(1)

Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumā “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni” (“Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija”) teikts, ka intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešana ir būtisks pasākums satīklotas un automatizētas multimodālas mobilitātes izveidē un tādējādi tiks veicināta Eiropas transporta sistēmas pārveide ar mērķi panākt efektīvu, drošu, ilgtspējīgu, viedu un noturīgu mobilitāti. Tas papildina pasākumus, ko paredz pamatiniciatīvas stratēģija par kravu pārvadājumu zaļināšanu multimodālas loģistikas veicināšanai. Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā arī paziņots, ka 2022. gadā tiks pārskatīta Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1926 (3), lai iekļautu tajā prasību par obligātu piekļuvi dinamiskajām datu kopām, kā arī tiks izvērtēta regulatīvo pasākumu nepieciešamība attiecībā uz multimodālo digitālo pakalpojumu sniedzēju tiesībām un pienākumiem līdztekus ar iniciatīvu par biļešu, tostarp dzelzceļa transporta biļešu, pārdošanu. Ar šo direktīvu būtu jānodrošina, ka ITS lietotnes autotransporta jomā ļauj bez aizķeršanās integrēt citus transporta veidus, tādus kā dzelzceļš vai aktīva mobilitāte, tādējādi, kad vien iespējams, atvieglojot pāreju uz minētajiem transporta veidiem, lai uzlabotu efektivitāti un pieejamību.

(2)

Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam samazināt ar visiem transporta veidiem saistīto nāves gadījumu skaitu Savienībā iespējami tuvāk nullei. Ceļu satiksmes dalībnieku drošību veicina vairāki pasākumi, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/40/ES (4) darbības jomā, piemēram, eZvans, ar ceļu satiksmes drošību saistīti informācijas pakalpojumi un informācijas pakalpojumi attiecībā uz drošām un aizsargātām stāvvietām kravu un komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas sertificētas saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/1012 (5).

(3)

Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” uzsvērts, ka līdztekus viedajām satiksmes vadības sistēmām, kas kļuva iespējamas, pateicoties digitalizācijai, aizvien nozīmīgāka kļūst automatizēta un satīklota multimodālā mobilitāte, un norādīts, ka mērķis ir atbalstīt jaunus, ilgtspējīgus transporta un mobilitātes pakalpojumus, kas var uzlabot mobilitāti, samazināt sastrēgumus un piesārņojumu, jo īpaši pilsētās, un sekmēt pārkārtošanos uz tīrākiem transporta veidiem, veicinot pāreju uz citiem transporta veidiem un labāku satiksmes pārvaldību. Lai atbalstītu šo attīstību, var būt pamatoti apsvērt atbilstošus tehniskās pārbaudes kritērijus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (6) (arī dēvēta par Taksonomijas regulu) nolūkā atbalstīt investīcijas ITS.

(4)

Tā kā prasmīga datu izmantošana kļūst aizvien nozīmīgāka pārvadājumu ķēžu ilgtspējas, drošuma, efektivitātes un noturības uzlabošanā, nepieciešams stiprināt ITS regulējuma koordināciju ar citām iniciatīvām, kuru mērķis ir saskaņot un atvieglot datu kopīgošanu mobilitātes, transporta un loģistikas nozarēs ar multimodālu perspektīvu, piemēram, kopīgā Eiropas mobilitātes datu telpa un tās komponenti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (7) un Digitālā transporta un loģistikas foruma (DTLF) darbība, vienlaikus ņemot vērā noteikumus par datu aizsardzību un privātumu.

(5)

Ņemot vērā nepieciešamību digitalizēt autotransportu, uzlabot ceļu satiksmes drošību un mazināt sastrēgumus, intelektisko transporta sistēmu un pakalpojumu ieviešana un izmantošana ceļu satiksmē būtu jāizvērš Eiropas transporta tīklā.

(6)

Digitalizācija un inovācija autotransporta nozarē rada nodarbinātības iespējas, pateicoties jaunu projektu izstrādei šajā nozarē.

