(1)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

(2)

Demokrātija būtu jāaizsargā un jāveicina. Lai gan Eiropas Savienības stabilitātes, drošības un labklājības priekšnosacījums ir demokrātijas principu un vērtību stingra ievērošana un demokrātisko iestāžu saglabāšana, krīzes, tostarp Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir saasinājušas dažas ar demokrātiskajām vērtībām un iestādēm saistītas problēmas, tostarp polarizāciju, slēptu ietekmi un citu iejaukšanos, piemēram, ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un dezinformāciju.

(3)

LES 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka Eiropas Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija. LES 10. panta 2. punkts paredz, ka pilsoņi Eiropas Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā. LES 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē, lēmumus pieņem iespējami atklāti un tie, cik iespējams, ir tuvināti pilsoņiem.

(4)

Dalībvalstīm ir konkrēti un tālejoši pienākumi veicināt plašu un iekļaujošu demokrātisko līdzdalību un brīvas, godīgas un noturīgas vēlēšanas Eiropas Savienībā.

(5)

Politiskajām partijām ir būtiska nozīme Eiropas demokrātijās, veidojot politisko izpratni, popularizējot politiskos kandidātus, veicinot vēlētāju līdzdalību un paužot pilsoņu gribu. LES 10. panta 4. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. panta 2. punktā Eiropas politiskajām partijām ir piešķirta būtiska loma. Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansējumu regulē Eiropas līmenī.

(6)

Pēdējo gadu laikā ir pieaugusi dalībvalstu sadarbība nolūkā veicināt brīvas, godīgas un noturīgas vēlēšanas Eiropas Savienībā. Pirms Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām veikto pasākumu rezultātā un saskaņā ar Komisijas Ieteikumu C(2018) 5949 (1) citstarp tika izveidots sadarbības satvars – Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkls. Šis tīkls veicina sadarbību, savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu starp iestādēm, kuras atbild par vēlēšanu kontekstā būtisku noteikumu īstenošanas uzraudzību un izpildes panākšanu, tostarp vēlēšanu iestādēm.

(7)

Ieteikumā C(2018) 5949 Komisija arī mudināja dalībvalstis veikt atbilstošus un samērīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus vēlēšanu organizēšanā izmantoto tīklu un informācijas sistēmu drošības risku pārvaldībai.

(8)

Eiropas Demokrātijas rīcības plāna (2) mērķis ir dot iespējas iedzīvotājiem un palielināt demokrātijas noturību visā Eiropas Savienībā, sekmējot brīvas un godīgas vēlēšanas Eiropas Savienībā, nostiprinot mediju brīvību un cīnoties pret dezinformāciju. Komisija 2021. gada novembrī nāca klajā ar pasākumu kopumu, kura mērķis ir nostiprināt vēlēšanu integritāti un atklātas demokrātiskas debates un kurš ietvēra priekšlikumu par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu (3), priekšlikumu par Eiropas politiskajām partijām (4) un priekšlikumus par mobilo Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām balsot (5).

(9)

Būtu jānostiprina vēlēšanu procesu noturība Eiropas Savienībā, pilnīgi ievērojot Eiropas Savienības un starptautiskajos standartos ietvertās pamattiesības un demokrātiskās vērtības.

(10)

Īpaši svarīgs vēlēšanu procesu integritātes un uzticamības panākšanas priekšnosacījums ir vēlēšanu tiesību aktu stabilitāte. Ja noteikumi bieži vai tieši pirms vēlēšanām tiek mainīti, tas var mulsināt gan vēlētājus, gan vēlēšanu amatpersonas un izraisīt šo noteikumu izkropļošanu un nepareizu piemērošanu. To var arī uztvert kā rīku, kas paredzēts, lai ietekmētu rezultātus par labu pašreizējiem deputātiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) Labas prakses kodeksa vēlēšanu jautājumos (6) II.2.b. pamatnostādni valstu vēlēšanu tiesību aktu pamatelementus nebūtu jāvar grozīt mazāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām. Šie būtiskie elementi jo īpaši ietver noteikumus par balsu pārrēķināšanu deputātu vietās, dalību vēlēšanu komisijās vai citās struktūrās, kas organizē vēlēšanu kārtu, kā arī vēlēšanu apgabalu robežu noteikšanu un vietu sadalījumu starp vēlēšanu apgabaliem. Lai gan ar vēlēšanu tiesību aktu stabilitātes principu nebūtu jāpamato starptautiskajiem vēlēšanu standartiem neatbilstīgas situācijas saglabāšana, neviens no šajā ieteikumā ietvertajiem elementiem nebūtu jāsaprot kā aicinājums dalībvalstīm veikt pasākumus, kas ir pretrunā Labas prakses kodeksa vēlēšanu jautājumos II.2.b. pamatnostādnei.

(11)

Lai sekmētu vēlētāju lielu aktivitāti un pilsoņu plašu līdzdalību demokrātiskajā procesā, dalībvalstīm būtu jāpiedāvā pieejami un ērti lietojami kandidātu un vēlētāju reģistrācijas rīki, ņemot vērā dažādu grupu, tostarp ārvalstīs dzīvojošu pilsoņu, vajadzības. Būtu jānodrošina lielāka elastība attiecībā uz vēlēšanās izmantotajām reģistrācijas procedūrām vai jāuzlabo iespējas vēlētājus un kandidātus reģistrēt, tostarp nodrošināt piekļuvi balsošanas infrastruktūrai, elektroniski, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 (7). Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka dažādas grupas, tostarp vecāka gadagājuma cilvēki, var saskarties ar šķēršļiem, piekļūstot internetam un digitālajām tehnoloģijām, vai ka tām var trūkt prasmju šīs iespējas efektīvi izmantot.

(12)

Lai nodrošinātu vēlēšanu tiesību efektīvu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāsniedz Eiropas Savienības pilsoņiem informācija par pamatnoteikumiem un praktisko kārtību saistībā ar viņu vēlēšanu tiesību īstenošanu savā valstī. Šī informācija būtu jāsniedz proaktīvi, visaptveroši, skaidri un vienkārši. Būtu jāizmanto vairāki informācijas kanāli un jāiesaista vietējais līmenis. Dalībvalstis varētu izmantot mūsdienīgus saziņas rīkus dažādos formātos un vairāk nekā vienā valodā, piemēram, īsus skaidrojošus videomateriālus, kur praktiska informācija sniegta skaidrā un vienkāršā valodā. Saistībā ar to dalībvalstis varētu arī izmantot piekļūstamības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikumā (8).

