(1)

Pamatojoties uz 5. pantu pamatregulā, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 16. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes elektrolītisko mangāna dioksīdu importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2023. gada 3. janvārī iesniedza AUTLAN EMD SL (“sūdzības iesniedzējs” vai “Autlan”). Sūdzību atbalstīja Tosoh Hellas Single Member S.A. Sūdzību iesniedza Savienības elektrolītisko mangāna dioksīdu (EMD) ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja vien tai nav pietiekamu pierādījumu 5. panta nozīmē, ka nav izpildītas prasības, kas noteiktas šīs regulas 10. panta 4. punkta c) vai d) apakšpunktā. Viena no šīm prasībām, kas norādīta pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, ir tāda, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, imports turpina ievērojami pieaugt. Kā redzams 1. tabulā zemāk, ĶTR izcelsmes EMD importa apjoms sešos mēnešos pēc lietas ierosināšanas samazinājās par 66 % salīdzinājumā ar vidējo mēneša importa apjomu izmeklēšanas periodā. Turklāt, lai ņemtu vērā iespējamo importa sezonalitāti, Komisija salīdzināja importa mēneša vidējo apjomu sešos mēnešos pēc lietas ierosināšanas ar tiem pašiem sešiem mēnešiem izmeklēšanas periodā. Šī analīze uzrādīja vidējā ikmēneša importa apjoma samazinājumu par 68 %.

1. tabula

Imports no Ķīnas izmeklēšanas periodā un pēc procedūras sākšanas (kg)

(4)

Ņemot vērā to, ka lietas materiālos ietvertie pierādījumi liecināja, ka 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteiktā prasība nav izpildīta, Komisija uz attiecīgā ražojuma importu neattiecināja reģistrāciju atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5.a punktam.

(5)

2023. gada 7. septembrī sūdzības iesniedzējs saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu iesniedza pieprasījumu iekļaut iespējamo izejvielu izkropļojumu pārbaudi attiecīgajā valstī attiecībā uz izmeklējamo ražojumu, lai attiecīgā gadījumā novērtētu, vai maksājums, kas ir mazāks par dempinga starpību, būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu. Sūdzības iesniedzējs iesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka attiecīgajā valstī nav pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) atmaksas par mangāna rūdas eksportu. PVN atmaksas samazināšana vai atcelšana pamatregulas 7. panta 2.a punkta otrajā daļā ir minēta kā viens no attiecīgajiem izkropļojumiem izejvielu tirgū. Lietas materiālos esošie pierādījumi liecina arī, ka mangāna rūda ievērojami pārsniedz 17 % slieksni no izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām attiecīgajā valstī, kā noteikts pamatregulas 7. panta 2.a punkta piektajā daļā. Salīdzinot mangāna rūdas cenu Ķīnas Tautas Republikā ar reprezentatīvos starptautiskajos tirgos pārdotās mangāna rūdas neizkropļotu cenu, ko publicējusi “Fastmarkets”  (3), redzams, ka Ķīnas cenas pamatregulas 7. panta 2.a punkta otrās daļas izpratnē ir zemākas par reprezentatīvo starptautisko tirgu cenām (4). Lai pārbaudītu izejvielu tirgus izkropļojumus un novērtētu, vai maksājums, kas ir mazāks par dempinga starpību, būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu galīgajā posmā, Komisija, pamatojoties uz pamatregulas 7. panta 2.a punktu un 7. panta 2.b punktu, grozīja paziņojumu par procedūras sākšanu (2023. gada 16. februāris). Grozīto paziņojumu par procedūras sākšanu publicēja 2023. gada 13. septembrī (5) (“grozītais paziņojums par procedūras sākšanu”). Papildus šim grozījumam Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt informāciju par neizmantotajām jaudām attiecīgajā valstī, konkurenci par izejvielām un ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm – brīvā formātā vai aizpildot attiecīgās anketas daļas par izejvielu kropļojumi. Tāpat Komisija nosūtīja ĶV anketu par izkropļojumiem izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkta nozīmē. Izejvielu tirgus izkropļojumus noteiks galīgajā posmā. Tādēļ šajā regulā ietvertie pagaidu konstatējumi neskar izmeklēšanas secinājumus par izejvielu tirgus izkropļojumiem, kas tiks atspoguļoti procedūras galīgajā posmā.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas Tautas Republikas iestādes, zināmos importētājus, tirgotājus un lietotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(7)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Notika uzklausīšanas ar diviem lietotājiem un vienu Savienības ražotāju.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(9)

Ņemot vērā ierobežoto elektrolītisko mangāna dioksīdu ražotāju skaitu Savienībā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paziņoja, ka tā darīs anketas pieejamas vienīgajiem diviem zināmajiem Savienības ražotājiem. Šie abi Savienības ražotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas neviens cits Savienības ražotājs nepieteicās. Tādējādi Komisijai nebija jāveic atlase.

(10)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(11)

Neviens nesaistīts importētājs nesniedza pieprasīto informāciju.

(12)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(13)

Septiņi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī, kuri eksportēja EMD uz Savienību izmeklēšanas periodā, sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm.

(14)

Pēc sūdzības iesniedzēja komentāriem, kuros apgalvots, ka izlase nav pietiekami reprezentatīva attiecībā uz Vāciju, Beļģiju un Poliju, kur izmeklējamais ražojums pārsvarā tika pārdots, Komisija grozīja ierosināto izlasi, iekļaujot tajā trešo ražotāju eksportētāju. Papildu komentāri par grozīto izlasi netika saņemti.

(15)

Ražotāju eksportētāju un ražotāju eksportētāju grupu izlasē ietilpa:

(16)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja atsevišķu pārbaudi, ko paredz pamatregulas 17. panta 3. punkts. Šajā izmeklēšanas posmā Komisija nav pieņēmusi nekādu lēmumu par pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi. Komisija lēmumu par to, vai piešķirt atsevišķu pārbaudi, pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

(17)

Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(18)

Kā tika norādīts grozītajā paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra arī izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz Ķīnu piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 7. panta 2.b punkta noteikumus. Šim nolūkam Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt informāciju par neizmantotajām jaudām attiecīgajā valstī, konkurenci par izejvielām un ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm – brīvā formātā vai aizpildot attiecīgās anketas daļas par izejvielu kropļojumi. Tāpat Komisija nosūtīja ĶV anketu par izkropļojumiem izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkta nozīmē.

(19)

Komisija nosūtīja anketas Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, tirgotājiem un lietotājiem. Šīs anketas procedūras sākšanas dienā kļuva pieejamas tiešsaistē (6).

(20)

Komisija saņēma atbildes no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un viena nesaistīta tirgotāja Ķīnā un tikai daļēju atbildi no diviem citiem nesaistītiem tirgotājiem Ķīnā. Atbildes tika saņemtas arī no diviem Savienības ražotājiem un diviem lietotājiem.

(21)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

(22)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(23)

Izmeklējamais ražojums ir elektrolītiskie mangāna dioksīdi, kas ir ražoti elektrolītiskā procesā un pēc elektrolītiskā procesa nav termiski apstrādāti (“izmeklējamais ražojums” – “EMD”).

(24)

Izmeklējamais ražojums ietver divus galvenos veidus: oglekļa-cinka kategorijas EMD un sārmu kategorijas EMD. Abu veidu EMD ražo elektrolītiskā procesā, mainot konkrētus parametrus, lai attiecīgi iegūtu oglekļa-cinka vai sārmu EMD. Abos gadījumos iegūstot augstas tīrības pakāpes mangānu, EMD parasti izmanto kā starpražojumus sauso plaša patēriņa bateriju ražošanā. Šis izmeklējamais ražojums var arī ierobežotā daudzuma tikt izmantots citās nozarēs, piemēram, ķīmijas, farmācijas un keramikas (7).

(25)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka, lai gan pastāv atšķirības konkrētu fizikālo un ķīmisko īpašību ziņā, piemēram, blīvuma, daļiņu vidējā izmēra, Brunauer-Emmet-Teller virsmas (BET) un sārmu potenciāla ziņā, abiem izmeklējamā ražojuma veidiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienādos nolūkos. Tādējādi saistībā ar šo procedūru šie izstrādājumi ir uzskatāmi par vienu ražojumu.

(26)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes izmeklējamais ražojums ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2820 10 00 (Taric kods 2820100010) (“attiecīgais ražojums”).

(27)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojuma veidi:

(28)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(29)

Eksportētājs “Guizhou Manganese Mineral Group” (“GMMG”) apgalvoja, ka EMD produktu veidiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, ir ļoti plašs izmantošanas veids, ietverot daudzas nozares, ne tikai sauso plaša patēriņa bateriju ražošanu. Antidempinga pasākumu noteikšanai termiski neapstrādātam elektrolītiskajam mangāna dioksīdam, visticamāk, būs plaša ietekme uz daudzām nozarēm, jo tā bloķētu daudzveidīgo un kvalitatīvo pieprasījumu pēc EMD no Savienības vienreiz lietojamo bateriju un jauno enerģijas akumulatoru nozarēm, kā arī citām nozarēm, piemēram, ķīmijas, farmācijas un keramikas nozarēm. “GMMG” apgalvoja, ka Savienības ražotāji var nespēt izpildīt citu nozaru (piemēram, ķīmijas, farmācijas un keramikas) prasības kvantitātes un kvalitātes ziņā.

(30)

Šie EMD citu veidu lietotāji (8) nepieteicās un nepauda minētās bažas šīs izmeklēšanas ietvaros. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražotāji veic piegādes arī šiem cita veida lietotājiem. Tāpēc “GMMG” apgalvojums tika noraidīts.

(31)

“GMMG” arī apgalvoja, ka Savienības ražotāji nespēj piegādāt EMD dažām konkrētām akumulatoru tehnoloģijām (piemēram, elektrisko transportlīdzekļu akumulatoriem), kurās izmanto EMD (9). Taču šīs tehnoloģijas pašlaik netiek pielietotas liela mēroga ražošanā un netiek izmantotas Savienības elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru nozarē. Līdz ar to nekas neliecina, ka Savienības ražotāji nepiegādātu preces šīm nozarēm, kuras izmanto šīs tehnoloģijas, ja būtu pieprasījums. Tāpēc minētās puses arguments tika noraidīts.

(32)

“GMMG” arī apgalvoja, ka konkrētais elektrolītiskais mangāna dioksīds, ko pieprasa podziņelementu ražotāji, ir jāapstrādā ar īpašiem procesiem, kas ietver fizikālu un ķīmisku apstrādi, savukārt Savienības ražotājs Spānijā, iespējams, nevar ražot šādu ražojumu saskaņā ar pašreizējo ražošanas tehnoloģiju.

(33)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka “Autlan” (Savienības ražotājs Spānijā) vēl nav saņēmis pieprasījumu piegādāt EMD podziņelementu ražošanai. Tādējādi bez īpašām tehniskām specifikācijām nav norāžu par to, vai tas var piegādāt EMD šādam gatavam izstrādājumam. No otras puses, Savienības ražotājs Grieķijā attiecīgajā periodā veica piegādes podziņelementu ražotājiem. Tāpēc minētās puses arguments tika noraidīts.

(34)

Piecus mēnešus pēc izmeklēšanas uzsākšanas “Autlan” pieprasīja piemērot antidempinga pasākumus, kas noteikti Ķīnas izcelsmes EMD, ja tādi ir, Ķīnas izcelsmes EMD, kas ir mangāna dioksīda sārmu saturošu un sārmu nesaturošu sauso elementu bateriju sastāvā, kuras Savienībā importē no Ķīnas. Šīs sauso elementu baterijas atbilst KN kodiem 8506 10 11, 8506 10 18, 8506 10 91 un 8506 10 98. “Autlan” sniedza aptuvenās aplēses par mangāna dioksīda sārmu saturošās sausā elementa baterijās esošā EMD importa attīstību (10), parādot, ka šādu bateriju imports, kā arī to EMD saturs kopš 2019. gada ir strauji pieaudzis. Puse apgalvoja, ka EMD, kas bija mangāna dioksīda sārmu saturošu un sārmu nesaturošu sausā elementa bateriju sastāvā, bija daļa no izmeklējamā ražojuma sūdzībā, kura minēta 2. apsvērumā.

(35)

Komisija noraidīja šo lūgumu. Sūdzībā ražojums, kas, iespējams, tiek pārdots par dempinga cenām, tika definēts kā “elektrolītiskie mangāna dioksīdi (proti, mangāna dioksīdi, kas ražoti elektrolītiskā procesā), kas pēc elektrolītiskā procesa nav termiski apstrādāti un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un ko parasti deklarē importam Eiropas Savienībā ar Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu ex 2820 10 00”. Mangāna dioksīda sārmu saturošās un sārmu nesaturošās sausā elementa baterijas ir izmeklējamā ražojuma lejupējie produkti. Lai gan sūdzībā tika minēts sausā elementa bateriju imports, produkta definīcijā tie nebija minēti, kā arī netika prasīts ietvert baterijās esošo EMD. Patiesi, visi sūdzībā ietvertie pierādījumi attiecas tikai uz EMD, nevis uz baterijās esošo EMD (11). Turklāt sūdzībā sausā elementa bateriju ražotāji ir skaidri norādīti kā lietotāju ražošanas nozare. Sūdzībā līdz ar to nebija nekādu pierādījumu, ka EMD, kas bija mangāna dioksīda sārmu saturošu un sārmu nesaturošu sausā elementa baterijās, uz ko attiecas KN kodi 8506 10 11, 8506 10 18, 8506 10 91 un 8506 10 98, tikuši pārdoti par dempinga cenām vai arī tie nodarījuši kaitējumu Savienības nozarei.

(36)

Attiecīgi paziņojumā par procedūras sākšanu ir noteikts: “ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir elektrolītiskie mangāna dioksīdi (proti, mangāna dioksīdi, kas ražoti elektrolītiskā procesā), kas pēc elektrolītiskā procesa nav termiski apstrādāti” un “ražojums, ko, iespējams, pārdod par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2820 10 00 (Taric kods 2820100010). KN un Taric kodi ir doti tikai informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifu klasifikācijā. Šīs izmeklēšanas darbības joma ir atkarīga no izmeklējamā ražojuma definīcijas”. No tā izriet, ka dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra, kā arī Savienības interešu novērtējums neietvēra informācijas vākšanu un analīzi par mangāna dioksīda sārmu saturošās un sārmu nesaturošās sausā elementa baterijās esošo EMD.

(37)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz Ķīnu pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(38)

Tādēļ nolūkā savākt datus, kas nepieciešami, lai vēlāk varētu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par EMD ražošanā izmantotajiem resursiem (izejresursiem). Attiecīgo informāciju iesniedza septiņi ražotāji eksportētāji.

