(1)

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (“EEIA”) ir viena no Savienībā visstraujāk augošajām atkritumu plūsmām, kas pašlaik palielinās par 2 % gadā; tā rezultātā EEIA rada nopietnu apdraudējumu gan cilvēku veselībai, gan videi, ja tie netiek pienācīgi apstrādāti. 2019. gadā Eiropā radās vidēji 16,2 kg EEIA uz vienu iedzīvotāju (1), savukārt Savienībā 2020. gadā aptuveni 10,5 kg EEIA uz vienu iedzīvotāju tika savākti dalīti (2), lai tos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/19/ES (3) 8. pantu pienācīgi apstrādātu, kā arī reciklētu. No šiem dalīti savāktajiem EEIA dalīti savākto mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču, piemēram, mobilo tālruņu, planšetdatoru, klēpjdatoru un to lādētāju, īpatsvars ir īpaši zems. Piemēram, tiek ziņots, ka mobilo tālruņu savākšanas apjoms dalībvalstīs ir mazāks nekā 5 %, un tiek lēsts, ka visā Savienībā mājsaimniecībās glabājas 700 miljoni neizmantotu mobilo tālruņu un to atkritumu.

(2)

Turklāt mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču savākšana un reciklēšana ir īpaši sarežģīta, jo tās tiek nepareizi izmestas kopā ar savācamajiem mājsaimniecības atkritumiem, nelikumīgi eksportētas vai citādi nepienācīgi apstrādātas. Piemēram, tiek lēsts, ka mobilo tālruņu reciklēšanas rādītājs Savienībā ir no 12 % līdz 15 %.

(3)

Mazajām plašpatēriņa elektroniskajām ierīcēm, piemēram, mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un klēpjdatoriem, ir augsta iegultā vērtība, kas ir svarīga aprites ekonomikai, jo šādas elektroniskās ierīces satur visdažādākos materiālus, arī nozīmīgas kritiski svarīgas izejvielas, kuras atkritumu efektīvā apsaimniekošanā var reciklēt vai atgūt. Tāpēc aprites modeļi, piemēram, mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču atkalizmantošana, remonts vai pārražošana, kā arī tajās esošo vērtīgo un kritiski svarīgo izejvielu reciklēšana, veicina atkritumu rašanās novēršanu, proti, atkārtoti ievieš ekonomikā ražojumus, komponentus un otrreizējās izejvielas. Turklāt elektrisko un elektronisko iekārtu remonts un atkalizmantošana, kā arī EEIA sagatavošana atkalizmantošanai un reciklēšana aprites ekonomikā var veicināt zaļās darbvietas. Piemēram, atkalizmantošanas darbības elektrisko un elektronisko iekārtu jomā var radīt 60–140 darbvietu uz 1 000 tonnu atkalizmantošanai savākto EEIA (4).

(4)

Apsverot mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču, piemēram, mobilo tālruņu, planšetdatoru un klēpjdatoru, kalpošanas laiku, to vidiskā un sociālā ietekme galvenokārt ir saistīta ar ražošanas posmu. Materiālu ieguve, arī metālu ražošana un kritiski svarīgu izejvielu (5), piemēram, platīna grupas metālu, kobalta, indija, antimona, berilija, litija, retzemju elementu, volframa un tantala, ieguve, bieži vien ir saistīta ar būtisku ietekmi uz vidi, veselību un sociālo jomu. Saistītā ietekme uz vidi un sabiedrības veselību ietver ietekmi, ko rada gaisa piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisijas, bīstamu vielu izmantošana un atkritumu radīšana, savukārt kritiski svarīgu izejvielu ieguves sociālā ietekme ietver tādu ietekmi kā sociālie konflikti, cilvēktiesību pārkāpumi, bērnu darbs un zemes atsavināšana (6). Tāpēc apritīguma principu piemērošana visam aprites ciklam un mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču ilgmūžības pagarināšana var dot būtisku ieguvumu resursefektivitātes, dekarbonizācijas un atsārņošanas ziņā, kā arī atbalstīt otrreizējo izejvielu tirgu.

(5)

Mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču sastāvā esošo kritiski svarīgo izejvielu reciklēšana un atgūšana ir īpaši svarīga, ņemot vērā pieaugošo globālo pieprasījumu pēc šādiem materiāliem un iespējamos piegādes traucējumus. Turklāt Savienība pašlaik gandrīz pilnībā paļaujas uz daudzu šo izejvielu importu. Tāpēc, lai ekonomiski atgūtu saistītos komponentus un materiālus, ir būtiski uzlabot mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču savākšanas kvantitāti un kvalitāti, izmantojot labi funkcionējošas atpakaļnodošanas sistēmas, kas ļauj patērētājiem nodot ierīces, kad tās ir atkritumi vai vairs netiek izmantotas.

