ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
66. gadagājums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/1768
(2023. gada 14. jūlijs),
kas nosaka detalizētus noteikumus par gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu komponentu sertifikāciju un deklarēšanu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 47. panta 1. punktu un 62. panta 13. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (ES) 2018/1139 ir noteiktas kopīgas pamatprasības, kam Savienībā jāpanāk vienādi augsta civilās aviācijas drošība un jānodrošina sistēmu un komponentu veselums un ar drošību saistītās veiktspējas atbilstība paredzētajam mērķim. Gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu (ATM/ANS) sistēmu un ATM/ANS komponentu savietojamībai jānodrošina Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (EATMN) netraucēta darbība. |
(2) |
Jāizstrādā detalizētas specifikācijas, kas nodrošina atbilstību pamatprasībām; detalizētajām specifikācijām, kad iespējams, jābalstās uz atzītiem standartu izstrādes organizāciju (SDO) nozares standartiem, kas atspoguļo jaunākos sasniegumus un labāko konstruēšanas praksi. ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu konstruēšana un ražošana jāveic, ņemot vērā prasības izdot sertifikātus un konstrukcijas atbilstības deklarācijas un saskaņā ar detalizētām Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) izdotām specifikācijām. |
(3) |
Ir lietderīgi noteikt dažādas atestācijas metodes, ar kurām novērtējama atbilstība šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām un detalizētām ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu specifikācijām. Attiecībā uz gaisa kuģu drošu ekspluatāciju un iekārtām, kas ir kritiskas EATMN savietojamībai un drošībai, jāizmanto stingrākas atestācijas metodes. |
(4) |
ATM/ANS pakalpojumos gaisa satiksmes vadības (ATC) pakalpojumi ir vissvarīgākie attiecībā uz drošības riskiem, kas saistīti ar gaisakuģu navigāciju, it īpaši sakarā ar norādījumiem, kam jānodrošina gaisakuģu distancēšana un sadursmju novēršana. ATC pakalpojumu sniedzēji var vispilnīgāk pārraudzīt gaisa telpas drošumu. Tāpēc uz viskritiskākajām ATM/ANS iekārtām, proti, ATC atbalsta iekārtām, jāattiecina stingrākas atestācijas metodes, proti, sertifikācija. |
(5) |
ATM/ANS iekārtas, kas atbalsta sakarus “gaiss–zeme”, gaisakuģiem dod tiešus norādījumus, un arī tās jāpakļauj sertifikācijai. |
(6) |
Sakaru, novērošanas un navigācijas pakalpojumus ATS izmanto tieši, lai nodrošinātu gaisakuģiem drošu navigāciju, taču minētajiem trim dienestiem nav pilnīga pārskata par satiksmi un tie aktīvi nekontrolē gaisa kuģu distancēšanu. Līdz ar to tie ir mazāk kritiski. ATM/ANS sistēmām un ATM/ANS komponentiem, kas tos atbalsta, jāpiemēro mazāk stingra atestācijas metode, proti, konstrukcijas atbilstības deklarācija. |
(7) |
Visbeidzot, citām mazāk kritiskām ATM/ANS sistēmām un iekārtām, kas atbalsta meteoroloģiskos pakalpojumus, aeronavigācijas informācijas pakalpojumus, gaisa telpas pārvaldības pakalpojumus un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumus, jāpiemēro vismazāk stingrā atestācijas metode, proti, atbilstības apliecināšana. |
(8) |
Papildus vadības kontrolei pār to pakalpojumu un funkciju drošības riskiem, kurus tie atbalsta, ir iespējami papildu kritēriji lemšanai par ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu kritiskumu. |
(9) |
Tādēļ jānosaka trīs dažādi prasību līmeņi un detalizētas specifikācijas, proti: i) aģentūras veikta sertifikācija, visstingrākais līmenis; ii) ATM/ANS iekārtu konstruēšanā vai ražošanā iesaistītas apstiprinātas organizācijas deklarācija, kas ir vidēji stingra; iii) paziņojums par atbilstību, ko sniedz ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs, kura funkcionālajā sistēmā ATM/ANS iekārta integrēta tā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/373 (2), vai – pēc ATM/ANS pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma – apstiprināta organizācija, kura iesaistīta ATM/ANS iekārtu konstruēšanā vai ražošanā. |
(10) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/696 (3) 29. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (EUSPA) ir uzticēta Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) pārvaldība, ieskaitot EGNOS ekspluatāciju, kas cita starpā aptver atbalstu sertifikācijas un standartizācijas centieniem. |
(11) |
Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696 par sistēmas EGNOS un tās iekārtu konstruēšanu atbild gan EUSPA, gan Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA). EGNOS iekārtu konstrukcijas atbilstības deklarācijas Aģentūrai jāpārrauga īpašā ar EUSPA nolīgtā kārtībā. Minētā kārtība attiecas uz tādiem tehniskiem, administratīviem un finansiāliem aspektiem kā prasība apspriesties ar EUSPA par detalizētu specifikāciju izstrādi, EASA pārraudzību pār EGNOS sistēmas konstrukcijas atbilstības deklarācijām un datu apmaiņu starp abām aģentūrām par attiecīgajiem Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem un ieteicamās prakses (SARPS) atbilstību. Minētajai kārtībai jānodrošina drošums un savietojamība, kas ir līdzvērtīgi šīs regulas prasībām. |
(12) |
Dažās attālās teritorijās ārpus ICAO Eiropas (EUR) reģiona, kas noteikts ICAO Eiropas (EUR) Aeronavigācijas plāna I sējumā (Doc 7754), kurās ir mazs satiksmes apjoms un kuru gaisa telpa robežojas tikai ar gaisa telpu, par kuru atbild trešas valsts ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji, ATM/ANS iekārtu sertifikācijas metožu un konstrukcijas atbilstības deklarēšanas metožu piemērošana specifisku drošuma un savietojamības iemeslu dēļ var būt sarežģīta vai pat nerealizējama. Tādos gadījumos attiecībā uz ATM/ANS iekārtām, kuras ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji izmanto attālos apgabalos ārpus ICAO EUR reģiona, tiek uzskatīts, ka pienākas atkāpes no sertifikācijas vai deklarēšanas prasībām, ko piemēro tādām ATM/ANS iekārtām. Toties, lai nodrošinātu drošu un savietojamu ATM/ANS pakalpojumu sniegšanu, ATM/ANS pakalpojumu sniedzējam minētajā reģionā ir jānodrošina, ka atbilstības apliecinājuma izdošanā tiek ievērotas piemērojamās specifikācijas. |
(13) |
Ir jānodrošina vienmērīga pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, ko izveido šī regula, un jānodrošina, ka Savienībā saglabājas augsta un vienveidīgs civilās aviācijas drošums. Tādēļ ir nepieciešams atvēlēt pietiekami daudz laika ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu konstruēšanas un ražošanas nozarei, kā arī Aģentūrai un dalībvalstu pārvaldes iestādēm, lai tās pielāgotos jaunajam satvaram. ATM/ANS iekārtas, kuras ir ekspluatācijā un ir apliecinātas saskaņā ar agrāko regulējumu, pienākas uzskatīt par tādām, kas pārejas periodā saņēmušas sertifikātus vai deklarācijas, kas izdotas saskaņā ar jauno regulējumu, ja Aģentūra nepaziņo, ka tāda iekārta nenodrošina Regulas (ES) 2018/1139 prasīto drošumu un savietojamību. |
(14) |
Pārejas periodā attiecībā uz jaunām ATM/ANS sistēmām un ATM/ANS komponentiem paziņojums par atbilstību, ko izdevis ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs, kurš to integrē savā funkcionālajā sistēmā, vai – pēc pieprasījuma – konstruēšanas un ražošanas organizācija, kura to konstruē un ražo, jāiesniedz minētā ATM/ANS pakalpojumu sniedzēja kompetentajai iestādei, kas definēta Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 4. panta 1. punktā. |
(15) |
Pēc pārejas perioda Aģentūrai jābūt vienīgajai atbildīgajai par sertifikāciju un deklarāciju saņemšanu attiecībā uz noteiktām ATM/ANS iekārtām; tāpēc Aģentūrai pienākas izvērtēt atbilstības informāciju, kas iesniegta valstu iestādēm saskaņā ar agrāko regulējumu, pirms tāda ATM/ANS iekārta nonākusi Aģentūras atbildības sfērā. Tāpēc valstu varas iestādēm šī informācija jādara pieejama Aģentūrai. Pēc Aģentūras veiktās izvērtēšanas jāuzskata, ka ATM/ANS iekārtai izdots sertifikāts vai atbilstības deklarācija. Izvērtējums jāpublisko ar Aģentūras izpilddirektora lēmumu. |
(16) |
Šajā regulā noteiktie pasākumi balstās uz Atzinumu Nr. 01/2023, ko Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra izdevusi atbilstoši Regulas (ES) 2018/1139 75. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktam un 76. panta 1. punktam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Regula nosaka kopīgas tehniskās prasības un administratīvās procedūras ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu sertifikācijai un konstrukcijas atbilstības deklarācijai. Regula nosaka noteikumus par to, kā:
a) |
identificējamas ATM/ANS sistēmas un ATM/ANS komponenti, uz kuriem attiecas sertifikācija, deklarācija vai paziņojums par atbilstību; |
b) |
ATM/ANS sistēmām un ATM/ANS komponentiem izdodami sertifikāti; |
c) |
ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu konstrukcijas atbilstības deklarācijas izdod organizācijas, kuras iesaistītas ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu konstruēšanā vai ražošanā un kurām saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1769 (4) ir apstiprinātas tiesības izdot tādas atbilstības deklarācijas; |
d) |
paziņojumus par ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu atbilstību izdod ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji, kuri sertificēti saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/373, vai to konstruēšanā vai ražošanā iesaistītās organizācijas, kuras apstiprinātas saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1769; |
e) |
Aģentūra izdod ATM/ANS iekārtas direktīvas. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“ATM/ANS iekārta” ir ATM/ANS komponenti, kas definēti Regulas (ES) 2018/1139 3. panta 6. punktā, un ATM/ANS sistēmas, kas definētas minētās regulas 3. panta 7. punktā, izņemot gaisakuģu komponentus, uz kuriem attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (5); |
2) |
“ATM/ANS iekārtu direktīva” ir Aģentūras izdots dokuments, kas pilnvaro ATM/ANS pakalpojumu sniedzējus veikt darbības ar ATM/ANS iekārtām, lai pārvarētu identificētu drošuma un/vai drošības trūkumu un atjaunotu minēto ATM/ANS iekārtu veiktspēju un savietojamību, ja ir liecības, ka citādi var tikt apdraudēti attiecīgās iekārtas drošums, drošība, veiktspēja vai savietojamība; |
3) |
“Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkls” (EATMN) ir Regulas (ES) 2018/1139 VIII pielikuma 3.1. punktā uzskaitīto sistēmu kopums, kas nodrošina, ka Savienībā var sniegt aeronavigācijas pakalpojumus, ieskaitot koordināciju pie robežām ar trešām valstīm; |
4) |
“funkcionāla sistēma” ir procedūru, cilvēkresursu un iekārtu, ieskaitot aparatūru un programmatūru, kombinācija, kas organizēta tā, lai pildītu kādu funkciju sakarā ar ATM/ANS un citām ATM tīkla funkcijām. |
3. pants
Kompetentā iestāde
1. Kompetentā iestāde, kas atbild par ATM/ANS iekārtas sertifikāta izdošanu saskaņā ar 4. pantu, par saskaņā ar 5. pantu izdotas ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarācijas akceptēšanu un par sertifikātu un deklarāciju uzraudzību, ir Aģentūra. Šim nolūkam Aģentūra ievēro I pielikumā noteiktās prasības.
2. Kompetentā iestāde, kas atbild par ATM/ANS pakalpojumu sniedzēja saskaņā ar 6. pantu izdotā paziņojuma par atbilstību uzraudzību, ir tā pati kompetentā iestāde, kas atbild par minētā ATM/ANS pakalpojumu sniedzēja sertifikāciju un uzraudzību.
4. pants
ATM/ANS iekārtas sertifikācija
1. II pielikumā noteikto sertifikātu izdod šādām ATM/ANS iekārtām:
a) |
iekārtai, kas atbalsta dispečeru un pilotu sakarus; |
b) |
iekārtai, kas atbalsta gaisa satiksmes vadības (ATC) pakalpojumus – ja tā spēj distancēt gaisakuģus vai novērst sadursmes. |
2. 1. punktā minēto sertifikātu izdod Aģentūra.
3. 1. punktā minēto sertifikātu izdod uz nenoteiktu laiku. Tas ir spēkā nenoteiktu laiku, izņemot gadījumus, kad:
a) |
sertifikāta turētājs vairs nepilda šīs regulas prasības; vai |
b) |
attiecībā uz ATM/ANS iekārtu Aģentūra nav izdevusi derīgu organizācijas apstiprinājumu saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1769, vai |
c) |
ATM/ANS iekārta vairs neatbilst sertifikācijas pamatam saskaņā ar II pielikuma ATM/ANS.EQMT.CERT.025. punktu, vai |
d) |
sertifikāta turētājs ir atteicies no sertifikāta vai Aģentūra to ir atsaukusi. |
Pēc atteikšanās no sertifikāta vai tā atsaukšanas, ja tas izdots papīra formā, to nekavējoties nodod atpakaļ Aģentūrai.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, sertifikātu neprasa izdot ATM/ANS iekārtām, kuras izmanto tikai ierobežotā gaisa telpas daļā ārpus ICAO EUR reģiona ar mazu satiksmes apjomu, ja minētā gaisa telpas daļa robežojas tikai ar gaisa telpu, kas ir trešas valsts atbildībā. Tādā gadījumā ATM/ANS iekārtai izdod paziņojumu par atbilstību saskaņā ar 6. pantu.
5. pants
ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarācija
1. III pielikumā noteikto konstrukcijas atbilstības deklarāciju izdod tālāk norādītajām ATM/ANS iekārtām, kad tās ģenerē, uztver un raida izplatījumā datus un/vai signālus, lai nodrošinātu drošu un savietojamu aeronavigāciju:
a) |
iekārtas, kas atbalsta sakarus “zeme–zeme”; |
b) |
iekārtas, kas atbalsta navigāciju vai novērošanu. |
2. Konstrukcijas atbilstības deklarācijas izdod organizācijas, kas iesaistītas ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā un apstiprinātas saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1769.
3. ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarāciju izdod uz neierobežotu laiku. Deklarācija ir derīga, ja nav anulēta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2023/1769 I pielikuma DPO.AR.C.015. punkta g) apakšpunkta 6. punktu kāda no šiem iemesliem dēļ:
a) |
ATM/ANS iekārta vairs neatbilst detalizētajām specifikācijām, kas ļāvušas izdot deklarāciju; |
b) |
deklarācijas izdevējs vairs neatbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2023/1769, vai apstiprinājums ir atdots, apturēts vai atsaukts; |
c) |
ir pierādījies, ka ATM/ANS iekārtas ekspluatācijā rodas nepieļaujams risks vai nepieņemama veiktspēja; |
d) |
organizācija ir atsaukusi konstrukcijas atbilstības deklarāciju. |
4. Atkāpjoties no 1. punkta, konstrukcijas atbilstības deklarāciju neprasa izsniegt par ATM/ANS iekārtu, kuru izmanto tikai ierobežotā gaisa telpas daļā ārpus ICAO EUR reģiona ar mazu satiksmes apjomu, ja minētā gaisa telpas daļa robežojas tikai ar gaisa telpu, kas ir trešas valsts atbildībā. Tādā gadījumā saskaņā ar 6. pantu ATM/ANS iekārtām izdod paziņojumu par atbilstību.
5. Par Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) sistēmas ATM/ANS iekārtu šīs regulas III pielikumā noteikto konstrukcijas atbilstības deklarāciju izdod ar Regulu (ES) 2021/696 izveidotā Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA), kas uzskatāma par EGNOS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītu organizāciju.
6. Uz EUSPA neattiecas III pielikuma ATM/ANS.EQMT.DEC.005. punkts un ATM/ANS.EQMT.DEC.045. punkts. Lai noteiktu pastāvīgu atbilstību piemērojamajām tehniskajām specifikācijām, par kurām saskaņā ar III pielikumu sagatavota ATM/ANS iekārtas deklarācija, EUSPA nodrošina Aģentūrai piekļuvi pierādījumiem no dažādajām struktūrām, kuras iesaistītas EGNOS sistēmas ATM/ANS iekārtu konstruēšanā un ražošanā.
6. pants
Paziņojums par atbilstību
1. Paziņojumu par atbilstību izdod šādām ATM/ANS iekārtām:
a) |
iekārtām, uz kurām neattiecas ne sertifikācija saskaņā ar 4. pantu, ne atbilstības deklarēšana saskaņā ar 5. pantu, un |
b) |
kuras atbalsta gaisa satiksmes pakalpojumus, sakaru, navigācijas vai uzraudzības pakalpojumus, gaisa telpas pārvaldību, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, aeronavigācijas informācijas pakalpojumus vai meteoroloģiskos pakalpojumus. |
Paziņojumā par atbilstību apstiprina, ka ATM/ANS iekārta atbilst detalizētajām specifikācijām, ko Aģentūra izdevusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu.
2. ATM/ANS iekārtas atbilstības apliecinājumu izdod ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs, kas tādu ATM/ANS iekārtu integrē savā funkcionālajā sistēmā, vai – pēc ATM/ANS pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma – organizācija, kas iesaistīta tādas ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, kuru apstiprina saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1769.
3. Paziņojumu par ATM/ANS iekārtu atbilstību izdod uz neierobežotu laiku. Tas ir derīgs, ja nav kāda no šiem apstākļiem:
a) |
ATM/ANS iekārta vairs neatbilst Regulas (ES) 2018/1139 VIII pielikumā un attiecīgā gadījumā VII pielikumā izklāstītajām pamatprasībām; |
b) |
ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs vairs neatbilst piemērojamajām Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 prasībām vai ir atteicies no sertifikāta, kas izdots saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 6. pantu, vai sertifikāts ir apturēts vai atsaukts; |
c) |
ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs ir atsaucis paziņojumu par atbilstību vai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 II pielikuma ATM/ANS.AR.C.050. punkta e) apakšpunktu ir veikti izpildes panākšanas pasākumi. |
7. pants
Pārejas noteikumi
1. Uz ATM/ANS iekārtu, kurai ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 (6) 5. vai 6. pantu izdotas EK deklarācijas un kura ir laista ekspluatācijā pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, attiecas šādi pārejas noteikumi:
a) |
ATM/ANS iekārtu, kas ietilpst ATM/ANS iekārtu kategorijā, kurām vajadzīga sertifikācija saskaņā ar 4. pantu, uzskata par tādu, kam izsniegts sertifikāts saskaņā ar 4. pantu, ja Aģentūra pēc 2. punktā minētajā izvērtēšanā nekonstatē, ka tāda ATM/ANS iekārta nenodrošina drošumu, drošību, veiktspēju un savietojamību, kas ir līdzvērtīgi Regulā (ES) 2018/1139 un šajā regulā prasītajiem; |
b) |
ATM/ANS iekārtu, kas ietilpst ATM/ANS iekārtu kategorijā, kuras jādeklarē saskaņā ar 5. pantu, uzskata par tādu, par kuru ir saskaņā ar 5. pantu izdota konstrukcijas atbilstības deklarācija, ja 2. punktā minētajā izvērtēšanā Aģentūra nekonstatē, ka tāda ATM/ANS iekārta nenodrošina drošumu, drošību, veiktspēju un savietojamību, kas ir līdzvērtīgi Regulā (ES) 2018/1139 un šajā regulā prasītajiem; |
c) |
ATM/ANS iekārtām, uz kurām saskaņā ar 6. pantu attiecas paziņošana par atbilstību, EK deklarācijas par sistēmu pārbaudi, kas izdotas vai atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantu, paliek spēkā nenoteiktu laiku, un tiek uzskatīts, ka tām saskaņā ar 6. pantu ir paziņojums par atbilstību. |
2. Aģentūra 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ATM/ANS iekārtu izvērtē 5 gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas un publicē minētās novērtēšanas rezultātus. Šim nolūkam par ATM/ANS pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju un uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 4. panta 1. punktā, sniedz Aģentūrai attiecīgo informāciju, kas atvieglo izvērtēšanu. Minētās izvērtēšanas mērķis ir noteikt, vai attiecīgā ATM/ANS iekārta nodrošina drošumu, drošību, veiktspēju un savietojamību, kas ir līdzvērtīgi Regulā (ES) 2018/1139 un šajā regulā prasītajiem. Izvērtēšanas rezultātus publicē, un izvērtēšanā identificētos pasākumus, kuri maina ATM/ANS iekārtu, piemēro pēc 5 gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas neatkarīgi no faktiskā datuma, kad notikusi izvērtēšana, ja vien izvērtēšanā neatklājas trūkums, kas var kaitēt drošumam. Ja atklājas trūkums, kam var būt kaitīga ietekme, nekavējoties piemēro izvērtēšanā konstatētos ATM/ANS iekārtas maiņas pasākumus. Kad pagājuši 5 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, 1. punkta a)–b) apakšpunktā minēto ATM/ANS iekārtu uzskata par atbilstošu šīs regulas prasībām.
3. ATM/ANS iekārtu, uz kuru attiecas sertifikācija saskaņā ar 4. pantu vai deklarācija saskaņā ar 5. pantu, var laist ekspluatācijā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2028. gada 12. septembrim, pamatojoties uz paziņojumu par atbilstību, kas sniegts saskaņā ar 6. pantu. No 2028. gada 13. septembra uz tādu ATM/ANS iekārtu attiecas šādi noteikumi:
a) |
ATM/ANS iekārtu, kas ietilpst ATM/ANS iekārtu kategorijā, kurām vajadzīga sertifikācija saskaņā ar 4. pantu, un par kuru ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs ir izdevis paziņojumu par atbilstību, uzskata par tādu, par kuru izdots sertifikāts saskaņā ar 4. pantu, ja 4. punktā minētajā izvērtēšanā Aģentūra nekonstatē, ka tāda ATM/ANS iekārta nenodrošina drošumu, drošību, veiktspēju un savietojamību, kas līdzvērtīgi Regulā (ES) 2018/1139 un šajā regulā prasītajiem; |
b) |
ATM/ANS iekārtu, kas ietilpst ATM/ANS iekārtu kategorijā, kurām vajadzīga konstrukcijas atbilstības deklarācija saskaņā ar 5. pantu, un par kuru ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs ir izdevis atbilstības apliecinājumu, uzskata par tādu, par kuru saskaņā ar 5. pantu ir izdota konstrukcijas atbilstības deklarācija, ja 4. punktā minētajā izvērtēšanā Aģentūra nekonstatē, ka tāda ATM/ANS iekārta nenodrošina drošumu, drošību, veiktspēju un savietojamību, kas līdzvērtīgi Regulā (ES) 2018/1139 un šajā regulā prasītajiem. |
4. 3. punktā minēto ATM/ANS iekārtu Aģentūra izvērtē ne vēlāk kā 2030. gada 12. septembrī. Šim nolūkam par ATM/ANS pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju un uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 4. panta 1. punktā, sniedz Aģentūrai attiecīgo informāciju, kas atvieglo izvērtēšanu. Minētās izvērtēšanas mērķis ir noteikt, vai attiecīgā ATM/ANS iekārta atbilst drošumam, drošībai, veiktspējai un savietojamībai, kas līdzvērtīgi Regulā (ES) 2018/1139 un šajā regulā prasītajiem.
8. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/373 (2017. gada 1. marts), ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (OV L 62, 8.3.2017., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1769 (2019. gada 12. septembrī), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras to organizāciju apstiprināšanai, kuras iesaistītas gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un komponentu projektēšanā vai ražošanā, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/203 (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 19. lpp.).
(5) Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.).
I PIELIKUMS
PRASĪBAS AĢENTŪRAI
(Daļa – ATM/ANS.EQMT.AR)
A APAKŠIEDAĻA.
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS (ATM/ANS.EQMT.AR.A)
ATM/ANS.EQMT.AR.A.001. Darbības joma
Šajā pielikumā Aģentūrai tiek noteiktas prasības, kas attiecas uz sertificēšanas nosacījumiem un citām darbībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu ATM/ANS iekārtas efektīvu uzraudzību, un nosacījumi un procedūras, ar ko Aģentūra akreditē kvalificētas struktūras.
ATM/ANS.EQMT.AR.A.020. Uzdevumu uzticēšana kvalificētām struktūrām
a) |
Ja Aģentūra nolemj kvalificētām struktūrām uzticēt uzdevumus, kas attiecas uz šai regulai pakļautu ATM/ANS iekārtu sertifikāciju vai Īstenošanas regulai (ES) 2023/1769 pakļautu organizāciju apstiprināšanu vai pastāvīgu uzraudzību, tā nodrošina, ka ir noslēgusi un dokumentējusi vienošanos ar kvalificētajām struktūrām, kuru abas vienošanās puses apstiprinājušas attiecīgajā vadības līmenī un kurā skaidri noteikti:
|
b) |
Aģentūra nodrošina, ka iekšējās revīzijas process un drošības riska pārvaldības process, ko prasa Īstenošanas regulas (ES) 2023/1769 DPO.AR.B.001. punkta a) apakšpunkta 5. punkts, aptver visus uzdevumus, ko tās vārdā veic kvalificētās struktūras. |
c) |
Attiecībā uz organizācijas atbilstības Īstenošanas regulas (ES) 2023/1769 DPO.OR.B.001. punkta d) apakšpunktam apstiprināšanu un uzraudzību Aģentūra var uzticēt uzdevumus kvalificētām struktūrām saskaņā ar a) apakšpunktu vai attiecīgai varas iestādei, kas Savienībā atbild par informācijas drošību vai kiberdrošību. Uzticot uzdevumus, Aģentūra nodrošina, ka:
|
ATM/ANS.EQMT.AR.A.030. ATM/ANS iekārtas direktīvas
a) |
Aģentūra izdod ATM/ANS iekārtas direktīvu, ja
|
b) |
ATM/ANS iekārtas direktīvā iekļauj vismaz šādas ziņas:
|
ATM/ANS.EQMT.AR.A.035. Detalizētas specifikācijas par iekārtas konstrukcijas atbilstību
a) |
Aģentūra izstrādā un dara pieejamas detalizētas specifikācijas, ko organizācijas var izmantot, lai pierādītu atbilstību attiecīgajām Regulas (ES) 2018/1139 VIII pielikumā un attiecīgā gadījumā VII pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, kad tās:
|
b) |
Detalizētajās specifikācijās, kas minētas a) apakšpunktā, norāda konstruēšanas standartus, kuri atspoguļo jaunākos sasniegumus un konstruēšanas paraugpraksi un kuru pamatā ir vērtīga pieredze un zinātnes un tehnikas attīstība, kā arī labākie pieejamie pierādījumi un analīze par ATM/ANS iekārtu. |
B APAKŠDAĻA.
SERTIFIKĀCIJA, UZRAUDZĪBA UN IZPILDES PANĀKŠANA (ATM/ANS.EQMT.AR.B)
ATM/ANS.EQMT.AR.B.001. ATM/ANS iekārtas sertifikācijas pamats
a) |
Aģentūra izveido ATM/ANS iekārtas sertifikācijas pamatu un par to paziņo ATM/ANS iekārtas sertifikāta pieteikuma iesniedzējam. Sertifikācijas pamats sastāv no:
|
b) |
Ar Aģentūru vienojas par iespēju iekļaut papildu iezīmes, īpašības vai funkcijas, kas sākotnēji sertifikācijas pamatā nav iekļautas. |
ATM/ANS.EQMT.AR.B.005. Īpaši nosacījumi
a) |
Aģentūra nosaka papildu prasības ATM/ANS iekārtām, t. s. “īpašos nosacījumus”, ja attiecīgās piemērojamās detalizētās specifikācijas netiek uzskatītas par pietiekamām kāda no šiem iemesliem dēļ:
|
b) |
Īpašie nosacījumi ietver drošuma, veiktspējas, drošības un sadarbspējas standartus, kurus Aģentūra uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ATM/ANS iekārtas pienācīgā veiktspēja ir līdzvērtīga piemērojamajās detalizētajās specifikācijās prasītajai. |
ATM/ANS.EQMT.AR.B.010. Iesaistes līmenis
a) |
Aģentūra nosaka savu iesaistes līmeni atbilstības pierādīšanas darbību un to datu pārbaudē, kas saistīti ar pieteikumu uz sertifikātu vai uz tā izmaiņām. To nosaka pēc attiecīgo atbilstības pierādīšanas darbību grupu novērtējuma un sertifikācijas programmas datiem. Novērtējot ņem vērā visu tālāk nosaukto:
Tajā apsver vismaz šādus elementus:
|
b) |
Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju par savu iesaistes līmeni un savu iesaistes līmeni atjaunina, ja saņem informāciju, kurai ir nozīmīga ietekme uz pirmāk saskaņā ar a) apakšpunktu novērtētiem riskiem. Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju par pārmaiņām iesaistes līmenī. |
ATM/ANS.EQMT.AR.B.015. ATM/ANS iekārtas sertifikāta izdošana
a) |
Aģentūra izdod ATM/ANS iekārtas sertifikātu, ja:
|
b) |
ATM/ANS iekārtas sertifikātā norāda ekspluatācijas ierobežojumus, datu lapu par pastāvīgu piemērotību, piemērojamo ATM/ANS iekārtas sertifikācijas pamatu, ar kuru Aģentūra reģistrē atbilstību, un citus nosacījumus un ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajās detalizētajās specifikācijās un īpašajos nosacījumos. |
ATM/ANS.EQMT.AR.B.020. ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarācijas sākotnējā uzraudzības izpēte
a) |
Saņemot ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarāciju no organizācijas, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā un ko Aģentūra apstiprinājusi saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1769, Aģentūra pārbauda, vai ir ievēroti šādi nosacījumi:
|
b) |
ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarācijā iekļauj ekspluatācijas ierobežojumus, datu lapu par pastāvīgu piemērotību, piemērojamās detalizētās specifikācijas, kurām organizācija ir pierādījusi atbilstību, un citus nosacījumus vai ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajās detalizētajās specifikācijās un īpašajos nosacījumos. |
c) |
Ja deklarācija nesaskan ar organizācijas tiesībām vai satur informāciju, kas liecina par neatbilstību piemērojamajām detalizētajām specifikācijām un īpašajiem nosacījumiem, Aģentūra paziņo attiecīgajai organizācijai par neatbilstību un pieprasa sīkāku informāciju, izlabošanas pasākumus un to pierādījumus. |
d) |
Ja a) un b) apakšpunkta prasības ir izpildītas, Aģentūra apstiprina deklarācijas saņemšanu. |
ATM/ANS.EQMT.AR.B.025. ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarācijas reģistrācija
ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarāciju Aģentūra reģistrē piemērotā datubāzē, ar noteikumu, ka:
a) |
deklarētājs ir deklarējis ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstību saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.DEC.010. punktu; |
b) |
deklarētājs ir apņēmies uzņemties III pielikumā noteiktos pienākumus; |
c) |
nav saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.AR.B.020. punktu neatrisinātu jautājumu. |
ATM/ANS.EQMT.AR.B.030. Deklarācijas izmaiņas
a) |
Saņēmusi paziņojumu par izmaiņām saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.DEC.020. punktu, Aģentūra pārbauda paziņojuma pilnīgumu saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.AR.B.020. punktu. |
b) |
Ja izmaiņas skar kādu saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.AR.B.025. punktu reģistrētas deklarācijas aspektu, kompetentā iestāde atjaunina reģistru. |
c) |
Pabeigusi a) un b) apakšpunktā paredzētās darbības, Aģentūra apstiprina paziņojuma saņemšanu organizācijai, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā. |
II PIELIKUMS
ATM/ANS IEKĀRTU SERTIFIKĀTI
(Daļa – ATM/ANS.EQMT.CERT)
ATM/ANS.EQMT.CERT.001. Darbības joma
Šajā pielikums nosaka procedūras ATM/ANS iekārtu sertifikātu izdošanai saskaņā ar 4. pantu un minēto sertifikātu pieteikuma iesniedzēja un turētāja tiesības un pienākumus.
ATM/ANS.EQMT.CERT.005. Tiesīgums
Katra fiziska vai juridiska persona, kura pierādījusi savu konstruēšanas spēju saskaņā ar ANS.EQMT.CERT.010. punktu vai ir ceļā uz pierādīšanu, drīkst pieteikties uz ATM/ANS iekārtas sertifikātu atbilstoši šajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
ANS.EQMT.CERT.010. Iespēju pierādīšana
ATM/ANS iekārtas sertifikāta pieteikuma iesniedzējam jābūt konstruēšanas organizācijas apstiprinājumam, ko Aģentūra izdevusi saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1769 un kas attiecas uz attiecīgo ATM/ANS iekārtu.
ATM/ANS.EQMT.CERT.015. Pieteikšanās uz ATM/ANS iekārtas sertifikātu
a) |
Pieteikumu uz ATM/ANS iekārtas sertifikātu vai izmaiņām tajā iesniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā. |
b) |
ATM/ANS iekārtas sertifikāta pieteikumā iekļaujami vismaz:
|
c) |
Pēc pieteikuma sākotnējās iesniegšanas Aģentūrai pieteikuma iesniedzējs sertifikācijas programmu atjaunina, ja sertifikācijas projektā ir izmaiņas, kas skar kādu no b) apakšpunkta 2) punkta apakšpunktiem i)–vii). |
d) |
Pieteikums uz ATM/ANS iekārtas sertifikātu ir derīgs 5 gadus, ja pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas brīdī nepierāda, ka atbilstības pierādīšanai tam vajag vairāk laika, un Aģentūra nepiekrīt termiņu pagarināt. |
e) |
Ja ATM/ANS iekārtas sertifikāts nav izdots vai ir skaidrs, ka d) apakšpunktā noliktajā termiņā tas netiks izdots, pieteikuma iesniedzējs drīkst:
|
ATM/ANS.EQMT.CERT.020. Izmaiņas, kuru dēļ jāizdod jauns ATM/ANS iekārtas sertifikāts
Apstiprināta konstruēšanas organizācija, kas ierosina izmaiņas ATM/ANS iekārtā, iesniedz jauna sertifikāta izdošanas pieteikumu, ja minētās ATM/ANS iekārtas konstrukcijas vai funkcionalitātes izmaiņas ir tik plašas, ka vajadzīga pilnīga izpēte par atbilstību piemērojamajam sertifikācijas pamatam.
ATM/ANS.EQMT.CERT.025. Atbilstības ATM/ANS iekārtas sertifikācijas pamatam pierādīšana
a) |
Kad Aģentūra akceptējusi sertifikācijas programmu, pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību ATM/ANS iekārtas sertifikācijas pamatam, ko Aģentūra saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.AR.B.001. punktu noteikusi un darījusi zināmu pieteikuma iesniedzējam, un dara Aģentūrai zināmus līdzekļus, ar kuriem atbilstība pierādīta. |
b) |
ATM/ANS iekārtas sertifikāta pieteikuma iesniedzējs atjaunina sertifikācijas programmu atbilstoši atjauninātajam sertifikācijas pamatam, ja Aģentūra konstatē, ka pieteikuma iesniedzējam tas jādara pēc saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.CERT.015. punktu izveidotā sākotnējā iesnieguma. |
c) |
Pieteikuma iesniedzējs ziņo Aģentūrai par grūtībām vai atgadījumiem, ar kuriem saskāries atbilstības pierādīšanas procesā un kuri var būtiski ietekmēt novērtējumu saskaņā ar ANS.EQMT.CERT.015. punkta b) apakšpunkta 2. punkta vi) apakšpunktu vai sertifikācijas programmu, vai citādi izraisīt vajadzību mainīt Aģentūras iesaistes līmeni, par ko pieteikuma iesniedzējam pirmāk paziņots saskaņā ar ANS.EQMT.AR.B.010. punkta b) apakšpunktu. |
d) |
Pieteikuma iesniedzējs atbilstības dokumentos reģistrē atbilstības pierādījumus, kas minēti sertifikācijas programmā. |
e) |
Kad pabeigtas visas atbilstības pierādīšanas darbības saskaņā ar sertifikācijas programmu, ieskaitot apskates un izmēģinājumus, kas veikti saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.CERT.040. punktu, pieteikuma iesniedzējs Aģentūras noteiktā formā un veidā deklarē un dara zināmu, ka:
|
f) |
Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka iezīmes, īpašības vai funkcijas, kas nav daļa no sertifikācijas pamata, netraucē un nekaitē ATM/ANS iekārtas piemērotībai paredzētajam izmantojumam. |
ATM/ANS.EQMT.CERT.030. Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi
a) |
Aģentūra izstrādā pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus (“AMC”), kurus var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem. |
b) |
Lai panāktu atbilstību šai regulai, var izmantot alternatīvus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus. |
ATM/ANS.EQMT.CERT.035. ATM/ANS iekārtas konstrukcija
a) |
ATM/ANS iekārtas konstrukcijā ietilpst:
|
b) |
Katru konstrukciju pienācīgi identificē. |
ATM/ANS.EQMT.CERT.040. Apskates un izmēģināšana
a) |
Pirms katra izmēģinājuma, kas atbilstības pierādīšanā jāveic saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.CERT.025. punktu, pieteikuma iesniedzējam jābūt pārbaudījušam, ka
|
b) |
Pamatojoties uz pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar a) apakšpunktu, pieteikuma iesniedzējs izdod pārbaudes protokolu, kur uzskaita potenciālas neatbilstības, kā arī pamatojumu, ka tās neietekmēs izmēģinājuma rezultātus, un ļauj Aģentūrai veikt apskates, ko tā uzskata par nepieciešamām, lai varētu pārliecināties par minētā protokola derīgumu. |
c) |
Pieteikuma iesniedzējs ļauj Aģentūrai:
|
d) |
Par visiem izmēģinājumiem vai apskatēm, ko Aģentūra novērojusi:
|
ATM/ANS.EQMT.CERT.045. Dokumentācija
Papildus dokumentācijas prasībām, kas atbilst pārvaldības sistēmai vai ir ar to saistītas, sertifikāta turētājs dara Aģentūrai pieejamu visu attiecīgo konstrukcijas informāciju, rasējumus un izmēģinājumu pārskatus, ieskaitot reģistrētos apskates un izmēģinājumu dokumentus, un tos saglabā, lai varētu sniegt informāciju, kas nepieciešama pastāvīgas atbilstības nodrošināšanai.
ATM/ANS.EQMT.CERT.050. Instrukcijas
ATM/ANS iekārtas sertifikāta turētājs uzrāda, uztur un atjaunina visu to instrukciju pamateksemplārus, kas prasītas piemērojamajā sertifikācijas pamatā, un pēc pieprasījuma iesniedz Aģentūrai kopijas.
ATM/ANS.EQMT.CERT.055. Norādījumi par apkalpošanu
a) |
ATM/ANS iekārtas sertifikāta turētājs visiem zināmajiem lietotājiem izsniedz vismaz vienu pilnīgu norādījumu par apkalpošanu komplektu, kas ietver aprakstošus datus un norādījumus par izpildi, kuri sagatavoti saskaņā ar piemērojamo sertifikācijas pamatu, un pēc pieprasījuma tos dara pieejamus citām personām, kurām jāievēro kādi no šiem norādījumiem par apkalpošanu. |
b) |
Izmaiņas norādījumos par apkalpošanu dara pieejamas visiem zināmajiem lietotājiem un pēc pieprasījuma dara pieejamas personām, kurām norādījumi par apkalpošanu jāievēro. Aģentūrai iesniedz programmu, kurā parāda, kā izmaiņas norādījumos par apkalpošanu tiek darītas pieejamas visiem zināmajiem lietotājiem. |
ATM/ANS.EQMT.CERT.060. Izmaiņas ATM/ANS iekārtas sertifikācijas pamatā
a) |
Aģentūra apstiprina visas izmaiņas, tiklīdz sertifikāta turētājs pierādījis, ka izmaiņas un jomas, ko izmaiņas ietekmē, atbilst sertifikācijas pamatam, ko Aģentūra noteikusi saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.AR.B.001. punktu. |
b) |
Atkāpjoties no a) apakšpunkta, izmaiņas organizācijas tiesību apjomā pēc apstiprinātas izmaiņu pārvaldības procedūras pārvalda apstiprinātā konstruēšanas organizācija, un tās ierobežo specifiska ATM/ANS iekārtas konfigurācija, uz ko attiecas izmaiņas. |
c) |
Šajā nolūkā ATM/ANS iekārtas sertifikāta turētājam ir jābūt ieviestai sistēmai, kas nosaka, vai ATM/ANS iekārtas izmaiņas ir “sīkas” vai “lielākas”. |
d) |
Izmaiņas izdod kopā ar paziņojumu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2023/1769 II pielikuma (Daļa – DPO.OR) DPO.OR.C.001. punkta b) apakšpunkta 2. punktu. |
ATM/ANS.EQMT.CERT.065. ATM/ANS iekārtas direktīvas
Kad ATM/ANS iekārtas direktīvu izdod, lai labotu ATM/ANS.EQMT.AR.A.030. punkta b) apakšpunktā minēto nosacījumu, ATM/ANS iekārtas sertifikāta turētājs, ja Aģentūra nav noteikusi citādi gadījumā, kad vajadzīga steidzama rīcība:
a) |
ierosina pienācīgu izlabošanas pasākumu un ierosinājuma detaļas iesniedz Aģentūrā apstiprināšanai; |
b) |
pēc Aģentūras apstiprinājuma visiem zināmajiem ATM/ANS iekārtas lietotājiem un attiecīgā gadījumā attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un pēc pieprasījuma katrai personai, kam jāievēro ATM/ANS iekārtu direktīva, dara pieejamus atbilstošus aprakstošus datus un norādījumus par izpildi. |
ATM/ANS.EQMT.CERT.070. Aģentūras veiktās apskates
Pēc Aģentūras pieprasījuma katra organizācija, kurai ir sertifikāts, ko Aģentūra izdevusi saskaņā ar šo pielikumu:
a) |
piešķir Aģentūrai piekļuvi objektiem, iekārtām, dokumentiem, reģistrētajiem pierakstiem, datiem, procesiem, procedūrām un citiem materiāliem un ļauj tai pārskatīt katru ziņojumu, veikt apskates un veikt vai novērot katru izmēģinājumu, kas nepieciešams, lai pārbaudītu organizācijas atbilstību piemērojamajām šā pielikuma prasībām; |
b) |
ja fiziskā vai juridiskā persona nodarbina partnerus, piegādātājus vai apakšuzņēmējus, ar tiem vienojas, lai nodrošinātu, ka Aģentūrai ir tiem piekļuve un tā var veikt a) apakšpunktā aprakstīto izpēti. |
III PIELIKUMS
ATM/ANS IEKĀRTAS KONSTRUKCIJAS ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA
(Daļa – ATM/ANS.EQMT.DEC)
ATM/ANS.EQMT.DEC.001. Darbības joma
Šajā pielikumā noteiktas procedūras ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarēšanai un noteiktas to ATM/ANS iekārtas konstruēšanā iesaistīto organizāciju tiesības un pienākumi, kuras ir pilnvarotas izdot deklarācijas.
ATM/ANS.EQMT.DEC.005. Tiesīgums un atbilstības pierādīšana
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā, pierāda savu spēju deklarēt konkrētas ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstību, ja tai ir organizācijas apstiprinājums, ko Aģentūra izdevusi saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1769, kā norādīts organizācijas apstiprinājuma noteikumos.
ATM/ANS.EQMT.DEC.010. ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarācija
Apstiprināta organizācija iesniedz Aģentūrai datētu un parakstītu deklarāciju par konkrētas ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstību. Deklarācijā iekļaujama vismaz šāda informācija:
a) |
konstrukcijas apraksts, ieskaitot visas konfigurācijas; |
b) |
attiecīgā gadījumā – iekārtas nominālais tehniskais raksturojums, kas vai nu iekļauts tieši, vai ar norādi uz citiem papildu dokumentiem; |
c) |
atbilstības apliecinājums, kas apliecina, ka iekārta atbilst piemērojamajām specifikācijām, un attiecīgi deklarācijas specifikāciju un īpašo nosacījumu saraksts; |
d) |
norāde uz attiecīgiem apstiprinošiem pierādījumiem, ieskaitot izmēģinājumu aktus; |
e) |
norāde uz piemērotām ekspluatācijas, uzstādīšanas un apkalpošanas instrukcijām; |
f) |
atbilstības līmeņi, ja deklarētās specifikācijas pieļauj atšķirīgus atbilstības līmeņus; |
g) |
attiecīgā gadījumā – atviržu saraksts. |
ATM/ANS.EQMT.DEC.015. Atbilstības nodrošināšanas līdzekļi
a) |
Aģentūra izstrādā pieņemamus līdzekļus atbilstības nodrošināšanai (“AMC”), kurus var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem. |
b) |
Lai panāktu atbilstību šai regulai, var izmantot alternatīvus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus. |
ATM/ANS.EQMT.DEC.020. Izmaiņas ATM/ANS iekārtas konstrukcijas deklarācijā
a) |
Apstiprināta organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā, apstiprinātās organizācijas tiesību robežās var konstrukcijā izdarīt izmaiņas. Tādā gadījumā mainītajai iekārtai jāsaglabā sākotnējais daļas numurs. |
b) |
Konstrukcijas izmaiņas, uz kurām attiecas apstiprinātās organizācijas tiesības un kuras ir tik plašas, ka prasa pilnīgu izpēti saskaņā ar ATM/ANS.EQMT.AR.B.020. punktu, kas noteiktu tās atbilstību, prasa piešķirt iekārtai jaunu modeļa apzīmējumu. |
ATM/ANS.EQMT.DEC.025. Dokumentācija
Papildus dokumentācijas prasībām, kas atbilst pārvaldības sistēmai vai ir ar to saistītas, visu attiecīgo konstrukcijas informāciju, rasējumus un izmēģinājumu aktus, ieskaitot izmēģinātās iekārtas apskates protokolus, dara pieejamus Aģentūrai un saglabā, lai varētu sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ATM/ANS iekārtu pastāvīgu piemērotību.
ATM/ANS.EQMT.DEC.030. Instrukcijas
ATM/ANS iekārtas konstruēšanā iesaistītā organizācija, kas sagatavojusi deklarāciju, sagatavo, uztur un atjaunina visu deklarācijā norādīto instrukciju pamateksemplārus un pēc pieprasījuma iesniedz Aģentūrai kopijas.
ATM/ANS.EQMT.DEC.035. Norādījumi par apkalpošanu
a) |
Konstruēšanas organizācija, kas sagatavojusi deklarāciju, visiem zināmajiem lietotājiem iesniedz vismaz vienu pilnīgu norādījumu par apkalpošanu komplektu, kurā ietverti aprakstoši dati un norādījumi par izpildi, kas sagatavoti saskaņā ar specifikācijām, kuras piemērojamas ATM/ANS iekārtai, uz ko attiecas deklarācija, un pēc pieprasījuma dara tās pieejamas citām personām, kurām jāievēro visi šo norādījumu par apkalpošanu noteikumi. |
b) |
Izmaiņas norādījumos par apkalpošanu dara pieejamas visiem zināmajiem lietotājiem un pēc pieprasījuma dara pieejamas personām, kurām jāievēro norādījumi par apkalpošanu. Aģentūrai pēc pieprasījuma iesniedz programmu, kurā parāda, kā izmaiņas norādījumos par apkalpošanu tiek darītas pieejamas visiem zināmajiem lietotājiem. |
ATM/ANS.EQMT.DEC.040. ATM/ANS iekārtas direktīvas
Kad ATM/ANS iekārtas direktīvu izdod, lai labotu ATM/ANS.EQMT.AR.A.030. punkta b) apakšpunktā minēto stāvokli, ATM/ANS iekārtas konstrukcijas atbilstības deklarētājs, ja Aģentūra nav noteikusi citādi, gadījumā, ja vajadzīga steidzama rīcība:
a) |
ierosina piemērotu izlabošanas pasākumu un ziņas par šo priekšlikumu iesniedz Aģentūrā apstiprināšanai; |
b) |
pēc Aģentūras apstiprinājuma visiem zināmajiem iekārtas lietotājiem un attiecīgā gadījumā attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un pēc pieprasījuma katrai personai, kam jāievēro ATM/ANS iekārtu direktīva, dara pieejamus atbilstošus aprakstošus datus un norādījumus par izpildi. |
ATM/ANS.EQMT.DEC.045. Aģentūras veiktās apskates
Pēc Aģentūras pieprasījuma katra organizācija, kas ir pilnvarota izdot deklarāciju saskaņā ar šo regulu:
a) |
piešķir Aģentūrai piekļuvi visiem objektiem, iekārtām, dokumentiem, reģistrētajiem pierakstiem, datiem, procesiem, procedūrām un citiem materiāliem un ļauj tai pārskatīt katru aktu, veikt pārbaudes un veikt vai novērot izmēģinājumus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu organizācijas atbilstību un pastāvīgu atbilstību piemērojamajām šā pielikuma prasībām; |
b) |
ja fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar partneriem, piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, ar tiem vienojas, lai nodrošinātu, ka Aģentūrai ir piekļuve tiem un tā var veikt a) apakšpunktā noteikto izpēti. |
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/19 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1769
(2023. gada 12. septembris),
ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras to organizāciju apstiprināšanai, kuras iesaistītas gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un komponentu konstruēšanā vai ražošanā, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/203
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 43. panta 1. punktu un 62. panta 15. punkta c) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ievērojot Regulas (ES) 2018/1139 1. un 4. pantā izklāstītos mērķus un principus un jo īpaši attiecīgās darbības būtību un risku, organizācijām, kas iesaistītas gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu (ATM/ANS) sistēmu un ATM/ANS komponentu konstruēšanā vai ražošanā, vajadzētu būt sertifikātam. |
(2) |
Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2018/1139 40. pantā minēto pamatprasību vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tām, attiecībā uz ATM/ANS nodrošināšanu šajā regulā būtu jāparedz noteikumi un procedūras sertifikātu izdošanai, uzturēšanai, grozīšanai, ierobežošanai, apturēšanai vai anulēšanai organizācijām, kas iesaistītas ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu konstruēšanā vai ražošanā, kā arī sertifikātu turētāju tiesības un pienākumi. |
(3) |
ATM/ANS iekārtas atbilstības novērtējums, kas noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/1768 (2), ir atkarīgs no ATM/ANS pakalpojuma rakstura un riska vai konkrētas ATM/ANS iekārtas funkcionalitātes, un tā pamatā ir esošā metodika un paraugprakse. Minētajā regulā ir noteikti trīs dažādi atbilstības novērtēšanas veidi, jo īpaši: Aģentūras veikta konkrētas ATM/ANS iekārtas sertifikācija; ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītas apstiprinātas organizācijas deklarācija un ATM/ANS pakalpojumu sniedzēja vai apstiprinātas organizācijas, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, paziņojums par atbilstību. |
(4) |
ATM/ANS iekārtas tipisko aprites ciklu veido dažādi posmi: konstruēšana, ražošana, uzstādīšana, ekspluatācija, apkope un ekspluatācijas pārtraukšana. ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs parasti ir atbildīgs par dažiem no šiem posmiem, savukārt par citiem posmiem ir atbildīgas organizācijas, kas iesaistītas ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā. Tāpēc būtu jānosaka kopīgas prasības attiecībā uz tādu organizāciju apstiprināšanu un uzraudzību, kuras iesaistītas ATM/ANS nodrošināšanā izmantotas ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, jo īpaši attiecībā uz tām, kas minētas Regulas (ES) 2018/1139 VIII pielikuma 3.1. punktā. |
(5) |
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (“Aģentūra”) ir atbildīga par visiem kompetentās iestādes uzdevumiem, kas saistīti ar ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu (“ATM/ANS iekārta”) sertifikātiem un deklarācijām, tostarp par uzraudzību un izpildes panākšanu. Lai nodrošinātu konsekvenci un uz risku balstītu novērtējumu un cita starpā izvairītos no dublēšanās un administratīvā sloga, kā arī lai veicinātu sertifikācijas un uzraudzības procesu efektivitāti, minētās uzraudzības un izpildes panākšanas funkcijas būtu jāveic Aģentūrai. Lai sertificētu vai pārskatītu ATM/ANS iekārtu deklarācijas, Aģentūrai jāpārrauga arī konstruēšanas un ražošanas organizāciju izstrādātie procesi, tostarp vajadzības gadījumā minēto organizāciju sertifikācija. Tāpēc Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistīto organizāciju apstiprināšanu un vienlaikus par ATM/ANS iekārtas atestāciju. |
(6) |
Aģentūras kompetencei sertificēt konstruēšanas vai ražošanas organizācijas būtu jānodrošina arī nediskriminējoša un saskaņota pieeja visām konstruēšanas vai ražošanas organizācijām, kas iesniedz pieteikumu sertifikāta saņemšanai saskaņā ar šo regulu. ATM/ANS iekārtu, kas laista Savienības tirgū, var izmantot visās dalībvalstīs un visu veidu pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai to izmanto ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs. Konstruēšanā un ražošanā iesaistītās organizācijas nav iespējams iedalīt kategorijās, pamatojoties uz to nākotnes iekārtu katalogu, ko paredzēts izmantot vietējā vai Savienības līmenī. Tas pats princips ir jāievēro, kad Aģentūra piešķir sertifikācijas un uzraudzības uzdevumus. |
(7) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/696 (3) 29. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (EUSPA) ir uzticēts uzdevums pārvaldīt Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) izmantošanu, kā paredzēts minētās regulas 44. pantā. EGNOS ekspluatācija cita starpā ietver atbalstu sertifikācijas un standartizācijas darbībām. EUSPA viena pati neveic visus ar EGNOS ekspluatāciju saistītos uzdevumus un tā vietā paļaujas uz citu struktūru, jo īpaši Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA), speciālajām zināšanām par darbībām, kas saistītas ar sistēmu attīstību, zemes segmenta daļu konstruēšanu un izstrādi. Tāpēc EUSPA šīs regulas kontekstā būtu jāuzskata par līdzvērtīgu konstruēšanas vai ražošanas organizācijai. |
(8) |
Saskaņā ar lomu un pienākumiem, kas Regulā (ES) 2021/696 noteikti EUSPA un ESA, nav vienas unikālas struktūras, kas būtu atbildīga par EGNOS sistēmas un tās iekārtu konstruēšanu, un tāpēc nav vienotas konstruēšanas un ražošanas organizācijas, ko EASA varētu apstiprināt. |
(9) |
Līdz ar to EGNOS sistēmas uzbūves specifika prasa īpašus līdzekļus, lai pierādītu atbilstību Regulā (ES) 2018/1139 noteiktajām pamatprasībām, ņemot vērā to, ka EGNOS ir multimodāls pakalpojums, kam būtu jāatbilst arī attiecīgajām regulatīvajām prasībām citās nozarēs. |
(10) |
Abām aģentūrām būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu EGNOS sistēmas atbilstību attiecīgajiem ICAO standartiem, lai attiecīgie pasākumi nodrošinātu tādu drošības un sadarbspējas līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, kas izriet no šajā regulā noteikto konstruēšanas un ražošanas prasību pilnīgas piemērošanas. Sadarbība ietvers arī apspriešanos ar EUSPA detalizētu specifikāciju izstrādē. |
(11) |
Šajā regulā ir pienācīgi ņemts vērā ATM ģenerālplāna saturs un tajā ietvertās tehnoloģiskās iespējas. |
(12) |
Aģentūra ir sagatavojusi īstenošanas noteikumu projektu un iesniegusi to Komisijai kopā ar Atzinumu Nr. 01/2023 saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 75. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 76. panta 1. punktu. |
(13) |
Lai optimāli izmantotu esošos resursus un speciālās zināšanas, Aģentūra, pildot sertifikācijas, uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumus saskaņā ar šo regulu, var lūgt administratīvo atbalstu no valstu kompetentajām iestādēm. Šim administratīvajam atbalstam nevajadzētu nozīmēt pilnvaru vai pienākumu deleģēšanu uzdevumu veikšanai. |
(14) |
Lai ATM/ANS iekārtas konstruēšanas vai ražošanas organizācijas iekļautu tādu informācijas drošības risku pārvaldības tvērumā, kuriem var būt ietekme uz aviācijas drošumu, Īstenošanas regula (ES) 2023/203 būtu jāgroza. |
(15) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) 2018/1139 127. panta 1. punktā minētā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šī regula nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras to organizāciju apstiprināšanai, kuras iesaistītas tādu ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu konstruēšanā vai ražošanā, uz kurām attiecas sertifikācija saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2023/1768 4. pantu vai konstrukcijas atbilstības deklarēšana saskaņā ar minētās regulas 5. pantu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“ATM/ANS iekārta” ir ATM/ANS komponenti, kas definēti Regulas (ES) 2018/1139 3. panta 6. punktā, un ATM/ANS sistēmas, kas definētas minētās regulas 3. panta 7. punktā, izņemot gaisakuģu komponentus, uz kuriem attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (4); |
2) |
“ATM/ANS iekārtu direktīva” ir Aģentūras izdots dokuments, kas pilnvaro ATM/ANS pakalpojumu sniedzējus veikt darbības ar ATM/ANS iekārtām, lai pārvarētu identificētu drošuma un/vai drošības trūkumu un atjaunotu minēto ATM/ANS iekārtu veiktspēju un savietojamību, ja ir liecības, ka citādi var tikt apdraudēti attiecīgās iekārtas drošums, drošība, veiktspēja vai savietojamība. |
3. pants
Kompetentās iestādes prasības
1. Šajā regulā kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par apstiprinājumu izdošanu organizācijām, kuras iesaistītas ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, un par uzraudzību un izpildes panākšanu attiecībā uz minētajām organizācijām, ir Aģentūra.
2. Aģentūra, veicot sertifikācijas, izmeklēšanas, pārbaudes, revīzijas un citas pārraudzības darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to organizāciju efektīvu pārraudzību, kuras iesaistītas ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, uz kurām attiecas šī regula, ievēro I pielikumā (Part-DPO.AR) noteiktās detalizētās prasības. Aģentūra, pildot savas funkcijas saskaņā ar šo regulu, var lūgt valsts kompetentajām iestādēm administratīvu atbalstu ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildes panākšanu saistīto uzdevumu veikšanai.
4. pants
ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītās organizācijas
1. Organizācija, kas iesaistīta tādas ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, uz kuru attiecas sertifikācija saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2023/1768 4. pantu vai konstrukcijas atbilstības deklarācija saskaņā ar minētās regulas 5. pantu, pierāda savu kā ATM/ANS iekārtas konstruēšanas vai ražošanas organizācijas spēju saskaņā ar II pielikumu (Part-DPO.OR).
2. Organizācijas, kas iesaistītas Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, uzskata par atbilstīgām šīs regulas II pielikuma prasībām, pierādot savu atbilstību Regulai (ES) 2021/696 un pārvaldības, konstruēšanas un kvalitātes standartiem, kas EGNOS piemērojami saskaņā ar minēto regulu. Aģentūrai šādas organizācijas nav jāapstiprina.
Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra kā konstruēšanas vai ražošanas organizācija nodrošina, ka citas EGNOS iekārtu konstruēšanā vai ražošanā iesaistītās organizācijas seko konstruēšanas un ražošanas procesiem, kuru rezultātā tiek nodrošināts II pielikumam (Part-DPO.OR) līdzvērtīgs drošības un sadarbspējas līmenis.
5. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2023/203 (5)
Īstenošanas regulu (ES) 2023/203 groza šādi:
1) |
regulas 2. panta 1. punktam pievieno šādu j) apakšpunktu:
(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1769 (2023. gada 12. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras to organizāciju apstiprināšanai, kuras iesaistītas gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un komponentu konstruēšanā vai ražošanā, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/203 (OV L 228, XX.9.2023., 19.. lpp.).”;" |
2) |
regulas 6. panta 1. punktam pievieno šādu h) apakšpunktu:
|
6. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 12. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1768 (2023. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka detalizētus noteikumus par gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu komponentu sertifikāciju un deklarēšanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1.. lappusi).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.).
(4) Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/203 (2022. gada 27. oktobris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 piemērot attiecībā uz prasībām par tādu informācijas drošības risku pārvaldību, kuri var ietekmēt aviācijas drošumu, organizācijām, uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014, (ES) Nr. 965/2012, (ES) Nr. 1178/2011, (ES) 2015/340, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664, un kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012, (ES) Nr. 1321/2014, (ES) Nr. 965/2012, (ES) Nr. 1178/2011, (ES) 2015/340 un (ES) Nr. 139/2014, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664, un ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011, (ES) Nr. 748/2012, (ES) Nr. 965/2012, (ES) Nr. 139/2014, (ES) Nr. 1321/2014, (ES) 2015/340 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 un (ES) 2021/664 (OV L 31, 2.2.2023., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
PRASĪBAS AĢENTŪRAI
(Part-DPO.AR)
A APAKŠIEDAĻA. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS (DPO.AR.A)
DPO.AR.A.001. Darbības joma
Šajā pielikumā ir noteiktas prasības par Aģentūras administrācijas un pārvaldības sistēmām attiecībā uz konstruēšanas vai ražošanas organizāciju sertifikācijas, uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumiem, ko piemēro, kad Aģentūra veic savus uzdevumus un pienākumus.
DPO.AR.A.010. Tūlītēja reakcija uz drošuma, drošības un sadarbspējas problēmu
a) |
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 (1) un uz tās pamata pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus, Aģentūra ievieš sistēmu, kas vajadzīga, lai pienācīgi vāktu, analizētu un izplatītu drošuma, drošības un sadarbspējas informāciju. |
b) |
Saņemot a) apakšpunktā minēto informāciju, Aģentūra veic atbilstīgus pasākumus, lai risinātu visas konstatētās drošuma, drošības vai sadarbspējas problēmas, tostarp izdod ATM/ANS iekārtu direktīvas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2023/1768 I pielikuma ATM/ANS.EQMT.AR.A.030. punktu. |
c) |
Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar b) apakšpunktu, nekavējoties paziņo attiecīgajai organizācijai, kurai ir pienākums tos ievērot saskaņā ar DPO.OR.A.035. punktu. Par to informē arī attiecīgo ATM/ANS pakalpojumu sniedzēju kompetentās iestādes. |
DPO.AR.A.015. Tūlītēja reakcija uz informācijas drošības incidentu vai neaizsargātību, kas ietekmē aviācijas drošumu
a) |
Aģentūra ievieš sistēmu, kas vajadzīga, lai pienācīgi vāktu, analizētu un izplatītu informāciju par informācijas drošības incidentiem un neaizsargātību, kas var ietekmēt aviācijas drošumu un par ko ziņo organizācijas. To veic, saskaņojot ar visām citām relevantajām iestādēm, kas ir atbildīgas par informācijas drošību vai kiberdrošību dalībvalstī, ar mērķi sekmēt ziņošanas sistēmu koordināciju un saderību. |
b) |
Pēc a) apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas Aģentūra veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu informācijas drošības incidenta vai neaizsargātības iespējamo ietekmi uz aviācijas drošumu. |
c) |
Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar b) apakšpunktu, nekavējoties paziņo visām personām vai organizācijām, kas tos ievēro saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Aģentūra par šiem pasākumiem paziņo arī attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. |
B APAKŠIEDAĻA. PĀRVALDĪBA (DPO.AR.B)
DPO.AR.B.001. Pārvaldības sistēma
a) |
Aģentūra izveido un uztur pārvaldības sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:
|
b) |
Aģentūra katrai darbības jomai, kas iekļauta pārvaldības sistēmā, ieceļ vismaz vienu personu, kas ir pilnībā atbildīga par relevantā(-o) uzdevuma(-u) pārvaldību. |
c) |
Aģentūra izveido procedūras, lai tā varētu piedalīties visas nepieciešamās informācijas savstarpējā apmaiņā ar jebkuru citu(-ām) kompetento(-ajām) iestādi(-ēm), kas minēta(-as) Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 (2) 4. pantā, un sniedz tām palīdzību vai lūdz tām palīdzību, tostarp jebkādu informāciju, kas izriet no obligātas un brīvprātīgas ziņošanas par atgadījumiem, kā prasīts DPO.OR.A.045. punktā. |
d) |
Lai nodrošinātu tādu informācijas drošības risku pienācīgu pārvaldību, kuri var ietekmēt aviācijas drošumu, pārvaldības sistēma, ko izveido un uztur kompetentā iestāde, atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2023/203 I pielikumam (Part-IS.AR). |
DPO.AR.B.010. Izmaiņas pārvaldības sistēmā
a) |
Aģentūrai jāievieš sistēma, ar kuru nosaka izmaiņas, kas ietekmē tās spēju veikt uzdevumus un izpildīt pienākumus, kuri noteikti Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos. Šī sistēma ļauj Aģentūrai attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu pārvaldības sistēmas pastāvīgu piemērotību un efektivitāti. |
b) |
Aģentūra atjaunina savu pārvaldības sistēmu, lai laikus atspoguļotu visas Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos veiktās izmaiņas un tādējādi nodrošinātu pārvaldības sistēmas efektīvu īstenošanu. |
DPO.AR.B.015. Uzskaites sistēma
a) |
Aģentūra izveido un uztur uzskaites sistēmu, kas nodrošina pienācīgu glabāšanu, pieejamību un uzticamu izsekojamību attiecībā uz:
|
b) |
Aģentūra uztur sarakstu ar visiem tās izdotajiem sertifikātiem un visām reģistrētajām deklarācijām. |
c) |
Visus a) un b) apakšpunktā minētos uzskaites datus glabā tā, lai nodrošinātu aizsardzību pret bojājumiem, izmaiņām un zādzībām, un glabā vismaz piecus gadus pēc tam, kad apstiprinājumi un sertifikāti vairs nav derīgi vai deklarācijas ir atsauktas, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus. |
C APAKŠIEDAĻA. SERTIFIKĀCIJA, UZRAUDZĪBA UN IZPILDES PANĀKŠANA (DPO.AR.C)
DPO.AR.C.001. Apstiprinājumu izdošana organizācijām, kas iesaistītas ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā
a) |
Saņemot pieteikumu apstiprinājuma izdošanai organizācijai, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, Aģentūra pārbauda organizācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2023/1768 II un III pielikumā un šīs regulas II pielikumā. |
b) |
Pirms apstiprinājuma izdošanas Aģentūra var pieprasīt visas revīzijas, pārbaudes vai novērtējumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, kopā ar visu relevanto informāciju, kas izklāstīta šā pielikuma 1. papildinājumā. |
c) |
Apstiprinājumu izdod uz nenoteiktu laiku. Tiesības attiecībā uz darbībām, ko organizācija ir apstiprinājusi veikt, norāda apstiprinājumam pievienotajos nosacījumos.
|
d) |
Apstiprinājumu neizdod, ja DPO.AR.C.015. punktā minētais 1. līmeņa konstatējums paliek atklāts. Izņēmuma gadījumos organizācija novērtē un vajadzības gadījumā mīkstina konstatējumus, kas nav 1. līmeņa konstatējumi, un pirms apstiprinājuma izdošanas Aģentūra apstiprina koriģējošo darbību plānu konstatējumu slēgšanai. |
e) |
Visas izmaiņas apstiprinājumā un tā nosacījumos apstiprina Aģentūra. |
DPO.AR.C.005. Uzraudzības programma
a) |
Aģentūra izveido un ik gadu atjaunina uzraudzības programmu, ņemot vērā tās pārraudzīto organizāciju specifiku, to darbību sarežģītību un iepriekšējo sertifikācijas vai uzraudzības darbību rezultātus, un balsta to uz saistīto risku novērtējumu. Uzraudzības programma ietver revīzijas, kas:
|
b) |
Aģentūra var pieņemt lēmumu mainīt iepriekš ieplānotas revīzijas mērķus un jomu, tostarp attiecībā uz dokumentu pārskatīšanu un papildu revīziju, ja rodas tāda vajadzība. |
c) |
Aģentūra pieņem lēmumu par to, kādi pasākumi, elementi, fiziskās atrašanās vietas un darbības ir jārevidē noteiktā termiņā. |
d) |
Revīzijas novērojumus un konstatējumus, kas izdoti saskaņā ar DPO.AR.C.015. punktu, dokumentē. |
e) |
Konstatējumus pamato ar pierādījumiem un norāda piemērojamās prasības un to īstenošanas mehānismus, saistībā ar kuriem revīzija veikta. |
f) |
Sagatavo revīzijas ziņojumu, tostarp sīku informāciju par konstatējumiem un apsvērumiem, un to nosūta attiecīgajai organizācijai. |
DPO.AR.C.010. Informācijas drošības pārvaldības sistēmas izmaiņas
a) |
Attiecībā uz izmaiņām, kas pārvaldītas un paziņotas Aģentūrai saskaņā ar procedūru, kura noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2023/203 II pielikuma (Part-IS.I.OR) IS.I.OR.255. punkta a) apakšpunktā, Aģentūra iekļauj šādu izmaiņu pārbaudi savā pastāvīgajā uzraudzības programmā saskaņā ar šā pielikuma DPO.AR.C.005. punktā norādītajiem principiem. Ja tiek konstatēta neatbilstība, Aģentūra informē par to organizāciju, pieprasa veikt papildu izmaiņas un rīkojas saskaņā ar šā pielikuma DPO.AR.C.015. punktu. |
b) |
Attiecībā uz citām izmaiņām, kam nepieciešams apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2023/203 II pielikuma (Part-IS.I.OR) IS.I.OR.255. punkta b) apakšpunktu:
|
DPO.AR.C.015. Konstatējumi, koriģējošas darbības un izpildes panākšanas pasākumi
a) |
Ja Aģentūra izmeklēšanas, uzraudzības vai jebkādā citā veidā konstatē šajā regulā paredzētās procedūras vai rokasgrāmatas vai saskaņā ar šo regulu izdota sertifikāta vai deklarācijas neatbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām, tā, neskarot Regulā (ES) 2018/1139 prasītās papildu darbības, izdara konstatējumu. |
b) |
Aģentūrai ir jāievieš sistēma, lai:
|
c) |
Aģentūra norāda uz 1. līmeņa konstatējumu, ja tā konstatē būtisku neatbilstību ATM/ANS sertifikācijas bāzei saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2023/1768 I pielikuma ATM/ANS.EQMT.AR.B.001. punktu, kas var izraisīt nekontrolētu neatbilstību un iespējamu nevēlamu stāvokli. 1. līmeņa konstatējumi ir šādi konstatējumi (bet ne tikai):
|
d) |
Aģentūra norāda uz 2. līmeņa konstatējumu, ja tiek konstatēta neatbilstība kādam no turpmāk minētajiem:
kas nav klasificēts kā 1. līmeņa konstatējums. |
e) |
Ja izdarīts konstatējums, Aģentūra, neskarot nekādas papildu darbības, kas prasītas Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos, rakstiski paziņo par konstatējumu attiecīgajai organizācijai un pieprasa tai veikt koriģējošas darbības, lai novērstu konstatēto(-ās) neatbilstību(-as).
|
f) |
Gadījumos, kad 1. un 2. līmeņa konstatējumi nav nepieciešami, Aģentūra var sniegt apsvērumus. |
g) |
Aģentūra:
|
h) |
Veicot izpildes panākšanas pasākumus saskaņā ar g) apakšpunktu, Aģentūra tos paziņo adresātam, norāda to iemeslus un informē adresātu par tā pārsūdzības tiesībām. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.).