(39)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemta ne ĶV atbilde uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No ĶV netika saņemta nekāda atbilde. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. Komisija aicināja ĶV sniegt piezīmes par 18. panta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(40)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu iespējamā attiecīgā reprezentatīvā valsts šajā gadījumā ir Kolumbija. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(41)

Komisija 2023. gada 12. jūnijā ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, tādus kā izejvielas, darbaspēku, enerģiju un ūdeni, kas tiek izmantoti EMD ražošanā. Papildus tam, pamatojoties uz kritērijiem, kas nosaka neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību izvēli, Komisija noteica Kolumbiju kā iespējamu atbilstīgu reprezentatīvu valsti, kas ir vienīgā EMD ražotājvalsts, kurai ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnai. Komisija arī identificēja publiski pieejamus finanšu datus par vienīgo EMD ražotāju valstī – “Quimica International Quintal S.A” (“Quintal”) un par citu uzņēmumu, kas izmanto līdzīgu ražošanas procesu (uzņēmumi, kas ražošanas procesā izmanto elektrolītiskos procesus), – “Quimpac de Colombia S.A” (“Quimpac”). Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, “Autlan”, “VARTA” un Ķīnas metālu, minerālu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju Tirdzniecības kameras un Guansji Mangāna rūpniecības asociācija ( “CCCMC” un “GMIA”).

(42)

Komisija 4. jūlijā, izanalizējusi visas piezīmes un informāciju, kas saņemta par pirmo paziņojumu, nāca klajā ar otro paziņojumu (turpmāk tekstā – “otrais paziņojums”) par attiecīgajiem avotiem, kurus tā bija paredzējusi izmantot normālās vērtības noteikšanai. Otrajā paziņojumā Komisija atjaunināja ražošanas faktoru sarakstu un attiecīgos avotus un informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izmantot Kolumbiju kā reprezentatīvo valsti.

(43)

Tā kā “Quintal” ziņoja par zemu peļņas līmeni 2022. gadā un augstām TVA izmaksām, Komisija uzskatīja, ka uzņēmuma finanšu dati nav pamatoti 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā noteiks TVA izmaksas un peļņu, pamatojoties uz 2022. gada finanšu datiem, kas pieejami par “Quimpac”. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Visas saņemtās piezīmes ir sīki aplūkotas 3.2. iedaļā.

(44)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(45)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(46)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(47)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(48)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus. Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(49)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(50)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija attiecībā uz ĶTR ir publicējusi ziņojumu par valsti (“Ziņojums”) (12), ietverot pierādījumus, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru (tādu kā zeme, enerģija, kapitāls, izejvielas, darbaspēks) kropļojumus, kā arī konkrētās nozarēs (tādās kā tērauda un ķīmisko vielu nozare). Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos.

(51)

Sūdzībā bija ietverta informācija par nozari, kas ražo attiecīgo ražojumu, un tajā bija atsauce uz Ziņojumu par strukturālajiem kropļojumiem Ķīnas tirgū. Sūdzībā bija ietverti arī daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu. Sūdzībā tika konstatēts, ka attiecīgais ražojums ir klasificēts kā KN 28, kas attiecas uz ķīmiskajiem produktiem, nozari, kurai raksturīga būtiska valdības iejaukšanās ĶTR, kā rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale saskaņā ar tirgus principiem.

(52)

Turklāt sūdzībā tika paskaidrots, ka nozare, kas ražo attiecīgo ražojumu, ir kapitālietilpīga un resursietilpīga un ka energoprodukti normālos apstākļos veido ievērojamu ražošanas izmaksu daļu. Tāpēc ziņojumā aplūkotie konkrētie izkropļojumi, kas saistīti ar galvenajiem ražošanas faktoriem (tādiem kā enerģija un darbaspēks), izmeklēšanā ir ļoti būtiski.

(53)

Kā norādīts 39. apsvērumā, ĶV nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(54)

Šajā sakarā tika saņemtas piezīmes no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Piezīmes tika saņemtas arī no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās,, proti, “Xiangtan Electrochemical Scientific Ltd” ( “Xiangtan”) un “Guangxi Daxin Huiyuan New Energy Technology Co., Ltd” ( “Daxin”).

(55)

Pirmkārt, CCCMC/GMIA apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts neatbilst PTO tiesību aktiem, it īpaši tās apgalvoja, ka PTO Antidempinga nolīguma (turpmāk tekstā – “ADN”) 2.2. pantā nav atzīts būtisku izkropļojumu jēdziens.

(56)

Otrkārt, CCCMC/GMIA uzstāja uz to, ka Ķīnas EMD nozarē nav būtisku kropļojumu un ka nav pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka Ķīnā EMD nozarē pastāv būtiski kropļojumi. Tās apgalvoja, ka galvenie sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi izriet no Komisijas 2017. gada decembrī publicētā ziņojuma par Ķīnu. CCCMC/GMIA uzskatīja, ka ziņojums ir novecojis un ka gan Eiropas, gan Ķīnas ekonomika pa šo laiku ir piedzīvojusi nozīmīgas politikas un strukturālas pārmaiņas.

(57)

Vēl viens CCMC/GMIA izvirzītais jautājums attiecas uz trešo valstu datu izmantošanu normālās vērtības noteikšanā. Saskaņā ar PTO ADN, ja valsts izmeklēšanas iestāde plāno izmantot no trešās valsts iegūtus datus, tai jāpaskaidro un jāpierāda, kā šie dati ir koriģēti, lai precīzi atspoguļotu cenas vai izmaksu līmeņus izcelsmes eksportētājvalstī. CCCMC/GMIA uzskata, ka šāda skaidrojuma trūkums rada bažas par nesaistītu datu izmantošanas ticamību un pamatotību, novērtējot taisnīgus tirgus nosacījumus Ķīnas EMD nozarē.

(58)

Daxin iesniedza līdzīgas piezīmes kā tās, kas saņemtas no CCCMC/GMIA. Jo īpaši Daxin apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO tiesību aktiem. Savas prasības pamatojumam ražotājs eksportētājs sniedza tādus pašus argumentus kā CCCMC/GMIA – galvenokārt to, ka PTO ADN 2.2. pantā nav atzīts nozīmīgu kropļojumu jēdziens un ka ADN nav nosacījumu, kuros būtu paredzēta iespēja normālās vērtības noteikšanai izmantot trešo valstu datus, kas nevar atspoguļot cenu vai izmaksu līmeni eksportētājvalstī.

(59)

“Daxin” arī apstrīdēja to, ka Ķīnas EMD nozarē pastāv būtiski izkropļojumi, un piebilda, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai pierādītu šos izkropļojumus, ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie galvenie pierādījumi ir novecojušais Komisijas ziņojums par Ķīnu.

(60)

Otrs ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Xiangtan, savās piezīmēs paskaidroja, ka sūdzības iesniedzējs nav izpildījis savu pierādīšanas pienākumu, pierādot, ka Ķīnas EMD ražošanas nozares izmaksas kopumā un Xiangtan izmaksas jo īpaši ir izkropļotas. Xiangtan apgalvoja, ka Komisijas Ziņojumā trūkst konkrētas vai detalizētas diskusijas par EMD nozari. Xiangtan uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs, novērtējot, vai pastāv būtiski izkropļojumi, paļaujas uz apstiprinošiem pierādījumiem, kas ir nebūtiski vai faktu ziņā nepareizi. Turklāt Xiangtan paskaidroja, ka sūdzībā apgalvots, ka Ķīnas elektroenerģijas cena ir izkropļota, taču Xiangtan lielu daļu no patērētās elektroenerģijas ražo pats, un tādējādi to nevarētu būtiski ietekmēt it kā “izkropļotais” elektroenerģijas tirgus Ķīnā.

(61)

Visupirms, attiecībā uz apgalvojumiem, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta noteikumi neatbilst Savienības saistībām PTO un trešo valstu datu izmantošanai normālās vērtības noteikšanā, Komisija uzskatīja, ka pamatregulas noteikumi pilnībā atbilst PTO saistībām. Kā PTO Apelācijas institūcija tiešā tekstā skaidrojusi lietā DS473, PTO tiesību akti ļauj izmantot pienācīgi koriģētus no trešās valsts iegūtus datus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Komisija norādīja, ka tad, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam noteica normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī.

(62)

Vēl jo vairāk – Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot Ziņojumā ietvertos pierādījumus, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, tostarp ar norisēm pēc ziņojuma publicēšanas. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(63)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Ziņojumā ietvertie pierādījumi ir novecojuši, Komisija norādīja, ka Ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējušas Ķīnas iestādes, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami, neatkarīgi avoti. Tā kā Ziņojums tika darīts publiski pieejams jau 2017. gada decembrī, jebkurai ieinteresētajai personai bija plašas iespējas to atspēkot, papildināt vai sniegt piezīmes par to un par pierādījumiem, uz kuriem tas balstīts, taču neviens neiesniedza argumentus vai pierādījumus, kas atspēkotu Ziņojumā ietvertos avotus. Attiecībā uz apgalvotajām pašreizējās ES industriālās politikas līdzībām ar politiku Ķīnā Komisija nesaskatīja, ka šim jautājumam būtu nozīme, kad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiek vērtēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana Ķīnā. Tāpēc šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(64)

Kas attiecas uz apgalvojumu, ka pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu savus apgalvojumus par būtiskiem kropļojumiem ĶTR, kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 3. punktā, Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par nozīmīgiem kropļojumiem izmeklēšanas sākšanai, kā to prasa pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkts. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā nav nekādu papildu prasību attiecībā uz pierādījumiem, par kādām runā minētā persona. Lai gan konstatācija par nozīmīgu kropļojumu faktisko pastāvēšanu un no tās izrietošā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktās metodikas izmantošana notiek tikai informācijas izpaušanas brīdī, pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkts nosaka pienākumu vākt datus, kas vajadzīgi šīs metodikas piemērošanai, ja uz šā pamata ir sākta izmeklēšana. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā sniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu izmeklēšanu uz šā pamata. Tāpēc Komisija veica nepieciešamās darbības, kas ļāva tai piemērot metodiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu gadījumā, ja nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana tiktu konstatēta izmeklēšanas gaitā. Turklāt Komisija minētos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas apstiprināšanai Ķīnas Tautas Republikā. Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(65)

Attiecībā uz Xiangtan apgalvojumu, ka ziņojumā nav ietverta konkrēta vai detalizēta diskusija par EMD nozari un, ka attiecībā uz elektroenerģiju, lielāko daļu no Xiangtan patērētās elektroenerģijas ražo uzņēmums pats, un tādējādi to nevar būtiski ietekmēt iespējami izkropļotais elektroenerģijas tirgus, Komisija norādīja, ka būtisku kropļojumu esība, kas ir pamats pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, ir konstatēta visas valsts līmenī. Ja tiek konstatēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi attiecas uz visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un visām to izmaksām, kas saistītas ar ražošanas faktoriem. Jebkurā gadījumā minētais pamatregulas noteikums ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir skaidri noteikts, ka tās neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Tomēr nav konstatēts, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ka iekšzemes izmaksas nav izkropļotas. Katrā ziņā ražotāji eksportētāji neiesniedza precīzus un atbilstīgus pierādījumus par neizkropļotām cenām un izmaksām. Fakts, ka ražotājam ir jauda saražot elektroenerģiju, neiegūstot šādu elektroenerģiju no citiem avotiem, neliecina par to, ka šo ražošanas faktoru neietekmē valsti kopumā ietekmējošie kropļojumi. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(66)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (13). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne vien ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (14).

(67)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma – “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns otrais teikums: “Ķīnas Komunistiskās partijas vadība ir sociālisma noteicošā iezīme ar Ķīnai raksturīgām īpatnībām” (15). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(68)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (16). Ķīnas iestāžu izmantotie intervences ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(69)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu sektoru un pārnozaru politikas jomu matricu un pastāv visos valdības līmeņos. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos ir izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izcelti atsevišķi rūpniecības sektori un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība realitātei, ko nosaka plānošanas sistēma. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.2.1.5. iedaļu turpmāk) (17).

(70)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas. Minētajām bankām, veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, pašām jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.2.1.8. iedaļu turpmāk). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī minētās citas finanšu nozares daļas institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (18).

(71)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr minēto mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (19). Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (20).

(72)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kurās ir paredzēta un ar kurām tiek veicināta valdības iejaukšanās dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (21).

(73)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(74)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, jo īpaši valsts īpašumā esošos uzņēmumos (“VU”). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.2.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (22). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (23). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār EMD nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti 3.2.1.4. iedaļā turpmāk.

(75)

Tieši EMD nozarē ievērojama daļa īpašumtiesību ir Ķīnas valdības īpašumā. Turklāt galveno Ķīnas EMD ražotāju eksportētāju Savienībā analīze liecina par būtisku valsts iejaukšanos.

(76)

Xiangtan Electrochemical Technology Co., Ltd gadījumā tā ir pārvaldītājsabiedrība, ko kontrolē Sjantaņas Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (24). Abi lielākie akcionāri ir valsts īpašumā, un valsts īpašumā kopumā ir 40 % kapitāldaļu. Uzņēmuma priekšsēdētājs ir ĶKP loceklis un uzņēmuma partijas komitejas sekretārs (25). Ģenerāldirektora vietnieks, valdes sekretārs ir ĶKP loceklis un uzņēmuma partijas komitejas loceklis (26).

(77)

“Guangxi Guiliu Chemical Co., Ltd” “.” ir privātuzņēmums, kas pieder fiziskām personām. Taču priekšsēdētājs un ģenerāldirektors ir arī ĶKP loceklis un ĶKP komitejas sekretārs (27). Un arī vēl viens uzņēmuma valdes loceklis ir ĶKP komitejas loceklis un ĶKP sekretāra vietnieks.

(78)

“South Manganese Group Ltd” ir 100 % Dienvidu mangāna investīciju grupas turējumā (28). Agrāk grupu dēvēja par “CITIC Dameng Holdings”  (29). Attiecībā uz Dienvidu mangāna investīciju grupas akcionāriem 22 % pieder Naņninai, bet 4,9 % pieder “CITIC Group”  (30) – valstij piederošam finanšu konglomerātam. “South Manganese Group” valdes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs (31).

(79)

“Guizhou Red Star Development Dalong Manganese Industry Co., Ltd” 94 % apmērā pieder “Guizhou Red Star Development”.“Guizhou Red Star Development” faktiskais kontrolieris ir Qingdao SASAC, tādējādi tas ir valsts uzņēmums (32). Uzņēmuma kontrolpaketes īpašnieks ir “Qingdao HongXing Chemical Group Co., Ltd”“.”, un faktiski to kontrolē Kvingdao municipālās tautas valdības valstij piederošo Aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija. Grupas priekšsēdētājs ir arī partijas komitejas sekretārs (33).