(13)

Covid-19 pandēmija parādīja dalībvalstu ieinteresētību ieviest papildu balsošanas metodes, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti, piemēram, iepriekšēju, mobilu vai elektronisko balsošanu (e-balsošanu) vai balsošanu pa pastu. Tomēr, piedāvājot šādas papildu balsošanas metodes, ir nepieciešami aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu brīvas, godīgas un noturīgas vēlēšanas, pilnīgi ievērojot demokrātijas standartus un pamattiesības. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina tradicionālo balsošanas metožu turpmāka pieejamība. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 piemēro, ja šādas balsošanas metodes ietver persondatu apstrādi (9). E-balsošanas prakses un citas IKT prakses apkopojumā (10), ko Komisija publicējusi 2023. gada pilsonības paketes ietvaros, sniedz svarīgu informāciju par piemērojamo tiesisko regulējumu, programmatūras sistēmām un tehnoloģijām, testēšanas metodēm, funkcionālajām un operatīvajām plūsmām, piekļūstamības elementiem, apdraudējumiem un ievainojamībām un mazināšanas pasākumiem.

(14)

Lai atbalstītu pilsoņu vēlēšanu tiesību ievērošanu, dalībvalstīm, kad tās īsteno papildu balsošanas metodes, būtu jānodrošina iedzīvotājiem pienācīga informācija un šo metožu izmantošanā nepieciešamais atbalsts. Ir arī svarīgi nodrošināt vēlēšanu amatpersonu pienācīgu apmācību.

(15)

Komisija 2018. gadā izdeva norādījumus par Savienības datu aizsardzības noteikumu piemērošanu vēlēšanu kontekstā, uzsverot dažādu vēlēšanu procesos iesaistīto dalībnieku, piemēram, valstu vēlēšanu iestāžu, politisko partiju, datu brokeru un analītiķu, sociālo mediju platformu un tiešsaistes reklāmas tīklu, pienākumu aizsargāt datus. Arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un valstu datu aizsardzības iestādes ir pievērsušās datu aizsardzībai vēlēšanu kontekstā (11). Šādi norādījumi pirms Eiropas Parlamenta 2024. gada vēlēšanām un arī pēc tām attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā visiem dalībniekiem.

(16)

Novērošanas un spiegprogrammatūras rīkus nevajadzētu izmantot, lai iejauktos demokrātiskās debatēs, jo īpaši vēršoties pret politikas dalībniekiem un žurnālistiem. Noteiktos apstākļos spiegprogrammatūra var tikt izmantota ar valsts drošību saistītu apsvērumu dēļ, taču spiegprogrammatūras lietošana nolūkā gūt politiskas priekšrocības nekad nevar būt attaisnojama kā valsts drošības jautājums. Lai turpinātu ES tiesību aktu efektīvu piemērošanu, valsts drošība būtu jāinterpretē atbilstīgi ES Tiesas judikatūrai.

(17)

Ir jāatbalsta visu pilsoņu grupu dalība vēlēšanās vēlētāju vai kandidātu statusā, ņemot vērā to konkrētās vajadzības un problēmas. Komisijas ziņojumā par Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām (12) citstarp uzsvērts, ka joprojām ir jāpanāk progress attiecībā uz jauniešu, sieviešu, mobilo Savienības pilsoņu un personu ar invaliditāti iekļaušanu un demokrātisku līdzdalību vēlēšanās. Komisija arī uzsvēra, ka Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanās noteiktas grupas, piemēram, personas ar invaliditāti, nebija pietiekami pārstāvētas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu vidū, lai gan tās veido vēlētāju būtisku daļu.

(18)

Dalībvalstis un politiskās partijas var atbalstīt iekļautību vēlēšanās un visu grupu līdzdalību, izmantojot īpašu politiku un pasākumus, kuros ņemtas vērā to vajadzības un problēmas. Šajā kontekstā tās var ņemt vērā demogrāfisko situāciju un ģeogrāfisko atrašanās vietu. Datu vākšana par konkrētu grupu līdzdalību, pilnīgi ievērojot pamattiesības un datu aizsardzības prasības, varētu palīdzēt apzināt problēmas un izstrādāt politiku to risināšanai. Piemēram, dalībvalstis varētu sākt mērķtiecīgas informācijas kampaņas, kurās ņemtas vērā konkrētu grupu vajadzības. Dalībvalstīm saskaņā ar to vēlēšanu noteikumiem būtu arī jāatbalsta trešās valstīs dzīvojošu Eiropas Savienības pilsoņu dalība vēlēšanās.

(19)

Gados jauni pilsoņi būtu jāatbalsta, kad tie izmanto savas vēlēšanu tiesības kā vēlētāji vai kandidāti. Vairākas dalībvalstis jau ir pazeminājušas minimālo vēlētāju vecumu līdz 16 vai 17 gadiem, savukārt citas apsver iespēju to darīt. Atbalsts gados jaunu pilsoņu, tostarp pirmreizējo vēlētāju, līdzdalībai var ietvert tādas darbības kā veicināt pilsoniskuma izglītību, organizēt vēlēšanu izspēles skolās, zināšanu testus vai mākslas konkursus par vēlēšanām, jauniešiem piemērotas komunikācijas kampaņas, izstrādāt vēlēšanu rokasgrāmatas, lai iepazīstinātu bērnus un pusaudžus ar reģistrācijas un balsošanas procesu, uzaicināt skolēnus kļūt par vēlēšanu novērotājiem un īstenot līdzbiedru programmas, kuru gaitā gados jaunie vēlētāji var dalīties pieredzē cits ar citu. Būtu jāsniedz atbalsts jauniešiem, kuri izmanto savas vēlēšanu tiesības, tostarp veicinot viņu prasmes un atbalstot vidi, kas viņiem ļauj balsot brīvā un godīgā veidā. Dalībvalstīm būtu jāpopularizē “ES pilsonības rokasgrāmata”, lai palīdzētu jauniešiem iepazīties ar vēsturi, vērtībām un tiesībām, kas ir viņu kā Savienības pilsoņu statusa pamatā, kā arī ar Savienības pilsonības priekšrocībām un iespējām, ko tā piedāvā demokrātiskai iesaistei. Būtu jāatbalsta paraugprakses izplatīšana.

