KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2599

(2023. gada 22. novembris),

ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz kuģošanas sabiedrību administrēšanu, ko veic kuģošanas sabiedrības administrējošās iestādes

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 3.gf panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīva 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/959 (2), paredz jūras transporta emisijas iekļaut Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (“ES ETS”).

(2)

Lai samazinātu administratīvo slogu kuģošanas sabiedrībām, Direktīvā 2003/87/EK ir noteikts, ka par katru kuģošanas sabiedrību ir atbildīga viena dalībvalsts. Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK par kuģošanas sabiedrības administrēšanu atbildīgā dalībvalsts tiek saukta par “kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi”.

(3)

Vispārējo jūras tiesību kontekstā jēdziens “kuģošanas uzņēmums” nozīmē struktūru, kurai uzticēts pārvaldīt kuģi, un to nevar grozīt ar divpusēju nolīgumu starp pusēm. Tomēr šī vispārējā pieeja nav vispiemērotākā ES ETS kontekstā, kas ir šā tiesību akta priekšmets. Šajā konkrētajā ES ETS kontekstā šie pienākumi ir jāuztic struktūrai, kas ir vispiemērotākā nepieciešamo pasākumu veikšanai šajā sakarā. Atšķirībā no vispārējo jūras tiesību noteikumiem šai struktūrai nav obligāti jābūt struktūrai, kurai uzticēta kuģa faktiskā pārvaldība. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES ETS kontekstā ir nepieciešams atkāpties no jēdziena “kuģošanas sabiedrība” nozīmes vispārējās jūras tiesībās, lai ļautu pusēm savā starpā vienoties par tās struktūras identitāti, kurai ir uzticēti pienākumi, kas izriet no ES ETS.

(4)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kuģošanas sabiedrībām, dalībvalstīm būtu jāievēro saskaņoti noteikumi par to kuģošanas sabiedrību pārvaldību, par kurām tās ir atbildīgas. Lai garantētu ES ETS pareizu izpildi un ņemtu vērā atšķirības starp ES ETS un vispārējām jūras tiesībām, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad organizācija vai persona, kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, šādu atbildību uzņemdamās, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 336/2006 (3) I pielikumā, ir uzņēmusies arī atbildību par ES ETS pienākumiem, kuģa īpašnieks šādu organizāciju vai personu ir pienācīgi pilnvarojis ievērot valsts pasākumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2003/87/EK, tai skaitā pildīt pienākumu nodot kvotas saskaņā ar minētās direktīvas 3.gb un 12. pantu. Ciktāl šī prasība atšķiras no prakses attiecībā uz “kuģošanas sabiedrības” definīciju vispārējās jūras tiesībās, tā attiecas tikai uz atbildības uzņemšanos ES ETS ietvaros.

(5)	Lai atvieglotu ES ETS izpildi, organizācijai vai personai, kas uzņēmusies atbildību par ES ETS pienākumiem, būtu jāsniedz savai kuģošanas sabiedrību administrējošajai iestādei informācija par kuģiem, par kuriem tā ir atbildīga.

(6)

Vienmēr ir skaidri jānorāda struktūras, kas atbild par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/757 (4) noteikto pienākumu un Direktīvā 2003/87/EK noteikto pienākumu izpildi. Šajā nolūkā un lai nodrošinātu saskanību administrēšanā un izpildes panākšanā, Regula (ES) 2015/757 nosaka, ka abos gadījumos atbildīgai jābūt vienai un tai pašai struktūrai.

(7)

Direktīvas 2003/87/EK 3.gf panta 1. un 3. punktā ir ietverti noteikumi, kas reglamentē kuģošanas sabiedrības administrēšanas nodošanu kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes atbildībā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kuģošanas sabiedrībām, ir jāparedz saskaņoti sīki izstrādāti noteikumi par kuģošanas sabiedrības administrēšanas nodošanu dalībvalsts pārziņā. Noteikumi par kuģošanas sabiedrības administrēšanas nodošanu dalībvalsts pārziņā ņem vērā kuģošanas sabiedrības reģistrācijas valsti, pamatojoties uz informāciju Eiropas Jūras drošības aģentūras pārvaldītajā automatizētajā Savienības informācijas sistēmā THETIS MZV, kura atbalsta Regulas (ES) 2015/757 īstenošanu. Attiecībā uz tādām kuģošanas sabiedrībām, kuras nav reģistrētas dalībvalstī, būtu jābalstās uz datiem par piestāšanu ostā, kuri tiek glabāti Savienības kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (5) (SafeSeaNet). Datus par piestāšanu ostā vajadzības gadījumā varētu papildināt ar informāciju no citām informācijas sistēmām.