(80)

Turklāt, ņemot vērā to, ka ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu arī privātos uzņēmumos (34) un ka ĶKP ir vadošā loma gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos, valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski izraisa to, ka ekonomikas dalībnieki ir pakļauti valdības kontrolei un politiskai uzraudzībai, ņemot vērā to, cik lielā mērā ĶTR ir savijušās valsts un partijas struktūras.

(81)

Tas ir acīmredzams arī Ķīnas Petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības federācijas (“CPCIF”) – kas ir nozares apvienība – līmenī. Saskaņā ar CPCIF Statūtu 3. pantu organizācija “pieņem profesionālos norādījumus, pārraudzību un pārvaldību, ko īsteno struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par rūpniecības pārvaldību” (35).

(82)

Tādējādi pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem izmeklējamā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Kā izklāstīts arī 3.2.1.5. iedaļā turpmāk, gan uz valsts īpašumā, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem nozarē attiecas politikas uzraudzība un vadlīnijas.

(83)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz valstij piederošiem uzņēmumiem (“VPU”) un citus instrumentus, ĶV var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības, (36) savukārt ĶKP pirmorganizācijas gan valstij piederošos, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, ar kura starpniecību valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (37)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP ir pastiprinājusi savas pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli VU, nosakot to kā politisku principu. Tiek arī ziņots, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (38). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (39). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecībā uz EMD ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(84)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“Pamatnostādnes”) (40), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs.” To III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un ka partijas biedri var darboties kā līderi un pionieri.” Tādējādi Pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (41).

(85)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.1.8. iedaļu tālāk), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (42). Tādējādi valsts klātbūtne ķimikāliju un citu ražošanas nozaru (tādu kā finanšu un izejresursu nozaru) uzņēmumos, tostarp VPU ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

(86)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visus ekonomikas sektorus. Mērķi, kas noteikti ar plānošanas instrumentiem, ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestādes uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (43).

(87)

ĶV atzīst EMD ražošanas nozari par nozīmīgu nozari. Tas apstiprināts “14. piecgadu plānā par izejvielu rūpniecības attīstību” (44), kā V.3. iedaļā īpaši minēts elektrolītiskais mangāns: “Uzlabot resursu visaptverošas izmantošanas līmeni, atbalstīt resursu augstā mērā efektīvu izmantošanu, pastāvīgi pilnveidot galveno metožu un procesu pārvaldību, palielināt primāro resursu izmantošanas lietderīgumu un samazināt resursu un enerģijas patēriņu visā procesā. Vispusīgi veicināt izejvielu un rūpniecisko cieto atkritumu izmantošanu, galveno uzmanību pievēršot […], elektrolītiskā mangāna sārņiem […]. Veicināt īstenošanu visā valstī”.

(88)

EMD ir īpaši minēti arī “Nozaru strukturālo korekciju vadošā kataloga” 2019. gada versijā (45). Katalogā ir trīs nozaru kategorijas: “veicinātas”, “ierobežotas” un “likvidējamas”. EMD ir minēti kategorijā “ierobežotā”. Vienlaikus tajā pašā vadošajā katalogā īpaša EMD ražošanas iekārta ar nosaukumu “atspogu krāsns”, ko izmanto mangāna dioksīda samazināšanai, ir minēta kategorijā “likvidējamā”.

(89)

Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos. ĶV sniedz papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citustarp attiecas uz VIII.1. iedaļa. 14. piecgadu plāna par izejvielu nozares attīstību īstenošanas pasākumi noteica sekojošo: “Visām vietējām struktūrām ir jāstiprina atbilstība šim plānam un plāna galvenais saturs un nozīmīgākie projekti jāintegrē to vietējos pamatuzdevumos. Petroķīmijas un ķīmijas, tērauda un citas galvenās nozares izstrādā īpašus īstenošanas atzinumus, kuri vērsti uz šā plāna mērķiem un uzdevumiem un kuros ņemti vērā minētajās nozarēs pastāvošie faktiskie apstākļi”.

(90)

Turklāt Ievirzes atzinumā par petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadu plāna (46) laikā ir kvantitatīvi noteikti plānotās nozares attīstības papildu elementi: “Līdz 2025. gadam petroķīmijas un ķīmijas rūpniecība pamatā veidos augstas kvalitātes attīstības modeli ar spēcīgām vietējām inovācijas spējām, pārdomātu strukturālo plānojumu, zaļu un drošu mazoglekļa attīstību. Tā arī ievērojami uzlabos spējas nodrošināt augsto tehnoloģiju produktus, būtiski veicinās pamata konkurētspēju, kā arī veiks izšķirīgus soļus ceļā uz augsta līmeņa pašpaļaušanos un pašuzlabošanos”, (47) kā arī vairāki mērķi ķīmijas nozarei: “tiks vēl vairāk palielināts ķīmisko lejamkravu un beramkravu ražošanas koncentrācijas līmenis, un jaudas izmantojuma rādītājs sasniegs vairāk nekā 80 % […] tiks izveidoti aptuveni 70 ķīmijas rūpniecības parku ar konkurētspējas priekšrocībām” (48). Tajā ir arī uzsvērta vajadzība: “stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, importa un eksporta, enerģētikas, ekoloģiskās vides, cenu un citas rīcībpolitikas ar rūpnieciskajām rīcībpolitikām”, kā arī “piešķirt pilnvērtīgu lomu valsts rūpniecības un finanšu kopīgajai sadarbības platformai un veicināt banku un uzņēmumu mijiedarbību un rūpniecības un finanšu nozares sadarbību” (49).

(91)

Pastāv arī provinču rīcībpolitikas virzieni, kas atbalsta mangāna rūpniecību. Guidžou, Guansji, Hunaņa un citas vietas ir galvenās elektrolītiskā mangāna dioksīda ražošanas teritorijas Ķīnā, no kurām Guansji veido gandrīz 80 % no valsts kopējās produkcijas izlaides (50).

(92)

Guansji province 2017. gadā publicēja “Guansji metalurģiskās rūpniecības Otro darījumdarbības īstenošanas plānu (2017-2025)” (51). Plāna I iedaļā minēts, ka “Līdz 2025. gadam ferosakausējumu ražošanas jauda Guansji tiks kontrolēta aptuveni 6 miljonu tonnu apjomā; elektrolītiskā mangāna metāla ražošanas jauda tiks kontrolēta aptuveni 600 000 tonnu apjomā; elektrolītiskā mangāna dioksīda ražošanas jauda būs 270 000 tonnas; mangāna sulfāta ražošanas jauda būs aptuveni 100 000 tonnu; litija jonu jaudas baterijas uz mangāna bāzes būs 400 miljoni ampērstundu”. II.4.2. iedaļā minēts, ka viens no mērķiem ir: “Stiprināt sadarbību ar dzelzs un tērauda, nerūsējošā tērauda nozarēm un fabrikām un tiekties uzlabot vietējās spējas apgūt elektrolītisko mangāna metālu, elektrolītisko mangāna dioksīdu un mangāna sulfātu un citus produktus.”

(93)

Turklāt 2018. gadā Guansji publicēja “Mangāna nozares klasteru un rūpniecības ķēdes attīstības plānu (52)”, kas tika sagatavots un izdots virziena plāna veidā, lai vadītu mangāna rūpniecības turpmāko attīstību reģionā. Tajā pašā gadā tā publicēja “Guansji mangāna rūpniecības klasteru un rūpniecības ķēdes attīstības plāna rīcībpolitikas interpretāciju” (53).

(94)

Plāna mērķi attīstības jomā ir “optimizēt mangāna rūpniecības struktūru un izvietojumu, realizēt kalnrūpniecības, apretēšanas, kausēšanas un dziļās apstrādes saskaņotu attīstību, veidot rūpnieciskos klasterus mangāna rūdas ieguvei un mangāna rūdas apstrādei, paaugstināt ekoloģiskās vides aizsardzību, pievērst uzmanību drošai ražošanai un resursu reciklēšanai, kā arī stingri veicināt enerģijas taupīšanu un emisiju samazināšanu. Tiekties noturēt elektrolītiskā mangāna metāla ražošanas jaudu aptuveni 600 000 tonnu apjomā līdz 2020. gadam; elektrolītiskā mangāna dioksīda ražošanas jaudu aptuveni 270 000 tonnu apjomā un mangāna sulfāta ražošanas jaudu aptuveni 100 000 tonnu apjomā;”

(95)

Plāna īstenošanas pasākumos izvirzīti seši aspekti, tostarp “stiprināt organizāciju un koordināciju, izveidot un uzlabot mangāna nozares standartu sistēmu, veicināt mangāna produktu un apstrādes tehnoloģiju izpēti un izstrādi, veicināšanu un pielietošanu, stiprināt izdevīgu uzņēmumu un talantu komandu veidošanu, stiprināt fiskālo un nodokļu finansiālo atbalstu un enerģiski piesaistīt investīcijas.”

(96)

Turklāt iepriekš minētā plāna III.4. iedaļā izteikts atbalsts sekojošajam: “Aktīvi piesaistīt spēcīgus uzņēmumus un veidot spēcīgo uzņēmumu aliansi, kultivēt nozares pamatā esošos uzņēmumus un mudināt reģiona galvenos uzņēmumus veikt integrāciju un reorganizāciju. Ar tādiem vadošiem uzņēmumiem kā “CITIC Dameng Mining Co., Ltd.”, “Guangxi Ferroalloy Co., Ltd.” un “Baise Mining Group Co., Ltd.”, “Manganese Qinzhou” 1,5 miljoniem tonnu gadā uz mangāna bāzētu jaunu materiālu ekoloģiskā cikla industriālais parks, “Baikuang Group Jingxi” mangāna rūdas apstrāde un kausēšanas-metāla mangāna dziļās apstrādes-mangāna sārņu visaptverošas izmantošanas bāze un citi liela mēroga projekti veicina resursu lietderīgu integrāciju, pilnībā apvieno valsts un privātā kapitāla priekšrocības, lai uzlabotu vadošo uzņēmumu darbības efektivitāti, optimizētu nozaru un produktu struktūru, samazinātu konkurenci tajā pašā nozarē un veidotu vadošos uzņēmumus starptautiski pazīstamos augstas kvalitātes uzņēmumos ar spēcīgu tirgus konkurētspēju.”

(97)

Turklāt saskaņā ar IV iedaļas īstenošanas pasākumiem plānā ir atsauce uz “Stiprinātu fiskālo, nodokļu un finansiālo atbalstu. Stiprināt valdības, banku un uzņēmumu informācijas komunikāciju, efektīvi pildīt finanšu fondu stimulējošo un vadošo lomu, aktīvi piesaistīt sociālo kapitālu un atbalstīt mangāna rūpniecības attīstību. Pilnībā izmantot rūpniecības kapitāla ieguldījumu fondu vadošo lomu, koordinēt un atbalstīt mangāna rūpniecības attīstību. Visas pārvaldes struktūrvienības izmanto pieejamos līdzekļus, lai vadītu mangāna ražošanas inovāciju centru, lietojumprogrammu demonstrējumu platformu, pētniecības un izstrādes iestāžu un lietojumprogrammu demonstrējumu projektu attīstību. Turpināt virknes tādu rīcībpolitikas virzienu īstenošanu, kas pēdējos gados atbalstīja uzņēmumu inovāciju un attīstību un efektīvi sniedza labumu uzņēmumiem.”

(98)

Turklāt valsts iestāžu iejaukšanos EMD nozares attīstībā Guansji provincē vēl vairāk pierāda “Partijas vadības grupas sekretāra un Baises rūpniecības un informācijas tehnoloģiju biroja direktora publicētie ieteikumi” (54). Ieteikumos tika minēts, ka mangāna rūdu valsts ir iekļāvusi stratēģisku derīgo izrakteņu resursu sarakstā. Vēl jo vairāk – ieteikumos minēts, ka “Pēdējos gados autonomā reģiona partijas komiteja un valdība ir piešķīrusi lielu nozīmi rūpniecības ķēdes optimizācijai un modernizācijai, enerģiski īstenojusi metalurģijas otro riska pakāpi, un mangāna rūdas ražošanas jauda turpina pieaugt. 2020. gadā elektrolītiskā mangāna dioksīda izlaide reģionā būs 260 500 tonnas, kas veido aptuveni 75 % no valsts izlaides produkcijas; elektrolītiskā mangāna metāla izlaide būs 270 100 tonnas, kas veido aptuveni 18 % no valsts izlaides produkcijas, ierindojoties starp valsts augstākajiem rādītājiem.”

(99)

Guansji province nav vienīgā, kas aktīvi veicina mangāna rūpniecību. Guidžou province arī ir ieviesusi pasākumus mangāna un mangāna pārstrādes rūpniecības attīstībai. Guidžou provinces 14. piecgadu ekonomiskās un sociālās attīstības plānā (55) viens no tās mērķiem ir sadarboties ar citām provincēm mangāna rūpniecības veicināšanā: “Stiprināt apmaiņu un sadarbību ar Hunaņas, Hubejas, Dzjansji un citām provincēm Jandzi upes vidusdaļā enerģētikas, tūrisma, iekārtu ražošanas, jaunu materiālu, izglītības u. c. jomās un kopīgi veidot industriālās bāzes, piemēram, jaunu mangāna dziļo apstrādi”.

(100)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievēro valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicinātās nozares, tostarp EMD ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(101)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, arī tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (56).

(102)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (57). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (58). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (59).

(103)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros, uz EMD ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, darījumdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šķiet, ka šie apsvērumi ir pilnībā piemērojami arī EMD nozarē. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka EMD ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(105)

Uz tirgu balstītu algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (60). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (61). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (62). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas.

(106)

Netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz EMD ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi EMD ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(107)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(108)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valsts īpašumā esošu banku pozīcija (63), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VPU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (64) un, tāpat kā nefinanšu VPU, arī bankas regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties no valsts rūpniecības politikas (65). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (66).

(109)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamība pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(110)

Piemēram, ĶV pavisam nesen paskaidroja, ka ĶKP jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un tiem jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (67). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši jāņem vērā tas, kā struktūras “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (68).

(111)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots, arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (69).

(112)

Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (70). Rezultāts ir tendence par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(113)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(114)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. To aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, 2018. gada beigās joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (71). ĶTR oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (72). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu.

(115)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad riskanto parādu kļūst aizvien vairāk, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piem., izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai tās pamatcēloņus.