(6)

Komisijas 2019. gada paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (7) ir uzsvērts, ka pārejā uz aprites ekonomiku uzmanība jāpievērš tādām resursietilpīgām nozarēm kā elektronikas nozare. Attiecīgo ierosināto darbību vidū bija novērtējums par ieguvumiem, ko sniedz atbalsts atpakaļnodošanas sistēmām, kuru mērķis ir stimulēt tādu nevajadzīgu ierīču nodošanu kā mobilie tālruņi, planšetdatori un lādētāji. Tas ir sīkāk izklāstīts Komisijas 2020. gada paziņojumā par aprites ekonomikas rīcības plānu (8), kurā aicināts uzlabot EEIA savākšanu un apstrādi, kā arī izpētīt atpakaļnodošanas sistēmu iespējas pieņemt lietotus mobilos tālruņus, planšetdatorus un lādētājus un to atkritumus. Turklāt Komisijas 2021. gada paziņojumā par nulles piesārņojuma rīcības plānu (9) ir pausts aicinājums novērst atkritumu rašanos un nodrošināt augstu reciklēšanas kvalitāti, atbalstot Savienības mērķus resursefektivitātes jomā, kā arī atzīts, ka EEIA ir viena no visstraujāk augošajām atkritumu plūsmām.

(7)

Ierosinātās regulas par kritiski svarīgu izejvielu drošu apgādi (10) mērķis ir izveidot satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām Savienībā. Tās nolūks ir nodrošināt atbalstu stratēģiskiem projektiem, arī reciklēšanas jomā, un galvenā uzmanība ir pievērsta lietotu preču savākšanas palielināšanai un atkritumu plūsmām, kas satur būtiskus kritiski svarīgu izejvielu daudzumus.

(8)

Komisijas Regulā (ES) 2023/1670 (11) ir ietverti noteikumi par to, kā viedtālruņus, mobilos tālruņus, kas nav viedtālruņi, bezvadu tālruņus un ievadvirsmas planšetdatorus padarīt energoefektīvākus, ilgāk lietojamus un vieglāk remontējamus un reciklējamus. Konkrētāk, prasību par operētājsistēmas versiju atjauninājumu pieejamību, par datu dzēšanas un pārsūtīšanas funkcijām, par konkrētu kritiski svarīgu izejvielu (kobalta, tantala, neodīma un zelta) daudzuma informāciju un par reciklētā satura (ja tāds ir) procentuālo daļu mērķis ir sinerģijā ar šo ieteikumu veicināt mobilo tālruņu un planšetdatoru atkalizmantošanu un reciklēšanu.

(9)

EEIA, arī mazu plašpatēriņa elektronisko ierīču atkritumus, reglamentē Direktīva 2012/19/ES. Direktīvas 2012/19/ES 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir noteikta “elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu” definīcija, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (12) 3. panta 1. punktā “atkritumi” ir definēti kā “jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties”.

(10)

Direktīvā 2012/19/ES dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt EEIA izmešanas nešķirotajos sadzīves atkritumos samazināšanu līdz minimumam, sasniegt augstu dalītas savākšanas līmeni un nodrošināt visu dalīti savākto EEIA pienācīgu apstrādi. Minētajā direktīvā ir noteikts ikgadējais EEIA savākšanas mērķrādītājs 65 %, kas piemērojams no 2019. gada, pamatojoties uz to elektrisko un elektronisko iekārtu vidējo masu, kuras trīs iepriekšējos gados laistas tirgū katrā dalībvalstī, vai arī mērķrādītājs 85 % no katras dalībvalsts teritorijā katru gadu radītajiem EEIA. Turklāt minētajā direktīvā ir noteikti minimālie atgūšanas mērķrādītāji, to vidū reciklēšanas un sagatavošanas atkalizmantošanai mērķrādītājs dažādām elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām.

