iestādes veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar VIII Sadaļu un nekavējoties sāk izmeklēšanu.

2.   Smaga pārkāpuma gadījumā dalībvalstis veic atbilstošus tūlītējus pasākumus saskaņā ar 91. pantu.

86. pants

Tiesvedības nodošana

1.   Dalībvalsts, kuras teritorijā vai kuras ūdeņos ir konstatēts pārkāpums, ar šo pārkāpumu saistīto tiesvedību drīkst nodot karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja persona, kuru tur aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu, ir tās valstspiederīgais; to dara pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti un ar nosacījumu, ka šāda nodošana ļauj labāk sasniegt 89.a panta 2. punktā minēto rezultātu.

2.   Karoga dalībvalsts ar pārkāpumu saistīto tiesvedību drīkst nodot minēto pārkāpumu konstatējušās dalībvalsts kompetentajām iestādēm; to dara pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti un ar nosacījumu, ka šāda nodošana ļauj labāk sasniegt 89.a panta 2. punktā minēto rezultātu.”;

73)

regulas 87. pantu svītro;

74)

regulas 88. pantu aizstāj ar šādu:

“88. pants

Korektīvi pasākumi, ja izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalsts tiesvedību neveic

1.   Ja izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalsts nav karoga dalībvalsts un tās kompetentās iestādes neveic atbilstīgus pasākumus pret atbildīgo fizisko vai juridisko personu vai nenodod tiesvedību saskaņā ar 86. pantu, zivju daudzumus, kas nozvejoti, izmesti, izkrauti vai citā kuģī pārkrauti, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, drīkst ieskaitīt izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalstij iedalītās kvotas izlietojumā.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu par to, kādi zivju daudzumi pēc Komisijas apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm ieskaitāmi izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalsts kvotas izlietojumā.

3.   Ja izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalstij attiecīgas kvotas vairs nav, piemēro 37. pantu. Minētajā nolūkā zivju daudzumus, kas nozvejoti, izmesti, izkrauti vai citā kuģī pārkrauti, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, uzskata par ekvivalentiem karoga dalībvalstij nodarītā kaitējuma apjomam, kā norādīts minētajā pantā.”;

75)

regulas VIII sadaļu aizstāj ar šādu:

VIII SADAĻA

NOTEIKUMU IZPILDE

89. pants

Pasākumi un sankcijas, lai nodrošinātu atbilstību

1.   Saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un ar šīs regulas noteikumiem dalībvalstis nosaka pasākumu un sankciju noteikumus pret fizisku personu, kas pārkāpusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, vai juridisku personu, kas ir saukta pie atbildības par minēto noteikumu pārkāpšanu, un tās sistemātiski:

a)

ierosina tiesvedību saskaņā ar 85. pantu;

b)

veic attiecīgus pasākumus, ja tiek konstatēts pārkāpums; un

c)

piemēro šajā sadaļā paredzētās sankcijas fiziskām vai juridiskām personām, kas izdarījušas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumus vai ir sauktas pie atbildības par tiem.

2.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras jurisdikcijā ir pārkāpuma izskatīšana, nekavējoties un ievērojot savus valsts tiesību aktus, informē karoga dalībvalsti, dalībvalsti, kuras valstspiederīgais ir pārkāpējs, vai jebkuru citu dalībvalsti, kas ir saistīta ar administratīvo procesu vai kriminālprocesu, par šādu procesu vai citiem pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar šo sadaļu.

3.   Dalībvalstis līdz 2026. gada 10. aprīlim paziņo Komisijai 1. punktā minētos valsts noteikumus un pēc tam nekavējoties ziņo tai par visiem turpmākajiem minēto noteikumu grozījumiem.

89.a pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai fiziskai personai, kas pārkāpusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, vai juridiskai personai, kas saukta pie atbildības par minēto noteikumu pārkāpšanu, piemērotu iedarbīgas, samērīgas un preventīvas administratīvās sankcijas. Dalībvalstis turklāt vai kā alternatīvu var izmantot iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar šo regulu un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem piemērotās sankcijas, arī papildu sankcijas, būtu samērīgas ar pārkāpumu smagumu un pietiekami bargas, lai iedarbīgi atturētu no turpmākiem pārkāpumiem un pārkāpējiem atņemtu pārkāpuma rezultātā iegūto vai sagaidāmo ekonomisko labumu, neskarot viņu likumīgās tiesības strādāt savā profesijā. Minētajā nolūkā ņem vērā arī tūlītējos noteikumu izpildes pasākumus kas veikti, ievērojot 91. pantu.

3.   Kad dalībvalstis nosaka minētās sankcijas, tās jo īpaši ņem vērā pārkāpuma smagumu, raksturu un apmēru, tostarp attiecīgajiem zvejas resursiem un jūras videi nodarīto kaitējumu vai nodarītā kaitējuma pakāpi, pārkāpuma ilgumu vai atkārtošanos, un vairāku pārkāpumu vienlaicīgumu. Dalībvalstis var ņemt vērā arī pārkāpēja ekonomisko stāvokli, lai nodrošinātu to, ka sankcijas būtu atturošas.

4.   Dalībvalstis var piemērot sistēmu, ar kuru saskaņā uzliktais finansiālais sods ir proporcionāls juridiskās personas apgrozījumam vai ekonomiskajam labumam, kas iegūts vai sagaidāms pārkāpuma rezultātā.

90. pants

Smagi pārkāpumi

1.   Šajā regulā “smags pārkāpums” ir pārkāpums, kas minēts 2. punktā vai ko uzskata par smagu pārkāpumu, ievērojot 3. punktu.

2.   Jebkura no šādām darbībām ir uzskatāma par smagu pārkāpumu:

a)

zvejošana bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā piekrastes valsts;

b)

zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana;

c)

ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

d)

ierēdņu vai novērotāju darba kavēšana, neļaujot tiem veikt savus pienākumus;

e)

pārkraušana citā kuģī bez nepieciešamās atļaujas vai vietās, kur šāda pārkraušana citā kuģī ir aizliegta;

f)

pārvietošanas operāciju veikšana vai ievietošana sprostos, jo īpaši, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2053 (*13), pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus;

g)

pārkraušana no kuģiem vai uz kuģiem, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. un 30. pantā minētajā Savienības vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā, pārvietošanas operāciju veikšana ar tiem, piedalīšanās kopīgās zvejas operācijās, vai to atbalstīšana vai apgādāšana;

h)

piedalīšanās tāda kuģa darbībā, pārvaldībā vai turēšanā īpašumā – tostarp kā faktiskajam īpašniekam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*14) 3. panta 6. punktā – vai pakalpojumu sniegšana, tostarp loģistikas, apdrošināšanas vai citu finansiālu pakalpojumu sniegšana operatoriem, kuri ir saistīti ar tādu kuģi, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. un 30. pantā minētajā Savienības vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā;

i)

zvejas darbību veikšana pretrunā noteikumiem, kas piemērojami zvejai ierobežotā apgabalā;

j)

tādu sugu zveja, nozveja, paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, izkraušana, uzglabāšana, pārdošana, izlikšana vai piedāvāšana pārdošanai, attiecībā uz kurām šādas darbības ir aizliegtas, ņemot vērā Regulas (ES) 2019/1241 10. un 11. pantā noteiktos nosacījumus;

k)

tādu zvejas darbību veikšana, kurā iesaistītas sugas, uz kurām attiecas nozvejas limiti, bet operatoram nav kvotu uz tām vai viņam nav piekļuves karoga dalībvalsts kvotām, vai sugas, kuru kvotas ir pilnībā izmantotas, vai sugas, uz kurām attiecas zvejas moratorijs, īslaicīgs aizliegums vai zvejas lieguma laiks, izņemot nejaušu nozveju, ja vien darbība nav smags pārkāpums saskaņā ar j) apakšpunktu;

l)

tāda zvejaskuģa ekspluatēšana, pārvaldība vai turēšana īpašumā, kam nav valstspiederības, un tādēļ tas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir kuģis bez valstspiederības;

m)

tādu aizliegtu zvejas rīku vai metožu izmantošana, kas minēti Regulas (ES) 2019/1241 7. pantā vai jebkādos citos līdzvērtīgos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos;

n)

kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos minētu dokumentu, informācijas vai datu viltošana, kas uzrakstīti uz papīra vai uzglabāti elektroniskā formātā;

o)

dzinēja pārveidošana vai dzinēja jaudas nepārtrauktā monitoringa ierīces pārveidošana, lai kuģa jaudu palielinātu, pārsniedzot dzinēja sertifikātā norādīto maksimālo nepārtraukto dzinēja jaudu;

p)

zvejas darbību veikšana, izmantojot piespiedu darbu, kā definēts 2. pantā SDO Konvencijā Nr. 29 par piespiedu darbu.

3.   Smags pārkāpums ir šādas darbības, par kurām attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nosaka, ka attiecībā uz tām ir izpildīts vismaz viens no IV pielikumā definētajiem kritērijiem:

a)

tiek izmantoti viltoti vai nederīgi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos minēti dokumenti, informācija vai dati, kas uzrakstīti uz papīra vai uzglabāti elektroniskā formātā;

b)

nav izpildīts pienākums pareizi reģistrēt, uzglabāt un ziņot datus par zvejas darbībām, tostarp datus, ko nosūta kuģu monitoringa sistēmas, kā arī datus saistībā ar iepriekšēju paziņošanu, nozvejas deklarācijām, pārkraušanas deklarācijām, zvejas žurnāliem, izkraušanas deklarācijām, svēršanas datu reģistriem, pārņemšanas deklarācijām, transportēšanas dokumentiem vai pārdošanas zīmēm, kā noteikts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, izņemot pienākumus, kas attiecas uz pielaidi, kā minēts c) apakšpunktā;

c)

nav izpildīts pienākums pareizi reģistrēt atļautās pielaides daudzumu aprēķinus saskaņā ar šīs regulas 14. panta 3. un 4. punktu, 21. panta 3. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139 (*15) 13. pantu;

d)

nav izpildīts pienākums saistībā ar zvejas rīku parametriem vai izmantošanu, akustiskajām atbaidīšanas ierīcēm, selektivitātes vai zivju pievilināšanas ierīcēm, jo īpaši attiecībā uz marķēšanu un identifikāciju, apgabaliem, dziļumu, periodiem vai zvejas rīku skaitu un linuma acs izmēru, vai aprīkojumu, kas paredzēts atlasīšanai, ūdens separatoriem vai apstrādei, vai nav veikti pasākumi jutīgu sugu nejaušas nozvejas samazināšanai, kā noteikts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, izņemot gadījumus, ja darbība ir smags pārkāpums saskaņā ar šā panta 2. punktu;

e)

notikusi tādu sugu nozveju, tostarp minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu īpatņu nozveju, neizcelšana un nepaturēšana uz zvejas kuģa, tostarp izlaišana no zvejas rīka, vai arī neizkraušana vai attiecīgā gadījumā nepārkraušana citā kuģī vai nepārvietošana, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, – pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, ko piemēro zvejsaimniecībām vai zvejas zonām;

f)

zvejas darbības reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tiek veiktas tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā ar piemērojamiem minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ja vien minētās darbības nav smags pārkāpums saskaņā ar 2. punktu vai saskaņā ar citiem šā punkta apakšpunktiem;

g)

zvejas vai akvakultūras produkti tirgū ir darīti pieejami, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, ja vien minētās darbības nav smags pārkāpums saskaņā ar 2. punktu vai saskaņā ar citiem šā punkta apakšpunktiem;

h)

atpūtas zvejas darbības tiek veiktas, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, vai arī tiek pārdoti atpūtas zvejā iegūti zvejas produkti;

i)

tiek izdarīti vairāki kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumi;

j)

tiek veiktas jebkādas 2. punkta g) apakšpunktā minētās darbības saistībā ar kuģi, kas iesaistās NNN zvejā, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008, un kas nav iekļauts Savienības vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā;

k)

tiek izmantota dzinēja jauda, kas pārsniedz sertificēto un dalībvalsts zvejas flotes reģistrā reģistrēto maksimālo nepārtraukto dzinēja jaudu;

l)

tiek veikta izkraušana trešo valstu ostās bez iepriekšēja paziņojuma, kā norādīts 19.a pantā;

m)

tiek veikta uzņēmējdarbība tiešā saistībā ar NNN zveju, arī NNN zvejā iegūtu zvejas produktu tirgošana, importēšana, eksportēšana, apstrāde un laišana tirgū;

n)

zvejas kuģis nelegāli izmet zvejas rīkus vai jūrā esošus zvejas rīkus.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu, lai grozītu IV pielikumā izklāstītos kritērijus, kad ir skaidras norādes, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu un samērīgu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildi visās dalībvalstīs un starp tām. Tā jo īpaši ņem vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 37. pantā minētās atbilstības ekspertu grupas ieteikumu vai konstatējumus ziņojumā, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar šīs regulas 118. panta 2. punktu. Neviens no šādiem grozījumiem jaunus kritērijus nepievieno, un kritērijus tie atceļ tikai izņēmuma gadījumos.

91. pants

Tūlītēji noteikumu izpildes pasākumi smagu pārkāpumu gadījumā

1.   Ja jebkādi attiecīgie dati vai informācija liek dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzskatīt, ka fiziska persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai juridiska persona ir atbildīga par to, vai ja fiziska persona ir aizturēta, izdarot smagu pārkāpumu, dalībvalstis papildus pārkāpuma izmeklēšanai saskaņā ar 85. panta noteikumiem nekavējoties saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem veic attiecīgus un tūlītējus pasākumus, piemēram:

a)

zvejas darbību pārtraukšanas pieprasīšana;

b)

zvejas kuģa novirzīšana uz ostu;

c)

transportlīdzekļa novirzīšana uz citu vietu inspicēšanas nolūkā;

d)

galvojuma pieprasīšana;

e)

zvejas kuģa, transportlīdzekļa, zvejas rīku, nozvejas vai zvejas produktu izņemšana vai no nozvejas vai zvejas produktu pārdošanas gūtās peļņas konfiscēšana;

f)

zvejas produktu tirgū laišanas ierobežošana vai aizliegšana;

g)

īslaicīga attiecīgā zvejas kuģa vai transportlīdzekļa imobilizācija;

h)

zvejas atļaujas apturēšana;

i)

īslaicīgas uzņēmējdarbības pārtraukšanas pieprasīšana.

2.   Tūlītējie pasākumi, kuri minēti 1. punktā, ir tādi, kas novērš attiecīgā konstatētā smagā pārkāpuma turpināšanos, dod iespēju veikt visu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu uz šādu pārkāpumu attiecošos pierādījumu saglabāšanu, un ļauj kompetentajām iestādēm pabeigt izmeklēšanu.