(116)

Būtībā, kaut arī ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(117)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka EMD ražošanas nozare būtu brīva no iepriekš aprakstītajiem valdības iejaukšanās veidiem finanšu sistēmā. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(118)

Komisija norādīja, ka Ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.1.2.–3.2.1.8. iedaļā, kā arī Ziņojuma A daļā izklāstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par 3.2.1.6.–3.2.1.8. iedaļā un Ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(119)

Komisija atgādina, ka EMD ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Kad EMD ražotāji iegādājas izejresursus/slēdz līgumus par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz viņiem attiecas plānošanas sistēma, kuru piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(120)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot EMD iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(121)

Analīze 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī EMD ražošanas nozarē jo īpaši, liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, ņemot vērā arī to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(122)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(123)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroka attiecīgā gadījumā tika dota valstij ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(124)

Iepriekš aplūkotajā pirmajā un otrajā paziņojumā aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Komisija arī informēja ieinteresētās personas par nodomu šajā lietā par attiecīgo reprezentatīvo valsti uzskatīt Kolumbiju, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(125)

Pirmajā paziņojumā Komisija paskaidroja, ka Kolumbija ir vienīgā valsts, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, (t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata to klasificē kā valsti ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”), un par kuru ir zināms, ka tajā ražo izmeklējamo ražojumu.

(126)

Pēc pirmā paziņojuma Guiliu apgalvoja, ka Meksika būtu jāizmanto kā reprezentatīva valsts, jo tā ražo mangāna rūdu (EMD ražošanas galveno izejvielu), un papildus datiem par mangāna rūdas importu tā importē pietiekami daudz citu izejvielu. Guiliu ierosināja izmantot Kolumbiju attiecībā uz mangāna rūdu importa cenām, bet Autlan – attiecībā uz EMD TVA un peļņu.

(127)

Izmeklējamā ražojuma ražošana ir viens no kritērijiem, ko Komisija izmanto, aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Atšķirībā no Kolumbijas, kurā ražo izmeklējamo ražojumu, Meksika to nedara, tāpēc to nevar uzskatīt par piemērotu reprezentatīvu valsti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(128)

“Varta” uzskatīja, ka Kolumbijas kā reprezentatīvas valsts izvēle ir apšaubāma, jo, iespējams, bijis nepareizs salīdzinājums ar elektroenerģijas izmaksām Ķīnā, un ierosināja, ka jāņem vērā elektroenerģijas ražošanas veids un elektroenerģijas sadales izmaksas.

(129)

“Varta” neparādīja, cik lielā mērā Kolumbijas elektroenerģijas atsauces cena neatspoguļotu neizkropļotu cenu Ķīnā, kā arī nepiedāvāja konkrētas alternatīvas. Tāpēc tā apgalvojums tika noraidīts.

(130)

Komisijai ir zināms, ka Ķīnai līdzīgā ekonomikas attīstības līmenī nav nevienas citas valsts, kurā ražotu EMD, un neviena ieinteresētā persona nesniedza jaunu informāciju par šo jautājumu, tāpēc otrajā paziņojumā Kolumbija tika apstiprināta kā atbilstīga reprezentatīva valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(131)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstī, kas identificēta kā valsts, kurā tiek ražots izmeklējamais ražojums, proti, Kolumbijā, sīkāk jāpārbauda datu publiska pieejamība, jo īpaši saistībā ar izmeklējamā ražojuma ražotāju vai līdzīga ražošanas segmenta publiskajiem finanšu datiem par izmeklēšanas periodu.

(132)

Guiliu savās piezīmēs par pirmo paziņojumu apgalvoja, ka dažu ražošanas faktoru (“FOP”) importa daudzumi Kolumbijā ir nepietiekami un ka šo FOP cenām drīzāk būtu jābalstās uz importu visā pasaulē.

(133)

Komisija novērtēja šādu ražošanas faktoru kopējo importu Kolumbijā, par kuriem ražotāji eksportētāji ziņoja, ka tos izmanto savos ražošanas procesos: sērskābe, lignīts, bitumens un antracīta ogļu veidi un pirīts. Komisija atzīmēja, ka importa daudzumi katram no šiem FOP patiešām bija ļoti nelieli (mazāk nekā 0,02 % no importa uz visām valstīm, kuras ir tādā pašā ekonomiskās attīstības līmenī kā Ķīna) un ka atbilstošās importa cenas bija nestandarta, salīdzinot ar vidējām importa cenām tajā pašā valstu grupā (atšķirības, salīdzinot ar to pašu valstu grupu, bija 102 %, 1 115 %, 1 233 % un 2 608 % četriem no pieciem iepriekšminētajiem ražojumiem). Piektajam ražojumam – bitumenoglēm – cenu atšķirība bija mazāka (29 %), bet importa daudzumi izmeklēšanas periodā bija ārkārtīgi nelieli – 3,8 tūkstoši tonnu, kas sastāda mazāk nekā 0,00006 % no importa uz visām valstīm, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs Ķīnas attīstības līmenim.

(134)

Tā kā 5 iepriekšminēto izejvielu importa daudzumi bija nelieli un no tā izrietošās cenas nepamatotas, kas liecina, ka importa datus ietekmēja specializēto vai nekonvencionālo ražojumu veidu, kas deklarēti ar attiecīgo muitas kodu un kuri netiek izmantoti EMD ražošanas procesā.

(135)

Netika saņemti ieinteresēto personu komentāri par šo pieeju.

(136)

Attiecībā uz šiem izejresursiem Komisija meklēja alternatīvu valsti to valstu sarakstā, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs Ķīnai un kurās visu šo piecu ražošanas faktoru imports ir reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka no visām valstīm Turcijā ir visaugstākais reprezentatīvo daudzumu un cenu agregētais importa apjoms visiem pieciem FOP salīdzinājumā ar citām valstīm, kuras importēja šos ražošanas faktorus. Tāpēc Komisija secināja, ka Turcija ir piemērots alternatīvs importa cenu avots iepriekš minētajiem pieciem ražošanas faktoriem.

(137)

Otrajā paziņojumā Komisija arī atzīmēja, ka tās rīcībā nebija datu par samērīgu peļņas un TVA apjomu izmeklēšanas periodā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē vienam Kolumbijas EMD ražotājam, proti, “Quintal”. Tas radīja izaicinājumus neizkropļotu un pamatotu TVA un peļņas datu avotu meklēšanā. EMD ražošanas nozare ir ļoti īpatnēja ar būtiski nelielu ražotāju un lietotāju skaitu ārpus Ķīnas vai Savienības. Ne Komisija, nedz arī kāda ieinteresētā persona nespēja identificēt citu EMD ražotāju valstīs, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs Ķīnas attīstības līmenim. Turklāt EMD pārsvarā izmanto sausā elementa bateriju ražošanā, un līdz ar to centieni atrast ražojumu ražotāju tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā, kas spēj nodrošināt pamatotu TVA izmaksu skaitli, nedeva uzticamus rezultātus.

(138)

Šajā konkrētajā situācijā Komisija bija spiesta atrast uzticamu alternatīvu, un, tā kā galvenais vispārējo finanšu darbības datu noteicošais faktors bija ražošanas process, tā atrada uzņēmumu “Quimpac de Colombia S.A.” , kurš ražošanā izmanto to pašu elektrolīzes procesu. Pamatojums ir tāds, ka elektrolīzes ražotnes ar specializētiem pamatlīdzekļiem un salīdzinoši augstu elektroenerģijas patēriņu izmaksu struktūra nodrošina pamatotu nepieciešamo datu avotu. Turklāt “Quimpac” klientu bāze, kas ir arī liela mēroga rūpnieciskie lietotāji, pamatoti atspoguļo EMD ražotāja TVA izmaksas, ņemot vērā, ka abas organizācijas pārdod lielus apjomus ierobežotam klientu skaitam.

(139)

Ņemot vērā to, ka “Quimpac de Colombia S.A” pilnīgs un visaptverošs 2022. gada pārskats ir publiski pieejams, Komisija izmantoja tajā iekļauto informāciju.

(140)

Atbilstīgi minētajiem apsvērumiem Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu ir nodomājusi izmantot Kolumbiju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu “Quimpac de Colombia S.A”, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(141)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Kolumbijas kā reprezentatīvas valsts un “Quimpac de Colombia S.A” kā ražotāja līdzīgā ražošanas segmentā reprezentatīvajā valstī atbilstību.

(142)

Pēc otrā paziņojuma Autlan apgalvoja, ka Turcija nav derīgs alternatīvs importa cenu avots pieciem FOP, kas noteikti 133. apsvērumā, jo ogļu produktu importa cenas Turcijā izmeklēšanas periodā bija nestandarta cenas salīdzinājumā ar vidējām cenām citās valstīs, kurās ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis. Saskaņā ar Autlan sniegto informāciju GTA dati, ko Komisija atklāja otrajā paziņojumā, parādīja, ka Krievija bijusi divu galveno akmeņogļu veidu, ko izmanto EMD ražošanā, lielākā eksportētāja uz Turciju, un to cenas bijušas ievērojami zemākas nekā attiecīgo ražojumu vidējās importa cenas no citām trešām valstīm.

(143)

Komisija sīki izanalizēja šo apgalvojumu un salīdzināja akmeņogļu importa cenas no Krievijas uz Turciju ar importa cenām no citām valstīm un konstatēja, ka importa cenas no Krievijas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar importa no citām valstīm vidējām cenām. Tā kā imports no Krievijas veidoja lielāko daļu no visa antracīta un bitumena ogļu importa uz Turciju un varēja ietekmēt importa cenas no citām valstīm, Komisija, lai noteiktu neizkropļotās bitumena ogļu un antracīta ogļu izmaksas, nolēma izmantot Brazīliju, kam ir otrs lielākais reprezentatīvo daudzumu un cenu agregētais importa apjoms, neskaitot Krievijas importu.

(144)

Xiangtan apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini ignorējusi citas iespējamās valstis, galvenokārt pamatojoties uz argumentu, ka citas ierosinātās valstis neražo EMD. Tas uzskata, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā nav priekšnosacījuma, ka izmeklējamajam ražojumam jābūt ražotam reprezentatīvajā valstī.

(145)

Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka Komisijas piemērotā metodika, izvēloties atbilstošu reprezentatīvo valsti, ir acīmredzami pretrunīga. Tā atteicās no citām iespējamām valstīm, jo šajās valstīs neražoja EMD, savukārt, konstatējusi, ka vienīgā valstī identificētā EMD ražotāja finanšu dati nav piemēroti, tā vietā nolēma izmantot cita Kolumbijas uzņēmuma pilnīgi citā darījumdarbības sektorā, kas nav saistīts ar EMD darbību, finanšu datus, un nolēma izmantot citu trešo valsti un starptautisku atsauces vērtību kā alternatīvu importa cenu avotu dažiem ražošanas faktoriem.

(146)

Turklāt Xiangtan apgalvoja, ka “Quimpac” TVA un peļņa nav reprezentatīva EMD ražotājam, un ierosināja izmantot Japānas EMD ražotāja “Tosoh Corporation Japan” datus.

(147)

Attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta noteikumu Komisija atzīmē, ka attiecīgā ražojuma ražošana reprezentatīvajā valstī ir būtisks nosacījums reprezentatīvās valsts atlasē. Patiesi, šādas ražošanas esamība nodrošina, ka ražošanas un pārdošanas izmaksas reprezentatīvā valstī atbilst neizkropļotajām attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām un pārdošanas apjomiem atbilstīgi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam.

(148)

Attiecībā uz Quimpac Komisija atzīmēja, ka gadījumā, ja finanšu informācija nav viegli pieejama konkrēti un tikai par izmeklējamo ražojumu (šajā gadījumā EMD), Komisija cenšas noteikt tuvāko viegli pieejamo aizstājēju. Šis process ir sīkāk aprakstīts 138. apsvērumā.

(149)

Attiecībā uz ierosinājumu ar atbilstošiem pielāgojumiem izmantot Tosoh Corporation Japan datus Komisija uzsvēra, ka reprezentatīvās valsts izvēlei jābalstās uz trim kritērijiem, no kuriem pirmais ir ekonomiskās attīstības līmenis. “Tosoh Corporation Japan” atrodas valstī ar augstāku ekonomiskās attīstības līmeni, tālab to nevarēja uzskatīt par reprezentatīvu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(150)

“CCCMC&GMIA” un “Daxin” apgalvoja, ka enerģijas cenu Kolumbijā un darbaspēka izmaksas ietekmē vairāki faktori un tās būtiski atšķiras pat starp dažādām valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīna. Attiecībā uz alternatīvu “CCCMC&GMIA” un “Daxin” apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto Ķīnas eksportētāju pašu dati par darbaspēka izmaksām un enerģiju.

(151)

Šis apgalvojums bija jānoraida. Komisija konstatēja, ka reprezentatīvās valsts izvēles pamatā bija trīs kritēriji: ekonomiskās attīstības līmenis, attiecīgā ražojuma ražošana un attiecīgo publisko datu pieejamība. Komisija uzskatīja, ka visi šie kritēriji ir pietiekami reprezentatīvi, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas Ķīnā, un ne “CCCMC&GMIA”, ne “Daxin” nesniedza pierādījumus, ka izvēlētie darbaspēka un enerģētikas kritēriji bija vai nu izkropļoti, vai arī neatbilstoši.

(152)

Turklāt Komisija norādīja, ka pēc tam, kad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu ir konstatēti būtiski izkropļojumi, kas ietekmē izmeklējamo ražojumu eksportētājvalstī, tai ir liegts izmantot atsevišķu ražotāju eksportētāju faktiskās izmaksas, izņemot gadījumus, kad ir konstatēts, ka tās nav izkropļotas, balstoties uz precīziem un atbilstošiem pierādījumiem. Tas tā nebija, un rezultātā tika konstatēts attiecīgo izmaksu izkropļojums.

(153)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Kolumbija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(154)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Kolumbija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(155)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju, ūdeni un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(156)

Līdz ar to Komisija otrajā paziņojumā norādīja, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā izmantotu:

(157)

Turklāt Komisija atzīmēja, ka tā izmantos SDO statistiku darbaspēka izmaksām Kolumbijā (74), rūpnieciskās elektroenerģijas cenu, ko iekasē uzņēmums “ENEL S.A.”, enerģijai (75) un “Acueducto de Bogota” piemēroto ūdens tarifu (76) ūdenim.

