KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2834

(2023. gada 10. oktobris),

ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu importam rīsu, labības, cukura un apiņu nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 5. pantu, 178. pantu, 180. pantu, 182. panta 1. un 4. punktu un 190. panta 4. punktu un 223. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (2), un jo īpaši tās 64. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības muitas kodeksu (3), un jo īpaši tās 213. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (4) ir atcelta un aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Regula (ES) Nr. 1308/2013 paredz noteikumus par lauksaimniecības produktu tirdzniecību ar trešām valstīm, rīsiem piemērojamās konversijas likmes un pilnvaro Komisiju šajā sakarā pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus. Ar minētajiem aktiem jāpieņem daži noteikumi, kas jaunajā tiesiskajā regulējumā nodrošinātu rīsu, labības, cukura un apiņu nozares produktu tirdzniecības sekmīgu darbību. Minētajiem aktiem būtu jāaizstāj Komisijas Regula (EK) Nr. 3330/94 (5), (EK) Nr. 2810/95 (6), (EK) Nr. 951/2006 (7), (EK) Nr. 972/2006 (8), (EK) Nr. 504/2007 (9), (EK) Nr. 1375/2007 (10), (EK) Nr. 402/2008 (11), (EK) Nr. 1295/2008 (12), (EK) Nr. 1312/2008 (13), (ES) Nr. 642/2010 (14), ko atcēla ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/2835 (15).

(2)	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 5. pantā noteikts, ka Komisija, piemērojot minēto regulu, var noteikt konversijas likmes, ko rīsiem dažādās apstrādes stadijās (nelobīti, lobīti, daļēji slīpēti vai slīpēti) izmanto, lai konvertētu ar minētajām apstrādes stadijām saistītās vērtības vai daudzumus.

(3)

Ar Padomes Lēmumu 2004/617/EK (16) apstiprinātajā Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Indiju atbilstīgi 1994. gada VVTT XXVIII pantam par grozījumiem koncesijās attiecībā uz rīsiem, ko paredz 1994. gada VVTT pievienotais EK CXL grafiks, noteikts, ka dažu Indijas izcelsmes lobītu basmati rīsu šķirņu importam piemērojamais ievedmuitas nodoklis ir nulle.

(4)

Ar Padomes Lēmumu 2004/618/EK (17) apstiprinātajā Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Pakistānu atbilstīgi 1994. gada VVTT XXVIII pantam par grozījumiem koncesijās attiecībā uz rīsiem, ko paredz 1994. gada VVTT pievienotais EK CXL grafiks, noteikts, ka dažu Pakistānas izcelsmes lobītu basmati rīsu šķirņu importam piemērojamais ievedmuitas nodoklis ir nulle.

(5)

Minētie nolīgumi paredz ieviest Savienības kontroles sistēmu, kuras pamatā ir DNS analīze uz robežas, un pārejas režīmu, kas attiecībā uz Deleģētajā regulā (ES) 2023/2835 noteikto basmati rīsu šķirņu importu darbojas līdz brīdim, kad minētā kontroles sistēma būs stājusies spēkā. Tā kā minētā galīgā kontroles sistēma vēl nav ieviesta, ir jānosaka īpaši pārejas noteikumi.

(6)	Lai basmati rīsiem varētu piemērot ievedmuitas nulles nodokļa likmi, tiem jābūt minētajos nolīgumos norādīto šķirņu rīsiem. To, ka ar nulles nodokļa likmi importētie basmati rīsi atbilst šiem raksturlielumiem, varētu apliecināt kompetento iestāžu izdota autentiskuma apliecība.

(7)	Lai novērstu krāpšanu, būtu jāparedz pasākumi, ar kuriem pārbaudīt deklarēto basmati rīsu šķirni. Šajā nolūkā būtu jāpiemēro muitas savienības tiesību aktos paredzētie noteikumi par paraugu ņemšanu.

(8)

Nolīgumos ar Indiju un Pakistānu iekļautais importa režīms par basmati rīsiem paredz procedūru, kādā ar eksportētājvalsti apspriežas tirgus darbības traucējumu gadījumā, kā arī iespēju piemērot pilnu nodokļa likmi, ja apspriešanās beigās nav panākts apmierinošs risinājums. Būtu jānosaka, no kura brīža tirgus darbību var uzskatīt par traucētu.

(9)

Lai nodrošinātu basmati rīsu importa pareizu administratīvo pārvaldību, papildus Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1239 (18) paredzētajiem noteikumiem būtu jāpieņem īpaši noteikumi par pieteikumu iesniegšanu, importa licenču izdošanu un izmantošanu. Gadījumā, kad par basmati rīsu importa licencēm ir jāiemaksā nodrošinājums, no minētās īstenošanas regulas būtu jāatkāpjas attiecībā uz nodrošinājuma summu. Ja piemēro daudzuma pielaidi, būtu jānorāda Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1237 (19) piemērojamība.

(10)

Importētie labības produkti noteiktos gadījumos ir jāklasificē dažādās standarta kvalitātēs. Tāpēc izmantojamās standarta kvalitātes būtu jānosaka, pamatojoties uz objektīviem klasifikācijas kritērijiem. Lai produktus varētu klasificēt vispiemērotākajā kvalitātes kategorijā, būtu jānosaka arī pielaides. No iespējamajiem objektīvajiem parasto kviešu kvalitātes kategoriju kritērijiem tirdzniecībā visplašāk lietotie un arī ir visvieglāk izmantojamie ir olbaltumvielu saturs, tilpummasa un dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) saturs. Lai minētos raksturlielumus noteiktu katrai importētajai labības partijai, importētā labība ir attiecīgi jāanalizē. Tomēr, ja Savienība ir izveidojusi procedūru, kādā oficiāli atzīst labības izcelsmes valsts iestādes izdotos kvalitātes sertifikātus, tad vajadzētu būt iespējai šīs analīzes veikt, tikai verificējot pietiekami reprezentatīvu skaitu importēto partiju.

(11)

Dažādu kviešu veidu un citu labību kotācijas ASV preču biržās vajadzētu izmantot, lai nodrošinātu gan pārredzamu, gan objektīvu pamatu reprezentatīvo cenas, apdrošināšanas un frakts (CIF) importa cenu noteikšanai. Ņemot vērā kravu un tirdzniecības apjomu Roterdamas ostā, šī osta ir jūras frakts likmes noteikšanas ziņā visplašāk zināmais, vispārredzamākais un visvieglāk pieejamais galamērķis Savienībā. Tāpēc galamērķa ostai, kas būtu jāizvēlas attiecībā uz Savienību, vajadzētu būt Roterdamas ostai.

(12)

Līdz ar to pārredzamības labad reprezentatīvās CIF importa cenas jānosaka, pamatojoties uz attiecīgo biržā kotēto labības cenu un tirdzniecības uzcenojumu par labības un jūras frakts izmaksām par pārvadājumiem starp Meksikas līci vai Lielo ezeru reģionu un Roterdamas ostu. Tomēr frakts izmaksu atšķirības atkarībā no galamērķa ostas attaisno ievedmuitas nodokļa korekciju ar vienotu likmi attiecībā uz Savienības ostām, kas atrodas pie Vidusjūras un Melnās jūras, Pireneju pussalas Atlantijas okeāna piekrastē, Īrijā, Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Polijā. Tādējādi noteikto reprezentatīvo CIF importa cenu aprēķināšanas elementi būtu ik dienu jāpārrauga, lai varētu izsekot šo cenu tendencei. Miežu, sorgo un rudzu gadījumā reprezentatīvā CIF importa cena, kas aprēķināta kviešiem, ļauj aplēst minēto trīs graudaugu tirgus situāciju, un līdz ar to reprezentatīvā CIF importa cena, kas noteikta kviešiem, būtu jāattiecina uz šiem trim produktiem.

(13)

Lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 180. pantu noteiktu labības ievedmuitas nodokli, 10 darbdienu periodam, kurā reģistrē katra labības veida reprezentatīvās CIF importa cenas, būtu skaidri jāatspoguļo tirgus tendences. Būtu jāpublicē elementi, kas ņemti vērā, aprēķinot ievedmuitas nodokļus par šiem produktiem.

(14)

Kramkukurūzas importa gadījumā var būt tā, ka biržas kotācijā, ko izmanto reprezentatīvās CIF importa cenas aprēķināšanai, nav ņemts vērā tas, ka papildus parastajiem tirgus nosacījumiem pastāv uzcenojums, kas saistīts vai nu ar preču īpašo kvalitāti, vai ar to, ka to cenā ir ietverta ne tikai parastā cena, bet arī kvalitātes uzcenojums. Lai ņemtu vērā šādu kvalitātes uzcenojumu pie cenām vai kotācijām, importētājiem, kuri pierāda, ka ir izmantojuši preces tādu augstas kvalitātes produktu ražošanā, kas attaisno šāda uzcenojuma esību, vajadzētu būt tiesīgiem pēc vienotas likmes saņemt kompensāciju par daļu no samaksātā ievedmuitas nodokļa.