3.   Attiecīgā dalībvalsts tūlīt un saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem paziņo karoga valstij par 1. punktā minētajiem pasākumiem.

91.a pants

Sankcijas smagu pārkāpumu gadījumā

1.   Neskarot citas sankcijas, kas piemērotas saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka smags pārkāpums, kura iznākumā ir iegūti zvejas vai akvakultūras produkti, tiek sodīts ar administratīviem finansiāliem sodiem, kuru minimālā summa sasniedz vismaz to zvejas vai akvakultūras produktu vērtību, kas iegūti smagā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā, un kuru maksimālā summa vismaz piecas reizes pārsniedz to zvejas vai akvakultūras produktu vērtību, kas iegūti smagā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā.

2.   Ja trīs gadu laikposmā atkārtoti izdarīts smags pārkāpums, kura rezultātā iegūti zvejas vai akvakultūras produkti, dalībvalstis nodrošina, ka smagais pārkāpums tiek sodīts ar administratīviem finansiāliem sodiem, kuru minimālais apmērs vismaz divas reizes pārsniedz to zvejas vai akvakultūras produktu vērtību, kas iegūti smagā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā, un kuru maksimālā summa vismaz astoņas reizes pārsniedz to zvejas vai akvakultūras produktu vērtību, kas iegūti smagā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta dalībvalstis savā valsts tiesību sistēmā minimālo administratīvo sodu vietā var noteikt administratīvo finansiālo sodu standarta likmes.

Minimālās standarta likmes nav zemākas par to zvejas vai akvakultūras produktu vidējo vērtību, kas iegūti smaga pārkāpuma izdarīšanas rezultātā. Atkārtota smaga pārkāpuma izdarīšanas gadījumā, kā minēts 2. punktā, minimālās standarta likmes nav zemākas par divkāršu vidējo vērtību.

Dalībvalstis, kas nosaka šādas standarta likmes, var ļaut tiesām vai kompetentajām iestādēm atkāpties no minētajām standarta likmēm, ja tas nepieciešams, lai sankcijas būtu iedarbīgas, samērīgas un atturošas, un piemērot administratīvus finansiālus sodus, kuru maksimālā summa vismaz piecas reizes pārsniedz to zvejas vai akvakultūras produktu vērtību, kas iegūti smagā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā, vai 2. punktā minētā atkārtota smaga pārkāpuma izdarīšanas gadījumā – vismaz astoņas reizes lielāku vērtību.

4.   Administratīvo finansiālo sodu minimālais līmenis vai standarta likme, kas noteikta 1., 2. un 3. punktā, neskar valsts tiesību aktos paredzētu noteikumu par atbildību mīkstinošiem apstākļiem un citiem faktoriem piemērošanu, kad tiek lemts par katrā atsevišķā gadījumā piemērojamām sankcijām.

5.   Kad dalībvalstis aprēķina to zvejas vai akvakultūras produktu vērtību, kuri iegūti smagā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā, tās ņem vērā valstu cenas pirmajā pārdošanā, cenas, kas par attiecīgajām sugām un zvejas apgabaliem noteiktas galvenajos starptautiskajos tirgos, vai Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) platformas cenas pārkāpuma izdarīšanas laikā.

6.   Ja smagā pārkāpuma rezultātā zvejas vai akvakultūras produkti nav iegūti, dalībvalstis administratīvos finansiālos sodus nosaka saskaņā ar 89.a pantu tādā apjomā, kas nodrošina, ka tie ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

7.   Dalībvalstis turklāt vai kā alternatīvu var izmantot iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, vienlaikus nodrošinot, ka minētajiem sodiem ir līdzvērtīga ietekme kā šajā pantā minētajiem administratīvajiem finansiālajiem sodiem.

91.b pants

Papildu sankcijas

1.   Sankcijas, kas paredzētas 89., 89.a un 91.a pantā, var papildināt ar citām sankcijām, jo īpaši ar:

a)

pārkāpumā iesaistītā(-o) zvejas kuģa(-u) vai transportlīdzekļa(-u) imobilizāciju;

b)

kuģa(-u), transportlīdzekļa(-u), aizliegto zvejas rīku, nozveju vai zvejas produktu konfiscēšanu;

c)

zvejas licences vai zvejas atļaujas apturēšanu vai anulēšanu;

d)

zvejošanas tiesību ierobežošanu vai anulēšanu;

e)

jaunu zvejošanas tiesību iegūšanas tiesību atņemšanu;

f)

aizliegumu saņemt publisko atbalstu vai subsīdijas;

g)

atzīta uzņēmēja statusa, kas piešķirts, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 16. panta 3. punktu, apturēšanu vai anulēšanu;

h)

zvejas kuģa izslēgšana no valsts reģistra;

i)

ar kopējo zivsaimniecības politiku saistīto operatora saimniecisko darbību pilnīgu vai daļēju apturēšanu vai izbeigšanu;

j)

zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības atļaujas apturēšanu vai anulēšanu.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosaka 1. punktā minēto sankciju ilgumu.

3.   Ja kuģim ir veikta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā imobilizācija, par kuru nolēmusi tās karoga dalībvalsts, vai ja tā zvejas atļauja ir apturēta vai anulēta saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, karoga dalībvalsts aptur zvejas licenci uz tādu pašu laiku vai anulē to.

92. pants

Smagu pārkāpumu gadījumā piemērojamā punktu sistēma

1.   Attiecībā uz 90. pantā nosauktajiem smagajiem pārkāpumiem, izņemot smagos pārkāpumus, kas neattiecas uz zvejas licences turētāju vai kapteini, dalībvalstis piemēro punktu sistēmu.

2.   Ja fiziska persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai juridiska persona ir saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu, attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam piešķir noteiktu punktu skaitu, kas aprēķināts saskaņā ar III pielikumu.

3.   Piešķirtos punktus nodod turpmākajiem attiecīgā nozvejotājkuģa zvejas licences turētājiem, ja pēc pārkāpuma dienas kuģis vai licence ir pārdots, nodots vai ir notikušas citas īpašuma tiesību izmaiņas, tostarp uz citu dalībvalsti.

4.   Dalībvalstis turklāt izveido punktu sistēmu, saskaņā ar kuru kuģa kapteinim piešķir tādu pašu punktu skaitu kā zvejas licences turētājam tāda smaga pārkāpuma rezultātā, kas izdarīts saistībā ar kuģi un viņa vadības laikposmā saskaņā ar III pielikumu. Ja kuģa kapteinis nav karoga dalībvalsts valstspiederīgais, karoga dalībvalsts kapteinim piešķirto punktu skaitu paziņo tai dalībvalstij, kuras valstspiederīgais kapteinis ir, vai – trešo valstu valstspiederīgo gadījumā – jebkurai attiecīgajai valstij.

5.   Ja vienas inspekcijas laikā tiek konstatēti divi vai vairāki smagi pārkāpumi, ko izdarījusi viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura ir zvejas licences turētāja vai kapteinis, punktus par katru attiecīgo smago pārkāpumu piešķir saskaņā ar 2. punktu, nepārsniedzot maksimumu – 12 punktus par visiem minētajiem pārkāpumiem.

6.   Ja kopējais punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 18, zvejas licenci un/vai tiesības vadīt zvejas kuģi ar kapteiņa tiesībām automātiski aptur vismaz uz diviem mēnešu laikposmu. Šis laikposms ir: četri mēneši, ja apturēšana notiek otrreiz un punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 36; astoņi mēneši, ja apturēšana notiek trešo reizi un punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 54; un viens gads, ja apturēšana notiek ceturto reizi un punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 72. Ja apturēšana notiek piekto reizi un punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 90, zvejas licenci un tiesības vadīt zvejas kuģi ar kapteiņa tiesībām anulē, un zvejas kuģi vairs neizmanto jūras bioloģisko resursu komerciālai apguvei.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskai personai, attiecībā uz kuru, ievērojot 6. punktu, ir apturētas vai anulētas tiesības vadīt zvejas kuģi, nav atļauts darboties kā kapteinim uz zvejas kuģa, kas kuģo ar to karogu. Gadījumā, ja tiek apturētas tiesības vadīt zvejas kuģi, šo punktu piemēro tikai uz apturēšanas laiku.

8.   Ja zvejas licences turētājs vai kapteinis trīs gadu laikā pēc pēdējā apstiprinātā smagā pārkāpuma izdarīšanas dienas neizdara citu smagu pārkāpumu, visi punkti tiek dzēsti.

9.   Ja dalībvalsts, kas nav karoga dalībvalsts, saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem ir apstiprinājusi, ka tās jurisdikcijā ir izdarīts smags pārkāpums, tā par to paziņo karoga dalībvalstij, lai karoga dalībvalsts varētu noteikt un piešķirt punktu skaitu saskaņā ar III pielikumu.

10.   Dalībvalstis izraugās kompetentās valsts iestādes, kas ir atbildīgas par punktu piešķiršanas sistēmas izveidošanu smagu pārkāpumu gadījumiem, par attiecīga punktu skaita piešķiršanu zvejas licences turētājam un kapteinim un par punktu nodošanu saskaņā ar 3. punktu.

11.   Dalībvalstis nodrošina, lai nacionālās procesuālās darbības šo punktu sistēmu nepadarītu neefektīvu.

12.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu, ar kuriem papildina šo regulu, paredzot noteikumus attiecībā uz:

a)

pasākumiem, kas veicami pēc tam, kad ir apturēta vai galīgi anulēta zvejas licence vai tiesības veikt zvejas darbības ar kapteiņa tiesībām;

b)

pasākumiem, kas veicami, ja laikposmā, kamēr apturēta vai pēc tam, kad galīgi anulēta zvejas licence vai tiesības veikt zvejas darbības ar kapteiņa tiesībām, attiecīgais subjekts iesaistās nelegālās zvejas darbībās;

c)

nosacījumiem, kas pamato piešķirto punktu dzēšanu;

d)

to kapteiņu reģistrāciju, kuriem atļauts veikt zvejas darbības, un kapteiņiem piešķirto punktu reģistrēšanu.

13.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

to, kā paziņojami lēmumi par punktu piešķiršanu;

b)

punktu pārvietošanu saskaņā ar 3. punktu;

c)

to, kā no attiecīgajiem sarakstiem tiek svītrotas ar smagiem pārkāpumiem saistītās zvejas licences vai personas tiesības vadīt zvejas kuģi ar kapteiņa tiesībām;

d)

pienākumu sniegt informāciju par dalībvalstu izveidoto punktu sistēmu, ko piemēro zvejas kuģu kapteiņiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

92.a pants

Juridisko personu atbildība

1.   Juridiskās personas tiek sauktas pie atbildības par smagiem pārkāpumiem, ja šādus pārkāpumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura fiziska persona, kas rīkojas individuāli vai kā juridiskas personas struktūrvienības daļa un kas ieņem vadošu pozīciju attiecīgās juridiskās personas sastāvā, pamatojoties uz jebkuru no šādiem aspektiem:

a)

pilnvaras pārstāvēt juridisko personu;

b)

pilnvaras pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)

pilnvaras veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.

2.   Juridisku personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās fiziskās personas veiktas nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ kādai tās pakļautībā esošai fiziskai personai ir bijis iespējams izdarīt smagu pārkāpumu minētās juridiskās personas labā.

3.   Juridiskas personas atbildība neizslēdz tiesvedību pret fiziskām personām, kas attiecīgajos pārkāpumos ir iesaistītas kā pārkāpuma izdarītāji, kūdītāji vai līdzdalībnieki.

92.b pants

Galīgā nolēmuma paziņošanas pienākums

1.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz pārkāpumu, nekavējoties un ievērojot procedūras, kas piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, paziņo karoga valstij, valstij, kuras valstspiederīgais ir fiziskā persona, kas izdarījusi pārkāpumu, vai kurā iedibināta juridiskā persona, kas saukta pie atbildības par pārkāpumu, un vajadzības gadījumā piekrastes valstij, ostas valstij vai valstij, kurā notiek apstrāde, par visiem galīgajiem nolēmumiem, kas saistīti ar šādu pārkāpumu.

Kad smagi pārkāpumi Savienības ūdeņos vai Savienības ostās ir konstatēti saistībā ar zvejas kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties paziņo arī Komisijai par jebkuru galīgu nolēmumu attiecībā uz šādiem pārkāpumiem.

2.   Saņēmusi 1. punktā minēto dalībvalsts paziņojumu, karoga dalībvalsts piešķir atbilstošo skaitu punktu zvejas licences turētājam un attiecīgā zvejas kuģa kapteinim.

93. pants

Pārkāpumu valsts reģistrs

1.   Dalībvalstis valsts reģistrā ievada visus apstiprinātos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumus, ko izdarījuši to karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie un zvejas kuģi, kas kuģo ar trešās valsts karogu, vai trešās valsts valstspiederīgie, kuri ir izdarījuši pārkāpumus ūdeņos, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā vai to teritorijā, tostarp visus pieņemtos lēmumus un tiem piemērotās sankcijas un piešķirto punktu skaitu. Dalībvalstis savā pārkāpumu valsts reģistrā ievada arī pārkāpumus, kurus izdarījuši to karoga zvejas kuģi vai to valstspiederīgie, kas iesaistīti tiesvedībā citās dalībvalstīs; to veic pēc tam, kad dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija, ir paziņojusi par galīgo nolēmumu, ievērojot 92.b pantu.

2.   Kad dalībvalsts veic kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpuma turpmākus pasākumus, tā var pieprasīt, lai citas dalībvalstis sniedz to valsts reģistros iekļauto informāciju par zvejas kuģiem un personām, ko pieprasītāja dalībvalsts tur aizdomās par konkrētā pārkāpuma izdarīšanu vai kas pieķertas konkrētā pārkāpuma izdarīšanas brīdī.

3.   Ja kāda dalībvalsts no citas dalībvalsts pieprasa ar pārkāpumu saistītu informāciju, minētā cita dalībvalsts tūlīt sniedz attiecīgo informāciju par pārkāpumā iesaistītajiem konkrētajiem zvejas kuģiem un fiziskajām vai juridiskajām personām.

4.   Datus, kas iekļauti pārkāpumu valsts reģistrā, glabā tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs šīs regulas mērķiem, taču jebkurā gadījumā vismaz piecus kalendāros gadus, sākot ar nākamo gadu pēc informācijas reģistrēšanas gada.

(*13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp.)."

(*14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.)."

(*15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).”;"

76)

regulas IX sadaļā iekļauj šādus pantus:

“93.a pants

Valsts kontroles programmas

1.   Dalībvalstis izstrādā gada vai daudzgadu valsts kontroles programmas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu inspekcijām un kontrolei.

