ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 238

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

66. gadagājums
2023. gada 27. septembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2054 (2023. gada 20. septembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Allåkerbär från Norrland (ACVN))

65

 

*

Komisijas Regula (ES) 2023/2055 (2023. gada 25. septembris), ar ko attiecībā uz sintētisko polimēru mikrodaļiņām groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kura attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) ( 1 )

67

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2056 (2023. gada 26. septembris), ar ko Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 945/2014 noteiktos īstenošanas tehniskos standartus groza attiecībā uz attiecīgo pienācīgi diversificēto indeksu saraksta atjauninājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ( 1 )

89

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2057 (2023. gada 26. septembris), ar ko attiecībā uz statusa brīvs no slimības apstiprināšanu vai atsaukšanu konkrētām dalībvalstīm vai to zonām noteiktu sarakstā norādītu slimību un noteiktu sarakstā norādītu slimību izskaušanas programmu apstiprināšanas sakarā groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 VII un VIII pielikumu ( 1 )

94

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2058 (2023. gada 26. septembris), ar ko nosaka īpašus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1231 piemērošanas noteikumus par oficiālo kontroļu īpašo biežumu un vispārīgā sertifikāta paraugu attiecībā uz noteiktu mazumtirdzniecības preču sūtījumu ievešanu Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām ( 1 )

97

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2059 (2023. gada 26. septembris), ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1231 piemērošanas noteikumus attiecībā uz noteiktu tādu citvalstu preču iekļaušanu sarakstā, kuras kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū ( 1 )

103

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2060 (2023. gada 26. septembris), ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1231 piemērošanas noteikumus attiecībā uz to zvejas kuģu karoga valstu iekļaušanu sarakstā, kuri zvejo zvejas produktus, kurus kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū ( 1 )

108

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropadomes Lēmums (ES) 2023/2061 (2023. gada 22. septembris), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu

114

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/2062 (2023. gada 25. septembris) par palīdzības pasākumu saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu nolūkā atbalstīt Beninas bruņoto spēkus

117

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/2063 (2023. gada 25. septembris), ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya)

121

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/2064 (2023. gada 25. septembris) par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas

122

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/2065 (2023. gada 25. septembris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2021/710, ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā

140

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/2066 (2023. gada 25. septembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2023/1599 par Eiropas Savienības drošības un aizsardzības iniciatīvu Gvinejas līča Rietumāfrikas valstu atbalstam

141

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2067 (2023. gada 26. septembris) par konkrētiem pagaidu ārkārtas pasākumiem sakarā ar aitu bakām un kazu bakām Bulgārijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 6575)  ( 1 )

143

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2023/2068 (2023. gada 12. septembris), ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/2278 par 2023. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2022/40) (ECB/2023/23)

147

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Transporta kopienas Reģionālās pārvaldības komitejas Lēmums Nr. 2022/01 (2022. gada 15. novembris) par Transporta kopienas dibināšanas līguma I pielikuma pārskatīšanu [2023/2069]

149

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2053

(2023. gada 13. septembris),

ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir garantēt, ka jūras bioloģisko resursu izmantošana nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) Savienība apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, kuros ietverti principi un noteikumi attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)

Savienība ir Starptautiskās Konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (5) (“konvencija”) Puse.

(4)

Ar konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 21. īpašajā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu 18-02, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (“pārvaldības plāns”). Pārvaldības plāns izriet no ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (“SCRS”) ieteikuma, kurā teikts, ka ICCAT 2018. gadā būtu jāizveido krājuma daudzgadu pārvaldības plāns, jo ārkārtas pasākumi, kas ieviesti ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, kurš tika izveidots ar Ieteikumu 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04, krājuma pašreizējā stāvokļa dēļ vairs nav vajadzīgi, taču šis plāns nedrīkst vājināt pašreizējos uzraudzības un kontroles pasākumus.

(5)

Ar ICCAT Ieteikumu 18-02 atceļ Ieteikumu 17-07, ko Savienības tiesību aktos ieviesa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1627 (6).

(6)

2019. gadā ICCAT savā 26. kārtējā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 19-04, ar ko groza daudzgadu pārvaldības plānu, kurš bija izveidots ar Ieteikumu 18-02. Ar ICCAT Ieteikumu 19-04 atceļ un aizstāj Ieteikumu 18-02. Ar šo regulu Ieteikums 19-04 būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(7)

Ar šo regulu attiecīgā gadījumā pilnībā vai daļēji būtu jāievieš arī ICCAT ieteikumi 06-07 par zilo tunzivju audzēšanu, 18-10 par kuģu monitoringa sistēmas minimālo standartu ICCAT konvencijas apgabalā, 96-14 par noteikumu ievērošanu zilās tunzivs un zobenzivs zvejniecībās Ziemeļatlantijā, 13-13 par to, lai izveidotu ICCAT reģistru ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā, un 16-15 par pārkraušanu citā kuģī.

(8)

Lai nodrošinātu to, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar KZP mērķiem, jo īpaši ar mērķi zivju krājumu populācijas pakāpeniski atjaunot un uzturēt virs biomasas līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (“MSY”), un ar mērķi nodrošināt tādus apstākļus, lai zvejas un apstrādes nozare un ar zvejniecību saistītas darbības, ko veic uz sauszemes, būtu ekonomiski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas, Savienības nostājas reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās ir jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Saskaņā ar SCRS 2018. gada oktobra ziņojumu zilās tunzivs nozvejas, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam F0,1, ir saskanīgas ar zvejas izraisītu zivju mirstību, kas nodrošina maksimālo MSY (Fmsy). Uzskata, ka krājuma biomasa ir līmenī, kas nodrošina maksimālo MSY. Biomasas vērtība B0,1 svārstās un pārsniedz minēto līmeni, ja krājuma papildinājums ir vidējs un mazs, un nesasniedz minēto līmeni, ja papildinājums ir liels.

(9)

Pārvaldības plānā ir ņemta vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu specifika. Pārvaldības plāna īstenošanas gaitā Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina piekrastes zvejas darbības un tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošana, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, jo īpaši tādu rīku un paņēmienu lietošana, ko izmanto tradicionālajās un nerūpnieciskajās zvejniecībās, un tādā veidā jāpalīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni vietējās tautsaimniecībās.

(10)

Būtu jāņem vērā mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas īpašās iezīmes un vajadzības. Papildus attiecīgajiem ICCAT Ieteikuma 19-04 noteikumiem, kas novērš šķēršļus mazapjoma piekrastes kuģu dalībai zilo tunzivju zvejā, dalībvalstīm būtu jāpieliek papildu pūles, lai nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu zvejas iespēju sadalījumu starp mazapjoma, nerūpnieciskajām un lielākajām flotēm saskaņā ar to pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstību KZP, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem izveido kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (7) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēma, kurā izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem KZP noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (8) nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (9) ir izveidota Kopienas sistēma, kuras mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju. Minētajās regulās jau ir iekļauti noteikumi, kuri aptver vairākus ICCAT Ieteikumā 19-04 noteiktos pasākumus, piemēram, noteikumi par zvejas licencēm un atļaujām, kā arī daži noteikumi par kuģu monitoringa sistēmām. Tāpēc noteikumi par minētajiem pasākumiem šajā regulā nav jāiekļauj.

(12)

Ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 ir ieviests minimālā saglabāšanas references izmēra jēdziens. Lai nodrošinātu konsekvenci, ICCAT minimālā izmēra jēdziens Savienības tiesību aktos būtu jāievieš kā minimālais saglabāšanas references izmērs.

(13)

Kā noteikts ICCAT Ieteikumā 19-04, nozvejotas zilās tunzivis, kas mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, ir jāizmet. Tas pats attiecas uz zilās tunzivs nozvejām, kas pārsniedz gada zvejas plānos noteiktos piezvejas limitus. Lai Savienība izpildītu starptautiskās saistības, kas tai uzliktas ICCAT, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/98 (10) 4. pantā ir paredzētas atkāpes no zilās tunzivs izkraušanas pienākuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu. Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/98 ir ieviesti daži noteikumi, kas paredzēti Ieteikumā 19-04, kurš nosaka pienākumu kuģiem, kas pārsnieguši tiem iedalīto kvotu vai atļauto piezveju maksimālo apjomu, izmest zilās tunzivs nozvejas. Minētās deleģētās regulas darbības jomā ietilpst kuģi, kas iesaistījušies atpūtas zvejā. Tāpēc šādi izmešanas un atbrīvošanas pienākumi šajā regulā nav jāiekļauj, un šī regula neskar attiecīgos Deleģētās regulas (ES) 2015/98 noteikumus.

(14)

Konvencijas līgumslēdzējas puses gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā atzina, ka dažu ar zilajām tunzivīm saistītu operāciju kontrole ir jāpastiprina. Šajā nolūkā minētajā sanāksmē tika panākta vienošanās, ka par zivaudzētavām atbildīgajām konvencijas līgumslēdzējām pusēm būtu jānodrošina sprostā ievietošanas operāciju pilnīga izsekojamība un jāveic izlases veida kontroles, kas pamatojas uz riska analīzi.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 640/2010 (11) ir paredzēts elektronisks zilās tunzivs nozvejas dokuments (“e-BCD”), un tādā veidā ir īstenots ICCAT Ieteikums 09-11, ar kuru groza Ieteikumu 08-12. ICCAT Ieteikumi 17-09 un 11-20 par e-BCD piemērošanu ir nesen atcelti ar ICCAT Ieteikumiem 18-12 un 18-13. Tāpēc Regula (ES) Nr. 640/2010 ir novecojusi, un Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu pieņemt jaunu regulu, ar ko īsteno jaunākos ICCAT noteikumus par e-BCD. Tātad šajā regulā nebūtu jāatsaucas uz Regulu (ES) Nr. 640/2010, bet gan vispārīgāk – uz ICCAT ieteikto nozvejas dokumentēšanas programmu.

(16)

Ņemot vērā to, ka ICCAT līgumslēdzējas puses bieži groza dažus ICCAT ieteikumus un, visticamāk, grozīs tos arī turpmāk, un lai nākamos ICCAT ieteikumus, ar kuriem groza vai papildina pārvaldības plānu, varētu ātri ieviest Savienības tiesību aktos, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šādiem aspektiem: informācijas ziņošanas termiņi, zvejas sezonu periodi; atkāpes no aizlieguma pārnest neizmantotās kvotas; minimālie saglabāšanas references izmēri; procentuālās daļas un parametri, Komisijai iesniedzamā informācija; nacionālo novērotāju un reģionālo novērotāju uzdevumi, iemesli, kuru dēļ atteikta zivju pārvietošanas atļauja; nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojumu iemesli. Turklāt Komisija, kas pārstāv Savienību ICCAT sanāksmēs, katru gadu vienojas par vairākiem tīri tehniskiem ICCAT ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz kapacitātes ierobežojumiem, prasībām par kuģa žurnāliem, nozvejas ziņojuma veidlapām, pārkraušanas un ICCAT pārvietošanas deklarācijām (ITD), minimālo informāciju zvejas atļaujās, zvejas kuģu minimālo skaitu sakarā ar ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu; inspekcijas un novērotāju shēmas specifikācijām, videoierakstu standartiem, atbrīvošanas protokoliem, standartiem, kas nosaka rīkošanos ar nedzīvām zivīm, sprostā ievietošanas deklarācijām vai kuģu monitoringa sistēmu standartiem, kas Savienības tiesību aktos būtu jāievieš ar šīs regulas I–XV pielikumu. Tāpēc pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai arī attiecībā uz šīs regulas I–XV pielikuma grozīšanu vai papildināšanu saskaņā ar grozītajiem vai papildinātajiem ICCAT ieteikumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)

ICCAT ieteikumi, kas reglamentē zilās tunzivs zvejniecību, proti, operācijas, kas saistītas ar nozvejošanu, pārvietošanu, pārvadāšanu, ievietošanu sprostos, audzēšanu, ieguvi un pārnešanu, ir ļoti dinamiski. Zvejniecības kontroles un pārvaldības tehnoloģijas, piemēram, stereoskopiskās kameras un alternatīvas metodes, nemitīgi attīstās, un dalībvalstīm tās jāpiemēro vienādi. Līdzīgi, lai palīdzētu dalībvalstīm ievērot ar šo regulu Savienības tiesību aktos ieviestos ICCAT noteikumus, vajadzības gadījumā jāizstrādā arī operāciju procedūras. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz detalizētiem noteikumiem par dzīvu zilo tunzivju pārnešanu, pārvietošanas operācijām un sprostos ievietošanas operācijām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(18)

Deleģētie akti un īstenošanas akti, kas paredzēti šajā regulā, neskar turpmāku ICCAT ieteikumu ieviešanu Savienības tiesību aktos ar parasto likumdošanas procedūru.

(19)

Tā kā šī regula nodrošinās jaunu un visaptverošu zilās tunzivs pārvaldības plānu, Regulās (ES) 2017/2107 (14) un (ES) 2019/833 (15) paredzētie noteikumi par zilo tunzivi būtu jāsvītro. Attiecībā uz Regulas (ES) 2017/2107 43. pantu jānorāda, ka atbilstošā daļa par zobenzivi Vidusjūrā ir iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1154 (16). Būtu jāsvītro arī daži Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 (17) noteikumi. Tāpēc Regulas (ES) 2017/2107, (EK) Nr. 1936/2001 un (ES) 2019/833 būtu attiecīgi jāgroza.

(20)

Ar ICCAT Ieteikumu 18-02 tika atcelts Ieteikums 17-07, jo ārkārtas pasākumi, kas paredzēti ar minēto ieteikumu izveidotajā zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānā, krājuma stāvokļa dēļ vairs nebija vajadzīgi. Tāpēc Regula (ES) 2016/1627, ar kuru īsteno minēto atjaunošanas plānu, būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vispārīgus noteikumus par to, kā Savienībai vienādi un rezultatīvi īstenot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (“ICCAT”) pieņemto daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij (Thunnus thynnus) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)

Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kuri:

i)

nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā; un

ii)

pārkrauj citā kuģī vai uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis, tostarp ārpus konvencijas apgabala;

b)

Savienības zivaudzētavām;

c)

trešo valstu zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem trešo valstu kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos un nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā;

d)

trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalsts ostās un uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis vai no Savienības ūdeņos nozvejotām zilajām tunzivīm iegūti zvejas produkti, kas nav iepriekš tikuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā.

3. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir īstenot ICCAT pieņemto zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kura mērķis ir uzturēt zilās tunzivs biomasu, kas pārsniedz MSY apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni.

4. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas reglamentē zivsaimniecības nozari, konkrēti:

1)

Regulu (EK) Nr. 1224/2009;

2)

Regulu (EK) Nr. 1005/2008;

3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (18);

4)

Regulu (ES) 2017/2107;

5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 (19).

5. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

ICCAT” ir Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija;

2)

“konvencija” ir Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu;

3)

“zvejas kuģis” ir jebkurš motorkuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder nozvejotājkuģi, zivju apstrādes kuģi, atbalsta kuģi, velkoņi, kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivju produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteinerkuģus;

4)

“dzīva zilā tunzivs” ir zilā tunzivs, kas zināmu laiku tiek turēta dzīva krātiņveida lamatās vai dzīva tiek pārvietota uz audzēšanas iekārtu;

5)

SCRS” ir ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja;

6)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās izmanto jūras bioloģiskos resursus;

7)

“sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota nacionāla sporta licence;

8)

“velkonis” ir kuģis, ko izmanto sprostu vilkšanai;

9)

“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iepakošanas veic vienu vai vairākas šādas operācijas: filetēšana vai griešana šķēlēs, sasaldēšana un/vai apstrāde;

10)

“palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no pārvadāšanas/audzēšanas sprosta, riņķvada vai krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu un/vai apstrādes kuģi;

(11)

“krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots gruntī un parasti aprīkots ar sētu, kura novirza zilās tunzivis vienā vai vairākos slēgtos nodalījumos, kuros tās tiek turētas pirms ieguves vai audzēšanas;

12)

“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj vadu savilkt un noslēgt;

13)

“ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārcelšana no pārvadāšanas sprosta vai krātiņveida lamatām uz audzēšanas vai nobarošanas sprostiem;

14)

“nozvejotājkuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālai nozvejošanai;

15)

“zivaudzētava” ir jūras apgabals, kuram ir skaidri noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas un kuru izmanto ar krātiņveida lamatām un/vai ar riņķvadu zvejojošu kuģu nozvejotu zilo tunzivju nobarošanai vai audzēšanai; zivaudzētavai var būt vairākas audzēšanas vietas, un tām visām ir noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas, kas skaidri nosaka katras daudzstūra virsotnes ģeogrāfisko garumu un platumu;

16)

“audzēšana” vai “nobarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās un sekojoša to ēdināšana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;

17)

“ieguve” ir zilo tunzivju nonāvēšana zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās;

18)

“stereoskopiskā kamera” ir kamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus zivju garuma mērīšanas vajadzībām un palīdz precīzāk noteikt zilo tunzivju skaitu un svaru;

19)

“mazs piekrastes kuģis” ir nozvejotājkuģis, kam piemīt vismaz trīs no šādām piecām pazīmēm:

a)

lielākais garums ir mazāks par 12 metriem;

b)

kuģis zvejo tikai karoga dalībvalsts jurisdikcijā esošos ūdeņos;

c)

zvejas reisu ilgums ir mazāks par 24 stundām;

d)

maksimālais apkalpes locekļu skaits ir četri; vai

e)

kuģis zvejo, izmantojot selektīvus paņēmienus, kam ir samazināta ietekme uz vidi;

20)

“kopīga zvejas operācija” ir jebkura operācija, kurā piedalās divi vai vairāki kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un kurā viena ar riņķvadu zvejojoša kuģa nozveju atbilstoši iepriekš saskaņotam sadales principam attiecina uz vienu vai vairākiem citiem ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem;

21)

“aktīvi zvejo” attiecībā uz ikvienu nozvejotājkuģi nozīmē, ka noteiktā zvejas sezonā tā zvejas mērķsuga ir zilā tunzivs;

22)

BCD” ir zilās tunzivs nozvejas dokuments;

23)

e-BCD” ir elektronisks zilās tunzivs nozvejas dokuments;

24)

“konvencijas apgabals” ir konvencijas 1. pantā definētais ģeogrāfiskais apgabals;

25)

“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģiem esošo zvejas produktu pilnīga vai daļēja pārkraušana citā zvejas kuģī; tomēr nedzīvu zilo tunzivju izkraušanu no riņķvada, krātiņveida lamatām vai velkoņa un iekraušanu palīgkuģī par pārkraušanu citā kuģī neuzskata;

26)

“kontrolpārvietošana” ir ikviena papildu pārvietošana, ko pēc zvejas/zivaudzētavas operatoru vai kontroles iestāžu pieprasījuma veic, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas;

27)

“kontrolkamera” ir stereoskopiska kamera un/vai parasta videokamera, ko izmanto šajā regulā paredzēto kontroļu vajadzībām;

28)

“Puse” ir konvencijas līgumslēdzēja puse, sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse vai sadarbīgs subjekts vai zvejniecības subjekts;

29)

“lieli kuģi, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām” ir kuģi, kuri zvejo ar pelaģiskām āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus;

30)

“pārvietošana” ir jebkurš process, kurā:

a)

dzīvas zilās tunzivis pārvieto no nozvejotājkuģa zvejas rīka uz pārvadāšanas sprostu;

b)

dzīvas zilās tunzivis pārvieto no viena pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu;

c)

sprostu ar dzīvām zilajām tunzivīm pārvieto no viena velkoņa uz citu velkoni;

d)

sprostu ar dzīvām zilajām tunzivīm pārvieto no vienas zivaudzētavas uz citu zivaudzētavu vai dzīvas zilās tunzivis pārvieto starp dažādiem sprostiem tajā pašā zivaudzētavā;

e)

dzīvas zilās tunzivis pārvieto no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu neatkarīgi no tā, vai klāt ir velkonis;

31)

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas vai mazumtirdzniecības ķēdēs;

32)

“zvejas rīka grupa” ir tādu zvejas kuģu grupa, kas izmanto tā paša tipa zvejas rīku, attiecībā uz kuru grupas kvota iedalīta;

33)

“zvejas piepūle” ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums; zvejas kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas piepūles summa;

34)

“atbildīgā dalībvalsts” ir karoga dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgā zivaudzētava vai krātiņveida lamatas.

II NODAĻA

Pārvaldības pasākumi

6. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar zvejniecības pārvaldības pasākumiem

1.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu zvejas piepūle ir samērīga ar zilās tunzivs zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Dalībvalstu pieņemtie pasākumi ietver individuālu kvotu noteikšanu to nozvejotājkuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus un kuri iekļauti 26. pantā minētajā atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.

2.   Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. pantu uzskata, ka kuģa individuālā kvota ir pilnībā apgūta, katra dalībvalsts prasa nozvejotājkuģiem nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

3.   Fraktēšanas operācijas zilās tunzivs zvejniecībā nav atļautas.

7. pants

Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešana

1.   Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešanu no iepriekšējā gada nozvejas apjoma zivaudzētavas ietvaros drīkst atļaut tikai tad, ja dalībvalsts ir izstrādājusi pastiprinātu kontroles sistēmu un darījusi to zināmu Komisijai. Minētā sistēma ir 14. pantā minētā dalībvalsts gada inspekciju plāna neatņemama daļa un ietver vismaz pasākumus, kas noteikti, ievērojot 53. un 61. pantu.

2.   Ja pārnešana ir atļauta saskaņā ar 1. punktu, piemēro šādus punktus:

a)

par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis katru gadu līdz 25. maijam aizpilda un Komisijai nosūta gada pārneses deklarāciju, kurā norāda:

i)

apjomu (izteiktu kg) un to zivju skaitu, ko paredzēts pārnest,

ii)

nozvejas gadu,

iii)

vidējo svaru,

iv)

karoga dalībvalsti vai Pusi,

v)

atsauces uz BCD, kas atbilst pārnestajām nozvejām,

vi)

zivaudzētavas nosaukumu un ICCAT numuru,

vii)

sprosta numuru, un

viii)

informāciju par ieguves apjomu (izteiktu kg), kad tā pabeigta;

b)

apjomu, kas pārnests, ievērojot 1. punktu, ievieto atsevišķos sprostos vai sprostu grupās zivaudzētavā atbilstoši nozvejas gadam.

3.   Pirms zvejas sezonas sākuma par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina visu to dzīvo zilo tunzivju rūpīgu novērtējumu, kas pārnestas pēc masveida ieguves to jurisdikcijā esošās zivaudzētavās. Šajā nolūkā visas dzīvās zilās tunzivis, kas pārnestas no nozvejas gada, kurā notikusi masveida ieguve zivaudzētavās, pārvieto uz citiem sprostiem, saskaņā ar 51. pantu izmantojot stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina tādu pašu precizitātes un pareizības līmeni. Vienmēr tiek nodrošināta pilnībā dokumentēta izsekojamība. Zilo tunzivju pārnešanu no gadiem, kuros masveida ieguve nav notikusi, katru gadu kontrolē, atbilstīgiem paraugiem piemērojot to pašu procedūru, kas pamatojas uz riska novērtējumu.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka detalizētus noteikumus par to, kā izstrādājama pastiprināta kontroles sistēma dzīvu zilo tunzivju pārnešanas vajadzībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

8. pants

Neizmantotu kvotu pārnešana

Neizmantotu kvotu pārnešana nav atļauta.

9. pants

Kvotu nodošana

1.   Kvotu nodošanu starp Savienību un citām Pusēm veic tikai ar attiecīgo dalībvalstu un/vai Pušu iepriekšēju atļauju. Komisija ICCAT sekretariātu informē 48 stundas pirms jebkuru šādu kvotu nodošanas.

2.   Katrai dalībvalstij ir atļauts nodot kvotas zvejas rīka grupu robežās, piezvejas kvotas un individuālas zvejas kvotas ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis par šādu nodošanu iepriekš informē Komisiju, lai Komisija varētu informēt ICCAT sekretariātu pirms nodošanas stāšanās spēkā.

10. pants

Kvotu atvilkumi pārzvejas gadījumā

Ja dalībvalstis pārzvejo tām iedalītās kvotas un situāciju nevar labot ar kvotu apmaiņu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktam, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. un 105. pantu.

11. pants

Gada zvejas plāni

1.   Katra dalībvalsts, kam ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas plānu. Minētajā plānā iekļauj vismaz šādu informāciju par nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām:

a)

katrai zvejas rīka grupai iedalītās kvotas, tai skaitā piezvejas kvotas;

b)

attiecīgā gadījumā kvotu iedalīšanai un pārvaldībai izmantotā metode;

c)

pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu individuālu kvotu ievērošanu;

d)

atklātās zvejas sezonas katrai zvejas rīku kategorijai;

e)

informācija par apstiprinātām ostām;

f)

noteikumi par piezveju; un

g)

šādu nozvejotājkuģu skaits: kuģi, izņemot grunts tralerus, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus, un ar riņķvadu zvejojoši kuģi, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Dalībvalstis, kurām ir mazi piekrastes kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis, šiem kuģiem iedala īpašas sektoriālas kvotas un šādu kvotu iedalīšanu norāda savos zvejas plānos. Savos monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos tās iekļauj arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir cieši uzraudzīt minētās flotes kvotu apguvi. Izmantojot 1. punktā minētos parametrus, dalībvalstis drīkst atļaut dažādam skaitam kuģu pilnībā izmantot dalībvalstu zvejas iespējas.

3.   Portugāle un Spānija drīkst iedalīt sektoriālas kvotas laivām zvejai ar ēsmu, kas darbojas Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu arhipelāga Savienības ūdeņos. Minētās sektoriālās kvotas iekļauj gada zvejas plānos, un gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos skaidri izklāsta papildu pasākumus, ar kuriem uzrauga minēto kvotu apguvi.

4.   Kad dalībvalstis saskaņā ar 2. vai 3. punktu iedala sektoriālas kvotas, prasību par minimālo kvotu 5 tonnu apmērā, kas noteikta piemērojamā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu, nepiemēro.

5.   Ikvienu grozījumu gada zvejas plānā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai vismaz trīs darbdienas pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums. Komisija grozījumu pārsūta ICCAT sekretariātam vismaz vienu darbdienu pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums.

12. pants

Zvejas iespēju iedalīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, to vidū vidiska, sociāla un ekonomiska rakstura kritērijus, un tās arī cenšas sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem taisnīgi, īpašu vērību pievēršot tradicionālajām un nerūpnieciskajām zvejniecībām, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kas izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

13. pants

Gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāni

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu. Minētajā plānā dalībvalsts nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu skaitu koriģē tā, lai nodrošinātu, ka zvejas kapacitāte ir samērīga ar zvejas iespējām, kas nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām iedalītas uz attiecīgo kvotas periodu. Dalībvalsts zvejas kapacitāti koriģē, izmantojot parametrus, kas noteikti piemērojamā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Savienības zvejas kapacitāti koriģē tā, lai salīdzinājumā ar bāzes līniju, proti, 2018. gada zvejas kapacitāti, tā atšķirtos ne vairāk kā par 20 %.

14. pants

Gada inspekcijas plāni

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada inspekcijas plānu. Savu attiecīgo plānu katra dalībvalsts iesniedz Komisijai. Katra dalībvalsts savu plānu sagatavo saskaņā ar:

a)

inspekcijas darbību mērķiem, prioritātēm un procedūrām, kā arī standartiem, kas izklāstīti Īpašajā zilo tunzivju kontroles un inspekcijas programmā, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu;

b)

nacionālo kontroles rīcības programmu, kas attiecas uz zilajām tunzivīm un izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu.

15. pants

Gada audzēšanas pārvaldības plāni

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada audzēšanas pārvaldības plānu.

2.   Gada audzēšanas pārvaldības plānā katra dalībvalsts nodrošina, ka kopējā ielaišanas kapacitāte un kopējā audzēšanas kapacitāte ir samērīga ar aplēsto zilo tunzivju daudzumu, kāds pieejams audzēšanai.

3.   Dalībvalstis zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti ierobežo līdz kopējai audzēšanas kapacitātei, kas reģistrēta ICCAT“zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā” vai atļauta un ICCAT deklarēta 2018. gadā.

4.   Savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams dalībvalsts zivaudzētavās, nepārsniedz ielaisto daudzumu, kādu minētās dalībvalsts zivaudzētavas reģistrējušas ICCAT“zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā” 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā.

5.   Ja dalībvalstij ir jāpalielina savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams vienā vai vairākās zilo tunzivju audzētavās, šis palielinājums ir samērīgs ar minētajai dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām un jebkādu dzīvu zilo tunzivju importu no citas dalībvalsts vai Puses.

6.   Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zinātniekiem, kuriem SCRS uzdevusi veikt izmēģinājumus, lai noteiktu pieauguma rādītājus nobarošanas periodā, ir piekļuve zivaudzētavām un tiek sniegta palīdzība pienākumu izpildē.

7.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis līdz katra gada 15. maijam iesniedz Komisijai pārskatītos audzēšanas pārvaldības plānus.

16. pants

Gada plānu nosūtīšana

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai šādus plānus:

a)

saskaņā ar 11. pantu sagatavoto gada zvejas plānu attiecībā uz nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

b)

saskaņā ar 13. pantu sagatavoto gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu;

c)

saskaņā ar 14. pantu sagatavoto gada inspekcijas plānu; un

d)

saskaņā ar 15. pantu sagatavoto gada audzēšanas pārvaldības plānu.

2.   Komisija apkopo 1. punktā minētos plānus un izmanto tos Savienības gada plāna sagatavošanā. Savienības gada plānu Komisija katru gadu līdz 15. februārim nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT.

3.   Gadījumā, ja dalībvalsts kādu no 1. punktā minētajiem plāniem Komisijai nav iesniegusi minētajā punktā noteiktajā termiņā, Komisija var nolemt ICCAT sekretariātam nosūtīt Savienības plānu bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija cenšas ņemt vērā vienu no 1. punktā minētajiem plāniem, kas iesniegti pēc minētajā punktā noteiktā termiņa, bet pirms 2. punktā noteiktā termiņa. Ja dalībvalsts iesniegtais plāns neatbilst šīs regulas noteikumiem attiecībā uz gada zveju, kapacitāti, inspekciju un audzēšanas plāniem vai tajā ir nopietna kļūda, kuras dēļ ICCAT komisija var neapstiprināt Savienības gada plānu, Komisija var nolemt Savienības gada plānu nosūtīt ICCAT sekretariātam bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Komisija iespējami drīz informē attiecīgo dalībvalsti un cenšas visus pārskatītos plānus, ko minētā dalībvalsts iesniegusi, iekļaut Savienības gada plānā vai Savienības gada plāna grozījumos ar noteikumu, ka minētie pārskatītie plāni atbilst šīs regulas noteikumiem attiecībā uz gada zveju, kapacitāti, inspekciju un audzēšanas plāniem.

III NODAĻA

Tehniskie pasākumi

17. pants

Zvejas sezonas

1.   Zilās tunzivs zveja ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta katru gadu no 26. maija līdz 1. jūlijam.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Kipra un Grieķija savos 11. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai to karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Vidusjūras austrumu daļā (FAO 37.3.1. un 37.3.2. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis būtu atļauts katra gadu no 15. maija līdz 1. jūlijam.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Horvātija savā 11. pantā minētajā gada zvejas plānā drīkst prasīt, lai tās karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Adrijas jūrā (FAO 37.2.1. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis audzēšanai būtu atļauts katru gadu no 26. maija līdz 15. jūlijam.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts sniedz Komisijai pierādījumus, ka laika apstākļu dēļ daži tās kuģi zvejai ar riņķvadu, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izmantot savas parastās zvejas dienas gada laikā nav varējuši, šī dalībvalsts drīkst pieņemt lēmumu par to, ka atsevišķiem kuģiem zvejai ar riņķvadu, kurus skārusi minētā situācija, 1. punktā minētā zvejas sezona tiek pagarināta par dienu skaitu, kas līdzvērtīgs zaudēto dienu skaitam, bet nepārsniedz 10 dienas. Attiecīgo kuģu neaktivitāte un – kopīgas zvejas operācijas gadījumā – visu iesaistīto kuģu neaktivitāte ir pienācīgi jāpamato ar laikapstākļu ziņojumiem un kuģu monitoringa sistēmas (VMS) pozīcijām.

5.   Lieliem kuģiem, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, zilās tunzivs zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta no 1. janvāra līdz 31. maijam.

6.   Zvejas sezonas savām flotēm, izņemot kuģus, kas zvejo ar riņķvadu, un lielus kuģus, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, dalībvalstis nosaka savos gada zvejas plānos.

18. pants

Izkraušanas pienākums

Šī nodaļa neskar ne Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, ne arī jebkādas tam piemērojamas atkāpes.

19. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

1.   Ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai zilās tunzivis, kuras sver mazāk par 30 kg vai kuru garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 115 cm, tostarp tās, kas gūtas kā piezveja vai atpūtas zvejā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, zilās tunzivs minimālo saglabāšanas references izmēru 8 kg vai 75 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai) piemēro šādās zvejniecībās:

a)

zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;

b)

zilās tunzivis, kuras mazu piekrastes kuģu flote Vidusjūrā nozvejojusi zvejniecībā, kurā svaigu zivju ieguvei izmanto laivas zvejai ar ēsmu, kuģus zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām; un

c)

zilās tunzivis, kuras Horvātijas karoga kuģi Adrijas jūrā nozvejojuši audzēšanas vajadzībām.

3.   Īpaši nosacījumi, kas piemērojami 2. punktā minētajām atkāpēm, ir izklāstīti I pielikumā.

4.   Kuģiem, kas zvejo saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Attiecīgos kuģus norāda 26. pantā minētajā nozvejotājkuģu sarakstā.

5.   Zivis, kas mazākas par šajā pantā noteikto minimālo saglabāšanas references izmēru un izmestas nedzīvas, ieskaita attiecīgās dalībvalsts kvotā.

20. pants

Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku īpatņu nejauša nozveja

1.   Atkāpjoties no 19. panta 1. punkta, visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja ne vairāk kā 5 % apmērā, ko veido zilās tunzivis, kuru svars ir 8–30 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir 75–115 cm.

2.   Šā panta 1. punktā minētos 5 % aprēķina, pamatojoties uz zilās tunzivs kopējo nozveju, kas paturēta uz kuģa vai krātiņveida lamatās jebkurā laikā pēc katras zvejas operācijas.

3.   Nejaušu nozveju atvelk no tās dalībvalsts kvotas, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

4.   Uz zilās tunzivs nejaušu nozveju, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi, attiecas 31., 33., 34. un 35. pants.

21. pants

Piezveja

1.   Katra dalībvalsts paredz zilās tunzivs piezveju savas kvotas robežās un Komisiju par to informē tad, kad iesniedz savu zvejas plānu.

2.   Atļauto piezvejas apjomu, kas nepārsniedz 20 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas katra zvejas reisa beigās, un metodiku, kas izmantota, lai aprēķinātu šo piezveju attiecībā pret kopējo uz kuģa esošo nozveju, skaidri nosaka 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Piezvejas procentuālo daļu drīkst aprēķināt svara vai īpatņu skaita izteiksmē. Aprēķinu īpatņu skaita izteiksmē piemēro tikai tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, ko pārvalda ICCAT. Atļauto piezvejas līmeni mazu piekrastes kuģu flotei drīkst aprēķināt reizi gadā.

3.   Visu nedzīvu zilo tunzivju piezveju, kas paturēta uz kuģa vai izmesta, atvelk no karoga dalībvalsts kvotas un saskaņā ar 31. un 32. pantu reģistrē un ziņo par to Komisijai.

4.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kam nav zilās tunzivs kvotas, attiecīgās piezvejas atvelk no Savienības zilās tunzivs īpašās piezvejas kvotas, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

5.   Ja dalībvalstij iedalītā kopējā kvota ir pilnībā apgūta, tās karoga kuģiem jebkādu zilo tunzivju nozvejošana nav atļauta, un minētā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Ja konkrētā Savienības zilo tunzivju piezvejas kvota, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu, ir pilnībā apgūta, kuģiem, kuri kuģo ar tādu dalībvalstu karogu, kurām nav zilo tunzivju kvotas, nav atļauts zvejot zilās tunzivis, un minētās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Minētajos gadījumos nedzīvu zilo tunzivju apstrāde un tirdzniecība ir aizliegta, un visas nozvejas tiek reģistrētas. Informāciju par nedzīvu zilo tunzivju piezvejas apjomu dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kas minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

6.   Lai kontroles iestādes varētu uzraudzīt šā panta ievērošanu, kuģi, kas zilās tunzivis nezvejo aktīvi, jebkādus uz kuģa paturētos zilās tunzivs daudzumus skaidri nodala no citām sugām. Minētās piezvejas drīkst laist tirgū, ja vien tām ir dots līdzi e-BCD.

22. pants

Gaisa transportlīdzekļu izmantošana

Zilo tunzivju meklēšanā ir aizliegts izmantot gaisa transportlīdzekļus, to vidū gaisa kuģus, helikopterus vai jebkāda veida bezpilota gaisa kuģus.

IV NODAĻA

Atpūtas zveja

23. pants

Īpaša kvota atpūtas zvejai

1.   Katra dalībvalsts, kam ir zilās tunzivs kvota, atpūtas zveju regulē, iedalot īpašu kvotu minētās zvejas vajadzībām. Iedalot šādu kvotu, ņem vērā iespējamas nedzīvas zilās tunzivis, tai skaitā tās, kas gūtas nozvejā ar atbrīvošanu. Par atpūtas zvejai iedalītajām kvotām dalībvalstis Komisiju informē tad, kad tās iesniedz savus zvejas plānus.

2.   Par nedzīvu zilo tunzivju nozvejām ziņo, un tās ieskaita dalībvalsts kvotā.

24. pants

Īpaši atpūtas zvejas nosacījumi

1.   Katra dalībvalsts, kas ir piešķīrusi zilās tunzivs kvotu atpūtas zvejai, regulē atpūtas zveju, izdodot kuģiem zvejas atļaujas atpūtas zvejas vajadzībām. Pēc ICCAT pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai pieejamu sarakstu ar atpūtas kuģiem, kam piešķirta zilās tunzivs zvejas atļauja. Komisija minēto sarakstu pārsūta ICCAT. Sarakstā par katru kuģi iekļauj šādu informāciju:

a)

kuģa vārds;

b)

reģistrācijas numurs;

c)

ICCAT reģistra numurs (ja ir);

d)

jebkāds iepriekšējais vārds; un

e)

īpašnieka un operatora vārds vai nosaukums, adrese.

2.   Atpūtas zvejā vienam kuģim ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu zilo tunzivi dienā.

3.   Atpūtas zvejā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība ir aizliegta.

4.   Katra dalībvalsts reģistrē atpūtas zvejā gūtās nozvejas datus, kas ietver katras nozvejotās zilās tunzivs svaru un, ja iespējams, garumu, un datus par iepriekšējo gadu katru gadu paziņo Komisijai līdz 30. jūnijam. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

5.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas lielākā mērā nodrošinātu atpūtas zvejā nozvejotu dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu, atbrīvošanu. Visas izkrautās zilās tunzivis ir nesadalītas, atžaunotas un/vai ķidātas.

25. pants

Nozveja, iezīmēšana un atbrīvošana

1.   Atkāpjoties no 23. panta 1. punkta, dalībvalstis, kas atļauj nozveju ar atbrīvošanu, ko Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā veic vienīgi sporta zvejas kuģi, drīkst ierobežotam skaitam sporta zvejas kuģu atļaut zilo tunzivju nozveju ar iezīmēšanu un atbrīvošanu, bet īpaša kvota tiem nav jāiedala. Šādi kuģi darbojas saskaņā ar pētniecības institūta zinātnisku projektu, kas iekļauts zinātniskās pētniecības programmā. Projekta rezultātus paziņo attiecīgajām karoga dalībvalsts iestādēm.

2.   Kuģus, kas veic zinātnisko pētniecību saskaņā ar ICCAT zilās tunzivs pētniecības programmu, neuzskata par tādiem, kas veic pie 1. punktā minētās “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības.

3.   Dalībvalstis, kas atļauj pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības:

a)

kā 12. un 15. pantā minēto zvejas un inspekcijas plānu neatņemamu daļu iesniedz minēto darbību un tām piemērojamo pasākumu aprakstu;

b)

cieši uzrauga attiecīgo kuģu darbības, lai nodrošinātu to atbilstību šai regulai;

c)

lai garantētu īpatņu augstu izdzīvošanas rādītāju, nodrošina, ka iezīmēšanas un atbrīvošanas operācijas veic apmācīts personāls; un

d)

katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai gada ziņojumu par veiktajām zinātniskajām darbībām. Komisija ziņojumu pārsūta ICCAT sekretariātam 60 dienas pirms SCRS nākamā gada sanāksmes.

4.   Ziņo par visām zilajām tunzivīm, kas pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošu darbību laikā nobeidzas, un tās atvelk no karoga dalībvalsts kvotas.

V NODAĻA

Kontroles pasākumi

1 Iedaļa

Kuģu un krātiņveida lamatu saraksti un reģistri

26. pants

Kuģu saraksti un reģistri

1.   Katru gadu vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma dalībvalstis formātā, kāds noteikts ICCAT Datu un informācijas iesniegšanas vadlīniju jaunākajā redakcijā, iesniedz Komisijai šādus kuģu sarakstus:

a)

saraksts ar visiem nozvejotājkuģiem, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis; un

b)

saraksts ar visiem citiem zvejas kuģiem, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā.

Lai minētos kuģus varētu iekļaut ICCAT atļauju saņēmušo kuģu reģistrā un attiecīgā gadījumā ICCAT reģistrā ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā, Komisija 15 dienas pirms zvejas darbības sākšanas pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

2.   Kalendārā gada laikā zvejas kuģis drīkst būt iekļauts abos 1. punktā minētajos sarakstos ar noteikumu, ka tas abos sarakstos nav iekļauts vienlaicīgi.

3.   Informācijā par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kuģiem norāda kuģa vārdu un Savienības flotes reģistra numuru (CFR), kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 (20) I pielikumā.

4.   Komisija nepieņem 1. punktā minētos sarakstus, kas iesniegti ar atpakaļejošu spēku.

5.   Vēlākas izmaiņas, kas kalendārā gada laikā tiek izdarītas 1. punktā minētajos sarakstos, tiek pieņemtas tikai tad, ja paziņotais zvejas kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts par minēto faktu nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

a)

pilnīgas ziņas par zvejas kuģi vai kuģiem, ar ko paredzēts aizstāt minēto zvejas kuģi; un

b)

izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemeslu un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

6.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 7. panta 6. punktu Komisija, ja vajadzīgs, gada laikā groza šā panta 1. punktā minēto informāciju par kuģiem, iesniedzot atjauninātu informāciju ICCAT sekretariātam.

27. pants

Kuģu zvejas atļaujas

1.   Kuģiem, kas iekļauti vienā no 26. panta 1. un 5. punktā minētajiem sarakstiem, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujās norāda vismaz VII pielikumā noteikto informāciju, un tās tiek izdotas minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šai regulai.

2.   Neskarot 21. panta 6. punktu, uzskata, ka Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti 26. panta 1. punktā minētajos ICCAT reģistros, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

3.   Kad kuģim iedalītā individuālā kvota tiek pilnībā apgūta, karoga dalībvalsts atsauc kuģim izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju un drīkst pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

28. pants

Tādu krātiņveida lamatu saraksti un reģistri, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis

1.   Kā daļu no saviem zvejas plāniem katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Lai minētās krātiņveida lamatas varētu tikt iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

2.   Krātiņveida lamatām, kas iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujas satur vismaz VII pielikumā noteikto informāciju un ir minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šai regulai.

3.   Savienības krātiņveida lamatas, kas nav iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, neuzskata par tādām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Paturēt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostos vai izkraut ar minētajām krātiņveida lamatām nozvejotas zilās tunzivis ir aizliegts.

4.   Kad krātiņveida lamatām iedalītā kvota tiek uzskatīta par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc tām izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju.

29. pants

Informācija par zvejas darbībām

1.   Katru gadu līdz 15. jūlijam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai detalizētu informāciju par zilās tunzivs nozvejām, kas iepriekšējā gadā gūtas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minēto informāciju Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šajā informācijā iekļauj:

a)

katra nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru;

b)

katra nozvejotājkuģa atļaujas derīguma termiņu;

c)

katra nozvejotājkuģa kopējo nozveju, t. sk. nulles apjoma nozveju, visā atļaujas derīguma termiņā;

d)

kopējo dienu skaitu, ko katrs nozvejotājkuģis atļaujas derīguma termiņā ir zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

e)

kopējo nozveju, kas gūta ārpus atļaujas derīguma termiņa (piezveja).

2.   Par dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, kuriem nebija atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, bet kuri zilās tunzivis guvuši piezvejā, dalībvalstis iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

kuģa vārds un ICCAT numurs vai, ja kuģis ICCAT nav reģistrēts, kuģa numurs valsts reģistrā; un

b)

zilās tunzivs kopējā nozveja.

3.   Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai visu informāciju par visiem kuģiem, kas 1. un 2. punktā nav ietverti, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie ir zvejojuši zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Tiklīdz šāda informācija ir pieejama, Komisija to pārsūta ICCAT sekretariātam.

30. pants

Kopīgas zvejas operācijas

1.   Jebkāda kopīga zilās tunzivs zvejas operācija ir atļauta tikai tad, ja līdzdalīgie kuģi ir saņēmuši savas karoga dalībvalsts atļauju. Lai saņemtu atļauju, katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, jābūt aprīkotam zilās tunzivs zvejai, jābūt individuālai kvotai un jāizpilda 32. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi.

2.   Kvota, kas iedalīta kopīgai zvejas operācijai, ir vienāda ar to kvotu summu, kuras iedalītas līdzdalīgajiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

3.   Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, neiesaistās kopīgās zvejas operācijās ar citu Pušu kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

4.   Veidlapa pieteikumam uz atļauju piedalīties kopīgā zvejas operācijā ir noteikta IV pielikumā. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no saviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un piedalās kopīgā zvejas operācijā, saņemtu šādu informāciju:

a)

prasītais kopīgas zvejas operācijas atļaujas derīguma termiņš;

b)

iesaistīto operatoru identitāte;

c)

kuģu individuālās kvotas;

d)

princips, ko izmanto attiecīgo nozveju sadalīšanai starp kuģiem; un

e)

informācija par galamērķa zivaudzētavām.

5.   Vismaz 10 dienas pirms kopīgās zvejas operācijas sākuma katra dalībvalsts iesniedz Komisijai 4. punktā minēto informāciju IV pielikumā noteiktajā formā. Komisija vismaz 5 dienas pirms zvejas operācijas sākuma pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam un to citu kopīgajā zvejas operācijā līdzdalīgo zvejas kuģu karoga dalībvalstij.

6.   Force majeure gadījumā 5. punktā noteiktos termiņus nepiemēro informācijai par galamērķa zivaudzētavām. Šādos gadījumos dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, iesniedz Komisijai minētās informācijas atjauninājumu kopā ar force majeure notikumu aprakstu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

2. Iedaļa

Nozvejas reģistrēšana

31. pants

Reģistrēšanas prasības

1.   Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi kārto kuģa operāciju zvejas žurnālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 15., 23. un 24. pantu un šīs regulas II pielikuma A iedaļu.

2.   Savienības velkoņu, palīgkuģu un apstrādes kuģu kapteiņi reģistrē savas darbības saskaņā ar II pielikuma B, C un D iedaļā noteiktajām prasībām.

32. pants

Nozvejas ziņojumi, ko nosūta kapteiņi un krātiņveida lamatu operatori

1.   Aktīvi zvejojošo Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi visā periodā, kurā tiem atļauts zvejot zilās tunzivis, katru dienu savai karoga dalībvalstij nosūta nozvejas ziņojumus. Minētie ziņojumi nav obligāti kuģiem, kas atrodas ostā, izņemot gadījumus, kad tie iesaistījušies kopīgā zvejas operācijā. Ziņojumos iekļauj datus no zvejas žurnāliem un norāda datumu, laiku, vietu (ģeogrāfiskais platums un garums) un konvencijas apgabalā nozvejotu zilo tunzivju svaru un skaitu, arī zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Ziņojumus kapteiņi nosūta III pielikumā noteiktajā vai dalībvalstu prasītajā formātā.

2.   Ar riņķvadu zvejojošu kuģu kapteiņi 1. punktā minētos dienas nozvejas ziņojumus sagatavo par katru zvejas operāciju, arī par operācijām, kurās nozvejas apjoms bijis nulle. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotie pārstāvji ziņojumus par iepriekšējo dienu savai karoga dalībvalstij nosūta līdz plkst. 9.00 (GMT).