(20)

Kā uzsvērts ES stratēģiskajā satvarā romu jautājumos (13), būtu jāveicina romu līdzdalība politiskajā dzīvē vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas Savienības līmenī. Tas jo īpaši attiecas uz dalībvalstīm, kurās ir ievērojams romu skaits. Komisijas rasisma apkarošanas rīcības plānā (14) ir pausts Komisijas nodoms sadarboties ar Eiropas politiskajām partijām, Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu un pilsonisko sabiedrību, lai palielinātu marginalizācijas riskam pakļauto grupu, piemēram, noteiktas rases vai etniskās minoritātes pārstāvju, līdzdalību.

(21)

LESD 8. pantā ir noteikts, ka ES visās savās darbībās būtu jātiecas novērst nevienlīdzību un jāsekmē vīriešu un sieviešu līdztiesība. Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam (15) Komisija apņēmās dot sievietēm vienlīdzīgas iespējas un panākt dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanas un politikas jomā. Savā 2023. gada ziņojumā par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā (16) Komisija atgādināja, ka ir vajadzīga vienlīdzīga sieviešu un vīriešu līdzdalība amatos, kur pieņem politiskus lēmumus, lai labāk atspoguļotu sabiedrības sastāvu un stiprinātu demokrātiju ES. Dalībvalstīm būtu arī jāveicina dzimumu līdzsvars vēlēšanu pārvaldības iestāžu vadības struktūrās un jāuzrauga, jāatbalsta un regulāri jāizvērtē progress dzimumu līdztiesības jomā saistībā ar vēlēšanu tiesību īstenošanu. Dalībvalstis varētu veicināt pasākumus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesību saistībā ar piekļuvi vēlēšanām un dalību tajās. Izstrādājot šādus pasākumus, dalībvalstis varētu pamatoties uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta īpašajām zināšanām un datiem par dzimumu līdztiesību. Pasākumi varētu ietvert sieviešu un vīriešu mijkārtotu norādīšanu kandidātu sarakstos, cita veida dzimumu kvotu izmantošanu vai publiskā finansējuma piešķiršanas politiskajām partijām sasaistīšanu ar sieviešu politiskās līdzdalības veicināšanu, vai citus līdzīgus pasākumus. Lai sekmētu dzimumu līdztiesību, politiskajām partijām vajadzētu būt iekšējai politikai attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, mērķtiecīgu apmācību un izpratnes veicināšanu. Politiskajām partijām būtu jāveicina dzimumu līdzsvars vēlēšanu sarakstos un savās pārvaldes struktūrās. Dalībvalstīm un politiskajām partijām vajadzētu veikt pasākumus, lai efektīvi novērstu un apkarotu dzimumbalstītu naida runu pret politiski aktīvām sievietēm, kuras mērķis ir diskreditēt vai atturēt šīs sievietes no dalības politikā.

(22)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), kur ES tās kompetences ietvaros un visas dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses, ir noteikts, ka konvencijas dalībvalstīm ir jāgarantē personām ar invaliditāti politiskās tiesības un iespēja tās izmantot vienlīdzīgi ar citiem. Lai atbalstītu iekļaujošu līdzdalību, dalībvalstīm atbilstīgi to starptautiskajām saistībām, tostarp UNCRPD, būtu jāatbalsta, ka personas ar invaliditāti īsteno savas vēlēšanu tiesības kā vēlētāji vai kandidāti, un jānovērš un jālikvidē šķēršļi šo personu dalībai vēlēšanās saskaņā ar Komisijas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam (17). Ievērojot attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktus un starptautiskos standartus, dalībvalstīm būtu jāpārskata iespēja vispārēji atcelt personu ar intelektuālu un psihosociālu invaliditāti vēlēšanu tiesības bez individuāla novērtējuma un iespējas panākt pārskatīšanu tiesā. Dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto rokasgrāmata par labu vēlēšanu praksi dalībvalstīs, kas vērsta uz iedzīvotāju ar invaliditāti līdzdalību vēlēšanu procesā (18) un par ko paziņots Komisijas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam, un jāturpina sadarboties ar Komisiju Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla ietvaros, lai atbalstītu efektīvus turpmākos pasākumus, ņemot vērā viedokļus, ko paudušas struktūras, kuras pārstāv personu ar invaliditāti intereses. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja īstenot praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu pieejamību, tostarp izmantojot tādus līdzekļus kā QR kodi, Braila raksts, liela izmēra izdrukas, audiogidi un viegli lasāmi gidi, taktilie trafareti, palielināmie stikli, papildu apgaismojums, zīmogi un pieejami rakstīšanas piederumi. Politiskajām partijām savās kampaņās būtu jāpievēršas personu ar invaliditāti vajadzībām, piemēram, organizējot pasākumus pieejamās vietās un izmantojot saziņas līdzekļus, veidus un formātus saskaņā ar Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem par piekļūstamību. Dalībvalstīm un politiskajām partijām būtu jāapsver arī citu veidu atbalsta sniegšana, piemēram, palīdzība pa tālruni, zīmju valodas tulkošana, pieejams transports un pieejamas procedūras izmitināšanas pieprasīšanai.

(23)

Tā kā politiskās partijas ir vēlēšanu integritātes nodrošināšanas avangardā un tām ir labas iespējas sekmēt reālu politisko līdzdalību, politiskās partijas un kampaņu organizācijas būtu jāiedrošina veicināt vēlēšanu integritāti un godīgas kampaņas, tostarp izstrādājot un ievērojot prakses kodeksus vai kampaņas solījumus atbalstīt brīvas, godīgas un noturīgas vēlēšanas. Šādiem rīcības kodeksiem vai solījumiem būtu jāsekmē augsti demokrātijas standarti. Tie varētu ietvert apņemšanos, piemēram, nepieņemt finansiālus maksājumus apmaiņā pret priekšrocībām vai atturēties no stereotipu, diskriminējošu paziņojumu un aizspriedumu pret konkrētām grupām veicināšanas, jo īpaši to dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

(24)

Šādi kodeksi vai solījumi pietiekami ilgi pirms vēlēšanu dienas būtu jādara pieejami plašākai sabiedrībai, un tie būtu jāpapildina ar atbilstošiem attiecīgo vienību izpratnes veicināšanas pasākumiem.

(25)

Informāciju par organizācijām, fondiem un citām juridiskām personām, kas saistītas ar Eiropas un valstu politiskajām partijām vai organizē kampaņas to vārdā, Eiropas un valstu politiskajām partijām vajadzētu darīt publiski pieejamu, lai iedzīvotāji varētu izprast saikni starp dažādiem politikas jomas dalībniekiem, kas vēlas sasniegt vienus un tos pašus politiskos mērķus un īstenot vienas un tās pašas darbības, tostarp saistībā ar politisko reklāmu. Šāda informācija arī palīdzētu uzraudzības iestādēm gūt pārskatu par finanšu saikni un strukturālajām attiecībām starp dažādām ar politiskajām partijām saistītām vienībām.