Valsts kontroles programmas balstās uz riska izvērtējumu un vajadzības gadījumā reizi gadā tiek atjauninātas, jo īpaši ņemot vērā jaunpieņemtus saglabāšanas un kontroles pasākumus un jebkurus papildu datus.

Dalībvalstis paziņo Komisijai savas valsts kontroles programmas ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to izveides vai atjaunināšanas.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par valsts kontroles programmām un kontroles un inspekciju kritērijiem, ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, tehnikas progresu un zinātnes sasniegumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

93.b pants

Dalībvalstu gada ziņojums par kontroli un inspekcijām

1.   Ik gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai un savā tīmekļa vietnē publicē gada ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajām kontrolēm un inspekcijām. Minētajā nolūkā dalībvalstis var atsaukties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 95. pantā minēto īstenošanas aktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)

kontrolei un inspekcijām pieejamie esošie resursi: inspekcijas kuģu, oficiāli apstiprināto gaisa kuģu un oficiālo tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) skaits; citi kontroles un inspekcijas līdzekļi; darbinieku skaits (pilnslodzes ekvivalents); budžeta piešķīrums;

b)

veiktās kontroles un inspekciju skaits un veids;

c)

konstatēto un apstiprināto pārkāpumu, tostarp smagu pārkāpumu, skaits un veids;

d)

turpmāko pasākumu skaits katram pārkāpuma veidam, piemēram, administratīvs sods, kriminālsods, tūlītējs noteikumu izpildes pasākums vai par apstiprinātiem pārkāpumiem piešķirto punktu skaits.

3.   Ik gadu līdz 31. decembrim Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu informācijas apkopojumu no 1. punktā minētajiem ziņojumiem, kas aptver iepriekšējo gadu. Komisija var lūgt EFCA palīdzēt šādas informācijas apkopošanā.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1. punktā minēto ziņojumu formātu un iesniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

77)

regulas 95. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Uz dažām zvejniecībām var attiecināt īpašas kontroles un inspekcijas programmas. Komisija ar īstenošanas aktiem un attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var noteikt, uz kurām zvejniecībām attiecina īpašās kontroles un inspekcijas programmas, pamatojoties uz vajadzību veikt attiecīgo zvejniecību īpašu un koordinētu kontroli. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.

2.   Īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, nosaka inspekcijas darbību mērķus, prioritātes un procedūras, kā arī inspekcijas darbību kritērijus. Tādus kritērijus nosaka, pamatojoties uz riska pārvaldību, un periodiski pārskata pēc tam, kad ir izvērtēti sasniegtie rezultāti.”

;

78)

regulas 102. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par izmeklēšanas rezultātiem un nosūta Komisijai ziņojumu, kas sagatavots ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc Komisijas pieprasījuma. Komisija, ņemot vērā pienācīgi pamatotu dalībvalsts lūgumu, minēto termiņu ar īstenošanas aktiem var pagarināt par saprātīgu laikposmu.

4.   Ja 2. punktā minētās administratīvās izmeklēšanas rezultātā pārkāpumi netiek novērsti vai ja Komisija 98. un 99. pantā minēto verifikāciju vai autonomu inspekciju laikā vai 100. pantā minētās revīzijas laikā konstatē nepilnības dalībvalsts kontroles sistēmā, Komisija ar īstenošanas aktiem kopā ar attiecīgo dalībvalsti izveido rīcības plānu. Dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto rīcības plānu.”

;

79)

regulas 104. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja dalībvalsts nepilda savus daudzgadu plāna īstenošanas pienākumus un ja Komisijai ir pierādījumi, ka minēto pienākumu nepildīšana būtiski apdraud krājuma vai krājumu grupas saglabāšanu, Komisija ar īstenošanas aktiem var attiecīgajai dalībvalstij provizoriski aizliegt darboties zvejniecībās, uz kurām attiecas minētās nepilnības.”

;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija ar īstenošanas aktiem atceļ aizliegumu pēc tam, kad dalībvalsts ir Komisijai rakstiski pierādījusi, ka attiecīgās zvejniecības var droši izmantot.”

;

80)

regulas XI sadaļas III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

III Nodaļa

Kvotu un zvejas piepūles atvilkšana un koriģēšana ”;

81)

regulas 105. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja dalībvalsts attiecīgajā gadā ir pārzvejojusi tai pieejamo kvotu, iedalīto apjomu vai daļu no krājuma vai krājumu grupas, Komisija ar īstenošanas aktiem un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti nākamajā gadā vai gados veic atvilkumus no pārzvejojušās dalībvalsts gada kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, piemērojot reizināšanas koeficientu atbilstīgi šādai tabulai:”;

b)

pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a   Atkāpjoties no 2. punkta, ja viena vai vairākas dalībvalstis pārzvejo kvotu, iedalīto apjomu vai daļu no krājuma vai krājumu grupas, kas Savienībai pieejama saskaņā ar starptautisku nolīgumu, Komisija ar īstenošanas aktiem un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti veic atvilkumus no tās dalībvalsts kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, kura ir pārzvejojusi tādā pašā termiņā kā atvilkums, kas piemērots saskaņā ar starptautisko nolīgumu, un piemērojot reizināšanas koeficientu saskaņā ar 2. un 3. punktu.”

;

c)

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a   Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, ja reizināšanas koeficients ir piemērojams arī saskaņā ar attiecīgu starptautisku nolīgumu par Savienības daļu, tad reizināšanas koeficients, kas jāpiemēro dalībvalsts kvotas atvilkumam, kurš noteikts, ievērojot 2.a punktu, ir augstākais no diviem piemērojamajiem reizināšanas koeficientiem.”

;

d)

panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.   Ja dalībvalsts iepriekšējos gados ir pārzvejojusi tai pieejamo kvotu, iedalīto apjomu vai daļu no krājuma vai krājumu grupas, Komisija ar īstenošanas aktiem un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var veikt atvilkumus no minētās dalībvalsts turpmākajām kvotām, lai ņemtu vērā pārzvejas apjomu.

5.   Ja nav iespējams veikt atvilkumu par pārzvejotu kvotu, iedalīto apjomu vai daļu no krājuma vai krājumu grupas saskaņā ar 1. un 2. punktu, jo minētā kvota, iedalītais apjoms vai daļa no krājuma vai krājumu grupas attiecīgajai dalībvalstij nav pieejami vai nav pieejami pietiekamā mērā, Komisija ar īstenošanas aktiem un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 1. punktu var veikt atvilkumus no citu krājumu vai krājumu grupu kvotām, kas minētajai dalībvalstij pieejamas tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kam ir tāda pati tirdzniecības vērtība.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par pielāgoto kvotu, attiecībā pret kuru aprēķina izmantojuma pārsniegumu, kvotu atvilkumus un šo atvilkumu termiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”

;

82)

regulas 106. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts ir pārsniegusi tai iedalīto zvejas piepūli, Komisija ar īstenošanas aktiem un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti veic atvilkumus no attiecīgās dalībvalsts turpmākās zvejas piepūles.”

;

b)

panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja zvejas piepūle, kas dalībvalstij pieejama ģeogrāfiskajā apgabalā vai zvejniecībā, ir pārsniegta, Komisija ar īstenošanas aktiem un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti nākamajā gadā vai gados veic atvilkumus no zvejas piepūles, kas minētajai dalībvalstij pieejama attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai zvejniecībā, reizinot to ar koeficientu atbilstīgi šādai tabulai:”;

c)

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Ja atvilkumu no krājuma maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas ir tikusi pārsniegta, saskaņā ar 2. punktu veikt nav iespējams, jo minētā krājuma maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pieejama pietiekamā mērā, Komisija ar īstenošanas aktiem un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 2. punktu veic atvilkumus no zvejas piepūles, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejama tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, attiecībā pret kuru aprēķina izmantojuma pārsniegumu, zvejas piepūles atvilkumus un šo atvilkumu termiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”

;

83)

regulas 107. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja ir pierādījumi, ka dalībvalsts neievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus un ka tas var būtiski apdraudēt to krājumu saglabāšanu, uz kuriem attiecas zvejas iespējas vai zvejas piepūles režīms, Komisija, piemērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā attiecīgajiem krājumiem nodarīto kaitējumu, ar īstenošanas aktiem nākamajā gadā vai gados var veikt atvilkumus no minētajai dalībvalstij pieejamajām gada kvotām, iedalītā apjoma vai daļas no krājuma vai krājumu grupas, vai no zvejas piepūles.”

;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 119.a pantu, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz termiņu, kādā dalībvalstīm jāpierāda, ka zvejniecības var droši izmantot, par materiāliem, kas dalībvalstīm jāiekļauj savā atbildē, un par atvelkamo daudzumu noteikšanu, ko veic, ņemot vērā:

a)

noteikumu neievērošanas apmēru un veidu;

b)

krājumu saglabāšanas apdraudējuma smagumu;

c)

kaitējumu, kas krājumam nodarīts noteikumu neievērošanas dēļ.”

;

84)

regulā iekļauj šādu pantu:

“107.a pants

Zvejas iespēju koriģēšana gadījumā, ja saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem tiek samazināta Savienības daļa

Ja viena vai vairākas dalībvalstis ir pārzvejojušas kvotu, iedalīto apjomu vai daļu no krājuma vai krājumu grupas, kas Savienībai pieejama saskaņā ar starptautisku nolīgumu, un tā rezultātā tiek samazināta minētajā starptautiskajā nolīgumā paredzētā Savienības daļa, Padome, piešķirot zvejas iespējas attiecībā uz minēto krājumu vai krājumu grupu saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu attiecībā uz gadu, kuram ir veikts minētais samazinājums, koriģē to dalībvalstu kvotas, kuras nav pārzvejojušas, palielinot tās līdz kvotām, ko minētās dalībvalstis būtu saņēmušas, ja Savienības daļa saskaņā ar starptautisko nolīgumu nebūtu samazināta. Ja attiecīgajā gadā šādu korekciju nevar veikt Savienībai nepietiekami iedalītās daļas dēļ, atlikušos apjomus koriģē nākamajā gadā.”;

85)

regulas 109. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Dalībvalstis izveido elektronisku datubāzi, kas izmantojama saskaņā ar šo regulu reģistrētu datu validēšanai. Reģistrēto datu validēšana ietver datu kontrolpārbaudi, analīzi un verifikāciju.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi saskaņā ar šo regulu reģistrētie dati ir pareizi un pilnīgi un ka operatori, kapteiņi vai citas saskaņā ar šo regulu pilnvarotas personas tos iesniedz kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētajos termiņos.”

;

b)

pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā:

a)

dalībvalstis ar automatizētiem datorizētiem algoritmiem un mehānismiem validē šādus datus, tostarp datus, kas reģistrēti saistībā ar 3. panta 1. punktā minētajiem zivsaimniecības nolīgumiem:

i)

kuģa pozīcijas dati;

ii)

zvejas darbību dati, jo īpaši dati par ieiešanu zvejas apgabalos un iziešanu no tiem, par zvejas žurnāliem, izkraušanas deklarācijām, pārkraušanas deklarācijām un iepriekšējiem paziņojumiem;

iii)

dati par zvejas piepūli;

iv)

pārņemšanas deklarāciju, transportēšanas dokumentu un pārdošanas zīmju dati;

v)

dati no zvejas licencēm un zvejas atļaujām;

vi)

dati par dzinēja jaudas kontroli;

b)

dalībvalstis validē a) apakšpunktā norādītos datus, jo īpaši izmantojot šādus datus, ja tie ir pieejami:

i)

kuģu noteikšanas sistēmas dati;

ii)

dati par novērošanas gadījumiem;

iii)

AIS dati;

iv)

dati no inspekcijas ziņojumiem;

v)

dati no kontroles novērotāju ziņojumiem;

vi)

dati no REM sistēmām.”

;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja ir konstatēta datu nesakritība, attiecīgā dalībvalsts veic un dokumentē vajadzīgo izmeklēšanu, analīzi un kontrolpārbaudes. Izmeklēšanas rezultātus un atbilstošo dokumentāciju pēc pieprasījuma nosūta Komisijai. Ja ir iemesli aizdomām, ka izdarīts pārkāpums, dalībvalsts veic arī izmeklēšanu un vajadzīgos tūlītējos pasākumus saskaņā ar 85. un 91. pantu.”

;

d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Dalībvalstis izstrādā un atjaunina nacionālo validēšanas sistēmas īstenošanas plānu, kas aptver 2.a punkta a) un b) apakšpunktā norādītos datus un turpmākos pasākumus, kuri veicami nesakritību gadījumā. Plānā nosaka dalībvalsts prioritātes attiecībā uz datu validēšanu un nesakritību gadījumā veicamos turpmākos pasākumus, ievērojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju. Dalībvalstis iesniedz minēto nacionālo plānu Komisijai divu mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas vai atjaunināšanas.”

;

86)

regulas 110. un 111. pantu aizstāj ar šādiem:

“110. pants

Piekļuve datiem, datu uzglabāšana un apstrāde

1.   Dalībvalstis nodrošina Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai attālinātu piekļuvi jebkurā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma turpmāk nosauktajiem datiem neagregētā formā:

a)

zvejas darbību dati, tostarp dati, kas saistīti ar zvejas darbībām 3. panta 1. punktā minēto zivsaimniecības nolīgumu kontekstā:

i)

kuģa pozīcijas dati;

ii)

zvejas darbību dati, jo īpaši dati par ieiešanu zvejas apgabalos un iziešanu no tiem, par zvejas žurnāliem, izkraušanas deklarācijām, pārkraušanas deklarācijām un iepriekšējiem paziņojumiem;

iii)

dati par zvejas piepūli;

iv)

pārņemšanas deklarāciju, transportēšanas dokumentu un pārdošanas zīmju dati;

b)

citi kontroles dati:

i)

dati par novērošanas gadījumiem;

ii)

dati no zvejas licencēm un zvejas atļaujām;

iii)

dati no inspekcijas ziņojumiem;

iv)

dati par dzinēja jaudas kontroli;

v)

dati no kontroles novērotāju ziņojumiem;

vi)

valsts kontroles programmas;

vii)

valsts ierēdņu saraksts;

c)

elektroniskā datubāze, kas izmantojama savākto datu pilnīguma un kvalitātes verifikācijai, kā minēts 109. pantā.

2.   Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši veiktu inspekcijas, verifikācijas, revīzijas un izmeklēšanas, vai saskaņā ar nolīgumiem ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, Komisija vai tās izraudzītā struktūra var apstrādāt 1. punktā minētos datus. Turklāt Komisija 1. punktā minētos datus var izmantot, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas statistiku, jo īpaši to, kuru nodrošina Eurostat saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (*16) un saskaņā ar tās pienākumiem.

