PIELIKUMS

SECINĀJUMI PAR LABĀKAJIEM PIEEJAMAJIEM TEHNISKAJIEM PAŅĒMIENIEM (LPTP) KAUTUVĒM, DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN/VAI ĒDAMU LĪDZPRODUKTU NOZAREI

TVĒRUMS

Šie LPTP secinājumi attiecas uz šādām Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā norādītajām darbībām:

6.4.	a) Kautuvju darbība ar liemeņu ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā.

6.5.	Dzīvnieku līķu vai dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšana vai pārstrāde, kuras jauda ir lielāka par 10 tonnām dienā.

6.11.

Tādu notekūdeņu neatkarīgi veikta attīrīšana, uz kuriem neattiecas Direktīva 91/271/EEK (1), ja galvenais piesārņotāju slodzes avots ir darbības, uz kurām attiecas šie secinājumi par LPTP.

Šie LPTP secinājumi aptver arī šādus procesus, darbības un elementus:

—

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu pārstrāde (piem., derīgu materiālu izgūšana [rendering], tauku kausēšana, spalvu pārstrāde, zivju miltu un zivju eļļas ražošana, asiņu pārstrāde un želatīna ražošana), uz ko attiecas Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.4. punkta b) apakšpunkta i) punktā un/vai 6.5. punktā dotais darbības apraksts,

—	gaļas un kaulu miltu un/vai dzīvnieku tauku sadedzināšana,

—	(šo LPTP secinājumu aptvertajās darbībās radušos) smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšana (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos),

—	liemeņu incinerācija, ja tā ir tieši saistīta ar šo LPTP secinājumu aptvertajām darbībām,

—	ādu konservēšana, ja tā ir tieši saistīta ar šo LPTP secinājumu aptvertajām darbībām,

—	manipulācijas ar apvalkiem un subproduktiem (iekšējiem orgāniem),

—	kompostēšana un anaerobiskā noārdīšana, ja tā ir tieši saistīta ar šo LPTP secinājumu aptvertajām darbībām,

—	kombinētu dažādas izcelsmes notekūdeņu attīrīšana, ja galvenais piesārņotāju slodzes avots ir šo LPTP secinājumu aptvertās darbības un ja uz šo notekūdeņu attīrīšanu neattiecas Direktīva 91/271/EEK1.

Šie LPTP secinājumi neaptver šādus procesus, darbības un elementus:

—

lokālas sadedzināšanas stacijas, kuras iepriekšējie uzskaitījuma punkti neaptver un kurās rodas karstas gāzes, kas netiek izmantotas priekšmetu vai materiālu tieškontakta sildīšanai, žāvēšanai vai kādai citai apstrādei. Uz tām var attiekties secinājumi par LPTP lielām sadedzināšanas stacijām (LCP) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2193 (2),

—	pārtikas ražošana pēc lielu dzīvnieku standartizcirtņu vai mājputnu izcirtņu sagatavošanas. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP pārtikas, dzērienu un piena nozarei (FDM),

—	atkritumu apglabāšana poligonā. Uz to attiecas Padomes Direktīva 1999/31/EK (3). Direktīva 1999/31/EK it īpaši attiecas uz pastāvīgu ilgtermiņa uzglabāšanu pazemē (≥ 1 gadu pirms likvidēšanas, ≥ 3 gadus pirms resursu atgūšanas).

Citi secinājumi par LPTP un LPTP atsauces dokumenti, kuri varētu būt relevanti darbībām, kas aplūkotas šajos secinājumos par LPTP:

—	lielas sadedzināšanas stacijas (LCP),

—	pārtikas, dzērienu un piena nozare (FDM),

—	vispārizmantojamas notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmas ķīmiskās rūpniecības nozarē (CWW),

—	atkritumu apstrāde (WT),

—	atkritumu incinerācija (WI),

—	ādu miecēšana (TAN),

—	no RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto piesārņotāju monitorings (ROM),

—	ekonomika un šķērsvidiskā ietekme (ECM),

—	ar glabāšanu saistītās emisijas (EFS),

—	energoefektivitāte (ENE),

—	rūpnieciskās aukstumapgādes sistēmas (ICS).

Šos secinājumus par LPTP piemēro, neskarot citus relevantus tiesību aktus, piem., par higiēnu, pārtikas/barības nekaitīgumu, dzīvnieku labturību, biodrošību, energoefektivitāti (princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”).

DEFINĪCIJAS

Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:

Vispārīgie jēdzieni

Termins

Definīcija

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti

Definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (4).

Virzītās emisijas

Piesārņotāju emisijas gaisā pa dažādiem kanāliem, caurulēm, dūmeņiem utt. Tās ietver arī emisijas no nenoslēgtiem biofiltriem.

Tiešā novadīšana

Novadīšana uz saņēmēju ūdensobjektu bez papildu notekūdeņu attīrīšanas lejasposmā.

Ēdami līdzprodukti

Pārtikas kategorijas produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

Esoša stacija/cehs

Stacija/cehs, kas nav jauna stacija/cehs.

FDM darbības

Darbības, uz kurām attiecas secinājumi par LPTP pārtikas, dzērienu un piena nozarei.

FDM produkti

Produkti, kas saistīti ar darbībām, uz kurām attiecas secinājumi par LPTP pārtikas, dzērienu un piena nozarei.

Bīstama viela

Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 18. punktā definētā bīstamā viela.

Netiešā novadīšana

Novadīšana, kas nav tiešā novadīšana.

Jauna stacija/cehs

Stacija/cehs, kam ekspluatācijai iekārtā pirmā atļauja izdota pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai stacija/cehs, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīta/nomainīts.

Sensitīvs objekts

Zonas, kam vajadzīga īpaša aizsardzība, piem.:

—	dzīvojamie rajoni,

—	vietas, kurās darbojas cilvēki (piem., tuvējas darba vietas, skolas, bērnudārzi, atpūtas zonas, slimnīcas vai aprūpes nami).

Vielas, kas rada ļoti lielas bažas

Vielas, kas atbilst 57. pantā minētajiem kritērijiem un ir iekļautas to vielu kandidātsarakstā, kas rada ļoti lielas bažas, saskaņā ar REACH regulu ((EK) Nr. 1907/2006 (5)).

Piesārņotāji un parametri
Termins	Definīcija
AOH	Adsorbējami organiski saistītie halogēni, izteikti kā Cl; ietver adsorbējamu organiski saistītu hloru, bromu un jodu.
As, Cd, Co, Cr, Cu, Mn, Ni, Pb, Sb, Tl, V	Arsēns, kadmijs, kobalts, hroms, varš, mangāns, niķelis, svins, antimons, tallijs un vanādijs.
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSPn)	Skābekļa daudzums, kas vajadzīgs organiskā materiāla bioķīmiskai oksidācijai par oglekļa dioksīdu n dienās (n parasti ir 5 vai 7). BSP ir bionoārdāmu organisko savienojumu masas koncentrācijas indikators.
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)	Skābekļa daudzums, kas vajadzīgs organiskā materiāla pilnīgai ķīmiskai oksidācijai par oglekļa dioksīdu, izmantojot dihromātu. ĶSP ir organisko savienojumu masas koncentrācijas indikators.
CO	Oglekļa monoksīds
Varš (Cu)	Varš, izteikts kā Cu; ietver visus neorganiskos un organiskos vara savienojumus, gan izšķīdušus, gan piesaistījušos daļiņām.
Putekļi	Visas daļiņas (gaisā).
HCl	Visi neorganiskie gāzveida hlora savienojumi, izteikti kā HCl.
HF	Visi neorganiskie gāzveida fluora savienojumi, izteikti kā HF.
Hg	Dzīvsudrabs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Hg.
H2S	Sērūdeņradis.
Smaku koncentrācija	Eiropā pieņemtās smakas vienības (ouE) uz vienu kubikmetru gāzes standartapstākļos saskaņā ar olfaktometrijas mērījumu, kas veikts pēc EN 13725.
NOX	Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2) kopā, izteikti kā NO2.
PHDD/F	Polihlordibenz-p-dioksīni un polihlordibenzfurāni.
SOX	Sēra dioksīds (SO2), sēra trioksīds (SO3) un sērskābes aerosoli kopā, izteikti kā SO2.
Kopējais slāpeklis (kopējais N)	Kopējais slāpeklis, izteikts kā N; ietver brīvo amonjaku un amonija slāpekli (NH4-N), nitrītu slāpekli (NO2-N), nitrātu slāpekli (NO3-N) un organiski saistīto slāpekli.
Kopējais organiskais ogleklis (KOO)	Kopējais organiskais ogleklis (ūdenī), izteikts kā C; ietver visus organiskos savienojumus.
Kopējais fosfors (kopējais P)	Kopējais fosfors, izteikts kā P; ietver visus neorganiskos un organiskos fosfora savienojumus, gan izšķīdušus, gan piesaistījušos daļiņām.
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)	Visu suspendēto cietvielu masas koncentrācija (ūdenī), kas mērīta ar gravimetriju pēc filtrācijas caur stiklšķiedras filtriem.
Kopējais gaistošais organiskais ogleklis (KGOO)	Kopējais gaistošais organiskais ogleklis (gaisā), izteikts kā C.
Cinks (Zn)	Cinks, izteikts kā Zn; ietver visus neorganiskos un organiskos cinka savienojumus, gan izšķīdušus, gan piesaistījušos daļiņām.

AKRONĪMI

Šajos LPTP secinājumos izmantoti šādi akronīmi:

Akronīms	Definīcija
CIP	Lokālā tīrīšana
ĶPS	Ķimikāliju pārvaldības sistēma
EMS	Vidiskās pārvaldības sistēma
FDM	Pārtikas, dzērienu un piena nozare
RED	Rūpniecisko emisiju direktīva (2010/75/ES)
ĀEA	Ārpusnormāli ekspluatācijas apstākļi
SA	Kautuves, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu nozare

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni

Šajos secinājumos par LPTP uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti ievērojami, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

Ja vien nav norādīts citādi, secinājumi par LPTP ir vispārizmantojami.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) emisijām ūdenī

Šajos LPTP secinājumos norādītie LPTP SEL, kas attiecas uz emisijām ūdenī, ir koncentrācijas (emitēto vielu masa uz ūdens tilpumu), izteiktas mg/l.