(15)

Lai ASV tirgū saglabātu reprezentatīvu biržā kotēto kukurūzu un tā kā aktivitāte ‘Yellow Corn No 3’ tirgū gadu gaitā ir ievērojami samazinājusies, ir vajadzīga jauna references šķirne, kas nodrošina pārliecību par pietiekamu tirgus likviditāti ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā. Šai jaunajai kukurūzas references šķirnei vajadzētu būt ‘Yellow Corn No 2’.

(16)

VVTT ietvaros Savienība un ASV ir vienojušās precizēt kukurūzas cietes ražošanas atlieku tarifam izmantoto definīciju. Lai šos produktus importētu Savienībā, ir jāveic laboratoriskā analīze, kurā verificē to atbilstību tarifam izmantotajai definīcijai. ASV Lauksaimniecības departamenta Federālajam graudu inspekcijas dienestam (Federal Grain Inspection Service, FGIS) un ASV slapjās malšanas nozarei, ko regulāri kontrolē ASV iestādes, jāapliecina, ka minēto produktu imports no ASV uz Savienību atbilst saskaņotajai definīcijai.

(17)	Lai panāktu to, ka importētāji ievēro šīs regulas īpašos noteikumus attiecībā uz importu, no tiem būtu jāpieprasa nodrošinājums.

(18)	No ASV importēto kukurūzas cietes ražošanas atlieku atbilstību būtu jāturpina pārbaudīt muitas dienestiem, pamatojoties uz sertifikātu sistēmu, kas izveidota ar šo regulu.

(19)	Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, vienlaikus turpinot nodrošināt šīs regulas noteikumu efektīvu īstenošanu, būtu jāatceļ prasība dalībvalstīm paziņot Komisijai to produktu daudzumus un vērtību, kas katru mēnesi importēti saskaņā ar atbilstības sertifikātiem.

(20)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2008/97 (20) Padome pieņēma noteikumus par to, kā piemērot īpašu režīmu rudzu importam no Turcijas, kas paredzēts Papildprotokolā Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un Turciju.

Šis īpašais režīms paredz, ka rudzu importam no Turcijas konkrētos apstākļos piemēro pazeminātu ievedmuitas nodokli. Šajā nolūkā operatoriem būtu jāsniedz pierādījumi par to, ka eksportētājs faktiski ir samaksājis īpašo izvedmuitas nodokli.

(21)	Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2008/97 5. pantu būtu jānosaka procedūra, kas apliecina, ka īpašais eksporta maksājums ir samaksāts.

(22)	Lai novērstu vai neitralizētu negatīvu ietekmi uz Savienības tirgu, ko var radīt cukura nozares produktu imports, ja minētā importa cena ir zemāka par līmeni, ko Savienība paziņojusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai, ir jāpiemēro papildu ievedmuitas nodokļi.

(23)

Lai cukura nozares produktiem piemērotu papildu ievedmuitas nodokļus, jāņem vērā attiecīgā sūtījuma CIF importa cena. Šajā regulā CIF importa cenai vajadzētu būt uz importētājvalsts robežas piegādātā sūtījuma cenas, apdrošināšanas un frakts cenai. CIF importa cena jānosaka un jāsalīdzina ar attiecīgā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū un Savienības importa tirgū. Tāpēc ir jānosaka kritēriji, pēc kuriem noteikt reprezentatīvās CIF importa cenas produktiem, kuriem var piemērot papildu ievedmuitas nodokli. Lai noteiktu reprezentatīvās CIF importa cenas, Komisijai būtu jāņem vērā visa tai pieejamā informācija.

(24)	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma II daļā ir sniegtas tehniskās definīcijas attiecībā uz cukura nozari.

(25)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 190. panta 1. punktā noteikts, ka apiņu nozares produktus no trešām valstīm var importēt tikai tad, ja to kvalitātes standarti ir vismaz līdzvērtīgi standartiem, kas noteikti līdzīgiem Savienībā novāktiem un/vai ražotiem produktiem. Tomēr minētās regulas 190. panta 2. punktā noteikts, ka šie produkti par atbilstīgiem minētajiem standartiem jāuzskata tad, ja tiem līdzi dots izcelsmes valsts kompetento iestāžu izdots līdzvērtības apliecinājums, kas atzīts par līdzvērtīgu sertifikātam, kurš vajadzīgs Savienības izcelsmes apiņu un apiņu produktu tirdzniecībai. Lai atvieglotu to līdzvērtības apliecinājumu pārbaudi, ko trešās valstis izdevušas apiņu nozares produktu importam Savienībā, Komisijai šādu dokumentu sagatavošanas vajadzībām būtu jāuzskaita un jāpublisko trešo valstu paziņotās kompetentās iestādes.

(26)	Līdzvērtības apliecinājums būtu jāsagatavo elektroniski, un uz tā vajadzētu būt izdevējiestādes elektroniskajam parakstam.

(27)	Lai nodrošinātu izsekojamību un lai sniegtu informāciju par produkta īpašībām, kā arī saiti uz produkta apliecinājumu, būtu jānosaka informācija, ar kuru jāmarķē katra iepakojuma vienība, uz kuru attiecas līdzvērtības apliecinājums.

(28)

Lai nodrošinātu apiņu nozares produktu pilnīgu izsekojamību, būtu jāpieņem noteikumi par gadījumiem, kad sūtījums, uz kuru attiecas līdzvērtības apliecinājums, pirms tā laišanas brīvā apgrozībā ir sadalīts. Ja sūtījumu pārdod tālāk vai sadala pēc tam, kad tas laists brīvā apgrozībā, produktam līdzi jādod pārdevēja sagatavots komercdokuments, kurā ietverta noteikta informācija no sākotnējā sūtījuma līdzvērtības apliecinājuma.

(29)

Dažu lauksaimniecības produktu tirdzniecībā starp ES un dažām trešām valstīm bieži vien tiek prasīts, ka produktiem importēšanas laikā jādod līdzi (pašlaik galvenokārt papīra formā) dokumenti, kas apliecina, ka ir izpildītas noteiktas formalitātes (tā sauktās nemuitas formalitātes), kas noteiktas ES lauksaimniecības tiesību aktos. Komisija plāno visu šo procesu digitalizēt, proti, izveidot AGRI ĢD nemuitas formalitātēm domātu elektronisku sistēmu (ELAN), kuras pamatā ir TRACES.NT un kura ir saistīta ar ES vienloga vidi muitas jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2399 (21). Nākotnē ELAN kontrolēs digitālos procesus un ļaus lietotājiem izdot, uzglabāt un izgūt nepieciešamos dokumentus. ELAN būs sadalīta divās daļās, un otrajā daļā ar nosaukumu ELAN2-C būs iekļauti arī dažādi dokumenti, uz kuriem attiecas šī regula un Deleģētā regula (ES) 2023/2835. Pēc šo digitālo procesu noteikšanas abu regulu tiesību normas tiks attiecīgi grozītas.

(30)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

RĪSI

1. IEDAĻA

Rīsiem piemērojamās konversijas likmes

1. pants

Konversijas likmes

1. Lobītu rīsu un nelobītu rīsu konversijas likme ir šāda:

Lobīti rīsi	Nelobīti rīsi
1	1,25

2. Lobītu rīsu un slīpētu rīsu konversijas likme ir šāda:

	Lobīti rīsi	Slīpēti rīsi
Apaļgraudu rīsi	1	0,775
Vidējgraudu vai garengraudu rīsi	1	0,69

3. Slīpētu rīsu un daļēji slīpētu rīsu konversijas likme ir šāda:

	Slīpēti rīsi	Daļēji slīpēti rīsi
Apaļgraudu rīsi	1	1,065
Vidējgraudu vai garengraudu rīsi	1	1,072

2. pants

Apstrādes izmaksas

1. Apstrādes izmaksas, kas jāņem vērā nelobītu rīsu konversijā uz lobītiem rīsiem, ir 47,13 EUR par tonnu nelobītu rīsu.

2. Apstrādes izmaksas, kas jāņem vērā lobītu rīsu konversijā uz slīpētiem rīsiem, ir 47,13 EUR par tonnu lobītu rīsu.

3. Daļēji slīpētu rīsu konversijā uz slīpētiem rīsiem apstrādes izmaksas vērā neņem.

3. pants

Blakusproduktu vērtība

1. Uzskata, ka to blakusproduktu vērtība, kas iegūti, nelobītus rīsus pārstrādājot lobītos rīsos, ir nulle.

2. To blakusproduktu vērtība, kas iegūti, lobītus rīsus pārstrādājot slīpētos rīsos, ir:

a)	41,00 EUR par tonnu lobītu apaļgraudu rīsu;

b)	52,00 EUR par tonnu lobītu vidējgraudu vai garengraudu rīsu.

3. To blakusproduktu vērtība, kas iegūti, daļēji slīpētus rīsus pārstrādājot slīpētos rīsos, ir:

a)	12,62 EUR par tonnu daļēji slīpētu apaļgraudu rīsu;

b)	14,05 EUR par tonnu daļēji slīpētu vidējgraudu vai garengraudu rīsu.

