1.   Katru gadu vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma dalībvalstis formātā, kāds noteikts ICCAT Datu un informācijas iesniegšanas vadlīniju jaunākajā redakcijā, iesniedz Komisijai šādus kuģu sarakstus:

Lai minētos kuģus varētu iekļaut ICCAT atļauju saņēmušo kuģu reģistrā un attiecīgā gadījumā ICCAT reģistrā ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā, Komisija 15 dienas pirms zvejas darbības sākšanas pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

2.   Kalendārā gada laikā zvejas kuģis drīkst būt iekļauts abos 1. punktā minētajos sarakstos ar noteikumu, ka tas abos sarakstos nav iekļauts vienlaicīgi.

3.   Informācijā par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kuģiem norāda kuģa vārdu un Savienības flotes reģistra numuru (CFR), kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 (20) I pielikumā.

4.   Komisija nepieņem 1. punktā minētos sarakstus, kas iesniegti ar atpakaļejošu spēku.

5.   Vēlākas izmaiņas, kas kalendārā gada laikā tiek izdarītas 1. punktā minētajos sarakstos, tiek pieņemtas tikai tad, ja paziņotais zvejas kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts par minēto faktu nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

6.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 7. panta 6. punktu Komisija, ja vajadzīgs, gada laikā groza šā panta 1. punktā minēto informāciju par kuģiem, iesniedzot atjauninātu informāciju ICCAT sekretariātam.

1.   Kuģiem, kas iekļauti vienā no 26. panta 1. un 5. punktā minētajiem sarakstiem, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujās norāda vismaz VII pielikumā noteikto informāciju, un tās tiek izdotas minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šai regulai.

2.   Neskarot 21. panta 6. punktu, uzskata, ka Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti 26. panta 1. punktā minētajos ICCAT reģistros, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

3.   Kad kuģim iedalītā individuālā kvota tiek pilnībā apgūta, karoga dalībvalsts atsauc kuģim izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju un drīkst pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

1.   Kā daļu no saviem zvejas plāniem katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Lai minētās krātiņveida lamatas varētu tikt iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

2.   Krātiņveida lamatām, kas iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujas satur vismaz VII pielikumā noteikto informāciju un ir minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šai regulai.

3.   Savienības krātiņveida lamatas, kas nav iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, neuzskata par tādām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Paturēt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostos vai izkraut ar minētajām krātiņveida lamatām nozvejotas zilās tunzivis ir aizliegts.

4.   Kad krātiņveida lamatām iedalītā kvota tiek uzskatīta par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc tām izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju.

1.   Katru gadu līdz 15. jūlijam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai detalizētu informāciju par zilās tunzivs nozvejām, kas iepriekšējā gadā gūtas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minēto informāciju Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šajā informācijā iekļauj:

2.   Par dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, kuriem nebija atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, bet kuri zilās tunzivis guvuši piezvejā, dalībvalstis iesniedz Komisijai šādu informāciju:

3.   Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai visu informāciju par visiem kuģiem, kas 1. un 2. punktā nav ietverti, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie ir zvejojuši zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Tiklīdz šāda informācija ir pieejama, Komisija to pārsūta ICCAT sekretariātam.

1.   Jebkāda kopīga zilās tunzivs zvejas operācija ir atļauta tikai tad, ja līdzdalīgie kuģi ir saņēmuši savas karoga dalībvalsts atļauju. Lai saņemtu atļauju, katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, jābūt aprīkotam zilās tunzivs zvejai, jābūt individuālai kvotai un jāizpilda 32. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi.

2.   Kvota, kas iedalīta kopīgai zvejas operācijai, ir vienāda ar to kvotu summu, kuras iedalītas līdzdalīgajiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

3.   Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, neiesaistās kopīgās zvejas operācijās ar citu Pušu kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

4.   Veidlapa pieteikumam uz atļauju piedalīties kopīgā zvejas operācijā ir noteikta IV pielikumā. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no saviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un piedalās kopīgā zvejas operācijā, saņemtu šādu informāciju:

5.   Vismaz 10 dienas pirms kopīgās zvejas operācijas sākuma katra dalībvalsts iesniedz Komisijai 4. punktā minēto informāciju IV pielikumā noteiktajā formā. Komisija vismaz 5 dienas pirms zvejas operācijas sākuma pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam un to citu kopīgajā zvejas operācijā līdzdalīgo zvejas kuģu karoga dalībvalstij.