(7)

Daudzas dalībvalstis autotransporta nozarē jau ievieš intelektiskas transporta sistēmas un pakalpojumus, kas izstrādāti valsts līmenī. Tomēr, neskatoties uz uzlabojumiem kopš Direktīvas 2010/40/ES pieņemšanas 2010. gadā, tās izvērtējumā konstatētas ilgstošas nepilnības, kuru dēļ ITS pakalpojumu ieviešana joprojām notiek fragmentāri un nekoordinēti un nav nodrošināta ITS pakalpojumu ģeogrāfiska nepārtrauktība visā Savienībā un uz tās ārējām robežām.

(8)

Īstenojot Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 885/2013 (8), (ES) Nr. 886/2013 (9), (ES) 2015/962 (10) un (ES) 2017/1926, kas papildina Direktīvu 2010/40/ES, dalībvalstis ir izveidojušas valsts piekļuves punktus. Valsts piekļuves punkti organizē piekļuvi ar transportu saistītiem datiem un to atkalizmantošanu, lai sekmētu sadarbspējīgu maršruta un satiksmes ITS pakalpojumu nodrošināšanu galalietotājiem ES mērogā. Šiem ar transportu saistītajiem datiem vajadzētu būt pieejamiem mašīnlasāmā formātā, ciktāl tas paredzēts šajā direktīvā. Saskaņā ar Eiropas Datu stratēģiju valsts piekļuves punkti, kā arī reģionālie un vietējie piekļuves punkti, kuri varētu pastāvēt dalībvalstīs, ir svarīga vienotas Eiropas mobilitātes datu telpas sastāvdaļa, un uz tiem būtu jāpaļaujas, jo īpaši attiecībā uz datu pieejamību. Dalībvalstīm, sadarbojoties datu piekļuves atvieglošanā, izmantojot valsts piekļuves punktus, būtu jācenšas uzlabot valsts piekļuves punktu efektivitāti, sadarbspēju un sadarbību visā Savienībā, kā arī atvieglot datu lietotāju piekļuvi tiem. Lai gan valsts piekļuves punkti darbojas visās dalībvalstīs, joprojām ir jāuzlabo tāda veida datu pieejamība, kas tiek uzskatīti par būtiskiem, lai atbalstītu tādu pamatpakalpojumu ieviešanu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju galalietotājiem.

(9)

Būtu jāpastiprina dalībvalstu sadarbība attiecībā uz ITS ieviešanas specifikāciju piemērošanu. Komisijai būtu jāveicina dalībvalstu sadarbība attiecībā uz prioritārajām jomām, piemēram, pieņemot pamatnostādnes nolūkā veicināt ITS harmonizētu un savlaicīgu ieviešanu Savienībā un racionalizēt III pielikumā uzskaitīto datu veidu kopīgošanu.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1804 (11) 20. pants nosaka, ka visā Savienības teritorijā ir jānodrošina konkrētu ar alternatīvo degvielu infrastruktūru saistītu statisko un dinamisko datu un pakalpojumu pieejamība un piekļūstamība, izmantojot valsts piekļuves punktus, tādējādi atbalstot uzlabotu informācijas pakalpojumu ieviešanu galalietotājiem. Minētais noteikums arī paredz, ka tiks pieņemti noteikumi, kuri papildinās tos, kas attiecībā uz datu pārraidi, sniegšanu un kvalitātes standartiem izklāstīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/670 (12).

(11)

Lai nodrošinātu koordinētu, efektīvu un sadarbspējīgu ITS ieviešanu visā Savienībā, būtu jāizstrādā specifikācijas, tostarp atbilstošos gadījumos standarti, lai papildus jau pieņemtajām specifikācijām ieviestu detalizētākus noteikumus un procedūras. Pirms papildu vai pārskatītu specifikāciju pieņemšanas Komisijai būtu jānovērtē to atbilstība dažiem konkrētiem principiem, kas norādīti II pielikumā. Prioritāte vispirms būtu jāpiešķir četrām galvenajām ITS izstrādes un ieviešanas jomām. Turpinot ITS ieviešanu, būtu jāņem vērā tehnoloģiskais progress un finanšu ieguldījumi esošajā ITS infrastruktūrā, ko jau ir izveidojušas atsevišķas dalībvalstis.