3.   Tādu krātiņveida lamatu operatori vai viņu pilnvarotie pārstāvji, ar kurām tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, sagatavo dienas ziņojumus un reizi 48 stundās tos nosūta to karoga dalībvalstīm visā periodā, kurā ar attiecīgajām krātiņveida lamatām atļauts zvejot zilās tunzivis. Minētajos ziņojumos iekļauj krātiņveida lamatu numuru ICCAT reģistrā, nozvejas datumu un laiku, nozvejoto zilo tunzivju svaru un skaitu, tostarp nulles apjoma nozvejas, un zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Minēto informāciju tie nosūta III pielikumā noteiktajā formātā.

4.   Tādu nozvejotājkuģu kapteiņi, kas nezvejo ar riņķvadu, 1. punktā minētos ziņojumus par iepriekšējo nedēļu, kura beidzas svētdienā, savai karoga dalībvalstij nosūta līdz otrdienas plkst. 12.00 (GMT).

3. Iedaļa

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

33. pants

Apstiprinātās ostas

1.   Katra dalībvalsts, kurai iedalīta zilās tunzivs kvota, apstiprina ostas, kurās atļautas zilās tunzivs izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas. Informāciju par apstiprinātajām ostām iekļauj 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Par visiem grozījumiem informācijā par apstiprinātajām ostām dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju. Komisija minēto informāciju nekavējoties paziņo ICCAT sekretariātam.

2.   Lai ostu noteiktu par apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

a)

ir noteikts izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laiks;

b)

ir noteiktas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas; un

c)

ir iedibinātas inspekcijas un pārraudzības procedūras, kas nodrošina, ka inspekcijas aptver visus izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un visas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas saskaņā ar 35. pantu.

3.   No nozvejotājkuģiem, kā arī no apstrādes kuģiem un palīgkuģiem jebkādu daudzumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādā citā vietā, kas nav Pušu un dalībvalstu apstiprinātās ostas. Nedzīvas zilās tunzivis, kas iegūtas no krātiņveida lamatām vai sprosta, izņēmuma kārtā drīkst ar palīgkuģi transportēt uz apstrādes kuģi, ciktāl šāda transportēšana notiek kontroles iestādes klātbūtnē.

34. pants

Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu

1.   Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri iekļauti 26. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā paredzēto iepriekšējo paziņojumu nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

2.   Vismaz četras stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika tādu Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, tostarp 26. pantā minētajā kuģu sarakstā iekļautu apstrādes kuģu un palīgkuģu, kapteiņi vai šādu kuģu pārstāvji tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo vismaz šādu informāciju:

a)

aplēstais ierašanās laiks;

b)

aplēstais zilo tunzivju daudzums, kas paturēts uz kuģa;

c)

informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas;

d)

zvejas kuģu ārējās identifikācijas numurs un vārds.

3.   Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu nekā četras stundas pirms aplēstā ierašanās laika, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst paziņot piemērojamajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās.

4.   Ostas dalībvalsts iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

5.   Ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes kontrolē visus izkrāvumus Savienībā un inspicē to procentuālo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotas, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par šādu kontroles sistēmu, ko pieņēmusi katra dalībvalsts, izklāsta 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā.

6.   Savienības nozvejotājkuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa lielākā garuma 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas iesniedz izkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm, kurā notikusi izkraušana, un savai karoga dalībvalstij. Savienības nozvejotājkuģa kapteinis ir atbildīgs par deklarācijas pilnīgumu un pareizību un apliecina to. Izkraušanas deklarācijā obligāti norāda vismaz izkrautos zilo tunzivju daudzumus un apgabalu, kurā tās nozvejotas. Visas izkrautās nozvejas nosver. Ostas dalībvalsts 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas nosūta karoga dalībvalsts vai Puses iestādēm reģistrētos izkraušanas datus.

35. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem ir zilās tunzivis, vai trešo valstu kuģiem, kas atrodas Savienības ūdeņos, ir aizliegts jebkādos apstākļos jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī.

2.   Neskarot Regulas (ES) 2017/2107 52. panta 2. un 3. punktu, 54. un 57. pantu, zvejas kuģi zilās tunzivs nozvejas citā kuģī pārkrauj tikai apstiprinātās ostās, kas minētas šīs regulas 33. pantā.

3.   Saņēmēja zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis vismaz 72 stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika sniedz attiecīgajām ostas valsts iestādēm informāciju, kas uzskaitīta V pielikumā iekļautajā pārkraušanas deklarācijas veidnē. Jebkādai pārkraušanai citā kuģī ir vajadzīga attiecīgā pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai karoga Puses iepriekšēja atļauja. Turklāt pārkrāvējkuģa kapteinis citā kuģī pārkraušanas laikā informē savu karoga dalībvalsti vai Pusi par V pielikumā prasītajiem datumiem.

4.   Ostas dalībvalsts inspicē saņēmējkuģi, tiklīdz tas ieradies, un pārbauda daudzumus un dokumentāciju, kas saistīta ar pārkraušanas citā kuģī operāciju.

5.   Pārkraušanas operācijās iesaistītie Savienības zvejas kuģu kapteiņi 15 dienu laikā pēc pārkraušanas citā kuģī pabeigšanas aizpilda un nosūta savai karoga dalībvalstij ICCAT pārkraušanas deklarāciju. Pārkrāvēju zvejas kuģu kapteiņi aizpilda ICCAT pārkraušanas deklarāciju saskaņā ar V pielikumu. Lai atvieglotu pārkraušanas deklarācijā iekļauto datu kontrolpārbaudi, tajā iekļauj e-BCD atsauces numuru.

6.   Ostas dalībvalsts 5 dienu laikā pēc citā kuģī pārkraušanas pabeigšanas nosūta pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai Puses iestādei par pārkraušanu citā kuģī reģistrētos datus.

7.   Apstiprinātās ostas dalībvalsts kompetentās iestādes inspicē visas pārkraušanas citā kuģī.

4. Iedaļa

Ziņošanas pienākumi

36. pants

Nedēļas ziņojumi par daudzumiem

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai nedēļas nozvejas ziņojumus. Minētajos ziņojumos norāda 32. pantā prasītos datus par krātiņveida lamatām, kuģiem zvejai ar riņķvadu un citiem nozvejotājkuģiem. Informāciju norāda sadalījumā pa zvejas rīku tipiem. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

37. pants

Informācija par kvotas pilnīgu apguvi

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai iedalītās kvotas apguve ir sasniegusi 80 %.

2.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai, kopīgai zvejas operācijai vai kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, iedalītā kvota ir pilnībā apgūta. Minētajai informācijai pievieno oficiālu dokumentāciju, kas apliecina zvejas apturēšanu vai rīkojumu doties atpakaļ uz ostu, kuru dalībvalsts izdevusi attiecībā uz floti, zvejas rīka grupu, kopīgo zvejas operāciju vai kuģiem, kam ir individuāla kvota, un kurā skaidri norādīts apturēšanas datums un laiks.

3.   Komisija informē ICCAT sekretariātu par datumu, kad Savienības zilās tunzivs kvota ir pilnībā apgūta.

5. Iedaļa

Novērotāju programmas

38. pants

Nacionālo novērotāju programma

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka nacionālie novērotāji, kam izdots oficiāls identifikācijas dokuments un kas norīkoti uz zvejas kuģiem un krātiņveida lamatām, kuri aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā, tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz:

a)

20 % aktīvi izmantoto pelaģisko traleru (garums virs 15 metriem);

b)

20 % aktīvi izmantoto kuģu, kas zvejo ar āķu jedām (garums virs 15 metriem);

c)

20 % aktīvi izmantoto laivu zvejai ar ēsmu (garums virs 15 metriem);

d)

100 % velkoņu;

e)

100 % ieguves operāciju no krātiņveida lamatām.

Dalībvalstis, kurām ir mazāk nekā pieci nozvejotājkuģi, kas pieder pie pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nodrošina, ka nacionālie novērotāji tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz 20 % laika, kad kuģi aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā.

2.   Nacionālajam novērotājam jo īpaši ir šādi uzdevumi:

a)

uzraudzīt zvejas kuģu un krātiņveida lamatu atbilstību šai regulai;

b)

reģistrēt zvejas darbību un ziņot par to, ietverot šādu informāciju:

i)

nozvejas apjoms (ieskaitot piezveju) un rīcība ar nozveju (zivis paturētas uz kuģa, izmestas nedzīvas vai dzīvas);

ii)

nozvejas apgabala ģeogrāfiskais platums un garums;

iii)

zvejas piepūles mērs (piemēram, iemetienu skaits, āķu skaits), kas definēts ICCAT“Dažādu zvejas rīku izmantošanas praktiskajā rokasgrāmatā”;

iv)

nozvejas datums;

c)

verificēt kuģa žurnālā izdarītos ierakstus;

d)

pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas pasākumus.

3.   Papildus 2. punktā minētajiem uzdevumiem nacionālie novērotāji veic zinātnisko darbu, tostarp vajadzīgo datu vākšanu, pamatojoties uz SCRS vadlīnijām.

4.   Datus un informāciju, kas savākta katras dalībvalsts novērotāju programmā, nodod Komisijai. Komisija minētos datus un minēto informāciju pārsūta attiecīgi SCRS vai ICCAT sekretariātam.

5.   Šā panta 1. līdz 3. punkta piemērošanas vajadzībām katra dalībvalsts nodrošina:

a)

reprezentatīvu temporālo un telpisko aptvērumu, kurā ņemtas vērā flotu un zvejniecību īpašības, lai garantētu, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus un informāciju par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem;

b)

stingrus datu vākšanas protokolus;

c)

to, ka novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;

d)

iespēju robežās – to, ka kuģu un krātiņveida lamatu operācijas konvencijas apgabalā tiek traucētas minimāli.

39. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma

1.   Dalībvalstis nodrošina šajā pantā un VIII pielikumā izklāstītās ICCAT reģionālo novērotāju programmas faktisku īstenošanu.

2.   Dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:

a)

uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

b)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu;

c)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostiem;

d)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no vienas zivaudzētavas uz citu;

e)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās;

f)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ieguve zivaudzētavās;

g)

laikā, kad zilās tunzivis no audzēšanas sprostiem tiek atlaistas jūrā.

3.   Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu un uz kuriem nav ICCAT reģionālā novērotāja, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka uz katru zivaudzētavu tiek norīkots viens ICCAT reģionālais novērotājs uz visu sprostā ievietošanas operāciju periodu. Force majeure gadījumā un pēc tam, kad zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas force majeure apstākļus, ICCAT reģionālo novērotāju drīkst norīkot uz vairāk nekā vienu zivaudzētavu, lai garantētu audzēšanas operāciju nepārtrauktību, ja ir nodrošināta pienācīga novērotāja uzdevumu izpilde. Tomēr par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts nekavējoties pieprasa papildu reģionālā novērotāja norīkošanu.

5.    ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi jo īpaši ir šādi:

a)

novērot un uzraudzīt zvejas un audzēšanas operācijas saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, arī izmantojot piekļuvi materiālam, kas ar stereoskopisko kameru uzfilmēts sprostos ievietošanas laikā un dod iespēju izmērīt garumu un aplēst atbilstošo svaru;

b)

parakstīt ITD un BCD, ja tajos ietvertā informācija ir saskanīga ar viņu novērojumiem. Pretējā gadījumā ICCAT reģionālais novērotājs ITD un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas;

c)

pamatojoties uz SCRS vadlīnijām, veikt zinātnisku darbu, arī paraugu vākšanu.

6.   Kapteiņi, apkalpe un zivaudzētavas, krātiņveida lamatu un kuģa operatori nekādā veidā nekavē, neiebiedē, netraucē vai neietekmē reģionālos novērotājus pienākumu izpildes laikā.

6. Iedaļa

Pārvietošanas operācijas

40. pants

Pārvietošanas atļauja

1.   Pirms ikvienas pārvietošanas operācijas tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai kapteiņa pārstāvji vai tās zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, no kurām sākas pārvietošana, nosūta karoga dalībvalstij vai par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

a)

nozvejotājkuģa vārds, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;

b)

aplēstais pārvietošanas laiks;

c)

aplēstais pārvietojamo zilo tunzivju daudzums;

d)

informācija par pozīciju (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā notiks pārvietošana, un sprostu identifikācijas numuri;

e)

attiecīgā gadījumā – velkoņa vārds, vilkto sprostu skaits un ICCAT reģistra numurs; un

f)

zilo tunzivju galamērķa osta, zivaudzētava vai sprosts.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis katram pārvadāšanas sprostam piešķir unikālu numuru. Ja, pārvietojot nozveju, kas atbilst vienai zvejas operācijai, ir jāizmanto vairāki pārvadāšanas sprosti, ir vajadzīga tikai viena ITD, bet ITD tiek ierakstīts katra izmantotā pārvadāšanas sprosta numurs un skaidri norādīts katrā sprostā pārvadāto zilo tunzivju daudzums.

3.   Sprostu numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā ietilpst vismaz trīsburtu kods, kas atbilst zivaudzētavas dalībvalstij, un tam sekojoši trīs cipari. Unikālie sprosta numuri ir pastāvīgi un nav nododami no viena sprosta citam.

4.   Dalībvalsts, kurai, ievērojot 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, katrai pārvietošanas operācijai piešķir atļaujas numuru, ko paziņo, attiecīgi, zvejas kuģa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram. Atļaujas numurs ietver dalībvalsts trīsburtu kodu, četrus ciparus, kas norāda gadu, un trīs burtus, kas apzīmē atļauju (AUT) vai tās atteikumu (NEG), un tiem sekojošu kārtas numuru.

5.   Dalībvalsts, kurai, ievērojot 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, atļauj vai atsakās atļaut pārvietošanu 48 stundu laikā pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu. Bez iepriekš izdotas atļaujas pārvietošanas operāciju nesāk.

6.   Pārvietošanas atļauja neskar sprostos ievietošanas operācijas apstiprinājumu.

41. pants

Pārvietošanas atļaujas atteikums un zilo tunzivju atbrīvošana

1.   Dalībvalsts, kurai, ievērojot 40. panta 1. punktu, ir nosūtīts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu, atsakās atļaut pārvietošanu, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis pietiekamas kvotas;

b)

zivju daudzums nav bijis pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā vai arī to nav bijis atļauts ievietot sprostos;

c)

nozvejotājkuģim, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis saskaņā ar 27. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis; vai

d)

velkonis, kas deklarēts pārvietoto zivju saņemšanai, nav reģistrēts 26. pantā minētajā ICCAT reģistrā, kurā reģistrēti citi zvejas kuģi, vai nav aprīkots ar pilnībā funkcionējošu VMS vai līdzvērtīgu lokalizācijas ierīci.

2.   Ja dalībvalsts, kurai, ievērojot 40. panta 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, atsakās atļaut pārvietošanu, tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram tūlīt izdod atbrīvošanas rīkojumu, ar kuru tos informē, ka pārvietošana nav atļauta, un pieprasa tiem atbrīvot zivis jūrā saskaņā ar XII pielikumu.

3.   Ja laikā, kad notiek pārvadāšana uz zivaudzētavu, VMS darbībā rodas tehniska kļūme, velkoni aizstāj ar citu velkoni, kam ir pilnībā funkcionējoša VMS, vai pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc minētās tehniskās kļūmes uz tā uzstāda jaunu VMS darba kārtībā. Force majeure vai pamatotu ekspluatācijas ierobežojumu gadījumā minēto 72 stundu termiņu izņēmuma kārtā drīkst pagarināt. Par tehnisko kļūmi tūlīt paziņo Komisijai, kas par to informē ICCAT sekretariātu. No tehniskās kļūmes konstatēšanas brīža līdz tās novēršanai kapteinis vai kapteiņa pārstāvis ik pēc četrām stundām, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, paziņo karoga dalībvalsts kontroles iestādēm atjauninātas zvejas kuģa ģeogrāfiskās koordinātas.

42. pants

ICCAT pārvietošanas deklarācija

1.   Katras pārvietošanas operācijas beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators aizpilda un pārsūta atbildīgajai dalībvalstij ITD VI pielikumā noteiktajā formātā.

2.   ITD veidlapas numurē tās dalībvalsts iestādes, kas atbildīga par zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, no kurām sākas pārvietošana. ITD veidlapas numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, kam seko četri cipari, kuri apzīmē gadskaitli, un trīsciparu kārtas numurs, kam seko trīs burti “ITD” (MS-20**/xxx/ITD).

3.   ITD oriģinālu dod līdzi pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģis vai krātiņveida lamatas un velkoņi.

4.   To kuģu kapteiņi, kas veic pārvietošanas operācijas, par savām darbībām ziņo saskaņā ar II pielikumu.

5.   Informāciju par nedzīvām zivīm reģistrē saskaņā ar XIII pielikumā izklāstītajām procedūrām.

43. pants

Monitorings ar videokameru

1.   Lai verificētu pārvietoto zivju skaitu, nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators nodrošina pārvietošanas monitoringu ar ūdenī ievietotu videokameru. Videoierakstīšanu veic saskaņā ar X pielikumā izklāstītajiem minimālajiem standartiem un procedūrām.

2.   Ja SCRS prasa Komisijai iesniegt videoierakstu kopijas, dalībvalstis attiecīgās kopijas iesniedz Komisijai, kas tās nosūta SCRS.

44. pants

ICCAT reģionālo novērotāju veikta verifikācija un izmeklēšanas

1.    ICCAT reģionālie novērotāji, kas atrodas uz nozvejotājkuģa un pie krātiņveida lamatām, kā minēts 39. pantā un VIII pielikumā:

a)

reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

b)

novēro un aplēš pārvietotās nozvejas;

c)

verificē ierakstus, kas izdarīti 40. pantā minētajā iepriekšējā pārvietošanas atļaujā un 42. pantā minētajā ITD.

2.   Gadījumos, kad vai nu reģionālā novērotāja, attiecīgo kontroles iestāžu vai nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteiņa vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatora aplēses par sprostos ievietoto zilo tunzivju īpatņu skaitu atšķiras par vairāk nekā 10 %, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Šādu izmeklēšanu pabeidz pirms ievietošanas sprostos zivaudzētavā un katrā ziņā ne vēlāk kā 96 stundu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas, izņemot force majeure gadījumus. Kamēr nav saņemti izmeklēšanas rezultāti, ievietošana sprostos netiek atļauta un attiecīgā BCD iedaļa par audzēšanu netiek validēta.

3.   Tomēr gadījumā, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai aplēstu pārvietotos daudzumus, kuģa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators drīkst prasīt atbildīgās dalībvalsts iestādēm atļauju veikt jaunu pārvietošanas operāciju un atbilstošo videoierakstu iesniegt reģionālajam novērotājam. Ja minētās brīvprātīgās kontrolpārvietošanas rezultāti nav apmierinoši, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Ja pēc minētās izmeklēšanas tiek apstiprināts, ka videoieraksta kvalitātes neļauj aplēst pārvietotos daudzumus, atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes pasūta vēl vienu kontrolpārvietošanas operāciju un atbilstošo videoierakstu iesniedz ICCAT reģionālajam novērotājam. Jaunas pārvietošanas veic kā kontrolpārvietošanas līdz brīdim, kad videoieraksta kvalitāte ļauj aplēst pārvietotos daudzumus.

4.   Neskarot inspektoru veiktās verifikācijas, ICCAT reģionālie novērotāji paraksta ITD tikai tad, ja viņu novērojumi atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un ja ITD norādītā informācija saskan ar viņu novērojumiem un ietver atbilstošu videoierakstu saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. ICCAT novērotāji verificē arī to, vai ITD tiek nosūtīta attiecīgi velkoņa kapteinim, zivaudzētavas operatoram vai krātiņveida lamatu pārstāvim. Ja ICCAT novērotāji nepiekrīt ITD saturam, ICCAT novērotāji ITD un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas.

5.   Katras pārvietošanas operācijas beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operatori aizpilda un nosūta atbildīgajai dalībvalstij ITD VI pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis ITD pārsūta Komisijai.

45. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuri nosaka operāciju procedūras, kas vajadzīgas šīs iedaļas piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

7. Iedaļa

Sprostos ievietošanas darbības

46. pants

Atļauja ievietot sprostos un iespējams atļaujas atteikums

1.   Pirms katras sprostos ievietošanas operācijas sākuma ir aizliegts pārvadāšanas sprostus noenkurot tuvāk par 0,5 jūras jūdzēm no audzēšanas iekārtām. Šajā nolūkā ģeogrāfiskās koordinātas, kas atbilst daudzstūrim, kurā atrodas zivaudzētava, norāda 15. pantā minētajos audzēšanas pārvaldības plānos.

2.   Pirms ikvienas sprostos ievietošanas operācijas par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts pieprasa sprostos ievietošanas apstiprinājumu no dalībvalsts vai Puses, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, ar kurām nozvejotas sprostos ievietojamās zilās tunzivis.

3.   Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, ja tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko nozvejotas zivis, nebija pietiekamas zilās tunzivs kvotas;

b)

zivju daudzums nav bijis pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā; vai

c)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav saskaņā ar 27. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis.

4.   Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, tā:

a)

informē par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts vai Puses kompetento iestādi un

b)

pieprasa, lai kompetentā iestāde uzsāk nozveju izņemšanu un zivju atbrīvošanu jūrā.

5.   Ievietošanu sprostos nesāk bez apstiprinājuma, ko izdod vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma, kuru izteikusi par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse vai par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts, ja par to panākta vienošanās ar tās dalībvalsts vai Puses iestādēm, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām. Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts vai Puses iestāžu atbilde vienas darbdienas laikā netiek saņemta, sprostos ievietošanas operāciju drīkst atļaut par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

6.   Zivis katru gadu ievieto sprostos pirms 22. augusta, ja vien par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts vai Puses kompetentās iestādes nenorāda pamatotus iemeslus, tostarp force majeure, kurus dara zināmus laikā, kad iesniedz ziņojumu par ievietošanu sprostos. Zivis nekādā gadījumā neievieto sprostos pēc kārtējā gada 7. septembra.

47. pants

Zilās tunzivs nozvejas dokumentēšana

1.   Par zivaudzētavām atbildīgajām dalībvalstīm ir aizliegts ievietot sprostos zilās tunzivis, kurām nav līdzi dokumentu, ko ICCAT pieprasījusi Regulā (ES) Nr. 640/2010 minētās nozvejas dokumentēšanas programmas satvarā. Dokumentācijai jābūt pareizai un pilnīgai, un to validē par nozvejotājkuģiem vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse.

2.   Dalībvalstis zilās tunzivis neievieto zivaudzētavā, ko dalībvalsts vai Puse nav atļāvusi vai kas nav iekļauta ICCAT audzēšanas iekārtu reģistrā.

3.   Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zilās tunzivs nozvejas tiek ievietotas atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodalītas pēc izcelsmes karoga dalībvalsts vai Puses. Atkāpjoties no iepriekš minētā, ja zilās tunzivis tiek nozvejotas dažādu dalībvalstu kopīgā zvejas operācijā, par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zilās tunzivis tiek ievietotas atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodalītas uz kopīgo zvejas operāciju un nozvejas gada pamata.

48. pants

Inspekcijas

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai inspicētu katru sprostos ievietošanas operāciju, kas notiek zivaudzētavās.

49. pants

Monitorings ar videokameru

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka kontroles iestādes veic sprostā ievietošanas operāciju monitoringu ar ūdenī ievietotu videokameru. Par katru sprostos ievietošanas operāciju izgatavo vienu videoierakstu saskaņā ar X pielikumā izklāstītajām procedūrām.

50. pants

Izmeklēšanu uzsākšana un veikšana

Ja ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgās dalībvalsts kontroles iestāžu un/vai zivaudzētavas operatora aplēses skaita izteiksmē atšķiras vairāk nekā par 10 %, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par nozvejotājkuģi un/vai krātiņveida lamatām. Dalībvalsts, kas veic izmeklēšanas, drīkst izmantot citu savā rīcībā esošu informāciju, tostarp 51. pantā minēto sprostā ievietošanas programmu rezultātus.

51. pants

Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara aplēšanas pasākumi un programmas

1.   Lai aplēstu zivju skaitu un svaru, dalībvalstis nodrošina, ka 100 % visu sprostos ievietošanas operāciju aptver programma, kurā izmanto stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina tāda paša līmeņa precizitāti un pareizību.

2.   Minēto programmu īsteno saskaņā ar XI pielikumā izklāstītajām procedūrām. Alternatīvas metodes drīkst izmantot tikai tad, ja ICCAT tās apstiprinājusi savā gadskārtējā sanāksmē.

3.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts programmas rezultātus paziņo par nozvejotājkuģiem atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un subjektam, kas ICCAT vārdā īsteno reģionālo novērotāju programmu.

4.   Ja attiecībā uz vienu zvejas operāciju programmas rezultāti liecina, ka sprostos ievietoto zilo tunzivju īpatņu skaits par vairāk nekā 10 % atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un/vai pārvietoti, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar 9. punktu sāk izmeklēšanu, lai noteiktu precīzu nozvejas svaru, ko atvelk no valsts zilo tunzivju kvotas.

5.   Kad par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse sāk izmeklēšanu, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas un izmeklējošajai dalībvalstij vai Pusei sniedz visu pieprasīto papildu informāciju, tostarp attiecīgo videoierakstu analīzes rezultātus, un nekavējoties informē Komisiju.

6.   Dalībvalstu, tostarp to dalībvalstu, kuru kuģi ir bijuši iesaistīti zivju pārvadāšanā, kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas, tostarp apmainoties ar visu to rīcībā esošo informāciju un dokumentāciju.

7.   Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde izmeklēšanu pabeidz viena mēneša laikā pēc tam, kad par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir paziņojusi sprostos ievietošanas rezultātus.

8.   Ja starpība starp zilo tunzivju skaitu, par kuru ziņots, ka tas nozvejots ar attiecīgo kuģi vai krātiņveida lamatām, un skaitu, ko izmeklēšanas rezultātā konstatējusi par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, ir lielāka par 10 %, to uzskata par attiecīgā kuģa vai krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību.

9.   Ja izmeklēšanā tiek secināts, ka zilo tunzivju īpatņu trūkst, iztrūkstošo zivju svaru atskaita no kvotas, kura iedalīta, attiecīgi, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij, piemērojot par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes paziņoto vidējo individuālo svaru sprostā ievietošanas laikā to zilo tunzivju skaitam nozvejā, ko noteikusi par zvejas kuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde un kas izriet no tās veiktās analīzes par pirmo pārvietošanas videoierakstu saistībā ar izmeklēšanu.

10.   Neatkarīgi no 9. punkta, pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīga par zvejas kuģi, kurš iesaistīts zivju pārvadāšanā uz galamērķa zivaudzētavu, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un Komisija var nolemt neatskaitīt no attiecīgās valsts kvotas zivis, par kurām izmeklēšanā konstatēts, ka tās ir zaudētas, ja operators zudumus ir pienācīgi dokumentējis kā force majeure gadījumu un attiecīgā informācija ir paziņota par operatoru atbildīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai tūlīt pēc notikuma un ja nav zināms, ka zaudējumi izraisījuši mirstības gadījumus.

11.   Dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, saskaņā ar XII pielikumā izklāstītajām procedūrām izdod rīkojumu atbrīvot sprostos ievietotos daudzumus, kas pārsniedz daudzumus, kuri deklarēti kā nozvejoti un pārvietoti, ja:

a)

šā panta 4. punktā minētā izmeklēšana attiecībā uz vienu sprostos ievietošanas operāciju vai visām sprostos ievietošanas operācijām, kas izriet no kopīgas zvejas operācijas, nav pabeigta 10 darbdienu laikā pēc programmas rezultātu paziņošanas; vai

b)

izmeklēšanas iznākums liecina, ka zilo tunzivju skaits un/vai vidējais svars pārsniedz to, kas deklarēts kā nozvejots un pārvietots.

Pārsnieguma daudzumus atbrīvo kontroles iestāžu klātbūtnē.

12.   Programmas rezultātus izmanto, lai nolemtu, vai atbrīvošana ir vajadzīga, un attiecīgi aizpilda deklarācijas par ievietošanu sprostos un attiecīgās BCD iedaļas. Kad izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators prasa, lai klāt būtu nacionālā kontroles iestāde un ICCAT reģionālais novērotājs, kas uzraudzītu atbrīvošanu.

13.   Programmas rezultātus dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai līdz 1. septembrim. Gadījumā, ja attiecībā uz ievietošanu sprostos rodas force majeure apstākļi, dalībvalstis katru gadu minētos rezultātus iesniedz pirms 12. septembra. Komisija minēto informāciju katru gadu līdz 15. septembrim nosūta izvērtēšanai SCRS.

14.   Dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no viena audzēšanas sprosta uz citu audzēšanas sprostu nenotiek bez tās dalībvalsts vai Puses kontroles iestāžu atļaujas un klātbūtnes, kas atbildīga par zivaudzētavu. Katru pārvietošanu ieraksta, lai kontrolētu īpatņu skaitu. Nacionālās kontroles iestādes uzrauga minētās pārvietošanas un nodrošina, ka katrs zivaudzētavas iekšējais pārvietojums tiek reģistrēts e-BCD sistēmā.

52. pants

Deklarācija par ievietošanu sprostos un ziņojums par ievietošanu sprostos

1.   Zivaudzētavas operators 72 stundu laikā pēc katras sprostos ievietošanas operācijas pabeigšanas iesniedz savai kompetentajai iestādei XIV pielikumā paredzēto deklarāciju par ievietošanu sprostos.

2.   Papildus 1. punktā minētajai deklarācijai par ievietošanu sprostos par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas operācija ir pabeigta, iesniedz tai dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām zilās tunzivis nozvejotas, un Komisijai ziņojumu par ievietošanu sprostos, kurā iekļauti XI pielikuma B daļā izklāstītie elementi. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

3.   Šā panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām sprostos ievietošanas operāciju neuzskata par pabeigtu, kamēr nav pabeigtas visas uzsāktās izmeklēšanas un visas atbrīvošanas operācijas, par kurām izdots rīkojums.

53. pants

Zivaudzētavas iekšējie pārvietojumi un izlases veida kontroles

1.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts ievieš izsekojamības sistēmu, kas ietver iekšējo pārvietojumu videoierakstīšanu.

2.   Par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes, pamatojoties uz riska analīzi, zivaudzētavas sprostos turētās zilās tunzivis izlases veidā kontrolē laikā starp sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanu vienā gadā un pirmo ievietošanu sprostos nākamajā gadā.

3.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts 2. punkta piemērošanas vajadzībām nosaka kontrolējamo zivju minimālo procentuālo daļu. Minēto procentuālo daļu nosaka 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai katru gadu veikto izlases veida kontroļu rezultātus. Minētos rezultātus Komisija nosūta ICCAT sekretariātam tā gada aprīlī, kas seko pēc attiecīgās kvotas perioda gada.

54. pants

Piekļuve videoierakstiem un tiem piemērojamās prasības

1.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina, ka 49. un 51. pantā minētie videoieraksti pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami nacionālajiem inspektoriem, kā arī reģionālajiem un ICCAT inspektoriem un ICCAT un nacionālajiem novērotājiem.

2.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālo videoierakstu aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulēšanu.

55. pants

Gada ziņojums par ievietošanu sprostos

Dalībvalstis, uz kurām saskaņā ar 52. pantu attiecas pienākums iesniegt deklarācijas un ziņojumus par ievietošanu sprostos, katru gadu līdz 31. jūlijam iesniedz Komisijai pārskata ziņojumu par iepriekšējā gadā veikto ievietošanu sprostos. Minēto informāciju Komisija katru gadu pirms 31. augusta pārsūta ICCAT sekretariātam. Ziņojumā tiek iekļauta šāda informācija:

a)

par katru zivaudzētavu – kopējais sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzums, arī skaita un svara zudums ar zvejas kuģiem un krātiņveida lamatām veiktas pārvadāšanas laikā;

b)

saraksts ar kuģiem, kas zvejo, sagādā vai pārvadā zilās tunzivis audzēšanas vajadzībām (kuģa vārds, karogs, licences numurs, zvejas rīka tips), un krātiņveida lamatām;

c)

lai pilnveidotu statistiku krājumu novērtēšanas vajadzībām – paraugošanas programmas rezultāti, kas izmantojami, lai aplēstu nozvejoto zilo tunzivju skaitu atkarībā no izmēra, kā arī nozvejas datums, laiks un apgabals un izmantotā zvejas metode.

Paraugošanas programma paredz, ka izmēra (garuma vai svara) paraugu ņemšanai sprostos jāizmanto vai nu viens paraugs (= 100 īpatņi) uz katrām 100 tonnām dzīvu zivju, vai arī paraugs, kas atbilst 10 % no sprostos ievietoto zivju kopējā skaita. Ievērojot ICCAT vadlīnijas par datu un informācijas iesniegšanu, izmēra paraugus vāc laikā, kad notiek ieguve zivaudzētavā, un no pārvadāšanas laikā bojāgājušām zivīm. Zivīm, ko audzē ilgāk par vienu gadu, izveido citas papildu paraugošanas metodikas. Paraugošanu veic katras ieguves laikā, un tā aptver visus sprostus;

d)

sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzumi un aplēses par pieaugumu un mirstību nebrīvē un par pārdotajiem daudzumiem tonnās. Minēto informāciju sniedz par katru zivaudzētavu;

e)

iepriekšējā gadā sprostos ievietoto tunzivju daudzumi; un

f)

iepriekšējā gadā tirgū laistie daudzumi sadalījumā pēc izcelsmes.

56. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka procedūras, kas vajadzīgas šajā iedaļā paredzēto noteikumu piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

8. Iedaļa

Monitorings un pārraudzība

57. pants

Kuģu monitoringa sistēma

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 5. punkta, karoga dalībvalstis saskaņā ar XV pielikumu īsteno VMS, kas paredzēta to zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 12 metri.

2.   Zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri iekļauti 26. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, VMS datu nosūtīšanu ICCAT sāk vismaz 5 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma un turpina vismaz 5 dienas pēc atļaujas derīguma termiņa beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.

3.   Kontroles vajadzībām kapteinis vai kapteiņa pārstāvis nodrošina, ka VMS datu pārraidīšana no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, netiek pārtraukta, kad kuģi ir ostā, izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas monitoringa centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņas, kas saņemtas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētās ziņas pārsūta ICCAT sekretariātam.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

VMS ziņas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, Komisijai tiek pārsūtītas vismaz reizi divās stundās;

b)

tehniska VMS darbības traucējuma gadījumā alternatīvus ziņojumus, kas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, saņemti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu zvejas monitoringa centri;

c)

lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītās ziņas numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);

d)

Komisijai pārsūtītās ziņas ir saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.

6.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka visas ziņas, kas darītas pieejamas tās inspekcijas kuģiem, tiek uzskatītas par konfidenciālām un izmantotas tikai jūrā veiktas inspekcijas operācijās.

9. Iedaļa

Inspekcija un izpildes panākšana

58. pants

ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēma

1.   Kopīgas starptautiskās inspekcijas darbības veic saskaņā ar šīs regulas IX pielikumā aprakstīto ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas paredzēta starptautiskai kontrolei ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem.

2.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem atļauts zvejot zilās tunzivis, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu.

3.   Ja zilās tunzivs zvejas darbībās konvencijas apgabalā vienlaikus ir iesaistījušies vairāk nekā 15 zvejas kuģu ar dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz riska novērtējumu, norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā konvencijas apgabalā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai inspekcijas kuģi norīkotu kopīgi, vai ja konvencijas apgabalā tiek norīkots Savienības inspekcijas kuģis.

4.   Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā drīkst norīkot Komisija vai tās izraudzīta struktūra.

5.   Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienības vārdā. Lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus, Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm drīkst izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī periodiem, kad un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros minētie resursi jāizvieto.

6.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus to inspektoru un inspekcijas kuģu vārdus, ko tās plāno gada laikā norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu sagatavo plānu par Savienības dalību ICCAT shēmā un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.

59. pants

Inspekcijas pārkāpumu gadījumā

Karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, tās pakļautībā fiziski inspicē tās ostās vai, ja zvejas kuģis neatrodas kādā no tās ostām, to fiziski inspicē tās norīkots inspektors, ja zvejas kuģis:

a)

nav izpildījis 31. un 32. pantā noteiktās reģistrēšanas un ziņošanas prasības vai

b)

ir pārkāpis šo regulu vai izdarījis smagu pārkāpumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā.

60. pants

Kontrolpārbaudes

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu verificē informāciju, ko satur inspekcijas un novērotāju ziņojumi, VMS dati un attiecīgā gadījumā e-BCD, zvejas kuģu žurnāli, pārvietošanas un pārkraušanas dokumenti un nozvejas dokumenti, un to savlaicīgu iesniegšanu.

2.   Katra dalībvalsts veic visu izkrāvumu, visu pārkrāvumu vai sprostos ievietošanu kontrolpārbaudes, kurās zvejas kuģa zvejas žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā reģistrētos daudzumus sadalījumā pa sugām salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā un jebkādos citos relevantos dokumentos, piemēram, rēķinos vai pārdošanas zīmēs.

10. Iedaļa

Izpilde

61. pants

Izpilde

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89. līdz 91. pantu un jo īpaši dalībvalstu pienākumu veikt atbilstošus izpildes pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, par zilo tunzivju audzētavu atbildīgā dalībvalsts veic atbilstošus izpildes pasākumus attiecībā uz zivaudzētavu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem konstatēts, ka minētā zivaudzētava neatbilst šīs regulas 46.–56. pantam. Atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem šādi pasākumi jo īpaši var ietvert atļaujas apturēšanu vai anulēšanu, naudassodus vai abus. Dalībvalstis katru atļaujas apturēšanu vai anulēšanu dara zināmu Komisijai, kas par to ziņo ICCAT sekretariātam, lai tas veiktu attiecīgas izmaiņas “zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā”.

VI NODAĻA

Tirdzniecība

62. pants

Tirdzniecības pasākumi

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 (21), Savienībā ir aizliegts tirgot, izkraut, importēt, eksportēt, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, kurām nav līdzi pareizas, pilnīgas un validētas dokumentācijas, kas prasīta šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno ICCAT noteikumus par zilās tunzivs nozvejas dokumentēšanas programmu.

2.   Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, apstrādāt, eksportēt, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, ja:

a)

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādiem zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru karoga valstij nav kvotas vai nozvejas limita zilās tunzivs zvejai saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai

b)

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādu nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, kuru individuālā kvota vai kuru valsts zvejas iespējas nozvejas gūšanas laikā bija pilnībā apgūtas.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009, (EK) Nr. 1005/2008 un (ES) Nr. 1379/2013, Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, apstrādāt un eksportēt zilās tunzivis no nobarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām, kuras neievēro 1. punktā minētās regulas.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

63. pants

Izvērtēšana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai detalizētu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija katru gadu līdz ICCAT noteiktam termiņam iesniedz ICCAT sekretariātam detalizētu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 19-04 īstenošanu.

64. pants

Finansēšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (22) piemērošanas vajadzībām šo regulu uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.

65. pants

Konfidencialitāte

Datus, kas šīs regulas satvarā ir savākti un ar kuriem veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

66. pants

Grozījumu procedūra

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 67. pantu pieņemt deleģētos aktus par šīs regulas grozījumiem, ar kuriem to pielāgo ICCAT pieņemtajiem pasākumiem, kas Savienībai un tās dalībvalstīm ir saistoši, attiecībā uz:

a)

atkāpēm no 8. pantā paredzētā aizlieguma pārnest neizmantotās kvotas;

b)

informācijas paziņošanas termiņiem, kas noteikti 24. panta 4. punktā, 26. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā, 32. panta 2. un 3. punktā, 35. panta 5. un 6. punktā, 36. pantā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 2. punktā, 51. panta 13. punktā, 52. panta 2. punktā, 55. pantā, 56. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 58. panta 6. punktā;

c)

zvejas sezonu periodiem, kas paredzēti 17. panta 1. un 4. punktā;

d)

minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts 19. panta 1. un 2. punktā un 20. panta 1. punktā;

e)

procentuālajām daļām un references parametriem, kas noteikti 13. pantā, 15. panta 3. un 4. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 2. punktā, 38. panta 1. punktā, 44. panta 2. punktā, 50. pantā un 51. panta 8. punktā;

f)

Komisijai iesniedzamo informāciju, kas minēta 11. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 3. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 4. punktā, 34. panta 2. punktā, 40. panta 1. punktā un 55. pantā;

g)

nacionālo novērotāju un ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumiem, kas paredzēti attiecīgi 38. panta 2. punktā un 39. panta 5. punktā;

h)

pārvietošanas atļaujas atteikuma iemesliem, kas noteikti 41. panta 1. punktā;

i)

nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojuma iemesliem, kas noteikti 46. panta 4. punktā;

j)

kuģu skaitu, kas noteikts 58. panta 3. punktā;

k)

I–XV pielikumu.

2.   Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo Savienībai saistošo ICCAT ieteikumu grozījumu un/vai papildinājumu īstenošanu.

67. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 66. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 17. oktobra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 66. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 66. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam vai Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

68. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

69. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001

Regulu (EK) Nr. 1936/2001 groza šādi:

a)

svītro 3. panta g) līdz j) punktu, 4.a, 4.b un 4.c pantu un Ia pielikumu;

b)

I pielikumā svītro ievilkumu “Ziemeļu tunzivs: Thunnus thynnus”;

c)

II pielikumā svītro rindu “Thunnus thynnus: Bluefin tuna”.

70. pants

Grozījums Regulā (ES) 2017/2107

Regulas (ES) 2017/2107 43. pantu svītro.

71. pants

Grozījums Regulā (ES) 2019/833

Regulas (ES) 2019/833 53. pantu svītro.

72. pants

Atcelšana

1.   Regulu (ES) 2016/1627 atceļ.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas XVI pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

73. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 13. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. M. ALBARES BUENO


(1)   OV C 232, 14.7.2020., 36. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 26. jūnija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Eiropas Parlamenta 2023. gada 12. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5)  Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2014. gada 18. novembris) par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu un Konvencijā par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 16, 23.1.2015., 23. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 640/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (OV L 194, 24.7.2010., 1. lpp.).

(12)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1154 (2019. gada 20. jūnijs) par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107 (OV L 188, 12.7.2019., 1. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(20)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

ĪPAŠI NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI NOZVEJOTĀJKUĢIEM, KURI ZVEJO SASKAŅĀ AR 19. PANTU

1.   

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek ievēroti šādi kapacitātes limiti.

a)

Maksimālais skaits laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs specializētajā zvejā piedalījās 2006. gadā.

b)

Maksimālais skaits nerūpnieciskās flotes kuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Vidusjūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā.

c)

Maksimālais skaits nozvejotājkuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Adrijas jūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā.

Katra dalībvalsts attiecīgajiem kuģiem iedala individuālas kvotas.

2.   

Katra dalībvalsts drīkst iedalīt:

laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām – ne vairāk kā 7 % no savas zilās tunzivs kvotas. Francijas gadījumā ne vairāk kā 100 tonnas zilo tunzivju, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai nav mazāks par 70 cm, var nozvejot Francijas karoga kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 17 metriem un kuri darbojas Biskajas līcī,

piekrastes nerūpnieciskajai zvejai, ko veic svaigu zivju ieguvei Vidusjūrā, – ne vairāk kā 2 % no savas zilās tunzivs kvotas,

nozvejotājkuģiem, kuri Adrijas jūrā zvejo audzēšanas vajadzībām, – ne vairāk kā 90 % no savas zilās tunzivs kvotas.

3.   

Horvātija drīkst piemērot minimālo svaru – 6,4 kg vai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai – 66 cm ne vairāk kā 7 % (svara izteiksmē) no zilās tunzivs īpatņiem, kurus Adrijas jūrā nozvejo tās karoga kuģi audzēšanas vajadzībām.

4.   

Dalībvalstis, kuru laivām zvejai ar ēsmu, kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, kuģiem, kas zvejo ar rokas āķu rindām, un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, nosaka šādas prasības attiecībā uz astes iezīmējuma zīmi:

katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izkraušanas piestiprina astes iezīmējuma zīmi,

katrai astes iezīmējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs nozvejas dokumentos un salasāmi un neizdzēšami uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir tunzivis.


II PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢA ŽURNĀLIEM

A.   NOZVEJOTĀJKUĢI

Zvejas žurnālu minimālās specifikācijas

1.

Zvejas žurnāla lapas ir numurētas.

2.

Ierakstus zvejas žurnālā izdara katru dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.

3.

Zvejas žurnālu aizpilda gadījumā, kad tiek veiktas inspekcijas jūrā.

4.

Viens lapas eksemplārs paliek zvejas žurnālā.

5.

Uz kuģa tiek turēti zvejas žurnāli, kas aptver darbību viena gada laikā.

Minimālā standarta informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos

1.

Kapteiņa vārds un adrese.

2.

Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas.

3.

Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs (ja pieejams).

4.

Zvejas rīki:

a)

tips pēc FAO koda;

b)

parametri (piemēram, garums, linuma acs izmērs, āķu skaits).

5.

Operācijas jūrā, par katru reisa dienu aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

a)

darbību (piemēram, zvejošana, pārgājiens);

b)

pozīciju: precīzu pozīciju (grādos un minūtēs) reģistrē katru dienu par katru zvejas operāciju vai pusdienlaikā, ja minētajā dienā nav zvejots;

c)

reģistrētos nozvejas datus, kas ietver:

FAO kodu,

dzīvsvaru (RWT) kilogramos dienā,

gabalu skaitu dienā.

Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, minētos datus reģistrē par katru zvejas operāciju, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

6.

Kapteiņa paraksts.

7.

Svara noteikšanas metode: aplēse, svēršana uz kuģa.

8.

Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda tā novērtēšanā izmantotos pārrēķina koeficientus.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī

1.

Datums un osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī.

2.

Produkti:

a)

sugas un sagatavošanas veidi sadalījumā pa FAO kodiem;

b)

zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

3.

Kapteiņa vai kuģa aģenta paraksts.

4.

Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic pārvietošanu uz sprostiem

1.

Pārvietošanas datums, laiks un pozīcija (ģeogrāfiskais platums/garums).

2.

Produkti:

a)

sugas FAO kods;

b)

uz sprostiem pārvietoto zivju skaits un daudzums kilogramos.

3.

Velkoņa vārds, karogs un ICCAT numurs.

4.

Galamērķa zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs.

5.

Kopīgas zvejas operācijas (KZO) gadījumā kapteinis papildus 1. līdz 4. punktā noteiktajai informācijai zvejas žurnālā reģistrē:

a)

attiecībā uz nozvejotājkuģi, no kura notiek zivju pārvietošana uz sprostiem:

uz kuģa uzceltās nozvejas apjomu,

nozvejas apjomu, kas ieskaitīts tā individuālajā kvotā,

citu KZO iesaistījušos kuģu vārdus;

b)

attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem, kas iesaistījušies tajā pašā KZO, bet nav iesaistījušies zivju pārvietošanā:

minēto kuģu vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ICCAT numuru,

to, ka nozveja nav uzcelta uz kuģa vai pārvietota uz sprostiem,

nozveju apjomu, kas ieskaitīts to individuālajās kvotās,

a) apakšpunktā minētā nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru.

B.   VELKOŅI

1.

Velkoņa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē pārvietošanas datumu, laiku un pozīciju, pārvietotos daudzumus (zivju skaits un daudzums kilogramos), sprosta numuru, kā arī nozvejotājkuģa vārdu, karogu un ICCAT numuru, cita iesaistītā kuģa vai kuģu vārdu un ICCAT numuru, galamērķa zivaudzētavu un tās ICCAT numuru un ITD numuru.

2.

Par tālāku pārvietošanu uz palīgkuģiem vai citiem velkoņiem ziņo, norādot 1. punktā minēto informāciju, kā arī palīgkuģa vai velkoņa vārdu, karogu un ICCAT numuru un ITD numuru.

3.

Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārvietojumiem, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

C.   PALĪGKUĢI

1.

Palīgkuģa kapteinis katru dienu reģistrē darbības kuģa žurnālā, norādot datumu, laiku un pozīciju, uz kuģa uzcelto zilo tunzivju daudzumus un zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatas, ar kurām kopā palīgkuģa kapteinis darbojas.

2.

Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visām darbībām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

D.   APSTRĀDES KUĢI

1.

Apstrādes kuģa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē darbību datumu, laiku un pozīciju un pārkrautos daudzumus, un attiecīgi no zivaudzētavām, krātiņveida lamatām vai nozvejotājkuģiem saņemto zilo tunzivju skaitu un svaru. Kapteinis norāda arī minēto zivaudzētavu, krātiņveida lamatu vai nozvejotājkuģu vārdu/nosaukumu un ICCAT numuru.

2.

Apstrādes kuģa kapteinis kārto dienas apstrādes žurnālu, kurā norāda pārvietoto vai no cita kuģa pārkrauto zivju dzīvsvaru un skaitu, izmantoto pārrēķina koeficientu, kā arī svaru un daudzumu sadalījumā pa produktu sagatavošanas veidiem.

3.

Apstrādes kuģa kapteinis uztur kravas izvietojuma plānu, kurā norādīta katras sugas un sagatavošanas veida atrašanās vieta un daudzumi.

4.

Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārkrāvumiem citā kuģī, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu, apstrādes žurnālu, kravas izvietojuma plānu un ICCAT pārkraušanas deklarāciju oriģinālus glabā uz kuģa, un tie jebkurā laikā ir pieejami kontroles vajadzībām.

III PIELIKUMS

NOZVEJAS ZIŅOJUMA VEIDLAPA

Nozvejas ziņojuma veidlapa

Karogs

ICCAT numurs

Kuģa vārds

Ziņojuma sākuma datums

Ziņojuma beigu datums

Ziņojuma ilgums (dienas)

Nozvejas datums

Nozvejas vieta

Nozveja

Kopīgas zvejas operācijas gadījumā – attiecinātais svars (kg)

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

Svars (kg)

Gabalu skaits

Vidējais svars (kg)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


IV PIELIKUMS

VEIDLAPA PIETEIKUMAM UZ ATĻAUJU PIEDALĪTIES KOPĪGĀ ZVEJAS OPERĀCIJĀ

Kopīga zvejas operācija

Karoga valsts

Kuģa vārds

ICCAT Nr.

Operācijas ilgums

Operatoru identitāte

Kuģa individuālā kvota

Sadales princips katram kuģim

Nobarošanas un audzēšanas galamērķa zivaudzētava

Puse

ICCAT Nr.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Datums …

Karoga valsts validācija …


V PIELIKUMS

ICCAT PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA

Image 1


VI PIELIKUMS

ICCAT PĀRVIETOŠANAS DEKLARĀCIJA

Image 2


VII PIELIKUMS

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA PAR ZVEJAS ATĻAUJĀM  (1)

A.   IDENTIFIKĀCIJA

1.

ICCAT reģistrācijas numurs

2.

Zvejas kuģa vārds

3.

Ārējās reģistrācijas numurs (burti un cipari)

B.   ZVEJAS NOSACĪJUMI

1.

Izdošanas datums

2.

Derīguma termiņš

3.

Zvejas atļaujas nosacījumi, kas attiecīgā gadījumā ietver sugu, zonu, zvejas rīku un jebkādus citus piemērojamus nosacījumus, kuri izriet no šīs regulas un/vai valsts tiesību aktiem.

 

 

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

No …/…/…

Līdz …/…/…

Zona

 

 

 

 

 

 

 

Suga

 

 

 

 

 

 

 

Zvejas rīks

 

 

 

 

 

 

 

Citi nosacījumi

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011.


VIII PIELIKUMS

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMA

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU NORĪKOŠANA

1.

Lai pildītu savus uzdevumus, katram ICCAT reģionālajam novērotājam ir jābūt šādai kvalifikācijai:

a)

pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā;

b)

pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas novērtētas ar dalībvalstu izdotu apliecību un atbilst ICCAT vadlīnijām par apmācību;

c)

spēja novērot un pareizi reģistrēt;

d)

novērojamā kuģa karoga valsts vai zivaudzētavas valsts valodas pietiekamas zināšanas.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI

2.

ICCAT reģionālais novērotājs:

a)

ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;

b)

ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un, ciktāl iespējams, nav zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu valsts vai kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, karoga valsts valstspiederīgais. Tomēr, ja zilās tunzivis iegūst no sprosta un tirgo kā svaigus produktus, ICCAT reģionālais novērotājs, kurš novēro ieguvi, drīkst būt par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts valstspiederīgais;

c)

ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;

d)

ir iekļauts ICCAT reģionālo novērotāju sarakstā, ko uztur ICCAT;

e)

ir bez pašreizējām finansiālām vai labuma gūšanas interesēm zilās tunzivs zvejniecībā.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA UZDEVUMI

3.

ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi ir:

a)

attiecībā uz novērotājiem uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, – uzraudzīt šo kuģu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT; konkrēti, ICCAT reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1.

gadījumos, kad ICCAT reģionālais novērotājs novēro ko tādu, kas varētu būt ICCAT ieteikumu neievērošana, ICCAT reģionālais novērotājs minēto informāciju nekavējoties nosūta ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenotājsabiedrībai, kas to nekavējoties pārsūta nozvejotājkuģa karoga valsts iestādēm;

2.

reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;

3.

novēro un aplēš nozvejas un verificē zvejas žurnālā izdarītos ierakstus;

4.

sagatavo dienas ziņojumu par pārvietošanas darbībām, kuras veikuši kuģi, kas zvejo ar riņķvadu;

5.

pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

6.

reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

7.

verificē kuģa pozīciju, kad tas iesaistījies pārvietošanā;

8.

novēro pārvietotos produktus un aplēš to daudzumu, arī noskatoties videoierakstus;

9.

verificē un reģistrē attiecīgā zvejas kuģa vārdu un ICCAT numuru;

10.

pēc ICCAT komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

b)

attiecībā uz ICCAT reģionālajiem novērotājiem zivaudzētavās un pie krātiņveida lamatām – uzraudzīt to atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Konkrēti, ICCAT reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1.

verificē datus, kas norādīti ITD un deklarācijā par ievietošanu sprostos, un BCD, arī noskatoties videoierakstus;

2.

apliecina datus, kas norādīti ITD, deklarācijā par ievietošanu sprostos un BCD;

3.

sagatavo dienas ziņojumu par zivaudzētavu un krātiņveida lamatu pārvietošanas darbībām;

4.

ar parakstu apstiprina ITD, deklarāciju par ievietošanu sprostos un BCD tikai tad, kad ICCAT reģionālais novērotājs piekrīt, ka tajos ietvertā informācija atbilst novērotāja novērojumiem, arī atbilstošajam videoierakstam, saskaņā ar 42. panta 1. punktā un 43. panta 1. punktā minētajām prasībām;

5.

pēc Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

6.

reģistrē un verificē jebkāda veida iezīmējuma zīmes, kā arī dabiskas izcelsmes zīmes, ja tādas ir, un paziņo par visām pazīmēm, kas liecina, ka iezīmējuma zīme nesen noņemta;

c)

sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar šo punktu savākto informāciju, un dod kapteinim un zivaudzētavas operatoram iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;

d)

iesniedz sekretariātam c) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienu laikā pēc novērošanas perioda beigām;

e)

pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT komisija.

4.

Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un pārvietošanas operācijām, ko veic kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un zivaudzētavas, ICCAT reģionālais novērotājs apstrādā kā konfidenciālu informāciju un minēto prasību rakstiski atzīst par nosacījumu norīkošanai par ICCAT reģionālo novērotāju.

5.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro tās karoga valsts vai zivaudzētavas valsts tiesību aktu un noteikumu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis vai zivaudzētava, uz kuru ICCAT reģionālais novērotājs ir norīkots.

6.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa un zivaudzētavas personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt ICCAT reģionālā novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa un zivaudzētavas personāla pienākumus, kas noteikti 39. pantā un šā pielikuma 7. punktā.

KAROGA DALĪBVALSTU PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ICCAT REĢIONĀLAJIEM NOVĒROTĀJIEM

7.

Dalībvalstis, kuras atbildīgas par kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, nodrošina, ka ICCAT reģionālajiem novērotājiem:

a)

tiek dota piekļuve kuģa, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu personālam un zvejas rīkiem, sprostiem un aprīkojumam;

b)

lai atvieglotu šā pielikuma 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

1.

satelītnavigācijas iekārtas,

2.

radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

3.

elektroniski saziņas līdzekļi;

c)

ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

d)

ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

IZMAKSAS, KAS IZRIET NO ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS

8.

Visas izmaksas, kas rodas saistībā ar ICCAT reģionālo novērotāju darbību, sedz katras zivaudzētavas operators vai ar riņķvadu zvejojoša kuģa īpašnieks.

IX PIELIKUMS

ICCAT KOPĪGĀS STARPTAUTISKĀS INSPEKCIJAS SHĒMA

ICCAT ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) un gadskārtējā sanāksmē Marrākešā 2008. gadā vienojās:

saskaņā ar konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT komisija iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskās kontroles kārtību ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

I.   SMAGI PĀRKĀPUMI

1.

Šo procedūru piemērošanas vajadzībām smagi pārkāpumi ir šādi ICCAT komisijas pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumi:

a)

zveja bez karoga Puses izdotas licences, atļaujas vai pilnvarojuma;

b)

gadījumi, kad nozvejas un ar nozveju saistītie dati netiek pienācīgi reģistrēti saskaņā ar ICCAT komisijas prasībām par ziņošanu vai ziņojumi par šādiem nozvejas un/vai ar nozveju saistītiem datiem ir būtiski sagrozīti;

c)

zvejošana zvejas aizlieguma apgabalā;

d)

zvejošana zvejas aizlieguma sezonā;

e)

tīša sugu nozvejošana vai paturēšana uz kuģa pretrunā jebkādiem piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT;

f)

saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;

g)

aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

h)

zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

i)

ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

j)

vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;

k)

gadījumi, kad uzbrūk vai pretojas pilnvarotam inspektoram vai novērotājam vai iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai nepamatoti kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;

l)

tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

m)

tādi citi pārkāpumi, kādus noteikusi ICCAT, ja tie iekļauti un publicēti minēto procedūru pārskatītā redakcijā;

n)

zveja ar novērošanas lidmašīnu palīdzību;

o)

satelītmonitoringa sistēmas darbības traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS;

p)

pārvietošanas darbība bez ITD;

q)

jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.

2.

Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotais inspektors novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt kāds no 1. punktā definētajiem smagajiem pārkāpumiem, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT sekretariāta starpniecību paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektors informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3.

ICCAT inspektors veiktās inspekcijas un visus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa žurnālā.

4.

Karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

5.

Ja kuģim nav pieprasīts doties uz ostu, karoga dalībvalsts laikus sniedz pienācīgu pamatojumu Komisijai, kas pārsūta informāciju ICCAT sekretariātam, kurš to pēc pieprasījuma dara pieejamu citām līgumslēdzējām pusēm.

II.   INSPEKCIJU VEIKŠANA

6.

Inspekciju veic inspektori, ko izraudzījušās līgumslēdzējas puses. ICCAT komisijai paziņo pilnvaroto valdības aģentūru nosaukumus un ikviena tāda inspektora vārdu, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

7.

Kuģiem, kuri veic starptautiskos nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, ir īpašs karogs vai vimpelis, kuru apstiprinājusi ICCAT komisija un izdevis ICCAT sekretariāts. Šādam nolūkam izmantoto kuģu vārdus paziņo ICCAT sekretariātam iespējami drīz pirms inspekcijas darbību sākšanas. ICCAT sekretariāts informāciju par norīkotajiem inspekcijas kuģiem dara pieejamu visām Pusēm, arī ievietojot to ar paroli aizsargātā tīmekļvietnē.

8.

Katram inspektoram ir attiecīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevušas karoga valsts iestādes un kas ir tādā formā, kā parādīts šā pielikuma 21. punktā.

9.

Saskaņā ar 16. punktā paredzēto kārtību līgumslēdzējas puses karoga kuģis, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir tā pārstāvētās valsts jurisdikcijā, apstājas, kad kuģis, kurš ir izkāris 7. punktā aprakstīto ICCAT vimpeli un uz kura ir inspektors, dod tam atbilstošo signālu no Starptautiskā signālu kodeksa, ja vien kuģis tobrīd neveic zvejas operācijas, – tādā gadījumā tas apstājas, tiklīdz ir beidzis šādas operācijas. Kuģa kapteinis atļauj inspekcijas grupai, kas norādīta 10. punktā, uzkāpt uz kuģa un nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspekcijas grupai iespēju veikt aprīkojuma, nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgos dokumentu pārbaudi, kādu inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz inspicētā kuģa karoga valsti. Turklāt inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.

10.

Inspekcijas grupas lielumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Inspekcijas grupa ir tik maza, cik iespējams, lai droši un neapdraudēti izpildītu šajā pielikumā noteiktos pienākumus.

11.

Uzkāpis uz kuģa, inspektors uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas aprakstīts 8. punktā. Inspektors ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un prakses, kas saistītas ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību, līdz minimumam samazina iejaukšanos zvejas darbībās vai produktu izvietošanā un, cik vien praktiski iespējams, izvairās veikt darbības, kas varētu pasliktināt uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti.

Katra inspektora izziņas darbs aprobežojas ar to, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti. Veicot inspekciju, inspektors drīkst zvejas kuģa kapteinim lūgt tādu palīdzību, kāda var būt nepieciešama. Inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT komisijas apstiprinātā formā. Inspektors paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko kuģa kapteinis uzskata par piemērotām, un kurš paraksta šīs piezīmes.

12.

Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspekcijas grupas valsts valdībai, kura tos nosūta attiecīgajām inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT komisijai. Ja tiek atklāts ICCAT ieteikumu pārkāpums, inspektors, ja vien iespējams, informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

13.

Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti inspektora norādījumi, inspicējamā kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja tādā veidā izturētos pret šīs valsts inspektoru.

14.

Inspektors pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operacionālajā kontrolē un ir atbildīgs to priekšā.

15.

Līgumslēdzējas puses izskata saskaņā ar šo kārtību sagatavotus ārvalstu inspektoru inspekcijas ziņojumus, kuģa pamanīšanas informācijas lapas saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 94-09 un paziņojumus, kas izriet no dokumentu inspekcijām, un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Šis punkts neuzliek līgumslēdzējai pusei pienākumu citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo kārtību izriet no inspektora iesniegta ziņojuma.

16.

a)

Līgumslēdzējas puses katru gadu līdz 15. februārim informē ICCAT komisiju par saviem provizoriskajiem plāniem attiecīgajā kalendārajā gadā veikt inspekcijas darbības saskaņā ar ieteikumu, ko īsteno ar šo regulu, un ICCAT komisija drīkst ierosināt līgumslēdzējām pusēm koordinēt valstu operācijas šajā jomā, arī inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus.

b)

Līgumslēdzējām pusēm piemēro ICCAT Ieteikumā 19-04 izklāstīto kārtību un līdzdalības plānus, ja vien tās savstarpēji nevienojas par ko citu, un šādu vienošanos paziņo ICCAT komisijai. Tomēr divas līgumslēdzējas puses savstarpēji aptur shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot šādas vienošanās pabeigšanu, par to ir paziņojusi ICCAT komisijai.

17.

a)

Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā tiek veikta inspekcija. Inspekcijas ziņojumā inspektors norāda apakšapgabalu, kurā tika veikta inspekcija, un apraksta ikvienu konstatēto pārkāpumu.

b)

Inspektoram ir tiesības inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto vai kas ir uz kuģa.

18.

Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri šķiet neatbilstam spēkā esošajiem ICCAT komisijas ieteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, inspektors piestiprina ICCAT komisijas apstiprinātu identifikācijas zīmi un šo faktu ieraksta inspekcijas ziņojumā.

19.

Inspektors drīkst fotografēt zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus un ikvienu citu objektu, ko inspektors uzskata par nepieciešamu, tā, lai būtu redzami tie elementi, kas, pēc viņa domām, neatbilst spēkā esošajam regulējumam; tādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un fotoattēlu eksemplārus pievieno karoga valstij paredzētajam ziņojuma eksemplāram.

20.

Lai noteiktu, vai ICCAT ieteikumi ir ievēroti, inspektors vajadzības gadījumā inspicē visu nozveju, kas ir uz kuģa.

21.

Inspektoru identitātes apliecības paraugs ir šāds:

Image 3


X PIELIKUMS

VIDEOIERAKSTU UZŅEMŠANAS PROCEDŪRU MINIMĀLIE STANDARTI

Pārvietošanas operācijas

1.

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc pārvietošanas operācijas beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgi tur uz nozvejotājkuģa vai glabā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators.

3.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš atrodas uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, un vienu – nacionālajam novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa, turklāt pēdējo minēto kopiju dod līdzi ITD un nozvejām, uz kurām tā attiecas. Minēto procedūru nacionālajiem novērotājiem piemēro tikai tad, ja notiek pārvietošana starp velkoņiem.

4.

Katra videoieraksta sākumā vai beigās, vai abos ir redzams ICCAT pārvietošanas atļaujas numurs.

5.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6.

Pirms sākas pārvietošana, videoierakstā ir redzama zvejas rīka vai durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu pārvietošanas operāciju.

8.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, tiek veikta kontrolpārvietošana. Operators drīkst prasīt kuģa vai krātiņveida lamatu karoga valsts iestādēm veikt kontrolpārvietošanu. Ja operators nepieprasa šādu kontrolpārvietošanu vai ja minētās brīvprātīgās pārvietošanas rezultāts nav apmierinošs, kontroles iestādes pieprasa veikt tik daudz kontrolpārvietošanu, cik nepieciešams, līdz ir pieejams pietiekami kvalitatīvs videoieraksts. Šādas kontrolpārvietošanas aptver visu zilo tunzivju pārvietošanu no saņemošā sprosta uz citu sprostu, kurš ir tukšs. Ja zivju izcelsme ir krātiņveida lamatas, tad no krātiņveida lamatām uz saņemošo sprostu jau pārvietotās zilās tunzivis var tikt nosūtītas atpakaļ uz krātiņveida lamatām; šādā gadījumā kontrolpārvietošanu atceļ ICCAT reģionālā novērotāja uzraudzībā.

Sprostos ievietošanas operācijas

1.

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc sprostos ievietošanas operācijas beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgā gadījumā tur zivaudzētavā.

3.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kas norīkots uz zivaudzētavu.

4.

Katra videoieraksta sākumā, beigās vai abos ir redzams ICCAT sprostos ievietošanas atļaujas numurs.

5.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6,

Pirms sākas ievietošana sprostos, videoierakstā ir redzama zvejas rīka/durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu sprostos ievietošanas operāciju.

8.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu sprostos ievietošanas operāciju. Jaunās sprostos ievietošanas operācijas laikā visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā zivaudzētavas sprostā, pārvieto uz citu zivaudzētavas sprostu, kurš ir tukšs.

XI PIELIKUMS

STANDARTI UN PROCEDŪRAS, KAS ATTIECAS UZ STEREOSKOPISKO KAMERU SISTĒMĀM,KURAS IZMANTO SPROSTOS IEVIETOŠANAS OPERĀCIJĀS

A.   Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana

Šīs regulas 51. pantā prasītā stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana sprostos ievietošanas operācijās atbilst šādiem noteikumiem.

1.

Dzīvu zivju paraugošanas intensitāte nav mazāka par 20 % no zivju daudzuma, ko ievieto sprostos. Ja tas ir tehniski iespējams, dzīvu zivju paraugošanu veic secīgi, mērot katru piekto īpatni; šādu paraugu veido zivis, kas izmērītas 2–8 metru attālumā no kameras.

2.

Pārvietošanas tunelim, kas savieno nododošo sprostu un saņemošo sprostu, nosaka maksimālo platumu 10 metri un maksimālo augstumu 10 metri.

3.

Ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas dažādu izmēru kohortas), jābūt iespējai vienā un tajā pašā sprostos ievietošanas operācijā izmantot vairākus pārrēķina algoritmus; lai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai pārrēķinātu kopējā svarā atkarībā no sprostos ievietošanas operācijas laikā izmērīto zivju izmēra kategorijas, izmanto visjaunākos algoritmus, ko noteikusi SCRS.

4.

Pirms katras sprostos ievietošanas operācijas veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mēroga skalu, kas atrodas 2–8 metru attālumā.

5.

Ja paziņo stereoskopiskās programmas rezultātus, informācijā norāda, kāda ir stereoskopisko kameru sistēmas tehnisko specifikāciju kļūdas robeža, kas nepārsniedz +/–5 %.

6.

Ziņojumā par stereoskopiskās programmas rezultātiem iekļauj ziņas par visām iepriekš minētajām tehniskajām specifikācijām, to skaitā paraugošanas intensitāti, paraugošanas metodiku, attālumu līdz kamerai, pārvietošanas tuneļa izmēriem un algoritmiem (garuma un svara sakarība). SCRS izskata minētās specifikācijas un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus to grozīšanai.

7.

Ja stereoskopisko kameru uzfilmētais materiāls nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu sprostos ievietoto zilo tunzivju svaru, par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts iestādes izdod rīkojumu par jaunu sprostos ievietošanas operāciju.

B.   Programmu rezultātu noformēšana un izmantošana

1.

Attiecībā uz tādām KZO un tādām zivaudzētavai paredzētām krātiņveida lamatu nozvejām, kurās iesaistīta viena Puse un/vai dalībvalsts, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem KZO vai kopējās krātiņveida lamatu kopējās nozvejas līmenī. Attiecībā uz KZO, kurās iesaistītas vairākas Puses un/vai dalībvalstis, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem sprostos ievietošanas operāciju līmenī, ja vien visu KZO iesaistīto nozvejotājkuģu karoga Pušu un/vai dalībvalstu iestādes nav vienojušās citādi.

2.

Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts 15 dienu laikā no sprostos ievietošanas dienas par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:

a)

stereoskopiskās sistēmas tehniskais ziņojums, kurā iekļauta:

vispārīga informācija, proti, suga, objekts, sprosts, datums, algoritms,

statistiskā izmēra noteikšanas informācija, proti, vidējais svars un garums, minimālais svars un garums, maksimālais svars un garums, paraugā iekļauto zivju skaits, sadalījums pēc svara, sadalījums pēc izmēra;

b)

detalizēti programmas rezultāti, kuros norādīts katras paraugā iekļautās zivs izmērs un svars;

c)

ziņojums par ievietošanu sprostā, kurā iekļauta:

vispārīga informācija par operāciju, proti, sprostā ievietošanas operācijas numurs, zivaudzētavas nosaukums, sprosta numurs, BCD numurs, ITD numurs, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu vārds/nosaukums un karogs, velkoņa vārds un karogs, stereoskopiskās sistēmas izmantošanas datums un videoieraksta datnes nosaukums,

algoritms, kas izmantots garuma pārrēķināšanai svarā,

salīdzinājums starp BCD deklarēto un stereoskopiskās sistēmas konstatēto zivju skaitu, vidējo svaru un kopējo svaru (starpību aprēķina pēc šādas formulas: (stereoskopiskā sistēma – BCD)/stereoskopiskā sistēma * 100),

sistēmas kļūdas robeža,

attiecībā uz tiem ziņojumiem par ievietošanu sprostos, kas attiecas uz KZO/krātiņveida lamatām, pēdējā ziņojumā par ievietošanu sprostos iekļauj arī kopsavilkumu par visu informāciju, kura sniegta iepriekšējos ziņojumos par ievietošanu sprostos.

3.

Saņēmušas ziņojumu par ievietošanu sprostos, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalsts iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus atkarībā no situācijas:

a)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ietilpst stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazonā:

atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kas konstatēts, izmantojot kontrolkameras vai alternatīvas metodes) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

b)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir mazāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību:

tiek dots atbrīvošanas rīkojums, izmantojot stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību,

atbrīvošanas operācijas veic saskaņā ar 41. panta 2. punktā un XII pielikumā aprakstīto procedūru,

pēc atbrīvošanas operācijas BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kurš konstatēts, izmantojot kontrolkameras, un no kura atņemts atbrīvoto zivju skaits) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

c)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir lielāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību:

atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

BCD attiecīgi tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz kopējo svaru (izmanto stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību), zivju skaitu (izmanto kontrolkameru rezultātus) un vidējo svaru.

4.

Kad BCD tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas, 2. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības (skaits un svars) ir saskanīgas ar 6. iedaļā ierakstītajām, un 3., 4. un 6. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības nav lielākas par 2. iedaļā ierakstītajām.

5.

Ja atsevišķos ziņojumos par ievietošanu sprostos konstatētā starpība tiek kompensēta no visām sprostos ievietošanas darbībām, ko veic no KZO/krātiņveida lamatām, neatkarīgi no tā, vai prasīta atbrīvošanas operācija, visos attiecīgajos BCD izdara izmaiņas, pamatojoties uz stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību. Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar atbrīvoto zilo tunzivju daudzumiem. Arī tajos BCD, kas saistīti ar zilajām tunzivīm, kuras nav atbrīvotas, bet attiecībā uz kurām rezultāti, kas konstatēti ar stereoskopisko sistēmu vai alternatīvām metodēm, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, tiek izdarītas izmaiņas, lai atspoguļotu minētās atšķirības.

Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar nozvejām, no kurām notikusi atbrīvošanas operācija.


XII PIELIKUMS

ATBRĪVOŠANAS PROTOKOLS

1.   

Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no audzēšanas sprostiem ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstiem nosūta to ICCAT sekretariātam.

2.   

Ja ir izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators lūdz ICCAT reģionālā novērotāja norīkošanu.

3.   

Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no pārvadāšanas sprostiem vai krātiņveida lamatām novēro par velkoni vai krātiņveida lamatām atbildīgās valsts novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un iesniedz to atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādēm.

4.   

Pirms atbrīvošanas operācijas dalībvalsts kontroles iestādes var izdot rīkojumu par kontrolpārvietošanu, kurā izmanto parastās un/vai stereoskopiskās kameras, lai aplēstu atbrīvojamo zivju skaitu un svaru.

5.   

Dalībvalstu iestādes drīkst veikt jebkādus papildu pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atbrīvošanas operācijas notiek tādā laikā un vietā, kas ir vispiemērotākie, lai palielinātu iespējamību, ka zivis atgriežas krājumā. Operators ir atbildīgs par zivju izdzīvošanu tik ilgi, līdz atbrīvošanas operācija ir pabeigta. Minētās atbrīvošanas operācijas notiek trīs nedēļu laikā pēc sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanas.

6.   

Pēc tam, kad ieguves operācijas ir pabeigtas, zivaudzētavā palikušās zivis, kuras BCD neaptver, tiek atbrīvotas saskaņā ar 41. panta 2. punktā un šajā pielikumā noteiktajām procedūrām.


XIII PIELIKUMS

RĪKOŠANĀS AR NEDZĪVĀM ZIVĪM

Kad kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, veic zvejas operācijas, to zivju daudzumus, kuras riņķvadā tiek atrastas nedzīvas, reģistrē zvejas kuģa žurnālā un attiecīgi atvelk no dalībvalsts kvotas.

Pirmajā pārvietošanā bojāgājušo zivju reģistrēšana un rīkošanās ar tām

1.

Velkoņa operatoram nodod BCD, kurā ir aizpildīta 2. iedaļa (Kopējā nozveja), 3. iedaļa (Dzīvu zivju tirdzniecība) un 4. iedaļa (Pārvietošana, t. sk. nedzīvas zivis).

Kopējie daudzumi, kas norādīti 3. un 4. iedaļā, ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti 2. iedaļā. Saskaņā ar šo regulu BCD līdzi tiek dots ITD. ITD norādītie daudzumi (pārvietotas dzīvas) ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti ar to saistītā BCD 3. iedaļā.

2.

BCD daļu, kurā ir 8. iedaļa (Informācija par tirdzniecību), aizpilda un nodod tā palīgkuģa operatoram, kurš nedzīvās zilās tunzivis nogādā krastā (vai patur uz nozvejotājkuģa, ja tās izkrauj tieši krastā). Nedzīvajām zivīm un BCD daļai līdzi tiek dota ITD kopija.

3.

Nedzīvo zivju daudzumus norāda tā nozvejotājkuģa BCD, kurš guvis nozveju, vai – KZO gadījumā – nozvejotājkuģu BCD vai tāda kuģa BCD, kas kuģo ar citu karogu un piedalās KZO.


XIV PIELIKUMS

ICCAT DEKLARĀCIJA PAR IEVIETOŠANU SPROSTOS  (1)

Kuģa vārds

Karogs

Reģistrācijas Nr. Identificējams sprosta Nr.

Nozvejas datums

Nozvejas vieta (ģeogr. gar. un plat.)

Zilās tunzivs statistikas dokumenta validācijas Nr.

Zilās tunzivs statistikas dokumenta datums

Sprostos ievietošanas datums

Sprostos ievietotais daudzums (t)

To zivju skaits, kas ievietotas sprostos nobarošanai

Izmēr-sastāvs

Audzēšanas iekārta (*1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Deklarācija par ievietošanu sprostos, kas noteikta ICCAT Ieteikumā 06-07.

(*1)  Iekārta, kam atļauts darboties konvencijas apgabalā nozvejotu zilo tunzivju nobarošanā.


XV PIELIKUMS

MINIMĀLIE STANDARTI VMS IZVEIDOŠANAI ICCAT KONVENCIJAS APGABALĀ  (1)

1.   

Neatkarīgi no stingrākām prasībām, kas piemērojamas konkrētās ICCAT zvejniecībās, katra karoga dalībvalsts attiecībā uz saviem zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot ūdeņos, kas ir ārpus karoga dalībvalsts jurisdikcijas, īsteno VMS un:

a)

prasa, lai tās zvejas kuģi būtu aprīkoti ar autonomu, viltojumdrošu sistēmu, kas nepārtraukti, automātiski un neatkarīgi no jebkādas kuģa iejaukšanās pārraida ziņas karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (“FMC”), lai minētā kuģa karoga dalībvalsts varētu noteikt zvejas kuģa pozīciju, kursu un ātrumu;

b)

nodrošina, ka zvejas kuģī uzstādītā satelītlokalizācijas iekārta nepārtraukti vāc un pārraida karoga dalībvalsts FMC šādus datus:

kuģa identifikācijas dati,

kuģa ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 metrus un ticamības intervāls ir 99 %, un

datums un laiks;

c)

nodrošina, ka karoga dalībvalsts FMC saņem automātisku paziņojumu, ja sakari starp FMC un satelītlokalizācijas iekārtu pārtrūkst;

d)

sadarbībā ar piekrastes valsti nodrošina, ka pozīcijas ziņas, ko tās karoga kuģi pārraidījuši, darbodamies ūdeņos, kas ir minētās piekrastes valsts jurisdikcijā, automātiski un reāllaikā tiek pārraidītas arī tās piekrastes valsts FMC, kura atļāvusi darbību. Šā noteikuma īstenošanā pienācīgu vērību pievērš tam, lai līdz minimumam samazinātu darbības izmaksas, tehniskās grūtības un administratīvo slogu, kas saistīts ar šo ziņu pārraidīšanu; un

e)

nodrošina, ka, lai atvieglotu pozīcijas ziņu pārraidīšanu un saņemšanu, kas aprakstīta 1. punkta d) apakšpunktā, karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC apmainās ar savu kontaktinformāciju un nekavējoties paziņo cits citam visas izmaiņas šajā informācijā. Piekrastes valsts FMC paziņo karoga dalībvalsts vai Puses FMC par katru pārtraukumu secīgu pozīcijas ziņu saņemšanā. Pozīcijas ziņas starp karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC pārraida elektroniski, izmantojot drošu sakaru sistēmu.

2.   

Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka VMS ziņas tiek pārraidītas un saņemtas, kā noteikts 1. punktā, un izmanto šo informāciju, lai nepārtraukti noteiktu tās karoga kuģu pozīciju.

3.   

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās karoga zvejas kuģu kapteiņi nodrošina, ka satelītlokalizācijas iekārtas pastāvīgi un nepārtraukti darbojas un ka 1. punkta b) apakšpunktā norādītā informācija par kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, tiek vākta un pārraidīta vismaz reizi stundā un par visiem pārējiem kuģiem vismaz reizi divās stundās. Turklāt dalībvalstis pieprasa, lai to kuģu operatori nodrošinātu, ka:

a)

nenotiek nekāda neatļauta iejaukšanās satelītlokalizācijas iekārtas darbībā;

b)

VMS dati netiek nekādā veidā sagrozīti;

c)

antenas, kas savienotas ar satelītlokalizācijas iekārtu, nekādā veidā netiek bloķētas;

d)

satelītlokalizācijas iekārta ir iebūvēta zvejas kuģī un elektroenerģijas padeve netiek nekādā veidā tīši pārtraukta; un

e)

kuģa satelītlokalizācijas iekārta netiek demontēta, izņemot remonta vai nomaiņas gadījumā.

4.   

Uz zvejas kuģa uzstādītās satelītlokalizācijas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā šo ierīci salabo vai nomaina viena mēneša laikā no notikuma brīža, izņemot gadījumus, kad kuģis ir svītrots no atļauju saņēmušo lielo zvejas kuģu saraksta vai – attiecībā uz kuģiem, uz kuriem prasība par iekļaušanu ICCAT atļauju saņēmušo kuģu sarakstā neattiecas, – atļauja zvejot apgabalos, kas ir ārpus karoga Puses jurisdikcijas, vairs nav spēkā. Kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu ar bojātu satelītlokalizācijas iekārtu. Turklāt, ja iekārta zvejas reisa laikā pārtrauc darboties vai tai ir tehniska kļūme, remontu vai nomaiņu veic, tiklīdz kuģis ieiet ostā; zvejas kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu, ja satelītlokalizācijas iekārta nav tikusi salabota vai nomainīta.

5.   

Katra dalībvalsts vai Puse nodrošina, ka zvejas kuģis, kura satelītlokalizācijas iekārta ir bojāta, 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju vismaz reizi dienā paziņo FMC, izmantojot citus sakaru līdzekļus (radio, ziņojumus tīmeklī, elektronisko pastu, telefaksu vai teleksu).

6.   

Dalībvalstis vai Puses drīkst atļaut kuģim izslēgt satelītlokalizācijas iekārtu tikai tad, ja kuģis nezvejos ilgāku laiku (piemēram, būs remontā sausajā dokā) un par to ir iepriekš paziņojis savas karoga dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm. Pirms kuģis atstāj ostu, satelītlokalizācijas iekārtu atkal aktivizē, un tā vāc datus un pārraida vismaz vienu ziņojumu.


(1)   ICCAT Ieteikums 18-10 par kuģu monitoringa sistēmu minimālajiem standartiem ICCAT konvencijas apgabalā.


XVI PIELIKUMS

REGULAS (ES) 2016/1627 UN ŠĪS REGULAS ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (ES) 2016/1627

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

1. pants

3. pants

5. pants

4. pants

5. pants

6. pants

6. pants

11. pants

7. pants

12. pants

8. pants

13. pants

9. pants

14. pants

10. pants

16. pants

11. pants

17. pants un I pielikums

12. pants

17. pants un I pielikums

13. pants

18. pants

14. pants

19. pants

15. pants

20. pants

16. pants

21. pants

17. pants

25. pants

18. pants

22. pants

19. pants

23. pants

20. pants

26. pants

21. pants

4. pants

22. pants

27. pants

23. pants

28. pants

24. pants

30. pants

25. pants

31. pants

26. pants

32. pants

27. pants

36. pants

28. pants

37. pants

29. pants

29. pants

30. pants

33. pants

31. pants

34. pants

32. pants

35. pants

33. pants

40. pants

34. pants

41. pants

35. pants

43. pants

36. pants

44. pants

37. pants

51. pants

38. pants

42. pants

39. pants

45. pants

40. pants

46. pants

41. pants

46. pants

42. pants

47. pants

43. pants

48. pants

44. pants

49. pants

45. pants

50. pants

46. pants

51. pants

47. pants

55. pants

48. pants

56. pants

49. pants

57. pants

50. pants

38. pants

51. pants

39. pants

52. pants

58. pants

53. pants

15. pants

54. pants

59. pants

55. pants

60. pants

56. pants

62. pants

57. pants

63. pants

58. pants

64. pants

59. pants

68. pants

60. pants

70. pants

61. pants

71. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

V pielikums

IV pielikums

VI pielikums

V pielikums

III pielikums

VI pielikums

IV pielikums

VII pielikums

VIII pielikums

VIII pielikums

IX pielikums

IX pielikums

X pielikums

X pielikums

XI pielikums

XI pielikums

XII pielikums

XII pielikums

XIII pielikums


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2054

(2023. gada 20. septembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Allåkerbär från Norrland” (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Zviedrijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Allåkerbär från Norrland”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Allåkerbär från Norrland” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Allåkerbär från Norrland” (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 20. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)   OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)   OV C 199, 7.6.2023., 21. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/67


KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/2055

(2023. gada 25. septembris),

ar ko attiecībā uz sintētisko polimēru mikrodaļiņām groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kura attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 68. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Visuresoša sintētisko vai ķīmiski modificētu dabisko polimēru sīko fragmentu, kuri nešķīst ūdenī, sadalās ļoti lēni un kurus var viegli norīt dzīvie organismi, klātbūtne rada bažas par to vispārējo ietekmi uz vidi un, iespējams, uz cilvēka veselību. Šie polimēri ir plaši izplatīti vidē, un tie ir konstatēti arī dzeramajā ūdenī un pārtikā. Tie uzkrājas vidē un veicina piesārņojumu ar mikroplastmasu.

(2)

Liela daļa mikroplastmasas piesārņojuma veidojas netīši, piemēram, sadaloties lielākiem plastmasas atkritumiem, riepu un ceļa krāsas nodiluma vai sintētiskā apģērba mazgāšanas rezultātā. Tomēr sintētisku vai ķīmiski modificētu dabisko polimēru sīki fragmenti tiek ražoti arī, lai tos izmantotu pašus par sevi vai pievienotu produktiem.

(3)

Padome savos 2016. gada 20. jūnija secinājumos par ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku (2) un 2017. gada 24. marta secinājumos par starptautisko okeānu pārvaldību (3) aicināja Komisiju ierosināt pasākumus, kas samazinātu makro un mikro izmēra plastmasas piedrazojuma izmešanu jūras vidē, tostarp nākt klajā ar priekšlikumu polimēru izmantošanas aizliegšanai kosmētikas, personīgās higiēnas un mazgāšanas līdzekļos.

(4)

Cenšoties novērst piesārņojumu ar plastmasu, Komisija 2018. gada janvārī pieņēma plastmasas stratēģiju (4), kuras mērķis cita starpā bija samazināt visus mikroplastmasas piesārņojumu veicinošus avotus. Šī apņemšanās tika atjaunota, 2019. gada decembrī publicējot Eiropas zaļo kursu (5), 2020. gada martā – jauno aprites ekonomikas rīcības plānu (6) un 2021. gada maijā – nulles piesārņojuma rīcības plānu (7). Šis pēdējais starp 2030. gada mērķrādītājiem jo īpaši iekļauj vidē nonākošā mikroplastmasas daudzuma samazināšanu par 30 %.

(5)

2018. gada septembrī Eiropas Parlaments aicināja (8) Komisiju līdz 2020. gadam ieviest mikroplastmasas aizliegumu kosmētikas, personīgās higiēnas, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļos.

(6)

Mikroplastmasas piesārņojuma iespējamā ietekme uz vidi un, iespējams, arī uz cilvēka veselību ir radījusi bažas dažādās pasaules daļās. Vairākas dalībvalstis ir jau pieņēmušas vai ierosinājušas īpašus pasākumus. Tomēr valstu noteikto ierobežojumu dažādība, iespējams, apgrūtina iekšējā tirgus darbību, un tādēļ ir nepieciešama saskaņošana Savienības līmenī.

(7)

2017. gada 9. novembrī Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 1. punktu lūdza (9) Eiropas Ķimikāliju aģentūru (“Aģentūra”) sagatavot dokumentāciju, lai potenciāli ierobežotu tādu sintētisku, ūdenī nešķīstošu polimēru izmantošanu, kuru izmērs ir 5 mm vai mazāks (“sintētiskās polimēru mikrodaļiņas”) un kuri iekļauti produktos, lai tiem piešķirtu vēlamās īpašības (“ar nolūku iekļauti”), tādējādi novēršot risku, ko šīs mikrodaļiņas varētu radīt ūdens videi (“XV pielikuma dokumentācija”).

(8)

2019. gada 29. janvārī Aģentūra publicēja XV pielikuma dokumentāciju (10), kurā tika secināts, ka sintētisko polimēru mikrodaļiņu tīša izmantošana, kuras rezultātā tās nonāk vidē, rada risku videi, kas netiek pienācīgi kontrolēts un ir jārisina Savienības līmenī. Aģentūra lēsa, ka patlaban katru gadu vidē varētu nonākt vairāk nekā 42 000 tonnu ar nolūku pievienotas mikroplastmasas (11). XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināta diferencēta pieeja riska pārvaldībai, lai novērstu riskus, ko rada tādas sintētisko polimēru mikrodaļiņas, kas netiek pienācīgi kontrolētas. Tika ierosināts pilnīgs tirgū laišanas aizliegums nozarēm un lietojumiem, kuros nonākšana vidē tika atzīta par nenovēršamu. Tika piedāvāti lietošanas un iznīcināšanas norādījumi, lai samazinātu nonākšanu vidē, ko ir iespējams novērst. Tika ierosināta arī ziņošanas prasība, lai iegūtu informāciju par vidē nonākošām mikrodaļiņām, ko rada tie lietojumi, uz kuriem neattiecas tirgū laišanas aizliegums.

(9)

Konkrētāk, XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināts aizliegt laist tirgū visus cietos polimērus, ko satur mikrodaļiņas, vai mikrodaļiņas, kam ir ciets polimēra virsmas pārklājums, kā vielu pašu par sevi vai vielu maisījumā tādā koncentrācijā, kas vienāda ar vai lielāka par 0,01 % svara. Tiek lēsts, ka 20 gadu laikā pēc aizlieguma ieviešanas tas radīs kopējo mikroplastmasas emisiju samazinājumu par aptuveni 500 000 tonnām. Tas ir 70 % samazinājums salīdzinājumā ar kvantificētajām emisijām, kuras citādi nonāktu vidē. Robežkoncentrācija 0,01 % atbilst zemākajam paziņotajam koncentrācijas līmenim, pie kura sintētiskās polimēra mikrodaļiņas joprojām var ietekmēt produkta funkciju.

(10)

Ņemot vērā sintētisko polimēru mikrodaļiņu sastāva, īpašību un izmēru lielās atšķirības, XV pielikuma dokumentācijā netika aplūkoti konkrēti polimēri vai jebkādas to piedevas vai citas vielas, ko polimēri var saturēt, bet tika analizēta polimēru grupa ar vienādām būtiskajām īpašībām attiecībā uz izmēru, dimensiju attiecību, cieto stāvokli, sintētisko izcelsmi un ārkārtējo noturību vidē.

(11)

XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināts izslēgt viegli noārdāmus vai ūdenī šķīstošus polimērus un dabiskos polimērus, kas nav ķīmiski modificēti, jo tiem nav tādas pašas noturības ilgtermiņā un tādēļ tie neveicina identificēto risku.

(12)

XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināta standartizētu testēšanas metožu sistēma un atbilstības kritēriji, pēc kuriem nosaka noārdīšanās spēju ierobežojuma vajadzībām. Testēšanas metodes tika izstrādātas tā, lai novērtētu biotisko noārdīšanos, lai gan nevar izslēgt, ka testa laikā notiek zināma abiotiska sadalīšanās, kas ietekmē testa rezultātus. Testēšanas metodes tika sagrupētas atbilstoši testa plānam un pamatojumam. 1.–3. grupa ietver salīdzinoši ātrus, bet stingrus skrīninga testus. 4. un 5. grupā ietilpst skrīnings un simulācijas pētījumi, kas kļūst arvien sarežģītāki, tehniski prasīgāki un ilgstošāki, bet izmanto tādus testēšanas nosacījumus, kas ir videi nozīmīgāki. XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināts, ka, lai pierādītu noārdīšanās spēju ierobežojuma vajadzībām, būtu pietiekami izpildīt atbilstības kritērijus ar jebkuru no atļautajām 1.–5. grupas testēšanas metodēm.

(13)

Ūdenī šķīstošie cietie polimēri pēc nonākšanas vidē zaudē savu cieto stāvokli un tādēļ neveicina identificētās problēmas. Tādēļ XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināts izmantot starptautiski atzītas metodes šķīdības pārbaudei un šo ūdenī šķīstošo polimēru izslēgšanai no ierobežojuma piemērošanas jomas.

(14)

Turklāt XV pielikuma dokumentācijā kā izmēra augšējo robežvērtību attiecīgajām sintētisko polimēru mikrodaļiņām tika ierosināts noteikt 5 mm diametru jebkurā dimensijā. Šo vērtību plaši izmanto zinātniskajās aprindās un tiesību aktos dažās dalībvalstīs. Šāds ierobežojums atbilst arī augšējai robežvērtībai, ko piemēro mikropiedrazojumam (tostarp mikroplastmasām), kā noteikts Komisijas Lēmuma (ES) 2017/848 (12) pielikumā, un to izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (13) īstenošanai. Visbeidzot, saskaņā ar XV pielikuma dokumentāciju daļiņas, kuru izmērs ir mazāks, drīzāk tiks uzņemtas biotā nekā lielākas vienības.

(15)

Dažu šķiedrām līdzīgu sintētisko polimēru daļiņu garums pārsniedz 5 mm, bet ir mazāks par 15 mm, piemēram, daļiņām, ko izmanto līmju un betona stiegrošanai. Tā kā šīs šķiedrām līdzīgās daļiņas ir ļoti noturīgas un veicina identificēto risku, XV pielikuma dokumentācijā tika atzīts, ka tās būtu jāiekļauj ierobežojuma piemērošanas jomā.

(16)

Lai nepieļautu nevēlamus aizstājējus, t. i., sintētisko polimēru mikrodaļiņu aizstāšanu ar vēl mazākām un noturīgām polimēru daļiņām, kas var radīt tādu pašu vai pat vēl lielāku risku videi, XV pielikuma dokumentācijā ierobežojuma piemērošanas jomā sākotnēji tika iekļautas daļiņas, kas ir mazākas par mikromērogu. Lai nodrošinātu atbilstību Komisijas ieteikumā C(2022) 3689 (14) jau ieteiktajai izmēra zemākajai robežvērtībai, tika ierosināts noteikt izmēra zemāko robežvērtību – 1 nm daļiņām un 3 nm šķiedrām līdzīgām daļiņām. Tomēr piezīmēs, kas tika saņemtas, apspriežot XV pielikuma dokumentāciju, tika norādīts uz būtiskām praktiskām problēmām, tostarp saistībā ar ieviešanu. Lai nodrošinātu izpildāmību, XV pielikuma dokumentācija tika koriģēta un sintētisko polimēru mikrodaļiņu izmēra zemākā robežvērtība tika paaugstināta no 1 nm uz 0,1 μm daļiņām un no 3 nm uz 0,3 μm šķiedrām līdzīgām daļiņām.

(17)

Daļiņas, kas satur cietu un ūdenī nešķīstošu sintētisko vai ķīmiski modificētu dabisko polimēru vai ir ar to pārklātas, mēdz būt dažāda lieluma. Kad tās pievieno produktam, tikai dažas no šīm daļiņām atbilst XV pielikuma dokumentācijā noteiktajām izmēra robežvērtībām un veicina konstatētās problēmas. Tādēļ XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināts, ka polimērs būtu jāiekļauj ierobežojuma piemērošanas jomā, ja, cita starpā, vismaz 1 % daļiņu (pēc svara), kas satur šo polimēru vai ir ar to pārklātas, atbilst minētajām izmēra robežvērtībām.

(18)

XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināts no tirgū laišanas aizlieguma izslēgt vairākus lietojumus vai nozares. Tika ierosināts izslēgt sintētiskās polimēru mikrodaļiņas, ko izmanto rūpnieciskos objektos, jo šādu lietojumu radītās emisijas ir vieglāk kontrolēt nekā, piemēram, patēriņa vai profesionālo lietojumu radītās emisijas. Lai nepieļautu pārmērīgu regulēšanu attiecībā uz noteiktiem lietojumiem un nozarēm, tika ierosināts izslēgt zāles, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (15) darbības jomā, un veterinārās zāles, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6 (16) darbības jomā, kā arī ES mēslošanas līdzekļus, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1009 (17) darbības jomā, un pārtikas piedevas, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (18) darbības jomā. Aģentūra uzskata, ka iespējamo nonākšanu vidē no in vitro diagnostikas ierīcēm var samazināt, nosakot tām lietošanas un iznīcināšanas nosacījumus un vienlaikus nodrošinot pastāvīgus sociāli ekonomiskos ieguvumus no šādu ierīču lietošanas. Turklāt tiek ierosinātas atkāpes no tirgū laišanas aizlieguma, ja ir paredzams, ka vidē nonākšanas radītais risks tiks samazināts līdz minimumam tādēļ, ka sintētiskās polimēru mikrodaļiņas tiks ierobežotas ar tehniskiem līdzekļiem, piemēram, hromatogrāfijas kolonnās, ūdens filtrēšanas kasetnēs vai printeru toneros, vai arī tās neatgriezeniski zaudēs savu daļiņu formu, jo, piemēram, uzbriedīs vai izveidos plēvi, piemēram, autiņbiksītēs, nagu lakā vai krāsvielā, vai arī galīgās lietošanas laikā tiks pastāvīgi iekļautas cietā matricā, kā betonam pievienotas šķiedras vai granulas, ko izmanto par ievadresursu formētiem izstrādājumiem.

(19)

XV pielikuma dokumentācijā tika novērtētas vairākas ierobežošanas iespējas granulētajam pildījumam, ko izmanto sintētiskajos sporta segumos, un tika ierosināts vai nu aizliegt to laišanu tirgū, nosakot sešus gadus ilgu pārejas periodu un neparedzot izņēmumus, vai arī aizliegt to laišanu tirgū, nosakot trīs gadus ilgu pārejas periodu un paredzot izņēmumu no minētā aizlieguma, ja tiek veikti īpaši riska pārvaldības pasākumi, kas nodrošina, ka sintētisko polimēru mikrodaļiņu ikgadējā izdalīšanās no sintētiskā sporta laukuma nepārsniedz 7 g/m2.

