PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2023/2226

(2023. gada 17. oktobris),

ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. un 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana ir liela problēma gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Informācijas apmaiņai ir izšķiroša nozīme cīņā pret šādu praksi.

(2)	Eiropas Parlaments ir uzsvēris, cik politiski svarīga ir taisnīga nodokļu politika un cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, cita starpā izmantojot ciešāku administratīvo sadarbību un paplašinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

(3)

Padome 2021. gada 7. decembrī apstiprināja Ecofin padomes ziņojumu Eiropadomei par nodokļu jautājumiem, kurā Komisija tiek aicināta 2022. gadā iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu ietverti turpmāki grozījumi Padomes Direktīvā 2011/16/ES (3) attiecībā uz informācijas apmaiņu par kriptoaktīviem un nodokļu nolēmumiem attiecībā uz turīgām personām.

(4)

Revīzijas palāta 2021. gada 26. janvārī publicēja ziņojumu, kurā izvērtēts Direktīvas 2011/16/ES tiesiskais regulējums un īstenošana. Minētajā ziņojumā secināts, ka Direktīvas 2011/16/ES vispārējais tiesiskais regulējums ir stabils, taču daži noteikumi ir jāpastiprina, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā izmantots informācijas apmaiņas potenciāls un tiek novērtēta automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāte. Turklāt ziņojumā secināts, ka Direktīvas 2011/16/ES darbības joma būtu jāpaplašina, lai aptvertu papildu aktīvu un ienākumu kategorijas, piemēram, kriptoaktīvus.

(5)	Pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un būtiski un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.

(6)

Dalībvalstīs ir ieviesti noteikumi un norādījumi par ienākumu, kas gūti no darījumiem ar kriptoaktīviem, aplikšanu ar nodokli, šie noteikumi un norādījumi atšķiras no dalībvalsts uz dalībvalsti. Tomēr kriptoaktīvu decentralizētais raksturs apgrūtina dalībvalstu nodokļu administrāciju spēju nodrošināt nodokļu saistību izpildi.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (4) paplašina Savienības tiesisko regulējumu, iekļaujot tajā gan jautājumus par kriptoaktīviem, kas līdz šim ar Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā netika regulēti, gan arī ar šādiem kriptoaktīviem saistīto pakalpojumu sniedzējus (“kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji”). Regula (ES) 2023/1114 izklāsta definīcijas, ko izmanto šajā direktīvā. Lai mazinātu administratīvo slogu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, šajā direktīvā ir ņemta vērā arī Regulā (ES) 2023/1114 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem noteiktā prasība saņemt atļauju. Kriptoaktīvu pārrobežu rakstura dēļ ir vajadzīga cieša starptautiskā administratīvā sadarbība, lai nodrošinātu efektīvu regulējumu.

(8)

Savienības regulējumā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (NILL/TFN) tiek paplašināts to atbildīgo subjektu tvērums, uz kuriem attiecas NILL/TFN noteikumi, iekļaujot tajā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kuri tiek reglamentēti ar Regulu (ES) 2023/1114. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1113 (5) paplašina maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumu pievienot naudas līdzekļu pārvedumiem informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, attiecinot to arī uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību nolūkā cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

(9)

Starptautiskā līmenī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) kriptoaktīvu ziņošanas sistēmas, kas noteikta I daļā ESAO 2022. gada 26. augustā apstiprinātajā dokumentā “Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma un grozījumi kopējā ziņošanas standartā” (ESAO Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma), mērķis ir ieviest lielāku nodokļu pārredzamību attiecībā uz kriptoaktīviem un ziņošanu par tiem. Lai palielinātu informācijas apmaiņas efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu, Savienības noteikumos būtu jāņem vērā ESAO izstrādātā sistēma. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāizmanto Komentāri par Kompetentās iestādes nolīguma paraugu, kas izklāstīti ESAO 2023. gada 8. jūnijā izdotajā dokumentā ar nosaukumu “Informācijas nodokļu jomā automātiskāsapmaiņas starptautiskie standarti: kriptoaktīvu ziņošanas sistēma un kopējā ziņošanas standarta 2023. gada atjauninājums” (“komentāri par Kompetentās iestādes nolīguma paraugu”) un ESAO kriptoaktīvu ziņošanas sistēma– kā avotus ilustrācijai vai interpretācijai un lai nodrošinātu konsekvenci piemērošanā starp dalībvalstīm.

(10)

Direktīva 2011/16/ES nosaka pienākumu finanšu iestādēm sniegt finanšu konta informāciju nodokļu administrācijām, kurām pēc tam ir jāapmainās ar minēto informāciju ar citām attiecīgajām dalībvalstīm. Tomēr par lielāko daļu kriptoaktīvu saskaņā ar šo direktīvu nav jāsniedz ziņojumi, jo tie nav ne nauda, kas tiek turēta noguldījumu kontos, ne finanšu aktīvi. Turklāt uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī kriptoaktīvu operatoriem vairumā gadījumu neattiecas pašreizējā Direktīvā 2011/16/ES noteiktā finanšu iestādes definīcija.

(11)

Lai risinātu jaunas problēmas, kas izriet no arvien plašākas tādu alternatīvo maksāšanas un ieguldījumu līdzekļu izmantošanas, kuri rada jaunus riskus, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un uz kuriem vēl neattiecas Direktīva 2011/16/ES, noteikumiem par ziņošanu un informācijas apmaiņu būtu jāattiecas uz kriptoaktīviem un to lietotājiem.

(12)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ziņošanai vajadzētu būt efektīvai, vienkāršai un skaidri definētai. Ir grūti noteikt ar nodokli apliekamus notikumus, kas rodas, veicot ieguldījumus kriptoaktīvos. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ziņojumus, vislabāk var savākt un pārbaudīt nepieciešamo informāciju par saviem lietotājiem. Administratīvais slogs nozarei būtu jāsamazina, lai tā varētu pilnībā attīstīt savu potenciālu Savienībā.

(13)

Automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu tās ar nepieciešamo informāciju, kas ļautu tām pareizi noteikt maksājamo ienākuma nodokļu summas. Ziņošanas pienākumam būtu jāattiecas gan uz pārrobežu, gan iekšzemes darījumiem, lai nodrošinātu ziņošanas noteikumu efektivitāti, pareizu iekšējā tirgus darbību, vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nediskriminācijas principa ievērošanu.

(14)

Šo direktīvu piemēro gan kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kurus regulē Regula (ES) 2023/1114 un kuriem saskaņā ar minēto regulu ir piešķirta atļauja, gan kriptoaktīvu operatoriem, kurus minētā regula neregulē un kuriem nav piešķirta atļauja. Abi tiek saukti par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, jo tiem ir jāsniedz ziņojumi saskaņā ar šo direktīvu. Vispārējā izpratne par to, kas ir kriptoaktīvi, ir ļoti plaša un ietver kriptoaktīvus, kas emitēti decentralizētā veidā, kā arī stabilās kriptomonētas, tostarp e-naudas žetonus kā definēts Regulā (ES) 2023/1114, un dažus neaizstājamos blokķēžu žetonus (NFT). Par kriptoaktīviem, ko var izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem, saskaņā ar šo direktīvu ir jāsniedz ziņojumi. Tāpēc kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, katrā atsevišķā gadījumā būtu jāapsver, vai kriptoaktīvus var izmantot maksājumu un ieguldījumu mērķiem, ņemot vērā Regulā (ES) 2023/1114 paredzētos izņēmumus, jo īpaši attiecībā uz ierobežota tīkla un noteiktiem patēriņa funkcijas žetoniem.

(15)

Lai nodokļu administrācijas varētu analizēt saņemto informāciju un izmantot to saskaņā ar valsts noteikumiem, piemēram, informācijas saskaņošanai un aktīvu un kapitāla pieauguma novērtēšanai, ir lietderīgi pieprasīt tādas informācijas ziņošanu un apmaiņu, kas ir iedalīta sīkāk attiecībā uz katru kriptoaktīvu, ar kuru kriptoaktīvu lietotājs veicis darījumus.

(16)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus noteikumu par automātisku informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt praktiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus, ziņotās informācijas obligāto automātisko apmaiņu, arī standarta veidlapu informācijas apmaiņai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(17)

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2023/1114, var veikt savu darbību Savienībā, izmantojot pasi, tiklīdz tie ir saņēmuši atļauju kādā dalībvalstī. Šiem nolūkiem Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) uztur reģistru, kurā ir reģistrēti atļauju saņēmušie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Turklāt EVTI uztur arī to operatoru melno sarakstu, kuri sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un kuriem vajadzīga atļauja saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114.

(18)

Kriptoaktīvu operatoriem, uz kuriem neattiecas Regulas (ES) 2023/1114 darbības joma, bet kuriem saskaņā ar šo direktīvu ir pienākums ziņot informāciju par kriptoaktīvu lietotājiem, kas ir Savienības rezidenti, būtu jānosaka prasība reģistrēties vienā dalībvalstī, lai izpildītu savus ziņošanas pienākumus.

(19)

Lai veicinātu administratīvo sadarbību ar ārpus Savienības esošām jurisdikcijām, kriptoaktīvu operatoriem, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, būtu jāļauj ārpus Savienības esošas jurisdikcijas nodokļu iestādēm sniegt tikai informāciju par kriptoaktīvu lietotājiem, kas ir Savienības rezidenti, ciktāl sniegtā informācija atbilst šajā direktīvā noteiktajai informācijai un ciktāl pastāv spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums ar šādu ārpus Savienības esošu jurisdikciju. Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcija savukārt paziņotu šādu informāciju to dalībvalstu nodokļu administrācijām, kuru rezidenti ir kriptoaktīvu lietotāji. Vajadzības gadījumā šis mehānisms būtu jāaktivizē, lai novērstu atbilstošās informācijas ziņošanu un pārsūtīšanu vairākas reizes.

(20)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai noteiktu, vai informācija, ar kuru ir jāapmainās saskaņā ar nolīgumu starp dalībvalsts un ārpus Savienības esošās jurisdikcijas kompetentajām iestādēm, atbilst šajā direktīvā noteiktajai informācijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā to, ka nolīgumu slēgšana ar ārpus Savienības esošām jurisdikcijām par administratīvo sadarbību tiešo nodokļu jomā joprojām ir dalībvalstu kompetencē, Komisijas rīcību varētu uzsākt arī pēc dalībvalsts pieprasījuma. Šim nolūkam ir nepieciešams, lai pēc dalībvalsts lūguma Komisija arī varētu noteikt atbilstību pirms paredzētās šāda nolīguma noslēgšanas. Ja šādas informācijas apmaiņas pamatā ir daudzpusējs kompetentās iestādes nolīgums, Komisijai būtu jāpieņem lēmums par atbilstību attiecībā uz visu attiecīgo satvaru, uz ko attiecas šāds kompetentās iestādes nolīgums. Tomēr Komisijai joprojām vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā pieņemt lēmumu par atbilstību attiecībā uz divpusēju kompetentās iestādes nolīgumu.

(21)

Ciktāl starptautiskais standarts ziņošanai un automātiskai informācijas apmaiņai par kriptoaktīviem, proti, ESAO kriptoaktīvu ziņošanas sistēma – ir minimālais standarts vai līdzvērtīgs standarts, kas nosaka minimālo darbības jomu un saturu tā īstenošanai jurisdikcijās, nebūtu jāpieprasa, lai Komisija veiktu šīs direktīvas un ESAO kriptoaktīvu ziņošanas sistēmas atbilstības noteikšanu, izmantojot īstenošanas aktu, ja starp ārpus Savienības esošajām jurisdikcijām un visām dalībvalstīm ir noslēgts spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums.

(22)	Lai gan G20 apstiprināja ESAO kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu un ieteica to ieviest, vēl nav pieņemts lēmums par to, vai tā tiks uzskatīta par minimālo vai līdzvērtīgu standartu. Kamēr minētais lēmums vēl nav pieņemts, šajā direktīvā ir iekļautas divas dažādas pieejas atbilstības noteikšanai.

(23)	Ar šo direktīvu netiek aizstāti nekādi plašāki pienākumi, kas izriet no Regulas (ES) 2023/1114.

(24)	Lai veicinātu konverģenci un konsekventu uzraudzību attiecībā uz šo direktīvu un Regulu (ES) 2023/1114, kompetentajām iestādēm ir jāsadarbojas ar citām valstu iestādēm vai institūcijām un jāapmainās ar attiecīgo informāciju.

(25)

Būtu jāsaprot, ka atbrīvošana no šajā direktīvā paredzētajiem ziņošanas pienākumiem, kas ir atkarīga no atbilstošu ziņošanas un apmaiņas mehānismu noteikšanas attiecībā uz ārpus Savienības esošām jurisdikcijām un dalībvalstīm, būtu jāpiemēro tikai nodokļu jomā, un jo īpaši šīs direktīvas vajadzībām, un tā nebūtu jāuzskata par pamatu atbilstības atzīšanai citās Savienības tiesību jomās.

(26)

Ir ļoti svarīgi pastiprināt Direktīvas 2011/16/ES noteikumus par paziņojamo informāciju vai informāciju, ar ko veicama apmaiņa, lai pielāgotos jaunajām norisēm dažādos tirgos un tādējādi efektīvi cīnītos pret identificētajām krāpšanas darbībām nodokļu jomā, nodokļu apiešanas darbībām un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas darbībām. Šajos noteikumos būtu jāatspoguļo iekšējā tirgū un starptautiskā līmenī novērotās norises, ar mērķi sasniegt efektīvu ziņošanu un informācijas apmaiņu. Līdz ar to šajā direktīvā cita starpā ir iekļauti jaunākie ESAO Kopējā ziņošanas standarta grozījumi, tostarp e-naudas un centrālās bankas digitālo valūtu noteikumu integrācija, kas noteikti ESAO 2022. gada 26. augustā apstiprinātā dokumenta “Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma un grozījumi kopējā ziņošanas standartā” II daļā, un automātiskās informācijas apmaiņas par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem darbības jomas paplašināšana, to attiecinot uz konkrētiem nolēmumiem saistībā ar fiziskām personām. Īstenojot jaunākos Kopējā ziņošanas standarta grozījumus, kas iekļauti šajā direktīvā un kā jau minēts Padomes Direktīvas 2014/107/ES (7) apsvērumos attiecībā uz Kopējā ziņošanas standarta sākotnējo versiju, dalībvalstīm – kā ilustrācijas vai interpretācijas avoti un lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs – būtu jāizmanto komentāri par Kompetentās iestādes nolīguma paraugu un Kopējais ziņošanas standarts, tagad ietverot jaunākos grozījumus Kopējā ziņošanas standartā.