3.   Lai veiktu zinātnisku pētniecību vai sniegtu zinātniskus ieteikumus, 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā norādītos datus un datus attiecībā uz nozveju, izmetumiem un izkrāvumiem, kas norādīti 1. punkta b) apakšpunkta iii) un v) punktā, vajadzības gadījumā var sniegt neatkarīgām zinātniskām struktūrām, kas ir atzītas Savienības, valstu vai starptautiskā līmenī. Pirms šādu datu nosūtīšanas dalībvalstis apsver, vai zinātnisko pētniecību var veikt, pamatojoties uz pseidonimizētiem vai anonimizētiem datiem.

Visos ieteikumos vai publikācijās, kuru pamatā ir šādi dati, minētos datus anonimizē.

4.   Dalībvalstis izveido, īsteno un mitina attiecīgās zivsaimniecības datubāzes, kas satur 1. punktā minētos datus.

5.   Dalībvalstis pēc pamatota Komisijas pieprasījuma nosūta Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai datus par pārkāpumiem. Minētie dati jo īpaši ietver pārkāpuma datumu, galīgā lēmuma datumu un piemērotās sankcijas un pasākumus, tostarp piešķirtos punktus.

111. pants

Datu apmaiņa

1.   Katra karoga dalībvalsts nodrošina, ka ar citām attiecīgajām dalībvalstīm notiek tieša elektroniska atbilstošās informācijas apmaiņa, kas jo īpaši attiecas uz:

a)

kuģa pozīcijas datiem, ja tās zvejas kuģi atrodas citas dalībvalsts ūdeņos;

b)

zvejas žurnālu informāciju, ja tās zvejas kuģi zvejo citas dalībvalsts ūdeņos vai izkrauj nozveju vai pārkrauj to citas dalībvalsts ostās;

c)

izkraušanas deklarācijām un pārkraušanas deklarācijām, ja izkraušana vai pārkraušana notiek citas dalībvalsts ostās;

d)

iepriekšējiem paziņojumiem, ja paredzētā ienākšanas osta ir citā dalībvalstī;

e)

pārdošanas zīmēm, transportēšanas dokumentiem un pārņemšanas deklarācijām, ja pārdošana, transportēšana vai pārņemšana notiek citā dalībvalstī;

f)

inspekcijas un pārraudzības ziņojumiem un riska analīzi attiecībā uz tās zvejas kuģiem, kurus inspicē citas dalībvalsts ūdeņos vai ostās.

2.   Katra piekrastes dalībvalsts nodrošina, ka ar citām attiecīgajām dalībvalstīm un ar Komisiju vai tās izraudzītu struktūru notiek tieša elektroniska atbilstošās informācijas apmaiņa, ko īsteno, jo īpaši nosūtot:

a)

pārdošanas zīmē ietverto informāciju karoga dalībvalstij, ja pirmā pārdošana notiek no zvejas kuģa, kas kuģo ar citas dalībvalsts karogu;

b)

pārņemšanas deklarācijā ietverto informāciju, ja zivis tiek nodotas uzglabāšanai citā dalībvalstī, nevis karoga dalībvalstī vai izkraušanas dalībvalstī;

c)

pārdošanas zīmē un pārņemšanas deklarācijā ietverto informāciju dalībvalstij, kurā notikusi izkraušana;

d)

transportēšanas dokumentus kuģa karoga dalībvalstij, pārvadājuma galamērķa un tranzīta dalībvalstij;

e)

inspekcijas un pārraudzības ziņojumus.

3.   Katra karoga dalībvalsts nodrošina, ka par kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, notiek tieša elektroniska atbilstošās informācijas apmaiņa ar Komisiju vai tās izraudzīto struktūru, jo īpaši ietverot šādu informāciju:

a)

kuģa pozīcijas dati;

b)

zvejas žurnālu informācija;

c)

izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas;

d)

iepriekšējs paziņojums;

e)

pārdošanas zīmes, transportēšanas dokumenti un pārņemšanas deklarācijas;

f)

inspekcijas un pārraudzības ziņojumi.

(*16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).”;"

87)

regulā iekļauj šādu pantu:

“111.a pants

Vienādi nosacījumi, ar kādiem īstenojami noteikumi par datiem

Lai īstenotu šīs nodaļas noteikumus, Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

datu kvalitāti, to termiņu ievērošanu, kādos operatoriem jāiesniedz dati, datu validēšanu, ietverot kontrolpārbaudes, analīzi un verifikāciju;

b)

datu apmaiņu starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru;

c)

Komisijas vai tās izraudzītās struktūras piekļuvi datiem;

d)

Savienības zinātnisko struktūru un Eurostat piekļuvi datiem;

e)

datubāzu sadarbspēju un standartizāciju;

f)

110. panta 1. un 2. punktā norādītajiem datiem, arī specifiskiem papildu aizsardzības pasākumiem, kas attiecas uz personas datu apstrādi, un datubāzēm piemērojamajiem drošības noteikumiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

88)

regulas 112. pantu aizstāj ar šādu:

“112. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Personas datu apstrādei, ko, ievērojot šo regulu, veic dalībvalstis, Komisija un tās izraudzītā struktūra, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (*17) un (ES) 2018/1725 (*18), kā arī valsts noteikumus, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (*19).

2.   Personas datus, kas ievākti saskaņā ar šo regulu, var apstrādāt vienīgi turpmākiem nolūkiem, ar noteikumu, ka minētos nolūkus nav iespējams sasniegt, izmantojot datus, kas neļauj identificēt datu subjektus:

a)

zvejas iespēju, tostarp kvotu apguves, uzraudzība;

b)

datu validēšana;

c)

to zvejas darbību uzraudzība, ko veic Savienības zvejas kuģi vai ko zvejas kuģi veic Savienības ūdeņos;

d)

tās kontroles uzraudzība, ko dalībvalsts veic attiecībā uz zvejas darbībām un piegādes ķēdē;

e)

inspekcijas, verifikācijas, revīzijas un izmeklēšanas;

f)

starptautisku nolīgumu un saglabāšanas pasākumu sagatavošana un ievērošana;

g)

riska pārvaldība, rīcībpolitikas izvērtējumi un ietekmes novērtējumi;

h)

zinātniskā pētniecība un zinātniskie ieteikumi, kā arī statistikas sagatavošana;

i)

izmeklēšanas, kas saistītas sūdzībām un pārkāpumiem, kā arī tiesas vai administratīvie procesi;

j)

atsevišķu kuģu, dalībvalstu vai Savienības zvejas tiesību noteikšana vai pierādījumu sniegšana šajā nolūkā.

3.   Personas datus, kas ievākti saskaņā ar šo regulu, neglabā ilgāk par laikposmu, kas ir nepieciešams 2. punktā norādītajiem nolūkiem, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā piecus gadus no dienas, kad dalībvalsts vai Komisija iegūst attiecīgos datus.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta:

a)

personas datus, kas ievākti saskaņā ar šo regulu, neglabā ilgāk par laikposmu, kas ir nepieciešams 2. punkta e) un i) apakšpunktā norādītajiem nolūkiem, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā līdz attiecīgā administratīvā vai tiesas procesa beigām vai līdz laikam, kas nepieciešams, lai saskaņā ar šo regulu piemērotu sankcijas, piemēram, punktu sistēmu;

b)

personas datus, kas ietverti 109. panta 2.a punkta a) apakšpunkta i)–v) punktā norādītajā informācijā, neglabā ilgāk par laikposmu, kas ir nepieciešams šā panta 2. punkta f) un j) apakšpunktā norādītajiem nolūkiem, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā 10 gadus no dienas, kad dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra iegūst attiecīgos datus;

c)

personas datus, kas ietverti 109. panta 2.a punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā norādītajā informācijā, neglabā ilgāk par laikposmu, kas ir nepieciešams šā panta 2. punkta g) un h) apakšpunktā norādītajiem nolūkiem, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā 25 gadus no dienas, kad dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra iegūst attiecīgos datus. Ja šā panta 2. punkta g) un h) apakšpunktā norādītajiem nolūkiem minēto informāciju ir nepieciešams uzglabāt ilgāku laiku, personas datus anonimizē vai pseidonimizē.

5.   Saistībā ar to personas datu apstrādi, ko dalībvalstu iestādes vāc, ievērojot šo regulu, dalībvalstu iestādes tiek uzskatītas par pārzini, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7) punktā.

6.   Saistībā ar to personas datu apstrādi, ko Komisija vāc, ievērojot šo regulu, Komisija tiek uzskatīta par pārzini, kā definēts Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8) punktā.

7.   Komisija vai tās izraudzītā struktūra un dalībvalstu iestādes nodrošina šīs regulas piemērošanas nolūkā veiktās personas datu apstrādes drošību. Komisija vai tās izraudzītā struktūra un dalībvalstu iestādes sadarbojas ar drošību saistītu uzdevumu veikšanā.

8.   Konkrēti, Komisija pieņem pasākumus, tostarp drošības plānu, darbības nepārtrauktības plānu un negadījuma seku novēršanas plānu, kas vajadzīgi, lai:

a)

fiziski aizsargātu datus, arī izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)

novērstu datu nesēju nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, modificēšanu vai noņemšanu;

c)

novērstu datu nesankcionētu ievadīšanu un reģistrēto personas datu nesankcionētu pārbaudi, modificēšanu vai dzēšanu;

d)

novērstu datu nesankcionētu apstrādi un datu nesankcionētu kopēšanu, modificēšanu vai dzēšanu;

e)

nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt attiecīgajām zivsaimniecības datubāzēm, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības, un tā iespējama, tikai izmantojot individuālas lietotāju identitātes un konfidenciālus piekļuves režīmus;

f)

nodrošinātu, ka ir iespējams verificēt un noteikt, kurām struktūrām drīkst pārsūtīt personas datus un kādi dati attiecīgajās zivsaimniecības datubāzēs ir apstrādāti, kad tas ir noticis, kas un kādā nolūkā tos ir apstrādājis;

g)

nodrošinātu, jo īpaši ar pienācīgu šifrēšanas paņēmienu palīdzību, ka laikā, kad personas datus nosūta uz attiecīgajām zivsaimniecības datubāzēm vai no tām, vai datu nesēju transportēšanas laikā tos nevar nesankcionēti nolasīt, kopēt, modificēt vai dzēst;

h)

uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu ar iekšējo uzraudzību saistītos organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

9.   Dalībvalstu iestādes pieņem 8. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus, kas attiecas uz drošību saistībā ar personas datu apstrādi, ko veic iestādes, kurām ir tiesības piekļūt jebkurai no attiecīgajām zivsaimniecības datubāzēm.

(*17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.)."

(*19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).”;"

89)

regulas 113. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Dalībvalstis un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka dati, uz kuriem attiecas dienesta noslēpums un komercnoslēpums un kurus vāc, saņem un nosūta šīs regulas ietvaros, tiek apstrādāti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētos datus, ar ko savstarpēji apmainījušās dalībvalstis un Komisija, var nosūtīt personām, kas nav dalībvalstīs, Komisijā vai tās izraudzītajā struktūrā strādājošas personas, kuru amata pienākumu izpildei ir vajadzīga piekļuve šādiem datiem, tikai ar tās dalībvalsts vai Komisijas, vai tās izraudzītās struktūras piekrišanu, kas sniegusi minētos datus. Atteikuma gadījumā dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra norāda datu nosūtīšanas atteikuma iemeslus. Ja atbilde uz lūgumu sniegt piekrišanu netiek sniegta viena mēneša laikā, tiek uzskatīts, ka ir sniegta piekrišana.

3.   Šā panta 1. punktā minētos datus neizmanto citam nolūkam kā vien tam, kas paredzēts šajā regulā, ja vien tā dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra, kas sniegusi minētos datus, nav devusi piekrišanu un tiek ievērots nosacījums, ka spēkā esošie noteikumi dalībvalstī, kuras iestāde saņem datus, šādu izmantošanu neaizliedz. Atteikuma gadījumā dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra norāda atteikuma iemeslus.”

;

90)

regulas 114. un 115. pantu aizstāj ar šādiem:

“114. pants

Oficiālās tīmekļa vietnes

Šīs regulas nolūkos dalībvalstis izveido un atjaunina operatoriem un plašai sabiedrībai domātas oficiālas tīmekļa vietnes, kas ietver vismaz 115. pantā norādīto informāciju.

115. pants

Oficiālo tīmekļa vietņu saturs

Dalībvalstis savās oficiālajās tīmekļa vietnēs nekavējoties publicē šādu informāciju vai norāda tiešu saiti uz to:

a)

par 6. pantā minēto zvejas licenču un 7. un 7.a pantā minēto zvejas atļauju izdošanu atbildīgo kompetento iestāžu nosaukumi un adreses;

b)

saraksts, kurā uzskaitītas 20. pantā minētās ostas, kas apstiprinātas pārkraušanai citā kuģī, un kurā norādīts to darba laiks;

c)

vienu mēnesi pēc daudzgadu plāna stāšanās spēkā un ar Komisijas apstiprinājumu – 43. pantā minēto apstiprināto ostu saraksts, kurā norādīts to darba laiks, un 30 dienas pēc tam – saistītie nosacījumi, ar kādiem reģistrē un paziņo daudzgadu plāna aptverto sugu daudzumus katrā izkrāvumā;

d)

lēmumi, ar kuriem nosaka zvejas liegumus reāllaikā, tostarp skaidri definē attiecīgo zvejas vietu ģeogrāfisko apgabalu, lieguma ilgumu un nosacījumus, kas reglamentē zvejniecības minētajā apgabalā lieguma laikā;

e)

sīka informācija par kontaktpunktiem zvejas žurnālu, iepriekšēju paziņojumu, pārkraušanas deklarāciju, izkraušanas deklarāciju, pārdošanas zīmju, pārņemšanas deklarāciju un transportēšanas dokumentu nosūtīšanai vai iesniegšanai, kā norādīts 14., 17., 20., 23., 54.d, 55., 62., 66. un 68. pantā;

f)

kartes ar to apgabalu koordinātām, kuros noteikti pagaidu zvejas liegumi reāllaikā, norādot lieguma ilgumu un nosacījumus, kas reglamentē zvejniecības minētajos apgabalos lieguma laikā;

g)

lēmums noteikt zvejas liegumu atbilstīgi 35. pantam, tostarp visas vajadzīgās ziņas;

h)

saraksts ar zvejai ierobežotiem apgabaliem un atbilstošajiem ierobežojumiem;

i)

saraksts ar operatoriem, kuriem ir atļauts veikt svēršanu saskaņā ar 60. panta 5. punktu, un kurā norādīta osta un svēršanas iekārta;

j)

regulas 93.a pantā minētā valsts kontroles programma, izņemot daļas, kuru publiskošana varētu mazināt kontroles efektivitāti;

k)

gada ziņojums par kontroli un inspekcijām un saite uz Komisijas tīmekļa vietni, tostarp informācijas apkopojums no 93.b panta 1. punktā minētajiem ziņojumiem;

l)

īsāks iepriekšējas paziņošanas termiņš, kas noteikts saskaņā ar 17. panta 1.a punktu.”;

91)

regulas 116. pantu svītro;

92)

regulas 117. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par savstarpēju palīdzību šādos aspektos:

a)

administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm, trešām valstīm, Komisiju un tās izraudzīto struktūru;

b)

dalībvalstu vienīgās iestādes izraudzīšanās;

c)

paziņošana par turpmākiem pasākumiem, ko valsts iestādes veikušas pēc informācijas apmaiņas;

d)

palīdzības pieprasījumi, to vidū informācijas pieprasījumi, pieprasījumi veikt pasākumus un administratīva paziņojuma pieprasījumi, un atbilžu sniegšanas termiņu noteikšana;

e)

informācija bez iepriekšēja pieprasījuma;

f)

dalībvalstu attiecības ar Komisiju un trešām valstīm.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”;

93)

regulas 118. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par dalībvalstu ziņojumu saturu un formātu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 119. panta 2. punktā.”