(158)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuri sniedza pilnīgu informāciju, lielo ražošanas faktoru skaitu, kā arī dažu izejvielu nenozīmīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, šie nenozīmīgie posteņi, kas sastāda mazāk nekā 5 % no kopējām ražošanas izmaksām, par kurām ziņoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, ir apkopoti un apzīmēti kā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja, ka tā aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(159)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

2. tabula

Ražošanas faktori

(160)

Pēc pirmā paziņojuma Xiangtan apgalvoja, ka nebūtu jāizmanto mangāna rūdas importa cenas Kolumbijā kā reprezentatīva cena Ķīnas ražotāju eksportētāju izejresursiem. Ķīnā izmantotās mangāna rūdas ir ar daudz zemāku mangāna koncentrāciju (no 11 % līdz 20 %), un tās nevarēja aizstāt ar rūdu ar daudz augstāku mangāna saturu, kuru Kolumbijā importē no Brazīlijas un kuras mangāna vidējais saturs ir 37 %.

(161)

Komisija pienācīgi apsvēra šo argumentu un meklēja alternatīvu starptautisku atsauces vērtību, kas precīzāk atspoguļotu izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantotā mangāna rūdas kategoriju un kvalitāti. Uz šā pamata, tā kā nav alternatīvas reprezentatīvas valsts un starptautiskas atsauces vērtības mangāna rūdai ar zemāku mangāna koncentrāciju, Komisija uzskatīja, ka vispiemērotākā pieejamā starptautiskā atsaauces vērtība ir 2022. gada dati, ko Fastmarkets.com sniedza par mangāna rūdu ar 37 % mangāna saturu. Lai ņemtu vērā mangāna satura atšķirību, Ķīnas ražotāju eksportētāju izmantoto rūdu cenu aprēķināja, atsauces cenu reizinot ar Ķīnas ražotāju izmantotās mangāna rūdas koncentrāciju. Tas tika piemērots gan mangāna dioksīdiem, gan mangāna karbonātam.

(162)

Tāpēc attiecībā uz mangāna rūdu Komisija izmantoja Fastmarkets.com publiski pieejamos 2022. gada datus indeksam MB-MNO-0004, kas piegādāts Tiaņdzjiņas ostā.

(163)

Lai noteiktu neizkropļoto cenu izejvielām, kas piegādātas reprezentatīva valsts ražotāja fabrikā, attiecībā uz sērskābi, lignītu un pirītu Komisija par pamatu izmantoja vidējo svērto importa cenu uz Turciju, kā norādīts GTA, bet attiecībā uz bitumenoglēm un antracīta oglēm Komisija izmantoja vidējo svērto importa cenu uz Brazīliju, kā norādīts vērto importa cenu uz Turciju, kā norādīts GTA. Šīm cenām pieskaitīja ievedmuitu un transporta izmaksas, kā paskaidrots 174. apsvērumā. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētajām trešajām valstīm, izņemot Ķīnu un valstis, kas nav PTO dalībvalstis (79). Komisija nolēma neņemt vērā importu Brazīlijā un Turcijā no Ķīnas, jo, kā tā ir secinājusi 122. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Turklāt, kā paskaidrots 143. apsvērumā, tika izslēgts arī bitumenogļu un antracīta ogļu imports no Krievijas.

(164)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība nozīmīgi neietekmēja dempinga starpības aprēķinu neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksu kategorijā, kā paskaidrots 158. apsvērumā, un pievienoja tās neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(165)

Komisija izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(166)

Atbildot uz otro paziņojumu, CCCMC&GMIA apgalvoja, ka Komisija nav precizējusi kritērijus, lai noteiktu galvenos FOP, kas minēti 133. apsvērumā, un FOP, ko uzskata par palīgmateriāliem, un ka dažādi Ķīnas ražotāji eksportētāji izmanto dažādus materiālus, tāpēc šie FOP būtu jāpielāgo katram Ķīnas eksportētājam atsevišķi.

(167)

Šāds apgalvojums nav pamatots. Komisija noteica galvenos FOP, kas minēti 133. apsvērumā, un tos, kas jāuzskata par palīgmateriāliem, pamatojoties uz faktisko FOP sarakstu un datiem par patēriņa daudzumiem, par kuriem bija ziņojis katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs.

(168)

“CCCMC&GMIA” un “Daxin” apgalvoja, ka Komisijas izraudzītajai mangāna rūdas atsauces vērtībai joprojām ir ievērojami augstāka mangāna koncentrācija salīdzinājumā ar mangāna rūdu, ko vietēji iegūst Ķīnas ražotāji eksportētāji. Pēc viņu domām, šī atšķirīgā koncentrācija rada atšķirīgu vienības cenu, tāpēc Komisijas izvēlēto atsauces vērtību nevar izmantot, lai aizstātu Ķīnas mangāna rūdas cenu.

(169)

Xiangtan arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā saistību starp cenu, ko atspoguļo mangāna rūdas cenu indekss, un mangāna koncentrāciju rūdā, uz kuru norāda cenu indekss. Xiangtan uzskata, ka cenu indekss mainās atkarā no mangāna koncentrācijas rūdā. Tāpēc būtu nepareizi noteikt atsauces vērtību mangāna rūdai ar mangāna saturu, kas nav 37 %, tieši reizinot atsauces vērtības indeksu ar mangāna koncentrāciju rūdā, kā paskaidrots 161. apsvērumā.

(170)

Xiangtan arī ierosināja divas alternatīvas metodikas, lai noteiktu mangāna rūdas atsauces vērtību, kurā, pēc tā domām, labāk būtu ņemts vērā atšķirīgais mangāna saturs. Pirmajā metodikā Xiangtan ierosināja sadalīt Komisijas noteikto atsauces vērtību ar pārrēķina koeficientu, pamatojoties uz uzņēmuma mangāna rūdas koncentrāciju un atsauces vērtības rūdas mangāna saturu (37 %). Otrajā metodikā Xiangtan ierosināja izmantot koeficientu, lai atspoguļotu Ķīnas ražotāju izmantoto rūdu atbilstošā mangāna satura precīzu tirgus vērtību. Šis koeficients izsaka vērtību uz mangāna vienību mangāna rūdu veidiem (pamatojoties uz mangāna koncentrāciju), ko publicējusi rūpniecības informācijas aģentūra “Asian Metal”. Atsauces vērtība būtu jāiegūst, reizinot vidējo koeficientu ar uzņēmuma izmantotās mangāna rūdas faktisko saturu.

(171)

Komisija apsvēra argumentu par mangāna saturu rūdā un izstrādāja 161. apsvērumā izskaidroto metodiku, lai pielāgotu atsauces cenu faktiskajam mangāna saturam rūdā, ko izmanto katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs. Tā kā nav citas pieejamas starptautiskas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības mangāna rūdai, kuras koncentrācija ir zemāka par 37 %, Komisija uzskatīja, ka ierosinātā metodika taisnīgi atspoguļo neizkropļotas izmaksas dažādām mangāna rūdas koncentrācijām. Tāda metodika, kad piemērota, saskan arī ar pirmo Xiangtan ierosināto metodiku. Komisija nav sīkāk izskatījusi otro Xiangtan piedāvāto metodiku, jo Xiangtan nepaskaidroja, kāpēc otrā metodika būtu pamatotāja par pirmo, par ko pienācīgi tika informētas ieinteresētās personās.

(172)

Tāpēc apgalvojumi par atbilstošas atsauces vērtības izvēli mangāna rūdai tika noraidīti.

(173)

“CCCMC&GMIA” un “Daxin” apgalvoja, ka attiecībā uz FOP, kas noteikti, kā paskaidrots 136. apsvērumā, GTA importa cena ir CIF līmenī. Tāpēc tajā ir iekļautas okeāna kravas pārvadājumu izmaksas un apdrošināšanas maksas, savukārt Ķīnas ražotāji izejvielas un citus izejmateriālus iepērk no vietējā tirgus par cenām, kas neietver nekādas okeāna kravas pārvadājumu izmaksas un apdrošināšanas maksas. Tālab, viņuprāt, lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu, no GTA cenām Turcijā būtu jāatskaita okeāna kravu pārvadāšanas izmaksas un apdrošināšanas maksas.

(174)

Komisija savās izmeklēšanās cenšas noteikt reprezentatīvās valsts vietējā tirgū pieejamo izejresursu iepirkuma cenu. Rezultātā Komisija konsekventi izmanto CIF cenu, kas pieejama tirdzniecības statistikā. Turklāt, kā paskaidrots 163. apsvērumā, Komisija pieskaita piemērojamos ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas, lai nodrošinātu, ka to izmanto kā atsauces vērtību piegādei līdz reprezentatīvas valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem. Šī cena tieši konkurē ar iekšzemes cenām reprezentatīvajā valstī, tāpēc to var izmantot kā atsauces vērtību izmeklēšanas vajadzībām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecīgais apgalvojums tika noraidīts.

(175)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka darba samaksas Kolumbijā noteikšanai tā izmantos SDO statistiku (80) par mēneša vidējā darba samaksu un mēneša vidējām darba stundām, kas nostrādātas apstrādes rūpniecībā 2022. gadā. Tā paziņoja, ka plāno apsvērt trīspadsmit mēnešu algu un pēc tam pievienot iemaksas sociālā nodrošinājuma un pensiju shēmās. Tad tā aprēķinātu faktiski nostrādātās stundas gadā, reizinot faktiski nostrādātās nedēļas stundas ar nedēļu skaitu gadā un pēc tam atskaitot nenostrādātās dienas.

(176)

Pēc otrā paziņojuma Komisija saņēma šādas piezīmes:

(177)

Komisija izpētīja alternatīvu avotu, kas varētu sniegt precīzākus datus, lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību Kolumbijā. Kolumbijas Statistikas birojs (“DANE”) (81) publicēja apsekojumu par apstrādes rūpniecību, kurā tika sniegta detalizēta informācija par kopējām gada algām un ar tām saistītajiem maksājumiem, kā arī darbinieku skaitu 2021. gadā. Komisija uzskatīja šo avotu par vispiemērotāko avotu, lai noteiktu vidējās darbaspēka izmaksas par darba ņēmēju, jo tas bija primārais datu avots no Kolumbijas Valsts Statistikas biroja. Vērtības tika indeksētas līdz 2022. gadam, izmantojot apstrādes rūpniecības reālo algu indeksu (82).

(178)

Tā kā apsekojumā nebija pieejama informācija par nostrādātajām stundām, Komisija izmantoja SDO sniegtos datus par nedēļas nostrādātajām stundām. Pēc “Xiangtan” piezīmes Komisija pārskatīja SDO sniegto darba laika definīciju un secināja, ka valsts svētku dienas un brīvdienas jau katru gadu ir atskaitītas; tāpēc nebija vajadzības turpmāk atskaitīt brīvdienas.

(179)

Attiecībā uz “Autlan” apgalvojumu Komisija paskaidroja, ka darbaspēka izmaksas tirdzniecībā un pārvaldē nodarbinātajam personālam ir iekļautas neizkropļotajās TVA izmaksās, kas aprēķinātas, kā paskaidrots turpmāk 3.2.5. iedaļā. Tāpēc ierosinātajai nošķiršanai nebūtu jūtamas ietekmes uz atsauces vērtību. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(180)

Pirmajā un otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā plāno izmantot Kolumbijā piemērojamo rūpnieciskās elektroenerģijas cenu datus, ko iekasējis viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem Kolumbijā – uzņēmums “ENEL S.A.” . Ieinteresētās personas komentēja, ka:

(181)

Pēc piezīmju analīzes Komisija secināja, ka tā izmantos datus par rūpnieciskās elektroenerģijas cenām, kas piemērojamas Kali pilsētā, kur ir iedibināts “Quimpac”, kā to publicējis “EMCALI”  (83). “EMCALI” piedāvā vairākus elektroenerģijas tarifus: vienoto tarifu, maksimuma/ārpusmaksimuma laika tarifu un trīskāršo tarifu. Tarifu atšķirības ir ļoti mazas (aptuveni 1 % cenu atšķirība starp maksimuma un ārpusmaksimuma laika tarifiem un maksimuma/ārpusmaksimuma laika vidējo rādītāju salīdzinājumā ar vienoto tarifu. Tāpēc Komisija izmantoja konservatīvu pieeju un izvēlējās vienoto elektroenerģijas tarifu, kas bija zemākais. Komisija arī pārliecinājās, ka elektroenerģijas tarifs ir atbrīvots no PVN saskaņā ar Kolumbijas nodokļu likuma 476. panta 4. punktu (84).

(182)

“Varta” savā iesniegumā apgalvoja, ka, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, būtu jāņem vērā elektroenerģijas ražošanas veids attiecīgajā valstī.

(183)

Komisija norāda, ka sadales izmaksas ir iekļautas elektroenerģijas cenā un tāpēc tiks ņemtas vērā. Tāpēc uzņēmuma apgalvojums tiek noraidīts.

(184)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā izmantos ūdens tarifu rūpnieciskai izmantošanai, kā to publicējis uzņēmums “Acueducto de Bogota”, kas ir atbildīgs par ūdens piegādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu galvaspilsētā, jo nebija publiski pieejamu datu par Kali pilsētu. Attiecībā uz elektroenerģiju ūdens apgāde ir atbrīvota no PVN saskaņā ar Kolumbijas nodokļu likuma 476. panta 4. punktu.

(185)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(186)

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(187)

Lai noteiktu neizkropļotas un pamatotas TVA izmaksu, peļņas summu, Komisija pamatojās uz 2022. gada finanšu datiem par “Quimpac”, kas iegūti no Kolumbijas valdības oficiālās publiski pieejamās datubāzes “Sistema Integrado de informacion Societaria” ( “SIIS”) (85).

(188)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(189)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Šie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju norādītie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudes vizītēs. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(190)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kā norādīts 186. apsvērumā.

(191)

Ražošanas izmaksām, kas noteiktas iepriekšējā apsvērumā aprakstītajā kārtībā, Komisija piemēroja “Quimpac de Colombia S.A” TVA izmaksas 20,33 % apmērā un peļņu 24,72 % apmērā, kā paskaidrots 187. apsvērumā, abas izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“COGS”).

(192)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(193)

Neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem neveica tirdzniecību ar saistīto importētāju starpniecību Savienībā.

(194)

Tādējādi visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par eksportam uz Savienību pārdoto attiecīgo ražojumu.

(195)

Komisija, pamatojoties uz EXW cenu, salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu.

(196)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transportēšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām, muitas nodokļiem, kredītu izmaksām un bankas komisijas maksām.

(197)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra veida līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstīgā veida attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(198)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(199)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(200)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 44,5 %.

(201)

Visiem pārējiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, kā noteikts pamatregulas 18. pantā. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kas noteikts pēc Eurostat datiem, no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(202)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir zems, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, veiktā importa apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 65 % no kopējā eksporta uz Savienību. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja par lietderīgu visiem pārējiem uzņēmumiem noteikt dempinga starpību to desmit darījumu līmenī ar visaugstāko starpību izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā to, ka tie sastāda aptuveni 14 % no kopējā apjoma, ko attiecīgais uzņēmums eksportēja uz Savienību, un tas tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpība, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tika noteikta 101,7 % apmērā.