(12)

Būtu jānodrošina, jo īpaši attiecībā uz sadarbīgu intelektisku transporta sistēmu (S-ITS), lai ITS sistēmām izvirzītās prasības nedz pieprasītu, nedz diskriminētu noteikta veida tehnoloģijas izmantošanu atbilstoši tehnoloģiju neitralitātes principam, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/1972 (13). Ja var izmantot savstarpēji papildinošas, uzticamas un praksē pārbaudītas S-ITS tehnoloģijas, būtu jānodrošina to vienlaikus lietojums, līdztekus nodrošinot ITS sistēmu sadarbspēju.

(13)

Izstrādājot specifikācijas, būtu jāņem vērā un jāizmanto pieredze un rezultāti, kas jau gūti ITS, S-ITS un sadarbīgas, satīklotas un automatizētas mobilitātes (CCAM) jomā, jo īpaši saistībā ar S-ITS un CCAM platformām, Eiropas forumu multimodālai pasažieru mobilitātei, Digitālā transporta un loģistikas forumu un Eiropas eZvana īstenošanas platformu.

(14)

Specifikācijām būtu jāveicina inovācija. Piemēram, plašākai datu pieejamībai būtu jāveicina jaunu ITS pakalpojumu izstrāde un otrādi, proti, inovācijai būtu jāsniedz izpratne par to, kas jāiekļauj specifikācijās nākotnē. Saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” izveidotajai Eiropas partnerībai sadarbīgai, satīklotai un automatizētai mobilitātei būtu jāveicina S-ITS pakalpojumu nākamās kārtas izstrāde un testēšana, pamatojoties uz specifikācijām, kas tiks pieņemtas attiecībā uz S-ITS pakalpojumiem, un palīdzot integrēt augsti automatizētus transportlīdzekļus jaunajos multimodālās mobilitātes pakalpojumos. Jaunās tehnoloģijas, jo īpaši attiecībā uz S-ITS, pirms ieviešanas ir jātestē reālos ceļu satiksmes apstākļos, lai pārliecinātos par tām kā par uzticamu pakalpojumu.

(15)

S-ITS izmanto tehnoloģijas, kas ļauj autotransporta līdzekļiem sazināties savā starpā un ar ceļu infrastruktūru, tostarp ar luksoforiem. S-ITS pakalpojumi ir ITS pakalpojumu kategorija, kuras pamatā ir atvērtais tīkls, kas nodrošina relāciju “daudzi-pret-daudziem” vai vienādranga relāciju starp S-ITS stacijām. Tas nozīmē, ka ikvienai S-ITS stacijai būtu jāspēj piedalīties drošā ziņojumapmaiņā ar visām pārējām stacijām, nevis tikai ar ierobežotu skaitu iepriekš noteiktu staciju. Vairumam S-ITS pakalpojumu ir svarīgi nodrošināt tādu S-ITS ziņojumu autentiskumu un integritāti, kuros ir informācija, piemēram, par pozīciju, ātrumu un braukšanas virzienu. Tāpēc būtu jāizveido viens kopīgs Eiropas S-ITS uzticamības modelis, lai nodrošinātu uzticamību starp visām S-ITS stacijām neatkarīgi no izmantotajām sakaru tehnoloģijām. Šāds uzticamības modelis būtu jāievieš, īstenojot politiku par publiskās atslēgas infrastruktūras (PKI) izmantošanu. Minētās PKI augstākajam līmenim vajadzētu būt Eiropas sertifikātu uzticamības sarakstam (ECTL), kurā ir iekļautas visas uzticamās galvenās sertificēšanas iestādes Eiropā. Lai nodrošinātu S-ITS uzticamības modeļa netraucētu darbību, noteikti uzdevumi būtu jāveic centrālā līmenī. Komisijai būtu jānodrošina, ka minētie būtiskie uzdevumi tiek izpildīti, jo īpaši attiecībā uz i) S-ITS sertifikātu politikas iestādes lomu sertifikātu politikas un PKI atļauju pārvaldībā, ii) uzticamības saraksta pārvaldītāja lomu ECTL izveidē un atjaunināšanā un – attiecībā uz regulārām darbībām – ziņošanā S-ITS sertifikātu politikas iestādei par S-ITS uzticamības modeļa vispārēju drošu darbību un iii) S-ITS kontaktpunkta lomu, veicot visu saziņu ar galvenās sertifikācijas iestādes vadītājiem un publicējot uzticamības saraksta pārvaldnieka publiskās atslēgas sertifikātu un ECTL. Komisija pašlaik arī nodrošina, ka Eiropas galvenā sertifikācijas iestāde pilda savu lomu. Minēto iestādi vajadzības gadījumā var saglabāt, piemēram, lai atbalstītu migrācijas plānus gadījumā, ja cita galvenā sertifikācijas iestāde ir apdraudēta.