;

94)

regulas 119. pantu aizstāj ar šādu:

“119. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*20) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(*20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

95)

regulā iekļauj šādu pantu:

“119.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9.a panta 5. punktā, 15.b panta 1. punktā, 17. panta 6. punktā, 21. panta 6. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 4. punktā, 41. panta 4. punktā, 44. panta 4. punktā, 58. panta 10., 11. un 12. punktā, 60.a panta 2. punktā, 73. panta 9. punktā, 74. panta 11. punktā, 75. panta 2. punktā, 90. panta 4. punktā, 92. panta 12. punktā un 107. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9.a panta 5. punktā, 15.b panta 1. punktā, 17. panta 6. punktā, 21. panta 6. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 4. punktā, 41. panta 4. punktā, 44. panta 4. punktā, 58. panta 10., 11. un 12. punktā, 60.a panta 2. punktā, 73. panta 9. punktā, 74. panta 11. punktā, 75. panta 2. punktā, 90. panta 4. punktā, 92. panta 12. punktā un 107. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*21).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Deleģētais akts, kas pieņemts, ievērojot 9.a panta 5. punktu, 15.b panta 1. punktu, 17. panta 6. punktu, 21. panta 6. punktu, 22. panta 3. punktu, 24. panta 4. punktu, 41. panta 4. punktu, 44. panta 4. punktu, 58. panta 10., 11. un 12. punktu, 60.a panta 2. punktu, 73. panta 9. punktu, 74. panta 11. punktu, 75. panta 2. punktu, 90. panta 4. punktu, 92. panta 12. punktu un 107. panta 4. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret to nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*21)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. ”;"

96)

regulas I pielikumu svītro;

97)

šīs regulas I pielikumā izklāstīto tekstu pievieno kā III un IV pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/473

Regulu (ES) 2019/473 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Mērķis

1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (“Aģentūra”), kuras mērķis ir nodrošināt kopējās zivsaimniecības politikas, arī tās ārējās dimensijas, noteikumu ievērošanas kontroli, inspekciju un atbilstību minētajiem noteikumiem augstā, vienotā un efektīvā līmenī.

2.   Šajā nolūkā Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm un Komisiju un sniedz tām palīdzību šā panta 1. punktā minētajās jomās II nodaļā noteikto pienākumu un uzdevumu robežās.”;

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

“kontrole” ir kontrole, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 3) punktā;”;

b)

pantā iekļauj šādu punktu:

“aa)

“inspekcija” ir inspekcija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 4) punktā;”;

3)

regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta e) punktu aizstāj ar šādu:

“e)

palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai saskaņot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu piemērošanu, tādējādi veicinot tās mērķu sasniegšanu, tostarp jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu;”;

b)

panta f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)

sniegt ieguldījumu un piedalīties dalībvalstu un Komisijas darbā attiecībā uz kontroles un inspekcijas paņēmienu pētniecību un attīstību, un izstrādāt izmēģinājuma projektus attiecībā uz šādu paņēmienu pētniecību un attīstību;”;

c)

pievieno šādus punktus:

“k)

vajadzības gadījumā sadarboties un koordinēt darbības ar citām decentralizētām Savienības aģentūrām to uzdevumu, pienākumu un darbības jomu ietvaros;

l)

palīdzēt Komisijai pildīt uzdevumus, kas Savienības leģislatīvajos aktos Komisijai uzticēti attiecībā uz Aģentūras mērķiem.”;

4)

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Datu un informācijas apmaiņa un apstrāde

1.   Komisija, Aģentūra un dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 apmainās ar attiecīgiem datiem un informāciju, kas tām ir pieejama par kopīgiem kontroles un inspekcijas pasākumiem dalībvalstu un Savienības teritorijā un starptautiskajos ūdeņos.

2.   Aģentūra saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 113. pantu, nodrošinātu atbilstīgi šai regulai ievāktās vai saņemtās informācijas konfidencialitātes pienācīgu aizsardzību.

3.   Aģentūras veiktajai personas datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (*22).

4.   Saistībā ar to personas datu apstrādi, ko Aģentūra ievākusi vai saņēmusi, pildot savus pienākumus un uzdevumus, kas izklāstīti šīs regulas II nodaļā, Aģentūra tiek uzskatīta par pārzini, kā definēts Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8) punktā.

5.   Personas datus, ko Aģentūra ievākusi vai saņēmusi, var apstrādāt tikai nolūkā izpildīt šīs regulas II nodaļā izklāstītos pienākumus un uzdevumus, ar noteikumu, ka minētos nolūkus nav iespējams sasniegt, izmantojot datus, kas neļauj identificēt datu subjektus.

6.   Ievāktos vai saņemtos personas datus neglabā ilgāk par laikposmu, kas ir nepieciešams 5. punktā minētajiem nolūkiem, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā piecus gadus no dienas, kad Aģentūra saņem attiecīgos datus.

7.   Atkāpjoties no 6. punkta, ievāktos vai saņemtos personas datus neglabā ilgāk par laikposmu, kas ir nepieciešams 5. punktā minētajiem nolūkiem, kas saistīti ar:

a)

līdzdalību kontrolēs un inspekcijās vai to koordinēšanu; vai

b)

izmeklēšanām, kas saistītas ar sūdzībām, pārkāpumiem, kā arī tiesvedības vai administratīviem procesiem.

Jebkurā gadījumā pirmajā daļā minētos personas datus glabā ne ilgāk kā līdz pirmajā daļā minētās tiesvedības un izmeklēšanu beigām.

Ja informāciju glabā ilgāku laiku, nekā noteikts 6. punktā vai šajā punktā, personas datus anonimizē.

8.   Zvejas darbību datos iekļauto personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju veic vienīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 V nodaļu un saskaņā ar vienošanos ar minēto trešo valsti vai ar minētās starptautiskās organizācijas piemērojamajiem noteikumiem.

(*22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

5)

regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Aģentūras ierēdņu iecelšana par Savienības inspektoriem

Aģentūras ierēdņus var iecelt par Savienības inspektoriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. pantu.”;

6)

regulas 24. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Gada darba programma, kas minēta 32. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ir saskanīga ar daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda papildinājumus, grozījumus vai svītrojumus, salīdzinot ar iepriekšējā gada darba programmu, un sekmes daudzgadu darba programmas vispārējo mērķu un prioritāšu sasniegšanā.”

;

7)

regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Sadarbība jūrlietās

Aģentūra veicina ES integrētās jūrniecības politikas īstenošanu un jo īpaši pēc valdes sniegta apstiprinājuma noslēdz administratīvus nolīgumus ar citām struktūrām jautājumos, uz ko attiecas šī regula. Izpilddirektors šādu sarunu sākumposmā informē par to valdi.”;

8)

regulas 32. panta 2. punktu groza šādi:

a)

punkta b) apakšpunktā vārdus “ik gadu līdz 30. aprīlim” aizstāj ar vārdiem “ik gadu līdz 1. jūlijam”;

b)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

ik gadu līdz 30. novembrim pieņem vienoto programmdokumentu, kurā cita starpā ietverts Aģentūras daudzgadu plāns un gada plāns nākamajam gadam.

Vienotajā programmdokumentā ir ietvertas Aģentūras prioritātes. Tajā prioritāte ir piešķirta Aģentūras pienākumiem, kas saistīti ar kontroles un inspekcijas programmām. To pieņem, neskarot Savienības gada budžeta procedūru. Vienoto programmdokumentu pieņem, ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu tas notiek pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Valde nekavējoties nosūta minēto dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

c)

punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“i)

nodrošina atbilstīgus pēcpasākumus konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktām izmeklēšanām.”;

9)

regulas 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Valdes sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, seši Komisijas pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta pārstāvis. Katrai dalībvalstij ir tiesības iecelt vienu valdes locekli. Dalībvalstis, Komisija un Eiropas Parlaments katram valdes loceklim ieceļ vienu aizstājēju, kas viņu pārstāv prombūtnes laikā. Balsstiesības ir tikai dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem.”

;

10)

regulas 35. pantu aizstāj ar šādu:

“35. pants

Sanāksmes

1.   Valdes priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes. Darbakārtību nosaka Aģentūras valdes priekšsēdētājs, ņemot vērā Aģentūras valdes locekļu un izpilddirektora priekšlikumus.

2.   Izpilddirektors un Konsultatīvās padomes ieceltais pārstāvis apspriedēs piedalās bez balsstiesībām.

3.   Valde kārtējo sanāksmi sasauc vismaz reizi gadā. Turklāt valde sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas valdē pārstāvēto dalībvalstu lūguma.

4.   Valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties attiecīgo Savienības iestāžu pārstāvi vai jebkuru personu, kuras viedoklis var būt svarīgs.

5.   Konfidencialitātes vai interešu konflikta gadījumā valde var nolemt konkrētus darbakārtības jautājumus izskatīt, konsultatīvās padomes ieceltajam pārstāvim, pārstāvjiem, ko iecēlušas attiecīgās Savienības iestādes, un 4. punktā minētajai personai vai personām nepiedaloties. Reglamentā var ietvert sīkāk izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu.

6.   Valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

7.   Aģentūra nodrošina valdei sekretariāta pakalpojumus.”;

11)

regulas 38. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

viņš sagatavo vienotā programmdokumenta projektu un iesniedz to valdei apstiprināšanai, pirms minētais projekts tiek nosūtīts Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz katra gada 31. janvārim. Viņš veic pasākumus, kas vajadzīgi vienotā programmdokumenta īstenošanai šīs regulas, tās īstenošanas noteikumu un citu piemērojamo tiesību aktu nospraustajās robežās;”;

12)

regulas 44. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Neskarot citus ienākumu veidus, Aģentūras ieņēmumus veido:

a)

Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)

maksas par pakalpojumiem, ko Aģentūra sniedz dalībvalstīm saskaņā ar 6. pantu;

c)

maksas par publikācijām, mācībām un/vai citiem Aģentūras sniegtiem pakalpojumiem;

d)

maksas par pakalpojumiem, ko Aģentūra sniedz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un Eiropas Jūras drošības aģentūrai saskaņā ar 8. pantā noteikto Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā;

e)

Savienības finansējums deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem, kas minēti 47. pantā, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības rīcībpolitikas.”

;

13)

regulas 48. pantu aizstāj ar šādu:

“48. pants

Izvērtēšana

1.   Komisija regulāri un vismaz reizi piecos gados veic izvērtējumu, lai jo īpaši novērtētu:

a)

Aģentūras sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tās mērķus, pienākumus un uzdevumus;

b)

Aģentūras veikuma un darba prakses ietekmi, lietderīgumu un efektivitāti attiecībā pret tās mērķiem, pienākumiem un uzdevumiem.

Komisija apspriežas ar valdi par katra izvērtējuma darba uzdevumiem.

2.   Izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Valde var Komisijai sniegt ieteikumus par grozījumiem šajā regulā. Izvērtējuma ziņojumu un secinājumus par ziņojumu publisko.”

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulu (EK) Nr. 1967/2006 groza šādi:

1)

regulas 17. panta 2., 3., 5. un 6. punktu svītro;

2)

regulas 20. panta 1. punkta otro teikumu svītro;

3)

regulas 21. pantu svītro.

4. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1005/2008

Regulu (EK) Nr. 1005/2008 groza šādi:

1)

regulas virsrakstā, pantos, pantu un nodaļu virsrakstos un pielikumos lietvārdu “Kopiena” un atbilstošo apzīmētāju aizstāj ar vārdu “Savienība” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

2)

regulas 2. panta 17) punktu aizstāj ar šādu:

“17.

“novērošanas gadījums” ir ikviens gadījums, kad dalībvalsts kompetentā iestāde, kas atbild par inspekciju jūrā, vai Savienības vai trešās valsts zvejas kuģa kapteinis novēro kādu zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras saskaņā ar 3. pantu varētu uzskatīt par NNN zveju;”;

3)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

NNN zvejā iesaistījušies zvejas kuģi

Pieņem, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā, ja pretēji attiecīgajā zvejas apgabalā spēkā esošajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem tas ir veicis vienu vai vairākas darbības:

a)

kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 2. punkta a)–m) apakšpunktā; vai

b)

kuras tiek uzskatītas par smagiem pārkāpumiem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 3. punkta a)–f), h), i), j), l) un n) apakšpunktu.”;

4)

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Inspekcijas procedūra

Lai verificētu atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, dalībvalstis piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 VII sadaļas I nodaļu.”;

5)

regulas 11. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ja inspekcijas laikā savāktā informācija vai jebkuri citi attiecīgi dati vai informācija dod pamatojumu ierēdnim uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, šis ierēdnis veic Regulas (EK) Nr. 1224/2009 82. pantā noteiktos pienākumus.

2.   Ja inspekcijas rezultātā tiek iegūti pierādījumi, ka trešās valsts zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā saskaņā ar 3. pantu, ostas dalībvalsts kompetentā iestāde neatļauj šādam kuģim izkraut vai pārkraut nozveju citā kuģī vai piekļūt ostas pakalpojumiem.”

;

6)

regulas III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Zvejas produktu nozvejas sertifikācijas sistēma ”;

7)

regulas 12. panta 5. punktu svītro;

8)

iekļauj šādus pantus:

“12.a pants

Integrēta datorizēta informācijas pārvaldības sistēma nozvejas sertifikācijas sistēmas vajadzībām

1.   Lai informāciju, datus un dokumentus, kas ir būtiski pārbaudēm, verifikācijām, kontroli un citām attiecīgām oficiālām darbībām, kuras saistītas ar zvejas produktu importu, reeksportu un, attiecīgā gadījumā, eksportu, būtu iespējams pārvaldīt un uzglabāt un ar tiem būtu iespējams rīkoties un apmainīties integrētā veidā, Komisija saskaņā ar šīs regulas 12.b, 12.c un 12.d pantu izveido digitālu informācijas pārvaldības sistēmu (CATCH) nozvejas sertifikācijas sistēmas vajadzībām. CATCH tiek integrēta Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmā (TRACES), kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (*23) 133. panta 4. punktā.