Ar LPTP SEL saistītie vidējošanas periodi atbilst vienam no šiem diviem gadījumiem:

—	pastāvīgas novadīšanas gadījumā tās ir diennakts vidējās vērtības, t. i., 24 stundu plūsmproporcionālie apvienotie paraugi,

—	partijveida novadīšanas gadījumā tās ir vidējās vērtības, kas iegūtas vai nu ar plūsmproporcionālajiem apvienotajiem paraugiem visā novadīšanas laikā, vai, ja efluents ir pienācīgi samaisīts un homogēns, ar punktparaugu, kas ņemts pirms novadīšanas.

Ja ir pierādīts, ka plūsma ir pietiekami nemainīga, var izmantot arī laikproporcionālus apvienotos paraugus. Ja efluents ir pienācīgi sajaukts un homogēns, var izmantot arī punktparaugus.

Kas attiecas uz kopējo organisko oglekli (KOO), kopējo slāpekli (kopējais N) un ķīmisko skābekļa patēriņu (ĶSP), šajos LPTP secinājumos minēto (sk. 1.1. tabulu) vidējo attīrīšanas efektivitāti aprēķina, pamatojoties uz notekūdeņu attīrīšanas stacijas influenta un efluenta slodzi.

Šie LPTP SEL ir piemērojami punktā, kurā notiek emisija no iekārtas.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) un orientējošais emisiju līmenis virzītām emisijām gaisā

Šajos secinājumos norādītie LPTP SEL un orientējošais emisiju līmenis virzītām emisijām gaisā ir norādīti kā koncentrācijas (emitēto vielu masa atlikumgāzu tilpuma vienībā) šādos standartapstākļos: sausa gāze 273,15 K temperatūrā (vai – attiecībā uz smaku koncentrāciju – mitra gāze 293 K temperatūrā) un pie 101,3 kPa spiediena (bez korekcijām pēc skābekļa references līmeņa); tos izsaka, lietojot mērvienības mg/Nm3 vai ouE/m3.

Virzīto emisiju gadījumā uz gaisā emitēto vielu LPTP SEL un orientējošā emisiju līmeņa vidējošanas periodiem attiecināma šāda definīcija.

Mērīšanas veids	Vidējošanas periods	Definīcija
Periodiska	Paraugošanas perioda vidējā vērtība	Vidējā vērtība no trim secīgiem paraugojumiem/mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes (6).

Ja divu vai vairāku avotu (piem., žāvētāju) atlikumgāzes novada pa kopīgu dūmeni, LPTP SEL un orientējošais emisiju līmenis attiecas uz kopējo daudzumu, ko novada pa šo dūmeni.

Orientējošie emisiju līmeņi aukstumaģenta zudumiem

Orientējošie emisiju līmeņi, kas piemērojami aukstumaģenta zudumiem, ir gada zudumu slīdošā vidējā vērtība trīs gadu periodā. Gada zudumus izsaka procentos (%) no aukstumapgādes sistēmā (sistēmās) esošā aukstumaģenta kopējā daudzuma. Noteikta aukstumaģenta zudumi vienā gadā ir vienādi ar aukstumapgādes sistēmas (sistēmu) uzpildīšanai izmantotā aukstumaģenta daudzumu.

Citi ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vidiskā snieguma līmeņi (LPTP SVSL)

LPTP SVSL attiecībā uz īpatnējo novadīto notekūdeņu daudzumu

Vidiskā snieguma līmeņi, kas saistīti ar īpatnējo novadīto notekūdeņu daudzumu, ir gada vidējās vērtības, ko aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

novadītie notekūdeņi

ir kopējais (tieši novadīto, netieši novadīto un/vai uz zemes izkliedēto) notekūdeņu daudzums, kas novadīts noteiktos procesos, izteikts m3 gadā, izņemot atsevišķi novadītu dzesēšanas ūdeni un noteces ūdeņus;

aktivitātes līmenis

ir kopējais pārstrādāto produktu vai izejvielu daudzums, kas izteikts:

—	attiecībā uz kautuvēm – liemeņu tonnās gadā vai dzīvniekos gadā,

—	attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu pārstrādes iekārtām – izejvielu tonnās gadā.

Liemeņa masa ir atkarīga no attiecīgā dzīvnieka sugas.

—	Cūkas: vesela vai pa viduslīniju uz pusēm sadalīta un atdzesēta nokautā dzīvnieka ķermeņa masa pēc atasiņošanas un iekšējo orgānu izņemšanas un pēc mēles, saru, nagu, dzimumorgānu, nieru tauku, nieru un diafragmas atdalīšanas.

—	Liellopi: atdzesēta nokautā dzīvnieka ķermeņa masa pēc nodīrāšanas, atasiņošanas un iekšējo orgānu izņemšanas un pēc ārējo dzimumorgānu, ekstremitāšu, galvas, astes, nieru, nieru tauku un tesmeņa atdalīšanas.

—	Vistas: atdzesēta nokautā dzīvnieka ķermeņa masa pēc atasiņošanas, noplūkšanas un iekšējo orgānu izņemšanas. Masa ietver subproduktus (iekšējos orgānus).

LPTP SVSL attiecībā uz īpatnējo neto enerģijas patēriņu

Vidiskā snieguma līmeņi, kas saistīti ar īpatnējo neto enerģijas patēriņu, ir gada vidējās vērtības, ko aprēķina ar šādu vienādojumu:

kur:

enerģijas neto galapatēriņš

ir kopējais iekārtas patērētās enerģijas (siltuma un elektroenerģijas) daudzums (neskaitot atgūto enerģiju), izteikts kWh gadā;

aktivitātes līmenis

ir kopējais pārstrādāto produktu vai izejvielu daudzums, kas izteikts

—	attiecībā uz kautuvēm – liemeņu tonnās gadā vai dzīvniekos gadā,

—	attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu pārstrādes iekārtām – izejvielu tonnās gadā.

Liemeņa masa ir atkarīga no attiecīgā dzīvnieka sugas (sk. vispārīgos apsvērumus par LPTP SVSL attiecībā uz īpatnējo novadīto notekūdeņu daudzumu).

Ja vien nav norādīts citādi, kautuvju enerģijas patēriņa aprēķinā var iekļaut FDM darbībās patērēto enerģiju.

1.1. Vispārīgie LPTP secinājumi

1.1.1. Vispārējais vidiskais sniegums

1. LPTP.

LPTP, kā uzlabot vispārējo vidisko sniegumu, ir izstrādāt un ieviest tādu vidiskās pārvaldības sistēmu (EMS), kas aptver visus šos aspektus:

i)	vadības, arī augstākā līmeņa vadītāju, atbalsts rezultatīvas EMS īstenošanai, vadošās lomas uzņemšanās un pārskatatbildība;

ii)	analīze, kas ietver organizācijas situācijas novērtēšanu, ieinteresēto pušu vajadzību un ekspektāciju noskaidrošanu, to iekārtas raksturlielumu apzināšanu, kuri saistīti ar iespējamiem riskiem videi un cilvēka veselībai, kā arī piemērojamo ar vidi saistīto tiesisko prasību noskaidrošanu;

iii)	tādas vidiskās politikas izstrāde, kas paredz pastāvīgi uzlabot iekārtas vidisko sniegumu;

iv)	mērķu un snieguma rādītāju noteikšana attiecībā uz būtiskiem vidiskiem aspektiem, arī rūpes par atbilstību piemērojamajām tiesiskajām prasībām;

v)	to procedūru un darbību (vajadzības gadījumā arī korektīvo un preventīvo pasākumu) plānošana un īstenošana, kas vajadzīgi, lai sasniegtu vidiskos mērķus un izvairītos no vidiskajiem riskiem;

vi)	ar vidiskiem aspektiem un mērķiem saistītu struktūru, funkciju un pienākumu noteikšana un vajadzīgo finansiālo resursu un cilvēkresursu nodrošināšana;

vii)	rūpes, lai darbiniekiem, kuru darbs var ietekmēt iekārtas vidisko sniegumu, būtu vajadzīgā kompetence un izpratne (piem., nodrošinot informāciju un apmācību);

viii)

iekšējā un ārējā saziņa;

ix)	darbinieku mudināšana uz labu vidiskās pārvaldības praksi;

x)	pārvaldības rokasgrāmatas un rakstisku procedūru izstrāde un uzturēšana tādu darbību kontrolei, kam ir būtiska ietekme uz vidi, kā arī relevantā uzskaite;

xi)	funkcionāla operacionālā plānošana un procesu kontrole;

xii)	pienācīgu apkopes programmu īstenošana;

xiii)

protokoli gatavībai ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām, arī ārkārtas situāciju nelabvēlīgās (vidiskās) ietekmes novēršana un/vai mazināšana;

xiv)	(jaunas) iekārtas vai tās daļas (pār)projektēšanas posmā – apdomāta ietekme uz vidi visa tās darbmūža laikā, arī būvniecības, uzturēšanas, ekspluatācijas un dezekspluatācijas ietekme uz vidi;

xv)	monitoringa un mērījumu programmas īstenošana; vajadzības gadījumā informācija atrodama atsauces ziņojumā “No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto piesārņotāju monitorings”;

xvi)	regulāra nozares procesu salīdzinošā novērtēšana;

xvii)

periodiskas neatkarīgas (ciktāl praktiski iespējams) iekšējas revīzijas un periodiskas neatkarīgas ārējas revīzijas ar mērķi novērtēt vidisko sniegumu un noteikt, vai EMS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un ievērota;

xviii)

neatbilstību cēloņu izvērtēšana, korektīvo pasākumu īstenošana neatbilstību novēršanai, korektīvo pasākumu iedarbīguma izskatīšana, kā arī izvērtēšana, vai ir vai varētu rasties vēl citas līdzīgas neatbilstības;

xix)	EMS un tās pastāvīgas piemērotības, pietiekamības un rezultativitātes izskatīšana, kuru periodiski veic augstākā līmeņa vadītāji;

xx)	sekošana līdzi tīrāku tehnisko paņēmienu izstrādei un to ņemšana vērā. Konkrēti kautuvēs, kā arī dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu pārstrādē LPTP ir EMS iekļaut arī šādus elementus:

xxi)	smaku pārvaldības plāns (sk. 18. LPTP);

xxii)

ielaides un izlaides inventarizācija (sk. 2. LPTP);

xxiii)

ķimikāliju pārvaldības sistēma (sk. 3. LPTP);

xxiv)

energoefektivitātes plāns (sk. 9. LPTP a) punktu);

xxv)	ūdensefektivitātes plāns (sk. 10. LPTP a) punktu);

xxvi)

trokšņa pārvaldības plāns (sk. 16. LPTP);

xxvii)

ĀEA pārvaldības plāns (sk. 4. LPTP);

xxviii)

kautuvju dzesēšanas pārvaldības plāns (sk. 21. LPTP a) punktu un 23. LPTP a) punktu).