(16)

Lielākā daļa Direktīvā 2010/40/ES paredzēto pasākumu, izņemot eZvanu, ir bijuši vērsti uz specifikāciju pieņemšanu, lai nodrošinātu jau mašīnlasāmā digitālā formātā pieejamu datu sadarbspēju un piekļuvi tiem, un uz ITS pakalpojumu ieviešanu, taču attiecīgajām ieinteresētajām personām nekad nav bijis pienākuma izveidot šādus datus un darīt tos pieejamus šādā formātā vai ieviest konkrētus pakalpojumus. Vairāki ITS pakalpojumi jau tiek plaši izmantoti, piemēram, ar ceļu satiksmes drošību saistīti informācijas pakalpojumi, kas ļauj uzzināt par negadījumiem; tas pats attiecas arī uz būtisku datu izmantošanu citās prioritārās jomās, kas noteiktas šajā direktīvā, piemēram, satiksmes noteikumi, kuri atbalsta tādus svarīgus pakalpojumus kā informācijas sniegšana par ātruma ierobežojumiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar intelektiskām ātruma pielāgošanas ierīcēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2144 (14). Dažu ITS pakalpojumu un mašīnlasāmā formātā pieejamu būtisku datu obligātu sniegšanu uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gan šādu datu, gan pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību visā Savienībā. Tas nozīmē, ka mašīnlasāmajos datos atspoguļojamā pamatinformācija jau pastāv neatkarīgi no formāta vai datu nesēja, kādā tā tiek sniegta. Piemēram, pamatinformācija pastāv tikai tad, ja kompetentās iestādes ir sniegušas brīdinājumu par nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kas skar satiksmi (piemēram, ar radio starpniecību vai izmantojot ceļa zīmju kopnes). Šajā direktīvā nav noteikts, vai ir jāizveido konkrēta informācija par satiksmi (piemēram, jāizstrādā satiksmes kustības plāni) un kādos apstākļos būtu jāsniedz ar drošību saistīts brīdinājums (piemēram, vai vadītāji būtu jābrīdina par sniegu), vai cik būtiskam vajadzētu būt satiksmes regulējumam (piemēram, ātruma ierobežojuma līmenim). Tas viss paliek kompetento iestāžu ziņā, un tas nozīmē, ka praksē pastāv atšķirības (piemēram, viens un tas pats sniega līmenis dažādos reģionos var būt vai nebūt par iemeslu lēmumam sniegt brīdinājumu saistībā ar satiksmi). Turklāt, lai obligāti nodrošinātu dažus ITS pakalpojumus un mašīnlasāmā digitālā formātā pieejamus būtiskus datus, papildu informācijas iegūšanas nolūkiem nav vajadzīgas investīcijas tīkla ceļmalas iekārtās.

Tie datu un pakalpojumu veidi, kuru sniegšana būtu jānosaka par obligātu saskaņā ar šo direktīvu, būtu jānosaka, pamatojoties uz specifikācijām, ko Komisija pieņēmusi ar deleģētajiem aktiem, kuri papildina Direktīvu 2010/40/ES, jo īpaši ar Deleģētajām regulām (ES) Nr. 885/2013, (ES) Nr. 886/2013, (ES) 2017/1926 un (ES) 2022/670, un atspoguļo tajos minētos datu un pakalpojumu veidus. Specifikācijas, kuras Komisija jau ir pieņēmusi, tostarp tajās minētie standarti, ļauj izdarīt izvēli attiecībā uz tāda informācijas elementa digitālo saturu, kas jādara pieejams mašīnlasāmā formātā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz īstenošanu, varētu būt nepieciešams veikt sagatavošanās darbus, piemēram, standartu profilēšanu. Šādos gadījumos ITS darba programmā būtu jāapraksta veicamie sagatavošanās darbi, un šis papildu darbs būtu jāņem vērā minēto datu veidu un saistīto pakalpojumu sniegšanas piemērošanas datumos.