2.   Informācijas, datu un dokumentu apmaiņu, kas attiecas uz zvejas produktu importu, reeksportu un, attiecīgā gadījumā, eksportu un saistītajām pārbaudēm, riska pārvaldību, verifikācijām un kontroli, kā arī saistībā ar dokumentiem, kas minēti šajā nodaļā, tādiem kā importētāja deklarācijas, nozvejas sertifikāti, reeksporta sertifikāti, deklarācijas, pieteikumi vai lēmumi, un kas notiek starp importētāju, reeksportētāju un attiecīgā gadījumā eksportētāju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju, kā paredzēts šajā regulā, veic, izmantojot CATCH.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54.b pantu, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var noteikt pagaidu atbrīvojumus no šā panta 2. punkta piemērošanas.

4.   Informāciju, ko importētāji iesnieguši, izmantojot CATCH saskaņā ar 16. panta 1. punktu, dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto, lai veiktu daudzumu pārvaldību, kā arī, pamatojoties uz riska pārvaldību, veiktu pārbaudes un verifikācijas un pieņemtu lēmumus, kā paredzēts šajā nodaļā un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas minēti šajā nodaļā un 54.a pantā.

12.b pants

CATCH vispārīgās funkcijas

1.    CATCH:

a)

nodrošina iespēju datorizēti iesniegt, uzglabāt un pārvaldīt informāciju, datus un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu pārbaudes, riska pārvaldību, verifikācijas, kontroli, daudzumu pārvaldību un pieņemtu lēmumus, kā paredzēts šajā nodaļā un saistītajos deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri minēti šajā nodaļā un 54.a pantā, un rīkoties un apmainīties ar šādu informāciju, datiem un dokumentiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju un vajadzības gadījumā starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un karoga valstu, apstrādes valstu un citu attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, un importētājiem un eksportētājiem;

b)

nodrošina daudzumu pārvaldības mehānismu, kas garantē, ka izejvielas svars vienā vai vairākos importos uz viena un tā paša nozvejas sertifikāta pamata nepārsniedz svaru, kas validēts šādā sertifikātā;

c)

līdz 2028. gada 10. janvārim nodrošina iespēju apmainīties ar zvejas produktu importēšanai, reeksportēšanai un, attiecīgā gadījumā, eksportēšanai būtisko informāciju, datiem un dokumentiem – saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo nodaļu, – ar citām dalībvalstu iestādēm un ar dalībvalstu muitas iestādēm, izmantojot ES vienloga sistēmu;

d)

nodrošina iespēju veikt elektronisku riska pārvaldību un analīzi.

2.   CATCH var sadarboties ar citām sistēmām, kas ir atbilstošas cīņai pret NNN zveju, tostarp, izmantojot saskarni ar esošām un funkcionējošām valstu IT sistēmām.

12.c pants

CATCH darbība

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz TRACES, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par CATCH darbību, kuros nosaka:

a)

CATCHTRACES sistēmas komponenta tehniskās specifikācijas, tostarp elektroniskas datu apmaiņas mehānismu apmaiņai ar esošajām valstu un citām sistēmām, piemērojamo standartu identifikāciju, ziņojuma struktūru definīciju, piekļuves nosacījumus, datu vārdnīcas, apmaiņu ar protokoliem un procedūrām;

b)

konkrētus noteikumus par CATCH un tās sistēmas komponentu darbību, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un informācijas apmaiņas drošību;

c)

ārkārtas situāciju pasākumus, kas piemērojami gadījumā, ja neviena no CATCH funkcijām nav pieejama;

d)

to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem trešām valstīm un reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām, kas minētas 13. pantā, vai citām starptautiskām organizācijām var piešķirt daļēju piekļuvi CATCH funkcijām un šādas piekļuves tehniskajām specifikācijām;

e)

noteikumus, saskaņā ar kuriem elektroniskie dokumenti tiek validēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 (*24);

f)

veidnes, formātus un noteikumus attiecībā uz šajā regulā paredzēto oficiālo dokumentu, tostarp elektroniskā formātā, izdošanu, izņemot tos, kas paredzēti šajā nodaļā un saistītajos pielikumos.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 54. panta 2. punktā.

12.d pants

Personas datu aizsardzība

1.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*25) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (*26) piemēro tiktāl, ciktāl ar CATCH apstrādātā informācija satur personas datus, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1) punktā.

2.   Attiecībā uz pienākumiem nosūtīt attiecīgo informāciju CATCH un apstrādāt jebkādus personas datus, kas varētu izrietēt no minētās darbības, dalībvalstu kompetentās iestādes tiek uzskatītas par pārzini, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7) punktā.

3.   Attiecībā uz pienākumu pārvaldīt CATCH un apstrādāt jebkādus personas datus, kas varētu izrietēt no minētās darbības, Komisiju uzskata par pārzini, kā definēts Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8) punktā.

4.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka CATCH atbilst noteikumiem par personas datu aizsardzību, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 134. un 135. pantā.

12.e pants

Datu drošība

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka CATCH atbilst noteikumiem par datu drošību, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 134. un 136. pantā.

(*23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.)."

(*24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.)."

(*25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

9)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)

panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

Zvejas produktu imports ”;

b)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Lai importētu zvejas produktus, kurus vienā un tajā pašā veidā transportē uz Savienību no trešās valsts, kas nav karoga valsts vai valsts, kurā notiek apstrāde, kā minēts 2. punktā, importētājs importēšanas dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniedz:

a)

nozvejas sertifikātu(-us), ko validējusi karoga valsts, un, attiecīgā gadījumā, 2. punktā minēto deklarāciju, šādā veidā:

i)

attiecīgo zvejas produktu nozvejas sertifikāta(-u) oriģinālu(-us) un, attiecīgā gadījumā, 2. punktā minētās deklarācijas oriģinālu, ja eksportēts tiek viss sūtījums; vai

ii)

nozvejas sertifikāta(-u) oriģināla(-u) kopiju un, attiecīgā gadījumā, 2. punktā minētās deklarācijas kopiju, ja sūtījumā eksportē tikai daļu no attiecīgajiem zvejas produktiem; un

b)

dokumentētus pierādījumus, ka ar zvejas produktiem nav veiktas citas darbības, izņemot izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai kādu citu darbību, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie ir palikuši minētās trešās valsts kompetento iestāžu pārraudzībā. Šādus dokumentētus pierādījumus sniedz, izmantojot:

i)

ja viss sūtījums, kas saistīts ar nozvejas sertifikātu un, attiecīgā gadījumā, 2. punktā minēto deklarāciju, tiek eksportēts, – vienoto transportēšanas dokumentu, kas ietver informāciju par ceļu no karoga valsts vai valsts, kurā notiek apstrāde, teritorijas cauri minētajai trešajai valstij; vai

ii)

ja sākotnējais sūtījums, kas saistīts ar nozvejas sertifikātu un, attiecīgā gadījumā, ar šā panta 2. punktā minēto deklarāciju, ir sadalīts, – minētās trešās valsts kompetento iestāžu validētu dokumentu, izmantojot 54.a pantā minēto veidni, kurā vismaz:

ir sniegts precīzs zvejas produktu apraksts un eksportētā sūtījuma svars, zvejas produktu izkraušanas un atkārtotās iekraušanas diena un, attiecīgā gadījumā, izmantoto kuģu vai citu transporta līdzekļu nosaukumi; un

ir norādīts uzglabāšanas vietas nosaukums un apstiprinājuma numurs, kā arī apstākļi, kādos zvejas produkti atradās minētajā trešā valstī.

Ja uz attiecīgajām sugām attiecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pieņemta nozvejas dokumentēšanas sistēma, kas atzīta saskaņā ar 13. pantu, tad minētos dokumentus var aizvietot ar minētās nozvejas dokumentēšanas sistēmas reeksporta sertifikātu, ar noteikumu, ka trešā valsts ir attiecīgi izpildījusi paziņošanas prasības.

2.   Lai importētu zvejas produktus, kas veido vienu sūtījumu un kas apstrādāti trešā valstī, importētājs iesniedz importētājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm deklarāciju, kuru saskaņā ar IV pielikumā noteikto formu izdevusi minētās trešās valsts apstrādes rūpnīca un apstiprinājušas tās kompetentās iestādes, un kurā:

a)

sniegts precīzs neapstrādāto un apstrādāto produktu apraksts un to attiecīgie daudzumi;

b)

norādīts, ka minētajā trešā valstī apstrādātie produkti cēlušies no nozvejām, kam ir karoga valsts validēts(-i) nozvejas sertifikāts(-i); un

c)

kurai pievienots:

i)

nozvejas sertifikāta(-u) oriģināls(-i), ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu apstrādei izmantotas visas attiecīgās nozvejas kopumā; vai

ii)

nozvejas sertifikāta(-u) oriģināla(-u) kopija, ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu apstrādei izmantota daļa no attiecīgajām nozvejām.

Ja uz attiecīgajām sugām attiecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pieņemta nozvejas dokumentēšanas sistēma, kas atzīta saskaņā ar 13. pantu, tad deklarāciju var aizvietot ar minētās nozvejas dokumentēšanas sistēmas reeksporta sertifikātu, ar noteikumu, ka trešā valsts, kurā notikusi apstrāde, ir attiecīgi izpildījusi paziņošanas prasības.”;

10)

regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Zvejas produktu importētājs Savienībā, izmantojot CATCH, elektroniski iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā zvejas produktus paredzēts importēt, 12. panta 4. punktā paredzēto nozvejas sertifikātu kopā ar II pielikuma papildinājumā prasītajām ziņām par to transportēšanu, 14. panta 2. punktā paredzēto apstrādes rūpnīcas deklarāciju un citu informāciju, kas prasīta 12., 14. un 17. pantā. Nozvejas sertifikātu kopā ar visiem atbilstīgajiem pavaddokumentiem vismaz trīs darbdienas pirms plānotā ierašanās laika iesniedz vietā, kurā notiek ievešana Savienības teritorijā. Trīs darbdienu termiņu var pielāgot atbilstoši zvejas produktu veidam, attālumam līdz vietai, kurā notiek ievešana Savienības teritorijā, vai izmantotajam transportlīdzeklim. Minētās kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska pārvaldību, visus iesniegtos dokumentus, jo īpaši nozvejas sertifikātu, pārbauda, ņemot vērā informāciju, kas sniegta paziņojumā, kurš saskaņā ar 20. un 22. pantu saņemts no karoga valsts.”

;

11)

regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Verifikācijā galvenā uzmanība tiek pievērsta riskiem, kas apzināti, pamatojoties uz Savienības līmenī noteiktiem riska pārvaldības kritērijiem. Turklāt tādā pašā nolūkā dalībvalstis var izstrādāt papildu valsts kritērijus. Dalībvalstis paziņo Komisijai savus valsts kritērijus un to atjauninājumus. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka Savienības kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 54. panta 2. punktā.”

;

12)

regulas 27. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Neskarot nekādas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju darbības, Savienības zvejas kuģus neiekļauj Savienības NNN kuģu sarakstā, ja karoga dalībvalsts ir rīkojusies, ievērojot šo regulu un Regulu (EK) Nr. 1224/2009, un vērsusies pret nelikumībām, kas veido šīs regulas 42. pantā minētos smagos pārkāpumus.”

;

13)

regulas 38. pantam pievieno šādus punktus:

“10)   Savienības zvejas kuģu operatoriem ir aizliegts turēt īpašumā, tostarp būt par faktisko īpašnieku, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*27) 3. panta 6. punktā, zvejas kuģiem, kas kuģo ar šādu valstu karogu, veikt ar tiem darbības vai pārvaldīt tos. Savienības zvejas kuģu īpašnieki, tostarp faktiskie īpašnieki, kuru zvejas kuģi kuģo ar šādu valstu karogu, pieprasa, lai minētos kuģus izslēdz no šādu valstu reģistra divu mēnešu laikā pēc nesadarbīgo trešo valstu saraksta publicēšanas saskaņā ar šīs regulas 33. pantu. Ja īpašnieki, tostarp faktiskie īpašnieki, nevar tieši iesniegt pieprasījumu, tie pilnvaro attiecīgo fizisko vai juridisko personu, kas ir pilnvarota rīkoties to vārdā, pieprasīt šādu izslēgšanu noteiktajā termiņā;

11)   zvejas kuģiem, kas kuģo ar šādu valstu karogu, ir aizliegts piekļūt ostas pakalpojumiem un veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī Savienības ostās.

(*27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

14)

regulas IX nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

IX Nodaļa

Tiesvedība un noteikumu izpilde ”;

15)

regulas 42. pantu aizstāj ar šādu:

“42. pants

Smagi pārkāpumi

Šajā regulā “smags pārkāpums” ir jebkurš pārkāpums, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā un kas ir norādīts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 2. punktā vai ko uzskata par smagu pārkāpumu, ievērojot minētās regulas 90. panta 3. punktu.”;

16)

regulā iekļauj šādu pantu:

“42.a pants

Tiesvedība smagu pārkāpumu gadījumā

Neskarot šīs regulas 11. panta 4. punktu un 50. pantu, ja ir konstatēts smags pārkāpums, dalībvalstis piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 85. pantu.”;

17)

regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:

“43. pants

Pasākumi un sankcijas

Smagu pārkāpumu gadījumā dalībvalstis piemēro pasākumus un sankcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 VIII sadaļu.”;

18)

regulas 44.–47. pantu svītro;

19)

regulas 54. pantu aizstāj ar šādu:

“54. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*28) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(*28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

20)

iekļauj šādus pantus:

“54.a pants

Pielikumi un dokumenti

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 54.b pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, II pielikumu, tostarp tā papildinājumu, un IV pielikumu, kā arī papildina šo regulu, pieņemot un regulāri atjauninot 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētā dokumenta veidni, lai ņemtu vērā starptautiskās pārmaiņas nozvejas dokumentēšanas sistēmās, zinātnes sasniegumus un tehnikas progresu, arī lai iekļautu pielāgojumus CATCH īstenošanas vajadzībām. Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 54.b pantu, lai katru gadu grozītu I pielikumu, pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar II, III, IV, V, VIII, X un XII nodaļu.