(26)

Eiropas un valstu politiskajām partijām būtu jādod pilsoņiem, iestādēm un ieinteresētajām vienībām vairāk iespēju pildīt to lomu demokrātiskajā procesā, tostarp atklājot iespējamu iejaukšanos vēlēšanu procesos vai manipulācijas ar tiem, savās tīmekļa vietnēs publiskojot attiecīgu informāciju par to, kā tās izmanto politisko reklāmu, tostarp informāciju par summām, kas iztērētas reklāmai un par tās finansējuma avotiem. Lai nodrošinātu augstu pārredzamības līmeni politiskajās kampaņās un atbalstītu pārskatatbildību politiskās reklāmas izmantošanas jomā, Eiropas un valstu politiskajām partijām būtu arī jāapsver iespēja brīvprātīgi nodrošināt un savos solījumos un rīcības kodeksos atspoguļot to, ka politisko reklāmu, ko tās izmanto, var skaidri identificēt un nošķirt no citas reklāmas un, attiecīgā gadījumā, no citiem materiāliem, piemēram, redakcionālā satura. Tām būtu jāapsver iespēja savu politisko reklāmu darīt pieejamu, sniedzot informāciju par tās politiskās partijas identitāti, kura to sponsorē, un, attiecīgā gadījumā, jēgpilnu informāciju par reklāmas mērķorientēšanu un par izmantoto mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu.

(27)

Vēlēšanu novērošana ir efektīvs veids, kā pilsoņus iesaistīt vēlēšanu procesā un uzlabot sabiedrības uzticēšanos vēlēšanām. Lai veicinātu vēlēšanu procesu pārredzamību, atbalstītu iesaistīšanos un līdzdalību un veicinātu brīvus, taisnīgus un noturīgus vēlēšanu procesus, dalībvalstīm būtu jāiedrošina un jāatvieglo objektīva un neatkarīga vēlēšanu novērošana, tostarp pilsoņu un starptautisko organizāciju īstenota vēlēšanu novērošana, visos vēlēšanu procesa posmos, ņemot vērā savu tiesisko regulējumu un starptautiskās saistības. Tam jo īpaši būtu jāietver vēlētāju reģistrēšanas, balsu skaitīšanas, noteiktu grupu līdzdalības, politiskās reklāmas un finansēšanas, kā arī vēlēšanu noteikumu piemērošanas tiešsaistē uzraudzība.

(28)

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta spēju veidošana un īpašu zināšanu par vēlēšanu novērošanu uzkrāšana, tostarp atbalstot vēlēšanu novērotāju apmācību, izmantojot Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā kopīgotās zināšanas un starptautiskos standartus un paraugpraksi, piemēram, 2005. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemto Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem (19), Venēcijas komisijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja standartus. Gados jaunākiem vēlēšanu novērotājiem varētu nodrošināt īpašu apmācību.

(29)

Konkrētas darbības vēlēšanu novērošanas atbalstam varētu ietvert valstu vēlēšanu tīklu un novērotāju grupu īpašu sanāksmju un apspriešanos organizēšanu, kopīgus seminārus par vēlēšanu izvērtēšanu un kopīgas iniciatīvas nolūkā uzlabot informētību un izstrādāt vēlēšanu novērošanas politiku, lai sekmētu vēlēšanu integritāti, noturību un demokrātiskumu. Paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm vēlēšanu novērošanas jomā Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla ietvaros būtu jāietver atbalsts vēlēšanu novērotājiem un konkrētas darbības informētības palielināšanai.

(30)

Politiskajām partijām un kampaņu organizācijām būtu arī jāatvieglo darbs vēlēšanu novērotājiem, kuri ar tām sadarbojas, piemēram, sniedzot tiem nepieciešamo piekļuvi informācijai par savu darbību saistībā ar vēlēšanām.

(31)

Noturīgas vēlēšanu sistēmas un procesi, kuros novērojami minimāli traucējumi, ir demokrātijas priekšnosacījumi. Vēlēšanu procesus varētu apdraudēt cilvēku kļūdas, neparedzētas katastrofas un dažādi incidenti. Dalībvalstīm būtu jānodrošina vēlēšanu procesu noturība, tostarp jo īpaši aizsargājot ar vēlēšanām saistītu infrastruktūru un veicot nepieciešamos pasākumus attiecībā uz citu nozaru iekārtām, aprīkojumu, tīkliem, sistēmām un infrastruktūru, ko izmanto vēlēšanās.

(32)

Kā uzsvērts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā, vēlēšanu procesu vai to administrēšanas aspektu atzīšana par kritiski svarīgu infrastruktūru varētu uzlabot centienus novērst konkrētus apdraudējumus. Tas nozīmētu, ka jārisina problēmas, kas saistītas ar vēlēšanu periodiem, vēlēšanu novērošanu, neatkarīgu vēlēšanu uzraudzību un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Tas attiecas arī uz uzraudzību, tostarp tiešsaistē, apdraudējumu noteikšanu, spēju veidošanu, valstu vēlēšanu tīklu darbību un sadarbību ar privāto sektoru. Attiecībā uz vienībām, kas pārvalda infrastruktūru, ar kuru, iespējams, atbalsta vēlēšanas, attiecīgā gadījumā būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2555 (20) un Direktīvā (ES) 2022/2557 (21) noteiktās prasības.

(33)

Papildus Direktīvā (ES) 2022/2555 un Direktīvā (ES) 2022/2557 paredzēto pienākumu ievērošanai dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jācenšas nodrošināt līdzīgu noturības līmeni vienībām, kas pārvalda ar vēlēšanām saistītu infrastruktūru, īstenojot un atjauninot riska novērtējumus, veicot testus un uzlabojot to vienību atbalstu un noturību, kurām ir būtiska nozīme vēlēšanu norisē. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka visas attiecīgās vienības veic atbilstīgus un samērīgus tehniskus, operatīvus un organizatoriskus pasākumus, lai pārvaldītu riskus, ko rada dabas, cilvēka izraisīti un kiberincidenti. Tām būtu jāievieš metodika un plāni krīžu pārvaldībai un ātrai spēju atjaunošanai pēc šādiem incidentiem, kā arī jāapmainās ar pieredzi un paraugprakses piemēriem.