Piezīme

Regula (EK) Nr. 1221/2009 izveido Savienības vides vadības [ekopārvaldības] un audita sistēmu (EMAS), kas ir šim LPTP atbilstošas EMS piemērs.

Izmantojamība

EMS detalizācijas līmenis un formalizācijas pakāpe parasti ir atkarīgi no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības un tās iespējamās vidiskās ietekmes.

2. LPTP.

LPTP, kā uzlabot vispārējo vidisko sniegumu, ir vidiskās pārvaldības sistēmas (EMS) (sk. 1. LPTP) ietvaros ieviest, uzturēt un regulāri izskatīt (arī būtisku pārmaiņu gadījumā) tādu ielaides un izlaides inventarizācijas pārskatu, kurā ietverti visi šie elementi:

Informācija par ražošanas procesiem, arī:

a)	vienkāršotas procesu blokshēmas, kas uzrāda emisiju izcelsmi;

b)	procesā integrēto tehnisko paņēmienu apraksts un notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas paņēmienu apraksts, arī to sniegums (piem., attīrīšanas efektivitāte).

II.	Informācija par enerģijas patēriņu un izmantošanu.

III.	Informācija par ūdens patēriņu un izmantošanu (piem., plūsmas diagrammas un ūdens masas bilances).

IV.

Informācija par notekūdeņu plūsmu daudzumu un īpašībām, piem.:

a)	plūsmas, pH un temperatūras vidējās vērtības un mainīgums;

b)	relevanto vielu/parametru (piem., ĶSP/KOO, slāpekļa ķīmiskā suga, fosfors) vidējā koncentrācija un masas plūsmas vērtības un to mainīgums.

Informācija par atlikumgāzu plūsmu īpašībām, piem.:

a)	emisijas punkti;

b)	plūsmas un temperatūras vidējās vērtības un mainīgums;

c)	relevanto vielu/parametru (piem., putekļi, KGOO, NOX, SOX) vidējā koncentrācija un masas plūsmas vērtības un to mainīgums;

d)	citu tādu vielu klātbūtne, kas var ietekmēt atlikumgāzu attīrīšanas sistēmu vai stacijas drošumu (piem., skābekļa, ūdens tvaika, putekļu klātbūtne).

VI.

Informācija par izmantoto ķimikāliju daudzumu un īpašībām:

a)	izmantoto ķimikāliju identitāte un īpašības, arī īpašības, kas nelabvēlīgi ietekmē vidi un/vai cilvēka veselību;

b)	izmantoto ķimikāliju daudzums un to izmantošanas vieta.

Izmantojamība

Inventarizācijas pārskata detalizācijas līmenis un formalizācijas pakāpe parasti ir atkarīgi no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības un tās iespējamās vidiskās ietekmes.

3. LPTP.

LPTP, kā uzlabot vispārējo vidisko sniegumu, ir EMS (sk. 1. LPTP) ietvaros izstrādāt un ieviest tādu ķimikāliju pārvaldības sistēmu (ĶPS), kas aptver visus tālāk minētos aspektus.

Politika, kas paredz samazināt ķimikāliju patēriņu un ar tām saistītos riskus, arī sagādes politika, kas paredz izvēlēties mazāk kaitīgas ķimikālijas un to piegādātājus tā, lai minimalizētu bīstamo vielu un ļoti lielas bažas raisošu vielu izmantojumu un ar tām saistītos riskus un izvairītos no pārmērīga ķimikāliju daudzuma sagādes. Izvēloties ķimikālijas, var balstīties uz šādiem aspektiem:

a)	salīdzinošā analīze, kurā novērtē to bioeliminējamību/bionoārdāmību, ekotoksiskumu un potenciālu nonākt vidē, veikta ar nolūku samazināt emisijas vidē;

b)	ar ķimikālijām saistīto risku raksturojums pēc ķimikālijas bīstamības klasifikācijas, aprites ceļa stacijā/cehā, iespējamās emisijas un ekspozīcijas līmeņa;

regulāra (piem., ikgadēja) aizstāšanas iespēju analīze, kuras mērķis ir apzināt potenciāli jaunas pieejamas un drošākas alternatīvas bīstamām vielām un ļoti lielas bažas raisošām vielām (piem., tādu citu ķimikāliju izmantošana, kas vidi un/vai cilvēka veselību neietekmē vai ietekmē mazāk, sk. 11. LPTP a) punktu);

d)	ar bīstamām ķimikālijām un ļoti lielas bažas raisošām vielām saistīto regulējuma izmaiņu apsteidzošs monitorings un rūpes par piemērojamo tiesisko prasību izpildi.

Ķimikāliju izvēlei vajadzīgo informāciju var smelties un saglabāt ķimikāliju inventarizācijas pārskatā (sk. 2. LPTP).

II.	Bīstamo vielu un sevišķi lielas bažas raisošo vielu izmantojuma un ar tām saistīto risku novēršanas vai mazināšanas mērķi un rīcības plāni.

III.	Tādu procedūru izstrāde un ieviešana, kuru nolūks ir novērst vai mazināt emisijas vidē un kuras tālab reglamentē ķimikāliju sagādi, rīkošanos ar tām, to glabāšanu un izmantošanu.

Izmantojamība

ĶPS detalizācijas līmenis un formalizācijas pakāpe parasti ir atkarīga no stacijas/ceha veida, lieluma un sarežģītības.

4. LPTP.

LPTP, kā mazināt ĀEA biežumu un mazināt emisijas ĀEA laikā, ir izstrādāt un EMS (sk. 1. LPTP) ietvaros ieviest risku izvērtēšanā balstītu ĀEA pārvaldības plānu, kurā ir visi šie elementi:

i)	iespējamu ĀEA (piem., tāda aprīkojuma atteice, kam ir kritiski svarīga nozīme vides aizsardzībā (“kritiski svarīgs aprīkojums”)), to pamatcēloņu un iespējamo seku apzināšana;

ii)	atbilstoša kritiski svarīgā aprīkojuma (piem., notekūdeņu attīrīšanas stacijas) konstrukcija;

iii)	kritiski svarīgā aprīkojuma uzturēšanai paredzēta inspekcijas plāna un preventīvas apkopes programmas izstrāde un ieviešana (sk. 1. LPTP xii) punktu);

iv)	monitorings (t. i., emisiju aplēšana vai, ja iespējams, mērīšana) un emisiju reģistrēšana ĀEA laikā, kā arī situatīvo apstākļu reģistrēšana;

v)	ĀEA radušos emisiju periodiska novērtēšana (piem., gadījumu biežums, ilgums, emitētais piesārņotāju daudzums) un – vajadzības gadījumā – korektīvu pasākumu īstenošana;

vi)	saskaņā ar i) punktu apzināto ĀEA saraksta regulāra izskatīšana un atjaunināšana pēc v) punktā minētās periodiskās novērtēšanas;

vii)	regulāra rezerves sistēmu testēšana.

Izmantojamība

ĀEA pārvaldības plāna detalizācijas līmenis un formalizācijas pakāpe parasti ir atkarīgi no stacijas/ceha veida, lieluma un sarežģītības un tās/tā iespējamās vidiskās ietekmes.

1.1.2. Monitorings

5. LPTP.

Attiecībā uz ielaides un izlaides inventarizācijas pārskatā (sk. 2. LPTP) apzinātajām notekūdeņu plūsmām LPTP ir monitorēt procesu pamatparametrus (piem., pastāvīgi monitorēt notekūdeņu plūsmu, pH, temperatūru) svarīgos punktos (piem., notekūdeņu priekšattīrīšanas ievadpunktā un/vai izvadpunktā, galīgās attīrīšanas ievadpunktā, punktā, kur notiek emisija no iekārtas).

6. LPTP.

LPTP ir vismaz reizi gadā veikt šādu monitoringu:

—	ūdens un enerģijas patēriņš gadā,

—	radušos notekūdeņu daudzums gadā,

—	aukstumaģenta daudzums, kas gadā izmantots, lai uzpildītu kautuvju aukstumapgādes sistēmu (sistēmas).

Apraksts

Monitoringā priekšroka dodama tiešiem mērījumiem. Var izmantot arī aprēķinus vai uzskaiti, piemēram, piemērotus skaitītājus vai rēķinus. Monitoringu veic iekārtas līmenī (un to var sadalīt līdz vispiemērotākajam procesa līmenim), un ņem vērā jebkādas būtiskas izmaiņas procesos.

7. LPTP.

LPTP ir monitorēt emisijas ūdenī vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela/parametrs

Darbības

Standarti

Minimālais monitoringa biežums (001)

Monitorings saistīts ar

Adsorbējami organiski saistītie halogēni (AOH) (002) (003)

Visas darbības

EN ISO 9562

Reize 3 mēnešos (004)

14. LPTP

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSPn) (005)

Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN 1899-1, EN ISO 5815-1)

Reize mēnesī

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (005) (006)

EN standarta nav

Reize nedēļā (007)

Kopējais slāpeklis (kopējais N) (005)

Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN 12260, EN ISO 11905-1)

Kopējais organiskais ogleklis (KOO) (005) (006)

EN 1484

Kopējais fosfors (kopējais P) (005)

Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 6878, EN ISO 15681-1 un EN ISO 15681-2, EN ISO 11885)

Kopējās suspendētās cietvielas (KSC) (005)

EN 872

Metāli

Varš (Cu) (002) (003)

Kautuves

Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 11885, EN ISO 17294-2 vai EN ISO 15586)

Reize 6 mēnešos

Cinks (Zn) (001) (002)

Hlorīdi (Cl-) (002) (003)

—

Kautuves

—	Ādu sālīšana

—	Želatīna ražošana, kurā par izejvielu izmanto kaulus

Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 10304-1, EN ISO 15682)

Reize mēnesī (004)