(17)

Lai veiktu nepieciešamo pāreju no nedigitālas informācijas uz informāciju mašīnlasāmā digitālā formātā, ir vajadzīga pakāpeniska un samērīga pieeja, ņemot vērā iesaistīto ieinteresēto personu lielo skaitu un to nevienlīdzīgās tehniskās spējas, kā arī lielo informācijas apjomu. Tāpēc dažu datu obligāta nodrošināšana mašīnlasāmā digitālā formātā pirmajā posmā būtu jāattiecina uz informāciju, kas radīta vai atjaunināta pēc konkrēta sākuma datuma; otrajā posmā šis pienākums būtu jāattiecina arī uz iepriekš izveidotu informāciju. Attiecībā uz citiem datiem, kuru informācija ātri noveco, varētu pietikt, ja tiktu sniegta tikai jauna vai atjaunināta informācija.

(18)

Nepārtrauktības nolūkā datu veidiem un pakalpojumiem, kuru sniegšana ir obligāta saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt pieejamiem konkrētā ģeogrāfiskā darbības jomā. Minētā darbības joma arī būtu jānosaka, balstoties uz pakāpenisku un samērīgu pieeju. Attiecībā uz datiem par satiksmes regulēšanu pilsētu mezglos, lai nodrošinātu attiecīgo pienākumu samērīgumu un jo īpaši nodrošinātu saprātīgu izmaksu un ieguvumu attiecību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ierobežot tvērumu, attiecinot to tikai uz konkrētiem ceļiem, piemērojot šajā direktīvā noteikto satiksmes plūsmas robežvērtību.

(19)

Ceļu satiksmes drošības interesēs dalībvalstis tiek mudinātas pēc iespējas ātrāk, izmantojot valsts piekļuves punktus, darīt pieejamus datus (piemēram, ātruma ierobežojumus vai dinamiskos datus par drošām un aizsargātām stāvvietām), arī par tiem ceļu tīkla posmiem, kas neietilpst III pielikumā noteiktajā ģeogrāfiskajā darbības jomā (piemēram, automaģistrāles, kas nav daļa no Eiropas ceļu tīkla).

(20)

Pētījums “Personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām pieejama transporta kartēšana”, kas veikts 2020. gadā, atklāja, ka dati par funkcijām, kas nodrošina piekļuvi, ir nepietiekami, tāpēc pašlaik nav iespējams paļauties uz brauciena plānu, kas sagatavots, izmantojot piekļuves iespējas aspektus kā meklēšanas kritērijus. Tas arī parādīja, ka minimālo prasību un standartu noteikšana attiecībā uz informāciju, kas paredzēta personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, būtu jāuzskata par ļoti svarīgu Savienības un dalībvalstu līmenī. Lai vēl vairāk uzlabotu transporta sistēmas piekļūstamību un atvieglotu ceļošanu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, multimodālajiem digitālās mobilitātes pakalpojumiem ir jānodrošina datu pieejamība piekļuves mezglos un funkcijas, kas ļauj tiem piekļūt.

(21)

Pēc saistītā paziņojuma Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā Komisija tiek aicināta apsvērt, kādi pielāgojumi ir vajadzīgi pašreizējā tiesiskajā regulējumā, lai reaģētu uz jaunām elektronisko sakaru tehnoloģijām, un kā eZvana ārkārtas izsaukumu centrāles (ĀIC) ietekmē eZvana iespējamu piemērošanu citām transportlīdzekļu kategorijām, piemēram, smagajiem kravas transportlīdzekļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, motorizētiem dicikliem un lauksaimniecības traktoriem. Turklāt papildus šīs direktīvas satvaram Komisija tiek aicināta izvērtēt iespējamos risinājumus jautājumam par eZvana sistēmu novecošanos transportlīdzekļos, kuru aprīkojums atbilst pašreizējām eZvana specifikācijām, brīdī, kad tiks atslēgti ķēžu komutācijas sakaru tīkli (2G un 3G).