(27)

Savienībā bieži tiek izmantota elektroniskā nauda, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/EK (8), un darījumu apjoms un to kopējā vērtība pastāvīgi pieaug. Tomēr elektroniskā nauda netiek nepārprotami reglamentēta ar Direktīvu 2011/16/ES. Dalībvalstis izmanto dažādas pieejas attiecībā uz elektronisko naudu. Tā rezultātā uz saistītiem produktiem ne vienmēr attiecas Direktīvā 2011/16/ES noteiktās ienākumu un kapitāla kategorijas. Tāpēc Direktīvā 2011/16/ES būtu jāievieš noteikumi, lai nodrošinātu, ka ziņošanas pienākumus piemēro elektroniskai naudai.

(28)

Lai novērstu nepilnības, kas ļauj īstenot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīties no nodokļu maksāšanas un apiet nodokļus, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība apmainīties ar informāciju par dividenžu ienākumiem no nefiduciāriem kontiem. Tāpēc no nefiduciāriem kontiem gūti dividenžu ienākumi būtu jāiekļauj ienākumu kategorijās, uz kurām attiecas automātiska informācijas apmaiņa.

(29)

Nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (NMIN) ir būtisks, lai dalībvalstis varētu salīdzināt saņemto informāciju ar valstu datubāzēs esošajiem datiem. Tas palielina dalībvalstu spēju identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus un pareizi aprēķināt saistītos nodokļus. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis informācijas ziņošanā un paziņošanā iekļautu ziņoto personu un vienību NMIN, kad tās apmainās ar informāciju, kas saistīta ar ienākumu un kapitāla kategorijām, uz kurām attiecas obligātā automātiskā informācijas apmaiņa, finanšu kontiem, iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšējām vienošanās par cenas noteikšanu, pārskatiem par katru valsti, ziņojamām pārrobežu shēmām, informāciju par pārdevējiem digitālajās platformās un kriptoaktīviem.

(30)

Lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm palielinātu pieejamību NMIN, katrai dalībvalstij būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pieprasītu, ka personu un vienību NMIN, ko izdevusi rezidences dalībvalsts, tiek ziņots attiecībā uz ienākumiem no nodarbinātības, direktora atalgojumiem un pensijām un attiecībā uz iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, pārskatiem par katru valsti un ziņojamām pārrobežu shēmām. Šādi pasākumi cita starpā var ietvert to, ka līdz šajā direktīvā noteiktajam transponēšanas termiņam valsts tiesību aktos tiek ieviestas prasības ziņot NMIN. Turklāt pēc tam, kad ir stājusies spēkā Padomes Direktīva (ES) 2022/2523 (9), un ņemot vērā minētajā direktīvā izklāstītos noteikumus par aizsardzības noteikumiem, ir svarīgi nodrošināt pienācīgu saskaņošanu saistībā ar obligāto automātisko informācijas apmaiņu par pārskatiem par katru valsti, ievērojot Direktīvu 2011/16/ES. Tomēr dalībvalstis arī atzīst, ka var būt retas situācijas, kad pārskatu sniedzošajai vienībai vai pārskatu sniedzošajai personai vienkārši nav iespējams iegūt un paziņot NMIN, tostarp, gadījumos, kad, neraugoties uz vislabākajiem centieniem, pārskatu sniedzošā vienība vai pārskatu sniedzošā persona nav spējusi iegūt NMIN vai ja nodokļu maksātājam nav izdots NMIN.

(31)

Katrai dalībvalstij informācijas apmaiņā saistībā ar iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, pārskatiem par katru valsti un ziņojamām pārrobežu shēmām būtu jāiekļauj personu un vienību NMIN, ko ir izdevusi rezidences dalībvalsts, ja dalībvalsts kompetentā iestāde šo NMIN ir ieguvusi.

(32)

Tas, ka nenotiek informācijas apmaiņa par nolēmumiem attiecībā uz fiziskām personām, nozīmē, ka attiecīgo dalībvalstu nodokļu administrācijas varētu nebūt informētas par minētajiem nolēmumiem. Tādēļ pastāv risks, ka tiks radītas iespējas īstenot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīties no nodokļu maksāšanas un apiet nodokļus. Lai samazinātu minēto risku un lai samazinātu administratīvo slogu, automātiska apmaiņa ar iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem būtu jāattiecina arī uz šādiem nolēmumiem, ja iepriekšējā pārrobežu nolēmuma darījuma vai darījumu virknes summa pārsniedz konkrētu robežvērtību.

(33)

Automātiski būtu jāapmainās arī ar iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem, kas nosaka, vai persona nodokļu vajadzībām ir vai nav rezidents dalībvalstī, kas izdod nolēmumu. Tomēr proporcionalitātes labad un lai samazinātu administratīvo slogu, informācijas apmaiņa par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem nebūtu jāattiecina uz dažiem izplatītiem iepriekšēju pārrobežu nolēmumu veidiem tikai tāpēc, ka tie var ietvert elementu, ar ko nosaka, vai fiziska persona nodokļu vajadzībām ir vai nav kādas dalībvalsts rezidents. Nevajadzētu apmainīties ar informāciju par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem par nodokļa uzlikšanu ienākumu gūšanas vietā attiecībā uz nerezidentu ienākumiem no nodarbinātības, direktora atalgojumiem un pensijām, ja vien iepriekšējā pārrobežu nolēmuma darījuma vai darījumu virknes summa nepārsniedz robežvērtību.

(34)

Paredzams, ka vairākas dalībvalstis ieviesīs identifikācijas pakalpojumus kā vienkāršotu un standartizētu līdzekli pakalpojumu sniedzēju un nodokļu maksātāju identifikācijai. Dalībvalstīm, kas vēlas izmantot minēto identifikācijas formātu, vajadzētu būt atļautam to darīt ar noteikumu, ka tas neietekmē informācijas plūsmu un kvalitāti citās dalībvalstīs, kuras neizmanto šādus identifikācijas pakalpojumus. Tāpēc identifikācijas pakalpojumu izmantošanai nebūtu jāietekmē pienācīgas pārbaudes procedūras vai prasības vākt informāciju. Turklāt, ja minētā pieeja dažos aspektos atšķiras no attiecīgajiem ESAO standartiem par automātisku informācijas apmaiņu, šīs direktīvas noteikumiem par identifikācijas pakalpojumu izmantošanu nevajadzētu ietekmēt noteikšanu par to, vai informācija, kas paziņota un ar ko apmainās, ievērojot vienošanos starp dalībvalsts kompetentajām iestādēm un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, ir līdzvērtīga vai atbilstoša šajā direktīvā noteiktajai informācijai.

(35)

Principā ir svarīgi, lai saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES paziņotā informācija tiktu izmantota to nodokļu aprēķināšanai, administrēšanai un izpildei, uz kuriem attiecas minētās direktīvas materiālā darbības joma. Tomēr neskaidrības par informācijas izmantošanu ir radušās neskaidrā regulējuma dēļ. Ņemot vērā savstarpējo saikni starp krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, arī attiecībā uz izpildes panākšanu, ir lietderīgi precizēt, ka vajadzētu būt iespējai informāciju, kas paziņota starp dalībvalstīm, izmantot muitas nodokļu novērtēšanai, administrēšanai un izpildei, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un terorisma finansēšanas apkarošanai.

(36)

Ņemot vērā tās informācijas apjomu un raksturu, kura tiek vākta un ar kuru tiek veikta apmaiņa, pamatojoties uz Direktīvu 2011/16/ES, minētā informācija var būt noderīga arī dažās citās jomās. Lai gan minētās informācijas izmantošana citās jomās parasti būtu jāattiecina tikai uz jomām, ko apstiprinājusi informācijas paziņotāja dalībvalsts, kas saskaņā ar šo direktīvu, ir jāatļauj plašāka informācijas izmantošana situācijās, kurām ir īpašas un nopietnas iezīmes, un ja Savienības līmenī ir panākta vienošanās rīkoties. Šādas situācijas jo īpaši būtu situācijas, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu ir pieņemti lēmumi par ierobežojošiem pasākumiem. Informācija, ar kuru apmainās, ievērojot Direktīvu 2011/16/ES, var būt ļoti svarīga, lai atklātu ierobežojošo pasākumu pārkāpumus vai apiešanu. Savukārt jebkādi iespējamie ierobežojošo pasākumu pārkāpumi attieksies uz nodokļu jomu, jo izvairīšanās no ierobežojošiem pasākumiem vairumā gadījumu būs uzskatāma arī par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistībā ar attiecīgajiem aktīviem. Ņemot vērā iespējamo sinerģiju un ciešo saikni starp ierobežojošo pasākumu pārkāpumu atklāšanu un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas atklāšanu, ir lietderīgi atļaut informācijas turpmāku izmantošanu.

(37)

Ir būtiski, lai informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES, izmantotu katras dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem šo informāciju. Tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai katras dalībvalsts kompetentā iestāde ieviestu efektīvu mehānismu, ar ko nodrošina tās informācijas izmantošanu, kas iegūta, ziņojot vai apmainoties ar informāciju saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES. Šāda informācijas izmantošana var ietvert, piemēram, brīvprātīgas atbilstības nodrošināšanas programmas, paziņojumus atklāt informāciju, izpratnes veidošanas kampaņas, nodokļu deklarāciju iepriekšēju aizpildīšanu, riska novērtējumus, ierobežotas revīzijas, vispārējas revīzijas, nodokļu kodēšanu, nodokļu aplēses, asimilāciju iekšzemes sistēmās un citus ar nodokļiem saistītus pasākumus.

(38)

Lai uzlabotu resursu efektīvu izmantošanu, atvieglotu informācijas apmaiņu un izvairītos no nepieciešamības katrai dalībvalstij veikt līdzīgas izmaiņas savās informācijas glabāšanas sistēmās, būtu jāizveido centrāls direktorijs informācijai, kas jāziņo par kriproaktīviem, kurš būtu pieejams visām dalībvalstīm un tikai statistikas nolūkos Komisijai un kurā dalībvalstis augšupielādētu un glabātu paziņoto informāciju – tā vietā, lai apmainīties ar minēto informāciju, izmantojot drošu e-pastu. Būtu jāatļauj dalībvalstīm piekļūt tikai tiem minētā centrālā direktorija datiem, kas attiecas uz to rezidentiem. Visai piekļuvei un ierobežojumiem piekļūt centrālajam direktorijam būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (10) prasībām. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi šāda centrālā direktorija izveidei. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(39)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai izstrādāt rīku, kas ļauj elektroniski un automatizēti pārbaudīt nodokļu maksātāja vai pārskatu sniedzošās vienības vai pārskatu sniedzošās personas sniegtā NMIN pareizību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Tiek paredzēts, ka IT rīks, kas jānodod dalībvalstu rīcībā, palīdzēs palielināt nodokļu administrāciju atbilstības rādītājus un kopumā uzlabs informācijas, ar kuru apmainās, kvalitāti.

(40)

Informācijas, kas iegūta, apmainoties ar informāciju starp dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES, minimālajam glabāšanas periodam nevajadzētu būt ilgākam nekā nepieciešams, bet jebkurā gadījumā ne īsākam par pieciem gadiem. Dalībvalstīm informācija nebūtu jāglabā ilgāk nekā nepieciešams šīs direktīvas mērķu sasniegšanai.

(41)

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, starpnieki, ziņojošie platformu operatori, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ziņojumus, vai dalībvalstu kompetentās iestādes ir datu pārziņi Regulas (ES) 2016/679 nozīmē. Ja divi vai vairāki no šiem pārziņiem kopīgi nosaka personas datu apstrādes mērķus un veidus, tos uzskata par kopīgiem pārziņiem. Piemēram, dalībvalstu kompetentās iestādes tiek uzskatītas par centrālā direktorija kopīgiem pārziņiem, ja tās ir kopīgi vienojušās par apstrādājamiem personas datiem un apstrādes veidu.

(42)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas noteikumu pienācīgu izpildi, dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemērojami par tādu valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šīs direktīvas noteikumus par obligāto automātisko apmaiņu ar informāciju, ko ziņojuši kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, un būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Kaut gan sodu izvēle paliek dalībvalstu ziņā, paredzētajiem sodiem vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un atturošiem.

(43)	Lai saskaņotu laikposmus, kas attiecas uz Direktīvas 2011/16/ES piemērošanas novērtēšanu un šīs direktīvas IV pielikumā paredzēto divgadu novērtējumu par pazīmju atbilstību, šo izvērtēšanas procesu grafiks būtu savstarpēji jāpielāgo.

(44)

Ņemot vērā Tiesas 2022. gada 8. decembra spriedumu lietā C-694/20 (11), Orde van Vlaamse Balies un citi, Direktīva 2011/16/ES būtu jāgroza tā, lai tās noteikumu sekas nebūtu tādas, ka advokātiem, kuri rīkojas kā starpnieki, kad tie ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma tā iemesla dēļ, ka uz tiem attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu, ir jāpaziņo ikvienam citam starpniekam, kas nav viņu klients, par minētā cita starpnieka ziņošanas pienākumiem. Tomēr jebkuriem starpniekiem, kuri ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma, jo uz viņiem attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu, arī turpmāk būtu nekavējoties jāpaziņo savam klientam par klienta ziņošanas pienākumiem.

(45)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (12) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2023. gada 3. aprīlī sniedza atzinumu (13).