—

8. LPTP.

LPTP ir monitorēt virzītās emisijas gaisā vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela/ parametrs	Darbības/procesi	Standarti	Minimālais monitoringa biežums (7)	Monitorings saistīts ar
CO	Smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšana (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos)	EN 15058	Reize gadā	15. LPTP
CO	Liemeņu incinerācija	EN 15058		—
Putekļi	Smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšana (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos)	EN 13284-1		15. LPTP
Putekļi	Liemeņu incinerācija	EN 13284-1		—
NOX	Smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšana (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos)	EN 14792		15. LPTP
NOX	Liemeņu incinerācija	EN 14792		—
SOX	Smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšana (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos)	EN 14791		15. LPTP
SOX	Liemeņu incinerācija	EN 14791		—
H2S	Derīgu materiālu izgūšana, tauku kausēšana, asiņu un/vai spalvu pārstrāde (8)	EN standarta nav		25. LPTP
NH3	Derīgu materiālu izgūšana, tauku kausēšana, asiņu un/vai spalvu pārstrāde	EN ISO 21877
	Smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšana (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos)
	Liemeņu incinerācija			—
KGOO	Derīgu materiālu izgūšana, tauku kausēšana, asiņu un/vai spalvu pārstrāde	EN 12619		25. LPTP
	Smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšana (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos)			25. LPTP
	Liemeņu incinerācija			—
Smaku koncentrācija	Kautuves (9) (10)	EN 13725	—
	Liemeņu incinerācija (9)		—
	Želatīna ražošana (9)		—
	Zivju miltu un zivju eļļas ražošana (9)		25. LPTP
	Derīgu materiālu izgūšana, tauku kausēšana, asiņu un/vai spalvu pārstrāde (9)		25. LPTP
HCl	Liemeņu incinerācija	EN 1911	—
HF		EN standarta nav
Hg		EN 13211
Metāli un pusmetāli, izņemot dzīvsudrabu (As, Cd, Co, Cr, Cu, Mn, Ni, Pb, Sb, Tl, V)		EN 14385
PHDD/F		EN 1948-1, EN 1948-2, EN 1948-3

1.1.3. Energoefektivitāte

9. LPTP.

LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot abus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Energoefektivitātes plāns un auditi

Vidiskās pārvaldības sistēmā (sk. 1. LPTP) ietilpstoša energoefektivitātes plāna izstrāde ietver konkrētas darbības (vai darbību) definēšanu un īpatnējā enerģijas patēriņa aprēķinu, galveno snieguma rādītāju (piem., īpatnējā enerģijas patēriņa) ikgadēju noteikšanu un periodisku uzlabojumu mērķrādītāju un saistītu darbību plānošanu.

Auditus veic vismaz reizi gadā, lai nodrošinātu energoefektivitātes plāna mērķu sasniegšanu un energoaudita ieteikumu izpildi un īstenošanu.

Energoefektivitātes plāna un auditu detalizācijas līmenis parasti ir atkarīgs no stacijas/ceha veida, lieluma un sarežģītības.

Vispārēji energotaupīšanas paņēmieni

Te ietilpst, piem., šādi paņēmieni:

—	siltuma atgūšana ar siltummaiņiem un/vai siltumsūkņiem,

—	energoefektīvi motori,

—	motori ar frekvences pārveidotājiem,

—	procesu kontroles sistēmas,

—	kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana (koģenerācija),

—	cauruļu, trauku un cita aprīkojuma izolācija,

—	sadedzināšanas regulēšana un kontrole,

—	barošanas ūdens priekškarsēšana (arī ar ekonomaizeriem),

—	minimalizētas katla izpūtes,

—	tvaika sadales sistēmu optimizācija,

—	ierobežotas noplūdes no saspiestā gaisa sistēmas,

—	apgaismojuma pārvaldības sistēmas,

—	energoefektīvs apgaismojums,

—	aukstumapgādes sistēmas (sistēmu) konstrukcijas un ekspluatācijas optimizācija.

Koģenerācijas izmantojamību esošās stacijās/cehos var ierobežot piemērota siltuma pieprasījuma trūkums un/vai stacijas/ceha izkārtojums vai vietas trūkums.

Vēl citi nozarspecifiski energoefektivitātes uzlabošanas paņēmieni ir norādīti šo LPTP secinājumu 1.2.1. un 1.3.1. iedaļā.

1.1.4. Ūdens patēriņš un notekūdeņu rašanās

10.LPTP.

LPTP, kā samazināt ūdens patēriņu un radušos notekūdeņu daudzumu, ir izmantot abus a) un b) punktā norādītos tehniskos paņēmienus un kādu piemērotu c) līdz k) punktā norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Pārvaldības, konstrukcijas un ekspluatācijas paņēmieni

Ūdensefektivitātes plāns un ūdens auditi

Ūdensefektivitātes plāns un ūdens auditi ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa, un tiem ir šādi elementi:

—	stacijas/ceha un procesu plūsmas diagrammas un ūdens masas bilances, kas ir daļa no 2. LPTP minētā ielaides un izlaides inventarizācijas pārskata,

—	ūdensefektivitātes mērķu nospraušana,

—	ūdens apsaimniekošanas optimizācijas paņēmienu (piem., ūdens izmantojuma kontrole, ūdens atkalizmantošana/reciklēšana, noplūžu atklāšana un novēršana) ieviešana.

Ūdens auditus veic vismaz reizi gadā, lai nodrošinātu ūdensefektivitātes plāna mērķu sasniegšanu un ūdens audita ieteikumu izpildi un īstenošanu.

Ūdensefektivitātes plāna un ūdens auditu detalizācijas līmenis un raksturs parasti ir atkarīgs no stacijas/ceha veida, lieluma un sarežģītības.

Ūdens plūsmu segregēšana

Ūdens plūsmas, kam attīrīšana nav vajadzīga (piem., nekontaminēts dzesēšanas ūdens, nekontaminēts noteces ūdens), nošķir no notekūdeņiem, kas jāattīra, tādējādi dodot iespēju nekontaminēto ūdeni reciklēt.

Izmantojamību esošās stacijās/cehos var ierobežot ūdens savākšanas sistēmas konfigurācija un pagaidu cisternām vajadzīgās vietas trūkums.

Ūdens atkalizmantošana un/vai reciklēšana

Ūdens plūsmu reciklēšana un/vai atkalizmantošana (ar iepriekšēju ūdens attīrīšanu vai bez tās), piem., tīrīšanai, mazgāšanai, dzesēšanai vai tam pašam procesam.

Var nebūt izmantojams higiēnas un drošuma prasību dēļ.

Ūdens plūsmas optimizācija

Vadības ierīču, piem., fotoelementu, plūsmas vārstu, termostatisko vārstu, izmantošana automātiskai ūdens plūsmas pielāgošanai minimālajam vajadzīgajam daudzumam.

Vispārizmantojams.

Ūdens sprauslu un šļūteņu optimizācija un piemērota izmantošana

Vajadzīgais sprauslu skaits un daudzums; sprauslu un šļūteņu ūdens spiediena regulēšana.

Ar tīrīšanu saistīti paņēmieni

Sausā tīrīšana

No izejvielām un aprīkojuma noņem iespējami daudz atlieku, izmantojot, piem., saspiestu gaisu, vakuumsistēmas vai uztveršanas tvertnes ar tīklveida pārklāju.

Vispārizmantojams.

Augstspiediena tīrīšana

Izmanto tīrīšanas ūdens strūklu spiediena diapazonā no 15 bar līdz 150 bar.

Var nebūt izmantojams veselības un drošuma prasību dēļ.

Ķimikāliju dozēšanas un ūdens izmantojuma optimizācija lokālajā tīrīšanā (CIP)

Izmantotā karstā ūdens un ķimikāliju daudzumu optimizē, mērot, piem., duļķainību, vadītspēju, temperatūru un/vai pH.

Vispārizmantojams.

Zemspiediena tīrīšana ar putām un/vai gēlu

Sienu, grīdu un/vai aprīkojuma virsmu zemspiediena tīrīšana ar putām un/vai gēlu.

Optimizēta aprīkojuma un procesa zonu projektēšana un izbūve

Aprīkojumu un procesa zonas projektē un izbūvē tā, lai tos būtu vieglāk tīrīt. Optimizējot projektēšanu un izbūvi, ņem vērā higiēnas prasības.

Aprīkojuma iespējami drīza tīrīšana

Lai atliekas nesacietētu, tīrīšanu veic iespējami drīz pēc aprīkojuma izmantošanas.

Vēl citi nozarspecifiski paņēmieni, kā mazināt ūdens patēriņu un radušos notekūdeņu daudzumu, ir sniegti šo LPTP secinājumu 1.2.2. un 1.3.2. iedaļā.

1.1.5. Kaitīgas vielas

11. LPTP.

LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt kaitīgu vielu izmantojumu tīrīšanā un dezinfekcijā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a	Pienācīga tīrīšanas un/vai dezinfekcijas līdzekļu izvēle	Izvairās no tādu tīrīšanas un/vai dezinfekcijas līdzekļu izmantojuma vai minimalizē tādu līdzekļu izmantojumu, kas ir kaitīgi ūdensvidei, sevišķi vairoties lietot līdzekļus, kuri satur vielas, kas ir prioritāras saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu (11). Izvēloties tīrīšanas un/vai dezinfekcijas līdzekļus, ņem vērā higiēnas un pārtikas nekaitīguma prasības. Šis tehniskais paņēmiens ir daļa no ĶPS (sk. 3. LPTP).
b	Lokālajā tīrīšanā (CIP) izmantoto tīrīšanas līdzekļu atkalizmantošana	CIP izmantoto tīrīšanas līdzekļu savākšana un atkalizmantošana. Tīrīšanas līdzekļus atkalizmantojot, ņem vērā higiēnas un pārtikas nekaitīguma prasības.
c	Sausā tīrīšana	Sk. 10. LPTP f) punktu.
d	Optimizēta aprīkojuma un procesa zonu projektēšana un izbūve	Sk. 10. LPTP j) punktu.