(22)

ITS un progresīvu autovadītāja palīdzības sistēmu vai transportlīdzekļu un infrastruktūras sistēmu kopumā plašāka integrācija nozīmē, ka šādas sistēmas aizvien lielākā mērā paļausies uz informāciju, ko tās sniedz cita citai. Jo īpaši tas attiecas uz S-ITS. Paļaušanās uz šādi saņemtu informāciju pieaugs līdz ar automatizācijas līmeni. Paredzams, ka, sasniedzot augstāku automatizācijas līmeni, saziņa starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru tiks drošā veidā izmantota manevru saskaņošanai un satiksmes plūsmu izlīdzināšanai, tādējādi veicinot arī transporta ilgtspēju. Šādai saziņai starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru būtu jāveicina datu uzticamība, precizitāte un pieejamība. Attiecīgi ITS pakalpojumu integritātes apdraudējums varētu nopietni ietekmēt ceļu satiksmes drošību, piemēram, ja apzināti nepatiesa informācija liek transportlīdzekļiem veikt manevrus, kas apdraud satiksmes dalībniekus, un tas varētu izraisīt domino efektu uz Savienības transporta sistēmu. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai situācijās, kad ITS pakalpojumu integritāte ir apdraudēta un steidzami ir nepieciešama iejaukšanās Savienības līmenī, lai nodrošinātu Savienības transporta sistēmas drošu un pareizu funkcionēšanu vai ceļu satiksmes drošību, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pretpasākumus, lai novērstu šādas situācijas cēloņus un sekas. Minētie pretpasākumi būtu jāveic iespējami drīzāk un jāpiemēro nekavējoties. Tomēr, pirms šādu pretpasākumu pieņemšanas Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai apspriestos ar dalībvalstu ekspertiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka dažādos intervences līmeņos var būt izstrādāti ārkārtas situāciju pārvaldības plāni nolūkā novērst virkni iespējamu sistēmisku traucējumu, Komisijai šādi pretpasākumi ārkārtas situācijās būtu jāpieņem tikai tad, ja kompetento valsts iestāžu veiktie stāvokļa uzlabošanas pasākumi nenodrošinās savlaicīgu un efektīvu reakciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15). Tā kā ir jānodrošina transporta nepārtrauktība, ir atbilstoši izmantot Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. panta 2. punktā paredzēto iespēju pagarināt šādu pretpasākumu termiņu, lai tos varētu izmantot ilgāk nekā sešus mēnešus. Šādi pretpasākumi būtu jābeidz, tiklīdz ir ieviests alternatīvs risinājums vai ārkārtas situācija ir noregulēta.

(23)

Jebkāda personas datu apstrāde saskaņā ar šo direktīvu, piemēram, atrašanās vietas datu apstrāde, kas ļauj tieši vai netieši identificēt personu, būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu un privātuma aizsardzību, proti, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (16) un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (17). Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. pantu šajā direktīvā būtu jāprecizē nolūks, kādā personas datus drīkst apstrādāt saskaņā ar šo direktīvu.

(24)