6.   Force majeure gadījumā 5. punktā noteiktos termiņus nepiemēro informācijai par galamērķa zivaudzētavām. Šādos gadījumos dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, iesniedz Komisijai minētās informācijas atjauninājumu kopā ar force majeure notikumu aprakstu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

1.   Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi kārto kuģa operāciju zvejas žurnālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 15., 23. un 24. pantu un šīs regulas II pielikuma A iedaļu.

2.   Savienības velkoņu, palīgkuģu un apstrādes kuģu kapteiņi reģistrē savas darbības saskaņā ar II pielikuma B, C un D iedaļā noteiktajām prasībām.

1.   Aktīvi zvejojošo Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi visā periodā, kurā tiem atļauts zvejot zilās tunzivis, katru dienu savai karoga dalībvalstij nosūta nozvejas ziņojumus. Minētie ziņojumi nav obligāti kuģiem, kas atrodas ostā, izņemot gadījumus, kad tie iesaistījušies kopīgā zvejas operācijā. Ziņojumos iekļauj datus no zvejas žurnāliem un norāda datumu, laiku, vietu (ģeogrāfiskais platums un garums) un konvencijas apgabalā nozvejotu zilo tunzivju svaru un skaitu, arī zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Ziņojumus kapteiņi nosūta III pielikumā noteiktajā vai dalībvalstu prasītajā formātā.

2.   Ar riņķvadu zvejojošu kuģu kapteiņi 1. punktā minētos dienas nozvejas ziņojumus sagatavo par katru zvejas operāciju, arī par operācijām, kurās nozvejas apjoms bijis nulle. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotie pārstāvji ziņojumus par iepriekšējo dienu savai karoga dalībvalstij nosūta līdz plkst. 9.00 (GMT).

3.   Tādu krātiņveida lamatu operatori vai viņu pilnvarotie pārstāvji, ar kurām tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, sagatavo dienas ziņojumus un reizi 48 stundās tos nosūta to karoga dalībvalstīm visā periodā, kurā ar attiecīgajām krātiņveida lamatām atļauts zvejot zilās tunzivis. Minētajos ziņojumos iekļauj krātiņveida lamatu numuru ICCAT reģistrā, nozvejas datumu un laiku, nozvejoto zilo tunzivju svaru un skaitu, tostarp nulles apjoma nozvejas, un zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Minēto informāciju tie nosūta III pielikumā noteiktajā formātā.

4.   Tādu nozvejotājkuģu kapteiņi, kas nezvejo ar riņķvadu, 1. punktā minētos ziņojumus par iepriekšējo nedēļu, kura beidzas svētdienā, savai karoga dalībvalstij nosūta līdz otrdienas plkst. 12.00 (GMT).

1.   Katra dalībvalsts, kurai iedalīta zilās tunzivs kvota, apstiprina ostas, kurās atļautas zilās tunzivs izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas. Informāciju par apstiprinātajām ostām iekļauj 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Par visiem grozījumiem informācijā par apstiprinātajām ostām dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju. Komisija minēto informāciju nekavējoties paziņo ICCAT sekretariātam.

2.   Lai ostu noteiktu par apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

3.   No nozvejotājkuģiem, kā arī no apstrādes kuģiem un palīgkuģiem jebkādu daudzumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādā citā vietā, kas nav Pušu un dalībvalstu apstiprinātās ostas. Nedzīvas zilās tunzivis, kas iegūtas no krātiņveida lamatām vai sprosta, izņēmuma kārtā drīkst ar palīgkuģi transportēt uz apstrādes kuģi, ciktāl šāda transportēšana notiek kontroles iestādes klātbūtnē.

1.   Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri iekļauti 26. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā paredzēto iepriekšējo paziņojumu nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

2.   Vismaz četras stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika tādu Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, tostarp 26. pantā minētajā kuģu sarakstā iekļautu apstrādes kuģu un palīgkuģu, kapteiņi vai šādu kuģu pārstāvji tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo vismaz šādu informāciju:

3.   Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu nekā četras stundas pirms aplēstā ierašanās laika, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst paziņot piemērojamajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās.