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/373 (2017. gada 1. marts), ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (OV L 62, 8.3.2017., 1. lpp.).
1. PAPILDINĀJUMS
ATM/ANS IEKĀRTAS KONSTRUĒŠANĀ VAI RAŽOŠANĀ IESAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS APSTIPRINĀJUMA SPECIFIKĀCIJAS
Apstiprinājumā norāda šādu informāciju:
a) |
Aģentūra kā kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājumu; |
b) |
pieteikuma iesniedzēja vārds/nosaukums un pasta adrese; |
c) |
pieteikuma iesniedzēja darba apjoms; |
d) |
vieta, kur tiks veiktas darbības; |
e) |
saistītās tiesības, attiecībā uz kurām pieteikuma iesniedzējs ir apstiprināts; |
f) |
paziņojums par pieteikuma iesniedzēja atbilstību un piemērojamo prasību izpildi; |
g) |
apstiprinājuma izdošanas datums un derīguma termiņš; |
h) |
ar to saistītie papildu nosacījumi vai ierobežojumi. |
II PIELIKUMS
PRASĪBAS ORGANIZĀCIJĀM, KAS IESAISTĪTAS ATM/ANS IEKĀRTAS KONSTRUĒŠANĀ VAI RAŽOŠANĀ
(Part-DPO.OR)
A APAKŠIEDAĻA VISPĀRĪGAS PRASĪBAS (DPO.OR.A)
DPO.OR.A.001. Darbības joma
Šajā pielikumā noteiktas kopīgas prasības attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, ko piemēro ATM/ANS iekārtas konstruēšanas vai ražošanas organizācijas apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam un turētājam.
DPO.OR.A.005. Atbilstība
Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir pierādījusi vai ir gatava pierādīt savu spēju konstruēt vai ražot ATM/ANS iekārtu saskaņā ar DPO.OR.A.010. punktu, var pieteikties konstruēšanas vai ražošanas organizācijas apstiprinājumam saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
DPO.OR.A.010. Pieteikums konstruēšanas vai ražošanas organizācijas apstiprinājumam un spēju pierādīšanai
a) |
Konstruēšanas vai ražošanas organizācijas apstiprinājuma pieteikumu iesniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā. |
b) |
Lai saņemtu apstiprinājumu, organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, ievēro šajā regulā noteiktās prasības, ja minētās prasības ir piemērojamas tādu ATM/ANS sistēmu un ATM/ANS komponentu konstruēšanai vai ražošanai, kurus organizācija veic vai plāno veikt. |
DPO.OR.A.015. Organizācijas pašraksturojums
a) |
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, izveido un uztur organizācijas pašraksturojumu, kurā sniegta šāda informācija:
|
b) |
Organizācijas pašraksturojumu vajadzības gadījumā groza, lai organizācijas apraksts būtu atjaunināts, un tā kopiju, tostarp tā grozījumus, iesniedz Aģentūrai. |
c) |
Šā pielikuma DPO.OR.B.005. punktā minētā izmaiņu apstiprinājuma pieteikuma pamatā ir organizācijas pašraksturojumā ierosināto izmaiņu iesniegšana. |
DPO.OR.A.025. Organizācijas apstiprinājuma ilgums, pastāvīgs derīgums un tiesības
a) |
Organizācijas apstiprinājums paliek spēkā neierobežotu laiku, ja:
|
b) |
Pēc apstiprinājuma atsaukšanas vai atteikšanās no tā, ja tas izdots papīra formā, to nekavējoties atdod atpakaļ Aģentūrai. |
c) |
Organizācijas apstiprinājuma turētājs tā apstiprinājuma noteikumu darbības jomā un saskaņā ar relevantajām konstrukcijas nodrošināšanas sistēmas procedūrām ir tiesīgs:
|
DPO.OR.A.030. Atvieglošana un sadarbība
a) |
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, atvieglo pārbaudes un revīzijas, ko veic Aģentūra vai kvalificēta struktūra, kas darbojas tās vārdā, un sadarbojas, ja tas ir nepieciešams Aģentūras pilnvaru efektīvai un lietderīgai īstenošanai. |
b) |
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, sadarbojas ar ATM/ANS pakalpojumu sniedzējiem un atbalsta tos, atbilstības pierādīšanas procesā attiecīgajām kompetentajām iestādēm izmantojot ATM/ANS iekārtu. |
DPO.OR.A.035. Konstatējumi un koriģējošas darbības
Pēc tam, kad no Aģentūras ir saņemts paziņojums par konstatējumiem, ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītā organizācija:
a) |
nosaka neatbilstības galveno iemeslu; |
b) |
izstrādā koriģējošo darbību plānu; |
c) |
Aģentūras ierosinātajā un apstiprinātajā laikposmā demonstrē Aģentūrai pieņemamā veidā koriģējošās darbības īstenošanu, kā noteikts DPO.AR.C.015. punkta e) apakšpunkta 2. punktā. |
DPO.OR.A.040. Tūlītēja reakcija uz drošuma, drošības un sadarbspējas problēmu
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, īsteno visus drošuma un drošības pasākumus, tostarp ATM/ANS iekārtu direktīvas, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar DPO.AR.A.010. un DPO.AR.A.015. punktu.
DPO.OR.A.045. Atteices, darbības traucējumi un defekti
a) |
Saskaņā ar šo regulu izdota apstiprinājuma turētājs:
|
b) |
Attiecībā uz organizācijām, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā dalībvalstī, sistēmā, kas izveidota saskaņā ar a) apakšpunkta 1. punktu, iekļauj noteikumus ziņošanai par atgadījumiem un turpmākiem pasākumiem, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 376/2014 un Regulas (ES) 2018/1139 un uz to pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu prasībām. |
c) |
Apstiprinājuma turētājs ziņo Aģentūrai par visām atteicēm, darbības traucējumiem, defektiem vai citiem notikumiem, par kuriem tas ir informēts un kuri ir izraisījuši vai var izraisīt nedrošu, neaizsargātu vai nepietiekamu stāvokli. |
d) |
Apstiprinājuma turētājiem, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta nav kādā dalībvalstī, ziņojumus sniedz Aģentūras noteiktā formā un veidā, cik drīz vien iespējams, un jebkurā gadījumā iesniedz ne vēlāk kā 72 stundas pēc tam, kad attiecīgā persona vai organizācija ir uzzinājusi par konkrēto notikumu, ja vien ārkārtas apstākļi to neliedz. |
e) |
Apstiprinājuma turētājs izmeklē atgadījumu, par kuru ziņots saskaņā ar c) apakšpunktu, tostarp trūkumus, kas izraisījuši minēto atgadījumu, un ziņo Aģentūrai par izmeklēšanas rezultātiem un par visām darbībām, ko tas plāno veikt vai ierosina veikt, lai novērstu šos trūkumus. |
DPO.OR.A.050. Apstiprinājuma nododamība
Organizācijas apstiprinājums nav nododams citiem, izņemot organizācijas īpašumtiesību maiņas dēļ.
B APAKŠIEDAĻA. PĀRVALDĪBA (DPO.OR.B)
DPO.OR.B.001. Pārvaldības sistēma
a) |
ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītā organizācija ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kas ietver:
|
b) |
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, dokumentē visus galveno pārvaldības sistēmu procesus, tostarp procesu personāla informēšanai par viņu pienākumiem, un procedūru minēto procesu grozīšanai. |
c) |
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, savā pārvaldības sistēmā izveido funkciju, lai uzraudzītu tās atbilstību piemērojamajām prasībām un noteikto procedūru atbilstību. Atbilstības pārraudzība ietver atgriezeniskās saites sistēmu atbildīgā vadītāja informēšanai par konstatējumiem, lai pēc nepieciešamības nodrošinātu koriģējošo darbību lietderīgu īstenošanu. |
d) |
Pārvaldības sistēma ir proporcionāla ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītās organizācijas lielumam un tās darbību sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un saistītos riskus. |
e) |
Papildus a) apakšpunktā minētajai pārvaldības sistēmai ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītā organizācija izveido, īsteno un uztur informācijas drošības pārvaldības sistēmu saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/203, lai nodrošinātu tādu informācijas drošības risku pienācīgu pārvaldību, kuri var ietekmēt aviācijas drošumu. |
DPO.OR.B.005. Izmaiņu pārvaldība
a) |
Pēc organizācijas apstiprinājuma saņemšanas Aģentūra apstiprina jebkādas būtiskas izmaiņas pārvaldības sistēmā pirms to īstenošanas, ja vien par šādām izmaiņām nav paziņots un tās netiek pārvaldītas saskaņā ar Aģentūras apstiprinātu procedūru. Organizācija iesniedz Aģentūrai apstiprinājuma pieteikumu, kas apliecina pastāvīgu atbilstību piemērojamajām prasībām. |
b) |
Par katru ATM/ANS iekārtas izmaiņu paziņo Aģentūrai, kas to apstiprina pirms īstenošanas, ja vien šādas izmaiņas netiek pārvaldītas saskaņā ar izmaiņu pārvaldības procedūru, ko apstiprinājusi Aģentūra. Šī izmaiņu pārvaldības procedūra nosaka ATM/ANS iekārtas izmaiņu klasifikāciju un apraksta, kā šādas izmaiņas tiks paziņotas un pārvaldītas. |
DPO.OR.B.010. Iekārtām piemērojamās prasības
ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītā organizācija nodrošina, ka tās iekārtas un aprīkojums, tostarp testēšanas iekārtas un aprīkojums, ir pienācīgas un piemērotas, lai veiktu un pārvaldītu visus tās uzdevumus un darbības saskaņā ar piemērojamajām prasībām.
DPO.OR.B.015. Nolīgtās darbības
a) |
Nolīgtās darbības ietver visas darbības, kas ietilpst organizācijas darbības jomā saskaņā ar sertifikāta noteikumiem un ko veic citas organizācijas, kuras pašas ir sertificētas šādu darbību veikšanai, vai, ja tās nav sertificētas, strādā šādas organizācijas uzraudzībā. Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, nodrošina, ka, slēdzot līgumu par kādu savas darbības daļu ar ārējām organizācijām vai iepērkot kādu tās darbību daļu no ārējām organizācijām, darbība, par kuru noslēgts līgums, vai attiecīgā gadījumā darbība, kas iepirkta, atbilst piemērojamajām prasībām. |
b) |
Ja ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītā organizācija kādu savas darbības daļu noslēdz ar organizāciju, kas pati nav sertificēta saskaņā ar šo regulu šādu darbību veikšanai, tā nodrošina, ka nolīgtā organizācija strādā tās uzraudzībā. Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, nodrošina, ka Aģentūrai tiek piešķirta piekļuve nolīgtajai organizācijai, lai noteiktu tās pastāvīgu atbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām. |
DPO.OR.B.020. Prasības personālam
a) |
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, ieceļ atbildīgo vadītāju, kuram ir pilnvaras nodrošināt, ka visas darbības var finansēt un veikt saskaņā ar piemērojamajām šīs regulas prasībām. Atbildīgais vadītājs atbild par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un uzturēšanu. |
b) |
Nosaka arī pilnvaras, pienākumus un atbildību, kas attiecas uz ieceltajām amatpersonām, jo īpaši vadības personālu, kas atbild par drošumu, kvalitāti, drošību, finansēm un cilvēkresursiem. |
DPO.OR.B.025. Uzskaites sistēma
a) |
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, izveido uzskaites sistēmu, kas ļauj pienācīgi uzglabāt uzskaites datus un ticami izsekot visām tās darbībām, jo īpaši aptverot visus DPO.OR.B.001. punktā norādītos elementus. |
b) |
Šā punkta a) apakšpunktā minēto uzskaites datu formātu un uzglabāšanas termiņu nosaka, izmantojot organizācijas pārvaldības sistēmas procedūras. |
c) |
Uzskaites datus uzglabā tā, lai tos pasargātu no bojājumiem, izmainīšanas un nozagšanas. |
d) |
Organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā, uztur ierīkotās ATM/ANS iekārtas reģistru. |
C APAKŠIEDAĻA. TEHNISKĀS PRASĪBAS (DPO.OR.C)
DPO.OR.C.001. Organizācijas, kas iesaistītas ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā
a) |
ATM/ANS iekārtas konstruēšanas vai ražošanas organizācijas apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam un turētājam ir tiesības attiecīgi uz jebkuru no turpmākā:
|
b) |
Attiecībā uz konstruēšanas darbībām ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītā organizācija:
|
c) |
Attiecībā uz ražošanas darbībām organizācija, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā:
|
d) |
Papildus c) apakšpunktam organizācijai, kas iesaistīta ATM/ANS iekārtas ražošanā, apstiprinājuma noteikumu darbības jomā ir tiesības noteikt, ka katra pabeigta ATM/ANS iekārta atbilst piemērojamajiem konstrukcijas datiem un ir ekspluatācijai drošā stāvoklī, pirms tiek izdota EASA atļaujas veidlapa, kurā norādīts, ka ATM/ANS iekārta ir ražota saskaņā ar piemērojamajām šīs regulas prasībām un piemērojamajiem konstrukcijas datiem. |
e) |
EASA atļaujas veidlapā, kas minēta d) apakšpunktā, par katru saražoto ATM/ANS iekārtu ietver vismaz šādu informāciju:
|
DPO.OR.C.005. Koordinācija
ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītā organizācija nodrošina:
a) |
attiecīgā gadījumā pienācīgu konstruēšanas un ražošanas darbību koordināciju, veicot attiecīgus pasākumus; |
b) |
attiecīgā gadījumā apmierinošu koordināciju ar attiecīgajiem ATM/ANS pakalpojumu sniedzējiem un aviācijas uzņēmumu(-iem) un pienācīgu atbalstu tiem attiecībā uz ATM/ANS iekārtas pastāvīgu piemērotību. |
DPO.OR.C.010. ATM/ANS iekārtu direktīvas
Ja Aģentūra izdod ATM/ANS iekārtu direktīvu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2023/1768 II pielikuma ATM/ANS.EQMT.CERT.065. punktu, ATM/ANS iekārtas konstruēšanā vai ražošanā iesaistītā organizācija:
a) |
ierosina pienācīgas koriģējošās darbības un iesniedz tās kopā ar sīkāku informāciju Aģentūrai apstiprināšanai; |
b) |
pēc tam, kad Aģentūra ir apstiprinājusi a) apakšpunktā minēto priekšlikumu, visiem zināmajiem ATM/ANS iekārtas lietotājiem vai īpašniekiem dara pieejamus atbilstīgus aprakstošus datus un izpildes instrukcijas un – pēc pieprasījuma – jebkurai personai, kam jāievēro ATM/ANS iekārtu direktīva. |
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/39 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1770
(2023. gada 12. septembris),
ar ko paredz noteikumus par Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanai nepieciešamo gaisa kuģu aprīkojumu un ekspluatācijas noteikumus saistībā ar Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanu un atceļ Regulu (EK) Nr. 29/2009, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1206/2011, (ES) Nr. 1207/2011 un (ES) Nr. 1079/2012
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 44. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 140. panta 2. punktu īstenošanas noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz atcelto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 552/2004 (2), ne vēlāk kā 2023. gada 12. septembrī ir jāpielāgo Regulas (ES) 2018/1139 noteikumiem. |
(2) |
Lai panāktu sadarbspēju un drošu ekspluatāciju, Eiropas vienotajā gaisa telpā atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 VIII pielikuma 1. punktā noteiktajām pamatprasībām būtu vienādi jāpiemēro ekspluatācijas procedūras saistībā ar gaisa telpas izmantošanu un nepieciešamo gaisa kuģu aprīkojumu. Tāpēc minētās prasības būtu jāpiemēro gaisa kuģu ekspluatantiem, kad tie veic lidojumus uz Eiropas vienoto gaisa telpu, tās iekšienē vai no tās. |
(3) |
Lai gaisa kuģu ekspluatācijas nepārtrauktību nodrošinātu ar Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanai atbilstoši aprīkotām sakaru, navigācijas un novērošanas iespējām, šai regulai vajadzētu balstīties attiecīgajos uz Regulas (EK) Nr. 552/2004 pamata pieņemtajos un vajadzīgajā apmērā pielāgotajos īstenošanas noteikumos. |
(4) |
Konkrētāk, Komisijas Regulā (EK) Nr. 29/2009 (3), Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1206/2011 (4), (ES) Nr. 1207/2011 (5) un (ES) Nr. 1079/2012 (6) ir paredzēti sīki izstrādāti nosacījumi par ekspluatācijas noteikumiem, kas saistīti ar gaisa telpas un gaisa kuģu aprīkojuma izmantošanu. Tāpēc Regula (EK) Nr. 29/2009, Īstenošanas regula (ES) Nr. 1206/2011, (ES) Nr. 1207/2011 un (ES) Nr. 1079/2012 būtu atceļ. |
(5) |
Kad vien iespējams, no minētajām regulām izrietošās spēkā esošās prasības būtu jāpārņem šajā regulā, lai ievērotu to gaisa kuģu ekspluatantu un ATM/ANS pakalpojumu sniedzēju tiesisko paļāvību, kurus skar minētās prasības. |
(6) |
Ir lietderīgi minētās prasības turpināt piemērot gaisa kuģu ekspluatantiem, kas piedalās vispārējā gaisa satiksmē Eiropas vienotajā gaisa telpā, visos lidojuma posmos un lidlauka kustības zonā, izņemot Regulas (ES) 2018/1139 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā norādītos gaisa kuģus. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai nodrošinātu, ka minēto gaisa kuģu ekspluatācijā pienācīgi tiek ņemta vērā visu pārējo gaisa kuģu navigācijas drošība. Tomēr dalībvalstis var nolemt minētajiem gaisa kuģiem piemērot šo regulu. |
(7) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 29/2009 darbības jomu šajā regulā būtu jāparedz tādi paši izņēmumi no datu pārraides prasībām kā tie, kas piešķirti atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmumam (ES) 2019/2012 (7). |
(8) |
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1079/2012 14. panta 2. punktā ir paredzēti atbrīvojumi no pienākuma gaisa kuģa ekspluatācijā izmantot radioiekārtas, kas spēj nodrošināt kanālu atstatumu 8,33 kHz. Ar šo regulu spēkā esošos atbrīvojumus nevajadzētu grozīt. |
(9) |
Izstrādājot šīs regulas prasības, pienācīgi ir ņemts vērā ATM ģenerālplāna saturs un tajā ietvertās sakaru, navigācijas un novērošanas iespējas. |
(10) |
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 75. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 76. panta 1. punktu ir sagatavojusi un iesniegusi Komisijai Atzinumu 01/2023, kurā ietverts īstenošanas noteikumu projekts. |
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 127. pantam izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī regula paredz ar gaisa telpas izmantošanu saistītos ekspluatācijas noteikumus un gaisa kuģu aprīkojumam piemērojamās prasības, kas nepieciešamas drošai un vienotai ekspluatācijai Eiropas vienotajā gaisa telpā.
2. Šo regulu piemēro Regulas (ES) 2018/1139 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā un 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri ir iesaistīti vispārējā gaisa satiksmē un veic lidojumus uz Eiropas vienoto gaisa telpu, tās iekšienē vai no tās.
2. pants
Definīcijas
Šajā īstenošanas regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“gaisa satiksmes vadības struktūrvienība” (ATC struktūrvienība) ir vispārējs jēdziens, ar ko var apzīmēt lidojumu rajona satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai lidlauka vadības torni; |
2) |
“datu pārraides pakalpojums” ir tādu saistītu, ar datu pārraides sakariem “gaiss–zeme” atbalstītu gaisa satiksmes pārvaldības darbību kopums, kurām ir skaidri noteikts darbības mērķis un kuras sākas un beidzas operacionālā notikumā; |
3) |
“nesējfrekvences nobīde” ir gadījums, kurā paredzēto darbības pārklājumu ar vienu zemes raidītāju nodrošināt nav iespējams un, lai mazinātu traucējumu izraisītas problēmas, divu vai vairāku zemes raidītāju signālus nobīda no nominālās kanāla centrālās frekvences. |
3. pants
Gaisa kuģu aprīkojums un ekspluatācijas noteikumi
Gaisa kuģu ekspluatanti nodrošina, ka to gaisa kuģi ir aprīkoti un tiek ekspluatēti saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas I pielikumā (Part–COM) un II pielikumā (Part–SUR).
4. pants
Līdzekļi atbilstības panākšanai
1. Aģentūra izstrādā attiecīgus atbilstības panākšanas līdzekļus, kurus var izmantot, lai panāktu atbilstību šai regulai, Regulai (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.
2. Lai panāktu atbilstību šai regulai, var izmantot alternatīvus atbilstības panākšanas līdzekļus.
3. Kompetentās iestādes izveido sistēmu, kas vajadzīga, lai konsekventi izvērtētu, vai alternatīvie atbilstības panākšanas līdzekļi, kurus izmanto pašas kompetentās iestādes vai to pārraudzībā esošas organizācijas, atbilst Regulai (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.
4. Kompetentās iestādes informē Aģentūru par visiem alternatīvajiem atbilstības panākšanas līdzekļiem, kurus to uzraudzībā esošās personas vai pašas kompetentās iestādes izmanto, lai panāktu atbilstību šai regulai.
5. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 29/2009, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1206/2011, (ES) Nr. 1207/2011 un (ES) Nr. 1079/2012 atceļ.
6. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 12. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (Savietojamības regula) (OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.).
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 29/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 13, 17.1.2009., 3. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1206/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko nosaka prasības gaisa kuģa identifikācijai uzraudzības nolūkos Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 305, 23.11.2011., 23. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 305, 23.11.2011., 35. lpp.).
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1079/2012 (2012. gada 16. novembris), ar ko nosaka prasības balss sakaru kanālu atstatumam Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 320, 17.11.2012., 14. lpp.).
(7) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2012 (2019. gada 29. novembris) par atvieglojumiem saskaņā ar 14. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 29/2009, ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 312, 3.12.2019., 95. lpp.).
I PIELIKUMS
Sakari
(Part-COM)
AUR.COM.1001. Priekšmets
Šajā daļā ir noteiktas gaisa kuģu aprīkojumam piemērojamās prasības un ar gaisa telpas izmantošanu saistītie ekspluatācijas noteikumi, kas aptver piemērojamās prasības par datu pārraides pakalpojumiem un balss kanālu atstatumu.
1. SADAĻA. DATU PĀRRAIDES PAKALPOJUMI
AUR.COM.2001. Darbības joma
Šo sadaļu piemēro tikai lidojumiem, ko kā vispārēju gaisa satiksmi veic saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem virs 285. lidojuma līmeņa Eiropas vienotajā gaisa telpā, izņemot gaisa telpu, kas nav daļa no Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) EUR reģiona, Somijas augšējo lidojumu informācijas reģionu (UIR) uz ziemeļiem no 61° 30′ un Zviedrijas UIR uz ziemeļiem no 61° 30′.
AUR.COM.2005. Gaisa kuģu aprīkojumam piemērojamās prasības
1. |
Gaisa kuģa ekspluatants:
|
2. |
Šā punkta 1. apakšpunktu nepiemēro:
|
AUR.COM.2010. DLS ekspluatācijas procedūras un apmācība
Gaisa kuģu ekspluatanti veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
a) |
to ekspluatācijas procedūras atbilst šīs sadaļas prasībām un ir atspoguļotas to darbības rokasgrāmatās un |
b) |
darbinieki, kas ekspluatē datu pārraides iekārtas, ir pienācīgi informēti par šo sadaļu un ir pienācīgi apmācīti darba pienākumu veikšanai. |
2. SADAĻA. BALSS KANĀLU ATSTATUMS
AUR.COM.3001. Darbības joma
Šī sadaļa attiecas tikai uz lidojumiem, kurus kā vispārēju gaisa satiksmi veic Eiropas vienotajā gaisa telpā, kas ir daļa no ICAO EUR reģiona, un kuros 117,975–137 MHz frekvenču joslā tiek sniegti balss radiosakaru pakalpojumi “gaiss–zeme” un “zeme–zeme”. No piemērošanas jomas ir izslēgts Kanāriju salu lidojumu informācijas reģions (FIR)/UIR.
AUR.COM.3005. Gaisa kuģu aprīkojumam piemērojamās prasības
1) |
Gaisa kuģu ekspluatanti nodrošina, ka visas balss sakaru iekārtas, kas ekspluatācijā nodotas pēc 2013. gada 17. novembra, spēj nodrošināt kanālu atstatumu 8,33 kHz un tās ir iespējams noskaņot uz kanāliem, starp kuriem ir 25 kHz atstatums. |
2) |
Dalībvalstu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1079/2012 14. panta 2. punktu piešķirtie un Komisijai paziņotie atbrīvojumi no pienākuma gaisa kuģa ekspluatācijā izmantot radioiekārtas, kas spēj nodrošināt kanālu atstatumu 8,33 kHz, situācijās, kad ietekme uz tīklu ir ierobežota, paliek spēkā. |
I papildinājums
Izņēmumi, kas minēti AUR.COM.2005. punkta 2. apakšpunkta e) punktā
Gaisa kuģa tips/sērija/modelis |
Ražotājs |
ICAO tipa identifikators |
AN-12, visi |
Antonov |
AN12 |
AN-124 100 |
Antonov |
A124 |
IL-76, visi |
Ilyushin |
IL76 |
A300, visi |
Airbus |
A30B A306 A3ST |
A310, visi |
Airbus |
A310 |
A-319/-320/-321, kuru pirmais lidojumderīguma sertifikāts izdots laikā 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 5. jūlijam (ieskaitot) |
Airbus |
A319 A320 A321 |
A340, visi |
Airbus |
A342 A343 A345 A346 |
A318-112 |
Airbus |
A318 |
AVROLINER (RJ-100) |
AVRO |
RJ1H |
AVROLINER (RJ-85) |
AVRO |
RJ85 |
BA146-301 |
British Aerospace |
B463 |
B717-200 |
Boeing |
B712 |
B737-300 |
Boeing |
B733 |
B737-400 |
Boeing |
B734 |
B737-500 |
Boeing |
B735 |
B747-400 |
Boeing |
B744 |
B757-200 |
Boeing |
B752 |
B757-300 |
Boeing |
B753 |
B767-200 |
Boeing |
B762 |
B767-300 |
Boeing |
B763 |
B767-400 |
Boeing |
B764 |
MD-82 |
Boeing |
MD82 |
MD-83 |
Boeing |
MD83 |
MD-11, visi |
Boeing |
MD11 |
CL-600-2B19 (CRJ100/200/440) |
Bombardier |
CRJ1/CRJ2 |
Dornier 328-100 |
Dornier |
D328 |
Dornier 328-300 |
Dornier |
J328 |
Fokker 70 |
Fokker |
F70 |
Fokker 100 |
Fokker |
F100 |
“King Air” sērija (90/100/200/300) |
Beechcraft |
BE9L BE20 B350 |
Hercules L-382-G-44K-30 |
Lockheed |
C130 |
SAAB 2000/SAAB SF2000 |
SAAB |
SB20 |
II papildinājums
Izņēmumi, kas minēti AUR.COM.2005. punkta 2. apakšpunkta f) punktā
Gaisa kuģa tips/sērija/modelis |
Ražotājs |
ICAO tipa identifikators |
A330 sērija 200/300 |
Airbus |
A332/A333 |
Global Express/5000 BD-700-1A10/1A11 |
Bombardier |
GLEX/GL5T |
CL-600-2C10 (CRJ-700) |
Bombardier |
CRJ7 |
C525C, CJ4 |
Cessna |
C25C |
C560XL (Citation XLS+) |
Cessna |
C56X |
Falcon 2000, visi |
Dassault |
F2TH |
Falcon 900, visi |
Dassault |
F900 |
EMB-500 (Phenom 100) |
Embraer |
E50P |
EMB-505 (Phenom 300) |
Embraer |
E55P |
EMB-135BJ (Legacy 600) |
Embraer |
E35L |
EMB-135EJ (Legacy 650) |
Embraer |
E35L |
EMB-145 (135/140/145) |
Embraer |
E135 E145, E45X |
PC-12 |
Pilatus |
PC12 |
II PIELIKUMS
Novērošana
(Part-SUR)
AUR.SUR.1001. Priekšmets
Šajā daļā ir noteiktas gaisa kuģu aprīkojumam piemērojamās prasības un ar gaisa telpas izmantošanu saistītie ekspluatācijas noteikumi, kas aptver piemērojamās prasības par novērošanu.
1. SADAĻA. ATKARĪGĀ KOOPERATĪVĀ NOVĒROŠANA
AUR.SUR.2001. Darbības joma
1) |
Šo sadaļu piemēro tikai lidojumiem, kurus kā vispārēju gaisa satiksmi veic saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem Eiropas vienotajā gaisa telpā, kas ir daļa no Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) EUR reģiona. |
2) |
Neatkarīgi no 1. apakšpunkta AUR.SUR.2015. punktu piemēro visiem vispārējās gaisa satiksmes lidojumiem. |
AUR.SUR.2005. Gaisa kuģu aprīkojumam piemērojamās prasības
1. |
Gaisa kuģu ekspluatanti nodrošina, ka:
|
2. |
Šā punkta 1. apakšpunkta b) un c) punktu nepiemēro gaisa kuģiem, kas pieder pie vienas no šādām kategorijām:
|
3. |
Tādu gaisa kuģu ekspluatantiem, kuru individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo reizi izdots pirms 2020. gada 7. decembra, jāatbilst 1. apakšpunkta b) un c) punkta prasībām, ievērojot šādus nosacījumus:
|
4. |
Gaisa kuģu ekspluatanti nodrošina, ka gaisa kuģi, kuri aprīkoti saskaņā ar 1., 2. un 3. apakšpunktu un kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5 700 kg vai kuru maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēja pārsniedz 250 kt, darbībā izmanto vairākas antenas. |
AUR.SUR.2010. Nefunkcionējošs transponders
Ja gaisa kuģu transponderi īslaicīgi nespēj nodrošināt atbilstību AUR.SUR.2005. punkta 1. apakšpunkta b) un c) punktā noteiktajām prasībām, gaisa kuģu ekspluatanti ir tiesīgi minētos gaisa kuģus ekspluatēt ne vairāk kā trīs secīgas dienas.
AUR.SUR.2015. Transpondera 24 bitu ICAO gaisa kuģa adrese
Gaisa kuģu ekspluatanti nodrošina, ka to ekspluatētajā gaisa kuģī visi S režīma transponderi izmanto 24 bitu ICAO gaisa kuģa adresi, kas atbilst tās valsts piešķirtajiem reģistrācijas datiem, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.
AUR.SUR.2020. Novērošanas iekārtu ekspluatācijas procedūras un apmācība
Gaisa kuģu ekspluatanti veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
a) |
to ekspluatācijas procedūras atbilst šīs sadaļas prasībām un ir atspoguļotas to darbības rokasgrāmatās un |
b) |
darbinieki, kas ekspluatē novērošanas iekārtas, ir pienācīgi informēti par šo sadaļu un ir pienācīgi apmācīti darba pienākumu veikšanai. |
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/49 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1771
(2023. gada 12. septembris),
ar ko attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sistēmām un komponentiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/373 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1032/2006, (EK) Nr. 633/2007 un (EK) Nr. 262/2009
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 43. panta 1. punkta a), e) un f) apakšpunktu, 44. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 62. panta 15. punkta a) un c) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 140. panta 2. punktu īstenošanas noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz atcelto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 552/2004 (2), ne vēlāk kā 2023. gada 12. septembrī ir jāpielāgo Regulas (ES) 2018/1139 noteikumiem. |
(2) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/373 (3) ir noteiktas kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu (“ATM/ANS”) sniegšanai un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju (“ATM tīkla funkcijas”) nodrošināšanai vispārējas gaisa satiksmes vajadzībām un to uzraudzībai. |
(3) |
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1769 (4), ATM/ANS sistēmas un ATM/ANS komponentus (“ATM/ANS iekārtas”) sertificē vai deklarē ATM/ANS iekārtu konstruēšanā un ražošanā iesaistītās organizācijas. Lai nodrošinātu šādu iekārtu pienācīgu uzstādīšanu, testēšanu uz vietas un drošu nodošanu ekspluatācijā, kā arī to pārraudzību, Īstenošanas regula (ES) 2017/373 būtu jāgroza, iekļaujot nepieciešamās prasības, kas piemērojamas ATM/ANS pakalpojumu sniedzējiem un to kompetentajām iestādēm. |
(4) |
Lai nodrošinātu ATM/ANS iekārtu izmantošanas prasību nepārtrauktību, grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2017/373 būtu jābalsta uz relevantajiem īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz atcelto Regulu (EK) Nr. 552/2004, ar nepieciešamajiem pielāgojumiem. |
(5) |
Jo īpaši Komisijas Regulā (EK) Nr. 1032/2006 (5) ir noteiktas prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām; Komisijas Regulā (EK) Nr. 633/2007 (6) ir noteiktas prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām, un Komisijas Regulā (EK) Nr. 262/2009 (7) ir noteiktas prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (SES). Minētās prasības būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulā (ES) 2017/373. |
(6) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1079/2012 (8) noteiktās prasības attiecībā uz sakariem “gaiss–zeme”, izmantojot kanālu atstatumu 8,33 kHz, neattiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz Eiropas vienotajā gaisa telpā ārpus Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Eiropas (EUR) reģiona, kā noteikts ICAO Eiropas (EUR) aeronavigācijas plāna I sējumā (Doc 7754), un arī Kanāriju salu FIR/UIR reģionā, jo to vietējie apstākļi pietiekami nepamato to piemērojamību. Šajā regulā būtu jāparedz tāda pati piemērošanas joma. |
(7) |
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1079/2012 14. panta 2. punktā paredzēti atbrīvojumi no pienākuma konvertēt visus sakaru frekvenču piešķīrumus uz kanālu atstatumu 8,33 kHz. Ar šo regulu spēkā esošos atbrīvojumus grozīt nevajadzētu. |
(8) |
Prasības, kas saistītas ar S režīma pieprasītāja kodu piešķiršanu un kas noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 262/2009, neattiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz Eiropas vienotajā gaisa telpā ārpus ICAO EUR reģiona, ņemot vērā tās vietējo mazo satiksmes apjomu un ģeogrāfisko situāciju, proti, ka gaisa telpa robežojas tikai ar gaisa telpu, par kuru atbild trešās valsts ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji, un tas pamato atšķirīgus vietējos mehānismus koordinācijai ar apkārtējām valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šajā regulā būtu jāparedz tāda pati piemērošanas joma. |
(9) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2017/373 būtu attiecīgi jāgroza un Regula (EK) Nr. 1032/2006, (EK) Nr. 633/2007 un (EK) Nr. 262/2009 būtu jāatceļ. |
(10) |
Izstrādājot šīs regulas prasības, ir pienācīgi ņemts vērā ATM ģenerālplāna saturs un tajā ietvertās sakaru, navigācijas un novērošanas spējas. |
(11) |
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra Atzinumā Nr. 01/2023 (9) ierosināja pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 75. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 76. panta 1. punktu. |
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 127. pantam izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2017/373
Īstenošanas regulu (ES) 2017/373 groza šādi:
1) |
regulas 2. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 3. pantā iekļauj šādu 6.a punktu: “6.a. Dalībvalstis nodrošina, ka uz zemes bāzēta raidītāja, kas darbojas to teritorijā, izmantošana nerada kaitīgus traucējumus citās novērošanas sistēmās.”; |
3) |
iekļauj šādu 3.e un 3.f pantu: “3.e pants S režīma pieprasītāja kodu piešķiršana 1. Dalībvalstis nodrošina, ka par pieprasītāja kodu piešķīruma izmaiņām, kas radušās pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna aktualizācijas rezultātā, tiek paziņots to kompetences sfērā esošajiem relevantajiem S režīma operatoriem 14 kalendārajās dienās pēc aktualizētā pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna saņemšanas. 2. Dalībvalstis vismaz reizi sešos mēnešos caur pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmu nodrošina pārējām dalībvalstīm piekļuvi atjauninātiem datiem par pieprasītāja kodu piešķīrumiem un to izmantošanu no tādu atbilstīgo S režīma pieprasītāju puses, kuri atrodas dalībvalsts atbildības teritorijā. 3. Ja kādas dalībvalsts atbildības teritorijā esoša S režīma pieprasītāja pārklājuma zona pārklājas ar kādas trešās valsts atbildības teritorijā esoša S režīma pieprasītāja pārklājuma zonu, šī dalībvalsts:
4. Dalībvalsts paziņo tās jurisdikcijā esošajiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem par S režīma pieprasītājiem, kas tiek ekspluatēti kādas trešās valsts atbildībā, ja šāds pieprasītāja kodu piešķīrums nav koordinēts. 5. Pirms pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmā, kas paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 (*1) IV pielikuma 15. punktā, dalībvalstis pārbauda no S režīma operatoriem saņemto pieprasītāja kodu pieteikumu derīgumu. 6. Dalībvalstis nodrošina, ka S režīma operatori, kas nav novērošanas pakalpojumu sniedzēji, ievēro prasības, kas noteiktas VIII pielikuma CNS.TR.205. punktā. 7. Šā panta 1.–6. punktā noteiktās prasības nepiemēro Eiropas vienotajā gaisa telpā, kas nav daļa no Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Eiropas (EUR) reģiona. 3.f pants Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošana 1. Radiofrekvenču spektra aizsardzības kontekstā dalībvalstis nodrošina, ka, pārlidojot dalībvalsti, sekundārā novērošanas radara transponderi, kas atrodas gaisa kuģos, netiek pakļauti pārmērīgiem pieprasījumiem, kurus pārraida uz zemes bāzēti novērošanas pieprasītāji un kuri vai nu izsauc atbildes, vai, pat neizsaucot atbildi, ir ar pietiekamu jaudu, lai pārsniegtu saņēmēja sekundārā novērošanas radara atbildētāja minimālo uztvērēja sliekšņa līmeni. Ja dalībvalstīm rodas domstarpības par vajadzīgajiem pasākumiem, attiecīgās dalībvalstis iesniedz konkrēto jautājumu izskatīšanai Komisijā. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka visus balss sakaru frekvenču piešķīrumus konvertē uz kanālu atstatumu 8,33 kHz. Prasības par konvertēšanu nepiemēro frekvenču piešķīrumiem:
3. Šā panta 2. punktā noteiktās prasības nepiemēro Eiropas vienotajā gaisa telpā, kas neietilpst ICAO EUR reģionā, un Kanāriju salu lidojumu informācijas reģionā (FIR)/augšējā informācijas reģionā (UIR). 4. Gadījumos, kuros ietekme uz tīklu ir ierobežota, spēkā ir atbrīvojumi no pienākuma nodrošināt, ka uz kanālu atstatumu 8,33 kHz tiek konvertēti visi frekvenču piešķīrumi, kurus dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1079/2012 14. panta 2. punktu un par kuriem paziņots Komisijai. 5. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā izstrādā un valsts aeronavigācijas informācijas publikācijās publicē procedūras, kā rīkoties attiecībā uz gaisa kuģiem, kas nav aprīkoti ar:
(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/123 (2019. gada 24. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Regulu (ES) Nr. 677/2011 (OV L 28, 31.1.2019., 1. lpp.).”;" |
4) |
regulas I, II, III, IV, VIII, IX, X un XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 1032/2006, (EK) Nr. 633/2007 un (EK) Nr. 262/2009 atceļ.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 12. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/373 (2017. gada 1. marts), ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (OV L 62, 8.3.2017., 1. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1769 (2023. gada 12. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras to organizāciju apstiprināšanai, kuras iesaistītas gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un komponentu konstruēšanā vai ražošanā, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/203 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 19. lpp.).
(5) Komisijas Regula (EK) Nr. 1032/2006 (2006. gada 6. jūlijs), ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām (OV L 186, 7.7.2006., 27. lpp.).
(6) Komisijas Regula (EK) Nr. 633/2007 (2007. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām (OV L 146, 8.6.2007., 7. lpp.).
(7) Komisijas Regula (EK) Nr. 262/2009 (2009. gada 30. marts), ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 84, 31.3.2009., 20. lpp.).
(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1079/2012 (2012. gada 16. novembris), ar ko nosaka prasības balss sakaru kanālu atstatumam Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 320, 17.11.2012., 14. lpp.).
(9) https://www.easa.europa.eu/document-library/opinions.
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 I, II, III, IV, VIII, IX, X un XII pielikumu groza šādi:
1) |
regulas I pielikumu groza šādi:
|
2) |
II pielikumu groza šādi:
|
3) |
regulas III pielikumu groza šādi:
|
4) |
regulas IV pielikumu groza šādi:
|
5) |
regulas VIII pielikuma B apakšdaļā pievieno šādu 2. sadaļu: “ 2. SADAĻA. TEHNISKĀS PRASĪBAS NOVĒROŠANAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM CNS.TR.205. S režīma pieprasītāja kodu piešķiršana un izmantošana
|
6) |
regulas IX pielikuma ATFM.TR.100. punktu aizstāj ar šādu: “ ATFM.TR.100. Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēju darba metodes un darbības procedūras Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzējam ir jāspēj pierādīt, ka tā darba metodes un darbības procedūras atbilst Komisijas Regulā (ES) Nr. 255/2010 (*5) un (ES) 2019/123 noteiktajam. (*5) Komisijas Regula (ES) Nr. 255/2010 (2010. gada 25. marts), ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (OV L 80, 26.3.2010., 10. lpp.).”;" |
7) |
regulas X pielikuma ASM.TR.100. punktu aizstāj ar šādu: “ ASM.TR.100. Gaisa telpas pārvaldības pakalpojumu sniedzēju darba metodes un darbības procedūras Gaisa telpas pārvaldības pakalpojumu sniedzējam ir jāspēj pierādīt, ka tā darba metodes un darbības procedūras atbilst Komisijas Regulā (EK) Nr. 2150/2005 (*6) un (ES) 2019/123 noteiktajam. (*6) Komisijas Regula (EK) Nr. 2150/2005 (2005. gada 23. decembris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (OV L 342, 24.12.2005., 20. lpp.).”;" |
8) |
regulas XII pielikumu groza šādi:
|
(*1) Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).”;
(*2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1768 (2023. gada 14. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un komponentu sertifikāciju un deklarēšanu (OV L 228, 15.9.2023., 1.. lpp.).”;
(*3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1769 (2023. gada 12. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras to organizāciju apstiprināšanai, kuras iesaistītas gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un komponentu konstruēšanā vai ražošanā, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/203 (OV L 228, 15.9.2023., 19.. lpp.).”;
(*4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1770 (2023. gada 12. septembris), ar ko paredz noteikumus par Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanai nepieciešamo gaisa kuģu aprīkojumu un ar Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanu saistītos ekspluatācijas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 29/2009, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1206/2011, (ES) Nr. 1207/2011 un (ES) Nr. 1079/2012 (OV L 228, 15.9.2023., 39.. lpp.).”;
(*5) Komisijas Regula (ES) Nr. 255/2010 (2010. gada 25. marts), ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (OV L 80, 26.3.2010., 10. lpp.).”;
(*6) Komisijas Regula (EK) Nr. 2150/2005 (2005. gada 23. decembris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (OV L 342, 24.12.2005., 20. lpp.).”;”
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/73 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1772
(2023. gada 12. septembris),
ar ko attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem saistībā ar gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu un komponentu izmantošanu Eiropas vienotajā gaisa telpā groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1033/2006
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 31. pantu un 44. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 140. panta 2. punktu īstenošanas noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 552/2004 (2), ir jāpielāgo Regulas (ES) 2018/1139 noteikumiem ne vēlāk kā 2023. gada 12. septembrī. |
(2) |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1033/2006 (3) nosaka prasības attiecībā uz lidojumu plānu izstrādāšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē Eiropas vienotajā gaisa telpā. |
(3) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 (4) nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām. |
(4) |
Lai nodrošinātu prasību nepārtrauktību gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu (“ATM/ANS”) aprīkojuma izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā, Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 būtu jāgroza, iekļaujot tajā relevantās lidojumu plānošanas prasības, kuras ietvertas Regulā (EK) Nr. 1033/2006, ko atceļ ar šo regulu. |
(5) |
Tā kā tīkla pārvaldniekam ir uzticēti lidojuma plāna apstrādes uzdevumi lidojuma sagatavošanas fāzē, Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 būtu jāattiecina arī uz tīkla pārvaldnieku. |
(6) |
Ir ļoti svarīgi, lai visi lietotāji, iesniedzot lidojumu plānus, rīkotos saskaņā ar tīkla pārvaldnieka izstrādātajām un uzturētajām rokasgrāmatām. |
(7) |
Daudzkārtēju lidojumu plāni EUR reģionā vairs nav spēkā, tāpēc visas atsauces uz tiem būtu jāizņem. |
(8) |
Ar lidojumu plānu izstrādes procedūrām saistītās prasības lidojuma sagatavošanas fāzē Eiropas vienotajā gaisa telpā, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 1033/2006, uz Eiropas vienotajā gaisa telpā sniegtiem pakalpojumiem ārpus Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Eiropas (EUR) reģiona neattiecas atbilstoši ICAO EUR Aeronavigācijas plāna I sējumā (Doc 7754) sniegtajai definīcijai, jo to vietējais nelielais satiksmes apjoms un ģeogrāfiskā situācija, kurā gaisa telpas robežojas tikai ar gaisa telpu, par ko atbildīgi trešās valsts ATM/ANS sniedzēji, ir pamats atšķirīgiem vietējiem koordinācijas nolīgumiem ar apkārt esošajām valstīm, kas nav ES dalībvalstis. |
(9) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 1033/2006 būtu jāatceļ un Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 būtu attiecīgi jāgroza. |
(10) |
Šajā regulā izklāstītajās grozītajās prasībās pienācīgi ņemts vērā Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāns un tajā ietvertās sakaru, navigācijas un uzraudzības iespējas. |
(11) |
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra savā Atzinumā Nr. 01/2023 (5) ir ierosinājusi pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 75. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 76. panta 1. punktu. |
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 127. pantam izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 923/2012
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 groza šādi:
1) |
regulas 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Šo regulu piemēro arī dalībvalstu kompetentajām iestādēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, tīkla pārvaldniekam, lidlauku ekspluatantiem un gaisa kuģu ekspluatācijā iesaistītajam personālam uz zemes.” |
2) |
regulas 2. pantu groza šādi:
|
3) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 1033/2006 ar šo atceļ.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 12. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (Savietojamības regula) (OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.).
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1033/2006 (2006. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā (OV L 186, 7.7.2006., 46. lpp.).
(4) Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp.).
(5) https://www.easa.europa.eu/document-library/opinions.
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 923/2012 pielikumu groza šādi:
1) |
SERA.2001. punktu aizstāj ar šādu: “ SERA.2001. Priekšmets Neskarot SERA.1001. punktu, šo pielikumu piemēro gaisa telpas izmantotājiem un gaisa kuģiem:
|
2) |
SERA.4001. punktu groza šādi:
|
3) |
SERA.4005. punktu aizstāj ar šādu: “ SERA.4005. Lidojuma plāna saturs
|
4) |
SERA.4010. punktu aizstāj ar šādu: “ SERA.4010. Lidojuma plāna izstrādāšana
(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1770 (2023. gada 12. septembris), ar ko paredz noteikumus par Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanai nepieciešamo gaisa kuģu aprīkojumu un ekspluatācijas noteikumus saistībā ar Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanu un atceļ Regulu (EK) Nr. 29/2009, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1206/2011, (ES) Nr. 1207/2011 un (ES) Nr. 1079/2012 (OV L 228, XX.9.2023., 39.. lpp.)”;." |
5) |
pievieno šādu SERA.4013. punktu: “ SERA.4013. Lidojuma plāna pieņemšana
|
6) |
SERA.4015. punktu aizstāj ar šādu: “ SERA.4015. Lidojuma plāna izmaiņas
|
7) |
pievieno šādu 15. sadaļu: “ 15. SADAĻA Dispečera–pilota datu pārraides sakaru (CPDLC) procedūras SERA.15001. Datu pārraides sākums un datu pārraides sākuma kļūme
SERA.15005. CPDLC izveidošana
SERA.15010. CPDLC nodošana
SERA.15015. CPDLC ziņojumu izveide
SERA.15020. Atbildēšana uz CPDLC ziņojumiem
SERA.15025. CPDLC ziņojumu labošana
SERA.15030. Dispečera datu pārraides sakaru procedūras ārkārtas situācijās, apdraudējumu un CPDLC aprīkojuma kļūmes gadījumā
SERA.15035. CPDLC sistēmas plānota atslēgšana
SERA.15040. CPDLC pieprasījumu izmantošanas pārtraukšana
SERA.15045. CPDLC lietošana “gaiss–zeme” balss sakaru atteices gadījumā CPDLC savienojuma esībai starp gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un gaisa kuģi nevajadzētu traucēt pilotam un attiecīgajam gaisa satiksmes vadības dispečeram uzsākt un veikt visas nepieciešamās darbības “gaiss–zeme” balss sakaru atteices gadījumā. SERA.15050. CPDLC testēšana Ja CPDLC testēšana ar gaisa kuģi var ietekmēt gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu gaisa kuģim, šāda testēšana iepriekš jāsaskaņo.”; |
8) |
pievieno šādu 6. papildinājumu: “6. papildinājums LIDOJUMA PLĀNA SAGATAVOŠANA 1. ICAO lidojuma plāna veidlapas paraugs
2. Norādījumi lidojuma plāna veidlapas aizpildīšanai 2.1. Vispārīgi norādījumi Stingri ievērojiet noteiktos formātus un datu norādīšanas veidus. Sāciet ievadīt datus pirmajā tiem paredzētajā laukā. Neizmantotos laukus atstājiet neaizpildītus. Visus pulksteņa laikus norādiet ar 4 cipariem pēc saskaņotā pasaules laika (UTC). Visus aprēķinātos pagājušos laikus norādiet ar 4 cipariem (stundas un minūtes). Ieēnoto lauku pirms 3. ailes aizpilda ATS un COM dienesti, ja vien atbildība par lidojuma plāna ziņojumu sagatavošanu nav deleģēta. 2.2. Norādījumi par ATS datu aizpildīšanu Aizpildiet 7.–18. aili un, ja to noteikusi kompetentā iestāde vai tas nepieciešams citu iemeslu dēļ, 19. aili saskaņā ar šādiem norādījumiem. IERAKSTIET vienu no tālāk minētajiem gaisa kuģa identifikatoriem, nepārsniedzot 7 burtciparu zīmes, bez savienojuma zīmēm vai simboliem:
IERAKSTIET vienu no šiem burtiem, kas apzīmē lidojuma noteikumu kategoriju, kuru pilots plāno ievērot:
15. ailē norādiet punktu vai punktus, kuros plānots mainīt lidojuma noteikumus.
IERAKSTIET vienu no šiem burtiem, kas apzīmē lidojuma tipu, ja to nosaka kompetentā iestāde:
Norādiet lidojuma statusu aiz indikatora “STS” 18. ailē vai, ja nepieciešams norādīt citus īpašas apstrādes iemeslus ATS, norādiet iemeslu aiz indikatora “RMK” 18. ailē.
IERAKSTIET gaisa kuģu skaitu, ja to ir vairāk par vienu.
IERAKSTIET atbilstošo apzīmējumu saskaņā ar Doc 8643, Gaisa kuģa tipa apzīmējumi (Aircraft Type Designators), VAI, ja attiecīgais apzīmējums nav piešķirts, vai grupas lidojumu gadījumā, kurā ir vairāk nekā viena tipa gaisa kuģi, IERAKSTIET “ ZZZZ” un PRECIZĒJIET 18. ailē gaisa kuģu (skaitu un) tipu(-us), vispirms ierakstot “TYP/”.
IERAKSTIET slīpsvītru un aiz tās vienu no tālāk norādītajiem burtiem, kas apzīmē gaisa kuģa pēcstrūklas turbulences kategoriju:
Iespējas ietver šādus elementus:
IERAKSTIET vienu no tālāk minētajiem burtiem:
IERAKSTIET vienu vai vairākus tālāk norādītos burtus, lai apzīmētu izmantojamo sakaru/navigācijas/nosēšanās palīglīdzekļu aprīkojumu un pieejamās iespējas:
Visas burtciparu zīmes, kas nav minētas iepriekš, ir rezervētas.
VAI
SSR režīmi “A” un “C”
SSR režīms “S”
ADS-B
ADS-C
Visas burtciparu zīmes, kas nav minētas iepriekš, ir rezervētas.
IERAKSTIET “ZZZZ” un PRECIZĒJIET 18. ailē:
IERAKSTIET “AFIL” un 18. ailē NORĀDIET ATS struktūrvienības atrašanās vietas ICAO 4 burtu atrašanās vietas indikatoru, no kuras var saņemt lidojuma plāna papildu datus, pirms tā norādot “DEP/”. TAD BEZ ATSTARPES IERAKSTIET lidojuma plānam, kas iesniegts pirms izlidošanas, aprēķināto bremžu paliktņu noņemšanas laiku vai lidojuma plānam, kas saņemts no gaisa kuģa lidojumā, faktisko vai aprēķināto maršruta pirmā punkta pārlidošanas laiku, uz kuru attiecas lidojuma plāns. IERAKSTIET pirmo kreisēšanas ātrumu kā a) un pirmo kreisēšanas līmeni kā b), bez atstarpes starp tiem.
IERAKSTIET patieso gaisa ātrumu lidojuma pirmajai kreisēšanas daļai vai visai lidojuma kreisēšanas daļai:
IERAKSTIET plānoto kreisēšanas līmeni pirmajai maršruta daļai vai visai maršruta daļai, izsakot to kā:
Lidojumi noteiktos ATS maršrutos
TAD
KAM VISOS GADĪJUMOS SEKO
Lidojumi ārpus norādītiem ATS maršrutiem
IZMANTOJIET TIKAI tālāk 1.–5. punktā sniegtos nosacījumus un ATDALIET katru apakšpunktu ar atstarpi.
Kodēts apzīmējums, kas piešķirts maršrutam vai maršruta segmentam, tostarp attiecīgā gadījumā kodēts apzīmējums, kas piešķirts standarta izlidošanas vai atlidošanas maršrutam (piemēram, BCN1, Bl, R14, UB10, KODAP2A).
Kodēts apzīmējums (2–5 rakstu zīmes), kas piešķirts punktam (piemēram, LN, MAY, HADDY), vai, ja kodēts apzīmējums nav piešķirts, vienā no tālāk minētajiem veidiem:
Punktu, kurā plānots sākt ātruma maiņu (5 % TAS vai 0,01 Maha skaitļa vai vairāk) vai līmeņa maiņu, kas izteikts tieši tā, kā iepriekš 2. punktā, kam seko slīpsvītra un kreisēšanas ātrums un kreisēšanas līmenis, kas izteikti tieši tā, kā iepriekš a) un b) punktos, bez atstarpes starp tiem, pat tad, ja tiks mainīts tikai viens no šiem rādītājiem.
Punktu, kurā plānots mainīt lidojuma noteikumus, kas izteikts tieši tā, kā iepriekš attiecīgi 2. vai 3. punktā, kam seko atstarpe vai viens no tālāk minētā: VFR, ja maina no IFR uz VFR IFR, ja maina no VFR uz IFR
Burts “C”, kam seko slīpsvītra; TAD punkts, kurā plānots uzsākt augstuma uzņemšanu kreisēšanas režīmā, kas izteikts tieši tā, ka iepriekš 2. punktā, kam seko slīpsvītra; TAD ātrums, kas jāuztur augstuma uzņemšanas laikā kreisēšanas režīmā, kas izteikts tieši tā, kā iepriekš a) punktā, un kam seko divi līmeņi, kas nosaka slāni, kurā jāatrodas augstuma uzņemšanas laikā kreisēšanas režīmā, katru līmeni izsakot tieši tā, kā iepriekš b) punktā, vai līmeni, virs kura plānota augstuma uzņemšana kreisēšanas režīmā, kam seko burti “PLUS” bez atstarpes to starpā.
TAD BEZ ATSTARPES
Savienojuma zīmes vai slīpsvītras izmanto tikai saskaņā ar tālāk sniegtajiem norādījumiem.
Iepriekš nenorādītas burticiparu zīmju kombinācijas ir rezervētas.
Rezerve
2.3. Iesniedza
|
(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1770 (2023. gada 12. septembris), ar ko paredz noteikumus par Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanai nepieciešamo gaisa kuģu aprīkojumu un ekspluatācijas noteikumus saistībā ar Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanu un atceļ Regulu (EK) Nr. 29/2009, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1206/2011, (ES) Nr. 1207/2011 un (ES) Nr. 1079/2012 (OV L 228, XX.9.2023., 39.. lpp.)”;.”
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/94 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1773
(2023. gada 17. augusts),
ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 saistībā ar ziņošanas pienākumiem attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pārejas laikā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 35. panta 7. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (ES) 2023/956 ir noteikti ziņošanas pienākumi saistībā ar oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pārejas laikā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim. |
(2) |
Pārejas laikā importētājiem vai netiešajiem pārstāvjiem muitā ir pienākums paziņot importēto preču daudzumu, tajās iegultās tiešās un netiešās emisijas un oglekļa cenu, kas jāmaksā par šīm emisijām, tostarp oglekļa cenas, kas jāmaksā par attiecīgajos prekursoru materiālos iegultajām emisijām. |
(3) |
Pirmais ziņojums būtu jāiesniedz līdz 2024. gada 31. janvārim attiecībā uz precēm, kas importētas 2023. gada ceturtajā ceturksnī. Pēdējais ziņojums būtu jāiesniedz līdz 2026. gada 31. janvārim attiecībā uz precēm, kas importētas 2025. gada ceturtajā ceturksnī. |
(4) |
Komisijai ir jāpieņem šo ziņojumu sniegšanas prasību īstenošanas noteikumi. |
(5) |
Ziņojumu sniegšanas prasībās būtu jāiekļauj tikai nepieciešamais, lai mazinātu slogu importētājiem pārejas laikā un veicinātu raitu OIM deklarēšanas prasību izvērsi pēc pārejas laika. |
(6) |
Atbilstīgi Regulas (ES) 2023/956 IV pielikumam sīki izstrādātiem noteikumiem importēto preču iegulto emisiju aprēķināšanai jābūt balstītiem metodikā, kas piemērojama saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu iekārtām, kuras atrodas ES, kā īpaši norādīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066 (2). Principu Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajās precēs iegulto emisiju noteikšanai mērķim būtu jābūt identificēt attiecīgos ražošanas procesus pa preču kategorijām un monitorēt šo ražošanas procesu tiešās un netiešās emisijas. Sniedzot ziņojumus pārejas laikā, būtu jāņem vērā arī attiecīgā Savienības tiesiskā regulējuma spēkā esošās normas un procedūras. Attiecībā uz ūdeņraža un tā atvasinājumu ražošanu, gatavojot ziņojumu, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (3). |
(7) |
Ražošanas procesu sistēmas robežas, tostarp emisiju dati iekārtu līmenī, ražošanas procesu attiecinātās emisijas un iegultās preču emisijas, būtu jāizmanto, lai noteiktu ziņošanas pienākumu izpildei iesniedzamos datus. Šo saistību izpildei importētājiem un netiešajiem pārstāvjiem muitā būtu jānodrošina no iekārtu operatoriem nepieciešamās informācijas pieejamība. Šī informācija būtu jāsaņem savlaicīgi, lai importētāji un netiešie pārstāvji muitā varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus. Šajā informācijā būtu jāiekļauj standarta emisijas faktori, ko izmanto tiešo iegulto emisiju aprēķināšanai, jo īpaši kurināmā emisijas faktori un procesa emisijas faktori, un atsauces lietderības faktori elektroenerģijas un siltuma ražošanai. |
(8) |
Kopš pārskata perioda sākuma 2023. gada 1. oktobrī importētājiem un netiešajiem pārstāvjiem muitā ir ierobežots laiks ziņošanas pienākumu izpildes nodrošināšanai. Sinerģiju iespējams panākt ar uzraudzības un ziņošanas sistēmām, kuras trešo valstu operatori jau izmanto. Tāpēc līdz 2024. gada beigām ierobežotu laiku būtu jāatļauj uz laiku atkāpties no aprēķina metodēm, kuras izmanto iegulto emisiju ziņošanai. Šāda elastība ir piemērojama, ja uz operatoru trešā valstī attiecas obligātā monitoringa un ziņošanas sistēma saistībā ar oglekļa cenas noteikšanas sistēmu vai citas obligātās monitoringa un ziņošanas sistēmas, vai ja operators monitorē iekārtas emisijas, tostarp attiecībā uz emisiju samazināšanas projektu. |
(9) |
Ierobežotu laiku, proti, līdz 2024. gada 31. jūlijam, ziņojošajiem deklarētājiem, kuriem nav bijusi iespēja iegūt visu informāciju no trešo valstu operatoriem, lai noteiktu importētajās precēs faktiskās iegultās emisijas saskaņā ar šīs regulas III pielikumā sniegto metodiku, būtu jāspēj izmantot un norādīt citu tiešo iegulto emisiju noteikšanas metodi. |
(10) |
Ziņošanas pienākumiem būtu arī jānodrošina zināma elastība attiecībā uz to ražošanas posmu noteikšanu iekārtās, kur importētajās precēs iegultās tiešās emisijas neveido būtisku daļu. Tas parasti attiektos uz tērauda vai alumīnija lejupējo izstrādājumu gala ražošanas posmiem. Šādā gadījumā būtu jānodrošina atkāpe no prasītajiem ziņošanas pienākumiem, paredzot, ka par tiem ražošanas posmiem iekārtās, kuru pienesums tiešajām emisijām nepārsniedz 20 % no kopējām importētajās precēs iegultajām emisijām, var ziņot aplēstās vērtības. Šai robežvērtībai būtu jānodrošina pietiekama elastība mazajiem operatoriem trešās valstīs. |
(11) |
Viens no pārejas perioda mērķiem ir vākt datus, lai īstenošanas aktā atbilstīgi Regulas (ES) 2023/956 7. panta 7. punktam sīkāk precizētu iegulto netiešo emisiju aprēķināšanas metodiku pēc šī perioda. Šajā sakarā netiešo emisiju ziņošanai pārejas laikā būtu jābūt atvērtai un izstrādātai tā, lai varētu atlasīt atbilstošāko vērtību no tām, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 4.3. iedaļā. Ziņojot par netiešajām emisijām, tomēr nebūtu jāiekļauj ziņojumi, kas sagatavoti, pamatojoties uz Savienības tīkla vidējo emisijas faktoru, jo šo vērtību Komisija jau zina. |
(12) |
Pārejas laikā ievāktajiem datiem būtu jākļūst par pamatu ziņojumiem, ko Komisija sniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 30. panta 2. un 3. punktu. Pārejas laikā ievāktie dati varētu palīdzēt arī definēt unikālu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas metodiku pēc pārejas laika beigām. Savākto datu novērtējums jo īpaši būtu jāizmanto Komisijas darbā, lai pielāgotu pēc pārejas perioda piemērojamo metodiku. |
(13) |
Ziņojošajam deklarētājam, kurš nav izpildījis ziņošanas pienākumus, piemērojamo sodu indikatīvo apmēru būtu jābalsta uz noklusējuma vērtībām, ko Komisija sniegusi un publiskojusi pārejas periodam attiecībā uz iegultajām emisijām, par kurām nav ziņots. Indikatīvam maksimālajam apmēram vajadzētu būt saskaņotam ar sodu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (4) 16. panta 3. un 4. punktu, vienlaikus ņemot vērā arī to, ka pārejas periodā pienākums attiecas tikai uz datu ziņošanu. Kritēriji, kas kompetentajai iestādei jāizmanto, lai noteiktu soda faktisko apmēru, būtu jāizstrādā, pamatojoties uz neziņošanas smaguma pakāpi un ilgumu. Komisijai būtu jāuzrauga OIM ziņojumi, lai indikatīvi novērtētu kompetentajām iestādēm nepieciešamo informāciju un nodrošinātu piemēroto sodu saskaņotību. |
(14) |
Lai nodrošinātu ziņošanas pienākumu efektīvu īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido elektroniska datu bāze, OIM pārejas reģistrs, lai vāktu pārejas laikā ziņoto informāciju. Pamatojoties uz šo OIM pārejas reģistru, būtu jāizstrādā OIM reģistrs saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 14. pantu. |
(15) |
OIM pārejas reģistram būtu jākļūst par sistēmu, kurā ziņojošie deklarētāji aizpilda un pārvalda OIM ziņojumus, tostarp kurā tiek veiktas pārbaudes, indikatīvi novērtējumi un pārskatīšanas procedūras. Lai nodrošinātu ziņošanas pienākumu pareizu novērtējumu, OIM pārejas reģistram būtu jābūt sadarbspējīgam ar esošām muitas sistēmām. |
(16) |
Lai nodrošinātu efektīvu un viendabīgu ziņošanas sistēmu, būtu jāizstrādā OIM pārejas reģistra darbības tehniskā kārtība, piemēram, kārtība, kādā notiek elektronisko sistēmu izstrādāšana, testēšana un ieviešana, kā arī to uzturēšana un iespējamie pārveidojumi, datu aizsardzība, datu atjaunināšana, datu apstrādes ierobežošana, sistēmu īpašumtiesības un drošība. Šiem pasākumiem vajadzētu būt saderīgiem ar integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (5) 27. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (6) 25. pantam, kā arī ar apstrādes drošības prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 33. pantu un Regulas (ES) 2016/679 32. pantu. |
(17) |
Lai pastāvīgi nodrošinātu datu ziņošanas nepārtrauktību, ir svarīgi paredzēt alternatīvus risinājumus, kas īstenojami gadījumā, ja īslaicīgi nedarbojas elektroniskās datu ziņošanas sistēmas. Tālab Komisijai būtu jāizstrādā OIM uzņēmējdarbības nepārtrauktības plāns. |
(18) |
Lai nodrošinātu piekļuvi OIM pārejas reģistram, pārvaldībai, autentifikācijai un piekļuves verifikācijai jāizmanto vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta (VLPDP) sistēma, kas minēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 (7) 16. pantā, kā arī piekļuves pārbaudes process ziņojošajiem deklarētājiem. |
(19) |
Lai identificētu ziņojošos deklarētājus un izveidotu ziņojošo deklarētāju sarakstu ar to Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numuriem, OIM pārejas reģistram būtu jābūt sadarbspējīgam ar Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 30. pantā. |
(20) |
Pārbaudes un ziņošanas nolūkos valstu sistēmām būtu jāsniedz obligātā informācija par precēm, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā, kā minēts Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/2151 (8). |
(21) |
Importēto preču identifikācija, piemērojot to klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā (KN), kas noteikta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (9), un Īstenošanas regulā (ES) 2023/1070 izklāstītos glabāšanas noteikumus, būtu jāizmanto informācijas sniegšanai par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajām importētajām precēm. |
(22) |
Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Ar elektroniskajām sistēmām būtu jāapstrādā tikai šīs regulas I pielikumā noteiktās uzņēmēju un citu personu personas datu kopas. Ja Īstenošanas regulas vajadzībām ir jāapstrādā personas dati, tas būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Šajā sakarā uz jebkādu dalībvalstu iestāžu veiktu personas datu apstrādi būtu jāattiecina Regula (ES) 2016/679 un valstu prasības par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. Uz jebkādu Komisijas veikto personas datu apstrādi būtu jāattiecas Regulai (ES) 2018/1725. Personas datus būtu jāglabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. Šajā sakarā OIM pārejas reģistra datu glabāšanas periods ir ne vairāk kā pieci gadi no OIM ziņojuma saņemšanas. |
(23) |
Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu, un EDAU piektdiena, 2023. gada 28. jūlijā sniedza atzinumu. |
(24) |
Tā kā pirmais pārskata periods sākas 2023. gada 1. oktobrī, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā. |
(25) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar OIM komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir izstrādāti noteikumi par Regulas (ES) 2023/956 35. pantā noteiktajiem ziņošanas pienākumiem attiecībā uz minētās regulas I pielikumā uzskaitītajām precēm, kas importētas Savienības muitas teritorijā pārejas laikā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – “pārejas laiks”).