Ja šajā direktīvā paredzēto specifikāciju izstrāde ietver personas datu apstrādi, tajās būtu jāparedz atbilstoši un piemēroti personas datu aizsardzības pasākumi atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas 2002/58/EK prasībām, tostarp attiecībā uz datu uzglabāšanas maksimālo ilgumu un datu anonimizāciju vai pseidonimizāciju. Jo īpaši, neskarot nekādas konkrētas prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos attiecībā uz anonīmu vai pseidonimizētu datu izmantošanu, ikreiz, kad vien ir iespējams vienādi sasniegt izvirzītos mērķus, apstrādājot personas datus un ja tas ir tehniski iespējams, būtu jāizmanto anonimizēti dati. Citos gadījumos būtu jāveicina pseidonimizētu datu izmantošana, piemēram, izmantojot ES S-ITS drošības akreditācijas datu pārvaldības sistēmu, lai uzlabotu personu privātumu atbilstoši integrētas datu aizsardzības principam. Tādu personas datu izmantošana, kas iegūti no mobilitātes modeļiem vai veicot sejas atpazīšanu, nedrīkst izraisīt nekādu sociālu diskrimināciju. Turklāt minētajās specifikācijās vai attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktos saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas 2002/58/EK prasībām būtu jānosaka aizsardzības pasākumi, jo īpaši pret ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp nelikumīgu piekļuvi, grozīšanu vai zudumu.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (18) attiecas uz produktiem, kuriem nozaru tiesību aktos nav paredzēti konkrētāki noteikumi ar tādiem pašiem drošuma mērķiem vai arī kuriem nozaru tiesību aktos noteiktās drošuma prasības neietver minētās direktīvas aptvertos aspektus un riskus vai risku kategorijas (arī dēvēts par “drošības tīkls”).

(26)

Ja ir jāveic atbilstības novērtējums, specifikācijās būtu jāiekļauj sīki izstrādāti noteikumi, ar kuriem nosaka procedūru, kas reglamentē komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu. Attiecībā uz noteiktiem ITS pakalpojumiem un jo īpaši S-ITS pakalpojumiem pastāvīga atbilstība konkrētām prasībām un sadarbspēja ir būtiska sistēmas drošas un pienācīgas darbības nodrošināšanai. Tāpēc, ja nepieciešams, specifikācijās, kas nosaka produktiem izvirzītās prasības, būtu jānosaka arī procedūras saistībā ar tirgus uzraudzību, tostarp drošības klauzula. Minētajiem noteikumiem būtu jābalstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 768/2008/EK (19), jo īpaši attiecībā uz atbilstības novērtējuma dažādu posmu moduļiem un tirgus uzraudzības procedūrām. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (20) nosaka regulējumu mehānisko transportlīdzekļu un to detaļu vai saistītā aprīkojuma tipa apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 167/2013 (21) un (ES) Nr. 168/2013 (22) paredz noteikumus attiecīgi divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu un lauksaimniecības vai mežsaimniecības transportlīdzekļu un to detaļu vai saistītā aprīkojuma tipa apstiprināšanai.

Tāpēc noteikt, ka atbilstības novērtējums jāveic aprīkojumam un lietotnēm, kas ietilpst minēto tiesību aktu darbības jomā, būtu lieki. Tomēr šie tiesību akti par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecas uz transportlīdzekļos uzstādīto, ar ITS saistīto aprīkojumu, bet ne uz ārējās ceļu infrastruktūras ITS aprīkojumu un programmatūru, kam būtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Attiecībā uz tām specifikācijās varētu paredzēt atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūras. Šādās procedūrās būtu jāietver tikai tas, kas būtu nepieciešams katrā atsevišķā gadījumā, un attiecīgā gadījumā to mērķim vajadzētu būt sistemātiskai pieejai noteikumiem par atbilstības novērtēšanas struktūru iecelšanu un piemērojamām procedūrām, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu lietojumiem un pakalpojumiem.

(27)

Ja ITS aprīkojuma un programmatūras ieviešana un izmantošana ietver mākslīgā intelekta sistēmas, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts) attiecīgie noteikumi.

(28)

Tādu ITS lietotņu un pakalpojumu vajadzībām, kam nepieciešami precīzi un garantēti laika noteikšanas un pozicionēšanas pakalpojumi, būtu jāizmanto satelītu infrastruktūra vai cita tehnoloģija, kas nodrošina līdzvērtīgu precizitātes līmeni. Lai veicinātu to, ka plašāk tiek lietotas jaunās tehnoloģijas, kas apmierina vajadzību pēc precīziem un garantētiem laika noteikšanas un pozicionēšanas pakalpojumiem, būtu jāizmanto sinerģija starp Savienības transporta un kosmosa nozarēm. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (23) izveidotā Savienības kosmosa programma sniedz ļoti kvalitatīvus, aktuālus un drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus ar Galileo, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) un Copernicus sistēmu starpniecību.