4.   Ostas dalībvalsts iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

5.   Ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes kontrolē visus izkrāvumus Savienībā un inspicē to procentuālo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotas, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par šādu kontroles sistēmu, ko pieņēmusi katra dalībvalsts, izklāsta 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā.

6.   Savienības nozvejotājkuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa lielākā garuma 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas iesniedz izkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm, kurā notikusi izkraušana, un savai karoga dalībvalstij. Savienības nozvejotājkuģa kapteinis ir atbildīgs par deklarācijas pilnīgumu un pareizību un apliecina to. Izkraušanas deklarācijā obligāti norāda vismaz izkrautos zilo tunzivju daudzumus un apgabalu, kurā tās nozvejotas. Visas izkrautās nozvejas nosver. Ostas dalībvalsts 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas nosūta karoga dalībvalsts vai Puses iestādēm reģistrētos izkraušanas datus.

1.   Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem ir zilās tunzivis, vai trešo valstu kuģiem, kas atrodas Savienības ūdeņos, ir aizliegts jebkādos apstākļos jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī.

2.   Neskarot Regulas (ES) 2017/2107 52. panta 2. un 3. punktu, 54. un 57. pantu, zvejas kuģi zilās tunzivs nozvejas citā kuģī pārkrauj tikai apstiprinātās ostās, kas minētas šīs regulas 33. pantā.

3.   Saņēmēja zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis vismaz 72 stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika sniedz attiecīgajām ostas valsts iestādēm informāciju, kas uzskaitīta V pielikumā iekļautajā pārkraušanas deklarācijas veidnē. Jebkādai pārkraušanai citā kuģī ir vajadzīga attiecīgā pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai karoga Puses iepriekšēja atļauja. Turklāt pārkrāvējkuģa kapteinis citā kuģī pārkraušanas laikā informē savu karoga dalībvalsti vai Pusi par V pielikumā prasītajiem datumiem.

4.   Ostas dalībvalsts inspicē saņēmējkuģi, tiklīdz tas ieradies, un pārbauda daudzumus un dokumentāciju, kas saistīta ar pārkraušanas citā kuģī operāciju.

5.   Pārkraušanas operācijās iesaistītie Savienības zvejas kuģu kapteiņi 15 dienu laikā pēc pārkraušanas citā kuģī pabeigšanas aizpilda un nosūta savai karoga dalībvalstij ICCAT pārkraušanas deklarāciju. Pārkrāvēju zvejas kuģu kapteiņi aizpilda ICCAT pārkraušanas deklarāciju saskaņā ar V pielikumu. Lai atvieglotu pārkraušanas deklarācijā iekļauto datu kontrolpārbaudi, tajā iekļauj e-BCD atsauces numuru.

6.   Ostas dalībvalsts 5 dienu laikā pēc citā kuģī pārkraušanas pabeigšanas nosūta pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai Puses iestādei par pārkraušanu citā kuģī reģistrētos datus.

7.   Apstiprinātās ostas dalībvalsts kompetentās iestādes inspicē visas pārkraušanas citā kuģī.

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai iedalītās kvotas apguve ir sasniegusi 80 %.

2.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai, kopīgai zvejas operācijai vai kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, iedalītā kvota ir pilnībā apgūta. Minētajai informācijai pievieno oficiālu dokumentāciju, kas apliecina zvejas apturēšanu vai rīkojumu doties atpakaļ uz ostu, kuru dalībvalsts izdevusi attiecībā uz floti, zvejas rīka grupu, kopīgo zvejas operāciju vai kuģiem, kam ir individuāla kvota, un kurā skaidri norādīts apturēšanas datums un laiks.

3.   Komisija informē ICCAT sekretariātu par datumu, kad Savienības zilās tunzivs kvota ir pilnībā apgūta.

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka nacionālie novērotāji, kam izdots oficiāls identifikācijas dokuments un kas norīkoti uz zvejas kuģiem un krātiņveida lamatām, kuri aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā, tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz:

Dalībvalstis, kurām ir mazāk nekā pieci nozvejotājkuģi, kas pieder pie pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nodrošina, ka nacionālie novērotāji tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz 20 % laika, kad kuģi aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā.