4. pants

Vērtības konversija

1. Lobītu rīsu daudzuma vērtības konversiju tāda paša daudzuma citā apstrādes stadijā esošu rīsu vērtībā veic, par pamatu ņemot lobītus rīsus, kas satur 3 % šķeltu rīsu. Ja lobītie rīsi satur vairāk nekā 3 % šķelto rīsu, tad konversiju veic pēc korekcijas, ko izdara, par pamata vērtību ņemot 110 EUR par tonnu šķelto rīsu.

2. Daļēji slīpētu rīsu vai slīpētu rīsu daudzuma vērtības konversiju tāda paša daudzuma citā apstrādes stadijā esošu rīsu vērtībā veic, par pamatu ņemot daļēji slīpētus rīsus vai slīpētus rīsus, kas nesatur šķeltus rīsus. Ja daļēji slīpētie rīsi vai slīpētie rīsi satur šķeltos rīsus, tad konversiju veic pēc korekcijas, ko izdara, par pamata vērtību ņemot 150 EUR par tonnu šķelto rīsu.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās korekcijas netiek veiktas, ja lobīto rīsu cenas un daļēji slīpēto vai slīpēto rīsu cenas, kas ņemtas vērā, nosakot nodevas, ir mazākas nekā:

a)	110 EUR par tonnu lobītu rīsu,

b)	150 EUR par tonnu daļēji slīpētu vai slīpētu rīsu.

5. pants

Vērtības konversija

1. Lobītu rīsu daudzuma vērtības konversiju tāda paša daudzuma nelobītu rīsu vērtībā veic šādi:

a)	konvertējamo vērtību dala ar likmi, kas 1. panta 1. punktā noteikta nelobītiem rīsiem; un

b)	no tādējādi iegūtās summas atņem apstrādes izmaksas, kas noteiktas 2. panta 1. punktā.

Nelobītu rīsu daudzuma vērtības konversiju tāda paša daudzuma lobītu rīsu vērtībā veic šādi:

a)	konvertējamajai vērtībai pieskaita apstrādes izmaksas, kas noteiktas 2. panta 1. punktā; un

b)	tādējādi iegūto summu reizina ar likmi, kas 1. panta 1. punktā noteikta nelobītiem rīsiem.

2. Lobītu rīsu daudzuma vērtības konversiju tāda paša daudzuma slīpētu rīsu vērtībā veic šādi:

a)	konvertējamajai vērtībai pieskaita apstrādes izmaksas, kas noteiktas 2. panta 2. punktā;

b)	no konvertējamās vērtības atņem blakusproduktu vērtību, kas noteikta 3. panta 2. punktā; un

c)	tādējādi iegūto summu dala ar likmi, kas 1. panta 2. punktā noteikta slīpētiem rīsiem.

Slīpētu rīsu daudzuma vērtības konversiju tāda paša daudzuma lobītu rīsu vērtībā veic šādi:

a)	konvertējamo vērtību reizina ar likmi, kas 1. panta 2. punktā noteikta slīpētiem rīsiem;

b)	no tādējādi iegūtās summas atņem apstrādes izmaksas, kas noteiktas 2. panta 2. punktā; un

c)	tādējādi iegūtajai summai pieskaita blakusproduktu vērtību, kas noteikta 3. panta 2. punktā.

3. Slīpētu rīsu daudzuma vērtības konversiju tāda paša daudzuma daļēji slīpētu rīsu vērtībā veic šādi:

a)	konvertējamo vērtību dala ar likmi, kas 1. panta 3. punktā noteikta daļēji slīpētiem rīsiem; un

b)	tādējādi iegūtajai vērtībai pieskaita blakusproduktu vērtību, kas noteikta 3. panta 3. punktā.

Daļēji slīpētu rīsu daudzuma vērtības konversiju tāda paša daudzuma slīpētu rīsu vērtībā veic šādi:

a)	no konvertējamās vērtības atņem blakusproduktu vērtību, kas noteikta 3. panta 3. punktā; un

b)	tādējādi iegūto summu reizina ar likmi, kas 1. panta 3. punktā noteikta daļēji slīpētiem attiecīgās grupas rīsiem.

6. pants

Daudzuma konversija

1. Lobītu rīsu daudzuma konversiju atbilstošā nelobītu rīsu vai slīpētu rīsu daudzumā atkarībā no situācijas veic, konvertējamo daudzumu reizinot ar likmi, kas 1. panta 1. punktā noteikta nelobītiem rīsiem, vai ar likmi, kas 1. panta 2. punktā noteikta slīpētiem rīsiem.

Nelobītu rīsu vai slīpētu rīsu daudzuma konversiju atbilstošā lobītu rīsu daudzumā atkarībā no situācijas veic, konvertējamo daudzumu dalot ar likmi, kas 1. panta 1. punktā noteikta nelobītiem rīsiem, vai ar likmi, kas 1. panta 2. punktā noteikta slīpētiem rīsiem.

2. Slīpētu rīsu daudzuma konversiju atbilstošā daļēji slīpētu rīsu daudzumā veic, konvertējamo daudzumu reizinot ar likmi, kas 1. panta 3. punktā noteikta daļēji slīpētiem rīsiem.

Daļēji slīpētu rīsu daudzuma konversiju atbilstošā slīpētu rīsu daudzumā veic, konvertējamo daudzumu dalot ar likmi, kas 1. panta 3. punktā noteikta daļēji slīpētiem rīsiem.

2. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par basmati rīsu importu

7. pants

Piemērojamie noteikumi

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Īstenošanas regulu (ES) 2016/1239.

8. pants

Importa licences pieteikumi

Pieteikumos uz basmati rīsu importa licenci, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 176. panta 1. punktā, norāda šādu informāciju:

a)	8. ailē – izcelsmes valsts norāde un ar krustiņu atzīmēts vārds “jā”;

b)	20. ailē – viena no I pielikumā minētajām norādēm.

9. pants

Autentiskuma apliecība

1. Deleģētās regulas (ES) 2023/2835 4. pantā minēto autentiskuma apliecību sagatavo uz veidlapas atbilstoši II pielikumā norādītajam paraugam.

Veidlapas tekstu pārējās Savienības valodās publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Autentiskuma apliecības var glabāt un darīt pieejamas Komisijas izveidotajā elektroniskajā sistēmā ELAN.

2. Importa licences izdevējiestāde patur autentiskuma apliecības oriģināleksemplāru un pieteikuma iesniedzējam izsniedz dublikātu.

Autentiskuma apliecība ir derīga 90 dienas no izdošanas dienas.

Tā ir derīga tikai tad, ja visas ailes ir pienācīgi aizpildītas un tā ir parakstīta.

10. pants

Importa licences

1. Basmati rīsu importa licencē norāda šādu informāciju:

a)	8. ailē – izcelsmes valsts norāde un ar krustiņu atzīmēts vārds “jā”;

b)	20. ailē – viena no III pielikumā minētajām norādēm.

2. Importa licencei pievieno 9. panta 2. punktā minēto autentiskuma apliecības dublikātu. Ja licenci izdod kā elektronisku dokumentu, licences izdevējiestāde var autentiskuma apliecības dublikātu muitas dienestiem pārsūtīt elektroniski.

3. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) 2016/1239 5. panta 1. punkta, nodrošinājums par basmati rīsu importa licencēm ir 70 EUR par tonnu.

11. pants

Daudzuma pielaide

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2016/1237 5. panta 5. punkta pirmo daļu daudzuma pielaide ir 0 %.

12. pants

Paziņojums par daudzumiem

Dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)	vēlākais divu darbdienu laikā pēc atteikuma – daudzumus, par kuriem basmati rīsu importa licenču pieteikumi noraidīti, un norāda atteikuma datumu un iemeslus, KN kodu, izcelsmes valsti, autentiskuma apliecības izdevējiestādi un numuru, kā arī apliecības turētāja vārdu/nosaukumu un adresi;

b)	vēlākais divu darbdienu laikā pēc izdošanas – daudzumus, par kuriem basmati rīsu importa licenču pieteikumi akceptēti, un norāda datumu, KN kodu, izcelsmes valsti, autentiskuma apliecības izdevējiestādi un numuru, kā arī apliecības turētāja vārdu/nosaukumu un adresi;

c)	ja licence ir anulēta, vēlākais divu darbdienu laikā pēc anulēšanas – daudzumus, attiecībā uz kuriem licences ir anulētas, un anulēto licenču turētāju vārdu/nosaukumu un adresi;

d)	katra mēneša pēdējā darbdienā pēc laišanas brīvā apgrozībā – daudzumus, kas laisti brīvā apgrozībā, un norāda KN kodu, izcelsmes valsti un autentiskuma apliecības izdevējiestādi un numuru.

Paziņojumus sagatavo saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1183 (22) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1185 (23).

13. pants

Importēto basmati rīsu paraugu pārbaudes

1. Veicot izlases veida pārbaudes vai pārbaudes, kas vērstas uz darbībām, kurās pastāv krāpšanas risks, dalībvalstis atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (24) 238. panta noteikumiem paņem importēto basmati rīsu reprezentatīvus paraugus. Tos DNS analīzē balstīta šķirnes testa vajadzībām nosūta izcelsmes valsts kompetentajai struktūrai, kuru Komisija publiskojusi savā tīmekļa vietnē.

Dalībvalstis šķirnes testus uz tā paša parauga bāzes var veikt arī Savienības laboratorijā.