(20)

Attiecībā uz tirgū laišanas aizliegumu, ko ierobežojums paredz noteiktām nozarēm vai produktiem, tika ierosināti īpaši pārejas periodi, lai attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika ņemt šo ierobežojumu vērā un pāriet uz piemērotām alternatīvām, piemēram, uz viegli noārdāmiem polimēriem. Šādi pārejas periodi ir nepieciešami arī, lai dalībvalstis varētu sagatavoties ierobežojuma izpildei. Visbeidzot, tie samazinās izmaksas sabiedrībai, neradot lieku kavēšanos emisiju samazināšanas jomā. Pārejas periodi netika ierosināti citiem lietojumiem un produktiem, kas netika atsevišķi noteikti ierobežošanas procesa laikā.

(21)

Attiecībā uz aizliegumu laist tirgū “mikrolodītes”, t. i., sintētiskas polimēru mikrodaļiņas, ko lieto kā abrazīvu līdzekli, piemēram, lobīšanai, pulēšanai vai tīrīšanai un ko galvenokārt izmanto kosmētikas līdzekļos, kurus noskalo, vai mazgāšanas līdzekļos, netika ierosināts pārejas periods, jo bija plānots, ka nozare līdz 2020. gadam būs brīvprātīgi pārtraukusi to izmantošanu. Kosmētikas “līdzekļiem, ko noskalo” un “līdzekļiem, ko nenoskalo” bez mikrolodītēm XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināti četrus un sešus gadus ilgi pārejas periodi.

(22)

Attiecībā uz sintētiskām polimēru mikrodaļiņām, kas iekapsulē smaržvielas, XV pielikuma dokumentācijā tika atzīts, ka piecus vai astoņus gadus ilgi pārejas periodi var būt piemēroti gan ekonomisko izmaksu, gan ekonomisko ieguvumu ziņā. Mazgāšanas līdzekļiem, vaskiem, pulēšanas līdzekļiem un gaisa kopšanas līdzekļiem par piemērotu tika atzīts piecus gadus ilgs pārejas periods, lai nozarei dotu pietiekami daudz laika produktu sastāva mainīšanai un sintētisko polimēru mikrodaļiņu aizstāšanai.

(23)

Kontrolētas iedarbības mēslošanas līdzekļiem par pamatotu tika atzīts piecus gadus ilgs pārejas periods, lai ražotāji varētu mainīt savu produktu sastāvu, sasniedzot atbilstīgu noārdīšanās spēju vidē. Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (19), un sēklām, kas apstrādātas ar šiem līdzekļiem, kā arī biocīdiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (20), par nepieciešamu tika atzīts astoņus gadus ilgs pārejas periods, lai nozarei dotu pietiekami daudz laika produktu sastāva mainīšanai, atļauju saņemšanai un laišanai tirgū, vienlaikus starpposma periodā saglabājot iekapsulēšanas tehnoloģijas priekšrocības. Attiecībā uz citiem lietojumiem lauksaimniecībā un dārzkopībā, piemēram, sēklām, kas pārklātas ar krāsvielām vai smērvielām, vai citiem produktiem, kas nav augu aizsardzības līdzekļi un nesatur tos, par piemērotu tika atzīts piecus gadus ilgs pārejas periods.

(24)

Attiecībā uz ierīcēm, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (21) un kuras ir vielas vai maisījumi, tika atzīts, ka to sastāva pārveidošanai un pārejai uz piemērotām alternatīvām būs nepieciešami seši gadi.

(25)

XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināta atkāpe no tirgū laišanas aizlieguma gadījumos, kad sintētisko polimēru mikrodaļiņu radīto piesārņojumu vidē var samazināt, ievērojot prasību sniegt lietošanas un iznīcināšanas norādījumus. Šajos norādījumos ir jāpaskaidro, kā pareizi lietot un likvidēt produktus, lai līdz minimumam samazinātu nonākšanu vidē.

(26)

Turklāt XV pielikuma dokumentācijā tika ierosināts noteikt ikgadējas ziņošanas prasības, lai uzraudzītu, cik efektīva ir prasība sniegt lietošanas un iznīcināšanas norādījumus, un lai uzlabotu pieejamo pierādījumu bāzi riska pārvaldībai attiecībā uz sintētisko polimēru mikrodaļiņu lietojumiem, kas atbrīvoti no tirgū laišanas aizlieguma.

(27)

2020. gada 3. jūnijā Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) pieņēma atzinumu (22) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 70. pantu attiecībā uz XV pielikuma dokumentāciju. Minētajā atzinumā RAC piekrita XV pielikuma dokumentācijā iekļautajiem secinājumiem par identificētajiem riskiem un tam, ka ierosinātais ierobežojums ir piemērots Savienības mēroga pasākums šādu risku mazināšanai.

(28)

RAC uzskatīja, ka no riska mazināšanas viedokļa ir lietderīgāk polimēru mikrodaļiņām nenoteikt izmēra zemāko robežvērtību, t. i., iekļaut visas šķiedrām līdzīgās daļiņas, kas mazākas par 15 mm (pēc šķiedru garākās dimensijas), un visas citas daļiņas, kas mazākas par 5 mm. RAC atzina, ka sintētisko polimēru mikrodaļiņu, kas ir mazākas par 0,1 μm, izslēgšana no ierobežojuma piemērošanas jomas var izraisīt to, ka sintētiskās polimēru mikrodaļiņas tiek izmantotas arī turpmāk, vai pat veicināt pāreju uz mazāka izmēra daļiņām, lai apietu ierobežojumu. Tas var apdraudēt ierosinātā ierobežojuma efektivitāti, jo ir paredzams, ka daļiņu toksicitāte palielināsies, ja tās būs mazākas.

(29)

Turklāt RAC uzskatīja, ka kritērijiem viegli noārdāmu polimēru izslēgšanai no ierobežojuma ir jābūt stingrākiem par tiem, kas ierosināti XV pielikuma dokumentācijā. Konkrētāk, RAC uzskatīja, ka gadījumos, kad ir nepieciešams veikt 4. un 5. grupas testus, lai pamatotu izslēgšanu, šie testi ir jāveic un jānokārto trijos būtiskos vides nodalījumos, nevis tikai visbūtiskākajā nodalījumā, kā ierosināts XV pielikuma dokumentācijā.

(30)

Kas attiecas uz tāda pildmateriāla laišanu tirgū, ko izmanto sintētiskos sporta segumos, ņemot vērā apsvērumus par emisiju samazināšanu, praktiskumu un izpildāmību, RAC deva nepārprotamu priekšroku noteikt aizliegumu laist tirgū pēc pārejas perioda, nevis paredzēt izņēmumu no šā aizlieguma ar nosacījumu, ka tiek veikti riska pārvaldības pasākumi. Galvenais iemesls šādai RAC izvēlei bija tas, ka pildmateriāls sintētiskajos sporta zāliena segumos ir lielākais mikroplastmasas izmantojuma avots produktos, kā arī Eiropas līmenī lielākais emisiju avots vidē, ja aplūko ar nolūku iekļautās sintētisko polimēru mikrodaļiņas. RAC arī pauda bažas par ierosināto riska pārvaldības pasākumu efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz esošajiem sporta segumiem un mazāka izmēra daļiņām. Tā arī norādīja, ka neapstiprina iepriekš minēto robežvērtību 7 g/m2 gadā kā jebkāda veida pieņemamu robežu, jo šī vērtība pati par sevi joprojām nozīmē būtisku un pastāvīgu piesārņojuma nonākšanu vidē.

(31)

2020. gada 10. decembrī Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) pieņēma atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 71. panta 1. punktu, secinot, ka ierosinātais ierobežojums ir piemērots Savienības mēroga pasākums, lai risinātu identificētos riskus, ņemot vērā sociāli ekonomiskos ieguvumus un izmaksas.

(32)

Ņemot vērā RAC atzinumu, SEAC ierosināja grozīt XV pielikuma dokumentācijā ierosinātos ierobežojumus un uzskatīja, ka sintētisko polimēru mikrodaļiņu definīcijā jāietver izmēra zemākā robežvērtība 1 nm. Tomēr, lai nodrošinātu, ka ierosināto ierobežojumu ir iespējams īstenot, ieviest un uzraudzīt, SEAC atzina, ka vismaz uz laiku izmēra zemākā robežvērtība ir jānosaka 0,1 μm (100 nm) apmērā, kamēr ar analītiskām metodēm vai pavadošo dokumentāciju nevar apstiprināt tādu sintētisko polimēru mikrodaļiņu koncentrāciju, kuras ir mazākas par minēto izmēru, un tādēļ nav iespējams pārbaudīt atbilstību ierobežojumā noteiktajai koncentrācijas robežai.

(33)

Papildus dabisko, viegli noārdāmo un šķīstošo polimēru izslēgšanai no sintētisko polimēru mikrodaļiņu definīcijas, kā ierosināts XV pielikuma dokumentācijā, SEAC ierosināja izslēgt arī polimērus, kuru ķīmiskā struktūra nesatur oglekli, jo šī komiteja uzskatīja, ka pašreizējie rīki noturības pierādīšanai nav piemēroti šādiem polimēriem. Tomēr SEAC uzskatīja, ka šāda izslēgšana ir jāapstiprina RAC.

(34)

Kas attiecas uz izmantošanu smaržvielu iekapsulēšanai, SEAC nevarēja izlemt, vai piemērotākais pārejas periods būtu pieci vai astoņi gadi, un ieteica pārskatīt vajadzību pēc pārejas perioda, kas ilgāks par pieciem gadiem, jau pēc ierobežojuma ieviešanas, turklāt atzina, ka šāda pārskatīšana nedrīkst rosināt beztermiņa atkāpes.

(35)

Attiecībā uz noteiktiem kosmētikas “līdzekļiem, ko nenoskalo”, proti, dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem, līdzekļiem lūpām un līdzekļiem nagiem, ņemot vērā to mazo pienesumu kopējās mikroplastmasas emisijās, kā arī potenciāli lielo ietekmi uz kosmētikas nozari, ko radītu sintētisko polimēru mikrodaļiņu aizliegums šajos produktos, SEAC kā piemērotas alternatīvas aizliegumam laist tirgū šos produktus pēc sešus gadus ilga pārejas perioda, kas tika ierosināts XV pielikuma dokumentācijā, apsvēra divus papildu pasākumus – vai nu atbilstīgus lietošanas un iznīcināšanas norādījumus, vai pārejas periodu, kas ilgāks par sešiem gadiem. Tomēr neskaidrības saistībā ar atšķirīgo ietekmi uz nozari un nonākšanu vidē neļāva SEAC izlemt, vai kāda no šīm iespējām būtu piemērotāka nekā aizliegums un sešu gadu pārejas periods, kā ierosināts XV pielikuma dokumentācijā.

(36)

SEAC norādīja, ka riska pārvaldības pasākumu īstenošana, lai mazinātu nonākšanu vidē no granulētā pildmateriāla, ko izmanto sintētiskiem sporta segumiem, visticamāk, radīs ievērojami mazākas izmaksas nekā tā aizstāšana ar alternatīvām. Tomēr riska pārvaldības pasākumi pilnībā nenovērsīs šādu nonākšanu vidē, tādēļ ilgtermiņā tie būs mazāk efektīvi nekā aizliegums. Ņemot to vērā, SEAC secināja, ka izvēlēties vienu no šīm iespējām var tikai, balstoties uz politikas prioritātēm.

(37)

SEAC norādīja, ka informācija, kas saņemta, apspriežot SEAC atzinuma projektu, liecina par to, ka daži piegādes ķēdes dalībnieki, kuri piegādā plastmasas granulas, pārslas un pulverus (“plastmasas granulas”), kas atbilst sintētisko polimēru mikrodaļiņu definīcijai, visticamāk, varēs sākt ziņot par to izmantošanu jau agrāk, nevis pēc 36 mēnešiem, kā ierosināts XV pielikuma dokumentācijā, jo ir paveikts darbs, īstenojot brīvprātīgas nozares iniciatīvas, piemēram, Operation Clean Sweep.

(38)

Ierobežojumu izstrādes procesa laikā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 77. panta 4. punkta h) apakšpunktu notika apspriešanās ar Forumu informācijas apmaiņai par izpildi (“Forums”), un tā ieteikumi tika ņemti vērā.

(39)

Forums uzskatīja, ka sintētisko polimēru mikrodaļiņu, kas mazākas par 0,1 μm, mērīšana rada tehniskas grūtības, un norādīja, ka zemākā pašlaik tehniski sasniedzamā robežvērtība ir aptuveni 0,1 μm. Forums arī norādīja, ka izpildiestādes var izmantot dokumentārus pierādījumus, lai apliecinātu, ka viela vai maisījums nesatur daļiņas, kas ir mazākas par 5 mm, koncentrācijā, kas pārsniedz ierobežojumā noteiktās robežvērtības. Tomēr šaubu gadījumā šos dokumentāros pierādījumus var pārbaudīt tikai ar derīgu fizikālu vai analītisku metodi, vai abām. Tādēļ Forums ieteica sintētisko polimēru mikrodaļiņu definīcijā iekļaut zemāko izmēra robežvērtību. Gadījumā, ja netiek ieteikta zemākā robežvērtība, Forums ierosināja apsvērt pagaidu risinājumu ierobežojuma īstenošanai un izpildei, pamatojoties uz to, kas ir praktiski iespējams un atbilst pašlaik pieejamajām analītiskajām metodēm. Turklāt Forums ieteica pārskatīt šo definīciju pēc ierobežojuma stāšanās spēkā, lai ņemtu vērā jaunākos zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus.

(40)

2021. gada 23. februārī Aģentūra iesniedza Komisijai RAC un SEAC (23) atzinumus.

(41)

2021. gada 22. aprīlī Aģentūra iesniedza Komisijai RAC papildu atzinumu (24). Jo īpaši Komisija bija lūgusi RAC apsvērt: i) mākslīgo sporta segumu pildmateriāla ierobežošanas iespējas, ņemot vērā nesen publicēto Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) tehnisko ziņojumu TR17519 “Sporta laukumu segumi – Sporta objekti ar sintētisko zālienu – Norādījumi par to, kā līdz minimumam samazināt pildmateriāla izkliedi vidē”; un ii) polimēru bez oglekļa atomiem izslēgšanu, ko ierosināja SEAC. RAC atkārtoti deva nepārprotamu priekšroku aizliegumam laist tirgū pildmateriālus, kas paredzēti izmantošanai sintētiskā zāliena sporta segumos. Attiecībā uz atkāpi, ko piemēro polimēriem, kuru struktūrā nav oglekļa atomu, RAC norādīja, ka attiecīgu ekotoksicitātes datu trūkuma dēļ nav iespējams secināt, ka šādi polimēri daļiņu veidā neradīs tādus pašus riskus kā daļiņas, kas iegūtas no polimēriem ar oglekļa atomiem struktūrā.

(42)

Ņemot vērā XV pielikuma dokumentāciju, RAC un SEAC atzinumus, sociāli ekonomisko ietekmi un alternatīvu pieejamību, Komisija atzīst, ka pastāv ievērojams piesārņojums ar mikroplastmasu, ko rada sintētisko polimēru mikrodaļiņu izmantošana pati par sevi vai to pievienošana produktiem ar nolūku. Šis piesārņojums rada nepieņemamu risku videi un ir jārisina Savienības mērogā. Ir pierādīts, ka piesārņojums ar mikroplastmasu ir ārkārtīgi noturīgs, pēc emisijas to praktiski nav iespējams izgūt no vides un tas pakāpeniski akumulējas vidē. Tāpēc, lai bez liekas kavēšanās samazinātu emisijas, būtu jāievieš ierobežojumi sintētisko polimēru mikrodaļiņu kā tādu laišanai tirgū vai to klātbūtnei maisījumos, kur tās ar nolūku pievienotas, lai piešķirtu vēlamās īpašības, piemēram, krāsu, konsistenci, apjomu, ūdens absorbcijas spēju, plūstamību vai karstumizturību. Atkarībā no gaidāmās sociāli ekonomiskās ietekmes un alternatīvu pieejamības, atsevišķām preču grupām tiek piedāvāti konkrēti pārejas periodi un izņēmumi.

(43)

Pierādījumi par risku attiecas uz daudziem polimēriem, kuriem piemēro ierobežojumu. Tomēr attiecībā uz citiem polimēriem, par kuriem ir mazāk datu, secinājumus par to radīto risku var izdarīt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem attiecībā uz mikrodaļiņām, kas satur šos polimērus vai ir ar tiem pārklātas. Komisija uzskata, ka šim ierobežojumam jāattiecas uz tām polimēru grupām, kurām ir kopīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības, daļiņu izmērs un noturība vidē. Tas ļauj objektīvi identificēt vielas, uz kurām attiecas minētais ierobežojums.

(44)

Komisija uzskata, ka ir lietderīgi no sintētisko polimēru mikrodaļiņu definīcijas izslēgt dabiskos, noārdāmos un šķīstošos polimērus, jo tie neveicina šo risku. Turklāt Komisija uzskata, ka ir pamats no ierobežojuma piemērošanas jomas izslēgt polimērus, kuru struktūrā nav oglekļa atomu, jo nav pieejami atbilstīgi ekotoksicitātes dati par to, vai šādi polimēri daļiņu veidā radīs tādus pašus riskus kā daļiņas, kuru izcelsme ir saistīta ar polimēriem ar oglekļa atomiem to struktūrā.

(45)

Komisija uzskata, ka sintētisko polimēru mikrodaļiņas, kas ir mazākas par 0,1 μm visās dimensijās, rada līdzvērtīgu vai potenciāli pat lielāku risku videi nekā daļiņas, kuras ir no 0,1 μm līdz 5 mm visās dimensijās. Tādēļ sintētisko polimēru mikrodaļiņu definīcijai jāattiecas uz polimēriem, kas ietilpst tādās daļiņās vai pārklāj tādas daļiņas, kuras mazākas par 5 mm visās dimensijās, un šķiedrām līdzīgas daļiņas, kuru garums ir mazāks par 15 mm. Tomēr Komisija piekrīt Forumam un SEAC, ka tādu daļiņu identificēšana un kvantitatīva noteikšana, kuras ir mazākas par 0,1 μm jebkurā dimensijā vai kuru garums attiecīgi ir mazāks par 0,3 μm, patlaban rada analītiskas grūtības, jo šādas daļiņas ir pārāk mazas. Lai nodrošinātu juridisku noteiktību, gadījumos, kad pieejamās analītiskās metodes vai produkta dokumentācija neļauj noteikt sintētisko polimēru mikrodaļiņu koncentrāciju produktā, ierobežojuma ieviešanas nolūkos šo mikrodaļiņu izmēra zemākā robežvērtība būtu jānosaka 0,1 μm apmērā jebkurā no dimensijām vai attiecīgi 0,3 μm garuma dimensijā. Šī robežvērtība vairs nav jāpiemēro, tiklīdz kļūst pieejamas jaunas vai uzlabotas metodes, kas ļauj identificēt un kvantitatīvi noteikt sintētisko polimēru mikrodaļiņas, kuras visās dimensijās ir mazākas par 0,1 μm vai attiecīgi mazākas par 0,3 μm garuma dimensijā.

(46)

Komisija piekrīt RAC, ka no ierobežojuma piemērošanas jomas jāizslēdz tikai tie polimēri, kas noārdās vairākos vides nodalījumos. Tiek plaši atzīts, ka pozitīvs rezultāts ar jebkuru no skrīninga testēšanas metodēm 1.–3. grupā paredz noārdīšanās spēju visos vides nodalījumos. Līdz ar to Komisija uzskata, ka ar jebkuru no šīm testēšanas metodēm pietiek, lai pierādītu noārdīšanās spēju minētā ierobežojuma nolūkos. No otras puses, nav skaidrs, vai polimērs, kas izturējis 4. vai 5. grupas testu vienā vides nodalījumā, līdzīgā veidā noārdīsies arī citā nodalījumā. Tādēļ Komisija uzskata, ka, izmantojot 4. vai 5. grupas testēšanas metodes, polimēram ir jāiztur minētie testi trīs vides nodalījumos, lai to varētu izslēgt no ierobežojuma piemērošanas jomas.

(47)

Lai ņemtu vērā visus zinātnes sasniegumus attiecībā uz polimēru noārdīšanos un šķīdību, tostarp jaunās testēšanas metodes, kas īpaši izstrādātas, lai novērtētu sintētisko polimēru mikrodaļiņu noārdīšanās spēju vai šķīdību, var būt nepieciešams pārskatīt standartizētās testēšanas metodes un atbilstības kritērijus, ar ko pierāda noārdīšanās spēju vai šķīdību.

(48)

Sintētiskās polimēru mikrodaļiņas, ko izmanto lauksaimniecības un dārzkopības produktos, piemēram, lai kontrolētu mēslošanas līdzekļu vai augu aizsardzības līdzekļu izdalīšanos vai ūdens plūsmu starp mēslošanas līdzekļiem un augsni, samazina augsnei un augiem uzklāto aktīvo vielu daudzumu un ierobežo operatora eksponētību šādiem potenciāli toksiskiem produktiem, kā arī to vidisko ietekmi. Vajadzētu sekmēt vidiski ilgtspējīgu alternatīvu izstrādi, lai šie labvēlīgie lietojumi varētu “atbrīvoties no mikroplastmasas” un palikt tirgū. SEAC uzskatīja, ka lauksaimniecības un dārzkopības produktiem ierosinātie pasākumi būs piemēroti tikai tad, ja vidējā termiņā kļūs pieejamas noārdāmas alternatīvas ar vismaz līdzīgu funkcionalitāti. Visbeidzot, Regulā (ES) 2019/1009 jau ir noteikti vispārīgie principi, kā novērtēt, vai ES mēslošanas līdzekļos esošie polimēri ir noārdāmi. Ņemot vērā visu minēto, Komisija uzskata, ka, lai nodrošinātu atbilstību Regulā (ES) 2019/1009 noteiktajiem testēšanas nosacījumiem un veicinātu alternatīvu izstrādi, ir pamats pieņemt īpašus nosacījumus un atbilstības kritērijus, lai testētu polimēru noārdīšanās spēju produktos, kas paredzēti lauksaimniecībai un dārzkopībai un nav ES mēslošanas līdzekļi, piemēram, tajos mēslošanas līdzekļos, kuriem nav CE marķējuma brīdī, kad tie ir pieejami tirgū.

(49)

Komisija uzskata, ka riska pārvaldības pasākumi, kas ierosināti XV pielikuma dokumentācijā, kuru grozīja RAC un SEAC, ir būtiski identificētā riska novēršanai. Tomēr Komisija uzskata, ka lēmums par to, kurš no šiem riska pārvaldības pasākumiem ir vispiemērotākais, lai novērstu identificēto risku, ņemot vērā tā sociāli ekonomisko ietekmi, tostarp ņemot vērā īpašos izņēmumus vai pārejas periodus, attiecībā uz dažādiem lietojumiem ir jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi.

(50)

Nav nepieciešams nepārprotami izslēgt notekūdeņu dūņas un kompostu no piemērošanas jomas, kā ieteikts XV pielikuma dokumentācijā un RAC un SEAC atzinumos, jo sintētisko polimēru mikrodaļiņas šajos produktos nav iekļautas ar nolūku un tādēļ neietilpst šīs regulas darbības jomā. No otras puses, lai novērstu dubultu regulējumu, no šā ierobežojuma piemērošanas jomas būtu jāizslēdz pārtika un lopbarība, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (25).

(51)

Komisija uzskata, ka attiecībā uz smaržvielu iekapsulēšanu seši gadi ir vispiemērotākais pārejas periods, jo tas nodrošinās nozarei pietiekami daudz laika, lai mainītu sastāvu visiem produktiem, kuriem pašlaik nav pieejamas alternatīvas.

(52)

Paredzamās sastāva pārformulēšanas izmaksas dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem, līdzekļiem lūpām un līdzekļiem nagiem, reaģējot uz ierosināto ierobežojumu, ir augstākas nekā citiem kosmētikas “līdzekļiem, ko nenoskalo”. Ņemot vērā arī dekoratīvās kosmētikas līdzekļu, līdzekļu lūpām un līdzekļu nagiem salīdzinoši mazāko pienesumu kopējās emisijās, Komisija uzskata, ka 12 gadu pārejas periods aizliegumam laist tirgū šādus produktus ir pamatots, lai nodrošinātu pietiekami daudz laika piemērotu alternatīvu izstrādei un nozares izmaksu ierobežošanai. Tomēr, lai veicinātu sintētisko polimēru mikrodaļiņu aizstāšanu dekoratīvās kosmētikas līdzekļos, līdzekļos lūpām un līdzekļos nagiem pirms pārejas perioda beigām, sākot no 2031. gada 17. oktobra, visiem tirgū laistajiem dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem, līdzekļiem lūpām un līdzekļiem nagiem, kas joprojām satur sintētisko polimēru mikrodaļiņas, jāpievieno paziņojums, kas informē patērētājus par šo faktu. Lai novērstu nevajadzīgu slogu piegādātājiem un produktu atsaukumus, piegādātājiem noteiktu papildu laikposmu nebūs jāsniedz iepriekš minētais paziņojums par produktiem, kas jau ir laisti tirgū pirms 2031. gada 17. oktobra.

(53)

Attiecībā uz granulēto pildmateriālu, kas paredzēts izmantošanai sintētiskos sporta segumos, Komisija uzskata, ka pārejas perioda pagarināšana līdz 8 gadiem attiecībā uz tirgū laišanas aizliegumu ir pamatota, lai nodrošinātu, ka lielāks skaits esošo sintētisko sporta segumu, kuros izmantots minētais produkts, var sasniegt sava dabiskā darbmūža beigas, pirms tie jānomaina.

(54)

Attiecībā uz riska pārvaldības pasākumu, kas paredz lietošanas un iznīcināšanas norādījumu sniegšanu, sintētisko polimēru mikrodaļiņas saturošu in vitro diagnostikas ierīču piegādātājiem ir pamats noteikt pārejas periodu, kas garāks par 24 mēnešiem, lai nodrošinātu informāciju par šādu mikrodaļiņu atbilstīgu iznīcināšanu, un šī informācija ir jānodod tālāk piegādes ķēdē, bet, ja tiek mainīta produkta lietošanas instrukcija vai iepakojums, ir jāparedz pietiekami daudz laika, lai vajadzības gadījumā saņemtu nepieciešamos tiesību aktos noteiktos apstiprinājumus. Turklāt Komisija uzskata, ka ir jāņem vērā jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi elektroniskajā marķēšanā un mobilo elektronisko ierīču plašā izmantošana. Tādēļ ierobežojumam jānodrošina digitāla piekļuve lietošanas un iznīcināšanas norādījumiem elektroniskā formātā, kas ir vēl viena informācijas sniegšanas metode.

(55)

Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (ES) 2019/6 ir noteikts, ka norādījumi par cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu lietošanu un iznīcināšanu ir attiecīgi jāsniedz uz zāļu iepakojuma vai jāiekļauj to lietošanas instrukcijā. Tādēļ Komisija neuzskata, ka ir jāievieš papildu pienākumi attiecībā uz cilvēkiem paredzēto vai veterināro zāļu lietošanas un iznīcināšanas norādījumiem.

(56)

Attiecībā uz ziņošanas prasībām, kas ierosinātas XV pielikuma dokumentācijā, kuru grozīja RAC un SEAC, Komisija konstatē, ka tās veicinās lietošanas un iznīcināšanas norādījumu efektivitātes uzraudzību un uzlabos pierādījumu bāzi to lietojumu riska pārvaldībai, kas atbrīvoti no tirgū laišanas aizlieguma. Komisija arī uzskata, ka Aģentūrai sniedzamajā informācijā ir jāiekļauj atsauce uz piemērojamām atkāpēm, lai atvieglotu izpildi, neradot papildu slogu nozarei. Turklāt ražotājiem un rūpnieciskajiem pakārtotajiem lietotājiem būtu jāprasa pašiem aplēst savas emisijas un paziņot tās. Tāpat, lai nodrošinātu, ka piegādes ķēdē tiek uzraudzītas visas emisijas un par tām tiek ziņots, neradot pārmērīgu slogu galalietotājiem, sintētisko polimēru mikrodaļiņas saturošu produktu piegādātājiem, kuri šos produktus pirmo reizi laiž tirgū profesionāliem lietotājiem un plašai sabiedrībai, papildus savām emisijām būtu jāaplēš arī pakārtotās emisijas no tā brīža, kad produkts tiek laists tirgū, līdz brīdim, kad tas tiek likvidēts pēc galalietojuma, un viņiem ir jāziņo Aģentūrai par kopējām emisijām. Lai nodrošinātu paziņotās informācijas optimālu izmantošanu un atvieglotu ieviešanu, šī informācija ir jādara pieejama dalībvalstīm.

(57)

Plastmasas granulu zudumi ir svarīgs rūpniecisks avots, kas izkliedē mikroplastmasu vidē. Plastmasas granulu piegādes ķēdē jau tiek ieviestas brīvprātīgas iniciatīvas, kas ietvers arī ziņošanu, lai samazinātu šo granulu zudumus. Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata, ka 24 mēnešu pārejas periods ziņošanas prasībām šajā nozarē ir pamatots.

(58)

Lai novērstu divkāršu paziņošanu gadījumos, kad piegādes ķēdē darbojas vairāk nekā viens dalībnieks, kurš laiž tirgū to pašu produktu, kas satur sintētisku polimēru mikrodaļiņas, prasītā informācija Aģentūrai jāiesniedz tikai pirmajam dalībniekam šajā piegādes ķēdē.

(59)

Lai atvieglotu šā ierobežojuma izpildi, sintētisku polimēru mikrodaļiņas saturošu produktu ražotājiem, importētājiem un rūpnieciskajiem pakārtotajiem lietotājiem pēc kompetento iestāžu pieprasījuma jāsniedz tām konkrēta informācija, kas ļauj nepārprotami identificēt polimērus, uz kuriem attiecas šis ierobežojums un kuri ietverti viņu produktos, norādot minēto polimēru funkcijas produktā. Turklāt ražotājiem, importētājiem un rūpnieciskajiem pakārtotajiem lietotājiem, kuri apgalvo, ka noteikti polimēri viņu produktos ir izslēgti no sintētisko polimēru mikrodaļiņu apzīmējuma to noārdīšanās spējas vai šķīdības dēļ, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma jāiesniedz tām informācija, kas apliecina šīs īpašības. Rūpnieciskajiem pakārtotajiem lietotājiem, kuriem nav vajadzīgās informācijas, tā vispirms jāpieprasa no saviem piegādātājiem. Lai aizsargātu komerciālās informācijas konfidencialitāti, piegādātājiem, kuri nevēlas kopīgot pieprasīto informāciju ar rūpnieciskajiem pakārtotajiem lietotājiem, jāatļauj to iesniegt tieši kompetentajai iestādei, kas šo informāciju pieprasa.

(60)

Lai novērstu nevajadzīgus produktu atsaukumus un samazinātu atkritumu daudzumu, ir nepieciešams noteikt, ka sintētisko polimēru mikrodaļiņas pašas par sevi vai maisījumos, kas jau atradās tirgū pirms 2023. gada 17. oktobra, arī turpmāk drīkst laist tirgū. Šāds noteikums nav vajadzīgs sintētisko polimēru mikrodaļiņu lietojumiem, uz ko attiecas pārejas periodi.

(61)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1907/2006.

(62)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 25. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10518-2016-INIT/en/pdf /.

(3)  https://www.consilium.europa.eu/media/24073/st_7348_2017_rev_1_en.pdf.

(4)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā (COM(2018) 28 final).

(5)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640 final).

(6)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final).

(7)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem “ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021) 400 final).

(8)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūcija par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā (P8_TA(2018) 352).

(9)  Komisijas 2017. gada 9. novembra pieprasījums, kurā Eiropas Ķimikāliju aģentūrai tiek lūgts sagatavot ierobežojuma priekšlikumu, kas atbilst REACH regulas XVII pielikuma prasībām: https://echa.europa.eu/documents/10162/5c8be037-3f81-266a-d71b-1a67ec01cbf9.

(10)  XV pielikuma ierobežojuma ziņojums: https://echa.europa.eu/documents/10162/05bd96e3-b969-0a7c-c6d0-441182893720; XV pielikuma ierobežojuma ziņojuma pielikums:

https://echa.europa.eu/documents/10162/db081bde-ea3e-ab53-3135-8aaffe66d0cb.

(11)   ECHA (2020). Pamatojuma dokuments atzinumam par XV pielikuma ziņojumu, ar ko ierosina ierobežojumus ar nolūku pievienotai mikroplastmasai: https://echa.europa.eu/documents/10162/b56c6c7e-02fb-68a4-da69-0bcbd504212b.

(12)  Komisijas Lēmums (ES) 2017/848 (2017. gada 17. maijs), ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES (OV L 125, 18.5.2017., 43. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(14)  Komisijas Ieteikums (2022. gada 10. jūnijs) par nanomateriālu definīciju (C(2022) 3689) (OV C 229, 14.6.2022., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(22)  https://echa.europa.eu/documents/10162/b4d383cd-24fc-82e9-cccf-6d9f66ee9089.

(23)  Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC).2020. gada 10. decembra atzinums par XV pielikuma dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi tīši pievienotai mikroplastmasai: https://echa.europa.eu/documents/10162/a513b793-dd84-d83a-9c06-e7a11580f366.

(24)  Riska novērtēšanas komitejas (RAC) atzinums saistībā ar ECHA izpilddirektora lūgumu saskaņā ar REACH regulas 77. panta 3. punkta c) apakšpunktu sagatavot papildu atzinumu par CEN tehnisko ziņojumu 17519 par riska pārvaldības pasākumiem laukumiem ar mākslīgo segumu un ESTC pētījumu par to efektivitāti, kā arī par ierosināto atkāpi attiecībā uz polimēriem, kuru struktūrā nav oglekļa atomu. https://echa.europa.eu/documents/10162/17229/art77_3c_mpinfillandnewderogationforpolymers_opi_rac_en.pdf/b85be7e7-c0a8-649a-a0db-56e89e39b3d5?t=1619618145726.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu groza šādi:

1)

pievieno šādu ierakstu:

“78.

Sintētisko polimēru mikrodaļiņas:

polimēri, kas ir cietvielas un atbilst abiem šiem nosacījumiem:

a)

tos satur daļiņas un tie veido vismaz 1 % šo daļiņu svara vai veido vienlaidu virsmas pārklājumu uz daļiņām;

b)

vismaz 1 % (pēc svara) daļiņu, kas minētas a) apakšpunktā, atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

i)

visas daļiņu dimensijas ir vienādas ar vai mazākas par 5 mm;

ii)

daļiņu garums ir vienāds ar vai mazāks par 15 mm, un to garuma attiecība pret diametru ir lielāka par 3.

No minētā apzīmējuma ir izslēgti šādi polimēri:

a)

polimēri, kas ir dabā notikuša polimerizācijas procesa rezultāts, neatkarīgi no procesa, kurā tie ir ekstrahēti, un kas nav ķīmiski modificētas vielas;

b)

polimēri, kas ir noārdāmi, kā pierādīts saskaņā ar 15. papildinājumu;

c)

polimēri, kuru šķīdība ir lielāka par 2 g/l, kā pierādīts saskaņā ar 16. papildinājumu;

d)

polimēri, kuru ķīmiskajā struktūrā nav oglekļa atomu.

1.

Nelaiž tirgū kā vielas pašas par sevi vai, ja sintētisko polimēru mikrodaļiņas ir pievienotas, lai piešķirtu vēlamo īpašību, maisījumos, kur to koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,01 % svara.

2.

Šajā ierakstā piemēro turpmāk minētās definīcijas:

a)

“daļiņa” ir sīks matērijas fragments, kas nav atsevišķa molekula, ar noteiktām fiziskām robežām;

b)

“cietviela” ir viela vai maisījums, kas nav šķidrums vai gāze;

c)

“gāze” ir viela vai maisījums, kā tvaika spiediens 50 °C temperatūrā ir lielāks par 300 kPa (absolūtā izteiksmē) vai kas pilnībā ieņem gāzveida stāvokli 20 °C temperatūrā pie standarta spiediena 101,3 kPa;

d)

“šķidrums” ir viela vai maisījums, kas atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

i)

vielas vai maisījuma tvaika spiediens 50 °C temperatūrā nav lielāks par 300 kPa, viela vai maisījums 20 °C temperatūrā un pie standarta spiediena 101,3 kPa nav pilnībā gāzveida stāvoklī un tā kušanas temperatūra vai sākotnējā kušanas temperatūra pie standarta spiediena 101,3 kPa ir 20 °C vai mazāk;

ii)

viela vai maisījums atbilst kritērijiem Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības (ASTM) standarta testēšanas metodē D 4359-90, ar ko nosaka, vai materiāls ir šķidrums vai cietviela;

iii)

viela vai maisījums iztur plūstamības testu (penetrometra testu), kas aprakstīts 1957. gada 30. septembrī Ženēvā noslēgtā Eiropas līguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) A pielikuma 2. daļas 2.3.4. nodaļā;

e)

“dekoratīvās kosmētikas līdzeklis” ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar konkrētām cilvēka ķermeņa ārējām daļām, proti, epidermu, uzacīm un skropstām, tikai vai galvenokārt lai izmainītu to izskatu.

3.

Ja sintētisko polimēru mikrodaļiņu koncentrāciju, uz ko attiecas šis ieraksts, nevar noteikt ar pieejamām analītiskām metodēm vai no pavaddokumentācijas, lai pārbaudītu atbilstību 1. punktā minētajai robežkoncentrācijai, ņem vērā tikai tās daļiņas, kuru izmērs ir vismaz šāds:

a)

0,1 μm jebkurā dimensijā – daļiņām, kurām visas dimensijas ir vienādas ar vai mazākas par 5 mm;

b)

0,3 μm garumā – daļiņām, kuru garums ir vienāds ar vai mazāks par 15 mm un garuma attiecība pret diametru ir lielāka par 3.

4.

Šā ieraksta 1. punktu nepiemēro, laižot tirgū:

a)

sintētisko polimēru mikrodaļiņas kā vielas pašas par sevi vai vielas maisījumos, izmantošanai rūpnieciskos objektos;

b)

zāles, kas ietilpst Direktīvas 2001/83/EK darbības jomā, un veterinārās zāles, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6 (*1) darbības jomā;

c)

ES mēslošanas līdzekļus, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1009 (*2) darbības jomā;

d)

pārtikas piedevas, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (*3) darbības jomā;

e)

in vitro diagnostikas ierīces, tai skaitā ierīces, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/746 (*4) darbības jomā;

f)

pārtiku Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. panta nozīmē, uz ko neattiecas šā punkta d) apakšpunkts, un lopbarību, kas definēta minētās regulas 3. panta 4. punktā.

5.

Šā ieraksta 1. punktu nepiemēro, laižot tirgū šādas sintētisko polimēru mikrodaļiņas kā vielas pašas par sevi vai vielas maisījumos:

a)

sintētisko polimēru mikrodaļiņas, kuras ar tehniskiem līdzekļiem ierobežo tā, lai, lietojot tās saskaņā ar lietošanas norādījumiem un paredzētā galalietojuma nolūkiem, tiktu novērsta to nonākšana vidē;

b)

sintētisko polimēru mikrodaļiņas, kuru fizikālās īpašības paredzētā galalietojuma laikā tiek neatgriezeniski pārveidotas tā, ka polimērs vairs neietilpst šā ieraksta piemērošanas jomā;

c)

sintētisko polimēru mikrodaļiņas, kas paredzētā galalietojuma laikā tiek neatgriezeniski iekļautas cietā matricā.

6.

Šā ieraksta 1. punktu attiecībā uz turpmāk minētajiem lietojumiem piemēro:

a)

sākot no 2029. gada 17. oktobra, – sintētisko polimēru mikrodaļiņām, ko izmanto smaržvielu iekapsulēšanai;

b)

sākot no 2027. gada 17. oktobra, – Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II–VI pielikuma preambulas 1. punkta a) apakšpunktā definētajiem “līdzekļiem, ko noskalo”, ja vien uz minētajiem līdzekļiem neattiecas šā punkta a) apakšpunkts vai tie nesatur sintētisko polimēru mikrodaļiņas, ko izmanto kā abrazīvu līdzekli, t. i., lobīšanai, pulēšanai vai tīrīšanai (“mikrolodītes”);

c)

sākot no 2035. gada 17. oktobra, – Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II–VI pielikuma preambulas 1. punkta e) apakšpunktā definētajiem kosmētikas līdzekļiem lūpām, minētās regulas II–VI pielikuma preambulas 1. punkta g) apakšpunktā definētajiem kosmētikas līdzekļiem nagiem un dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem, kas ietilpst minētās regulas darbības jomā, ja vien uz minētajiem līdzekļiem neattiecas šā punkta a) vai b) apakšpunkts vai tie nesatur mikrolodītes;

d)

sākot no 2029. gada 17. oktobra, – Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II–VI pielikuma preambulas 1. punkta b) apakšpunktā definētajiem līdzekļiem, ko nenoskalo, ja vien uz minētajiem līdzekļiem neattiecas šā punkta a) vai c) apakšpunkts;

e)

sākot no 2028. gada 17. oktobra, – mazgāšanas līdzekļiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 648/2004 2. panta 1. punktā, vaskiem, pulēšanas līdzekļiem un gaisa kopšanas līdzekļiem, ja vien uz minētajiem līdzekļiem neattiecas šā punkta a) apakšpunkts vai tie nesatur mikrolodītes;

f)

sākot no 2029. gada 17. oktobra, – “ierīcēm”, kas ietilpst Regulas (ES) 2017/745 (*5) darbības jomā, ja vien šīs ierīces nesatur mikrolodītes;

g)

sākot no 2028. gada 17. oktobra, – “mēslošanas līdzekļiem”, kas definēti Regulas (ES) 2019/1009 2. panta 1. punktā, kuri neietilpst minētās regulas darbības jomā;

h)

sākot no 2031. gada 17. oktobra, – augu aizsardzības līdzekļiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (*6) 2. panta 1. punkta nozīmē un ar šiem līdzekļiem apstrādātām sēklām, kā arī biocīdiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (*7) 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

i)

sākot no 2028. gada 17. oktobra, – produktiem, kuri paredzēti izmantošanai lauksaimniecībā un dārzkopībā un uz kuriem neattiecas g) vai h) apakšpunkts;

j)

sākot no 2031. gada 17. oktobra, – granulētam pildmateriālam, kas paredzēts izmantošanai sintētiskos sporta segumos.

7.

Sākot no 2025. gada 17. oktobra, 4. punkta a) apakšpunktā minēto sintētisko polimēru mikrodaļiņu piegādātāji sniedz šādu informāciju:

a)

lietošanas un iznīcināšanas norādījumus, kas rūpnieciskajiem pakārtotajiem lietotājiem izskaidro, kā novērst sintētisko polimēru mikrodaļiņu nonākšanu vidē;

b)

šādu paziņojumu: “Uz piegādātajām sintētisko polimēru mikrodaļiņām attiecas nosacījumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 78. ierakstā”;

c)

informāciju par sintētisko polimēru mikrodaļiņu daudzumu vai attiecīgā gadījumā to koncentrāciju vielā vai maisījumā;

d)

vispārīgu informāciju par vielā vai maisījumā iekļauto polimēru identitāti, kas ļauj ražotājiem, rūpnieciskajiem pakārtotajiem lietotājiem un citiem piegādātājiem izpildīt savus pienākumus, kas noteikti 11. un 12. punktā.

8.

Sākot no 2026. gada 17. oktobra, 4. punkta e) apakšpunktā minēto un sintētisko polimēru mikrodaļiņas saturošo produktu piegādātāji un, sākot no 2025. gada 17. oktobra, 4. punkta d) apakšpunktā un 5. punktā minēto un sintētisko polimēru mikrodaļiņas saturošo produktu piegādātāji sniedz lietošanas un iznīcināšanas norādījumus, izskaidrojot profesionālajiem lietotājiem un plašai sabiedrībai to, kā novērst sintētisko polimēru mikrodaļiņu nonākšanu vidē.

9.

No 2031. gada 17. oktobra līdz 2035. gada 16. oktobrim 6. punkta c) apakšpunktā minēto produktu, kas satur sintētisko polimēru mikrodaļiņas, piegādātāji sniedz šādu paziņojumu: “Šis produkts satur mikroplastmasu.” Tomēr produktiem, kas laisti tirgū pirms 2031. gada 17. oktobra, līdz 2031. gada 17. decembrim minētais paziņojums nav jāpievieno.

10.

Šā ieraksta 7., 8. un 9. punktā minēto informāciju sniedz kā skaidri redzamu, viegli izlasāmu un neizdzēšamu tekstu vai – attiecīgā gadījumā saistībā ar 7. un 8. punktā minēto informāciju – kā piktogrammas. Tekstu vai piktogrammas izvieto uz to produktu marķējuma, iepakojuma vai lietošanas instrukcijas, kas satur sintētisko polimēru mikrodaļiņas, vai – attiecībā uz 7. punktā minēto informāciju – iekļauj drošības datu lapā. Papildus tekstam vai piktogrammām, piegādātāji var nodrošināt digitālu rīku, kas sniedz piekļuvi šīs informācijas elektroniskajai redakcijai.

Ja lietošanas un iznīcināšanas norādījumi saskaņā ar 7., 8. un 9. punktu tiek sniegti teksta veidā, tos sniedz to dalībvalstu oficiālajās valodās, kurās vielu vai maisījumu laiž tirgū, ja vien attiecīgās dalībvalstis nenosaka citādi.

11.

Sākot no 2026. gada, sintētisko polimēru mikrodaļiņu ražotāji un rūpnieciskie pakārtotie lietotāji, kas tās ražo vai lieto kā granulas, pārslas un pulverus, kuras izmanto par ievadresursu plastmasas ražošanā rūpniecības objektos, un, sākot no 2027. gada, citi sintētisko polimēru mikrodaļiņu ražotāji un citi rūpnieciskie pakārtotie lietotāji, kuri rūpnieciskos objektos izmanto sintētisko polimēru mikrodaļiņas, katru gadu līdz 31. maijam iesniedz Aģentūrai šādu informāciju:

a)

aprakstu par sintētisko polimēru mikrodaļiņu lietojumiem iepriekšējā kalendārajā gadā;

b)

par katru sintētisko polimēru mikrodaļiņu lietojumu – vispārīgu informāciju par izmantoto polimēru identitāti;

c)

par katru sintētisko polimēru mikrodaļiņu lietojumu – aplēsi par iepriekšējā kalendārajā gadā vidē nonākušo sintētisko polimēru mikrodaļiņu daudzumu, tostarp arī to sintētisko polimēru mikrodaļiņu daudzumu, kas nonākušas vidē transportēšanas laikā;

d)

par katru sintētisko polimēru mikrodaļiņu lietojumu – atsauci uz atkāpi, kas paredzēta 4. punkta a) apakšpunktā.

12.

Sākot no 2027. gada, 4. punkta b), d) un e) apakšpunktā un 5. punktā minēto un sintētisko polimēru mikrodaļiņas saturošo produktu, kas pirmo reizi laisti tirgū profesionāliem lietotājiem un plašai sabiedrībai, piegādātāji līdz katra gada 31. maijam iesniedz Aģentūrai šādu informāciju:

a)

aprakstu par galalietojumiem, kuriem sintētisko polimēru mikrodaļiņas laistas tirgū iepriekšējā kalendārajā gadā;

b)

par katru galalietojumu, kuram sintētisko polimēru mikrodaļiņas laistas tirgū – vispārīgu informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā tirgū laisto polimēru identitāti;

c)

par katru galalietojumu, kuram sintētisko polimēru mikrodaļiņas laistas tirgū – aplēsi par iepriekšējā kalendārajā gadā vidē nonākušo sintētisko polimēru mikrodaļiņu daudzumu, tostarp arī to sintētisko polimēru mikrodaļiņu daudzumu, kas nonākušas vidē transportēšanas laikā;

d)

par katru sintētisko polimēru mikrodaļiņu lietojumu – atsauci uz piemērojamo atkāpi vai atkāpēm, kas paredzētas 4. punkta b), d) vai e) apakšpunktā vai 5. punkta a), b) vai c) apakšpunktā.

13.

Aģentūra dara dalībvalstīm pieejamu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 11. un 12. punktu.

14.

Sintētisko polimēru mikrodaļiņas saturošo produktu ražotāji, importētāji un rūpnieciskie pakārtotie lietotāji pēc kompetento iestāžu pieprasījuma sniedz tām konkrētu informāciju par polimēru, uz kuriem attiecas šis ieraksts un kuri ietverti minētajos produktos, identitāti un minēto polimēru funkciju produktos. Konkrētā informācija par polimēra identitāti ir pietiekama, lai nepārprotami identificētu polimērus, un attiecīgā gadījumā tajā iekļauj vismaz VI pielikuma 2.1.–2.2.3. punktā un 2.3.5., 2.3.6. un 2.3.7. punktā noteikto informāciju.