(34)

Būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai vēl vairāk uzlabotu vēlētāju reģistrācijas datubāžu, e–balsošanas sistēmu un citu vēlēšanu darbību pārvaldībā izmantoto informācijas sistēmu kiberdrošību, piemēram, vēlēšanu rezultātu skaitīšanas, revīzijas un attēlošanas sistēmu kiberdrošību, kā arī rezultātu apliecināšanas un pārbaudīšanas nolūkā veiktās pēcvēlēšanu ziņošanas kiberdrošību. Citi pasākumi varētu attiekties uz vēlēšanu iecirkņu un balsu skaitīšanas vietu fizisko drošību, kā arī iekārtām, līdzekļiem un sistēmām vēlēšanu zīmju un citu attiecīgu vēlēšanu materiālu iespiešanai, transportēšanai un uzglabāšanai, piemēram, īpaši nostiprinātām vēlēšanu urnām vai zīmogiem.

(35)

Komisija 2022. gada septembrī pieņēma Kibernoturības akta priekšlikumu (22), kura mērķis ir noteikt kopīgas obligātas kiberdrošības prasības produktiem ar digitāliem elementiem, aparatūru un programmatūru. Lai uzlabotu vēlēšanu kibernoturību, dalībvalstīm, ņemot vērā arī šo priekšlikumu, būtu jānodrošina drošāku aparatūras un programmatūras produktu izmantošana vēlēšanās. Turklāt dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgie starptautiskie standarti, piemēram, Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums (2017. g.) par e-balsošanas standartiem (23) un Eiropas Padomes Pamatnostādnes (2022. g.) par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesos (24). Tām būtu arī jāizmanto e-balsošanas prakses un IKT prakses apkopojums.

(36)

Lai ar vēlēšanām saistītu infrastruktūru aizsargātu no kiberuzbrukumiem, dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu arī jāveic konkrēti pasākumi, tostarp izmantojot kopīgu vēlēšanu noturības mehānismu, kā minēts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā. Dalībvalstīm arīdzan būtu jāpiedalās praktiskās mācībās, lai novērtētu riskus un gatavību, pamatojoties uz Komisijas atbalstīto kopīgo darbu Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā un Tīklu un informācijas sistēmu (TIS) sadarbības grupā. Dalībvalstīm būtu arī pēc iespējas labāk jāizmanto pieredze, kas gūta 2023. gada 21. novembrī kopīgā vēlēšanu noturības mehānisma ietvaros rīkotajās teorētiskajās mācībās. Tas būtu jāņem vērā, lai atjauninātu TID sadarbības grupas sagatavoto apkopojumu par vēlēšanu tehnoloģiju kiberdrošību. Dalībvalstu vēlēšanu iestādēm un kiberdrošības iestādēm būtu jāturpina attiecīgās informācijas apmaiņa, jo īpaši, kopīgi apmainoties ar informāciju starp Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu un TID sadarbības grupu, it sevišķi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ņemot šo vērā, dalībvalstīm būtu jāīsteno izpratnes veicināšanas pasākumi attiecībā uz darbībām, ko politiskās partijas, kampaņu organizācijas, kandidāti, vēlēšanu amatpersonas un citas vēlēšanu norisē iesaistītās vienības var veikt, lai uzlabotu savu drošību tiešsaistē un mazinātu kiberuzbrukumu risku.

(37)

Lai aizsargātu ar vēlēšanām saistītu infrastruktūru, ir ļoti svarīgi īstenot pastāvīgu riska pārvaldību, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem riska pieņemšanas kritērijiem un metodiku. Šajā ziņā būtiska nozīme ir riska novērtējumu un spriedzes testu laikā savāktajiem datiem. Dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla ietvaros un ciešā sadarbībā ar TID sadarbības grupu būtu jāapmainās ar attiecīgās prakses piemēriem riska novērtējumu un riska mazināšanas pasākumu veikšanā, lai varētu ātri izplatīt informāciju par pieredzi un īpašās zināšanas, tostarp par sekmīgām inovācijām. Informācijas apmaiņā būtu jāietver kopējas metodikas un plānu izstrāde krīžu pārvarēšanai un ātras atgūšanās nodrošināšanai pēc jebkādiem dabas un cilvēka izraisītiem incidentiem, tostarp kiberincidentiem.

(38)

Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret šādiem apdraudējumiem, politiskajām partijām, politiskajiem fondiem un kampaņu organizācijām savā iekšējā darbībā un kampaņu laikā būtu jāveic kiberdrošības risku mazināšanas darbības. Izpratnes veicināšanas pasākumi un noturības nodrošināšanas darbības varētu ietvert partijas biedru un kandidātu informēšanu par kiberdrošības riskiem saistībā ar to darbību vai tiem tuvu struktūru darbību, piedalīšanos apmācībā par kiberdrošību, kā arī vēlēšanu kampaņās izmantoto digitālo platformu un rīku drošības uzraudzības uzlabošanu.

(39)

Lai panāktu, ka vēlētāji saņem uzticamu informāciju, ir svarīgi aizsargāt informācijas vidi vēlēšanu periodā. Manipulēšana ar informāciju, iejaukšanās un dezinformācijas izplatīšana, tostarp ar automatizētiem līdzekļiem sociālajos medijos, var negatīvi ietekmēt demokrātisko debašu kvalitāti, vēlēšanu tiesību izmantošanu un vēlētāju uztveri un attieksmi, tā radot ilgtermiņa ietekmi, tostarp uz dalību turpmākās vēlēšanās. Mākslīgo intelektu var izmantot, lai ģenerētu vai manipulētu tāda attēla, audio vai video satura ģenerēšanai vai manipulēšanai, kas ievērojami atgādina reālas personas, vietas vai notikumus un personai maldinoši šķistu autentisks (tā sauktie “dziļviltojumi”). Politiskā reklāma var būt dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās līdzeklis, jo īpaši tad, ja reklāmā netiek atklāts tās politiskais raksturs, tās sponsoru un finansējošo struktūru identitāte, kā arī tas, kur un kā tā ir tikusi mērķorientēta. Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu, ar ko izveidos saistošu, uz kopīgiem standartiem balstītu sistēmu, kas pilsoņiem palīdzēs atpazīt politiskās reklāmas un īstenot to demokrātiskās tiesības, pamatojoties uz informāciju. Tas arī ierobežos un noteiks persondatu izmantošanu mērķorientētā politiskajā reklāmā. 2022. gada Pastiprinātais prakses kodekss dezinformācijas jomā (25) paredz pašregulējošus standartus dezinformācijas un manipulēšanas ar informāciju apkarošanai. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par mākslīgo intelektu (26), kas nodrošinās mākslīgā intelekta satura marķēšanu un tā izcelsmes atklāšanu.