1.1.6. Resursefektivitāte

12. LPTP.

LPTP, kā palielināt resursefektivitāti, ir izmantot abus a) un b) punktā norādītos tehniskos paņēmienus, attiecīgā gadījumā – kombinācijā ar vienu vai abiem c) un d) punktā norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a	Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu bionoārdīšanās minimalizēšana	Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un/vai ēdamus līdzproduktus kautuvēs iespējami drīz savāc un SA iekārtās glabā noslēgtos traukos vai telpās pēc iespējas īsāku laiku pirms tālākas apstrādes. Izejvielas, kas paredzētas lietošanai pārtikā (piem., tauki, asinis), par barības sastāvdaļām vai lolojumdzīvnieku barību, var būt jāatdzesē.	Vispārizmantojams.
b	Atlikumu nodalīšana un reciklēšana/atgūšana	Reciklēšanas un atgūšanas vajadzībām atlikumus nodala ar, piem., precīzi novietotiem aizslietņiem, pārlokiem, uztveršanas tvertnēm, notecējumu paplātēm un teknēm.	Vispārizmantojams.
c	Anaerobiskā noārdīšana	Tāda bionoārdāmu atlikumu apstrāde ar mikroorganismiem bez skābekļa klātbūtnes, kurā rodas biogāze un digestāts. Biogāzi izmanto par degvielu, piem., gāzes dzinējā vai katlā. Digestātu var izmantot objektā vai ārpus tā, piem., par augsnes ielabotāju.	Paņēmiens var nebūt izmantojams atlikumu daudzuma un/vai īpašību dēļ.
d	Fosfora atgūšana struvīta formā	Sk. 1.4.1. iedaļu.	Izmantojams tikai attiecībā uz ievērojamām notekūdeņu plūsmām ar augstu kopējo fosfora saturu (piem., virs 50 mg/l).

1.1.7. Emisijas ūdenī

13. LPTP.

LPTP, kā novērst nekontrolētas emisijas ūdenī, ir nodrošināt radušos notekūdeņu buferkrātuvi ar pienācīgu ietilpību.

Apraksts

To, kāda notekūdeņu buferkrātuves ietilpība vajadzīga, nosaka risku novērtējumā (ņemot vērā piesārņotāju veidu, to ietekmi uz tālāko notekūdeņu attīrīšanu, saņēmējvidi, radušos notekūdeņu daudzumu utt.).

Bufertvertni parasti projektē tā, lai tajā varētu uzkrāt notekūdeņu daudzumu, kas rodas vairākās darbības maksimumstundās.

Notekūdeņus no šīs buferkrātuves novada tikai pēc pienācīgu pasākumu (piem., monitorings, attīrīšana, atkalizmantošana) veikšanas.

Izmantojamība

Esošās stacijās/cehos šis paņēmiens var nebūt izmantojams vietas trūkuma un/vai notekūdeņu savākšanas sistēmas konfigurācijas dēļ.

14. LPTP.

LPTP, kā mazināt emisijas ūdenī, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens (12)	Tipiski mērķpiesārņotāji	Izmantojamība
Priekšattīrīšana, pirmējā attīrīšana un vispārīgā attīrīšana
a	Izlīdzināšana	Visi piesārņotāji	Vispārizmantojams.
b	Neitralizācija	Skābes, sārmi
c	Fiziska separācija, piem., ar sietiem, kāstuvēm, smelknes separatoriem, tauku separatoriem, pirmējās nostādināšanas tvertnēm	Rupjās cietvielas, suspendētās cietvielas, eļļas/taukvielas
Fizikāli ķīmiskā attīrīšana
d	Izgulsnēšana	Izgulsnējami izšķīduši bionenoārdāmi vai inhibējoši piesārņotāji, piem., metāli	Vispārizmantojams.
e	Ķīmiskā oksidācija (piem., ar ozonu)	Reducējami izšķīduši bionenoārdāmi vai inhibējoši piesārņotāji, piem., AOH, pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentas baktērijas	Vispārizmantojams.
Aerobiskā un/vai anaerobiskā apstrāde (otrējā attīrīšana)
f	Aerobiskā un/vai anaerobiskā apstrāde (otrējā attīrīšana), piem., aktīvo dūņu process, aerobiskās apstrādes lagūna, anaerobiskais kontaktprocess, membrānu bioreaktors	Bionoārdāmi organiskie savienojumi	Vispārizmantojams.
Slāpekļa atdalīšana
g	Nitrifikācija un/vai denitrifikācija	Kopējais slāpeklis, amonijs/amonjaks	Nitrifikācija var nebūt izmantojama, ja ir augsta hlorīdu koncentrācija (piem., virs 10 g/l). Nitrifikācija var nebūt izmantojama, ja notekūdeņu temperatūra ir zema (piem., zem 12 °C).
Fosfora atdalīšana
h	Izgulsnēšana	Kopējais fosfors	Vispārizmantojams.
i	Uzlabota bioloģiskā fosfora atdalīšana		Vispārizmantojams.
j	Fosfora atgūšana struvīta formā		Izmantojams tikai attiecībā uz ievērojamām notekūdeņu plūsmām ar augstu kopējo fosfora saturu (piem., virs 50 mg/l).
Galīgā cietvielu atdalīšana
k	Koagulācija un flokulācija	Suspendētas cietvielas un daļiņām piesaistījušies bionenoārdāmi vai inhibējoši piesārņotāji	Vispārizmantojams.
l	Nostādināšana
m	Filtrācija (piem., filtrācija caur smiltīm, mikrofiltrācija, ultrafiltrācija, reversā osmoze)
n	Flotācija

1.1. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) tiešiem novadījumiem

Viela/parametrs		Mērvienība	LPTP SEL (13) (14)
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (15)		mg/l	25 –100 (16) (17)
Kopējais organiskais ogleklis (KOO) (15)			7 –35 (17) (18)
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)			4 –30 (17) (19) (20)
Kopējais slāpeklis (kopējais N)			2 –25 (17) (21) (22)
Kopējais fosfors (kopējais P)			0,25 –2 (17)
Adsorbējami organiski saistītie halogēni (AOH) (23)			0,02 –0,3
Metāli	Varš (Cu) (23)		0,01 –0,2 (24)
	Cinks (Zn) (23)		0,05 –0,5 (24)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 7. LPTP.

1.2. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) netiešiem novadījumiem

Viela/parametrs		Mērvienība	LPTP SEL (25) (26)
Adsorbējami organiski saistītie halogēni (AOH) (27)		mg/l	0,02 –0,3
Metāli	Varš (Cu) (27)		0,01 –0,2 (28)
	Cinks (Zn) (27)		0,05 –0,5 (28)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 7. LPTP.

1.1.8. Emisijas gaisā

15. LPTP.

LPTP, kā mazināt CO, putekļu, NOX un SOX emisijas gaisā no smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšanas (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos), ir izmantot a) punktā norādīto tehnisko paņēmienu un kādu no b) līdz d) punktā norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai piemērotu to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Galvenie mērķsavienojumi	Izmantojamība
a	Optimizēta termiskā oksidācija vai sadedzināšana katlos	Katlu vai termisko oksidizatoru konstrukciju un ekspluatāciju optimizē, lai veicinātu organisko savienojumu oksidēšanos, kā arī samazinātu piesārņotāju, piem., NOX un CO, rašanos.	CO, NOX	Vispārizmantojams.
b	Putekļu, NOX un SOX prekursoru atdalīšana, ja to līmenis ir augsts	Pirms smakojošu gāzu sadedzināšanas vai termiskās oksidācijas atdala (ja iespējams, atkalizmantošanai) putekļus, NOX un SOX prekursorus, kuru līmenis ir augsts, piem., kondensācijas ceļā. Pēc sadedzināšanas putekļus, NOX un SOX var atdalīt papildus, piem., ar slapjo skruberi.	Putekļi, NOX, SOX
c	Degvielas izvēle	Izmanto degvielu (arī palīgdegvielu/papilddegvielu), kam ir zems potenciāli piesārņojošu savienojumu saturs (piem., zems sēra, pelnu, slāpekļa, fluora vai hlora saturs kurināmajā).	Putekļi, NOX, SOX
d	Mazu NOX emisiju deglis	Šā tehniskā paņēmiena pamatā ir liesmas maksimālo temperatūru pazemināšana. Gaisa/degvielas sajaukšana mazina skābekļa pieejamību un līdz ar to liesmas maksimālo temperatūru, tā kavējot degvielā esošā slāpekļa pārveidi par NOX un termisko NOX veidošanos, tomēr saglabājot augstu sadegšanas efektivitāti. Paņēmiens var būt saistīts ar krāsns degkameras konstrukcijas maiņu.	NOX	Izmantojamību esošās stacijās/cehos var ierobežot konstrukcijas un/vai ekspluatācijas īpatnības.

1.3. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītām putekļu, NOX un SOX emisijām gaisā no smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšanas termiskajos oksidizatoros

Viela/parametrs	Mērvienība	LPTP SEL (paraugošanas perioda vidējā vērtība)
Putekļi	mg/Nm3	< 1 –5 (29)
NOX		50 –200 (29) (30)
SOX		6 –100

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 8. LPTP.

1.4. tabula

Orientējošais emisiju līmenis virzītām CO emisijām gaisā no smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšanas termiskajos oksidizatoros

Viela	Mērvienība	Orientējošais emisiju līmenis (paraugošanas perioda vidējā vērtība)
CO	mg/Nm3	3 –30

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 8. LPTP.

1.1.9. Troksnis

16. LPTP.

LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt trokšņa emisiju, ir ieviest, īstenot un regulāri pārskatīt trokšņa pārvaldības plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un ietver visus šos elementus:

—	protokols, kurā norādītas piemērotas darbības un laika grafiks,

—	trokšņa emisijas monitoringa protokols,

—	protokols reaģēšanai uz konstatētiem trokšņa notikumiem, piem., sūdzībām,

—	trokšņa mazināšanas programma, kas paredz noskaidrot tā avotu vai avotus, izmērīt/aplēst eksponētību troksnim, raksturot, kādā mērā katrs avots izraisa troksni, un īstenot novēršanas un/vai mazināšanas pasākumus.

Izmantojamība

Izmantojams tikai gadījumos, kad ir paredzams un/vai ir pamats domāt, ka troksnis radīs apgrūtinājumu sensitīvos objektos.

17. LPTP.

LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt trokšņa emisiju, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Piemērots aprīkojuma un ēku izvietojums

Palielināt atstatumu starp trokšņa avotu un trokšņa uztvērēju, izmantot ēkas par trokšņa bloķētājiem un pārvietot aprīkojumu un/vai mainīt ēku izeju vai ieeju atrašanās vietu.

Esošu staciju/cehu gadījumā aprīkojuma pārvietošana un ēku izeju vai ieeju atrašanās vietas maiņa var nebūt iespējama vietas trūkuma un/vai pārmērīgu izmaksu dēļ.