2.   Nacionālajam novērotājam jo īpaši ir šādi uzdevumi:

3.   Papildus 2. punktā minētajiem uzdevumiem nacionālie novērotāji veic zinātnisko darbu, tostarp vajadzīgo datu vākšanu, pamatojoties uz SCRS vadlīnijām.

4.   Datus un informāciju, kas savākta katras dalībvalsts novērotāju programmā, nodod Komisijai. Komisija minētos datus un minēto informāciju pārsūta attiecīgi SCRS vai ICCAT sekretariātam.

5.   Šā panta 1. līdz 3. punkta piemērošanas vajadzībām katra dalībvalsts nodrošina:

1.   Dalībvalstis nodrošina šajā pantā un VIII pielikumā izklāstītās ICCAT reģionālo novērotāju programmas faktisku īstenošanu.

2.   Dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:

3.   Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu un uz kuriem nav ICCAT reģionālā novērotāja, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka uz katru zivaudzētavu tiek norīkots viens ICCAT reģionālais novērotājs uz visu sprostā ievietošanas operāciju periodu. Force majeure gadījumā un pēc tam, kad zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas force majeure apstākļus, ICCAT reģionālo novērotāju drīkst norīkot uz vairāk nekā vienu zivaudzētavu, lai garantētu audzēšanas operāciju nepārtrauktību, ja ir nodrošināta pienācīga novērotāja uzdevumu izpilde. Tomēr par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts nekavējoties pieprasa papildu reģionālā novērotāja norīkošanu.

5.    ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi jo īpaši ir šādi:

6.   Kapteiņi, apkalpe un zivaudzētavas, krātiņveida lamatu un kuģa operatori nekādā veidā nekavē, neiebiedē, netraucē vai neietekmē reģionālos novērotājus pienākumu izpildes laikā.

1.   Pirms ikvienas pārvietošanas operācijas tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai kapteiņa pārstāvji vai tās zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, no kurām sākas pārvietošana, nosūta karoga dalībvalstij vai par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis katram pārvadāšanas sprostam piešķir unikālu numuru. Ja, pārvietojot nozveju, kas atbilst vienai zvejas operācijai, ir jāizmanto vairāki pārvadāšanas sprosti, ir vajadzīga tikai viena ITD, bet ITD tiek ierakstīts katra izmantotā pārvadāšanas sprosta numurs un skaidri norādīts katrā sprostā pārvadāto zilo tunzivju daudzums.

3.   Sprostu numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā ietilpst vismaz trīsburtu kods, kas atbilst zivaudzētavas dalībvalstij, un tam sekojoši trīs cipari. Unikālie sprosta numuri ir pastāvīgi un nav nododami no viena sprosta citam.

4.   Dalībvalsts, kurai, ievērojot 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, katrai pārvietošanas operācijai piešķir atļaujas numuru, ko paziņo, attiecīgi, zvejas kuģa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram. Atļaujas numurs ietver dalībvalsts trīsburtu kodu, četrus ciparus, kas norāda gadu, un trīs burtus, kas apzīmē atļauju (AUT) vai tās atteikumu (NEG), un tiem sekojošu kārtas numuru.

5.   Dalībvalsts, kurai, ievērojot 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, atļauj vai atsakās atļaut pārvietošanu 48 stundu laikā pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu. Bez iepriekš izdotas atļaujas pārvietošanas operāciju nesāk.

6.   Pārvietošanas atļauja neskar sprostos ievietošanas operācijas apstiprinājumu.

1.   Dalībvalsts, kurai, ievērojot 40. panta 1. punktu, ir nosūtīts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu, atsakās atļaut pārvietošanu, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

2.   Ja dalībvalsts, kurai, ievērojot 40. panta 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, atsakās atļaut pārvietošanu, tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram tūlīt izdod atbrīvošanas rīkojumu, ar kuru tos informē, ka pārvietošana nav atļauta, un pieprasa tiem atbrīvot zivis jūrā saskaņā ar XII pielikumu.