(203)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(204)

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā Savienībā ražoja divi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(205)

Ņemot vērā to personu ierobežoto skaitu, kas darbojas Savienības tirgū, Komisija nevarēja izpaust datus par abiem Savienības ražotājiem un tirgus daļām, jo saskaņā ar pamatregulas 19. pantu šie dati ir tirgus ziņā jutīgi un konfidenciāli. Šīs informācijas izpaušana varētu sniegt personām iespēju aprēķināt konfidenciālus datus par konkrētiem uzņēmumiem. Tāpēc Komisija šo informāciju sniedza diapazonos un indeksos, tādējādi visām ieinteresētajām personām nodrošinot pietiekamu jēgpilnu informāciju, lai tās izprastu Komisijas analīzi un secinājumus un šajā sakarā sniegtu piezīmes. Dati tika sniegti arī jēgpilnu tendenču veidā, lai visas ieinteresētās personas varētu aizstāvēt savas intereses. Komisija nevarēja atklāt diapazonu veidošanas metodiku, jo tas personām sniegtu iespēju izgūt no diapazoniem precīzus skaitļus.

(206)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni [25,0–27,0] miljoni tonnu. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz abu Savienības ražotāju pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā norādīts 204. apsvērumā, abi Savienības ražotāji veidoja 100 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(207)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, kas iegūts no abu Savienības ražotāju pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem un attiecīgā ražojuma importa Savienībā no trešām valstīm saskaņā ar Eurostat statistiku.

(208)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula

Patēriņš Savienībā (kg)

(209)

Pamatojoties uz to, patēriņš Savienībā 2020. gadā svārstījās, samazinoties (-4 % salīdzinājumā ar 2019. gadu), tad 2021. gadā pieauga (+ 2 % salīdzinājumā ar 2019. gadu) un izmeklēšanas periodā beidzot atkal samazinājās (-6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu). Pieaugums 2021. gadā galvenokārt skaidrojams ar COVID-19 pandēmiju un sauso bateriju pastiprinātu patēriņu.

(210)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistiku. Taču KN koda dēļ (86) ko veidoja plašāks ražojumu klāsts, kas nebija EMD, Komisijai bija jāaplēš importa apjomi, ko veidoja EMD. Tas tika izdarīts, iekļaujot tikai importu no valstīm, kurās ražoja EMD, jo vēsturiski EMD galvenokārt importēja no šīm valstīm (87):

(211)

Aplēstie importa apjomi, ja iespējams, tika salīdzināti ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, paziņotajiem pārdošanas apjomiem, lietotāju, kas sadarbojās, paziņotajiem iepirkumiem, Savienības ražotāju, pieteikuma iesniedzēja sniegto eksporta statistiku, un tie atbilda.

(212)

Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu un kopējo patēriņu Savienībā.

(213)

Importa dinamika Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda:

4. tabula

Importa apjoms (kg) un tirgus daļa

(214)

EMD importa apjoms no Ķīnas COVID-19 ierobežojošo pasākumu dēļ no 2019. gada līdz 2020. gadam samazinājās par 18 %, taču tas sāka būtiski pieaugt 2021. gadā (+ 55 % salīdzinājumā ar 2019. gadu) un izmeklēšanas periodā (+ 89 % salīdzinājumā ar 2019. gadu). Absolūtā vērtībā EMD imports no Ķīnas izmeklēšanas periodā bija ievērojams (12,6 miljoni kg). Ķīnas imports attiecīgajā periodā kopumā palielināja savu tirgus daļu par [15–19] procentpunktiem, no [12–19] % 2019. gadā līdz [30–40] % izmeklēšanas periodā.

(215)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem un dalot importa no Ķīnas kopējo vērtību ar šā importa kopējo apjomu. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(216)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās svērtās cenas dinamika.

5. tabula

Importa cenas (EUR/kg)

(217)

Attiecīgajā periodā Ķīnas vidējās importa cenas palielinājās par 47 %, galvenokārt kravu pārvadājumu izmaksu pieauguma dēļ.

(218)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(219)

Cenas tika salīdzinātas pa ražojumu veidiem darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no abu Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Attiecībā uz diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika konstatēts, ka to cenas nav zemākas, un to vidējās cenas Savienības tirgū pārsniedza Savienības ražošanas nozares cenas, savukārt trešajam ražotājam eksportētājam tika konstatēts cenu samazinājums, kaut gan tas bija zem de minimis.

(220)

Tomēr, neraugoties uz to, ka cenu samazinājums netika konstatēts katram darījumam atsevišķi diviem no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kopējā Ķīnas importa Savienības tirgū vidējā cena attiecīgajā periodā bija aptuveni par [5 %–9 %] zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena. Šī starpība 2019. gadā bija aptuveni [8 %–12 %], pēc tam 2021. gadā [2 %–6 %] un pēc tam izteiktāka šā perioda otrajā daļā (2021. gadā un izmeklēšanas periodā) – aptuveni [5 %–7 %], kas sakrita ar Ķīnas importa apjomu masveida pieaugumu (pieaugums virs 50 %) un tā Savienības tirgus daļu pieaugumu ([15–19] procentpunkti izmeklēšanas periodā).

(221)

Turklāt Komisija konstatēja cenu apspiešanas esību. Arī kopējā Ķīnas importa vidējā importa cena visā attiecīgajā periodā bija zemāka nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas. Arī cenu spiediens uz Savienības ražošanas nozares izmaksām visizteiktākais bija attiecīgā perioda otrajā daļā, kurā Ķīnas importa cenas bija par aptuveni [10 %–15 %] zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas. Kā redzams 8. tabulā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas attiecīgajā periodā bija zem ražošanas izmaksām. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt pārdošanas cenas, lai panāktu ilgtspējīgu peļņas līmeni un pozitīvu finanšu situāciju, tādējādi radot ļoti zemu peļņu 2021. gadā un izmeklēšanas periodā apvienojumā ar krasi sarūkošo naudas plūsmu 2021. gadā, kas izmeklēšanas periodā kļuva negatīva. Tas ir atspoguļots mērķa cenas samazinājumā, kas noteikts diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī visiem pārējiem izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kā aprakstīts turpmāk (296. apsvērumā) un (297. apsvērumā).

(222)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtē visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(223)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija ietverti pārbaudītajās abu Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Datu kopa tika atzīta par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvu.

(224)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(225)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(226)

Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(227)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms sāka pieaugt 2020. gadā un piedzīvoju krasu kāpumu 2021. gadā. Tomēr izmeklēšanas periodā tas samazinājās par aptuveni [3–6] miljoniem kg viena gada laikā pārdošanas apjoma samazināšanās dēļ (kas sākās 2021. gadā). Kopumā ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par - 13 %.

(228)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā bija stabila, tādējādi ražošanas jaudas izmantojums izmeklēšanas periodā samazinājās līdz [75–80] % atbilstoši ražošanas apjoma samazinājumam.

(229)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(230)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2019. līdz 2020. gadam saglabājās stabils. Taču 2021. gadā tās sāka samazināties (-9 % no 2020. līdz 2021. gadam) par spīti patēriņa maksimumam tajā gadā. Kritums turpinājās izmeklēšanas periodā. Kopumā pārdošana attiecīgajā periodā samazinājās par -27 %.

(231)

Pārdošanas apjoma samazinājums atspoguļojās tirgus daļu zaudēšanā – samazinājums no [75–82]% 2019. gadā līdz [55–65] % izmeklēšanas periodā. Kopumā tirgus daļas zaudējums [15–19] procentpunktu apmērā par labu Ķīnas importam attiecīgajā periodā.

(232)

Neraugoties uz patēriņa pieaugumu 2021. gadā Savienības ražošanas nozare zaudēja ne tikai pārdošanas apjomus Savienībā, bet arī tirgus daļu.

(233)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(234)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā palielinājās par +8 %. Pieaugums bija saistīts ar pagaidu pieņemšanu darbā pēc prombūtnes, jaunu pieņemšanu darbā uzturēšanas, pētniecības un attīstības funkciju un vides darbību atbalstam.

(235)

Ražīguma dinamika bija atbilstīga ražošanas un nodarbinātības izmaiņām, t. i., attiecīgajā periodā tas samazinājās par -20 %.

(236)

Visas dempinga starpības būtiski pārsniedza minimālo līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(237)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(238)

Abu Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(239)

Savienības ražotāju vidējā cena 2020. gadā samazinājās (līdz [1,50–1,70] EUR/kg) un 2021. gadā saglabājās [1,50–1,70] EUR/kg līmenī. Pēc ražošanas izmaksu pieauguma izmeklēšanas periodā tā palielinājās līdz [2,40–2,60] EUR/kg. Kopumā attiecīgajā periodā vidējā cena palielinājās par +42 %.

(240)

Vidējās ražošanas izmaksas sāka pieaugt 2021. gadā (par +9 % salīdzinājumā ar 2019. gadu) un sasniedza maksimumu izmeklēšanas periodā, ko izraisīja krass kāpums enerģijas (89) un dažu izejresursu cenu noteikšanā (90). Kopumā vidējā ražošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par +64 %.

(241)

Vidējās cenas pieaugums attiecīgajā periodā nebija tik izteikts kā ražošanas izmaksu pieaugums. Savienības ražotāju nespēja palielināt cenas atbilstīgi pieaugošajām izmaksām ir Ķīnas eksportētāju īstenotas cenu apspiešanas rezultāts, kas visskarbākais bija šā perioda pēdējos divos gados. Kā minēts 220. apsvērumā, un atšķirībā no 2019.–2020. gada, kad importa par dempinga cenām radītais cenu spiediens nebija tik krass, no 2021. gada Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas, pieaugot ražošanas izmaksām, tā cenu spiediena dēļ, ko Savienības tirgū radīja Ķīnas importa par dempinga cenām apjoma pieaugums. Līdz ar to cenu apspiešanas dēļ Savienības ražošanas nozare kopš 2021. gada pārdeva preces zem ražošanas izmaksām. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt pārdošanas cenas, lai panāktu tās mērķa peļņu, kā rezultāts bija rentabilitātes samazināšanās. Šī situācija būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus, kā analizēts turpmāk 4.4.3.4. daļā.

(242)

Abu Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(243)

Attiecīgajā periodā darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās par +7 %.

(244)

Abu Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

(245)

Pēc pieaugošā patēriņa Savienības tirgū krājumu līmenis samazinājās līdz [6,5–7,0] miljoniem kg 2020. gadā un līdz [6,0–6,5] miljoniem kg 2021. gadā, taču izmeklēšanas periodā pēc pārdošanas apjoma samazināšanās tas palielinājās līdz [8,5–9,0] miljoniem kg un veidoja aptuveni [30–35] % no ražošanas apjoma minētajā periodā.

(246)

Abu Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(247)

Abu Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no pamatā šīs pārdošanas apgrozījuma. Pieaugošo izmaksu un nospiesto cenu nelīdzsvarotība izpaudās kā rentabilitātes samazināšanās attiecīgajā periodā, krītoties no [7–8] % 2019. gadā uz [1–2] % 2021. gadā un [2–3] % izmeklēšanas periodā, proti, zem mērķa peļņas [7–10] %.

(248)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Tika novērota šāda neto naudas plūsmas tendence: tā palielinājās no negatīvas līdz aptuveni [5,0–5,5] miljoniem pozitīvas naudas plūsmas 2020. gadā, taču pēc tam tā samazinājās līdz aptuveni [1,5–2,0] miljoniem 2021. gadā, izmeklēšanas periodā atkal kļūstot negatīva – galvenokārt peļņas pasliktināšanās dēļ.

(249)

Neto naudas plūsmas sliktās situācijas dēļ šajā pašā periodā Savienības ražošanas nozare gandrīz divkārt samazināja tās ieguldījumu līmeni, kā rezultātā tas samazinājās par 45 %.

(250)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Savienības ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem nokritās no [6–7] % 2019. gadā līdz [3–4] % izmeklēšanas periodā.

(251)

Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu nopietni ietekmēja rentabilitātes, kā arī naudas plūsmas samazināšanās attiecīgajā periodā.

(252)

Imports no Ķīnas ievērojami palielinājās gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas izteiksmē. Faktiski attiecīgajā periodā imports absolūtā izteiksmē palielinājās par 89 % un divkāršojās attiecībā pret Savienības patēriņu, izmeklēšanas periodā sasniedzot tirgus daļu [30–40] % apmērā.

(253)

Turklāt attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām dēļ izmeklēšanas periodā būtiski tika apspiestas Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt pārdošanas cenas, lai panāktu rentablu situāciju, kas samazināja rentabilitāti attiecīgā perioda otrajā pusē.

(254)

Konkrētāk, lai gan attiecīgajā periodā Savienības patēriņš maksimālo apjomu sasniedza 2021. gadā, Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no pieaugošā pieprasījuma. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 8 %, savukārt tirgus daļa samazinājās par 11 % attiecīgajā gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu. Vēl dramatiskāka šo rādītāju pasliktināšanās vērojama izmeklēšanas periodā (pārdošanas apjoma samazināšanās par par 27 % un tirgus daļas samazināšanās par 22 %). Šādu notikumu attīstību izraisīja masveida Ķīnas importa pieaugums par cenām, kas bija apspiestas vēl lielākā mērā nekā attiecīgā perioda pirmajā pusē (skatīt 241. apsvērumu). Turklāt Savienības ražošanas nozare bija vēl mazāk spējīga saglabāt savus pārdošanas apjomus par tādām cenām, kas bija apspiestas vēl lielākā mērā, jo šajā laikā tās ražošanas izmaksas ievērojami pieauga (par 9 % 2021. gadā un par 64 % izmeklēšanas periodā no 2019. gada).

(255)

Rezultātā jau tā sarūkušie pārdošanas apjomi par apspiestām cenām noveda pie rentabilitātes, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas erozijas. Tādējādi pasliktinājušies finanšu darbības rādītāji kopā ar ražošanas apjoma samazināšanos, pieaugošiem krājumiem perioda beigās (līdz aptuveni [30–40] % no Savienības ražošanas apjoma) un nepietiekamām investīcijām šīs ražošanas uzturēšanai padarīja Savienības ražošanas nozari par nedzīvotspējīgu.

(256)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(257)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir šādi: imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta rādītāji un citi faktori, piemēram, produktivitāte, COVID-19 pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu.

(258)

Kā noteikts 214. apsvērumā, imports attiecīgā perioda otrajā pusē ievērojami palielinājās – par 89 % apjoma ziņā un tā tirgus daļa divkāršojās. Ķīnas izcelsmes importa vienības pārdošanas cena attiecīgajā periodā bija par aptuveni [5 %–9 %] zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cena.