(46)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Jo īpaši, šī direktīva nodrošina, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību, kas nostiprinātas Hartas 8. pantā. Šajā sakarā ir svarīgi atgādināt, ka personas datu apstrādei saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES piemēro Regulas (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725. Turklāt šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt darījumdarbības brīvības pilnīgu ievērošanu.

(47)

Tā kā Direktīvas 2011/16/ES mērķi, proti, efektīvu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saderīgi ar iekšējā tirgus pareizu darbību, nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet nepieciešamās vienādības un efektivitātes dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(48)	Tāpēc Direktīva 2011/16/ES būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2011/16/ES groza šādi:

direktīvas 3. pantu groza šādi:

panta 9) punktu groza šādi:

punkta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

šīs direktīvas 8. panta 1. punktā un 8.a līdz 8.ad pantā – iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 1. punktā atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām;”;

ii)

punkta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	pārējos šīs direktīvas noteikumos, izņemot 8. panta 1. un 3.a punktu un 8.a līdz 8.ad pantu, – tādas iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana, kas paredzēta šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.”;

iii)

punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šā panta, 8. panta 3.a un 7.a punkta, 21. panta 2. punkta un IV pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar I pielikumā iekļautajām definīcijām. Direktīvas 21. panta 5. punkta un 25. panta 3. un 4. punkta kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar I, V vai VI pielikumā noteiktajām definīcijām. Direktīvas 8.aa panta un III pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar III pielikumā iekļautajām definīcijām. Direktīvas 8.ac panta un V pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar V pielikumā iekļautajām definīcijām. Direktīvas 8.ad panta un VI pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar VI pielikumā iekļautajām definīcijām.”;

panta 14) punkta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	attiecas uz pārrobežu darījumu vai uz jautājumu par to, vai darbības, ko persona veic citā jurisdikcijā, rada pastāvīgu pārstāvniecību, vai arī uz jautājumu par to, vai fiziska persona nodokļu vajadzībām ir vai nav rezidents dalībvalstī, kas izdod nolēmumu; un”;

pantam pievieno šādus punktus:

“28)	“dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem” ir dividendes vai citi ienākumi, ko maksātāja dalībvalstī uzskata par dividendēm un ko maksā vai kreditē kontā, kas nav Turētāja konts, kā definēts I pielikuma VIII iedaļas C punkta 3. apakšpunktā;

29)

“dzīvības apdrošināšanas produkti, kas nav reglamentēti ar citiem Savienības juridiskiem instrumentiem par informācijas apmaiņu un ar citiem līdzīgiem pasākumiem” ir Apdrošināšanas līgumi, kas nav Apdrošināšanas līgumi ar naudas vērtību, par kuriem jāsniedz ziņojumi saskaņā ar I pielikuma I iedaļu, ja pabalsti saskaņā ar līgumiem tiek izmaksāti polises turētāja nāves gadījumā;

30)	“sadalītās virsgrāmatas adrese” ir sadalītās virsgrāmatas adrese, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1114 (*1);

31)	“klients” 8.ab pantā ir jebkurš starpnieks vai attiecīgais nodokļu maksātājs, kas saņem pakalpojumus, tostarp palīdzību, padomus, konsultācijas vai norādījumus no starpnieka, uz kuru attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu saistībā ar ziņojamu pārrobežu shēmu.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).”;"

direktīvas 8. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde ar automātisku informācijas apmaiņu paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei visu informāciju, kas ir pieejama, par minētās citas dalībvalsts rezidentiem; minētā informācija ir par šādām konkrētām ienākumu un kapitāla kategorijām, kā tās saprot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura paziņo šo informāciju:

a)	ienākumi no nodarbinātības;

b)	direktoru atalgojumi;

c)	ienākumi no dzīvības apdrošināšanas produktiem, kas nav reglamentēti ar citiem Savienības juridiskiem instrumentiem par informācijas apmaiņu un ar citiem līdzīgiem pasākumiem;

pensijas;

e)	īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma;

f)	autoratlīdzības;

g)	dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem, kas nav ienākumi no dividendēm, kuras atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ievērojot Padomes Direktīvas 2011/96/ES 4., 5. vai 6. pantu (*2).

(*2) Padomes Direktīva 2011/96/ES (2011. gada 30. novembris) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp. ”;"

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis pirms 2026. gada 1. janvāra informē Komisiju par vismaz piecām 1. punkta pirmajā daļā uzskaitītajām kategorijām, attiecībā uz kurām katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju par minētās citas dalībvalsts rezidentiem. Šāda informācija attiecas uz taksācijas periodiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.”;

panta 7.a punktu aizstāj ar šādu:

“7.a Dalībvalstis nodrošina, ka vienības un konti, kas attiecīgi jāuzskata par Finanšu iestādēm, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtajiem kontiem, atbilst visām prasībām, kuras uzskaitītas I pielikuma VIII iedaļas B punkta 1. apakšpunkta c) punktā un C punkta 17. apakšpunkta g) punktā, un, jo īpaši, ka tas, ka Finanšu iestādei ir Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, statuss un tas, ka kontam ir Izslēgtā konta statuss, nekaitē šīs direktīvas mērķiem.”

;

direktīvas 8.a pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas tikai uz vienas vai vairāku fizisku personu nodokļu lietām, izņemot gadījumus, kad šāds iepriekšējs pārrobežu nolēmums ir izdots, grozīts vai atjaunots pēc 2026. gada 1. janvāra, un gadījumos, kad:

a)	iepriekšēja pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu darījuma vai darījumu virknes apjoms pārsniedz 1 500 000 EUR (vai ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā), ja šāds apjoms ir norādīts iepriekšējā pārrobežu nolēmumā; vai

b)	ar iepriekšēju pārrobežu nolēmumu ir noteikts, vai persona ir vai nav rezidents nodokļu vajadzībām dalībvalstī, kura izdod nolēmumu.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu un neskarot iepriekšējā pārrobežu nolēmumā minētos apjomus, iepriekšēja pārrobežu nolēmuma apjoms darījumu virknē attiecībā uz dažādām precēm, pakalpojumiem vai aktīviem veido kopējo pamatā esošo vērtību. Šos apjomus nesummē, ja darījumi attiecībā uz vienām un tām pašām precēm, pakalpojumiem vai aktīviem tiek veikti vairākkārt.

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta informācijas apmaiņa par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem attiecībā uz fiziskām personām neietver šādus nolēmumus par nodokļa uzlikšanu ienākumu gūšanas vietā attiecībā uz nerezidentu ienākumiem no nodarbinātības, direktoru atalgojumiem vai pensijām.”

;

panta 6. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	tādas personas identifikācija, kas nav fiziska persona, izņemot gadījumus, kad iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas uz fizisku personu un tiek paziņots, ievērojot 1. un 4. punktu, un – attiecīgā gadījumā – personu grupas, pie kuras tā pieder, identifikācija;”;

ii)

panta k) punktu aizstāj ar šādu:

“k)

jebkuras personas, kas nav fiziska persona, izņemot gadījumus, kad iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas uz fizisku personu un tiek paziņots, ievērojot 1. un 4. punktu, identifikācija citās dalībvalstīs, ja tādas ir, kuras varētu ietekmēt iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu (norādot, ar kurām dalībvalstīm ietekmētās personas ir saistītas); un”;

direktīvas 8.ab pantu groza šādi:

panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5. Katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai piešķirtu starpniekiem tiesības uz atbrīvojumu no pienākuma iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, ja ziņošanas pienākums pārkāptu tiesības uz tiesību aktos noteiktās saziņas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Šādos apstākļos katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu jebkuriem starpniekiem, kuri ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma, nekavējoties paziņot savam klientam, ja minētais klients ir starpnieks vai – ja šāda starpnieka nav – ja minētais klients ir attiecīgais nodokļu maksātājs, par attiecīgā klienta ziņošanas pienākumiem saskaņā ar 6. punktu.”

;

panta 14. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

starpnieku, kas nav starpnieki, kuri ir atbrīvoti no ziņošanas pienākuma tā iemesla dēļ, ka uz viņiem attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu saskaņā ar 5. punktu, un attiecīgo nodokļu maksātāju identifikācija, tostarp vārds/nosaukums, dzimšanas datums un vieta (fiziskas personas gadījumā), rezidences vieta nodokļu vajadzībām, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, un – attiecīgā gadījumā – personas, kuras ir ar attiecīgo nodokļu maksātāju saistīti uzņēmumi;”;

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

kopsavilkums par ziņojamās pārrobežu shēmas saturu, citstarp tās vispārzināmais nosaukums, ja tāds ir, un attiecīgo vienošanos apraksts, kā arī jebkura cita informācija, kas varētu palīdzēt kompetentajai iestādei novērtēt iespējamo nodokļu risku, neizpaužot komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu vai komercprocesu, vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;”;

direktīvas 8.ac panta 2. punkta pirmajā daļā pievieno šādu apakšpunktu:

“m)

Identifikācijas pakalpojuma identifikators un izdevēja dalībvalsts, ja Ziņojošais platformas operators paļaujas uz tiešu Pārdevēja identitātes un rezidences apstiprinājumu, izmantojot Identifikācijas pakalpojumu, ko darījusi pieejamu dalībvalsts vai Savienība, lai pārliecinātos par Pārdevēja identitāti un nodokļu rezidenci; šādos gadījumos c)–g) punktā norādītā informācija Identifikācijas pakalpojuma identifikatora izdevējai dalībvalstij nav jāziņo.”;

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“8.ad pants

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus, sniegtās informācijas obligātās automātiskās apmaiņas tvērums un nosacījumi

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus nolūkā pieprasīt, lai Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ziņojumus, pildītu ziņošanas prasības un veiktu pienācīgas pārbaudes procedūras, kas noteiktas attiecīgi VI pielikuma II un III iedaļā. Katra dalībvalsts arī nodrošina šādu pasākumu efektīvu īstenošanu un ievērošanu saskaņā ar VI pielikuma V iedaļu.

2. Ievērojot piemērojamajās ziņošanas prasības un pienācīgas pārbaudes procedūras, kas ietvertas VI pielikuma II un III iedaļā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek šā panta 1. punktā minētā ziņošana, izmantojot automātisku apmaiņu, šā panta 6. punktā noteiktajā termiņā paziņo šā panta 3. punktā minēto informāciju attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar praktiskajiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 21. pantam.

3. Dalībvalsts kompetentā iestāde par katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, sniedz šādu informāciju:

katra Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds/nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un, ja lietotājs ir fiziska persona, dzimšanas datums un vieta, un, ja lietotājs ir Vienība, kura pēc VI pielikuma III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Vienības nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is) un NMIN un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, uzvārds, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona;

neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, paļaujas uz tiešu Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, identitātes un rezidences apstiprinājumu, izmantojot Identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība dara pieejamu, lai pārliecinātos par Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām, informācija, kas jāsniedz Identifikācijas pakalpojuma identifikatora izdevējai dalībvalstij par Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir vārds/nosaukums, Identifikācijas pakalpojuma identifikators un izdošanas dalībvalsts, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona;

b)	Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, vārds/nosaukums, adrese, NMIN un, ja tāds ir, 7. punktā minētais individuālais identifikācijas numurs un globālais juridiskās personas identifikators;

par katru Kriptoaktīva, par kuru jāsniedz ziņojums, veidu attiecībā uz kuru Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, attiecīgajā kalendārajā gadā vai attiecīgā gadījumā citā atbilstošā pārskata periodā ir veicis Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi:

i)	Kriptoaktīva, par kuru jāsniedz ziņojums, veida pilns nosaukums;

ii)	kopējā samaksātā bruto summa, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar iegādēm pret Bezseguma valūtu;

iii)	kopējā saņemtā bruto summa, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar realizāciju pret Bezseguma valūtu;

iv)	kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar iegādēm pret citiem Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

v)	kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar realizāciju pret citiem Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

vi)	kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Neliela apjoma maksājumu darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits;

vii)

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits, un iedalot pēc pārveduma veida, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, tas ir zināms, attiecībā uz pārvedumiem Lietotājam, par kuru jāsniedz ziņojums, uz kuriem neattiecas ii) un iv) punkts;

viii)

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits, un iedalot pēc pārveduma veida, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, tas ir zināms, attiecībā uz pārvedumiem, kurus veicis Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, uz kuriem neattiecas iii), v) un vi) punkts; un

ix)

kopējā patiesā tirgus vērtība, kā arī to Pārvedumu vienību kopskaits, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, veicis uz Regulā (ES) 2023/1114 minētajām sadalītās virsgrāmatas adresēm, par kurām nav zināms, ka tās ir saistītas ar virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju vai finanšu iestādi.

Pirmās daļas c) apakšpunkta ii) un iii) punkta vajadzībām par samaksāto vai saņemto summu ziņo tajā Bezseguma valūtā, kurā tā samaksāta vai saņemta. Ja summas ir samaksātas vai saņemtas vairākās Bezseguma valūtās, par summām ziņo vienā Bezseguma valūtā, kas konvertēta katra Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, laikā tādā veidā, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, konsekventi piemēro.

Pirmās daļas c) apakšpunkta iv)–ix) punkta vajadzībām patieso tirgus vērtību nosaka un ziņo vienā Bezseguma valūtā, kas novērtēta katra Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, laikā tādā veidā, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, konsekventi piemēro.

Sniegtajā informācijā norāda Bezseguma valūtu, kurā tiek uzrādīta katra summa.

4. Lai veicinātu šā panta 3. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vajadzīgos praktiskos pasākumus, citstarp pasākumus, lai standartizētu minētajā punktā minētās informācijas paziņošanu, kā daļu no 20. panta 5. punktā paredzētās standarta veidlapas izveides procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Komisijai nav piekļuves 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajai informācijai.

6. Paziņošana, ievērojot šā panta 3. punktu, notiek, izmantojot 20. panta 5. punktā minēto standarta datorizēto formātu, deviņos mēnešos pēc tā kalendārā gada beigām, uz kuru attiecas ziņošanas prasības, kas piemērojamas Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus. Pirmo informāciju par attiecīgo kalendāro gadu vai citu atbilstīgu pārskata periodu paziņo no 2026. gada 1. janvāra.