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“ziņojošais deklarētājs” ir ikviena šāda persona:
|
2) |
“atlaide” ir summa, par kādu tiek samazināta summa, kas par oglekļa cenas samaksu atbildīgajai personai ir jāmaksā vai ko šī persona ir samaksājusi pirms vai pēc sava maksājuma naudas vai kādā citā izteiksmē. |
II NODAĻA
ZIŅOJOŠO DEKLARĒTĀJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI SAISTĪBĀ AR ZIŅOŠANU
3. pants
Ziņojošo deklarētāju ziņošanas pienākumi
1. Katrs ziņojošais deklarētājs, pamatojoties uz operatora sniegtajiem datiem, saskaņā ar šīs regulas III pielikumu sniedz šādu informāciju par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajām precēm, kuras importētas tajā ceturksnī, uz kuru attiecas OIM ziņojums:
a) |
importēto preču daudzumu megavatstundās attiecībā uz elektroenerģiju un tonnās attiecībā uz citām precēm; |
b) |
preču veidu saskaņā ar to KN kodu. |
2. Ikviens ziņojošais deklarētājs OIM ziņojumā sniedz šādu informāciju par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajās precēs iegultajām emisijām, kā uzskaitīts šīs regulas I pielikumā:
a) |
importēto preču izcelsmes valsti; |
b) |
iekārtu, ar kuru preces tika ražotas, norādot šādus datus:
|
c) |
izmantotos ražošanas veidus, kas definēti šīs regulas II pielikuma 3. iedaļā un kas atspoguļo preču ražošanā izmantoto tehnoloģiju, kā arī informāciju par konkrētiem parametriem, kas apraksta norādīto izvēlēto ražošanas veidu, kā noteikts IV pielikuma 2. iedaļā, iegulto tiešo emisiju noteikšanai; |
d) |
preču īpatnējās iegultās tiešās emisijas, kuras nosaka, pārveidojot tiešās emisijas, kas attiecinātas uz ražošanas procesiem, uz preču īpatnējām emisijām, kas izteiktas kā CO2e uz tonnu saskaņā ar šīs regulas III pielikuma F un G iedaļu; |
e) |
ziņošanas prasības, kas ietekmē precēs iegultās emisijas, kā norādīts šīs regulas IV pielikuma 2. iedaļā; |
f) |
attiecībā uz elektroenerģiju, kas tiek importēta kā preces, ziņojošais deklarētājs sniedz šādu informāciju:
|
g) |
attiecībā uz tērauda precēm tās konkrētās tērauda rūpnīcas identifikācijas numuru, kur konkrētā izejmateriālu partija ražota, ja zināms. |
3. Par īpatnējām iegultajām netiešajām emisijām katrs ziņojošais deklarētājs OIM ziņojumos sniedz šādu šīs regulas I pielikumā minēto informāciju:
a) |
ražošanas procesa elektroenerģijas patēriņu megavatu stundās uz saražoto preču tonnu; |
b) |
norāda, vai deklarētājs ziņo par faktiskajām emisijām vai noklusējuma vērtībām, kuras Komisija sniegusi un publiskojusi pārejas periodam saskaņā ar šīs regulas III pielikuma D iedaļu; |
c) |
patērētās elektroenerģijas attiecīgo emisijas faktoru; |
d) |
īpatnējās netiešās iegultās emisijas, kuras nosaka, pārveidojot iegultās netiešās emisijas, kas attiecinātas uz ražošanas procesiem, uz preču īpatnējām netiešajām emisijām, kas izteiktas kā CO2e uz tonnu saskaņā ar šīs regulas III pielikuma F un G iedaļu. |
4. Ja izmanto citus noteikšanas datus, nevis tos, kas norādīti šīs regulas III pielikumā, ziņojošais deklarētājs sniedz papildu informāciju un aprakstu par iegulto emisiju noteikšanai izmantoto noteikumu metodoloģisko pamatu. Aprakstītajiem noteikumiem ir jānodrošina līdzīgs emisijas datu tvērums un precizitāte, tostarp sistēmu robežas, monitorētie ražošanas procesi, emisijas faktori un citas aprēķinos un ziņošanā izmantotās metodes.
5. Ziņošanas vajadzībām ziņojošais deklarētājs var pieprasīt, lai operators izmanto Komisijas sniegto elektronisko veidni un sniedz IV pielikuma 1. un 2. iedaļā norādīto paziņojuma saturu.
4. pants
Iegulto emisiju aprēķināšana
1. Saistībā ar 3. panta 2. punktu iekārtā ražoto preču īpatnējās iegultās emisijas nosaka, izmantojot vienu no turpmāk minētajām metodēm, kuru pamatā ir monitoringa metodes izvēle, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas III pielikuma B.2. punktu, proti:
a) |
nosaka emisijas no avota plūsmām, pamatojoties uz darbības datiem, kas iegūti, izmantojot mērīšanas sistēmas, un aprēķina faktoriem no laboratorijas analīzēm vai standartvērtībām; |
b) |
nosaka emisijas no emisijas avotiem, izmantojot attiecīgās siltumnīcefektu izraisošās gāzes koncentrācijas nepārtrauktus mērījumus dūmgāzu plūsmā un dūmgāzu plūsmas mērījumus. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, līdz 2024. gada 31. decembrim iekārtā ražoto preču īpatnējās iegultās emisijas var noteikt, izmantojot vienu no turpmākajām monitoringa un ziņošanas metodēm, ja ar tām iegūst emisijas datu līdzīgu tvērumu un precizitāti salīdzinājumā ar minētajā punktā uzskaitītajām metodēm:
a) |
oglekļa cenu noteikšanas sistēma vietā, kur atrodas iekārta; vai |
b) |
obligātā emisiju monitoringa sistēma vietā, kur atrodas iekārta; vai |
c) |
emisiju monitoringa sistēma pie iekārtas, kas var ietvert verificēšanu, ko veic akreditēts verificētājs. |
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, līdz 2024. gada 31. jūlijam attiecībā uz katru preču importu, par ko ziņojošā deklarētāja rīcībā nav visas 3. panta 2. un 3. punktā uzskaitītās informācijas, ziņojošais deklarētājs var izmantot citas metodes emisiju noteikšanai, tostarp noklusējuma vērtības, ko Komisija sniegusi un publiskojusi pārejas periodam, vai jebkuras citas noklusējuma vērtības, kā norādīts III pielikumā. Šādos gadījumos ziņotājs deklarētājs norāda un atsaucas OIM ziņojumos uz šādu vērtību noteikšanai izmantoto metodiku.
5. pants
Aplēsto vērtību izmantošana
Atkāpjoties no 4. panta, līdz 20 % no komplekso preču kopējām iegultajām emisijām var balstīt uz aplēsēm, ko snieguši iekārtu operatori.
6. pants
Datu vākšana un ziņošana par ievešanu pārstrādei
1. Precēm, kas nodotas ievešanai pārstrādei un pēc tam laistas brīvā apgrozībā vai nu kā tās pašas preces, vai kā pārstrādes produktus, ziņojošais deklarētājs OIM ziņojumos iesniedz par ceturksni, kas seko ceturksnim, kurā izbeigta muitas procedūra atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 257. pantam, šādu informāciju:
a) |
to Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču daudzumu, kas laistas brīvā apgrozībā pēc ievešanas pārstrādei minētajā periodā; |
b) |
iegultās emisijas, kas atbilst a) apakšpunktā uzskaitīto to preču daudzumam, kas laistas brīvā apgrozībā pēc ievešanas pārstrādei minētajā periodā; |
c) |
šā punkta a) apakšpunktā minēto preču izcelsmes valsti, ja zināma; |
d) |
iekārtas, ar kurām a) apakšpunktā minētās preces tika ražotas, ja zināmas; |
e) |
to Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras tās rezultātā ir pārstrādes produkti, kas laisti brīvā apgrozībā minētajā periodā; |
f) |
iegultās emisijas, kas atbilst precēm, kuras tika izmantotas, lai saražotu e) apakšpunktā minēto pārstrādes produktu daudzumu. |
g) |
ja muitas iestāde ir atbrīvojusi no izpildes dokumenta atbilstīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (11) 175. pantam, ziņojošais deklarētājs iesniedz atbrīvojumu. |
2. Iegulto emisiju, kas minētas 1. punkta b) un f) apakšpunktā, ziņošanu un aprēķinu veic saskaņā ar 3., 4. un 5. pantu.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, ja pārstrādes produktus vai preces, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 170. panta 1. punktu, tad 170. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktos minētās iegultās emisijas aprēķina, pamatojoties uz vidējām svērtajām iegultajām emisijām no viena un tā paša šīs regulas II pielikumā noteiktās OIM preču kategorijas preču kopuma, kurām ievešanas pārstrādei procedūra piemērota sākot no 2023. gada 1. oktobra.
Pirmajā daļā iegultās emisijas aprēķina šādi:
a) |
2. punkta b) apakšpunktā minētās iegultās emisijas ir kopējās iegultās emisijas no precēm, kurām tiek piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras tiek importētas; un |
b) |
2. punkta f) apakšpunktā minētas iegultās emisijas ir to preču kopējās iegultās emisijas, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras tika izmantotas vienā vai vairākās pārstrādes darbībās, reizinot ar importēto, no tām iegūto pārstrādes produktu daudzumu procentos. |
7. pants
Informācijas par maksājamo oglekļa cenu sniegšana
1. Attiecīgos gadījumos ziņojošais deklarētājs OIM ziņojumos sniedz šādu informāciju par oglekļa cenu, kas jāmaksā izcelsmes valstī par iegultajām emisijām:
a) |
preces veidu, ko norāda ar KN kodu; |
b) |
oglekļa cenas veidu; |
c) |
valsti, kurā oglekļa cena ir jāmaksā; |
d) |
atlaides veidu vai kāda cita veida kompensāciju, kas pieejama valstī, kuras rezultātā oglekļa cena varētu samazināties; |
e) |
maksājamās oglekļa cenas apmēru, oglekļa cenu noteikšanas instrumenta aprakstu un iespējamos kompensācijas mehānismus; |
f) |
tiesību akta normu, kas paredz oglekļa cenu, atlaidi vai citu veidu attiecīgo kompensāciju, tostarp tiesību akta kopiju; |
g) |
aptverto iegulto tiešo un netiešo emisiju daudzumu; |
h) |
to iegulto emisiju daudzumu, kurām piemērota atlaide vai citu veidu kompensācija, tostarp attiecīgā gadījumā bezmaksas iedale. |
2. 1. punkta e) apakšpunktā minētas naudas summas tiks konvertētas euro, pamatojoties uz vidējiem valūtas maiņas kursiem gadā, kas bija pirms gada, kurā jāiesniedz ziņojums. Gada vidējie valūtas maiņas kursi tiek balstīti Eiropas Centrālās bankas publicētajās kotācijās. Valūtām, kurām Eiropas Centrālā banka nav publicējusi kotāciju, gada vidējos valūtas maiņas kursus nosaka, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju par spēkā esošajiem valūtas kursiem. Gada vidējos valūtas maiņas kursus Komisija norāda OIM pārejas reģistrā.
8. pants
OIM ziņojumu iesniegšana
1. Par katru ceturksni laikposmā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim ziņojošais deklarētājs OIM pārejas reģistrā iesniedz OIM ziņojumus ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc attiecīgā ceturkšņa beigām.
2. OIM pārejas reģistrā ziņojošais deklarētājs sniedz informāciju un norāda, vai:
a) |
OIM ziņojumu ir iesniedzis importētājs savā vārdā un savā uzdevumā; |
b) |
OIM ziņojumu ir iesniedzis netiešais pārstāvis muitā importētāja vārdā. |
3. Ja netiešais pārstāvis muitā nepiekrīt pildīt importētāja ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo regulu, tas informē importētāju par pienākumu pildīt šo regulu. Paziņojumā iekļauj Regulas (ES) 2023/956 33. panta 1. punktā minēto informāciju.
4. OIM ziņojumos iekļauj šīs regulas I pielikumā minēto informāciju.
5. Tiklīdz OIM ziņojumu iesniedz OIM pārejas reģistrā, tam piešķir unikālu ziņojuma ID.
9. pants
OIM ziņojumu pārveidošana un labošana
1. Ziņojošais deklarētājs var pārveidot iesniegto OIM ziņojumu divu mēnešu laikā pēc attiecīgajā ziņojumā aptvertā ceturkšņa beigām.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ziņojošais deklarētājs var pārveidot OIM ziņojumus par pirmajiem diviem pārskata periodiem līdz trešā OIM ziņojuma iesniegšanas termiņam.
3. Pēc ziņojošā deklarētāja pamatota pieprasījuma kompetentā iestāde novērtē šo pieprasījum un attiecīgā gadījumā ļauj ziņojošajam deklarētājam atkārtoti iesniegt OIM ziņojumu vai labot to pēc 1. un 2. punktā minētā termiņa beigām un viena gada laikā pēc attiecīgā pārskata ceturkšņa beigām. Laboto OIM ziņojumu atkārtoti iesniedz vai attiecīgi labojumu iesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma.
4. Kompetentās iestādes pamato 3. punktā paredzētā pieprasījuma noraidīšanu un informē ziņojošo deklarētāju par pārsūdzības tiesībām.
5. Kamēr OIM ziņojums tiek apstrīdēts, to nedrīkst pārveidot. To var aizstāt, ņemot vērā strīda rezultātu.
III NODAĻA
PĀRVALDĪBA SAISTĪBĀ AR OIM ZIŅOJUMIEM
10. pants
OIM pārejas reģistrs
1. OIM pārejas reģistrs ir standartizēta un droša elektroniska datu bāze, kurā ietverti kopīgie datu elementi, kas jāziņo pārejas laikā, un kas nodrošina piekļuvi, lietu izskatīšanu un konfidencialitāti.
2. OIM pārejas reģistrs nodrošina saziņu, pārbaudes un informācijas apmaiņu starp Komisiju, kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem un ziņojošajiem deklarētājiem saskaņā ar V nodaļu.
11. pants
Komisijas veikta OIM ziņojumu pārbaude un informācijas izmantošana
1. Komisija var pārbaudīt OIM ziņojumus, lai novērtētu, vai ziņojošie deklarētāji izpilda ziņošanas pienākumus, pārejas laikā un trīs mēnešus pēc pēdējā OIM ziņojuma iesniegšanas termiņa beigām.
2. Komisija izmanto OIM pārejas reģistru un tajā ietverto informāciju, lai veiktu šajā regulā un Regulā (ES) 2023/956 noteiktos uzdevumus.
12. pants
Indikatīvs novērtējums, ko veic Komisija
1. Indikatīvos nolūkos Komisija paziņo dalībvalstīm to dalībvalstī dibināto ziņojošo deklarētāju sarakstu, attiecībā uz kuriem Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka tie nav izpildījuši OIM ziņojuma iesniegšanas pienākumu.
2. Ja Komisija uzskata, ka OIM ziņojumā nav ietverta visa 3.–7. pantā prasītā informācija, vai uzskata, ka ziņojums ir nepilnīgs vai kļūdains saskaņā ar 13. pantu, Komisija iesniedz indikatīvu novērtējumu par šo OIM ziņojumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ziņojošais deklarētājs ir dibināts.
13. pants
Nepilnīgi vai kļūdaini OIM ziņojumi
1. OIM ziņojumu uzskata par nepilnīgu, ja ziņojošais deklarētājs nav iesniedzis ziņojumu atbilstīgi šīs regulas I pielikumam.
2. OIM ziņojumu uzskata par kļūdainu šādos gadījumos:
a) |
iesniegtajā ziņojumā sniegtie dati vai informācija neatbilst šīs regulas 3.–7. pantā un III pielikumā noteiktajām prasībām; |
b) |
ziņojošais deklarētājs ir iesniedzis nepatiesus datus un informāciju; |
c) |
ziņojošais deklarētājs nav sniedzis pietiekamu pamatojumu, kāpēc izmantoti citi, nevis šīs regulas III pielikumā uzskaitītie ziņošanas noteikumi. |
14. pants
Atbildīgo iestāžu veikta OIM ziņojumu novērtēšana un informācijas izmantošana
1. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā dibināts ziņojošais deklarētājs, uzsāk pārskatīšanu un novērtē datus, informāciju, 12. pantā minēto ziņojošo deklarētāju sarakstu, kuru iesniegusi Komisija, un indikatīvo novērtējumu trīs mēnešu laikā pēc minētā saraksta vai indikatīvā novērtējuma iesniegšanas.
2. Kompetentās iestādes izmanto OIM pārejas reģistru un tajā ietverto informāciju, lai veiktu šajā regulā un Regulā (ES) 2023/956 noteiktos uzdevumus.
3. Pārejas laikā vai pēc tā kompetentās iestādes var ierosināt labojumu procedūru šādos gadījumos:
a) |
ja ir nepilnīgi vai kļūdaini OIM ziņojumi; |
b) |
ja nav iesniegts OIM ziņojums. |
4. Ja kompetentā iestāde ierosina labojumu procedūru, ziņojošo deklarētāju informē, ka ziņojums tiek pārskatīts un ka ir nepieciešama papildu informācija. Pieprasījumā sniegt papildu informāciju kompetentā iestāde iekļauj 3.–7. pantā prasīto informāciju. Ziņojošais deklarētājs iesniedz papildu informāciju, izmantojot OIM pārejas reģistru.
5. Kompetentā iestāde vai jebkura cita kompetentās iestādes nozīmēta iestāde piešķir atļauju piekļūt OIM pārejas reģistram un vada reģistrāciju valsts līmenī, ņemot vērā EORI numuru saskaņā ar 20. pantā izklāstīto tehnisko kārtību.
15. pants
Konfidencialitāte
1. Pienākums glabāt dienesta noslēpumu attiecas uz visiem kompetentās iestādes lēmumiem un informāciju, ko ieguvusi kompetentā iestāde, pildot tās šajā regulā paredzētās ar ziņošanu saistītos pienākumus, un kas ir konfidenciāla vai konfidenciāli sniegta. Kompetentā iestāde to neizpauž bez informāciju sniegušās personas vai iestādes skaidras atļaujas.
Atkāpjoties no pirmās daļas, šādu informāciju var izpaust bez atļaujas šajā regulā noteiktajos gadījumos un ja kompetentajai iestādei ir pienākums vai pilnvaras to izpaust saskaņā ar Savienības vai valsts tiesībām.
2. Kompetentās iestādes var paziņot 1. punktā minēto konfidenciālo informāciju Savienības muitas dienestiem.
3. Informāciju, kas minēta 1. un 2. punktā, izpauž vai sniedz, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.
IV NODAĻA
IZPILDE
16. pants
Sodi
1. Dalībvalstis piemēro sodus šādos gadījumos:
a) |
ziņojošais deklarētājs nav veicis attiecīgos pasākumus, lai izpildītu OIM ziņojuma iesniegšanas pienākumu; vai |
b) |
ziņojums ir kļūdains vai nepilnīgs saskaņā ar 13. pantu, un ziņojošais deklarētājs nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai izlabotu OIM ziņojumu, ja kompetentā iestāde ir ierosinājusi labojumu procedūru saskaņā ar 14. panta 4. punktu. |
2. Soda apmērs ir no 10 EUR līdz 50 EUR par nepaziņoto emisiju tonnu. Sodu palielina saskaņā ar Eiropas patēriņa cenu indeksu.
3. Nosakot soda faktisko apmēru attiecībā uz nepaziņotajām emisijām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz noklusējuma vērtībām, ko Komisija sniegusi un publiskojusi pārejas periodam, kompetentās iestādes ņem vērā šādus faktorus:
a) |
nepaziņotās informācijas apmēru; |
b) |
importēto preču nepaziņoto daudzumu un ar šīm precēm saistītās nepaziņotās emisijas; |
c) |
ziņojošā deklarētāja gatavību izpildīt informācijas pieprasījumus vai izlabot OIM ziņojumu; |
d) |
vai ziņojošais deklarētājs ir rīkojies tīši vai nolaidības dēļ; |
e) |
ziņojošā deklarētāja agrāko rīcību saistībā ar ziņošanas pienākumu izpildi; |
f) |
ziņojošā deklarētāja sadarbības līmeni, lai izbeigtu pārkāpumu; |
g) |
vai ziņojošais deklarētājs brīvprātīgi ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzīgi pārkāpumi netiks izdarīti nākotnē. |
4. Augstākus sodus piemēro, ja pēc kārtas tiek iesniegti divi vai vairāki nepilnīgi ziņojumi 13. panta nozīmē vai ja ziņojums netiek iesniegts ilgāk par 6 mēnešiem.
V NODAĻA
TEHNISKIE ELEMENTI SAISTĪBĀ AR OIM PĀREJAS REĢISTRU
1. IEDAĻA
Ievads
17. pants
Centrālās sistēmas piemērošanas joma
1. OIM pārejas reģistram ir jābūt sadarbspējīgam ar:
a) |
Vienoto lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta (VLPDP) sistēmu lietotāju reģistrācijas un piekļuves pārvaldības nolūkiem Komisijai, dalībvalstīm un ziņojošajiem deklarētājiem, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 16. pantā; |
b) |
Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmu (EORI) uzņēmēju identifikācijas informācijas validācijas un izgūšanas nolūkiem, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 30. pantā, attiecībā uz šīs regulas V pielikumā norādītajiem datiem; |
c) |
uzraudzības sistēmu, kas izstrādāta, izmantojot SMK projektu “Surveillance 3” (SURV3), kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 99. pantā, informācijas par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču muitas importa deklarācijām izgūšanai, OIM ziņojumu un atbilstības pārbaudei. |
d) |
Taric sistēmu, kas minēta Regulā (EEK) Nr. 2658/87. |
2. OIM pārejas reģistram ir jābūt sadarbspējīgam ar decentralizētām sistēmām, kuras izstrādātas vai modernizētas, pamatojoties uz Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/2151, informācijas izgūšanai par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču muitas importa deklarācijām, kā noteikts šīs regulas VI un VII pielikumā, un OIM ziņojumu pārbaudei un ziņojošo deklarētāju atbilstības nodrošināšanai, ja šī informācija nav pieejama SURV3 sistēmā.
18. pants
Elektronisko sistēmu kontaktpunkti
Lai nodrošinātu informācijas apmaiņas elektronisko sistēmu koordinētu izstrādi, ekspluatāciju un uzturēšanu, Komisija un dalībvalstis katrai šīs regulas 17. pantā minētajai elektroniskajai sistēmai norīko kontaktpunktus.
Komisija un dalībvalstis paziņo viena otrai informāciju par šiem kontaktpunktiem un nekavējoties informē viena otru par jebkādām izmaiņām šajā informācijā.
2. IEDAĻA
OIM pārejas reģistrs
19. pants
OIM pārejas reģistra struktūra
OIM pārejas reģistrā ir ietverti šādi kopīgie komponenti (turpmāk tekstā – “kopīgie komponenti”):
a) |
OIM tirgotāju portāls (OIM TP); |
b) |
OIM kompetento iestāžu portāls (OIM CAP), kurā ir divas nošķirtas vides:
|
c) |
OIM lietotāju piekļuves pārvaldība; |
d) |
OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumi (OIM BE) |
e) |
publiskā OIM lapa Europa tīmekļa vietnē. |
20. pants
Noteikumi sadarbībai OIM pārejas reģistrā
1. Komisija piedāvā sadarbības noteikumus, pakalpojuma līmeņa vienošanos un drošības plānu, lai noslēgtu vienošanos ar kompetentajām iestādēm. Komisija darbina OIM pārejas reģistru atbilstoši saskaņotajiem noteikumiem.
2. OIM pārejas reģistru izmanto attiecībā uz OIM ziņojumiem un importa deklarāciju pierakstiem, uz kuriem šie ziņojumi attiecas.
21. pants
OIM lietotāju piekļuves pārvaldība
1. Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ziņojošajiem deklarētājiem saistībā ar piekļuvi OIM reģistra komponentiem autentifikāciju un piekļuves verifikāciju veic, izmantojot 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto VLPDP sistēmu.
2. Komisija nodrošina autentifikācijas pakalpojumus, kas ļauj OIM pārejas reģistra lietotājiem droši piekļūt reģistram.
3. Komisija izmanto VLPDP, lai piešķirtu atļauju piekļūt OIM pārejas reģistram savam personālam un lai piešķirtu pilnvaras kompetentajām iestādēm izdot savas atļaujas.
4. Kompetentās iestādes izmanto VLPDP, lai piešķirtu atļauju piekļūt OIM pārejas reģistram savam personālam un ziņojošajiem deklarētājiem, kas dibināti attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī.
5. Kompetentā iestāde var izvēlēties izmantot savā dalībvalstī izstrādātu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu saskaņā ar šīs regulas 26. pantu (valsts muitas eIDAS sistēmu), lai sniegtu nepieciešamās pilnvaras piekļūt OIM pārejas reģistram.
22. pants
OIM tirgotāju portāls
1. OIM tirgotāju portāls ir unikāls ieejas punkts, ar kura starpniecību ziņojošie deklarētāji ieiet OIM pārejas reģistrā. Portāls ir pieejams internetā.
2. OIM tirgotāju portāls ir sadarbspējīgs ar OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumiem.
3. Ziņojošais deklarētājs izmanto OIM tirgotāju portālu, lai:
a) |
iesniegtu OIM ziņojumus, izmantojot tīmekļa saskarni vai sistēmu saskarni; un |
b) |
saņemtu paziņojumus, kas attiecas uz OIM izpildes pienākumiem. |
4. OIM tirgotāju portālā ziņojošajiem deklarētājiem tiek piedāvāta iespēja saglabāt informāciju par trešo valstu iekārtām un iegultajām emisijām, ko tie var vēlāk atkārtoti izmantot.
5. Piekļuvi OIM tirgotāju portālam ekskluzīvi pārvalda 26. pantā minētā OIM piekļuves pārvaldības sistēma.
23. pants
OIM kompetento iestāžu portāls (OIM CAP ) OIM valsts kompetentajām iestādēm (OIM CAP/N)
1. OIM kompetento iestāžu portāls ir unikāls ieejas punkts, ar kura starpniecību kompetentās iestādes ieiet OIM pārejas reģistrā. Portāls ir pieejams internetā.
2. Valstu kompetentajām iestādēm paredzētais OIM kompetento iestāžu portāls ir sadarbspējīgs ar OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumiem, izmantojot Komisijas iekšējo tīklu.
3. Valstu kompetentajām iestādēm paredzēto OIM kompetento iestāžu portālu kompetentās iestādes izmanto, lai veiktu šajā regulā un Regulā (ES) 2023/956 noteiktos uzdevumus.
4. Valstu kompetento iestāžu piekļuvi OIM kompetento iestāžu portālam ekskluzīvi pārvalda 26. pantā minētā OIM piekļuves pārvaldības sistēma.
24. pants
OIM kompetento iestāžu portāls (OIM CAP ) Komisijai (OIM CAP/C)
1. Komisijai paredzētais OIM kompetento iestāžu portāls ir unikāls ieejas punkts, ar kura starpniecību Komisija ieiet OIM pārejas reģistrā. Portāls ir pieejams Komisijas iekšējā tīklā un internetā.
2. Komisijai paredzētais OIM kompetento iestāžu portāls ir sadarbspējīgs ar OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumiem, izmantojot Komisijas iekšējo tīklu.
3. Komisijai paredzēto OIM kompetento iestāžu portālu Komisija izmanto, lai veiktu šajā regulā un Regulā (ES) 2023/956 noteiktos uzdevumus.
4. Komisijas piekļuvi OIM kompetento iestāžu portālam ekskluzīvi pārvalda 26. pantā minētā OIM piekļuves pārvaldības sistēma.
25. pants
OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumi (OIM BE)
1. OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumi izpilda visus pieprasījumus, ko iesniedz:
a) |
ziņojošais deklarētājs, izmantojot OIM tirgotāju portālu; |
b) |
kompetentās iestādes, izmantojot OIM kompetento iestāžu portālu/N; |
c) |
Komisija, izmantojot OIM kompetento iestāžu portālu/C. |
2. OIM pārejas reģistra aizmugursistēmas pakalpojumi nodrošina visas OIM pārejas reģistrā ievadītās informācijas centralizētu uzglabāšanu un pārvaldību. Aizmugursistēma nodrošina šīs informācijas noturību, integritāti un saskaņotību.
3. OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumus pārvalda Komisija.
4. Piekļuvi OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumiem ekskluzīvi pārvalda 26. pantā minētā OIM piekļuves pārvaldības sistēma.
26. pants
Piekļuves pārvaldības sistēma
Komisija izveido piekļuves pārvaldības sistēmu, lai validētu piekļuves pieprasījumus, ko šīs regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā VLPDP sistēmā iesniedz ziņojošie deklarētāji un citas personas, savienojot dalībvalstu identitāti un ES identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmas atbilstīgi 27. pantam.
27. pants
Administrācijas pārvaldības sistēma
Komisija izveido administrācijas pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir pārvaldīt autentificēšanu un autorizēšanu, un ziņojošo deklarētāju un citu personu identifikācijas datus nolūkā nodrošināt piekļuvi elektroniskajām sistēmām.
28. pants
Dalībvalstu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmas
Katra dalībvalsts izveido vai izmanto esošās identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu:
a) |
ziņojošo deklarētāju un citu personu identifikācijas datu drošu reģistrēšanu un glabāšanu; |
b) |
ziņojošo deklarētāju un citu personu parakstīto un šifrēto identifikācijas datu drošu apmaiņu. |
3. IEDAĻA
Elektronisko sistēmu darbība un apmācība to izmantošanā
29. pants
Elektronisko sistēmu izstrāde, testēšana, ieviešana un pārvaldība
1. OIM pārejas reģistra kopīgos komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Komisija, un tos var testēt dalībvalstis. Ziņojošā deklarētāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde informē Komisiju par lēmumiem par sodiem un attiecīgā procesa iznākumu, izmantojot valsts līmenī izstrādātas elektroniskas sistēmas, kas saistītas ar izpildi un sodiem, vai citus līdzekļus.
2. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un uztur kopīgās specifikācijas saskarnēm ar valstu līmenī izstrādāto elektronisko sistēmu komponentēm.
3. Attiecīgā gadījumā Komisija savlaicīgas ieviešanas nolūkiem ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka kopējās tehniskās specifikācijas, kuras dalībvalstis pārskata. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija iesaistās sistēmu izstrādē un palaišanā. Komisija un dalībvalstis arī sadarbojas ar ziņojošajiem deklarētājiem un citām ieinteresētajām personām.
30. pants
Elektronisko sistēmu uzturēšana un izmaiņu veikšana tajās
1. Komisija nodrošina kopīgo komponentu uzturēšanu, un dalībvalstis nodrošina valsts komponentu uzturēšanu.
2. Komisija nodrošina elektronisko sistēmu nepārtrauktu darbību.
3. Komisija var veikt izmaiņas elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos, lai novērstu nepilnības, pievienotu jaunas funkcionalitātes vai mainītu esošās.
4. Komisija informē dalībvalstis par izmaiņām kopīgajos komponentos un šo komponentu jauninājumiem.
5. Komisija publisko informāciju par 3. un 4. punktā minētajām izmaiņām elektroniskajās sistēmās un šo sistēmu jauninājumiem.
31. pants
Elektronisko sistēmu īslaicīgi darbības traucējumi
1. Gadījumā, ja rodas īslaicīgi OIM pārejas reģistra darbības traucējumi, ziņojošie deklarētāji un citas personas prasīto formalitāšu izpildei nepieciešamo informāciju iesniedz tādā veidā, kādu noteikusi Komisija, tostarp izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.
2. Komisija informē dalībvalstis un ziņojošos deklarētājus par elektronisko sistēmu nepieejamību, ko izraisījuši īslaicīgi darbības traucējumi.
3. Komisija sagatavo OIM uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānu un saskaņo to ar dalībvalstīm. OIM pārejas reģistra īslaicīgas darbības traucējumu gadījumā Komisija novērtē tā aktivēšanas nosacījumus.
32. pants
Apmācības atbalsts kopīgo komponentu izmantošanā un darbībā
Komisija atbalsta dalībvalstis, nodrošinot piemērotus apmācības materiālus par elektronisko sistēmu kopīgo komponentu izmantošanu un darbību.
4. IEDAĻA
Datu aizsardzība, datu pārvaldība un elektronisko sistēmu īpašnieki un drošība
33. pants
Personas datu aizsardzība
1. OIM pārejas reģistrā un valstu līmenī izstrādāto elektronisko sistēmu komponentēs reģistrētos personas datus Regulas (ES) 2023/956 īstenošanas nolūkā apstrādā, ņemot vērā šo datu bāzu konkrētos mērķus, kas noteikti šajā regulā. Personas datu apstrādes nolūki ir šādi:
a) |
autentifikācija un piekļuves vadība; |
b) |
OIM ziņojumu monitorings, pārbaudes un pārskatīšana; |
c) |
saziņa un paziņojumi; |
d) |
atbilstības nodrošināšana un tiesvedība; |
e) |
It infrastruktūras darbība, tostarp sadarbspēja ar decentralizētajām sistēmām saskaņā ar šo regulu; |
f) |
statistika un Regulas (ES) 2023/956 un šīs regulas darbības pārskatīšana. |
2. Dalībvalstu uzraudzības iestādes personas datu aizsardzības jomā un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sadarbojas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu, lai nodrošinātu OIM pārejas reģistrā un valstu līmenī izstrādāto elektronisko sistēmu komponentēs reģistrēto personas datu apstrādes koordinētu uzraudzību.
3. Šā panta noteikumi neskar tiesības veikt labojumus personas datos saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 16. pantu.
34. pants
Datu piekļuves un datu apstrādes ierobežojumi
1. Ziņojošais deklarētājs var piekļūt saviem OIM pārejas reģistrā reģistrētajiem datiem vai kā citādi tos apstrādāt. Tiem piekļūt vai kā citādi tos apstrādāt var arī Komisija un kompetentās iestādes.
2. Ja ir konstatēti incidenti un problēmas ekspluatācijas procesos, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu sistēmās, kurās Komisija darbojas kā apstrādātājs, Komisija var piekļūt datiem šajos procesos tikai nolūkā atrisināt reģistrētu incidentu vai problēmu. Komisija nodrošina šo datu konfidencialitāti.
35. pants
Sistēmu īpašnieki
OIM pārejas reģistra sistēmas īpašniece ir Komisija.
36. pants
Sistēmu drošība
1. Komisija nodrošina OIM pārejas reģistra sistēmas drošību.
2. Tālab Komisija un dalībvalstis veic pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:
a) |
neviena neautorizēta persona nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei; |
b) |
novērstu, ka neautorizētas personas ievada, aplūko, maina vai dzēš datus; |
c) |
atklātu ikvienu a) un b) punktā minēto darbību. |
3. Komisija un dalībvalstis cita citu informē par ikvienu darbību, kas varētu izraisīt OIM pārejas reģistra drošības pārkāpumu, un ikvienu šāda pārkāpuma aizdomu gadījumu.
4. Komisija un dalībvalstis nosaka drošības plānus attiecībā uz OIM pārejas reģistru.
37. pants
OIM pārejas reģistra pārzinis
Attiecībā uz OIM pārejas reģistru un saistībā ar personas datu aizsardzību Komisija un dalībvalstis rīkojas kā kopīgi pārziņi, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punktā.
38. pants
Datu glabāšanas termiņš
1. Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2023/956, jo īpaši tās 30. pantu, izvirzītos mērķus, datu glabāšanas periods OIM pārejas reģistrā ir ne vairāk kā pieci gadi no OIM ziņojuma saņemšanas dienas.
2. Neatkarīgi no 1. punkta, ja ir iesniegta pārsūdzība vai sākta tiesvedība par OIM pārejas reģistrā glabātiem datiem, minētos datus glabā līdz pārsūdzības procedūras vai tiesvedības beigām un tos izmanto tikai iepriekšminētās pārsūdzības procedūras vai tiesvedības nolūkos.
39. pants
Elektronisko sistēmu novērtējums
Komisija un dalībvalstis novērtē komponentus, par kuriem tās atbild, un jo īpaši analizē minēto komponentu drošību un integritāti un minētajos komponentos apstrādāto datu konfidencialitāti.
Komisija un dalībvalstis cita citu informē par šo novērtējumu rezultātiem.
40. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 17. augustā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1070 (2023. gada 1. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem (OV L 143, 2.6.2023., 65. lpp.).
(8) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151 (2019. gada 13. decembris), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.).
(9) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (Taric) (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(11) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
OIM ziņojumos sniedzamā informācija
Ziņojošais deklarētājs, iesniedzot OIM ziņojumu, ievēro šī pielikuma 1. tabulā norādīto un OIM pārejas reģistrā sniegto OIM ziņojuma struktūru un iekļauj šī pielikuma 2. tabulā norādīto sīki izstrādāto informāciju.
1. tabula
OIM ziņojuma struktūra
OIM ziņojums |
Ziņojuma izdošanas datums |
Ziņojuma projekta ID |
Ziņojuma ID |
Pārskata periods |
Gads |
-- Ziņojošais deklarētājs |
---- Adrese |
-- Pārstāvis (*1) |
---- Adrese |
-- Importētājs (*1) |
---- Adrese |
-- Kompetentā iestāde |
-- Paraksti |
---- Ziņojuma apstiprinājums |
---- Piemērojamās ziņošanas metodikas veids |
-- Piezīmes |
-- Importētās OIM preces |
Preču pozīcijas numurs |
---- Pārstāvis (*1) |
------ Adrese |
---- Importētājs (*1) |
------ Adrese |
---- Preces kods |
Harmonizētās sistēmas apakšpozīcijas kods |
Kombinētās nomenklatūras kods |
------ Ziņas par preci |
---- Izcelsmes valsts |
---- Importētais daudzums muitas procedūrā |
------ Procedūra |
-------- Informācija “ievešanai pārstrādei” |
------ Importa joma |
------ Preces mērs (katrai procedūrai) |
------ Preces mērs (ievešana pārstrādei) |
------ Īpašas atsauces precēm |
---- Preču mērs (importēto) |
---- Preču importētās kopējās emisijas |
---- Apliecinošie dokumenti (precēm) |
------ Pielikumi |
---- Piezīmes |
---- OIM preču emisijas |
Emisiju kārtas numurs |
Ražotājvalsts |
------ Iekārtas uzņēmuma nosaukums |
-------- Adrese |
-------- Kontaktinformācija |
------ Iekārta |
-------- Adrese |
------ Preču mērs (ražoto) |
------ Iekārtas emisijas |
------ Tiešās iegultās emisijas |
------ Netiešās iegultās emisijas |
------ Ražošanas metode un kvalificējošie parametri |
-------- Tiešās emisijas kvalificējošie parametri |
-------- Netiešās emisijas kvalificējošie parametri |
------ Apliecinošie dokumenti (emisiju definēšanai) |
--------- Pielikumi |
------ Maksājamā oglekļa cena |
-------- Preces, kas ietvertas oglekļa maksājamajā cenā |
---------- Preču mērs (ietverto) |
------ Piezīmes |
2. tabula
Sīki izstrādātas OIM ziņojumā norādāmās informācijas prasības
OIM ziņojums |
Ziņojuma izdošanas datums |
Ziņojuma projekta ID |
Ziņojuma ID |
Pārskata periods |
Gads |
Kopējās importētās preces |
Kopējās emisijas |
-- Ziņojošais deklarētājs |
Identifikācijas numurs |
Vārds, uzvārds |
Funkcija |
---- Adrese |
Dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība |
Reģions |
Pilsēta |
Iela |
Ielas nosaukuma papildu rinda |
Nr. |
Pasta indekss |
Pasta kastītes numurs |
-- Pārstāvis (*2) |
Identifikācijas numurs |
Vārds, uzvārds |
---- Adrese |
Dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība |
Reģions |
Pilsēta |
Iela |
Ielas nosaukuma papildu rinda |
Nr. |
Pasta indekss |
Pasta kastītes numurs |
-- Importētājs (*2) |
Identifikācijas numurs |
Vārds, uzvārds |
---- Adrese |
Uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts vai valsts |
Reģions |
Pilsēta |
Iela |
Ielas nosaukuma papildu rinda |
Nr. |
Pasta indekss |
Pasta kastītes numurs |
-- Kompetentā iestāde |
atsauces numurs |
-- Paraksti |
---- Ziņojuma apstiprinājums |
Ziņojuma globālo datu apstiprinājums |
Datu izmantošanas apstiprinājums |
Parakstīšanas datums |
Parakstīšanas vieta |
Paraksts |
Parakstošās personas amats |
---- Piemērojamās ziņošanas metodikas veids |
Cita piemērojamā ziņošanas metodika |
-- Piezīmes |
Papildu informācija |
-- Importētās OIM preces |
Preču pozīcijas numurs |
---- Pārstāvis (*2) |
Identifikācijas numurs |
Vārds, uzvārds |
------ Adrese |
Dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība |
Reģions |
Pilsēta |
Iela |
Ielas nosaukuma papildu rinda |
Nr. |
Pasta indekss |
Pasta kastītes numurs |
---- Importētājs (*2) |
Identifikācijas numurs |
Vārds, uzvārds |
------ Adrese |
Uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts vai valsts |
Reģions |
Pilsēta |
Iela |
Ielas nosaukuma papildu rinda |
Nr. |
Pasta indekss |
Pasta kastītes numurs |
---- Preces kods |
Harmonizētās sistēmas apakšpozīcijas kods |
Kombinētās nomenklatūras kods |
------ Ziņas par preci |
Preču apraksts |
---- Izcelsmes valsts |
Valsts kods |
----- Importētais daudzums muitas procedūrā |
Kārtas numurs |
------ Procedūra |
Pieprasītā procedūra |
Iepriekšējā procedūra |
Informācija “ievešanai pārstrādei” |
Dalībvalsts, kura autorizējusi ievešanu pārstrādei |
Atbrīvojums no ievešanas pārstrādei procedūras norēķinam |
Autorizācija |
Globalizācijas laika sākums |
Globalizācijas laika beigas |
Norēķina iesniegšanas termiņš |
------ Importa joma |
Importa joma |
------ Preces mērs (katrai procedūrai) |
Neto svars |
Papildu mērvienības |
Mērvienības veids |
------ Preces mērs (ievešana pārstrādei) |
Neto svars |
Papildu mērvienības |
Mērvienības veids |
------ Īpašas atsauces precēm |
Papildu informācija |
---- Preču mērs (importēto) |
Neto svars |
Papildu mērvienības |
Mērvienības veids |
---- Preču importētās kopējās emisijas |
Preču emisijas uz vienu produkta vienību |
Preču kopējās emisijas |
Preču tiešās emisijas |
Preču netiešās emisijas |
Emisiju mērvienības veids |
---- Apliecinošie dokumenti (precēm) |
Kārtas numurs |
Veids |
Dokumenta izdevējvalsts |
Atsauces numurs |
Dokumenta rindas pozīcijas numurs |
Izdevējas iestādes nosaukums |
Derīguma sākuma datums |
Derīguma beigu datums |
Apraksts |
------ Pielikumi |
Datnes nosaukums |
Globāls resurss identificēts |
Interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi |
Iekļauts binārais objekts |
---- Piezīmes |
Papildu informācija |
---- OIM preču emisijas |
Emisiju kārtas numurs |
Ražotājvalsts |
------ Iekārtas uzņēmuma nosaukums |
Operatora ID |
Operatora nosaukums |
-------- Adrese |
Valsts kods |
Reģions |
Pilsēta |
Iela |
Ielas nosaukuma papildu rinda |
Nr. |
Pasta indekss |
Pasta kastītes numurs |
-------- Kontaktinformācija |
Vārds, uzvārds |
Tālruņa numurs |
E-pasts |
------ Iekārta |
Iekārtas ID |
Iekārtas nosaukums |
Saimnieciskā darbība |
-------- Adrese |
Uzņēmējdarbības veikšanas valsts |
Reģions |
Pilsēta |
Iela |
Ielas nosaukuma papildu rinda |
Nr. |
Pasta indekss |
Pasta kastītes numurs |
Lauciņa vai pakas numurs |
UNLOCODE |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
Koordinātu veids |
------ Preču mērs (ražoto) |
Neto svars |
Papildu mērvienības |
Mērvienības veids |
------ Iekārtas emisijas |
Iekārtas kopējās emisijas |
Iekārtas tiešās emisijas |
Iekārtas netiešās emisijas |
Emisiju mērvienības veids |
------ Tiešās iegultās emisijas |
Noteikšanas veids |
Noteikšanas veids (elektroenerģija) |
Piemērojamās ziņošanas metodikas veids |
Piemērojama ziņošanas metodika |
Īpatnējās (tiešās) iegultās emisijas |
Cita avota norāde |
Emisijas faktora avots (elektroenerģijai) |
Emisijas faktors |
Ievestā elektroenerģija |
Ievestās elektroenerģijas kopējās iegultās emisijas |
Mērvienības veids |
Emisiju faktora vērtības avots |
Pamatojums |
Nosacījumu izpildīšana |
------ Netiešās iegultās emisijas |
Noteikšanas veids |
Emisijas koeficienta avots |
Emisijas faktors |
Īpatnējās (netiešās) iegultās emisijas |
Mērvienības veids |
Patērētā elektroenerģija |
Elektroenerģijas avots |
Emisiju faktora vērtības avots |
------ Ražošanas metode un kvalificējošie parametri |
Kārtas numurs |
Metodes ID |
Metodes nosaukums |
Konkrētās tērauda rūpnīcas identifikācijas numurs |
Papildu informācija: |
-------- Tiešās emisijas kvalificējošie parametri |
Kārtas numurs |
Parametra ID |
Parametra nosaukums |
Apraksts |
Parametra vērtības veids |
Parametra vērtība |
Papildu informācija |
-------- Netiešās emisijas kvalificējošie parametri |
Kārtas numurs |
Parametra ID |
Parametra nosaukums |
Apraksts |
Parametra vērtības veids |
Parametra vērtība |
Papildu informācija |
------ Apliecinošie dokumenti (emisiju definēšanai) |
Kārtas numurs |
Emisiju dokumenta veids |
Dokumenta izdevējvalsts |
atsauces numurs |
Dokumenta rindas pozīcijas numurs |
Izdevējas iestādes nosaukums |
Derīguma sākuma datums |
Derīguma beigu datums |
Apraksts |
-------- Pielikumi |
Datnes nosaukums |
Globāls resurss identificēts |
Interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi |
Iekļauts binārais objekts |
------ Maksājamā oglekļa cena |
Kārtas numurs |
Instrumenta veids |
Tiesību akta apraksts un norāde uz to |
Maksājamās oglekļa cenas apmērs |
Valūta |
Valūtas kurss |
Summa (EURO) |
Valsts kods |
-------- Preces, kas ietvertas oglekļa maksājamajā cenā |
Kārtas numurs |
Ietvertās preces veids |
Ietverto preču KN kods |
Ietverto emisiju daudzums |
Daudzums, uz kuru attiecas bezmaksas iedalījumi, jebkāda atlaide vai cita veida kompensācija |
Papildu informācija |
Papildu informācija |
---------- Preču mērs (ietverto) |
Neto svars |
Papildu mērvienības |
Mērvienības veids |
------ Piezīmes |
Kārtas numurs |
Papildu informācija: |
(*1) Piezīme. Pārstāvjus/importētājus reģistrē vai nu OIM ziņojumu līmenī, vai importēto OIM preču līmenī, atkarībā no tā, vai ar importētajām OIM precēm saistīti tie paši vai citi pārstāvji/importētāji.
(*2) Piezīme. Pārstāvjus/importētājus reģistrē vai nu OIM ziņojumu līmenī, vai importēto OIM preču līmenī, atkarībā no tā, vai ar importētajām OIM precēm saistīti tie paši vai citi pārstāvji/importētāji.
II PIELIKUMS
Preču definīcijas un ražošanas veidi
1. DEFINĪCIJAS
Šajā pielikumā un III, IV un VIII–IX pielikumā piemēro šādas definīcijas:
0) |
“darbības dati” ir degvielas/kurināmā vai materiālu daudzums, kas ir patērēts vai saražots procesā, atbilst aprēķinos balstītajai metodikai un ir attiecīgi izteikts teradžoulos, masa – tonnās, bet gāzu gadījumā – kā tilpums normālkubikmetros; |
1) |
“darbības līmenis” ir saražoto preču daudzums (izteikts MWh attiecībā uz elektroenerģiju vai tonnās attiecībā uz citām precēm) ražošanas procesa robežās; |
2) |
“pārskata periods” ir periods, kuru iekārtas operators ir izvēlējies izmantot kā atsauci iegulto emisiju noteikšanai; |
3) |
“avota plūsma” ir jebkas no minētā:
|
4) |
“emisijas avots” ir atsevišķi identificējama iekārtas daļa vai process iekārtā, no kuras notiek attiecīgās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas; |
5) |
“nenoteiktība” ir parametrs, kas saistīts ar daudzuma noteikšanas rezultātu un kas raksturo vērtību izkliedi, kuru pamatoti varētu attiecināt uz konkrēto daudzumu, ņemot vērā sistemātisko un nejaušo faktoru ietekmi, ko izsaka procentos un kas apraksta vidējās vērtības ticamības intervālu ar 95 % varbūtību, ņemot vērā vērtību sadalījuma asimetriju; |
6) |
“aprēķina koeficienti” ir zemākā siltumspēja, emisijas faktors, provizoriskais emisijas faktors, oksidācijas koeficients, pārrēķina koeficients, oglekļa saturs vai biomasas frakcija; |
7) |
“sadedzināšanas emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas degvielas/kurināmā eksotermiskā reakcijā ar skābekli; |
8) |
“emisijas faktors” ir siltumnīcefekta gāzes vidējā emisijas intensitāte attiecībā pret avota plūsmas darbības datiem, attiecībā uz sadedzināšanu pieņemot, ka notiek pilnīga oksidācija, bet attiecībā uz visām pārējām ķīmiskajām reakcijām pieņemot pilnīgu konversiju; |
9) |
“oksidācijas koeficients” ir oglekļa, kas sadedzināšanas rezultātā oksidēts par CO2, attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā, un to izsaka kā daļskaitli, uzskatot atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu (CO) par molāri ekvivalentu daudzumu CO2; |
10) |
“pārrēķina koeficients” ir oglekļa, kas emitēts kā CO2, attiecība pret kopējo oglekļa saturu avota plūsmā, pirms notiek emitēšanas process, un to izsaka kā daļskaitli, uzskatot atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu (CO) par molāri ekvivalentu daudzumu CO2; |
11) |
“pareizība” ir tas, cik tuvu mērījuma rezultāts sakrīt ar konkrētā lieluma patieso vērtību vai references vērtību, kas empīriski noteikta, izmantojot starptautiski atzītus un izsekojamus kalibrēšanas materiālus un standartmetodes, ņemot vērā nejaušos un sistemātiskos faktorus; |
12) |
“kalibrēšana” ir darbību kopums, ar ko konkrētos apstākļos nosaka sakarības starp mērinstrumenta vai mērīšanas sistēmas uzrādītajām vērtībām vai vērtībām, ko reprezentē materiālmērs vai references materiāls, un atbilstošajām lieluma vērtībām, ko iegūst ar references standartu; |
13) |
“konservatīvs” nozīmē, ka pieņēmumu kopums ir definēts tā, lai nodrošinātu, ka ziņotās emisijas netiek aplēstas pārāk zemu un siltuma, elektroenerģijas vai preču ražošana netiek aplēsta pārāk augstu; |
14) |
“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija; |
15) |
“atkritumi” ir vielas vai priekšmeti, ko turētājs izmet vai ir nodomājis izmest vai viņam tie ir jāizmet, izņemot vielas, kas ar nodomu ir pārveidotas vai piesārņotas, lai tās atbilstu šai definīcijai; |
16) |
“atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu; |
17) |
“lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, kas rodas tieši lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības nozarēs un kas neietver atlikumus, kuri radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē; |
18) |
“reglamentēta metroloģiskā kontrole” ir mērinstrumenta izmantošanas jomā paredzēto mērījumu kontrole, ko veic valsts iestāde vai regulators sabiedrības interešu, sabiedrības veselības, sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības, vides aizsardzības, nodokļu un nodevu iekasēšanas, patērētāju aizsardzības un godīgas tirdzniecības labad; |
19) |
“datu plūsmas darbības” ir darbības, kas saistītas ar to datu ieguvi, apstrādi un lietošanu, kuri nepieciešami, lai sagatavotu emisiju ziņojumu no primārā avota datiem; |
(20) |
“mērīšanas sistēma” ir visi tie mērinstrumenti un cits aprīkojums (piemēram, paraugošanas un datu apstrādes ierīces), ko izmanto, lai noteiktu tādus mainīgos lielumus kā darbības dati, oglekļa saturs, siltumspēja vai siltumnīcefekta gāzu emisijas faktors; |
21) |
“zemākā siltumspēja” ir konkrēts enerģijas daudzums, kas atbrīvojas siltumenerģijas veidā, kad degviela/kurināmais vai materiāls pilnībā sadeg ar skābekli standartapstākļos, un no kā atņemts degšanas procesā radītā ūdens iztvaikošanas siltums; |
22) |
“procesa emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav sadedzināšanas emisijas un kas rodas vielu tīšu vai netīšu reakciju vai to transformācijas rezultātā, kuru pamatmērķis nav siltuma ražošana, tostarp šādos procesos:
|
23) |
“partija” ir degvielas/kurināmā vai materiāla daudzums, kas ir reprezentatīvi paraugots un raksturots un ko pārvieto kā vienu kravas sūtījumu vai nepārtraukti konkrētā laika periodā; |
24) |
“jaukta sastāva kurināmais” ir degviela/kurināmais, kas satur gan biomasas oglekli, gan fosilo oglekli; |
25) |
“jaukta sastāva materiāls” ir materiāls, kas satur gan biomasas oglekli, gan fosilo oglekli; |
26) |
“provizoriskais emisijas faktors” ir pieņemtais kopējais emisijas faktors degvielai/kurināmajam vai materiālam, pamatojoties uz tā biomasas frakcijas un fosilās frakcijas oglekļa saturu, pirms to pareizina ar fosilo frakciju, lai iegūtu emisijas faktoru; |
27) |
“fosilā frakcija” ir fosilā un neorganiskā oglekļa attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā vai materiālā, kas izteikta kā daļskaitlis; |
28) |
“biomasas frakcija” ir biomasas izcelsmes oglekļa attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā vai materiālā, kas izteikta kā daļskaitlis; |
29) |
“nepārtraukta emisiju mērīšana” ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt lieluma vērtību ar regulāriem mērījumiem, izmantojot vai nu mērījumus dūmenī, vai ekstrakcijas procedūras ar dūmenim tuvu esošu mērinstrumentu, bet te neietilpst mērījumu metodikas, kas balstītas uz individuālu paraugu vākšanu no dūmeņa; |
30) |
“iedabiskais CO2” ir CO2, kas ir daļa no avota plūsmas; |
31) |
“fosilais ogleklis” ir neorganiskais un organiskais ogleklis, kas nav biomasas ogleklis; |
32) |
“mērpunkts” ir emisijas avots, kura emisiju mērīšanai izmanto nepārtrauktas emisiju mērīšanas sistēmas (CEMS), vai cauruļvadu sistēmas šķērsgriezums, kuram nosaka CO2 plūsmu, izmantojot nepārtrauktas mērīšanas sistēmas; |
33) |
“fugitīvās emisijas” ir neregulāras vai neparedzētas emisijas no avotiem, kas nav lokalizēti vai ir pārāk dažādi vai pārāk mazi, lai tiem veiktu individuālu monitoringu; |
34) |
“standartapstākļi” ir 273,15 K temperatūra un 101 325 Pa spiediens, kas definē normālkubikmetrus (Nm3); |
35) |
“aizstājdati” ir gada vērtības, kas empīriski pamatotas vai iegūtas no atzītiem avotiem un ko operators izmanto nolūkā aizstāt datu kopu, lai nodrošinātu pilnīgas ziņas, kad ar piemērojamo monitoringa metodiku nav iespējams iegūt visus vajadzīgos datus vai koeficientus; |
36) |
“izmērāms siltums” ir neto siltuma plūsma, kas tiek transportēta pa identificējamiem cauruļvadiem vai kanāliem, izmantojot siltumpārvades līdzekli, piemēram, tvaiku, karstu gaisu, ūdeni, eļļu, izkausētus metālus un sāļus, kuram ir uzstādīta vai var uzstādīt siltumuzskaites mērierīci; |
37) |
“siltuma skaitītājs” ir siltumenerģijas skaitītājs vai kāda cita ierīce, ar kuru mēra un reģistrē saražotās siltumenerģijas apjomu, pamatojoties uz plūsmas apjomiem un temperatūrām; |
38) |
“neizmērāms siltums” ir viss siltums, kas nav izmērāms siltums; |
39) |
“atlikumgāze” ir gāze, kas satur nepilnīgi oksidētu oglekli gāzveida stāvoklī standarta apstākļos un kas ir 22) punktā uzskaitīto procesu rezultāts; |
40) |
“ražošanas process” ir ķīmiski vai fizikāli procesi, ko veic iekārtas daļās, lai saražotu preces, kas ietilpst kādā apkopotā preču kategorijā, kas definēta šā pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā, un tā noteiktās sistēmas robežas attiecībā uz ielaidi, izlaidi un atbilstošajām emisijām; |
41) |
“ražošanas veids” ir konkrētā tehnoloģija, kas izmantota ražošanas procesā, lai saražotu preces, kas ietilpst kādā apkopotā preču kategorijā; |
42) |
“datu kopa” ir viens datu veids attiecīgos apstākļos vai nu iekārtas līmenī, vai ražošanas procesa līmenī, kas ir jebkurš no šādiem datiem:
|
43) |
“minimālās prasības” ir monitoringa metodes, saskaņā ar kurām izmanto minimālus atļautos pasākumus datu noteikšanai, lai rezultātā iegūtu emisiju datus, kas ir pieņemami Regulas (ES) 2023/956 mērķim; |
44) |
“ieteicamie uzlabojumi” ir monitoringa metodes, kas ir pierādīti līdzekļi, kā nodrošināt, lai dati būtu precīzāki vai mazāk pakļauti kļūdām nekā tikai minimālo prasību piemērošanas gadījumā, un kurus var izvēlēties brīvprātīgi; |
45) |
“nepatiess apgalvojums” ir operatora ziņoto datu trūkums, sagrozījums vai kļūda, neņemot vērā mērījumiem un laboratorijas analīzēm pieļaujamo nenoteiktību; |
46) |
“būtiski nepatiess apgalvojums” ir nepatiess apgalvojums, kas pēc verificētāja atzinuma atsevišķi vai kopā ar citiem nepatiesiem apgalvojumiem pārsniedz būtiskuma līmeni vai varētu ietekmēt kompetentās iestādes attieksmi pret operatora ziņojumu; |
47) |
“pienācīga pārliecība” ir augsta, bet ne absolūta pārliecība, kas apstiprinoši izteikta verifikācijas atzinumā, par to, ka verificējamais operatora ziņojums nesatur būtiski nepatiesus apgalvojumus; |
48) |
“atbilstīga monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēma” ir monitoringa, ziņošanas vai verificēšanas sistēmas, ja iekārta ir uzstādīta oglekļa cenas noteikšanas sistēmas vajadzībām, vai obligātās emisiju monitoringa sistēmas, vai emisiju monitoringa sistēma pie iekārtas, kas var ietvert verificēšanu, ko veic akreditēts verificētājs, atbilstīgi šīs regulas 4. panta 2. punktam. |
2. APKOPOTO PREČU KATEGORIJU KN KODU KARTĒŠANA
Šī pielikuma 1. tabulā ir definētas apkopoto preču kategorijas katram KN kodam, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā. Šīs kategorijas tiek lietotas nolūkā definēt ražošanas procesu sistēmas robežas iegulto emisiju noteikšanai atbilstoši Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajām precēm.
1. tabula
Apkopoto preču kategoriju KN kodu kartēšana
KN kods |
Apkopoto preču kategorija |
Siltumnīcefekta gāzes |
||
Cements |
|
|
||
2507 00 80 – citādi kaolīnmāli |
Kalcinēts māls |
Oglekļa dioksīds |
||
2523 10 00 – cementa klinkeri |
Cementa klinkers |
Oglekļa dioksīds |
||
2523 21 00 – baltais portlandcements, mākslīgi iekrāsots vai nekrāsots 2523 29 00 – citāds portlandcements 2523 90 00 – citi hidrauliskie cementi |
Cements |
Oglekļa dioksīds |
||
2523 30 00 – aluminātcements |
Aluminātcements |
Oglekļa dioksīds |
||
Elektroenerģija |
|
|
||
2716 00 00 – elektriskā enerģija |
Elektroenerģija |
Oglekļa dioksīds |
||
Mēslošanas līdzekļi |
|
|
||
2808 00 00 – slāpekļskābe; sulfoslāpekļskābes |
Slāpekļskābe |
Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds |
||
3102 10 – urīnviela, arī ūdens šķīdumā |
Urīnviela |
Oglekļa dioksīds |
||
2814 – bezūdens amonjaks vai amonjaka ūdens šķīdums |
Amonjaks |
Oglekļa dioksīds |
||
2834 21 00 – kālija nitrāti 3102 – minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi izņemot 3102 10 (urīnviela) 3105 – minerālie vai ķīmiskie mēslojumi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu, kāliju; citi mēslošanas līdzekļi
|
Kombinētie mēslošanas līdzekļi |
Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds |
||
Dzelzs un tērauds |
|
|
||
2601 12 00 – aglomerētas dzelzsrūdas un koncentrāti, izņemot apdedzināto dzelzs pirītu |
Aglomerēta rūda |
Oglekļa dioksīds |
||
7201 – pārstrādes čuguns un spoguļčuguns lietņos, bluķos un citās pirmformās Šeit var būt ietverti daži produkti ar 7205 kodu (pārstrādes čuguna, spoguļčuguna, dzelzs vai tērauda granulas un pulveris) |
Pārstrādes čuguns |
Oglekļa dioksīds |
||
7202 1 – feromangāns |
FeMn |
Oglekļa dioksīds |
||
7202 4 – ferohroms |
FeCr |
Oglekļa dioksīds |
||
7202 6 – feroniķelis |
FeNi |
Oglekļa dioksīds |
||
7203 – dzelzsrūdas tiešās reducēšanas feroprodukti un pārējie porainie feroprodukti gabalos, saspiesti bumbiņās vai līdzīgās formās |
TRD |
Oglekļa dioksīds |
||
7206 – dzelzs un neleģētais tērauds, lietņos vai citās pirmformās (izņemot dzelzi, kas minēta pozīcijā 7203 ) 7207 – dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti 7218 – nerūsējošais tērauds lietņos vai citās pirmformās; nerūsējošā tērauda pusfabrikāti 7224 – citāds leģētais tērauds lietņos vai citās pirmformās; pārējo leģēto tēraudu pusfabrikāti |
Neapstrādāts tērauds |
Oglekļa dioksīds |
||
7205 – pārstrādes čuguna, spoguļčuguna, dzelzs vai tērauda granulas un pulveris (ja nav ietverts pārstrādes čuguna kategorijā) 7208 – plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma 7209 – plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma 7210 – plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, plakēti, ar elektrolītisku vai citu pārklājumu 7211 – plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi, ar platumu mazāk nekā 600 mm, neplakēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma 7212 – plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi, ar platumu mazāk nekā 600 mm, plakēti, ar elektrolītisku vai citu pārklājumu 7213 – stieņi, karsti velmēti, brīvi tītos saišķos, no dzelzs vai neleģētā tērauda 7214 – citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, taču ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus 7215 – pārējie dzelzs un neleģētā tērauda stieņi 7216 – dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili 7217 – dzelzs vai neleģētā tērauda stieples 7219 – plakani nerūsējošā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk 7220 – plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, ar platumu mazāk nekā 600 mm 7221 – nerūsējošā tērauda stieņi, karsti velmēti, brīvi tītos saišķos 7222 – citi nerūsējošā tērauda stieņi; leņķi, fasonprofili un speciālie profili no nerūsējošā tērauda 7223 – nerūsējošā tērauda stieples 7225 – plakani citādu leģēto tēraudu velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk 7226 – plakani pārējo leģēto tēraudu velmējumi, ar platumu mazāk nekā 600 mm 7227 – karsti velmēti citu leģēto tēraudu stieņi brīvi tītos saišķos 7228 – citu leģēto tēraudu stieņi; citu leģēto tēraudu leņķi, fasonprofili un speciālie profili; dobi leģētā un neleģētā tērauda stieņi 7229 – citu leģēto tēraudu stieples 7301 – dzelzs vai tērauda rievkonstrukcijas, urbtas vai neurbtas, perforētas vai neperforētas, monolītas vai izgatavotas no saliktiem elementiem; metināti dzelzs vai tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili; 7302 – dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpaliktņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai 7303 – caurules, caurulītes un dobie profili, no čuguna 7304 – dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda bezšuvju caurules, caurulītes un dobie profili: 7305 – citas dzelzs vai tērauda caurules un caurulītes (piemēram, metinātas, kniedētas vai tamlīdzīgi sastiprinātas) ar apaļu šķērsgriezumu, kura ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm 7306 – citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi, caurules, caurulītes un dobie profili (piemēram, ar vaļējo šuvi vai metināti, kniedēti vai citādi sastiprināti) 7307 – dzelzs vai tērauda piederumi caurulēm vai caurulītēm (piemēram, savienojumi, līkumi, uzmavas) 7308 – metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tiltus un to sekcijas, slūžu vārtus, torņus, režģu konstrukcijas, jumtus, jumta konstrukcijas, durvis un logus un to rāmjus, durvju sliekšņus, slēģus, balustrādes, balstus un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās; 7309 – dzelzs vai tērauda tvertnes, cisternas, rezervuāri un tamlīdzīgas tilpnes jebkuru materiālu (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 l, ar apšuvumu vai siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma: 7310 – dzelzs vai tērauda cisternas, mucas, cilindri, kannas, kastes un tamlīdzīgas tilpnes jebkura materiāla (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību ne vairāk kā 300 l, ar apšuvumu vai bez tā, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma: 7311 – dzelzs vai tērauda tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei 7318 – dzelzs vai tērauda skrūves, bultskrūves, uzgriežņi, kokskrūves, ieskrūvējamie āķi, kniedes, ierievji, šķelttapas, paplākšņi (ieskaitot atsperplāksnes) un tamlīdzīgi izstrādājumi: 7326 – citādi dzelzs vai tērauda izstrādājumi |
Dzelzs un tērauda izstrādājumi |
Oglekļa dioksīds |
||
Alumīnijs |
|
|
||
7601 – neapstrādāts alumīnijs |
Neapstrādāts alumīnijs |
Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži |
||
7603 – alumīnija pulveri un plēksnes 7604 – alumīnija stieņi un profili 7605 – alumīnija stieple 7606 – alumīnija plātnes, loksnes un sloksnes, kas ir biezākas par 0,2 mm 7607 – alumīnija folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatni) ne vairāk kā 0,2 mm 7608 – alumīnija caurules un caurulītes 7609 00 00 – alumīnija cauruļu savienotājelementi (piemēram, savienojumi, leņķa gabali, uzmavas) 7610 – alumīnija konstrukcijas (izņemot saliekamās būvkonstrukcijas, kas minētas pozīcijā 9406 ) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, piloni, režģu masti, jumta pārsegumi, būvkopnes, durvis, logi un to rāmji, durvju sliekšņi, margas, balsti un kolonnas); alumīnija plāksnes, stieņi, profili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās; 7611 00 00 – alumīnija cisternas, tvertnes, kubli un tamlīdzīgas tilpnes no alumīnija jebkuras vielas (izņemot saspiestu vai sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 l, ar apšuvumu vai bez tā, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma 7612 – alumīnija cisternas, mucas, trumuļi, kastes un tamlīdzīgas tilpnes (ieskaitot neizjaucamas vai saliekamas cilindriskas tilpnes) jebkuras vielas (izņemot saspiestu vai sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību ne vairāk kā 300 l, ar apdari vai bez tās, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma 7613 00 00 – alumīnija tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei 7614 – alumīnija stiepļu vijumi, troses, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas 7616 – citādi alumīnija izstrādājumi |
Alumīnija izstrādājumi |
Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži |
||
Ķīmiskās vielas |
|
|
||
2804 10 000 – ūdeņradis |
Ūdeņradis |
Oglekļa dioksīds |
3. RAŽOŠANAS VEIDI, SISTĒMAS ROBEŽAS UN ATTIECĪGIE PREKURSORI
3.1. Starpnozaru noteikumi
Lai noteiktu preču darbības līmeni (saražoto daudzumu), ko izmanto kā saucēju 50. un 51. vienādojumā (III pielikuma F.1. iedaļa), piemēro III pielikuma F.2. iedaļā sniegtos monitoringa noteikumus.
Ja vienā iekārtā izmanto vairākus ražošanas veidus, lai ražotu preces, kas ietilpst vienā KN kodā, un ja šiem ražošanas veidiem piešķir atsevišķus ražošanas procesus, šajās precēs iegultās emisijas aprēķina atsevišķi katram ražošanas veidam.
Attiecībā uz tiešo emisiju monitoringu veic visu ar ražošanas procesu saistīto emisijas avotu un avota plūsmu monitoringu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā īpašās prasības, kas noteiktas šā pielikuma 3.2.–3.19. iedaļā, un III pielikumā izklāstītos noteikumus.
Ja izmanto CO2 uztveršanu, piemēro III pielikuma B.8.2. iedaļas noteikumus.
Attiecībā uz netiešo emisiju monitoringu nosaka katra ražošanas procesa kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās, kas definētas attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma 3.2.–3.19. iedaļu un III pielikuma A.4. iedaļu. Attiecīgo elektroenerģijas emisijas faktoru nosaka saskaņā ar III pielikuma D.2. iedaļu.
Ja ir noteikti attiecīgie prekursori, tie attiecas uz atbilstošajām apkopoto preču kategorijām.
3.2. Kalcinēts māls
3.2.1. Īpašie noteikumi
Māliem ar KN kodu 2507 00 80, kas nav kalcinēti, piešķirtās iegultās emisijas ir nulle. Tie ir jāiekļauj OIM ziņojumā, bet netiek prasīta papildu informācija no māla ražotāja. Turpmākie noteikumi attiecas tikai uz māliem, kas iekļauti šajā KN kodā un kas ir kalcinēti.