(8)

Turklāt ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par administrējošās iestādes noteikšanu tām kuģošanas sabiedrībām, kuras nav reģistrētas dalībvalstī un kuru kuģi iepriekšējos četros monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, uz kuru attiecas Direktīvas 2003/87/EK 3.ga panta darbības joma, un kuru pirmais reiss, uz ko attiecas minētās direktīvas darbības joma, ir reiss starp divu dalībvalstu jurisdikcijā esošām ostām, un kuģošanas sabiedrībām, kuras nav reģistrētas dalībvalstī un kuras vienlīdz bieži piestājušas divu vai vairāku dalībvalstu ostās. Lai nodrošinātu ES ETS raitu īstenošanu gadījumos, kad attiecībā uz kādu kuģošanas sabiedrību mainās kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde, dalībvalstīm būtu jāapmainās ar šo informāciju.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ja organizācija vai persona, piemēram, vadītājs vai berbouta fraktētājs, kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, šādu atbildību uzņemdamās, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, kas izklāstīts Regulas (EK) Nr. 336/2006 I pielikumā, ir uzņēmusies arī atbildību ievērot valsts pasākumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2003/87/EK, tai skaitā pildīt pienākumu nodot kvotas saskaņā ar minētās direktīvas 3.gb un 12. pantu (“ETS pienākumi”), dalībvalstis nodrošina, ka kuģa īpašnieks šādu organizāciju vai personu ir pienācīgi pilnvarojis pildīt ETS pienākumus.

2. Piemērojot 1. punktu, organizācija vai persona savai kuģošanas sabiedrību administrējošajai iestādei iesniedz dokumentu, kurā skaidri norādīts, ka kuģa īpašnieks to ir pienācīgi pilnvarojis pildīt ETS pienākumus.

Dokuments jāparaksta gan kuģa īpašniekam, gan attiecīgajai organizācijai vai personai.

Ja šis dokuments ir valodā, kas nav dalībvalsts oficiālā valoda vai angļu valoda, nodrošina tulkojumu angļu valodā.

Ja minētais dokuments ir kopija, tās autentiskumu apliecina notārs vai cita līdzīga persona, ko norādījusi kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde. Ja apliecinātā kopija ir izdota ārpus kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes dalībvalsts, kopiju legalizē, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.

3. Šā panta 2. punktā minētajā dokumentā iekļauj šādu informāciju:

a)	kuģa īpašnieka pilnvarotās organizācijas vai personas nosaukums vai vārds un uzvārds un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) sabiedrības un reģistrētā īpašnieka unikālais identifikācijas numurs;

b)	kuģa īpašnieka pilnvarotās organizācijas vai personas reģistrācijas valsts saskaņā ar SJO sabiedrības un reģistrētā īpašnieka unikālo identifikācijas numuru shēmu;

c)	kuģa īpašnieka vārds un SJO sabiedrības un reģistrētā īpašnieka unikālais identifikācijas numurs;

šādu informāciju par kuģa īpašnieka kontaktpersonu:

vārds;

ii)

uzvārds;

iii)	amata nosaukums;

iv)	darbavietas adrese;

v)	darba tālruņa numurs;

vi)	darba e-pasta adrese;

e)	datums, no kura kuģa īpašnieks pilnvaro minēto organizāciju vai personu;

f)	SJO kuģa identifikācijas numurs katram kuģim, uz kuru attiecas pilnvarojums.

4. Ja 1. punktā minētā organizācija vai persona nevar savai administrējošajai iestādei iesniegt 2. punktā minēto dokumentu, par struktūru, kas atbildīga par ETS pienākumiem, uzskata kuģa īpašnieku.