(40)

Lai atbalstītu kompetentās iestādes un politikas veidotājus, dalībvalstis var apsvērt aptaujas un apsekojumus kā līdzekli, ar ko uzraudzīt galveno ar vēlēšanām saistīto dezinformācijas vēstījumu izplatību un sociāldemogrāfisko sadalījumu. Šādās aptaujās iegūto informāciju varētu darīt pieejamu pētniekiem, žurnālistiem, vēlēšanu novērotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(41)

Politiskajām partijām ir arī konkrēts pienākums aizsargāt ar vēlēšanām saistīto informācijas vidi, nodrošinot, ka vēlētāji savlaicīgi, pieejamā un saprotamā veidā saņem pareizu informāciju, un sadarbībā ar citām ieinteresētajām personām vēršoties pret dezinformāciju, iejaukšanos un manipulēšanu ar informāciju saistībā ar vēlēšanām, vienlaikus ievērojot pamattiesības un demokrātiskās vērtības.

(42)

Lai nodrošinātu, ka pilsoņi ir labi informēti un zina par to, kā aizsargāt viedokļu brīvu veidošanu, būtu jāsekmē noturības veidošana, izpratnes veicināšana un apmācība par iejaukšanos vēlēšanās. Pilsoniskās sabiedrības, mediju organizāciju, pētniecības iestāžu un akadēmisko aprindu loma sabiedrības informētības, medijpratības prasmju un kritiskās domāšanas attīstīšanā ir būtiska, lai nodrošinātu iedzīvotājiem prasmes, kas veicina spriestspēju sarežģītos apstākļos, kuri ietekmē demokrātiju. Šādas prasmes ir īpaši svarīgas, ņemot vērā mākslīgā intelekta pieaugošo nozīmi, tostarp vēlēšanu kampaņās, piemēram, kad iedzīvotāji izmanto mākslīgā intelekta sistēmas, lai informētu par savu ar vēlēšanām saistīto izvēli. Dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto Eiropas Savienības līmenī pieejamais finansējums darbībām, kas vērstas pret dezinformāciju, iejaukšanos un manipulēšanu ar informāciju un ietekmē brīvas, godīgas un noturīgas vēlēšanas, tostarp veicinot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/692 (27) izveidotās programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un programmas Erasmus+ (28), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817, finansēšanas iespēju izmantošanu. Šādām darbībām būtu jāuzlabo zināšanas un izpratne par to, kā piekļūt medijiem, kā tos efektīvi un droši izmantot un kā atbildīgi radīt mediju saturu. Dalībvalstis varētu mudināt skolas un augstākās izglītības iestādes iekļaut savās mācību programmās medijpratību, kritisko domāšanu, pilsoņu politiskās tiesības un pienākumus, izpratni par demokrātisko iestāžu un procesu darbību gan savā valstī, gan Savienības līmenī, kā arī demokrātiskās līdzdalības veicināšanu.

(43)

Lai preventīvi novērstu ar vēlēšanām saistītu manipulēšanu ar informāciju, iejaukšanos un dezinformāciju, ir savlaicīgi jāpublicē uzticama informācija par vēlēšanu procedūrām. Lai atspēkotu dezinformāciju un manipulēšanu ar informāciju par vēlēšanu procedūrām, ir ātri un uzticami jāreaģē. Pašreizējā strauji mainīgajā drošības vidē īpaši svarīga ir vēlēšanu un citu attiecīgo iestāžu apmācība par to, kā iedarbīgi un preventīvi novērst un atspēkot dezinformāciju, iejaukšanos un manipulēšanu ar informāciju par vēlēšanu procedūrām tiešsaistē un bezsaistē. Dalībvalstīm būtu jāīsteno citas papildu darbības, ar kurām apkaro dezinformāciju un manipulēšanu ar informāciju, kas apdraud vēlēšanas. Šajā ziņā tās varētu paļauties uz Eiropas Digitālo mediju observatoriju un tās centriem kā informācijas avotiem vēlēšanu procesos iesaistītajām vienībām, piemēram, vēlēšanu novērotājiem, pedagogiem un citiem informācijas izplatītājiem, par veidiem, kā atspēkot ar vēlēšanām saistīto dezinformāciju.

(44)

Komisijas Ieteikumā (ES) 2018/234 (29) kompetentās valsts iestādes jau tika mudinātas, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi, noteikt paraugpraksi dezinformācijas radīto risku vēlēšanu procesam apzināšanā, mazināšanā un pārvaldībā. Kopš tā laika drošības vides izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir padarījušas šādus riskus vēl lielākus. Tāpēc kompetentajām valsts iestādēm būtu jāturpina attīstīt un atjaunināt minēto paraugpraksi, tostarp izmantojot mākslīgā intelekta nodrošinātos atklāšanas rīkus. Valstu vēlēšanu tīkliem būtu jāuzlabo sadarbība šajā jautājumā, tostarp apmainoties ar paraugprakses piemēriem Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā un cieši sadarbojoties ar ātrās reaģēšanas sistēmu. Tas varētu ietvert īpašo zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm, kurām ir līdzīgas problēmas, tostarp to ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.

(45)

Skaidri valstu vēlēšanu tīklu, Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla, mediju platformu un politiskās reklāmas publicētāju sadarbības kanāli varētu palīdzēt mazināt manipulēšanas ar informāciju un dezinformācijas risku vēlēšanu laikā, jo īpaši palīdzot izstrādāt standartus, kas veicinātu uzticamas informācijas izplatīšanu. Dalībvalstis jau sadarbojas Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā, Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (30), ātrās brīdināšanas sistēmā (31) un citos satvaros, lai vērstos pret manipulēšanu ar informāciju, iejaukšanos un dezinformāciju, izstrādājot vairākdisciplīnu atbildi uz šādiem vēlēšanu procesa apdraudējumiem. Šiem tīkliem būtu jāturpina attīstīt pienācīgus atbildes pasākumus, tostarp atbalstot dalībvalstu sadarbību. Būtu jāstiprina sadarbība starp Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu un šiem citiem Eiropas tīkliem, kuru darbības ir saistītas ar vēlēšanu procesiem, tostarp saistībā ar kopējo vēlēšanu noturības mehānismu. Būtu jāatbalsta paraugprakse, tostarp dažādu tīklu kopīgas sanāksmes, piemēram, Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla un ātrās brīdināšanas sistēmas kopīgā sesija 2023. gada 6. decembrī. Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā, īstenojot tā visaptverošo pieeju brīvām, godīgām un noturīgām vēlēšanām Eiropā, būtu arī jāturpina veicināt sadarbību ar tādām starptautiskām struktūrām kā Eiropas Padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs.