3.2.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz kalcinēto mālu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
visus procesus, kas tieši vai netieši saistīti ar ražošanas procesiem, piemēram, izejmateriāla sagatavošana, sajaukšana, kaltēšana un kalcinēšana, un dūmgāzu attīrīšana, |
— |
CO2 emisijas no kurināmā sadedzināšanas, kā arī attiecīgā gadījumā no izejmateriālu sadedzināšanas. |
Attiecīgie prekursori: nav.
3.3. Cementa klinkers
3.3.1. Īpaši noteikumi
Pelēkais un baltais cementa klinkers netiek nošķirti.
3.3.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz cementa klinkeru tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
izejmateriālu sastāvā esošā kaļķakmens un citu karbonātu kalcinēšanu, apdedzināšanas krāšņu konvencionālo fosilo kurināmo, apdedzināšanas krāšņu alternatīvos fosilā kurināmā veidus un izejmateriālus, apdedzināšanas krāšņu biomasas kurināmo (biomasas atkritumus), kurināmo, kas nav apdedzināšanas krāšņu kurināmais, nekarbonātu kaļķakmens un slānekļu oglekļa saturu vai alternatīvus izejmateriālus, piemēram, vieglos pelnus, ko izmanto malto izejmateriālu maisījumā krāsnī, un dūmgāzu attīrīšanai skruberī izmantotos izejmateriālus. |
— |
Piemēro papildu noteikumus, kas sniegti III pielikuma B.9.2. sadaļā. |
Attiecīgie prekursori: nav.
3.4. Cements
3.4.1. Īpaši noteikumi
Nav.
3.4.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz cementu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
visas CO2 emisijas no kurināmā sadedzināšanas attiecīgā gadījumā materiālu žāvēšanai. |
Attiecīgie prekursori:
— |
cementa klinkers; |
— |
kalcinēts māls, ja to izmanto procesā. |
3.5. Aluminātcements
3.5.1. Īpaši noteikumi
Nav.
3.5.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz aluminātcementu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
visas CO2 emisijas no kurināmā sadedzināšanas, kas tieši vai netieši saistīta ar procesu, |
— |
attiecīgā gadījumā procesa emisijas no karbonātiem izejmateriālos un dūmgāzu attīrīšana. |
Attiecīgie prekursori: nav.
3.6. Ūdeņradis
3.6.1. Īpaši noteikumi
Izvērtē tikai tīra ūdeņraža vai amonjaka ražošanā izmantojamo ūdeņraža un slāpekļa maisījumu ražošanu. Neietver sintēzes gāzes vai ūdeņraža ražošanu rafinētājos vai organisko ķīmisko vielu iekārtās, ja ūdeņradi izmanto tikai šajās ražotnēs un neizmanto Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai.
3.6.2. Ražošanas veidi
3.6.2.1. Tvaika riformings un daļēja oksidācija
Attiecībā uz ražošanas veidiem tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
visus procesus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar ūdeņraža ražošanu, un dūmgāzu attīrīšanu, |
— |
visi kurināmie, ko izmanto ūdeņraža ražošanas procesā, neatkarīgi no to enerģētiskās vai neenerģētiskās izmantošanas, un kurināmie, ko izmanto citos sadedzināšanas procesos, tostarp karstā ūdens vai tvaika ražošanai. |
Attiecīgie prekursori: nav.
3.6.2.2. Ūdens elektrolīze
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings attiecīgā gadījumā ietver:
— |
visas emisijas no kurināmā izmantošanas, kas tieši vai netieši saistīta ar ūdeņraža ražošanas procesu, un no dūmgāzu attīrīšanas. |
Netiešās emisijas: ja ir apstiprinājums, ka saražotais ūdeņradis atbilst Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2023/1184 (1), attiecībā uz elektroenerģiju var izmantot emisijas faktoru, kas ir nulle. Visos citos gadījumos piemēro noteikumus par netiešajām iegultajām emisijām (III pielikuma D iedaļa).
Attiecīgie prekursori: nav.
Emisiju attiecināšana uz produkciju: ja kā blakusprodukts saražotais skābeklis tiek izlaists, visas ražošanas procesa emisijas attiecina uz ūdeņradi; ja blakusproduktu skābekli izmanto citos ražošanas procesos iekārtā vai pārdod un ja tiešās un netiešās emisijas nav vienādas ar nulli, ražošanas procesa emisijas attiecina uz ūdeņradi, pamatojoties uz molāro attiecību, izmantojot šādu vienādojumu:
(1. vienādojums)
kur
|
ir tiešās vai netiešās emisijas, kas attiecinātas uz pārskata periodā saražoto ūdeņradi, tonnās CO2; |
Em total |
ir visa ražošanas procesa tiešās vai netiešās emisijas pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2; |
|
ir pārskata periodā pārdotā vai iekārtā izmantotā skābekļa masa tonnās; |
|
ir pārskata periodā saražotā skābekļa masa tonnās; |
|
ir pārskata periodā saražotā ūdeņraža masa tonnās; |
|
ir O2 molmasa (31,998 kg/kmol) un |
|
ir H2 molmasa (2,016 kg/kmol); |
3.6.2.3. Sārmu metālu hlorīdu elektrolīze un hlorātu ražošana
Attiecībā uz šiem ražošanas veidiem tiešo emisiju monitorings attiecīgā gadījumā ietver:
— |
visas emisijas no kurināmā izmantošanas, kas tieši vai netieši saistīta ar ūdeņraža ražošanas procesu, un no dūmgāzu attīrīšanas. |
Netiešās emisijas: ja ir apstiprinājums, ka saražotais ūdeņradis atbilst Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2023/1184 (1), attiecībā uz elektroenerģiju var izmantot emisijas faktoru, kas ir nulle. Visos citos gadījumos piemēro noteikumus par netiešajām iegultajām emisijām (III pielikuma D iedaļa).
Attiecīgie prekursori: nav.
Emisiju attiecināšana uz produkciju: tā kā šajā ražošanas procesā ūdeņradis ir uzskatāms par blakusproduktu, tikai visa procesa molāro attiecību attiecina uz to ūdeņraža daļu, kas pārdota vai izmantota kā prekursors iekārtā. Ja tiešās un netiešās emisijas nav vienādas ar nulli, ražošanas procesa emisijas attiecina uz izmantoto vai pārdoto ūdeņradi, izmantojot šādus vienādojumus:
Sārmu metālu hlorīdu elektrolīze:
(2. vienādojums)
Nātrija hlorāta ražošana:
(3. vienādojums)
kur
|
ir tiešās vai netiešās emisijas, kas attiecinātas uz pārskata periodā kā prekursoru pārdoto vai izmantoto ūdeņradi, tonnās CO2; |
Em total |
ir ražošanas procesa tiešās vai netiešās emisijas pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2; |
|
ir ūdeņraža masa tonnās, kas pārskata periodā pārdots vai izmantots iekārtā kā prekursors; |
|
ir pārskata periodā saražotā ūdeņraža masa tonnās; |
|
ir pārskata periodā saražotā hlora masa tonnās; |
m NaOH,prod |
ir pārskata periodā saražotā nātrija hidroksīda (kaustiskā soda) masa tonnās, kas aprēķināta kā 100 % NaOH; |
|
ir pārskata periodā saražotā nātrija hlorāta masa tonnās, aprēķināta kā 100 % NaClO3; |
|
ir H2 molmasa (2,016 kg/kmol); |
|
ir Cl2 molmasa (70,902 kg/kmol); |
M NaOH |
ir NaOH molmasa (39,997 kg/kmol) un |
|
ir NaClO3 molmasa (106,438 kg/kmol). |
3.7. Amonjaks
3.7.1. Īpaši noteikumi
Bezūdens amonjaku un amonjaka ūdens šķīdumu ziņo kopā kā 100 % amonjaku.
Ja no amonjaka ražošanas CO2 izmanto kā izejvielu urīnvielas un citu ķīmisko vielu ražošanai, piemēro III pielikuma B.8.2. iedaļas b) punktu. Ja saskaņā ar minēto iedaļu ir pieļaujama CO2 atskaitīšana un ja tādējādi tiktu panāktas negatīvas amonjakā iegultās īpatnējās tiešās emisijas, šīs amonjakā iegultās īpatnējās tiešās emisijas ir nulle.
3.7.2. Ražošanas veidi
3.7.2.1. Hābera–Boša process ar dabasgāzes vai biogāzes tvaika riformingu
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
visus kurināmos, kas tieši vai netieši ir saistīti ar amonjaka ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai, |
— |
veic visu kurināmo monitoringu, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto kā enerģētisku vai neenerģētisku ielaidi. |
— |
Ja izmanto biogāzi, ir jāpiemēro III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi. |
— |
Ja procesam pievieno ūdeņradi no citiem ražošanas veidiem, uzskatāms, ka tas ir prekursors, kam ir savas iegultās emisijas. |
Attiecīgie prekursori: atsevišķi ražots ūdeņradis, ja to izmanto procesā.
3.7.2.2. Hābera–Boša process ar ogļu vai citu kurināmo gazificēšanu
Šo veidu piemēro, ja ūdeņradi ražo, gazificējot ogles, naftas pārstrādes procesa kurināmos vai citas fosilās izejvielas. Ielaides materiāli var būt biomasa, attiecībā uz kuru ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi.
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
visus kurināmos, kas tieši vai netieši ir saistīti ar amonjaka ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai, |
— |
katrai kurināmā ielaidei veic monitoringu kā vienai kurināmā plūsmai, neatkarīgi no tā, vai to izmanto kā enerģētisku vai neenerģētisku ielaidi. |
— |
Ja procesam pievieno ūdeņradi no citiem ražošanas veidiem, uzskatāms, ka tas ir prekursors, kam ir savas iegultās emisijas. |
Attiecīgie prekursori: atsevišķi ražots ūdeņradis, ja to izmanto procesā.
3.8. Slāpekļskābe
3.8.1. Īpaši noteikumi
Veic saražotās slāpekļskābes apjoma monitoringu un ziņo kā 100 % slāpekļskābi.
3.8.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz slāpekļskābi tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 no visiem kurināmajiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar slāpekļskābes ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai, |
— |
N2O emisijas no visiem avotiem, kas emitē N2O ražošanas procesā, tostarp attīrītās un neattīrītās emisijas. Monitoringā neiekļauj N2O emisijas no kurināmā sadedzināšanas. |
Attiecīgie prekursori: amonjaks (kā 100 % amonjaks).
3.9. Urīnviela
3.9.1. Īpaši noteikumi
Ja CO2, kas izmantots urīnvielas ražošanā, ir iegūts no amonjaka ražošanas, to uzskaita tādējādi, ka atņem no amonjakā iegultajām emisijām kā urīnvielas prekursoru, ja šā pielikuma 3.7. iedaļā šāda atņemšana ir atļauta. Savukārt, ja amonjaka ražošanā tiešās fosilā CO2 emisijas nav izmantotas kā prekursors, izmantoto CO2 var atskaitīt no CO2 ražojošās iekārtas tiešajām emisijām, ar nosacījumu, ka deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.b punktu, urīnvielas ražošana ir definēta kā gadījums, kad CO2 tiek pastāvīgi ķīmiski piesaistīts un tas nenonāk atmosfērā normālos lietošanas apstākļos, tostarp veicot normālas darbības pēc produkta kalpošanas laika beigām. Ja šādas atskaitīšanas rezultātā tiktu panāktas negatīvas urīnvielā iegultās īpatnējās tiešās emisijas, šīs urīnvielā iegultās īpatnējās tiešās emisijas ir nulle.
3.9.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz urīnvielu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 no visiem kurināmajiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar urīnvielas ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai. |
— |
Ja CO2 tiek saņemts no citas iekārtas kā procesa ielaides materiāls, saņemtais un urīnvielā nepiesaistītais CO2 ir uzskatāms par emisiju, ja nav jau ieskaitīts kā emisija no iekārtas, kurā CO2 tika saražots, saskaņā ar atbilstīgo monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu. |
Attiecīgie prekursori: amonjaks (kā 100 % amonjaks).
3.10. Kombinētie mēslošanas līdzekļi
3.10.1. Īpaši noteikumi
Šī iedaļa ir piemērojama visu veidu slāpekli saturošu mēslošanas līdzekļu ražošanai, tostarp amonija nitrāta, kalcija-amonija nitrāta, amonija sulfāta, amonija fosfātu, urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu, kā arī slāpekļa-fosfora (NP), slāpekļa-kālija (NK) un slāpekļa-fosfora-kālija (NPK) mēslošanas līdzekļu ražošanai. Ir iekļautas visu veidu darbības, piemēram, sajaukšana, neitralizācija, granulēšana, cietināšana, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta fiziska sajaukšana vai ķīmiska reakcija.
Dažādu galaproduktā ietilpstošo slāpekļa savienojumu daudzumu reģistrē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 (2)):
— |
N saturu kā amoniju (NH4 +), |
— |
N saturu kā nitrātu (NO3 –), |
— |
N saturu kā urīnvielu, |
— |
N saturu citās (organiskās) formās. |
Šajā apkopoto preču kategorijā ietilpstošo ražošanas procesu tiešās un netiešās emisijas var noteikt visam pārskata periodam un attiecināt proporcionāli uz visiem kombinētajiem mēslošanas līdzekļiem uz tonnu galaprodukta. Katrai mēslošanas līdzekļu kategorijai iegultās emisijas aprēķina atsevišķi, ņemot vērā attiecīgo izmantoto prekursoru masu un piemērojot vidējās iegultās emisijas pārskata periodā katram no prekursoriem.
3.10.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 no visiem kurināmajiem, kas tieši vai netieši saistīti ar mēslošanas līdzekļu ražošanu, piemēram, kurināmajiem, kas izmantoti žāvētājos un ielaides materiālu sildīšanai, un materiālus, kas izmantoti dūmgāzu attīrīšanai. |
Attiecīgie prekursori:
— |
amonjaks (kā 100 % amonjaks), ja to izmanto procesā, |
— |
slāpekļskābe (kā 100 % slāpekļskābe), ja to izmanto procesā, |
— |
urīnviela, ja to izmanto procesā, |
— |
kombinētie mēslošanas līdzekļi (jo īpaši amoniju vai nitrātu saturoši sāļi), ja tos izmanto procesā. |
3.11. Aglomerēta rūda
3.11.1. Īpaši noteikumi
Šajā apkopoto preču kategorijā ietilpst visu veidu dzelzsrūdas granulu ražošana (granulu pārdošanai, kā arī tiešai izmantošanai pašā iekārtā) un aglomerāta ražošana. Ciktāl ir piemērojams KN kods 2601 12 00, var ietilpt arī dzelzsrūdas, kas izmantotas kā prekursori ferohromam (FeCr), feromangānam (FeMn) vai feroniķelim (FeNi).
3.11.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz aglomerētu rūdu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām, |
— |
CO2 no visiem kurināmajiem, tostarp koksa, atlikumgāzēm, piemēram, koksēšanas krāšņu gāzes, domnas gāzes vai konvertera gāzes; kas tieši vai netieši ir saistītas ar ražošanas procesu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai; |
Attiecīgie prekursori: nav.
3.12 FeMn (feromangāns), FeCr (ferohroms) un FeNi (feroniķelis)
3.12.1. Īpaši noteikumi
Šajā procesā ietilpst tikai KN koda 7202 1, 7202 4 un 7202 6 sakausējumu ražošana. Neietilpst citi dzelzs materiāli, kuros ir būtisks sakausējuma saturs, piemēram, spoguļčuguns. NPI (niķeli saturošs pārstrādes čuguns) ietilpst, ja niķeļa saturs ir lielāks par 10 %.
Ja atlikumgāzes vai citas dūmgāzes tiek emitētas bez attīrīšanas, uzskatāms, ka atlikumgāzēs esošais CO ir CO2 emisiju molārais ekvivalents.
3.12.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz FeMn, FeCr un FeNi tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 emisijas, kas radušās kurināmā ielaides rezultātā, neatkarīgi no tā vai kurināmais izmantots enerģētiskai vai neenerģētiskai lietošanai, |
— |
CO2 emisijas no procesa ielaides materiāliem, piemēram, kaļķakmens, un no dūmgāzu attīrīšanas, |
— |
CO2 emisijas no elektrodu vai elektroda pastu patēriņa, |
— |
oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu. |
Attiecīgie prekursori: aglomerēta rūda, ja to izmanto procesā.
3.13. Pārstrādes čuguns
3.13.1. Īpaši noteikumi
Šajā apkopoto preču kategorijā ietilpst neleģēts čuguns no domnām, kā arī sakausējumu saturošs pārstrādes čuguns (piemēram, spoguļčuguns) neatkarīgi no fizikālās formas (piemēram, lietņi, granulas). NPI (niķeli saturošs pārstrādes čuguns) ietilpst, ja niķeļa saturs ir mazāks par 10 %. Integrētajās tērauda ražotnēs šķidrais pārstrādes čuguns (“karstais metāls”), ko tieši padod uz skābekļa konverteru, ir produkts, kas nošķir pārstrādes čuguna ražošanas procesu no neapstrādāta tērauda ražošanas procesa. Ja no iekārtas pārstrādes čugunu nepārdod vai nenodod uz citām iekārtām, nav vajadzības atsevišķi veikt pārstrādes čuguna ražošanas emisiju monitoringu. Var definēt kopīgu ražošanas procesu, kurā ietilpst neapstrādāta tērauda izgatavošana un, ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas noteikumus, turpmāko pakārtoto ražošanu.
3.13.2. Ražošanas veidi
3.13.2.1. Domna
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 no kurināmajiem un reducējošajiem aģentiem, piemēram, koksa, koksa pelniem, oglēm, degeļļām, plastmasas atkritumiem, dabasgāzes, koksnes atkritumiem, kokoglēm, kā arī no atlikumgāzēm, piemēram, koksēšanas krāšņu gāzes, domnas gāzes vai konvertera gāzes, |
— |
ja izmanto biomasu, ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi, |
— |
CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai, |
— |
oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu. |
Attiecīgie prekursori:
— |
aglomerēta rūda, |
— |
pārstrādes čuguns vai tieši reducēta dzelzs (TRD) no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā, |
— |
FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā, |
— |
ūdeņradis, ja to izmanto procesā. |
3.13.2.2. Reducēšana kausējot
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 no kurināmajiem un reducējošajiem aģentiem, piemēram, koksa, koksa pelniem, oglēm, degeļļām, plastmasas atkritumiem, dabasgāzes, koksnes atkritumiem, kokoglēm, procesa atlikumgāzēm vai konvertera gāzes, |
— |
ja izmanto biomasu, ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi, |
— |
CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai, |
— |
oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu. |
Attiecīgie prekursori:
— |
aglomerēta rūda, |
— |
pārstrādes čuguns vai tieši reducēta dzelzs (TRD) no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā, |
— |
FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā, |
— |
ūdeņradis, ja to izmanto procesā. |
3.14. TRD (tieši reducēta dzelzs)
3.14.1. Īpaši noteikumi
Ir definēts tikai viens ražošanas veids, lai arī var izmantot dažādas tehnoloģijas, kurās izmanto atšķirīgas kvalitātes rūdas, kurām var būt nepieciešama granulēšana vai aglomerēšana, un dažādus reducējošos aģentus (dabasgāzi, dažādus fosilos kurināmos vai biomasu, ūdeņradi). Tāpēc būtiski var būt prekursori aglomerēta rūda vai ūdeņradis. Būtiski var būt tādi produkti kā poraina dzelzs, karsti briketēta dzelzs (KBD) vai citu veidu tieši reducēta dzelzs, tostarp TRD, ko nekavējoties padod elektriskā loka krāsnīs vai citos pakārtotajos procesos.
Ja no iekārtas TRD nepārdod vai nenodod uz citām iekārtām, nav vajadzības atsevišķi veikt TRD ražošanas emisiju monitoringu. Var izmantot kopīgu ražošanas procesu, kurā ietilpst tērauda izgatavošana un, ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas noteikumus, turpmāko pakārtoto ražošanu.
3.14.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 no kurināmajiem un reducējošajiem aģentiem, piemēram, dabasgāzes, degeļļām, procesa atlikumgāzēm vai konvertera gāzes, |
— |
ja izmanto biogāzi vai citu veidu biomasu, ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi, |
— |
CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai, |
— |
oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu. |
Attiecīgie prekursori:
— |
aglomerēta rūda, ja to izmanto procesā, |
— |
ūdeņradis, ja to izmanto procesā, |
— |
pārstrādes čuguns vai tieši reducēta dzelzs (TRD) no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā, |
— |
FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā. |
3.15. Neapstrādāts tērauds
3.15.1. Īpaši noteikumi
Sistēmas robežas aptver visas darbības un vienības, kas nepieciešamas neapstrādāta tērauda ieguvei:
— |
ja process sākas no sakarsēta metāla (šķidra pārstrādes čuguna), sistēmas robežas aptver pamata skābekļa konverteru, degazēšanu vakuumā, sekundāro metalurģiju, dekarbonizāciju ar argona–skābekļa maisījumu/dekarbonizāciju vakuumā ar skābekli, nepārtraukto liešanu vai liešanu lietņos, attiecīgos gadījumos karsto velmēšanu un kalšanu, un visas nepieciešamās palīgdarbības, piemēram, nodošanu, atkārtotu karsēšanu un dūmgāzu attīrīšanu, |
— |
ja procesā izmanto elektriskā loka krāsni, sistēmas robežas aptver visas attiecīgās darbības un vienības, piemēram, pašu elektriskā loka krāsni, sekundāro metalurģiju, degazāciju vakuumā, dekarbonizāciju ar argona–skābekļa maisījumu/dekarbonizāciju vakuumā ar skābekli, vienlaidu liešanu vai liešanu lietņos, attiecīgos gadījumos karsto velmēšanu un kalšanu, un visas nepieciešamās palīgdarbības, piemēram, pārvietošanu, izejmateriālu un aprīkojuma karsēšanu, atkārtotu karsēšanu un dūmgāzu attīrīšanu. |
— |
Šajā apkopoto preču kategorijā ir iekļauta tikai primārā kastā velmēšana un rupjā šķelšana ar kalšanu, lai iegūtu pusfabrikātus ar KN kodiem 7207, 7218 un 7224. Visi pārējie velmēšanas un kalšanas procesi ir iekļauti apkopoto preču kategorijā “dzelzs un tērauda izstrādājumi”. |
3.15.2. Ražošanas veidi
3.15.2.1 Tērauda ražošana un liešana ar skābekļa konvertoru
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 no kurināmajiem, piemēram, oglēm, dabasgāzes, degeļļām, atlikumgāzēm (koksēšanas krāšņu gāze, koksēšanas krāšņu gāze vai konvertera gāze) utt., |
— |
CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai, |
— |
oglekli, ko ievada procesā lūžņu, sakausējumu, grafīta utt. veidā, kā arī oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu. |
Attiecīgie prekursori:
— |
pārstrādes čuguns, TRD, ja to izmanto procesā, |
— |
FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā, |
— |
neapstrādāts tērauds no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā. |
3.15.2.2. Elektriskā loka krāsns
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 no kurināmajiem, piemēram, oglēm, dabasgāzes, degeļļām, kā arī no atlikumgāzēm (koksēšanas krāšņu gāze, koksēšanas krāšņu gāze vai konvertera gāze), |
— |
CO2 no elektrodu un elektroda pastu patēriņa, |
— |
CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai, |
— |
oglekli, ko ievada procesā, piemēram, lūžņu, sakausējumu un grafīta veidā, kā arī oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu. |
Attiecīgie prekursori:
— |
pārstrādes čuguns, TRD, ja to izmanto procesā, |
— |
FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā, |
— |
neapstrādāts tērauds no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā. |
3.16. Dzelzs un tērauda izstrādājumi
3.16.1. Īpaši noteikumi
Ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas un šā pielikuma 3.11.–3.15. iedaļas noteikumus, ražošanas procesu attiecībā uz dzelzs un tērauda izstrādājumiem var piemērot šādos gadījumos:
— |
sistēmas robežas aptver visus integrētās tērauda ražotnes posmus, kuri ietilpst pārstrādes čuguna vai TRD, neapstrādāta tērauda, pusfabrikātu, kā arī galīgo tērauda izstrādājumu ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem ražošanā, kā vienu procesu, |
— |
sistēmas robežas aptver neapstrādāta tērauda, pusfabrikātu un galīgo tērauda izstrādājumu ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem ražošanu, |
— |
sistēmas robežas aptver to galīgo tērauda izstrādājumu ražošanu, kam ir šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītie KN kodi, sākot no neapstrādāta tērauda, pusfabrikātiem vai citiem galīgajiem tērauda izstrādājumiem ar KN kodiem, kas uzskaitīti 2. iedaļā, kuri vai nu saņemti no citām iekārtām, vai arī ražoti tajā pašā iekārtā, bet atsevišķā ražošanas procesā. |
Iekārtas ražošanas procesu monitoringā izvairās no dubultas vai nepilnīgas uzskaites. Dzelzs un tērauda izstrādājumu ražošanas procesā ietver šādus ražošanas posmus:
— |
visus ražošanas posmus, kas attiecas uz precēm ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem, kuras ietilpst apkopoto preču kategorijā “dzelzs un tērauda izstrādājumi”, un kas nav jau ietverti atsevišķos pārstrādes čuguna, TRD vai neapstrādāta tērauda ražošanas procesos, kā prasīts šā pielikuma 3.11.–3.15. iedaļā, un kas piemērojami iekārtā, |
— |
visus ražošanas posmus, kas piemērojami iekārtā, sākot no neapstrādāta tērauda, tostarp, bet ne tikai: atkārtotu karsēšanu, atkārtotu kausēšanu, liešanu, karsto velmēšanu, auksto velmēšanu, kalšanu, kodināšanu, atkvēlināšanu, satinēšanu, pārklāšanu, galvanizēšanu, stiepļu izstiepšanu, griešanu, metināšanu, apdari. |
Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros citu materiālu masa ir lielāka par 5 %, piemēram, izolācijas materiāli ar KN kodu 7309 00 30, kā saražoto preču masu norāda tikai dzelzs vai tērauda masu.
3.16.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz dzelzs un tērauda izstrādājumiem tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
visas CO2 emisijas no kurināmo sadedzināšanas un procesa emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, kas attiecas uz iekārtā piemērotajiem ražošanas posmiem, tostarp, bet ne tikai: atkārtotu karsēšanu, atkārtotu kausēšanu, liešanu, karsto velmēšanu, auksto velmēšanu, kalšanu, kodināšanu, atkvēlināšanu, satinēšanu, pārklāšanu, galvanizēšanu, stiepļu izstiepšanu, griešanu, metināšanu un dzelzs un tērauda izstrādājumu apdari. |
Attiecīgie prekursori:
— |
neapstrādāts tērauds, ja to izmanto procesā, |
— |
pārstrādes čuguns, TRD, ja to izmanto procesā, |
— |
FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā, |
— |
dzelzs un tērauda izstrādājumi, ja tos izmanto procesā. |
3.17. Neapstrādāts alumīnijs
3.17.1. Īpaši noteikumi
Šajā apkopoto preču kategorijā ietilpst nesakausēts alumīnijs, kā arī alumīnija sakausējums fizikālā formā, kas ir tipiska neapstrādātiem metāliem, piemēram, lietņi, plāksnes, kluči vai granulas. Integrētajās alumīnija ražotnēs ietilpst arī šķidrs alumīnijs, ko tieši nosūta uz alumīnija izstrādājumu ražošanu. Ja no iekārtas neapstrādātu alumīniju nepārdod vai nenodod uz citām iekārtām, nav vajadzības atsevišķi veikt neapstrādāta alumīnija ražošanas emisiju monitoringu. Var definēt kopīgu ražošanas procesu, kurā ietilpst neapstrādāts alumīnijs un, ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas noteikumus, turpmākos alumīnija izstrādājumu ražošanas procesus.
3.17.2. Ražošanas veidi
3.17.2.1. Primārā (elektrolītiskā) kausēšana
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 emisijas no elektrodu vai elektroda pastu patēriņa, |
— |
CO2 emisijas no izmantotā kurināmā (piemēram, izejmateriālu kaltēšanai un sākotnējai karsēšanai, elektrolīzes šūnu karsēšanai, liešanai nepieciešamajai karsēšanai), |
— |
CO2 emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, attiecīgā gadījumā no nātrija karbonāta vai kaļķakmens, |
— |
anoda ietekmē radītās perfluorogļūdeņraža emisijas, ko monitorē saskaņā ar III pielikuma B.7. iedaļu. |
Attiecīgie prekursori: nav.
3.17.2.2. Sekundārā liešana (otrreizējā pārstrāde)
Sekundārajā alumīnija liešanā (otrreizējā pārstrādē) kā galveno ielaides materiālu izmanto alumīnija lūžņus. Savukārt, ja pievieno neapstrādātu alumīniju no citiem avotiem, to uzskata par prekursoru. Turklāt, ja šā procesa produktā leģētājelementi ir vairāk par 5 %, produktā iegultās emisijas aprēķina tā, it kā leģētājelementu masa būtu neapstrādāts alumīnijs no primārās kausēšanas.
Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
CO2 emisijas no kurināmā, kas izmantots izejmateriālu žāvēšanai un sākotnējai karsēšanai, kas izmantots kausēšanas krāsnīs, lūžņu pirmapstrādē, piemēram, pārklājuma noņemšanā un ateļļošanā, un saistīto atlieku sadedzināšanā, un no kurināmā, kas nepieciešams lietņu, kluču vai plākšņu liešanai, |
— |
CO2 emisijas no kurināmajiem, kas izmantoti saistītajās darbībās, piemēram, apdedžu apstrādē un sārņu reģenerācijā, |
— |
CO2 emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, attiecīgā gadījumā no nātrija karbonāta vai kaļķakmens. |
Attiecīgie prekursori:
— |
neapstrādāts alumīnijs no citiem avotiem, ja izmantots procesā. |
3.18. Alumīnija izstrādājumi
3.18.1. Īpaši noteikumi
Ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas un šā pielikuma 3.17. iedaļas noteikumus, ražošanas procesu attiecībā uz alumīnija izstrādājumiem var piemērot šādos gadījumos:
— |
sistēmas robežas aptver visus integrētās alumīnija ražotnes posmus, kas ietilpst neapstrādāta alumīnija līdz pusfabrikātu, kā arī alumīnija izstrādājumu ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem ražošanā, kā vienu procesu, |
— |
sistēmas robežas aptver to alumīnija izstrādājumu ražošanu, kam ir šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītie KN kodi, sākot no pusfabrikātiem vai citiem galīgajiem alumīnija izstrādājumiem ar KN kodiem, kas uzskaitīti 2. iedaļā, kuri vai nu saņemti no citām iekārtām, vai arī ražoti tajā pašā iekārtā, bet atsevišķā ražošanas procesā. |
Iekārtas ražošanas procesu monitoringā izvairās no dubultas vai nepilnīgas uzskaites. “Alumīnija izstrādājumu” ražošanas procesā ietver šādus ražošanas posmus:
— |
visus ražošanas posmus, kas attiecas uz precēm ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem, kuras ietilpst apkopoto preču kategorijā “alumīnija izstrādājumi”, un kas nav jau ietverti atsevišķos neapstrādāta alumīnija ražošanas procesos, kā prasīts šā pielikuma 3.17. iedaļā, un kas piemērojami iekārtā, |
— |
visus ražošanas posmus, kas piemērojami iekārtā, sākot no neapstrādāta alumīnija, tostarp, bet ne tikai: atkārtotu karsēšanu, atkārtotu kausēšanu, liešanu, velmēšanu, ekstrudēšanu, kalšanu, pārklāšanu, galvanizēšanu, stiepļu izstiepšanu, griešanu, metināšanu, apdari. |
Ja izstrādājumā leģētājelementu masa ir lielāka par 5 %, izstrādājumā iegultās emisijas aprēķina tā, it kā leģētājelementu masa būtu neapstrādāts alumīnijs no primārās kausēšanas.
Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros citu materiālu masa ir lielāka par 5 %, piemēram, izolācijas materiāli ar KN kodu 7611 00 00, kā saražoto preču masu norāda tikai alumīnija masu.
3.18.2. Ražošanas veids
Attiecībā uz alumīnija izstrādājumiem tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
visas CO2 emisijas no kurināmā, kas patērēts alumīnija izstrādājumu veidošanas procesos, un dūmgāzu attīrīšanu. |
Attiecīgie prekursori:
— |
neapstrādāts alumīnijs, ja to izmanto ražošanas procesā (primāro un sekundāro alumīniju apstrādā atsevišķi, ja dati ir zināmi), |
— |
alumīnija izstrādājumi, ja tos izmanto ražošanas procesā. |
3.19. Elektroenerģija
3.19.1. Īpaši noteikumi
Attiecībā uz elektroenerģiju monitorē un ziņo tikai tiešās emisijas. Elektroenerģijai emisijas faktoru nosaka saskaņā ar III pielikuma D.2. iedaļu.
3.19.2. Ražošanas veidi
Attiecībā uz elektroenerģiju tiešo emisiju monitorings ietver:
— |
visas emisijas, kas rodas sadedzināšanas procesā, un dūmgāzu attīrīšanas procesa emisijas. |
Attiecīgie prekursori: nav.
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1184 (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu (OV L 157, 20.6.2023., 11. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.).
III PIELIKUMS
Noteikumi, kas jāņem vērā, lai noskaidrotu datus tostarp par emisijām iekārtas līmenī, emisijām, kas attiecinātas uz ražošanas procesiem, un precēs iegultajām emisijām
A. PRINCIPI
A.1. Vispārējā pieeja
1. |
Lai noteiktu Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajās precēs iegultās emisijas, veic šādas darbības:
|
2. |
Ja operators nevar pienācīgi noteikt faktiskos datus vienai vai vairākām datu kopām, piemērojot šā pielikuma A.3. iedaļā sniegtās metodes, un ja nav citas metodes, kā noslēgt datu iztrūkumus, tas saziņai ar ziņojošajiem deklarētājiem var izmantot Komisijas paziņotās un publiskotās noklusējuma vērtības pārejas periodam saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā pievieno īsu skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ netiek izmantoti faktiskie dati. |
3. |
Monitoringā ietver pārskata periodu tā, lai nodrošinātu, ka maksimāli iespējami netiek pieļauti nereprezentatīvi dati ražošanas procesa īslaicīgu svārstību un datu iztrūkuma dēļ. Parastais pārskata periods ir kalendārais gads. Tomēr operators var izvēlēties šādas alternatīvas:
Precēs iegultās emisijas aprēķina kā izvēlētā pārskata perioda vidējo rādītāju. |
4. |
Attiecībā uz emisijām, kas rodas ārpus iekārtas robežām un kas ir svarīgas iegulto emisiju aprēķināšanai, izmanto pēdējā pieejamā ziņošanas perioda datus, kas iegūti no ielaides piegādātāja (piemēram, elektroenerģijas, siltuma, prekursora). Emisijas, kuras rodas ārpus iekārtas robežām, ietver:
|
5. |
Emisiju datus par pilnu pārskata periodu izsaka tonnās CO2e, noapaļojot līdz veselām tonnām.
Visus lielumus, ko izmanto emisiju aprēķināšanai, noapaļo tā, lai ietvertu visus ciparus, kas nozīmīgi emisiju aprēķināšanas un ziņošanas vajadzībām. Īpatnējās tiešās un netiešās iegultās emisijas izsaka tonnās Co2e uz tonnu preču, noapaļojot līdz zīmīgam ciparam aiz komata, bet ne vairāk kā 5 ciparus aiz komata. |
A.2. Monitoringa principi
Faktisko datu monitoringam iekārtas līmenī un datu kopām, kas nepieciešamas, lai attiecinātu emisijas uz precēm, piemērojami šādi principi.
1. |
Pilnīgums. Monitoringa metodika aptver visus parametrus, kas nepieciešami, lai noteiktu iegultās emisijas precēm, kas uzskaitītajām Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā, saskaņā ar šajā pielikumā sniegtajām metodēm un formulām.
|
2. |
Saskanība un salīdzināmība. Monitorings un ziņošana ir konsekventi un laika gaitā salīdzināmi. Tālab izvēlētās metodes rakstiski norāda monitoringa metodikas dokumentācijā, lai metodes tiktu izmantotas saskanīgi. Metodoloģiju maina tikai tad, ja tam ir objektīvs pamatojums. Attiecīgie iemesli tostarp ir šādi:
|
3. |
Pārredzamība. Monitoringa datus, tostarp pieņēmumus, atsauces, darbības datus, emisiju faktorus, aprēķina koeficientus, datus par iegādātajos prekursoros iegultajām emisijām, izmērāma siltuma un elektroenerģijas datus, iegulto emisiju noklusējuma vērtības, informāciju par oglekļa cenu, kas jāmaksā, un visus citus datus, kas ir būtiski saskaņā ar šo pielikumu, iegūst, pieraksta, ievāc, analizē un dokumentē pārredzamā veidā, kas ļauj, tostarp trešām personām, piemēram, akreditētiem verificētājiem reproducēt emisiju datu noteikšanu. Dokumentācijā iekļauj visu metodikas izmaiņu pierakstus. Pie iekārtas vismaz četrus gadus pēc pārskata perioda beigām tur visu to datu pilnīgus un pārredzamus pierakstus, kas attiecas uz ražotajās precēs iegulto emisiju noteikšanu, tostarp nepieciešamos apliecinošs dokumentus. Šos pierakstus var izpaust ziņojošajam deklarētājam. |
4. |
Pareizība. Izvēlas tādu monitoringa metodiku, kas nodrošina, ka emisiju noteikšana nav ne sistemātiski, ne apzināti nepareiza. Neprecizitātes avotu identificē un iespēju robežās mazina. Ir jāveic viss iespējamais, lai emisiju aprēķini un mērījumi būtu maksimāli pareizi. Ja ir radušies vai ja neizbēgami varētu rasties datu iztrūkumi, tos aizstāj ar konservatīvu aplēšu datiem. Emisiju datus sagatavo, pamatojoties uz konservatīvām aplēsēm, tostarp šādos gadījumos:
|
5. |
Metodoloģijas integritāte. Nodrošina, ka monitoringa metodika ļauj gūt pienācīgu pārliecību par paziņojamo emisiju datu integritāti. Emisijas nosaka, izmantojot šajā pielikumā noteiktas atbilstīgas monitoringa metodikas. Paziņotajos emisijas datos nedrīkst būt būtiski nepatiesi apgalvojumi, jāizvairās no nereprezentatīvu datu izmantošanas informācijas atlasē un sniegšanā un jāsniedz ticams un līdzsvarots pārskats par emisijām, kas iegultas ar iekārtu ražotajās precēs. |
6. |
Var piemērot papildu pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu ziņojamo datu kvalitāti, jo īpaši datu plūsmu un kontroles darbības saskaņā ar šā pielikuma H iedaļu. |
7. |
Izmaksu lietderība: Izvēloties monitoringa metodiku, lielākas pareizības sniegtos uzlabojumus samēro ar papildu izmaksām. Emisiju monitoringā un ziņošanā cenšas panākt lielāko sasniedzamo pareizību, ja vien tas nav tehniski neiespējami vai nerada pārmērīgas izmaksas. |
8. |
Pastāvīgi uzlabojumi. Regulāri pārbauda, vai var uzlabot monitoringa metodiku. Ja ir veikta emisijas datu verificēšana, izvērtē verifikācijas pārskatā sniegtos ieteikumus uzlabojumu veikšanai, lai tos ieviestu saprātīgā termiņā, ja vien uzlabojumi nerada nesamērīgas izmaksas un nav tehniski neiespējami. |
A.3. Metodes, kuras atspoguļo labāko pieejamo datu avotu
1. |
Lai noteiktu precēs iegultās emisijas un to pamatā esošās datu kopas, piemēram, ar atsevišķa avota plūsmu saistītās emisijas, emisijas avotus vai izmērāmā siltuma apjomu, jāievēro galvenais princips, ka vienmēr izvēlas pieejamāko datu avotu. Tālab piemēro šādus pamatprincipus:
|
2. |
Netiešās noteikšanas metodes. Ja kādai vajadzīgai datu kopai tieša noteikšanas metode nav pieejama, it sevišķi gadījumos, kad ir nepieciešams noteikt neto izmērāmo siltumu, ko izmanto dažādos ražošanas procesos, var izmantot netiešo noteikšanas metodi, piemēram:
|
3. |
Lai noteiktu labākos pieejamos datu avotus, izvēlas tos datu avotus, kas 1. punktā ierindojas visaugstāk un jau ir pieejami iekārtas līmenī. Savukārt, ja ir tehniski iespējams piemērot datu avotu, kas ierindojas augstāk, neradot nesamērīgas izmaksas, bez liekas kavēšanās piemēro šādu labāku datu avotu. Ja vienai datu kopai ir pieejami dažādi datu avoti, kas ierindojas vienādā līmenī saskaņā ar 1. punktu, izvēlas to datu avotu, kas nodrošina skaidrāko datu plūsmu un zemāko raksturīgo risku un kontroles risku attiecībā uz nepatiesiem apgalvojumiem. |
4. |
Saskaņā ar 3. punktu izvēlētos datu avotus izmanto, lai noteiktu un ziņotu iegultās emisijas. |
5. |
Identificē papildu datu avotus vai metodes datu kopu noteikšanai, ciktāl tas ir iespējams, neradot nesamērīgas izmaksas, kontroles sistēmas vajadzībām saskaņā ar šā pielikuma H iedaļu, kas ļauj apstiprināt 3. punktā noteiktos datu avotus. Monitoringa metodikas dokumentācijā norāda izraudzītos datu avotus, ja ir. |
6. |
Ieteicamie uzlabojumi. Regulāri, vismaz vienu reizi gadā, pārbauda, vai ir kļuvuši pieejami jauni datu avoti, lai uzlabotu monitoringa metodes. Ja uzskatāms, ka šādi jauni datu avoti ir precīzāki saskaņā ar 1. punktā sniegto prioritāro secību, tos norāda monitoringa metodikas dokumentācijā un piemēro pēc iespējas drīzāk. |
7. |
Tehniskā iespējamība. Ja ir sniegts apgalvojums, ka konkrētas noteikšanas metodikas piemērošana nav tehniski iespējama, monitoringa metodikas dokumentācijā pamato šo faktu. To regulāri pārvērtē saskaņā ar 6. punktu. Pamatojumā norāda, vai iekārtai ir tehniski resursi, lai spētu apmierināt ierosinātā datu avota vajadzības vai lai varētu īstenot monitoringa metodi prasītajā termiņā šā pielikuma mērķiem. Šie tehniskie resursi ietver vajadzīgo līdzekļu un tehnoloģiju pieejamību. |
8. |
Nesamērīgas izmaksas. Ja ir sniegts apgalvojums, ka konkrētas noteikšanas metodikas piemērošana kādai datu kopai rada nesamērīgas izmaksas, monitoringa metodikas dokumentācijā pamato šo faktu. To regulāri pārvērtē saskaņā ar 6. punktu. Izmaksu nesamērīgumu nosaka šādi.
Uzskatāms, ka izmaksas ir nesamērīgas, ja aplēstās operatora izmaksas ir lielākas nekā ieguvumi no konkrētas noteikšanas metodikas izmantošanas. Šim nolūkam ieguvumus aprēķina, uzlabojuma koeficientu reizinot ar references cenu 20 EUR par vienu tonnu CO2e, un izmaksās iekļauj atbilstošu nolietojuma periodu, kura pamatā ir aprīkojuma ekonomiskais darbmūžs (attiecīgā gadījumā). Uzlabojuma koeficients ir:
Uzskata, ka ar iekārtas monitoringa metodikas uzlabošanu saistītie pasākumi nerada nesamērīgas izmaksas, ja to kopsumma nepārsniedz 2 000 EUR gadā. |
A.4. Iekārtu sadalīšana ražošanas procesos
Iekārtas sadala ražošanas procesos, nosakot tiem sistēmas robežas, kas nodrošina, ka var veikt attiecīgās ielaides, izlaides un emisiju monitoringu saskaņā ar šā pielikuma B–E iedaļu un tiešās un netiešās emisijas var attiecināt uz II pielikuma 2. iedaļā definētajām preču grupām, piemērojot šā pielikuma F iedaļas noteikumus.
Iekārtas dala ražošanas procesos šādi:
a) |
katrai II pielikuma 2. iedaļā definētajai apkopoto preču kategorijai, kas attiecas uz iekārtu, nosaka vienu ražošanas procesu. |
b) |
Atkāpjoties no a) punkta, nosaka atsevišķus ražošanas procesus katram ražošanas veidam, ja vienā iekārtā vienai apkopoto preču kategorijai piemēro dažādus ražošanas veidus saskaņā ar II pielikuma 3. iedaļu vai ja operators brīvprātīgi izraugās dažādas preces vai preču grupas atsevišķam monitoringam. Ražošanas procesus var definēt arī sīkāk, ja tas ir saskaņā ar iekārtai piemērojamo atbilstīgo monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu. |
c) |
Atkāpjoties no a) punkta, ja vienā iekārtā kā kompleksas preces tiek ražota vismaz daļa prekursoru, kas attiecas uz kompleksajām precēm, un ja šie attiecīgie prekursori netiek izvesti no iekārtas pārdošanai vai izmantošanai citās iekārtās, prekursoru ražošanu un komplekso preču ražošanu var iekļaut kopīgā ražošanas procesā. Šādā gadījumā prekursoros iegultās emisijas atsevišķi neaprēķina. |
d) |
Var piemērot šādas nozaru atkāpes no a) punkta:
|
e) |
Ja iekārta daļēji tiek izmantota, lai ražotu preces, kas nav uzskaitītas Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā, ieteicams uzlabojums ir veikt šīs daļas monitoringu kā vienu papildu ražošanas procesu, lai uzlabotu iekārtas kopējo emisijas datu pilnīgumu. |
B. TIEŠO EMISIJU MONITORINGS IEKĀRTAS LĪMENĪ
B.1. Avota plūsmu un emisijas avotu pilnīgums
Operatoram ir skaidri jāzina iekārtas un tās ražošanas procesu robežas un tās jādefinē monitoringa metodikas dokumentācijā, ņemot vērā nozares īpašās prasības, kas noteiktas II pielikuma 2. iedaļā, kā arī šā pielikuma B.9. iedaļā. Ievēro turpmāk minētos principus.
1. |
Ir jāiekļauj vismaz visi attiecīgie siltumnīcefekta gāzes emisiju avoti un avota plūsmas, kas tieši vai netieši attiecas uz II pielikuma 2. iedaļā uzskaitīto preču ražošanu. |
2. |
Ieteicamais uzlabojums ir iekļaut visas iekārtas visus emisijas avotus un avota plūsmas, lai veiktu ticamības pārbaudes un kontrolētu visas iekārtas energoefektivitāti un emisiju efektivitāti kopumā. |
3. |
Iekļauj visas emisijas, kas pārskata periodā rodas normālas ekspluatācijas laikā, kā arī anormālu notikumu rezultātā, tostarp palaišanas, izslēgšanas un ārkārtas situācijās. |
4. |
Neiekļauj emisijas, ko rada mobilie mehānismi transportēšanas nolūkos. |
B.2. Monitoringa metodikas izvēle
Piemērojamā metodika ir šāda no šīm:
1. |
Aprēķinos balstīta metodika, ar kuru nosaka emisijas no avota plūsmām, pamatojoties uz darbības datiem, kas iegūti, izmantojot mērīšanas sistēmas un papildu parametrus no laboratorijas analīzēm vai standartvērtības. Aprēķinos balstītu metodiku var īstenot saskaņā ar standartmetodi vai masas bilances metodi. |
2. |
Ar mērījumiem pamatota metodika, ar ko nosaka emisijas no emisijas avotiem, nepārtraukti mērot attiecīgās siltumnīcefektu izraisošās gāzes koncentrāciju dūmgāzu plūsmā un dūmgāzu plūsmas koncentrāciju. |
Atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punktā, 4. panta 3. punktā un 5. pantā norādītajiem nosacījumiem, var izmantot citas metodikas.
Jāizvēlas tā monitoringa metodika, kura nodrošina visprecīzākos un uzticamākos rezultātus, izņemot gadījumus, kad nozares konkrētās prasības saskaņā ar B.9. iedaļu pieprasa izmantot vienu konkrētu metodiku. Piemērotās monitoringa metodikas var būt kombinētas metodikas, tādējādi dažādu iekārtas daļu emisiju monitoringu veic, izmantojot jebkuru no piemērotajām metodikām.
Monitoringa metodikas dokumentācijā skaidri norāda:
a) |
kurai avota plūsmai izmanto aprēķinos balstītu standartmetodi vai masas bilances metodi, tostarp sīkāk izklāsta katra attiecīgā šā pielikuma B.3.4. iedaļā sniegtā parametra noteikšanas aprakstu; |
b) |
kuram emisijas avotam izmanto ar mērījumiem pamatotu metodiku, tostarp visu attiecīgo šā pielikuma B.6. iedaļā sniegto elementu aprakstu; |
c) |
izmantojot atbilstošu diagrammu un iekārtas procesa aprakstu, sniedz pierādījumu, ka iekārtas emisijas netiek uzskaitītas divkārši un nav datu iztrūkuma. |
Iekārtas emisija aprēķina šādi:
(4. vienādojums)
kur
EmInst |
ir iekārtas (tiešās) emisijas, izteiktas tonnās CO2e; |
Emcalc,i |
ir emisijas no avota plūsmas i, kas noteiktas, izmantojot uz aprēķiniem balstītu metodiku, izteiktas tonnās CO2e; |
Emmeas,j |
ir emisijas no avota plūsmas j, kas noteiktas, izmantojot ar mērījumiem pamatotu metodiku, izteiktas tonnās CO2e; |
Emother,k |
emisijas, kas noteiktas ar citu metodi, indekss k izteikts tonnās CO2e. |
B.3. Formulas un parametri CO2 aprēķināšanai ar aprēķinos balstītu metodiku
B.3.1. Standartmetode
Emisijas aprēķina atsevišķi katrai avota plūsmai šādi.
B.3.1.1. Sadedzināšanas emisijas.
Sadedzināšanas emisijas aprēķina, izmantojot šādu standartmetodi:
(5. vienādojums)
kur
Emi |
ir emisijas [t CO2], ko rada kurināmais i; |
EFi |
ir kurināmā i emisijas faktors [t CO2/TJ]; |
ADi |
ir kurināmā i darbības dati [TJ], ko aprēķina kā |
(6. vienādojums)
FQi |
ir kurināmā i izlietotā kurināmā daudzums [t vai m3]; |
NCVi |
ir kurināmā i neto siltumietilpība (minimālā siltumspēja) [TJ/t vai TJ/m3]; |
OFi |
ir kurināmā i oksidācijas koeficients (bezdimensiju), ko aprēķina kā |
(7. vienādojums)
Cash |
ir ogleklis, kas ir pelnos un dūmgāzu tīrīšanas pelnos, un |
Ctotal |
ir kopējais ogleklis, kas ir sadedzinātajā kurināmajā. |
Lai atvieglotu monitoringu, vienmēr var izmantot konservatīvu pieņēmumu, ka OF = 1.
Ja tādējādi tiek nodrošināta augstāka precizitāte, sadedzināšanas emisiju standarta metodi var mainīt šādi:
a) |
darbības datus izsaka kā kurināmā daudzumu (t. i., tonnās vai m3); |
b) |
EF izsaka attiecīgi t CO2/t kurināmā vai t CO2/m3 kurināmā un |
c) |
NCV aprēķinos var izlaist. Tomēr ieteicamais uzlabojums ir ziņot NCV, lai varētu pārbaudīt saskanību un veikt visa ražošanas procesa energoefektivitātes monitoringu. |
Ja kurināmā i emisijas faktors ir jāaprēķina no oglekļa satura un NCV analīzes, izmanto šādu vienādojumu:
(8. vienādojums)
Ja materiālam vai kurināmajam emisijas faktors, kas izteikts t Co2/t2/t, ir jāaprēķina no analizētā oglekļa satura, izmanto šādu vienādojumu:
(9. vienādojums)
kur
f |
ir CO2 un C molmasas attiecība: f = 3,664 t CO2/t C. |
Tā kā biomasas emisijas faktoram ir jābūt nullei, ar nosacījumu, ka ir izpildīti B.3.3. iedaļā sniegtie kritēriji, šo faktu var ņemt vērā attiecībā uz jaukta sastāva kurināmo (t. i., kurināmo, kura sastāvā ir gan fosilais, gan biomasas komponents) šādi:
(10. vienādojums)
kur
EFpre,i |
ir kurināmā i provizoriskais emisijas faktors (t. i., emisijas faktors, pieņemot, ka kopējais kurināmais ir fosilais) un |
BFi |
ir kurināmā i biomasas frakcija (bezdimensiju). |
Attiecībā uz fosilo kurināmo un ja biomasas frakcija nav zināma, konservatīvi pieņem, ka BFi ir nulle.
B.3.1.2. Procesa emisijas
Procesa emisijas aprēķina, izmantojot šādu standartmetodiku:
(11. vienādojums)
kur
ADj |
ir materiāla j darbības dati [t materiāla]; |
EFj |
ir materiāla j emisiju faktors [t CO2/t]; |
CFj |
ir materiāla j pārrēķina koeficients (bezdimensiju). |
Lai atvieglotu monitoringu, vienmēr var izmantot konservatīvu pieņēmumu, ka CFj = 1.
Ja jaukta sastāva procesa ielaides materiāli satur oglekli gan neorganiskā, gan organiskā formā, operators var izvēlēties vai nu:
1) |
jauktā sastāva materiālam noteikt kopējo provizorisko emisijas faktoru, analizējot kopējo oglekļa saturu (CCj ) un izmantojot pārrēķina koeficientu un attiecīgā gadījumā biomasas frakciju un zemāko siltumspēju, kas saistīta ar šo kopējo oglekļa saturu; vai |
2) |
organisko un neorganisko saturu noteikt atsevišķi un uzskatīt par divām atsevišķām avota plūsmām. |
Ņemot vērā pieejamās mērīšanas sistēmas darbības datiem un metodes emisijas faktora noteikšanai attiecībā uz emisijām no karbonātu sadalīšanās, katrai avota plūsmai no šādām divām metodēm izvēlas metodi, kura dod precīzākus rezultātus:
— |
A metode (pēc ielaides). Emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati ir saistīti ar procesa ielaides materiāla daudzumu. Izmanto VIII pielikuma 3. tabulā dotos tīru karbonātu standarta emisijas faktorus, ņemot vērā materiāla sastāvu, kā noteikts saskaņā ar šā pielikuma B.5. iedaļu, |
— |
B metode (pēc izlaides). Emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati ir saistīti ar procesa izlaides daudzumu. Izmanto VIII pielikuma 4. tabulā dotos metāla oksīdu pēc dekarbonizēšanas standarta emisijas faktorus, ņemot attiecīgā materiāla sastāvu, kā noteikts saskaņā ar šā pielikuma B.5. iedaļu. |
Attiecībā uz citām CO2 procesa emisijām, kas nav no karbonātiem, var piemērot A metodi.
B.3.2. Masas bilances metode
CO2 daudzumus, kas attiecas uz katru avota plūsmu, aprēķina, pamatojoties uz oglekļa saturu katrā materiālā, nenošķirot kurināmo un procesa materiālus. Oglekli, kas no iekārtas tiek izlaists izstrādājumos, nevis emitēts, ņem vērā ar izlaides avota plūsmām, kuram tāpēc ir negatīvi darbības dati.
Emisijas, kas atbilst katrai avota plūsmai, aprēķina šādi:
(12. vienādojums)
kur
ADk |
ir materiāla k darbības dati [t]; izlaidei ADk ir negatīvs; |
f |
ir CO2 un C molmasas attiecība: f = 3,664 t CO2/t C, un |
CCk |
ir oglekļa saturs materiālam k (bezdimensiju un pozitīvs). |
Ja kurināmā k oglekļa saturu aprēķina no emisijas faktora, kas izteikts t CO2/TJ, izmanto šādu vienādojumu:
(13. vienādojums)
Ja materiāla vai kurināmā k oglekļa saturu aprēķina no emisijas faktora, kas izteikts t CO2/t, izmanto šādu vienādojumu:
(14. vienādojums)
Attiecībā uz jaukta sastāva kurināmo, proti, kurināmo, kura sastāvā ir fosilais un biomasas komponents, vai uz jaukta sastāva materiāliem, biomasas frakciju var ņemt vērā ar nosacījumu, ka ir izpildīti B.3.3. iedaļā dotie kritēriji:
(15. vienādojums)
kur
CCpre,k |
ir kurināmā k provizoriskais oglekļa saturs (t. i., emisijas faktors, pieņemot, ka kopējais kurināmais ir fosilais) un |
BFk |
ir kurināmā i biomasas frakcija (bezdimensiju). |
Attiecībā uz fosilo kurināmo vai materiāliem un ja biomasas frakcija nav zināma, konservatīvi pieņem, ka BF nulle. Ja kā ielaides materiālu vai kurināmo izmanto biomasu un ja izlaides materiāli satur oglekli, kopējā masas bilancē biomasas frakciju izvērtē konservatīvi, proti, biomasas frakcija kopējā ogleklī nedrīkst pārsniegt biomasas frakciju, kas ir ielaides materiālu un kurināmā sastāvā, izņemot, ja operators sniedz pierādījumu ar “atoma izsekošanas” (stehiometrisko) metodi vai ar 14C analīzi, ka biomasas frakcija izlaides materiālos ir augstāka.
B.3.3. Kritēriji, lai biomasas emisijai piemērotu nulles likmi
Ja biomasu izmanto kā kurināmo sadedzināšanai, tai ir jāatbilst šīs iedaļas kritērijiem. Ja dedzināšanai paredzētā biomasa šiem kritērijiem neatbilst, tās oglekļa saturu uzskata par fosilo oglekli.
1. |
Biomasai ir jāatbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā. |
2. |
Atkāpjoties no iepriekšējā punkta, biomasai, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kuri nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst tikai Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šo punktu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā par kurināmo. |
3. |
Uz elektroenerģiju un siltumapgādei un aukstumapgādei izmantojamo enerģiju, kas ražota no cietajiem sadzīves atkritumiem, Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktie kritēriji neattiecas. |
4. |
Kritērijus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā, piemēro neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes. |
5. |
Atbilstību kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā, novērtē saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu un 31. panta 1. punktu. |
B.3.4. Attiecīgie parametri
Saskaņā ar šā pielikuma B.3.1.–B.3.3. iedaļā sniegtajām formulām katrai avota plūsmai nosaka šādus parametrus:
1. |
Standartmetode, sadedzināšana.
|
2. |
Standartmetode, procesa emisijas.
|
3. |
Masas bilance.
|
B.4. Darbības datiem piemērojamās prasības
B.4.1. Nepārtraukta vai preču partijas uzskaite
Ja ir jānosaka kurināmā vai materiālu daudzumi, tostarp preču vai starpproduktu daudzumi par pārskata periodu, var izvēlēties vienu no turpmāk minētajām metodēm un sniegt to monitoringa metodikas dokumentācijā:
1) |
balstoties uz nepārtrauktu uzskaiti procesā, kurā materiāls tiek patērēts vai saražots; |
2) |
balstoties uz atsevišķi piegādātu vai saražotu daudzumu agregētu uzskaiti (preču partijas uzskaiti), kurā ņem vērā attiecīgās krājumu izmaiņas. Šajā nolūkā piemēro šādus noteikumus:
|
Ja tehniski nav iespējams noteikt krājumus noliktavā ar tiešu mērīšanu vai tas radītu nesamērīgas izmaksas, šos daudzumus var aplēst, izmantojot vienu no šādām metodēm:
1) |
iepriekšējo gadu datus, kas korelē ar attiecīgajiem pārskata perioda darbības līmeņiem; |
2) |
izmanto dokumentētas procedūras un attiecīgos datus auditētos finanšu pārskatos par pārskata periodu. |
Ja tehniski nav iespējams noteikt preču, materiālu vai kurināmā daudzumus par visu pārskata periodu vai ja tas rada nesamērīgas izmaksas, var izvēlēties nākamo piemērotāko dienu, lai nošķirtu pārskata periodu no nākamā pārskata perioda. To attiecīgi pieskaņo prasītajam pārskata periodam. Ar produktiem, materiāliem vai kurināmajiem saistītas novirzes ir skaidri jāreģistrē, pēc tām izstrādā pārskata periodam reprezentatīvu vērtību, un tām jābūt konsekventām attiecībā uz nākamo gadu.
B.4.2. Operatora veikta mērījumu sistēmu kontrole
Vēlamā metode produktu, materiālu vai kurināmā noteikšanai ir tāda, ka iekārtas operators izmanto savā kontrolē esošās mērījumu sistēmas. Mērījumu sistēmas, kas nav operatora kontrolē, jo īpaši kas ir materiālu vai kurināmā piegādātāja kontrolē, var izmantot šādos gadījumos:
1) |
ja operatoram nav savas mērījumu sistēmas, kas būtu pieejama attiecīgo datu kopu noteikšanai; |
2) |
ja ar operatora mērījumu sistēmu ir tehniski neiespējami noteikt datu kopas vai tas rada nesamērīgas izmaksas; |
3) |
ja operatoram ir pierādījumi, ka mērījumu sistēma, kas ir ārpus operatora kontroles, sniedz ticamākus rezultātus un rada mazākus nepatiesu apgalvojumu riskus. |
Ja tiek izmantotas mērīšanas sistēmas, kuras operators nevar kontrolēt, piemērojamie datu avoti ir šādi:
1) |
daudzumus, kuri atspoguļoti rēķinos, ko izdevis tirdzniecības partneris, ar nosacījumu, ka notiek komercdarījums starp diviem neatkarīgiem tirdzniecības partneriem; |
2) |
tiešus mērīšanas sistēmu nolasījumus. |
B.4.3. Mērīšanas sistēmām piemērojamās prasības
Ir jāsaprot ar kurināmā un materiālu daudzumu mērījumiem saistītā nenoteiktība, tostarp kāda ir darba vides ietekme un attiecīgā gadījumā kāda ir krājumu noteikšanas nenoteiktība. Jāizvēlas tādi mērinstrumenti, kuriem ir zemākā pieejamā nenoteiktība, kuri nerada nesamērīgas izmaksas un kas ir piemēroti videi, kurā tiek lietoti, saskaņā ar piemērojamajiem tehniskajiem standartiem un prasībām. Ja pieejami, priekšroku dod instrumentiem, kuriem veic reglamentēto metroloģisko kontroli. Šādā gadījumā par nenoteiktības vērtību var izmantot maksimālo pieļaujamo kļūdu ekspluatācijā, ko atļauj atbilstošie valsts tiesību akti par reglamentēto metroloģisko kontroli attiecīgajam mērīšanas uzdevumam.
Ja mērinstruments ir jānomaina darbības traucējumu dēļ vai tāpēc, ka kalibrēšana parāda, ka vairs netiek izpildītas prasības, to aizstāj ar instrumentu, kas nodrošina, ka tam ir vismaz tāds pats vai labāks nenoteiktības līmenis kā esošajam instrumentam.
B.4.4. Ieteicamais uzlabojums
Ieteicamais uzlabojums ir sasniegt mērījumu nenoteiktību, kas būtu samērīga ar avota plūsmas vai emisiju avota kopējām emisijām, lai zemākā nenoteiktība būtu emisiju lielākajai daļai. Orientējoši, ja emisijas ir lielākas par 500 000 t CO2 gadā, nenoteiktībai visā pārskata periodā, ņemot vērā krājumu izmaiņas, ja piemērojamas, ir jābūt 1,5 % vai labākai. Ja emisijas ir mazākas par 10 000 t CO2 gadā, nenoteiktība 7,5 % ir pieļaujama.
B.5. CO2 aprēķina koeficientiem piemērojamās prasības
B.5.1. Aprēķina koeficientu noteikšanas metodes
Lai noteiktu aprēķina koeficientus, kas nepieciešami, lai izmantotu aprēķinos balstīto metodiku, var izvēlēties vienu no šādām metodēm:
1) |
izmantot standartvērtības; |
2) |
izmantot aizstājdatus, kas iegūti, pamatojoties uz attiecīgo aprēķina koeficientu un novērtēšanai labāk pieejamu citu parametru empīriskām korelācijām; |
3) |
izmantot vērtības, kas iegūtas, pamatojoties uz laboratorijas analīzēm. |
Aprēķina koeficientus nosaka atbilstoši stāvoklim, ko izmanto attiecībā uz saistītajiem darbības datiem, tas ir, kurināmā vai materiāla stāvoklim, kurā šis kurināmais vai materiāls ir iegādāts vai izmantots emisijas izraisošā procesā, pirms tas tiek izžāvēts vai kā citādi apstrādāts laboratorijas analīzēm. Ja tas rada pārmērīgas izmaksas vai ja ir iespējams sasniegt augstāku pareizību, darbības datus un aprēķina koeficientus var konsekventi ziņot, atsaucoties uz stāvokli, kurā veic laboratorijas analīzes.
B.5.2. Piemērojamās standartvērtības
I tipa standartvērtības, kas piemērojamas tikai tad, ja nav pieejamas II tipa standartvērtības tam pašam parametram un materiālam vai kurināmajam.
I tipa standartvērtības ir šādas:
a) |
VIII pielikumā sniegti standartkoeficienti; |
b) |
standartkoeficienti, kas ietverti jaunākajos IPCC norādījumos par SEG krājumiem (1); |
c) |
vērtības, kas iegūtas, pamatojoties uz agrāk veiktajām laboratorijas analīzēm, kas nav vecākas par 5 gadiem, un kuras ir tiek uzskatītas par reprezentatīvām attiecībā uz kurināmo vai materiālu. |
II tipa standartvērtības ir šādas:
a) |
standartkoeficienti, ko valsts, kurā atrodas iekārta, izmanto savā jaunākajā valsts emisiju uzskaitē, kuru iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam; |
b) |
vērtības, ko ir publicējuši valsts pētniecības institūti, valsts iestādes, standartizācijas struktūras, statistikas biroji utt., lai emisiju ziņojumi tiktu vairāk dezagregēti nekā saskaņā ar iepriekšējo punktu; |
c) |
vērtības, ko norāda un garantē kurināmā vai materiāla piegādātājs, ja ir pierādījumi, ka oglekļa saturs atšķiras ne vairāk kā par 1 % ar 95 % ticamības intervālu; |
d) |
stehiometriskas vērtības par oglekļa saturu un saistītās literatūrā atzītās vērtības par tīras vielas zemāko siltumspēju (NCV); |
e) |
vērtības, kas iegūtas, pamatojoties uz agrāk veiktajām laboratorijas analīzēm, kas nav vecākas par diviem gadiem, un kuras ir tiek uzskatītas par reprezentatīvām attiecībā uz kurināmo vai materiālu. |
Lai nodrošinātu saskanību laikā, visas izmantotās standartvērtības norāda monitoringa metodikas dokumentācijā un maina tikai tad, ja ir pierādījumi, ka jaunā vērtība ir atbilstošāka un reprezentatīvāka par iepriekšējo attiecībā uz izmantoto kurināmo vai materiālu. Ja standartvērtības katru gadu mainās, monitoringa metodikas dokumentācijā norāda nevis pašu vērtību, bet tās autoritatīvi piemērojamo avotu.
B.5.3. Aizstājdatu iegūšanai nepieciešamās korelācijas noteikšana
Oglekļa satura vai emisijas faktora aizstājrādītāju var atvasināt no šādiem parametriem apvienojumā ar empīrisko korelāciju, ko nosaka vismaz reizi gadā saskaņā ar šā pielikuma B.5.4. iedaļā sniegtajām laboratorisko analīžu prasībām:
a) |
blīvuma mērījumiem konkrētām eļļām vai gāzēm, tostarp tām, ko plaši lieto rafinētavās vai tērauda rūpniecībā; |
b) |
zemākās siltumspējas konkrētiem akmeņogļu veidiem. |
Nodrošina, ka šī korelācija atbilst labas ražošanas prakses prasībām, un to piemēro tikai aizstājdatu vērtībām, kas iekļaujas tām noteiktajā intervālā.
B.5.4. Laboratorijas analīzēm piemērojamās prasības
Ja ir nepieciešamas laboratorijas analīzes, lai noteiktu preču, materiālu, kurināmā vai atlikumgāzu īpašības (tostarp mitrumu, tīrību, koncentrāciju, oglekļa saturu, biomasas frakciju, zemāko siltumspēju, blīvumu) vai lai noteiktu parametru korelāciju nolūkā netieši noteikt prasītos datus, analīzi veic saskaņā ar šīs iedaļas prasībām.
Jebkādu analīžu rezultātus izmanto tikai attiecībā uz kurināmā vai materiāla piegādes periodu vai partiju, attiecībā uz kuru ņemti paraugi un kurai šie paraugi uzskatāmi par reprezentatīviem. Nosakot konkrētu parametru, attiecībā uz šo parametru izmanto visu veikto analīžu rezultātus.
B.5.4.1. Standartu izmantošana
Visas analīzes, paraugu vākšana, kalibrēšana un validēšana, kas vajadzīga aprēķina koeficientu noteikšanai, tiek veikta ar metodēm, kuru pamatā ir atbilstošie ISO standarti. Ja šādi standarti nav pieejami, izmanto metodes, kas izstrādātas, pamatojoties uz atbilstošiem EN vai valsts standartiem vai saskaņā ar prasībām, kas noteiktas atbilstīgajā monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmā. Ja piemērojamu publicētu standartu nav, var izmantot atbilstošus standartu projektus, nozaru paraugprakses vadlīnijas vai citas zinātniski pamatotas metodikas, kas paraugošanā un mērīšanā ierobežo sistēmisko kļūdu rašanos.