Operacionāli pasākumi

Te ietilpst, piem., šādi paņēmieni:

i)	aprīkojumu inspicēt un veikt tā tehnisko apkopi;

ii)	ja iespējams, aizvērt norobežotu telpu durvis un logus;

iii)	rūpēšanās, lai aprīkojumu ekspluatētu pieredzējis personāls;

iv)	ja iespējams, izvairīties no trokšņainām darbībām naktīs;

v)	paredzēt trokšņa kontroles pasākumus, kas īstenojami, piem., ražošanas un apkopes darbu laikā;

vi)	ierobežot dzīvnieku radīto troksni kautuvēs (piem., ar uzmanīgu pārvadāšanu un apiešanos).

Vispārizmantojams.

Kluss aprīkojums

Te ietilpst tādi paņēmieni kā klusi kompresori, sūkņi un ventilatori.

Trokšņa kontroles aprīkojums

Te ietilpst tādi paņēmieni kā:

i)	trokšņa mazinātāji;

ii)	aprīkojuma akustiskā izolācija;

iii)	trokšņaina aprīkojuma noslēgšana;

iv)	ēku skaņizolēšana.

Esošās stacijās/cehos tas var nebūt izmantojams vietas trūkuma dēļ.

Trokšņa vājināšana

Starp trokšņa avotiem un trokšņa uztvērējiem izvietot barjeras (prettrokšņa sienas, uzbērumus).

Vispārizmantojams.

1.1.10. Smakas

18. LPTP.

LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt smaku emisiju, ir ieviest, īstenot un regulāri pārskatīt smaku pārvaldības plānu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un ietver visus šos elementus:

—	protokols, kurā norādītas piemērotas darbības un laika grafiks,

—	smaku monitoringa protokols. Tam līdztekus var izmērīt/aplēst eksponētību smakām vai aplēst smaku ietekmi,

—	protokols reaģēšanai uz incidentiem, kas saistīti ar smakām, piem., sūdzībām,

—	smaku novēršanas un mazināšanas programma, kas paredz noskaidrot smaku avotu vai avotus, izmērīt/aplēst eksponētību smakām, raksturot, kādā mērā katrs avots izraisa smaku, un īstenot novēršanas un/vai mazināšanas pasākumus.

Izmantojamība

Izmantojams tikai gadījumos, kad ir paredzams un/vai ir pamats domāt, ka smaka radīs apgrūtinājumu sensitīvos objektos.

19. LPTP.

LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt smaku emisiju, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a	Regulāra iekārtu un aprīkojuma tīrīšana	Iekārtas un aprīkojumu, arī dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu uzglabāšanas un pārstrādes zonas, regulāri (piem., katru dienu) tīra.	Vispārizmantojams.
b	Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu transportēšanai un piegādei izmantoto transportlīdzekļu un aprīkojuma tīrīšana un dezinfekcija	Transportlīdzekļus un piegādei izmantoto aprīkojumu (piem., konteinerus) pēc iztukšošanas tīra un dezinficē.	Vispārizmantojams.
c	Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu transportēšana, saņemšana, iekraušana/izkraušana un uzglabāšana slēgtā veidā	Iekraušanas/izkraušanas un saņemšanas zonas atrodas noslēgtās vēdinātās ēkās. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu transportēšanai un uzglabāšanai izmanto piemērotu aprīkojumu.	Esošās stacijās/cehos tas var nebūt izmantojams vietas trūkuma dēļ.
d	Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu bionoārdīšanās minimalizēšana	Sk. 12. LPTP a) punktu.	Vispārizmantojams.
e	Gaisa ekstrahēšana iespējami tuvu smaku rašanās vietai	Gaisu ekstrahē iespējami tuvu smaku rašanās vietai, kas ir pilnībā vai daļēji noslēgta. Ekstrahēto gaisu var attīrīt (sk. 25. LPTP).	Vispārizmantojams.

LPTP SEL virzītajām smaku emisijām gaisā norādīti 1.10. tabulā un 1.11. tabulā.

1.1.11. Aukstumaģentu izmantošana

20. LPTP.

LPTP, kā novērst ozona slāni noārdošu vielu un augsta globālās sasilšanas potenciāla vielu emisiju no dzesēšanas un saldēšanas procesiem, ir izmantot aukstumaģentus bez ozona slāņa noārdīšanas potenciāla un ar mazu globālās sasilšanas potenciālu.

Apraksts

Piemēroti aukstumaģenti ir, piem., ūdens, oglekļa dioksīds, propāns un amonjaks.

1.2. Secinājumi par LPTP attiecībā uz kautuvēm

Šajā iedaļā iekļautie secinājumi par LPTP ir piemērojami papildus 1.1. iedaļā izklāstītajiem vispārīgajiem secinājumiem par LPTP.

1.2.1. Energoefektivitāte

21. LPTP.

LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot abus 9. LPTP norādītos tehniskos paņēmienus kombinācijā ar abiem tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Dzesēšanas pārvaldības plāns

Sk. 1.4.3. iedaļu.

Vispārizmantojams.

Efektīvas cūku un/vai mājputnu plaucēšanas paņēmieni

Te ietilpst, piem., šādi paņēmieni:

—	cūku plaucēšana ar tvaiku,

—	cūku un/vai mājputnu plaucēšana iegremdējot, kurā izmanto optimizētas ūdens plūsmas sistēmas.

Izmantojamību esošās stacijās/cehos var ierobežot izkārtojums/vietas trūkums.

1.5. tabula

Ar LPTP saistītie vidiskā snieguma līmeņi (LPTP SVSL) attiecībā uz īpatnējo neto enerģijas patēriņu kautuvēs

Nokautie dzīvnieki	Mērvienība (31)	Īpatnējais neto enerģijas patēriņš (gada vidējā vērtība) (32)
Liellopi	kWh uz tonnu liemeņu	116 –240 (33)
Liellopi	kWh uz dzīvnieku	30 –80 (34)
Cūkas	kWh uz tonnu liemeņu	65 –370 (35)
Cūkas	kWh uz dzīvnieku	4 –35 (35)
Vistas	kWh uz tonnu liemeņu	170 –490 (35)
Vistas	kWh uz dzīvnieku	0,25 –0,90 (35)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 6. LPTP.

1.2.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu rašanās

22. LPTP.

LPTP, kā samazināt ūdens patēriņu un radušos notekūdeņu daudzumu, ir izmantot abus 10. LPTP a) un b) punktā norādītos tehniskos paņēmienus un kādu piemērotu 10. LPTP c) līdz k) punktā norādīto tehnisko paņēmienu un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a	Liellopu/cūku kuņģu iztukšošana ar sauso paņēmienu	Liellopu/cūku kuņģus iztukšo, izmantojot mašīnas bez ūdens.	Vispārizmantojams.
b	Cūku tievo zarnu satura savākšana ar sauso paņēmienu	Cūku tievās zarnas iztukšo, tās velkot starp diviem veltņiem. To saturu savāc paplātē un iesūknē tvertnē.	Vispārizmantojams.
c	Efektīvas plaucēšanas paņēmieni	Sk. 21. LPTP b) punktu.	Izmantojamību esošās stacijās/cehos var ierobežot izkārtojums/vietas trūkums.

1.6. tabula

Ar LPTP saistītie vidiskā snieguma līmeņi (LPTP SVSL) attiecībā uz īpatnējo novadīto notekūdeņu daudzumu

Nokautie dzīvnieki	Mērvienība (36)	Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums (gada vidējā vērtība) (37)
Liellopi	m3 uz tonnu liemeņu	1,85 –3,90 (38)
Liellopi	m3 uz dzīvnieku	0,30 –1,30 (39)
Cūkas	m3 uz tonnu liemeņu	0,70 –3,50
Cūkas	m3 uz dzīvnieku	0,07 –0,30
Vistas	m3 uz tonnu liemeņu	1,45 –6,30
Vistas	m3 uz dzīvnieku	0,002 –0,013

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 6. LPTP.

1.2.3. Aukstumaģentu izmantošana

23. LPTP.

LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt aukstumaģentu zudumus, ir izmantot a) punktā norādīto tehnisko paņēmienu un vienu no b) un c) punktā norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a	Dzesēšanas pārvaldības plāns	Sk. 1.4.3. iedaļu.
b	Preventīvā un koriģējošā tehniskā apkope	Regulāri pārbauda, vai dzesēšanas aprīkojums darbojas pareizi, un visas novirzes/darbības traucējumus savlaicīgi koriģē/novērš.
c	Aukstumaģenta noplūžu detektoru izmantošana	Lai tūlītēji identificētu aukstumaģenta noplūdes, izmanto centralizētu signalizācijas sistēmu.

1.7. tabula

Orientējošais emisiju līmenis aukstumaģenta zudumiem

Aukstumaģenta veids

Mērvienība

Orientējošais emisiju līmenis

(3 gadu perioda slīdošā vidējā vērtība)

Jebkāda veida aukstumaģents

Procenti (%) no aukstumapgādes sistēmā (sistēmās) esošā aukstumaģenta kopējā daudzuma

< 1 –5

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 6. LPTP.

1.3. Secinājumi par LPTP attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu pārstrādes iekārtām

Šajā iedaļā iekļautie secinājumi par LPTP ir piemērojami papildus 1.1. iedaļā izklāstītajiem vispārīgajiem secinājumiem par LPTP.

1.3.1. Energoefektivitāte

24. LPTP.

LPTP, kā uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot abus 9. LPTP norādītos tehniskos paņēmienus, attiecīgā gadījumā kombinācijā ar daudzpakāpju iztvaicētājiem.

Apraksts

Daudzpakāpju iztvaicētājus izmanto, lai atdalītu ūdeni no šķidriem maisījumiem, kas rodas, piem., tauku kausēšanā, derīgu materiālu izgūšanā, zivju miltu un zivju eļļas ražošanā. Tvaiku ievada vairākos secīgos traukos, no kuriem katrā nākamajā ir zemāka temperatūra un spiediens nekā iepriekšējā.

1.8. tabula

Ar LPTP saistītie vidiskā snieguma līmeņi (LPTP SVSL) īpatnējam neto enerģijas patēriņam dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu pārstrādes iekārtās

Iekārtas/procesa veids	Mērvienība	Īpatnējais neto enerģijas patēriņš (gada vidējā vērtība)
Derīgu materiālu izgūšana, tauku kausēšana, asiņu un/vai spalvu pārstrāde	kWh uz tonnu izejvielu	120 –910
Zivju miltu un zivju eļļas ražošana		420 –710
Želatīna ražošana		1 380 –2 500 (40)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 6. LPTP.