Ja rūpnieciskajiem pakārtotajiem lietotājiem kāda informācija nav pieejama, viņi to pieprasa savam piegādātājam septiņu dienu laikā pēc kompetento iestāžu pieprasījuma saņemšanas un nekavējoties informē iestādes par iesniegto pieprasījumu.

Pēc otrajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas piegādātāji 30 dienu laikā iesniedz pieprasīto informāciju rūpnieciskajam pakārtotajam lietotājam vai tieši kompetentajai iestādei, kas to pieprasa.

Ja piegādātājs iesniedz informāciju rūpnieciskajam pakārtotajam lietotājam, šis rūpnieciskais pakārtotais lietotājs nekavējoties pārsūta minēto informāciju kompetentajām iestādēm.

Ja piegādātājs iesniedz informāciju tieši iestādei, iestāde par to nekavējoties informē attiecīgo rūpniecisko pakārtoto lietotāju.

15.

Polimērus saturošu produktu ražotāji, importētāji un rūpnieciskie pakārtotie lietotāji, kuri pieprasa, lai šos polimērus izslēdz no sintētisko polimēru mikrodaļiņu apzīmējuma to noārdīšanās spējas vai šķīdības dēļ, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma iesniedz tām informāciju, kas pierāda minēto polimēru attiecīgi noārdīšanās spēju saskaņā ar 15. papildinājumu vai šķīdību saskaņā ar 16. papildinājumu.

16.

Šā ieraksta 1. punkts neattiecas uz tādu sintētisko polimēru mikrodaļiņu laišanu tirgū (pašu par sevi vai maisījumos), kas laistas tirgū pirms 2023. gada 17. oktobra.

Tomēr pirmā daļa neattiecas uz sintētisko polimēru mikrodaļiņu laišanu tirgū lietojumiem, kas minēti 6. punktā.

2)

pievieno šādu 15. un 16. papildinājumu:

“15. papildinājums

78. ieraksts. Noteikumi noārdīšanās spējas pierādīšanai

Šajā papildinājumā ir izklāstīti noteikumi polimēru noārdīšanās spējas pierādīšanai 78. ieraksta vajadzībām, proti, atļautās testēšanas metodes un šo metožu atbilstības kritēriji. Testēšanas metodes tika izstrādātas tā, lai novērtētu biotisko noārdīšanos, lai gan nevar izslēgt, ka testa laikā notiek zināma abiotiska sadalīšanās, kas ietekmē testa rezultātus.

Testus veic laboratorijās, kas atbilst labas laboratorijas prakses principiem, kuri paredzēti Direktīvā 2004/10/EK vai citos starptautiskajos standartos, kurus Komisija vai Aģentūra ir atzinusi par līdzvērtīgiem vai kuri ir akreditēti saskaņā ar ISO 17025.

1.   Testēšanas metodes

Atļautās testēšanas metodes ir sakārtotas piecās grupās, pamatojoties uz to struktūru un pamatojumu. Ar atbilstības kritēriju sasniegšanu jebkurā no 1.–3. grupas atļautajām testēšanas metodēm pietiek, lai pierādītu, ka polimērs vai polimēri, kas atrodas testējamā materiālā un kam veic testu, ir noārdāmi un tādēļ ir izslēgti no 78. ieraksta piemērošanas jomas. Ja 4. vai 5. grupas testus izmanto, lai pierādītu polimēru noārdīšanās spēju lietojumos, kas nav lauksaimniecība un dārzkopība, atbilstības kritēriji ir jāsasniedz trijos vides nodalījumos, kas izvēlēti šādi:

1. nodalījums: saldūdens, estuāra ūdens vai jūras ūdens

2. nodalījums:

a)

saldūdens, estuāra ūdens vai jūras nogulsnes vai

b)

saldūdens, estuāra ūdens vai jūras ūdens/nogulšņu saskares vietās

3. nodalījums: augsne.

1.1.   1. grupa. Skrīninga testēšanas metodes un atbilstības kritēriji, kas apliecina vieglu bioloģisko noārdīšanos

1.1.1.

Atļautās testēšanas metodes 1. grupā:

T1.

“Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spēja” (OECD TG 301 B, C, D, F)

T2.

“Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spēja – CO2 noslēgtos traukos (brīvā tilpuma tests)” (OECD TG 310)

1.1.2.

Atbilstības kritēriji: 60 % mineralizācija 28 dienu laikā, izmērīta pēc izdalītās CO2 vai patērētā O2. T1 un T2 testa norādījumos minētā prasība par 10 dienu periodu nav jāizpilda.

1.2.   2. grupa. Modificētas un uzlabotas skrīninga testēšanas metodes un atbilstības kritēriji, kas apliecina vieglu bioloģisko noārdīšanos

1.2.1.

Atļautās testēšanas metodes 2. grupā:

T1.

“Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spēja” (OECD TG 301 B, C, D, F)

T2.

“Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spēja – CO2 noslēgtos traukos (brīvā tilpuma tests)” (OECD TG 310)

T3.

“Bioloģiskās noārdīšanās spēja jūras ūdenī” (OECD TG 306)

1.2.2.

2. grupas testēšanas metodēm testa ilgumu var pagarināt līdz 60 dienām un izmantot lielākus testa traukus.

1.2.3.

Atbilstības kritēriji: 60 % mineralizācija 60 dienu laikā, izmērīta pēc patērētā O2 (atļauts tikai T1 un T2 testiem) vai izdalītās CO2. T1 un T2 testa norādījumos minētā prasība par 10 dienu periodu nav jāizpilda.

1.3.   3. grupa. Skrīninga testēšanas metode un atbilstības kritēriji, kas apliecina raksturīgo noārdīšanos

1.3.1.

Atļautā testēšanas metode 3. grupā:

T4.

“Raksturīgā bioloģiskās noārdīšanās spēja: modificētais MITI tests (II)” (OECD 302C)

1.3.2.

T4 testa norādījumos minētā inokulāta iepriekšēja pielāgošana nav atļauta.

1.3.3.

Atbilstības kritēriji: ≥ 70 % mineralizācija 14 dienu laikā, izmērīta pēc patērētā O2 vai izdalītās CO2.

1.4.   4. grupa. Skrīninga testēšanas metodes un atbilstības kritēriji, kas attiecībā pret references materiālu apliecina noārdīšanos

1.4.1.

Atļautās testēšanas metodes 4. grupā:

T5.

“Plastmasas materiālu galīgās aerobās bioloģiskās noārdīšanās spējas noteikšana ūdens vidē – Metode ar izdalītā oglekļa dioksīda analīzi” (EN ISO 14852:2021)

T6.

“Plastmasas materiālu galīgās aerobās bioloģiskās noārdīšanās spējas noteikšana ūdens vidē – Metode, mērot skābekļa patēriņu slēgtā respirometrā” (EN ISO 14851:2019)

T7.

“Plastmasa – Nepeldošu plastmasas materiālu aerobās bioloģiskās noārdīšanās noteikšana jūras ūdens/nogulšņu saskares vietās – Metode ar izdalītā oglekļa dioksīda analīzi” (EN ISO 19679:2020)

T8.

“Plastmasa – Nepeldošu plastmasas materiālu aerobās bioloģiskās noārdīšanās noteikšana jūras ūdens/nogulšņu saskares vietās – Metode, mērot skābekļa patēriņu slēgtā respirometrā” (EN ISO 18830:2016)

T9.

“Plastmasa – plastmasas materiālu galīgās aerobās bioloģiskās noārdīšanās spējas noteikšana augsnē, mērot skābekļa patēriņu respirometrā vai izdalītā oglekļa dioksīda daudzumu” (EN ISO 17556:2019)

T10.

“Plastmasa – Jūras nogulsnēm eksponētu nepeldošu materiālu aerobās bioloģiskās noārdīšanās noteikšana – Metode ar izdalītā oglekļa dioksīda analīzi” (ISO 22404:2019)

1.4.2.

Piemērojot T7 un T8, ņem vērā specifikācijas, kas noteiktas ISO 22403:2020 “Plastmasa – Jūras inokulātiem eksponētu materiālu raksturīgās bioloģiskās noārdīšanās spējas novērtēšana mezofilos aerobos laboratorijas apstākļos – Testēšanas metodes un prasības”.

1.4.3.

Attiecībā uz 4. grupas testēšanas metodēm inokulāta iepriekšēja pielāgošana nav atļauta. Rezultātu paziņo kā maksimālo noārdīšanās līmeni, kas noteikts, atsaucoties uz degradācijas līknes plato fāzi, vai kā augstāko vērtību, ja plato nav sasniegts. References materiāla formai, izmēram un virsmas laukumam jābūt salīdzināmam ar testa materiāla formu, izmēru un virsmas laukumu. Par references materiāliem var izmantot šādus materiālus:

pozitīvas kontroles gadījumā: bioloģiski noārdāmus materiālus, piemēram, mikrokristālisku celulozes pulveri, bezpelnu celulozes filtrus vai poli-β-hidroksibutirātu,

negatīvas kontroles gadījumā: bioloģiski nenoārdāmus polimērus, piemēram, polietilēnu vai polistirolu.

1.4.4.

Atbilstības kritēriji: salīdzinājumā ar references materiāla noārdīšanos ≥ 90 % galīgā noārdīšanās:

6 mēnešos, veicot testus ūdens vidē, vai

24 mēnešos, veicot testus augsnē, nogulsnēs vai ūdens/nogulšņu saskares vietās.

1.5.   5. grupa. Simulācijas testēšanas metodes un atbilstības kritēriji, kas apliecina noārdīšanos attiecīgos vides apstākļos

1.5.1.

Atļautās testēšanas metodes 5. grupā:

T11.

“Aerobā un anaerobā transformācija augsnē” (OECD TG 307)

T12.

“Aerobā un anaerobā transformācija ūdens nogulšņu sistēmās” (OECD TG 308)

T13.

“Aerobā mineralizācija virszemes ūdeņos – bioloģiskās noārdīšanās simulācijas tests” (OECD TG 309)

1.5.2.

Nepieciešamās testa temperatūras ir 12 °C saldūdenim/estuāra ūdenim, saldūdens/estuāra ūdens nogulsnēm un augsnei un 9 °C jūras ūdenim un jūras nogulsnēm, jo Savienībā tās ir vidējās temperatūras šajos nodalījumos.

1.5.3.

Atbilstības kritēriji:

pusnoārdīšanās periods jūras ūdenī, saldūdenī vai estuāra ūdenī ir īsāks par 60 dienām,

pusnoārdīšanās periods jūras ūdens, saldūdens vai estuāra ūdens nogulsnēs ir īsāks par 180 dienām,

pusnoārdīšanās periods augsnē ir īsāks par 180 dienām.

2.   Īpašas prasības polimēru noārdīšanās spējas pierādīšanai produktos, ko izmanto lauksaimniecībā un dārzkopībā

2.1.   Mēslošanas līdzekļi, kas satur polimērus, kuri ir pārklājuma līdzekļi vai palielina produkta ūdens aiztures spēju vai mitrināmību

To polimēru noārdīšanās spēju, kas ir pārklājuma līdzekļi vai palielina ūdens aiztures spēju vai mitrināmību mēslošanas līdzekļos, kā noteikts Regulas (ES) 2019/1009 2. panta 1. punktā, un kas neietilpst minētās regulas darbības jomā, pierāda saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas norādīti minētās regulas 42. panta 6. punktā. Ja šādu deleģēto aktu nav, šādus polimērus pēc 2028. gada 17. oktobra nelaiž tirgū mēslošanas līdzekļos, kas neietilpst Regulas (ES) 2019/1009 darbības jomā.

2.2.   Lauksaimniecības un dārzkopības produkti, kas nav 2.1. punktā minētie mēslošanas līdzekļi

Ja izmanto 4. vai 5. grupas testēšanas metodes, polimēru noārdīšanās spēja produktos, ko izmanto lauksaimniecībā vai dārzkopībā, izņemot 2.1. punktā minētos mēslošanas līdzekļus, jāpierāda vismaz divos vides nodalījumos, kas izvēlēti šādi:

1. nodalījums: saldūdens, estuāra ūdens vai jūras ūdens;

2. nodalījums: augsne.

Lai polimēru varētu uzskatīt par noārdāmu 78. ieraksta piemērošanas jomā, polimēram produktā, ko izmanto lauksaimniecībā vai dārzkopībā un kas nav 2.1. punktā minētais mēslošanas līdzeklis, jāsasniedz 90 % noārdīšanās spēja:

a)

augsnē 48 mēnešos pēc minētā produkta funkcionalitātes perioda beigām; funkcionalitātes periods ir laiks pēc produkta pielietošanas, kurā tas veic savu funkciju;

b)

ūdenī:

i)

12 mēnešos, kam pieskaita produkta funkcionalitātes periodu, ja izmanto 4. grupas testēšanas metodes; vai

ii)

16 mēnešos, kam pieskaita produkta funkcionalitātes periodu, ja izmanto 5. grupas testēšanas metodes.

Šajā nolūkā atbilstības kritērijus 4. un 5. grupas testēšanas metodēs izmaina, lai norādītu noārdīšanās procentuālo līmeni (4. grupai) vai pusnoārdīšanās periodu (5. grupai), un tie ir jāievēro standarta testa ilguma beigās, lai sasniegtu iepriekšējā punktā izklāstītos nosacījumus.

4. un 5. grupas testēšanas metožu izmainītie atbilstības kritēriji ir attiecīgi norādīti A un B tabulās.

A tabula

4. grupas atbilstības kritēriji polimēriem produktos, ko izmanto lauksaimniecībā vai dārzkopībā, kuri uzskaitīti pēc funkcionalitātes perioda (FP) ilguma un testa veida

Testēšanas metode

Novērtētais kritērijs

Atbilstības kritērijs (FP = 0)

Atbilstības kritērijs (1 mēneša FP)

Atbilstības kritērijs (2 mēnešu FP)

Atbilstības kritērijs (3 mēnešu FP)

Atbilstības kritērijs (6 mēnešu FP)

Atbilstības kritērijs (9 mēnešu FP)

T9 (augsne)

Noārdīšanās mērķrādītājs pēc 24 mēnešiem

≥ 68,4  %

≥ 67,6  %

≥ 66,9  %

≥ 66,2  %

≥ 64,1  %

≥ 62,1  %

T5 un T6

(virszemes ūdens)

Noārdīšanās mērķrādītājs pēc 6 mēnešiem

≥ 68,4  %

≥ 65,4  %

≥ 62,7  %

≥ 60,2  %

≥ 53,6  %

≥ 48,2  %


B tabula

5. grupas atbilstības kritēriji polimēriem produktos, ko izmanto lauksaimniecībā vai dārzkopībā, kuri uzskaitīti pēc funkcionalitātes perioda (FP) ilguma un testa veida

Testēšanas metode

Novērtētais kritērijs

Atbilstības kritērijs (FP = 0)

Atbilstības kritērijs (1 mēneša FP)

Atbilstības kritērijs (2 mēnešu FP)

Atbilstības kritērijs (3 mēnešu FP)

Atbilstības kritērijs (6 mēnešu FP)

Atbilstības kritērijs (9 mēnešu FP)

T11 (augsne, 48 mēneši + FP)

Pusnoārdīšanās periods (DegT50)

DegT50

≤ 440 dienas

DegT50

≤ 449 dienas

DegT50

≤ 458 dienas

DegT50

≤ 467 dienas

DegT50

≤ 495 dienas

DegT50

≤ 522 dienas

T13 (virszemes ūdens, 16 mēneši + FP)

Pusnoārdīšanās periods (DegT50)

DegT50

≤ 147 dienas

DegT50

≤ 156 dienas

DegT50

≤ 165 dienas

DegT50

≤ 174 dienas

DegT50

≤ 202 dienas

DegT50

≤ 229 dienas

Funkcionalitātes periodiem, kas nav ietverti A vai B tabulā, atbilstības kritērijus aprēķina, izmantojot turpmāk norādītās eksponenciālās samazināšanās formulas.

4. grupa, T9 (augsne):

Noārdīšanās mērķrādītāju pēc 24 mēnešiem (TD24m) aprēķina šādi:

TD24m = 1 – exp(-λ × c × 24)

4. grupa, T5 un T6 (virszemes ūdens):

Noārdīšanās mērķrādītāju pēc 6 mēnešiem (TD6m) aprēķina šādi:

TD6m = 1 – exp(-λ × c × 6)

5. grupa, T11 (augsne) un T13 (virszemes ūdens):

Pusnoārdīšanās periodu (DegT50), kas novērots 5. grupas testa ilguma beigās, aprēķina šādi:

DegT50 = ln(2)/λ

kur:

c ir vidējais dienu skaits mēnesī, kas aprēķināts šādi:

c = 365,25/12

λ ir noārdīšanās ātrums, kas aprēķināts šādi:

metodēm T9 un T11:

λΤ9/T11 = ln(0,1)/-t90,T9/T11

metodēm T5 un T6:

λΤ5/T6 = ln(0,1)/-t90,T5/T6

metodei T13:

λΤ13 = ln(0,1)/-t90,T13

t90 ir laiks līdz 90 % noārdīšanai, kas aprēķināts šādi:

metodēm T9 un T11:

t90,T9/T11 = c × (48 + FP)

metodēm T5 un T6:

t90,T5/T6 = c × (12 + FP)

metodei T13:

t90,T13 = c × (16 + FP)

FP ir funkcionalitātes periods, kas izteikts mēnešos.

3.   Īpašas prasības testa materiālam, ko izmanto noārdīšanās testos

Testu veic ar testa materiālu, kas sastāv no polimēra vai polimēriem, kuri ietverti daļiņās vai veido vienlaidu pārklājumu uz daļiņām (“polimēru daļiņas”), kas sastāva, formas, izmēra un virsmas laukuma ziņā ir salīdzināmas ar produktā esošajām polimēru daļiņām vai, ja tas nav tehniski iespējams, ar polimēru daļiņām, kas tiek likvidētas vai nonāk vidē.

Atkāpjoties no pirmās daļas, polimērus, ko izmanto iekapsulēšanai, var testēt jebkurā no šādām formām:

tirgū laistajā formā,

izolēta pārklājuma formā,

tirgū laistajā formā, ja materiāla organisko kodolu aizstāj ar inertu materiālu, piemēram, stiklu.

Testa materiāla biezumam jābūt salīdzināmam ar cieto polimēru pārklājumu uz tirgū laistajām daļiņām. Ja noārdīšanos novērtē salīdzinājumā ar references materiālu, kā minēts 1.4.3. punktā, references materiāla formai, izmēram un virsmas laukumam jābūt salīdzināmam ar testa materiāla formu, izmēru un virsmas laukumu.

Ja testa materiāls satur vairāk nekā vienu polimēru un noārdīšanās pierādīšanai izmanto 1., 2. vai 3. grupas testēšanas metodes, katra polimēra noārdīšanos pierāda ar kādu no šīm metodēm:

ar atļautajām testēšanas metodēm atsevišķi testē testa materiāla un katra polimēra, kas iekļauts testa materiālā, noārdīšanos un piemēro šajā papildinājumā noteiktos atbilstības kritērijus,

ar atļautajām testēšanas metodēm testē testa materiāla noārdīšanos un piemēro šajā papildinājumā noteiktos atbilstības kritērijus, testēšanas gaitā ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem pierādot, ka visi testa materiālā esošie polimēri veicina testēšanas gaitā novēroto noārdīšanos un katrs polimērs iztur attiecīgās šajā papildinājumā norādītās atļautās testa metodes atbilstības kritērijus.

Ja testa materiāls sastāv no viena polimēra, bet satur citas nepolimēras organiskas vielas, kuru koncentrācija pārsniedz 10 % no testa materiāla masas, un ja noārdīšanās pierādīšanai izmanto 1., 2. vai 3. grupas testēšanas metodes, ievēro kādu no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

testa materiāla un polimēra, kas iekļauts testa materiālā, noārdīšanos testē atsevišķi, izmantojot atļautās testēšanas metodes un piemērojot šajā papildinājumā noteiktos atbilstības kritērijus,

testa materiāla noārdīšanos testē ar atļautajām testēšanas metodēm un piemērojot šajā papildinājumā noteiktos atbilstības kritērijus, un testēšanas gaitā ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem pierāda, ka polimērs veicina testēšanas gaitā novēroto testa materiāla noārdīšanos un katrs polimērs iztur attiecīgās šajā papildinājumā norādītās atļautās testa metodes atbilstības kritērijus.

16. papildinājums

78. ieraksts. Noteikumi šķīdības pierādīšanai

Šajā papildinājumā ir noteiktas atļautās testēšanas metodes un testa nosacījumi, lai pierādītu, ka polimērs ir šķīstošs 78. ieraksta nolūkiem. Testus veic laboratorijās, kas atbilst labas laboratorijas prakses principiem, kuri paredzēti Direktīvā 2004/10/EK vai citos starptautiskajos standartos, kurus Komisija vai Aģentūra ir atzinusi par līdzvērtīgiem vai kuri ir akreditēti saskaņā ar ISO 17025.

Atļautās testēšanas metodes:

1.

OECD 120. pamatnostādne

2.

OECD 105. pamatnostādne

Testu veic ar testa materiālu, kas sastāv no polimēra vai polimēriem, kuri ietverti daļiņās vai veido vienlaidu pārklājumu uz daļiņām (“polimēru daļiņas”), kas sastāva, formas, izmēra un virsmas laukuma ziņā ir salīdzināmas ar produktā esošajām polimēru daļiņām vai, ja tas nav tehniski iespējams, ar polimēru daļiņām, kas tiek likvidētas vai nonāk vidē.

Atkāpjoties no trešās daļas, attiecībā uz polimēru daļiņām, kuras visās dimensijās ir lielākas par 0,25 mm vai kurām garuma attiecība pret diametru ir lielāka par 3 un kuras ir garākas par 0,25 mm, testējamo polimēra daļiņu izmērs ir jāsamazina saskaņā ar OECD 120. pamatnostādni tā, lai vismaz viena polimēra daļiņas dimensija vai, attiecībā uz polimēra daļiņām, kuru garuma attiecība pret diametru ir lielāka par 3, polimēra daļiņas garums ir robežās no 0,125 mm līdz 0,25 mm. Attiecībā uz polimēru daļiņām, kas, papildus polimēram vai polimēriem, satur arī neorganiskas vielas, piemēram, polimēru daļiņām, kas iekapsulētas ar neorganiskām vielām, vai polimēru daļiņām, kurās polimērs ir uzpotēts uz neorganiskā nesēja, pietiek ar to, ka pierāda polimēra atbilstību atbilstības kritērijam. Šim nolūkam polimēra vai polimēru šķīdību ir atļauts testēt pirms polimēra daļiņu izveidošanās.

Šķīdības testa nosacījumi ir šādi:

20 0C temperatūra,

pH 7,

noslodze: 10 g/1 000 ml,

testa laiks: 24 h.

Atbilstības kritērijs: šķīdība > 2 g/l.



27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/89


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2056

(2023. gada 26. septembris),

ar ko Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 945/2014 noteiktos īstenošanas tehniskos standartus groza attiecībā uz attiecīgo pienācīgi diversificēto indeksu saraksta atjauninājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 344. panta 1. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Lai pārliecinātos, ka Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 945/2014 (2) pielikumā uzskaitītie akciju indeksi joprojām atbilst nosacījumiem, lai to specifisko risku neņemtu vērā, Eiropas Banku iestāde ir atkārtoti novērtējusi attiecīgos indeksus, ņemot vērā jaunākos pieejamos datus, proti, datus par 2022. gadu. Minētā atkārtotā novērtēšana ir parādījusi, ka ir jāatjaunina attiecīgo pienācīgi diversificēto indeksu saraksts.

(2)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 945/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(3)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(4)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 945/2014 grozījumi neizriet no izmaiņām piemērotajā novērtēšanas metodikā. Tādējādi tikai nolūkā atjaunināt sarakstu ar attiecīgajiem pienācīgi diversificētajiem indeksiem Eiropas Banku iestāde nav veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, un nav analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ņemot vērā, ka šāda apspriešana vai analīze būtu ļoti nesamērīga ar ieviesto grozījumu tvērumu un attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projekta ietekmi. Faktiski atkārtotas novērtēšanas rezultātā no minētā saraksta būtu jāsvītro tikai neliels skaits indeksu, un jaunie ieviestie indeksi jebkurā gadījumā pārsniedz šādu indeksu skaitu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 945/2014 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp..

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 945/2014 (2014. gada 4. septembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz attiecīgajiem pienācīgi diversificētiem indeksiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 265, 5.9.2014., 3. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Akciju indeksi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 344. panta prasībām

Indekss

Valsts/teritorija

1.

STOXX Asia/Pacific 600

Āzija / Klusā okeāna valstis

2.

ASX100

Austrālija

3.

ATX

Austrija

4.

ATX Prime

Austrija

5.

BEL20

Beļģija

6.

SaoPaulo – Bovespa

Brazīlija

7.

TSX60

Kanāda

8.

CETOP20 Index

Centrāleiropa

9.

CSI 100 Index

Ķīna

10.

CSI 300 Index

Ķīna

11.

FTSE China A50 Index

Ķīna

12.

Hang Seng Mainland 100 China

Ķīna

13.

OMX Copenhagen 25

Dānija

14.

OMX Copenhagen Benchmark

Dānija

15.

FTSE RAFI Developed 1000

Attīstīti tirgi

16.

CECE Composite Index EUR

Austrumeiropa

17.

FTSE RAFI Emerging Markets

Jaunietekmes tirgi

18.

MSCI Emerging Markets 50

Jaunietekmes tirgi

19.

Cboe Eurozone 50

Eiropa

20.

EURO STOXX 50

Eiropa

21.

FTSE All World Europe

Eiropa

22.

FTSE Euro 100

Eiropa

23.

FTSE Eurofirst 100

Eiropa

24.

FTSE Eurofirst 300

Eiropa

25.

FTSE Eurofirst 80

Eiropa

26.

FTSE Eurotop 100

Eiropa

27.

MSCI Euro

Eiropa

28.

MSCI Europe

Eiropa

29.

MSCI Pan-Euro

Eiropa

30.

NTX New Europe Blue Chip

Eiropa

31.

S&P Euro

Eiropa

32.

S&P Europe 350

Eiropa

33.

STOXX All Europe 100

Eiropa

34.

STOXX All Europe 800

Eiropa

35.

STOXX Europe 50

Eiropa

36.

STOXX Europe 600

Eiropa

37.

STOXX Europe 600 Equal Weight

Eiropa

38.

STOXX Europe Lrg 200

Eiropa

39.

STOXX Europe Mid 200

Eiropa

40.

STOXX Europe Small 200

Eiropa

41.

STOXX Select Dividend 30

Eiropa

42.

OMXH25

Somija

43.

CAC40

Francija

44.

Cboe France 40

Francija

45.

SBF 120

Francija

46.

Cboe Germany 40

Vācija

47.

DAX

Vācija

48.

HDAX

Vācija

49.

MDAX

Vācija

50.

SDAX

Vācija

51.

FTSE RAFI All World

Globāls

52.

MSCI World Index

Globāls

53.

Athens General

Grieķija

54.

FT ASE Large Cap

Grieķija

55.

Hang Seng

Honkonga

56.

Hang Seng China Enterprises

Honkonga

57.

NIFTY 50

Indija

58.

S&P BSE 100

Indija

59.

ISEQ 20

Īrija

60.

Cboe Italy 40

Itālija

61.

FTSE MIB

Itālija

62.

Nikkei225

Japāna

63.

Nikkei300

Japāna

64.

TOPIX 400

Japāna

65.

TOPIX Core 30

Japāna

66.

S&P Latin America 40

Latīņamerika

67.

FTSE Bursa Malaysia KLCI

Malaizija

68.

FTSE Bursa Malaysia Top100

Malaizija

69.

MSE Share Index

Malta

70.

INMEX Index

Meksika

71.

IPC Index

Meksika

72.

AEX

Nīderlande

73.

AMX

Nīderlande

74.

Cboe Netherlands 25

Nīderlande

75.

NZSE50

Jaunzēlande

76.

Cboe Norway 25

Norvēģija

77.

OBX

Norvēģija

78.

OBXP

Norvēģija

79.

mWIG40

Polija

80.

WIG20

Polija

81.

MSCI Singapore Free Index

Singapūra

82.

Straits Times Index

Singapūra

83.

FTSE JSE Top 40

Dienvidāfrika

84.

Cboe Spain 35

Spānija

85.

IBEX35

Spānija

86.

Cboe Sweden 30

Zviedrija

87.

OMX Stockholm 30

Zviedrija

88.

Cboe Switzerland 20

Šveice

89.

SMI

Šveice

90.

SMI MID

Šveice

91.

SET 50

Taizeme

92.

Cboe UK 100

Apvienotā Karaliste

93.

FTSE 100

Apvienotā Karaliste

94.

FTSE AIM 100

Apvienotā Karaliste

95.

FTSE AIM UK 50

Apvienotā Karaliste

96.

FTSE Fledgling

Apvienotā Karaliste

97.

FTSE mid-250

Apvienotā Karaliste

98.

FTSE Small Cap

Apvienotā Karaliste

99.

Dow Jones Ind. Av.

ASV

100.

NASDAQ 100

ASV

101.

S&P 500

ASV


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/94


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2057

(2023. gada 26. septembris),

ar ko attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” apstiprināšanu vai atsaukšanu konkrētām dalībvalstīm vai to zonām noteiktu sarakstā norādītu slimību un noteiktu sarakstā norādītu slimību izskaušanas programmu apstiprināšanas sakarā groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 VII un VIII pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 31. panta 3. punktu un 36. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 attiecībā uz slimībām, kas saskaņā ar tās 5. panta 1. punktu norādītas sarakstā, noteic slimībspecifiskus noteikumus un paredz, kā šie noteikumi dažādām sarakstā norādītu slimību kategorijām ir jāpiemēro. Regula (ES) 2016/429 paredz, ka dalībvalstīm attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas tās 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir jāizveido obligātas izskaušanas programmas, bet attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas tās 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā – fakultatīvas izskaušanas programmas, un ka šādas programmas jāapstiprina Komisijai. Minētā regula arī noteic, ka attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas tās 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, dalībvalstu vai to zonu vai nodalījumu statusu “brīva no slimības” apstiprina vai atsauc Komisija.

(2)

Regulu (ES) 2016/429 papildina Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2), kas nosaka kritērijus, kādi dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem jāizpilda, lai tām piešķirtu, saglabātu, apturētu un atsauktu statusu “brīva no slimības”, un prasības, kuras dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem jāievēro attiecībā uz obligāto vai fakultatīvo izskaušanas programmu apstiprināšanu.

(3)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/620 (3) noteic īstenošanas noteikumus, kas attiecībā uz sarakstā norādītajām dzīvnieku slimībām, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, jāievēro, piešķirot statusu “brīvs no slimības” un “neveic vakcināciju” noteiktām dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem un apstiprinot minēto sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas. Konkrētāk, tās pielikumos ir norādītas tās dalībvalstis vai to zonas vai nodalījumi, kam ir statuss “brīvs no slimības”, kā arī pašreizējās, jau apstiprinātās obligātās vai fakultatīvās izskaušanas programmas. Tā kā dažu slimību epidemioloģiskā situācija mainās, daži Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 pielikumi ir jāgroza, lai sarakstā iekļautu jaunas no slimības brīvas dalībvalstis vai to zonas un apstiprinātu dažas Komisijai iesniegtas obligātās vai fakultatīvās izskaušanas programmas.

(4)

Attiecībā uz BVD Vācija ir iesniegusi Komisijai informāciju, kas liecina, ka Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 paredzētie nosacījumi statusa “brīva no BVD” atzīšanai ir izpildīti visā Bavārijas federālās zemes teritorijā, lielākajā daļā Lejassaksijas federālās zemes teritorijas, izņemot Cuxhaven, Göttingen, Northeim, Oldenburg un Stade reģionus, lielākajā daļā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes teritorijas, izņemot Borkenas, Gütersloh, Höxter, Kleve un Paderborn reģionus, un lielākajā daļā Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes teritorijas, izņemot Rendsburg-Eckernförde reģionu. Pēc Komisijas veiktā novērtējuma tika atzīts, ka šie pieteikumi atbilst kritērijiem, kas attiecībā uz statusa “brīva no BVD infekcijas” piešķiršanu noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 II daļas 4. nodaļā. Tāpēc minētās zonas Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 VII pielikuma I daļā būtu jānorāda kā zonas ar statusu “brīva no BVD”.

(5)

Attiecībā uz BTV infekciju Luksemburga ir iesniegusi Komisijai informāciju, kas apliecina, ka nosacījumi statusa “brīva no BTV infekcijas” atzīšanai visā Luksemburgas teritorijā ir izpildīti. Pēc Komisijas veiktā novērtējuma tika atzīts, ka šis pieteikums atbilst kritērijiem, kas statusa “brīva no BTV infekcijas” piešķiršanai noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 II daļas 4. nodaļā. Tāpēc Luksemburga Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 VIII pielikuma I daļā būtu jānorāda kā valsts, kas ir brīva no BTV infekcijas.

(6)

Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 VII un VIII pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 VII un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 211. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/620 (2021. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 piemērošanu saistībā ar statusa “brīvs no slimības” un “neveic vakcināciju” apstiprināšanu noteiktām dalībvalstīm vai to zonām vai nodalījumiem attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām, kā arī apstiprina šo sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas (OV L 131, 16.4.2021., 78. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 VII un VIII pielikumu groza šādi:

1)

VII pielikumu groza šādi:

a)

I daļā ierakstu par Vāciju aizstāj ar šādu:

Dalībvalsts

Teritorija

“Vācija

Bundesland Baden-Württemberg

Bundesland Bayern

Bundesland Brandenburg

Bundesland Bremen

Bundesland Hamburg

Bundesland Hessen

Bundesland Mecklenburg-Vorpommern

Bundesland Niedersachsen, izņemot Landkreis Cuxhaven, Göttingen, Northeim, Oldenburg, Stade

Bundesland Nordrhein-Westfalen, izņemot Kreis Borken, Gütersloh, Höxter, Kleve, Paderborn

Bundesland Schleswig-Holstein, izņemot Kreis Rendsburg-Eckernförde

Bundesland Rheinland-Pfalz

Bundesland Saarland

Bundesland Sachsen

Bundesland Sachsen-Anhalt

Bundesland Thüringen”

b)

II daļā ierakstu par Vāciju aizstāj ar šādu:

Dalībvalsts

Teritorija

Sākotnējā apstiprinājuma datums, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/689 15. panta 2. punktā

“Vācija

Bundesland Berlin

Bundesland Niedersachsen:

Landkreis Cuxhaven, Göttingen, Northeim, Oldenburg, Stade

Bundesland Nordrhein-Westfalen:

Kreis Borken, Gütersloh, Höxter, Kleve, Paderborn

Bundesland Schleswig-Holstein:

Kreis Rendsburg-Eckernförde

2022. gada 21. februāris”

2)

VIII pielikuma I daļā starp ierakstu par Lietuvu un ierakstu par Ungāriju iekļauj šādu ierakstu par Luksemburgu:

Dalībvalsts

Teritorija

“Luksemburga

Visa teritorija”


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/97


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2058

(2023. gada 26. septembris),

ar ko nosaka īpašus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1231 piemērošanas noteikumus par oficiālo kontroļu īpašo biežumu un vispārīgā sertifikāta paraugu attiecībā uz noteiktu mazumtirdzniecības preču sūtījumu ievešanu Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1231 (2023. gada 14. jūnijs) par īpašiem noteikumiem, kas attiecas uz noteiktu sūtījumu, kuros ir mazumtirdzniecības preces, stādāmi augi, sēklas kartupeļi, lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām ekspluatētas mašīnas un noteikti transportlīdzekļi, ievešanu Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām, kā arī noteiktu lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz Ziemeļīriju (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2023/1231 nosaka īpašus noteikumus, kas inter alia attiecas uz noteiktu sūtījumu, kuros ir dzīvnieku vai augu izcelsmes produkti, augi, kas nav stādāmi augi, pārdošanai gatava lolojumdzīvnieku barība un košļājamie suņu kārumi, kombinēti produkti, kas nav pārtika un pārtikas kontaktmateriāli (“mazumtirdzniecības preces”), ievešanu Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām laišanai Ziemeļīrijas tirgū galapatērētājam.

(2)

Konkrētāk, Regulas (ES) 2023/1231 4. un 5. pants nosaka, ka noteiktiem mazumtirdzniecības preču sūtījumiem ir piemērojami īpaši noteikumi, kas nosaka oficiālo kontroļu īpašu biežumu un vispārīgu sertifikātu, kurš izmantojams, minētās preces ievedot Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām un laižot Ziemeļīrijas tirgū, bet tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, tostarp ja Apvienotā Karaliste ir sniegusi rakstiskas garantijas saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 5. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

(3)

Īpašie noteikumi attiecas uz to, cik bieži ir jāveic minēto sūtījumu dokumentu, identitātes un fiziskas kontrolpārbaudes, un uz paraugu, pēc kāda jāsagatavo vispārīgais sertifikāts, kuram jābūt pievienotam minētajiem sūtījumiem un kurš jāuzrāda sanitārās un fitosanitārās (SFS) inspicēšanas punktos, kuros attiecīgās preces pirmoreiz atvestas Ziemeļīrijā.

(4)

Rakstiski jāgarantē, ka mazumtirdzniecības preču sūtījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2) tiek veiktas efektīvas oficiālās kontroles SFS inspicēšanas punktos, kuros preces pirmoreiz atvestas Ziemeļīrijā un kuri atbilst Regulas (ES) 2023/1231 II pielikumā norādītajām prasībām, un ka oficiālās kontroles, kuras apliecina kontroles plāns, un pārraudzība, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1231 III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām, aptver minēto mazumtirdzniecības preču pārvietošanu no SFS inspicēšanas punktiem, kuros preces pirmoreiz atvestas Ziemeļīrijā, uz sarakstā norādītajiem galamērķa objektiem, lai nodrošinātu, ka minētie sūtījumi ir paredzēti vienīgi mazumtirdzniecībai sarakstā norādītos Ziemeļīrijas objektos un pēc tam netiks pārvietoti uz kādu dalībvalsti.

(5)

Apvienotā Karaliste savā 2023. gada 4. gada septembra vēstulē paziņo, ka SFS inspicēšanas punkti, kurā notiek pirmā atvešana Ziemeļīrijā, līdz 2023. gada 1. oktobrim izpildīs prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) 2023/1231 II pielikuma 1. daļā.

(6)

Apvienotā Karaliste savās 2023. gada 4. un 7. septembra vēstulēs paziņo arī to, ka no 2023. gada 1. oktobra SFS inspicēšanas punktos, kuros mazumtirdzniecības preces pirmoreiz atvestas Ziemeļīrijā, saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 tiks veiktas efektīvas šo preču oficiālās kontroles un ka oficiālās kontroles un pārraudzība saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1231 III pielikuma 1. daļā izklāstītajām prasībām aptvers minēto sūtījumu pārvietošanu no SFS inspicēšanas punktiem, kuros preces pirmoreiz atvestas Ziemeļīrijā, uz sarakstā norādītajiem galamērķa objektiem.

(7)

Komisijas dienesti no 2023. gada 11. līdz 14. septembrim saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1231 4. panta 3. punktu Ziemeļīrijā veica Komisijas kontroli par verifikāciju, vai SFS inspicēšanas punkti Ziemeļīrijā atbilst prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) 2023/1231 II pielikuma 1. daļā. Pēc minētās Komisijas kontroles sagatavotajā 2023. gada 15. septembra ziņojumā ir teikts, ka Belfast Port, Larne Harbour un Warrenpoint Port SFS inspicēšanas punkti atbilst attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) 2023/1231 II pielikuma 1. daļā.

(8)

Apvienotā Karaliste ir sniegusi vajadzīgās rakstiskās garantijas, kas prasītas Regulas (ES) 2023/1231 4. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, tāpēc ir lietderīgi noteikt šādu sūtījumu oficiālo kontroļu īpašo biežumu, kā arī noteikumus par minētajām oficiālajām kontrolēm un par paraugu, pēc kāda jāsagatavo vispārīgais sertifikāts mazumtirdzniecības sūtījumiem, arī tādiem, kuros ietilpst noteiktas mazumtirdzniecības preces, ko patlaban Savienībā ievest aizliegts.

(9)

Regulas (ES) 2023/1231 6. panta 1. punkts nosaka, ka visas mazumtirdzniecības preces ir jāmarķē. Konkrētāk, tas nosaka, ka noteiktas mazumtirdzniecības preces individuāli jāmarķē no 2023. gada 1. oktobra, citas mazumtirdzniecības preces – no 2024. gada 1. oktobra un vēl citas – no 2025. gada 1. jūlija, lai piegādes ķēde Ziemeļīrijā varētu pielāgoties īpašajiem Regulas (ES) 2023/1231 noteikumiem. Minētās regulas 4. panta 3. punkts nosaka, ka mazumtirdzniecības preču identitātes kontrolpārbaužu biežums jāpielāgo atkarībā no tā, kādā apjomā dažādu veidu mazumtirdzniecības preces ir individuāli marķētas. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2130 (3) 3. panta 2. punktā sīki izstrādātie noteikumi par dzīvnieku izcelsmes produktu un preču sūtījumu identitātes kontrolpārbaudēm nebūtu jāpiemēro mazumtirdzniecības preču sūtījumu identitātes kontrolpārbaudēm gadījumos, kur ir piemērojami Regulas (ES) 2023/1231 īpašie noteikumi, lai nodrošinātu minētās regulas konsekventu piemērošanu minētajām mazumtirdzniecības precēm.

(10)

Juridiskās noteiktības labad un lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamā kārtā.

(11)

Pienākums marķēt mazumtirdzniecības preces saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1231 IV pielikumu ir piemērojams no 2023. gada 1. oktobra. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. oktobra, lai nodrošinātu konsekvenci un juridisko noteiktību un izvairītos no nevajadzīgiem tirgus traucējumiem.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka oficiālo kontroļu īpašo biežumu un noteikumus par minētajām oficiālajām kontrolēm un par paraugu, pēc kāda jāsagatavo vispārīgais sertifikāts attiecībā uz šādu Regulas (ES) 2023/1231 darbības jomā ietvertu mazumtirdzniecības preču sūtījumu ievešanu Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām un laišanu Ziemeļīrijas tirgū:

a)

dzīvnieku vai augu izcelsmes produkti, kas nav stādāmi augi, un pārdošanai gatava lolojumdzīvnieku barība un košļājamie suņu kārumi;

b)

kombinēti produkti;

c)

pārtika;

d)

pārtikas kontaktmateriāli.

2.   Šā panta 1. punktā minētie noteikumi attiecas uz:

a)

īpašo biežumu, ar kādu jāveic minētajā punktā minēto sūtījumu oficiālās kontroles, un prasības attiecībā uz šo sūtījumu dokumentu, identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm;

b)

veidlapas parauga izveidi, pēc kāda jāsagatavo vispārīgais sertifikāts, kas jāpievieno minētajiem sūtījumiem un jāuzrāda SFS inspicēšanas punktos, kuros preces pirmoreiz atved Ziemeļīrijā.

2. pants

Dokumentu kontrolpārbaudes SFS inspicēšanas punktos

SFS inspicēšanas punktos, kuros 1. pantā minētās mazumtirdzniecības preces pirmoreiz tiek atvestas Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām, kompetentās iestādes veic visu vispārīgo sertifikātu un citu visiem sūtījumiem pievienoto dokumentu kontrolpārbaudi.

3. pants

Oficiālo kontroļu īpašais biežums un prasības attiecībā uz identitātes un fiziskām kontrolpārbaudēm SFS inspicēšanas punktos

1.   SFS inspicēšanas punktos, kuros notiek pirmā atvešana Ziemeļīrijā, identitātes kontrolpārbaudes, to vidū arī pārbaudes, vai ir ievērotas prasības, ka precēm jābūt fasētām un marķētām, kā minēts Regulas (ES) 2023/1231 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, veic tik bieži, lai aptvertu 10 % no visiem 1. pantā minēto mazumtirdzniecības preču sūtījumiem, izņemot šā panta 2. punktā minētās kontrolpārbaudes.

Šā punkta pirmajā daļā minēto identitātes kontrolpārbaužu gadījumā Īstenošanas regulas (ES) 2019/2130 3. panta 2. punktu nepiemēro.

Lai īstenotu Regulas (ES) 2023/1231 4. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto rakstisko garantiju mērķus, kopā ar šā punkta pirmajā daļā minētajām identitātes kontrolpārbaudēm veic fiziskas kontrolpārbaudes, izmantojot galvenokārt uz risku un izlūkdatiem balstītu pieeju.

2.   Regulas (ES) 2023/1231 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās identitātes kontrolpārbaudes sūtījumiem, kuros ir augi, kas nav stādāmi augi, veic ar 1 % biežumu.

Lai īstenotu Regulas (ES) 2023/1231 4. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto rakstisko garantiju mērķus, kopā ar šā punkta pirmajā daļā minētajām identitātes kontrolpārbaudēm veic fiziskas kontrolpārbaudes, izmantojot galvenokārt uz risku un izlūkdatiem balstītu pieeju.

4. pants

Vienkāršotas prasības attiecībā uz vispārīgiem sertifikātiem

1.   Visiem 1. pantā minēto mazumtirdzniecības preču sūtījumiem, kas tiek ievesti Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām, pievieno vispārīgu sertifikātu, kas sagatavots pēc pielikumā dotā parauga (“Retail NI”).

2.   Vispārīgo sertifikātu mazumtirdzniecības precēm, kuras ietvertas vienā un tajā pašā 1. punktā minētajā sūtījumā, papildina ar sūtījumā ietverto mazumtirdzniecības preču aprakstu.

Pirmajā daļā minēto aprakstu iekļauj papildu dokumentā, ko pievieno vispārīgajam sertifikātam un kas var būt papīra vai elektroniskā formātā. Tajā norāda šādas ziņas:

a)

katras sūtījumā esošās preces raksturs un katras preces apstrāde, ja tāda veikta;

b)

sūtījumā esošo paku skaits un neto svars;

c)

sarakstā norādītā nosūtīšanas objekta un galamērķa objekta Ziemeļīrijā reģistrācijas vai apstiprinājuma numurs.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2023. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 165, 29.6.2023., 103. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2130 (2019. gada 25. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par darbībām, kuras jāveic dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām gadījumos, kad minētās kontrolpārbaudes attiecas uz dzīvniekiem un precēm, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos (OV L 321, 12.12.2019., 128. lpp.).


PIELIKUMS

Vispārīgā sertifikāta paraugs noteiktu mazumtirdzniecības preču sūtījumu ievešanai Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām, kurus piegādā tieši sarakstā norādītiem objektiem Ziemeļīrijā (paraugs “Retail NI”)

Image 4

Image 5


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/103


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2059

(2023. gada 26. septembris),

ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1231 piemērošanas noteikumus attiecībā uz noteiktu tādu citvalstu preču iekļaušanu sarakstā, kuras kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1231 (2023. gada 14. jūnijs) par īpašiem noteikumiem, kas attiecas uz noteiktu sūtījumu, kuros ir mazumtirdzniecības preces, stādāmi augi, sēklas kartupeļi, lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām ekspluatētas mašīnas un noteikti transportlīdzekļi, ievešanu Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām, kā arī noteiktu lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz Ziemeļīriju (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2023/1231 ir paredzēti īpaši noteikumi, kas cita starpā attiecas uz tādu noteiktu mazumtirdzniecības preču sūtījumu ievešanu Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām, kurus paredzēts laist Ziemeļīrijas tirgū galapatērētājam, tostarp īpaši noteikumi par citvalstu mazumtirdzniecības preču sūtījumiem.

(2)

Konkrētāk, Regulas (ES) 2023/1231 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka citvalstu mazumtirdzniecības preces, kas sastāv no dzīvnieku vai augu izcelsmes precēm vai kombinētiem produktiem, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (2) 1. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunktā minētos dzīvnieku veselības vai augu veselības noteikumus (“citvalstu preces”), drīkst ievest Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1231 4. pantu tikai tad, ja Apvienotā Karaliste rakstiski apliecina, ka minētajām precēm saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1069/2009 (3), (ES) 2016/429 (4), (ES) 2016/2031 (5) un (ES) 2017/625 un atbilstoši tām pieņemtajos Komisijas aktos noteiktos importa nosacījumus un oficiālo kontroļu prasības un ka Apvienotā Karaliste minētos importa nosacījumus un oficiālo kontroļu prasības faktiski īsteno (“rakstisks apliecinājums”).

(3)

Regulas (ES) 2023/1231 9. panta 4. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka tad, ja Komisija ir saņēmusi rakstisko apliecinājumu, tā var pieņemt īstenošanas aktu, kurā uzskaitītas citvalstu preces kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū.