B.5.4.2. Ieteikumi par paraugu ņemšanas plānu un analīžu veikšanas minimālo biežumu
Izmanto šā pielikuma 1. tabulā uzskaitīto attiecīgo kurināmo un materiālu analīžu minimālo biežumu. Var izmantot citu analīžu veikšanas biežumu šādos gadījumos:
a) |
ja tabulā nav norādīts piemērojamais minimālais biežums; |
b) |
ja atbilstīga monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēma paredz citu analīžu minimālo biežumu tāda paša veida materiālam vai kurināmajam; |
c) |
ja šā pielikuma 1. tabulā uzskaitītais minimālais biežums varētu radīt pārmērīgas izmaksas; |
d) |
ja var pierādīt, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, tostarp uz analītiskajām vērtībām attiecīgajiem kurināmajiem vai materiāliem pārskata periodā tieši pirms pašreizējā pārskata perioda, ka jebkādas analītisko vērtību svārstības attiecīgajam kurināmajam vai materiālam nepārsniedz 1/3 nenoteiktības vērtības, nosakot attiecīgā kurināmā vai materiāla darbības datus. |
Ja iekārta darbojas tikai kādus mēnešus gadā vai ja kurināmo vai materiālus piegādā partijās, kas tiek patērētas vairāk nekā vienā pārskata periodā, var izvēlēties piemērotāku analīžu grafiku ar nosacījumu, ka iegūtā nenoteiktība ir līdzīga iepriekšējā apakšpunkta pēdējā daļā minētajai.
1. tabula
Minimālais analīžu biežums
Kurināmais/materiāls |
Minimālais analīžu biežums |
Dabasgāze |
Vismaz vienu reizi nedēļā |
Citas gāzes, jo īpaši sintēzes gāze un procesu gāzes, piemēram, jauktā rafinētavu gāze, koksa krāsns gāze, domnas gāze, konvertora gāze, naftas lauka gāze un gāzes lauka gāze |
Vismaz vienu reizi dienā, izmantojot attiecīgas procedūras dažādās dienas daļās |
Degvieleļļas (piemēram, vieglā, vidēji smagā un smagā degvieleļļa, bitumens) |
Uz katrām 20 000 tonnām kurināmā un vismaz sešas reizes gadā |
Akmeņogles, koksa ogles, kokss, naftas kokss, kūdra |
Uz katrām 20 000 tonnām kurināmā/materiāla un vismaz sešas reizes gadā |
Citi kurināmie |
Uz katrām 10 000 tonnām kurināmā un vismaz četras reizes gadā |
Neapstrādāti cietie atkritumi (tīri fosilie vai fosilo maisījums ar biomasu) |
Uz katrām 5 000 tonnām atkritumu un vismaz četras reizes gadā |
Šķidrie atkritumi, iepriekš apstrādāti cietie atkritumi |
Uz katrām 10 000 tonnām atkritumu un vismaz četras reizes gadā |
Karbonātu minerāli (tostarp kaļķakmens un dolomīts) |
Uz katrām 50 000 tonnām materiāla un vismaz četras reizes gadā |
Māli un slānekļi |
Uz tādu materiāla daudzumu, kas atbilst 50 000 tonnām CO2 emisiju, un vismaz četras reizes gadā |
Citi materiāli (primārais produkts, starpprodukts un galaprodukts) |
Atkarībā no materiāla tipa un paveida – uz materiālu daudzumu, kas atbilst 50 000 tonnām CO2 emisiju, un vismaz četras reizes gadā |
Paraugiem ir jābūt reprezentatīviem attiecībā uz visu partiju vai piegāžu laika posmu, par kuru tie ņemti. Lai nodrošinātu reprezentativitāti, ir jāņem vērā materiālu viendabīgums, kā arī visi citi attiecīgie aspekti, piemēram, pieejamais paraugu ņemšanas aprīkojums, iespējamā fāzu nošķiršana vai daļiņu izmēra lokāls sadalījums, paraugu stabilitāte utt. Paraugu ņemšanas metodi izklāsta monitoringa metodikas dokumentācijā.
Kā ieteicamais uzlabojums ir uzskatāma prakse lietot īpaši izstrādātu paraugu ņemšanas plānu katram attiecīgajam materiālam vai kurināmajam saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, kurā ietver attiecīgo informāciju par paraugu sagatavošanas metodiku, tostarp informāciju par pienākumiem, atrašanās vietām, biežumu un daudzumiem, kā arī par paraugu uzglabāšanas un transportēšanas metodēm.
B.5.4.3. Ieteikumi laboratorijām
Laboratorijām, kurās veic analīzes aprēķina koeficientu noteikšanai, ir jābūt akreditētām saskaņā ar ISO/IEC 17025 attiecīgo analītisko metožu veikšanai. Neakreditētas laboratorijas aprēķina koeficientu noteikšanai var izmantot tikai tad, ja ir pierādījums, ka piekļuve akreditētām laboratorijām tehniski nav īstenojama vai varētu radīt pārmērīgas izmaksas un ka neakreditētai laboratorijai ir pietiekama kompetence. Uzskatāms, ka laboratorijai ir pietiekama kompetence, ja tā atbilst šādām prasībām:
1) |
tā ir ekonomiski neatkarīga no operatora vai vismaz organizatoriski norobežota no iekārtas vadības ietekmes; |
2) |
tā piemēro prasītajām analīzēm piemērojamos standartus; |
3) |
konkrēto uzticēto uzdevumu veikšana tā izmanto kompetentu personālu; |
4) |
tā pienācīgi vada paraugu ņemšanu un sagatavošanu, tostarp kontrolē paraugu integritāti; |
5) |
tā regulāri veic kalibrēšanas un testēšanas rezultātu kvalitātes nodrošināšanu ar piemērotām metodēm, tostarp regulāri piedalās lietpratības testēšanas shēmās, piemērojot analītiskās metodes sertificētiem references materiāliem, vai veic savstarpējus salīdzinājumus ar akreditētu laboratoriju; |
6) |
tā pienācīgi pārvalda aprīkojumu, tostarp uztur un īsteno iekārtu kalibrēšanas, regulēšanas, uzturēšanas un remonta procedūras, kā arī veic to pierakstus. |
B.5.5. Ieteicamās aprēķina koeficientu noteikšanas metodes
Kā ieteicamais uzlabojums ir piemērot standartvērtības tikai tām avota plūsmām, kuras atbilst nelieliem emisiju daudzumiem, un visām būtiskām avota plūsmām piemērot laboratorijas analīzes. Turpmāk ir uzskaitītas piemērojamās metodes datu kvalitātes pieauguma secībā:
1) |
I tipa standartvērtības; |
2) |
II tipa standartvērtības; |
3) |
korelācijas aizstājdatu iegūšanai; |
4) |
analīze, kuras veikšanu operators nekontrolē, piemēram, ko veic kurināmā vai materiāla piegādātājs un kas iekļauta pirkšanas dokumentos, nesniedzot sīkāku informāciju par piemērotajām metodēm; |
5) |
analīze neakreditētās laboratorijās vai akreditētās laboratorijās, bet izmantojot vienkāršotas paraugu ņemšanas metodes; |
6) |
analīze akreditētās laboratorijās, paraugu ņemšanu veicot saskaņā ar labāko praksi. |
B.6. Prasības ar mērījumiem pamatotas metodikas izmantošanai CO2 un N2O noteikšanai
B.6.1. Vispārīgie noteikumi
Lai izmantotu ar mērījumiem pamatotu metodiku, ir nepieciešams izmantot piemērotā mērpunktā uzstādītu nepārtrauktas emisiju mērīšanas sistēmu (CEMS).
N2O emisiju monitoringam ir obligāti jāizmanto ar mērījumiem pamatota metodika. CO2 monitoringam to izmanto tikai tad, ja ir pierādījums, ka ar to var iegūt precīzākus datus nekā ar aprēķinos balstītu metodiku. Piemēro šā pielikuma B.4.3. iedaļā noteiktās sistēmu mērījumu nenoteiktības prasības.
Atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu CO uzskata par molāri ekvivalentu daudzumu CO2.
Ja vienā iekārtā ir vairāki emisijas avoti un tos nevar mērīt kā vienu emisijas avotu, operators mēra šo avotu radītās emisijas atsevišķi un saskaita kopā rezultātus, iegūstot konkrētās gāzes kopējās emisijas pārskata periodā.
B.6.2. Metode un aprēķināšana
B.6.2.1. Pārskata perioda emisijas (gada emisijas)
Kopējās emisijas no emisiju avota pārskata periodā nosaka, saskaitot kopā visas pārskata periodā izmērītās siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stundas vērtības, kas reizinātas ar dūmgāzes plūsmas stundas vērtībām, kur stundas vērtības ir visu atsevišķo mērījumu rezultātu vidējās vērtības attiecīgajā darbības, pēc formulas:
(16. vienādojums)
kur
GHG Emtotal |
ir kopējās gada SEG emisijas tonnās; |
GHG conchourly,i |
ir SEG emisiju koncentrācija stundā g/Nm3 dūmgāzes plūsmā, kas izmērīta ekspluatācijas laikā vienai stundai vai īsākam pārskata periodam i; |
Vhourly,i |
ir dūmgāzes plūsmas apjoms Nm3 stundā vai īsākā pārskata periodā i, ko nosaka plūsmas integrēšana pārskata periodā, un |
HoursOp |
ir kopējais skaits stundu (vai īsāks pārskata periods), kurās piemēro mērījumos balstīto metodiku, ieskaitot tās stundas, par kurām dati ir aizstāti saskaņā ar šā pielikuma B.6.2.6. iedaļu. |
Indekss i attiecas uz individuālo ekspluatācijas stundu (vai atskaites periodiem).
Pirms tālākas apstrādes katram izmērītajam parametram aprēķina vidējos rādītājus, izmantojot visus konkrētajai stundai pieejamos datu punktus. Ja bez papildu izmaksām var ģenerēt datus īsākiem pārskata periodiem, šos periodus izmanto gada emisiju noteikšanai.
B.6.2.2. SEG koncentrācijas noteikšana
Izvērtējamo SEG koncentrāciju dūmgāzē nosaka ar nepārtrauktiem mērījumiem reprezentatīvā punktā, ko veic kā:
— |
SEG koncentrācijas tiešos mērījumus, |
— |
netiešus mērījumus: ja SEG koncentrācija dūmgāzē ir augsta, to var aprēķināt, izmantojot netiešus koncentrācijas mērījumus, ņemot vērā visu citu gāzes plūsmas komponentu i izmērītās koncentrācijas vērtības, pēc šādas formulas: |
(17. vienādojums)
kur
conci |
ir gāzes komponenta i koncentrācija. |
B.6.2.3. CO2 emisijas no biomasas
Attiecīgā gadījumā no biomasas iegūto CO2 apjomu, kas atbilst šā pielikuma B.3.3. iedaļas kritērijiem, var atņemt no kopējām izmērītajām CO2 emisijām, ja biomasas CO2 emisiju apjoma noteikšanai izmanto kādu no šīm metodēm;
1) |
aprēķinos balstītu metodiku, tostarp metodikas, kurās izmanto analīzes un paraugošanu, kas balstītas ISO 13833 (Stacionāro avotu emisijas. Biomasas (biogēnas) un fosilas izcelsmes oglekļa dioksīda attiecības noteikšana. Radiooglekļa paraugošana un noteikšana); |
2) |
citu metodi, kuras pamatā ir relevants standarts, tostarp ISO 18466 (Stacionāro avotu emisijas. CO2 biogēnās frakcijas noteikšana dūmeņu gāzē pēc bilances metodes); |
3) |
citu metodi, kas pieļaujama saskaņā ar atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu. |
B.6.2.4. CO2e emisiju noteikšana no N2O
Ja veic N2O mērījumus, kopējās N2O gada emisijas no visiem emisijas avotiem (izmērītas tonnās ar precizitāti līdz trīs cipariem aiz komata) pārrēķina CO2e gada emisijās (noapaļotās tonnās), izmantojot šādu formulu un VIII pielikumā sniegtās GWP vērtības:
CO2e [t] = N2Oannual[t] × GWPN2O (18. vienādojums)
kur
N2Oannual |
ir kopējās gada N2O emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar šā pielikuma B.6.2.1. iedaļu. |
B.6.2.5. Dūmgāzes plūsmas noteikšana
Dūmgāzu plūsmu var noteikt, izmantojot vienu no šādām metodēm:
— |
dūmgāzes plūsmu aprēķina, pamatojoties uz piemērotu masas bilanci, kurā ņemti vērā visi būtiskie parametri ielaides pusē (tai skaitā attiecībā uz CO2 emisijām – vismaz ielaides materiālu apjomi, gaisa plūsmas ielaide un procesa efektivitāte) un izlaides pusē (tai skaitā vismaz produktu izlaide un skābekļa (O2), sēra dioksīda (SO2) un slāpekļa oksīdu (NOx) koncentrācija), |
— |
dūmgāzes plūsmu nosaka, reprezentatīvā punktā veicot plūsmas nepārtrauktu mērīšanu. |
B.6.2.6. Rīcība mērījumu iztrūkumu gadījumā
Ja kāda parametra nepārtrauktas mērīšanas aprīkojums kādu laiku no stundas vai references perioda ir nevadāms, ir ārpus mērdiapazona vai nedarbojas, attiecīgos stundas vidējos lielumus aprēķina proporcionāli pārējiem šīs konkrētās stundas vai īsāka references perioda datu punktiem, ar nosacījumu, ka šim parametram ir pieejami vismaz 80 % maksimālā datu punktu skaita.
Ja parametram ir pieejams mazāk par 80 % no maksimālā datu punktu skaita, izmanto šādas metodes.
— |
Parametram, ko mēra tieši kā koncentrāciju, kā aizstājējvērtību izmanto vidējās koncentrācijas un divkāršas ar šo vidējo lielumu saistītās standartnovirzes summu, izmantojot šādu vienādojumu: |
(19. vienādojums)
kur
|
ir koncentrācijas aritmētiskais vidējais konkrētajam parametram visā pārskata periodā vai, ja datu zuduma brīdī bijuši īpaši apstākļi, atbilstošā periodā, kas atspoguļo šos īpašos apstākļus; un |
σ c |
ir labākā aplēse par koncentrācijas standartnovirzi konkrētajam parametram visā pārskata periodā vai, ja datu zuduma brīdī bija īpaši apstākļi, atbilstošā periodā, kas atspoguļo šos īpašos apstākļus. |
Ja pārskata periods nav piemērojams šādu aizstājējvērtību noteikšanai tāpēc, ka iekārtā ir notikušas būtiskas tehniskas izmaiņas, izvēlas citu pietiekami reprezentatīvu laika grafiku vidējā lieluma un standarta atkāpes noteikšanai, kas ilgst vismaz 6 mēnešus, ja iespējams.
— |
Parametram, kas nav koncentrācija, aizstājējvērtību nosaka, izmantojot piemērotu masas bilances modeli vai procesa enerģijas bilanci. Šo modeli validē, izmantojot mērījumos balstītās metodes atlikušos izmērītos parametrus un datus par parastajiem darba apstākļiem laika periodā ar tikpat lielu ilgumu kā datu iztrūkumam. |
B.6.3. Kvalitātes prasības
Visus mērījumus veic, izmantojot metodes, kuru pamatā ir:
1) |
ISO 20181:2023 Stacionāro avotu emisijas. Automatizētu mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana; |
2) |
ISO 14164:1999 Stacionāro avotu izmeši. Gāzu tilpuma plūsmas ātruma noteikšana cauruļvados. Automātiskā metode; |
3) |
ISO 14385-1:2014 Stacionāro avotu izmeši. Siltumnīcefekta gāzes. 1. daļa: Automatizēto mērīšanas sistēmu kalibrēšana; |
4) |
ISO 14385-2:2014 Stacionāro avotu izmeši. Siltumnīcefekta gāzes. 2. daļa: Automatizēto mērīšanas sistēmu pastāvīga kvalitātes kontrole; |
5) |
citi attiecīgie ISO standarti, jo īpaši EN ISO 16911-2 (Stacionāro avotu emisijas. Emisijas ātruma un tilpumiskā caurplūduma manuālā un automātiskā noteikšana dūmvados). |
Ja piemērojamu publicētu standartu nav, izmanto atbilstošus standartu projektus, nozaru paraugprakses vadlīnijas vai citas zinātniski pamatotas metodikas, kas ierobežo paraugu ņemšanas un mērījumu novirzes.
Izvērtē visus nepārtrauktas mērīšanas sistēmas attiecīgos aspektus, tostarp iekārtas atrašanās vietu, kalibrēšanu, mērīšanu, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli.
Laboratorijām, kas veic mērīšanu, kalibrēšanu un attiecīgus aprīkojuma novērtējumus attiecībā uz emisiju nepārtrauktas mērīšanas sistēmām (CEMS), ir jābūt akreditētām saskaņā ar ISO/IEC 17025 attiecīgo analītisko metožu vai kalibrēšanas veikšanai. Ja laboratorijai nav šādas akreditācijas, jābūt nodrošinātai pietiekamai kompetencei saskaņā ar šā pielikuma B.5.4.3. iedaļu.
B.6.4. Apstiprinošie aprēķini
CO2 emisijas, kas noteiktas ar mērījumiem pamatotu metodiku, apstiprina, aprēķinot katras attiecīgās siltumnīcefekta gāzes gada emisijas vieniem un tiem pašiem emisijas avotiem un avotu plūsmām. Tālab šā pielikuma B.4.–B.6. iedaļā sniegtās prasības var attiecīgi vienkāršot.
B.6.5. Emisiju nepārtrauktiem mērījumiem piemērojamās minimālās prasības
Minimālā prasība ir, ka ir jāsasniedz 7,5 % nenoteiktība no emisijas avota SEG emisijām pārskata periodā. Nelieliem emisijas avotiem vai izņēmuma apstākļos ir pieļaujama 10 % nenoteiktība. Ieteicamais uzlabojums ir sasniegt 2,5 % nenoteiktību vismaz tiem emisijas avotiem, kuri emitē vairāk par 100 000 tonnu fosilā CO2e pārskata periodā.
B.7. Prasības perfluorogļūdeņraža emisiju noteikšanai
Monitoringā iekļauj perfluorogļūdeņražu (PFC) emisijas, ko izraisa anoda efekts, tostarp perfluorogļūdeņražu fugitīvās emisijas. Ar anoda efektu nesaistītās emisijas nosaka, pamatojoties uz aplēšu metodēm saskaņā ar nozares labāko praksi, jo īpaši saskaņā ar Starptautiskā alumīnija institūta norādījumiem.
PFC emisijas aprēķina pēc emisijām, kas ir izmērāmas dūmvadā vai dūmenī (“punktveida avota emisijas”), kā arī fugitīvajām emisijām, izmantojot dūmvada emisiju savākšanas efektivitāti:
PFC emisijas (kopējās) = PFC emisijas (dūmvados)/uztveršanas efektivitāte (20. vienādojums)
Uztveršanas efektivitāti mēra, kad ir noteikti iekārtai raksturīgie emisijas faktori.
CF4 un C2F6 emisijas caur dūmvadu vai dūmeni aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:
1) |
A metodi, saskaņā ar kuru reģistrē anoda efekta minūtes elementdienā; |
2) |
B metodi, saskaņā ar kuru reģistrē anoda efekta pārspriegumu. |
B.7.1. Aprēķina A metode – lineārās sakarības metode
PFC emisiju noteikšanai izmanto šādus vienādojumus:
CF4 emisijas [t] = AEM × (SEFCF4/1 000) × PrAl (21. vienādojums)
C2F6 emisijas [t] = CF4 emisijas × FC2F6 (22. vienādojums)
kur
AEM |
ir anoda efekta minūtes elementdienā; |
SEFCF4 |
ir lineārās sakarības emisijas faktors [(kg CF4/t Al produkcijas)/(anoda efekta minūtes elementdienā)]. Ja izmanto dažādus elementa tipus, pēc vajadzības var piemērot dažādus SEF; |
PrAl |
ir primārā alumīnija ražošana [t] pārskata periodā un |
FC2F6 |
ir C2F6 [t C2F6/t CF4] masas frakcija. |
Anoda efekta minūtes elementdienā izsaka anoda efektu biežumu (anoda efektu skaits/elementdiena), kas reizināts ar anoda efektu vidējo ilgumu (anoda efekta minūtes/sastopamība):
AEM = biežums × vidējais ilgums. (23. vienādojums)
Emisijas faktors: emisijas faktors attiecībā uz CF4 (lineārās sakarības emisijas faktorsCF4) izsaka CF4 daudzumu [kg], kas emitēts uz tonnu alumīnija vienā anoda efekta minūtē vienā elementdienā. C2F6 emisijas faktors (masas frakcija C2F6) izsaka C2F6 daudzumu [kg], kas emitēts proporcionāli emitētā CF4 daudzumam [kg].
Minimālā prasība – Izmanto tehnoloģijām specifiskus emisijas koeficientus no. šā pielikuma 2. tabulas.
Ieteicamie uzlabojumi – iekārtai specifiskus CF4 un C2F6 emisijas faktorus nosaka, veicot nepārtrauktus vai periodiskus mērījumus uz vietas. Lai noteiktu šos emisijas faktorus, piemēro nozares labāko praksi, jo īpaši jaunākos Starptautiskā alumīnija institūta norādījumus. Emisijas faktorā ņem vērā arī emisijas, kas saistītas ar efektiem, kas nav anoda efekts. Emisijas faktorus nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 15 % katram. Emisijas faktorus nosaka vismaz reizi trijos gados vai biežāk, ja nepieciešams iekārtās veikto attiecīgo izmaiņu dēļ. Attiecīgas izmaiņas ir izmaiņas anoda efekta ilguma sadalījumā vai izmaiņas kontroles algoritmā, kas ietekmē anoda efekta veidu kombināciju vai anoda efekta pārtraukšanas paņēmienu būtību.
2. tabula
Tehnoloģijām specifiskie emisijas faktori, kas saistīti ar darbības datiem, ja izmanto lineārās sakarības metodi
Tehnoloģija |
CF4 (SEFCF4) emisijas faktors [(kg CF4/t Al)/(anoda efekta minūtes elementdienā)] |
C2F6 (FC2F6) emisijas faktors [t C2F6/t CF4] |
PFPB L tehnoloģija (Legacy Point Feed Pre Bake) |
0,122 |
0,097 |
PFPB M tehnoloģija (Modern Point Feed Pre Bake) |
0,104 |
0,057 |
Modern Point-Fed Prebake bez pilnībā automatizētām anoda efekta intervences stratēģijām PFC emisijām (PFPB MW) |
— (*1) |
— (*1) |
CWPB tehnoloģija |
0,143 |
0,121 |
SWPB tehnoloģija (Side Worked Prebake) |
0,233 |
0,280 |
VSS tehnoloģija |
0,058 |
0,086 |
HSS tehnoloģija (Horizontal Stud Søderberg) |
0,165 |
0,077 |
B.7.2. Aprēķina B metode – pārsprieguma metode
Pārsprieguma metodei izmanto šādus vienādojumus:
CF4 emisijas [t] = OVC × (AEO/CE) × PrAl × 0,001 (24. vienādojums)
C2F6 emisijas [t] = CF4 emisijas × FC2F6 (25. vienādojums)
kur
OVC |
ir pārsprieguma koeficients (“emisijas faktors”), kas izteikts kā kg CF4 uz tonnu alumīnija, kura saražota uz katru mV pārsprieguma; |
AEO |
ir anoda efekta pārspriegums uz elementu [mV], kas noteikts kā integrālis (laiks × spriegums virs mērķsprieguma), dalīts ar datu vākšanas laiku (ilgumu); |
CE |
ir vidējais alumīnija ražošanas strāvas lietderības koeficients [%]; |
Pr Al |
ir primārā alumīnija gada produkcija [t], kā arī |
FC2F6 |
ir C2F6 [t C2F6/t CF4] masas frakcija. |
Termins AEO/CE (anoda efekta pārspriegums/strāvas lietderības koeficients) izsaka laikā integrētu vidējo anoda efekta pārspriegumu [mV pārspriegumu] pret vidējo strāvas lietderības koeficientu [%].
Minimālā prasība – izmanto tehnoloģijām specifiskus emisijas faktorus no šā pielikuma 3. tabulas.
Ieteicamie uzlabojumi – izmanto iekārtai specifiskus CF4 [(kg CF4/t Al)/(mV)] un C2F6 [t C2F6/t CF4] emisijas faktorus, kas noteikti, veicot nepārtrauktus vai periodiskus mērījumus uz vietas. Lai noteiktu šos emisijas faktorus, piemēro nozares labāko praksi, jo īpaši jaunākos Starptautiskā alumīnija institūta norādījumus. Emisijas faktorus nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 15 % katram. Emisijas faktorus nosaka vismaz reizi trijos gados vai biežāk, ja nepieciešams iekārtās veikto attiecīgo izmaiņu dēļ. Attiecīgas izmaiņas ir izmaiņas anoda efekta ilguma sadalījumā vai izmaiņas kontroles algoritmā, kas ietekmē anoda efekta veidu kombināciju vai anoda efekta pārtraukšanas paņēmienu būtību.
3. tabula
Tehnoloģijām specifiski emisijas faktori, kas saistīti ar pārsprieguma darbības datiem
Tehnoloģija |
CF4 emisijas faktors [(kg CF4/t Al)/mV] |
C2F6 emisijas faktors [t C2F6/t CF4] |
CWPB tehnoloģija |
1,16 |
0,121 |
SWPB tehnoloģija (Side Worked Prebake) |
3,65 |
0,252 |
B.7.3. CO2e emisiju noteikšana
CO2e emisijas aprēķina no CF4 un C2F6 emisijām šādi, izmantojot VIII pielikumā uzskaitītos globālās sasilšanas potenciālus.
PFC emisijas [t CO2e] = CF4 emisijas [t] × GWPCF4 + C2F6 emisijas [t] × GWPC2F6 (26. vienādojums)
B.8. Prasības CO2 pārvietošanai starp iekārtām
B.8.1. CO2, ko satur gāzes (“iedabiskais CO2 ”)
Iedabisko CO2, ko pārvieto iekšup iekārtā, tai skaitā to, ko satur dabasgāze, atlikumgāze (ieskaitot domnas vai koksēšanas krāsns gāzi) vai procesa ielaides (ieskaitot sintēzes gāzi), iekļauj šīs avota plūsmas emisijas faktorā.
Ja iedabisko CO2 pārvieto no iekārtas uz citu iekārtu kopā ar avota plūsmu, iekārtai, kas ģenerējusi šo iedabisko CO2, to neuzskaita kā emisijas. Savukārt, ja iedabisko CO2 emitē (piemēram, izlaiž ar gaisa plūsmu vai liesmu) vai pārvieto uz struktūrvienībām, kuras pašas nemonitorē emisijas saskaņā ar šo regulu vai atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu, to uzskaita kā emisijas iekārtai, kas to ģenerējusi.
B.8.2. Tiesības atskaitīt uzglabāto vai izlietoto CO2
CO2, kas radies no fosilā oglekļa un no sadedzināšanas vai procesiem, kuros rodas procesa emisijas, vai kas ir importēts no citām iekārtām, tostarp iedabiskā CO2 veidā, var uzskaitīt kā neemitētu šādos gadījumos:
1) |
ja CO2 ir izlietots iekārtā vai pārvietots no iekārtas uz:
|
2) |
ja CO2 izlieto iekārtā vai pārvieto no iekārtas uz struktūrvienību, kas monitorē emisijas saskaņā ar šo regulu vai atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu, lai ražotu izstrādājumus, kuros ogleklis, kas veidojas no CO2, ir pastāvīgi ķīmiski saistīts tā, ka nenonāk atmosfērā normālos ekspluatācijas apstākļos, tostarp īstenojot parastas darbības pēc izstrādājuma ekspluatācijas laika beigām, kā definēts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3b. punktu. |
CO2, kas pārvietots uz citu iekārtu 1) un 2) apakšpunktā minētajos nolūkos, drīkst uzskaitīt kā neemitētu tikai tad, ja tiek sniegti pierādījumi visā pārraudzības ķēdē līdz uzglabāšanas vietai vai līdz iekārtai, kurā CO2 tiek izlietots, un ieskaitot visus operatorus, kas pārvadā faktiski uzglabāto vai ķīmiski stabilu izstrādājumu ražošanai izlietoto CO2 frakciju, salīdzinājumā ar kopējo CO2 apjomu, kas pārvietots no to ģenerējošās iekārtas.
Ja CO2 izlieto tajā pašā iekārtā 1) un 2) apakšpunktā minētajos nolūkos, piemēro Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 IV pielikuma 21.–23. iedaļā sniegtās monitoringa metodes.
B.8.3. Monitoringa noteikumi attiecībā uz CO2 pārvietošanu
Monitoringa metodikas dokumentācijā skaidri norāda par uzņemošajām iekārtām vai struktūrvienībām atbildīgās personas identitāti un kontaktdatus. Par neemitēto uzskatīto CO2 apjomu paziņojumā norāda atbilstoši IV pielikumam.
Monitoringa metodikas dokumentācijā skaidri norāda tās personas identitāti un kontaktdatus, kas atbild par iekārtām vai struktūrvienībām, no kurām saņemts CO2. Saņemto CO2 apjomu pārskatā norāda paziņojumā atbilstoši IV pielikumam.
Lai noteiktu no vienas iekārtas uz citu pārvietotā CO2 apjomu, izmanto ar mērījumiem pamatotu metodiku. Izstrādājumos pastāvīgi ķīmiski saistītā CO2 apjoma noteikšanai izmanto aprēķinu metodiku, vēlams, masas bilances metodi. Monitoringa metodikas dokumentācijā norāda izmantotās ķīmiskās reakcijas un visus attiecīgos stehiometriskos faktorus.
B.9. Nozares īpašās prasības
B.9.1. Sadedzināšanas iekārtām piemērojamie papildu noteikumi
Sadedzināšanas emisijas ir visas CO2 emisijas, kas rodas, sadedzinot oglekli saturošu kurināmo, tostarp atkritumus, neatkarīgi no citas šādu emisiju vai kurināmā klasifikācijas. Ja nav skaidrs, vai materiāls darbojas kā kurināmais vai kā procesa ielaides materiāls, piemēram, metāla rūdu reducēšanai, šā materiāla emisijas monitorē tāpat kā sadedzināšanas emisijas. Izvērtējamas ir visas stacionārās sadedzināšanas iekārtas, tostarp katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, incineratori, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki, lāpas un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas.
Monitoringā iekļauj arī CO2 procesa emisijas no dūmgāzu attīrīšanas skruberī, jo īpaši CO2 no kaļķakmens vai citiem karbonātiem atsērošanai un līdzīgai skrubēšanai un no urīnvielas, ko izmanto NOx atdalīšanas iekārtās.
B.9.1.1. Atsērošana un citu skābo gāzu skrubēšana
Procesa CO2 emisijas no karbonāta izmantošanas skābās gāzes skrubēšanai no dūmgāzes plūsmas aprēķina pēc patērētā karbonāta daudzuma (A metode). Atsērošanas gadījumā aprēķinus var veikt, pamatojoties arī uz saražotā ģipša daudzumu (B metode). Pēdējā minētajā gadījumā emisijas faktors ir sausa ģipša (CaSO4 × 2H2O) un emitētā CO2 stehiometriskā attiecība: 0,2558 t CO2/t ģipša.
B.9.1.2 NOx atdalīšana
Ja kā reducētāju NOx atdalīšanas iekārtās izmanto urīnvielu, procesa CO2 emisijas, kas rodas tās izmantošanas rezultātā, aprēķina saskaņā ar A metodi, piemērojot emisijas faktoru, kas ir stehiometriskā attiecība 0,7328 t CO2/t urīnvielas.
B.9.1.3. Lāpu monitorings
Aprēķinot emisijas no lāpām, iekļauj parasto sadedzināšanu lāpā un ar ekspluatāciju saistīto sadedzināšanu lāpā (pārtrauces, palaišana un apstādināšana, kā arī ārkārtas palaides). Jāiekļauj arī iedabiskais CO2, ko satur lāpas gāzes.
Ja precīzāks monitorings tehniski nav īstenojams vai tas varētu radīt pārmērīgas izmaksas, izmanto references emisijas faktoru 0,00393 t CO2/Nm3, ko iegūst, sadedzinot tīru etānu un kas tiek izmantots kā piesardzīgs aizstājrādītājs attiecībā uz lāpas gāzēm.
Ieteicamais uzlabojums ir noteikt emisijas faktorus konkrētai iekārtai, kas atvasināti no lāpas plūsmas molekulmasas aplēses, izmantojot procesa modelēšanu ar nozares standartmodeļiem. Izvērtējot katras iesaistītās plūsmas relatīvās proporcijas un molekulmasu, iegūst lāpas gāzes molekulmasas svērto vidējo gada lielumu.
Darbības datiem ir pieļaujama augstāka mērījumu nenoteiktība nekā tā, ko piemēro citiem sadedzinātajiem kurināmajiem.
B.9.2. Papildu noteikumi, kas piemērojami emisijām no cementa klinkera
B.9.2.1. Papildu noteikumi attiecībā uz A metodi (pēc ielaides)
Ja izmanto A metodi (pamatojoties uz apdedzināšanas krāsnī ievadītajiem materiāliem) procesa emisiju noteikšanai, piemēro šādus īpašus noteikumus:
— |
ja cementa apdedzināšanas krāsns pelni vai blakusproduktu pelni tiek izvadīti no krāsns sistēmas, attiecīgos izejmateriālu daudzumus neuzskata par procesa ielaidi. Emisijas no cementa apdedzināšanas krāsns aprēķina atsevišķi saskaņā ar šā pielikuma B.9.2.3. iedaļu, |
— |
var raksturot vai nu izejmateriālus kopumā vai atsevišķus ielaides materiālus, nepieļaujot dubultu uzskaiti vai datu izlaidumus atpakaļ atgrieztu vai neuzskaitītu materiālu dēļ. Ja darbības datus nosaka, pamatojoties uz saražoto klinkera daudzumu, malto izejmateriālu neto daudzumu var noteikt, izmantojot empīrisku malto izejmateriālu un klinkera attiecību, kas ir specifiska konkrētajai ražotnei. Šī attiecība jāatjaunina vismaz vienu reizi gadā, ievērojot nozares paraugprakses vadlīnijas. |
B.9.2.2. Papildu noteikumi attiecībā uz B metodi (pēc izlaides)
Ja izmanto B metodi (pamatojoties uz klinkera izlaidi) procesa emisiju noteikšanai, piemēro šādus īpašus noteikumus:
nosaka darbības datus kā klinkera produkcijas apjomu [t] pārskata periodā, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem:
— |
klinkeru tieši nosverot, |
— |
pamatojoties uz cementa piegāžu datiem, pēc materiālu bilances (ņemot vērā klinkera nosūtīšanu, klinkera sagādes, kā arī klinkera krājumu izmaiņas), un tam izmanto šādu formulu: |
(27. vienādojums)
kur
Cliprod |
ir saražotā klinkera daudzums tonnās; |
Cemdeliv |
ir piegādātā cementa daudzums tonnās; |
CemSV |
ir cementa krājumu izmaiņas tonnās; |
CCR |
ir klinkera/cementa attiecība (tonnās klinkera uz tonnu cementa); |
Clis |
ir piegādātā klinkera daudzums tonnās; |
Clid |
ir nosūtītā klinkera daudzums tonnās, kā arī |
CliSV |
ir klinkera krājuma izmaiņu daudzums tonnās. |
Cementa un klinkera attiecību nosaka atsevišķi katram no dažādajiem cementa produktiem, pamatojoties uz laboratorijas analīzēm saskaņā ar B.5.4. iedaļas noteikumiem, vai arī aprēķina kā attiecību no starpības starp cementa piegādēm un krājumu izmaiņām, kā arī visiem materiāliem, kas izmantoti kā cementa piedevas, iekļaujot arī apvedkanālu putekļus un cementa apdedzināšanas krāsns putekļiem.
Minimālā prasība, ko piemēro, lai noteiktu emisijas faktoru, ir standartvērtība 0,525 t CO2/t klinkera.
B.9.2.3. Emisijas, kas saistītas ar izmestajiem putekļiem
Emisijām pieskaita CO2 procesa emisijas no apvedkanālu putekļiem un cementa apdedzināšanas krāsns putekļiem (CKD), ko izvada no apdedzināšanas krāsns sistēmas, veicot korekcijas attiecībā uz CKD daļējas kalcinācijas attiecību.
Minimālā prasība – piemēro emisijas faktoru 0,525 t CO2/t putekļu.
Ieteicamie uzlabojumi – emisijas faktoru (EF) nosaka vismaz reizi gadā saskaņā ar šā pielikuma B.5.4. iedaļas noteikumiem un izmantojot šādu formulu:
(28. vienādojums)
kur
EFCKD |
ir daļēji kalcinēto cementa krāsns putekļu emisijas faktors [t CO2/t CKD]; |
EFCli |
ir iekārtai specifiskais klinkera emisijas faktors [t CO2/t klinkera]; un |
d |
ir CKD kalcinēšanas pakāpe (emitētais CO2 kā % no kopējā karbonātu CO2 izejmateriālu maisījumā). |
B.9.3. Papildu noteikumi, kas piemērojami emisijām no slāpekļskābes ražošanas
B.9.3.1. N2O noteikšanas vispārējie noteikumi
N2O emisijas nosaka, izmantojot ar mērījumiem pamatotu metodiku. N2O koncentrāciju dūmgāzē no katra emisijas avota mēra reprezentatīvā punktā aiz NOx/N2O attīrīšanas iekārtas, ja izmanto attīrīšanu. Izmanto paņēmienus, ar kuriem var izmērīt N2O koncentrācijas visiem emisijas avotiem, gan darbojoties emisiju attīrīšanas aprīkojumam, gan tad, ja emisiju attīrīšana nenotiek. Visi mērījumu rezultāti jāpārrēķina sausai gāzei, ja prasīts, un saskanīgi jāziņo.
B.9.3.2. Dūmgāzes plūsmas noteikšana
Dūmgāzes plūsmas monitoringam izmanto šā pielikuma B.6.2.5. iedaļā sniegto masas bilances metodi, ja vien tā ir tehniski īstenojama. Pretējā gadījumā var izmantot citu metodi, tostarp citu masas bilances metodi, kuras pamatā ir būtiski parametri, piemēram, amonjaka ielaides slodze, vai plūsmu noteikt, veicot nepārtrauktu emisiju plūsmas mērīšanu.
Dūmgāzes plūsmu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
Vflue gas flow [Nm3/h] = Vair × (1 – O2,air)/(1 – O2,flue gas) (29. vienādojums)
kur
Vair |
kopējā gaisa plūsmas ielaide, izteikta Nm3/h, standartapstākļos; |
O2,air |
O2 tilpuma frakcija sausā gaisā (= 0,2095) un |
O2,flue gas |
O2 tilpuma frakcija dūmgāzē. |
Vair |
aprēķina kā visu slāpekļskābes ražošanas iekārtā ievadīto gaisa plūsmu summu, jo īpaši primāro un sekundāro ielaides gaisu, un attiecīgā gadījumā slēgam ievadīto gaisu. |
Visu mērījumu rezultātus pārrēķina sausai gāzei un attiecīgi reģistrē.
B.9.3.3. Skābekļa (O2) koncentrācijas
Ja nepieciešams aprēķināt dūmgāzes plūsmu saskaņā ar šā pielikuma B.9.3.2. iedaļu, mēra skābekļa koncentrāciju dūmgāzē, piemērojot šā pielikuma B.6.2.2. iedaļas prasības. Visu mērījumu rezultātus pārrēķina sausai gāzei un attiecīgi reģistrē.
C. SILTUMA PLŪSMAS
C.1. Neto izmērāmā siltuma noteikšanas noteikumi
C.1.1. Principi
Visi specificētie izmērāmā siltuma daudzumi vienmēr ir izmērāmā siltuma neto daudzumi, ko nosaka kā uz siltumu patērējošo procesu vai ārējam lietotājam aizvadītās siltuma plūsmas siltumsaturu (entalpija), no kura atskaita atgriezes plūsmas siltumsaturu.
Siltumu patērējošus procesus, kas vajadzīgi siltuma ražošanā un sadalē, piemēram, deaeratoru procesus, piebarošanas ūdens sagatavošanu un regulāras ārpūtes, ņem vērā siltumsistēmu lietderības aprēķinā, tāpēc tie ir jāuzskaita attiecībā uz precēs iegultajām emisijām.
Ja vienu un to pašu siltumnesēju izmanto vairākos secīgos procesos un tā siltums tiek patērēts, temperatūras līmeņiem procesu sākumpunktos esot atšķirīgiem, katrā siltumu patērējošajā procesā patērēto siltuma daudzumu nosaka atsevišķi, ja vien procesi nav to pašu preču kopējā ražošanas procesa sastāvdaļa. Siltumnesēja atkaluzkarsēšanu starp secīgiem siltumu patērējošiem procesiem uzskata par papildu siltuma ražošanu.
Ja siltumu izmanto dzesēšanai absorbtīvās dzesēšanas procesā, par siltumu patērējošo procesu uzskata šo dzesēšanas procesu.
C.1.2. Neto izmērāmā siltuma daudzumu noteikšanas metodika
Izvēloties datu avotus enerģijas plūsmu kvantificēšanai saskaņā ar šā pielikuma A.4. iedaļu, apsver šādas neto izmērāmā siltuma daudzumu noteikšanas metodes.
C.1.2.1. Pirmā metode – Mērījumu izmantošana
Pēc šīs metodes mēra visus attiecīgos parametrus, it sevišķi temperatūru, spiedienu, aizvadītā un atgrieztā siltumnesēja stāvokli. Tvaika gadījumā siltumnesēja stāvoklis ir tā piesātinājums vai pārkarsētības pakāpe. Mēra siltuma pārvades nesēja (tilpuma) plūsmas ātrumu. Pamatojoties uz izmērītajām vērtībām, nosaka entalpiju un siltuma pārvades nesēja īpatnējo tilpumu, izmantojot piemērotas plūsmas tabulas vai inženierprogrammatūru.
Siltumnesēja masas caurplūdumu aprēķina šādi:
(30. vienādojums)
kur
|
ir masas caurplūdums kg/s; |
|
ir tilpuma plūsmas ātrums m3/s, un |
v |
ir īpatnējais tilpums m3/kg. |
Tā kā uzskata, ka aizvadītā un atgrieztā siltumnesēja masas caurplūdums ir vienāds, siltuma caurplūdumu aprēķina pēc aizvadītās plūsmas un atgriezes plūsmas entalpijas starpības šādi:
(31. vienādojums)
kur
|
ir siltuma plūsmas ātrums kJ/s; |
hflow |
ir aizvadītās plūsmas entalpija kJ/kg; |
hreturn |
ir atgriezes plūsmas entalpija kJ/kg, un |
|
ir masas caurplūdums kg/s. |
Ja par siltumnesēju izmanto tvaiku vai karsto ūdeni un kondensāts netiek atgriezts vai nav iespējams aplēst atgriezes kondensāta entalpiju, hreturn nosaka, par pamatu ņemot 90 °C temperatūru.
Ja ir zināms, ka masas caurplūduma rādītāji nav vienādi, rīkojas šādi:
a) |
ja ir pierādījumi, ka kondensāts paliek produktā (piemēram, tiešās tvaika inžekcijas procesos), attiecīgo kondensāta entalpiju neatskaita; |
b) |
ja ir zināms, ka siltumnesējs ir zudis (piemēram, noplūdis vai aizlaists kanalizācijā), attiecīgo aplēsto masas plūsmu atskaita no aizvadītā siltumnesēja masas plūsmas. |
Lai pēc šiem datiem noteiktu ikgadējo neto siltuma plūsmu, atkarībā no tā, kāds mēraprīkojums un datu apstrāde pieejama, izmanto vienu no šīm metodēm:
a) |
nosaka to parametru gada vidējās vērtības, kas nosaka aizvadītā un atgrieztā siltumnesēja gada vidējo entalpiju, reizinot ar gada kopējo masas plūsmu, izmantojot 31. vienādojumu; |
b) |
nosaka siltuma plūsmas stundas vērtības un tās saskaita, ņemot vērā siltumsistēmas kopējo gada ekspluatācijas laiku. Atkarībā no datu apstrādes sistēmas stundas vērtības var attiecīgi aizstāt ar citiem laika intervāliem. |
C.1.2.2. Otrā metode – Aizstājrādītāja aprēķins pēc izmērītās lietderības
Neto izmērāmā siltuma daudzumus nosaka, balstoties uz kurināmā ielaidi un izmērīto lietderību, kas saistīta ar siltuma ražošanu:
(32. vienādojums)
(33. vienādojums)
kur
Q |
ir siltuma daudzums TJ; |
ηΗ |
ir siltuma ražošanas izmērītā lietderība; |
EIn |
ir enerģijas ielaide ar kurināmajiem; |
ADi |
ikgadējie kurināmo i darbības dati (t. i., patērētie daudzumi) un |
NCVi |
kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības. |
ηΗ vērtību vai nu saprātīgi garā periodā mēra, pienācīgi ņemot vērā dažādus iekārtas slodzes stāvokļus, vai ņem no ražotāja dokumentācijas. Šajā saistībā ņem vērā specifisko daļējas slodzes līkni, izmantojot ikgadēju slodzes koeficientu:
(34. vienādojums)
kur
LF |
ir slodzes koeficients; |
EIn |
ir enerģijas ielaide pārskata periodā, ko nosaka ar 33. vienādojumu, un |
EMax |
ir maksimālā kurināmā ielaide, ja siltumu ražojošais bloks visu kalendāro gadu būtu darbojies ar 100 % nominālo slodzi. |
Lietderību nosaka, par pamatu ņemot situāciju, kurā viss kondensāts tiek atgriezts. Pieņem, ka atgriezes kondensāta temperatūra ir 90 °C.
C.1.2.3. Trešā metode – aizstājrādītāja aprēķins pēc references lietderības
Šī metode ir identiska 3. metodei, tikai 32. vienādojumā izmanto references lietderību 70 % (ηRef,H = 0,7).
C.1.3. Īpaši noteikumi
Ja iekārta patērē izmērāmu siltumu, kas saražots eksotermiskos ķīmiskos procesos, kas nav sadedzināšana, piemēram, amonjaka vai slāpekļskābes ražošanas procesā, šo saražotā siltuma daudzumu nosaka atsevišķi no cita izmērāmā siltuma un šim siltuma patēriņam norāda, ka CO2e emisijas ir nulle.
Ja izmērāmu siltumu reģenerē no neizmērāma siltuma, kas iegūts no kurināmā un kas izmantots ražošanas procesos pēc izlietošanas, piemēram, no izplūdes gāzēm, lai izvairītos no dubultas uzskaites, attiecīgo izmērāmā neto siltuma summu, kas dalīta ar references lietderību 90 %, atņem no kurināmā ielaides.
C.2. Izmērāma siltuma iegūšanai izmantota jaukta sastāva kurināmā emisijas faktora noteikšana
Ja ražošanas procesā izmanto izmērāmu iekārtā saražotu siltumu, ar siltumu saistītās emisijas nosaka, izmantojot kādu no šīm metodēm.
C.2.1. Iekārtā saražotā izmērāmā siltuma emisijas faktors, izņemot siltumu, kas iegūts koģenerācijas procesā
Attiecībā uz izmērāmu siltumu, kas iegūts, sadedzinot kurināmo iekārtā, izņemot attiecībā uz siltumu, kas iegūts koģenerācijas procesā, nosaka attiecīgās jaukta sastāva kurināmā emisijas faktoru un aprēķina emisijas, kas attiecināmas uz ražošanas procesu:
EmHeat = EFmix · Qconsumed/η (35. vienādojums)
kur
EmHeat |
ir ar siltumu saistītās ražošanas procesa emisijas t CO2; |
EFmix |
ir attiecīgā jaukta sastāva kurināmā emisijas faktors t CO2/TJ, tostarp attiecīgā gadījumā emisijas no dūmgāzu tīrīšanas; |
Qconsumed |
ir izmērāmā siltuma daudzums, kas patērēts ražošanas procesā, TJ, un |
η |
ir siltuma ražošanas procesa lietderība. |
EFmix |
aprēķina šādi: |
EFmix = (Σ ADi · NCVi · EFi + EmFGC)/(Σ ADi · NCVi) (36. vienādojums)
kur
ADi |
ir ikgadējie darbības dati (t. i., patērēto daudzumu dati) par izmērāma siltuma ražošanai izlietotajiem kurināmajiem i tonnās vai Nm3; |
NCVi |
kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības, izteiktas TJ/t vai TJ/Nm3; |
EFi |
kurināmo i emisijas faktori, izteikti t CO2/TJ, un |
EmFGC |
ir procesu emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, izteiktas t CO2. |
Ja izmantotā jaukta sastāva kurināmā sastāvā ir atlikumgāze un ja atlikumgāzes emisijas faktors ir augstāks nekā VIII pielikuma 1. tabulā sniegtais dabasgāzes standarta emisijas faktors, EFmix aprēķināšanai izmanto šo standarta emisijas faktoru, nevis atlikumgāzes emisijas faktoru.
C.2.2. Iekārtā koģenerācijas procesā saražotā izmērāmā siltuma emisijas faktors
Ja koģenerācijas procesā (proti, kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana) saražo izmērāmu siltumu un elektrību, attiecīgās emisijas, kas attiecināmas uz izmērāmo siltumu un elektrību nosaka saskaņā ar šīs iedaļas prasībām. Attiecīgā gadījumā piemēro arī elektroenerģijai piemērojamos noteikumus attiecībā uz mehāniskās enerģijas ražošanu.
Koģenerācijas iekārtas emisijas nosaka šādi:
(37. vienādojums)
kur
EmCHP |
ir koģenerācijas iekārtas emisijas pārskata periodā, izteiktas t CO2; |
ADi |
ir ikgadējie darbības dati (t. i., patērēto daudzumu dati) par koģenerācijas iekārtā izlietotajiem kurināmajiem i tonnās vai Nm3; |
NCVi |
kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības, izteiktas TJ/t vai TJ/Nm3; |
EFi |
ir kurināmo i emisijas faktori, izteikti t CO2/TJ, un |
EmFGC |
ir procesu emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, izteiktas t CO2. |
Enerģijas ielaidi koģenerācijas iekārtā aprēķina saskaņā ar 33. vienādojumu. Attiecīgo siltuma ražošanas un elektrības (vai attiecīgā gadījumā mehāniskās enerģijas) ražošanas vidējo lietderību pārskata periodā aprēķina šādi:
(38. vienādojums)
(39. vienādojums)
kur
ηheat |
ir siltuma ražošanas vidējā lietderība pārskata periodā (bezdimensiju); |
Qnet |
ir ar koģenerācijas iekārtu saražotā siltuma neto daudzums, izteikts TJ, kā noteikts saskaņā ar C.1.2. iedaļu; |
EIn |
ir enerģijas ielaide, ko nosaka ar 33. vienādojumu, izteikta TJ; |
ηel |
ir elektroenerģijas ražošanas vidējā lietderība pārskata periodā (bezdimensiju) un |
Eel |
ir koģenerācijas iekārtas saražotā neto elektroenerģija pārskata periodā, izteikta TJ. |
Ja noteikt lietderību ηheat un ηel ir tehniski neiespējami vai pārmērīgi dārgi, izmanto iekārtas tehniskajā dokumentācijā noteiktās vērtības (projektētās vērtības). Ja šādas vērtības nav pieejamas, izmanto konservatīvas standartvērtības – ηheat = 0,55 un ηel = 0,25.
Koģenerācijas siltuma un elektroenerģijas attiecināšanas koeficientus aprēķina šādi:
(40. vienādojums)
(41. vienādojums)
kur
FCHP,Heat |
ir attiecināšanas koeficients siltumam (bezdimensiju); |
FCHP,El |
ir attiecināšanas koeficients elektroenerģijai (vai attiecīgā gadījumā mehāniskajai enerģijai) (bezdimensiju); |
ηref, heat |
ir atsevišķā katlā notiekošas siltuma ražošanas references lietderība (bezdimensiju) un |
ηref,el |
ir bezkoģenerācijas elektroenerģijas ražošanas references lietderība (bezdimensiju). |
Attiecīgās kurināmo atsauces lietderības vērtības ir sniegtas IX pielikumā.
Ar koģenerāciju saistītā izmērāmā siltuma īpatnējo emisijas faktoru, kas jāizmanto, lai ar siltumu saistītās emisijas attiecinātu uz ražošanas procesiem, aprēķina šādi:
EFCHP,Heat = EmCHP · FCHP,Heat/Qnet (42. vienādojums)
kur
kur EFCHP, heat |
ir koģenerācijas iekārtā saražotā izmērāmā siltuma emisijas faktors, kas izteikts kā t CO2/TJ, un |
Qnet |
ir neto siltums, kas saražots ar koģenerācijas iekārtu, izteikts TJ. |
Ar koģenerāciju saistītās elektroenerģijas īpatnējo emisijas faktoru, kas jāizmanto, lai attiecinātu netiešās emisijas uz ražošanas procesiem, aprēķina šādi:
EFCHP,El = EmCHP · FCHP,El/EEl,prod (43. vienādojums)
kur
EEl,prod |
ir koģenerācijas iekārtā saražotā elektroenerģija. |
Ja izmantotā jaukta sastāva kurināmā sastāvā ir atlikumgāze un ja atlikumgāzes emisijas faktors ir augstāks nekā VIII pielikuma 1. sniegtais dabasgāzes standarta emisijas faktors, EFmix aprēķināšanai izmanto šo standarta emisijas faktoru, nevis atlikumgāzes emisijas faktoru.
C.2.3. Ārpus iekārtas saražotā izmērāmā siltuma emisijas faktors
Ja ražošanas procesā izmanto izmērāmu ārpus iekārtas saražotu siltumu, ar siltumu saistītās emisijas nosaka, izmantojot kādu no šīm metodēm:
1. |
Ja iekārtai, kas ražo izmērāmu siltumu, piemēro atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu vai ja iekārtas operators, patērējot izmērāmu siltumu, ar attiecīgiem siltuma piegādes līguma nosacījumiem nodrošina, ka iekārtai, kas ražo siltumu, veic emisiju monitoringu saskaņā ar šo pielikumu, izmērāmā siltuma emisijas faktoru nosaka ar attiecīgajiem C.2.1. vai C.2.2. iedaļas vienādojumiem, pamatojoties uz emisiju datiem, ko sniedzis izmērāmu siltumu ražojošās iekārtas operators. |
2. |
Ja 1. punktā norādītā metode nav pieejama, izmanto standartvērtību, pamatojoties uz valsts rūpniecības nozarē visplašāk izmantotā kurināmā standarta emisijas faktoru, pieņemot, ka katla lietderība ir 90 %. |
D. ELEKTROENERĢIJA
D.1. Ar elektroenerģiju saistīto emisiju aprēķināšana
Emisijas saistībā ar elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu nolūkā aprēķināt iegultās emisijas saskaņā ar F.1. iedaļu aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
(44. vienādojums)
kur
Em el |
ir emisijas saistībā ar saražoto vai patērēto elektroenerģiju t CO2; |
E el |
ir saražotā vai patērētā elektroenerģija MWh vai TJ, un |
EF el |
ir elektroenerģijai piemērotais emisijas faktors t CO2/MWh vai t CO2/TJ. |
D.2. Noteikumi emisijas faktora noteikšanai elektroenerģijai kā importētai precei
Lai elektroenerģijai kā importētai precei noteiktu īpatnējās faktiskās iegultās emisijas, ir piemērojamas tikai tiešās emisijas saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 2. iedaļu.
Emisijas faktoru īpatnējo elektroenerģijā faktisko iegulto emisiju aprēķināšanai nosaka šādi.
a) |
izmanto specifisku noklusējuma vērtību attiecībā uz trešo valsti, trešo valstu grupu vai trešās valsts reģionu kā attiecīgo CO2 emisijas faktoru, kā noteikts šā pielikuma D.2.1. punktā; |
b) |
ja nav pieejama a) punktā minētā specifiskā noklusējuma vērtība, izmanto Eiropas Savienībā lietoto CO2 emisijas faktoru, kā noteikts šā pielikuma D.2.2. punktā; |
c) |
ja ziņojošais deklarētājs iesniedz pietiekamus pierādījumus, pamatojoties uz oficiālu un publisku pieejamu informāciju, lai apliecinātu, ka CO2 emisijas faktors, kas tiek lietots trešā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā, no kurienes ir importēta elektroenerģija, ir zemāks nekā a) un b) apakšpunktā minētās vērtības, un ja ir izpildīti šā pielikuma D.2.3. punktā sniegtie nosacījumi, nosaka prasītās zemākās vērtības, pamatojoties uz pieejamiem un sniegtiem ticamiem datiem. |
d) |
Ziņojošais deklarētājs var piemērot faktiskās iegultās emisijas, nevis noklusējuma vērtības, aprēķinot importētajā elektroenerģijā iegultās emisijas, ar nosacījumu, ka ir izpildīti kumulatīvie kritēriji, kas sniegti Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 5. iedaļas a)–d) punktā, un aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem noteiktiem datiem, kas aprēķināti, izmantojot šā pielikuma D.2.3. iedaļu. |
D.2.1. CO2 emisijas faktors, kas noteikts, pamatojoties uz specifiskām noklusējuma vērtībām
Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 4.2.1. iedaļu CO2 emisijas faktorus trešajā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā izmanto, pamatojoties uz labākajiem Komisijai pieejamajiem datiem. Šīs regulas nolūkiem šie CO2 emisijas faktori ir pamatoti Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (VEA) datos, un Komisija tos nodrošina OIM pārejas reģistrā.
D.2.2. ES izmantotais CO2 emisijas faktors
Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 4.2.2. iedaļu piemēro Savienības CO2 emisijas faktoru. Šīs regulas nolūkiem Savienības CO2 emisijas faktors ir pamatots Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (VEA) datos, un Komisija tos nodrošina OIM pārejas reģistrā.
D.2.3. CO2 emisijas faktors, kas noteikts, pamatojoties uz ziņojošā deklarētāja parādītiem ticamiem datiem
Lai izpildītu šā pielikuma D.2. iedaļas c) punktu, ziņojošais deklarētājs iesniedz datu kopas no alternatīviem oficiāliem avotiem, tostarp valsts statistikas datus, par pieciem gadu periodu, kas beidzās divus gadus pirms ziņošanas.
Lai atainotu, kā dekarbonizācijas politika, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugums, kā arī klimatiskie apstākļi, piemēram, jo īpaši auksti gadi, ietekmē elektroenerģijas piegādi gadā attiecīgajās valstīs, ziņojošais deklarētājs aprēķina CO2 emisijas faktoru, pamatojoties uz CO2 emisijas faktora piecu gadu periodam, kas beidzas divus gadus pirms ziņošanas.
Tālab ziņojošais deklarētājs aprēķina gada CO2 emisijas faktorus katrai fosilā kurināmā tehnoloģijai un tās attiecīgo bruto elektroenerģijas ražošanu trešajā valstī, kas spēj eksportēt elektroenerģiju uz ES, pamatojoties uz šādu vienādojumu:
(45. vienādojums)
kur
Em el,y |
ir gada CO2 emisijas faktors visām fosilā kurināmā tehnoloģijām konkrētajā gadā trešajā valstī, kas spēj eksportēt elektroenerģiju uz ES; |
E el,y |
ir bruto elektroenerģijas ražošanas kopējais apjoms no visām fosilā kurināmā tehnoloģijām minētajā gadā; EF i ir CO2 emisijas faktors katrai fosilā kurināmā tehnoloģijai “i” un |
E el,i,y |
ir bruto saražotā elektroenerģija gadā katrai fosilā kurināmā tehnoloģijai “i”. |
Ziņojošais deklarētājs aprēķina CO2 emisijas faktoru kā mainīgo vidējo lielumu šajos gados, kas sākas ar kārtējo gadu, no kura atskaitīti divi gadi, pamatojoties uz šādu vienādojumu:
(46. vienādojums)
kur
Em el |
ir CO2 emisijas faktors, kas iegūts no CO2 emisijas faktoru mainīgā vidējā lieluma par iepriekšējiem 5 gadiem, kas sākas kārtējā gadā, no kura atskaitīti divi gadi, līdz kārtējam gadam, no kura atskaitīti 6 gadi; |
Em el,y |
ir CO2 emisijas faktors katram gadam “i”; |
i |
ir mainīgais indekss aplūkotajiem gadiem un |
y |
ir kārtējais gads. |
D.2.4. CO2 emisijas faktors, kas noteikts, pamatojoties uz iekārtas faktiskajām CO2 emisijām
Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 5. iedaļu ziņojošais deklarētājs var piemērot faktiskās iegultās emisijas, nevis noklusējuma vērtības, aprēķinot importētajā elektroenerģijā iegultās emisijas, ja ir izpildīti šīs iedaļas a) līdz d) punktā norādītie kumulatīvie kritēriji.
D.3. Noteikumi, lai noteiktu izlietotās elektroenerģijas daudzumu tādu preču ražošanā, kas nav elektroenerģija
Iegulto emisiju noteikšanas nolūkiem elektroenerģijas daudzumu uzskaite attiecas uz faktisko, nevis šķietamo jaudu (komplekso jaudu). Mēra tikai aktīvās jaudas komponenti, neņemot vērā reaktīvo jaudu.
Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu darbības līmenis attiecas uz tīro elektroenerģiju, kas iziet ārpus spēkstacijas vai koģenerācijas iekārtas sistēmas robežām, kad ir atskaitīta iekšēji patērētā elektroenerģija.
D.4. Noteikumi, lai noteiktu netiešās iegultās emisijas elektroenerģijai, kas ir ielaide tādu preču ražošanai, kas nav elektroenerģija
Pārejas laikā emisijas faktorus elektroenerģijai nosaka, pamatojoties uz:
a) |
izcelsmes valsts elektrotīkla vidējo emisijas faktoru, pamatojoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, ko Komisija ir sniegusi OIM pārejas reģistrā; vai |
b) |
izcelsmes valsts elektrotīkla citu emisijas faktoru, pamatojoties publiski pieejamiem datiem, kas ir vai nu vidējais emisijas faktors, vai CO2 emisijas faktors, kā noteikts Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 4.3. iedaļā. |
Atkāpjoties no a) un b) punkta, faktiskos elektroenerģijas emisijas faktorus var izmantot D.4.1. līdz D.4.3. iedaļā norādītajos gadījumos.
D.4.1. Iekārtā saražotās elektroenerģijas emisijas faktors, izņemot elektroenerģiju, kas iegūta koģenerācijas procesā
Attiecībā uz elektroenerģiju, kas ražota, sadedzinot kurināmo iekārtā, izņemot attiecībā uz elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, elektroenerģijas emisijas faktoru EFEl nosaka, pamatojoties uz attiecīgo jaukta sastāva kurināmo un emisijām, kas attiecināmas uz elektroenerģijas ražošanu:
EFEl = (Σ ADi · NCVi · EFi + EmFGC)/Elprod (47. vienādojums)
kur
ADi |
ir ikgadējie darbības dati (t. i., patērēto daudzumu dati) par elektroenerģijas ražošanai izlietotajiem kurināmajiem i tonnās vai Nm3; |
NCVi |
ir kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības, izteiktas TJ/t vai TJ/Nm3; |
EFi |
ir kurināmo i emisijas faktori, izteikti t CO2/TJ; |
EmFGC |
ir procesu emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, izteiktas t CO2, un |
Elprod |
ir saražotās elektroenerģijas neto daudzums MWh. Var iekļaut no citiem avotiem, kas nav kurināmā sadedzināšana, saražotās elektroenerģijas daudzumus. |
Ja izmantotā jaukta sastāva kurināmā sastāvā ir atlikumgāze un ja atlikumgāzes emisijas faktors ir augstāks nekā VIII pielikuma 1. tabulā sniegtais dabasgāzes standarta emisijas faktors, EFEl aprēķināšanai izmanto šo standarta emisijas faktoru, nevis atlikumgāzes emisijas faktoru.
D.4.2. Iekārtā koģenerācijas procesāsaražotās elektroenerģijas emisijas faktors
Emisijas faktoru elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā nosaka saskaņā ar šā pielikuma C.2.2. iedaļu.
D.4.3. Ārpus iekārtas saražotās elektroenerģijas emisijas faktors
1. |
Ja elektroenerģija tiek saņemta no avota, kam ir tieša tehniska saikne, un ja ir pieejami visi attiecīgie dati, šādas elektroenerģijas emisijas faktoru nosaka, piemērojot attiecīgi D.4.1. vai D.4.2. iedaļu. |
2. |
Ja elektroenerģija tiek saņemta no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar jaudas pirkuma līgumu, var attiecīgos gadījumos izmantot emisijas faktoru elektroenerģijai, kas noteikta saskaņā ar attiecīgi D.4.1. vai D.4.2. iedaļu, ja elektroenerģijas ražotājs par to informējis operatoru un sniedzis saskaņā ar IV pielikumu. |
E. PREKURSORU MONITORINGS
Ja aprakstā par ražošanas veidiem, kas attiecas uz iekārtai noteiktiem ražošanas procesiem, ir norādīti attiecīgie prekursori, nosaka katra iekārtas ražošanas procesos izlietotā prekursora daudzumu, lai aprēķinātu kopējās emisijas, kas iegultas saskaņā ar šā pielikuma G. iedaļu saražotajās kompleksajās precēs.
Atkāpjoties no iepriekšējā punkta, ja prekursors tiek saražots un izlietots vienā ražošanas procesā, nosaka daudzumu tikai papildu prekursoram, kas izmantots un iegūts no citām iekārtām vai no citiem ražošanas procesiem.
Izmantoto daudzumu un emisijas īpašības nosaka atsevišķi katrai iekārtai, no kuras prekursors ir nācis. Iekārtas monitoringa metodikas dokumentācijā norāda, kādas metodes ir izmantotas prasīto datu noteikšanai, piemērojot šādus noteikumus:
1. |
Ja prekursors ir ražots iekārtā, bet citā ražošanas procesā kā uzdots, piemērojot šā pielikuma A.4. iedaļas noteikumus, ir jānosaka tostarp šādas datu kopas:
|
2. |
Ja prekursors ir iegūts no citas iekārtas, nosaka tostarp šādas datu kopas:
Par iekārtu, kas ražo prekursoru, sniedz attiecīgo informāciju, vēlams, izmantojot 3. panta 5. punktā un IV pielikumā minēto elektronisko veidni. |
3. |
Ja par prekursora daudzumu ir saņemti nepilnīgi vai nepārliecinoši 2. punktā norādītie dati, izmanto piemērojamās noklusējuma vērtības, ko Komisija ir darījusi pieejamas un publiskojusi pārejas periodam saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. |
F. NOTEIKUMI IEKĀRTAS EMISIJU ATTIECINĀŠANAI UZ PRECĒM
F.1. Aprēķināšanas metode
Lai iekārtas emisijas iedalītu precēm, emisijas, ielaidi un izlaidi attiecina uz ražošanas procesiem, kas definēti saskaņā ar šā pielikuma A.4. iedaļu, izmantojot 48. vienādojumu attiecībā uz tiešajām emisijām un izmantojot 49. vienādojumu attiecībā uz netiešajām emisijām, vienādojumā sniegtajiem parametriem izmantojot visa pārskata perioda kopapjoma rādītājus. Attiecinātās tiešās un netiešās emisijas tad pārveido par īpatnējām tiešajām un netiešajām emisijām, kas iegultas ražošanas procesā iegūtajās precēs, izmantojot 50. un 51. vienādojumu.
(48. vienādojums)
Ja aprēķinātais AttrEm Dir ir ar negatīvu vērtību, to norāda kā nulli.
(49. vienādojums)
(50. vienādojums)
(51. vienādojums)
kur
AttrEm Dir |
ir ražošanas procesa attiecinātās tiešās emisijas visā pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2e; |
AttrEm indir |
ir ražošanas procesa attiecinātās netiešās emisijas visā pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2e; |
DirEm * |
ir tieši attiecināmas emisijas no ražošanas procesa, kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma B. iedaļas noteikumus un šādus noteikumus. |
Izmērāms siltums – ja kurināmais tiek izlietots izmērāma siltuma ražošanai, kas tiek patērēts ārpus aplūkojamā ražošanas procesa vai ko izmanto vairākos ražošanas procesos (ieskaitot situācijas ar importu no citām iekārtām un eksportu uz citām iekārtām), kurināmo emisijas neiekļauj tieši attiecināmās ražošanas procesa emisijās, bet pievieno kā parametru EmH,import , lai izvairītos no dubultas uzskaites.
Atlikumgāzes –
emisijas, ko rada atlikumgāzes, kas ražotas un pilnībā izlietotas tajā pašā ražošanas procesā, iekļauj kā DirEm*.
Emisijas, kas rodas, sadedzinot no ražošanas procesa eksportētās atlikumgāzes, tiek pilnībā iekļautas DirEm*, neatkarīgi no tā, vai tās tiek izlietotas. Tomēr atlikumgāzu eksportam aprēķina vienādojuma locekli WGcorr,export .
Emisijas, kas rodas, sadedzinot no citiem ražošanas procesiem importētās atlikumgāzes, neiekļauj DirEm*. Tā vietā aprēķina locekli WGcorr,export ;
Em H,imp |
ir emisijas, kas līdzvērtīgas uz ražošanas procesu importētā izmērāmā siltuma daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma C iedaļas noteikumus un šādus noteikumus. |
Emisijās saistībā ar izmērāmu siltumu, kas importēts uz ražošanas procesu, iekļauj importu no citām iekārtām, citiem ražošanas procesiem tajā pašā iekārtā, kā arī siltumu, kas saņemts no tehniskās vienības (piemēram, no iekārtas galvenās katla mājas vai sarežģītāka tvaika ražošanas tīkla, kurā ir vairākas siltumu ražojošas vienības), kas piegādā siltumu uz vairākiem ražošanas procesiem.