(11)

Direktīvā 2012/19/ES ir noteikti arī īpaši atpakaļnodošanas pienākumi nolūkā nodrošināt EEIA dalītu savākšanu. Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka tiek ieviestas sistēmas, kas nodrošina mājsaimniecības EEIA nodošanu bez maksas. Izplatītājiem, pārdodot līdzīgas elektriskas un elektroniskas iekārtas, ir jāakceptē EEIA nodošana. Izplatītājiem ir arī jānodrošina ļoti mazu EEIA savākšana bez maksas no galapatērētājiem noteikta lieluma mazumtirdzniecības veikalos (13), neuzliekot galapatērētājiem pienākumu pirkt līdzvērtīga veida elektriskas un elektroniskas iekārtas, ja vien novērtējums neliecina, ka alternatīvas esošās savākšanas sistēmas varētu būt vismaz tikpat efektīvas.

(12)

Saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES 14. panta 2. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka elektrisko un elektronisko iekārtu lietotāji privātās mājsaimniecībās saņem nepieciešamo informāciju par viņiem pieejamajām nodošanas un savākšanas sistēmām, kā arī veicina informācijas koordinēšanu par pieejamajiem savākšanas punktiem.

(13)

Lai gan kopš pirmās EEIA jomas direktīvas, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/96/EK (14), pieņemšanas 2003. gadā un vēl jo vairāk kopš Direktīvas 2012/19/ES pieņemšanas ir panākts zināms progress, rādītāji attiecībā uz mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai, savākšanu un atgūšanu dalībvalstīs joprojām ir zemi. Ievērojams daudzums šādu gan darba kārtībā esošu mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču, gan to atkritumu mājsaimniecībās tiek turēts tāpēc, ka to izmēri ir mazi, tās var izmantot rezervei vai datu glabāšanai vai pārdot. Zemos nodošanas rādītājus ietekmē arī informētības trūkums par pieejamām atpakaļnodošanas iespējām, kā arī bažas par persondatu privātumu, šādas ierīces nododot iespējamas atkalizmantošanas vai sagatavošanas atkalizmantošanai nolūkā.

(14)

Lai apzinātu ar EEIA apsaimniekošanu saistītās problēmas dalībvalstīs un palīdzētu tām šādus jautājumus risināt, Komisija īstenoja EEIA atbilstības veicināšanas iniciatīvu un sniedza dalībvalstīm ieteikumus, lai palīdzētu palielināt EEIA savākšanu (15). Minētie ieteikumi paredz, konkrētāk, ka dalībvalstīm ir jāizveido pietiekama infrastruktūra, lai patērētāji varētu atbrīvoties no EEIA, un jāinformē patērētāji par viņiem pieejamajām atpakaļnodošanas iespējām. Tāpat jānodrošina, ka izplatītāji ievēro Direktīvas 2012/19/ES 5. pantā noteiktos atpakaļnodošanas pienākumus un nodrošina patērētājiem iespēju ierīces nodot bez maksas.

(15)

Komisijas vajadzībām 2022. gadā veiktajā pētījumā par mobilo tālruņu, planšetdatoru un citu mazo elektrisko un elektronisko iekārtu nodošanas sistēmu iespējām Savienībā (16) tika apzināts rīcībpolitikas pasākumu kopums ar mērķi uzlabot šādu lietotu mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču un to atkritumu nodošanas rādītāju, proti, izmantojot finansiālus stimulus un regulatīvus pasākumus un uzlabojot izdevīgumu patērētājiem. Šādi gan atsevišķi, gan kopā veikti pasākumi varētu uzlabot atpakaļnodošanas sistēmu efektivitāti mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču materiālu atgūšanas nolūkā.

(16)

Būtu jāļauj atpakaļnodošanas sistēmas īstenot izplatītājiem, telesakaru pakalpojumu sniedzējiem, privātiem uzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas struktūrām, labdarības organizācijām, elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem un organizācijām, kas to vārdā īsteno ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus (ražotāju atbildības organizācijām), kā arī tiešsaistes platformām.

(17)

Finansiālo stimulu izmantošana atlaižu, kuponu, depozīta sistēmu un naudas atlīdzības veidā, ko patērētājiem piedāvā pie ierīču nodošanas, ir atzīta par efektīvu pasākumu lietotu ierīču un to atkritumu nodošanas rādītāja uzlabošanai. Kā novērots esošajās atpakaļnodošanas sistēmās, finansiālā atlīdzība ir atkarīga no tā, vai ierīce ir piemērota atkalizmantošanai vai ir jāreciklē. Lietotām ierīcēm, kas ir derīgas atkalizmantošanai, remontam un pārjaunošanai, ir lielāka tālākpārdošanas vērtība, un tādējādi tās atšķiras no ierīcēm, kas ir atkritumi un tiek savāktas reciklēšanai. Mērķorientēti finansiālās atlīdzības piedāvājumi veicina gan lietotu ierīču, gan to atkritumu efektīvu savākšanu un atgūšanu, un gaidāms, ka tie mudinās patērētājus nodot mazās plašpatēriņa elektroniskās ierīces, kas vairs netiek izmantotas, bet glabājas mājās. Pieredze liecina, ka šādas sistēmas parasti ir efektīvākas un lietderīgākas, ja tās tiek īstenotas ierobežotu laiku.