1.3.2. Ūdens patēriņš un notekūdeņu rašanās

Tālāk norādītie vidiskā snieguma līmeņi attiecībā uz īpatnējo novadīto notekūdeņu daudzumu ir saistīti ar vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1.1.4. iedaļā.

1.9. tabula

Ar LPTP saistītie vidiskā snieguma līmeņi (LPTP SVSL) attiecībā uz īpatnējo novadīto notekūdeņu daudzumu

Iekārtas/procesa veids	Mērvienība	Īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums (gada vidējā vērtība)
Derīgu materiālu izgūšana, tauku kausēšana, asiņu un/vai spalvu pārstrāde	m3 uz tonnu izejvielu	0,2 –1,55
Zivju miltu un zivju eļļas ražošana		0,20 –1,25 (41)
Želatīna ražošana		16,5 –27 (42)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 6. LPTP.

1.3.3. Emisijas gaisā

25. LPTP.

LPTP, kā mazināt organisko savienojumu un smakojošu savienojumu, arī H2S un NH3, emisijas gaisā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts
a	Kondensēšana	Sk. 1.4.2. iedaļu. Šo tehnisko paņēmienu izmanto kopā ar kādu no b) līdz g) punktā norādītajiem nekondensējamo gāzu apstrādes paņēmieniem vai to kombināciju.
b	Adsorbcija	Sk. 1.4.2. iedaļu.
c	Biofiltrs
d	Smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšana tvaika katlā
e	Termiskā oksidācija
f	Slapjais skruberis
g	Bioskruberis

1.10. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām smaku, organisko savienojumu, NH3 un H2S emisijām gaisā no derīgu materiālu izgūšanas, tauku kausēšanas, asiņu un/vai spalvu pārstrādes

Viela/parametrs	Mērvienība	LPTP SEL
Smaku koncentrācija	ouE/m3	200 –1 100 (43) (44)
KGOO	mg C/Nm3	0,5 –16
NH3	mg/Nm3	0,1 –4 (45)
H2S	mg/Nm3	< 0,1 –1 (46)

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 8. LPTP.

1.11. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām smaku, organisko savienojumu un NH3 emisijām gaisā no zivju miltu un zivju eļļas ražošanas

Viela/parametrs	Mērvienība	LPTP SEL
Smaku koncentrācija	ouE/m3	400 –3 500 (47)
KGOO (48)	mg C/Nm3	1 –14
NH3 (48)	mg/Nm3	0,1 –7

Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 8. LPTP.

1.4. Tehnisko paņēmienu apraksts

1.4.1. Emisijas ūdenī

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Aktīvo dūņu process	Bioloģisks process, kurā mikroorganismus notekūdeņos tur suspendētus un visu maisījumu mehāniski aerē. Aktīvo dūņu maisījumu nogādā uz separācijas mezglu, no kurienes dūņas reciklē uz aerācijas tvertni.
Aerobiskās apstrādes lagūna	Notekūdeņu bioloģiskajai attīrīšanai domāts sekls zemes baseins, kura saturs tiek periodiski sajaukts, lai šķidrumā atmosfēriskās difūzijas ceļā iekļūtu skābeklis.
Anaerobiskais kontaktprocess	Anaerobisks process, kurā notekūdeņi tiek sajaukti ar reciklētām dūņām un pēc tam digestēti noslēgtā reaktorā. Ūdens/dūņu maisījumu separē ārēji.
Ķīmiskā oksidācija (piem., ar ozonu)	Ķīmiskā oksidācija ir process, kurā piesārņotājus ar ķīmiskiem oksidētājiem, kas nav skābeklis/gaiss vai baktērijas, pārveido līdzīgos, bet mazāk kaitīgos vai bīstamos savienojumos un/vai vieglāk noārdāmos vai bionoārdāmos organiskajos komponentos ar īsu ķēdi. Viens no izmantotajiem ķīmiskajiem oksidētājiem ir ozons.
Koagulācija un flokulācija	Suspendētās cietvielas no notekūdeņiem separē ar koagulāciju un flokulāciju, ko bieži veic vairākos secīgos posmos. Koagulāciju veic, pievienojot koagulantus, kuru lādiņš ir pretējs suspendēto cietvielu lādiņam. Flokulāciju veic, pievienojot polimērus, lai mikroflokulu sadursmē tās saistītos lielākās flokulās.
Izlīdzināšana	Plūsmu un piesārņotāju slodzes līdzsvarošana ar tvertnēm vai citiem pārvaldības paņēmieniem.
Uzlabota bioloģiskā fosfora atdalīšana	Aerobiskās un anaerobiskās apstrādes kombinācija, kas ļauj aktīvo dūņu baktēriju sabiedrību selektīvi bagātināt ar polifosfātus uzkrājošiem mikroorganismiem. Šie mikroorganismi uzņem vairāk fosfora, nekā nepieciešams normālai augšanai.
Filtrācija	Cietvielu separēšana no notekūdeņiem, tos izlaižot caur porainu materiālu – izmantojot, piem., filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju.
Flotācija	Cietu vai šķidru daļiņu separēšana no notekūdeņiem, tās piesaistot sīkiem gāzes – parasti gaisa – burbulīšiem. Peldošās daļiņas uzkrājas uz ūdens virsmas, un tās savāc ar skimeriem.
Membrānu bioreaktors	Aktīvo dūņu procesa un membrānfiltrācijas kombinācija. Ir divi varianti: a) ārējs recirkulācijas kontūrs starp aktīvo dūņu tvertni un membrānu moduli un b) membrānu moduļa iegremdēšana aerētajā aktīvo dūņu tvertnē, kur efluentu filtrē caur dobšķiedru membrānu, biomasai paliekot tvertnē.
Neitralizācija	Notekūdeņu pH koriģēšana līdz neitrālam līmenim (aptuveni 7) ar ķimikālijām. pH palielināšanai parasti izmanto nātrija hidroksīdu (NaOH) vai kalcija hidroksīdu (Ca(OH)2), savukārt pH samazināšanai parasti izmanto sērskābi (H2SO4), hlorūdeņražskābi (HCl) vai oglekļa dioksīdu (CO2). Dažas vielas neitralizēšanas laikā var izgulsnēties.
Nitrifikācija un/vai denitrifikācija	Divposmu process, ko parasti iekļauj bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas staciju procesos. Pirmais posms ir aerobiskā nitrifikācija, kurā mikroorganismi amoniju (NH4 +) oksidē par starpproduktu – nitrītu (NO2 -) –, ko pēc tam oksidē par nitrātu (NO3 -). Nākamajā – anoksiskās denitrifikācijas – posmā mikroorganismi nitrātu ķīmiski reducē par slāpekļa gāzi.
Fosfora atgūšana struvīta formā	Process, kurā ar izgulsnēšanu tiek atgūts notekūdeņu plūsmās esošais fosfors struvīta (magnija amonija fosfāta) formā.
Izgulsnēšana	Izšķīdušu piesārņotāju pārvēršana nešķīstošos savienojumos, pievienojot ķīmiskus izgulsnētājus. Izgulsnētās cietvielas pēc tam separē, izmantojot nostādināšanu, flotāciju ar gaisu vai filtrāciju. Fosfora izgulsnēšanai izmanto daudzvērtīgus metālu jonus (piem., kalcija, alumīnija, dzelzs jonus).
Nostādināšana	Suspendēto daļiņu un materiālu separēšana, tos nostādinot smaguma spēka iedarbībā.

1.4.2. Emisijas gaisā

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Adsorbcija	Atlikumgāzē esošie organiskie savienojumi tiek aizturēti uz cietas virsmas (parasti aktivētās ogles).
Maisa filtrs	Maisa filtri, ko bieži dēvē par auduma filtriem, ir izgatavoti no poraina auduma vai filca materiāla, caur kuru laiž gāzes, lai no tām atdalītu daļiņas. Lai izmantotu maisa filtru, ir jāizvēlas tāds audums vai materiāls, kas ir piemērots atlikumgāzu īpašībām un maksimālajai darba temperatūrai.
Biofiltrs	Atlikumgāzu plūsmu novada cauri organiska materiāla (piem., kūdra, sila virsis, komposts, saknes, koku mizas, skujkoku koksne un dažādas šo materiālu kombinācijas) vai kāda inerta materiāla (piem., māls, aktivētā ogle un poliuretāns) slānim, kurā dabiski sastopamie mikroorganismi tās oksidē oglekļa dioksīdā, ūdenī, neorganiskajos sāļos un biomasā. Biofiltru projektē atbilstoši tam, kādus atkritumus tajā plānots attīrīt. Izvēlas piemērotu slāņmateriālu, ņemot vērā tādas īpašības kā ūdensnoturspēja, tilpummasa, porainība, strukturālā integritāte. Svarīgi ir arī tas, lai filtrslānis būtu pietiekami biezs un ar pietiekamu virsmas laukumu. Lai nodrošinātu, ka gaiss slānī ir sadalīts vienmērīgi un ka atlikumgāzes tajā atrodas pietiekami ilgi (t. i., pietiekamu rezidences laiku), biofiltram pieslēdz piemērotu ventilācijas un gaisa cirkulācijas sistēmu. Biofiltrus var iedalīt nenoslēgtos biofiltros un noslēgtos biofiltros.
Bioskruberis	Kolonnas tipa filtrs, pildīts ar inertu pildmateriālu, kuru parasti pastāvīgi mitrina, apsmidzinot ar ūdeni. Šķidrā fāze absorbē gaisu piesārņotājus, ko pēc tam noārda mikroorganismi, kuri nosēžas uz filtra elementiem.
Smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšana tvaika katlā	Smakojošas gāzes, arī nekondensējamas gāzes, sadedzina iekārtas tvaika katlā.
Kondensēšana	Paņēmiens, ar kuru no procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmas atdala organisko un neorganisko savienojumu tvaikus, plūsmas temperatūru pazeminot zem rasas punkta, pie kura tvaiki sāk pārvērsties šķidrumā.
Termiskā oksidācija	Atlikumgāzes plūsmas deggāzu un odorantu oksidēšana, kontaminantu un gaisa vai skābekļa maisījumu degkamerā sakarsējot līdz temperatūrai, kas pārsniedz tā pašaizdegšanās punktu, un šo augsto temperatūru saglabājot tik ilgi, līdz tas ir pilnīgi sadedzis, aiz sevis atstājot oglekļa dioksīdu un ūdeni.
Slapjais skruberis	Gāzveida vai daļiņveida piesārņotāju atdalīšana no gāzu plūsmas, tos masas pārneses ceļā pārvadot uz šķidru šķīdinātāju, kas parasti ir ūdens vai ūdens šķīdums. Tas var notikt arī ķīmiskā reakcijā (piem., skābskruberī vai sārmskruberī). Dažos gadījumos atdalītos savienojumus no šķīdinātāja var atgūt.