Emisijas, ko rada izmērāms siltums, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
(52. vienādojums)
kur
EFheat |
ir emisijas faktors saskaņā ar šā pielikuma C.2. iedaļu noteiktajai izmērāmā siltuma ražošanai, kas izteikts kā t CO2/TJ, un |
Qimp |
ir neto siltums, kas importēts uz ražošanas procesu un patērēts ražošanas procesā, TJ; |
Em H,exp |
ir emisijas, kas līdzvērtīgas no ražošanas procesa eksportētajam izmērāmā siltuma daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma C iedaļas noteikumus. Attiecībā uz eksportēto siltumu izmanto vai nu emisijas no faktiski zināma jaukta sastāva kurināmā saskaņā ar C.2. iedaļu, vai arī, ja faktiskais jaukta sastāva kurināmais nav zināms, izmanto valstī un rūpniecības nozarē visplašāk izmantotā kurināmā standarta emisijas faktoru, pieņemot, ka katla lietderība ir 90 %. |
Neuzskaita siltumu, kas reģenerēts no procesiem, kas darbināti ar elektroenerģiju, un no slāpekļskābes ražošanas;
WG corr,imp |
ir tiešās emisijas, kas attiecinātas uz ražošanas procesu, kurā patērē no citiem ražošanas procesiem importētās atlikumgāzes, kas koriģētas attiecībā uz pārskata periodu, izmantojot šādu formulu: |
(53. vienādojums)
kur
VWG |
ir importētās atlikumgāzes tilpums; |
NCVWG |
ir importētās atlikumgāzes zemākā siltumspēja un |
EFNG |
ir dabasgāzes standarta emisijas faktors, kā noteikts VIII pielikumā; |
WG corr,exp |
ir emisijas, kas līdzvērtīgas no ražošanas procesa eksportētās atlikumgāzes daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma B. iedaļas noteikumus un šādu formulu: |
(54. vienādojums)
kur
VWG,exp |
ir no ražošanas procesa eksportētās atlikumgāzes tilpums; |
NCVWG |
ir atlikumgāzes zemākā siltumspēja; |
EFNG |
ir dabasgāzes standarta emisijas faktors, kā noteikts VIII pielikumā; |
Corrη |
ir koeficients, kas ņem vērā lietderības starpību, kas rodas, ja lieto atlikumgāzi un references kurināmo – dabasgāzi. Standartvērtība ir Corrη = 0,667; |
Em el,prod |
ir emisijas, kas līdzvērtīgas ražošanas procesa robežās saražotās elektroenerģijas daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma D iedaļas noteikumus; |
Em el,cons |
ir emisijas, kas līdzvērtīgas ražošanas procesa robežās patērētās elektroenerģijas daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma D iedaļas noteikumus; |
SEE g,Dir |
ir īpatnējās emisijas, kas tieši iegultas precēs g, izteiktas tonnās CO2e uz tonnu, kas ir spēkā pārskata periodā; |
SEE g,Indir |
ir īpatnējās emisijas, kas netieši iegultas precēs g, izteiktas tonnās CO2e uz tonnu, kas ir spēkā pārskata periodā; |
AL g |
ir preču g darbības līmenis, t. i., attiecīgajā iekārtā pārskata periodā saražoto preču g daudzums, kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma F.2. iedaļu, izteikts tonnās. |
F.2. Monitoringa metodika attiecībā uz darbības līmeņiem
Ražošanas procesa darbības līmeni aprēķina kā pārskata periodā visu ražošanas procesā izlaisto preču kopējo masu Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajām precēm, uz kurām attiecas ražošanas process, dalījumā pa II pielikuma 2. iedaļā noteiktajām apkopoto preču kategorijām. Ja ražošanas procesi ir noteikti tā, ka ir iekļauta arī prekursoru ražošana, dubulto uzskaiti novērš tādējādi, ka skaita tikai galaproduktus, kas atstāj ražošanas procesa sistēmas robežas. Ņem vērā visus īpašos noteikumus, kas attiecas uz II pielikuma 3. iedaļā sniegto ražošanas procesu vai ražošanas veidu. Ja vienā iekārtā izmanto vairākus ražošanas veidus, lai ražotu preces, kas ietilpst vienā KN kodā, un ja šiem ražošanas veidiem piešķir atsevišķus ražošanas procesus, precēs iegultās emisijas aprēķina atsevišķi katram ražošanas veidam.
Ņem vērā tikai tās preces, kuras var pārdot vai tieši izlietot kā prekursoru citā ražošanas procesā. Nosakot darbības līmeni, tehniskām prasībām neatbilstošas preces, blakusprodukti, atkritumi un lūžņi, kas saražoti ražošanas procesā, netiek iekļauti, neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodoti atpakaļ ražošanas procesos, piegādāti uz citām iekārtām vai utilizēti. Tāpēc, kad tos ievada citā ražošanas procesā, tiem piešķirtās iegultās emisijas ir nulle.
Lai noteiktu darbības līmeni, piemēro šā pielikuma B.4. iedaļā noteiktās uzskaites prasības.
F.3. Emisiju attiecināšanai uz ražošanas procesiem nepieciešamās monitoringa metodes
F.3.1. Uz ražošanas procesu attiecināmo datu attiecināšanas principi
1. |
Monitoringa metodikas dokumentācijā norāda, kādas metodes ir izvēlētas datu kopu attiecināšanai uz ražošanas procesiem. Tās regulāri pārskata, lai iespējami uzlabotu datu kvalitāti saskaņā ar šā pielikuma A iedaļu. |
2. |
Ja katram ražošanas procesam nav pieejami konkrētas datu kopas dati, izvēlas atbilstošu metodi, lai noteiktu prasītos datus katram atsevišķam ražošanas procesam. To darot, piemēro vienu no šiem principiem atkarībā no tā, kurš no tiem dod pareizākus rezultātus:
|
3. |
Ja mērījumu rezultāti nāk no dažādiem atšķirīgas kvalitātes mērinstrumentiem, iekārtas līmeņa materiālu, kurināmo, izmērāmā siltuma vai elektroenerģijas daudzumu datu sadalīšanai pa ražošanas procesiem izmanto vienu no šīm metodēm.
|
F.3.2. Preču un prekursoru KN kodu izsekošanas procedūra
Lai pareizi attiecinātu datus uz ražošanas procesiem, iekārtas līmenī uztur sarakstu, kurā uzskaita visas preces un prekursorus, kas tiek ražoti ar šo iekārtu, kā arī prekursorus, kas tiek iegūti ārpus iekārtas, un šīm precēm un prekursoriem piemērojamos KN kodus. Pamatojoties uz šo sarakstu:
1) |
preces un saistītos ikgadējās ražošanas rādītājus attiecina uz ražošanas procesiem saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļā sniegtajām apkopoto preču kategorijām; |
2) |
šo informāciju ņem vērā, atsevišķi attiecinot ielaidi, izlaidi un emisijas ražošanas procesiem. |
Tālab, izstrādājot monitoringa metodikas dokumentāciju, izstrādā, dokumentē, īsteno un uztur procedūru, lai regulāri pārbaudītu, vai iekārtā saražotās preces un prekursori atbilst piemērojamajiem KN kodiem. Šajā procedūrā turklāt iekļauj noteikumus, saskaņā ar kuriem nosaka, vai iekārtā tiek saražotas jaunas preces, un nodrošina, ka jaunajai precei tiek noteikts piemērojamais KN kods un ka šī jaunā prece tiek pievienota preču sarakstam, lai attiecinātu ar to saistīto ielaidi, izlaidi un emisijas uz attiecīgo ražošanas procesu.
F.4. Sīkāki noteikumi tiešo emisiju attiecināšanai
1. |
Tikai vienam ražošanas procesam izmantoto avota plūsmu vai emisijas avotu emisijas pilnībā attiecina tikai uz šo ražošanas procesu. Ja izmanto masas bilanci, izejošās avota plūsmas atņem saskaņā ar šā pielikuma B.3.2. iedaļas prasībām. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, avota plūsmas, kas pārveidotas par atlikumgāzēm, izņemot atlikumgāzes, kas saražotas un pilnībā patērētas tajā pašā ražošanas procesā, attiecina, izmantojot 53. un 54. vienādojumu. Nepieciešamo NCV un attiecīgās atlikumgāzes tilpuma monitoringu veic, piemērojot šā pielikuma B.4. un B.5. iedaļā sniegtos noteikumus. |
2. |
Tikai tad, ja avota plūsmas vai emisijas avotus izmanto vairākos ražošanas procesos, tiešo emisiju attiecināšanai piemēro šādas metodes:
|
F.5. Sīkāki noteikumi no izmērāma siltuma radīto emisiju attiecināšanai
Piemēro vispārējos aprēķināšanas principus, kas sniegti šā pielikuma F.1. iedaļā. Attiecīgās siltuma plūsmas nosaka saskaņā ar šā pielikuma C.1. iedaļu, un izmērāma siltuma emisijas faktoru nosaka, piemērojot šā pielikuma C.2. iedaļu.
Ja izmērāma siltuma zudumus nosaka atsevišķi no ražošanas procesos izmantotajiem apjomiem, ar šiem siltuma zudumiem saistītās emisijas pieskaita proporcionāli visu to ražošanas procesu emisijām, kuros iekārtā saražotais izmērāmais siltums ir izlietots, lai nodrošinātu, ka 100 % no iekārtā saražotā var ar iekārtu importētā vai eksportētā neto izmērāmā siltuma apjoma, kā arī starp ražošanas procesiem pārvietotā apjoma tiktu attiecināts uz ražošanas procesiem bez iztrūkumiem vai dubultas uzskaites.
G. ĪPATNĒJO IEGULTO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA KOMPLEKSĀM PRECĒM
Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikumu īpatnējās iegultās emisijas SEE g kompleksām precēm g aprēķina šādi:
(57. vienādojums)
(58. vienādojums)
kur
SEE g |
ir īpatnējās emisijas, kas tieši vai netieši iegultas (kompleksajās) precēs g, izteiktas tonnās CO2e uz tonnu preču g; |
AttrEm g |
ir uz preču g ražošanas procesu attiecinātās tiešās vai netiešās emisijas, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma F.1. iedaļu attiecībā uz pārskata periodu, izteiktas t CO2e; |
AL g |
ir preču g ražošanas procesa darbības līmenis, kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma F.2. iedaļu attiecībā uz pārskata periodu, izteikts tonnās; |
EE InpMat |
ir tiešās vai netiešās emisijas, kas iegultas visos pārskata periodā patērētajos prekursoros, kuri II pielikuma 3. iedaļā ir definēti kā tādi, kas attiecas uz preču g ražošanas procesu, izteiktas t CO2e; |
M i |
ir pārskata periodā preces g ražošanas procesā izmantotā prekursora i masa, izteikta tonnās prekursora i, un |
SEE i |
ir īpatnējās emisijas, kas tieši vai netieši iegultas prekursorā i, izteiktas tonnās CO 2 e uz tonnu prekursora i. |
Šajā aprēķinā ņem vērā tikai prekursorus, kas nav ietverti vienā ražošanas procesā kopā ar precēm g. Ja vienu prekursoru iegūst no dažādām iekārtām, no katras iekārtas iegūto prekursoru apstrādā atsevišķi.
Ja pašam prekursoram i ir prekursori, šos prekursorus vispirms ņem vērā, izmantojot to pašu aprēķināšanas metodi, lai aprēķinātu prekursorā i iegultās emisijas, pirms tie tiek izmantoti precēs g iegulto emisiju aprēķināšanai. Šo metodi izmanto rekursīvi visiem prekursoriem, kas ir kompleksās preces.
Parametrs Mi attiecas uz daudzuma ALg ražošanai nepieciešamā prekursora kopējo masu. Tas ietver arī prekursoru, kas nebeidzas kompleksajās precēs, bet var tikt izliets, nogriezts, sadedzināts, ķīmiski pārveidots utt. ražošanas procesā un procesa rezultātā kļūt par blakusproduktu, lūžņiem, atliekām, atkritumiem vai emisijām.
Lai sniegtu datus, kurus var izmantot neatkarīgi no darbības līmeņiem, nosaka īpatnējo masas patēriņu mi katram prekursoram i un iekļauj paziņojumā, ko sniedz atbilstīgi IV pielikumam:
(59. vienādojums)
Tādējādi kompleksajās precēs g iegultās īpatnējās emisijas var izteikt šādi:
(60. vienādojums)
kur
ae g |
ir īpatnējās attiecinātās emisijas, kas tieši vai netieši iegultas precēs g, izteiktas tonnās CO2e uz tonnu preču g, ir līdzvērtīgas īpatnējām iegultajām emisijām bez prekursoros iegultajām emisijām: |
(61. vienādojums)
m i |
ir īpatnējais masas patēriņš prekursoram i, kas izmantots ražošanas procesā, lai saražotu vienu tonnu preču g, izteikts tonnās prekursora i uz tonnu preču g (t. i., bezdimensiju), un |
SEE i |
ir īpatnējās emisijas, kas tieši vai netieši iegultas prekursorā i, izteiktas tonnās CO 2 e uz tonnu prekursora i. |
H. NEOBLIGĀTIE PASĀKUMI DATU KVALITĀTES PAAUGSTINĀŠANAI
1. |
Kļūdu riska avoti tiek identificēti datu plūsmā no primārajiem datiem līdz galīgajiem datiem, kas sniegti paziņojumā saskaņā ar IV pielikumu. Ir izveidota, dokumentēta, īstenota un uzturēta efektīva kontroles sistēma, lai nodrošinātu, ka datu plūsmas darbību rezultātā sniegtajos paziņojumos nav nepatiesu apgalvojumu un šie paziņojumi ir atbilstoši monitoringa metodikas dokumentācijai un ir saskaņā ar šo pielikumu.
Komisijai un kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma ir pieejams riska novērtējums atbilstoši pirmajai daļai. Ja operators izvēlas izmantot verificēšanu saskaņā ar ieteicamajiem uzlabojumiem, operators to dara pieejamu arī verificēšanai. |
2. |
Riska novērtējuma veikšanai ir izstrādātas, dokumentētas, īstenotas un uzturētas rakstiskas procedūras datu plūsmas darbībām, kā arī kontroles darbībām, un atsauces uz šīm procedūrām ir iekļautas monitoringa metodikas dokumentācijā. |
3. |
2. punktā minētās darbības attiecīgā gadījumā ietver:
|
4. |
3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām nodrošina, ka viss attiecīgais mēraprīkojums tiek regulāri kalibrēts, noregulēts un pārbaudīts, arī pirms lietošanas, un pārbaudīts pēc mērīšanas standartiem, kas izsekojami līdz starptautiskiem mērīšanas standartiem, ja tādi pieejami, samērīgi ar apzinātajiem riskiem.
Ja mērīšanas sistēmu komponentus nevar kalibrēt, šos komponentus norāda monitoringa metodikas dokumentācijā un izstrādā alternatīvas kontroles darbības. Ja tiek konstatēts, ka iekārta neatbilst prasītajai veiktspējai, nekavējoties veic nepieciešamos korektīvos pasākumus. |
5. |
Saistībā ar 3. punkta d) apakšpunktu regulāri pārskata un validē datus, kas izriet no 2. punktā minētajām datu plūsmas darbībām. Šāda datu izskatīšana un validēšana ietver vismaz šādus elementus:
|
6. |
Saistībā ar 3. punkta e) apakšpunktu nodrošina, ka tad, ja tiek konstatēts, ka datu plūsmas darbības vai kontroles darbības nefunkcionē efektīvi vai neatbilst šo darbību procedūru dokumentācijā izklāstītajiem noteikumiem, tiek veikti korektīvi pasākumi un skartie dati bez liekas kavēšanās tiek izlaboti. |
7. |
Saistībā ar 3. punkta f) apakšpunktu, ja vienu vai vairākas 1. punktā minētās datu plūsmas darbības vai kontroles darbības tiek nodotas ārpakalpojumā no iekārtas, veic visas šādas darbības:
|
8. |
Veic kontroles sistēmas efektivitātes monitoringu, tostarp veic iekšējo pārskatīšanu un ņem vērā verificētāja konstatējumus, ja ir veikta verificēšana.
Ja kontroles sistēmu atzīst par neefektīvu vai nesamērīgu ar apzinātajiem riskiem, kontroles sistēmu uzlabo un attiecīgi atjaunina monitoringa metodikas dokumentāciju, tostarp tajā ietvertās rakstiskās procedūras attiecīgi datu plūsmas darbībām, riska novērtējumiem un kontroles darbībām. |
9. |
Ieteicamie uzlabojumi – operators var brīvprātīgi izvēlēties, lai iekārtas emisijas datus un īpatnējo precēs iegulto emisiju datus, kas savākti saskaņā ar IV pielikumu, verificē neatkarīgs verificētājs, kas akreditēts atbilstoši ISO 14065, vai saskaņā ar attiecīgajai iekārtai atbilstīgas monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmas noteikumiem. |
(1) ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC): IPCC vadlīnijas par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.
(*1) Iekārtai nosaka koeficientu ar saviem mērījumiem. Ja tas tehniski nav īstenojams vai rada pārmērīgas izmaksas, izmanto CWPM metodes vērtības.
IV PIELIKUMS
Ieteicamās ziņas, ko iekārtas operatori sniedz ziņojošajiem deklarētājiem
1. EMISIJAS DATU PAZIŅOJUMA VEIDNES SATURS
Vispārīga informācija
1. |
Informācija par iekārtu:
|
2. |
Katrai apkopoto preču kategorijai norāda izmantotos ražošanas procesus un veidus, kā uzskaitīts II pielikuma 1. tabulā. |
3. |
Precēm, kas uzskaitītas katra atsevišķi pēc KN koda vai apkopotas pa preču kategorijām saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļu:
|
Vispārējās informācijas ieteicamie uzlabojumi
1. |
Iekārtas kopējās emisijas, tostarp:
|
2. |
Importētā, saražotā, patērētā un eksportētā izmērāmā siltuma, atlikumgāzu un elektroenerģijas bilance. |
3. |
Visu no citām iekārtām saņemto prekursoru daudzums un to īpatnējās tiešās un netiešās iegultās emisijas. |
4. |
Katrā ražošanas procesā izmantotā prekursora daudzums, izņemot tajā pašā iekārtā saražotos prekursorus. |
5. |
Informācija par to, kā tika aprēķinātas tiešās un netiešās emisijas, kas attiecinātas uz katru ražošanas procesu. |
6. |
Darbības līmenis un uz katru ražošanas procesu attiecinātās emisijas. |
7. |
Saraksts, kurā norādītas visas attiecīgās saražotās preces atbilstoši KN kodiem, tostarp prekursori, kas nav iekļauti atsevišķos ražošanas procesos. |
8. |
Īss apraksts par iekārtu, tās galvenajiem ražošanas procesiem, visiem ražošanas procesiem, kuri nav iekļauti OIM, atbilstīgas izmantotās monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmas pamatelementiem, vai ir piemēroti atbilstīgas monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmas noteikumi un kādi datu kvalitātes uzlabošanas pasākumi ir izmantoti, jo īpaši, vai ir veikta kāda veida verifikācija. |
9. |
Attiecīgā gadījumā informācija par elektroenerģijas emisijas faktoru elektroenerģijas pirkuma līgumā. |
2. NOZAREI SPECIFISKI PARAMETRI, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS
Apkopoto preču kategorija |
OIM ziņojumā ir jānorāda |
||||||||||
Kalcinēts māls |
|
||||||||||
Cementa klinkers |
|
||||||||||
Cements |
|
||||||||||
Aluminātcements |
|
||||||||||
Ūdeņradis |
|
||||||||||
Urīnviela |
|
||||||||||
Slāpekļskābe |
|
||||||||||
Amonjaks |
|
||||||||||
Kombinētie mēslošanas līdzekļi |
|
||||||||||
Aglomerēta rūda |
|
||||||||||
Pārstrādes čuguns |
|
||||||||||
FeMn – feromangāns |
|
||||||||||
FeCr – ferohroms |
|
||||||||||
FeNi – feroniķelis |
|
||||||||||
TRD (tieši reducēta dzelzs) |
|
||||||||||
Neapstrādāts tērauds |
|
||||||||||
Dzelzs un tērauda izstrādājumi |
|
||||||||||
Neapstrādāts alumīnijs |
|
||||||||||
Alumīnija izstrādājumi |
|
V PIELIKUMS
EORI dati
1. tabulā ir sniegta informācija par uzņēmējiem, kas atrodama EOS, kurai ir jābūt sadarbspējīgai ar OIM pārejas reģistru.
1. tabula
EORI dati
Uzņēmēju reģistrācijas sistēma (EOS) EORI |
Klienta identifikācija |
EORI valsts + EORI valsts līmeņa numurs |
EORI valsts |
EORI sākuma datums |
EORI derīguma termiņš |
Muitas informācija par klientu |
EORI saīsinātais nosaukums |
EORI pilnais nosaukums |
EORI valoda |
EORI izveides datums |
EORI personas statusa tips |
EORI saimnieciskā darbība |
EORI uzņēmuma adrešu saraksts |
Uzņēmuma adreses |
EORI adrese |
EORI valoda |
EORI nosaukums |
Uzņēmums savienībā |
EORI adreses sākuma datums |
EORI adreses beigu datums |
PVN vai nodokļu maksātāja numurs |
PVN vai nodokļu maksātājs |
Valsts identifikators + PVN vai nodokļu maksātāja numurs Konkatenācijas valsts ar valsts identifikatoru |
EORI tiesiskais statuss |
EORI tiesiskā statusa valoda |
EORI tiesiskais statuss |
EORI tiesiskā statusa sākuma datums un beigu datums |
Kontaktinformācijas saraksts |
Kontaktinformācija |
EORI saziņas adrese |
EORI saziņas valoda |
EORI kontaktpersonas pilnais vārds, uzvārds |
EORI kontaktpersonas vārds, uzvārds |
Atzīme par piekrišanu datu publiskošanai |
|
Adreses lauku apraksts |
Iela un numurs |
Pasta indekss |
Pilsēta |
Valsts kods |
Saziņas datu uzskaitījums |
Saziņas veids |
VI PIELIKUMS
Datu ziņošanas papildu prasības attiecībā uz ievešanu pārstrādei
1. tabulā norādīta informācija no decentralizētajām muitas sistēmām, kas ir sadarbspējīgas ar OIM pārejas reģistru atbilstīgi šīs regulas 17. pantam.
1. tabula
Papildu informācija ievešanas pārstrādei procedūrai
Muitas iestāžu prasība sniegt datus pēc ievešanas pārstrādei norēķina, ja ziņojošajam deklarētājam nav piešķirts atbrīvojums |
Izdevēja valsts |
Datu ieraksta atsauce |
Datu ieraksta versijas numurs |
Datu ieraksta versijas statuss |
Pārskata perioda sākuma datums |
Pārskata perioda beigu datums |
Uzraudzības muitas iestāde (SCO) (ievešanas pārstrādei procedūrai) |
Atļauja attiecībā uz ievešanas pārstrādei atsauces numuru |
Importētāja identifikācijas numurs / ievešanas pārstrādei atļaujas turētājs |
Importētājvalsts |
Preču pozīcijas identifikators (kārtas numurs) |
Harmonizētās sistēmas apakšpozīcijas kods |
Kombinētās nomenklatūras kods |
Preču apraksts |
Pieprasītās procedūras kods |
Iepriekšējās procedūras kods |
Izcelsmes valsts kods |
Galamērķa valsts kods |
Nosūtīšanas valsts |
Neto svars |
Mērvienību veids |
Papildu mērvienības |
Statistiskā vērtība |
Neto svars izstrādājumam, kas faktiski izmantots brīvā apgrozībā laistos pārstrādes produktos |
Neto svars faktiskajiem izstrādājumiem, kas laisti brīvā apgrozībā ar tādu pašu preču kodu |
Reprezentatīvs identifikācijas numurs un statuss |
Transporta veids uz robežas |
VII PIELIKUMS
Valsts sistēmas dati
1. tabulā norādīta informācija no decentralizētajām sistēmām, kas ir sadarbspējīgas ar OIM pārejas reģistru atbilstīgi šīs regulas 17. pantam.
1. tabula
Valsts sistēmas dati |
Emitents |
Datu ieraksta atsauce |
Datu ieraksta versijas numurs |
Datu ieraksta versijas statuss |
Ievešanas deklarācijas numurs |
Deklarēto preču pozīcijas numurs |
Deklarācijas pieņemšanas datums |
Pieprasītās procedūras kods |
Iepriekšējās procedūras kods |
Izcelsmes valsts kods |
Preferenciālās izcelsmes valsts kods |
Galamērķa valsts kods |
Nosūtīšanas valsts |
Kvotas kārtas numurs |
Preču apraksts |
Harmonizētās sistēmas apakšpozīcijas kods |
Kombinētās nomenklatūras kods |
Taric kods |
Neto svars |
Statistiskā vērtība |
Papildu mērvienības |
Deklarācijas veids |
Papilddeklarācijas veids |
Formāts |
Importētāja identifikācijas numurs |
Importētājvalsts |
Saņēmēja identifikācijas numurs |
Deklarētāja identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja identifikācijas numurs |
Turētājam izsniegtās atļaujas veids |
Atļaujas atsauces numurs |
Pārstāvja identifikācijas numurs |
Transporta veids uz robežas |
Iekšzemes transporta veids |
VIII PIELIKUMS
Standarta koeficienti, kas izmantoti tiešo emisiju monitoringam iekārtas līmenī
1. KURINĀMĀ EMISIJAS FAKTORI, KAS SAISTĪTI AR ZEMĀKO SILTUMSPĒJU
1. tabula
Kurināmā emisijas faktori, kas saistīti ar zemāko siltumspēju, un zemākā siltumspēja uz kurināmā masu
Kurināmā veida apraksts |
Emisijas faktors (t CO2/TJ) |
Zemākā siltumspēja (TJ/Gg) |
Avots |
Jēlnafta |
73,3 |
42,3 |
IPCC 2006. g. VL |
Orimulsija |
77,0 |
27,5 |
IPCC 2006. g. VL |
Sašķidrināta dabasgāze |
64,2 |
44,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Motorbenzīns |
69,3 |
44,3 |
IPCC 2006. g. VL |
Petroleja (izņemot reaktīvo dzinēju petroleju) |
71,9 |
43,8 |
IPCC 2006. g. VL |
Slānekļa nafta |
73,3 |
38,1 |
IPCC 2006. g. VL |
Gāzeļļa/dīzeļeļļa |
74,1 |
43,0 |
IPCC 2006. g. VL |
Atlikumdegvieleļļa |
77,4 |
40,4 |
IPCC 2006. g. VL |
Sašķidrinātas naftas gāzes |
63,1 |
47,3 |
IPCC 2006. g. VL |
Etāns |
61,6 |
46,4 |
IPCC 2006. g. VL |
Jēlbenzīns |
73,3 |
44,5 |
IPCC 2006. g. VL |
Bitumens |
80,7 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Smērvielas |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Naftas kokss |
97,5 |
32,5 |
IPCC 2006. g. VL |
Rafinētavu ievadmateriāli |
73,3 |
43,0 |
IPCC 2006. g. VL |
Rafinētavu gāze |
57,6 |
49,5 |
IPCC 2006. g. VL |
Parafīna vaski |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Lakbenzīns un SBP |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Citi naftas produkti |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Antracīts |
98,3 |
26,7 |
IPCC 2006. g. VL |
Koksa ogles |
94,6 |
28,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Citas bitumenogles |
94,6 |
25,8 |
IPCC 2006. g. VL |
Pusbitumenogles |
96,1 |
18,9 |
IPCC 2006. g. VL |
Lignīts |
101,0 |
11,9 |
IPCC 2006. g. VL |
Degslāneklis un darvas smiltis |
107,0 |
8,9 |
IPCC 2006. g. VL |
Akmeņogļu briketes |
97,5 |
20,7 |
IPCC 2006. g. VL |
Koksa krāšņu kokss un lignīta kokss |
107,0 |
28,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Gāzes kokss |
107,0 |
28,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Ogļu darva |
80,7 |
28,0 |
IPCC 2006. g. VL |
Gāzes rūpnīcu gāze |
44,4 |
38,7 |
IPCC 2006. g. VL |
Koksēšanas krāšņu gāze |
44,4 |
38,7 |
IPCC 2006. g. VL |
Domnas gāze |
260 |
2,47 |
IPCC 2006. g. VL |
Skābekļa konvertora gāze |
182 |
7,06 |
IPCC 2006. g. VL |
Dabasgāze |
56,1 |
48,0 |
IPCC 2006. g. VL |
Rūpnieciskie atkritumi |
143 |
Neattiecas |
IPCC 2006. g. VL |
Atkritumeļļas |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
Kūdra |
106,0 |
9,76 |
IPCC 2006. g. VL |
Nolietotas riepas |
85,0 (1) |
Neattiecas |
Pasaules uzņēmējdarbības padome ilgtspējīgai attīstībai – Cementa ilgtspējas iniciatīva (Cement Sustainability Initiative) (WBCSD CSI)) |
Oglekļa monoksīds |
155,2 (2) |
10,1 |
J. Falbe un M. Regitz, Römpp Chemie Lexikon, Štutgarte, 1995 |
Metāns |
54,9 (3) |
50,0 |
J. Falbe un M. Regitz, Römpp Chemie Lexikon, Štutgarte, 1995 |
2. tabula
Kurināmā emisijas faktori, kas saistīti ar zemāko siltumspēju, un zemākā siltumspēja uz biomasas materiāla masu
Biomasas materiāls |
Provizoriskais EF [t CO2/TJ] |
NCV [GJ/t] |
Avots |
Koksne/koksnes atkritumi (kaltēti gaisa (4) temperatūrā) |
112 |
15,6 |
IPCC 2006. g. VL |
Sulfīta sārmi (melnais atsārms) |
95,3 |
11,8 |
IPCC 2006. g. VL |
Cita primārā cietā biomasa |
100 |
11,6 |
IPCC 2006. g. VL |
Kokogles |
112 |
29,5 |
IPCC 2006. g. VL |
Biobenzīns |
70,8 |
27,0 |
IPCC 2006. g. VL |
Biodīzeļdegvielas |
70,8 |
37,0 |
IPCC 2006. g. VL (5) |
Citas šķidrās biodegvielas |
79,6 |
27,4 |
IPCC 2006. g. VL |
Atkritumu poligona gāze (6) |
54,6 |
50,4 |
IPCC 2006. g. VL |
Notekūdeņu dūņu gāze (4) |
54,6 |
50,4 |
IPCC 2006. g. VL |
Cita biogāze (4) |
54,6 |
50,4 |
IPCC 2006. g. VL |
Sadzīves atkritumi (biomasas frakcija) (4) |
100 |
11,6 |
IPCC 2006. g. VL |
2. EMISIJAS FAKTORI, KAS SAISTĪTI AR PROCESA EMISIJĀM
3. tabula
Stehiometriskais emisijas faktors procesa emisijām no karbonātu sadalīšanās (A metode)
Karbonāts |
Emisijas faktors [t CO2/t karbonāta] |
||||||||||||||||||
CaCO3 |
0,440 |
||||||||||||||||||
MgCO3 |
0,522 |
||||||||||||||||||
Na2CO3 |
0,415 |
||||||||||||||||||
BaCO3 |
0,223 |
||||||||||||||||||
Li2CO3 |
0,596 |
||||||||||||||||||
K2CO3 |
0,318 |
||||||||||||||||||
SrCO3 |
0,298 |
||||||||||||||||||
NaHCO3 |
0,524 |
||||||||||||||||||
FeCO3 |
0,380 |
||||||||||||||||||
Vispārīgi |
Emisijas faktors = [M(CO2)]/{Y * [M(x)] + Z * [M(CO3 2-)]}
|
4. tabula
Stehiometriskais emisijas faktors procesa emisijām no karbonātu sadalīšanās, kura pamatā ir sārmzemju metāla oksīdi (B metode)
Oksīds |
Emisijas faktors [t CO2/t oksīds] |
||||||||||||||||||||||||
CaO |
0,785 |
||||||||||||||||||||||||
MgO |
1,092 |
||||||||||||||||||||||||
BaO |
0,287 |
||||||||||||||||||||||||
vispārīgi: XYOZ |
Emisijas faktors = [M(CO2)]/{Y * [M(x)] + Z * [M(O)]}
|
5. tabula
Stehiometriskie emisijas faktori procesa emisijām no citiem procesa materiāliem (dzelzs vai tērauda ražošanā un melno metālu pārstrādē) (8)
Ielaides vai izlaides materiāls |
Oglekļa saturs (t C/t) |
Emisijas faktors (t CO2/t) |
Tieši reducēta dzelzs (TRD) |
0,0191 |
0,07 |
EAF oglekļa elektrodi |
0,8188 |
3,00 |
EAF ielādēšanas ogleklis |
0,8297 |
3,04 |
Karsti briketēta dzelzs |
0,0191 |
0,07 |
Skābekļa konvertora gāze |
0,3493 |
1,28 |
Naftas kokss |
0,8706 |
3,19 |
Pārstrādes čuguns |
0,0409 |
0,15 |
Dzelzs/dzelzs lūžņi |
0,0409 |
0,15 |
Tērauds/tērauda lūžņi |
0,0109 |
0,04 |
3. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLI SILTUMNĪCEFEKTA GĀZĒM, KAS NAV CO2
6. tabula
Globālās sasilšanas potenciāli
Gāze |
Globālās sasilšanas potenciāls |
N2O |
265 t CO2e/t N2O |
CF4 |
6 630 t CO2e/t CF4 |
C2F6 |
11 100 t CO2e/t C2F6 |
(1) Šī vērtība ir provizoriskais emisijas faktors, t. i., pirms biomasas frakcijas piemērošanas, ja piemērojams.
(2) Pamatojoties uz NCV vērtību 10,12 TJ/t.
(3) Pamatojoties uz NCV vērtību 50,01 TJ/t.
(4) Šim emisijas faktoram pieņem, ka ūdens saturs koksnē ir apmēram 15 %. Svaigai koksnei ūdens saturs var būt līdz pat 50 %. Lai noteiktu NCV pilnīgi sausai koksnei, izmanto šādu vienādojumu:
kur NCVdry ir absolūti sausa materiāla NCV, w ir ūdens saturs (masas frakcija) un ir ūdens iztvaikošanas entalpija. Ar šo pašu vienādojumu var aprēķināt atpakaļ NCV konkrētam ūdens saturam no sausnas NCV.
(5) NCV vērtība ir ņemta no Direktīvas (ES) 2018/2001 III pielikuma.
(6) Atkritumu poligonu gāzei, notekūdeņu dūņu gāzei un citām biogāzēm: standartvērtības attiecas uz tīru biometānu. Lai iegūtu pareizas standartvērtības, ir jākoriģē metāna saturs gāzē.
(7) IPCC vadlīnijās ir sniegtas vērtības arī sadzīves atkritumu fosilo materiālu frakcijai: EF = 91,7 t CO2/TJ; NCV = 10 GJ/t.
(8) IPCC 2006. gada vadlīnijas par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.
IX PIELIKUMS
Saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķai ražošanai
Šajās tabulās ietvertās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijas un siltuma atsevišķai ražošanai pamatojas uz zemāko siltumspēju un standarta atmosfēru atbilstoši ISO (temperatūra 15 °C, spiediens 1,013 bar, relatīvais mitrums 60 %).
1. tabula
Atsauces efektivitātes koeficients elektroenerģijas ražošanai
Kategorija |
Degvielas veids |
Būvniecības gads |
|||
Pirms 2012. g. |
2012.–2015. g. |
Sākot ar 2016. g. |
|||
Cietais kurināmais |
Piezīmes S1 |
Akmeņogles, tostarp antracīts, bitumenogles, pusbitumenogles, kokss, puskokss, naftas kokss |
44,2 |
44,2 |
44,2 |
Piezīmes S2 |
Lignīts, lignīta briketes, degslāneklis |
41,8 |
41,8 |
41,8 |
|
Piezīmes S3 |
Kūdra, kūdras briketes |
39,0 |
39,0 |
39,0 |
|
Piezīmes S4 |
Sausā biomasa, tostarp koksne un cita cietā biomasa, tostarp koksnes granulas un briketes, izžāvētas kokskaidas, tīri un sausi koksnes atkritumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi |
33,0 |
33,0 |
37,0 |
|
Piezīmes S5 |
Cita cietā biomasa, tostarp visa koksne, kas nav iekļauta S4, un melnais un brūnais atsārms |
25,0 |
25,0 |
30,0 |
|
Piezīmes S6 |
Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (nereģeneratīvi) un reģeneratīvi/bioloģiski noārdāmi atkritumi |
25,0 |
25,0 |
25,0 |
|
Šķidrumi |
Piezīmes L7 |
Smagā degvieleļļa, gāzeļļa/dīzeļdegviela, citi naftas produkti |
44,2 |
44,2 |
44,2 |
Piezīmes L8 |
Bioloģiskais šķidrais kurināmais, tostarp biometanols, bioetanols, biobutanols, biodīzeļdegviela un cits bioloģiskais šķidrais kurināmais |
44,2 |
44,2 |
44,2 |
|
Piezīmes L9 |
Atkritumu šķidrumi, arī bioloģiski noārdāmi un neatjaunīgi atkritumi (tostarp taleļļa, tauki un drabiņas) |
25,0 |
25,0 |
29,0 |
|
Gāzveida kurināmais |
Piezīmes G10 |
Dabasgāze, sašķidrināta naftas gāze, sašķidrināta dabasgāze un biometāns |
52,5 |
52,5 |
53,0 |
Piezīmes G11 |
Naftas pārstrādes gāzes, ūdeņradis un sintēzes gāze |
44,2 |
44,2 |
44,2 |
|
Piezīmes G12 |
Biogāze, kas iegūta no anaerobās noārdīšanas, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas |
42,0 |
42,0 |
42,0 |
|
Piezīmes G13 |
Koksa gāze, domnas gāze, raktuvju gāze un citas reģenerētas gāzes (izņemot naftas pārstrādes deggāzi) |
35,0 |
35,0 |
35,0 |
|
Citi |
Piezīmes O14 |
Siltuma pārpalikums (tostarp augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermisku ķīmisku reakciju produkti) |
|
|
30,0 |
2. tabula
Atsauces efektivitātes koeficients siltuma ražošanai
Kategorija |
Degvielas veids |
Būvniecības gads |
||||||
Pirms 2016. g. |
Sākot ar 2016. g. |
|||||||
Karstais ūdens |
Tvaiks (1) |
Izplūdes gāzu tieša izmantošana (2) |
Karstais ūdens |
Tvaiks (1) |
Izplūdes gāzu tieša izmantošana (2) |
|||
Cietais kurināmais |
Piezīmes S1 |
Akmeņogles, tostarp antracīts, bitumenogles, pusbitumenogles, kokss, puskokss, naftas kokss |
88 |
83 |
80 |
88 |
83 |
80 |
Piezīmes S2 |
Lignīts, lignīta briketes, degslāneklis |
86 |
81 |
78 |
86 |
81 |
78 |
|
Piezīmes S3 |
Kūdra, kūdras briketes |
86 |
81 |
78 |
86 |
81 |
78 |
|
Piezīmes S4 |
Sausā biomasa, tostarp koksne un cita cietā biomasa, tostarp koksnes granulas un briketes, izžāvētas kokskaidas, tīri un sausi koksnes atkritumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi |
86 |
81 |
78 |
86 |
81 |
78 |
|
Piezīmes S5 |
Cita cietā biomasa, tostarp visa koksne, kas nav iekļauta S4, un melnais un brūnais atsārms |
80 |
75 |
72 |
80 |
75 |
72 |
|
Piezīmes S6 |
Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (nereģeneratīvi) un reģeneratīvi/bioloģiski noārdāmi atkritumi |
80 |
75 |
72 |
80 |
75 |
72 |
|
Šķidrumi |
Piezīmes L7 |
Smagā degvieleļļa, gāzeļļa/dīzeļdegviela, citi naftas produkti |
89 |
84 |
81 |
85 |
80 |
77 |
Piezīmes L8 |
Bioloģiskais šķidrais kurināmais, tostarp biometanols, bioetanols, biobutanols, biodīzeļdegviela un cits bioloģiskais šķidrais kurināmais |
89 |
84 |
81 |
85 |
80 |
77 |
|
Piezīmes L9 |
Atkritumu šķidrumi, arī bioloģiski noārdāmi un neatjaunīgi atkritumi (tostarp taleļļa, tauki un drabiņas) |
80 |
75 |
72 |
75 |
70 |
67 |
|
Gāzveida kurināmais |
Piezīmes G10 |
Dabasgāze, sašķidrināta naftas gāze, sašķidrināta dabasgāze un biometāns |
90 |
85 |
82 |
92 |
87 |
84 |
Piezīmes G11 |
Naftas pārstrādes gāzes, ūdeņradis un sintēzes gāze |
89 |
84 |
81 |
90 |
85 |
82 |
|
Piezīmes G12 |
Biogāze, kas iegūta no anaerobās noārdīšanas, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas |
70 |
65 |
62 |
80 |
75 |
72 |
|
Piezīmes G13 |
Koksa gāze, domnas gāze, raktuvju gāze un citas reģenerētas gāzes (izņemot naftas pārstrādes deggāzi) |
80 |
75 |
72 |
80 |
75 |
72 |
|
Citi |
Piezīmes O14 |
Siltuma pārpalikums (tostarp augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermisku ķīmisku reakciju produkti) |
— |
— |
— |
92 |
87 |
— |
(1) Ja tvaika iekārtām koģenerācijas (kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana) termiskā lietderības koeficienta aprēķinos nav ņemta vērā kondensāta atgrieze, tabulā norādītās tvaika efektivitātes palielina par 5 procentpunktiem.
(2) Ja temperatūra ir 250 °C vai augstāka, izmanto izplūdes gāzu tiešās izmantošanas vērtības.
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/196 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/1774
(2023. gada 14. septembris),
ar ko labo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikuma atsevišķu valodu versijas
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma itāļu un nīderlandiešu valodas versijā E daļā ierakstos par 17.1. pārtikas kategoriju ir nepareizi pārtulkots termins, tādējādi sašaurinot to produktu tvērumu, kuros var izmantot konkrētas pārtikas piedevas. |
(2) |
Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma itāļu un nīderlandiešu valodas versija būtu attiecīgi jālabo. Tas neskar pārējo valodu versijas. |
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2018. gada 17. aprīlī un 2021. gada 10. martā sniegto atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
(Neattiecas uz latviešu valodas versiju)
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 14. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/197 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1775
(2023. gada 14. septembris),
ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/330, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam piemēro galīgos antidempinga maksājumus, kas noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/330 (2). |
(2) |
Uzņēmums Zhejiang Tsingshan Steel Pipe, Co. Ltd, Lishui ar Taric (3) papildu kodu B 263, kuram ir noteikta maksājuma likme 56,9 % apmērā, kuru piemēro izlasē neiekļautajiem ražotājiem, kas sadarbojās, 2023. gada 10. janvārī informēja Komisiju, ka tā nosaukums ir mainīts uz Tsingshan Steel Pipe, Co. Ltd, Lishui. |
(3) |
Uzņēmums pieprasīja Komisijai apstiprināt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības uz antidempinga maksājuma likmi, kas tam piemērota ar iepriekšējo nosaukumu. |
(4) |
Komisija pārbaudīja sniegto informāciju un secināja, ka nosaukuma maiņa ir pienācīgi reģistrēta attiecīgajās iestādēs un nav radījusi jaunu saistību ar citām uzņēmumu grupām, uz kurām neattiecās Komisijas izmeklēšana. |
(5) |
Tāpēc šī nosaukuma maiņa neietekmē Īstenošanas regulas (ES) 2018/330 konstatējumus, un jo īpaši tam piemērojamo antidempinga maksājuma likmi. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi arī apstiprināja, ka nosaukuma maiņa bija piemērojama no 2022. gada 21. septembra, proti, dienas, kad Cjintiaņas apgabala Tirgus regulēšanas administrācija apstiprināja izmaiņas uzņēmuma reģistrācijā. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Īstenošanas regulas (ES) 2018/330 I pielikumu groza šādi:
“Zhejiang Tsingshan Steel Pipe, Co. Ltd, Lishui |
B 263” |
aizstāj ar
“Tsingshan Steel Pipe, Co. Ltd, Lishui |
B 263”. |
2. Taric papildu kodu B 263, kas iepriekš piešķirts Zhejiang Tsingshan Steel Pipe, Co. Ltd, Lishui, no 2022. gada 21. septembra piemēro Tsingshan Steel Pipe, Co. Ltd, Lishui. Saskaņā ar piemērojamajiem muitas tiesību aktiem tiek atmaksāti visi galīgie maksājumi, kuri samaksāti par uzņēmuma Tsingshan Steel Pipe, Co. Ltd, Lishui ražoto ražojumu importu, pārsniedzot Īstenošanas regulas (ES) 2018/330 1. panta 2. punktā uzņēmumam Zhejiang Tsingshan Steel Pipe, Co. Ltd, Lishui noteikto antidempinga maksājumu, vai piešķir atbrīvojumu no tiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 14. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) OV L 63, 6.3.2018., 15. lpp.
(3) Eiropas Savienības integrētais muitas tarifs.
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/199 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1776
(2023. gada 14. septembris),
ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Iepriekšējā izmeklēšana un spēkā esošie pasākumi
(1) |
Pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome atbilstīgi Padomes Īstenošanas regulai (ES) Nr. 457/2011 (2) noteica galīgos antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes melamīna importam. |
(2) |
Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1171 (3) atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam. |
(3) |
Patlaban spēkā esošo pasākumu veids ir fiksēts maksājums 415 EUR/t visam importam no ĶTR, izņemot trīs Ķīnas ražotājus eksportētājus, kuri sadarbojās un kuru eksportam piemēro minimālo importa cenu 1 153 EUR/t. |
(4) |
Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4) Komisija saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. |
(5) |
Pieprasījumu iesniedza 2022. gada 31. martāBorealis Agrolinz Melamine GmbH, OCI Nitrogen BV un Grupa Azoty Zaklady Azotowe Pulawy SA (“pieprasījuma iesniedzēji”) Savienības melamīna ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. |
1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana
(6) |
Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2022. gada 1. jūlijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
1.3. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
(7) |
Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika izvērtētas par laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
1.4. Ieinteresētās personas
(8) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR, ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties. |
(9) |
Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu. |
1.5. Apgalvojumi par procedūras sākšanu
(10) |
Ķīnas Metālu, minerālu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”) iesniedza piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu vai aspektiem saistībā ar šīs izmeklēšanas sākšanu, kā paredzēts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2. punktā. |
(11) |
CCCMC sniedza piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, nozīmīgiem kropļojumiem ĶTR un atbilstošas reprezentatīvās valsts atlasi. Minētās piezīmes ir aprakstītas sīkāk 3.2.2., 3.2.2.1. un 3.2.2.2. iedaļā turpmāk. |
(12) |
Turklāt CCCMC apgalvoja, ka pieprasījumā ir ietverta nepareizi aprēķināta dempinga starpība. Šajā saistībā CCCMC norādīja, ka, lai gan pieprasījuma iesniedzēji aprēķināja normālo vērtību divām dažādām ražošanas tehnoloģijām, ko izmanto ĶTR, tie nebija ņēmuši vērā dažādos ražošanas procesus (piemēram, pilnībā integrētus melamīna ražotājus attiecībā pret ražotājiem, kas izmanto pirktu urīnvielu) un dažādās izejvielas (melamīns, ko ražo no dabasgāzes vai akmeņoglēm kā divām potenciālām galīgajām izejvielām). Attiecībā uz eksporta cenu, kā norādīja CCCMC, pieprasījuma iesniedzēji kļūdaini izmantoja uz trešām valstīm eksportētā ĶTR izcelsmes melamīna cenas, jo šīs cenas ietekmē situācija attiecīgajos vietējos tirgos, un tādējādi tās nav reprezentatīvas attiecībā uz cenu noteikšanas lēmumiem par eksportu Savienībā. |
(13) |
Komisija ņēma vērā, ka CCCMC nenorādīja uz faktiskām kļūdām dempinga starpības aprēķinā. CCCMC tikai apgalvoja, ka informācija, kas izmantota normālās vērtības aprēķināšanai, bija nepietiekama, jo tā neaptvēra visus iespējamos ražošanas procesus un ražošanā izmantotās izejvielas. Šajā saistībā Komisija pieprasījuma pārbaudi veica atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam un secināja, ka prasības, kas piemērojamas attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu, ir izpildītas, t. i., ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu procedūru. Saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu pēc analoģijas pieprasījumā ietver informāciju, kas pieprasījuma iesniedzējiem ir pamatoti pieejama. Pārskatīšanas sākšanai izvirzītais pierādījumu juridiskais standarts (“pietiekami pierādījumi”) atšķiras no tā standarta, kurš jānodrošina, lai provizoriski vai galīgi konstatētu dempingu. Tāpēc pierādījumi, kuru kvantitāte vai kvalitāte ir nepietiekama, lai pamatotu dempinga provizorisku vai galīgu noteikšanu, tomēr var būt pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu (6). |
(14) |
Turklāt attiecībā uz eksporta cenu Komisija atzīmēja, ka, ņemot vērā 13. apsvērumā paskaidrotos apsvērumus, pieprasījuma iesniedzēji nerīkojās nepareizi, izmantojot eksporta uz trešām valstīm cenas dempinga atkārtošanās noteikšanai situācijā, kad eksporta cenu Savienībā nosaka minimālā importa cena. |
(15) |
Attiecīgi Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumu par nepareizi aprēķinātu dempinga starpību termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. |
(16) |
CCCMC arī norādīja, ka termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā apgalvojumi par dempinga atkārtošanās iespējamību nav pamatoti. Konkrētāk, CCCMC pievērsās neizmantotās jaudas esībai ĶTR un eksporta uz trešām valstīm cenu līmenim. |
(17) |
Šajā saistībā CCCMC apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēji kļūdījās, pieņemot, ka Ķīnas ražotāji mobilizētu savu lielo neizmantoto jaudu, ja pasākums tiktu atcelts. Kā norādīja CCCMC, papildu ražotājiem būtu vajadzīgs trīs gadus ilgs pārejas periods, lai izpildītu Savienības klientu tehniskās prasības un gūtu pieredzi tirdzniecības praksē Savienībā. CCCMC turklāt norādīja, ka viens no pieprasījumā minētajiem Ķīnas uzņēmumiem būvē jaunu ražotni tikai tādēļ, lai aizstātu savu esošo ražošanas jaudu. Tāpēc CCCMC lūdza, lai Komisija pārbauda pieprasījumā uzskaitīto plānoto ražošanas jaudas palielinājumu precizitāti, uzticamību un iespējamību (7). |
(18) |
CCCMC arī kritizēja pieprasījuma iesniedzēju pieņēmumu, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji pārvirzītu savu eksportu par zemajām cenām no trešām valstīm uz Savienības tirgu par tādu pašu cenu. Kā norādīja CCCMC, pieprasījuma iesniedzēji nav paskaidrojuši, kāpēc Ķīnas eksporta uz trešām valstīm cenas ir uzticams rādītājs attiecībā uz nākotnes cenām eksportam uz Savienību. Minētā apvienība arī apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji pārdotu par pašreizējām augstajām eksporta uz Savienību cenām pat tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, un ka tie nepamestu jau attīstītos uzticamos trešo valstu eksporta tirgus. |
(19) |
Komisija ņēma vērā, ka CCCMC neiesniedza nekādus pierādījumus, lai pamatotu savus apgalvojumus par neizmantoto jaudu vai par eksporta uz trešām valstīm cenu. Gluži pretēji – kā liecina pieprasījuma 9. tabula, ĶTR izcelsmes importa attīstība 2018.–2021. gadā liecināja par to, ka Ķīnas ražotāji ļoti labi spēj un vēlas vai nu mobilizēt savu neizmantoto jaudu, vai pārvirzīt savu eksportu no trešām valstīm uz Savienību atkarībā no cenas Savienības tirgū. Visbeidzot, Komisija atzīmēja, ka pieprasījumā sniegtā pieprasījuma iesniedzēju analīze ir arī jāizvērtē, ņemot vērā prasības par pietiekamiem pierādījumiem, kas noteiktas pamatregulas 11. panta 2. punktā un 5. panta 2. punktā. Izvērtējot pieprasījumu, Komisija secināja, ka analīze par neizmantoto jaudu ĶTR un eksporta uz trešām valstīm cenām sniedz pietiekamus pierādījumus par dempinga atkārtošanās iespējamību termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma nolūkā. |
(20) |
Tāpēc Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumus par dempinga atkārtošanās iespējamības analīzi, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. |
(21) |
CCCMC arī iesniedza piezīmes par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Šajā saistībā CCCMC atsaucās uz argumentiem, ko pieprasījuma iesniedzēji izklāstījuši termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. Pirmkārt, CCCMC centās atspēkot Ķīnas importa tirgus daļas palielinājuma no 5 % līdz 6 % laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam, kura apkopojums sniegts pieprasījuma 14. tabulā, nozīmīgumu. Otrkārt, CCCMC apgalvoja, ka jebkādu starpību starp Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un Ķīnas importa cenām ir izraisījusi radušos ražošanas izmaksu atšķirība. Treškārt, CCCMC apšaubīja, ka Savienības ražotāju peļņas norma varētu kļūt negatīva, ja Savienības ražošanas nozares cenas nokristos līdz tādam pašam līmenim kā Ķīnas importa cenas. |
(22) |
Komisija ņēma vērā, ka pieprasījuma iesniedzēji tikai norādīja uz faktu, ka importa no cenas palielinājās, kā tas patiešām bija no 2018. līdz 2021. gadam, neuzsverot šā palielinājuma nozīmīgumu. Tomēr Komisija arī ņēma vērā, ka jau minētā tabula apliecina, ka šis palielinājums bija daudz izteiktāks, ja par sākumpunktu izmanto 2019. vai 2020. gadu. Tāpēc CCCMC apgalvojums tika noraidīts. Attiecībā uz apgalvojumu par starpību starp Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un Ķīnas importa cenām Komisija ņēma vērā, ka, pirmkārt, CCCMC apgalvojums nebija pamatots ar pierādījumiem par ražošanas izmaksām, kas radās Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, un, otrkārt, melamīna ražošanas izmaksas galvenokārt nosaka urīnvielas izmaksas, un tās, savukārt, nosaka galvenokārt dabasgāzes izmaksas. Gan urīnviela, gan dabasgāze ir preces, kuru cenas – ja nav valsts izkropļojumu – pasaules tirgos lielā mērā ir saskaņotas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Attiecībā uz trešo apgalvojumu Komisija ņēma vērā, ka, tā kā Savienības ražotāju ražošanas izmaksas bija aptuveni tādā pašā vai augstākā līmenī kā Ķīnas importa cenas, Savienības ražotāju peļņas normas patiešām varētu kļūt negatīvas vai labākajā gadījumā tikai svārstīties ap peļņas slieksni, ja Savienības ražošanas nozares cenas nokristos līdz tādam pašam līmenim kā Ķīnas importa cenas. |
1.6. Atlase
(23) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. |
1.6.1. Savienības ražotāju atlase
(24) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi triju dažādās dalībvalstīs esošu Savienības ražotāju izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz līdzīga ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam, ko ražotāji Savienībā ziņojuši izvērtējuma analīzes kontekstā pirms procedūras sākšanas. Izlasē ietilpa 82 % no līdzīga ražojuma aplēstā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari. |
1.6.2. Nesaistīto importētāju atlase
(25) |
Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Atsaucās tikai viens nesaistīts importētājs, proti, Borghi SpA, Grandate/Italy. Attiecīgi Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama, un lūdza Borghi SpA aizpildīt anketu, kas paredzēta nesaistītiem importētājiem. Tomēr Borghi SpA neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. |
1.6.3. ĶTR ražotāju eksportētāju atlase
(26) |
Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. |
(27) |
Tikai viens ražotājs attiecīgajā valstī, proti, uzņēmums Xinjiang Xinlianxin Energy Chemical Co., Ltd. (“Xinjiang XLX”), sniedza prasīto informāciju un piekrita tā iekļaušanai izlasē. Minētais ražotājs pārstāvēja mazāk nekā 3 % no kopējā ĶTR izcelsmes melamīna importa apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
(28) |
Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, piemērot pamatregulas 18. pantu un savus valsts līmeņa konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību balstīt uz pieejamajiem faktiem. |
(29) |
Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par Komisijas apsvērumiem notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Turklāt Komisija informēja Xinjiang XLX, ka administratīvās ekonomijas labad tā varētu neveikt procesu saistībā ar trūkumiem un atbilžu uz anketas jautājumiem pārbaudi. Tomēr jebkura minētā uzņēmuma sniegtā informācija attiecīgā gadījumā varētu tikt izmantota kā pieejamais fakts. Piezīmes netika iesniegtas. |
1.7. Atbildes uz anketas jautājumiem
(30) |
Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. |
(31) |
Komisija nosūtīja anketas vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, atlasītajiem Savienības ražotājiem, vienīgajam nesaistītajam importētājam, kas atsaucās atlases procedūras gaitā, un visiem zināmajiem melamīna lietotājiem. Procedūras sākšanas dienā visas piemērojamās anketas tika darītas pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (8). Izmeklēšanas gaitā Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējiem, pieprasot sniegt makroekonomiskos datus par Savienības ražošanas nozari. |
(32) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, pieprasījuma iesniedzējiem, viena nesaistītā importētāja un trim lietotājiem. |
1.8. Pārbaude
(33) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. |
(34) |
Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu telpās. Ražotāji Savienībā:
|
(35) |
Attālināta tās informācijas salīdzinoša pārbaude, kura tika izmantota termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā normālās vērtības aprēķināšanai, tika veikta tiešsaistē ar šādu Savienības ražotāju:
|
1.9. Turpmākā procedūra
(36) |
Komisija 2023. gada 14. jūnijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto un pieprasīt uzklausīšanu. |
(37) |
Piezīmes tika saņemtas no Xinjiang XLX un CCCMC. Komisija izskatīja minētās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Atlasītie Savienības ražotāji atzinīgi novērtēja Komisijas secinājumu un papildu piezīmes nesniedza. Neviena iesaistītā puse nelūdza uzklausīšanu. |
2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Pārskatāmais ražojums
(38) |
Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir melamīns (“pārskatāmais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodu 2933 61 00. |
(39) |
Melamīns ir balts kristālisks pulveris, ko lielākoties iegūst no urīnvielas un izmanto galvenokārt lamināta, sveķu, koksnes līmvielas, lējumu masas un papīra/tekstilmateriālu apstrādes līdzekļu ražošanai. |
2.2. Attiecīgais ražojums
(40) |
Ražojums, uz ko attiecas šī izmeklēšana, ir pārskatāmais ražojums (sk. 38. apsvērumu), kura izcelsme ir Ķīnā. |
2.3. Līdzīgais ražojums
(41) |
Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi (9), liecina, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:
Tāpēc minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. DEMPINGS
3.1. Iepriekšējas piezīmes
(42) |
Attiecīgajā periodā melamīna imports no ĶTR turpinājās. Attiecīgā perioda pirmajā pusē tā apjoms bija mazāks nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim). Tomēr attiecīgā perioda otrajā pusē importa apjoms ievērojami palielinājās un stipri pārsniedza apjomu, kas reģistrēts sākotnējās izmeklēšanas periodā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā melamīna imports no ĶTR bija gandrīz četras reizes lielāks nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Tajā pašā laikā tas bija astoņas reizes lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. |
(43) |
Saskaņā ar Eurostat datiem (datubāze Comext) melamīna imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 15 % no Savienības tirgus (sk. 3. tabulu) salīdzinājumā ar 6,5 % tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas laikā un 2 % iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā. Absolūtā izteiksmē ĶTR izcelsmes melamīna importa apjoms vispirms samazinājās no 17 434 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 7 938 tonnām pirmās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un tad atkal palielinājās līdz 64 673 tonnām pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
(44) |
Kā minēts 27. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās tikai viens ĶTR ražotājs, kas pārstāvēja mazāk nekā 3 % no attiecīgā ražojuma importa PIP. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka šīs ļoti ierobežotās sadarbības dēļ tā var piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz konstatējumiem par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanu. Komisija šajā ziņā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai. |
(45) |
Attiecīgi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, tieši pieejamo informāciju no Turcijas amonjaka vērtības ķēdes ražojumu ražotājiem, informāciju no Turcijas Statistikas institūta, Kodžaeli pilsētas Ūdens un notekūdeņu ģenerāldirektorāta un Global Trade Atlas. |
3.2. Dempinga turpināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
3.2.1. Procedūra ĶTR izcelsmes melamīna importa normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu
(46) |
Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek uzskatīt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
(47) |
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No ĶV netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
(48) |
CCCMC iesniegtās piezīmes ir iztirzātas 3.2.2.1. iedaļā. |
(49) |
Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija precizēja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija arī norādīja, ka iespējama ĶTR reprezentatīvā trešā valsts šajā gadījumā būtu Turcija, taču tā pārbaudīs citas iespējamas atbilstošās valstis atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem. |
(50) |
Komisija 2023. gada 24. februārī publicēja paziņojumu par normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem (“paziņojums par avotiem”). |
(51) |
Paziņojumā par avotiem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka sadarbības trūkuma dēļ tai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būs jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Komisija atbilstīgi pamatregulas 18. panta 5. punktam plānoja izmantot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju apvienojumā ar citiem informācijas avotiem, kas ir atzīti par atbilstošiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta attiecīgajiem kritērijiem. |
(52) |
Ar paziņojumu par avotiem Komisija arī informēja ieinteresētās personas par to, ka plāno izmantot Turciju par reprezentatīvo valsti, un par to, kādus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, izmantojot Turciju par reprezentatīvo valsti. |
(53) |
Paziņojumā par avotiem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka sadarbības trūkuma dēļ tā aprēķinās citas tiešās izmaksas un ražošanas izmaksas, pamatojoties uz informāciju par Savienības ražošanas nozari, kas sniegta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. |
(54) |
Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka tā noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju par trim Turcijas amonjaka vērtības ķēdes ražojumu ražotājiem, proti, Ege Gübre Sanayii A.Ş., Tekfen Holding A.Ş. un Bagfaş Bandirma Gübre Fabrikalari A.Ş. |
(55) |
Visbeidzot, ar paziņojumu par avotiem Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par avotiem un Turcijas kā reprezentatīvās valsts piemērotību, kā arī piedāvāt citas valstis ar nosacījumu, ka tās ir sniegušas pietiekamu informāciju par attiecīgajiem kritērijiem. |
(56) |
Komisija saņēma piezīmes no CCCMC. Minētā apvienība uzstāja uz to, ka Komisijai kā pieejamais fakts būtu jāizmanto Xinjiang XLX atbilde uz anketas jautājumiem, normālās vērtības aprēķināšanai jāņem vērā dažādie ražošanas procesi un izejvielas, un kritizēja neizkropļotas noteiktu izejresursu, PVA izmaksu un peļņas vērtības. Šīs piezīmes ir iztirzātas šīs regulas 3.2.2.2., 3.2.2.3.1., 3.2.2.3.2. un 3.2.2.3.5. iedaļā. |
3.2.2. Normālā vērtība
(57) |
Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.” |
(58) |
Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “[j]a (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un ka tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, turpmāk “PVA izmaksas”). |
(59) |
Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos un to, ka ražotāji eksportētāji tikpat kā nesadarbojās, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
(60) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tika aprēķināta normālā vērtība. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzēji normālo vērtību bija aprēķinājuši divām ražošanas tehnoloģijām – Tsinghua tehnoloģijai, ko izmanto vienīgi ĶTR, un Eurotecnica tehnoloģijai, ko izmanto ĶTR, kā arī ražotāji Savienībā. Šīs izmeklēšanas nolūkā Komisija savus konstatējumus attiecināja tikai uz Eurotecnica tehnoloģiju, attiecībā uz kuru ražošanas faktoru un to patēriņa daudzumu sarakstu varēja pienācīgi savstarpēji salīdzināt, to noskaidrojot no prasības iesniedzējiem, kas sniedza informāciju termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma vajadzībām. Komisija uzskatīja, ka normālā vērtība, kas aprēķināta, pamatojoties uz vidējo patēriņa daudzumu, kurš noteikts pēc ražošanas procesā izmantotā aprīkojuma ražotāja brošūras, kas bija norādīta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, ir reprezentatīvāka izmantošanas rādītāju ziņā valsts līmeņa konstatējumu izdarīšanai nekā vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, individuālais patēriņš, kas sasniegts tā konkrētajos darbības apstākļos. |
3.2.2.1.