(18)

Ja finansiālā atlīdzība par mazu plašpatēriņa elektronisko ierīču nodošanu tiek nodrošināta, izmantojot atpirkšanas iespēju, būtu jāatļauj atbilstoši instrumenti un kārtība, kas palīdzētu patērētājiem pieņemt informētus lēmumus, piemēram, nodrošinot līdzekļus ierīču atpirkšanas vērtības aprēķināšanai.

(19)

Dažās dalībvalstīs ir gūta pozitīva pieredze, izmantojot pasta un sūtījumu piegādes pakalpojumu infrastruktūru un tīklu “no durvīm līdz durvīm”, lai to teritorijā savāktu lietotas elektriskās un elektroniskās iekārtas vai to atkritumus. Ja dalībvalstī ir šāda kārtība, patērētāji attiecīgajā dalībvalstī var izmantot pasta nodaļas kā nodošanas punktus vai pasta un sūtījumu piegādes pakalpojumus, lai nosūtītu savas lietotās mazās plašpatēriņa elektroniskās ierīces vai to atkritumus uz savākšanas punktiem, ko attiecīgajā dalībvalstī izveidojuši atpakaļnodošanas operatori vai ražotāju atbildības organizācijas. Ir pierādījies, ka tāda kārtība ievērojami uzlabo izdevīgumu patērētājiem mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču nodošanā.

(20)

Par galvenajiem aprites ekonomikas veicinātājiem un rādītājiem ir noteikti mērķrādītāji attiecībā uz atkalizmantošanu un sagatavošanu atkalizmantošanai. Veicot atbilstošus pasākumus, šādu mērķrādītāju noteikšana var veicināt atkalizmantošanu. Mērķrādītājus varētu noteikt vai nu kā nacionālu mērķrādītāju, kas saistīts ar uzraudzību, vai kā obligātu mērķrādītāju, ko nosaka konkrētiem atpakaļnodošanas sistēmu operatoriem, piemēram, izplatītājiem vai ražotāju atbildības organizācijām.

(21)

Ņemot vērā atkalizmantošanas potenciālu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un resursu izmantošanu, kā arī potenciālu radīt darbvietas, ir svarīgi atkalizmantošanai noteikt prioritāti attiecībā pret reciklēšanu. Direktīvā 2008/98/EK dalībvalstīm ir noteikts pienākums atkritumu rašanās novēršanas programmu ietvaros veikt pasākumus, kas veicina atkalizmantošanu, un saistīto pasākumu īstenošanu uzraudzīt un novērtēt, mērot atkalizmantošanu saskaņā ar vienotu metodiku, kas noteikta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/19 (17). Elektriskās un elektroniskās iekārtas ir viena no minētajā īstenošanas lēmumā iekļautajām ražojumu kategorijām, kurās atkalizmantošana dalībvalstīm būtu jāmēra vismaz reizi trijos gados.

(22)

Direktīvas 2012/19/ES V pielikumā izklāstītie attiecīgo elektrisko un elektronisko iekārtu kategoriju “reģenerācijas” mērķrādītāji ir noteikti kā kombinēts mērķrādītājs gan attiecībā uz sagatavošanu atkalizmantošanai, gan reciklēšanu. Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/2193 (18) ir noteikts, ka dalībvalstīm papildus reciklētajiem daudzumiem jāziņo Komisijai par atkalizmantošanai sagatavoto EEIA daudzumiem. Atsevišķa ziņošana par sagatavošanu atkalizmantošanai ļauj dalībvalstīm gūt pārskatu par attiecīgajiem daudzumiem un nodrošina iespēju uzņemties iniciatīvas, lai noteiktu atsevišķus mērķrādītājus attiecībā uz sagatavošanu atkalizmantošanai, lai veicinātu šo atgūšanas darbību, kā arī lai paaugstinātu kombinētos mērķrādītājus gan attiecībā uz sagatavošanu atkalizmantošanai, gan reciklēšanu.