3.   Ja laikā, kad notiek pārvadāšana uz zivaudzētavu, VMS darbībā rodas tehniska kļūme, velkoni aizstāj ar citu velkoni, kam ir pilnībā funkcionējoša VMS, vai pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc minētās tehniskās kļūmes uz tā uzstāda jaunu VMS darba kārtībā. Force majeure vai pamatotu ekspluatācijas ierobežojumu gadījumā minēto 72 stundu termiņu izņēmuma kārtā drīkst pagarināt. Par tehnisko kļūmi tūlīt paziņo Komisijai, kas par to informē ICCAT sekretariātu. No tehniskās kļūmes konstatēšanas brīža līdz tās novēršanai kapteinis vai kapteiņa pārstāvis ik pēc četrām stundām, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, paziņo karoga dalībvalsts kontroles iestādēm atjauninātas zvejas kuģa ģeogrāfiskās koordinātas.

1.   Katras pārvietošanas operācijas beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators aizpilda un pārsūta atbildīgajai dalībvalstij ITD VI pielikumā noteiktajā formātā.

2.   ITD veidlapas numurē tās dalībvalsts iestādes, kas atbildīga par zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, no kurām sākas pārvietošana. ITD veidlapas numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, kam seko četri cipari, kuri apzīmē gadskaitli, un trīsciparu kārtas numurs, kam seko trīs burti “ITD” (MS-20**/xxx/ITD).

3.   ITD oriģinālu dod līdzi pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģis vai krātiņveida lamatas un velkoņi.

4.   To kuģu kapteiņi, kas veic pārvietošanas operācijas, par savām darbībām ziņo saskaņā ar II pielikumu.

5.   Informāciju par nedzīvām zivīm reģistrē saskaņā ar XIII pielikumā izklāstītajām procedūrām.

1.   Lai verificētu pārvietoto zivju skaitu, nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators nodrošina pārvietošanas monitoringu ar ūdenī ievietotu videokameru. Videoierakstīšanu veic saskaņā ar X pielikumā izklāstītajiem minimālajiem standartiem un procedūrām.

2.   Ja SCRS prasa Komisijai iesniegt videoierakstu kopijas, dalībvalstis attiecīgās kopijas iesniedz Komisijai, kas tās nosūta SCRS.

1.    ICCAT reģionālie novērotāji, kas atrodas uz nozvejotājkuģa un pie krātiņveida lamatām, kā minēts 39. pantā un VIII pielikumā:

2.   Gadījumos, kad vai nu reģionālā novērotāja, attiecīgo kontroles iestāžu vai nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteiņa vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatora aplēses par sprostos ievietoto zilo tunzivju īpatņu skaitu atšķiras par vairāk nekā 10 %, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Šādu izmeklēšanu pabeidz pirms ievietošanas sprostos zivaudzētavā un katrā ziņā ne vēlāk kā 96 stundu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas, izņemot force majeure gadījumus. Kamēr nav saņemti izmeklēšanas rezultāti, ievietošana sprostos netiek atļauta un attiecīgā BCD iedaļa par audzēšanu netiek validēta.

3.   Tomēr gadījumā, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai aplēstu pārvietotos daudzumus, kuģa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators drīkst prasīt atbildīgās dalībvalsts iestādēm atļauju veikt jaunu pārvietošanas operāciju un atbilstošo videoierakstu iesniegt reģionālajam novērotājam. Ja minētās brīvprātīgās kontrolpārvietošanas rezultāti nav apmierinoši, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Ja pēc minētās izmeklēšanas tiek apstiprināts, ka videoieraksta kvalitātes neļauj aplēst pārvietotos daudzumus, atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes pasūta vēl vienu kontrolpārvietošanas operāciju un atbilstošo videoierakstu iesniedz ICCAT reģionālajam novērotājam. Jaunas pārvietošanas veic kā kontrolpārvietošanas līdz brīdim, kad videoieraksta kvalitāte ļauj aplēst pārvietotos daudzumus.