2. Ja viena 1. punktā minētā testa rezultāti rāda, ka analizētais produkts neatbilst autentiskuma apliecībā norādītajam, izmanto lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20 piemērojamo ievedmuitas nodokli, kas paredzēts ar Padomes Lēmumu 2005/476/EK (25) apstiprinātajā Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par lobītiem rīsiem piemērojamo nodokļu aprēķina metodi.

Tomēr ir pieļaujams līdz 5 % tādu lobītu rīsu ar KN kodu 1006 20 17 vai KN kodu 1006 20 98 piemaisījums, kuri neatbilst nevienai no Deleģētās regulas (ES) 2023/2835 2. panta 1. punktā uzskaitītajām šķirnēm.

3. Ja 1. punktā minētie testi vai cita Komisijas rīcībā esoša informācija norāda uz nopietnu un ilgstošu problēmu attiecībā uz izcelsmes valsts kompetentās struktūras izmantotajām kontroles procedūrām, Komisija var sazināties ar attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm. Ja apmierinošs risinājums šādā saziņā netiek rasts, Komisija var nolemt piemērot ievedmuitas nodokļa likmi, kas lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20 paredzēta ar Lēmumu 2005/476/EK apstiprinātajā Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par lobītiem rīsiem piemērojamo nodokļu aprēķina metodi, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā un Deleģētajā regulā (ES) 2023/2835.

14. pants

Tirgus traucējumi

1. Uzskata, ka rīsu tirgū ir radušies traucējumi, ja vienā gada ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir konstatēts būtisks basmati rīsu importa pieaugums un tam nav pienācīga skaidrojuma.

2. Ja traucējumi rīsu tirgū turpinās un Komisijas apspriešanās ar attiecīgajām eksportētājvalstīm nerod apmierinošu risinājumu, ar Komisijas lēmumu arī basmati rīsu importam var piemērot ievedmuitas nodokļa likmi, kas lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20 paredzēta ar Lēmumu 2005/476/EK apstiprinātajā Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par lobītiem rīsiem piemērojamo nodokļu aprēķina metodi, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti šīs regulas 1. nodaļas 2. iedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2023/2835 2. iedaļā.

2. NODAĻA

LABĪBA

1. IEDAĻA

Ievedmuitas nodokļi labībai

15. pants

Ievedmuitas nodokļi

1. Atkāpjoties no ievedmuitas nodokļa likmēm kopējā muitas tarifā, ievedmuitas nodoklis labības produktiem ar KN kodu 1001 11 00, 1001 19 00, ex 1001 91 20, ex 1001 99 00, 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ir vienāds ar importēšanas intervences cenu, palielinātu par 55 %, no kuras atskaitīta CIF importa cena, kas noteikta saskaņā ar 16. panta 1. punktu un piemērojama attiecīgajam sūtījumam. Šis ievedmuitas nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt parasto nodokļa likmi, kas noteikta, pamatojoties uz kombinēto nomenklatūru.

2. Lai aprēķinātu 1. punktā norādīto ievedmuitas nodokli, minētajā punktā uzskaitītajiem produktiem regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

3. Šā panta 1. punktā minētās kopējā muitas tarifa nodokļa likmes ir tās, ko piemēro dienā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 172. panta 2. punktā.

16. pants

Ievedmuitas nodokļu noteikšana

1. Komisija 15. panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli aprēķina katru dienu.

Ievedmuitas nodokļa aprēķināšanā izmantojamā intervences cena ir 101,31 EUR par tonnu.

CIF importa cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai ir dienas CIF reprezentatīvā importa cena, ko nosaka, izmantojot 19. pantā paredzēto metodi.

2. Komisijas noteiktais ievedmuitas nodoklis par 15. panta 1. punktā minētajiem labības produktiem ir vienāds ar vidējo ievedmuitas nodokli, kas aprēķināts iepriekšējās 10 darbdienās.

Komisija ievedmuitas nodokli nosaka tad, ja vidējais ievedmuitas nodoklis, kas aprēķināts iepriekšējās 10 darbdienās, no spēkā esošā nodokļa atšķiras vairāk nekā par 5 EUR par tonnu, arī tad, ja ievedmuitas nodoklis ir nulle.

Noteiktā ievedmuitas nodokļa summu un tās aprēķināšanai izmantotos elementus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Noteikto ievedmuitas nodokli piemēro no publicēšanas dienas līdz brīdim, kad tiek noteikts un stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

3. Ja izkraušanas osta Savienībā atrodas:

a)	pie Vidusjūras (ārpus Gibraltāra šauruma) vai Melnās jūras un ja preces tiek ievestas pa Atlantijas okeānu vai Suecas kanālu, Komisija ievedmuitas nodokli samazina par 3 EUR par tonnu;

b)	Pireneju pussalas Atlantijas okeāna piekrastē, Īrijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā un Zviedrijā un ja preces tiek ievestas pa Atlantijas okeānu, Komisija ievedmuitas nodokli samazina par 2 EUR par tonnu.

Izkraušanas ostas muitas dienests izdod izkraušanas dokumentu, kas atbilst IV pielikumā iekļautajam paraugam un apliecina katra izkrautā produkta daudzumu. Lai piešķirtu pirmajā daļā paredzēto ievedmuitas nodokļa samazinājumu, precēm līdz brīdim, kad ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas, jābūt līdzi iedotam izkraušanas dokumentam.

Iepriekš minētos dokumentus var glabāt un darīt pieejamus Komisijas izveidotajā elektroniskajā sistēmā ELAN.

4. Attiecībā uz Kanādas izcelsmes labības produktiem ar KN kodu 1001 11 00, 1001 19 00, ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas kviešus), 1002 10 00 un 1002 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar procentuālu daļu no nodokļa, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 3. punktu. Piemērojamie procenti ir noteikti V pielikumā. Ievedmuitas nodokli noapaļo uz leju vismaz līdz tuvākajam 0,001 EUR.

17. pants

Kramkukurūza

1. Kramkukurūzai, kas atbilst VI pielikumā noteiktajām specifikācijām, ievedmuitas nodokļus samazina par 24 EUR par tonnu.

2. Lai varētu izmantot 1. punktā paredzēto samazinājumu, kramkukurūzu 6 mēnešu laikā no dienas, kad to pieņem laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, pārstrādā produktā ar KN kodu 1904 10 10, 1103 13 vai 1104 23.

3. Attiecīgi piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. panta 1., 4. un 5. punkta noteikumus par importēto ražojumu galapatēriņu.

4. Deleģētās regulas (ES) 2023/2835 6. pantā minētais nodrošinājums ir 24 EUR par tonnu.

Tomēr, ja ievedmuitas nodoklis, kas piemērojams dienā, kad pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, ir mazāks nekā 24 EUR par tonnu kukurūzas, īpašais nodrošinājums ir vienāds ar ievedmuitas nodokļa summu.

18. pants

Parasto kviešu, cieto kviešu un kramkukurūzas kvalitātes standarti

Produktu kvalitātes klasifikācijas standarti, kas jāievēro, importējot Savienībā, un pielaides, kas pieļaujamas analīzē, kuru piemēro klasifikācijas vajadzībām, ir noteiktas VI pielikumā.

19. pants

Augstas kvalitātes parasto kviešu un kukurūzas (izņemot sēklas kukurūzu) reprezentatīvo CIF importa cenu noteikšana

1. Lai noteiktu CIF reprezentatīvās importa cenas, kas minētas 15. panta 2. punktā, par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem un kukurūzu (izņemot sēklas kukurūzu), uz kuriem attiecas 15. panta 1. punktā minētie KN kodi, ņem vērā šādus komponentus:

a)	reprezentatīvā biržas kotācija ASV tirgū;

b)	zināmie tirdzniecības uzcenojumi un atlaides, kas saistītas ar šo kotāciju ASV tirgū kotēšanas dienā;

c)	jūras frakts un saistītās izmaksas par pārvadājumiem starp ASV (Meksikas līcis vai Dulūta) un Roterdamas ostu vismaz 25 000 tonnu kuģim.

2. Katru darbdienu Komisija reģistrē:

a)	šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos komponentus atbilstoši VII pielikumā uzskaitītajām biržām un references šķirnēm;

b)	šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos komponentus, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju.

3. Lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minēto komponentu vai relevanto franko uz kuģa kotāciju, augstas kvalitātes parastajiem kviešiem piemēro uzcenojumu 14 EUR par tonnu.

4. Augstas kvalitātes parasto kviešu un kukurūzas (izņemot sēklas kukurūzu) reprezentatīvās CIF importa cenas ir 1. punktā norādīto komponentu summa.

Augstas kvalitātes cieto kviešu, sēklas cieto kviešu un sēklas parasto kviešu reprezentatīvās CIF importa cenas ir augstas kvalitātes parastajiem kviešiem aprēķinātā cena.

Vidējas kvalitātes cieto kviešu un zemas kvalitātes cieto kviešu reprezentatīvā CIF importa cena ir cena, kas aprēķināta par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem un kam vidējas kvalitātes cieto kviešu gadījumā piemēro atlaidi 10 EUR par tonnu un zemas kvalitātes cieto kviešu gadījumā – 30 EUR par tonnu.