7. Lai izpildītu 1. punktā minētās ziņošanas prasības, katra dalībvalsts paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu Kriptoaktīvu operatoram reģistrēties Savienībā. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde šādam Kriptoaktīvu operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru.

Dalībvalstis paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem Kriptoaktīvu operators reģistrējas vienas dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar VI pielikuma V iedaļas F punkta noteikumiem.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu, ka Kriptoaktīvu operatoram, kura reģistrācija ir atsaukta saskaņā ar VI pielikuma V iedaļas F punkta 7. apakšpunktu, var atļaut atkal reģistrēties tikai tad, ja tas attiecīgās dalībvalsts iestādēm iesniedz attiecīgu apliecinājumu attiecībā uz apņemšanos ievērot ziņošanas prasības Savienībā, citstarp izpildīt visas neizpildītās ziņošanas prasības.

8. Šā panta 7. punkts netiek piemērots Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem VI pielikuma IV iedaļas B punkta 1. apakšpunkta izpratnē.

9. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktiskos un tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi Kriptoaktīvu operatoru reģistrācijai un identifikācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

10. Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim izveido Kriptoaktīvu operatoru reģistru, kurā reģistrē informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar VI pielikuma V iedaļas F punkta 2. apakšpunktu. Minētais Kriptoaktīvu operatoru reģistrs ir pieejams visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

11. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pēc jebkuras dalībvalsts pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas nosaka, vai informācija, ar kuru ir automātiski jāapmainās saskaņā ar nolīgumu starp attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, atbilst VI pielikuma II iedaļas B punktā norādītajai informācijai VI pielikuma IV iedaļas F punkta 5. apakšpunkta nozīmē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Dalībvalsts, kas pieprasa pirmajā daļā minēto pasākumu, nosūta Komisijai pamatotu pieprasījumu.

Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visas informācijas, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un precizē, kāda papildu informācija ir vajadzīga. Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, tā viena mēneša laikā informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti un iesniedz attiecīgo informāciju 26. panta 1. punktā minētajai komitejai.

Komisija, rīkojoties pēc savas iniciatīvas, pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem tikai attiecībā uz dalībvalsts noslēgtu kompetentās iestādes nolīgumu ar ārpus Savienības esošu jurisdikciju, kurā paredzēta automātiska informācijas apmaiņa par personu vai Vienību, kas ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, klients, lai veiktu dalībvalsts noslēgtus Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi.

Nosakot, vai informācija ir atbilstoša informācija pirmās daļas nozīmē attiecībā uz Darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, Komisija pienācīgi ņem vērā to, cik lielā mērā režīms, uz kuru balstās šāda informācija, atbilst VI pielikumā noteiktajam, jo īpaši attiecībā uz:

a)	Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, definīcijām;

b)	procedūrām, kas piemērojamas, lai identificētu Lietotājus, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

c)	ziņošanas prasībām;

d)	noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kurām jābūt ieviestām ārpus Savienības esošās jurisdikcijās, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas minētajā režīmā noteiktās pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, un nodrošināta atbilstība tām.

Šajā punktā izklāstīto procedūru piemēro arī, lai noteiktu, ka informācija vairs nav atbilstoša VI pielikuma IV iedaļas F punkta 5. apakšpunkta nozīmē.

12. Neatkarīgi no 11. punkta, ja starptautiskais standarts ziņošanai un automātiskai informācijas apmaiņai par kriptoaktīviem ir noteikts kā minimālais standarts vai līdzvērtīgs standarts, jebkādi Komisijas lēmumi ar īstenošanas aktiem par to, vai informācija, kuras automātiska apmaiņa ir nepieciešama saskaņā ar šā standarta īstenošanu un kompetentās iestādes nolīgumu starp attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, ir atbilstoša informācija, vairs nav nepieciešami. Šo informāciju uzskata par atbilstošu informācijai, kas tiek prasīta saskaņā ar šo direktīvu, ar noteikumu, ka starp visu attiecīgo dalībvalstu un ārpus Savienības esošu jurisdikciju kompetentajām iestādēm ir noslēgts kompetento iestāžu nolīgums, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu par personu vai Vienību, kas ir tāda Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja klients, kurš sniedz ziņojumus, lai veiktu Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi. Šajā pantā un VI pielikumā paredzētos atbilstīgos noteikumus šādiem nolūkiem vairs nepiemēro.”

;

direktīvas 16. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Uz informāciju, kas jebkādā veidā paziņota starp dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu, attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība kā līdzīgai informācijai tās dalībvalsts tiesību aktos, kura to saņēmusi. Šādu informāciju var izmantot, lai novērtētu, pārvaldītu un piemērotu dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz 2. pantā minētajiem nodokļiem, kā arī PVN, citiem netiešajiem nodokļiem, muitas nodokļiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu.”

;

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Kompetentā iestāde, kas saņem informāciju un dokumentus, var izmantot saņemto informāciju un dokumentus bez šā punkta pirmajā daļā minētās atļaujas arī jebkādiem mērķiem, uz kuriem attiecas akts, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu, un šādā nolūkā kopīgot tos ar kompetento iestādi, kas attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par ierobežojošiem pasākumiem.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no citas dalībvalsts kompetentās iestādes, var būt noderīga trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei 1. punktā minētajos nolūkos, tā var nosūtīt minēto informāciju minētās trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei ar noteikumu, ka šī nosūtīšana norit saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem un kārtību. Tā informē dalībvalsts kompetento iestādi, no kuras informācija nākusi, par savu ieceri nosūtīt minēto informāciju trešajai dalībvalstij. Informācijas izcelsmes dalībvalsts var iebilst pret šādu informācijas nosūtīšanu 15 kalendārajās dienās no dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu no dalībvalsts par vēlmi nosūtīt informāciju.”

;

8)	direktīvas 18. pantam pievieno šādu punktu: “4. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde ievieš efektīvu mehānismu, lai nodrošinātu tās informācijas izmantošanu, kas iegūta, ziņojot vai apmainoties ar informāciju saskaņā ar 8.–8.ad pantu.” ;

direktīvas 20. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta datorizētās veidlapas, citstarp valodu lietojuma kārtību, šādos gadījumos:

a)	automātiskajai informācijas apmaiņai par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu saskaņā ar 8.a pantu – līdz 2017. gada 1. janvārim;

b)	automātiskajai informācijas apmaiņai par ziņojamām pārrobežu shēmām saskaņā ar 8.ab pantu – līdz 2019. gada 30. jūnijam;

c)	automātiskai informācijas apmaiņai par Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, saskaņā ar 8.ad pantu – līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Minētās standarta datorizētās veidlapas nepārsniedz 8.a panta 6. punktā un 8.ab panta 14. punktā un 8.ad panta 3. punktā minētos informācijas apmaiņas elementus un citas šādi saistītas jomas, kas saistītas ar šiem elementiem, kuri ir vajadzīgi, lai sasniegtu attiecīgi 8.a, 8.ab un 8.ad panta mērķus.

Šā punkta pirmajā daļā minētā valodu lietojuma kārtība neliedz dalībvalstīm paziņot 8.a un 8.ab pantā minēto informāciju jebkurā Savienības oficiālajā valodā. Tomēr minētajā valodu lietojuma kārtībā var būt paredzēts, ka galvenie šādas informācijas elementi tiek nosūtīti arī citā Savienības oficiālajā valodā.

Šajā punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.”

;

10)

direktīvas 21. pantu groza šādi:

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim izveido drošu centrālo dalībvalstu direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā ir jāsniedz informācija saistībā ar 8.a panta 1. un 2. punktu un kurā to reģistrē, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.

Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim izveido drošu centrālo dalībvalstu direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā ir jāsniedz informācija saistībā ar 8.ab panta 13., 14. un 16. punktu un kurā to reģistrē, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.

Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim izveido drošu centrālo dalībvalstu direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā ir jāsniedz informācija saistībā ar 8.ad panta 2. un 3. punktu un kurā to reģistrē, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.

Visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā. Attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 8.ad panta 2. un 3. punktu, dalībvalsts kompetentajai iestādei tomēr ir piekļuve tikai tai informācijai, kas attiecas uz minētajā dalībvalstī rezidējošiem Lietotājiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, un Personām, par kurām jāsniedz ziņojums. Komisijai arī ir piekļuve minētajā direktorijā reģistrētajai informācijai, tomēr ar ierobežojumiem, kas noteikti 8.a panta 8. punktā, 8.ab panta 17. punktā un 8.ad panta 5. punktā, un tikai statistikas vākšanas nolūkā saskaņā ar šā panta 7. punktu. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vajadzīgos praktiskos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kamēr minētais drošais centrālais direktorijs vēl nedarbojas, 8.a panta 1. un 2. punktā, 8.ab panta 13., 14 un 16. punktā un 8.ad panta 2. un 3. punktā paredzēto automātisko informācijas apmaiņu veic saskaņā ar šā panta 1. punktu un piemērojamiem praktiskajiem pasākumiem.”

;

pantam pievieno šādu punktu:

“8. Komisija nodrošina dalībvalstīm rīku, kas ļauj elektroniski un automatizēti pārbaudīt pārskatu sniedzošās vienības, vai nodokļu maksātāja sniegtā NMIN pareizību, lai nodrošinātu automātisku informācijas apmaiņu.

Komisija ar īstenošanas aktiem izstrādā pirmajā daļā minētā instrumenta tehniskos parametrus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”

;

11)

direktīvas 22. pantam pievieno šādus punktus:

“3. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstis glabā informāciju, kas saņemta, veicot automātisku informācijas apmaiņu saskaņā ar 8.–8.ad pantu, ne ilgāk, kā tas nepieciešams, bet jebkurā gadījumā ne mazāk kā piecus gadus no tās saņemšanas dienas.

4. Dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai pārskatu sniedzošajai vienībai būtu atļauts elektroniski saņemt apstiprinājumu par jebkura nodokļu maksātāja NMIN informācijas derīgumu, uz kuru attiecas informācijas apmaiņa saskaņā ar 8.–8.ad pantu. NMIN informācijas apstiprinājumu var pieprasīt tikai nolūkā apstiprināt 8. panta 1. punktā, 8. panta 3.a punktā, 8.a panta 6. punktā, 8.aa panta 3. punktā, 8.ab panta 14. punktā, 8.ac panta 2. punktā un 8.ad panta 3. punktā minēto datu pareizību.”

;

12)

direktīvas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Katra dalībvalsts uzrauga un novērtē administratīvās sadarbības efektivitāti saskaņā ar šo direktīvu savā dalībvalstī, tostarp tad, kad tā apkaro izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu, un reizi gadā paziņo Komisijai sava novērtējuma rezultātus. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem minētā gada novērtējuma paziņojuma formātu un nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”

;

13)

direktīvas 25. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, starpnieki, Ziņojošie platformu operatori, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz ziņojumus, un dalībvalstu kompetentās iestādes tiek uzskatītas par pārziņiem, kas darbojas atsevišķi vai kopā. Tiek uzskatīts, ka Komisija, apstrādājot personas datus šīs direktīvas vajadzībām,personas datus apstrādā pārziņu vārdā, un tā ievēro Regulā (ES) 2018/1725 noteiktās prasības attiecībā uz apstrādātājiem. Apstrādi reglamentē līgums Regulas (ES) 2016/679 28. panta 3. punkta un Regulas (ES) 2018/1725 29. panta 3. punkta nozīmē.”

;

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“4. Neatkarīgi no 1. punkta katra dalībvalsts nodrošina, ka katra tās jurisdikcijā esoša Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai starpnieks, vai Ziņojošais platformas operators vai Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, atkarībā no konkrētā gadījuma:

a)	informē katru attiecīgo personu par to, ka informācija, kas attiecas uz šo personu, tiks vākta un pārsūtīta saskaņā ar šo direktīvu; un

b)	sniedz katrai attiecīgajai personai visu informāciju, ko šai personai ir tiesības saņemt no datu pārziņa, pietiekami savlaicīgi, lai šī persona varētu īstenot savas datu aizsardzības tiesības, un jebkurā gadījumā pirms informācijas paziņošanas.”

;

14)

direktīvas 25.a pantu aizstāj ar šādu:

“25.a pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un attiecas uz 8.aa–8.ad pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu un izpildi. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.”

;

15)	direktīvas 27. panta 2. punktu svītro.

16)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“27.c pants

Ziņošana un informēšana par NMIN

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai prasītu, ka pārskatu sniedzošā vienība vai pārskatu sniedzošā persona paziņo rezidences dalībvalsts izdotu to personu vai vienību NMIN, par kurām tiek ziņots, un katra dalībvalsts par to informē, ja tas ir skaidri prasīts šīs direktīvas pantos un pielikumos, un ievērojot tos.

2. Attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2030. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai prasītu, ka rezidentu NMIN, ko izdevusi rezidences dalībvalsts, pēc iespējas tiktu paziņots saistībā ar 8. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un d) apakšpunktā minēto informāciju tiktāl, cik tās ir ienākumu un kapitāla kategorijas, par kurām informācija tiktu paziņota pat tad, ja NMIN nebūtu bijis pieejams.

3. Attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai prasītu, ka vienību un personu NMIN, ko izdevusi rezidences dalībvalsts, pēc iespējas tiktu paziņots saistībā ar informāciju, kas minēta 8.a panta 6. punkta a) un k) apakšpunktā, kā arī to vienību un personu NMIN, par kurām tiek ziņots, – saistībā ar informāciju, kas minēta 8.aa panta 3. punkta b) apakšpunktā un 8.ab panta 14. punkta h) apakšpunktā.

4. Attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, katra dalībvalsts, sniedzot 8.a panta 6. punkta a) un k) apakšpunktā minēto informāciju, ja to ir ieguvusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, informācijā iekļauj vienību un personu NMIN, ko izdevusi rezidences dalībvalsts, kā arī 8.aa panta 3. punkta b) apakšpunktā un 8.ab panta 14. punkta h) apakšpunktā minētajā informācijā – to vienību un personu NMIN, par kurām tiek ziņots.”