(4)

Apvienotā Karaliste 2023. gada 4., 7. un 12. septembra vēstulēs sniedz rakstisku apliecinājumu tam, ka Regulās (EK) Nr. 1069/2009, (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 minētos importa nosacījumus un oficiālo kontroļu prasības attiecībā uz Jaunzēlandes izcelsmes aitu gaļu un ēdamiem subproduktiem, un lolojumdzīvnieku barību un košļājamiem suņu kārumiem, kuru izcelsme ir atļautās trešās valstīs, kā uzskaitīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (6) XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. ierakstā, piemēro saskaņā ar tās tiesību aktiem, un Apvienotā Karaliste ir faktiski īsteno šos importa nosacījumus un oficiālo kontroļu prasības, kas saistītas ar šīm precēm.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi izveidot sarakstu ar citvalstu precēm, tās identificējot ar Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (7) noteiktajiem kombinētās nomenklatūras kodiem un norādot kopā ar preču izcelsmes trešo valsti, kuras kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū.

(6)

Juridiskās noteiktības labad un lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(7)

Pienākumu marķēt mazumtirdzniecības preces saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1231 IV pielikumu piemēro no 2023. gada 1. oktobra. Tāpēc, lai nodrošinātu konsekvenci un juridisko noteiktību un izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. oktobra.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido sarakstu ar tādām citvalstu precēm, kas sastāv no dzīvnieku vai augu izcelsmes precēm vai kombinētiem produktiem, kuriem piemēro Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunktā minētos dzīvnieku veselības vai augu veselības noteikumus, kuras kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1231 4. pantu (“citvalstu preces”), kā arī šo preču izcelsmes trešo valsti.

2. pants

Pielikumā uzskaitītās citvalstu preces

Pielikumā uzskaitītās citvalstu preces kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2023. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 165, 29.6.2023., 103. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300 14.11.2009., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(6)  Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 ( 2011. gada 25. februāris ), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Saraksts ar citvalstu precēm, kuras kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū (atbilstoši 2. pantam)

Rinda

Preces(*)

KN kods(**)

Veterinārā sertifikāta / oficiālā sertifikāta / oficiālā apliecinājuma paraugs(***)

Izcelsmes trešā valsts

Preču kategorija

Dzīvnieku izcelsmes produkti

1

Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitu gaļa un ēdami subprodukti

0204 10 00

0204 21 00

0204 22 10

0204 22 30

0204 22 50

0204 22 90

0204 23 00

0204 42 10

0204 42 30

0204 42 50

0204 42 90

0204 43 10

0204 43 90

 

Jaunzēlande

2

Lolojumdzīvnieku barība un košļājami suņu kārumi

0401

0402

0403

0404

0408

0504

0505

0506

0508

0511

1501

1502

1503

1504

2301

2309

2835 25

2835 26

3501

3502

3503

3504

4101

4205

Veterinārais sertifikāts, kā noteikts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (1) XV pielikuma 3. nodaļas A daļā

Veterinārais sertifikāts, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikuma 3. nodaļas B daļā

Veterinārais sertifikāts, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikuma 3. nodaļas C daļā

Veselības sertifikāts, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikuma 3. nodaļas D daļā

Atļautās trešās valstis, kā uzskaitīts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. ierakstā

Piezīmes

(*)

Pielikuma tabulā uzskaitīto preču apraksts atbilst ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 noteiktās un ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK apstiprinātās kombinētās nomenklatūras (KN) apraksta slejai. KN pamatā ir starptautiskā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (HS), kas pieņemta Briselē 1983. gada 14. jūnijā.

Neskarot Regulā (EEK) Nr. 2658/87 noteiktos kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, preču apraksta formulējumu šī pielikuma tabulā uzskata tikai par indikatīvu, jo šā pielikuma tabulas sarakstā ietvertās preces nosaka pēc KN kodiem.

(**)

Šajā slejā norāda KN kodu.

(***)

Šajā slejā norāda veterinārā sertifikāta / oficiālā sertifikāta / oficiālā apliecinājuma paraugu, ko saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nepieciešams pievienot citvalstu preču sūtījumiem.

(1)  Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) par noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu (OV L 198, 20.7.1987., 1. lpp.).


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/108


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2060

(2023. gada 26. septembris),

ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1231 piemērošanas noteikumus attiecībā uz to zvejas kuģu karoga valstu iekļaušanu sarakstā, kuri zvejo zvejas produktus, kurus kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1231 (2023. gada 14. jūnijs) par īpašiem noteikumiem, kas attiecas uz noteiktu sūtījumu, kuros ir mazumtirdzniecības preces, stādāmi augi, sēklas kartupeļi, lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām ekspluatētas mašīnas un noteikti transportlīdzekļi, ievešanu Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām, kā arī noteiktu lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz Ziemeļīriju (1) un jo īpaši tās 9. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2023/1231 ir paredzēti īpaši noteikumi, kas cita starpā attiecas uz tādu noteiktu mazumtirdzniecības preču sūtījumu ievešanu Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām, kurus paredzēts laist Ziemeļīrijas tirgū galapatērētājam.

(2)

Konkrētāk, Regulas (ES) 2023/1231 9. pantā ir paredzēti īpaši noteikumi par citvalstu mazumtirdzniecības preču sūtījumiem. Minētās regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka zvejas produktus, kurus nozvejojis tādas trešās valsts karoga kuģis, kas nav Apvienotā Karaliste (“karoga valsts”), un kuri importēti Apvienotās Karalistes daļās, kas nav Ziemeļīrija, ievest Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām mazumtirdzniecības preču statusā un laist Ziemeļīrijas tirgū saskaņā ar minētās regulas 4. pantu drīkst tikai tad, ja attiecīgā zvejas kuģa karoga valsts ir norādīta īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 9. panta 4. punktu.

(3)

Turklāt Regulas (ES) 2023/1231 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka ka zvejas produktus, kurus nozvejojis tādas trešās valsts karoga kuģis, kas nav Apvienotā Karaliste, un kuri importēti Apvienotās Karalistes daļās, kas nav Ziemeļīrija, ievest Ziemeļīrijā no citām Apvienotās Karalistes daļām mazumtirdzniecības preču statusā un laist Ziemeļīrijas tirgū saskaņā ar minētās regulas 4. pantu drīkst tikai tad, ja Apvienotā Karaliste rakstiski apliecina, ka importa nosacījumi, oficiālās kontroles un verifikācijas prasības tiek piemērotas saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem un līdz ar to nodrošina, ka Apvienotajā Karalistē netiek importēti zvejas produkti, kuri iegūti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā (“NNN zveja”), kas definēta Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (2) 2. pantā un saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 regulu pieņemtajos Savienības aktos, un ka Apvienotā Karaliste minētos importa nosacījumus, oficiālās kontroles un verifikācijas prasības faktiski īsteno (“rakstisks apliecinājums”).

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, un ar tās 12. panta 1. punktu ir aizliegts Savienībā importēt NNN zvejā iegūtus zvejas produktus. Turklāt minētās regulas 20. pantā ir paredzēti noteikumi par paziņošanu Komisijai no trešo valstu karoga valstīm nolūkā pieņemt šādu karoga valstu validētus nozvejas sertifikātus, lai cita starpā nodrošinātu, ka zvejas produktu sūtījumi, ko Savienībā ieved no trešām valstīm, atbilst minētajam aizliegumam.

(5)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES (3) izveido NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008.

(6)

Regulas (ES) 2023/1231 9. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja Komisija ir saņēmusi rakstisko apliecinājumu, tā var pieņemt īstenošanas aktu, kurā uzskaitītas to zvejas kuģu karoga valstis, kuri zvejo zvejas produktus, kurus kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū.

(7)

Apvienotā Karaliste 2023. gada 4. septembra vēstulē sniedz rakstisku apliecinājumu tam, ka saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem piemēro importa nosacījumus, oficiālās kontroles un verifikācijas prasības un ka Apvienotā Karaliste faktiski īsteno importa nosacījumus, oficiālās kontroles un verifikācijas prasības.

(8)

Tā kā Apvienotā Karaliste ir sniegusi vajadzīgo rakstisko apliecinājumu, kas prasīts Regulas (ES) 2023/1231 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir lietderīgi izveidot to zvejas kuģu karoga valstu sarakstu, kuri zvejo zvejas produktus, kurus kā mazumtirdzniecības preces Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū pēc importēšanas citās Apvienotās Karalistes daļās. Minētajā sarakstā būtu jāņem vērā paziņošanas prasība, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1005/2008 20. pantā, un nesadarbīgu trešo valstu saraksts, kas izveidots ar Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES.

(9)

Juridiskās noteiktības labad un lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(10)

Pienākumu marķēt mazumtirdzniecības preces saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1231 IV pielikumu piemēro no 2023. gada 1. oktobra. Tāpēc, lai nodrošinātu konsekvenci un juridisko noteiktību un izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. oktobra.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido to trešo valstu sarakstu, kuras nav Apvienotā Karaliste un kuras ir to zvejas kuģu karoga valstis, kuri zvejo zvejas produktus, kurus Ziemeļīrijā drīkst ievest no citām Apvienotās Karalistes daļām un laist Ziemeļīrijas tirgū kā mazumtirdzniecības preces saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1231 4. pantu pēc importēšanas citās Apvienotās Karalistes daļās (“karoga valstu saraksts”).

2. pants

Karoga valstu saraksts

Karoga valstu saraksts ir iekļauts pielikumā.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2023. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 165, 29.6.2023., 103. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas lēmums 2014/170/ES (2014. gada 24. marts), ar ko izveido NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV L 91, 27.3.2014., 43. lpp.).


PIELIKUMS

ALBĀNIJA

ALŽĪRIJA

ANGOLA

ANTIGVA UN BARBUDA

ARGENTĪNA

AUSTRĀLIJA

BAHAMU SALAS

BANGLADEŠA

BELIZA

BENINA

BRAZĪLIJA

KANĀDA

KABOVERDE

ČĪLE

ĶĪNA

KOLUMBIJA

KOSTARIKA

KOTDIVUĀRA

KUBA

KIRASAO

EKVADORA

ĒĢIPTE

SALVADORA

ERITREJA

FOLKLENDA (MALVINU) SALAS

FĒRU SALAS

FIDŽI

FRANCIJAS POLINĒZIJA

FRANCIJAS DIENVIDJŪRU UN ANTARKTIKAS ZEMES

GABONA

GANA

GRENLANDE

GRENĀDA

GVATEMALA

GVINEJA

GAJĀNA

ISLANDE

INDIJA

INDONĒZIJA

JAMAIKA

JAPĀNA

KENIJA

KIRIBATI

MADAGASKARA

MALAIZIJA

MALDĪVIJA

MAURITĀNIJA

MAURĪCIJA

MEKSIKA

MELNKALNE

MAROKA

MOZAMBIKA

MJANMA/BIRMA

NAMĪBIJA

JAUNKALEDONIJA

JAUNZĒLANDE

NIKARAGVA

NIGĒRIJA

NORVĒĢIJA

OMĀNA

PAKISTĀNA

PANAMA

PAPUA-JAUNGVINEJA

PERU

FILIPĪNAS

KRIEVIJA

SVĒTĀS HELĒNAS SALA

SENPJĒRA UN MIKELONA

SENEGĀLA

SEIŠELAS

ZĀLAMANA SALAS

DIENVIDĀFRIKA

DIENVIDKOREJA

ŠRILANKA

SURINAMA

TAIVĀNA

TANZĀNIJA

TAIZEME

GAMBIJA

TRISTANA DA KUŅAS SALAS

TUNISIJA

TURCIJA

UKRAINA

APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

URAGVAJA

VENECUĒLA

VJETNAMA

VOLISA UN FUTUNAS SALAS

JEMENA


LĒMUMI

27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/114


EIROPADOMES LĒMUMS (ES) 2023/2061

(2023. gada 22. septembris),

ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu

EIROPADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (2),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. panta 2. punkta pirmā daļa nosaka Eiropas Parlamenta sastāva kritērijus, proti, ka Savienības pilsoņu pārstāvju skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju, ka šī pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši deputāti katrai dalībvalstij, un ka nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām.

(2)

LES 10. pants paredz, inter alia, ka Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija, pilsoņi Savienības līmenī tiek tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā un dalībvalstis Padomē pārstāv to valdības, kas par savu darbību saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem.

(3)

Tāpēc LES 14. panta 2. punkts piemērojams saistībā ar plašāku Līgumos noteikto institucionālo kārtību, kas ietver arī noteikumus par lēmumu pieņemšanu Padomē.

(4)

Līdz 2026. gada beigām un pirms priekšlikuma par tā sastāvu Eiropas Parlamentam būtu jāierosina objektīva, taisnīga, noturīga un pārredzama vietu sadalījuma metode, ar ko īsteno līdzsvarotas proporcionalitātes principu, neskarot Līgumos paredzētās iestāžu prerogatīvas. Ņemot vērā iespējamu turpmāku norišu ietekmi, šādai metodei būtu jānodrošina ilgtspējīgs maksimālais Eiropas Parlamenta deputātu skaits.

(5)

Budžeta lēmējinstitūcijai un Komisijai, īstenojot savas ikgadējā budžeta procedūrā paredzētās prerogatīvas, būtu jānodrošina, ka šajā lēmumā paredzētais vietu skaita palielinājums budžeta ziņā Savienības vispārējā budžeta 1. iedaļā ir neitrāls,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Piemērojot LES 14. panta 2. punktu, ievēro šādus principus:

kopējais vietu skaits Eiropas Parlamentā nepārsniedz 750 vietas, neskaitot priekšsēdētāju,

vietu sadalījums dalībvalstīm ir līdzsvaroti proporcionāls, ar minimālo slieksni sešas vietas un maksimālo slieksni 96 vietas katrai dalībvalstij, vienlaikus pēc iespējas tuvāk atspoguļojot attiecīgo dalībvalstu iedzīvotāju skaitu,

līdzsvaroto proporcionalitāti definē šādi: attiecība starp katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un vietu skaitu pirms noapaļošanas uz augšu vai leju līdz veseliem skaitļiem ir mainīga atkarībā no attiecīgā dalībvalstu iedzīvotāju skaita tādējādi, ka katrs Eiropas Parlamenta deputāts no dalībvalstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks, pārstāv vairāk pilsoņu nekā katrs Eiropas Parlamenta deputāts no dalībvalstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks, un otrādi – jo dalībvalstī ir vairāk iedzīvotāju, jo lielāks skaits vietu Eiropas Parlamentā tai pienākas,

vietu sadalījumā Eiropas Parlamentā jāņem vērā demogrāfiskā attīstība dalībvalstīs.

2. pants

Kopējo iedzīvotāju skaitu dalībvalstīs, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, aprēķina Komisija (Eurostat) saskaņā ar metodi, ko nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1260/2013 (3).

3. pants

To pārstāvju skaitu Eiropas Parlamentā, kurus ievēlē katrā dalībvalstī, 2024.–2029. gada parlamentārajam sasaukumam nosaka šādi:

Beļģija

22

Bulgārija

17

Čehija

21

Dānija

15

Vācija

96

Igaunija

7

Īrija

14

Grieķija

21

Spānija

61

Francija

81

Horvātija

12

Itālija

76

Kipra

6

Latvija

9

Lietuva

11

Luksemburga

6

Ungārija

21

Malta

6

Nīderlande

31

Austrija

20

Polija

53

Portugāle

21

Rumānija

33

Slovēnija

9

Slovākija

15

Somija

15

Zviedrija

21

4. pants

Pietiekami savlaicīgi pirms 2029.–2034. gada parlamentārā sasaukuma sākuma un, ja iespējams, līdz 2027. gada beigām Eiropas Parlaments saskaņā ar LES 14. panta 2. punktu iesniedz Eiropadomei priekšlikumu par atjauninātu Eiropas Parlamenta vietu sadalījumu.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2023. gada 22. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. MICHEL


(1)  Priekšlikums pieņemts 2023. gada 15. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)   2023. gada 13. septembra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2013 (2013. gada 20. novembris) par Eiropas demogrāfijas statistiku (OV L 330, 10.12.2013., 39. lpp.).


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/117


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2023/2062

(2023. gada 25. septembris)

par palīdzības pasākumu saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu nolūkā atbalstīt Beninas bruņoto spēkus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 41. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/509 (1) izveido Eiropas Miera mehānismu (EMM), ar kuru dalībvalstis finansē Savienības darbības kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, lai, ievērojot Līguma 21. panta 2. punkta c) apakšpunktu, saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību. Jo īpaši, ievērojot Lēmuma (KĀDP) 2021/509 1. panta 2. punktu, EMM ir jāizmanto, lai finansētu palīdzības pasākumus, piemēram, darbības nolūkā stiprināt tādas trešo valstu un reģionālo un starptautisko organizāciju spējas, kas saistītas ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

(2)

Gvinejas līča piekrastes valstu ziemeļu reģionos, proti, Ganā, Kotdivuārā, Beninā un Togo, saistībā ar krīzi Sāhelas centrālajā daļā ir pasliktinājušies drošības apstākļi.

(3)

Ņemot vērā drošības vides pasliktināšanos reģionā, ir svarīgi stiprināt Beninas aizsardzības un drošības spēkus, lai nodrošinātu un atbalstītu stabilizācijas centienus šajā valstī. Šajā sakarā un pilnībā apzinoties to, ka situācijai ir vajadzīga integrēta reakcija, ilgstoša miera un drošības nodrošināšana Beninā ir viena no Savienības svarīgākajām prioritātēm.

(4)

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 3. jūlijā saņēma Beninas lūgumu Savienībai palīdzēt Beninas bruņotajiem spēkiem. Pieprasītā palīdzība attiecības uz svarīga aprīkojuma iegādi nolūkā stiprināt to Beninas militāro vienību operatīvās spējas, kas ir izvietotas Beninas ziemeļos operācijas Mirador ietvaros, lai cīnītos pret nevalstiskiem bruņotiem grupējumiem un veiktu pretpasākumus un samazinātu minēto grupējumu iespējas veikt teroristu uzbrukumus.

(5)

Palīdzības pasākumi ir jāīsteno, ņemot vērā Lēmumā (KĀDP) 2021/509 izklāstītos principus un prasības, jo īpaši atbilstību Padomes Kopējai nostājai 2008/944/KĀDP (2), un saskaņā ar noteikumiem par EMM ietvaros finansēto ieņēmumu un izdevumu izpildi.

(6)

Padome atkārtoti apstiprina apņēmību aizsargāt, veicināt un īstenot cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātijas principus un stiprināt tiesiskumu un labu pārvaldību atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un starptautiskajām tiesībām, jo īpaši starptautiskajām cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Izveide, mērķi, darbības joma un ilgums

1.   Ar šo tiek izveidots palīdzības pasākums par labu Beninai (“saņēmējs”), kas finansējams no Eiropas Miera mehānisma (EMM) (“palīdzības pasākums”).

2.   Palīdzības pasākuma mērķis ir uzlabot Beninas bruņoto spēku spējas aizsargāt Beninas teritoriālo integritāti un suverenitāti un tās civiliedzīvotājus pret iekšēju un ārēju agresiju un veicināt mieru un stabilitāti reģionā.

3.   Lai sasniegtu 2. punktā izklāstīto mērķi, ar palīdzības pasākumu finansē šāda veida aprīkojumu, kas nav paredzēts nāvējoša spēka pielietošanai:

a)

viens izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas gaisa kuģis;

b)

izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas bezpilota lidaparātu sistēmas.

4.   Palīdzības pasākuma ilgums ir 30 mēneši no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

2. pants

Finanšu nosacījumi

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar palīdzības pasākumu saistīto izdevumu segšanai, ir 11 750 000 EUR.

2.   Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2021/509 un noteikumiem par EMM ietvaros finansēto ieņēmumu un izdevumu izpildi.

3.   Izdevumi, kas saistīti ar palīdzības pasākuma īstenošanu, ir attiecināmi no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

3. pants

Vienošanās ar saņēmēju

1.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) panāk nepieciešamās vienošanās ar saņēmēju, lai nodrošinātu, ka tas pilda ar šo lēmumu noteiktās prasības un nosacījumus, – tas ir nosacījums atbalsta sniegšanai saskaņā ar palīdzības pasākumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajās vienošanās iekļauj noteikumus, kas saņēmējam uzliek pienākumu nodrošināt, ka:

a)

operācijas Mirador ietvaros izvietoto un saskaņā ar palīdzības pasākumu atbalstīto Beninas bruņoto spēku vienības ievēro attiecīgās starptautiskās tiesības, jo īpaši starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

b)

visi saskaņā ar palīdzības pasākumu sniegtie aktīvi tiek pienācīgi un efektīvi izmantoti nolūkos, kādiem tie tika piešķirti;

c)

visi saskaņā ar palīdzības pasākumu sniegtie aktīvi tiek pienācīgi uzturēti, lai nodrošinātu to lietojamību un funkcionālu pieejamību visā to dzīves ciklā.

d)

jebkuri saskaņā ar palīdzības pasākumu sniegti aktīvi, tostarp to dzīves cikla beigās netiek nozaudēti vai, nesaņemot saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2021/509 izveidotās Mehānisma komitejas (“Mehānisma komiteja”) piekrišanu, nodoti tādām personām vai vienībām, ko neparedz minētās vienošanās.

3.   Šā panta 1. punktā minētajās vienošanās iekļauj noteikumus par saskaņā ar palīdzības pasākumu sniegtā atbalsta apturēšanu un izbeigšanu gadījumā, ja tiek konstatēts, ka saņēmējs nepilda 2. punktā izklāstītos pienākumus.

4. pants

Īstenošana

1.   Augstais pārstāvis ir atbildīgs par šā lēmuma īstenošanas nodrošināšanu saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2021/509 un noteikumiem par EMM ietvaros finansēto ieņēmumu un izdevumu izpildi, un atbilstoši integrētajai metodiskajai sistēmai nepieciešamo pasākumu un kontroļu novērtēšanai un identificēšanai attiecībā uz palīdzības pasākumiem saskaņā ar EMM.

2.   Šā lēmuma 1. panta 3. punktā minēto aprīkojumu nodrošina Défense Conseil International - DCI Group.

5. pants

Pārraudzība, kontrole un izvērtēšana

1.   Augstais pārstāvis pārrauga to, kā saņēmējs ievēro 3. pantā izklāstītos pienākumus. Šo pārraudzību izmanto tam, lai nodrošinātu izpratni par pienākumu, kas noteikti saskaņā ar 3. pantu, nepildīšanas kontekstu un riskiem un palīdzētu novērst šādu nepildīšanu, tostarp starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdarījušas operācijas Mirador ietvaros izvietotās Beninas bruņoto spēku vienības.

2.   Aprīkojuma kontroli pēc to nosūtīšanas organizē šādi:

a)

piegādes verifikācija – īpašumtiesību nodošanas brīdī galalietotājam ir jāparaksta piegādes sertifikāti;

b)

ziņošana – saņēmējam reizi gadā ir jāziņo par darbībām, kas veiktas ar aprīkojumu, kurš sniegts saskaņā ar palīdzības pasākumu, un par noteikto posteņu krājumu stāvokli līdz brīdim, kad Politikas un drošības komiteja (PDK) šādu ziņošanu vairs neuzskata par nepieciešamu;

c)

pārbaudes uz vietas – saņēmējam pēc Augstā pārstāvja pieprasījuma ir jānodrošina piekļuve, lai veiktu pārbaudes uz vietas.

3.   Pēc tam, kad pabeigts palīdzības pasākums, Augstais pārstāvis veic galīgo izvērtējumu, lai novērtētu, vai palīdzības pasākums ir palīdzējis sasniegt 1. panta 2. punktā noteikto mērķi.

6. pants

Ziņošana

Īstenošanas laikposmā Augstais pārstāvis saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2021/509 63. pantu sniedz PDK pusgada ziņojumus par palīdzības pasākuma īstenošanu. Palīdzības pasākumu administrators regulāri informē Mehānisma komiteju par ieņēmumu un izdevumu īstenošanu saskaņā ar minētā lēmuma 38. pantu, tostarp, sniedzot informāciju par iesaistītajiem piegādātājiem un apakšuzņēmējiem.

7. pants

Apturēšana un izbeigšana

1.   PDK saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2021/509 64. pantu var nolemt pilnībā vai daļēji apturēt palīdzības pasākuma īstenošanu.

2.   PDK var arī ieteikt Padomei izbeigt palīdzības pasākumu.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2023. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. GÓMEZ HERNÁNDEZ


(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/509 (2021. gada 22. marts), ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2015/528 (OV L 102, 24.3.2021., 14. lpp.).

(2)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/121


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2023/2063

(2023. gada 25. septembris),

ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 22. maijā pieņēma Lēmumu 2013/233/KĀDP (1), kas izveidoja Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya).

(2)

Padome 2023. gada 26. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/1305 (2), kas EUBAM Libya pilnvaras pielāgoja un pagarināja līdz 2025. gada 30. jūnijam. Minētais lēmums EUBAM Libya arī piešķīra finanšu atsauces summu līdz 2023. gada 30. septembrim.

(3)

EUBAM Libya būtu jāpiešķir finanšu atsauces summa laikposmam no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. jūnijam.

(4)

Lēmums 2013/233/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

EUBAM Libya tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2013/233/KĀDP 13. panta 1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Finanšu atsauces summa, kas paredzēta EUBAM Libya izdevumu segšanai no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. jūnijam, ir 53 442 350,13 EUR.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2023. gada 1. oktobra.

Briselē, 2023. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. GÓMEZ HERNÁNDEZ


(1)  Padomes Lēmums 2013/233/KĀDP (2013. gada 22. maijs) par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya) (OV L 138, 24.5.2013., 15. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/1305 (2023. gada 26. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2013/233/KĀDP par Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya) (OV L 161, 27.6.2023., 68. lpp.).


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/122


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2023/2064

(2023. gada 25. septembris)

par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”). Stratēģijas III nodaļā ir iekļauts to pasākumu saraksts, kas jāveic, lai apkarotu šādu izplatīšanu.

(2)

Savienība aktīvi ievieš stratēģiju un īsteno pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši – paredzot finanšu līdzekļus tādu konkrētu projektu atbalstam, kurus īsteno daudzpusējas struktūras, piemēram, Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) pagaidu tehniskais sekretariāts.

(3)

Lai efektīvi īstenotu Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) līdz CTBTO izveidei, CTBT parakstītājvalstis ir nolēmušas izveidot sagatavošanas komisiju, kura ir tiesību subjekts un kurai ir starptautiskas organizācijas statuss.

(4)

CTBT drīza stāšanās spēkā un vispārēja piemērošana, kā arī CTBTO sagatavošanas komisijas uzraudzības un pārbaudes sistēmas nostiprināšana ir svarīgi stratēģijas mērķi.

(5)

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs dokumentā “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana. Atbruņošanās programma” norādīja, ka ierobežojot modernu jauna tipa kodolieroču izstrādi, CTBT bremzē bruņošanās sacensību un ka tas kalpo arī kā stipra normatīva barjera pret tādām valstīm, kas potenciāli varētu meklēt iespēju izstrādāt, ražot un pēc tam iegūt kodolieročus, pārkāpjot savas neizplatīšanas saistības.

(6)

2022. gada Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai attiecas uz pastāvīgajiem draudiem, ko rada masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana, kodolieroču arsenāla paplašināšana, jaunu ieroču sistēmu izstrāde, kā arī kodoldraudi, ko izmanto dažas valstis, un tajā ir pausts Savienības mērķis pastiprināt konkrētas darbības atbruņošanās, neizplatīšanas un ieroču kontroles mērķu atbalstam.

(7)

Saistībā ar stratēģijas īstenošanu Padome pieņēma trīs vienotās rīcības un piecus lēmumus par atbalstu CTBTO sagatavošanas komisijas darbībām, proti, Vienotās rīcības 2006/243/KĀDP (1), 2007/468/KĀDP (2) un 2008/588/KĀDP (3) un Padomes Lēmumus 2010/461/KĀDP (4), 2012/699/KĀDP (5), (KĀDP) 2015/1837 (6), (KĀDP) 2018/298 (7) un (KĀDP) 2020/901 (8). Minētais Savienības atbalsts būtu jāturpina.

(8)

Šā lēmuma tehniskā īstenošana būtu jāuztic CTBTO sagatavošanas komisijai, kas, ņemot par pamatu unikālo zinātību un spējas, ko tā iegūst, izmantojot Starptautiskās uzraudzības sistēmas (IMS) tīklu, kas aptver vairāk nekā 337 objektus visā pasaulē, un Starptautisko datu centru (SDC), ir vienīgā starptautiskā organizācija, kurai ir spējas un leģitimitāte īstenot šo lēmumu. Savienības atbalstītās darbības var finansēt vienīgi ar ārpusbudžeta maksājumu CTBTO sagatavošanas komisijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai īstenotu ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, ES globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, Savienība ar operatīvu rīcību turpina atbalstīt CTBTO sagatavošanas komisijas darbības.

2.   Šā panta 1. punktā minēto darbību mērķi ir:

a)

nostiprināt CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spējas;

b)

nostiprināt CTBT parakstītājvalstu spējas veikt savus CTBT noteiktos pārbaudes pienākumus un dot iespējas tām pilnībā izmantot priekšrocības, ko dod dalība CTBT režīmā;

c)

palielināt informētību par CTBT un veicināt tā vispārēju piemērošanu un stāšanos spēkā.

3.   Detalizēts darbību apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”).

2.   Lēmuma 1. pantā minēto darbību tehnisko īstenošanu veic CTBTO sagatavošanas komisija.

3.   CTBTO sagatavošanas komisija minēto uzdevumu veic Augstā pārstāvja atbildībā. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis ar CTBTO sagatavošanas komisiju noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. pantā minēto Savienības finansēto darbību īstenošanai ir 6 285 929 EUR.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās atsauces summas, pārvalda saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga to izdevumu pareizu pārvaldību, ko finansē no 1. punktā minētās summas. Minētajā nolūkā tā ar CTBTO sagatavošanas komisiju noslēdz iemaksu nolīgumu. Iemaksu nolīgumā paredz, ka CTBTO sagatavošanas komisijai jānodrošina Savienības ieguldījuma pamanāmība, kas atbilst tā apjomam.

4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā minēto nolīgumu cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā un par nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

1.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz CTBTO sagatavošanas komisijas sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Ziņojumi ir Padomes veiktā izvērtējuma pamatā.

2.   Komisija sniedz informāciju par 1. pantā minēto darbību īstenošanas finansiālajiem aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā nolīguma noslēgšanas. Tomēr šis lēmums zaudē spēku sešus mēnešus pēc stāšanās spēkā, ja šajā laikposmā nolīgums nav noslēgts.

Briselē, 2023. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. GÓMEZ HERNÁNDEZ


(1)  Padomes Vienotā rīcība 2006/243/KĀDP (2006. gada 20. marts) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, ko veic apmācību un pārbaudes spēju palielināšanas jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 88, 25.3.2006., 68. lpp.).

(2)  Padomes Vienotā rīcība 2007/468/KĀDP (2007. gada 28. jūnijs) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 176, 6.7.2007., 31. lpp.).

(3)  Padomes Vienotā rīcība 2008/588/KĀDP (2008. gada 15. jūlijs) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 189, 17.7.2008., 28. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2010/461/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 219, 20.8.2010., 7. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2012/699/KĀDP (2012. gada 13. novembris) par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 314, 14.11.2012., 27. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1837 (2015. gada 12. oktobris) par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 266, 13.10.2015., 83. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/298 (2018. gada 26. februāris) par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 56, 28.2.2018., 34. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/901 (2020. gada 29. jūnijs) par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 207, 30.6.2020., 15. lpp.).


PIELIKUMS

ATBALSTS LĪGUMA PAR KODOLIZMĒĢINĀJUMU VISPĀRĒJO AIZLIEGUMU ORGANIZĀCIJAS (CTBTO) SAGATAVOŠANAS KOMISIJAS DARBĪBĀM

1.   Vispārīga informācija

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropas Savienības Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras III nodaļā ir iekļauts to pasākumu saraksts, kas jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu izplatīšanu.

Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT), kas aizliedz visus kodolsprādzienus, ir būtisks starptautiskās ieroču neizplatīšanas arhitektūras elements. CTBT ir spēcīgs kolektīvās uzticēšanās un drošības veicināšanas pasākums un efektīvs kodolieroču izplatīšanas ierobežojums, kas liedz valstīm, kurām pašlaik nav kodolieroču, tos izstrādāt, kā arī modernizēt esošo kodolieroču arsenālu.

Ar CTBT ir izveidota spēcīga globāla norma pret kodolieroču izmēģinājumiem, ko papildina moderna un ļoti sensitīva globāla kodolizmēģinājumu uzraudzības sistēma – Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) Starptautiskā uzraudzības sistēma (IMS), kas uzrauga atbilstību līgumam.

Līgums vēl nav stājies spēkā, un turpinās globālie centieni sasniegt šo starptautiskās miera un drošības kopienas un darba kārtības svarīgo mērķi. Vienlaikus CTBTO IMS ar Starptautiskā datu centra starpniecību nodrošina pastāvīgu reāllaika datu plūsmu starptautiskajai sabiedrībai, lai nodrošinātu, ka neviens kodolizmēģinājums nepaliek neatklāts. Saistībā ar līguma stāšanos spēkā tiek izstrādātas un sagatavotas arī organizācijas spējas un tehnoloģijas inspekciju uz vietas veikšanai.

Eiropas Savienība (ES) aktīvi īsteno savu stratēģiju un vairāk nekā desmit gadus sniedz būtisku brīvprātīgu ieguldījumu CTBTO sagatavošanas komisijā, lai veicinātu CTBT stāšanos spēkā un uzturētu un vēl vairāk stiprinātu CTBTO uzraudzības un pārbaudes spējas.

2.   Vispārējais mērķis

Saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai šā projekta vispārējais mērķis ir veicināt starptautisko mieru un drošību un uzticēšanās veidošanu, veicinot CTBT universalizāciju un stāšanos spēkā un stiprinot CTBTO starptautisko uzraudzības un pārbaudes režīmu.

Uzlabojot CTBT pārbaudes režīma spējas, veidojot parakstītājvalstu ekspertu spējas un palielinot jauniešu, parlamentāriešu, mediju un zinātnieku informētību, šā projekta mērķis ir “saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību”, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā.

3.   Konkrētie mērķi

a)

Stiprināt CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spējas.

b)

Stiprināt CTBT parakstītājvalstu spējas veikt savus CTBT noteiktos pārbaudes pienākumus un dot iespējas tām pilnībā izmantot priekšrocības, ko dod dalība CTBT režīmā.

c)

Palielināt informētību par CTBT un veicināt tā universalizāciju un stāšanos spēkā.

4.   Paredzamie iznākumi

a)

Projekta iznākumi palīdzēs stiprināt CTBT uzraudzības un pārbaudes režīma spējas, 1) uzlabojot radionuklīdu un pārneses atmosfērā modelēšanas konveijerus, 2) uzlabojot zinātnisko izpratni par radioaktīvā ksenona fonu un tā ietekmi uz CTBTO cēlgāzu sistēmu atklāšanu, 3) uzlabojot IMS seismisko palīgstaciju uzturēšanu un 4) vēl vairāk uzlabojot CTBTO spējas veikt inspekcijas uz vietas (OSI).

i)

Digitālo seismogrāfu tīklu federācijas (FDSN) tīmekļa pakalpojumu ieviešanas uzlabošana, kas aptver visus seismiskos, hidroakustiskos un infraskaņas (SHI) un radionuklīdu datus, produktus un formātus.

ii)

XeBET II programmatūra darba kārtībā un gatava tam, lai ar to varētu novērtēt radioaktīvā ksenona koncentrāciju katram IMS cēlgāzes paraugam. Prototips tiks ieviests ATM konveijerā, un iznākums ir jāintegrē radionuklīdu konveijerā, lai uzlabotu automatizēto radionuklīdu ziņojumu (Automated Radionuclide Report, ARR) un pārskatīto radionuklīdu ziņojumu (Reviewed Radionuclide Report, RRR), un standarta pārbaudīto radionuklīdu notikumu biļetenu (Standard Screened Radionuclide Event Bulletin, SSREB). Tas būs pieejams arī Ekspertu tehniskās analīzes rīku kopumā un valsts datu centru (VDC) programmatūrā (NDC-in-a-Box).

iii)

Prototipa programmatūra, kas ļauj ieviest nenoteiktības pārneses atmosfērā modelēšanas (ATM) simulācijās izotopu attiecības analīzes (skrīninga un laika grafika) un mašīnmācīšanās (ML) pētījumu vajadzībām.

iv)

Uzlabots ATM konveijers, kura pamatā ir šis ATM-EPS prototips, kas sniedz papildu un būtisku informāciju par ATM nenoteiktību, uzlabojot ATM rezultātu ticamību.

v)

Programmatūras nodrošināšana, ko a) izmanto SDC un b) izmanto VDC infraskaņas un hidroakustiskās apstrādes un interaktīvās analīzes veikšanai.

vi)

Labāka izpratne / raksturojošā informācija par globālo radioaktīvā ksenona fonu, tostarp tā reģionālajām variācijām, jo īpaši JPX38 cēlgāzu sistēmā.

vii)

Pašreizējās izpratnes uzlabošana par zināmajiem avotiem Eirāzijā, tādējādi uzlabojot “C” līmeņa epizožu izpratni / interpretāciju.

viii)

ATM, jo īpaši augstas izšķirtspējas ATM, uzlabošana.

ix)

Progresīvu algoritmu / skrīninga metožu izstrāde, testēšana un optimizācija avota atrašanās vietas noteikšanai (piemēro visu pārējo IMS cēlgāzu sistēmu datiem).

x)

Uzlabota spēja atklāt, atrast un raksturot kodolizmēģinājumu, pamatojoties uz radioaktīvā ksenona noplūdēm.

xi)

Attiecīgajās seismiskajās palīgstacijās ilgtspējīgā veidā palielināta datu pieejamība līdz līmenim, kas ir augstāks par 95 % vai pēc iespējas tuvu 100 %.

xii)

Uzlabota attiecīgo seismsko palīgstaciju uzturēšana un stabilitāte, tostarp labāka veiktspēja laika gaitā, samazinot staciju dīkstāves laiku.

xiii)

OSI spēju izveides veicināšana, pārtulkojot OSI darbības rokasgrāmatas projekta paraugtekstu divās CTBTO valodās: franču un spāņu.

b)

Darbības rezultātā gūtie iznākumi uzlabos parakstītājvalstu datu centru (VDC) spējas un nodrošinās pamatzināšanas par līgumu, kā arī sniegs pārskatu par OSI darbībām un aprīkojumu, izmantojot praktisku apmācību.

i)

OSI reģionālā ievadkursa (RIC-26) rīkošana Āfrikas reģionā 2024. gada sākumā.

ii)

Āfrikas reģiona ekspertu skaita palielināšana notiekošajā lineārā apmācības programmā par OSI.

iii)

Sešpadsmit spēju veidošanas sistēmu (CBS) aprīkojuma, tostarp lieljaudas serveru ar lielu uzglabāšanas potenciālu, nodrošināšana un standartizētas programmatūras uzstādīšana VDC, lai atbalstītu valsts spēju izveidi un turpmāku attīstību, kas ļautu aktīvi piedalīties pārbaudes režīmā, piekļūstot IMS datiem un SDC produktiem un tos analizējot.

iv)

Divas reģionālas VDC apmācības un divi reģionāli darbsemināri, lai atbalstītu jaunattīstības valstu ekspertus.

v)

Četri SeisComP apmācību kursi.

vi)

Seši turpmākie/ar uzturēšanu saistīti apmeklējumi.

vii)

CBS sistēmu uzturēšana.

c)

Turklāt darbības rezultātā gūtie iznākumi stiprinās CTBT vispārējo raksturu, veicinās iekļautību un daudzveidību CTBTO sagatavošanas komisijas ietvaros un palielinās informētību par CTBT jauno profesionāļu vidū no valstīm, kas to nav parakstījušas un nav ratificējušas, tostarp no valstīm, kuru parakstīšana un ratifikācija ir nepieciešama, lai CTBT stātos spēkā.

i)

Lekciju cikls, proti, Pilsoniskās žurnālistikas akadēmijas (Citizen Journalism Academy) ietvaros, ar vadošajiem komunikācijas ekspertiem nākamās paaudzes žurnālistiem kodolatbruņošanās un neizplatīšanas jomā, sniedzot viņiem visaptverošu redzējumu par CTBT un tā lomu starptautiskajā miera un drošības arhitektūrā. Pilsoniskās žurnālistikas akadēmijas absolventi arī izstrādās medijiem paredzētus un informatīvus produktus, kas informēs par zinātnes un tehnoloģiju konferenci un zinātnes diplomātijas simpoziju, tādējādi palielinot līguma atpazīstamību jauniešu auditorijā.

ii)

CTBTO jauniešu grupas dalībnieku dalība zinātnes diplomātijas simpozijā 2024. un 2026. gadā.

iii)

CTBTO jauniešu grupas dalībnieku dalība zinātnes un tehnoloģiju konferencē 2025. gadā.

iv)

Dalība CTBTO mentorēšanas programmā, kurā piedalās divpadsmit sievietes karjeras sākumposmā STEM jomā no nepietiekami pārstāvētiem ģeogrāfiskiem reģioniem. Programma ietvers virtuālus darbseminārus, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta karjeras attīstībai, komunikācijai un CTBT zinātniskajiem/tehniskajiem aspektiem, lai palīdzētu dalībniekiem uzlabot izpratni par CTBT un tā pārbaudes režīmu.

v)

CTBTO mentorēšanas programmas divpadsmit mentorējamo personu dalība CTBTO“ēnošanas” programmā Vīnē, lai gūtu labāku izpratni par sekretariāta darbu.

vi)

LinkedIn telpas izveide, kas atvieglo un veicina sakarus starp mentorējamām personām un mentoriem un palīdz viņiem būt informētiem par CTBTO karjeras iespējām un darbībām.

5.   Ilgums

Kopējais paredzētais darbības ilgums ir 36 mēneši.

1. aktivitāte: Atbalsts pārbaudes tehnoloģijām un uzraudzības sistēmai

1. komponents: SDC seismisko, hidroakustisko un infrasarkano (SHI) rīku un produktu un radionuklīdu (RN) rīku un produktu uzlabošana

Ietekme

Uzlabojot un pastiprinot radionuklīdu un pārneses atmosfērā modelēšanas konveijerus un uzlabojot Digitālo seismogrāfu tīklu federācijas (FDSN) produktu izstrādes un izplatīšanas ilgtspēju, mūsu mērķis ir uzlabot valstu, kas ir līguma puses, spēju uzraudzīt un interpretēt SDC datus un produktus. Tas stiprina pārbaudes režīmu un veicina ieroču neizplatīšanas mērķu sasniegšanu saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP).

1. produkts: FDSN produktu sagatavošana un SHI un RN produktu formāta uzlabošana

Vispārīga informācija

Pagaidu tehniskais sekretariāts (PTS), pamatojoties uz ES Padomes Lēmumu VIII, ieviesa savu SHI produktu un datu sagatavošanu saskaņā ar FDSN tīmekļa pakalpojumu standartu. Tas ļāva valstu datu centriem (VDC), kā arī starptautiskajam datu centram (SDC) pieprasīt seismiskos, hidroakustiskos un infrasarkanos (SHI) SDC produktus un datus no Starptautiskās uzraudzības sistēmas (IMS), izmantojot standarta prasībām atbilstošu klientu programmatūru.

Pamatojoties uz šo sākotnējo sasniegumu, tagad mērķis ir paplašināt FDSN tīmekļa pakalpojumu ieviešanas tvērumu, ko veic PTS, iekļaujot papildu formātus un nodrošinot piekļuvi SDC radionuklīdu (RN) produktiem un datiem. Tas nozīmētu, ka visu produktu sagatavošanu veiks, ieviešot FDSN tīmekļa pakalpojumu. Tādējādi tiks skaidri nodalīti pienākumi starp produktu sagatavošanu, ko veiks, izmantojot FDSN tīmekļa pakalpojumus, un produktu un datu izplatīšanas metodēm (VDMS, kā arī SWP). Nošķirot šos pienākumus, produktu sagatavošanas un izplatīšanas sistēma būs elastīgāka un vieglāk uzturama. Tas arī papildina VDC spēju veikt tiešus vaicājumus par SDC produktiem, izmantojot FDSN tīmekļa pakalpojumu, papildus SDC produktu saņemšanai, izmantojot VDMS un SWP, tādējādi apmierinot vajadzību pēc produktu izplatīšanas pēc pieprasījuma.

Uzlabota SDC produktu un IMS datu sagatavošanas un izplatīšanas ilgtspēja ļauj valstīm, kas ir līguma puses, vieglāk un efektīvāk pārskatīt un analizēt CTBTO datus.

Paredzamais rezultāts

Uzlabot pakalpojumus VDC un SDC, izmantojot vienu centrālo dienestu SHI un RN datu un produktu pieprasīšanai.

Paredzamie iznākumi

FDSN tīmekļa pakalpojumu ieviešanas uzlabošana, kas aptver visus SHI un RN datus, produktus un formātus.

2. produkts: Operatīvā ksenona fona novērtēšanas rīka (XeBET II) izstrāde

Vispārīga informācija

CTBTO cēlgāzu tīkls bieži novēro radionuklīdu emisijas no cilvēka radītiem globāliem avotiem saistībā ar miermīlīgām darbībām. Šīs vienmēr pastāvošās un ļoti mainīgās emisijas vājina kodolsprādzienu globālo monitoringu. Atzīstot, ka šī sarežģītā problēma pastāvēs vienmēr, ir plaša vienprātība par to, ka ir jāuzlabo pašreizējās metodikas, izmantojot nepieciešamo inovāciju, pielietojot gūto pieredzi un izmantojot starpdisciplīnu pieejas no pārneses atmosfērā modelēšanas (ATM) un radionuklīdu ekspertīzes. Šādi centieni nodrošina iespēju attiecībā uz katru IMS paraugu nošķirt, vai novērojumu var izskaidrot ar zināmiem avotiem, vai arī tas, iespējams, ir saistīts ar kodolsprādzienu.

Esošais zinātniskās programmatūras izstrādes projekts XeBET (līgums Nr. 2022-1179) pašlaik paver ceļu XeBET II, nodrošinot programmatūras prototipu izstrādes vidi, lai testētu un demonstrētu jaunas uz datiem balstītas zinātniskas metodikas. XeBET II ir loģisks un svarīgs XeBET pēctecis, kas ļauj izmantot šo prototipa iznākumu tādas programmatūras izstrādei, kas operatīvi nodrošina vislabāko fona novērtēšanas atzīmi ATM konveijerā. Tāpēc XeBET II attiecīgi uzlabos kodolskrīninga kvalitāti.

Paredzamais rezultāts

Pabeigt XeBET II programmatūras izstrādi, lai ar to varētu novērtēt radioaktīvā ksenona koncentrāciju katram IMS cēlgāzes paraugam. Prototips tiks ieviests ATM konveijerā un iznākums ir jāintegrē radionuklīdu konveijerā, lai uzlabotu automatizēto radionuklīdu ziņojumu (Automated Radionuclide Report, ARR) un pārskatīto radionuklīdu ziņojumu (Reviewed Radionuclide Report, RRR), un standarta pārbaudīto radionuklīdu notikumu biļetenu (Standard Screened Radionuclide Event Bulletin, SSREB). Tas būs pieejams arī Ekspertu tehniskās analīzes rīku kopumā un VDC programmatūrā (NDC-in-a-Box);

Paredzamie iznākumi

XeBET II ir programmatūras risinājums, kas ir gatavs integrēšanai ATM un radionuklīdu konveijeros. Tas nodrošina trīs rezultātus:

risinājuma izveide attiecībā uz atzīmi “atgriešanās pie zināmiem avotiem”, kas ir daļa no Komisijas apstiprinātās kategorizācijas shēmas, bet kas vēl nav ieviesta SDC radionuklīdu ziņojumos;

SSREB uzlabošana, lai nodrošinātu reālus automātiskā skrīninga rezultātus, nevis vienkārši izgūtu informāciju no RRR;

ekspertu tehniskās analīzes rīka nodrošināšana.

Visas šīs funkcijas VDC būs pieejamas VDC programmatūras ietvaros. XeBET II kalpos par sākumpunktu turpmākiem uzlabojumiem un papildinājumiem. Iekļaujot XeBET II ATM konveijerā, var labāk novērtēt, vai anomālu signālu var attiecināt uz kodolsprādzienu vai zināmiem avotiem, kas ilgtermiņā ievērojami uzlabo pārbaudes režīma kvalitāti.

3. produkts: Uzlabota pārneses atmosfērā modelēšana (ATM) ar prognožu kopuma sistēmu (Ensemble Prediction System)

Vispārīga informācija

Pārneses atmosfērā modelēšanas (ATM) operatīvā sistēma, kas ieviesta un izmantota CTBTO, rada avota receptoru jutības (SRS) laukus, kuros precīzi norādīta gaisa masu atrašanās vieta pirms to nokļūšanas jebkurā Starptautiskās uzraudzības sistēmas (IMS) tīkla radionuklīdu stacijā. Līdz ar to ATM aprēķini atbalsta radionuklīdu tehnoloģiju, nodrošinot saikni starp radionuklīdu atklāšanu un reģioniem, kuros atrodas iespējamie avoti.