(46)

Trešo valstu ziedojumi valstu politiskajām partijām, politiskajiem fondiem, politiskajiem kandidātiem un kampaņu organizācijām, jo īpaši gadījumos, kad tie netiek pārbaudīti, varētu neatbilstīgi ietekmēt demokrātiskos procesus Eiropas Savienībā un kļūt par trešo valstu iejaukšanās instrumentu. Šādi ziedojumi varētu ietekmēt politiskās konkurences taisnīgumu un godprātību, izraisīt vēlēšanu procesa kropļojumus un negodīgu konkurenci, pārkāpjot noteikumus par ienākumu un izdevumu maksimālo apmēru, veicināt korupciju vai apdraudēt valsts sabiedrisko kārtību. Tāpēc trešo valstu pārstāvju ziedojumi politiskajām partijām, politiskajiem fondiem, kandidātiem, kampaņu organizācijām un attiecīgā gadījumā politiskām kustībām būtu jāierobežo vai jāaizliedz, un jebkurā gadījumā uz tiem būtu jāattiecina pārredzamības prasības.

(47)

Eiropas politisko partiju finansēšanas kārtību, tostarp attiecībā uz finansējumu no trešām valstīm, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (32). Saskaņā ar šo regulu Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi nedrīkst pieņemt anonīmus ziedojumus vai iemaksas no jebkādas publiskas dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai no jebkāda uzņēmuma, attiecībā uz kuru šāda publiska iestāde var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi atbilstīgi savām īpašumtiesībām uz to, savai finansiālajai līdzdalībai tajā vai noteikumiem, kuri attiecas uz šo uzņēmumu, vai ziedojumus no jebkādām privātām struktūrām, kas atrodas kādā trešā valstī, vai no kādas trešās valsts privātpersonām, kuras nav tiesīgas balsot Eiropas vēlēšanās.

(48)

Eiropas Padomes Ieteikumā par kopīgiem noteikumiem korupcijas novēršanai politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanā (33) ir uzsvērts, ka valstīm būtu īpaši jāierobežo, jāaizliedz vai citādi jāregulē ārvalstu līdzekļu devēju ziedojumi politiskajām partijām. Venēcijas komisijas pamatnostādnēs par politisko partiju finansēšanu (34) ir noteikts, ka citu valstu vai šo valstu uzņēmumu ziedojumi būtu jāaizliedz, lai gan šim aizliegumam nevajadzētu attiekties uz ārvalstīs dzīvojošu valstspiederīgo ziedojumiem. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm var paredzēt arī citus ierobežojumus, jo īpaši katras iemaksas maksimālo summu, aizliegumu veikt iemaksas rūpnieciskiem vai komerciāliem uzņēmumiem vai reliģiskām organizācijām, kā arī var paredzēt partiju biedru, kuri vēlas kandidēt vēlēšanās, iemaksu iepriekšēju kontroli, ko veic vēlēšanu jautājumos specializējušās valsts iestādes.

(49)

Lai novērstu ārvalstu iejaukšanos, dalībvalstīm būtu jānosaka un jānovērš iespējamās nepilnības savos tiesību aktos un citos regulatīvajos pasākumos, kas saistīti ar ziedojumiem no trešām valstīm politiskajām partijām, politiskajiem fondiem, politiskajiem kandidātiem un kampaņu organizācijām. Tām būtu iedarbīgi jānovērš attiecīgo noteikumu apiešana, tostarp apsverot iespēju aizliegt ziedojumus citas personas vārdā. Ziedojumi ir jebkāds skaidras naudas piedāvājums, jebkāds piedāvājums natūrā, jebkādu preču, pakalpojumu vai darbu nodrošināšana par cenu, kas ir mazāka par tirgus vērtību, un/vai jebkurš cits darījums, kas sniedz ekonomisku priekšrocību attiecīgajai struktūrai (tostarp aizdevumi), izņemot parastās politiskās darbības, ko brīvprātīgi veic privātpersonas. Saistībā ar to dalībvalstis varētu izmantot ESAO Vecāko integritātes amatpersonu darba grupas (35) un Eiropas Padomes izveidotās Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) (36) norādījumus.

(50)

Komisija uzrauga ar politisko partiju finansēšanu dalībvalstīs saistītas korupcijas novēršanu tiesiskuma ziņojumu kontekstā un kopš 2022. gada sniedz saistītus ieteikumus.

(51)

Lai sekmētu vēlēšanu procesa integritāti un novērstu faktisko vai paredzamo negatīvo ietekmi uz brīvām un godīgām vēlēšanām, politiskajām partijām un ar tām saistītām vienībām būtu jānovērtē riski, kas izriet no trešo valstu pārstāvju ziedojumiem un ziedojumiem, kas varētu būt saistīti ar korupciju vai citām noziedzīgām darbībām. Veicot riska novērtējumu, politiskajām partijām un ar tām saistītajām vienībām būtu jāapsver apzināto risku novēršanas pasākumi, tostarp pienācīgi identificējot līdzekļu devējus, lai izvairītos no jebkādiem fiktīvu personu piešķirta slēpta finansējuma riskiem.

(52)

Dalībvalstīm būtu jāpastiprina sadarbība Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā, tostarp kopīgi nosakot kopējus standartus un atsauces attiecībā uz trešo valstu pārstāvju ziedojumiem un citu atbalstu valstu politiskajām partijām, politiskajiem fondiem un kampaņu organizācijām.

(53)

Lai vēl vairāk pastiprinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanu eiropeisko būtību un sekmētu to raitu norisi, būtu jāturpina centieni iesaistīt visus pilsoņus Eiropas Parlamenta vēlēšanās un vēl vairāk atvieglot saistīto vēlēšanu tiesību īstenošanu.

(54)

Pietiekami ilgu laiku iepriekš izplatot informāciju par vēlēšanu iecirkņu darba laiku, kā arī vēlēšanu dienā nodrošinot vēlēšanu iecirkņu agru atvēršanu un vēlu slēgšanu, tostarp Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lielākam pilsoņu skaitam būtu iespēja balsot, jo īpaši tiem, kuri dzīvo attālos reģionos vai strādā netipiskā laikā.