Sorgo (izņemot sēklas sorgo), sēklas sorgo ar KN kodu 1007 10 90, rudzu (izņemot sēklas rudzus), sēklas rudzu un sēklas kukurūzas ar KN kodu 1005 10 90 reprezentatīvā CIF importa cena ir cena, kas aprēķināta par kukurūzu (izņemot sēklas kukurūzu).

20. pants

Nodrošinājums par importēšanu

1. Attiecībā uz augstas kvalitātes parastajiem kviešiem – īpašais nodrošinājums, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2023/2835 6. pantā un kas dienā, kad tiek pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, jāiemaksā muitas dienestam, ir 95 EUR par tonnu.

2. Attiecībā uz cietajiem kviešiem – Deleģētās regulas (ES) 2023/2835 7. pantā minētā īpašā nodrošinājuma summa ir starpība starp augstāko ievedmuitas nodokli un norādītajai kvalitātei piemērojamo nodokli, kura noteikta dienā, kad tiek pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, un kurai pieskaitīti 5 EUR par tonnu.

21. pants

Paraugu ņemšana ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

1. Muitas iestāde, kas atbildīga par laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 (26) I pielikumu ņem reprezentatīvus paraugus no katra augstas kvalitātes parasto kviešu (izņemot sēklas kviešus), cieto kviešu un kramkukurūzas sūtījuma. Tomēr, ja ievedmuitas nodoklis par dažādas kvalitātes produktiem ir vienāds, paraugus neņem.

Ja tomēr Komisija oficiāli atzīst kvalitātes sertifikātu, ko par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem vai kramkukurūzu izdevusi labības izcelsmes valsts, tad paraugus sertificētās kvalitātes verifikācijai ņem tikai no pietiekami reprezentatīva sūtījumu skaita.

2. Ievērojot Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 58. un 59. pantā noteiktos principus, Komisija oficiāli atzīst šādus atbilstības sertifikātus:

a)	sertifikātus, ko par kramkukurūzu izdevusi iestāde Servicio Nacional de Sanidad y Calidad Agroalimentaria (Senasa);

b)	sertifikātus, ko par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem un augstas kvalitātes cietajiem kviešiem izdevis ASV Federālais graudu inspekcijas dienests (FGIS);

c)	sertifikātus, ko par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem un augstas kvalitātes cietajiem kviešiem izdevusi Kanādas Graudu komisija (Canadian Grain Commission, CGC).

Senasa izdotu atbilstības sertifikātu neaizpildīts paraugs ir iekļauts VIII pielikumā. Argentīnas valdības atļauto zīmogu atveidojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

FGIS izdotu apzīmogotu atbilstības sertifikātu neaizpildīti paraugi ir iekļauti IX pielikumā.

CGC izdotu atbilstības sertifikātu neaizpildīts paraugi, eksporta specifikācijas un zīmogi ir iekļauti X pielikumā.

Atbilstības sertifikātus var glabāt un darīt pieejamus Komisijas izveidotajā elektroniskajā sistēmā ELAN.

Ja analītiskie parametri, kas ievadīti atbilstības sertifikātos, kurus izdevušas pirmajā daļā minētās iestādes, rāda atbilstību augstas kvalitātes parasto kviešu, cieto kviešu un kramkukurūzas kvalitātes standartiem, kas norādīti VI pielikumā, paraugus ņem no vismaz 3 % kravu, kas tirdzniecības gada laikā ienāk katrā ienākšanas ostā.

Preces klasificē standarta kvalitātē, attiecībā uz kuru ir izpildītas visas VI pielikumā noteiktās prasības.

3. Importētās labības klasifikācijai standarta kvalitātē piemēro standartmetodes, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1240 (27).

Šajā punktā “kramkukurūza” ir Zea mays indurata sugas kukurūza, kuras graudiem galvenokārt ir stiklains endosperms (cieta vai ragveida struktūra). Graudi parasti ir oranžā vai sarkanā krāsā. Augšējā, dīgļa galam pretējā daļa (augšgals) ir bez rievām.

Kramkukurūzas stiklainie graudi ir definēti kā graudi, kuri atbilst diviem kritērijiem:

a)	to augšgals ir bez rievām;

b)	grauda garengriezumā redzams, ka tā endosperma centrālo irdeno daļu pilnībā apņem ragveida daļa. Ragveida daļa aizņem lielāko daļu no visas griezuma virsmas.

Stiklaino graudu procentuālo saturu nosaka, saskaitot, cik graudu reprezentatīvā 100 graudu paraugā atbilst trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

Kramkukurūzas flotācijas indeksa noteikšanas standartmetode ir izklāstīta XI pielikumā.

4. Ja analīzes rezultāti rāda, ka importēto augstas kvalitātes parasto kviešu, cieto kviešu un kramkukurūzas kvalitāte ir zemāka par standarta kvalitāti, kas norādīta deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, importētājs maksā starpību starp deklarācijā norādītajam produktam un faktiski importētajam produktam piemērojamo ievedmuitas nodokli. Šādā gadījumā šīs regulas 17. panta 4. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2023/2835 7. panta 1. un 2. punktā norādīto īpašo nodrošinājumu atbrīvo, izņemot 5 EUR piemaksu, kas noteikta minētās deleģētas regulas 7. panta 2. punkta otrajā daļā.

Ja pirmajā daļā minētā starpība netiek samaksāta viena mēneša laikā, šīs regulas 17. panta 4. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2023/2835 7. panta 1. un 2. punktā paredzēto īpašo nodrošinājumu atsavina.

5. Importētās labības reprezentatīvos paraugus, ko ir paņēmušas dalībvalsts kompetentās iestādes, glabā sešus mēnešus.

2. IEDAĻA

Kukurūzas cietes ražošanas atlieku imports no ASV

22. pants

Laboratoriskā analīze

1. Dalībvalsts kompetentās iestādes atbildībā veic laboratorisko analīzi, kurā Savienībā no ASV ar KN kodu 2309 90 20 importētās kukurūzas cietes ražošanas atlieku atbilstību minētā koda definīcijai verificē visiem sūtījumiem, kuriem nav līdzi iedots FGIS izdots sertifikāts un ASV slapjās malšanas nozares izdots sertifikāts, kas norādīti XII pielikumā.

Iepriekš minētos sertifikātus var glabāt un darīt pieejamus Komisijas izveidotajā elektroniskajā sistēmā ELAN.

2. Sūtījumiem no ASV, kam līdzi iedoti abi 1. punktā minētie sertifikāti, piemēro muitas importa pārbaudes pasākumus.

3. IEDAĻA

Procedūras rudzu importēšanai no Turcijas

23. pants

Pierādījums par īpašā eksporta maksājuma samaksu

Pierādījumu par Regulas (EK) Nr. 2008/97 5. pantā minētā īpašā eksporta maksājuma samaksu operators iesniedz importa dalībvalsts kompetentajai iestādei, uzrādot A.TR preču pārvadājumu sertifikātu. Šādā gadījumā kompetentā iestāde iedaļā “Piezīmes” izdara attiecīgo šīs regulas XIII pielikumā minēto ierakstu.

3. NODAĻA

CUKURS

Tirdzniecība ar trešām valstīm cukura nozarē

24. pants

Baltā cukura un jēlcukura CIF reprezentatīvo cenu noteikšana

1. Komisija baltā cukura un jēlcukura CIF reprezentatīvās cenas nosaka, pamatojoties uz vislabākajām iepirkuma iespējām pasaules tirgū.

2. Nosakot vislabākās iepirkuma iespējas pasaules tirgū, Komisija ņem vērā tai pieejamo relevanto informāciju, konkrētāk:

a)	starptautiskajā cukura tirdzniecībā svarīgas biržas kotācijas;

b)	starptautiskās tirdzniecības darījumus.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro:

a)	ja cukuram nav laba un pienācīga tirgus kvalitāte vai

b)	ja iespēja iegādāties cukuru par piedāvājumā norādīto cenu attiecas tikai uz nelielu daudzumu, kas nav tirgum reprezentatīvs, vai

c)	ja vispārējā cenu tendence vai Komisijai pieejamā informācija liek tai uzskatīt, ka piedāvājumā norādītā cena nav faktiskajām tirgus tendencēm reprezentatīva.

4. Nosakot vislabākās iepirkuma iespējas pasaules tirgū, Komisija var balstīties uz vairāku cenu vidējo rādītāju, ja šo vidējo rādītāju var uzskatīt par faktiskajām tirgus tendencēm reprezentatīvu.

5. Baltā cukura un jēlcukura reprezentatīvās cenas pasaules tirgū vai Savienības importa tirgū, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 3. punktā, ir saskaņā ar šo pantu noteiktās CIF reprezentatīvās cenas.

6. CIF reprezentatīvās cenas nosaka katram tirdzniecības gadam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 183. pantā paredzēto procedūru. Minētajā periodā Komisija cenas var grozīt, ja attiecībā pret iepriekš noteiktajām CIF reprezentatīvajām cenām aprēķina elementu svārstību dēļ cena par 100 kilogramiem palielinās vai samazinās par 2,5 EUR vai vairāk.