4.   Neskarot inspektoru veiktās verifikācijas, ICCAT reģionālie novērotāji paraksta ITD tikai tad, ja viņu novērojumi atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un ja ITD norādītā informācija saskan ar viņu novērojumiem un ietver atbilstošu videoierakstu saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. ICCAT novērotāji verificē arī to, vai ITD tiek nosūtīta attiecīgi velkoņa kapteinim, zivaudzētavas operatoram vai krātiņveida lamatu pārstāvim. Ja ICCAT novērotāji nepiekrīt ITD saturam, ICCAT novērotāji ITD un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas.

5.   Katras pārvietošanas operācijas beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operatori aizpilda un nosūta atbildīgajai dalībvalstij ITD VI pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis ITD pārsūta Komisijai.

1.   Pirms katras sprostos ievietošanas operācijas sākuma ir aizliegts pārvadāšanas sprostus noenkurot tuvāk par 0,5 jūras jūdzēm no audzēšanas iekārtām. Šajā nolūkā ģeogrāfiskās koordinātas, kas atbilst daudzstūrim, kurā atrodas zivaudzētava, norāda 15. pantā minētajos audzēšanas pārvaldības plānos.

2.   Pirms ikvienas sprostos ievietošanas operācijas par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts pieprasa sprostos ievietošanas apstiprinājumu no dalībvalsts vai Puses, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, ar kurām nozvejotas sprostos ievietojamās zilās tunzivis.

3.   Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, ja tā uzskata, ka:

4.   Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, tā:

5.   Ievietošanu sprostos nesāk bez apstiprinājuma, ko izdod vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma, kuru izteikusi par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse vai par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts, ja par to panākta vienošanās ar tās dalībvalsts vai Puses iestādēm, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām. Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts vai Puses iestāžu atbilde vienas darbdienas laikā netiek saņemta, sprostos ievietošanas operāciju drīkst atļaut par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

6.   Zivis katru gadu ievieto sprostos pirms 22. augusta, ja vien par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts vai Puses kompetentās iestādes nenorāda pamatotus iemeslus, tostarp force majeure, kurus dara zināmus laikā, kad iesniedz ziņojumu par ievietošanu sprostos. Zivis nekādā gadījumā neievieto sprostos pēc kārtējā gada 7. septembra.

1.   Par zivaudzētavām atbildīgajām dalībvalstīm ir aizliegts ievietot sprostos zilās tunzivis, kurām nav līdzi dokumentu, ko ICCAT pieprasījusi Regulā (ES) Nr. 640/2010 minētās nozvejas dokumentēšanas programmas satvarā. Dokumentācijai jābūt pareizai un pilnīgai, un to validē par nozvejotājkuģiem vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse.

2.   Dalībvalstis zilās tunzivis neievieto zivaudzētavā, ko dalībvalsts vai Puse nav atļāvusi vai kas nav iekļauta ICCAT audzēšanas iekārtu reģistrā.

3.   Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zilās tunzivs nozvejas tiek ievietotas atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodalītas pēc izcelsmes karoga dalībvalsts vai Puses. Atkāpjoties no iepriekš minētā, ja zilās tunzivis tiek nozvejotas dažādu dalībvalstu kopīgā zvejas operācijā, par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zilās tunzivis tiek ievietotas atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodalītas uz kopīgo zvejas operāciju un nozvejas gada pamata.

1.   Lai aplēstu zivju skaitu un svaru, dalībvalstis nodrošina, ka 100 % visu sprostos ievietošanas operāciju aptver programma, kurā izmanto stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina tāda paša līmeņa precizitāti un pareizību.

2.   Minēto programmu īsteno saskaņā ar XI pielikumā izklāstītajām procedūrām. Alternatīvas metodes drīkst izmantot tikai tad, ja ICCAT tās apstiprinājusi savā gadskārtējā sanāksmē.

3.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts programmas rezultātus paziņo par nozvejotājkuģiem atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un subjektam, kas ICCAT vārdā īsteno reģionālo novērotāju programmu.

4.   Ja attiecībā uz vienu zvejas operāciju programmas rezultāti liecina, ka sprostos ievietoto zilo tunzivju īpatņu skaits par vairāk nekā 10 % atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un/vai pārvietoti, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar 9. punktu sāk izmeklēšanu, lai noteiktu precīzu nozvejas svaru, ko atvelk no valsts zilo tunzivju kvotas.