(55)

Kā minēts ziņojumā par Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām, 2018. gada ziņojumā par Direktīvas 94/80/EK (37) piemērošanu un 2020. gada ziņojumā par Eiropas pilsonību (38), dalībvalstīm būtu jāturpina atbalstīt Eiropas Savienības pilsoņu vēlēšanu tiesību īstenošana un jāveicina informētība par to tiesībām un piemērojamajām procedūrām. Tām arī būtu jānovērš iespējamie šķēršļi mobilo Eiropas Savienības pilsoņu dalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāja vai kandidāta statusā. Informēšanu par attiecīgajām tiesībām un piemērojamajām procedūrām, tostarp par vēlēšanu tiesībām, varētu atbalstīt, izmantojot plaši pieejamus digitālos rīkus, tostarp ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 (39) izveidoto vienoto digitālo vārteju, kas nodrošina piekļuvi attiecīgajām Eiropas Savienības un valstu tīmekļa lapām. Dalībvalstis tiek arīdzan mudinātas pēc iespējas labāk izmantot saziņas un problēmu risināšanas pakalpojumus Eiropas Savienības līmenī, piemēram, Europe Direct kontaktcentru (EDCC) un SOLVIT, ko Komisija darījusi pieejamu, lai sniegtu Eiropas Savienības pilsoņiem precīzu un savlaicīgu informāciju par pilsoņu tiesībām un vēlēšanu procedūrām.

(56)

Papildu komunikācijas pasākumi pastiprinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanu eiropeisko būtību. Valstu politiskajām partijām būtu jāsāk Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas pēc iespējas ātri, jo tās ir galvenie dalībnieki, kas veicina Eiropas Savienības pilsoņu, tostarp mobilo Eiropas Savienības pilsoņu, izpratni par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kā norādīts Komisijas ziņojumā par 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, dažādu Eiropas Savienības iestāžu, dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības kopīgie saziņas centieni joprojām ir svarīgs Eiropas Parlamenta vēlēšanu eiropeiskās būtības stiprināšanas elements.

(57)

Lai vēl vairāk uzlabotu valstu politisko partiju, Eiropas politisko partiju un Eiropas Parlamenta politisko grupu saiknes pārredzamību, valstu politiskajām partijām būtu jāvar un tās tiek mudinātas pirms kampaņas sākuma darīt zināmu, ar kuru Eiropas politisko partiju tās ir vai būs saistītas. Lai palīdzētu paplašināt vēlēšanu Eiropas dimensiju, dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatvieglo šādas informācijas sniegšana sabiedrībai. Dalībvalstis un politiskās partijas varētu atbalstīt citus pasākumus, kas palielina Eiropas un valstu politisko partiju saiknes pārredzamību, piemēram, atbalstot pasākumu organizēšanu kopā ar Eiropas un valstu politiskajām partijām.

(58)

Lai Eiropas politiskās partijas varētu pildīt LES 10. panta 4. punktā paredzēto uzdevumu – veicināt Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Eiropas pilsoņu gribas izteikšanu, tām būtu jāvar uzrunāt savus biedrus un vēlētājus visā Eiropas Savienībā, tostarp īstenojot pārrobežu kampaņas Eiropas Savienības teritorijā. Lai palīdzētu paplašināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu Eiropas dimensiju, dalībvalstīm būtu jāatvieglo Eiropas politisko partiju un Eiropas Parlamenta politisko grupu pārrobežu kampaņu efektīva īstenošana visā Eiropas Savienībā.

(59)

Lai arī turpmāk aizsargātu Eiropas Parlamenta vēlēšanu integritāti, dalībvalstis būtu jāmudina turpināt mazināt vairākkārtējas balsošanas un kandidēšanas risku. Tāpēc Eiropas Savienības pilsoņi būtu jāinformē par noteikumiem un sankcijām saistībā ar vairākkārtēju balsošanu. Dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu precīzi un savlaicīgi jāapmainās ar datiem par mobilajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri piedalās vēlēšanās kā vēlētāji vai kandidāti. Saistībā ar to dalībvalstīm būtu jāturpina sagatavošanās darbi, kas sākti Ekspertu grupā vēlēšanu jautājumos (40), lai nodrošinātu efektīvu un šifrētu apmaiņu ar nepieciešamajiem datiem nolūkā novērst vairākkārtēju balsošanu, izmantojot attiecīgu drošu rīku, ko piedāvā Komisija. Mobilos Eiropas Savienības pilsoņus nevajadzētu izslēgt no vēlētāju saraksta visu veidu vēlēšanām viņu izcelsmes valstī tāpēc vien, ka viņi ir iekļauti savas dzīvesvietas dalībvalsts vēlētāju sarakstā.

(60)

Lai veicinātu brīvus, godīgus un noturīgus vēlēšanu procesus, būtu vēl vairāk jāstiprina sadarbība valstu vēlēšanu tīklos, kā minēts Ieteikumā (ES) C(2018) 5949. Valstu vēlēšanu tīklu dalībniekiem būtu raiti jāapmainās ar informāciju par jautājumiem, kas var ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tostarp kopīgi apzinot apdraudējumus un nepilnības, apmainoties ar zināšanām un informāciju par konstatējumiem, un vajadzības gadījumā jāizstrādā protokoli un darba veidi sadarbībai un informācijas apmaiņai, lai novērstu notikumus, kas traucē vēlēšanām, aizsargātos no tiem, reaģētu uz tiem, mazinātu to sekas un atgūtos no tiem. Ja tiesībaizsardzības iestādes nav iekļautas valsts vēlēšanu tīklos, dalībvalstis varētu apsvērt iespēju izveidot pastāvīgu sadarbību starp valstu vēlēšanu tīkliem un attiecīgajām valsts tiesībaizsardzības iestādēm, pilnīgi ievērojot demokrātiskās vērtības. Šajā nolūkā valsts vēlēšanu tīkli varētu sadarboties ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, pētniekiem, akadēmiskajām aprindām, vēlēšanu novērotājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. Tiem arī būtu jāsadarbojas ar valstu parlamentiem un kopā ar tiem jāsekmē labāka izpratne par to, cik svarīgi ir aizsargāt vēlēšanu procesu integritāti, tostarp pret iejaukšanās risku. Lai nodrošinātu valstu vēlēšanu tīklu spēju pienācīgi pildīt to uzdevumus un darbības, dalībvalstīm būtu jānodrošina tīkliem vajadzīgās sistēmas, resursi un līdzekļi.

(61)

Pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pēc tam dalībvalstīm būtu jānostiprina savu vēlēšanu tīklu sadarbība, jo īpaši Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla satvarā. To darot, dalībvalstīm būtu jāpaļaujas uz mehānismiem, kas atbalsta ātru informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas skar vēlēšanas,