3.2.2.1.1. Ievads
(61) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:
|
(62) |
Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus. Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē. |
(63) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”. |
(64) |
Ievērojot šo noteikumu, Komisija attiecībā uz ĶTR ir publicējusi ziņojumu par valsti (“Ziņojums”) (10), kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru (tādu kā zeme, enerģija, kapitāls, izejvielas, darbaspēks) kropļojumus, kā arī konkrētās nozarēs (tādās kā tērauda un ķīmisko vielu nozare). Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Pieprasījumā bija ietverti arī daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu. |
(65) |
Konkrētāk, pieprasījumā, kurā ir atsauce uz Ziņojumu, bija norādīts, ka strukturāli kropļojumi daudzos Ķīnas ražošanas nozares sektoros ir veicinājuši īpaši zemās dabasgāzes izmaksas un valsts iejaukšanos urīnvielas – kas ir viena no melamīna galvenajām sastāvdaļām – tirgū. Dabasgāzes zemā cena ir ļāvusi melamīna ražotājiem ražot pārskatāmo ražojumu par mākslīgi zemām cenām. Pieprasījumā ir arī aprakstīti dažādo valsts iejaukšanās urīnvielas tirgū veidi, piemēram, stingras importa kvotas urīnvielai, augsti eksporta nodokļi aktīvākajā sezonā, PVN nepiemērošana urīnvielas pārdošanai iekšzemes tirgū un stratēģiskā urīnvielas krājumu veidošana, ko veic Ķīnas valdība ar valsts mēslošanas līdzekļu sistēmas starpniecību. Turklāt pieprasījumā bija norādīts uz dažādiem Amerikas Savienoto Valstu konstatējumiem par ĶV iejaukšanos par labu Ķīnas melamīna ražošanas nozarei, piemēram, preferenciāliem aizdevumiem, ienākuma nodokļa programmām, nodokļu programmām attiecībā uz tarifu atbrīvojumiem, PVN atlaidēm, atbrīvojumiem no administratīvām maksām, valdības uzkrājumiem un vairākām dotācijām, kā arī eksporta subsīdiju programmām melamīna tirgum, ko identificējušas Amerikas Savienoto Valstu iestādes. Tāpat pieprasījumā bija arī norādīts, ka ĶV politika, tai skaitā politika, kas sīki aprakstīta valsts 14. piecgadu programmā, ir apstiprinājusi valsts pastāvīgo iejaukšanos petroķīmijas un ķīmijas nozarē, kas ir klasificētas kā “valsts tautsaimniecības pīlāra nozare”, kā arī iepriekšējās piecgadu programmās, piemēram, Ievirzes atzinumā par petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadu programmā, kurās sociālistiskā tirgus ekonomika ir dēvēta par pamatprincipu un mērķi nolūkā radīt Ķīnas nacionālos čempionus. Turklāt, vēlreiz atsaucoties uz Ziņojumu, pieprasījumā bija norādīts uz nozīmīgiem kropļojumiem, ko izraisa neatbilstoša bankrota, uzņēmumu un īpašuma tiesību aktu izmantošana, kā arī piekļuve kapitālam ar finanšu sistēmas starpniecību. Pieprasījumā teikts, ka šai politikai varētu būt kropļojoša ietekme uz melamīna rūpniecību. |
(66) |
Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, toskait Ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācijā attiecīgās nozares tirgū, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija minētos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas apstiprināšanai Ķīnas Tautas Republikā. |
3.2.2.1.2. Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā
(67) |
Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (11). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (12). |
(68) |
Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma (13).” Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki. |
(69) |
Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (14). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni. |
(70) |
Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu sektoru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķi attiecībā uz izlaidi. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķi rūpniecības sektori un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.2.2.1.5. iedaļu turpmāk) (15). |
(71) |
Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas un valsts bankas. Minētajām bankām, veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, pašām jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.2.2.1.8. iedaļu turpmāk) (16). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī minētās finanšu nozares daļas institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (17). |
(72) |
Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr minēto mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (18). Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (19). |
(73) |
Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (20). |
3.2.2.1.3. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes
(74) |
Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes. |
(75) |
Analīze par lielākajiem Ķīnas melamīna ražotājiem, proti, Henan Zhongyuan Dahua Co., Ltd. (21), Henan Haohua Junhua Co., Ltd. (22), Sichuan Golden-Elephant Sincerity Chemical Co., Ltd. (23) un Xinjiang Xinlianxin Chemical Energy Co., Ltd. (24), liecina par ievērojamu valsts iejaukšanos. Lai gan Zhongyuan Dahua Co., Ltd. ir valstij piederošs uzņēmums (“VPU”), kas pilnībā pieder Henan Energy and Chemical Industry Group (VPU, kas ir SASAC (25) pārraudzībā), ĶV saglabā 35 % daļu uzņēmumā Henan Haohua Junhua Co., Ltd., (26) kas pieder Sinochem Holding – VPU, kas ir SASAC pārraudzībā ar tās meitasuzņēmuma Haohua Chemical Co. Sinochem Holding (27) starpniecību. Papildus formālajām īpašumtiesībām valsts iestādes var kontrolēt un pārraudzīt uzņēmumus ar neformālu kanālu starpniecību; kā piemēru var minēt privāto melamīna ražošanas uzņēmumu Sichuan Golden-Elephant Sincerity Co., Ltd. (28), kas, kā liecina publiskie avoti, saņēma finansiālu atbalstu preferenciāla aizdevuma veidā no Meišaņas pilsētas Tirgus uzraudzības administrācijas un Ķīnas Tautas Bankas Meišaņas centrālās apakšfiliāles (29), “lai veicinātu kvalitatīvu attīstību, stabilizētu ekonomiku un stabilizētu tirgus dalībniekus” (30). Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, proti, Xinjiang XLX (31), savā tīmekļa vietnē arī uzsver, ka “atbilstoši politikas norādījumiem un ar spēcīgu autonomā reģiona, valsts, provinces partijas komitejas un valdības atbalstu Xinlianxin Company ir sasniedzis strauju attīstību un ir arī pieredzējis nozīmīgus sasniegumus mūsu rajona attīstībā (..) spēcīgā Partiju centrālās komitejas vadībā ar Comrade Xi Jinping kā galveno uzņēmumu un ar pilnīgu autonomā reģiona, rajona, provinces komitejas un valdības atbalstu” (32). Turklāt, ņemot vērā to, ka ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu arī privātos uzņēmumos (33) un ka ĶKP ir vadošā loma gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos, valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski izraisa to, ka ekonomikas dalībnieki ir pakļauti valdības kontrolei un politiskai uzraudzībai, ņemot vērā to, cik lielā mērā ĶTR ir savijušās valsts un partijas struktūras. |
(76) |
Tas ir acīmredzams arī Ķīnas Petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības federācijas (“CPCIF”) – kas ir nozares apvienība – līmenī. Saskaņā ar CPCIF Statūtu 3. pantu organizācija “pieņem profesionālos norādījumus, pārraudzību un pārvaldību, ko īsteno struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par rūpniecības pārvaldību” (34). |
(77) |
Tādējādi pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem pārskatāmā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Kā izklāstīts arī 3.2.2.1.5. iedaļā turpmāk, gan uz valsts īpašumā, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem nozarē attiecas politikas uzraudzība un vadlīnijas. |
3.2.2.1.4. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām
(78) |
Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz valstij piederošiem uzņēmumiem (“VPU”) un citus instrumentus, ĶV var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības (35), savukārt ĶKP pirmorganizācijas gan valstij piederošos, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, ar kura starpniecību valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (36)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu ir pastiprinājusi savas prasības kontrolēt darījumdarbības lēmumus uzņēmumos (37), arī izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partiju disciplīnu (38). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (39). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem. |
(79) |
Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“Pamatnostādnes”) (40), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs.” To III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un ka partijas biedri var darboties kā līderi un pionieri.” Tādējādi Pamatnostādnes tiecas uzsvērt un palielināt ĶKP lomu uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās (41). |
(80) |
Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka melamīna ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības/partijas funkcijas. Patiesi, attiecīgie Henan Zhongyuan Dahua Co., Ltd., Henan Haohua Junhua Co., Ltd., Sichuan Golden Elephant Sincerity Co., Ltd. un Xinjiang Xin Lian Xin Chemical Energy Co., Ltd. direktoru padomju priekšsēdētāji ir arī partijas komiteju sekretāri to attiecīgajos uzņēmumos. |
(81) |
Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.2.1.8. iedaļu turpmāk), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (42). Tādējādi valsts klātbūtne melamīna un citu ražošanas nozaru (tādu kā finanšu un izejresursu nozaru) uzņēmumos ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās. |
3.2.2.1.5. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus
(82) |
Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visus ekonomikas sektorus. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (43). |
(83) |
Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza pārskatāmā ražojuma ražošanas nozares darbību. |
(84) |
Visupirms jānorāda, ka 14. piecgadu plānā (44) par izejvielām ir teikts, ka “industriālo ķīmisko parku intensīvā attīstība tiks būtiski uzlabota, tādējādi ļaujot veidoties petroķīmijas industriālo bāzu grupai” (45) Plānā nozare ir arī mudināta “stingri kontrolēt jauno urīnvielas [kas ir viena no melamīna galvenajām sastāvdaļām] ražošanas jaudu” un “palielināt standartus novecojušas ražošanas jaudas likvidēšanai un izmantot visaptverošus standartus novecojušas ražošanas jaudas izbeigšanas veicināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem” (46). Turklāt “visām vietējām struktūrām ir jāstiprina atbilstība šim plānam un plāna galvenais saturs un nozīmīgākie projekti jāintegrē to vietējos pamatuzdevumos. Petroķīmijas un ķīmijas (..) izstrādā īpašus īstenošanas atzinumus, kuri vērsti uz šā plāna mērķiem un uzdevumiem un kuros ņemti vērā minētajās nozarēs pastāvošie faktiskie apstākļi” (47). Turklāt 14. piecgadu plānā par rūpniecības zaļo attīstību (48) ir teikts, ka “jaunā jauda būtu jāpakļauj stingrai kontrolei tādās nozarēs kā urīnvielas ražošanas nozare” (49). Tas atbilst 2019. gada Virzības katalogam par nozares strukturālajiem pielāgojumiem (50), kurā urīnvielas ražotnes iekļautas starp ražotnēm, kas ir “jāizskauž” un tādējādi jāpakļauj kontrolei (51). Provinču līmenī Dzjansu 14. piecgadu plānā par ķīmijas rūpniecības augsto tehnoloģiju attīstību (52) ir aprakstīts vietējo iestāžu nodoms “turpināt kontrolēt jaunu ražošanas jaudu pārpalikuma nozarēs, tādās kā naftas attīrīšana, urīnviela, amonija fosfāts, kaustiskā soda, polivinilhlorīds, soda, kalcija karbīds un dzeltenais fosfors” (53). Šaņdunas 14. piecgadu plānā par ķīmijas rūpniecības attīstību (54) ir norādīts, ka ir “jāuzlabo pievienotā vērtība un produktu pilnveidošana un jāpaātrina akmeņogļu ķīmiskās rūpniecības sistēmas veidošanās ar trīs galvenajām kategorijām: skābekli saturošas ķimikālijas uz akmeņogļu bāzes, ķīmiskie starpprodukti uz akmeņogļu bāzes un jauni ķīmiskie materiāli uz akmeņogļu bāzes”, kā arī “jākoncentrējas uz akmeņogļu smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu rūpnieciskās ķēdes attīstību” (55). |
(85) |
Turklāt Ievirzes atzinumā par petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadu plāna laikā (56) ir kvantitatīvi noteikti plānotās nozares attīstības papildu elementi: “Līdz 2025. gadam petroķīmijas un ķīmijas rūpniecība pamatā veidos augstas kvalitātes attīstības modeli ar spēcīgām vietējām inovācijas spējām, pārdomātu strukturālo plānojumu, zaļu un drošu mazoglekļa attīstību. Tā arī ievērojami uzlabos spējas nodrošināt augsto tehnoloģiju produktus, būtiski veicinās pamata konkurētspēju, kā arī veiks izšķirīgus soļus ceļā uz augsta līmeņa pašpaļaušanos un pašuzlabošanos” (57), kā arī vairāki mērķi ķīmijas nozarei: “tiks vēl vairāk palielināts ķīmisko lejamkravu un beramkravu ražošanas koncentrācijas līmenis, un jaudas izmantojuma rādītājs sasniegs vairāk nekā 80 % (..) tiks izveidoti aptuveni 70 ķīmijas rūpniecības parku ar konkurētspējas priekšrocībām” (58). Tajā ir arī uzsvērta vajadzība: “stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, importa un eksporta, enerģētikas, ekoloģiskās vides, cenu un citas rīcībpolitikas ar rūpnieciskajām rīcībpolitikām”, kā arī “piešķirt pilnvērtīgu lomu valsts rūpniecības un finanšu kopīgajai sadarbības platformai un veicināt banku un uzņēmumu mijiedarbību un rūpniecības un finanšu nozares sadarbību” (59). |
(86) |
Turklāt Valsts Attīstības un reformu komisijas Paziņojumā par progresu vidēja termiņa un ilgtermiņa akmeņogļu līgumu parakstīšanā un izpildē 2021. gadā (60) ir noteikts, ka attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ir: “jāstiprina rūpniecības pašdisciplīnas veidošana. Visām attiecīgajām nozares apvienībām būtu jāvirza uzņēmumi uz to, lai tie stiprinātu pašdisciplīnu, īstenotu vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu prasības, kā arī tās nedrīkst parakstīt negodīgus līgumus, izmantojot tirgus piedāvājuma un pieprasījuma situācijas radītās priekšrocības un nozares dominējošo stāvokli. Lielajiem uzņēmumiem būtu jārāda piemērs un apzinīgi jāregulē savi lēmumi parakstīt līgumus” (61). Ar šiem un citiem līdzekļiem ĶV tādējādi dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšupējo ielaidi un kontrolē tos. |
(87) |
Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz melamīna ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties. |
3.2.2.1.6. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde
(88) |
Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, arī tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (62). |
(89) |
Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (63). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (64). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (65). |
(90) |
Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros, uz pārskatāmā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķiet, ka minētie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi arī uz melamīna ražošanas nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt. |
(91) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatāmā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi. |
3.2.2.1.7. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas
(92) |
Uz tirgu balstītu algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (66). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (67). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (68). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas. |
(93) |
Netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz melamīna ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma). |
3.2.2.1.8. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts
(94) |
Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota. |
(95) |
Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valsts īpašumā esošu banku pozīcija (69), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VPU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (70) un, tāpat kā nefinanšu VPU, arī bankas regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties no valsts rūpniecības politikas (71). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (72). |
(96) |
Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme. |
(97) |
Piemēram, ĶV skaidroja, ka ĶKP jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un tiem jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (73). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši jāņem vērā tas, kā struktūras “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (74). |
(98) |
Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (75). |
(99) |
Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (76). Rezultāts ir nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem. |
(100) |
Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais tādu līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, lai gan strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai. |
(101) |
Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. To aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, 2018. gada beigās joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (77). ĶTR oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (78). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu. |
(102) |
Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc ir audzis tādu aizdevumu skaits, kas ieņēmumus nenes, Ķīnas valdībai vairākkārt cenšoties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus. |
(103) |
Būtībā, kaut arī ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi. |
(104) |
Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi. |
3.2.2.1.9. Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs
(105) |
Komisija norādīja, ka Ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.2.1.2.–3.2.2.1.5. iedaļā un Ziņojuma I daļā izklāstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš 3.2.2.1.6.– 3.2.2.1.8. iedaļā un Ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem. |
(106) |
Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad melamīna ražotāji iegādājas izejresursus/slēdz līgumus par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs. |
(107) |
Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo. |
(108) |
Komisija saņēma piezīmes no CCCMC, kas pārstāv trīs Ķīnas melamīna ražotājus – Sichuan Golden-Elephant Sincerity Chemicals Co., Ltd, Shandong Holitech Chemical Industry Co., Ltd un Henan Junhua Development Ltd (79). |
(109) |
Pirmkārt, CCCME apgalvoja, ka PTO Antidempinga nolīguma (“ADN”) 2.2. pants neatzīst jēdzienu “nozīmīgi kropļojumi”. Turklāt, pat ja uz jēdzienu “nozīmīgi kropļojumi” attiektos ADN 2.2. pants (bet CCCMC ieskatā tas tā nav), ES veiktajam saliktās normālās vērtības aprēķinam būtu jāatbilst arī ADN 2.2.1.1. pantam un Apelācijas institūcijas sniegtajai tā interpretācijai, kā paredzēts lietā EU – Biodiesel (Argentina) (DS473). Attiecīgi, kā uzskata CCCMC, normālā vērtība būtu atļauta tikai situācijās, kad nenotiek līdzīgā ražojuma pārdošana “parastā tirdzniecības apritē”, vai “konkrētā tirgus situācijā”. Tādējādi apgalvotajiem nozīmīgajiem kropļojumiem eksportētājvalstī būtu jāietilpst vienā no šīm kategorijām, lai Komisija varētu veikt termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. CCCMC ieskatā tas tā nav, jo metodika atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punktam ļaujot aprēķināt normālo vērtību, konstatējot nozīmīgus kropļojumus, nevis saskaņā ar ADN 2.2. pantā paredzētajiem jēdzieniem. CCCMC arī apgalvoja, ka ADN nav neviena panta, kas ļautu normālās vērtības noteikšanai izmantot datus no trešās valsts, kuri pienācīgi neatspoguļo cenas vai izmaksu līmeni izcelsmes valstī. Normālā vērtība antidempinga izmeklēšanā jānosaka, pamatojoties uz uzņēmumu pārdošanas cenām vai izmaksām izcelsmes valstī vai vismaz pamatojoties uz cenām vai izmaksām, kas atspoguļo cenu vai izmaksu līmeni izcelsmes valstī. Šajā ziņā CCCMC jo īpaši atsaucās uz PTO ekspertu grupas ziņojumu lietā EU – Cost Adjustment Methodologies II (Russia) (DS494) kā uz piemēru, kā tiek veiksmīgi tiesiski apstrīdēts tas, kā PTO ievēro metodiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ CCCME uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nesaskan ar ADN un to nevajadzētu piemērot šajā gadījumā. |
(110) |
Attiecībā uz CCCMC argumentiem par to, kā PTO ievēro metodiku atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a apakšpunktam Komisija uzskata, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības saistībām PTO un judikatūrai, uz kuru atsaucas CCCMC. Vispirms Komisija atzīmē, ka nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, arī attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Turklāt PTO ziņojums par lietu EU – Biodiesel attiecās nevis uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan konkrēta pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikuma piemērošanu. Jebkurā gadījumā PTO tiesību akti, kā tos interpretē Apelācijas institūcija lietā EU – Biodiesel, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Turklāt attiecībā uz strīdu lietā EU – Cost Adjustment Methodologies II ekspertu grupas ziņojumā īpaši tika atzīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst strīda tvērumā. Turklāt Komisija atgādina, ka gan ES, gan Krievijas Federācija pārsūdzēja ekspertu grupas konstatējumus, kas nav galīgi, un tādējādi saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa PTO sistēmā, jo šos konstatējumus nav apstiprinājusi Strīdu izšķiršanas padome ar PTO dalībvalstu lēmumu. Attiecīgi CCCMC argumentus nevarēja pieņemt. |
(111) |
Otrkārt, attiecībā uz pierādījumiem, kas apliecina nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, CCCMC apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēji ir snieguši neatbilstošus pierādījumus, lai pamatotu jebkādus konstatējumus par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas melamīna rūpniecības nozarē, un ka tādējādi izmeklēšanas gaitā Komisijas veiktajai analīzei būtu vajadzīgs ievērojami spēcīgāks pamatojums, vismaz lai papildinātu Savienības ražošanas nozares apgalvotos kropļojumus, kurus CCCMC ieskatā nevar pārbaudīt to vispārīgā rakstura dēļ un pienācīgi necitējot pamatā esošos avotus. Piemēram, CCCMC norāda uz faktu, ka Savienības ražošanas nozares atsaucē uz 14. piecgadu programmu ir tikai apgalvots, ka “tās mērķis ir radīt Ķīnas nacionālos čempionus”. Tāpat CCCMC kritizē Savienības ražošanas nozares atsauci uz Ievirzes atzinumu par petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadu plāna laikā. Kā norāda CCCMC, ievirzes atzinums ir tikai norādījumu dokuments, kas nenosaka saistošus noteikumus, bet kurā turklāt ir norādīti vairāki Savienības ražošanas nozares neminēti mērķi, tai skaitā mērķi “piešķirt tirgum pilnvērtīgu izšķirīgu lomu resursu sadalē, labāk īstenot valdības lomu” un “radīt uz tirgu orientētu, legalizētu un internacionalizētu darījumdarbības vidi (..), veicināt faktoru resursu efektīvu globālo sadali un stiprināt rūpniecības ķēdes augšupējo un lejupējo koordināciju un apvienot attīstību starp saistītām nozarēm”. Šajā kontekstā CCCMC vilka paralēles starp ievirzes atzinumiem un pašreizējām ES rūpniecības politikas iniciatīvām. |
(112) |
Šajā saistībā CCCMC arī uzsvēra, ka Ziņojums vairs nav aktuāls, jo īpaši ņemot vērā būtiskās ekonomiskās norises, kas kopš tā publicēšanas notikušas gan ES, gan Ķīnā. CCCMC norādīja uz Komisijas pienākumu atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktam regulāri atjaunināt Ziņojumu un apgalvoja, ka atkārtotas padevīgas atsauces uz Ziņojumu – vai tās sniegtu ES rūpniecības nozare, vai arī tās būtu ietvertas Komisijas konstatējumos – nebūtu piemērotas. Šajā ziņā CCCME atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas spriedumu lietā US – Countervailing Measures (DS437), norādot, ka apgalvojums par cenu kropļojumiem ir jāpamato katrā atsevišķā gadījumā un ka tam jābūt argumentētam un pienācīgi izskaidrotam izmeklēšanas iestādes ziņojumā. |
(113) |
Attiecībā uz CCCMC argumentiem par pierādījumu pietiekamības analīzi Komisija nepiekrita. Pirmkārt, attiecībā uz pierādījumu iespējamo nepietiekamību Savienības ražošanas nozares apgalvojumā(-os) jānorāda, ka šīs izmeklēšanas gaitā Komisija patiešām vāca papildu informāciju, lai papildinātu pieejamos avotus, tai skaitā pieprasījumu un Ziņojumu, nolūkā pārbaudīt procedūras sākšanas posmā izteiktos apgalvojumus un galu galā noteikt, vai melamīna nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi Komisijas pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Komisijas veiktās izmeklēšanas rezultāti ir izklāstīti 67.–104. apsvērumā, un ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt par tām papildu piezīmes. Katrā ziņā attiecībā uz pierādījumu pietiekamību procedūras sākšanas posmā Komisija atgādina, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 4.1. punktā bija minēti vairāki elementi Ķīnas melamīna tirgū, lai pamatotu konstatējumu, ka tirgu ietekmē kropļojumi. Komisija uzskata, ka paziņojumā par procedūras sākšanu iekļautais pierādījumu uzskaitījums ir pietiekams izmeklēšanas sākšanai, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Lai gan konstatācija par nozīmīgu kropļojumu faktisko pastāvēšanu un no tās izrietošā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktās metodikas izmantošana notiek tikai galīgās informācijas izpaušanas brīdī, pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkts nosaka pienākumu vākt datus, kas vajadzīgi šīs metodikas piemērošanai, ja uz šā pamata ir sākta izmeklēšana. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā sniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu izmeklēšanu uz šā pamata. Tāpēc Komisija veica nepieciešamās darbības, kas ļāva tai piemērot metodiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu gadījumā, ja nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana tiktu konstatēta izmeklēšanas gaitā. |
(114) |
Otrkārt, attiecībā uz argumentu par Ķīnas politikas dokumentiem Komisija norāda, ka uz Ķīnas ekonomiku attiecas sarežģīts piecgadu plānu tīkls, kas nosaka publisko iestāžu lēmumus visos līmeņos. Pretēji CCCMC argumentam Komisija uzskata piecgadu plānus par saistošiem dokumentiem, jo, piemēram, 14. piecgadu plānā atsevišķa iedaļa ir veltīta “plānošanas īstenošanas mehānisma uzlabošanai”, nosakot: “Attiecībā uz saistošajiem rādītājiem, nozīmīgiem inženiertehniskajiem projektiem un uzdevumiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, vides aizsardzību, drošību un citām šajā plānā noteiktajām jomām ir jāprecizē pušu pienākumi un jāsaplāno prasības, jāatvēl publiskie resursi, jāvirza un jākontrolē sociālie resursi un jānodrošina izpilde, kā plānots. Attiecībā uz paredzamajiem rādītājiem un uzdevumiem rūpniecības attīstības un strukturālās pielāgošanas jomās, kā noteikts šajā plānā, ir galvenokārt jāpaļaujas uz tirgus dalībnieku lomu, lai tos sasniegtu. Valdībām visos līmeņos ir jārada labvēlīga politiskā vide, institucionālā vide un tiesiskā vide (80)”. Turklāt Ievirzes atzinumā par petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadu plāna laikā ir arī norādīts uz konkrētu valsts iejaukšanos papildus pieprasījumā izvirzītajam argumentam, sakot, ka Ķīnas uzņēmumi “paātrina tradicionālo nozaru pārveidi un modernizāciju un aktīvi attīsta jaunus ķīmiskos materiālus un smalkās organiskās sintēzes ķīmiskās vielas. Paātrina nozares digitālo pārveidi, uzlabo iekšējās drošības un tīrās ražošanas līmeni, paātrina kvalitāti, efektivitāti un iespējo petroķīmijas rūpniecības pārveidi, kā arī veicina Ķīnas progresu pārejā no lielas petroķīmijas valsts uz spēcīgu petroķīmijas valsti” (81). |
(115) |
Treškārt, attiecībā uz apgalvotajām pašreizējās ES industriālās politikas līdzībām ar politiku Ķīnā Komisija nesaskatīja, ka šim jautājumam būtu nozīme, kad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiek vērtēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana Ķīnā. |
(116) |
Ceturtkārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka Ziņojumā ietvertie pierādījumi ir novecojuši, Komisija norādīja, ka Ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējušas Ķīnas iestādes, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami, neatkarīgi avoti. Tā kā Ziņojums tika darīts publiski pieejams jau 2017. gada decembrī, jebkurai ieinteresētajai personai bija plašas iespējas to atspēkot, papildināt vai sniegt piezīmes par to un par pierādījumiem, uz kuriem tas balstīts, taču neviens neiesniedza argumentus vai pierādījumus, kas atspēkotu Ziņojumā ietvertos avotus un informāciju. |
(117) |
Piektkārt, attiecībā uz lietu US – Countervailing Measures (China) Komisija atgādina, ka tā neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, un tas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais juridiskais pamats normālās vērtības noteikšanai. Minētais strīds attiecās uz atšķirīgu faktisko situāciju un bija saistīts ar PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem interpretāciju. |
(118) |
Visbeidzot, Komisija atgādināja, ka ĶV bija iespēja sniegt piezīmes par iespējamiem kropļojumiem, kas aprakstīti Ziņojumā un termiņbeigu pārskatīšanā, un iesniegt pierādījumus apgalvojumu atspēkošanai. Kā paskaidrots 47. apsvērumā, ĶV neatbildēja uz attiecīgās anketas jautājumiem, un tādējādi Komisija savus konstatējumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas tirgū balstīja uz pieejamajiem faktiem atbilstoši pamatregulas 18. pantam. |
(119) |
Pēc informācijas izpaušanas CCCMC atkārtoja savus argumentus, tieši atsaucoties uz tās iepriekšējo apgalvojumu. Turklāt Xinjiang XLX iesniedza argumentus, kas bija identiski CCCMC argumentiem. |
(120) |
Pirmkārt, CCCMC un Xinjiang XLX uzstāja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts neatbilst PTO tiesību aktiem un jo īpaši ADN 2.2. pantam, un tie kritizēja Komisiju, ka tā nav paskaidrojusi, kā tās prakse pamatregulas 2. panta 6.a apakšpunkta piemērošanā saskan ar argumentāciju, kas izklāstīta vairākos konsekventos PTO Apelācijas institūcijas konstatējumos, kuros līdzīga ES un citu dalībvalstu prakse normālās vērtības aprēķināšanā ir atzīta par nesaderīgu ar ADN 2.2. pantā noteiktajiem pienākumiem. Turklāt CCCMC un Xinjiang XLX pieprasīja, lai Komisija ne tikai atmet savu argumentu, kurā apgalvots, ka PTO ļauj izmantot datus no trešās valsts, bet arī paskaidro, kā tā veica ADN 2.2. pantā prasīto pielāgojumu, lai noteiktu ražošanas izmaksas “izcelsmes valstī”. Šajā ziņā CCCMC un Xinjiang XLX atsaucās uz Apelācijas institūcijas konstatējumiem strīdos EU – Biodiesel (Argentina) (DS473) un Ukraine – Anti-Dumping measures on ammonium nitrate (DS493). Attiecīgi CCCMC un Xinjiang XLX apgalvoja, ka, ciktāl Komisija aprēķināja normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām Turcijā un neveicot nekādu pielāgojumu vai nesniedzot skaidrojumu par to, kā šie dati galu galā tika pielāgoti, lai atspoguļotu ražošanas izmaksas izcelsmes valstī Ķīnā, Komisijas izmantotā metodika šajā izmeklēšanā esot nesaderīga ar ES pienākumiem atbilstoši ADN 2.2. pantam. Tādējādi CCCMC un Xinjiang XLX uzskata, ka Komisijai esot pienākums fundamentāli pārskatīt savu normālās vērtības metodiku un ar to saistītos secinājumus. |
(121) |
Šiem argumentiem nevar piekrist. Kā Komisija jau atgādināja 110. apsvērumā iepriekš, Apelācijas institūcijas judikatūra, uz kuru atsaucas CCCMC un Xinjiang XLX, neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tāpēc arguments, ka Komisijas metodika normālās vērtības aprēķināšanai atbilstoši minētajam pantam nav saderīga ar PTO tiesību aktiem, ņemot vērā Apelācijas institūcijas argumentāciju, ir nevietā. Šajā ziņā Komisija ne tikai noraida pušu argumentus, bet pauž savu juridisko nostāju, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi ir pilnībā saderīgi ar Eiropas Savienības saistībām PTO. Attiecīgi Komisija nevar piekrist CCCMC un Xinjiang XLX prasībai pārskatīt metodiku, ko ļauj izmantot pamatregulas 2. panta 6.a punkts. |
(122) |
Otrkārt, CCCMC un Xinjiang XLX uzskatīja, ka Komisijas argumentācija par nozīmīgiem kropļojumiem un ar to saistītie pierādījumi, uz kuriem atsaucas Komisija, ir nepiemēroti. Konkrētāk, CCCMC un Xinjiang XLX pauž bažas, ka Komisija turpina ievērojami paļauties uz Ziņojumu, kas publicēts 2017. gada decembrī un tādēļ esot samērā novecojis, jo pasaules ekonomikā, tai skaitā jo īpaši gan ES, gan Ķīnas ekonomikā, esot noticis ievērojams ekonomiskais pacēlums un jau tiek īstenotas svarīgas politiskās un strukturālās pārmaiņas, kuru mērķis ir pielāgoties jaunajiem vietējiem un globālajiem apstākļiem. Šajā saistībā CCCMC un Xinjiang XLX norādīja, ka ES industriālā stratēģija, kas pieņemta 2020. gada martā, bija jāatjaunina jau 2021. gada maijā, lai ņemtu vērā jaunos “krīzes” apstākļus. Attiecīgi CCCMC un Xinjiang XLX uzskatīja, ka elementi, kas Ziņojumā aprakstīti kā būtiski nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai, tagad ir jāpārskata un jāatjaunina ar konkrētiem jauniem secinājumiem par to, kādēļ tie vēl ir derīgi arī šodien. Šajā saistībā CCCMC un Xinjiang XLX atsaucās arī uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuru Komisijai inter alia ir pienākums regulāri atjaunināt Ziņojumu. |
(123) |
Turklāt attiecībā uz Ievirzes atzinumu par petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadu plāna laikā CCCMC un Xinjiang XLX apgalvoja, ka Komisija neesot ņēmusi vērā, ka i) minētais dokuments ir norādījumu dokuments, nevis saistoši noteikumi, kuros sīki izklāstīti pienākumi vai noteikumi attiecīgajām nozarēm, kā arī ka ii) tas paredz mērķus, tādus kā “piešķirt tirgum pilnvērtīgu izšķirīgu lomu resursu sadalē, labāk īstenot valdības lomu” vai “radīt uz tirgu orientētu, legalizētu un internacionalizētu darījumdarbības vidi”, kas esot pretrunā Komisijas secinājumiem par kropļojumiem. Līdzīgi attiecībā uz Komisijas citētajiem piecgadu plāniem CCCMC un Xinjiang XLX apstrīdēja to, kā Komisija interpretējusi plānu sistēmu Ķīnā, norādot, ka minētie piecgadu plāni neliecina, ka publiskās iestādes nosaka saistošus lēmumus, bet tie drīzāk tiecas precizēt attiecīgās atbildīgās personas, savukārt valdības loma ir precizēta atsevišķi kā “radīt labvēlīgu politisko vidi, institucionālo vidi un tiesisko vidi”, un tāda esot valdību loma jebkur pasaulē, arī ES. Tāpat CCCMC un Xinjiang atkārtoja argumentu, ka Ievirzes atzinums par petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadu plāna laikā ļauj Ķīnas uzņēmumiem veikt attiecīgas darbības, lai pārveidotu un modernizētu šo nozari līdzīgi, kā to paredz ES industriālā politika. CCCMC un Xinjiang XLX turklāt apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā agrāk izteikto argumentu, proti, ka saskaņā ar Apelācijas institūcijas konstatējumu lietā US – Countervailing Measures no valdības iejaukšanās izrietošu cenu kropļojumu pastāvēšana izmeklēšanas iestādei ir jāpamato un pienācīgi jāizskaidro savā ziņojumā. Kā saprot CCCMC un Xinjiang XLX, tas nozīmē, ka Komisijai ir pienākums nākt klajā ar aktuāliem faktiskiem datiem un detalizētu analīzi par iespējamo Ķīnas valdības iejaukšanos, kas izraisa ietekmi uz tirgu un ietekmē rīcību ražotāju līmenī. Visbeidzot, CCCMC un Xinjiang XLX uzsvēra savu nostāju, ka Komisijai ir saistošs pienākums uzrādīt pierādījumus par to, ka valdība ir konkrēti īstenojusi jebkādas iespējamās pilnvaras iejaukties melamīna tirgū un ka tas ir izraisījis faktiskus un pierādāmus kropļojumus attiecīgo melamīna ražotāju cenās, un ka Komisijas atsauces uz Ķīnas valdības plāniem, ieviržu atzinumiem un vai citām Ķīnas valdības politikas iniciatīvām nevar pielīdzināt faktiskai valdības iejaukšanās praksei. |
(124) |
Šos argumentus nevar pieņemt. Attiecībā uz Komisijas paļaušanos uz Ziņojumu un faktu, ka tas tika publicēts 2017. gadā, Komisija atkārto savu nostāju, kas pausta 116. apsvērumā. Komisija turklāt atgādina, ka konstatējums par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punktam nav atkarīgs no Ziņojuma esības un jo īpaši no tā publicēšanas datuma. Komisija arī atgādina, ka Ķīnas ekonomikas pamataksiomas, piemēram, sociālistiskās tirgus ekonomikas paradigma, plānošanas sistēma vai ĶKP vadība pār ekonomiku apvienojumā ar partijas klātbūtni individuālu tirgus dalībnieku darbībā, kas ietver pilnvaras iejaukties vadības lēmumos, nav mainījušās kopš Ziņojuma publicēšanas un ir kļuvušas pat vēl izteiktākas. Tāpēc, lai gan Ziņojumā izdarītie konstatējumi joprojām ir derīgi, Komisija jebkurā gadījumā šajā izmeklēšanā tos ir pat papildinājusi ar papildu pierādījumiem, kā sīki aprakstīts, piemēram, 76., 77., 79., 80. un 84., 85. un 86. apsvērumā iepriekš. Ņemot to vērā, arī CCCMC un Xinjiang XLX arguments par Komisijas pienākumu atjaunināt Ziņojumu atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktam ir nepamatots, jo Komisija patiešām ir pārbaudījusi attiecīgos apstākļus saistībā ar nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu konkrēti šīs izmeklēšanas nolūkos, ņemot vērā jaunākos pieejamos pierādījumus (82). |
(125) |
Attiecībā uz CCCMC un Xinjiang XLX vilktajām paralēlēm starp Ķīnas politikas dokumentiem un ES industriālajām stratēģijām Komisija atzīmē, ka minētās puses neizvirza nekādus papildu argumentus, izņemot vien to, ka tās pastāv uz to, ka ES industriālajai politikai ir nozīme saistībā ar novērtējumu, ko veic atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punktam, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā. Attiecīgi Komisija atkārto savu nostāju, kas jau pausta 115. apsvērumā. |
(126) |
Attiecībā uz argumentu kopumu par to, ciktāl Ķīnas politikas dokumenti, uz kuriem atsaucās Komisija, piemēram, tie, kas citēti 84., 85. un 86. apsvērumā iepriekš, ir norādījumu dokumenti, cik lielā mērā Ķīnas plānošanas sistēmas raksturs un ekonomiskā struktūra ietekmē publisko iestāžu saistošos lēmumus un ciktāl attiecīgie politikas dokumenti ļauj atsevišķiem uzņēmumiem veikt atbilstošas darbības, Komisija atzīmē, ka CCCMC un Xinjiang XLX neņem vērā attiecīgajos Ķīnas politikas dokumentos noteiktās nepārprotamās prasības, kas jāīsteno saņēmējām iestādēm, kā aprakstīts, piemēram, 84. apsvērumā iepriekš. Ja ņem vērā arī konkrētos skaitliskos mērķus attiecībā uz to, kā nozarei būtu jāattīstās (83), lielākoties vienalga nav nozīmes tam, vai atsevišķi tirgus dalībnieki, lai sasniegtu noteiktos politikas un attīstības mērķus, var izvēlēties darbības metodes un tādējādi īstenot minētos mērķus efektīvā, “uz tirgu balstītā” veidā. Komisija arī atgādina par Ķīnā pastāvošajām struktūrām visaptverošai videi, kurā valdība iejaucas ekonomikā, kā tas plaši aprakstīts 3.2.2.1.1.–3.2.2.1.9. iedaļā iepriekš. Šajā vidē atsevišķi tirgus dalībnieki, kā, piemēram, Xinjiang XLX, kā arī nozares apvienības pauž lojalitāti ĶKP un apņēmību izpildīt partijas/valsts noteiktos attīstības mērķus (84), un apmaiņā pret to tie var cerēt uz atbalstu to darījumdarbībā, arī ar fiskālas, finansiālas, ieguldījumu, zonēšanas un citas politikas starpniecību, ko īsteno valdības iestādes, valsts kontrolētas bankas utt. Attiecīgi valsts iestādes īsteno pilnvaras noteikt melamīna tirgus attīstību, arī atsevišķos uzņēmumos. Šis secinājums ir derīgs neatkarīgi no atsevišķu politikas dokumentu, piemēram, Ievirzes atzinuma par petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadu plāna laikā, konkrētā juridiskā rakstura. |
(127) |
Runājot par CCCMC un Xinjiang XLX atsauci uz Apelācijas institūcijas konstatējumu lietā US – Countervailing Measures Komisija atzīmē, ka šis arguments jau ir iztirzāts 117. apsvērumā. |
(128) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, CCCMC un Xinjiang XLX argumenti tika noraidīti. |
3.2.2.1.10. Secinājumi
(129) |
Analīze 3.2.2.1.2.–3.2.2.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī pārskatāmā ražojuma ražošanas nozarē, liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. |
(130) |
Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī. |
3.2.2.2.
(131) |
Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:
|
(132) |
Kā paskaidrots 50. apsvērumā, Komisija nāca klajā ar paziņojumu par avotiem, kurā aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un informēja ieinteresētās personas par nodomu izmantot Turciju par attiecīgo reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
(133) |
Paziņojumā par avotiem Komisija paskaidroja, ka sadarbības trūkuma dēļ tā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu balstīsies uz pieejamajiem faktiem. Reprezentatīvā valsts tika izvēlēta, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju apvienojumā ar citiem informācijas avotiem, kas atzīti par atbilstošiem saskaņā ar kritērijiem, kuri atbilstīgi pamatregulas 18. panta 5. punktam noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punktā, tai skaitā importa statistiku, reprezentatīvās valsts statistiku, tirgus izlūkdatu avotiem, maksām, ko iekasē komunālo pakalpojumu sniedzēji reprezentatīvajā valstī, un ražotāju finansiālo informāciju reprezentatīvajā valstī. |
(134) |
Attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražošanu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzēji izvērtēja septiņas valstis (Indiju, Irānu, Japānu, Kataru, Krieviju, Trinidādu un Tobāgo un Amerikas Savienotās Valstis), kurās notiek melamīna ražošana (87). |
(135) |
Attiecībā uz ekonomikas attīstības līmeni tikai Krievija bija kvalificējama par valsti, kurā attīstības līmenis PIP bija līdzīgs kā Ķīnā. Tomēr, ņemot vērā nesenās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises Krievijā un spēkā esošās sankcijas, kā arī faktu, ka Krievija nolēma kopš 2022. gada aprīļa nepublicēt detalizētus importa un eksporta datus, Komisija uzskatīja, ka Krievija nebūtu piemērota reprezentatīvā valsts. |
(136) |
Šajā saistībā pieprasījuma iesniedzēji norādīja Turciju kā valsti, kurā ekonomikas attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR un kura ražo tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus, proti, ražojumus amonjaka ķēdē, pie kuras pieder arī melamīns (88). |
(137) |
Attiecībā uz attiecīgo publisko datu pieejamību reprezentatīvajā valstī, kā norādīts pieprasījumā, dati par ražošanas importa faktoriem bija uzreiz pieejami par Turciju. Turklāt attiecīgie dati par PVA izmaksām un peļņu bija publiski pieejami par to pašu ražojumu kategoriju. Pieprasījuma iesniedzēji norādīja vienu ražotāju tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā – uzņēmumu Ege Gübre Sanayii A.Ş. (“Ege Gübre”). Piezīmē par avotiem Komisija identificēja divus citus ražotājus tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā – uzņēmumus Tekfen Holding A.Ş. (“Tekfen”) un Bagfaş Bandirma Gübre Fabrikalari A.Ş. (“Bagfaş”). Visi trīs uzņēmumi bija slāpekļa mēslošanas līdzekļu (89) ražotāji, par tiem bija publiski pieejama finanšu informācija, kas aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, un visi minētajā periodā darbojās ar peļņu. |
(138) |
Savās piezīmēs par Piezīmi par avotiem CCCMC apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā dažādie melamīna ražošanā izmantotie ražošanas procesi un izejvielas. CCCMC arī apgalvoja, ka Komisijai kā pieejamie fakti būtu jāizmanto Xinjiang XLX atbildes uz anketas jautājumiem. |
(139) |
Komisija norādīja, ka, tā kā Ķīnas melamīna ražotāji, kas izmanto dažādos ražošanas procesus un izejvielas, uz kurām norādīja CCCMC, nesadarbojās, tā savus konstatējumus balstīja uz pieejamajiem faktiem. Kā paskaidrots 60. apsvērumā, šajā lietā Komisija uzskatīja, ka pareizāk ir balstīt tās konstatējumus uz pieprasījumā ietverto informāciju, nevis uz viena Ķīnas uzņēmuma datiem. Turklāt Komisija patiešām kā pieejamos faktus izmantoja Ķīnas ražotāja atbilžu uz anketas jautājumiem atsevišķus elementus. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti. |
3.2.2.3.
(140) |
Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā visu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un pēc visu ieinteresēto personu iesniegto piezīmju izanalizēšanas, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori, to avoti un neizkropļotas vērtības. 1. tabula Melamīna ražošanas faktori
|
3.2.2.3.1. Izejvielas
(141) |
Lai noteiktu neizkropļotu cenu galvenajām izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja PTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus (91) un transporta izmaksas (92). Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (93) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (“valstis, kas nav PTO dalībvalstis”). |
(142) |
Komisija nolēma neņemt vērā importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.2.1. iedaļā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, netika ņemts vērā, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs. |
(143) |
Komisija pārbaudīja, vai Turcijā uz izejresursiem, attiecībā uz kuriem kā neizkropļotu cenu avots tika izmantota importa statistika, attiecas eksporta ierobežojumi, kas varētu potenciāli kropļot iekšzemes cenas un tādējādi arī importa cenas (94). Komisija konstatēja, ka Turcija nepiemēroja eksporta ierobežojumus urīnvielas un amonjaka eksportam PIP laikā. |
(144) |
Komisija arī pārbaudīja, vai importa cenas varētu būt izkropļojis imports no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis (95). Komisija konstatēja, ka mazāk nekā 14,5 % urīnvielas importa PIP laikā bija ar izcelsmi ĶTR un valstīs, kas nav PTO dalībvalstis. Attiecībā uz amonjaku ĶTR un valstu, kas nav PTO dalībvalstis, importa īpatsvars PIP laikā nepārsniedza 0,01 %. Tādējādi Komisija secināja, ka importa cenas, visticamāk, neietekmēja imports no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. |
(145) |
Savās piezīmēs par Paziņojumu par avotiem CCCMC apgalvoja, ka Komisijai nebūtu jāizmanto importa cenas, lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas Turcijā, jo šīs cenas ietekmēja dažādi faktori, piemēram, importa daudzums, attālums līdz izcelsmes valstij, un tādējādi tās neatspoguļoja izejvielu iekšzemes cenas Turcijā. |
(146) |
Komisija tam nepiekrita. Importētās izejvielas konkurē cenas ziņā ar vietējām izejvielām Turcijas tirgū. Tāpēc Komisija uzskatīja, vidējā svērtā importa cena pietiekami atspoguļo izejvielu iekšzemes cenu Turcijā. |
(147) |
Tāpat savās piezīmēs par Paziņojumu par avotiem CCCMC norādīja, ka tad, ja Komisija turpinātu izmantot importa cenas kā aizstājējvērtību izejvielu iekšzemes cenām reprezentatīvajā valstī, tai būtu jāsamazina to vērtība par okeāna frakts un apdrošināšanas vērtību, kas ietverta CIF līmenī reģistrētajā importa statistikā. |
(148) |
Komisija tam nepiekrita. Kā noteikts 146. apsvērumā, importa cenas atspoguļo cenu līmeni, kas dominēja reprezentatīvās valsts iekšzemes tirgū. Tomēr izejvielu kopējās izmaksas, kas rodas ražotājam reprezentatīvajā valstī, ietver visas izmaksas, kas rodas saistībā ar izejvielu iegādi un transportēšanu līdz rūpnīcas vārtiem. Tas ir arī punkts, kurā importēto un iekšzemes vietējo izejvielu cenas konkurē. Tāpēc izejvielu importa cena CIF līmenī tika vēl palielināta ar piemērojamo ievedmuitas nodokli un transporta izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā minēts 141. apsvērumā. |
(149) |
Visbeidzot, savās piezīmēs par Paziņojumu par avotiem CCCMC apgalvoja, ka urīnvielas vidējā svērtā importa cena nav piemērota atsauces cena un tādējādi būtu jākoriģē šādu trīs iemeslu dēļ:
|
(150) |
Attiecībā uz urīnvielas importa cenas attīstību Turcijā Komisija konstatēja, ka tā precīzi atbilda urīnvielas importa cenas attīstībai galvenajos piecos tirgos, kas importē urīnvielu (Indijā, Brazīlijā, ASV, Savienībā un Austrālijā), pārstāvot 60 % no urīnvielas importa pasaulē (99). Urīnvielas importa cena minētajos piecos tirgos vispirms nedaudz samazinājās 2020. gadā, tad pastāvīgi pieauga 2021. gadā un PIP. PIP tā sasniedza vērtību, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2019. gada vērtību. |
(151) |
Tāpēc Komisija secināja, ka urīnvielas importa cena Turcijā nav izkropļota. Tā drīzāk atbilda globālajām cenu tendencēm saistībā ar urīnvielu. |
(152) |
Attiecībā uz ASV izcelsmes urīnvielas importa cenu Komisija atzīmēja, ka pārmērīgi augstā vienības cena attiecās tikai uz 8 kg no gandrīz 2 miljoniem tonnu urīnvielas, kas importēta Turcijā PIP laikā. Tāpēc tai nebija ietekmes uz vidējo svērto importa cenu, kas izmantota kā atsauces vērtība neizkropļotajai urīnvielas vērtībai. |
(153) |
Attiecībā uz antidempinga maksājumu piemērošanu Indijā Kataras izcelsmes importam Komisija atzīmēja, ka, pirmkārt, CCCMC neiesniedza nekādus pierādījumus, ka Indijas iestāžu konstatējumi par dempingu būtu jāattiecina uz Kataras eksportu uz Turciju. Otrkārt, Indijas piemērotie pasākumi attiecās uz melamīnu, nevis urīnvielu, kas ir attiecīgā izejviela. |
(154) |
Ievērojot apsvērumus, kas atkārtoti izklāstīti 150.–153. apsvērumā, Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumus, kas aprakstīti 149. apsvērumā. |
(155) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC atkārtoja, ka importa no Kataras nebūtu jāiekļauj neizkropļoto urīnvielas izmaksas aprēķinā, jo Kataras eksportam bija piemērojami antidempinga pasākumi Indijā. Minētā puse atsaucās uz antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, kur Komisija noraidīja Malaiziju kā potenciālu reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz to, ka ASV bija noteikušas antidempinga pasākumus šādu Malaizijas izcelsmes piederumu importam (100). |
(156) |
Pirmkārt, Komisija atzīmēja, ka katra izmeklēšana ir jānovērtē pēc būtības un ka vienā izmeklēšanā pieņemts lēmums nerada precedentu, kas ir universāli derīgs jebkurai citai vēlākai izmeklēšanai. Otrkārt, lietā, uz kuru atsaucās CCCMC, Malaizija tika uzskatīta par vienu no potenciālajām reprezentatīvajām valstīm. Citas jurisdikcijas konstatējumi par dempinga bija nozīmīgi, jo piederumu ražotāju cenu pieņemšanas lēmumi Malaizijā, kurus ietekmēja šo ražotāju īstenots dempings, varēja būt izkropļojuši to PVA izmaksu un rentabilitātes līmeni. Šajā lietā Katara netika izmantota kā finanšu informācijas, t. i., PVA izmaksu un neizkropļotas peļņas, avots. Tā bija tikai viena no Turcijā importētās urīnvielas izcelsmes valstīm, un kā tāda tā arī tika ņemta vērā, nosakot neizkropļotu urīnvielas izmaksu vērtību. No tā izriet, ka abas šīs situācijas bija pilnīgi atšķirīgas. Nebija nekādu norāžu (un arī nekādu pieprasījuma iesniedzēju argumentu), ka iespējamajam dempingam uz trešās valsts tirgu būtu kropļojoša ietekme uz Kataras urīnvielas eksporta cenām Turcijā. Attiecīgi šis apgalvojums tika noraidīts. |
(157) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC atkārtoti norādīja, ka Komisijai no izejvielu importa cenas būtu jāatskaita okeāna frakts un apdrošināšana. CCCMC uzskatīja, ka Komisija nav precizējusi, kādā veidā importa cenas atspoguļoja cenu līmeni, kas dominēja reprezentatīvās valsts iekšzemes tirgū. Šajā ziņā CCCMC apgalvoja, ka uzņēmuma izmaksas reprezentatīvajā valstī ietver tikai izejvielu izmaksas un iekšzemes frakti. |
(158) |
Komisija tam nepiekrita. Kad pārskatāmā ražojuma ražotājs reprezentatīvajā valstī izvērtē, vai tam būtu jāiepērk izejvielas no vietējā vai ārvalstu piegādātāja, tas salīdzina izejvielu kopējās izmaksas pie tā rūpnīcas vārtiem. Ja izejvielas piegādā vietējais piegādātājs reprezentatīvajā valstī, šādas kopējās izmaksas parasti ietver izejvielu cenu un iekšzemes frakti. Ja izejvielas piegādā ārvalstu piegādātājs, kopējās izmaksas parasti ietver izejvielu cenu, iekšzemes frakti eksportētājvalstī, pārkraušanu un iekraušanu (t. i., cenu FOB līmenī), okeāna frakti un apdrošināšanu (t. i., cenu CIF līmenī, kas pieejama importa statistikā), ievedmuitas nodokli (t. i., cenu līdz izkraušanai) un iekšzemes frakti. Ražotājs reprezentatīvā valstī parasti nolems iepirkt no ārvalstīm tikai tad, ja importa cena pie tā rūpnīcas vārtiem ir konkurētspējīga ar vietēja piegādātāja cenu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izejvielu importa cenas CIF līmenī, t. i., ieskaitot okeāna frakti un apdrošināšanu, ir piemērota aizstājējvērtība šo izejvielu vietējām cenām (EXW līmenī) reprezentatīvajā valstī. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
3.2.2.3.2. Enerģija/komunālie pakalpojumi
(159) |
Komisija plānoja izmantot vidējās elektroenerģijas cenas, kas bija piemērojamas rūpnieciskajiem lietotājiem 2021. gada otrajā pusē un 2022. gada pirmajā pusē un ko bija publicējis Turcijas Statistikas institūts (101). Komisija izmantoja tarifus, kas bija piemērojami patēriņa diapazonam no 70 000 MWh līdz 150 000 MWh. Lai noteiktu piemērojamo patēriņa diapazonu, Komisija izmantoja elektroenerģijas patēriņu, ko Xinjiang XLX norādīja kā pieejamos faktus. |
(160) |
Elektroenerģijas cenās, par kurām ziņoja Turcijas Statistikas institūts, bija iekļauti visi nodokļi. Tāpēc Komisija atskaitīja 18 % PVN no elektroenerģijas cenas, kas norādīta valsts statistikā. |
(161) |
Komisija plānoja izmantot vidējās dabasgāzes cenas, kas bija piemērojamas rūpnieciskajiem lietotājiem 2021. gada otrajā pusē un 2022. gada pirmajā pusē un ko bija publicējis Turcijas Statistikas institūts (102). Komisija izmantoja tarifus, kas bija piemērojami patēriņa diapazonam no 26 100 000 m3 līdz 104 000 000 m3. Lai noteiktu piemērojamo patēriņa diapazonu, Komisija izmantoja dabasgāzes patēriņu, ko Xinjiang XLX norādīja kā pieejamos faktus. |
(162) |
Turcijas statistikā izmantotā mērvienība bija kubikmetrs. Tomēr patēriņš, kas norādīts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, bija mērīts gigadžoulos (GJ). Komisija izmantoja pārrēķina koeficientu 0,0373 GJ/m3, lai noteiktu neizkropļotas viena gigadžoula izmaksas Turcijā. |
(163) |
Dabasgāzes cenās, par kurām ziņoja Turcijas Statistikas institūts, bija iekļauti visi nodokļi. Tāpēc Komisija atskaitīja 18 % PVN no dabasgāzes cenas, kas norādīta valsts statistikā. |
(164) |
Lai noteiktu neizkropļotas tvaika izmaksas, Komisija piemēroja pieeju, kas izmantota termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. Pieprasījuma iesniedzēji neizkropļotas tvaika izmaksas bija noteikuši, reizinot neizkropļotas dabasgāzes cenas ar koeficientu, kas balstīts uz empīrisku attiecību starp dabasgāzes izmaksām un tvaika izmaksām, kuras norādījuši pieprasījuma iesniedzēji. |
(165) |
Komisija izmantoja piemērojamās ūdens cenas Turcijā, ko iekasēja Kodžaeli pilsētas Ūdens un notekūdeņu ģenerāldirektorāts (103), kurš atbild par ūdensapgādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Kodžaeli provincē rūpnieciskajiem lietotājiem. Piemērojamās cenas bija tieši pieejamas minētās Turcijas iestādes tīmekļa vietnē. |
(166) |
Savās piezīmēs par Paziņojumu par avotiem CCCMC apgalvoja, ka elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas Turcijā bija izkropļotas, jo tās ievērojami pieauga visā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. CCCMC apgalvoja, ka enerģijas cenu kāpumu izraisīja dabasgāzes cenas spiediens pēc neprovocētā un nepamatotā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, citējot ziņojumu Melamine (Europe), ko Independent Commodity Intelligence Services (“ICIS”) (104) publicēja 2022. gada 23. martā. |
(167) |
Vispirms Komisija atzīmēja, ka CCCMC citētajā ziņojumā nav sniegta visaptveroša analīze par enerģijas cenu attīstību Eiropā, jo īpaši salīdzinājumā ar ĶTR. Tajā pieaugošās dabasgāzes cenas bija minētas tikai saistībā ar sarunām par melamīna cenām 2022. gada otrajam ceturksnim, t. i., PIP pēdējam ceturksnim. |
(168) |
Turklāt neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu radīja traucējumus enerģijas tirgos visā pasaulē (105). Tāpēc enerģijas cenu pieauguma tendenci Turcijā pašu par sevi diezin vai varēja uzskatīt par izolētu notikumu, kas skar tikai Turcijas tirgu. |
(169) |
Lai gan sākotnēji noteiktās neizkropļotās elektroenerģijas un dabasgāzes cenas veidoja tikai 5 % no saliktās normālās vērtības, neizkropļotās tvaika izmaksas bija saistītas ar dabasgāzes izmaksām un veidoja 15 % no saliktās normālās vērtības. |
(170) |
Tāpēc Komisija plašāk izvērtēja rūpniecisko lietotāju Turcijā maksāto enerģijas cenu attīstību. Neizkropļotās elektroenerģijas izmaksas sākotnēji tika noteiktas 0,65 CNY/kWh līmenī, bet dabasgāzes izmaksas – 80,91 CNY/GJ līmenī. |
(171) |
Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas palielinājās tempā, kas ievērojami pārsniedza jau tā augsto inflācijas līmeni (78,6 % (106)) Turcijā. Enerģijas cenas jo īpaši pieauga 2022. gada pirmajā pusē, kad elektroenerģija maksāja 3,5 dārgāk un gāze maksāja sešas reizes dārgāk nekā 2021. gada pirmajā pusē. |
(172) |
Tāpēc, ņemot vērā elektroenerģijas, dabasgāzes un tvaika ievērojamo īpatsvaru saliktajā normālajā vērtībā, Komisija uzskatīja, ka ir pareizi koriģēt sākotnēji noteiktās neizkropļotās elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas. Komisija par sākumpunktu izmantoja elektroenerģijas un dabasgāzes cenu, kas bija piemērojama Turcijas rūpnieciskajiem lietotājiem 2021. gada otrajā pusē, un palielināja minētos tarifus atbilstoši enerģijas cenu kāpumam uzņēmumā Xinjiang XLX (107), lai noteiktu atsauces vērtību 2022. gada pirmajai pusei. Vēlāk Komisija aprēķināja vidējās neizkropļotās elektroenerģijas, dabasgāzes un tvaika izmaksas, izmantojot faktiskās cenas, kas bija piemērojamas Turcijā 2021. gada otrajā pusē, un koriģētās vērtības par 2022. gada pirmo pusi. Pēc šīm korekcijām elektroenerģijas, dabasgāzes un tvaika īpatsvars saliktajā normālajā vērtībā samazinājās līdz 15 %. |
3.2.2.3.3. Darbaspēks
(173) |
Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzēji izmantoja informāciju par algām kvalificētam darbaspēkam (inženieri rūpniecības nozarē) un mazkvalificētajam darbaspēkam (rūpnīcas strādnieki) Turcijā, kuras bija publicējis Ekonomikas izpētes institūts (108). Tomēr pēc informācijas, kas pieejama gan termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma publiskajā versijā, gan attiecīgajā tīmekļa vietnē, nebija iespējams pārliecināties par periodu, uz kuru dati attiecas. Turklāt pieprasījuma iesniedzēju izmantotā atsauces vērtība ietvēra tikai algas, bet ne papildu darbaspēka izmaksas, piemēram, sociālās iemaksas. |
(174) |
Tāpēc Komisija nolēma izmantot to informāciju par darbaspēka izmaksām attiecīgajā rūpniecības nozarē, kas pieejama no Turcijas Statistikas institūta (109). Komisija izmantoja jaunākās stundas darbaspēka izmaksas (110), kas ierakstītas saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE 2. red.) (111) 20. iedaļā “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana”. Tā kā jaunākie dati attiecās tikai uz 2020. gadu, Komisija koriģēja darbaspēka izmaksas, izmantojot darbaspēka izmaksu indeksu, kas bija piemērojams ražošanai 2021. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī un 2022. gada pirmajā un otrajā ceturksnī (112) un ko publicējis Turcijas Statistikas institūts. |
3.2.2.3.4. Blakusprodukti
(175) |
Saskaņā ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju melamīna ražošanā rodas tikai viens blakusprodukts – amonjaks. Lai noteiktu tā neizkropļoto cenu, Komisija vidējai importa cenai Turcijā arī pieskaitīja importa nodevas un iekšzemes transporta izmaksas, izmantojot tādu pašu metodiku kā attiecībā uz izejvielām. |
(176) |
Amonjaku, ko iegūst kā blakusproduktu, atkārtoti izmanto ražošanas procesā urīnvielas rūpnīcā. Kā norādīts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, šāda amonjaka efektivitāte urīnvielas rūpnīcā ir zemāka nekā sākotnēji ražotā un urīnvielas ražotnē izmantojamā amonjaka efektivitāte. Tāpēc pieprasījuma iesniedzēji samazināja blakusprodukta neizkropļoto vērtību par noteiktu procentuālo daļu, pamatojoties uz to līdzšinējo pieredzi. Komisija izmantoja to pašu korekcijas koeficientu. |
3.2.2.3.5. Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa
(177) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība. |
(178) |
Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzēji aplēsa fiksētās izmaksas, pamatojoties uz fiksētajām izmaksām, kas rodas vienam no pieprasījuma iesniedzējiem vienas melamīna tonnas ražošanā. Aplēstās fiksētās izmaksas tika koriģētas uz leju, lai atspoguļotu attīstības līmeņa atšķirību starp Turciju un dalībvalsti, kurā atrodas pieprasījuma iesniedzējs. |
(179) |
Komisija minētās fiksētās izmaksas iekļāva neizkropļoto ražošanas izmaksu aprēķinā kā ražošanas pieskaitāmās izmaksas atbilstoši pieprasījuma iesniedzēju izmantotajai metodika. Fiksēto izmaksu faktiskā vērtība tika atjaunināta, pamatojoties uz pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras sniedza 178. apsvērumā minētais pieprasījuma iesniedzējs, un tika koriģēta, lai ņemtu vērā ekonomikas attīstības līmeņa atšķirību. |
(180) |
Kā paskaidrots 137. apsvērumā, Turcijā melamīna ražotāju nebija. Tāpēc PVA izmaksas un pelņa tika noteikta, pamatojoties uz finanšu informāciju, ko sniedza trīs Turcijas ražotāji tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā. Šajā izmeklēšanā tie ir ražotāji, kas ražo ražojumus amonjaka vērtības ķēdē, kuras daļa ir arī melamīns, proti, slāpekļa mēslošanas līdzekļus. |
(181) |
Komisija izmantoja finanšu informāciju, kas aptver PIP un ko uzņēmumi Ege Gübre (113), Tekfen (114) un Bagfaş (115) bija publicējuši savās tīmekļa vietnēs vai tiešsaistes publiskās informācijas izpaušanas platformā. Komisija izmantoja datus, kas paziņoti par segmentu, kurš ir vistuvāk pārskatāmajam ražojumam, ja tie bija pieejami. Ienākumi un izdevumi no ieguldīšanas darbībām netika ņemti vērā. |
(182) |
Par visiem trim uzņēmumiem bija pieejama finanšu informācija, kas aptver PIP. Turklāt visi trīs uzņēmumi PIP laikā darbojās ar peļņu. Tāpēc Komisija aprēķināja vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņu, lai noteiktu neizkropļotās PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī. |
(183) |
Piemērojamās vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa tika noteikta kā procentuālā daļa no pārdoto preču izmaksām, attiecīgi 16,5 % un 21,6 % līmenī. |
(184) |
Savās piezīmēs par Paziņojumu par avotiem CCCMC apgalvoja, ka slāpekļa mēslošanas līdzekļi ir ražojumi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības atšķiras no melamīna īpašībām un kuriem ir atšķirīgs galīgais izmantojums un mērķa klienti. Tāpēc būtu jāizmanto Turcijas melamīna ražotāju finanšu dati. Ja šādi dati nav pieejami, Komisijai esot jāizmanto pieprasījuma iesniedzēju kā faktisko melamīna ražotāju PVA izmaksas un peļņa. Visbeidzot, ja Komisija uzstātu uz to, ka jāizmanto Turcijas uzņēmumu finanšu informācija, būtu jāņem vērā tikai Tekfen PVA izmaksas un peļņa, jo pārējiem diviem uzņēmumiem nebija revidētas finanšu informācijas. |
(185) |
Komisija atzīmēja, ka slāpekļa mēslošanas līdzekļus, ko ražo amonjaka vērtības ķēdē, var tiklab uzskatīt par tādiem, kas ietilpst tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā. Šajā gadījumā Savienības ražotāju PVA izmaksas un peļņu nevar izmantot, ņemot vērā atšķirīgo ekonomikas attīstības līmeni ĶTR un Savienībā. Visbeidzot, ne Komisija, ne CCCMC nevarēja noteikt, vai Ege Gübre un Bagfaş finanšu informācija ir revidēta. Tā kā šajā izmeklēšanā Komisija izmantoja to uzņēmumu finanšu informāciju, kuri faktiski neražo pārskatāmo ražojumu, par piemērotāku un reprezentatīvu tika uzskatīta visu trīs ražotāju vidējā svērtā vērtība. |
(186) |
Attiecīgi Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumus par neizkropļotām PVA izmaksām un peļņu. |
(187) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xinjiang XLX un CCCMC atkārtoja, ka Komisijai, nosakot PVA izmaksas un peļņu, nebūtu jāņem vērā Ege Gübre un Bagfaş, jo neesot skaidrs, vai abu šo uzņēmumu finanšu pārskati ir revidēti. |
(188) |
Šajā saistībā Komisija veica papildu izpēti un varēja apstiprināt, ka abu uzņēmumu – Ege Gübre (116) un Bagfaş (117) – finanšu informācija tika revidēta periodos, kas izmantoti PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts. |
3.2.2.4.