5.   Kad par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse sāk izmeklēšanu, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas un izmeklējošajai dalībvalstij vai Pusei sniedz visu pieprasīto papildu informāciju, tostarp attiecīgo videoierakstu analīzes rezultātus, un nekavējoties informē Komisiju.

6.   Dalībvalstu, tostarp to dalībvalstu, kuru kuģi ir bijuši iesaistīti zivju pārvadāšanā, kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas, tostarp apmainoties ar visu to rīcībā esošo informāciju un dokumentāciju.

7.   Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde izmeklēšanu pabeidz viena mēneša laikā pēc tam, kad par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir paziņojusi sprostos ievietošanas rezultātus.

8.   Ja starpība starp zilo tunzivju skaitu, par kuru ziņots, ka tas nozvejots ar attiecīgo kuģi vai krātiņveida lamatām, un skaitu, ko izmeklēšanas rezultātā konstatējusi par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, ir lielāka par 10 %, to uzskata par attiecīgā kuģa vai krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību.

9.   Ja izmeklēšanā tiek secināts, ka zilo tunzivju īpatņu trūkst, iztrūkstošo zivju svaru atskaita no kvotas, kura iedalīta, attiecīgi, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij, piemērojot par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes paziņoto vidējo individuālo svaru sprostā ievietošanas laikā to zilo tunzivju skaitam nozvejā, ko noteikusi par zvejas kuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde un kas izriet no tās veiktās analīzes par pirmo pārvietošanas videoierakstu saistībā ar izmeklēšanu.

10.   Neatkarīgi no 9. punkta, pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīga par zvejas kuģi, kurš iesaistīts zivju pārvadāšanā uz galamērķa zivaudzētavu, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un Komisija var nolemt neatskaitīt no attiecīgās valsts kvotas zivis, par kurām izmeklēšanā konstatēts, ka tās ir zaudētas, ja operators zudumus ir pienācīgi dokumentējis kā force majeure gadījumu un attiecīgā informācija ir paziņota par operatoru atbildīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai tūlīt pēc notikuma un ja nav zināms, ka zaudējumi izraisījuši mirstības gadījumus.

11.   Dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, saskaņā ar XII pielikumā izklāstītajām procedūrām izdod rīkojumu atbrīvot sprostos ievietotos daudzumus, kas pārsniedz daudzumus, kuri deklarēti kā nozvejoti un pārvietoti, ja:

Pārsnieguma daudzumus atbrīvo kontroles iestāžu klātbūtnē.

12.   Programmas rezultātus izmanto, lai nolemtu, vai atbrīvošana ir vajadzīga, un attiecīgi aizpilda deklarācijas par ievietošanu sprostos un attiecīgās BCD iedaļas. Kad izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators prasa, lai klāt būtu nacionālā kontroles iestāde un ICCAT reģionālais novērotājs, kas uzraudzītu atbrīvošanu.

13.   Programmas rezultātus dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai līdz 1. septembrim. Gadījumā, ja attiecībā uz ievietošanu sprostos rodas force majeure apstākļi, dalībvalstis katru gadu minētos rezultātus iesniedz pirms 12. septembra. Komisija minēto informāciju katru gadu līdz 15. septembrim nosūta izvērtēšanai SCRS.

14.   Dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no viena audzēšanas sprosta uz citu audzēšanas sprostu nenotiek bez tās dalībvalsts vai Puses kontroles iestāžu atļaujas un klātbūtnes, kas atbildīga par zivaudzētavu. Katru pārvietošanu ieraksta, lai kontrolētu īpatņu skaitu. Nacionālās kontroles iestādes uzrauga minētās pārvietošanas un nodrošina, ka katrs zivaudzētavas iekšējais pārvietojums tiek reģistrēts e-BCD sistēmā.

1.   Zivaudzētavas operators 72 stundu laikā pēc katras sprostos ievietošanas operācijas pabeigšanas iesniedz savai kompetentajai iestādei XIV pielikumā paredzēto deklarāciju par ievietošanu sprostos.