;

17)	direktīvas I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumā;

18)	direktīvas V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumā;

19)	šīs direktīvas III pielikumā izklāstīto tekstu pievieno kā VI pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2026. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ir iekļauta atsauce uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis līdz 2027. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta 11. punktā izklāstītās prasības un – attiecībā uz Direktīvas 2011/16/ES 27.c panta 3. un 4. punktu – šīs direktīvas 1. panta 16. punktā izklāstītās prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2028. gada 1. janvāra.

3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis līdz 2029. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai attiecībā uz Direktīvas 2011/16/ES 27.c panta 2. punktu izpildītu šīs direktīvas 1. panta 16. punktā izklāstītās prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2030. gada 1. janvāra.

4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2023. gada 17. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

N. CALVIÑO SANTAMARÍA

(1) 2023. gada 13. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) 2023. gada 23. marta atzinums (OV C 184, 25.5.2023., 55. lpp.).

(3) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1113 (2023. gada 31. maijs) par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (OV L 150, 9.6.2023., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7) Padomes Direktīva 2014/107/ES (2014. gada 9. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(9) Padomes Direktīva (ES) 2022/2523 (2022. gada 15. decembris) par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (OV L 328, 22.12.2022., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(11) Tiesas 2022. gada 8. decembra spriedums Orde van Vlaamse Balies un citi, C-694/20, ECLI:EU:C:2022:963.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(13) OV C 199, 7.6.2023., 5. lpp.

I PIELIKUMS

Direktīvas 2011/16/ES I pielikumu groza šādi:

I iedaļu groza šādi:

A punktu groza šādi:

ievadfrāzi un A punkta 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“A.

Ievērojot C līdz F punktu, katra Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz šādas Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, sniedz savas dalībvalsts kompetentajai iestādei:

šādu informāciju:

a)	katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN, dzimšanas datums un vieta (privātpersonas gadījumā) un tas, vai Konta turētājs ir iesniedzis derīgu pašapliecinājumu;

jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is) un (ja ir) citas rezidences dalībvalstis un NMIN un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona, un vai attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir iesniegts derīgs pašapliecinājums;

c)	vai konts ir kopīgs konts, citstarp kopīgā Kontu turētāju skaits;

2)	konta numurs (vai funkcionāls ekvivalents, ja konta numura nav), konta veids un tas, vai konts ir Iepriekšpastāvējis konts vai Jauns konts;”;

ii)

A punkta 6. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“6)	jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā;”;

iii)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“6.a)

Ja Ieguldījumu vienībā, kas ir juridisks veidojums, tiek turēta līdzdalības daļa – veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir līdzdalības daļas turētājs; un”;

C punktu aizstāj ar šādu:

“C.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir Iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo NMIN vai dzimšanas datums, ja šāds(-i) NMIN vai dzimšanas datums nav tās Finanšu iestādes lietvedībā, kas sniedz ziņojumus, un šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem vai jebkuru Savienības juridisko instrumentu nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu NMIN vai dzimšanas datumu attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā Iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā Konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām, un ikreiz, kad tai ir jāatjaunina informācija par Iepriekšpastāvējušu kontu, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.”;

pievieno šādu punktu:

“F.

Neatkarīgi no A punkta 5. apakšpunkta b) punkta un ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz jebkuru skaidri noteiktu kontu grupu neizvēlas citādi, bruto ieņēmumi no Finanšu aktīvu pārdošanas vai izpirkšanas nav jāziņo, ciktāl Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, par šādiem bruto ieņēmumiem no šādu Finanšu aktīvu pārdošanas vai izpirkšanas ziņo saskaņā ar 8.ad pantu.”;

VI iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, ja šādas procedūras atbilst Direktīvai (ES) 2015/849. Ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav juridiski noteikts pienākums piemērot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, kas atbilst Direktīvai (ES) 2015/849, tā Kontrolējošo personu noteikšanai piemēro pēc būtības līdzīgas procedūras.”;

VII iedaļā iekļauj šādu punktu:

“Aa.

Pašapliecinājuma pagaidu trūkums. Izņēmuma gadījumos, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar savlaicīgi saņemt pašapliecinājumu par Jaunu kontu, lai izpildītu pienācīgas pārbaudes un ziņošanas pienākumus attiecībā uz pārskata periodu, kurā konts tika atvērts, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, piemēro pienācīgas pārbaudes procedūras Iepriekšpastāvējušiem kontiem, līdz šāds pašapliecinājums ir saņemts un apstiprināts.”;

VIII iedaļu groza šādi:

A punkta 5., 6. un 7. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“5.

“Noguldījumu iestāde” ir jebkura Vienība, kas:

a)	pieņem noguldījumus parastā banku vai līdzīgas darījumdarbības gaitā; vai

b)	tur e-naudu vai Centrālās bankas digitālās valūtas klientu labā.

“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

kuras darījumdarbība galvenokārt ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:

i)	tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.); ārvalstu valūtu; valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem; pārvedamiem vērtspapīriem; vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem;

ii)	individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii)	citāda Finanšu aktīvu, naudas vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā; vai

kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas A punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību A punkta 6. apakšpunkta b) punkta vajadzībām, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, ir vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tāda gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā. Šā panta A punkta 6. apakšpunkta a) punkta iii) apakšpunkta vajadzībām termins “citāda Finanšu aktīvu, naudas vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā” neietver pakalpojumu, ar ko veic Maiņas darījumus, sniegšanu klientu uzdevumā vai vārdā. “Ieguldījumu vienība” neietver Vienību, kas ir Aktīvā nefinanšu vienība, jo minētā Vienība izpilda jebkuru no D punkta 8. apakšpunkta d) līdz g) punkta kritērijiem.

Šo apakšpunktu interpretē saskaņā ar līdzīgu formulējumu “finanšu iestādes” definīcijā Direktīvā (ES) 2015/849.

“Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piem., kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā; vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piem., procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (citstarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, Kriptoaktīvos, par kuriem jāsniedz ziņojumi, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.”;

A punktā pievieno šādus apakšpunktus:

“9.

Šajā pielikumā “elektroniskā nauda” vai “e-nauda” ir jebkurš produkts, kas ir:

a)	digitāls vienotas bezseguma valūtas attēlojums;

b)	izsniegts, saņemot līdzekļus maksājumu darījumu veikšanai;

c)	pārstāvēts ar tādu prasījumu pret emitentu, kurš ir denominēts tajā pašā bezseguma valūtā;

d)	ir saņemts kā maksājums, un to ir saņēmusi fiziska vai juridiska persona, kas nav emitents; un

e)	ir dzēšams pēc produkta turētāja pieprasījuma jebkurā laikā saskaņā ar emitentam izvirzītajām regulatīvām prasībām un par tādu pašu bezseguma valūtas nominālvērtību.

Terminos “elektroniskā nauda” jeb “e-nauda” nav ietverts produkts, kas izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot naudas līdzekļu pārvešanu no klienta citai personai saskaņā ar klienta norādījumiem. Produkts nav izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot līdzekļu pārvešanu, ja pārvedumu veicošās Vienības parastajā darbībā ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc norādījumu saņemšanas, lai atvieglotu pārveduma veikšanu, vai, ja norādījumi netiek saņemti, ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc līdzekļu saņemšanas.

10.

“Bezseguma valūta” ir jurisdikcijas oficiālā valūta, ko emitē jurisdikcija vai jurisdikcijas norīkota Centrālā banka vai monetārā iestāde un kas pieejama kā fiziskas banknotes vai monētas vai nauda dažādās digitālās formās, citstarp banku rezerves un Centrālās bankas digitālās valūtas. Šis termins ietver arī komercbanku naudu un elektroniskās naudas produktus (Elektroniskā nauda).

11.	“Centrālās bankas digitālā valūta” ir jebkura digitāla Bezseguma valūta, ko emitējusi Centrālā banka vai cita monetārā iestāde.

12.	“Kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā.

13.

“Kriptoaktīvs, par kuru jāsniedz ziņojums” ir jebkurš Kriptoaktīvs, kas nav Centrālās bankas digitālā valūta, Elektroniskā nauda, vai jebkurš Kriptoaktīvs, attiecībā uz kuru Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir pienācīgi noteicis, ka to nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem.

14.

“Maiņas darījums” ir:

a)	jebkura Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, un Bezseguma valūtu apmaiņa; un

b)	jebkura viena vai vairāku Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, veidu apmaiņa.”;

B punkta 1. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, izņemot:

i)	attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic Norādīta apdrošināšanas sabiedrība, Turētājiestāde vai Noguldījumu iestāde; vai

ii)	attiecībā uz Centrālo banku Digitālo valūtu uzturēšanas darbību Kontu turētājiem, kas nav Finanšu iestādes, Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas;”;

C punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2.

“Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments un kuru uztur Noguldījumu iestāde. Noguldījumu konts ietver arī:

a)	summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus;

b)	kontu vai nosacīto kontu, kas atspoguļo visu klienta labā turēto E-naudu; un

c)	kontu, kurā klienta labā tiek turēta viena vai vairākas Centrālās bankas Digitālās valūtas.”;

C punkta 9. apakšpunktu un C. punkta 10. apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“9.

“Iepriekšpastāvējis konts” ir:

a)	Finanšu konts, ko no 2015. gada 31. decembra ir uzturējusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai, ja konts tiek uzskatīts par Finanšu kontu tikai ar šīs direktīvas grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu (ES) 2023/2226 (*1), – no 2025. gada 31. decembra;

jebkurš Konta turētāja Finanšu konts, neatkarīgi no datuma, kad šāds konts ir ticis atvērts, ja:

i)	Konta turētājs arī tur Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus (vai Saistītā vienībā tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus), Finanšu kontu, kas ir Iepriekšpastāvējis konts saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta a) punktu;

ii)

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus (un attiecīgajā gadījumā – Saistītā vienība tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus) abus iepriekš minētos Finanšu kontus un jebkādus citus Konta turētāja Finanšu kontus, ko uzskata par Iepriekšpastāvējušiem kontiem saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta b) punktu, uzskata par vienu Finanšu kontu saistībā ar VII iedaļas A punktā izklāstīto zināšanu prasību standartu ievērošanu un saistībā ar jebkādu Finanšu kontu bilanci vai vērtību noteikšanu, piemērojot jebkādas konta robežvērtības;

iii)

saistībā ar Finanšu kontu, uz kuru attiecas Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir atļauts izpildīt minētās Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai attiecībā uz Finanšu kontu, balstoties uz Procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, kas veiktas attiecībā uz C punkta 9. apakšpunkta a) punktā aprakstīto Iepriekšpastāvējušo kontu; un

iv)	lai atvērtu Finanšu kontu, Konta turētajam nav jāsniedz jauna, papildu vai grozīta klienta informācija, izņemot tādu informāciju, kas vajadzīga, piemērojot šo direktīvu.

10.	“Jauns konts” ir Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts Finanšu konts, kas atvērts 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai, ja konts tiek uzskatīts par Finanšu kontu tikai ar šīs direktīvas grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu (ES) 2023/2226, – 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk.”;

(*1) Padomes Direktīva (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L, 2023/2226, 24.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2226/oj).”;"

C punkta 17. apakšpunktu groza šādi:

apakšpunkta e) punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“v)

uzņēmuma dibināšana vai kapitāla palielināšana, ja konts atbilst šādām prasībām:

—	konts tiek izmantots tikai tāda kapitāla noguldīšanai, ko paredzēts izmantot uzņēmuma dibināšanai vai kapitāla palielināšanai, kā noteikts likumā;

—	visas kontā turētās summas tiek bloķētas līdz brīdim, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saņem neatkarīgu apstiprinājumu par nodibināšanu vai kapitāla palielināšanu;

—	konts pēc dibināšanas vai kapitāla palielināšanas tiek slēgts vai pārveidots par kontu uz uzņēmuma vārda;

—	visi atmaksājumi, kas izriet no neveiksmīga nodibinājuma vai kapitāla palielinājuma, atskaitot pakalpojumu sniedzēja un tamlīdzīgas maksas, tiek veikti tikai tām personām, kuras iemaksājušas summas; un

—	konts nav izveidots pirms vairāk nekā 12 mēnešiem;”;

ii)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“ea)	Noguldījumu konts, kurā ir visa elektroniskā nauda, kas tiek turēta klienta labā, ja slīdošā vidējā 90 dienu kopējā konta bilance vai vērtība dienas beigās jebkurā 90 secīgu dienu periodā nepārsniedz 10 000 USD nevienā kalendārā gada vai cita atbilstoša pārskata perioda dienā;”;

D punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2.

“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Dalībvalsts persona, kas nav:

a)	Vienība, kuras akcijas regulāri tirgo vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos;

b)	jebkura Vienība, kas ir a) punktā aprakstītās Vienības Saistītā vienība;

c)	Valdības vienība;

d)	Starptautiska organizācija;

e)	Centrālā banka; vai

f)	Finanšu iestāde.”;

E punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“7.	“Identifikācijas pakalpojums” ir elektronisks process, ko dalībvalsts vai Savienība bez maksas dara pieejamu Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, lai pārliecinātos par Konta turētāja vai Kontrolējošās personas identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.”;

5)	IX iedaļā pievieno šādu daļu: “Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, pirmās daļas 2. punktā minētā informācija ir pieejama ne ilgāk, kā nepieciešams, bet jebkurā gadījumā ne mazāk kā piecus gadus.”;

pievieno šādu iedaļu:

“XI IEDAĻA

PĀREJAS PASĀKUMI

Neatkarīgi no I iedaļas A punkta 1. apakšpunkta b) punkta un A punkta 6.a) apakšpunkta, attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, uztur no 2025. gada 31. decembra, un par pārskata periodiem, kas beidzas otrajā kalendārajā gadā pēc šāda datuma, informācija par veicamo(-ajiem) pienākumu(-iem), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības kontrolējošā persona vai Līdzdalības daļu kapitālā turētāja, ir jāziņo tikai tad, ja šāda informācija ir pieejama Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamos datos.”