Kopīgs un leģitīms jautājums par ATM produktiem ir saistīts ar to nenoteiktībām un ticamības līmeni. Ir atzīts, ka nenoteiktības drīzāk var noteikt, izmantojot vairāku līdzvērtīgu simulāciju kopumu, nevis vienu simulāciju. Pamatojoties uz pētījumu, ko finansēja ar ES VII (1. izdevumu kategorija, 4. komponents), tika konstatēts, ka, lai izmantotu kopuma īpašības, pietiek ar to, ka ir izveidots 10 nejauši izraudzītu elementu kopums. Šis secinājums ir īpaši svarīgs saistībā ar operatīvo darbu SDC, kas katru dienu prasa vairāk nekā 280 ATM simulāciju.

Pašreizējās ATM operatīvās sistēmas pamatā ir Lagranža daļiņu dispersijas modelis FLEXPART. Darbu pie FLEXPART-CTBTO versijas atjaunināšanas ar jaunākajiem zinātniskajiem uzlabojumiem, kas ieviesti Kopienas versijā FLEXPART v10, finansēja ar ES VIII. Atjauninātās FLEXPART-CTBTO versijas vēl vairāk uzlabota versija nodrošinās skaitļošanas veiktspējas pieaugumu un uzticamāku un stabilāku apstrādi, izmantojot augstas veiktspējas datošanas resursus ar grafikas apstrādes blokiem (GPU, Grephics Processing Unit), ko finansē ar ES Padomes Lēmumu VIII (atsauce uz 1. izdevumu kategoriju, 2. komponentu, 4. projektu). Tiks pētīta un vajadzības gadījumā arī integrēta jauna kopienas versija, kas izziņota 2023. gadam, proti, FLEXPART v11 un tās iespējamie uzlabojumi.

Projekta rezultātā tiks veikti turpmāki uzlabojumi, paplašinot ATM spējas veikt kopuma modelēšanu visiem 10 prognožu kopuma sistēmas (EPS) dalībniekiem. Izmantojot EPS analīzi, varēs aplēst ticamības līmeņus ATM norādēs. Lai izpildītu šo uzdevumu, tiks vēl vairāk uzlabots ES VII laikā izstrādātais programmatūras prototips, kas atvieglos modelēto laikrindu nenoteiktību novērtēšanu avota inversijai. Turklāt tiks turpināta modelētu ATM nenoteiktību izmantošana izotopu attiecības analīzē un mašīnmācīšanās (ML) pētījumiem.

Nenoteiktību ieviešana ATM modeļa prognozēs nodrošina precīzāku analīzi skrīningam un laika grafikam (izotopu attiecības analīzēm) un avota lokalizācijai. Prognožu kopums ir piemērots arī kā viena no metodēm, kas izmantojama labākai radionuklīdu fona novērtēšanai. Kopumā tas valstīm, kas ir līguma puses, sniedz labāku izpratni par radionuklīdu noplūdes iespējamo avota atrašanās vietu un laika grafiku un ilgtermiņā ievērojami uzlabos pārbaudes režīma kvalitāti. Tas ievērojami stiprina CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spējas, sniedzot būtisku informāciju par ATM nenoteiktībām, ko pieprasījušas parakstītājvalstis.

Paredzamais rezultāts

Uzlabot ATM sistēmu (ATM-EPS), kas sniedz būtisku informāciju par ATM nenoteiktībām un tādējādi uzlabo ATM rezultātu ticamību.

Paredzamie iznākumi

Prototipa programmatūra, kas ļauj ieviest nenoteiktības ATM simulācijās izotopu attiecības analīzes (skrīninga un laika grafika) un mašīnmācīšanās (ML) pētījumu vajadzībām.

Uzlabots ATM konveijers, kura pamatā ir šis ATM-EPS prototips, kas sniedz būtisku papildu informāciju par ATM nenoteiktībām un tādējādi uzlabo ATM rezultātu ticamību.

4. produkts – Daudzkāršās viļņformas (multi-waveform) tehnoloģijas apstrādes un interaktīvās sistēmas atjaunināšana

Vispārīga informācija

Infraskaņas un hidroakustiskās apstrādes programmatūra DTK-(G)PMCC, ko atbalsta ar ES VIII finansējumu, ir sākusi operacionāli darboties SDC, un tagad tā tiek kopīgota ar dalībvalstīm, izmantojot VDC programmatūru. Pateicoties šiem panākumiem, VDC tagad pieprasa turpināt programmatūras atjaunināšanu un uzlabot hidroakustisko datu apstrādi, izmantojot šo rīku. Turklāt ir arī jāatjaunina saistītais rīks DTK-DIVA, kas piedāvā iespēju veikt interaktīvu analīzi, apvienojot informāciju par stacijas troksni, apstrādājot rezultātus un – attiecībā uz infraskaņas datiem – sasaistot datu apstrādes analīzi ar zināšanām par atmosfēru.

Programmatūras nodrošināšana SDC un VDC piedāvā uzlabotu hidroakustisko apstrādi (izmantojot DTK-(G)PMCC) un visaptverošu analīzi un vizualizāciju (izmantojot DTK-DIVA). Uzlabota hidroakustiskā apstrāde uzlabo pārbaudes režīma spēju noteikt zemūdens kodolizmēģinājumu vietu. DTK-DIVA pilnveidošana uzlabo ekspertu spēju apvienot dažādu informāciju no seismiskiem, hidroakustiskiem un infraskaņas atklājumiem un iegūt detalizētāku izpratni par notikuma avotu.

Paredzamais rezultāts

Programmatūras nodrošināšana, ko a) izmanto SDC un b) izmanto VDC infraskaņas un hidroakustiskās apstrādes un interaktīvās analīzes veikšanai.

Paredzamie iznākumi

Hidroakustisko un infraskaņas notikumu integrācija un šo notikumu visaptveroša analīze.

2. komponents: Turpināt kampaņas saistībā ar radioaktīvā ksenona fonu dažādos pasaules reģionos

Ietekme

Turpināt uzlabot zinātnisko izpratni par radioaktīvā ksenona fonu un tā ietekmi uz CTBTO cēlgāzu sistēmām, tādējādi stiprinot CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spējas.

Vispārīga informācija

Ksenona radioizotopi ir cēlgāzes emisijas, kas, visticamāk, tiks novērotas pazemes un zemūdens kodolsprādzienu gadījumā. Tiem ir būtiska nozīme gadījumos, kad vajadzīgs apstiprinājums par to, vai notikumam ir kodolieroču raksturs.

Radioaktīvā ksenona monitorings ir ļoti jutīgs paņēmiens, bet atklājumu uzticama interpretācija lielā mērā ir atkarīga no vietējām vispārīgajām zināšanām un izpratnes. Vairāk nekā 500 kodoliekārtu visā pasaulē ikdienas operāciju laikā regulāri izdala radioaktīvo ksenonu. Kodolspēkstacijas, pētniecības reaktori un medicīnas izotopu ražošanas iekārtas patiešām ikdienas operāciju laikā ģenerē radioaktīvo ksenonu. Emisijas no šiem daudzajiem antropogēnajiem avotiem rada būtisku fonu, kas var slēpt radioaktīvā ksenona signālus, ko radījis kodolsprādziens.

Tāpēc atšķirt radioaktīvā ksenona fonu no kodolizmēģinājumā iegūtajiem signāliem ir sarežģīts un problemātisks uzdevums. Šajā nolūkā ir pienācīgi jāizmeklē cēlgāzu fons, kas sagaidāms dažādos pasaules reģionos, jo tas ir vienīgais veids, kā parakstītājvalstis var nodrošināt pareizu un precīzu atklātā radioaktīvā ksenona interpretāciju IMS stacijās.

Lai gan CTBTO cēlgāzu sistēmas veido unikālu tīklu, viss iespējamo fona elementu klāsts, kas var rasties, nav pilnībā aptverts. Lai turpinātu izstrādāt, uzlabot un validēt skrīninga metodikas, ir vajadzīgi konkrētāki empīriskie dati. Labi izstrādāti mērījumi uz vietas ir labākais veids, kā iegūt nepieciešamās papildu zināšanas par radioaktīvā ksenona fonu, jo īpaši reģionos, kur varētu novērot traucējumus starp iespējamiem ar CTBT saistītiem novērojumiem un normālu reģionālo fonu.

Ar ieguldījumu, kas saņemts no Eiropas Savienības ES Padomes Lēmuma III ietvaros, Komisija izstrādāja un iegādājās divas pārvietojamas sistēmas četru CTBTO interesējošo radioaktīvā ksenona izotopu mērīšanai. Saskaņā ar ES Padomes Lēmumu V, VI, VII un VIII dažādās pasaules daļās tika veiktas vairākas radioaktīvā ksenona mērīšanas kampaņas. Ar ieguldījumu, kas 2017. gadā saņemts no Japānas valdības, Komisija iegādājās trešo pārvietojamo sistēmu.

Pašlaik Mutsu un Horonobe (Japāna) darbojas divas sistēmas. Šīs vietas ir izvēlētas ar mērķi uz laiku ekspluatēt augsta blīvuma minitīklu IMS cēlgāzes sistēmas JPX38 reģionā, kas atrodas Takasaki (Japāna). Tas ir pirmais gadījums, kad vairākas sistēmas ir pietiekami tuvu cita citai, lai varētu veikt konkrētus zinātniskus pētījumus par eksperimentālajiem datiem un 1) izstrādāt un testēt metodes ar mērķi uzlabot izpratni par fonu un 2) projektēt, testēt un turpināt izstrādāt progresīvas skrīninga metodikas.

Japānas valdība iepriekš ir piekritusi CTBTO nodomam izvērst 3. sistēmu Fukuoka (Japāna), paplašinot pagaidu augsta blīvuma konfigurāciju uz dienvidrietumiem. Šīs 3. sistēmas izvēršana tiks veikta, tiklīdz tas būs iespējams.

Pārskats par iepriekšējām mērījumu kampaņām ir sniegts šajā publikācijā: https://doi.org/10.1016/j.jenvrad.2022.07053. Šis pārskats parāda gadu gaitā savākto radioaktīvā ksenona fona mērījumu datu vērtību, tajā ir izklāstīti zinātniskie atklājumi un sniegti apsvērumi par turpmāko mērījumu kampaņu izstrādi.

Šo centienu rezultātā savāktie zinātniskie dati dod zinātnieku aprindām retu iespēju iegūt mērījumu datus no minitīkla, kas ir atbilstoša lieluma, lai mērītu to augstas izšķirtspējas atmosfēras pārneses modeļu precizitāti. Tas savukārt palīdz zinātniekiem daudz skaidrāk saprast, kā mainās radioaktīvā ksenona fona līmenis, kas izmērīts stacijās, un tas ievērojami uzlabos PTS spēju analizēt radioaktīvā ksenona atklājumu nozīmīgumu. Ja valstis, kas ir līguma puses, var paļauties uz pārbaudes režīma spēju atšķirt ksenona fonu no ksenona, kas rodas no iespējamas intereses notikuma, ar to tiek stiprināts kodolieroču neizplatīšanas režīms.

PTS tiešajās interesēs savāktie dati tiks izmantoti, lai uzlabotu izpratni par zināmajiem Eirāzijas avotiem, kas bieži ietekmē cēlgāzu sistēmu JPX38, un lai tos raksturotu sīkāk. Tā kā šī minitīkla konfigurācija ļauj novērot vienu un to pašu noplūdes notikumu dažādās vietās minētās sistēmas tuvumā, tos izmantos:

progresīvu avota atrašanās vietas algoritmu testēšanai un optimizēšanai un

labākas izpratnes iegūšanai par biežām C līmeņa epizodēm (kur C līmenis norāda uz to, ka ir vērojama ar CTBT saistīta ksenona radioizotopa klātbūtne anomāli augstā koncentrācijā).

Skrīninga metožu optimizācija un attīstība šīs kampaņas rezultātā tiks atspoguļota SDC analīzē ne tikai attiecībā uz RN38 datiem, bet arī visu pārējo IMS cēlgāzu sistēmu datiem. Arī tas būtiski uzlabos PTS spēju analizēt ksenona atklājumu nozīmi, tādējādi stiprinot pārbaudes režīmu.

Paredzamais rezultāts

Uzlabot izpratni par globālo radioaktīvā ksenona fonu, tostarp tā reģionālajām variācijām, un labāk interpretēt ar CTBT saistītus atklājumus. Šis rezultāts tiks panākts, pateicoties plašam zinātnisko pētījumu klāstam, kuri balstīsies uz savāktajiem datiem un kurus veiks PTS un plašākā nozīmē – zinātnieku aprindas. CTBTO iekšēji jau ir uzsākusi vairākus zinātniskus pētījumus, kuru pamatā ir pārvietojamo sistēmu savāktie dati. Tas ietver, piemēram, šādus pētījumus ar mērķi:

labāk izprast un raksturot zināmo avotu klātbūtnes modeli IMS Austrumāzijas stacijās visā sezonālo variāciju ciklā;

pilnveidot zināšanas par emisijām / emisiju modeļiem no lielākajām medicīnisko izotopu ražotnēm Eiropā un novērtēt to ietekmi uz radioaktīvā ksenona fonu;

izpētīt, kā var izmantot papildu mērījumus, lai izstrādātu instrumentus, ar ko precīzi novērtēt paredzamo radioaktīvā ksenona fonu no zināmiem avotiem;

izstrādāt paraugu sasaistes metodes, izmantojot sabrukšanas konsistences analīzi, lai pētītu viena un tā paša atklāšanas notikuma izpēti vairākās vietās.

Radioaktīvā ksenona fona mērījumu kampaņa Japānā tiek turpināta, un tai joprojām ir daudz ko piedāvāt zinātnes atziņu un attīstības ziņā. Nekur citur pasaulē augsta blīvuma konfigurācija nedarbojas, un šī ir unikāla iespēja. Lai nostiprinātu pirmo pētījumu secinājumus, ir ļoti svarīgi, turpinot Japānā notiekošās kampaņas īstenošanu, savākt vairāk datu, izmantojot augsta blīvuma tīklu.

Pēc mērījumu kampaņas Japānā sistēmas būs pieejamas PTS izmantošanai turpmākos pētījumos. Tiks pienācīgi ņemtas vērā iespējamās PrepCom sagatavotās pamatnostādnes par pārvietojamo sistēmu izmantošanu, un projekta darbības joma tiks attiecīgi pielāgota. Alternatīvi sistēmas var izmantot arī kā pagaidu rezerves vai apmācības sistēmas.

Paredzamie iznākumi

Galvenie paredzamie iznākumi ir šādi:

labāka izpratne / raksturojošā informācija par globālo radioaktīvā ksenona fonu, tostarp tā reģionālajām variācijām, jo īpaši JPX38 cēlgāzu sistēmā,

pašreizējās izpratnes par zināmajiem avotiem Eirāzijā pilnveidošana, tādējādi uzlabojot “C” līmeņa epizožu izpratni / interpretāciju,

pārneses atmosfērā modelēšanas (ATM), jo īpaši augstas izšķirtspējas ATM, uzlabošana,

progresīvu algoritmu / skrīninga metožu izstrāde, testēšana un optimizācija avota atrašanās vietas noteikšanai (piemēro visu pārējo IMS cēlgāzu sistēmu datiem),

uzlabota spēja atklāt, atrast un raksturot kodolizmēģinājumu, pamatojoties uz radioaktīvā ksenona noplūdēm.

3. komponents: Sertificētu IMS seismisko palīgstaciju uzturēšana

Ietekme

Uzlabota IMS seismisko palīgstaciju uzturēšana stiprina CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spējas un veicina globālo drošību un kodolieroču neizplatīšanu.

Vispārīga informācija

Šis projekta komponents arī turpmāk pievērsīsies grūtībās nonākušām seismiskām palīgstacijām un stacijām, kuru veiktspēja ir vāja un kurām nepieciešama steidzama apkope, jo īpaši pievēršoties stacijām, kas atrodas valstīs, kuras saskaras ar finansiālām grūtībām. Turklāt tiks īstenoti preventīvi apkopes pasākumi, ja tie ir vajadzīgi un pamatojami. Tas tiks darīts, pievēršoties novecojuša aprīkojuma problēmām un veicot attiecīgus jauninājumus, kā arī uzlabojot aprīkojuma taupīšanas līmeni.

Atbalsts IMS seismiskām palīgstacijām un to operatora(-u) tehnisko zināšanu un prasmju uzlabošana ietver nepieciešamos un pamatotos staciju apmeklējumus un traucējumu novēršanu uz vietas, kuru laikā ir paredzētas arī praktiskas demonstrācijas un apmācība. Uzmanība tiek vērsta uz faktu, ka to panāk kopā ar citām darbībām, piemēram, staciju operatoru tehnisko apmācību, kas periodiski notiek Vīnes Starptautiskajā centrā.

Tāpat kā iepriekšējās programmās, Uzraudzības iekārtu atbalsta struktūras (IMS/MFS/MFS/M) uzturēšanas nodaļas pilnas slodzes darbiniekiem būs jāplāno un jāīsteno traucējumu novēršanas un apkopes projekti attiecīgajās seismiskajās palīgstacijās.

Paredzamais rezultāts

Risināt stacijas problēmas, ko rada instrumentu darbības traucējumi, aprīkojuma atteice, ekspluatācijas laika beigas, novecošanās vai rezerves daļu trūkums, kas izraisa ilgākus pārtraukumus vai dīkstāves, tādējādi veicinot vāju veiktspēju un biežu misijas spēju zudumu.

Veicināt globālo drošību kodolieroču neizplatīšanas jomā, radot reālu izmērāmu ietekmi uz IMS tīkla atklāšanas spēju un seismisko palīgstaciju tīkla segmenta uzticamību. Šā projekta ietekme tiks atspoguļota visās stacijās, uz kurām attiecas šī programma un kurās ilgtspējīgā veidā tiks sasniegts tehniskais līmenis, kas atbilst IMS tehniskajām prasībām, uzlabojot IMS seismisko palīgstaciju uzturēšanu. Paredzams, ka tas ievērojami uzlabos datu pieejamību un datu kvalitāti stacijās, kas ir programmas uzmanības centrā, remontējot un nomainot iekārtas vai uzlabojot sistēmu.

Uzlabot ilgtspējīgu veiktspēju, stiprinot staciju sistēmas un aprīkojumu, kā arī uzlabojot iesaistīto staciju operatoru tehniskās zināšanas.

Paredzamie iznākumi

Uzlabota datu pieejamība un datu kvalitāte seismiskajās palīgstacijās, uz kurām attiecas šī programma: Ilgtspējīgā veidā palielināt datu pieejamību stacijās, uz kurām attiecas programma, līdz līmenim, kas ir augstāks par 95 % vai pēc iespējas tuvu 100 %. Izmērītais daudzums šim paredzamajam rezultātam ir autentificētu datu pieejamība, kam vajadzētu uzlaboties pēc darbības pabeigšanas stacijā.

Uzlabota seismisko palīgstaciju, uz kurām attiecas programma, uzturēšana un stabilitāte: Tas ietver labākas veiktspējas nodrošināšanu laika gaitā, samazinot stacijas dīkstāvi. Izmērītais daudzums šim paredzamajam rezultātam ir uzlabota autentificētu datu pieejamība trīs mēnešu laikā (minimums) pēc darbības pabeigšanas stacijā.

Darbības

Tehniskās darbības:

Stacijas problēmu novēršana un diagnostika sadarbībā ar stacijas operatoriem;

Risinājuma identifikācija, pamatojoties uz aprīkojuma remontu, aizstāšana vai uzlabošana (vai to kombinācija);

Īstenošana, testēšana un apmācība: kampaņa uz vietas, kas ietver aprīkojuma uzstādīšanu, aprīkojuma testēšanu un staciju operatoru apmācību; Vajadzības gadījumā PTS darbinieku apmeklējumi stacijā.

Komerciālās/tehniskās darbības:

Aprīkojuma un/vai pakalpojumu iegāde; Sadarbība ar darbuzņēmējiem un piegādātājiem;

Nosūtīšana un imports (attiecīgā gadījumā);

Nodošana ekspluatācijā un uzraudzība.

4. komponents: OSI darbības rokasgrāmatas projekta paraugteksta tulkojums

Ietekme

Nodrošinot, ka OSI darbības rokasgrāmatas projekta jaunākā versija 2025. gada Integrētā lauka izmēģinājuma (IFE25) vajadzībām ir pieejama vēl divās ANO oficiālajās valodās, ne tikai uzlabo CTBTO daudzvalodību un veicina OSI spēju veidošanu, bet arī stiprina CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spējas.

Vispārīga informācija

Inspekciju uz vietas (OSI) darbības rokasgrāmata ir viens no dokumentiem, kas jāapstiprina pēc CTBT stāšanās spēkā. Tajā dotas norādes līguma un tā protokola par OSI veikšanu noteikumu īstenošanai, un tā ietver vispārīgus principus un pamatnostādnes, kā arī tehniskās, operatīvās un administratīvās procedūras.

B darba grupa vada darbības rokasgrāmatas projekta izstrādes trešo kārtu, galveno uzmanību pievēršot neatrisinātajiem jautājumiem un atziņām, kas gūtas 2014. gada Integrētajā lauka izmēģinājumā (IFE14).

Liela mēroga Integrēto lauka izmēģinājumu (IFE) ir plānots rīkot 2025. gadā kā daļu no inspekciju uz vietas (OSI) mācību programmas 2022.–2025. gadam (CTBT/PTS/INF.1613), kas pieņemta sagatavošanas komisijas piecdesmit astotajā sesijā (CTBT/PC-58/2). Darbības rokasgrāmatas projekts būs svarīgs dokuments, kas jāpārbauda mācībās. Atbildot uz parakstītājvalstu aicinājumu nodrošināt daudzvalodību, dokuments ir jāpārtulko visās ANO valodās. Tas ļaus tehniskajiem ekspertiem no visiem pasaules reģioniem gūt precīzu izpratni par dokumentu un būtiski veicinās OSI spēju veidošanu.

Paredzamais rezultāts

Uzlabot CTBTO daudzvalodību un veicināt OSI spēju veidošanu.

Paredzamie iznākumi

OSI darbības rokasgrāmatas projekta paraugteksta tulkojums divās CTBTO valodās: franču un spāņu.

Darbības

Darbs pie tā, lai tulkotu OSI darbības rokasgrāmatas projekta paraugteksta jaunāko versiju no angļu valodas divās oficiālajās CTBTO valodās – franču un spāņu valodā –, tiks uzticēts ārpakalpojumu sniedzējiem, izmantojot PTS pastāvīgu vienošanos ar Apvienoto Nāciju Organizācijas biroju Vīnē.

OSI darbības rokasgrāmatas projekta paraugteksta tulkojumam vajadzētu būt pieejamam, vēlākais, 2024. gada maija beigās.

2. aktivitāte: Integrēta spēju veidošana

1. komponents: OSI reģionālais ievadkurss (RIC) Āfrikas ģeogrāfiskajam reģionam

Ietekme

Sniegt pamatzināšanas par Līgumu un tā noteikumiem, kas saistīti ar OSI, kā arī pārskatu par OSI darbībām un aprīkojumu, izmantojot praktisku apmācību parakstītājvalstu ekspertiem jaunattīstības valstīs, kā rezultātā palielinātos izvirzīto kandidātu un dalībnieku skaits pašreizējā OSI lineārā apmācības programmā.

Vispārīga informācija

Kā spēju veidošanas pasākumi OSI reģionālie ievadkursi (RIC) ir izrādījušies būtiski svarīgi CTBT pārbaudes režīma stiprināšanā, konkrēti OSI inspektorāta apmācības programmas attīstīšanā un aizstājējinspektoru – stažieru izvirzīšanā minētajai programmai no parakstītājvalstīm.

Uzskaite parāda kopsakarību starp lielāku skaitu izvirzīto personu no ģeogrāfiskā reģiona pēc tam, kad ir noticis RIC. Komisija ir sākusi OSI lineāro apmācības programmu (2022–2025), kuras mērķis ir integrēt apmācību visos apmācības ciklos un nodrošināt efektīvāku prasmju uzturēšanas apmācību.

Projekta mērķis ir organizēt 1 RIC CTBT Āfrikas ģeogrāfiskajā reģionā, lai OSI lineārās apmācības programmas ietvaros panāktu visplašāko stažieru loku gan ģeogrāfiskās izcelsmes, gan dzimuma ziņā.

Reģionālais ievadkurss notiks 2024. gada martā.

RIC tiek organizēts kā 8 dienas klātienes jaukta tipa mācību kurss, kas ietver teorētisku un galvenokārt praktisku ievadapmācību par OSI līgumu protokoliem, aprīkojumu, metodēm un procedūrām. RIC beidzas ar noslēguma (capstone) lauka mācībām, ar kurām tiek apstiprināta apmācības programmas efektivitāte.

Paredzamais rezultāts

Iepazīstināt reģiona parakstītājvalstu tehniskos ekspertus un personālu ar OSI režīmu.

Paplašināt to ekspertu rezervi no reģiona parakstītājvalstīm, kas ir pieejami dalībai ar OSI saistītās darbībās, un apzināt potenciālos kandidātus pagaidu tehniskā sekretariāta (PTS) aizstājējinspektoru sarakstam.

Paredzamie iznākumi

Kvantitatīvs šā reģiona ekspertu līdzdalības pieaugums pašreizējā OSI lineārā apmācības programmā.

Pārbaudes līdzeklis būs salīdzinošā analīze, kurā tiks salīdzināts OSI datubāzē iekļautais aizvietotājinspektoru saraksts 1–3. apmācības ciklam ar sarakstu OSI lineārās apmācības programmas vidū.

Darbības

RIC-26 jānotiek Āfrikas reģionā 2024. gada sākumā.

2. komponents: Valstu datu centru spēju veidošana

Ietekme

Stiprināt un saglabāt atbalstu Līguma pārbaudes režīmam, izveidojot un uzlabojot parakstītājvalstu valsts datu centru (VDC) spējas, jo īpaši jaunattīstības valstīs, lai tās varētu pilnībā izmantot pārbaudes sistēmas sagatavotos datus un produktus.

Vispārīga informācija

Spēju veidošana ir izrādījusies būtisks CTBT pārbaudes režīma pamatelements. Komisija turpina sniegt atbalstu parakstītājvalstīm, nodrošinot tām palīdzību un līdzekļus, lai izveidotu spējas aktīvai dalībai CTBT pārbaudes režīmā. Jaunattīstības valstis dažādos kontinentos ir sākušas izmantot IMS sniegtos datus un SDC produktus, jo tie ir noderīgi ne tikai pārbaudes vajadzībām, bet arī civilām, zinātniskām un rūpnieciskām vajadzībām. Komisijas spēju veidošanas stratēģiju ir atzinusi B darba grupa (WGB). Eiropas Savienības finansējuma darbības laikā parakstītājvalstu zinātniskais un tehniskais personāls ir piedalījies specializētās apmācībās par VDC programmatūras pakotnes izmantošanu, kā arī par zināšanām, kas saistītas ar CTBT un kas tiešā veidā dod labumu valstu iestādēm. Jaunattīstības valstu institūcijas, kas uzņem VDC, ir arī varējušas saņemt pamataprīkojumu, lai izveidotu vai pilnveidotu savas datu apstrādes spējas.

Paredzamais rezultāts

Stiprināt CTBT pārbaudes režīmu un palielināt IMS datu un SDC produktu izmantošanu jaunattīstības valstu VDC.

Paredzamie iznākumi

Spēju veidošanas sistēmas (CBS) aprīkojuma nodrošināšana VDC, lai atbalstītu valsts spēju izveidi un turpmāku attīstību, kas ļautu aktīvi piedalīties pārbaudes režīmā, piekļūstot IMS datiem un SDC produktiem un tos analizējot;

Tehniski apmeklējumi uz vietas VDC, lai sniegtu tehnisko palīdzību spēju veidošanas sistēmas uzstādīšanai un/vai uzturēšanai.

Atbalsts jaunattīstības valstu ekspertiem, nodrošinot viņiem vajadzīgo pieredzi un apmācību, lai atvieglotu viņu dalību CTBTO organizētajos semināros un apmācību kursos.

Reģionālu semināru un apmācību organizēšana.

Darbības

Divas VDC apmācības un divi reģionāli darbsemināri;

Četri SeisComP apmācību kursi;

Seši turpmākie/ar uzturēšanu saistīti apmeklējumi;

Sešpadsmit CBS sistēmu, tostarp lieljaudas serveru ar lielu uzglabāšanas potenciālu, iegāde un standartizētas programmatūras uzstādīšana;

CBS sistēmu uzturēšana.

3. komponents: Jaunattīstības valstu tehnisko ekspertu piedalīšanās CTBTO sagatavošanas komisijas oficiālajās tehniskajās sanāksmēs (Tehnisko ekspertu atbalsta projekts, saīsinājumā – TESP)  (1)

Ietekme

Stiprināt CTBTO sagatavošanas komisijas vispārējo raksturu, veicināt iekļautību un daudzveidību, palielinot jaunattīstības valstu ekspertu tehniskās spējas sniegt jēgpilnu ieguldījumu CTBTO politikas veidošanas procesos.

Vispārīga informācija

Komisija 2006. gada novembrī divdesmit septītajā sesijā (2006. gada 13.–17. novembrī) vienojās izveidot pilotprojektu ar mērķi atbalstīt jaunattīstības valstu tehnisko ekspertu līdzdalību B darba grupas (TESP) darbā. Kopš tā laika TESP ir vairākkārt pagarināts.

Daudzām jaunattīstības valstīm trūkst finanšu resursu, lai to eksperti varētu piedalīties zinātniskajā un tehniskajā darbā, kas tiek veikts CTBTO sagatavošanas komisijas oficiālajās tehniskajās sanāksmēs. Tas nozīmē, ka līmenis, kādā jaunattīstības valstu pārstāvji iesaistās ieteikumu sniegšanā un lēmumu pieņemšanā par svarīgākajiem tehniskajiem jautājumiem attiecībā uz Līguma pārbaudes režīmu, ir nepārprotami un sistēmiski nepietiekams. Šī nepietiekamā pārstāvība ir īpaši problemātiska, jo daudzas līguma Starptautiskās uzraudzības sistēmā iekļautās stacijas ir vai būs izvietotas jaunattīstības valstu teritorijā, un tās pārvalda šo valstu iestādes. Turklāt daudzas jaunattīstības valstis pašlaik veido un uzlabo savus VDC, lai tās varētu izmantot pārbaudes sistēmas sagatavotos datu produktus, kas izmantojami ne tikai pārbaudei, bet arī civiliem un zinātniskiem mērķiem.

Finansējums ļaus CTBTO izraudzīties vismaz 12 vadošos tehniskos ekspertus no jaunattīstības valstīm, kuri strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar CTBT, un divreiz gadā finansēt viņu dalību B darba grupas sanāksmēs par pārbaudes jautājumiem CTBTO galvenajā mītnē Vīnē, Austrijā. Dzimumu līdzsvara nodrošināšana un ģeogrāfiskais sadalījums būs galvenie atlases kritēriji.

Paredzamais rezultāts

Uzlabot jaunattīstības valstu tehnisko ekspertu zināšanas un prasmes attiecībā uz CTBTO pārbaudes tehnoloģijām un plašākiem civiliem un zinātniskiem lietojumiem, kas galu galā veicinās valsts ilgtermiņa attīstības rezultātu sasniegšanu attiecīgajās jomās.

Uzlabot dzimumu līdzsvaru un ģeogrāfisko daudzveidību to jaunattīstības valstu ekspertu vidū, kas iesaistīti politikas diskusijās par CTBT pārbaudes režīmu.

Paredzamie iznākumi

Finansējums vismaz 12 tehnisko ekspertu no jaunattīstības valstīm dalībai divās klātienes B darba grupas sanāksmēs gadā Vīnē (ar vienādu vīriešu un sieviešu proporciju).

Ekspertu apmācība par zinātniskiem un tehniskiem aspektiem attiecībā uz CTBT pārbaudes tehnoloģijām un civiliem un zinātniskiem lietojumiem.

3. aktivitāte: Informatīvi pasākumi

1. komponents: Nākamai paaudzei paredzēti informatīvi pasākumi par CTBT

Ietekme

Nākamo līderu rezerves izveide atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jomā, veicinot paaudžu dialogu, starpreģionālas sinerģijas un starpdimensionālus pētījumus, kas galu galā palīdz stiprināt CTBT parakstītājvalstu spējas.

Vispārīga informācija

CTBTO ir transversāli apņēmusies nodrošināt pilnvērtīgas iespējas nākamās paaudzes ekspertiem, kas spēj gan politiski, gan tehniski atbalstīt CTBT misiju un veicināt līguma universalizāciju un stāšanos spēkā.

Kopš 2016. gada CTBTO ir bijusi ANO sistēmas priekšgalā, atverot savus forumus pilsoniskajai sabiedrībai un aktīvi iesaistot nākamo paaudzi, jo īpaši izmantojot CTBTO jauniešu grupas informatīvo programmu. Programma ir piedāvājusi nākamās paaudzes ekspertiem (no vairāk nekā 125 valstīm), unikālas spēju veidošanas, pētniecības un izglītības iespējas parasti slēgtajā kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās vidē.

Šis komponents atbalstīs ilgtspējīgu, mērogojamu un labi pārvaldītu jauniešu iniciatīvu ekosistēmu, kuras mērķis ir veidot jauniešu spējas visā pasaulē ar arvien lielāku izpratni un ietekmi. Mērķis ir organizēt spēju veidošanas pasākumus, kas pielāgoti konkrētām mērķgrupām, piemēram, jaunajiem žurnālistiem, zinātniekiem un potenciālajiem lēmumu pieņēmējiem no tām valstīm, kuras vēl nav ratificējušas un parakstījušas CTBT. Šī pieeja palielinās informētību par CTBT un veicinās uz informāciju balstītu atbalstu CTBT nākamās paaudzes ekspertu vidū no dažādām jomām, un galu galā atbalstīs Līguma universializāciju un stāšanos spēkā.

Paredzamais rezultāts

Izveidot jaunu kohortu kvalificētiem un ieinteresētiem jauniem profesionāļiem ar padziļinātām zināšanām par kodolatbruņošanos un CTBT, tā universalizāciju un stāšanos spēkā.

Palielināt un dažādot (gan reģionālā, gan profila ziņā) tādu jauno profesionāļu tīklu, kuri atbalsta Līguma universalizāciju un stāšanos spēkā, vienlaikus palīdzot uzlabot CTBT starptautisko atpazīstamību.

Uzlabot ar CTBT saistītu tematu klātbūtni sociālajos medijos.

Paredzamie iznākumi

Lekcijas ar vadošiem komunikācijas ekspertiem.

Spēju veidošana nākamās paaudzes žurnālistiem kodolatbruņošanās un neizplatīšanas jomā, sniedzot viņiem visaptverošu redzējumu par CTBT un tā lomu starptautiskajā miera un drošības jomā.

Zinātnes un tehnoloģiju konference un zinātnes diplomātijas simpozija atspoguļojums, ko sagatavo Pilsoniskās žurnālistikas akadēmijas absolventi, palielinot Līguma atpazīstamību jauniešu auditorijās.

Sociālie mediji un informatīvie produkti, kuros atspoguļots CTBT un kurus izstrādājuši un tiešsaistē publicējuši CTBTO jauniešu grupas dalībnieki.

Darbības

CTBTO jauniešu grupas dalībnieku dalība zinātnes diplomātijas simpozijā 2024. un 2026. gadā;

CTBTO jauniešu grupas dalībnieku dalība zinātnes un tehnoloģiju konferencē 2025. gadā;

Pilsoniskās žurnālistikas akadēmija;

Pilsoniskās žurnālistikas akadēmija stiprinās jauniešu grupas locekļu komunikācijas un sociālo mediju prasmes; Profesionāli sociālo mediju pasniedzēji CTBTO jauniešu grupas dalībniekiem nodrošinās praktiskus darbseminārus un mentorēšanu, mācot viņiem, kā:

veikt efektīvas intervijas ar dažādām ieinteresētajām personām – diplomātiem, tehniskajiem ekspertiem, citiem jauniešiem – par to, kā sagatavoties, veikt izpēti un uzdot piemērotus jautājumus,

izstrādāt profesionālus produktus ar mērķi tos publicēt Facebook, Twitter, YouTube u. c., izmantojot Canva un citas mobilās žurnālistikas metodes, lai ierakstītu audiomateriālu un radītu ietekmīgus vizuālos attēlus,

vadīt veiksmīgus informatīvus pasākumus,

optimizēt sociālo mediju izmantošanu spēcīga vēstījuma sniegšanai.

2. komponents: CTBTO mentorēšanas programma

Ietekme

Izveidot talantu rezervi ar 12 kandidātēm sievietēm, kuras atrodas karjeras sākumposmā, uz amatiem kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, lai stiprinātu CTBT parakstītājvalstu spējas veikt savus CTBT noteiktos pārbaudes pienākumus un dot iespējas tām pilnībā izmantot priekšrocības, ko dod dalība CTBT režīmā.

Vispārīga informācija

CTBTO 2022. gadā līdztekus CTBT gadadienai un plānotajam zinātnes un diplomātijas simpozijam uzsāka pielāgotu mentorēšanas programmu 12 sievietēm karjeras sākumposmā STEM jomā. CTBTO ir apņēmusies veidot saikni starp sievietēm karjeras sākumposmā STEM jomā un PTS tehniskajiem ekspertiem. Mentorēšana sniedz sievietēm iespēju veidot tīklus, stiprināt vēlamo prasmju kopumus un gūt skaidrību par saviem personīgajiem un profesionālajiem mērķiem. Mentorēšana ir iespēja visiem iesaistītajiem – mentoriem un mentorējamām personām – mācīties un uzlabot savas prasmes. Tomēr CTBTO sagatavošanas komisija atzīst, ka dzimumu paritātes panākšanā un pastāvošās nevienlīdzības novēršanā svarīga loma ir vīriešiem. Tāpēc PTS mentori ir gan sievietes, gan vīrieši.

Šī virtuālā mentorēšanas programma, kas paredzēta visām sievietēm karjeras sākumposmā STEM jomā (priekšroka tiek dota kandidātēm no Āfrikas; Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm; Tuvajiem Austrumiem un Dienvidāzijas; Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna reģions un Tālajiem Austrumiem), ir piemērs CTBTO iniciatīvām, kuru mērķis ir izveidot talantu rezervi nolūkā atbalstīt dzimumu līdztiesību, daudzveidību un iespēju nodrošināšanu nākamajai paaudzei.

Mentorēšanas programmas 2022. gada izmēģinājuma versijas rezultātā mentorējamās personas cita starpā piedalījās individuālās mentorēšanas sesijās, ikmēneša tematiskajos semināros, kas apvienoti ar prasmju pilnveidošanu, un izpratnes veicināšanas sesijās par CTBTO misiju un darbībām. Viens no to mērķiem bija arī izstrādāt pētniecības dokumentus, kas jāiesniedz Zinātnes un tehnoloģiju konferencē 2023. gada 19.–23. jūnijā. Mentorējamās personas arī varēja piedalīties 2022. gada zinātnes un diplomātijas simpozijā.

Vēl viena iniciatīva, kas izstrādāta šīs programmas ietvaros, ir sniegt šīm mentorējamām personām vērtīgas iespējas veidot karjeru. Vienu no mentorējamām personām tās pastāvīgā pārstāvniecība izvirzīja dalībai CTBTO spēju veidošanas pasākumos, kuru mērķis ir apmācīt aizvietotājinspektorus mentorēšanas programmas secīgajos ciklos. CTBTO mērķis ir paplašināt novērotāja statusu attiecībā uz mentorējamām personām citās CTBTO spēju veidošanas darbībās.

Papildus oficiālajai ievadprogrammai CTBTO sagaida, ka šīs sievietes kļūs par daļu no talantu rezerves, kurā iekļauti konkurētspējīgi un kvalitatīvi kandidāti turpmākajiem tehniskajiem amatiem sekretariātā.

Ieguvumi mentoriem:

dalīties pieredzē un zināšanās;

praktizēt un stiprināt savas prasmes;

mācīties un augt profesionāli un personīgi;

redzēt dažādas perspektīvas un mācīties no citu pieredzes;

izveidot jaunus sakarus plašā profesionāļu tīklā;

veicināt labvēlīgu darba vidi CTBTO un ārpus tās;

gūt gandarījumu par ieguldījumu citu cilvēku attīstībā un panākumos, vienlaikus, iespējams, būtiski mainot mentorējamo personu dzīvi.

Ieguvumi mentorējamām personām:

dalīties pieredzē, mācīties un saņemt profesionālo ievirzi;

stiprināt uzticēšanos, attīstīt prasmes un stiprināt kompetences;

palielināt motivāciju;

izstrādāt stratēģijas profesionālo vajadzību risināšanai drošā un atbalstošā telpā;

mācīties un augt profesionāli un personīgi;

redzēt dažādas perspektīvas un mācīties no citu pieredzes;

veicināt lielāku pašefektivitāti;

izveidot jaunus sakarus plašā profesionāļu tīklā.

Ieguvumi Komisijai un valstīm:

veicināt informācijas apmaiņu par karjeras iespējām un attiecīgiem pasākumiem un, izmantojot īpašu atbalstu, veicināt to, ka mērķauditorija iesniedz pieteikumus vakantiem amatiem;

izveidot tādu potenciālo tehnisko ekspertu rezervi, kas sniedz ieguldījumu organizācijā;

nodrošināt, ka personām karjeras sākumposmā ir piekļuve jēgpilnai darba pieredzei, kas ļauj tām sniegt ieguldījumu starptautisko organizāciju misijās;

veicināt labvēlīgu darba vidi CTBTO un ārpus tās.

Paredzamais rezultāts

Izveidot rezervi ar potenciālām kompetentām kandidātēm sievietēm karjeras sākumposma amatiem neizplatīšanas un kodolatbruņošanās jomā.

Atbalstīt profesionālas sievietes karjeras sākumposmā, kuras ir ieinteresētas CTBT.

Palielināt informētību par CTBT pārbaudes režīmu.

Apzināt sievietes, kuras ir tehniskās ekspertes, un sadarboties ar viņām.

Palielināt tādu talantīgu ekspertu rezervi (tostarp no VDC), kuri var apsvērt iespēju pieteikties amatiem, izmantojot parasto darbā pieņemšanas procesu.

Uzlabot ziņošanu B darba grupai (WGB) par transversāliem jautājumiem, aptverot sieviešu nepietiekamo pārstāvību ar WGB saistītās darbībās.

Paredzamie iznākumi

Vēl vienas kohortas izveide, attīstīšana un atbalstīšana, kurā ir 12 sievietes karjeras sākumposmā STEM jomā no nepietiekami pārstāvētiem ģeogrāfiskiem reģioniem un kuras, ar labāku izpratni par CTBT un tā pārbaudes režīmu, varētu kļūt par kandidātēm dalībai CTBTO rīkotajos pasākumos un amatos.

Uzaicinājums doties uz Vīni un piedalīties CTBTO “ēnošanas programmā”, lai mentorēšanas programmas beigās gūtu labāku izpratni par sekretariāta darbu. Mentorējamās personas iepazīstinās ar mentorēšanas programmas laikā gūto progresu.

LinkedIn platformas izmantošana, lai izveidotu telpu, kas veicina un atvieglo sakarus starp mentorējamām personām un mentoriem un palīdz viņiem būt informētiem par CTBTO karjeras iespējām un darbībām.

Darbības

Karjeras darbseminārs (virtuāls), kas ietver 3 mācību vingrinājumus (prasmju pilnveidošana).

Komunikācijas darbseminārs (virtuāls), kas ietver 3 mācību vingrinājumus (prasmju pilnveidošana).

Starptautiskā datu centra darbseminārs (virtuāls), kas ietver 3 mācību vingrinājumus (prasmju pilnveidošana).

Starptautiskās uzraudzības sistēmas darbseminārs (virtuāls), kas ietver 3 mācību vingrinājumus (prasmju pilnveidošana).

Inspekciju uz vietas darbseminārs (virtuāls), kas ietver 3 mācību vingrinājumus (prasmju pilnveidošana).

Klātienes “ēnošanas” programma mentorējamām personām.


(1)  Ir ierosināts, ka saīsinātajai formai " TESP " turpmāk jāattiecas uz "Tehnisko ekspertu atbalsta projektu" (Technical Experts Support Project [TESP]), jo pēc 16 gadu pastāvēšanas tas vairs nav "pilotprojekts".


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/140


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2023/2065

(2023. gada 25. septembris),

ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2021/710, ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2021. gada 29. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/710 (1), ar ko Sven KOOPMANS kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Tuvo Austrumu miera procesā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2025. gada 28. februārī.

(2)

Nolūkā sasniegt Lēmumā (KĀDP) 2021/710 noteikto politikas mērķi, proti, panākt taisnīgu, stabilu un visaptverošu mieru, kura pamatā būtu divu valstu risinājums, un ņemot vērā šā mērķa sasniegšanas labad pastiprinātos centienus kopā ar reģionālajiem partneriem, ESĪP komandā būtu jāpieņem darbā papildu darbinieki. Tāpēc būtu attiecīgi jāpielāgo finanšu atsauces summa.

(3)

ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2021/710 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumu segšanai laikposmam no 2023. gada 1. marta līdz 2025. gada 28. februārim, ir 289 782,33 EUR.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2023. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. GÓMEZ HERNÁNDEZ


(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/710 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā (OV L 147, 30.4.2021., 12. lpp.).


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/141


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2023/2066

(2023. gada 25. septembris),

ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2023/1599 par Eiropas Savienības drošības un aizsardzības iniciatīvu Gvinejas līča Rietumāfrikas valstu atbalstam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2023. gada 29. jūnijā apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju iespējamai drošības un aizsardzības partnerībai ar Gvinejas līča Rietumāfrikas valstīm. Minētās koncepcijas pamatā ir integrēta pieeja drošības un aizsardzības partnerībai ar Beninu, Kotdivuāru, Ganu un Togo, tostarp misijas, proti, Eiropas Savienības drošības un aizsardzības iniciatīvas Gvinejas līča Rietumāfrikas valstu atbalstam (“iniciatīva”) izveide saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), ko papildina militāro padomnieku izvietošana Savienības delegācijās, sasaistē ar Eiropas Miera mehānismā paredzētajiem palīdzības pasākumiem militārā ekipējuma nodrošināšanai un sinerģijā ar projektiem, kuri saistīti ar drošību.

(2)

Padome 2023. gada 3. augustā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/1599 (1), kas izveidoja iniciatīvu Beninā un Ganā, pamatojoties uz aicinājumiem, kas saņemti no minētajām valstīm.

(3)

Togo Republikas premjerministrs 2023. gada 17. jūlija vēstulē aicināja Savienību izvietot iniciatīvu tās teritorijā.

(4)

Kotdivuāras Republikas premjerministrs 2023. gada 20. jūlija vēstulē aicināja Savienību izvietot iniciatīvu tās teritorijā.

(5)

Tāpēc iniciatīva būtu jāizveido arī Kotdivuārā un Togo.

(6)

Tāpēc Lēmums (KĀDP) 2023/1599 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2023/1599 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Izveide

1.   Savienība saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) īsteno misiju ar stratēģisku mērķi palīdzēt tām Gvinejas līča Rietumāfrikas valstīm, kurās minētā misija ir izveidota, attīstīt to drošības un aizsardzības spēku pienācīgas spējas ierobežot teroristu bruņoto grupu izdarīto spiedienu un reaģēt uz to.

2.   Šā panta 1. punktā minētās misijas nosaukums ir “Eiropas Savienības drošības un aizsardzības iniciatīva Gvinejas līča Rietumāfrikas valstu atbalstam” (“iniciatīva”).

3.   Ar šo iniciatīva tiek izveidota Beninā, Kotdivuārā, Ganā un Togo.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2023. gada 16. augusta.

Briselē, 2023. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. GÓMEZ HERNÁNDEZ


(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/1599 (2023. gada 3. augusts) par Eiropas Savienības drošības un aizsardzības iniciatīvu Gvinejas līča Rietumāfrikas valstu atbalstam (OV L 196, 4.8.2023., 25. lpp.).


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/143


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2023/2067

(2023. gada 26. septembris)

par konkrētiem pagaidu ārkārtas pasākumiem sakarā ar aitu bakām un kazu bakām Bulgārijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 6575)

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 259. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Aitu bakas un kazu bakas ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar aitas un kazas un, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm, var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un pazemināt lauksaimniecības rentabilitāti.

(2)

Ja aitu vai kazu populācijā uzliesmo aitu bakas un kazu bakas, pastāv nopietns risks, ka minētā slimība varētu izplatīties uz citiem aitu vai kazu turēšanas objektiem.

(3)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2) papildina noteikumus par tādu sarakstā norādīto slimību kontroli, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (3) ir definētas kā A, B un C kategorijas slimības. Konkrētāk, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. un 22. pants paredz, ka A kategorijas slimību, tai skaitā aitu baku un kazu baku, uzliesmojuma gadījumā ir jāizveido ierobežojumu zona un tajā jāpiemēro konkrēti pasākumi. Turklāt minētās deleģētās regulas 21. panta 1. punkts nosaka, ka ierobežojumu zonā jāietver aizsardzības zona, uzraudzības zona un vajadzības gadījumā ap šīm aizsardzības un uzraudzības zonām vai to tuvumā esošas vēl citas ierobežojumu zonas.