2.   Papildus 1. punktā minētajai deklarācijai par ievietošanu sprostos par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas operācija ir pabeigta, iesniedz tai dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām zilās tunzivis nozvejotas, un Komisijai ziņojumu par ievietošanu sprostos, kurā iekļauti XI pielikuma B daļā izklāstītie elementi. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

3.   Šā panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām sprostos ievietošanas operāciju neuzskata par pabeigtu, kamēr nav pabeigtas visas uzsāktās izmeklēšanas un visas atbrīvošanas operācijas, par kurām izdots rīkojums.

1.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts ievieš izsekojamības sistēmu, kas ietver iekšējo pārvietojumu videoierakstīšanu.

2.   Par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes, pamatojoties uz riska analīzi, zivaudzētavas sprostos turētās zilās tunzivis izlases veidā kontrolē laikā starp sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanu vienā gadā un pirmo ievietošanu sprostos nākamajā gadā.

3.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts 2. punkta piemērošanas vajadzībām nosaka kontrolējamo zivju minimālo procentuālo daļu. Minēto procentuālo daļu nosaka 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai katru gadu veikto izlases veida kontroļu rezultātus. Minētos rezultātus Komisija nosūta ICCAT sekretariātam tā gada aprīlī, kas seko pēc attiecīgās kvotas perioda gada.

1.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina, ka 49. un 51. pantā minētie videoieraksti pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami nacionālajiem inspektoriem, kā arī reģionālajiem un ICCAT inspektoriem un ICCAT un nacionālajiem novērotājiem.

2.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālo videoierakstu aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulēšanu.

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 5. punkta, karoga dalībvalstis saskaņā ar XV pielikumu īsteno VMS, kas paredzēta to zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 12 metri.

2.   Zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri iekļauti 26. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, VMS datu nosūtīšanu ICCAT sāk vismaz 5 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma un turpina vismaz 5 dienas pēc atļaujas derīguma termiņa beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.

3.   Kontroles vajadzībām kapteinis vai kapteiņa pārstāvis nodrošina, ka VMS datu pārraidīšana no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, netiek pārtraukta, kad kuģi ir ostā, izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas monitoringa centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņas, kas saņemtas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētās ziņas pārsūta ICCAT sekretariātam.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

6.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka visas ziņas, kas darītas pieejamas tās inspekcijas kuģiem, tiek uzskatītas par konfidenciālām un izmantotas tikai jūrā veiktas inspekcijas operācijās.

1.   Kopīgas starptautiskās inspekcijas darbības veic saskaņā ar šīs regulas IX pielikumā aprakstīto ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas paredzēta starptautiskai kontrolei ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem.

2.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem atļauts zvejot zilās tunzivis, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu.

3.   Ja zilās tunzivs zvejas darbībās konvencijas apgabalā vienlaikus ir iesaistījušies vairāk nekā 15 zvejas kuģu ar dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz riska novērtējumu, norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā konvencijas apgabalā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai inspekcijas kuģi norīkotu kopīgi, vai ja konvencijas apgabalā tiek norīkots Savienības inspekcijas kuģis.

4.   Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā drīkst norīkot Komisija vai tās izraudzīta struktūra.

5.   Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienības vārdā. Lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus, Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm drīkst izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī periodiem, kad un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros minētie resursi jāizvieto.

6.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus to inspektoru un inspekcijas kuģu vārdus, ko tās plāno gada laikā norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu sagatavo plānu par Savienības dalību ICCAT shēmā un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu verificē informāciju, ko satur inspekcijas un novērotāju ziņojumi, VMS dati un attiecīgā gadījumā e-BCD, zvejas kuģu žurnāli, pārvietošanas un pārkraušanas dokumenti un nozvejas dokumenti, un to savlaicīgu iesniegšanu.

2.   Katra dalībvalsts veic visu izkrāvumu, visu pārkrāvumu vai sprostos ievietošanu kontrolpārbaudes, kurās zvejas kuģa zvejas žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā reģistrētos daudzumus sadalījumā pa sugām salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā un jebkādos citos relevantos dokumentos, piemēram, rēķinos vai pārdošanas zīmēs.