III PIELIKUMS

“VI PIELIKUMS

ZIŅOŠANAS PRASĪBAS, PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI, KURI PIEMĒROJAMI KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM, KAS SNIEDZ ZIŅOJUMUS

Šajā pielikumā noteiktas ziņošanas prasības, pienācīgas pārbaudes procedūras un citi noteikumi, kas jāpiemēro Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, lai dalībvalstis ar automātisku informācijas apmaiņu varētu paziņot 8.ad pantā minēto informāciju.

Šajā pielikumā arī paredzēti noteikumi un administratīvās procedūras, kurām dalībvalstīs jābūt ieviestām, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas tajā izklāstītās ziņošanas prasības un pienācīgas pārbaudes procedūras, un nodrošināta atbilstība tām.

I IEDAĻA

TO KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI, KAS SNIEDZ ZIŅOJUMUS

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, kā definēts IV iedaļas B punkta 3. apakšpunktā, dalībvalstī piemēro ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, kas noteiktas attiecīgi II un III iedaļā, ja tas:

1)	ir Vienība, kurai dalībvalsts piešķīrusi atļauju saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 63. pantu vai kurai ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pēc paziņošanas dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 60. pantu; vai

nav Vienība, kurai dalībvalsts piešķīrusi atļauju saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 63. pantu vai kurai ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pēc paziņošanas dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 60. pantu, un ja tas ir:

a)	Vienība vai persona, kas nodokļu vajadzībām ir kādas dalībvalsts rezidente;

b)	Vienība, kas i) ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un ii) ir juridiska persona dalībvalstī vai kurai ir pienākums iesniegt nodokļu deklarācijas vai nodokļu informācijas deklarācijas dalībvalsts nodokļu iestādēm attiecībā uz Vienības ienākumiem;

c)	Vienība, ko pārvalda no dalībvalsts; vai

d)	Vienība vai persona, kuras pastāvīgā darījumdarbības vieta ir dalībvalstī.

B.	Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī tiek piemērotas attiecīgi II un III iedaļā noteiktās pienācīgas ziņošanas un pārbaudes prasības attiecībā uz Darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi un kuri veikti, izmantojot filiāli, kura atrodas dalībvalstī.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus un ir Vienība, dalībvalstī nav jāpilda attiecīgi II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, kurām tas pakļauts saskaņā ar A punkta 2. apakšpunkta c) vai d) punktu, ja šādas prasības minētais Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir izpildījis jebkurā citā dalībvalstī vai kādā Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, jo tas ir Vienība, kura a) ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar šīs dalībvalsts vai Kvalificētas ārpus Savienības esošas jurisdikcijas tiesību aktiem un b) ir juridiska persona citā dalībvalstī vai Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā vai kurai attiecībā uz Vienības ienākumiem ir pienākums iesniegt nodokļu deklarācijas vai nodokļu informācijas deklarācijas citas dalībvalsts vai Kvalificētas ārpus Savienības esošās jurisdikcijas nodokļu iestādēm.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus un ir persona, dalībvalstī nav jāpilda attiecīgi II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, kurām tas pakļauts saskaņā ar A punkta 2. apakšpunkta d) punktu, ja šādas prasības minētais Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir izpildījis jebkurā citā dalībvalstī vai kādā Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, jo tas ir rezidents nodokļu vajadzībām šajā dalībvalstī vai Kvalificētajā ārpus Savienības esošajā jurisdikcijā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī nav jāpilda attiecīgi II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, kurām tas ir pakļauts saskaņā ar A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punktu, ja tas dalībvalstij ir iesniedzis paziņojumu šīs dalībvalsts noteiktā formātā, apstiprinot, ka šis Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ir izpildījis šādas prasības saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts vai Kvalificētās ārpus Savienības esošās jurisdikcijas noteikumiem atbilstoši kritērijiem, kas pēc būtības ir līdzīgi attiecīgajiem A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punkta kritērijiem.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī nav jāpilda attiecīgi II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības attiecībā uz Darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi un kurus tas veic, izmantojot Filiāli, kura atrodas jebkurā citā dalībvalstī vai Kvalificētā ārpus Savienības esošajā jurisdikcijā, ja šī Filiāle ir izpildījusi šādas prasības šādā citā dalībvalstī vai Kvalificētā ārpus Savienības esošajā jurisdikcijā.

II IEDAĻA

ZIŅOŠANAI NOTEIKTĀS PRASĪBAS

A.	Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, I iedaļas A un B. punkta nozīmē informāciju, kas ir izklāstīta šīs iedaļas B punktā, paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā uz to attiecas ziņošanas prasības saskaņā ar I iedaļu.

Par katru attiecīgo kalendāro gadu vai citu atbilstošu pārskata periodu un saskaņā ar I iedaļā noteiktajiem to Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem, kas sniedz ziņojumus, un III iedaļā noteiktajām pienācīgas pārbaudes procedūrām Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, par saviem Kriptoaktīvu lietotājiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, vai kuru Kontrolējošās personas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojumi, sniedz šādu informāciju:

katra Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds/nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un, ja lietotājs ir fiziska persona, dzimšanas datums un vieta, un, ja lietotājs ir Vienība, par kuru pēc III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas ir konstatēts, ka tam ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Vienības nosaukums, adrese, rezidences dalībvalsts(-is) un NMIN un katras Vienības Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, uzvārds, adrese, rezidences dalībvalsts(-is), NMIN un dzimšanas datums un vieta, kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra šāda Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona;

neatkarīgi no B punkta 1. apakšpunkta pirmās daļas, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ziņo kompetentajai iestādei, kas izmanto identifikācijas pakalpojumu un paļaujas uz tiešu Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, identitātes un rezidences apstiprinājumu, izmantojot Identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība darījusi pieejamu, lai pārliecinātos par Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, identitāti un visām rezidencēm nodokļu vajadzībām, informācija, kas jāsniedz par Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir vārds/nosaukums, Identifikācijas pakalpojuma identifikators(-i) un izdošanas dalībvalsts(-is), kā arī veicamais(-ie) pienākums(-i), kura(-u) dēļ katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona;

2)	Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, vārds/nosaukums, adrese, NMIN un, ja tāds ir, 8.ad panta 7. punktā minētais individuālais identifikācijas numurs un globālais juridiskās personas identifikators;

a)	Kriptoaktīva, par kuru jāsniedz ziņojums, veida pilns nosaukums;

b)	kopējā samaksātā bruto summa, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar iegādēm pret Bezseguma valūtu;

c)	kopējā saņemtā bruto summa, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar realizāciju pret Bezseguma valūtu;

d)	kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar iegādēm pret citiem Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

e)	kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits saistībā ar realizāciju pret citiem Kriptoaktīviem, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

f)	kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Neliela apjoma maksājumu darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits;

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits, un iedalot pēc pārveduma veida, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, tas ir zināms, attiecībā uz Pārvedumiem Lietotājam, par kuru jāsniedz ziņojums, uz kuriem neattiecas b) un d) punkts;

kopējā patiesā tirgus vērtība, vienību kopskaits un Darījumu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, skaits, un iedalot pēc pārveduma veida, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, tas ir zināms, attiecībā uz Pārvedumiem, kurus veicis Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, uz kuriem neattiecas c), e) un f) punkts; un

kopējā patiesā tirgus vērtība, kā arī to Pārvedumu vienību kopskaits, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, veic uz Regulā (ES) 2023/1114 minētajām sadalītās virsgrāmatas adresēm, par kurām nav zināms, ka tās ir saistītas ar virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju vai finanšu iestādi.

Piemērojot B punkta 3. apakšpunkta b) un c) punktu, par samaksāto vai saņemto summu ziņo tajā Bezseguma valūtā, kurā tā samaksāta vai saņemta. Ja summas ir samaksātas vai saņemtas vairākās Bezseguma valūtās, par summām ziņo vienā valūtā, kas konvertēta katra Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, laikā tādā veidā, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, konsekventi piemēro.

Piemērojot B punkta 3. apakšpunkta d)–i) punktu, patieso tirgus vērtību nosaka un paziņo vienā valūtā, kas novērtēta katra Darījuma, par kuru jāsniedz ziņojums, laikā tādā veidā, ko Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, konsekventi piemēro.

Sniegtajā informācijā norāda Bezseguma valūtu, kurā tiek uzrādīta katra summa.

C.	Neatkarīgi no B punkta 1. apakšpunkta nav jāziņo dzimšanas vieta, ja vien Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav citādi noteikts pienākums to iegūt un ziņot.

D.	Šīs iedaļas B punktā minētā informācija ir jāpaziņo ik gadu tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, uz kuru informācija attiecas. Pirmo informāciju sniedz par attiecīgo kalendāro gadu vai citu atbilstīgu pārskata periodu no 2026. gada 1. janvāra.

Neatkarīgi no šīs iedaļas A un D punkta Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, I iedaļas A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punkta nozīmē nav pienākuma sniegt šīs iedaļas B punktā noteikto informāciju par Lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojums, vai Kontrolējošo personu, attiecībā uz kuru Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, pabeidz šādas informācijas ziņošanu ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, uz kuru attiecas Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums ar šāda Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, vai šādas Kontrolējošās personas rezidences dalībvalsti.

III IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

Kriptoaktīvu lietotājs tiek uzskatīts par Lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojums, sākot no dienas, kad tas saskaņā ar šajā iedaļā aprakstītajām pienācīgas pārbaudes procedūrām ir identificēts kā lietotājs.

Pienācīgas pārbaudes procedūras Individuālajiem kriptoaktīvu lietotājiem

Lai noteiktu, vai Individuālais kriptoaktīvu lietotājs ir Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, piemēro šādas procedūras.

Līdz 2027. gada 1. janvārim – nodibinot attiecības ar Individuālo kriptoaktīvu lietotāju vai attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem individuālajiem kriptoaktīvu lietotājiem, – Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, saņem pašapliecinājumu, kas ļauj Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, noteikt Individuālā kriptoaktīvu lietotāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām, un apstiprina šāda pašapliecinājuma pamatotību, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, iegūto informāciju, citstarp dokumentāciju, kas savākta saskaņā ar Klienta pienācīgas pārbaudes procedūrām.

Ja kādā brīdī attiecībā uz Individuālo kriptoaktīvu lietotāju mainās apstākļi, kā rezultātā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, uzzina vai tam ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs vai neuzticams, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu un iegūst derīgu pašapliecinājumu vai pamatotu paskaidrojumu un attiecīgā gadījumā dokumentāciju, kas pamato sākotnējā pašapliecinājuma derīgumu.

Pienācīgas pārbaudes procedūras Vienībām, kas izmanto kriptoaktīvus

Lai noteiktu, vai Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums, vai Vienība, kas nav Izslēgtā persona vai Aktīvā vienība, ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, piemēro šādas procedūras.

Nosaka, vai Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

Līdz 2027. gada 1. janvārim – nodibinot attiecības ar Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, vai attiecībā uz Iepriekšpastāvējušām vienībām, kas izmanto kriptoaktīvus, – Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, saņem pašapliecinājumu, kas ļauj Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, noteikt Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām, un apstiprina šāda pašapliecinājuma pamatotību, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, iegūto informāciju, citstarp dokumentāciju, kas savākta saskaņā ar Klienta pienācīgas pārbaudes procedūrām. Ja Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, apliecina, ka tai nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz faktiskās vadības vietu vai galvenā biroja adresi, lai noteiktu Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, rezidenci.

Ja pašapliecinājumā norādīts, ka Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir kādas dalībvalsts rezidente, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, uzskata Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, par Lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojums, ja vien tas, pamatojoties uz pašapliecinājumu vai tā rīcībā esošo vai publiski pieejamo informāciju, pamatoti nekonstatē, ka Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir Izslēgtā persona.

Nosaka, vai Vienībā ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus un nav Izslēgtā persona, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, nosaka, vai tai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, ja vien tas nenosaka, ka Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, ir Aktīvā vienība, pamatojoties uz Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, pašapliecinājumu.

Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, Kontrolējošās personas, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar Klienta pienācīgas pārbaudes procedūrām, ja šādas procedūras atbilst Direktīvai (ES) 2015/849. Ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, nav juridiski noteikts pienākums piemērot Klienta pienācīgas pārbaudes procedūras, kas atbilst Direktīvai (ES) 2015/849, tas Kontrolējošo personu noteikšanai piemēro pēc būtības līdzīgas procedūras.

Nosaka, vai Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, paļaujas uz Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, vai šādas Kontrolējošās personas pašapliecinājumu, kas ļauj Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, noteikt Kontrolējošās personas rezidenci(-es) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, iegūto informāciju, citstarp dokumentāciju, kas iegūta saskaņā ar Klienta pienācīgas pārbaudes procedūrām.

Ja kādā brīdī attiecībā uz Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, vai tās Kontrolējošajām personām mainās apstākļi, kā rezultātā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, uzzina vai tam ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs vai neuzticams, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu un iegūst derīgu pašapliecinājumu vai pamatotu paskaidrojumu un attiecīgā gadījumā dokumentāciju, kas pamato sākotnējā pašapliecinājuma derīgumu.

Prasības attiecībā uz pašapliecinājuma derīgumu

Individuālā kriptoaktīvu lietotāja vai Kontrolējošās personas iesniegtais pašapliecinājums ir derīgs tikai tad, ja to ir parakstījis vai citādi pozitīvi apliecinājis Individuālais kriptoaktīvu lietotājs vai Kontrolējošā persona, tā ir datēta ne vēlāk kā saņemšanas dienā un tajā par Individuālo kriptoaktīvu lietotāju vai Kontrolējošo personu ir norādīta šāda informācija:

a)	vārds, uzvārds;

b)	rezidences vietas adrese;

c)	dalībvalsts(-is), kas ir rezidences valsts(-is) nodokļu vajadzībām;

d)	attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, – NMIN attiecībā uz katru dalībvalsti;

e)	dzimšanas datums.

Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, iesniegtais pašapliecinājums ir derīgs tikai tad, ja to ir parakstījis vai citādi pozitīvi apliecinājusi Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus, tas ir datēts ne vēlāk kā saņemšanas dienā un tajā par Vienību, kas izmanto kriptoaktīvus, ir norādīta šāda informācija:

a)	juridiskais nosaukums;

adrese;

c)	dalībvalsts(-is), kas ir rezidences valsts(-is) nodokļu vajadzībām;

d)	attiecībā uz katru Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, – NMIN attiecībā uz katru dalībvalsti;

tādas Vienības gadījumā, kas izmanto kriptoaktīvus un nav Izslēgtā persona vai Aktīvā vienība, C punkta 1. apakšpunktā aprakstītā informācija par katru Vienības, kas izmanto kriptoaktīvus, Kontrolējošo personu, ja vien minētā Kontrolējošā persona nav iesniegusi pašapliecinājumu saskaņā ar C punkta 1. apakšpunktu, kā arī par pienākumu(-iem), pamatojoties uz kuru(-iem) katra Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir Vienības Kontrolējošā persona, ja tā jau nav noteikta, pamatojoties uz Klienta uzticamības pārbaudes procedūrām;

f)	attiecīgā gadījumā informāciju par kritērijiem, kādiem tā atbilst, lai to uzskatītu par Aktīvo vienību vai Izslēgto personu.

Vispārīgas pienācīgas pārbaudes prasības

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus un kas arī ir Finanšu iestāde šīs direktīvas nolūkā, pienācīgas pārbaudes procedūru nolūkā saskaņā ar šo iedaļu var paļauties uz pienācīgas pārbaudes procedūrām, kas veiktas saskaņā ar I pielikuma IV un VI iedaļu. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, var arī paļauties uz pašapliecinājumu, kas jau iegūts citiem nodokļu mērķiem, ja šāds pašapliecinājums atbilst šīs iedaļas C punkta prasībām.

2.	Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz trešo personu, lai izpildītu šajā iedaļā izklāstītos pienācīgas pārbaudes pienākumus, bet par šādiem pienākumiem joprojām ir atbildīgs Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus.

IV IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Tālāk minētajiem terminiem ir pie tiem izklāstītā nozīme.

Kriptoaktīvs, par kuru jāsniedz ziņojums

1.	“Kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā.

2.	“Centrālās bankas digitālā valūta” ir jebkura digitāla Bezseguma valūta, ko emitējusi Centrālā banka vai cita monetārā iestāde.

“Centrālā banka” ir iestāde, kas ar likumu vai valdības atļauju blakus pašai jurisdikcijas valdībai ir noteikta par galveno iestādi, kura izdod instrumentus, ko paredzēts izmantot kā valūtu. Šāda iestāde var būt iestāde, kas ir atsevišķa, proti nav daļa no jurisdikcijas valdības un vai nu pilnībā, vai daļēji pieder vai nepieder jurisdikcijai.

Šajā pielikumā “Elektroniskā nauda” jeb “E-nauda” nozīmē jebkuru Kriptoaktīvu, kas ir:

a)	digitāls vienotas bezseguma valūtas attēlojums;

b)	izsniegts, saņemot līdzekļus maksājumu darījumu veikšanai;

c)	pārstāvēts ar tādu prasījumu pret emitentu, kurš ir denominēts tajā pašā bezseguma valūtā;

d)	ir saņemts kā maksājums, un to ir saņēmusi fiziska vai juridiska persona, kas nav emitents; un

e)	ir dzēšams pēc produkta turētāja pieprasījuma jebkurā laikā saskaņā ar emitentam izvirzītajām regulatīvām prasībām un par tādu pašu bezseguma valūtas nominālvērtību.

Termini “Elektroniskā nauda” jeb “E-nauda” neietver produktu, kas izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot naudas līdzekļu pārvešanu no klienta citai personai saskaņā ar klienta norādījumiem. Produkts nav izveidots vienīgi ar mērķi atvieglot līdzekļu pārvešanu, ja pārvedumu veicošās Vienības parastajā darbībā ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc norādījumu saņemšanas, lai atvieglotu pārveduma veikšanu, vai, ja norādījumi netiek saņemti, ar šādu produktu saistītie līdzekļi tiek turēti ilgāk nekā 60 dienas pēc līdzekļu saņemšanas.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus

1.	“Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 15) apakšpunktā.

2.	“Kriptoaktīvu operators” ir pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumus un kas nav Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

3.	“Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus” ir jebkurš Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs un jebkurš Kriptoaktīvu operators, kas veic vienu vai vairākus Kriptoaktīvu pakalpojumus, ar ko veic Maiņas darījumus Lietotāja, par kuru jāsniedz ziņojums, uzdevumā vai vārdā.

4.	“Kriptoaktīvu pakalpojums” ir kriptoaktīvu pakalpojums, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 16) apakšpunktā, citstarp uzkrāšanas un aizdevumu pakalpojumi.

Darījums, par kuru jāsniedz ziņojums

“Darījums, par kuru jāsniedz ziņojums” ir jebkurš:

a)	Maiņas darījums; un

b)	Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, pārvedums.

“Maiņas darījums” ir jebkura:

a)	Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, un Bezseguma valūtu apmaiņa; un

b)	jebkura viena veida vai vairāku veidu Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, apmaiņa.

3.	“Neliela apjoma maksājumu Darījums, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, pārvedums par precēm vai pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz 50 000 USD (vai ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā).

“Pārvedums” ir darījums, ar kuru Kriptoaktīvu, par kuru jāsniedz ziņojums, pārvieto no vai uz viena Kriptoaktīvu lietotāja Kriptoaktīva adresi vai kontu, kas nav adrese vai konts, ko tā paša Kriptoaktīvu lietotāja vārdā uztur Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, ja, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, rīcībā esošo informāciju darījuma brīdī, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, nevar noteikt, ka darījums ir Maiņas darījums.

Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums

1.	“Lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Kriptoaktīvu lietotājs, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir kādas dalībvalsts rezidente.

“Kriptovalūtu lietotājs” ir fiziska persona vai Vienība, kas ir Kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, klients nolūkā veikt Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi. Fizisku personu vai Vienību, kas nav Finanšu iestāde vai Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, un darbojas kā Kriptoaktīvu lietotājs citas fiziskas personas vai Vienības labā vai vārdā kā aģents, turētājs, vārda pakalpojumu sniedzējs, parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, neuzskata par Kriptoaktīvu lietotāju, un šādu citu fizisku personu vai Vienību uzskata par Kriptoaktīvu lietotāju. Ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, sniedz pakalpojumu, tirgotāja vārdā vai tā uzdevumā veicot Neliela apjoma maksājumu darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, arī klientu, kas ir tirgotāja darījumu partneris attiecībā uz šādiem Neliela apjoma maksājumu darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, uzskata par Kriptoaktīvu lietotāju attiecībā uz šādiem Neliela apjoma maksājumu darījumiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ja Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar valsts noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir pienākums pārbaudīt šāda klienta identitāti saistībā ar Neliela apjoma maksājumu darījumu, par kuru jāsniedz ziņojums.

3.	“Individuāls kriptoaktīvu lietotājs” ir Kriptoaktīvu lietotājs, kas ir privātpersona.

4.	“Iepriekšpastāvējis individuāls kriptoaktīvu lietotājs” ir Individuāls kriptoaktīvu lietotājs, kas 2025. gada 31. decembrī ir nodibinājis attiecības ar Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus.

5.	“Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus” ir Kriptoaktīvu lietotājs, kas ir Vienība.

6.	“Iepriekšpastāvējusi vienība, kas izmanto kriptoaktīvus” ir Vienība, kas izmanto kriptoaktīvus un kas 2025. gada 31. decembrī ir nodibinājusi attiecības ar Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus.

7.	“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Dalībvalsts persona, kas nav Izslēgtā persona.

“Dalībvalsts persona” attiecībā uz katru dalībvalsti ir privātpersona vai Vienība, kas ir jebkuras dalībvalsts rezidents saskaņā ar tās dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi jebkuras dalībvalsts rezidents. Šajā nolūkā tādu Vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība.

“Kontrolējošās personas” ir fiziskas personas, kas īsteno kontroli pār Vienību. Trasta gadījumā minētais termins nozīmē dibinātāju(-us), pilnvaroto(-os), aizstāvi(-jus) (ja tāds/tādi ir), labuma guvēju(-us) vai labuma guvēju klasi(-es) un jebkādu(-as) citu(-as) fizisku(-as) personu(-as), kas īsteno galīgu faktisko kontroli pār trastu; saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins nozīmē personas līdzvērtīgos vai līdzīgos posteņos. Terminu “Kontrolējošās personas” interpretē atbilstīgi jēdzienam “faktiskais īpašnieks”, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6) punktā, ciktāl tas attiecas uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus.

10.

“Aktīvā vienība” ir jebkura Vienība, kas izpilda jebkuru no šādiem kritērijiem:

mazāk nekā 50 % no Vienības bruto ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 % no Vienības turētiem aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri rada pasīvos ienākumus vai tiek turēti pasīvo ienākumu veidošanai;

būtībā visas Vienības darbības paredz turēt (pilnībā vai daļēji) vienas vai vairāku tādu meitasuzņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem, bet Vienība neatbilst šāda statusa kritērijiem, ja tā darbojas (vai tā sevi kā tādu prezentē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu sabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības daļu turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

Vienība vēl neveic darījumdarbību, un tā arī iepriekš nav veikusi darījumdarbību, bet tā veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, ar noteikumu, ka Vienība neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš Vienības sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;

d)	Vienība nav bijusi Finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība;

Vienība galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar Saistītām vienībām, kas nav Finanšu iestādes, vai šādu Vienību uzdevumā, un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus Vienībai, kas nav Saistītā vienība, ar noteikumu, ka šādu Saistītu vienību grupa galvenokārt ir iesaistīta darījumdarbībā, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība; vai

Vienība atbilst visām šādām prasībām:

tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā vienīgi reliģiskiem, labdarības, zinātnes, mākslas, kultūras, sporta vai izglītības mērķiem; vai tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā, un tā ir profesionāla organizācija, darījumdarbības līga, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoniskā līga vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

ii)	tā savā rezidences jurisdikcijā ir atbrīvota no ienākuma nodokļa;

iii)	tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

iv)

saskaņā ar Vienības rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Vienības dibināšanas dokumentiem Vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai Vienībai, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar Vienības veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir Vienības iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā; un

saskaņā ar Vienības rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Vienības dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja Vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti Valdības vienībai vai citai bezpeļņas organizācijai, vai pāriet Vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.

Izslēgtā persona

“Izslēgtā persona” ir:

a)	Vienība, kuras akcijas regulāri tirgo vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos;

b)	jebkura Vienība, kas ir a) punktā aprakstītās Vienības Saistītā vienība;

c)	Valdības vienība;

d)	Starptautiska organizācija;

e)	Centrālā banka; vai

f)	Finanšu iestāde, kas nav E punkta 5. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība.

2.	“Finanšu iestāde” ir Turētājiestāde, Noguldījumu iestāde, Ieguldījumu vienība vai Norādīta apdrošināšanas sabiedrība.

“Turētājiestāde” ir jebkura Vienība, kas tur Finanšu aktīvus citu uzdevumā, un šāda darbība veido tās darījumdarbības būtisku daļu. Finanšu aktīvu turēšana citu uzdevumā ir Vienības darījumdarbības būtiska daļa, ja Vienības bruto ienākumi saistībā ar Finanšu aktīvu turēšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda uzskaites perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā.

“Noguldījumu iestāde” ir Vienība, kas:

a)	pieņem noguldījumus parastā banku vai līdzīgas darījumdarbības gaitā; vai

b)	tur Elektronisko naudu vai Centrālās bankas digitālās valūtas klientu labā.

“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

kuras darījumdarbība galvenokārt ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:

i)	tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.); ārvalstu valūtu; valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem; pārvedamiem vērtspapīriem; vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem;

ii)	individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii)	citāda Finanšu aktīvu, naudas vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā; vai

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas E punkta 5. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību E punkta 5. apakšpunkta b) punkta vajadzībām, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, ir vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tāda gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā.

Šā panta E punkta 5. apakšpunkta a) punkta iii) apakšpunkta vajadzībām termins “citāda Finanšu aktīvu, naudas vai Kriptoaktīvu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā” neietver pakalpojumu, ar ko veic Maiņas darījumus, sniegšanu klientiem vai to vārdā. Termins “Ieguldījumu vienība” neietver Vienību, kas ir Aktīvā vienība, jo minētā vienība izpilda jebkuru no D punkta 10. apakšpunkta b)–e) punkta kritērijiem.

Šo punktu interpretē saskaņā ar līdzīgu formulējumu “finanšu iestādes” definīcijā Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 2) punktā.

6.	“Norādīta apdrošināšanas sabiedrība” ir Vienība, kas ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība) un emitē Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumu, vai kam ir pienākums veikt maksājumus saistībā ar šādiem līgumiem.

“Valdības vienība” ir jurisdikcijas valdība, jebkāds jurisdikcijas administratīvs teritoriāls veidojums (kas, lai izvairītos no neskaidrībām, ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai jurisdikcijai, vai vairākiem administratīviem teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde. Šī kategorija sastāv no jurisdikcijas neatņemamām daļām, kontrolētām vienībām un administratīvi teritoriāliem veidojumiem.

Jurisdikcijas “neatņemama daļa” ir jebkura persona, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, iestāde vai cita veida struktūra, kas ir dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdības iestāde. Valdības iestādes neto ienākumus ieskaita tās kontā vai citos dalībvalsts vai citas jurisdikcijas kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šiem ienākumiem. Neatņemama daļa neietver nevienu privātpersonu, kas ir valdības pārstāvis, ierēdnis vai administrators, kurš rīkojas saskaņā ar privāto vai personīgo kompetenci.