7. CIF reprezentatīvā cena par cukura produktiem ar KN kodu 1702 90 95 ir baltajam cukuram noteiktā reprezentatīvā cena, ko piemēro par katru 1 % saharozes satura uz 100 kilogramiem attiecīgā produkta neto masas.

25. pants

Melases CIF reprezentatīvo cenu noteikšana

1. Komisija melases CIF reprezentatīvo cenu nosaka, pamatojoties uz vislabākajām iepirkuma iespējām pasaules tirgū.

2. Nosakot vislabākās iepirkuma iespējas pasaules tirgū, Komisija ņem vērā tai pieejamo relevanto informāciju, konkrētāk:

a)	piedāvājumu pasaules tirgū;

b)	starptautiskās tirdzniecības darījumus.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro:

a)	ja melasei nav laba un pienācīga tirgus kvalitāte vai

b)	ja iespēja iegādāties melasi par piedāvājumā norādīto cenu attiecas tikai uz nelielu daudzumu, kas nav tirgum reprezentatīvs, vai

c)	ja vispārējā cenu tendence vai Komisijai pieejamā informācija liek tai uzskatīt, ka piedāvājumā norādītā cena nav faktiskajām tirgus tendencēm reprezentatīva.

5. Melases reprezentatīvās cenas pasaules tirgū vai Savienības importa tirgū, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 3. punktā, ir saskaņā ar šo pantu noteiktās CIF reprezentatīvās cenas.

26. pants

Papildu ievedmuitas nodokļi par dažiem cukura produktiem

Piemērošanas gadījumā Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punktā minētos papildu ievedmuitas nodokļus piemēro cukura produktiem ar KN kodu 1701 13 10, 1701 14 10, 1701 13 90, 1701 14 90, 1701 12 10, 1701 12 90, 1701 91 00, 1701 99 10, 1701 99 90 un 1702 90 95.

27. pants

Papildu ievedmuitas nodokļi par melasi

Piemērošanas gadījumā Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punktā minētos papildu ievedmuitas nodokļus piemēro melasei ar KN kodu 1703 10 00 un 1703 90 00.

28. pants

Noteiktu cukura produktu sprūda cenas

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā sprūda cena par 100 kilogramiem cukura produkta neto masas ir šāda:

a)	53,10 EUR par balto cukuru ar KN kodu 1701 99 10 un 1701 99 90 un ar standarta kvalitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B daļas II punktā;

b)	64,70 EUR par cukuru ar KN kodu 1701 91 00;

c)	54,10 EUR par cukurbiešu jēlcukuru ar KN kodu 1701 12 90 un ar standarta kvalitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B daļas III punktā;

d)	41,30 EUR par cukurbiešu jēlcukuru ar KN kodu 1701 12 10 un ar standarta kvalitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B daļas III punktā;

e)	55,20 EUR par cukurniedru jēlcukuru ar KN kodu 1701 13 90 un 1701 14 90 un ar standarta kvalitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B daļas III punktā;

f)	41,80 EUR par cukurniedru jēlcukuru ar KN kodu 1701 13 10 un 1701 14 10 un ar standarta kvalitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B daļas III punktā;

g)	1,184 EUR par produktiem ar KN kodu 1702 90 95 par katru 1 % saharozes satura.

29. pants

Melases sprūda cenas

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā sprūda cena par 100 kilogramiem šīs regulas 31. pantā minētās standarta kvalitātes melases ir šāda:

a)	7,90 EUR par melasi ar KN kodu 1703 10 00;

b)	8,20 EUR par melasi ar KN kodu 1703 90 00.

30. pants

Noteikumi par pierādījumiem, nodrošinājumu, nodrošinājuma atbrīvošanu un ievedmuitas nodokļu atgūšanu

1. Papildu ievedmuitas nodokļu summu par katru 27. pantā minēto melases veidu un 26. pantā minēto cukura produktu, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenu, nosaka saskaņā ar 33. pantu.

Melases attiecīgā sūtījuma CIF importa cenu saskaņā ar 33. pantu konvertē standarta kvalitātes melases cenā.

Baltā cukura un jēlcukura attiecīgā sūtījuma CIF importa cenu atkarībā no situācijas konvertē Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B daļas II un III punktā definētās standarta kvalitātes cukura ekvivalenta cenā vai produkta ar KN kodu 1702 90 95 ekvivalenta cenā.

2. Ja CIF importa cena par 100 kilogramiem sūtījuma ir augstāka nekā piemērojamā CIF reprezentatīvā cena, kas noteikta saskaņā ar 24. un 25. pantu, importētājs iesniedz importa dalībvalsts muitas dienestiem vismaz šādus pierādījumus:

a)	pirkuma līgums vai jebkāds līdzvērtīgs pierādījums;

b)	sūtījuma apdrošināšanas līgums;

rēķins;

d)	izcelsmes sertifikāts (attiecīgā gadījumā);

e)	pārvadājuma līgums;

f)	jūras transporta gadījumā kravaszīme (konosaments).

Lai verificētu attiecīgā sūtījuma CIF importa cenu, importa dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt jebkādu citu informāciju un dokumentus, ko tās uzskata par nepieciešamu.

3. Šā panta 2. punktā minētajā gadījumā importētājs iemaksā Regulas (ES) Nr. 952/2013 89.–100. pantā minēto nodrošinājumu, kas ir vienāds ar starpību starp papildu ievedmuitas nodokļa summu, kura aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgajam produktam piemērojamo CIF reprezentatīvo cenu, un papildu ievedmuitas nodokļa summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenu.

4. Divu mēnešu laikā no attiecīgo produktu pārdošanas, ievērojot deviņu mēnešu termiņu, kas sākas dienā, kad pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, importētājam jāpierāda, ka sūtījums ir realizēts apstākļos, kas apstiprina 2. punktā minētās informācijas pareizību. Ja kāds no šiem abiem termiņiem nav ievērots, iemaksātais nodrošinājums tiek zaudēts. Tomēr pēc importētāja pienācīgi pamatota lūguma muitas dienesti šo deviņu mēnešu termiņu var pagarināt ne vairāk kā par trim mēnešiem. Ja uz produktiem attiecina galapatēriņa procedūru, piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. pantu.

Nodrošinājumu, kas iemaksāts saskaņā ar 3. punktu, atbrīvo, ja muitas dienestiem ir iesniegts pietiekams pierādījums par realizācijas apstākļiem. Pretējā gadījumā nodrošinājums tiek ieturēts papildu ievedmuitas nodokļu maksājuma veidā.

5. Ja muitas dienesti verifikācijas laikā konstatē, ka šā panta prasības nav izpildītas, tās atgūst piekritīgo nodokli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 105. pantu. Atgūstamā nodokļa vai atlikušā atgūstamā nodokļa summai pieskaita procentus, ko aprēķina no dienas, kad produkti laisti brīvā apgrozībā, līdz atgūšanas dienai. Piemērojamā procentu likme ir likme, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir spēkā attiecībā uz atgūšanas darbībām.

31. pants

Melases standarta kvalitāte

Standarta kvalitātes melasei:

a)	piemīt laba un pienācīga tirgus kvalitāte;

b)	kopējais cukura saturs ir 48 %.

32. pants

CIF importa cenu pielāgošana standarta kvalitātes melases cenām

CIF importa cenas par melasi, kas neatbilst standarta kvalitātei:

a)	palielina par vienu četrdesmit astoto daļu par katru cukura kopējā satura procentu, ja attiecīgās melases cukura saturs ir zemāks nekā 48 %;

b)	samazina par vienu četrdesmit astoto daļu par katru cukura kopējā satura procentu, ja attiecīgās melases cukura saturs pārsniedz 48 %.

33. pants

Regulas 26. un 27. pantā minētā papildu ievedmuitas nodokļa aprēķināšana

Ja starpība starp sprūda cenu, kas saskaņā ar 28. pantu noteikta par dažiem cukura produktiem un saskaņā ar 29. pantu – par melasi, un attiecīgā sūtījuma CIF importa cenu:

a)	nepārsniedz 10 % no sprūda cenas, tad papildu nodoklis ir nulle;

b)	ir lielāka nekā 10 %, bet mazāka vai vienāda ar 40 % no sprūda cenas, tad papildu nodoklis ir 30 % no summas, kura pārsniedz 10 %;

c)	ir lielāka nekā 40 %, bet mazāka vai vienāda ar 60 % no sprūda cenas, tad papildu nodoklis ir 50 % no summas, kura pārsniedz 40 %, un tam pieskaita b) apakšpunktā minēto papildu nodokli;

d)	ir lielāka nekā 60 %, bet mazāka vai vienāda ar 75 % no sprūda cenas, tad papildu nodoklis ir 70 % no summas, kura pārsniedz 60 %, un tam pieskaita b) un c) apakšpunktā minētos papildu nodokļus;

e)	ir lielāka nekā 75 % no sprūda cenas, tad papildu nodoklis ir 90 % no summas, kura pārsniedz 75 %, un tam pieskaita b), c) un d) apakšpunktā minētos papildu nodokļus.