1.4.3. Aukstumaģentu izmantošana

Dzesēšanas pārvaldības plāns

Dzesēšanas pārvaldības plāns ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa, un tam ir šādi elementi:

—	dzesēšanas sistēmas enerģijas patēriņa monitorings (sk. 6. LPTP),

—	operacionāli pasākumi, kas ir, piem., inspicēt aprīkojumu un veikt tā tehnisko apkopi, aizvērt durvis, kad iespējams, rūpēšanās, lai aprīkojumu ekspluatētu pieredzējis personāls,

—	aukstumaģenta zudumu monitorings (sk. 6. LPTP).

(1) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2193 (2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (OV L 313, 28.11.2015., 1. lpp.).

(3) Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(4) OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6) Jebkuram parametram (piem., smaku koncentrācijai), kuram ar paraugošanu vai analīzi saistītu ierobežojumu dēļ 30 minūtes ilgus paraugojumus/mērījumus izmantot nav lietderīgi, var izmantot reprezentatīvāku paraugošanas/mērīšanas procedūru.

(001) Ja izmanto partijveida novadīšanu, kas notiek retāk par minimālo monitoringa biežumu, monitoringu veic vienu reizi katras partijas novadīšanā.

(002) Ja novadīšana ir netieša, tad gadījumos, kad lejasposma notekūdeņu attīrīšanas stacija ir konstruēta un aprīkota attiecīgo piesārņotāju likvidēšanai, Cu un Zn monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei gadā, bet AOH un Cl- monitoringa biežumu – līdz reizei sešos mēnešos.

(003) Monitorings veicams tikai tad, ja 2. LPTP minētajā ielaides un izlaides inventarizācijas pārskatā attiecīgā viela/parametrs atzīts par notekūdeņu plūsmai relevantu.

(004) Ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei sešos mēnešos.

(005) Monitorings veicams tikai gadījumos, kad novadīšana ir tieša.

(006) Monitorē vai nu ĶSP, vai KOO. Priekšroka dodama KOO monitoringam, jo tajā neizmanto ļoti toksiskus savienojumus.

(007) Ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei mēnesī.

(7) Ciktāl iespējams, mērījumus veic tad, kad paredzamās emisijas ir vislielākās, normālos ekspluatācijas apstākļos.

(8) Monitorings veicams tikai tad, ja 2. LPTP minētajā ielaides un izlaides inventarizācijas pārskatā H2S atzīts par atlikumgāzu plūsmai relevantu.

(9) Ietver smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšanu (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos).

(10) Monitorings veicams tikai tad, ja 2. LPTP minētajā ielaides un izlaides inventarizācijas pārskatā smaka atzīta par atlikumgāzu plūsmai relevantu.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(12) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 1.4.1. iedaļā.

(13) Vidējošanas periodi ir noteikti sadaļā “Vispārīgi apsvērumi”.

(14) Bioķīmiskajam skābekļa patēriņam (BSP) nav piemērojams nekāds LPTP SEL. Orientējoši gada vidējais BSP5 līmenis efluentā no notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas stacijas parasti ir ≤ 20 mg/l.

(15) Piemērojams vai nu ĶSP LPTP SEL, vai KOO LPTP SEL. Priekšroka KOO LPTP SEL dodama tāpēc, ka tā monitoringā neizmanto ļoti toksiskus savienojumus.

(16) Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu pārstrādes iekārtām LPTP SEL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 120 mg/l, taču tikai tad, ja ĶSP samazināšanas gada vidējā efektivitāte vai ražošanas perioda vidējā efektivitāte ir ≥ 95 %.

(17) LPTP SEL diapazons var nebūt piemērojams jūras ūdens novadījumiem no zivju miltu un zivju eļļas ražošanas.

(18) Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu pārstrādes iekārtām LPTP SEL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 40 mg/l, taču tikai tad, ja KOO samazināšanas gada vidējā efektivitāte vai ražošanas perioda vidējā efektivitāte ir ≥ 95 %.

(19) LPTP SEL diapazona apakšgala vērtības parasti sasniedz, izmantojot filtrāciju (piem., filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju, ultrafiltrāciju).

(20) Želatīna ražošanā LPTP SEL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 40 mg/l.

(21) LPTP SEL var nebūt piemērojams, ja notekūdeņu temperatūra ilgstoši ir zema (piem., zem 12 °C).

(22) Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un/vai ēdamu līdzproduktu pārstrādes iekārtām LPTP SEL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 40 mg/l, taču tikai tad, ja kopējā N samazināšanas gada vidējā efektivitāte vai ražošanas perioda vidējā efektivitāte ir ≥ 90 %.

(23) LPTP SEL ir piemērojams tikai tad, ja 2. LPTP minētajā ielaides un izlaides inventarizācijas pārskatā attiecīgā viela/parametrs atzīts par notekūdeņu plūsmai relevantu.

(24) LPTP SEL ir piemērojams tikai kautuvēm.

(25) Vidējošanas periodi ir noteikti sadaļā “Vispārīgi apsvērumi”.

(26) Ja vien tas nerada lielāku vides piesārņojumu, LPTP SEL var nebūt piemērojami, ja lejasposma notekūdeņu attīrīšanas stacija ir konstruēta un aprīkota tā, ka attiecīgie piesārņotāji tiek likvidēti tur.

(27) LPTP SEL ir piemērojams tikai tad, ja 2. LPTP minētajā ielaides un izlaides inventarizācijas pārskatā attiecīgā viela/parametrs atzīts par notekūdeņu plūsmai relevantu.

(28) LPTP SEL ir piemērojams tikai kautuvēm.

(29) LPTP SEL diapazonu piemēro tikai tad, ja par degvielu izmanto vienīgi dabasgāzi.

(30) Rekuperatīvajiem termiskajiem oksidizatoriem LPTP SEL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 350 mg/Nm3.

(31) Piemēro vai nu LPTP SVSL, kas izteikts kWh uz tonnu liemeņu, vai LPTP SVSL, kas izteikts kWh uz dzīvnieku.

(32) LPTP SVSL attiecas tikai uz attiecīgo dzīvnieku kaušanu.

(33) Ja īpatnējais neto enerģijas patēriņš ietver FDM darbībās patērēto enerģiju, LPTP SVSL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 415 kWh uz tonnu liemeņu.

(34) Ja īpatnējais neto enerģijas patēriņš ietver FDM darbībās patērēto enerģiju, LPTP SVSL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 150 kWh uz dzīvnieku.

(35) LPTP SVSL diapazons var nebūt piemērojams iekārtām, kurās vairāk nekā 50 % produkcijas, izteikti procentos no FDM produktu kopējās masas, ir lietošanai gatavi produkti (t. i., gaļas produkti, kuru pārstrāde sniedzas tālāk par gaļas izcirtņu sagatavošanu, piem., marinēti produkti, desas).

(36) Piemēro vai nu LPTP SVSL, kas izteikts m3 uz tonnu liemeņu, vai LPTP SVSL, kas izteikts m3 uz dzīvnieku.

(37) LPTP SVSL attiecas tikai uz attiecīgo dzīvnieku kaušanu.

(38) Ja īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums ietver FDM darbībās izmantoto ūdeni, LPTP SVSL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 5,25 m3 uz tonnu liemeņu.

(39) Ja īpatnējais novadīto notekūdeņu daudzums ietver FDM darbībās izmantoto ūdeni, LPTP SVSL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 2,45 m3 uz dzīvnieku.

(40) LPTP SVSL piemēro iekārtām, kurās par izejvielu izmanto tikai cūku ādas.

(41) LPTP SVSL diapazons var nebūt piemērojams jūras ūdens novadījumiem no zivju miltu un zivju eļļas ražošanas.

(42) LPTP SVSL piemēro iekārtām, kurās par izejvielu izmanto tikai cūku ādas.

(43) Smakojošu gāzu sadedzināšanai (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos) LPTP SEL diapazons var nebūt piemērojams, ja ir izpildīti abi tālāk minētie nosacījumi:

—	degšanas temperatūra ir pietiekami augsta (parasti 750–850 °C diapazonā) un rezidences laiks ir pietiekami ilgs (parasti no 1 līdz 2 sekundēm), un

—	smaku mazināšanas efektivitāte ir ≥ 99 % vai – alternatīvi – procesa radītā smaka apstrādātajās atlikumgāzēs nav jūtama.

(44) Ja izmanto citus smaku mazināšanas paņēmienus, nevis smakojošu gāzu sadedzināšanu, LPTP SEL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 3 000 ouE/m3, ja smaku mazināšanas efektivitāte ir ≥ 92 % vai – alternatīvi – procesa radītā smaka apstrādātajās atlikumgāzēs nav jūtama.

(45) Smakojošu gāzu sadedzināšanai (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos) LPTP SEL diapazona augšgala vērtības var būt augstākas un sasniegt 7 mg/Nm3.

(46) LPTP SEL diapazonu piemēro tikai tad, ja 2. LPTP minētajā ielaides un izlaides inventarizācijas pārskatā H2S atzīts par atlikumgāzu plūsmai relevantu.

(47) Smakojošu gāzu sadedzināšanai (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos) LPTP SEL diapazons var nebūt piemērojams, ja ir izpildīti abi tālāk minētie nosacījumi:

—	degšanas temperatūra ir pietiekami augsta (parasti 750–850 °C diapazonā) un rezidences laiks ir pietiekami ilgs (parasti no 1 līdz 2 sekundēm), un

—	smaku mazināšanas efektivitāte ir ≥ 99 % vai – alternatīvi – procesa radītā smaka apstrādātajās atlikumgāzēs nav jūtama.

(48) LPTP SEL piemēro tikai smakojošu gāzu, arī nekondensējamu gāzu, sadedzināšanai (piem., termiskajos oksidizatoros vai tvaika katlos).