“Kontrolēta vienība” ir Vienība, kas pēc savas formas ir atdalīta no jurisdikcijas vai kas citādi veido atsevišķu juridisku vienību, ar noteikumu, ka:

i)	Vienība tieši vai ar vienas vai vairāku kontrolētu Valdības vienību starpniecību pilnībā pieder vienai vai vairākām Valdības vienībām un to kontrolē viena vai vairākas Valdības vienības;

ii)	Vienības neto ienākumus ieskaita tās kontā vai vienas vai vairāku Valdības vienību kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šā ienākuma; un

iii)	pēc likvidēšanas Vienības aktīvi pāriet vienas vai vairāku Valdības vienību rīcībā.

Privātpersonas negūst labumu no šā ienākuma, ja šādas personas ir valdības programmas paredzētie labuma guvēji, un programmas darbības tiek veiktas plašai sabiedrībai vispārējas labklājības nolūkā vai ir saistītas ar valdības atsevišķas sfēras pārvaldīšanu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ir tomēr uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot valdības vienību, tai veicot tādu komercdarbību, piemēram, komercbanku darījumdarbību, ar kuru sniedz finanšu pakalpojumus privātpersonām.

“Starptautiska organizācija” ir jebkura starptautiska organizācija vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde. Šī kategorija ietver jebkuru starpvaldību organizāciju (citstarp pārvalstisku organizāciju):

a)	kas galvenokārt sastāv no valdībām;

b)	kurai faktiski ir galvenā mītne vai pēc būtības līdzīgs nolīgums ar jurisdikciju; un

c)	no kuras ienākuma privātpersonas negūst labumu.

“Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā; vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (citstarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, Kriptoaktīvos, par kuriem jāsniedz ziņojumi, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.

10.

“Līdzdalības daļa kapitālā” tādas līgumsabiedrības gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, ir līdzdalības daļa līgumsabiedrības kapitālā vai peļņā. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, uzskata, ka Līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko kontroli pār trastu. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskatīs par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai Personai, par kuru jāsniedz ziņojums, ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar vārda pakalpojumu sniedzēju starpniecību) saņemt obligāto peļņas sadali vai kura tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru peļņas sadali no trasta.

11.	“Apdrošināšanas līgums” ir līgums (kas nav Anuitātes līgums), saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt maksāt noteiktu summu, ja īstenojas konkrēti apstākļi, kas ir saistīti ar mirstības, saslimstības, nelaimes gadījuma, atbildības vai īpašuma risku.

12.

“Anuitātes līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt veikt maksājumus tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā vienas vai vairāku personu paredzamo dzīves ilgumu. Termins ietver arī līgumu, ko uzskata par Anuitātes līgumu saskaņā ar tās dalībvalsts vai citas jurisdikcijas normatīvajiem aktiem vai praksi, kurā līgums izdots, un saskaņā ar šādu līgumu izdevējs piekrīt veikt maksājumus noteiktā vairāku gadu laikposmā.

13.	“Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums (izņemot divu apdrošināšanas sabiedrību zaudējumu atlīdzināšanas pārapdrošināšanas līgumu), kuram ir Naudas vērtība.

14.

“Naudas vērtība” ir i) summa, ko polises turētājs ir tiesīgs saņemt atpirkuma vai līguma izbeigšanas gadījumā (to nosaka, neatskaitot samazinājumu par jebkādu atpirkuma nodevu vai aizdevumu saistībā ar polisi) vai ii) summa, ko polises turētājs var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem – atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Naudas vērtība” neietver summu, kas jāmaksā saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu:

a)	vienīgi pamatojoties uz tādas personas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

b)	kā pabalsts personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cits pabalsts, ar kuru tiek kompensēts ekonomisks zaudējums, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

kā iepriekš samaksātas prēmijas atmaksa (mīnus apdrošināšanas nodevas – neatkarīgi no tā, vai tās ir faktiski uzliktas vai ne) saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu (izņemot ar ieguldījumiem saistītu dzīvības apdrošināšanas līgumu vai anuitātes līgumu) saistībā ar līguma anulēšanu vai izbeigšanu, riska pozīcijas samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad līguma prēmijas tiek labotas ieraksta kļūdas vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;

d)	kā dividendes polises turētājam (izņemot dividendes līguma termiņa beigu gadījumā) ar noteikumu, ka dividendes ir saistītas ar Apdrošināšanas līgumu, saskaņā ar kuru vienīgie maksājamie pabalsti ir aprakstīti b) punktā; vai

e)	kā iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta atmaksa attiecībā uz tādu Apdrošināšanas līgumu, par kuru prēmijas ir jāmaksā vismaz ikgadēji, ja iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta apjoms nepārsniedz nākamo ikgadējo saskaņā ar līgumu maksājamo prēmiju.

Dažādi jautājumi

1.	“Klienta pienācīgas pārbaudes procedūras” ir klienta pienācīgas pārbaudes procedūras, ko veic Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, vai līdzīgas prasības, kas attiecas uz šādu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus.

2.	“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks veidojums, piemēram, korporācija, personālsabiedrība, trasts vai fonds.

3.	Vienība ir citas Vienības “Saistītā vienība”, ja Vienība kontrolē otru Vienību vai abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu.

“Filiāle” ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, struktūrvienība, uzņēmums vai birojs, kas saskaņā ar jurisdikcijas regulatīvo režīmu tiek uzskatīts par filiāli vai ko saskaņā ar jurisdikcijas tiesību aktiem citādi regulē kā atsevišķu no citiem Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, birojiem, struktūrvienībām vai filiālēm. Visas Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, struktūrvienības, uzņēmumi vai biroji vienā jurisdikcijā tiek uzskatīti par vienu filiāli.

“Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums” ir nolīgums starp dalībvalsts kompetento iestādi un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu, kas atbilst tai, kas minēta šā pielikuma II iedaļas B punktā, kā noteikts īstenošanas aktā saskaņā ar 8.ad panta 11. punktu.

“Kvalificēta ārpus Savienības esoša jurisdikcija” ir ārpus Savienības esoša jurisdikcija, kurai ir Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums ar visu to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ārpus Savienības esošās jurisdikcijas publicētajā sarakstā ir norādītas kā jurisdikcijas, par kurām jāsniedz ziņojums.

7.	“NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (vai, ja tāda nav, tā funkcionāls ekvivalents). NMIN ir jebkurš numurs vai kods, ko kompetentā iestāde izmanto, lai identificētu nodokļu maksātāju.

8.	“Identifikācijas pakalpojums” ir elektronisks process, ko dalībvalsts vai Savienība bez maksas dara pieejamu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, lai noteiktu Kriptoaktīvu lietotāja identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.

V IEDAĻA

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA

Noteikumi III iedaļā noteikto informācijas apkopošanas un pārbaudes prasību izpildei

1.	Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz saviem Kriptoaktīvu lietotājiem piemērot III iedaļā noteiktās informācijas apkopošanas un pārbaudes prasības.

Ja Kriptoaktīvu lietotājs nesniedz III iedaļā prasīto informāciju pēc diviem atgādinājumiem, kas saņemti pēc Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz ziņojumus, sākotnējā pieprasījuma, bet ne pirms 60 dienu termiņa beigām, Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, neļauj Kriptoaktīvu lietotājam veikt Darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi.

Noteikumi, saskaņā ar kuriem Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, ir jāreģistrē informācija par iepriekš minēto ziņojumu sniegšanas prasību un pienācīgas pārbaudes procedūru nolūkā veiktajiem pasākumiem un jebkādiem izmantotajiem pierādījumiem, un atbilstīgi pasākumi šādas informācijas iegūšanai

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, reģistrēt veiktos pasākumus un visu informāciju, kas izmantota attiecīgi II un III iedaļā noteikto ziņošanas prasībām un pienācīgas pārbaudes procedūru izpildei. Šāds reģistrs ir pieejams pietiekami ilgu laiku un jebkurā gadījumā ne mazāk kā piecus gadus, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc tam, kad beidzies periods, kurā Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums sniegt informāciju, ja šī informācija ir jāsniedz saskaņā ar II iedaļu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus (citstarp ir iespēja nosūtīt Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, ziņošanas norādījumu), lai nodrošinātu, ka visa vajadzīgā informācija tiek paziņota kompetentajai iestādei, kas tai ļautu izpildīt pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar 8.ad panta 3. punktu.

Administratīvās procedūras, lai pārbaudītu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus, atbilstību ziņošanas prasībām un pienācīgas pārbaudes procedūrām

Dalībvalstis nosaka administratīvās procedūras, lai pārbaudītu Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ziņojumus, atbilstību attiecīgi II un III iedaļā noteiktajām ziņošanas prasībām un pienācīgas pārbaudes procedūrām.

Administratīvās procedūras, lai veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, ja tiek sniegta nepilnīga vai neprecīza informācija

Dalībvalstis nosaka procedūras turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ziņojumus, ja paziņotā informācija ir nepilnīga vai neprecīza.

Administratīvā procedūra Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pilnvarošanai

Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas sniedz atļauju Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114, regulāri un ne vēlāk kā līdz 31. decembrim attiecīgajā kalendārajā gadā vai citā atbilstošā pārskata periodā saskaņā ar šo Direktīvu iesniedz kompetentajai iestādei, ja tā ir cita iestāde, visu pilnvaroto Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju sarakstu.

Administratīvā procedūra Kriptoaktīvu operatora vienotai reģistrācijai

Kriptoaktīvu operators, kurš ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, kā definēts IV iedaļas B punkta 3. apakšpunktā, saskaņā ar 8.ad panta 7. punktu reģistrējas dalībvalsts kompetentajā iestādē, kas noteikta saskaņā ar I iedaļas A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punktu vai B punktu, pirms ir beidzies termiņš, kurā minētajam Kriptoaktīvu operatoram jāpaziņo II iedaļas B punktā noteiktā informācija. Ja šāds Kriptoaktīvu operators atbilst attiecīgi I iedaļas A punkta 2. apakšpunkta a), b), c) vai d) punkta vai B punkta nosacījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, tas saskaņā ar 8.ad panta 7. punktu reģistrējas vienas no šo dalībvalstu kompetentajā iestādē, pirms ir beidzies termiņš, kurā minētajam Kriptoaktīvu operatoram jāpaziņo II iedaļas B punktā noteiktā informācija.

Neatkarīgi no F punkta 1. apakšpunkta pirmās daļas Kriptoaktīvu operators, kurš ir Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ziņojumus, kā definēts IV iedaļas B punkta 3. apakšpunktā, nereģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā minētajam Kriptoaktīvu operatoram nav jāpilda attiecīgās II un III iedaļā noteiktās ziņošanas un pienācīgas pārbaudes prasības, ievērojot I iedaļas C, D, E, F, G, vai H punktu, ja šādas prasības minētais Kriptoaktīvu operators ir izpildījis jebkurā citā dalībvalstī.

Pēc reģistrācijas Kriptoaktīvu operators paziņo savas vienotās reģistrācijas dalībvalstij, kas noteikta saskaņā ar F punkta 1. apakšpunktu, šādu informāciju:

a)	nosaukums;

b)	pasta adrese;

c)	elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes;

d)	visi Kriptoaktīvu operatoriem izsniegtie NMIN;

e)	dalībvalstis, kurās Lietotāji, par kuriem jāsniedz ziņojums, ir rezidenti III iedaļas A un B punkta nozīmē;

f)	jebkura Kvalificēta ārpus Savienības esoša jurisdikcija, kā minēts I iedaļas C, D, E, F vai H punktā.

3.	Kriptoaktīvu operators vienotās reģistrācijas dalībvalstij paziņo par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar F punkta 2. apakšpunktu.

4.	Vienotās reģistrācijas dalībvalsts Kriptoaktīvu operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru un paziņo to elektroniski visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Vienotās reģistrācijas dalībvalsts var izslēgt Kriptoaktīvu operatoru no Kriptoaktīvu operatoru reģistra šādos gadījumos:

a)	Kriptoaktīvu operators paziņo attiecīgajai dalībvalstij, ka tam Savienībā vairs nav Lietotāju, par kuriem jāsniedz ziņojumi;

b)	ja netiek iesniegts paziņojums saskaņā ar a) apakšpunktu, ir pamats uzskatīt, ka Kriptoaktīvu operatora darbība ir beigusies;

c)	Kriptoaktīvu operators vairs neatbilst IV iedaļas B punkta 2. apakšpunkta nosacījumiem;

d)	dalībvalstis ir anulējušas reģistrāciju savā kompetentajā iestādē, ievērojot F punkta 7. apakšpunktu.

Katra dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par jebkuru Kriptoaktīvu operatoru IV iedaļas B punkta 2. apakšpunkta nozīmē, kuram ir Lietotāji, par kuriem jāsniedz ziņojums un kuri ir Savienības rezidenti, bet kuri nav reģistrējušies saskaņā ar šo punktu. Ja Kriptoaktīvu operators nepilda pienākumu reģistrēties vai ja tā reģistrācija ir anulēta saskaņā ar šīs iedaļas F punkta 7. apakšpunktu, dalībvalstis, neskarot 25.a pantu, veic efektīvus, samērīgus un atturošus pasākumus, lai panāktu atbilstību savā jurisdikcijā. Šādu pasākumu izvēle paliek dalībvalstu ziņā. Dalībvalstis cenšas arī koordinēt savas darbības, kuru mērķis ir panākt atbilstību, tostarp – galējas nepieciešamības gadījumā – nepieļaut, ka Kriptoaktīvu operators var darboties Savienībā.

Ja Kriptoaktīvu operators nepilda ziņošanas pienākumu saskaņā ar šā pielikuma II iedaļas B punktu pēc vienotās reģistrācijas dalībvalsts diviem atgādinājumiem, vienotās reģistrācijas dalībvalsts, neskarot 25.a pantu, veic vajadzīgos pasākumus, lai anulētu Kriptoaktīvu operatora reģistrāciju, kas veikta, ievērojot 8.ad panta 7. punktu. Reģistrāciju anulē ne vēlāk kā pēc 90 dienu termiņa beigām, bet ne agrāk kā 30 dienas pēc otrā atgādinājuma.

”