2. pants

1. Ja struktūra, kas uzņēmusies atbildību par ETS pienākumiem, ir kuģa īpašnieks, kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde nodrošina, ka kuģa īpašnieks tai iesniedz dokumentu, kurā iekļauts saraksts ar kuģiem, attiecībā uz kuriem kuģa īpašnieks ir uzņēmies atbildību par ETS pienākumiem un kuru emisijas ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, kā arī šo kuģu SJO kuģa identifikācijas numuri.

2. Ja 1. punktā minētajā sarakstā notiek izmaiņas, kuģa īpašnieks nekavējoties informē kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi un par katru kuģi, par kuru kuģa īpašnieks vairs neuzņemas atbildību, iesniedz tai atjauninātu dokumentu, kā arī jaunās kuģošanas sabiedrības nosaukumu un SJO sabiedrības un reģistrētā īpašnieka unikālo identifikācijas numuru.

3. pants

1. Lai atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.gf pantam kuģošanas sabiedrības administrēšanu nodotu kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes pārziņā, minētās direktīvas 3.gf pantā minētā kuģošanas sabiedrības reģistrācijas valsts ir valsts, kas reģistrēta Savienības informācijas sistēmā THETIS MZV, kura atbalsta Regulas (ES) 2015/757 īstenošanu.

2. Lai atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.gf panta 1. punktam noteiktu kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi kuģošanas sabiedrībai, kura nav reģistrēta dalībvalstī, dati par piestāšanu ostā ir pamatoti ar datiem, kurus glabā Savienības kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmā (SafeSeaNet), kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK.

Ja SafeSeaNet reģistrētie dati nav pietiekami, lai noteiktu kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi kuģošanas sabiedrībai, kura nav reģistrēta dalībvalstī, Komisija var izmantot papildu datus, piemēram, automātiskās identifikācijas sistēmas datus, kas tiek glabāti citās informācijas sistēmās.

4. pants

Ja tādas kuģošanas sabiedrības, kura nav reģistrēta dalībvalstī, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK 3.gf panta 1. punkta c) apakšpunktā, kuģa pirmais reiss ir reiss, kas sākās kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā un beidzās citas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā, minētās kuģošanas sabiedrības administrējošā iestāde ir tā dalībvalsts, kurā šis reiss sākās.

5. pants

Ja dalībvalstī nereģistrētas kuģošanas sabiedrības kuģi vienlīdz bieži ir piestājuši ostās divās vai vairākās dalībvalstīs, kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde ir tā dalībvalsts, kurā kuģošanas sabiedrības kuģim bija pirmā piestāšana ostā, ņemot vērā reisus, kas sākās vai beidzās šajās dalībvalstīs ar vienādu piestāšanas skaitu un kas notikuši attiecīgajos pārskata periodos.

Izbraukšanas vai ierašanās datumu un laiku aprēķina saskaņā ar Griničas laiku (GMT/UTC).

6. pants

1. Ja mainās kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde, jaunajai kuģošanas sabiedrību administrējošajai iestādei ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai par minēto kuģošanas sabiedrību. Tas ietver piekļuvi katra kuģošanas sabiedrības atbildībā esošā kuģa monitoringa plānam, iepriekšējiem emisiju ziņojumiem kuģa līmenī un ziņojumiem kuģa līmenī, kas jāiesniedz attiecībā uz katru kuģošanas sabiedrības atbildībā esošo kuģi, ja mainās kuģa uzņēmums, un datiem par agregētajām emisijām uzņēmuma līmenī iepriekšējos monitoringa periodos.

2. Administrējošā iestāde, kura par kuģošanas sabiedrību ir atbildīga pirms 1. punktā minētajām izmaiņām, jaunajai kuģošanas sabiedrību administrējošajai iestādei pēc tās pieprasījuma ar pienācīgu rūpību sniedz visus citus būtiskos dokumentus vai informāciju, kas attiecas uz konkrēto kuģošanas sabiedrību.

3. Administrējošajai iestādei, kura par kuģošanas sabiedrību ir atbildīga pirms 1. punktā minētajām izmaiņām, cik vien ilgi nepieciešams ir piekļuve informācijai par laikposmu, kurā kuģošanas sabiedrība bija tās atbildībā, jo īpaši, lai izpildītu sankcijas saistībā ar to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un minētās direktīvas 16. panta 3. punktā minētās sankcijas.

7. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (OV L 130, 16.5.2023., 134. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).