(29)

Droši un uzticami laika noteikšanas un pozicionēšanas pakalpojumi ir būtiski ITS lietotņu un pakalpojumu lietderīgai darbībai. Tāpēc ir atbilstoši nodrošināt to saderību ar Galileo programmas nodrošināto autentificēšanas mehānismu, lai mazinātu uzbrukumus ar nodomu viltot globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) signālus. Tas neliedz izmantot citus pārbaudītus mehānismus, kas sniedz tādu pašu uzticamības līmeni, lai nodrošinātu, ka informācija par atrašanās vietu un laiku ir ticama.

(30)

Gatavojot darba programmas, ko Komisija pieņem saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, būtu jāapspriežas ar dalībvalstīm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp citām Komisijas ekspertu grupām, jo īpaši Eiropas ITS konsultatīvo grupu, un komitejām, kas nodarbojas ar transporta digitālajiem aspektiem.

(31)

Noteikumi par ziņošanu būtu jāvienkāršo, un tiem būtu jāļauj labāk veikt salīdzinošu analīzi. Tāpēc vienam dalībvalsts ziņojumam, kuru sniedz reizi trijos gados un kurš attiecas uz šīs direktīvas un visu deleģēto un īstenošanas aktu īstenošanu, būtu jāaizstāj dažādie esošie ziņošanas pienākumi, un būtu jāizveido vienota veidne, kā arī konkrēti galvenie darbības rādītāji. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, ziņojumos izmantojot brīvprātīgus galvenos darbības rādītājus, Komisijai vajadzētu būt iespējai izvēlēties dažus no šiem rādītājiem, kas jāiekļauj saskaņotajā veidnē.

(32)

Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas veicināt sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši ar Savienības kandidātvalstīm un tām trešām valstīm, kurās atrodas tranzīta koridori, kas savieno dalībvalstis. Komisija tiek mudināta arī veicināt sadarbību starptautiskā līmenī.

(33)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz darba programmu pieņemšanu un atjaunināšanu, kā arī attiecībā uz dalībvalstu sniegto ziņojumu veidnes pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar (ES) Nr. 182/2011.

(34)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai tā piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā varētu grozīt sarakstu, kurā norādīti datu veidi, kuru pieejamība dalībvalstīm ir jānodrošina. Šo pilnvaru deleģēšana būtu automātiski jāpagarina uz tāda paša ilguma termiņu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un ar ieinteresētajām personām, kas pārstāv visu veidu ceļu satiksmes dalībniekus un citas attiecīgās puses, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (24). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(35)

Lai nodrošinātu koordinētu pieeju, Komisijai būtu jānodrošina saskanība starp darbībām, ko veic ar šo direktīvu izveidotā komiteja un komitejas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 165/2014 (25), (ES) 2019/1239 (26), (ES) 2020/1056 un (ES) 2018/858 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2007/2/EK (27) un (ES) 2019/520 (28).

(36)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, nodrošināt sadarbspējīgu ITS koordinētu un saskaņotu ieviešanu visā Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un/vai privātajā sektorā, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(37)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (29) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(38)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (30) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 2. martā sniedza atzinumu,

1)

direktīvas 1. pantā iekļauj šādu punktu:

2)

direktīvas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

3)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

4)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

(*2)  Komisijas Lēmums (2011. gada 4. maijs) par Eiropas ITS konsultatīvās grupas izveidi (2011/C 135/03) (OV C 135, 5.5.2011., 3. lpp.).”;"

5)

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

6)

direktīvas 6. pantu groza šādi:

7)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

8)

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

9)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).”;"

10)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).”;"

11)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;"

12)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

13)

direktīvas 12. pantu groza šādi:

14)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

15)

direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu:

16)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

17)

direktīvas I pielikumu aizstāj ar tekstu šīs direktīvas I pielikumā;

18)

direktīvas II pielikumu aizstāj ar tekstu šīs direktīvas II pielikumā;

19)

kā III pielikumu pievieno šīs direktīvas III pielikumā ievietoto tekstu;

20)

kā IV pielikumu pievieno šīs direktīvas IV pielikumā ievietoto tekstu.