54.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12.a panta 3. punktā un 54.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12.a panta 3. punktā un 54.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*29).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Deleģētais akts, kas pieņemts, ievērojot 12.a panta 3. punktu un 54.a pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*29)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. ”;"

21)

II pielikumu un tā papildinājumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

22)

IV pielikuma ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“DOKUMENTA NUMURS (*30): …

Apstiprinu, ka apstrādātie zvejas produkti: ... (produktu apraksts un kombinētās nomenklatūras kods) ir gūti nozvejā, uz kuriem attiecas šāds nozvejas sertifikāts vai sertifikāti:

(*30)  Ievietot dokumenta numuru”."

5. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1139

Regulu (ES) 2016/1139 groza šādi:

1)

regulas 12. pantu svītro;

2)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Pielaide

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 3. un 4. punkta, līdz 2028. gada 10. janvārim nozvejām, kurām piemēro šo regulu un kuras izkrauj nešķirotas, atļautā pielaide ir 20 % katrai sugai.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, ja izkraušanu veic sarakstā norādītās ostās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 4. punkta a) apakšpunktu, piemēro minētajā punktā noteikto pielaidi.”

6. pants

Grozījums Regulā (ES) 2017/2403

Regulas (ES) 2017/2403 II sadaļā VI nodaļu svītro.

7. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Regulas 1. pantu piemēro no 2026. gada 10. janvāra.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, šādus 1. panta punktus piemēro no 2024. gada 9. janvāra:

a)

1. panta 7., 8., 9. 49. un 63. punkts;

b)

1. panta 6., 13. un 51. punkta daļas, kas attiecas uz to, kā Komisija izstrādā:

kuģu monitoringa sistēmas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, saskaņā ar 9. panta 3. punkta otro daļu Regulā (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu;

zvejas žurnāli un citas sistēmas nozvejotājkuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, saskaņā ar 15.a pantu Regulā (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu; un

elektroniska sistēma atpūtas zvejā gūto nozveju reģistrēšanai un ziņošanai par tām, saskaņā ar 55. panta 1. punkta trešo daļu Regulā (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu.

4.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, šīs regulas 1. panta 1) punktā noteiktās definīcijas piemēro jebkuram pantam Regulā (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu, no dienas, kad piemēro minēto grozīto pantu. Attiecībā uz jebkuru citu Regulas (EK) Nr. 1224/2009 pantu minētās definīcijas piemēro no 2026. gada 10. janvāra.

5.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, šīs regulas 1. panta 11) un 20) punkta daļām, kas attiecas uz atļauto pielaidi reģistrētajās aplēsēs, attiecīgi, zvejas žurnālā saskaņā ar 14. panta 3. un 4. punktu Regulā (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu, un pārkraušanas deklarācijā saskaņā ar 21. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu, piemēro no 2024. gada 10. jūlija.

6.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 1. panta 76) punktu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

7.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 1. panta 10), 14), 22), 36)–42) un 50) punktu piemēro no 2028. gada 10. janvāra.

8.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 1. panta 58), 60) un 62) punktu nepiemēro zvejai bez kuģa līdz 2028. gada 10. janvārim.

9.   Regulas 2. pantu piemēro no 2024. gada 9. janvāra.

10.   Regulas 3. pantu piemēro no 2026. gada 10. janvāra.

11.   Regulas 4. pantu piemēro no 2026. gada 10. janvāra.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, 4. panta 13), 19) un 20) punktu piemēro no 2024. gada 9. janvāra.

12.   Regulas 5. panta 1. punktu piemēro no 2028. gada 10. janvāra un 2. punktu piemēro no 2024. gada 10. jūlija.

13.   Regulas 6. pantu piemēro no 2026. gada 10. janvāra.

14.   Neatkarīgi no šā panta 2.–13. punkta šīs regulas noteikumus, ar kuriem piešķir Komisijai deleģētās un īstenošanas pilnvaras, piemēro no 2024. gada 9. janvāra. Deleģētos un īstenošanas aktus, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, piemēro no šā panta 2.–13. punktā un jebkuros citos šīs regulas noteikumos paredzētajām piemērošanas dienām, neskarot 8. pantā paredzētos pārejas noteikumus.

8. pants

Pārejas noteikumi

1.   Ja šīs regulas noteikumus sāk piemērot konkrētu kategoriju kuģiem, jo īpaši kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, dienā, kas ir vēlāk nekā 2024. gada 9. janvāris, Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētos noteikumus, kurus groza vai atceļ ar šo regulu un kurus minēto kategoriju kuģiem piemēro dienu pirms minētās dienas, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14.–25. pantu un 48. pantu, turpina piemērot minēto kategoriju kuģiem līdz dienai, kad šīs regulas noteikumus sāk piemērot minēto kategoriju kuģiem.

2.   Attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, 9. pantu, 14. panta 1., 2. un 7.–12. punktu, 15. pantu, 19.a pantu, 21.–24. pantu un 48. pantu Regulā (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu, minētajiem kuģiem piemēro no 2028. gada 10. janvāra.

3.   Līdz 2027. gada 10. janvārim dalībvalstis var turpināt piemērot Regulas (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu, 60. panta 3. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus, kontroles plānus un kopīgas kontroles programmas, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. un 61. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (30) 76. un 77. pantu un XIX, XX un XXI pielikumu, kurus piemēro 2024. gada 9. janvārī un kuri nav zaudējuši spēku.

4.   No 2024. gada 10. jūlija līdz 2026. gada 10. janvārim un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 3. panta 2. punkta un 42. panta, ko piemēro 2024. gada 8. janvārī, tas, ka nav izpildīts pienākums pareizi reģistrēt atļautās pielaides daudzumu aprēķinus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009, kas grozīta ar šo regulu, 90. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ir smags pārkāpums, ja ir izpildīts viens vai vairāki no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 IV pielikumā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem.

5.   Ciktāl ir runa par nozvejas sertifikātu un visu citu saistītu dokumentu elektronisku iesniegšanu ar CATCH starpniecību saskaņā ar 16. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1005/2008, kas grozīta ar šo regulu, līdz 2028. gada 10. janvārim importētājs var izmantot nozvejas sertifikātus un visus citus saistītus dokumentus, kas ir validēti, apstiprināti vai parakstīti pirms 2026. gada 10. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 12. un 14. pantu un II un IV pielikumu, ko piemēro to validācijas, apstiprināšanas vai parakstīšanas laikā.

6.   Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1005/2008, kas grozīta ar šo regulu, 38. panta 10. punktā minēto pienākumu to zvejas kuģu Savienības īpašniekiem, tostarp faktiskajiem īpašniekiem, kuri peld ar to trešo valstu karogu, kuri ir iekļauti nesadarbīgu trešo valstu sarakstā saskaņā ar minētās regulas 33. pantu, pieprasīt minēto kuģu svītrošanu no šādu valstu reģistra, šādu pieprasījumu attiecībā uz valstīm, kas minētajā sarakstā jau iekļautas 2024. gada 9. janvārī, iesniedz līdz 2024. gada 10. martam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 22. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. NAVARRO RÍOS


(1)   OV C 110, 22.3.2019., 118. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2023. gada 17. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 13. novembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2011/443/ES (2011. gada 20. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV L 191, 22.7.2011., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (OV L 155, 12.6.2019., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV L 247, 13.7.2021., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/812 (2015. gada 20. maijs), ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2187/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 2347/2002 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 attiecībā uz izkraušanas pienākumu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98 (OV L 133, 29.5.2015., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2124 (2023. gada 4. oktobris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (OV L, 2023/2124, 12.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2124/oj).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(16)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 931/2011 (2011. gada 19. septembris) par izsekojamības prasībām, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikai (OV L 242, 20.9.2011., 2. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(18)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.).

(23)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(25)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).

(26)  Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(30)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulai (EK) Nr. 1224/2009 pievieno šādus pielikumus:

“III PIELIKUMS

Punkti, kas jāpiešķir savienības zvejas licences turētājiem vai savienības kapteiņiem par smagiem pārkāpumiem

Pants

Smags pārkāpums

Punkti

90. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Zvejošana bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā piekrastes valsts.

7

90. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Zvejas kuģa marķējuma, identifikācijas vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana.

5

90. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana.

5

90. panta 2. punkta d) apakšpunkts

Ierēdņu vai novērotāju darba kavēšana, neļaujot tiem veikt savus pienākumus.

7

90. panta 2. punkta e) apakšpunkts

Pārkraušana citā kuģī bez nepieciešamās atļaujas vai vietās, kur šāda pārkraušana citā kuģī ir aizliegta.

7

90. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Pārvietošanas operāciju veikšana vai ievietošana sprostos, jo īpaši, kā minēts Regulā (ES) 2023/2053, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus.

5

90. panta 2. punkta g) apakšpunkts

Pārkraušana no kuģiem vai uz kuģiem, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. un 30. pantā minētajā Savienības vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā, pārvietošanas operāciju veikšana ar tiem, piedalīšanās kopīgās zvejas darbībās, vai to atbalstīšana vai apgādāšana.

7

90. panta 2. punkta h) apakšpunkts

Piedalīšanās tāda kuģa darbībā, pārvaldībā vai turēšanā īpašumā – tostarp kā faktiskajam īpašniekam, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6) punktā,– vai pakalpojumu sniegšana, tostarp loģistikas, apdrošināšanas vai citu finansiālu pakalpojumu sniegšana operatoriem, kuri ir saistīti ar tādu kuģi, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. un 30. pantā minētajā Savienības vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā.

7

90. panta 2. punkta i) apakšpunkts

Zvejas darbību veikšana pretrunā noteikumiem, kas piemērojami zvejai ierobežotā apgabalā.

6

90. panta 2. punkta j) apakšpunkts

Tādu sugu zveja, zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, izkraušana, uzglabāšana, pārdošana, izlikšana vai piedāvāšana pārdošanai, attiecībā uz kurām šādas darbības ir aizliegtas, ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 10. un 11. pantā izklāstītos nosacījumus.

7

90. panta 2. punkta k) apakšpunkts

Tādu zvejas darbību veikšana, kurā iesaistītas sugas, uz kurām attiecas nozvejas limiti, bet operatoram nav kvotu uz tām vai viņam nav piekļuves karoga dalībvalsts kvotām, vai sugas, kuru kvotas ir pilnībā izmantotas, vai sugas, uz kurām attiecas zvejas moratorijs, īslaicīgs aizliegums vai zvejas lieguma laiks, izņemot nejaušu nozveju, ja vien šīs darbības nav smags pārkāpums saskaņā ar 90. panta 2. punkta j) apakšpunktu.

7

90. panta 2. punkta m) apakšpunkts

Tādu aizliegtu zvejas rīku vai metožu izmantošana, kas minēti Padomes Regulas (ES) 2019/1241 7. pantā vai jebkādos citos līdzvērtīgos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos.

7

90. panta 2. punkta n) apakšpunkts

Kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos minētu dokumentu, informācijas vai datu viltošana, kas uzrakstīti uz papīra vai uzglabāti elektroniskā formātā.

5

90. panta 2. punkta o) apakšpunkts

Dzinēja pārveidošana vai dzinēja jaudas nepārtrauktā monitoringa ierīču pārveidošana, lai kuģa jaudu palielinātu, pārsniedzot dzinēja sertifikātā norādīto maksimālo nepārtraukto dzinēja jaudu.

6

90. panta 2. punkta p) apakšpunkts

Zvejas darbību veikšana, izmantojot piespiedu darbu, kā definēts 2. pantā SDO Konvencijā Nr. 29 par piespiedu darbu.

7

90. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Tiek izmantoti viltoti vai nederīgi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos minēti dokumenti, informācija vai dati, kas uzrakstīti uz papīra vai uzglabāti elektroniskā formātā.

5

90. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Nav izpildīti pienākumi pareizi reģistrēt, uzglabāt un ziņot datus par zvejas darbībām, tostarp datus, ko nosūta kuģu monitoringa sistēmas, kā arī datus saistībā ar iepriekšēju paziņošanu, nozvejas deklarācijām, pārkraušanas deklarācijām, zvejas žurnāliem, izkraušanas deklarācijām, svēršanas datu reģistriem, pārņemšanas deklarācijām, transportēšanas dokumentiem vai pārdošanas zīmēm, kā prasīts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, izņemot pienākumus, kas attiecas uz pielaidi, kā minēts 90. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

3

90. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Nav izpildīti pienākumi pareizi reģistrēt atļautās pielaides daudzumu aprēķinus saskaņā ar šīs regulas 14. panta 3. punktu, 14. panta 4. punktu un 21. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2016/1139 13. pantu.

3

90. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Nav izpildīti pienākumi saistībā ar zvejas rīku parametriem vai izmantošanu, akustiskajām atbaidīšanas ierīcēm, selektivitātes vai zivju pievilināšanas ierīcēm, jo īpaši attiecībā uz marķēšanu un identifikāciju, apgabaliem, dziļumu, periodiem vai zvejas rīku skaitu un linuma acs izmēru, vai aprīkojumu, kas paredzēts atlasīšanai, ūdens separatoriem vai apstrādei, vai nav veikti pasākumi jutīgu sugu nejaušas nozvejas samazināšanai, kā prasīts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, ja vien šīs darbības nav smags pārkāpums saskaņā ar 90. panta 2. punktu.

4

90. panta 3. punkta e) apakšpunkts

Notikusi jebkādu tādu sugu nozveju, tostarp minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu īpatņu nozveju, neizcelšana un nepaturēšana uz zvejas kuģa, tostarp izlaišana no zvejas rīka, vai arī neizkraušana vai attiecīgā gadījumā nepārkraušana citā kuģī vai nepārvietošana, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, – pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, ko piemēro attiecīgajām zvejniecībām vai zvejas zonām.

5

90. panta 3. punkta f) apakšpunkts

Zvejas darbības reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tiek veiktas tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā piemērojamiem minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ja vien šīs darbības nav smags pārkāpums saskaņā ar 90. panta 2. punktu vai saskaņā ar citiem 90. panta 3. punkta apakšpunktiem.

5

90. panta 3. punkta i) apakšpunkts

Tiek izdarīti vairāki kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumi.

5

90. panta 3. punkta k) apakšpunkts

Tiek izmantota dzinēja jauda, kas pārsniedz sertificēto un dalībvalsts zvejas flotes reģistrā reģistrēto maksimālo nepārtraukto dzinēja jaudu.

5

90. panta 3. punkta l) apakšpunkts

Tiek veikta izkraušana trešo valstu ostās bez iepriekšēja paziņojuma, kā norādīts 19.a pantā.

5

90. panta 3. punkta n) apakšpunkts

Zvejas kuģis nelegāli izmet zvejas rīkus vai jūrā esošus zvejas rīkus.

5

90. panta 3. punkta j) apakšpunkts

Tiek veiktas jebkādas 90. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētās darbības saistībā ar kuģi, kas ir iesaistījies NNN zvejā, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008, un kas nav iekļauts Savienības vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā.