(259)

Importa par dempinga cenām ietekme ir uzskatāmi raksturota ar to vairāku lietotāju lēmumu izvēlēties Savienības ražošanas nozares ražojumu vietā Ķīnas ražojumus, kuru patēriņš ir [67 %–73 %] no Savienības kopējā patēriņa. No Savienības ražotājiem iegūtā EMD daļa samazinājās no aptuveni [65–75] % līdz aptuveni [55–65] % par labu EMD, kuru izcelsme no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam bija Ķīna.

(260)

Ņemot vērā Ķīnas importa par dempinga cenām ievērojamo pieaugumu un Ķīnas importa izraisīto cenu apspiešanu attiecīgā perioda otrajā pusē, Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt savas pārdošanas cenas pietiekami, lai pilnībā segtu stipri pieaugušās ražošanas izmaksas. Tādējādi imports par zemām cenām no Ķīnas izraisīja cenu apspiešanu.

(261)

Rezultātā Savienības ražošanas nozares finanšu darbības rādītāji pasliktinājās. Ķīnas importa tirgus daļas pieaugums notika uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kas attiecīgā perioda otrajā pusē zaudēja pārdošanas apjomu un tirgus daļu.

(262)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka spiedienam, ko radīja imports par dempinga cenām, kura apjoms un tirgus daļa būtiski pieauga attiecīgā perioda otrajā pusē, kurš tika veikts par dempinga cenām un pastāvīgi bija zem Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, bija noteicoša loma tajā, ka kritās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, pieauga krājumu līmenis un attiecīgi pasliktinājās rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem.

(263)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija provizoriski konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē izraisīja imports par dempinga cenām no Ķīnas. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

(264)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Imports no trešām valstīm

(265)

Izmeklēšanas periodā EMD importa apjomi no citām trešām valstīm (Kolumbijas, ASV, Japānas un Indijas) saglabājās tādā pašā līmenī kā attiecīgā perioda sākumā – [1,5–2,5] miljoni kg, kas veido [4–8] % no Savienības tirgus daļas.

(266)

Vērts atzīmēt, ka no četrām iepriekš minētajām valstīm Kolumbija bija vienīgā cita nozīmīga importētājvalsts (91). Izmeklēšanas periodā Kolumbija ir samazinājusi savus importa apjomus un tirgus daļu par [0,3–0,9] procentu punktiem. Tādēļ, pat ja tā importēja par zemākām cenām nekā Ķīnas un Savienības ražošanas nozare, tās importa apjomu samazināšanās un zemās tirgus daļas ietekme uz pārējo Savienības tirgus dalībnieku cenām bija vājāka. Tādējādi Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zudums acīmredzami nāca par labu tikai Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(267)

Abu Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

14. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(268)

Savienības ražošanas nozare centās izlīdzināt daļu no zaudētajiem pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, palielinot eksportu. 2021. gadā eksporta pārdošanas apjoms palielinājās līdz [4,0–4,5] miljoniem kg (kas ir [10–15] % no Savienības ražošanas apjoma), tad izmeklēšanas periodā samazinājās līdz [1,0–1,5] miljoniem kg (kas ir [2,5–7,5] % no Savienības ražošanas apjoma). Tomēr eksporta pārdošanas cenas 2021. gadā un izmeklēšanas periodā bija zemākas nekā cenas Savienībā.

(269)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta zemākā cena daļēji izraisīja apgalvoto kaitējumu. Taču par kaitējuma rādītāju tika uzskatīta tikai pārdošanas rentabilitāte Savienībā, nevis Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas rentabilitāte. Turklāt eksporta pārdošana veidoja tikai nelielu daļu no Savienības ražošanas apjoma ([2,5–7,5] % izmeklēšanas periodā). Tādējādi Savienības ražotāju eksporta rādītāji nevarēja radīt būtisko kaitējumu, kas tika piedzīvots.

(270)

Savienības ražotāju produktivitātes pasliktināšanās sakrita arī ar straujo Ķīnas importa pieaugumu 2021. gadā un izmeklēšanas periodā, savukārt ar 2019. –2020. gada produktivitātes līmeni Savienības ražotāji spēja gūt apmierinošu peļņu.

(271)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka citi faktori, kas nav Ķīnas EMD imports, ir kaitīgi ietekmējuši Savienības ražošanas nozari, piemēram, COVID-19 ierobežojumi (no 2020. gada līdz 2022. gada vidum), kas ietekmēja izejvielu piegādes ķēdes un ražošanas līmeņus, milzīgo enerģijas cenu pieaugumu, kas savukārt ietekmēja ražošanas izmaksas Savienības mēroga enerģētikas krīzes dēļ (no 2021. gada līdz 2022. gadam). Tās arī apgalvoja, ka Savienības ražotāji nevarēja apmierināt pieaugušo pieprasījumu jaudas trūkuma un/vai neatbilstīgas ražojumu kvalitātes dēļ. Tādējādi EMD pieprasījums bija jāapmierina, izmantojot ārējus avotus.

(272)

Savienības ražošanas nozares stabilie pārdošanas apjomi 2020. gadā pierādīja, ka minētie faktori neietekmē Savienības ražošanas nozares spēju saglabāt pārdošanas apjomus un palielināt tās tirgus daļu minētajā gadā (savukārt apgalvojumi par ražojumu kvalitāti ir aplūkoti Savienības interešu 7.3. daļā). Turklāt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi izmeklēšanas periodā samazinājās, neraugoties uz COVID-19 ierobežojumu beigām, jo palielinājās importa apjoms no Ķīnas par kaitējumu radošām cenām. Attiecībā uz izmaksām Savienības ražotāji varēja pārdot par rentablām cenām 2019. gadā, pirms importa no Ķīnas krasā pieauguma. Tomēr, kā noteikts 241. un 247.–251. apsvērumā iepriekš, cenu apspiešanas dēļ, ko attiecīgā perioda otrajā pusē radīja imports no Ķīnas, Savienības ražošanas nozare vairs nevarēja pietiekami palielināt cenas, lai ņemtu vērā ražošanas izmaksu pieaugumu. Kapitālietilpīga EMD ražošanas nozare, kurai bija augstas fiksētās izmaksas, nespēja uzturēt savu dzīvotspēju laikā, kad tā masveidā zaudēja pārdošanas apjomu 2021.–2022. gadā par labu Ķīnas importam. Tāpēc personu apgalvojumi tika noraidīti.

(273)

Kas attiecas uz apgalvoto jaudas trūkumu, kā redzams iepriekš 5. tabulā, Savienības ražošanas nozarei 2021. gadā joprojām bija [5–10] % neizmantotās jaudas un 2022. gadā pat [20–25] %, tai vienlaikus zaudējot pārdošanas apjomus abos minētajos gados (sk. 6. tabulu iepriekš), savukārt imports no Ķīnas tajā pašā laikā ieguva tirgus daļu (sk. 3. tabulu iepriekš). Līdz ar to Komisija šos apgalvojumus noraidīja kā nepamatotus.

(274)

Personas arī apgalvoja, ka Savienības ražotāja pārdošanas apjoma samazināšanos Spānijā izraisīja viena Savienības lietotāja iegūšana, jo jaunais īpašnieks nevēlējās izmantot sākotnējos piegādātājus, bet gan piegādi no Ķīnas. Taču izmeklēšana apstiprināja, ka minētais lietotājs visā attiecīgajā periodā joprojām bija Savienības ražotāja Spānijā klients. Tas, ka jaunais īpašnieks ieguva lietotāju, nesarāva saites ar tā sākotnējo piegādātāju. Līdz ar to šo personu apgalvojums tika noraidīts.

(275)

Viens lietotājs apgalvoja, ka izmeklēšanas periods, aptverot pilnu 2022. gadu, nav parasts gads, jo COVID-19 pandēmijas un Krievijas kara pret Ukrainu dēļ krasi pieauga pieprasījums pēc sārmu sauso elementu baterijām. Tādējādi EMD pieprasījums bija jāapmierina, izmantojot ārējus avotus. Pieprasījumam būtu jāatgriežas normālā līmenī 2023. gadā, un Savienības ražošanas nozares piegāžu daļai būtu jāatjaunojas.

(276)

Kā paskaidrots 209. apsvērumā, pieprasījums pieauga 2021. gadā, bet izmeklēšanas periodā samazinājās. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2021. gadā sāka ievērojami samazināties, neraugoties uz pieprasījuma maksimumu, kad Savienības ražošanas nozare gada laikā no 2020. gada zaudēja [2,5–3,5] miljonus kg, savukārt Ķīnas importa apjoms tajā pašā periodā palielinājās par 4,8 miljoniem kg. Lietotāji būtu varējuši saglabāt savu daļu piegāžu no Savienības ražošanas nozares, jo tās ražošanas līmenis tajā pašā periodā palielinājās. Taču lietotāji ir pārgājuši uz Ķīnas importu zemākas cenas dēļ, kas tajā pašā periodā ir samazinājusies. Ķīnas imports attiecīgajā periodā varētu palielināt savu tirgus daļu par [15–19] procentpunktiem, tādējādi pārņemot šo daļu no Savienības ražošanas nozares. Līdz ar to šīs personas apgalvojums tika noraidīts.

(277)

Iepriekš minētā analīze liecina, ka attiecīgā perioda otrajā pusē ievērojami palielinājās Ķīnas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa. Runājot par cenām, imports no Ķīnas pastāvīgi apspieda Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū un neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt savas cenas līdz ilgtspējīgam līmenim, kas bija nepieciešams, lai panāktu samērīgu peļņas procentu.

(278)

Tika pārbaudīti arī citi iespējamie faktori, taču neviens no tiem nevarēja mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(279)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Ir jo īpaši skaidri redzams kaitējums ražošanas apjoma, jaudas izmantojuma, pārdošanas apjoma Savienības tirgū, tirgus daļas, krājumu līmeņa, ražīguma, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamikā.

(280)

Kā minēts 5. apsvērumā, Komisija grozīja paziņojumu par procedūras sākšanu (2023. gada 16. februāris), lai pārbaudītu iespējamos izejvielu kropļojumus. Komisija pabeigs analīzi par izejvielu izkropļojumiem pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 7. panta 2.b punkta nozīmē šīs procedūras galīgajā posmā.

(281)

Tālab, lai noteiktu pagaidu pasākumu līmeni, šajā posmā Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām. Šī analīze un pagaidu secinājumi neskar novērtējumu un konstatējumus par izejvielu kropļojumu esību un no tās izrietošo ietekmi uz to pasākumu līmeni, kas tiks veikti izmeklēšanas galīgajā posmā.

(282)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(283)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts; rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju; rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(284)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Komisija ņēma vērā abu Savienības ražotāju gūto peļņu pirms importa no Ķīnas pieauguma attiecīgajā periodā, proti, faktisko peļņu, kas gūta 2020. gadā, kad importam par dempinga cenām bija vismazākā ietekme. 2020. gadā Ķīnas imports bija vismazākais no tirgus daļas ([10–20] %) attiecīgajā periodā, bet pārējie Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji tajā gadā bija vispozitīvākie (vislielākā naudas plūsma un vislielākais gūtais ienākums no ieguldījumiem). Šāds peļņas procents tika noteikts [6–8] % apmērā.

(285)

Viens no Savienības ražotājiem norādīja 15 % peļņu, kas būtu gūstama, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Šīs aplēses pamatā bija 1997.–2001. gadā sasniegtā uzņēmuma rentabilitāte (pirms antidempinga maksājumu noteikšanas EDM importam no Dienvidāfrikas (92)) un ķīmiskās rūpniecības vidējā rentabilitāte 2017.–2022. gadā, ko uzrādīja CSI tirgus dati (93).

(286)

Komisija uzskatīja, ka ķīmiskās rūpniecības vidējā rentabilitāte nav piemērota, jo CSI tirgus dati ietver nozares rādītājus apkopotā līmenī, t. i., nozares sektoru, kas bija daudz plašāks nekā izmeklējamais ražojums, savukārt EMD ražošanas procesā bija iesaistīts tikai ierobežots skaits ķīmisko vielu ražotāju pasaulē. Šajā posmā tā arī uzskatīja, ka EMD ražotāja Savienībā 1997.–2001. gadā gūtā peļņa nebija atbilstoša, jo uzņēmums pēc vairāk nekā 20 gadiem nepierādīja, ka šī peļņa joprojām ir reprezentatīva ražošanas nozarei. Jebkurā gadījumā attiecīgā peļņa neatbilda Savienības ražošanas nozares vidējai peļņai kopumā.

(287)

Otrs Savienības ražotājs uzrādīja savu peļņu, kas gūta 2016.–2018. gadā, pirms attiecīgā perioda, tomēr, summējot abu Savienības ražotāju peļņu, 2016.–2018. gadā sasniegtais līmenis bija zemāks nekā attiecīgajā periodā.

(288)

Tāpēc Komisija saglabāja sākotnējo pamatpeļņas aplēsi [6–8] % apmērā.

(289)

Katrs no abiem Savienības ražotājiem sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tā ieguldījumu, pētniecības un izstrādes (“P&I”) un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju, pamatojoties uz ieguldījumu plāniem, atteiktajiem un atliktajiem projektiem, pirkuma pasūtījumiem, kas galu galā netika veikti, tādējādi pierādot, ka šie ieguldījumi ir patiesi plānoti. Tika konstatēts, ka abu Savienības ražotāju apgalvojumi patiešām ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas (“IRI”) izdevumiem, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem IRI izdevumiem attiecīgajā periodā. Šāda starpība, kas izteikta procentos no apgrozījuma, bija [1–2] %.

(290)

Šī procentuālā daļa tika pieskaitīta 284. apsvērumā minētajai [6–8] % pamatpeļņai, kā rezultātā tika iegūta mērķa peļņa [7–10] %.

(291)

Pamatojoties uz minēto, tika konstatēts, ka cena, kas nerada kaitējumu, ir [2,60–2,80] EUR/kg, un tā tika iegūta, ražošanas izmaksām, kas abiem Savienības ražotājiem radās izmeklēšanas periodā, pieskaitot minēto peļņas procentu [7–10] % apmērā.

(292)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Komisija noteica papildu izmaksas [0,02–0,09] EUR/kg apmērā. Šīs izmaksas tika pieskaitītas 291. apsvērumā minētajai kaitējumu neizraisošajai cenai.

(293)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, [2,70– 2,90] EUR/kg apmērā Savienības ražošanas nozarei, abu Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu (skatīt 290. apsvērumu) un korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem.