(189) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica EXW līmenī. |
(190) |
Tā kā melamīns ir prece bez papildu ražojumu veidiem, normālā vērtība tika aprēķināta tikai vienam ražojumam (ražojuma veidam). |
(191) |
Komisija noteica neizkropļotās ražošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji tikpat kā nesadarbojās, Komisija izmantoja informāciju, ko pieprasījuma iesniedzēji bija snieguši termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā par katra ražošanas faktora izmantošanu attiecībā uz melamīna ražošanu, izmantojot Eurotecnica tehnoloģiju. |
(192) |
Neizkropļotās ražošanas izmaksas tika samazinātas par neizkropļoto blakusprodukta vērtību, to koriģējot uz leju, lai ņemtu vērā efektivitātes zudumu (sk. 175. un 176. apsvērumu). |
(193) |
Tad Komisija neizkropļotajām ražošanas izmaksām pieskaitīja pieskaitāmās ražošanas izmaksas, lai aprēķinātu neizkropļotas ražošanas izmaksas. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzēji pieskaitāmās ražošanas izmaksas bija norādījuši kā fiksētas izmaksas. Fiksēto izmaksu vērtība tika atjaunināta atbilstoši attiecīgā pieprasījuma iesniedzēja atbildēm uz anketas jautājumiem par kaitējumu, un koriģētas uz leju, lai ņemtu vērā ekonomikas attīstības līmeņa atšķirību. |
(194) |
Tad Komisija neizkropļotajām ražošanas izmaksām pieskaitīja neizkropļotas PVA izmaksas un peļņu attiecīgi 16,5 % un 21,6 % līmenī (sk. 180.–183. apsvērumu). |
(195) |
Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka ĶTR pievienotās vērtības nodoklis (“PVN”), ko piemēro melamīna eksportam (13 %), tika atmaksāts tikai daļēji (10 %). Starpība starp samaksāto vai maksājamo PVN un atmaksu palielināja ĶTR ražotāju izmaksas, kad tie ražoja melamīnu eksportam. Tāpēc Komisija neizkropļotajai melamīna vērtībai, kas noteikta atbilstoši 191.–194. apsvērumam, pieskaitīja vēl 3 %. |
(196) |
Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī. |
3.2.3. Eksporta cena
(197) |
Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji tikpat kā nesadarbojās, visa melamīna importa eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat importa datiem, kas reģistrēti CIF līmenī, to koriģējot līdz EXW līmenim, atskaitot jūras frakts, apdrošināšanas un iekšzemes transporta izmaksas ĶTR. |
(198) |
Vidējās jūras frakts un apdrošināšanas izmaksas tika balstītas uz PTA pieejamās importa statistikas analīzi (118). Komisija noteica jūras frakts un apdrošināšanas vērtību kā starpību starp vienības KTR izcelsmes melamīna importa cenu Savienībā (kas reģistrēta CIF līmenī) un no ĶTR uz Savienību eksportētā melamīna eksporta cenu (kas reģistrēta FOB līmenī) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
(199) |
Iekšzemes transporta izmaksas ĶTR tika noteiktas, pamatojoties uz ĶTR valsts pārskatu pētījumā Doing Business (119). |
3.2.4. Salīdzinājums un dempinga starpības
(200) |
Salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu EXW līmenī. Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, pārsniedza 40 %. |
(201) |
Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. |
3.3. Dempinga turpināšanās iespējamība
(202) |
Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja izvērtēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgums. |
3.3.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR
(203) |
Ņemot vērā nesadarbošanos, Komisija ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu ĶTR noteica, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju (120). Gada ražošanas jauda tika aplēsta, pamatojoties uz ražošanas jaudu 2020. gadā un 2021. gadā notiekošajiem jaudas izvēršanas projektiem, par kuriem ziņojuši pieprasījuma iesniedzēji (121). Turklāt Komisija noteica papildu jaudas izvēršanas projektus (kas nav ietverti CEH ziņojumā), pamatojoties uz Eurotecnica publicēto informāciju (122). Attiecīgi gada ražošanas jauda, kas jau bija pieejama pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un bija [2 600 000–2 800 000] tonnu, nākamajos gados varētu palielināties līdz [3 000 000–3 200 000] tonnu. |
(204) |
Jaudas izmantojums PIP laikā tika aplēsts [40–45] % līmenī, un ir paredzams, ka līdz 2025. gadam tas palielināsies līdz [45–55] % (123). Attiecīgi ražošanas apjoms PIP laikā bija [1 040 000–1 260 000] tonnu, un ir paredzams, ka līdz 2025. gadam tas palielināsies līdz [1 350 000–1 760 000] tonnu. |
(205) |
Tādējādi neizmantotā jauda ĶTR PIP laikā bija vairāk nekā 1 500 000 tonnu, un tuvākajā nākotnē tā varētu svārstīties starp 1 400 000 tonnu un 1 600 000 tonnu. Šis rādītājs ir gandrīz četras reizes lielāks par Savienības patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
(206) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, ko tie varētu mobilizēt eksportam uz Savienību, tādējādi pastāv liela iespējamība, ka eksports par dempinga cenām palielinātos, ja pasākumi tiktu atcelti. |
3.3.2. Savienības tirgus pievilcīgums
(207) |
Lai noteiktu Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija izvērtēja Ķīnas eksporta uz Savienību cenas salīdzinājumā ar eksporta un trešo valstu tirgiem cenām, Savienības tirgus lielumu un esošajiem pasākumiem, ko noteikušas trešās valstis, kuras slēdz savu tirgu Ķīnas melamīnam. |
(208) |
Ņemot vērā vājo sadarbošanos, Komisija izmantoja PTA (124) par Ķīnas eksportu HS apakšpozīcijā 2933 61 (Melamīns), lai salīdzinātu Ķīnas eksporta uz Savienību cenas ar eksporta uz trešo valstu tirgiem cenām, kā arī ar Savienības ražotāju vidējo svērto pārdošanas cenu Savienības tirgū. |
(209) |
PIP laikā Ķīnas ražotāji eksportēja 588 tūkstošus tonnu melamīna, t. i., aptuveni pusi no aplēstās to produkcijas. Nozīmīgākie trešo valstu eksporta tirgi bija Indija (14 %), Turcija (12 %), Krievija (8 %), Brazīlija (8 %), Vjetnama (6 %) un Taizeme (6 %). |
(210) |
Vidējā svērtā Ķīnas eksporta cena (FOB līmenī) Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 10 % augstāka nekā vidējā svērtā eksporta cena uz sešiem galvenajiem eksporta galamērķiem, kas minēti 209. apsvērumā. Turklāt eksporta uz Savienību cena bija par 12 % augstāka nekā eksporta uz Indiju – kas bija otrais nozīmīgākais eksporta tirgus (pēc Savienības ar 15 % daļu) – cena. |
(211) |
Komisija vēl vairāk koriģēja Ķīnas eksporta uz 209. apsvērumā uzskaitītajiem trešo valstu tirgiem cenu (FOB līmenī) līdz Savienības CIF robežas līmenim, pieskaitot vidējo jūras frakti un apdrošināšanas izmaksas no Ķīnas uz Savienību (sk. 198. apsvērumu). Šādas eksporta uz trešām valstīm cenas bija par 27 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls eksportēt uz Savienību par cenām, kas ir augstākas nekā cenas, kuras iekasē no klientiem trešās valstīs, tomēr zemākas nekā Savienības ražotāju pārdošanas cena, tādējādi radot papildu spiedienu uz cenu Savienībā. |
(212) |
Turklāt patēriņš Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 430 tūkstošus tonnu un tādējādi bija [35–40] % no aplēstās melamīna produkcijas ĶTR. |
(213) |
ĶTR izcelsmes imports aizņēma ievērojamu tirgus daļu Savienības tirgū attiecīgā perioda otrajā pusē. Tirgus daļa it īpaši palielinājās 2021. gadā (6,4 %) un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (14,9 %). Šī attīstība sakrita ar melamīna cenas kāpumu Savienības tirgū, apliecinot, ka Savienības tirgus lieluma un cenu kombinācija veicina Ķīnas melamīna – kas, kā tika konstatēts, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika eksportēts par dempinga cenām – pieplūdumu. |
(214) |
Visbeidzot, divi trešo valstu tirgi, proti, ASV un Eirāzijas Ekonomikas savienība (“EES”), saglabāja tirdzniecības aizsardzības pasākumus, daļēji vai pilnīgi slēdzot savu tirgu importam no ĶTR. ASV noteica antidempinga un kompensācijas pasākumus ĶTR izcelsmes melamīna importam 2015. gadā un 2021. gadā pagarināja to piemērošanu uz vēl pieciem gadiem (125). Ķīnas melamīna eksportam uz ASV piemēro valsts mēroga antidempinga maksājumu 363,31 % apmērā un atlikušo antidempinga maksājumu 154,58 % apmērā. EES 2022. gada aprīlī noteica galīgos antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes melamīnam, kuru apmērs bija no 15,22 % līdz 19,08 % (126). |
(215) |
ASV un Krievija (kā EES lielākā dalībvalsts) katra pārstāvēja [3–5] % no melamīna patēriņa visā pasaulē 2020. gadā (127). Ņemot vērā pasākumu augsto līmeni, Ķīnas melamīna ražotāji gandrīz pilnīgi pārtrauca melamīna eksportu uz ASV; eksports veidoja tikai 80 tonnas PIP laikā un pat mazāk nekā 50 tonnas attiecīgā perioda iepriekšējos gados. Pēc EES pasākumu noteikšanas Ķīnas melamīna eksporta uz šo reģionu vidējais mēneša apjoms samazinājās no 3 900 tonnām PIP laikā (3 360 tonnas 2021. gadā, 2 200 tonnu 2020. gadā, 2 950 tonnas 2019. gadā) līdz aptuveni 230 tonnām 2022. gada otrajā pusē. |
(216) |
Kā pierādīts 214. un 215. apsvērumā, tirdzniecības aizsardzības instrumentiem bija atturoša ietekme uz Ķīnas melamīna eksportu uz ASV un Krieviju. Ir iespējams, ka Ķīnas ražotāji mēģinātu kompensēt abu eksporta tirgu zaudēšanu, meklējot jaunas eksporta iespējas Savienībā, ja pārskatāmie pasākumi tiktu izbeigti. |
(217) |
Attiecīgi Komisija secināja, ka Savienības tirgus, iespējams piesaistītu palielinātu ĶTR izcelsmes melamīna importa par dempinga cenām apjomu šādu iemeslu dēļ:
|
(218) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xinjiang XLX un CCCMC norādīja, ka konstatējums par augstākām Ķīnas eksporta uz Savienību cenām salīdzinājumā ar eksportu uz trešām valstīm ir faktiski pareizs, taču neattiecas konkrēti uz melamīna eksportu. Minētās puses apgalvoja, ka augstākas eksporta uz Savienību cenas atspoguļo kopumā augstākas pārdošanas cenas Savienībā, jo ir lielākas ražošanas izmaksas saistībā ar darbaspēka, enerģijas un vidiskajām izmaksām. Turklāt zemāks trešās valsts ekonomikas attīstības līmenis nepieļautu augstu eksporta cenu. |
(219) |
Komisija atzīmēja, ka neatkarīgi no iemesliem, kādēļ eksporta uz Savienību cena ir augstāka, tas nemaina faktu, ka Ķīnas melamīna ražotāji spēja iekasēt augstāku cenu Savienības tirgū salīdzinājumā ar pārējiem nozīmīgākajiem eksporta tirgiem un tādējādi panākt lielāku pārdošanas rentabilitāti. Komisija secināja, ka minētās personas neiesniedza nekādus argumentus, kas atspēkotu tās konstatējumus, ka augstāka Ķīnas eksporta uz Savienību cena bija Savienības tirgus pievilcīguma rādītājs. Faktiski minēto pušu piezīmes apstiprināja Komisijas šajā saistībā izdarītos konstatējumus. |
(220) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xinjiang XLX un CCCMC arī norādīja, ka Ķīnas melamīna ražotāji nav ieinteresēti novirzīt eksportu no trešām valstīm uz Savienību. Minētās puses norādīja, ka gadu laikā Ķīnas ražotāji attīstīja stabilus eksporta tirgus vairākās trešās valstīs un nepamestu esošos klientus šajos tirgos, inter alia riska diversifikācijas labad. Pat ja daļa eksporta tiktu novirzīta uz Savienību, ražotāji nebūtu motivēti samazināt savas eksporta uz Savienību cenas. |
(221) |
Komisija atzīmēja, ka minētās puses neiesniedza nekādus pierādījumus savu argumentu pamatošanai. Tā uzskatīja, ka tirgus iekarošana ar augstākā cenām būtu pārdomāts darījumdarbības lēmums. Ķīnas ražotāji faktiski spētu palielināt savas eksporta cenas (salīdzinājumā ar eksporta uz trešām valstīm cenām), vienlaikus tās noturot zemākā līmenī nekā cenas Savienībā, un tas sniegtu tiem konkurences priekšrocību. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. |
(222) |
Turklāt pēc galīgās informācijas izpaušanas Xinjiang XLX un CCCMC apstiprināja, ka Savienības tirgus bija pievilcīgs Ķīnas melamīna ražotājiem tā lieluma ziņā. |
(223) |
Visbeidzot, minētās puses nepiekrita, ka ASV un EES/Krievijas tirgu slēgšana pēc tad, kad attiecīgās jurisdikcijas nosaka antidempinga pasākumus, palielinātu eksportu uz Savienību. Tās atsaucās uz faktu, ka pēc tam, kad 2015. gadā tika pieņemti ASV pasākumi, Ķīnas eksporta uz Savienību apjoms saglabājās samērā zems. |
(224) |
Komisija atzīmēja, ka tad, kad tika ieviesti ASV pasākumi, Savienības tirgus jau bija aizsargāts ar minimālo importa cenu un/vai fiksētu atlikušo maksājumu. Turklāt dominējošās starptautiskās melamīna cenas minētajā periodā (128) neradīja iespēju Ķīnas ražotājiem ienākt Savienības tirgū, lai kompensētu ASV tirgus zaudējumu. Tiklīdz melamīna cena starptautiskā mērogā palielinājās ievērojami virs minimālās importa cenas līmeņa (2021. gadā un PIP), Ķīnas melamīna eksports uz Savienību strauji palielinājās. 2021. gada periods un PIP faktiski simulē situāciju, kad ĶTR izcelsmes melamīna importam netiek piemēroti antidempinga pasākumi trim lielākajiem ražotājiem eksportētājiem, kam piemēro minimālo importa cenu. |
(225) |
Attiecīgi Komisija secināja, ka ASV pasākumu noteikšana neizraisīja eksporta uz Savienību tūlītēju palielinājumu zemās melamīna starptautiskās cenas dēļ šajā periodā, un tas ļāva aizsargāt Savienības tirgu ar minimālo importa cenu un/vai fiksētu atlikušo maksājumu. Tāpēc Komisija apstiprināja savus konstatējumus par Savienības tirgus pievilcīgumu pēc ASV un EES/Krievijas tirgu slēgšanas. |
3.3.3. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību
(226) |
Ņemot vērā 201. apsvērumā minētos konstatējumus par dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un par iespējamo eksporta dinamiku gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, kā paskaidrots 202.–217. apsvērumā, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos. |
4. KAITĒJUMS
4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
(227) |
Pamatojoties uz pieprasījumā pieejamo informāciju, līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja visi trīs pieprasījuma iesniedzēji un divi citi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Abi pārējie Savienības ražotāji, proti, BASF AG, Ludwigshafen/Germany un S.C. Azomures S.A., Targu Mures/Romania, nesniedza nekādu informāciju. |
(228) |
Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 382 186 tonnas. Šis rādītājs tika aprēķināts, pamatojoties uz trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pieprasījuma iesniedzēju atbildēm uz anketas jautājumiem par makroekonomiskajiem rādītājiem. |
(229) |
Kā minēts 24. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izveidota izlase. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja aptuveni 82 % no līdzīgā ražojuma Savienības kopējā aplēstā ražošanas apjoma. Visi trīs izlasē iekļautie ražotāji ir pieprasījuma iesniedzēji. |
4.2. Patēriņš Savienībā
(230) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) pieprasījuma iesniedzēju datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma pārdošanas apjomu, veicot daļēju kontrolpārbaudi pret izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņotajiem pārdošanas apjomiem, un b) pārskatāmā ražojuma importu Savienībā no visām trešām valstīm saskaņā ar Comext datubāzi (Eurostat). |
(231) |
Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi: 2. tabula Patēriņš Savienībā (t)
|
(232) |
Pārskatīšanā tika konstatēts, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %. Patēriņu Savienībā negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gadā, taču 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas būtiski atguvās. |
4.3. Imports no attiecīgās valsts
4.3.1. Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa
(233) |
Importa apjomu no attiecīgās valsts Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem, kā pienācīgi paskaidrots 229. apsvērumā. Ķīnas tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importu ar 2. tabulā norādīto patēriņu Savienībā. |
(234) |
Importam no ĶTR bija šāda dinamika: 3. tabula Importa apjoms un tirgus daļa
|
(235) |
Importa no Ķīnas apjoms ievērojami samazinājās par 82 % laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam; tas var būt skaidrojams ar ražošanas apturēšanu Ķīnā pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma un patēriņa straujo samazinājumu Savienībā. Ķīnas importa apjoms eksponenciāli atguvās 2021. gadā, sasniedzot apjomu, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedza importēto daudzumu 2019. gadā. Importa apjoms vēlreiz ievērojami pieauga pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, sasniedzot apjomu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza importēto daudzumu 2021. gadā. |
(236) |
Savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu Xinjiang XLX un CCCMC apgalvoja, ka Ķīnas importa uz Savienību palielinājumu izraisīja piedāvājuma trūkums Savienības ražošanas nozares līmenī apvienojumā ar lietotāju spēcīgo pieprasījumu pēc Covid-19 pandēmijas, t. i., 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nespēja apmierināt pieprasījumu, un lietotājiem bija jāpārorientējas uz importu no Ķīnas. Xinjiang XLX piebilda, ka Savienības ražošanas nozare minētajā periodā turklāt ievērojami palielināja cenas un tāpēc lietotājiem nācās meklēt alternatīvus piedāvājuma avotus. |
(237) |
Komisija atzīmēja, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju neizmantotā jauda katrā attiecīgā perioda gadā bija vismaz 80 000 tonnu (sk. 6. tabulu), acīmredzami pārsniedzot Ķīnas importa Savienībā kopējo apjomu (sk. 3. tabulu). No tā izriet, ka Savienības ražošanas nozare noteikti spēja aizstāt kopējo novēroto importu no Ķīnas un vēlāk spēja apmierināt pieprasījumu šādā apmērā Savienības tirgū attiecīgajā periodā. Attiecībā uz cenām, ko iekasēja Savienības ražošanas nozare, komisija atzīmēja, ka šie cenu palielinājumi, ko piemēroja Savienības ražošanas nozare, precīzi atbilda tirgus signāliem spēcīga pieprasījuma un ievērojamu izmaksu palielinājumu kontekstā, kā novērots 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti. |
4.3.2. Ķīnas izcelsmes importa cenas un cenu samazinājums.
4.3.2.1.
(238) |
Komisija noteica vidējās cenas importam no Ķīnas, pamatojoties uz Eurostat statistiku. |
(239) |
Importa no Ķīnas vidējās svērtās cenas dinamika ir šāda: 4. tabula Importa cenas (EUR par tonnu)
|
(240) |
Melamīna importa no Ķīnas vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 93 %, un tas liecina, ka Ķīnas ražotāji daļēji sekoja kopumā pozitīvajai tendencei Savienības tirgū, kā norādīts 8. tabulā. |
4.3.2.2.
(241) |
Tā kā vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenas nevarēja uzskatīt par reprezentatīvām, ņemot vērā, ka pamata eksporta apjoms bija mazāk nekā 3 % no Ķīnas kopējā eksporta uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 27. apsvērumu), Komisija noteica cenu samazinājumu, salīdzinot a) importa no ĶTR svērtās vidējās statistiskās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, noteiktas uz CIF pamata, kā paskaidrots 196. apsvērumā, un attiecīgi koriģētas, lai ņemtu vērā līgto muitas nodokļa likmi, antidempinga maksājumu (129) un pēcimportēšanas izmaksas, un b) triju Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, kas koriģētas līdz EXW līmenim. Tādējādi aprēķinātā cenu samazinājuma starpība bija 12,6 %. |
4.4. No trešām valstīm veiktā importa apjoms un cenas
(242) |
Komisija noteica no trešām valstīm veiktā importa apjomu un cenas, izmantojot tādu pašu metodiku kā ĶTR gadījumā (sk. 4.3.1. iedaļu). |
(243) |
No trešām valstīm veiktā importa apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 5. tabula Imports no trešām valstīm
|
(244) |
Svarīgākie importa avoti ārpus Ķīnas bija Katara, Trinidāda un Tobāgo un Japāna. Imports no katras no šīm valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par vismaz 7 % un līdz 45 %, savukārt kopējais imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, samazinājās par 26 %. |
(245) |
Izmeklēšanas pārskatīšanas periodā vidējās importa cenām valstīm, izņemot Ķīnu, kuras individuālā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā 2 %, proti, Katarai (7,3 %) un Trinidādai un Tobāgo (3 %), bija par vairāk nekā 200 EUR par tonnu augstākas nekā vidējās importa no ĶTR cenas. |
(246) |
Xinjiang XLX un CCCMC apgalvoja, ka minētā tabula liecinot, ka Komisija nav novērtējusi Krievijas melamīna importa uz Savienību lomu. Krievijas imports esot bijis ievērojams līdz pat neprovocētajam un nepamatotajam Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, un Xinjiang XLX un CCCMC apgalvo, ka pēc tam Krievijas importu aizstāja imports no Ķīnas, un tas esot faktors, kas arī izskaidrotu Ķīnas importa palielinājumu kopš tā laika. |
(247) |
Komisija tam nepiekrita. Tā katrā ziņā individuāli novērtēja Krievijas importu kā daļu no importa, ko veica “pārējās trešās valstis” (sk. 5. tabulu). Tomēr Krievijas imports minētajā tabulā nav norādīts atsevišķi, jo izmeklēšanas pārskatīšanas periodā Katara, Trinidāda un Tobāgo un Japāna bija trīs eksporta valstis ar vislielāko eksporta uz Savienību apjomu ārpus attiecīgās valsts. Izmeklēšanas pārskatīšanas periodā Krievijas tirgus daļa bija 1,4 %, un tās augstākais līmenis attiecīgajā periodā bija 2020. gadā, kad tirgus daļa sasniedza 4,3 %. Tādējādi Krievijas tirgus daļas zaudējums kopš minētā maksimuma gada (mīnus 2,9 procentpunkti) šķiet niecīgs salīdzinājumā ar Ķīnas tirgus daļas palielinājums (plus 14,6 procentpunkti). Tāpēc apgalvojums, ka Krievijas importa tirgus daļas zaudēšana būtiski veicināja Ķīnas importa tirgus daļas palielinājumu, tika noraidīts. |
(248) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xinjiang XLX un CCCMC norādīja, ka vidējās Ķīnas importa cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija līmenī, kas ir virs atbilstošajām cenām no Japānas un Krievijas, un ka visas eksportētājvalstis lielā mērā sekoja cenu paaugstināšanas tendencei 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
(249) |
Komisija piekrita, ka saskaņā ar Eurostat datiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējās Japānas un Krievijas importa cenas patiešām bija zemākas nekā vidējās Ķīnas importa cenas. Tomēr to kopējā tirgus daļa, kas bija 3,2 %, bija daudz mazāka nekā Ķīnas importa tirgus daļa. Turklāt Komisija atzīmēja, ka attiecīgās personas nesniedza nekādus apgalvojumus, kas izrietētu no šiem faktiem. Attiecīgi šis apgalvojums tika noraidīts. |
(250) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, t. i., trešo valstu importa apjomu un vissvarīgāko avotu, kas nav Ķīna, importa cenu attīstību, Komisija secināja, ka importam no trešām valstīm nebija kaitējošas ietekmes uz Savienības ražošanas nozari. |
4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.5.1. Vispārīgas piezīmes
(251) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtē visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
(252) |
Lai novērtētu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem un informāciju, kas sniegta pieprasījuma iesniedzēji atbildēs uz anketas jautājumiem, salīdzinot tos ar pieprasījumā iekļauto informāciju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kā arī Eurostat statistiku. Komisija novērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. |
(253) |
Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
(254) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
4.5.2. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
(255) |
Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 6. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
(256) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %. Savienības nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās gandrīz stabila, nedaudz samazinoties par 2 %. Tādējādi jaudas izmantojums samazinājās par 4 %. |
4.5.3. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
(257) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 7. tabula Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
(258) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi nesaistītiem klientiem palielinājās par 12 % no 2019. līdz 2021. gadam, bet samazinājās par 9 procentpunktiem laikposmā no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam līdz līmenim, kas bija 3 % virs 2019. gada līmeņa. |
(259) |
No 2019. līdz 2020. gadam Savienības ražošanas nozare varēja palielināt savu tirgus daļu par 10 %, aizpildot plaisu, ko bija radījis mazāks importa no Ķīnas apjoms pēc Covid-19 pandēmijas (sk. 234. apsvērumu un 3. tabulu). No 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamas tirgus daļas gandrīz 12 procentpunktu apmērā, un salīdzinājumā ar 2019. gadu Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā zaudēja 4,8 procentpunktu tirgus daļu. |
4.5.4. Izaugsme
(260) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā pieauga par 11 % (sk. 2. tabulu), savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem Savienībā pieauga par 8 % (sk. 7. tabulu). Attiecīgi Savienības ražošanas nozare pieauga absolūtā izteiksmē, bet saruka relatīvā izteiksmē. Citiem vārdiem sakot, Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no tirgus izaugsmes tādā pašā apmērā kā imports no Ķīnas. |
4.5.5. Cenas un faktori, kas tās ietekmē
(261) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā un vienības ražošanas izmaksām bija šāda dinamika: 8. tabula Pārdošanas cenas Savienībā un ražošanas izmaksas
|
(262) |
Pēc samazinājuma par 8 % no 2019. līdz 2020. gadam vienības ražošanas izmaksas eksponenciāli pieauga līdz līmenim, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 130 % virs 2019. gada līmeņa. Šo ražošanas izmaksu straujo palielinājumu izraisīja ļoti spēcīgais gāzes cenu kāpums, kas sākās 2021. gadā. |
(263) |
Pārdošanas cenas attīstījās līdzīgi. No 2019. līdz 2020. gadam vienības pārdošanas cenas samazinājās par 19 % pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju. Tomēr no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vienības pārdošanas cenas palielinājās trīskārt. |
4.5.6. Nodarbinātība un ražīgums
(264) |
Savienības ražotāju nodarbinātībai, ražīgumam un vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 9. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
(265) |
Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas pieauga par 7 %. Attiecīgajā periodā nodarbināto skaits un darbaspēka ražīgums saglabājās stabilā līmenī. Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā tika nodarbināti gandrīz 650 darba ņēmēju, un saražotais apjoms uz vienu nodarbināto bija aptuveni 500 tonnu. |
4.5.7. Krājumi
(266) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 10. tabula Krājumi
|
(267) |
Krājumu līmenis attiecīgajā periodā ievērojami atšķīrās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šis līmenis bija 19 % virs līmeņa 2019. gadā. Tā ir vēl viena norāde uz to, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgā perioda beigās bija arvien lielākas grūtības pārdot savu izlaidi apstākļos, kad krasi palielinājās imports no Ķīnas. |
4.5.8. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu
(268) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 11. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
(269) |
Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju peļņu noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no melamīna pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no pamatā esošās pārdošanas apgrozījuma. Tādējādi noteiktā rentabilitāte palielinājās no 8 % 2019. gadā līdz 17,3 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. 2020. gadā Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās lejupslīdes dēļ Savienības ražošanas nozarei radās lieli zaudējumi, taču vēlāk tā ātri un spēcīgi atguvās. |
(270) |
Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Naudas plūsmas dinamika attiecīgajā periodā bija pozitīva; no darbības gūtā naudas plūsma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 155 % augstāka nekā 2019. gadā. |
(271) |
Ieguldījumiem Savienības nozarē attiecīgajā periodā bija tendence samazināties (-13 % laikposmā no 2019. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam). Kā norādīts iepriekš izklāstā par jaudas izmantojumu (6. tabula), Savienības nozarē nav tūlītējas nepieciešamības veikt ieguldījumus ražošanas jaudas paplašināšanā. |
(272) |
Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, un šā rādītāja dinamika bija līdzīga analizētajiem rentabilitātes rādītājiem. |
(273) |
Neviens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem neziņoja par grūtībām piesaistīt kapitālu. Kā norādīts 11. tabulā, pieejamā naudas plūsma ievērojami pārsniedza veiktos ieguldījumus; vienīgais izņēmums bija 2020. gads. |
4.5.9. Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē
(274) |
Pieaugoša patēriņa kontekstā Savienības ražošanas nozare palielināja savus pārdošanas apjomus attiecīgajā periodā. Tomēr Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamas tirgus daļas ĶTR 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā rezultātā tās tirgus daļa attiecīgā perioda beigās bija gandrīz 5 procentpunkti zem tās līmeņa perioda sākumā. Patiešām, ņemot vērā īpaši labvēlīgos tirgus apstākļus Savienībā, ko izraisīja iedzīšanas efekts pēc Covid-19 pandēmijas dēļ vājā pieprasījuma 2020. gadā, cenas Savienībā bija ievērojami virs minimālajām importa cenām, kas piemērojamas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā. Rezultātā tūlītēji atsākās augstais importa apjoms no šie ražotājiem eksportētājiem. Šis imports ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares cenas. |
(275) |
Lai gan Savienības ražošanas nozare tādējādi zaudēja ievērojamas tirgus daļas Ķīnai, tās finanšu rādītāji necieta no šā Ķīnas importa pieplūduma, jo tā joprojām varēja panākt ļoti labas cenas 2021. gadā un 2022. gada pirmajā pusē. Savienības ražošanas nozares peļņa saglabājās veselīgā līmenī un sasniedza maksimumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tas liecina, ka Savienības ražotāji spēja pārnest izmaksu palielinājumu uz savām pārdošanas cenām. Šajos apstākļos spēkā esošie pasākumi nodrošināja pamatu, kad cenas vēl bija zemākas (2019. un 2020. gadā), un tādējādi nodrošināja vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības melamīna tirgū. Kad cenas vēlāk sasniedza nepieredzēti augstu līmeni, kāds nebija novērots kopš sākotnējās izmeklēšanas, Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamas tirgus daļas, bet turpināja gūt veselīgu peļņu. Pasākumi faktiski nenorobežoja Ķīnas ražotājus no Savienības tirgus, it īpaši, kad cenas auga, un tādējādi tie joprojām darbojās tirgū un guva labumu no pieaugošā patēriņa. |
(276) |
Kopumā lielākā daļa rādītāju, kas varētu liecināt par kaitējumu, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoms, nodarbinātība, rentabilitāte un naudas plūsma, attīstījās pozitīvi un/vai bija apmierinošā līmenī. Tomēr daži rādītāji liecina par mazāk labvēlīgu Savienības ražošanas nozares stāvokli. Proti, Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļas par labu Ķīnas importam. Līdzīgi kopējā ražošanas apjoma un jaudas izmantojuma rādītāji attiecīgajā periodā samazinājās, un krājumu līmenis palielinājās. |
(277) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka kopumā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
5. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA PASĀKUMU ATCELŠANAS GADĪJUMĀ
(278) |
Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums (sk. 276. apsvērumu), tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai, pasākumus atceļot, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas. |
(279) |
Šajā saistībā Komisija izmantoja informāciju, ko darīja pieejamas puses, kuras sadarbojās, un visu citu lietas materiālos esošo informāciju par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā, lai izvērtētu Savienības tirgus pievilcīgumu un importa no Ķīnas iespējamo ietekmi, ja pasākumi tiktu atcelti. |
(280) |
Kā secināts 204. un 205. apsvērumā, neizmantotā jauda Ķīnā ir ievērojama un aptuveni četras reizes pārsniedz ikgadējo patēriņu Savienībā. Turklāt, kā secināts 216. apsvērumā, Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem ir pievilcīgs tā cenu un lieluma dēļ. Pamatojoties uz minēto, antidempinga pasākumu izbeigšanas gadījumā pastāv ļoti liela iespējamība, ka palielināsies Ķīnas eksports uz Savienību. |
(281) |
Savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu Xinjiang XLX un CCCMC apgalvoja, ka Komisija nav analizējusi jebkāda Ķīnas eksporta pārdevumu uz Savienību palielinājuma iespējamo mērogu vai iespējamo termiņu, kurā šis palielinājums varētu notikt, lai gan abiem šie faktoriem būtu tieša ietekme uz jebkāda izrietošā kaitējuma apmēru. |
(282) |
Komisija atgādināja, ka saskaņā ar 11. panta 2. punktu nav nepieciešams noteikt kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās apmēru. Ir pietiekami konstatēt, ka, pamatojoties uz minēto, šāds kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties. |
(283) |
CCCMC piebilda, ka Komisija nebija izvērtējusi CCCMC iepriekš iesniegtās piezīmes, kas norāda uz neiespējamību, ka Ķīnas ražotāji ar jaunu vai palielinātu jaudu spētu ātri vai viegli izmantot šo jaudu un sākt eksportēt uz Savienības tirgu. CCCMC arī atsaucās uz savām piezīmēm par dempinga atkārtošanās iespējamību, kuras CCCMC ieskatā arī atspēkotu bažas par jauna importa ienākšanu no Ķīnas, Ķīnai pārorientējoties no citiem esošajiem eksporta tirgiem vai slēdzot citus tirgus antidempinga pasākumu noteikšanas dēļ. |
(284) |
Komisija paskaidroja, ka tā ir izvērtējusi visas iesniegtās piezīmes. Ja piezīmes attiecās gan uz dempinga turpināšanās iespējamību, gan uz kaitējuma atkārtošanos, tās tika izvērtētas 3.3. iedaļā iepriekš un bija mutatis mutandis spēkā attiecībā uz kaitējuma atkārtošanos. Attiecībā uz CCCMC iesniegtajām piezīmēm par procedūras sākšanu Komisija atsaucas uz atspēkojumiem 22. apsvērumā iepriekš. |
(285) |
Neatkarīgi no iepriekš minētā, Komisija apstiprināja, ka kopējā neizmantotā jauda Ķīnā, kā norādīts 202., 203. un 204. apsvērumā, ir tik liela, ka pasākumu atcelšanas gadījumā kaitējuma atkārtošanās būtu iespējama. |
(286) |
Attiecībā uz CCCMC apgalvojumu, ar ko tiek atspēkotas bažas par jauna importa ienākšanu no Ķīnas, Komisija atsaucas uz savu atspēkojumu 3.3. iedaļas 220. apsvērumā. |
(287) |
Komisija analizēja šāda importa pieauguma iespējamo ietekmi, izvērtējot iespējamos cenu līmeņus, ja pasākumi tiktu atcelti. Šajā saistībā Komisija attiecībā uz Ķīnu uzskatīja, ka importa cenu līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir saprātīgs pamats, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas importa tirgus daļa bija ievērojama, proti, 14,9 %. Pamatojoties uz minēto un kā paskaidrots 240. apsvērumā, Komisija konstatēja ievērojamu Savienības ražošanas nozares cenu samazinājumu par 12,6 %. Šis cenu samazinājums būtu vēl lielāks, t. i., 15,6 %, ja piemērojamais antidempinga maksājums netiktu pieskaitīts eksporta cenai. |
(288) |
Savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu Xinjiang XLX apgalvoja, ka Komisijai, lai pamatotu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, nebija jāizmanto attiecīgajam periodam aprēķinātais cenu samazinājuma līmenis, jo Savienības ražošanas nozares cenas bija īpaši augstas kopš 2021. gada, un tas, savukārt, ir novedis pie lielāka cenu samazinājuma, nekā tas būtu gadījumā, ja nebūtu tik augsta cenu līmeņa. |
(289) |
Komisija atgādināja, ka cenu samazinājuma jēdziens, kā tas pastāvīgi tiek lietots antidempinga izmeklēšanā atbilstoši pamatregulai, pēc būtības ir objektīvs un sastāv no vienkārša salīdzinājuma starp faktiskajām Savienības ražošanas nozares cenām un eksporta no attiecīgās valsts cenām, tās pamatotos gadījumos pienācīgi koriģējot. Turklāt šis Xinjiang XLX apgalvojums netika nedz pamatots plašāk, nedz pamatots ar konkrētiem skaitļiem, tāpēc tas tika noraidīts. |
(290) |
Attiecībā uz importa no Ķīnas apjomu un cenām Komisija arī atzīmēja, ka saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem Eurostat statistikas datiem Ķīnas importa apjoms turpināja spēcīgi palielināties, savukārt šā importa cenas sāka ievērojami samazināties (130). Deviņos mēnešos pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, tas ir, no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. martam, Ķīnas eksporta apjoms uz Savienību sasniedza 93 345 tonnas, kas, ekstrapolējot uz 12 mēnešiem, ir par 92,4 % vairāk nekā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (131), ar vidējo cenu 1 585 EUR, kas ir par 28,8 % mazāk nekā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
(291) |
Turklāt Komisija par tiem pašiem periodiem analizēja importa no trešām valstīm, kas nav Ķīna, dinamiku. Deviņos mēnešos pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda imports no valstīm, kas nav Ķīna, bija 61 668 tonnas, kas, ekstrapolējot uz 12 mēnešiem, ir palielinājums par 12,2 % salīdzinājumā ar pārskatīšanas izmeklēšanas periodu (132). Importa no trešām valstīm vidējās cenas salīdzinājumā ar pārskatīšanas izmeklēšanas periodu samazinājās par 20,4 % līdz 1 931 EUR par tonnu, kas joprojām ir ievērojami vairāk nekā importa no Ķīnas vidējā cena. |
(292) |
Attiecīgi deviņos mēnešos pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda imports no ĶTR krasi palielinājās un tā cenas ievērojami samazinājās daudz lielākā mērā nekā importam no trešām valstīm. |
(293) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xinjiang XLX apgalvoja, ka Komisijas veiktā analīze par faktoriem pēc attiecīgā perioda esot nepilnīga, jo tajā neesot ņemta vērā Savienībā novērotās pastāvīgās enerģētikas krīzes ietekme un neprovocētā un nepamatotā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekme uz tirgu. |
(294) |
Komisija atgādināja, ka, pirmām kārtām, tai nav pienākuma veikt jebkādu analīzi par kaitējuma faktoriem pēc attiecīgā perioda. Šajā izmeklēšanā tā izvēlējās to darīt attiecībā uz importa no attiecīgās valsts apjomiem un cenām, lai papildinātu secinājumus attiecībā uz analīzi par visiem attiecīgajiem kaitējuma faktoriem attiecīgajā periodā. Katrā ziņā Komisija atzīmēja, ka energoavoti ir preces, ko tirgo par pasaules tirgus cenām. Tāpēc, ciktāl melamīna ražotāji maksāja neizkropļotas pasaules tirgus cenas, enerģijas cenas vienlīdz ietekmētu šos ražotājus visā pasaulē. |
(295) |
Pieprasījuma iesniedzēji 2023. gada 23. maijā iesniedza sīkāku informāciju par kaitējuma rādītāju attīstību pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda (133). Iesniegtie dati liecināja par tūlītēju negatīvu ietekmi, ko turpmākais spēcīgais importa no ĶTR un tās tirgus daļas palielinājums, cenām strauji samazinoties, radīja uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Konkrētāk, dati liecināja, ka tas izraisīja ļoti izteiktu pārdošanas apjoma samazinājumu un spēcīgu cenu nospiešanu, kā rezultātā tika Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu un rentabilitāti. |
(296) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, ja pasākumu nebūtu, visticamāk, ievērojami turpinātu pieaugt imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas nodara kaitējumu, un varētu atkārtoties būtisks kaitējums. |
6. SAVIENĪBAS INTERESES
6.1. Ievads
(297) |
Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. |
(298) |
Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu. |
(299) |
Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka saglabāt spēkā esošos pasākumus nav Savienības interesēs. |
6.2. Savienības ražošanas nozares intereses
(300) |
Kā secināts 276. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei vairs netiek radīts būtisks kaitējums. Tomēr, kā secināts 295. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare nespētu izturēt pasākumu atcelšanu, jo tādējādi, visticamāk, būtiski palielinātos imports no Ķīnas, kas samazināja Savienības ražošanas nozares cenas. Līdz ar to, atceļot pasākumus, tiktu apdraudēta nozares ilgtermiņa finansiālā dzīvotspēja. Tāpēc pasākumu turpināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs. |
6.3. Nesaistītu importētāju un lietotāju intereses
(301) |
Visi zināmie nesaistītie importētāji un lietotāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. |
(302) |
Viens nesaistīts importētājs Savienībā atsaucās atlases veidlapas saņemšanai, bet nesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. |
(303) |
Trīs lietotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šo lietotāju kopējie pirkumi, ieskaitot pirkumus no Savienības ražotājiem, importu no Ķīnas un importu no citām valstīm, veidoja tikai aptuveni 3 % no kopējā patēriņa. Tikai viens no attiecīgajiem lietotājiem pirka melamīnu no Ķīnas, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šis imports veidoja tikai 1–4 % (diapazons norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ) no Savienības kopējā importa no ĶTR. Pamatojoties uz šiem pirkumu apjomiem, lietotāju sadarbību nevar uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz visiem lietotājiem. |
(304) |
Tomēr to atbildes tika analizētas. Atbilde, ko sniedza lietotājs, kurš arī pirka nelielus apjomus no Ķīnas, nesniedza vajadzīgos pamatdatus, piemēram, par pirkumu no Ķīnas cenām, melamīnu saturošu ražojumu pārdošanas cenām un klientu nosaukumiem. Uz šā pamata nebija iespējams izdarīt jēgpilnus secinājumus, izņemot vien to, ka minētajam uzņēmumam bija ļoti veselīga peļņa un ka tā melamīna pirkumi gan no Savienības (bez taras), gan no citām valstīm veidoja tikai nelielu daļu no tā izejvielu izmaksām (< 5 %). Pārējo abu lietotāju atbildes uz anketas jautājumiem nevarēja jēgpilni izanalizēt, jo tie tikai iesniedza prasītās tabulas, bet neatbildēja uz pārējiem jautājumiem. |
(305) |
Viens no šiem lietotājiem aicināja nepaplašināt antidempinga pasākumus, jo ražošanas jauda Savienībā bija ierobežota, pašreizējais melamīna cenu līmenis apdraudēja kokskaidu plātņu rūpniecību, un tāpēc imports varētu stabilizēt situāciju cenas ziņā un nodrošināt piedāvājumu. Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Spēkā esošie pasākumi nav tādi, lai bloķētu importu no Ķīnas, kā par to liecina Ķīnas tirgus daļa 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
(306) |
Tāpēc Komisija secināja, nekas neliecina par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda negatīva ietekme uz lietotājiem un/vai importētājiem, kas pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi. |
6.4. Secinājums par Savienības interesēm
(307) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu uzskatīt, ka Ķīnas izcelsmes melamīna importam noteikto pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs. |
7. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
(308) |
Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanas iespējamību, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas noteikti attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīnu. |
(309) |
Lai līdz minimumam mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo minimālo importa cenu piemērošanu. Uzņēmumiem, kam piemēro minimālās importa cenas, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 4. punktā. Uz importu, kam nav pievienots tāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
(310) |
Lai gan rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai piemērotu minimālās importa cenas, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 4. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka minimālo importa cenu piemērošana ir pamatota. |
(311) |
Ja kādam no uzņēmumiem, kam noteiktas minimālās importa cenas, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu var uzskatīt par pasākumu turpināšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā inter alia var pārbaudīt vajadzību atcelt minimālās importa cenas un pēc tam noteikt attiecīgo valsts mēroga maksājumu. |
(312) |
Minimālās importa cenas, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
(313) |
Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (134). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas parāda, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu. |
(314) |
Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Visām personām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Iesniegtā informācija un piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā. |
(315) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (135) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
(316) |
Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, ir sniegusi pozitīvu atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 2933 61 00.
2. Antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda.
Uzņēmums |
Minimālā importa cena (EUR/tonna ražojuma neto svara) |
Maksājums (EUR/tonna ražojuma neto svara) |
Taric papildu kods |
Sichuan Golden-Elephant Sincerity Chemical Co., Ltd |
1 153 |
|
A 986 |
Shandong Holitech Chemical Industry Co., Ltd |
1 153 |
|
A 987 |
Henan Junhua Development Company Ltd |
1 153 |
|
A 988 |
Visi pārējie uzņēmumi |
— |
415 |
A 999 |
3. Konkrēti nosauktajiem ražotājiem galīgais antidempinga maksājums, kas piemērojams 1. punktā aprakstītajam ražojumam, ir starpība starp minimālo importa cenu un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms maksājuma samaksas, ja pēdējā minētā cena ir zemāka nekā minimālā importa cena. Ja neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms maksājuma samaksas ir vienāda ar atbilstošo minimālo importa cenu vai pārsniedz to, tad maksājums no šiem konkrēti nosauktajiem ražotājiem netiek iekasēts.
4. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem minimālo importa cenu piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: Es, apakšā parakstījies(-usies), apliecinu, ka šajā rēķinā norādītais melamīns (apjoms), kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese), (Taric papildu kods), Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.
5. Konkrēti nosauktajiem ražotājiem, ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir sabojātas un tāpēc saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (136) 131. pantu muitas vērtības noteikšanai faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli, iepriekš noteikto minimālo importa cenu proporcionāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālai daļai. Tad maksājuma summa ir vienāda ar starpību starp samazināto minimālo importa cenu un samazināto neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitošanas.
6. Attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir sabojātas un tāpēc saskaņā Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 131. pantu muitas vērtības noteikšanai faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli, antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz šā panta 2. punktu, proporcionāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālai daļai.
2. pants
Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 14. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 457/2011 (2011. gada 10. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV L 124, 13.5.2011., 2. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1171 (2017. gada 30. jūnijs), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV L 170, 1.7.2017., 62. lpp.).
(4) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 396, 30.9.2021., 12. lpp.).
(5) Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV C 252, 1.7.2022., 6. lpp.).
(6) Vispārējās tiesas 2017. gada 11. jūlija spriedums lietā Viraj Profiles Ltd pret Eiropas Savienības Padomi, T-67/14, ECLI:EU:T:2017:481, 98. punkts.
(7) Sk. termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 103. punktu un 1. attēlu.
(8) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2609
(9) Sk. 2. zemsvītras piezīmi.
(10) Komisijas dienestu darba dokuments “Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations”, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2.
(11) Ziņojums, 2. nodaļa, 6. un 7. lpp.
(12) Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.
(13) Pieejams vietnē www.npc.gov.cn/englishnpc/constitution2019/201911/1f65146fb6104dd3a2793875d19b5b29.shtml (skatīta 2022. gada 2. maijā).
(14) Ziņojums, 2. nodaļa, 20. un 21. lpp.
(15) Ziņojums, 3. nodaļa, 41., 73. un 74. lpp.
(16) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. un 121. lpp.
(17) Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.
(18) Ziņojums, 7. nodaļa, 167. un 168. lpp.
(19) Ziņojums, 8. nodaļa, 169.,170., 200. un 201. lpp.
(20) Ziņojums, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp.; Ziņojums, 4. nodaļa, 50., 84. lpp.; Ziņojums, 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.
(21) Sk. vietni http://www.hnzydhjt.com/ (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(22) Sk. vietni https://www.sohu.com/a/427199857_120109837 (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(23) Sk. vietni http://scaffi.com/news/2492.html (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(24) Sk. vietni https://www.hnxlx.com.cn/About/subcompany/cid/155/id/87?btwaf=23932495 (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(25) Sk. vietni https://aiqicha.baidu.com/company_detail_30432795595614 (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(26) Sk. vietni https://aiqicha.baidu.com/company_detail_31950371346728 (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(27) Turpat.
(28) Sk. vietni http://www.jxgf.com/ (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(29) Sk. vietni https://sichuan.scol.com.cn/ggxw/202209/58612536.html (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(30) Sk. vietni https://www.sohu.com/a/575647079_120952561 (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(31) Sk. vietni http://www.xjxlx.com.cn/ (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(32) Sk. vietni http://www.xjxlx.com.cn/News/detail/fid/3/cid/470/id/5404.html (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(33) Sk., piemēram, ĶKP Konstitūcijas 33. pantu, Ķīnas Uzņēmumu likuma 19. pantu vai Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu (pilnu atsauci sk. turpmāk).
(34) Sk. vietni http://www.cpcif.org.cn/detail/40288043661e27fb01661e386a3f0001?e=1 (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(35) Ziņojums, 5. nodaļa, 100. un 101. lpp.
(36) Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.
(37) Sk., piemēram, Blanchette, J. – Xi’s Gamble: The Race to Consolidate Power and Stave off Disaster; Foreign Affairs, 100. sēj., Nr. 4, 2021. gada jūlijs/augusts, 10.–19. lpp.
(38) Ziņojums, 2. nodaļa, 31. un 32. lpp.
(39) Pieejams vietnē https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(40) ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu Pieejamas vietnē: www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (skatīta 2022. gada 15. novembrī).
(41) Financial Times (2020). Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise, pieejams vietnē: https://on.ft.com/3mYxP4j (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(42) Ziņojums, 14.1., 14.2. un 14.3. nodaļa.
(43) Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42. un 83. lpp.
(44) 14. piecgadu plāns par izejvielām. Pieejams vietnē https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/tz/art/2021/art_2960538d19e34c66a5eb8d01b74cbb20.html (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(45) Turpat, II.3. iedaļa.
(46) Turpat, IV.I iedaļa.
(47) Turpat, VIII.1. iedaļa.
(48) 14. piecgadu plāns par rūpniecības zaļo attīstību. Pieejams vietnē http://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2021-12/03/content_5655701.htm (miit.gov.cn) (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(49) Turpat, III.2. iedaļa.
(50) Sk. I.1.39. iedaļu, kā arī I.1.56. iedaļu Virzības kataloga pielikumā, pieejams vietnē: www.gov.cn/xinwen/2019-11/06/5449193/files/26c9d25f713f4ed5b8dc51ae40ef37af.pdf (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(51) Virzības kataloga III iedaļa.
(52) Dzjansu 14. piecgadu plāns par ķīmiskās rūpniecības augsto tehnoloģiju attīstību. Pieejams vietnē https://huanbao.bjx.com.cn/news/20210906/1175114.shtml (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(53) Turpat, 2.2.2. iedaļa.
(54) Šaņdunas 14. piecgadu plāns par ķīmiskās rūpniecības attīstību. Pieejams vietnē https://huanbao.bjx.com.cn/news/20211201/1191133.shtml (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(55) Turpat, III.4. iedaļa.
(56) Ievirzes atzinums par petroķīmijas un ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgadu plāna laikā. Pieejams vietnē http://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2022-04/08/content_5683972.htm#msdynttrid=WRmyf07ph0z74SHmXoOLKjRWl09BdZ4lGdYp9fiI9xU (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(57) Turpat, I.3. iedaļa.
(58) Turpat.
(59) Turpat, VIII iedaļa.
(60) Paziņojums par progresu vidēja termiņa un ilgtermiņa akmeņogļu līgumu parakstīšanā un izpildē 2021. gadā. Pieejams vietnē http://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2020-12/09/content_5568450.htm (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(61) Turpat.
(62) Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.
(63) Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.
(64) Ziņojums, 9. nodaļa, 213., 214. un 215. lpp.
(65) Ziņojums, 9. nodaļa, 209., 210. un 211. lpp.
(66) Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.
(67) Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.
(68) Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.
(69) Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.
(70) Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.
(71) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.
(72) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126., 127., 128., 133., 134. un 135. lpp.
(73) Sk. Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvās komisijas (CBIRC) 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu Three-year action plan for improving corporate governance of the banking and insurance sectors (2020-2022), pieejams vietnē: http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928 (skatīta 2023. gada 2. maijā). Plānā uzdots “arī turpmāk īstenot garu, kas ietverts ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu sektora korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “Mēs padarīsim partijas vadības integrāciju uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāku, standartizētāku un lielākā mērā balstītu uz procedūrām (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība, ir jāapspriež partijas komitejā.”
(74) Sk. CBIRC 2020. gada 15. decembra Paziņojumu par komercbanku darbības rezultātu vērtēšanas metodi. Pieejams vietnē http://jrs.mof.gov.cn/gongzuotongzhi/202101/t20210104_3638904.htm (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 2. maijā).
(75) Sk. SVF darba dokumentu “Resolving China’s Corporate Debt Problem”, autori: Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Dzjanjaņa, 2016. gada oktobris, WP/16/203.
(76) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126., 127., 128., 133., 134. un 135. lpp.
(77) Sk. ESAO (2019), OECD Economic Surveys: China 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp. Pieejams vietnē https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(78) Sk. http://www.gov.cn/xinwen/2020-04/20/content_5504241.htm (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(79) Henan Haohua Junhua pieder 81 % no Henan Junhua Development. Sk. https://aiqicha.baidu.com/company_detail_31229783116721 (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 5. jūnijā).
(80) 14. piecgadu plāns valsts ekonomikas un sociālajai attīstībai un ilgtermiņa mērķiem 2035. gadam. Pieejams vietnē http://www.gov.cn/xinwen/2021-03/13/content_5592681.htm (skatīta 2023. gada 2. maijā).
(81) Turpat, 1.1. iedaļa.
(82) Šādu pieeju apstiprināja Vispārējā tiesa savā 2023. gada 21. jūnija spriedumā lietā Guangdong Haomei New Materials un Guangdong King Metal Light Alloy Technology/Komisija, T-326/21, EU:T:2023:347, 104. punkts.
(83) Sk., piemēram, 85. apsvērumu iepriekš.
(84) Sk. 75. un 76. apsvērumu iepriekš.
(85) World Bank Open Data – Upper Middle Income. Pieejama vietnē https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income (pēdējoreiz skaitīta 2023. gada 3. jūlijā).
(86) Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.
(87) Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 59. un 60. punkts un 1. tabula.
(88) Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 5.2.3. iedaļa.
(89) Galīgās izejvielas, ko izmanto melamīna un slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanā, ir dabasgāze vai akmeņogles. Dabasgāzi vai akmeņogles izmanto amonjaka ražošanai. Amonjaku var tālāk pārstrādāt urīnvielā vai slāpekļskābē. Slāpekļskābi izmanto, lai ražotu amonija nitrātu, kas ir slāpekļa mēslošanas līdzeklis. Tad to var sajaukt, lai iegūtu citu veidu slāpekļa mēslošanas līdzekļus, piemēram, urīnvielas amonija nitrātu (“UAN”; amonija nitrāts, kas sajaukts ar urīnvielu) vai kalcija amonija nitrātu (“KAN”; amonija nitrāts, kas sajaukts ar kalciju, kurš iegūts no kaļķakmens). Ja urīnvielai pievieno amonjaku, to var arī izmantot melamīna ražošanai. Slāpekļa mēslošanas līdzekļus, urīnvielu un melamīnu biežai ražo vieni un tie paši vertikāli integrēti uzņēmumi.
(90) Pieejams vietnē https://connect.ihsmarkit.com/gta/home (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 6. februārī).
(91) Starptautiskais tirdzniecības centrs, tirgus piekļuves karte. Pieejama vietnē https://www.macmap.org/en/query/customs-duties (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 5. aprīlī).
(92) Doing Business 2020. Economy profile Turkey, 51. lpp. Pieejams vietnē https://archive.doingbusiness.org/content/dam/doingBusiness/country/t/turkey/TUR.pdf (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 9. februārī). Trading across Borders methodology. Pieejams vietnē https://archive.doingbusiness.org/en/methodology/trading-across-borders (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 9. februārī).
(93) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Pamatregulas 2. panta 7. punktā atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.
(94) Global Trade Alert. Pieejams vietnē https://www.globaltradealert.org/data_extraction (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 6. februārī).
(95) Azerbaidžāna, Baltkrievija, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Ziemeļkoreja.
(96) CCCMC izmantoja ANO Comtrade datubāzi.
(97) Sk. Paziņojuma par avotiem III pielikumu.
(98) Sk. vietni https://www.dgtr.gov.in/anti-dumping-cases/anti-dumping-investigation-concerning-imports-melamine-originating-or-exported (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 5. aprīlī).
(99) Importa statistika, kas izgūta no PTA, pieejama vietnē https://connect.ihsmarkit.com/gta/home (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 4. aprīlī).
(100) Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2023/809 (2023. gada 13. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importam (OV L 101, 14.4.2023., 22. lpp.), 103. apsvērums.
(101) Elektrik ve Doğal Gaz Fiyatları, I. Dönem: Ocak-Haziran 2022 (Elektroenerģijas un dabasgāzes cenas, pirmais pusgads: 2022. gada janvāris–jūnijs), 1. tabula. Pieejams vietnē https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Elektrik-ve-Dogal-Gaz-Fiyatlari-I.-Donem:-Ocak-Haziran-2022-45567 (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 20. janvārī).
(102) Elektrik ve Doğal Gaz Fiyatları, I. Dönem: Ocak-Haziran 2022 (Elektroenerģijas un dabasgāzes cenas, pirmais pusgads: 2022. gada janvāris–jūnijs), 3. tabula. Pieejams vietnē https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Elektrik-ve-Dogal-Gaz-Fiyatlari-I.-Donem:-Ocak-Haziran-2022-45567 (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 20. janvārī).
(103) Pieejams vietnē https://www.isu.gov.tr/sufiyatlari/ (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 30. janvārī).
(104) Sk. vietni https://www.icis.com/explore/commodities/chemicals/melamine/ (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 11. aprīlī).
(105) Sk., piemēram, vietnes https://www.weforum.org/agenda/2022/11/russia-ukraine-invasion-global-energy-crisis/ (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 9. jūnijā); https://blogs.worldbank.org/developmenttalk/energy-shock-could-sap-global-growth-years (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 9. jūnijā); https://www.reuters.com/business/energy/year-russia-turbocharged-global-energy-crisis-2022-12-13/ (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 9. jūnijā).
(106) Patēriņa cenu indekss, 2023. gada marts, 2. tabula. Pieejams vietnē https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Consumer-Price-Index-March-2023-49652&dil=2 (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 11. aprīlī).
(107) Komisija atzīst, ka uzņēmumā Xinjiang XLX novērotā enerģijas cenu attīstība bija balstīta uz izkropļotām izmaksām un cenām. Tā kā pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā mērķis ir nevis aprēķināt precīzu dempinga starpību, bet noteikt, vai dempings turpinājās, Komisija konstatēja, ka ir pieņemami izmantot enerģijas cenu palielinājumu uzņēmumā Xinjiang XLX kā piesardzīgu aizstājējvērtību neizkropļoto elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksu korekcijai.
(108) Pieejams vietnē https://www.erieri.com/salary (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 6. februārī).
(109) Pieejams vietnē https://data.tuik.gov.tr/Kategori/GetKategori?p=istihdam-issizlik-ve-ucret-108&dil=2 (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 6. februārī).
(110) Tabula “Mēneša vidējās darbaspēka izmaksas un komponenti pēc saimnieciskās darbības, 2020. gads”, pieejama vietnē https://data.tuik.gov.tr/Kategori/GetKategori?p=istihdam-issizlik-ve-ucret-108&dil=2 (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 6. februārī).
(111) Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, pieejama vietnē https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/5902521/KS-RA-07-015-EN.PDF (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 6. februārī).
(112) Tabula “Darbaspēka izmaksu indeksi (2015. gads = 100)”, pieejama vietnē https://data.tuik.gov.tr/Kategori/GetKategori?p=istihdam-issizlik-ve-ucret-108&dil=2 (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 6. februārī).
(113) Pieejami vietnē http://www.egegubre.com.tr/mali.html (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 7. februārī).
(114) Pieejami vietnē https://www.tekfen.com.tr/en/financial-statements-4-22 (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 7. februārī).
(115) Pieejami vietnē https://www.kap.org.tr/en/sirket-finansal-bilgileri/4028e4a240f2ef4701410810f53601c4 (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 7. februārī).
(116) Sk. revīzijas ziņojumus par 2021. gada 1. janvāri–31. decembri un 2022. gada 1. janvāri–30. jūniju, kas pieejami vietnēs https://www.kap.org.tr/Bildirim/1004178 un https://www.kap.org.tr/tr/Bildirim/1056023 (pēdējoreiz skatītas 2023. gada 28. jūnijā).
(117) Sk. revīzijas ziņojumus par 2021. gada 1. janvāri–31. decembri un 2022. gada 1. janvāri–30. jūniju, kas pieejami vietnēs https://www.kap.org.tr/tr/Bildirim/1007098 un https://www.kap.org.tr/tr/Bildirim/1057306 (pēdējoreiz skatītas 2023. gada 28. jūnijā).
(118) Pieejama vietnē https://connect.ihsmarkit.com/gta/home (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 22. februārī).
(119) Economy Profile China. Doing Business 2020, 84., 88. lpp. Pieejams vietnē https://archive.doingbusiness.org/content/dam/doingBusiness/country/c/china/CHN.pdf (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 22. februārī).
(120) Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 5.3.1. iedaļa un 8.1. un 8.2. pielikums. Pieprasījuma 8.1 un 8.2. pielikumā ir ietverta “Ķimikāliju ekonomikas rokasgrāmata – Melamīns, 2020. gads” (“ CEH ziņojums”) un atbilstošā Datu darba grāmata. Tā kā uz CEH ziņojumu attiecas trešo personu autortiesības, ziņojumā un Datu darba grāmatā ietvertā informācija ir norādīta diapazonos.
(121) Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 8.2. pielikums. Sk. tabulas “Ķīna – ražotāji” un “Ķīna – papildu jauda”.
(122) Atsauču saraksts, 2023. gads. Pieejams vietnē https://www.eurotecnica.it/images/PDF/reflist.pdf (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 12. aprīlī).
(123) Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 8.2. pielikums. Sk. tabulu “Ķīna – piedāvājums un pieprasījums”.
(124) Pieejams vietnē https://connect.ihsmarkit.com/gta/home (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 12. aprīlī).
(125) Melamine From the People’s Republic of China: Antidumping Duty and Countervailing Duty Orders. Pieejams vietnē https://www.federalregister.gov/documents/2015/12/28/2015-32632/melamine-from-the-peoples-republic-of-china-antidumping-duty-and-countervailing-duty-orders (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 10. maijā).
(126) Eirāzijas Ekonomikas komisijas Iekšējā tirgus aizsardzības departamenta paziņojums “Par antidempinga pasākumu piemērošanu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīnam, ko importē Eiropas Ekonomikas savienības muitas teritorijā”. Pieejams vietnē http://www.eurasiancommission.org/ru/act/trade/podm/investigations/PublicDocuments/AD34_notice_dated05042022.pdf (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 10. maijā).
(127) Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 8.2. pielikums. Sk. tabulas “Melamīna patēriņš pasaulē pa reģioniem” un “Melamīna patēriņš Centrāleiropā un Austrumeiropā pa valstīm”.
(128) Piemēram, Ķīnas eksporta uz sešiem nozīmīgākajiem eksporta tirgiem cenas bija diapazonā no aptuveni 750 EUR par tonnu līdz 850 EUR par tonnu 2015. un 2016. gadā. Avots: Pasaules Tirdzniecības atlants. Pieejams vietnē https://my.ihs.com/ (pēdējoreiz skatīta 2023. gada 28. jūnijā).
(129) Attiecībā uz pieskaitīto antidempinga maksājumu pasākumi sastāv no minimālajām importa cenām trim ražotājiem eksportētājiem un fiksēta konkrēta maksājuma visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem. Visu trīs pušu, kam noteiktas vidējās importa cenas, importam, ja tas pārsniedza minimālo cenu, nepiemēroja antidempinga maksājumu, savukārt piemērojamie antidempinga maksājumi šo pušu veiktajam importam, kas bija zem minimālajām importa cenām, bija dažādi atkarībā no neto rēķina vērtības pirms importēšanas. Bija arī citu ražotāju eksportētāju veikts imports, kam piemēroja atlikušo īpašo maksājumu 415 EUR par tonnu. Ņemot vērā šos jauktos apstākļus, pieskaitīto antidempinga maksājumu summa tika noteikta, pamatojoties uz melamīna importa datiem, ko bija paziņojušas dalībvalstis atbilstoši pamatregulas 14. panta 6. punktam, jo šī datu kopa ietvēra samaksātās summas.
(130) pilns izvilkums pieejams TRON t23.002667.
(131) 93 345/(9/12) = 124 459. 124 459/64 673 = 192,4 %.
(132) 61 668/(9/12) = 82 223. 82 223/73 288 = 112,2 %.
(133) TRON atsauce: t23.002400, datēts ar 2023. gada 23. maiju.
(134) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.
(135) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(136) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/247 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1777
(2023. gada 14. septembris)
par Savienības retrospektīvas uzraudzības ieviešanu attiecībā uz degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (1) un jo īpaši tās 10. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 7. pantu,
pēc apspriešanās ar Aizsardzības pasākumu un kopīgu eksporta noteikumu komiteju,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 10. pantu Savienības uzraudzību var ieviest, ja kāda ražojuma importa tendences draud radīt kaitējumu Savienības ražotājiem un ja to prasa Savienības intereses. Regulas (ES) 2015/755 7. pants paredz iespēju ieviest uzraudzību, ja tas ir Savienības interesēs. Retrospektīvu uzraudzību, kas katrai dalībvalstij prasa nosūtīt Eiropas Komisijai importa datus uzreiz pēc faktiskā importa, var ieviest saskaņā ar abām regulām, attiecīgi saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu. |
(2) |
Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola imports pēdējā laikā ir ievērojami palielinājies. |
(3) |
Visu izcelsmju degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola imports 2021.–2022. gadā palielinājās gandrīz par 80 % (neesot Taric kodiem, minētie apjomi ir balstīti uz pilniem KN kodiem, tāpēc tajos var ietilpt arī citi bioetanola veidi). 2022. gadā apjoma ziņā lielākās eksportētājvalstis bija Brazīlija, ASV, Apvienotā Karaliste un Peru. |
(4) |
Papildu analīze, kuras pamatā ir ekstrapolēti Taric dati par trim reprezentatīvākajiem KN kodiem (t. i., vairāk nekā 90 % Taric līmeņa importa), liecina, ka degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola imports 2021.–2022. gadā palielinājās par 45 %. Turklāt pieaugums par vēl 43,5 % tika novērots 2023. gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2022. gada pirmajiem pieciem mēnešiem. |
(5) |
Šo datu ekstrapolācija rāda, ka trīs lielākās eksportētājvalstis uz Savienību ir ASV, Brazīlija un Peru Importēto daudzumu ziņā ceturtā lielākā valsts ir Pakistāna, kurai 2021.–2022. gadā bija vislielākais importa apjoma pieaugums, proti, 179 %. Tajā pašā periodā imports no ASV palielinājās par 96 % un no Brazīlijas – par 37 %. Imports no Peru samazinājās par 13 %. |
(6) |
ES tirgus šķiet ļoti pievilcīgs augsto cenu dēļ. Importa cenas no Brazīlijas un ASV ir par vairāk nekā 15 % zemākas nekā ES cenas (3). Turklāt abām valstīm ir ļoti liela ražošanas jauda. |
(7) |
Kā redzams tālāk tabulā, ASV un Brazīlija saražo daudz vairāk nekā patērē iekšzemē, kas nozīmē, ka tām ir jaudas pārpalikums eksporta tirgiem. ES patēriņš ir aptuveni 4,6 miljoni tonnu, un ASV un Brazīlijas ražotāju kopējais eksporta jaudas pārpalikums ir 5,5 miljoni tonnu, tādējādi tie spēj apmierināt Savienības pieprasījumu. 1. tabula Ražošanas apjoms un patēriņš 2022. gadā
|
(8) |
Importa pieaugums sakrīt ar ES ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu par 10 %. Importa attiecība pret ES ražošanas apjomu palielinājās no 21 % 2021. gadā līdz 39 % 2022. gadā. |
(9) |
Jānorāda, ka retrospektīva uzraudzība attiecībā uz degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola (“bioetanola”) importu pirmo reizi tika ieviesta 2020. gada novembrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1628 (4). Regula konkrētus Taric kodus ieviesa uz vienu gadu. |
(10) |
Īstenošanas regula (ES) 2020/1628 zaudēja spēku 2021. gada 4. novembrī, tāpēc muitas sistēmā kodi tika deaktivēti. 2021. gadā bioetanola imports samazinājās, tāpēc tajā laikā nebija pamata pagarināt uzraudzību. |
(11) |
Tomēr, ņemot vērā jaunākās degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola importa tendences, (7). apsvērumā minēto lielo pieejamo ražošanas jaudu, jo īpaši ASV un Brazīlijā, un to, ka importam Savienībā ir zemāks cenu līmenis, tuvākajā nākotnē tādēļ var turpināt palielināties kaitējums Savienības ražotājiem. |
(12) |
Kā norādījusi Savienības ražošanas nozare, kopš 2021. gada 4. ceturkšņa lielākā daļa ekonomisko rādītāju ir pasliktinājušies, uzrādot kaitējuma pazīmes, kas radīts izlasē iekļautajiem ES ražotājiem laikposmā no 2021. gada 4. ceturkšņa līdz 2022. gada 3. ceturksnim:
|
(13) |
Tādējādi Savienības intereses ir tas, ka degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola importam būtu jāpiemēro Savienības retrospektīva uzraudzība, lai pirms oficiālas importa statistikas izdošanas nodrošinātu statistikas informāciju, kas ļautu ātri analizēt importa tendences no visām trešām valstīm. Lai atbilstoši reaģētu uz degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola Savienības tirgus nestabilitāti un konstatētu pēkšņas pārmaiņas pasaules tirgū, ir vajadzīgi ātri sagatavojami tirdzniecības dati. |
(14) |
Tā kā degvielai paredzētu atjaunojamo energoresursu etanolu var klasificēt dažādās KN pozīcijās, kurās ir citi ražojumi, būtu jāizveido īpaši Taric kodi, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību, kas attiecas tikai uz konkrētajiem ražojumiem. Retrospektīvas uzraudzības darbības jomā ir šīs regulas pielikumā minētie ražojumi. |
(15) |
Lai varētu pienācīgi uzraudzīt importa tendences un izvairītos no attiecīgo Taric kodu atkārtotas deaktivizēšanas, retrospektīva uzraudzība būtu jāievieš uz trim gadiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Šīs regulas pielikumā uzskaitītā degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola importam piemēro Savienības retrospektīvu uzraudzību saskaņā ar Regulām (ES) 2015/478 un (ES) 2015/755.
2. Šajā regulā minēto ražojumu klasifikācija ir balstīta uz Taric. Šajā regulā minēto ražojumu izcelsmi nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 60. pantu (5).
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no nākamās dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā paliek spēkā trīs gadus.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 14. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.
(2) OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.
(3) Eiropas rūpniecības nozares sniegtie dati.
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1628 (2020. gada 3. novembris) par Savienības retrospektīvas uzraudzības ieviešanu attiecībā uz degvielai paredzēta atjaunojamo energoresursu etanola importu (OV L 366, 4.11.2020., 12. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
PIELIKUMS
To ražojumu saraksts, uz kuriem attiecas Savienības retrospektīva uzraudzība
Ražojums, uz kuru attiecas retrospektīva uzraudzība, ir degvielai paredzēts atjaunojamo energoresursu etanols, t. i., etilspirts, ko ražo no lauksaimniecības produktiem (kuri uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā), denaturētā un nedenaturētā veidā, izņemot tādus ražojumus, kuru sastāvā ūdens pārsniedz 0,3 % (m/m), ko mēra saskaņā ar standartu EN 15376, bet ieskaitot etilspirtu, kuru ražo no lauksaimniecības produktiem (tie ir uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā), kurš atrodams benzīna maisījumos ar etilspirta saturu virs 10 % (v/v) un kurš paredzēts izmantošanai degvielā. Attiecīgais ražojums aptver arī etilspirtu, ko ražo no lauksaimniecības produktiem (kā uzskaitīts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā) un ko satur etiltercbutilēteris (ETBE).
Ražojuma klāstā ietilpst tikai atjaunojamo energoresursu etanols, kas paredzēts izmantošanai degvielā. Tādējādi tajā neietilpst sintētiskais etanols un atjaunojamo energoresursu etanols, kas paredzēts citiem lietojumiem, nevis degvielai, t. i., rūpnieciskai izmantošanai un lietošanai dzērienos.
Attiecīgais ražojums patlaban tiek klasificēts ar šādiem KN un Taric kodiem:
KN kodi |
Taric koda paplašinājumi |
ex 2207 10 00 |
11 |
ex 2207 20 00 |
11 |
ex 2208 90 99 |
11 |
ex 2710 12 21 |
10 |
ex 2710 12 25 |
10 |
ex 2710 12 31 |
10 |
ex 2710 12 41 |
10 |
ex 2710 12 45 |
10 |
ex 2710 12 49 |
10 |
ex 2710 12 50 |
10 |
ex 2710 12 70 |
10 |
ex 2710 12 90 |
10 |
ex 2909 19 10 |
10 |
ex 3814 00 10 |
10 |
ex 3814 00 90 |
70 |
ex 3820 00 00 |
10 |
ex 3824 99 92 |
66 |
LĒMUMI
15.9.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 228/251 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2023/1778
(2023. gada 12. septembris)
par konkrētiem pagaidu ārkārtas pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Zviedrijā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 6246)
(Autentisks ir tikai teksts zviedru valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 259. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm. |
(2) |
Ja savvaļas cūku populācijā uzliesmo Āfrikas cūku mēris, pastāv nopietns risks, ka minētā slimība varētu izplatīties tālāk savvaļas cūku populācijā un uz turētu cūku objektiem. |
(3) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2) papildina noteikumus par tādu sarakstā norādīto slimību kontroli, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (3) ir definētas kā A, B un C kategorijas slimības. Konkrētāk, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. līdz 66. pants paredz konkrētus pasākumus, kas veicami tad, ja savvaļas dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, tai skaitā savvaļas cūkām – Āfrikas cūku mēris. Proti, šie noteikumi paredz noteikt inficēto zonu un aizliegt sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku un no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu. |
(4) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/594 (4) ir izklāstīti īpaši slimību kontroles pasākumi, kas attiecas uz Āfrikas cūku mēri. Konkrētāk, minētās īstenošanas regulas 3. panta b) punkts noteic: ja kādas dalībvalsts kādā apgabalā savvaļas cūku populācijā noticis minētās slimības uzliesmojums, tad saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. pantu ir jānosaka inficētā zona. Turklāt minētās īstenošanas regulas 6. pants paredz, ka minēto apgabalu iekļauj I pielikuma II daļas sarakstā kā II līmeņa ierobežojumu zonu un ka nekavējoties tiek pielāgota saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. pantu izveidotā inficētā zona, lai tā ietvertu vismaz attiecīgo II līmeņa ierobežojumu zonu. Īstenošanas regulā (ES) 2023/594 noteiktie īpašie kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri cita starpā paredz aizliegumu II līmeņa ierobežojumu zonās esošos objektos turētu cūku un to izcelsmes produktu sūtījumus pārvietot ārpus minētajām zonām. |
(5) |
Zviedrija ir informējusi Komisiju par vienu Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu, kas 2023. gada 6. septembrī apstiprināts savvaļas cūku populācijā Fāgeštas komūnā. Attiecīgi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un Īstenošanas regulu (ES) 2023/594 ir noteikusi inficēto zonu. |
(6) |
Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu to, ka trešās valstis uzliek nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, sadarbībā ar Zviedriju Savienības līmenī ir jānosaka Āfrikas cūku mēra inficētā zona minētajā dalībvalstī. |
(7) |
Lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, papildus Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. līdz 66. pantā noteiktajiem pasākumiem līdz brīdim, kad Zviedrijas apgabals, kuru skāruši savvaļas cūku populācijā konstatētie nesenie uzliesmojumi, kā II līmeņa ierobežojumu zona tiks norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikuma II daļā, minētajā regulā noteiktie īpašie Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus piemēro II līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanai ārpus minētajām zonām, būtu jāpiemēro arī tādiem sūtījumiem, kas tiek pārvietoti no inficētās zonas, kuru minētā uzliesmojuma rezultātā noteikusi Zviedrija. |
(8) |
Attiecīgi minētā inficētā zona būtu jānorāda šā lēmuma pielikumā, un uz to būtu jāattiecina īpašie Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus piemēro II līmeņa ierobežojumu zonās, kas noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2023/594. Tomēr, ņemot vērā jauno epidemioloģisko situāciju attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un paaugstināto risku, ka šī slimība varētu tūliņ izplatīties tālāk, būtu jānosaka, ka saskaņā ar minēto īstenošanas regulu turētu cūku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošana no inficētās zonas uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm nav atļauta. Šajā lēmumā arī būtu jānosaka minētā zonējuma ilgums. |
(9) |
Tāpēc, lai mazinātu riskus, ko rada šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums savvaļas cūku populācijā Zviedrijā, ar šo lēmumu būtu jānosaka, ka Zviedrijai nav atļauts inficētajā zonā turētu cūku un to izcelsmes produktu sūtījumus pārvietot uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm līdz šā lēmuma piemērošanas termiņa beigām. |
(10) |
Ņemot vērā nepieciešamību steidzami risināt ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos saistīto epidemioloģisko situāciju Savienībā, ir svarīgi, lai šajā īstenošanas lēmumā noteiktie pasākumi tiktu piemēroti pēc iespējas drīzāk. |
(11) |
Attiecīgi, gaidot Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, būtu nekavējoties jānosaka inficētā zona Zviedrijā, un šāda zona būtu jānorāda šā lēmuma pielikumā, un būtu jānosaka minētā zonējuma ilgums. |
(12) |
Šis lēmums nākamajā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē ir jāpārskata, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Zviedrija nodrošina, ka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 3. panta b) punktu Zviedrijā tiek nekavējoties noteikta Āfrikas cūku mēra inficētā zona, kurā ietverti vismaz tie apgabali, kuri norādīti šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Zviedrija nodrošina, ka apgabalos, kuri šā lēmuma pielikumā norādīti kā inficētā zona, papildus Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. līdz 66. pantā noteiktajiem pasākumiem piemēro īpašos Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumus, kas piemērojami Īstenošanas regulā (ES) 2023/594 noteiktajām II līmeņa ierobežojumu zonām.
3. pants
Zviedrija nodrošina, ka apgabalos, kuri šā lēmuma pielikumā norādīti kā inficētā zona, turētu cūku un to izcelsmes produktu sūtījumus nav atļauts pārvietot uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm.
4. pants
Šo lēmumu piemēro līdz 2023. gada 6. decembrim.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.
Briselē, 2023. gada 12. septembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Stella KYRIAKIDES
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (2018. gada 3. decembris) par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/594 (2023. gada 16. marts), ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605 (OV L 79, 17.3.2023., 65. lpp.).
PIELIKUMS
Apgabali, kuri Zviedrijā noteikti par inficēto zonu, kā minēts 1. pantā |
Piemērošanas beigu termiņš |
||||||||||||||||
Vestmanlandes lēne:
Dālarnas lēne:
|
6.12.2023. |