5

IV PIELIKUMS (1)

Kritēriji, pēc kuriem nosaka, ka darbība ir smags pārkāpums saskaņā ar šīs regulas 90. panta 3. punktu

Darbība

Kritēriji

90. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Tiek izmantoti viltoti vai nederīgi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos minēti dokumenti, informācija vai dati, kas uzrakstīti uz papīra vai uzglabāti elektroniskā formātā.

a)

Dokumenti, dati vai informācija, kas ar nolūku ir izmantota savās interesēs vai trešās personas interesēs, lai gūtu labumu;

b)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Nav izpildīti pienākumi pareizi reģistrēt, uzglabāt un ziņot datus par zvejas darbībām, tostarp datus, ko nosūta kuģu monitoringa sistēmas, kā arī datus saistībā ar iepriekšēju paziņošanu, nozvejas deklarācijām, pārkraušanas deklarācijām, zvejas žurnāliem, izkraušanas deklarācijām, svēršanas datu reģistriem, pārņemšanas deklarācijām, transportēšanas dokumentiem vai pārdošanas zīmēm, kā prasīts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, izņemot pienākumus, kas attiecas uz pielaidi, kā minēts 90. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

a)

Ja ar pārkāpumu saistītie zvejas produkti veido 10 % vai vairāk no attiecīgo produktu kopējā svara;

b)

nereģistrēšana un neziņošana par to sugu nozveju, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, sadalījumā pa sugām, iemetieniem, apgabaliem, dienām vai zvejas reisiem atkarībā no pārkāpuma smaguma, kas jānosaka dalībvalstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši ņemot vērā darbības raksturu un apmēru, tostarp attiecīgajiem zvejas resursiem un jūras videi nodarīto kaitējumu vai nodarītā kaitējuma pakāpi;

c)

iejaukšanās kuģa monitoringa sistēmas, AIS, zvejas žurnāla, REM sistēmas, svēršanas sistēmas, dzinēja jaudas nepārtrauktā monitoringa ierīces vai jebkuras citas piemērojamas dalībvalsts monitoringa sistēmas uzstādīšanā vai darbībā, tostarp to izslēgšana, izņemot, ja to atļauj kompetentās iestādes;

d)

karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram nav reģistrēti vai nosūtīti dati un informācija;

e)

nepaziņošana dalībvalstu iestādēm par kuģu monitoringa sistēmas, AIS, zvejas žurnāla, REM sistēmas vai jebkuras citas monitoringa ierīces vai sistēmas darbības traucējumiem, kā prasīts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos;

f)

zvejas darbību un zvejas operāciju datu, tostarp pārdošanas zīmju, nenosūtīšana, ja izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, vai zvejas operācija ir notikusi ārpus Savienības ūdeņiem;

g)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Nav izpildīti pienākumi pareizi reģistrēt atļautās pielaides daudzumu aprēķinus saskaņā ar šīs regulas 14. panta 3. un 4. punktu un 21. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2016/1139 13. pantu.

a)

Ja zvejas produktu daudzums, kas pārsniedz atļauto pielaidi, ir vienāds ar vai lielāks par 100 % no atļautās pielaides, ko aprēķina kā pieļaujamo apjomu procentos vai kilogramos, vai – gadījumos, uz kuriem attiecas 14. panta 4. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punkts, – ja zvejas produktu daudzums, kas pārsniedz atļauto pielaidi, ir 50 % vai vairāk no atļautās pielaides, ko aprēķina kā pieļaujamo apjomu procentos;

b)

neatkarīgi no a) punktā paredzētā kritērija līdz 2028. gada 10. janvārim tropisko tunzivju zvejniecībās nozvejotajām sugām, kuras izkrauj nešķirotas un kuru īpatsvars ir 2 % vai vairāk no visu izkrauto sugu svara, un uz kurām 14. panta 4. punkta a) apakšpunkts neattiecas: ja atšķirība starp zvejas žurnālā reģistrētajām aplēsēm un izkrautajiem daudzumiem vai inspekcijas rezultātā iegūtajiem daudzumiem ir vienāda ar vai lielāka par 25 % katrai sugai;

c)

neatkarīgi no a) apakšpunktā paredzētā kritērija līdz 2028. gada 10. janvārim sugām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2016/1139 13. panta 1. punkts: ja atšķirība starp zvejas žurnālā reģistrētajām aplēsēm un izkrautajiem daudzumiem vai inspekcijas rezultātā iegūtajiem daudzumiem ir vienāda ar vai lielāka par 25 % katrai sugai;

d)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Nav izpildīti pienākumi saistībā ar zvejas rīku parametriem vai izmantošanu, akustiskajām atbaidīšanas ierīcēm, selektivitātes vai zivju pievilināšanas ierīcēm, jo īpaši attiecībā uz marķēšanu un identifikāciju, apgabaliem, dziļumu, periodiem vai zvejas rīku skaitu, linuma acs izmēriem, vai aprīkojumu, kas paredzēts atlasīšanai, ūdens separatoriem vai apstrādei, vai nav veikti pasākumi jutīgu sugu nejaušas nozvejas samazināšanai, kā prasīts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, ja vien šīs darbības nav smags pārkāpums saskaņā ar 90. panta 2. punktu.

a)

Pasīvajiem zvejas rīkiem un zivju pievilināšanas ierīcēm vai nu nav pareiza marķējuma, vai tām ir nepareizs marķējums, etiķete vai ar to saistītie raksturlielumi, kas ietekmē vairāk nekā pusi no zvejas rīkiem vai zivju pievilināšanas ierīcēm;

b)

netiek izmantoti vairāk nekā 10 % no nepieciešamā akustisko atbaidīšanas ierīču skaita vai pienācīgi nedarbojas vairāk nekā 10 % no izmantotajām nepieciešamajām akustiskajām atbaidīšanas ierīcēm;

c)

izmantoto pasīvo zvejas rīku un zivju pievilināšanas ierīču skaits par 10 % pārsniedz atļauto šādu zvejas rīku vai ierīču skaitu;

d)

visa aktīvā zvejas rīka vai tā daļas izmērs pārsniedz šādam rīkam pieļaujamo izmēru par 10 %;

e)

zvejas rīku selektivitātes īpašības, kā prasīts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, tiek mainītas, samazinot to zvejas rīka elementu izmēru, kas nosaka selektivitāti, piemēram, linuma acs izmēru, pavediena diametru vai āķa izmēru, par 3 mm vai 5 % atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir lielāks;

f)

nav izmantotas citas metodes un ierīces saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, lai optimizētu selektivitāti, piemēram, izkļuves plātnes, šķirotājrežģi vai izejas logi;

g)

tādu ierīču izmantošanu, kas traucē vai citādi efektīvi samazina f) apakšpunktā minēto zvejas rīku vai metožu un ierīču selektivitātes īpašības;

h)

uz kuģa esošās atlasīšanas iekārtas vai ūdens separatori tiek izmantoti sugām, attiecībā uz ko šādu ierīču izmantošana ir aizliegta un uz ko attiecas zvejas iespējas, daudzgadu plāni, inspekcijas un kontroles plāni vai izkraušanas pienākums;

i)

zvejas rīkus izmanto vietā, kur attālums līdz krastam atšķiras no atļautā attāluma par vairāk nekā 10 % vai kur jūras dziļums atšķiras no atļautā dziļuma;

j)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta e) apakšpunkts

Notikusi jebkādu tādu sugu nozveju, tostarp minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu īpatņu nozveju, neizcelšana un nepaturēšana uz zvejas kuģa, tostarp izlaišana no zvejas rīka, vai arī neizkraušana vai attiecīgā gadījumā nepārkraušana citā kuģī vai nepārvietošana, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, – pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, ko piemēro zvejniecībām vai zvejas zonām.

a)

Ar pārkāpumu saistīto nozveju vērtība ir vienāda ar vai lielāka par EUR 1 000 jeb 10 % no attiecīgo zvejas produktu kopējās vērtības; vai daudzumi ir vienādi ar vai lielāki par 200 kg;

b)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta e) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta f) apakšpunkts

Zvejas darbības reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tiek veiktas tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā piemērojamiem minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ja vien šīs darbības nav smags pārkāpums saskaņā ar 90. panta 2. punktu vai saskaņā ar citiem 90. panta 3. punkta apakšpunktiem.

a)

Pārkāpums ir kvalificēts kā smags pārkāpums saskaņā ar piemērojamiem reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumiem;

b)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta f) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta g) apakšpunkts

Zvejas vai akvakultūras produkti tirgū tiek darīti pieejami, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, ja vien šīs darbības nav smags pārkāpums saskaņā ar 90. panta 2. punktu vai saskaņā ar citiem 90. panta 3. punkta apakšpunktiem.

a)

Operatori, kapteiņi vai to pārstāvji pirmo pārdošanu veic nereģistrētā izsoļu namā vai nereģistrētam pircējam vai ražotāju organizācijai;

b)

trūkst Regulas (ES) Nr. 1379/2013 35. pantā noteiktās patērētājam paredzētās minimālās obligātās informācijas partijām, kuru svars ir 20 kg vai vairāk, vai kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 1 000  EUR;

c)

nepilnīga izsekojamības informācija partijām, kuru svars ir 20 kg vai vairāk, vai kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 1 000  EUR;

d)

produkti ir importēti, pārkāpjot Regulu (EK) Nr. 1005/2008;

e)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta g) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta h) apakšpunkts

Atpūtas zvejas darbības tiek veiktas, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, vai arī tiek pārdoti atpūtas zvejā iegūti zvejas produkti.

a)

Tādu atpūtas zvejā iegūtu zvejas produktu pārdošana, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 50 EUR, vai kuru daudzumi ir vienādi ar vai lielāki par 10 kg;

b)

paturētajos paraugos divi vai vairāki īpatņi ir neatļautas sugas vai viens vai vairāki īpatņi ir aizliegtas sugas;

c)

paturētajos paraugos 25 % vai vairāk neatbilst minimālajam saglabāšanas references izmēram;

d)

tādu sugu daudzumu paturēšana, kuri pārsniedz individuālos limitus vai nozvejas limitus vai par 50 % pārsniedz piemērojamās kvotas;

e)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta h) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta i) apakšpunkts

Tiek izdarīti vairāki kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumi.

Trīs vai vairāku 90. panta 3. punktā minēto pārkāpumu izdarīšanu, kas konstatēti vienas un tās pašas inspekcijas, pārraudzības vai izmeklēšanas gaitā un ko atsevišķi neuzskata par nopietniem.

90. panta 3. punkta j) apakšpunkts

Tiek veiktas jebkādas 90. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētās darbības saistībā ar kuģi, kas ir iesaistījies NNN zvejā, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008, un kas nav iekļauts Savienības vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā.

a)

Pārkraušana no kuģa vai uz kuģi, vai pārvietošanas operāciju veikšana ar to, piedalīšanās kopīgās zvejas operācijās vai kuģa atbalstīšana vai apgādāšana saistībā ar zvejas reisu, kurā minētais kuģis ir izmantots smaga pārkāpuma izdarīšanai;

b)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta j) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta k) apakšpunkts

Tiek izmantota dzinēja jauda, kas pārsniedz sertificēto un dalībvalsts zvejas flotes reģistrā reģistrēto maksimālo nepārtraukto dzinēja jaudu.

a)

Ja atšķirība starp verificēto jaudu un sertificēto un reģistrēto jaudu ir lielāka nekā 20 %;

b)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta k) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta l) apakšpunkts

Tiek veikta izkraušana trešo valstu ostās bez iepriekšēja paziņojuma, kā norādīts 19.a pantā.

Dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta l) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta m) apakšpunkts

Tiek veikta uzņēmējdarbība tiešā saistībā ar NNN zveju, arī NNN zvejā iegūtu zvejas produktu tirgošana, importēšana, eksportēšana, apstrāde un laišana tirgū.

a)

Nav sagatavoti vai iesniegti visi tiesību aktos prasītie dokumenti;

b)

importēšana gadījumos, kad imports ir bijis atteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 18. pantu;

c)

importēšana, neievērojot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 16. pantu;

d)

kuģis ir iekļauts Savienības vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā;

e)

dalībvalsts kompetentā iestāde galīgajā spriedumā vai lēmumā, kas izdots pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā pārkāpuma izdarīšanas dienas, ir apstiprinājusi, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai ir tikusi saukta pie atbildības par smagu pārkāpumu saskaņā ar 90. panta 3. punkta m) apakšpunktu.

90. panta 3. punkta n) apakšpunkts

Zvejas kuģis nelegāli izmet zvejas rīkus vai jūrā esošus zvejas rīkus.

a)

Izmešana ir apzināta un izraisa vai var izraisīt nopietnu kaitējumu jūras videi, tostarp jūras bioloģiskajiem resursiem un jūras ekosistēmām;

b)

izmešana ir apzināta un notiek zvejai ierobežotā apgabalā;

c)

izmešana ir apzināta un attiecas uz zvejas rīkiem, kas ir aizliegti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 7. panta 1. punkta a), b), c), d) un g) apakšpunktu.


(1)  Aprēķinot to zvejas vai akvakultūras produktu vērtību, kuri iegūti šajā pielikumā minēta pārkāpuma izdarīšanas rezultātā, dalībvalstis ņem vērā valstu cenas pirmajā pārdošanā, cenas, kas par attiecīgajām sugām un zvejas apgabaliem noteiktas galvenajos starptautiskajos tirgos, vai Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) platformas cenas pārkāpuma izdarīšanas laikā.


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1005/2008 II pielikumu un tā papildinājumu aizstāj ar šādiem:

“II PIELIKUMS

Eiropas Savienības nozvejas sertifikāts un reeksporta sertifikāts

Image 1

Image 2

Image 3

Papildinājums

ZIŅAS PAR TRANSPORTĒŠANU  (1)

1.

Eksportētājvalsts

Osta/lidosta/cita

izvešanas vieta

2.

Eksportētāja paraksts

3.

Galamērķa vieta

Kuģa nosaukums un karogs

Reisa numurs / gaisa kravas pavadzīmes numurs

Kravas automobiļa reģistrācijas valsts un numurs

Dzelzceļa kravas pavadzīmes numurs

Kravas pavadzīmes numurs

Citi transportēšanas dokumenti (piemēram, izkraušanas pavadzīme, CMR pavadzīme (2), gaisa pārvadājumu pavadzīme)

Konteinera(-u) numurs(-i)

saraksts pievienots

Nosaukums

Adrese

Paraksts


(1)  Ja tiek izmantoti vairāki transporta veidi vai vairāki sūtījumi, ar transportu saistītā informācija ir jāsniedz par katru transporta veidu, kas izmantots katram sūtījumam.

(2)  Kravu starptautisko autopārvadājumu līgums.


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2842/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)