(294)

Pēc tam Komisija noteica mērķa cenas samazinājuma starpības līmeni, pamatojoties uz šādu salīdzinājumu:

(295)

Šā salīdzinājuma rezultātu izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības. Rezultāts liecina, ka vidējā svērtā mērķa cenas samazinājuma starpība ir robežās no 0 % līdz 15,8 %.

(296)

“Guiliu Group” importa apjoms, kas nepārsniedza mērķa cenu, bija aptuveni [10–15] % no importa no Ķīnas, aptuveni [17–25] % no izlasē iekļautā importa un aptuveni [3–7] % no Savienības tirgus daļas izmeklēšanas periodā. Lai noteiktu, vai konstatējumus attiecībā uz šo grupu var attiecināt uz visu izlasē neiekļauto importu, Komisija salīdzināja “Guiliu Group” cenas ar pārējo divu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, cenām un vidējo visa importa no Ķīnas apjoma cenu (izņemot “Guiliu Group”) no Eurostat. “Guiliu Group” vidējā eksporta cena bija par [19–25] % augstāka nekā to Ķīnas eksportētāju vidējā eksporta cena, kuri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šo uzņēmumu kopējais eksporta apjoms veidoja 51 % no visa importa no Ķīnas Savienībā. Grupas CIF eksporta cena bija par [11–17] % augstāka nekā vidējā CIF cena visam importam no Ķīnas un par [6–10] % augstāka nekā diviem pārējiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav iespējams uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecināt konstatējumus par mērķa cenas samazinājumu attiecībā uz “Guiliu Group”.

(297)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem.

(298)

Atbilstīgi minētajam vērtējumam būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(299)

Komisija, nolēmusi šajā posmā piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt secinājumu, ka šajā lietā pieņemt pagaidu pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās skartās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(300)

Kā paskaidrots iepriekš 5. apsvērumā un paziņots grozītajā paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšanā tiek pārbaudītas arī Savienības intereses saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu. Tāpēc šajā regulā ietvertie pagaidu konstatējumi, tostarp konstatējumi par Savienības interesēm, neskar izmeklēšanas secinājumus par izejvielu kropļojumiem, kā arī par Savienības interesēm saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu, kas tiks atspoguļoti procedūras galīgajā posmā.

(301)

Jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozari veido divi EMD ražotāji, kuru pārdošanas apjoms un rentabilitāte attiecīgā perioda otrajā pusē ievērojami pasliktinājās, tādējādi negatīvi ietekmējot tās tirgus daļu, krājumu līmeni, ieguldījumus, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu.

(302)

Ja pasākumi netiek noteikti, iespējams, ka importa par dempinga cenām spiediena, nepietiekamās rentabilitātes un citu finanšu rādītāju rezultātā Savienības ražošanas nozarei vajadzēs pārtraukt EMD ražošanu. Tomēr pēc antidempinga pasākumu noteikšanas sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un cenas Savienības tirgū pieaugs, tādējādi uzlabojot rentabilitāti un citus šīs ražošanas nozares finanšu rādītājus un novēršot slēgšanu.

(303)

Tādēļ ir skaidrs, ka antidempinga pasākumi ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(304)

Kā norādīts 11. apsvērumā, neviens nesaistīts importētājs nesniedza pieprasīto informāciju. Tāpēc Komisija secināja, ka ir maz ticams, ka pasākumi ietekmētu importētājus.

(305)

Pamatojoties uz minēto, ir provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana, visticamāk, negatīvi neietekmēs importētāju stāvokli Savienībā.

(306)

EMD galvenokārt izmanto oglekļa-cinka un sārmu sauso elementu bateriju ražošanai, kas veido vairāk nekā 90 % no tā izmantošanas un ir sadalīta starp trim lielākajiem (bet ne vienīgajiem) bateriju ražotājiem Savienībā. Kā minēts iepriekš, anketas tika nosūtītas visiem zināmajiem lietotājiem Savienībā. Atbildes tika saņemtas no diviem sārmu sauso elementu bateriju ražotājiem, “Varta” un “Duracell”, kas veido [67–73] % no EMD patēriņa Savienībā. Abas atbildes tika pārbaudītas lietotāju telpās.

(307)

Abi lietotāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana importam no Ķīnas palielinātu to izmaksas, ko varētu nenodot to klientiem, jo konkurence par sārmu sauso elementu baterijām ir ļoti atkarīga no cenas. Pat ja viņu zīmola produkti ir saistīti ar spēcīgu zīmolu atpazīstamību, paaugstinātās cenas viņu produktiem bieži vien rada risku, ka klienti izvēlēsies lētākus produktus. Viņi piebilda, ka Savienības lietotāji jau tagad izjūt pastiprinātu konkurenci Savienības tirgū, ko izraisa salīdzināmas kvalitātes gatavo bateriju ražojumu importa pieaugums no konkurentiem ārpus Savienības (galvenokārt Ķīnas) un pieaugošās izejvielu un enerģijas izmaksas. Tādējādi pasākumi vēl vairāk samazinātu Savienības lietotāju rentabilitāti, kas jau tāpat samazinās.

(308)

Antidempinga pasākumi importam no Ķīnas samazinātu arī EMD konkurenci Savienības tirgū (kā arī trešo valstu eksporta tirgos), jo EMD būs pieejami tikai abiem Savienības ražotājiem (pasākumi stiprinātu duopolu ar sekojošu cenu paaugstināšanās risku), savukārt EMD Savienības ražotāji nevar apmierināt šo lietotāju pieprasījumu pietiekamā apjomā, jo īpaši attiecībā uz augstvērtīgiem (94) EMD. Turklāt Savienības ražošanas nozare pēdējos gados nav veikusi pietiekamus ieguldījumus, lai palielinātu savu jaudu. Viņi piebilda, ka EMD piegādes no citām trešām valstīm ir ierobežotas, apkalpojot savus vai tuvējos tirgus, un tās nevarētu aizstāt iespējamos zaudējumus vai piegāžu samazinājumu no Ķīnas.

(309)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka abi lietotāji izmeklēšanas periodā bija rentabli, viņi no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam bija saglabājuši tādu pašu līmeni no sava kopējā sauso elementu patērētāju bateriju pārdošanas apjoma un pat palielinājuši to par [1 %–4 %] Savienībā – iespējams, pateicoties savu zīmolu spēcīgajam publiskajam tēlam. Tomēr Savienības ražotāju izcelsmes EMD daļa no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam ir samazinājusies no aptuveni [65–75] % līdz [55–65] % par labu Ķīnas izcelsmes EMD.

(310)

Pamatojoties uz saņemto informāciju, EMD izmaksas par [15–19] % no ražošanas izmaksām. EMD izmaksas šiem lietotājiem no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par [45–55] %, un viņi daļu no šā pieauguma varētu nodot patērētājiem, jo no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam bateriju pārdošanas cenas Savienībā palielinājās par vairāk nekā 3 % un ārpus Savienības – par vairāk nekā 10 %.

(311)

Tika lēsts, ka pagaidu pasākumu noteikšana ierosinātajā līmenī palielinātu akumulatora izgatavošanas izmaksas šiem lietotājiem ne vairāk kā par 1 %. Ņemot vērā izgatavošanas izmaksu pieauguma līmeni iepriekšējos gados un iespēju daļu no šī izmaksu pieauguma nodot patērētājiem, ierosinātā antidempinga maksājuma ietekme uz šiem lietotājiem būtu ierobežota, jo tie joprojām būtu rentabli, pat ar pagaidu antidempinga maksājumiem.

(312)

Attiecībā uz augstas kvalitātes EMD piedāvājumu no Savienības ražotājiem jānorāda, ka EMD kvalitātes prasības sauso elementu bateriju ražošanai nosaka bateriju ražotāji. Kopumā abiem lietotājiem, kas sadarbojās, ir tikai ierobežots skaits EMD piegādātāju (Savienībā un Ķīnā), kas atbilst to kvalitātes prasībām jebkurai EMD kategorijai. Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka viens no Savienības ražotājiem piegādāja augstas kvalitātes EMD vienam no lietotājiem, kas sadarbojās, un kvalitātes pārbaudes process ar otro lietotāju, kas sadarbojās, turpinājās kopš 2022. gada. Otrais Savienības ražotājs 2022.–2023. gadā atsāka kvalitātes pārbaudes procesu ar abiem lietotājiem, kas sadarbojās. Pamatojoties uz šiem faktiem, var secināt, ka Savienības ražošanas nozare ir gatava un spēj nodrošināt augstas kvalitātes EMD Savienības tirgum atkarībā no pieprasījuma un lietotāju prasībām.

(313)

Turklāt, ņemot vērā EMD piegādātāju ierobežoto skaitu kopumā, jāatzīmē, ka EMD Savienības ražošanas nozares izzušana, iespējams, negatīvi ietekmētu abu lietotāju, kas sadarbojās, situāciju un konkurenci Savienības tirgū, jo Savienības lietotāji būtu pilnībā atkarīgi no trešo valstu ražotājiem, savukārt EMD daļa, kas iegūta no Savienības ražotājiem, joprojām bija ievērojama, t. i., kopā aptuveni [55–65] % izmeklēšanas periodā (un kur ietilpst augstas kvalitātes EMD aptuveni [25–35] %).

(314)

Turklāt vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošana EMD ražošanas nozares Savienības tirgū atbilst Savienības kritiski svarīgo izejvielu iniciatīvas mērķiem (95), tiecoties nodrošināt kritiski svarīgu izejvielu ilgtspējīgu piegādi. Mangāns ir iekļauts šo kritiski svarīgo materiālu sarakstā, savukārt gan EMD, gan sauso bateriju ražotājiem ir sava daļa mangāna lejupējā vērtību ķēdē.

(315)

Neviena cita veida lietotāji izmeklēšanā nesadarbojās, lai paustu bažas. Tomēr “Guizhou Manganese Mineral Group” arī apgalvoja, ka Savienības ražotāji nespēj piegādāt EMD dažām konkrētām akumulatoru tehnoloģijām (piemēram, elektrisko transportlīdzekļu akumulatoriem), kurās izmanto EMD (96). Taču šīs tehnoloģijas vēl nav attīstītas tiktāl, ka EMD tiktu izmantoti plaša mēroga ražošanā. Tos vēl neizmanto arī bateriju akumulatoru ražošanas nozare Savienībā, kas piegādā elektrotransportlīdzekļus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(316)

Turklāt “Guizhou Manganese Mineral Group” arī apgalvoja, ka abi Savienības ražotāji piegādā galvenokārt oglekļa-cinku un sārmu kategorijas EMD un ka tiem ir grūti konkurēt un saskaņot lietotāja dažādu kvalitātes un kvantitātes prasību piedāvājumu nozarēs, kas nav sauso elementu bateriju ražošana. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka visām EMD kategorijām ir vienāds ražošanas process (97). Tāpat izmeklēšanā apstiprinājās, ka attiecīgajā periodā tika ražoti (98) citu kategoriju EMD (proti, ne tikai oglekļa-cinka un sārmu) citām nozarēm, kas nebija sārmu sauso elementu bateriju ražošana Savienībā. Šīm citām ražošanas nozarēm nebija EMD kvalitātes specifikāciju, kas nozīmē, ka tām bija plašs pieņemamas kvalitātes klāsts, ko Savienības ražošanas nozare varēja piegādāt pēc pieprasījuma.

(317)

“Autlan” apgalvoja, ka Savienības ražotāju ražošanas, pārdošanas apjomi un rentabilitāte, cita starpā ir atkarīga ne tikai no EMD importa no Ķīnas radītā spiediena, bet arī no to lietotāju situācijas Savienībā, ko ietekmēja mangāna dioksīda sārmu saturošo un sārmu nesaturošo sausā elementa bateriju imports no Ķīnas.

(318)

Komisija atzīmēja, ka persona nesniedza informāciju par šādu bateriju importa pieauguma ietekmi uz lejupējiem lietotājiem attiecīgajā periodā, piemēram, faktiskos to pārdošanas, ražošanas apjoma, rentabilitātes zaudējumus un citus rādītājus, kas varētu būt saistīti ar šis Ķīnas mangāna dioksīda sārmu saturošo un sārmu nesaturošo sausā elementa bateriju importu, izņemot pieņēmumu, ka lejupējie lietotāji ir zaudējuši pārdošanas apjomu dēļ Ķīnas importa un šo bateriju cenu samazināšanās laikposmā no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada aprīlim (ar izmeklēšanas periodu nesaistītā laikposmā). Tieši otrādi, kā paskaidrots 309. apsvērumā, Savienības sausā elementa bateriju ražotāji, kuri sadarbojās, no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam bija saglabājuši tādu pašu kopējo pārdošanas apjomu līmeni Savienībā un pat to palielinājuši par [1 %–4 %]. Mangāna dioksīda sārmu saturošo un sārmu nesaturošo sausā elementa bateriju importa pieaugums no Ķīnas, šķiet, izmeklēšanas periodā neietekmēja Savienības lejupējos bateriju ražotājus, un tāpēc lietotāju situācija šajā periodā nevarēja ietekmēt Savienības EMD ražotājus. Tāpēc personas apgalvojums tika noraidīts.

(319)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana, visticamāk, būtiski nepasliktinās lietotāju ražošanas nozares stāvokli.

(320)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pagaidu pasākumu noteikšana Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes EMD importam acīmredzami nebūtu Savienības interesēs.

(321)

Kā paskaidrots iepriekš 300. apsvērumā, šis pagaidu secinājums neskar izmeklēšanas secinājumus par izejvielu kropļojumiem, jo īpaši izmeklēšanu par Savienības interesēm saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu.

(322)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(323)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrolītisko mangāna dioksīdu importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu apmērs tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(324)

Kā minēts 280. apsvērumā, Komisija pabeigs analīzes par izejvielu izkropļojumiem pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 7. panta 2.b punkta nozīmē šīs procedūras galīgajā posmā.

(325)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(326)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(327)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots tāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(328)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(329)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinātos eksporta apjoms, tāda apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var tikt sākta pretapiešanas izmeklēšana. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam noteikt valsts mēroga maksājumu.

(330)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām nosūtītie aprēķini ir pareizi.

(331)

“Daxin” iesniedza komentāru par Ķīnas PVN režīmu eksportam. “Tosoh” norādīja uz mērķa peļņas aprēķināšanu. Autlan pieprasīja pārskatīt un apstiprināt Daxin dempinga starpības aprēķina precizitāti, kā arī izpaust eksportētāja datus, kas izpaušanā atzīmēti kā sensitīvi. Tā kā neviens no sniegtajiem komentāriem nav radījis bažas par izpausto aprēķinu precizitāti, Komisija šos komentārus izskatīs galīgajā posmā.

(332)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(333)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,