(23)

Partnerībām starp atkalizmantošanas organizācijām un atpakaļnodošanas sistēmu operatoriem, piemēram, izplatītājiem, privātiem uzņēmumiem, ražotāju atbildības organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, sociālās ekonomikas struktūrām un labdarības organizācijām, būtu jāpalīdz maksimāli palielināt sagatavošanu atkalizmantošanai, piemēram, veicinot atkalizmantošanai sagatavojamo EEIA nošķiršanu no citiem dalīti savāktiem EEIA un piešķirot atkalizmantošanas centru darbiniekiem piekļuvi dalīti savāktiem EEIA. Šādām partnerībām būtu arī jāveicina mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču atkalizmantošanas plūsmu mērīšana.

(24)

Savākšanas un pieņemšanas punktu ērtuma un pamanāmības uzlabošana var ietekmēt to, ka patērētāji nodod mazas plašpatēriņa elektroniskās ierīces, kas vairs netiek izmantotas, bet glabājas mājās. Datubāzēm būtu jāatvieglo un jāuzlabo gan lietotu elektrisko un elektronisko iekārtu, gan to atkritumu pieņemšanas punktu pamanāmība, lietotājdraudzīgās kartēs un meklēšanas rīkos sniedzot informāciju par tuvākajiem pieņemšanas punktiem. Datubāzes būtu arī jāizmanto, lai veicinātu atkalizmantošanu, proti, tajās būtu jākartē elektrisko un elektronisko iekārtu atkalizmantošanas, remonta vai pārjaunošanas punkti.

(25)

Lai risinātu datu drošības problēmas un nodrošinātu, ka visi mazās plašpatēriņa elektroniskajās ierīcēs saglabātie persondati jebkādas turpmākas atkalizmantošanas vai atgūšanas darbības nolūkā tiek pareizi pārvaldīti un dzēsti, dažas atpakaļnodošanas sistēmas ir sertificētas kā tādas, kas atbilst noteiktiem datu apstrādes standartiem. Kā standartu piemērus var minēt Eiropas standartu EN 50614 par prasībām attiecībā uz EEIA sagatavošanu atkalizmantošanai un standartu “R2/Ready for Reuse”.

(26)

Daudzējādos pētījumos ir konstatēts, ka mērķorientēti komunikācijas centieni un informācijas kampaņas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī ir līdzeklis, kas noder, lai palielinātu informētību par to, cik svarīgi ir nodot mazās plašpatēriņa elektroniskās ierīces, kas satur kritiski svarīgas izejvielas, lai informētu patērētājus par viņiem pieejamajām nodošanas iespējām, kā arī par potenciālajiem ieguvumiem (piemēram, finansiāliem stimuliem) un lai uzlabotu mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču kopējo nodošanas rādītāju.

(27)

Dalībvalstu pieredze Direktīvas 2012/19/ES 5. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteikto atpakaļnodošanas pienākumu īstenošanā liecina, ka atbilstības un nodošanas rādītājus var uzlabot, stingrāk uzraugot un pārbaudot, vai izplatītāji, arī tiešsaistes izplatītāji, kas pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas, nodrošina šādu atpakaļnodošanas kārtību.

(28)

Lietotu elektrisko un elektronisko iekārtu atpakaļnodošanas sistēmu operatoriem vajadzētu būt iespējai aptvert vairākus zīmolus un modeļus, un informācijai par atpakaļnodošanu un iespējai nodot mazās plašpatēriņa elektroniskās ierīces ir jābūt redzamai un paziņotai patērētājam tirdzniecības vietā, arī tiešsaistes pārdošanas gadījumā.

(29)

Zināšanu un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm ļauj noteikt un salīdzināt vispiemērotākās un efektīvākās pieejas, kā risināt īpašas EEIA savākšanas problēmas, jo īpaši attiecībā uz mazām plašpatēriņa elektroniskajām ierīcēm. Ir nodrošinātas iniciatīvas un programmas (jo īpaši ar Komisijas atbalstu), kas atvieglo mācīšanos no līdzbiedriem citās vides iestādēs un nodrošina pielāgotu atbalstu dalībvalstu iestādēm, kuras īsteno vides rīcībpolitiku un tiesību aktus. Komisija ir izveidojusi savstarpējās mācīšanās programmu (19), ko varētu izmantot paraugprakses apmaiņai par EEIA savākšanu un apstrādi, kā arī informācijas apmaiņu par pasākumiem, kas stimulē lietotu mazo plašpatēriņa elektronisko ierīču atpakaļnodošanu,