(4)

Bulgārija Komisiju ir informējusi par aitu baku un kazu baku pašreizējo situāciju savā teritorijā pēc 2023. gada 16. septembrī apstiprinātā aitu baku un kazu baku uzliesmojuma Burgasas reģionā aitu un kazu populācijā, un, lai nepieļautu minētās slimības tālāku izplatīšanos, tā saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 ir izveidojusi ierobežojumu zonu, kurā ietilpst aizsardzības un uzraudzības zonas, kurās tiek piemēroti vispārējie slimības kontroles pasākumi, kas noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2020/687, un vēl citu ierobežojumu zonu, kurā arī piemēro konkrētus kontroles pasākumus.

(5)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis var uzlikt nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, sadarbībā ar Bulgāriju šās dalībvalsts teritorijā nepieciešams steidzami Savienības līmenī noteikt aitu baku un kazu baku ierobežojumu zonu, kura ietver aizsardzības un uzraudzības zonas, kā arī vēl citu ierobežojumu zonu.

(6)

Tāpēc šā lēmuma pielikumā būtu jāapraksta Bulgārijā noteiktās aizsardzības un uzraudzības zonas, kā arī vēl cita ierobežojumu zona, un jānosaka šo zonu pastāvēšanas ilgums.

(7)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību Savienībā attiecībā uz aitu baku un kazu baku izplatīšanos un nepieciešamību novērst slimības izplatīšanos no skartā objekta Bulgārijā uz citām minētās dalībvalsts daļām vai citām dalībvalstīm, ir lietderīgi šajā īstenošanas lēmumā noteiktos pasākumus piemērot pēc iespējas drīzāk.

(8)

Attiecīgi, gaidot Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, Bulgārijā nekavējoties būtu jānosaka aizsardzības un uzraudzības zonas, kā arī vēl citas ierobežojumu zonas, un tās jāiekļauj šā lēmuma pielikumā, nosakot arī zonējuma piemērošanas termiņu.

(9)

Nākamajā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē šis lēmums ir jāpārskata,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Bulgārija nodrošina, ka:

a)

tās kompetentā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. pantu un atbilstoši minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem nekavējoties izveido ierobežojumu zonas, kurās ietilpst aizsardzības un uzraudzības zonas, kā arī vēl citu ierobežojumu zonu;

b)

šā panta a) punktā minētajās aizsardzības un uzraudzības zonās, kā arī vēl citā ierobežojumu zonā ietilpst vismaz tie apgabali, kuri norādīti šā lēmuma pielikumā;

c)

attiecīgos pasākumus katrā ierobežojumu zonā piemēro vismaz līdz šā lēmuma pielikumā norādītajai dienai.

2. pants

1.   Aitu un kazu pārvietošana no vēl citas ierobežojumu zonas uz galamērķi, kas atrodas ārpus šīs vēl citas ierobežojumu zonas, ir atļauta tikai tad, ja šādu pārvietošanu atļāvusi kompetentā iestāde un tiek ievēroti 2., 3. un 4. punkta nosacījumi.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut vēl citā ierobežojumu zonā turētu aitu un kazu pārvietošanu uz galamērķi, kas atrodas ārpus šīs vēl citas ierobežojumu zonas, tad, ja aitas un kazas tiek pārvietotas tieši uz kautuvi, kas atrodas Bulgārijas teritorijā, tūlītējai nokaušanai.

3.   Transportlīdzekļi, ko izmanto aitu un kazu pārvietošanai no 2. punktā minētās vēl citas ierobežojumu zonas:

a)

atbilst prasībām, kas attiecībā uz transportlīdzekļiem noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. panta 1. punktā;

b)

pirms dzīvnieku pārvadāšanas kompetentās iestādes kontrolē vai uzraudzībā ir iztīrīti un dezinficēti;

c)

kompetentās iestādes kontrolē vai uzraudzībā ir iztīrīti un dezinficēti saskaņā ar prasībām, kas attiecībā uz transportlīdzekļiem noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. panta 2. punktā;

d)

pārvadā tikai tādas aitas un kazas, kuras turētas vienā un tajā pašā objektā un kurām ir vienāds veselības statuss;

e)

pēc dzīvnieku iekraušanas tiek aizzīmogoti, un šādu zīmogošanu veic kompetentā iestāde izcelsmes objektā, un galamērķa kautuvē kompetentā iestāde šādu zīmogu noņem.

4.   Aitām un kazām, kuras paredzēts transportēt, kompetentā iestāde veic klīnisku pārbaudi 24 stundas vai mazāk pirms transportēšanas dienas.

3. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Bulgārijas Republikai.

Briselē, 2023. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES


(1)   OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (2018. gada 3. decembris) par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).


PIELIKUMS

A.   Aizsardzības un uzraudzības zonas, kas izveidotas ap apstiprināto slimības uzliesmojumu vietām

Uzliesmojuma reģions un ADIS atsauces numurs

Apgabali, kuri noteikti par aizsardzības un uzraudzības zonām un ir daļa no Bulgārijā esošajām ierobežojumu zonām, kas minētas 1. pantā

Piemērošanas beigu termiņš

Burgasas reģions

BG-CAPRIPOX-2023-00001

Aizsardzības zona:

Those parts of the region of Burgas, contained within a circle of a radius of 3 kilometres, centred on UTM 30, ETRS89 coordinates Lat. 42.1137, Long. 27.1012 (2023/1)

10.10.2023.

Uzraudzības zona:

Those parts of the region of Burgas, contained within a circle of a radius of 10 kilometres, centred on UTM 30, ETRS89 coordinates Lat. 42.1137, Long. 27.1012 (2023/1)

19.10.2023.

Uzraudzības zona:

Those parts of the region of Burgas, contained within a circle of a radius of 3 kilometres, centred on UTM 30, ETRS89 coordinates Lat. 42.1137, Long. 27.1012 (2023/1)

11.10.2023. – 19.10.2023.

B.   Vēl cita ierobežojumu zona

Reģions

Apgabali, kuri Bulgārijā noteikti par vēl citu ierobežojumu zonu, kas minēta 1. pantā

Piemērošanas beigu termiņš

Burgasas, Haskovas un Jambolas reģioni

Vēl cita ierobežojumu zona, kurā ietilpst tālāk nosauktie apgabali.

Burgasas reģionā šādu pašvaldību teritorija:

Malko Tarnovo

Sredets

Tsarevo

Haskovas reģionā šādu pašvaldību teritorija:

Svilengrad

Topolovgrad

Jambolas reģionā šādu pašvaldību teritorija:

Bolyarovo

Elhovo

30.11.2023.


27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/147


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2023/2068

(2023. gada 12. septembris),

ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/2278 par 2023. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2022/40) (ECB/2023/23)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2015/2332 (2015. gada 4. decembris) par euro monētu emisijas apjoma apstiprināšanas procedūru (ECB/2015/43) (1) un jo īpaši tā 3. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

No 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības apstiprināt dalībvalstu, kuru valūta ir euro, emitēto monētu apjomu.

(2)

Pamatojoties uz dalībvalstu, kuru valūta ir euro, ECB iesniegtajiem aprēķiniem par euro monētu pieprasījumu 2023. gadā, ECB ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2022/2278 (ECB/2022/40) (2)apstiprināja apgrozībai paredzēto euro monētu un euro kolekcijas monētu, kas nav paredzētas apgrozībai, kopējo apjomu 2023. gadā.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 3. pantu dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, jāpaziņo ECB, ja pastāv iespēja, ka euro monētu faktiskais pieprasījums pārsniegs kalendāra gadam apstiprināto monētu emisijas apjomu, un, ja palielinātais monētu pieprasījums turpinās, jālūdz ad hoc apstiprinājumu par monētu emisijas papildu apjomu attiecīgajā kalendāra gadā.

(4)

ECB 2023. gada 31. jūlijā saņēma Oesterreichische Nationalbank lūgumu Austrijas vārdā palielināt euro apgrozības monētu apjomu, ko Austrija var emitēt 2023. gadā, par papildu apjomu 35,00 milj. EUR apmērā no 81,00 milj. EUR līdz 116,00 milj. EUR. Austrijas kopējais euro monētu emisijas apjoms 2023. gadā attiecīgi pieaugs līdz 291,51 milj. EUR, no kuriem 116,00 milj. EUR ir apgrozības monētas un 175,51 milj. EUR ir kolekcijas monētas. Lūgums tika iesniegts, reaģējot uz euro monētu spēcīgāku pieprasījumu sektoros, kuros izmanto daudz skaidrās naudas, jo īpaši pieprasījumu pēc augstas vērtības euro monētām, kā arī euro monētu ad hoc pieprasījumu no vairumtirdzniecības bankām, kas darbojas Austrijā, un pieaugošo pārrobežu monētu pieprasījumu no kaimiņvalstīm.

(5)

Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 3. panta 7. punkts nosaka, ka, ja nav nepieciešams veikt izmaiņas ad hoc apstiprinājuma lūgumā, ECB Valdei jāpieņem individuāls lēmums par ad hoc apstiprinājuma lūgumu.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2022/2278 (ECB/2022/40),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi

Lēmuma (ES) 2022/2278 (ECB/2022/40) 2. panta tabulu groza šādi:

1)

rindu attiecībā uz Austriju aizstāj ar šādu:

“Austrija

116,00

175,51

291,51 ”

2)

rindu ar nosaukumu “Kopā” aizstāj ar šādu:

“Kopā

2 135,94

496,18

2 632,12 ”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to paziņo adresātiem.

3. pants

Adresāti

Šis lēmums adresēts dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 12. septembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)   OV L 328, 12.12.2015., 123. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2022/2278 (2022. gada 8. novembris) par 2023. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2022/40) (OV L 300, 21.11.2022., 46. lpp.).


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

27.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/149


TRANSPORTA KOPIENAS REĢIONĀLĀS PĀRVALDĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2022/01

(2022. gada 15. novembris)

par Transporta kopienas dibināšanas līguma I pielikuma pārskatīšanu [2023/2069]

TRANSPORTA KOPIENAS REĢIONĀLĀ PĀRVALDĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Transporta kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Transporta kopienas dibināšanas līguma (“TCT”) 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu Transporta kopienas Reģionālajai pārvaldības komitejai par jauniem juridiski saistošiem Eiropas Savienības tiesību aktiem cita starpā ir jāpieņem lēmumi, kuros pārskata TCT I pielikumu, minētos aktus iekļaujot TCT.

(2)

Kopš parakstīšanas dienas I pielikums jau ir vienreiz atjaunināts, proti, 2021. gada 28. jūnijā (1). Kopš šī atjauninājuma jomās, uz kurām attiecas TCT, ir pieņemts ievērojams skaits jaunu Eiropas Savienības tiesību aktu, savukārt citi tiesību akti ir atcelti. Tādēļ I pielikums ir jāpārskata, lai atspoguļotu šīs izmaiņas.

(3)

Juridiskās skaidrības un vienkāršošanas labad nolīguma I pielikumu pienākas aizstāt ar šā lēmuma pielikuma tekstu. Jāatzīmē, ka I.1. pielikums, tostarp Rietumbalkānu pamattīklu un visaptverošo tīklu indikatīvās TEN-T paplašinājuma kartes, būtiski nemainās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

TCT I pielikums tiek aizstāts ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 15. novembrī

Reģionālās pārvaldības komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Emina MUJEVIC KARA


(1)  Transporta kopienas Reģionālās pārvaldības komitejas Lēmums Nr. 2021/05 par Transporta kopienas dibināšanas līguma I pielikuma pārskatīšanu.


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

TRANSPORTA NOZAREI PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI UN AR TIEM SAISTĪTIE JAUTĀJUMI

“I.1. PIELIKUMS

DIENVIDAUSTRUMEIROPAS PAMATTĪKLA TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Tālāk minēto Eiropas Savienības tiesību aktu “piemērojamos noteikumus” piemēro saskaņā ar pamatlīgumu un II pielikumu par horizontālajiem pielāgojumiem, ja šajā pielikumā vai I–VI protokolā nav noteikts citādi. Vajadzības gadījumā tālāk attiecīgi norādīti īpaši atsevišķu tiesību aktu pielāgojumi.

Tālāk minētie Eiropas Savienības tiesību akti ir pēdējā redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem.

Regulējuma joma

Tiesību akti

TEN-T attīstība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/758 (2016. gada 4. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 attiecībā uz tās III pielikuma pielāgošanu (OV L 126, 14.5.2016., 3. lpp.)

Alternatīvo degvielu infrastruktūra

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.)

TEN-T INDIKATĪVO PAPLAŠINĀJUMU UZ RIETUMBALKĀNIEM KARTES (VISAPTVEROŠAIS TĪKLS UN PAMATTĪKLS)

Image 6

Image 7

Image 8

Image 9

“I.2. PIELIKUMS

DZELZCEĻA TRANSPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Tālāk minēto Eiropas Savienības tiesību aktu “piemērojamos noteikumus” piemēro saskaņā ar pamatlīgumu un II pielikumu par horizontālajiem pielāgojumiem, ja šajā pielikumā vai I–VI protokolā nav noteikts citādi. Vajadzības gadījumā tālāk attiecīgi norādīti īpaši atsevišķu tiesību aktu pielāgojumi.

Tālāk minētie Eiropas Savienības tiesību akti ir pēdējā redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem.

Regulējuma joma

Tiesību akti

Piekļuve tirgum

Regula Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu (OV EK 52, 16.8.1960., 1121. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2370 (2016. gada 14. decembris), ar ko Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību (OV L 352, 23.12.2016., 1. lpp.)

Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2017/2075 (2017. gada 4. septembris), ar kuru aizstāj VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 295, 14.11.2017., 69. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 869/2014 (2014. gada 11. augusts) par jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem (OV L 239, 12.8.2014., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/10 (2015. gada 6. janvāris) par kritērijiem pieteikuma iesniedzējiem, kas pieteikušies uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 870/2014 atcelšanu (OV L 3, 7.1.2015., 34. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/171 (2015. gada 4. februāris) par dažiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanas procedūras aspektiem (OV L 29, 5.2.2015., 3. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/429 (2015. gada 13. marts), ar ko nosaka kārtību, kas jāievēro, piemērojot maksu par trokšņa ietekmes radītajām izmaksām (OV L 70, 14.3.2015., 36. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/909 (2015. gada 12. jūnijs) par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (OV L 148, 13.6.2015., 17. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1100 (2015. gada 7. jūlijs) par dalībvalstu ziņošanas pienākumu dzelzceļa tirgus uzraudzības ietvaros (OV L 181, 9.7.2015., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/545 (2016. gada 7. aprīlis) par procedūrām un kritērijiem, kas saistīti ar pamata vienošanos par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu (OV L 94, 8.4.2016., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2177 (2017. gada 22. novembris) par piekļuvi apkalpes vietām un ar dzelzceļu saistītajiem pakalpojumiem (OV L 307, 23.11.2017., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1795 (2018. gada 20. novembris), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES 11. pantā paredzētās ekonomiskā līdzsvara pārbaudes piemērošanas procedūru un kritērijus (OV L 294, 21.11.2018., 5. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/500 (2018. gada 22. marts) par priekšlikuma izveidot Alpu–Rietumbalkānu dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam (OV L 82, 26.3.2018., 13. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/491 (2018. gada 21. marts) par attiecīgo dalībvalstu iesniegtā kopīgā priekšlikuma, ar ko ierosina pagarināt Ziemeļjūras–Vidusjūras dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam (OV L 81, 23.3.2018., 23. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/300 (2018. gada 11. janvāris) par attiecīgo dalībvalstu iesniegtā kopīgā priekšlikuma, ar ko ierosina pagarināt Atlantijas dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam (OV L 56, 28.2.2018., 60. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/178 (2017. gada 31. janvāris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1111 par kopīgā priekšlikuma, kuru par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 5. pantam (OV L 28, 2.2.2017., 71. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/177 (2017. gada 31. janvāris) par kopīgā priekšlikuma izveidot dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru Amber atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam (OV L 28, 2.2.2017., 69. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1111 (2015. gada 7. jūlijs) par kopīgā priekšlikuma, kuru par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 5. pantam (OV L 181, 9.7.2015., 82. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1036 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko attiecībā uz pārskata perioda pagarināšanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1429 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 173, 30.6.2022., 50. lpp.)

Vilcienu vadītāju licencēšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļa sistēmā (OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.)

Komisijas Regula (ES) 2019/554 (2019. gada 5. aprīlis), ar ko izdara grozījumus VI pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (OV L 97, 8.4.2019., 1. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 36/2010 (2009. gada 3. decembris) par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai (OV L 13, 19.1.2010., 1. lpp.)

Komisijas Lēmums 2010/17/EK (2009. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK paredzēto galveno parametru noteikšanu vilcienu vadītāju apliecību un papildu sertifikātu reģistriem (OV L 8, 13.1.2010., 17. lpp.)

Komisijas Lēmums 2011/765/ES (2011. gada 22. novembris) par vilciena vadītāju apmācībās iesaistīto mācību centru atzīšanas kritērijiem, par vilciena vadītāju eksaminētāju atzīšanas kritērijiem un par zināšanu pārbaužu/eksāmenu organizācijas kritērijiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK (OV L 314, 29.11.2011., 36. lpp.)

Savstarpēja izmantojamība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/545 (2018. gada 4. aprīlis), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (OV L 90, 6.4.2018., 66. lpp.)

Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2017/1474 (2017. gada 8. jūnijs), kas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 papildina attiecībā uz īpašajiem mērķiem savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju izstrādāšanai, pieņemšanai un pārskatīšanai (OV L 210, 15.8.2017., 5. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1614 (2018. gada 25. oktobris), ar ko nosaka specifikācijas ritekļu reģistriem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 47. pantā, un ar ko groza un atceļ Komisijas Lēmumu 2007/756/EK (OV L 268, 26.10.2018., 53. lpp.)

Komisijas Lēmums 2009/965/EK (2009. gada 30. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā 27. panta 4. punktā minēto atsauces dokumentu (OV L 341, 22.12.2009., 1. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1299/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 1. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/772 (2019. gada 16. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 1300/2014 groza attiecībā uz aktīvu reģistru nolūkā apzināt šķēršļus piekļūstamībai, sniegt informāciju lietotājiem un uzraudzīt un novērtēt progresu piekļūstamības jomā (OV L 139I , 27.5.2019., 1. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1301/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 179. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/868 (2018. gada 13. jūnijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 1301/2014 un Regulu (ES) Nr. 1302/2014 groza attiecībā uz noteikumiem par elektroenerģijas mēraparātu sistēmu un datu apkopošanas sistēmu (OV L 149, 14.6.2018., 16. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1302/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014., 228. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1303/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos (OV L 356, 12.12.2014., 394. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014 (2014. gada 26. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/774 (2019. gada 16. maijs), ar ko Regulā (ES) Nr. 1304/2014 izdara grozījumus par to, kā esošajiem kravas vagoniem piemēro savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis” (OV L 139I, 27.5.2019., 89. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1305/2014 (2014. gada 11. decembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un Regulas (EK) Nr. 62/2006 atcelšanu (OV L 356, 12.12.2014., 438. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/278 (2018. gada 23. februāris), ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2014 pielikumu groza attiecībā uz ziņojumu struktūru, datu un ziņojuma paraugu un Vagonu un multimodālo vienību darbības datubāzi, kā arī nolūkā pieņemt kopīgās saskarnes sakaru slāņa IT standartu (OV L 54, 24.2.2018., 11. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/778 (2019. gada 16. maijs), ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2014 pielikumu groza attiecībā uz izmaiņu kontroles pārvaldību (OV L 139I, 27.5.2019., 356. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/541 (2021. gada 26. marts), ar ko Regulu (ES) Nr. 1305/2014 groza attiecībā uz datu aprēķināšanas un apmaiņas vienkāršošanu un uzlabošanu un izmaiņu kontroles pārvaldības procesa atjaunināšanu (OV L 108, 29.3.2021., 19.–56. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/665/ES (2011. gada 4. oktobris) par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru (OV L 64, 8.10.2011., 32. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/777 (2019. gada 16. maijs) par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2014/880/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 312. lpp.)

Komisijas Lēmums 2012/757/ES (2012. gada 14. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un par grozījumiem Lēmumā 2007/756/EK (OV L 345, 15.12.2012., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139I, 27.5.2019., 5. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2238 (2021. gada 15. decembris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2019/773 groza attiecībā uz astesgala signālierīcēm piemērojamo īpašo gadījumu pakāpenisku izbeigšanu (OV L 450, 16.12.2021., 57. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 454/2011 (2011. gada 5. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu (OV L 123, 12.5.2011., 11. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/250 (2019. gada 12. februāris) par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu “EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (OV L 42, 13.2.2019., 9. lpp.)

Komisijas Regula (ES) 2016/919 (2016. gada 27. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā (OV L 158, 15.6.2016., 1. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 321/2013 (2013. gada 13. marts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.)

Komisijas Lēmums 2010/713/ES (2010. gada 9. novembris) par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/776 (2019. gada 16. maijs), ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1299/2014, (ES) Nr. 1301/2014, (ES) Nr. 1302/2014, (ES) Nr. 1303/2014 un (ES) 2016/919 un Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/665/ES saskaņošanai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 un Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2017/1474 noteikto īpašo mērķu īstenošanai (OV L 139I 27.5.2019., 108. lpp.)

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/387 (2020. gada 9. marts), ar ko Regulas (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1302/2014 un (ES) 2016/919 groza attiecībā uz izmantošanas telpas paplašināšanu un pārejas periodu pagarināšanu (OV L 73, 10.3.2020., 6. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/424 (2020. gada 19. marts) par informācijas sniegšanu Komisijai attiecībā uz savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nepiemērošanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797 (OV L 84, 20.3.2020., 20. lpp.)

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/796 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/867 (2018. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras Apelācijas padomes/padomju reglamentu (OV L 149, 14.6.2018., 3. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/764 ( 2018. gada 2. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai maksājamām nodevām un maksām un to maksāšanas nosacījumiem (OV L 129, 25.5.2018., 68. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1903 (2021. gada 29. oktobris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/764 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai maksājamām nodevām un maksām un to maksāšanas nosacījumiem (OV L 387, 3.11.2021., 126. lpp.)

Dzelzceļa drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 ( 2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1530 (2020. gada 21. oktobris), ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/798 attiecībā uz dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumu piemērošanu Lamanša pastāvīgajā savienojumā (OV L 352, 22.10.2020., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/763 (2018. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 653/2007 (OV L 129, 25.5.2018., 49. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/779 (2019. gada 16. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 445/2011 (OV L 139 I, 27.5.2019., 360. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1158/2010 (2010. gada 9. decembris) par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikātu iegūšanas prasībām (OV L 326, 10.12.2010., 11. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/762 (2018. gada 8. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010 (OV L 129, 25.5.2018., 26. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1169/2010 (2010. gada 10. decembris) par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības atļaujas iegūšanas prasībām (OV L 327, 11.12.2010., 13. lpp.) Komisijas Regula (ES) Nr. 1078/2012 (2012. gada 16. novembris) par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (OV L 320, 17.11.2012., 8. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/761 (2018. gada 16. februāris), ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012 (OV L 129, 25.5.2018., 16. lpp.)

Komisijas Lēmums 2009/460/EK (2009. gada 5. jūnijs) par kopīgas drošības metodes pieņemšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6. pantā minēto drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanai (OV L 150, 13.6.2009., 11. lpp.)

Komisijas Ieteikums (ES) 2019/780 (2019. gada 16. maijs) par praktisku kārtību drošības atļauju izsniegšanai infrastruktūras pārvaldītājiem (OV L 139I, 27.5.2019., 390. lpp.)

Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.)

Pārvietojamas spiediena iekārtas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.)

Sociālā joma — darba laiks/stundas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.)

Padomes Direktīva 2005/47/EK (2005. gada 18. jūlijs) par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa sektorā — Nolīgums, kas noslēgts starp Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER), par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus (OV L 195, 27.7.2005., 15. lpp.)

Pasažieru tiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 172, 17.5.2021., 1.–52. lpp.), piemērojama no 2023. gada 7. jūnija

Kravu pārvadājumu elektroniskā informācija

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.)

“I.3. PIELIKUMS

AUTOTRANSPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Tālāk minēto Eiropas Savienības tiesību aktu “piemērojamos noteikumus” piemēro saskaņā ar pamatlīgumu un II pielikumu par horizontālajiem pielāgojumiem, ja šajā pielikumā vai I–VI protokolā nav noteikts citādi. Vajadzības gadījumā tālāk attiecīgi norādīti īpaši atsevišķu tiesību aktu pielāgojumi.

Tālāk minētie Eiropas Savienības tiesību akti ir pēdējā redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem.

Regulējuma joma

Tiesību akti

Ceļa nodevu infrastruktūra – ikgadējie transporta nodokļi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.)

Atļauja veikt autopārvadātāja profesionālo darbību

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1055 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē (OV L 249, 31.7.2020., 17. lpp.)

Sociālie noteikumi – transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laiks

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1012 (2022. gada 7. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006 papildina attiecībā uz standartiem, ar kuriem nosaka drošu un aizsargātu stāvvietu pakalpojuma līmeni un drošību, un attiecībā uz to sertificēšanas procedūrām (OV L 170, 28.6.2022., 27. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 581/2010 (2010. gada 1. jūlijs) par maksimālajiem termiņiem, kuros jāveic attiecīgo datu lejupielāde no transportlīdzekļa datu saglabāšanas ierīces un vadītāja kartes (OV L 168, 2.7.2010., 16. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1054 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem transportlīdzekļa ikdienas un iknedēļas vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (OV L 249, 31.7.2020., 1. lpp.)

Tahogrāfs

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/68 (2016. gada 21. janvāris) par kopīgām procedūrām un specifikācijām, kas vajadzīgas vadītāja karšu elektronisko reģistru savstarpējai savienojamībai (OV L 15, 22.1.2016., 51. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/799 (2016. gada 18. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz tahogrāfu un to komponentu konstrukciju, testēšanu, uzstādīšanu, darbību un remontu (OV L 139, 26.5.2016., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1228 (2021. gada 16. jūlijs), ar kuru Īstenošanas regulu (ES) 2016/799 groza attiecībā uz viedo tahogrāfu un to komponentu konstrukcijas, testēšanas, uzstādīšanas, darbības un remonta prasībām, (OV L 273, 30.7.2021., 1.–140. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/502 (2018. gada 28. februāris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2016/799, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz tahogrāfu un to komponentu konstrukciju, testēšanu, uzstādīšanu, darbību un remontu (OV L 85, 28.3.2018., 1. lpp.)

Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.)

(Sk. arī Regulas (ES) Nr. 165/2014 46. pantu)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1054 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem transportlīdzekļa ikdienas un iknedēļas vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (OV L 249, 31.7.2020., 1. lpp.)

Sociālās jomas tiesību aktu izpilde

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1057 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē un ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 249, 31.7.2020., 49. lpp.)

Veidlapa darbību apliecināšanai

Komisijas Lēmums 2007/230/EK (2007. gada 12. aprīlis) par veidlapu saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem, kas attiecas uz darbībām autotransporta jomā (OV L 99, 14.4.2007., 14. lpp.)

Darba laiks

Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi

(OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.)

Pārvietojamas spiediena iekārtas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.)

Tehniskā apskate

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.)

Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2021/1717 (2021. gada 9. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/45/ES groza attiecībā uz konkrētu transportlīdzekļu kategoriju apzīmējumu atjaunināšanu un eZvana pievienošanu minētās direktīvas I un III pielikumā iekļautajam pārbaudāmo pozīciju sarakstam, metodēm, neatbilstības cēloņiem un trūkumu novērtējumam (OV L 342, 27.9.2021., 48.–51. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/621 (2019. gada 17. aprīlis) par tehnisko informāciju, kas nepieciešama pārbaudāmo pozīciju tehniskajai apskatei, par ieteicamo pārbaužu metožu izmantošanu un ar ko nosaka detalizētus noteikumus attiecībā uz datu formātu un procedūrām, ko izmanto, lai piekļūtu attiecīgajai tehniskajai informācijai (OV L 108, 23.4.2019., 5.–28. lpp.)

Tehniskās pārbaudes uz ceļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/47/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 134. lpp.)

Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2021/1716 (2021. gada 29. jūnijs), ar ko attiecībā uz transportlīdzekļa kategorijas apzīmējumu izmaiņām, kas izriet no tipa apstiprināšanas tiesību aktu grozījumiem, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/47/ES (OV L 342, 27.9.2021., 45.–47. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2205 (2017. gada 29. novembris) par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz paziņošanas procedūrām par komerciāliem transportlīdzekļiem, kam tehniskā pārbaudē uz ceļiem konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi (OV L 314, 30.11.2017., 3.–11. lpp.)

Ātruma ierobežošanas ierīces

Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.)

Drošības jostas

Padomes Direktīva 91/671/EEK (1991. gada 16. decembris) par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos (OV L 373, 31.12.1991., 26. lpp.)

Spoguļi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/38/EK (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem (OV L 184, 14.7.2007., 25. lpp.)

Reģistrācijas dokumenti

Padomes Direktīva 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.)

Padomes Direktīva 2006/103/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas transporta politikas jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (OV L 363, 20.12.2006., 344. lpp.)

Vadītāju apmācība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Padomes Direktīvas 91/439/EEK grozīšanu un Padomes Direktīvas 76/914/EEK atcelšanu (OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/645 (2018. gada 18. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību un Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (OV L 112, 2.5.2018., 29. lpp.)

Vadītāja apliecība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 383/2012 (2012. gada 4. maijs), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz vadītāju apliecībām, kurās iestrādāts datu glabāšanas līdzeklis (mikroshēma) (OV L 120, 5.5.2012., 1. lpp.)

Pārrobežu apmaiņa ar informāciju

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413 (2015. gada 11. marts), ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp.)

Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.)

Bīstamo kravu pārvadājumu pārbaudes

Padomes Direktīva 95/50/EK (1995. gada 6. oktobris) par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (OV L 249, 17.10.1995., 35. lpp.)

Tuneļi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.)

Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/96/EK (2008. gada 19. novembris) par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.)

Transportlīdzekļu gabarīti un masa

Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (ОV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2019/984 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK attiecībā uz termiņu īpašo noteikumu par maksimālajiem garumiem īstenošanai tādām kabīnēm, kas uzlabo aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus (OV L 164, 20.6.2019., 30–31. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202–24. lpp.) (tikai attiecībā uz Padomes Direktīvas 96/53/EK grozījumu)

Pasažieru tiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 (2011. gada 16. februāris) par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp.)

“Tīrie” transportlīdzekļi un/vai alternatīvo degvielu infrastruktūra

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.)

Intelektiskās transporta sistēmas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/453/ES (2011. gada 13. jūlijs), ar ko pieņem dalībvalstu ziņošanas pamatnostādnes, ko tās veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES (OV L 193, 23.7.2011., 48. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/209 (2016. gada 12. februāris) par standartizācijas pieprasījumu Eiropas standartizācijas organizācijām attiecībā uz intelektiskajām transporta sistēmām (ITS) pilsētās, lai atbalstītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 39, 16.2.2016., 48. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 305/2013 (2012. gada 26. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu (OV L 91, 3.4.2013., 1. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 885/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem (OV L 247, 18.9.2013., 1. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 886/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu (OV L 247, 18.9.2013., 6. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/962 (2014. gada 18. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES (OV L 157, 23.6.2015., 21. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 585/2014/ES (2014. gada 15. maijs) par ES mēroga sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu (OV L 164, 3.6.2014., 6. lpp.)

Ceļa nodevu sistēmas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/520 (2019. gada 19. marts) par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (OV L 91, 29.3.2019., 45. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/203 (2019. gada 28. novembris) par transportlīdzekļu klasifikāciju, Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas lietotāju pienākumiem, savstarpējas izmantojamības komponentu prasībām un minimālajiem atbilstības kritērijiem paziņotajām struktūrām (OV L 43, 17.2.2020., 41.-48. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/204 (2019. gada 28 novembris) par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju detalizētiem pienākumiem, Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma apgabala paziņojuma minimālo saturu, elektroniskajām saskarnēm, prasībām attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem un ar ko atceļ Lēmumu 2009/750/EK (OV L 43, 17.2.2020., 49.-62. lpp.)

Tipa apstiprināšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.)

Kravu pārvadājumu elektroniskā informācija

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.) (tādā mērā, kādā attiecas uz aktiem, kuri ietilpst šā pielikuma piemērošanas jomā) (1)

“I.4. PIELIKUMS

JŪRAS TRANSPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Tālāk minēto Eiropas Savienības tiesību aktu “piemērojamos noteikumus” piemēro saskaņā ar pamatlīgumu un II pielikumu par horizontālajiem pielāgojumiem, ja šajā pielikumā vai I–VI protokolā nav noteikts citādi. Vajadzības gadījumā tālāk attiecīgi norādīti īpaši atsevišķu tiesību aktu pielāgojumi.

Tālāk minētie Eiropas Savienības tiesību akti ir pēdējā redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem.

Regulējuma joma

Tiesību akti

Jūrlietu politika

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.)

Piekļuve tirgum

Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.)

Padomes Regula (EEK) Nr. 4055/86 (1986. gada 22. decembris), ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm (OV L 378, 31.12.1986., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 789/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par kravas un pasažieru kuģu nodošanu Kopienā no viena reģistra citā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 613/91 (OV L 138, 30.4.2004., 19. lpp.)

Padomes Regula (EEK) Nr. 4058/86 (1986. gada 22. decembris) par saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi kravām tāljūras pārvadājumos (OV L 378, 31.12.1986., 21. lpp.)

Starptautiskās attiecības

Padomes Regula (EEK) Nr. 4057/86 (1986. gada 22. decembris) par negodīgu cenu noteikšanu jūras transportā (OV L 378, 31.12.1986., 14. lpp.)

Starptautiski nolīgumi

Padomes Lēmums 2012/22/ES (2011. gada 12. decembris) par Eiropas Savienības pievienošanos 1974. gada Atēnu Konvencijas par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru 2002. gada protokolam, izņemot tā 10. un 11. pantu (OV L 8, 12.1.2012., 1. lpp.)

Padomes Lēmums 2012/23/ES (2011. gada 12. decembris) par Eiropas Savienības pievienošanos 1974. gada Atēnu Konvencijas par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru 2002. gada protokolam attiecībā uz tā 10. un 11. pantu (OV L 8, 12.1.2012., 13. lpp.)

Organizācijas, kas veic kuģu inspekcijas un apskates — pilnvarotās organizācijas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.)

Komisijas Lēmums 2009/491/EK (2009. gada 16. jūnijs) par kritērijiem, kas jāievēro, pieņemot lēmumu par to, kādos apstākļos karoga valsts vārdā darbojošās organizācijas darbība uzskatāma par nepieļaujamu draudu drošībai un videi (OV L 162, 25.6.2009., 6. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 788/2014 (2014. gada 18. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem un atzīšanas atsaukšanu kuģu inspekcijas un apskates organizācijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. un 7. pantu (OV L 214, 19.7.2014., 12. lpp.)

Karoga valsts

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK (2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (OV L 131, 28.5.2009., 132. lpp.)

Ostas valsts veikta kontrole

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.)

Kuģu satiksmes uzraudzība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.)

Starptautiskais drošības vadības kodekss

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 1. lpp.)

Ziņošanas formalitātes

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK (OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.)

Kuģu aprīkojums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1157 (2022. gada 4. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES piemērot attiecībā uz kuģu aprīkojuma projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasībām un testēšanas standartiem, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1158 (OV L 180, 6.7.2022., 1. lpp.)

Pasažieru kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (OV L 123, 17.5.2003., 22. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 392/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (OV L 131, 28.5.2009., 24. lpp.)

Padomes Direktīva 98/41/EK (1998. gada 18. jūnijs) par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām (OV L 188, 2.7.1998., 35. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2110 (2017. gada 15. novembris) par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK (OV L 315, 30.11.2017., 61. lpp.)

Zvejas kuģu drošība

Padomes Direktīva 97/70/EK (1997. gada 11. decembris), ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks (OV L 34, 9.2.1998., 1. lpp.)

Naftas tankkuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 530/2012 (2012. gada 13. jūnijs), ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkorpusa naftas tankkuģiem (OV L 172, 30.6.2012., 3. lpp.)

Beramkravu kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/96/EK (2001. gada 4. decembris), ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai (OV L 13, 16.1.2002., 9. lpp.)

Negadījumu izmeklēšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 651/2011 (2011. gada 5. jūlijs), ar ko pieņem pastāvīgās sadarbības sistēmas reglamentu, ko dalībvalstis izveidojušas sadarbībā ar Komisiju un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 10. pantu (OV L 177, 6.7.2011., 18. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 1286/2011 (2011. gada 9. decembris), ar ko pieņem jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. punktu (OV L 328, 10.12.2011., 36. lpp.)

Apdrošināšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/20/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām (OV L 131, 28.5.2009., 128. lpp.)

Kuģu radītais piesārņojums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp.)

Kuģu atkritumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.)

Alvorganiskie savienojumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 782/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem (OV L 115, 9.5.2003., 1. lpp.)

Jūras drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu aizsardzības pastiprināšanu (OV L 310, 25.11.2005., 28. lpp.)

Komisijas Regula (EK) Nr. 324/2008 (2008. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka pārskatītas procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai jūras satiksmes drošības jomā (OV L 98, 10.4.2008., 5. lpp.)

Jūrnieku apmācība

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/993 (2022. gada 8. jūnijs) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 169, 27.6.2022., 45. lpp.)

Sociālie aspekti

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/54/ES (2013. gada 20. novembris) par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi (OV L 329, 10.12.2013., 1. lpp.)

Padomes Direktīva 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) (OV L 167, 2.7.1999., 33. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/95/EK (1999. gada 13. decembris) par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas Kopienas ostās (OV L 14, 20.1.2000., 29. lpp.)

Padomes Direktīva 2009/13/EK (2009. gada 16. februāris), ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza Direktīvu 1999/63/EK (OV L 124, 20.5.2009., 30. lpp.)

Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem (OV L 113, 30.4.1992., 19. lpp.)

Pasažieru tiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.)

Pārvietojamas spiediena iekārtas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.)

Eiropas Jūras drošības aģentūra

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.)

Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.)

Ostas pakalpojumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/352 (2017. gada 15. februāris), ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (OV L 57, 3.3.2017., 1. lpp.)

Jūras vienloga sistēma

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1239 ( 2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp.)

Vide

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/802 (2016. gada 11. maijs), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (OV L 132, 21.5.2016., 58. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/253 (2015. gada 16. februāris), ar ko attiecībā uz sēra saturu flotes degvielās paredz noteikumus par paraugu ņemšanu un ziņošanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 1999/32/EK (OV L 41, 17.2.2015., 55. lpp.)

“I.5. PIELIKUMS

IEKŠZEMES ŪDENSCEĻU TRANSPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Tālāk minēto Eiropas Savienības tiesību aktu “piemērojamos noteikumus” piemēro saskaņā ar pamatlīgumu un II pielikumu par horizontālajiem pielāgojumiem, ja šajā pielikumā vai I–VI protokolā nav noteikts citādi. Vajadzības gadījumā tālāk attiecīgi norādīti īpaši atsevišķu tiesību aktu pielāgojumi.

Tālāk minētie Eiropas Savienības tiesību akti ir pēdējā redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem.

Regulējuma joma

Tiesību akti

Piekļuve tirgum

Padomes Regula (EK) Nr. 1356/96 (1996. gada 8. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem, ko piemēro kravu vai pasažieru pārvadājumiem pa dalībvalstu iekšējiem ūdensceļiem, lai ieviestu šādu pārvadāšanas pakalpojumu sniegšanas brīvību (OV L 175, 13.7.1996., 7. lpp.)

Padomes Regula (EEK) Nr. 3921/91 (1991. gada 16. decembris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji drīkst pārvadāt kravas vai pasažierus pa dalībvalsts iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 1. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 718/1999 (1999. gada 29. marts) par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai (OV L 90, 2.4.1999., 1. lpp.)

Padomes Direktīva 96/75/EK (1996. gada 19. novembris) par fraktēšanas un cenu noteikšanas sistēmu valsts un starptautiskajos pārvadājumos pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā (OV L 304, 27.11.1996., 12. lpp.)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2919/85 (1985. gada 17. oktobris) par pieejas nosacījumiem attiecībā uz režīmu, kas saskaņā ar Pārskatīto konvenciju par kuģošanu Reinā paredzēts Reinas kuģniecības kuģiem (OV L 280, 22.10.1985., 4. lpp.)

Piekļuve profesijai

Padomes Direktīva 87/540/EEK (1987. gada 9. novembris) par piekļuvi kravu pārvadātāju pa ūdensceļiem profesijai iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu šajā profesijā (OV L 322, 12.11.1987., 20. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2397 (2017. gada 12. decembris) par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK (OV L 345, 27.12.2017., 53. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/1233 (2021. gada 14. jūlijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/2397 attiecībā uz pārejas pasākumiem trešo valstu sertifikātu atzīšanai (OV L 274, 30.7.2021., 52.–54. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/184 (2021. gada 22. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/2397 IV pielikumu (OV L 30, 11.2.2022., 3.–4. lpp.)

Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2020/12 (2019. gada 2. augusts), ar ko attiecībā uz kompetences standartiem un attiecīgajām zināšanām un prasmēm, praktisko eksāmenu standartiem, trenažieru apstiprināšanas standartiem un veselības stāvokļa standartiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2397 (OV L 6, 10.1.2020., 15. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/473 (2020. gada 20. janvāris), ar ko attiecībā uz Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu datubāzu standartiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2397 (OV L 100, 1.4.2020., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/182 (2020. gada 14. janvāris) attiecībā uz paraugiem iekšzemes kuģošanas profesionālo kvalifikāciju jomā (OV L 38, 11.2.2020., 1. lpp.)

Drošība / tehniskās prasības

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/100/EK (2009. gada 16. septembris) par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu (OV L 259, 2.10.2009., 8. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1308 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/1629 I un II pielikumu groza attiecībā uz izmaiņām Savienības iekšzemes ūdensceļu sarakstā un peldlīdzekļiem piemērojamajās minimālajās tehniskajās prasībās C/2021/2853 (OV L 284, 9.8.2021., p. 1.–13. lpp.)

Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2018/970 (2018. gada 18. aprīlis), ar kuru groza II, III un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem (OV L 174, 10.7.2018., 15. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/474 (2020. gada 20. janvāris) par Eiropas kuģu korpusu datubāzi (OV L 100, 1.4.2020., 12 lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1122 (2020. gada 28. jūlijs) par DNV GL AS atzīšanu par iekšzemes ūdensceļu kuģu klasifikācijas sabiedrību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/1629 (OV L 245, 30.7.2020., 15. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.)

Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.)

Upju informācijas pakalpojumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 909/2013 (2013. gada 10. septembris) par iekšzemes navigācijai paredzētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas (iekšzemes ECDIS) tehniskajām specifikācijām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK (OV L 258, 28.9.2013., 1. lpp.)

Komisijas Regula (EK) Nr. 416/2007 (2007. gada 22. marts) par tehniskajām specifikācijām paziņojumiem kapteiņiem, kā minēts 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 105, 23.4.2007., 88. lpp.)

Komisijas Regula (EK) Nr. 414/2007 (2007. gada 13. marts) par upju informācijas pakalpojumu (RIS) plānošanas, īstenošanas un sniegšanas tehniskajām vadlīnijām, kas minētas 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 105, 23.4.2007., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2032 (2018. gada 20. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 416/2007 par tehniskajām specifikācijām paziņojumiem kapteiņiem (OV L 332, 28.12.2018., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1973 (2018. gada 7. decembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 909/2013 par iekšzemes navigācijai paredzētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas (iekšzemes ECDIS) tehniskajām specifikācijām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK (OV L 324, 19.12.2018., 1. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/838 (2019. gada 20. februāris) par kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehniskajām specifikācijām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 415/2007 (OV L 138, 24.5.2019., 31. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1744 (2019. gada 17. septembris) par tehniskajām specifikācijām elektroniskiem kuģu ziņojumiem iekšzemes navigācijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 164/2010 (OV L 273, 25.10.2019, 1. lpp.)

Vide (gaisa kvalitāte) un klimata pārmaiņas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/30/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.)

Pasažieru tiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.)

Kravu pārvadājumu elektroniskā informācija

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.)

Darba laiks

Padomes Direktīva 2014/112/ES ( 2014. gada 19. decembris), ar ko īsteno Eiropas Nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, kas noslēgts starp Eiropas Kuģu savienību (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) (OV L 367, 23.12.2014., 86. lpp.)

“I.6. PIELIKUMS

TRANSPORTA NOZAREI PIEMĒROJAMIE VIDES AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMI

Tālāk minēto Eiropas Savienības tiesību aktu “piemērojamos noteikumus” piemēro saskaņā ar pamatlīgumu un II pielikumu par horizontālajiem pielāgojumiem, ja šajā pielikumā vai I–VI protokolā nav noteikts citādi. Vajadzības gadījumā tālāk attiecīgi norādīti īpaši atsevišķu tiesību aktu pielāgojumi.

Tālāk minētie Eiropas Savienības tiesību akti ir pēdējā redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem.

Regulējuma joma

Tiesību akti

Ietekmes novērtējums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/52/ES

(OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.),

un 1991. gada Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo konvencija)

Visiem Direktīvas par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) I pielikumā uzskaitītajiem projektiem, uz kuriem attiecas Līguma darbības joma, veic ietekmes uz vidi novērtēšanu saskaņā ar ES IVN noteikumiem. Visiem projektiem, kas uzskaitīti IVN direktīvas II pielikumā un ietilpst Līguma darbības jomā, jānosaka, vai tiem vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar ES IVN noteikumiem. Bez tam pārrobežu aspekti jārisina saskaņā ar Espo konvencijas prasībām.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu

(OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.)

un Espo konvencijas Protokols par stratēģisko vides novērtējumu (SVN protokols)

Visiem plāniem un programmām transporta jomā attiecīgā gadījumā veic vides novērtēšanu saskaņā ar Stratēģiskā vides novērtējuma (SVN) direktīvu un Espo konvencijas SVN protokolu. Ja plāna vai programmas īstenošanai var būt būtiska pārrobežu ietekme uz vidi vai ja to pieprasa Puse, kura var tikt būtiski ietekmēta, pārrobežu apspriešanās jāveic saskaņā ar SVN protokola (10. panta) un/vai SVN direktīvas (7. panta) noteikumiem.

Dabas aizsardzība

Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.)

Ja projekts varētu ietekmēt nozīmīgas dabas aizsardzības vietas, ir jāveic piemērota dabas aizsardzības novērtēšana, kas līdzvērtīga Direktīvas 92/43/EEK 6. pantā noteiktajai.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.)

Degvielas, gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/802 (2016. gada 11. maijs), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (OV L 132, 21.5.2016., 58. lpp.)

Ūdens resursu politika

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.)

Visi transporta projekti kuģošanā, kas ietilpst šā līguma darbības jomā, ir jāizstrādā un jāīsteno saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 7. punktu.

Visi transporta projekti kuģošanā, uz kuriem attiecas šā līguma darbības joma, attiecīgā gadījumā jāīsteno saskaņā ar Starptautiskās Donavas upes aizsardzības komisijas (ICPDR), Donavas komisijas un Savas komisijas atbalstīto Kopīgo paziņojumu par iekšzemes navigāciju un vides ilgtspēju Donavas upes baseinā.

Troksnis

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību — Saskaņošanas komitejā sniegtais Komisijas paziņojums attiecībā uz Direktīvu par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.)

“I.7. PIELIKUMS

TRANSPORTA NOZAREI PIEMĒROJAMIE PUBLISKĀ IEPIRKUMA NOTEIKUMI

Tālāk minēto Eiropas Savienības tiesību aktu “piemērojamos noteikumus” piemēro saskaņā ar pamatlīgumu un II pielikumu par horizontālajiem pielāgojumiem, ja šajā pielikumā vai I–VI protokolā nav noteikts citādi. Vajadzības gadījumā tālāk attiecīgi norādīti īpaši atsevišķu tiesību aktu pielāgojumi.

Tālāk minētie Eiropas Savienības tiesību akti ir pēdējā redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem.

Regulējuma joma

Tiesību akti

Izskatīšanas procedūras

Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.)

Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.)

Iepirkuma procedūras

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1780 (2019. gada 23. septembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 (“e-veidlapas”) (OV L 272, 25.10.2019., 7.–73. lpp.)

Sabiedriskie pakalpojumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2338 (2016. gada 14. decembris), ar ko Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu (OV L 354, 23.12.2016, 22. lpp.)


(1)  Par piemērošanas jomu sk. Regulas (ES) 2020/1056 2. pantu. Direktīva 92/106/EEK un Regula (EK) Nr. 1072/2009 šajā pielikumā nav uzskaitītas. Nav svarīgi, kādā mērā Regula (ES) 2020/1056 aptver ar minētajiem aktiem saistītos aspektus.