34. pants

Importētajam jēlcukuram piemērojamā ievedmuitas nodokļa korekcija

Ja importētā jēlcukura pārstrādes procesa iznākums, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 III pielikuma B daļas III punktu, atšķiras no standarta kvalitātei noteiktā iznākuma, ievedmuitas nodokli produktiem ar KN kodu 1701 12 10, 1701 13 10 un 1701 14 10 un papildu nodokli produktiem ar KN kodu 1701 12 10, 1701 12 90, 1701 13 10, 1701 13 90, 1701 14 10 un 1701 14 90 par katriem 100 kilogramiem minētā jēlcukura aprēķina, atbilstošo standarta kvalitātes jēlcukuram noteikto nodokli reizinot ar korekcijas koeficientu. Korekcijas koeficientu iegūst, importētā jēlcukura pārstrādes procesa iznākumu procentos dalot ar 92.

4. NODAĻA

APIŅI

Apiņu nozares produktu imports

35. pants

Priekšmets

1. Lai Savienībā brīvā apgrozībā laistu apiņu nozares produktus no trešām valstīm, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā, ir jāiesniedz pierādījums, ka ir izpildītas minētās regulas 190. panta 1. punktā noteiktās prasības.

2. Šā panta 1. punktā minēto pierādījumu sniedz, uzrādot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 190. panta 2. punktā paredzēto apliecinājumu (“līdzvērtības apliecinājumu”).

36. pants

Lietotie termini

Šajā nodaļā “sūtījums” ir tādu produktu daudzums, kam ir vienādas īpašības un ko viens un tas pats nosūtītājs vienlaikus nosūta vienam un tam pašam saņēmējam.

Šajā nodaļā apiņu nozares produkti ietver apiņu rogas ar KN kodu 1210 10, apiņu rogas pulverī vai granulās ar KN kodu 1210 20, apiņu sulas un ekstraktus ar KN kodu 1302 13 00.

37. pants

Aģentūras, kas ir pilnvarotas izdot līdzvērtības apliecinājumu

1. Līdzvērtības apliecinājumus, kas iedoti līdzi importētiem apiņiem un apiņu produktiem, izdod izcelsmes trešās valsts pilnvarota aģentūra vai, ja izcelsmes valstī tādas nav, jau pilnvarota aģentūra ārpus produkta izcelsmes valsts.

2. Pamatojoties uz trešo valstu kompetento iestāžu paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 190. pantu, Komisija sagatavo un atjaunina sarakstu, kurā iekļautas aģentūras, kas ir pilnvarotas izdot līdzvērtības apliecinājumus apiņu produktu izcelsmes valstī, un norādīts minēto aģentūru nosaukums, pasta un e-pasta adrese.

3. Trešo valstu kompetento iestāžu paziņoto aģentūru nosaukumus un adreses Komisija publisko savā tīmekļa vietnē.

38. pants

Apiņu nozares importēto produktu līdzvērtības apliecinājums

1. Līdzvērtības apliecinājumu izdod par katru sūtījumu, tas sastāv no oriģināleksemplāra un kopijas un to sagatavo uz veidlapas, kas atbilst XIV pielikumā dotajam paraugam, un saskaņā ar XVI pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Līdzvērtības apliecinājums ir derīgs tikai tad, ja to ir pienācīgi aizpildījusi un autentificējusi kāda no aģentūrām, kas minētas Komisijas sagatavotajā un saskaņā ar 37. panta 3. punktu publiskotajā sarakstā.

3. Pienācīgi autentificēts līdzvērtības apliecinājums ir apliecinājums, kurā norādīta izdošanas vieta un datums, kurš ir parakstīts un uz kura ir izdevējas aģentūras zīmogs vai elektroniskais paraksts.

Līdzvērtības apliecinājumu var glabāt un darīt pieejamu Komisijas izveidotajā elektroniskajā sistēmā ELAN.

39. pants

Apiņu nozares produktu iepakojuma marķēšana

1. Uz katras iepakojuma vienības, uz kuru attiecas līdzvērtības apliecinājums, vienā no Savienības oficiālajām valodām norāda šādu informāciju:

a)	apiņu vai apiņu produkta apraksts;

b)	šķirne vai šķirnes;

c)	izcelsmes valsts;

d)	līdzvērtības apliecinājuma vai izraksta 9. iedaļā norādītie marķējumi un numuri.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju ar salasāmiem, neizdzēšamiem un vienāda lieluma burtiem norāda iepakojuma ārpusē.

40. pants

Muitas procedūra un līdzvērtības apliecinājumu glabāšana

Kad apiņu nozares produktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 139. pantu vai vēlākais pirms to laišanas brīvā apgrozībā Savienībā uzrāda muitai, attiecīgā līdzvērtības apliecinājuma oriģināleksemplāru iesniedz muitas dienestiem, kuri to apstiprina ar parakstu un patur.

Muitas dienesti līdzvērtības apliecinājuma elektronisku kopiju, ja tāda ir pieejama, nosūta tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā produkts tiek ievests Savienības muitas teritorijā.

Trešās valsts kompetentās iestādes izdotā un ar parakstu apstiprinātā līdzvērtības apliecinājuma kopiju atdod atpakaļ importētājam, kuram tā jāglabā vismaz trīs gadus.

41. pants

Apiņu produktu sūtījumu sadalīšana pirms laišanas brīvā apgrozībā Savienībā

1. Ja sūtījumu, uz kuru attiecas līdzvērtības apliecinājums, pirms laišanas brīvā apgrozībā Savienībā sadala un pārdispečē, tad katram jaunam sūtījumam, kas rodas šādas sadalīšanas rezultātā, sagatavo izrakstu no apliecinājuma.

Līdzvērtības apliecinājumu aizstāj ar vajadzīgo skaitu apliecinājuma izrakstu.

Katra apliecinājuma izraksta oriģināleksemplāru attiecīgā puse saskaņā ar XVI pielikumā izklāstītajiem noteikumiem noformē uz veidlapas, kas atbilst XV pielikumā dotajam paraugam, un nosūta muitas dienestiem.

2. Muitas dienesti attiecīgi vizē līdzvērtības apliecinājuma oriģināleksemplāru un ar parakstu apstiprina izraksta oriģināleksemplāru.

Šajā nolūkā muitas dienests izrakstos norādītos daudzumus ievada iedaļās, kas šīm vajadzībām paredzētas līdzvērtības apliecinājumā, un apstiprina ievešanu vai, ja to paredz valsts administratīvie noteikumi, daudzumus, ko deklarētājs norādījis attiecīgajās iedaļās.

Vizētā līdzvērtības apliecinājuma un ar parakstu apstiprinātā izraksta oriģināleksemplāru patur muitas dienesti, kas vizētā apliecinājuma un katra ar parakstu apstiprinātā izraksta kopiju nosūta dalībvalsts kompetentajai sertifikācijas iestādei un katra izraksta kopiju atdod atpakaļ attiecīgajam operatoram.

42. pants

Apiņu produktu sūtījumu sadalīšana pēc laišanas brīvā apgrozībā Savienībā

Ja apiņu nozares produktu sūtījumu pēc laišanas brīvā apgrozībā Savienībā pārdod tālāk vai sadala, tad produktam jābūt līdzi iedotam pārdevēja sastādītam rēķinam vai citam komercdokumentam, kurā norādīts līdzvērtības apliecinājuma vai izraksta numurs un izdevējiestādes nosaukums.

Rēķinā vai komercdokumentā jāiekļauj arī šāda informācija no līdzvērtības apliecinājuma vai attiecīgā gadījumā no izraksta:

par apiņu rogām:

i)	produkta apraksts;

ii)	bruto masa;

iii)	audzēšanas vieta;

iv)	ražas novākšanas gads;

šķirne;

vi)	izcelsmes valsts;

vii)	līdzvērtības apliecinājuma 9. iedaļā norādītie marķējumi un identifikācijas numuri;

b)	par apiņu produktiem papildus a) punktā minētajai informācijai: pārstrādes vieta un datums.

43. pants

Apiņu nozares importēto produktu kontrole un ziņošana

1. Dalībvalstis izlases veidā regulāri veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai apiņu produkti ar KN kodu 1210, ko ieved Savienības muitas teritorijā, lai tos importētu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 190. pantu, atbilst minimālajām apiņu rogu tirdzniecības prasībām, kas šajā nolūkā noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1850/2006 (28) I pielikumā.

2. Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis paziņo Komisijai gada laikā līdz minētajam datumam veikto pārbaužu biežumu, veidu un rezultātus. Pārbaudēm jāaptver vismaz 5 % no to apiņu sūtījumu skaita, kas gada laikā no trešās valsts importēti attiecīgajā dalībvalstī.

3. Ja dalībvalstu kompetentās iestādes konstatē, ka pārbaudītie paraugi neatbilst 1. punktā norādītajām minimālajām tirdzniecības prasībām, attiecīgo sūtījumu Savienībā tirgot nedrīkst.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.

(3) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotas TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(5) Komisijas Regula (EK) Nr. 3330/94 (1994. gada 21. decembris) par dažu mājputnu izcirtņu tarifu klasifikāciju un kas groza Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par Kopējo muitas tarifu (OV L 350, 31.12.1994., 52. lpp.).

(6) Komisijas Regula (EK) Nr. 2810/95 (1995. gada 5. decembris) par cūku liemeņu un pusliemeņu tarifu klasifikāciju, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopīgo muitas tarifu (OV L 291, 6.12.1995., 24. lpp.).

(7) Komisijas Regula (EK) Nr. 951/2006 (2006. gada 30. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.).

(8) Komisijas Regula (EK) Nr. 972/2006 (2006. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka īpašus basmati rīsu ievešanas noteikumus un pārejas posma kontroles sistēmu to izcelsmes noteikšanai (OV L 176, 30.6.2006., 53. lpp.).

(9) Komisijas Regula (EK) Nr. 504/2007 (2007. gada 8. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas piemērošanu piena un piena produktu nozarē (OV L 119, 9.5.2007., 7. lpp.).

(10) Komisijas Regula (EK) Nr. 1375/2007 (2007. gada 23. novembris) par kukurūzas cietes ražošanas blakusproduktu importu no Amerikas Savienotajām Valstīm (OV L 307, 24.11.2007., 5. lpp.).

(11) Komisijas Regula (EK) Nr. 402/2008 (2008. gada 6. maijs) par procedūru attiecībā uz rudzu importu no Turcijas (OV L 120, 7.5.2008., 3. lpp.).

(12) Komisijas Regula (EK) Nr. 1295/2008 (2008. gada 18. decembris) par apiņu importu no trešām valstīm (OV L 340, 19.12.2008., 45. lpp.).

(13) Komisijas Regula (EK) Nr. 1312/2008 (2008. gada 19. decembris), ar ko nosaka konversijas likmes, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību dažādām rīsu apstrādes stadijām (OV L 344, 20.12.2008., 56. lpp.).

(14) Komisijas Regula (ES) Nr. 642/2010 (2010. gada 20. jūlijs) par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.).

(15) Komisijas Deleģētā regula (ES) (ES) 2023/2835 (2023. gada 10. oktobris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par importu rīsu, labības, cukura un apiņu nozarē papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 3330/94, (EK) Nr. 2810/95, (EK) Nr. 951/2006, (EK) Nr. 972/2006, (EK) Nr. 504/2007, (EK) Nr. 1375/2007, (EK) Nr. 402/2008, (EK) Nr. 1295/2008, (EK) Nr. 1312/2008 un (ES) Nr. 642/2010, (EEK) Nr. 1361/76, (EEK) Nr. 1842/81, (EEK) Nr. 3556/87, (EEK) Nr. 3846/87, (EEK) Nr. 815/89, (EK) Nr. 765/2002, (EK) Nr. 1993/2005, (EK) Nr. 1670/2006, (EK) Nr. 1731/2006, (EK) Nr. 1741/2006, (EK) Nr. 433/2007, (EK) Nr. 1359/2007, (EK) Nr. 1454/2007, (EK) Nr. 508/2008, (EK) Nr. 903/2008, (EK) Nr. 147/2009, (EK) Nr. 612/2009, (ES) Nr. 817/2010, (ES) Nr. 1178/2010, (ES) Nr. 90/2011 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1373/2013 (OV L, 2023/2835, 21.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/2835/oj).

(16) Padomes Lēmums 2004/617/EK (2004. gada 11. augusts), ar kuru noslēdz Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Indiju atbilstīgi 1994. gada VVTT XXVIII pantam par grozījumiem koncesijās attiecībā uz rīsiem, ko paredz 1994. gada VVTT pievienotais EK CXL grafiks (OV L 279, 28.8.2004., 17. lpp.).

(17) Padomes Lēmums 2004/618/EK (2004. gada 11. augusts), ar kuru noslēdz Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Pakistānu atbilstīgi 1994. gada VVTT XXVIII pantam par grozījumiem koncesijās attiecībā uz rīsiem, ko paredz 1994. gada VVTT pievienotais EK CXL grafiks (OV L 279, 28.8.2004., 23. lpp.).

(18) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1239 (2016. gada 18. maijs), kurā izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanas noteikumi, kas attiecas uz importa un eksporta licenču sistēmu (OV L 206, 30.7.2016., 44. lpp.).

(19) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1237 (2016. gada 18. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz noteikumiem importa un eksporta licenču sistēmas piemērošanai un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz noteikumiem šādu licenču saņemšanai iemaksātā nodrošinājuma atbrīvošanai un atsavināšanai un ar ko groza Komisijas Regulas (EK) Nr. 2535/2001, (EK) Nr. 1342/2003, (EK) Nr. 2336/2003, (EK) Nr. 951/2006, (EK) Nr. 341/2007 un (EK) Nr. 382/2008 un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 2390/98, (EK) Nr. 1345/2005, (EK) Nr. 376/2008 un (EK) Nr. 507/2008 (OV L 206, 30.7.2016., 1. lpp.).

(20) Padomes Regula (EK) Nr. 2008/97 (1997. gada 9. oktobris), ar kuru paredz dažus noteikumus īpašā režīma piemērošanai tādas olīveļļas un citu dažu lauksaimniecības produktu importam, kuru izcelsme ir Turcijā (OV L 284, 16.10.1997., 17. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2399 (2022. gada 23. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013 (OV L 317, 9.12.2022., 1. lpp.).

(22) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1183 (2017. gada 20. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai (OV L 171, 4.7.2017., 100. lpp.).

(23) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1185 (2017. gada 20. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz informācijas un dokumentu paziņošanu Komisijai, un ar ko groza un atceļ vairākas Komisijas regulas (OV L 171, 4.7.2017., 113. lpp.).

(24) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(25) Padomes Lēmums 2005/476/EK (2005. gada 21. jūnijs) par Nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par lobītiem rīsiem piemērojamo nodokļu aprēķina metodi un par grozījumiem Lēmumos 2004/617/EK, 2004/618/EK un 2004/619/EK (OV L 170, 1.7.2005., 67. lpp.).

(26) Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2009 (2009. gada 27. janvāris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes barības oficiālajai kontrolei (OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.).

(27) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 (2016. gada 18. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.).

(28) Komisijas Regula (EK) Nr. 1850/2006 (2006. gada 14. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus apiņu un apiņu produktu sertifikācijas noteikumus (OV L 355, 15.12.2006., 72. lpp.).

Gads	Procenti
2023. g.	12,5
2024. g. un katrs nākamais gads	0 (bez nodokļiem)

Pieļaujamā pielaide	Parastie/cietie kvieši	Kramkukurūza
Olbaltumvielu procentuālais saturs	–0,7	–
Minimālā tilpummasa	–0,5	–0,5
Maksimālais piemaisījumu procentuālais saturs	+0,5	–
Stiklaino graudu procentuālais saturs	–2,0	–3,0
Flotācijas indekss	–	+1,0
“–”: nepiemēro.

Produkts	Parastie kvieši	Kukurūza
Standarta kvalitāte	Augsta
Biržas kotācijas references šķirne (tips/šķira)	‘Hard Red Spring No 2’	‘Yellow Corn No 2’
Kotēšanas birža	Minneapolis Grain Exchange	Chicago Mercantile Exchange

‘Canada Western Red Spring’ (CWRS)	Testa masa	Svešķermeņi kopā, ieskaitot citu labību graudus
CWRS Nr. 1	(Min.) 79,0 kg/hl	(Maks.) 0,4 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu
CWRS Nr. 2	(Min.) 77,5 kg/hl	(Maks.) 0,75 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu
CWRS Nr. 3	(Min.) 76,5 kg/hl	(Maks.) 1,25 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu

‘Canada Western Soft White Spring’ (CWSWS)	Testa masa	Svešķermeņi kopā, ieskaitot citu labību graudus
CWSWS Nr. 1	(Min.) 78,0 kg/hl	(Maks.) 0,75 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu
CWSWS Nr. 2	(Min.) 75,5 kg/hl	(Maks.) 1,0 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu
CWSWS Nr. 3	(Min.) 75,0 kg/hl	(Maks.) 1,5 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu

‘Canada Western Amber Durum’ (CWAD)	Testa masa	Svešķermeņi kopā, ieskaitot citu labību graudus
CWAD Nr. 1	(Min.) 80,0 kg/hl	(Maks.) 0,5 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu
CWAD Nr. 2	(Min.) 79,5 kg/hl	(Maks.) 0,8 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu
CWAD Nr. 3	(Min.) 78,0 kg/hl	(Maks.) 1,0 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu
CWAD Nr. 4	(Min.) 75,0kg/hl	(Maks.) 3,0 %, ieskaitot 0,2 % citu sēklu

“Citu labību graudi”:	minētajās šķirās ir tikai auzas, mieži, rudzi un tritikāle.
“Parastie kvieši”:	parasto kviešu eksporta vajadzībām Kanādas Graudu komisija (CGC) sagatavo dokumentāciju ar sertifikātu, kurā precizē olbaltumvielu procentuālo saturu attiecīgajā kravā.
“Cietie kvieši”:	cieto kviešu eksporta vajadzībām Kanādas Graudu komisija (CGC) sagatavo dokumentāciju ar sertifikātu, kas apliecina attiecīgajā kravā esošo stiklaino graudu procentuālo saturu un tilpummasu (kg/hl).