ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 209

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

66. gadagājums
2023. gada 24. augusts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1653 (2023. gada 17. augusts) par nosaukuma ierakstīšanu stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Borzag pálinka)

1

 

 

III   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA valstu Pastāvīgās komitejas Lēmums Nr. 1/2022/PK (2022. gada 8. decembris) par standartizācijas pieprasījumu izdošanas procedūru Eiropas standartizācijas organizācijām [2023/1654]

3

 

*

EBTA valstu Pastāvīgās komitejas Lēmums Nr. 2/2022/PK (2022. gada 16. decembris) attiecībā uz esošajām sistēmiskā riska rezervēm saskaņā ar 133. pantu un Norvēģijas paziņojumu par C-SNI rezervju noteikšanu vai mainīšanu saskaņā ar 131. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, kas iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 79/2019 un turpmākiem grozījumiem [2023/1655]

5

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2021/482 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Lēmumu 2013/184/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Mjanmu/Birmu ( OV L 99 I, 22.3.2021. )

8

 

*

Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2023/1623 (2023. gada 3. augusts), ar ko precizē vērtības attiecībā uz jaunu vieglo pasažieru automobiļu un jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu ražotāju vai ražotāju grupu darbības rezultātiem 2021. kalendārajam gadam un vērtības, kuras jāizmanto īpatnējo emisiju mērķrādītāju aprēķināšanai, sākot ar 2025. gadu, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2019/631 un labo Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/2087 ( OV L 200, 10.8.2023. )

9

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

24.8.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1653

(2023. gada 17. augusts)

par nosaukuma ierakstīšanu stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Borzag pálinka”)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (1), un jo īpaši tās 30. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/787 26. panta 2. punktu Ungārijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Borzag pálinka”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/787 27. panta 1. punktu.

(3)

Tāpēc nosaukums “Borzag pálinka” būtu jāreģistrē kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Borzag pálinka” ar šo tiek ierakstīta reģistrā. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/787 30. panta 4. punktu šī regula ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Borzag pálinka” piešķir Regulas (ES) 2019/787 21. pantā paredzēto aizsardzību.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 17. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)  OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.

(2)  OV C 156, 3.5.2023., 23. lpp.


III Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

24.8.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/3


EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2022/PK

(2022. gada 8. decembris)

par standartizācijas pieprasījumu izdošanas procedūru Eiropas standartizācijas organizācijām [2023/1654]

EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012, kas tika iekļauta EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 14. februāra Lēmumu Nr. 9/2014,

ņemot vērā Nolīguma par EBTA valstu Pastāvīgo komiteju 1. protokola 1. panta e) punktu,

tā kā ir kļuvis nepieciešams izveidot procedūru, lai racionalizētu standartizācijas pieprasījumu izdošanu Eiropas standartizācijas organizācijām,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ir pieņemta procedūra standartizācijas pieprasījumu izdošanai Eiropas standartizācijas organizācijām, kā aprakstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 8. decembrī

Pastāvīgās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Kristján Andri STEFÁNSSON

ģenerālsekretārs

Henri GÉTAZ


PIELIKUMS

Procedūra standartizācijas pieprasījumu izdošanai Eiropas Standartizācijas organizācijām CEN, CENELEC un ETSI

1.   

Standartizācijas pieprasījumi ir mehānisms, ar kuru Eiropas Komisija (“EK”) un EBTA valstu Pastāvīgā komiteja (“Pastāvīgā komiteja”) pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām (“ESO”) (1) izstrādāt un pieņemt Eiropas standartus Eiropas politikas un tiesību aktu atbalstam, kā aprakstīts 10. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju (2).

2.   

Regula (ES) Nr. 1025/2012 tika iekļauta EEZ līgumā 2014. gadā (3). Nolīguma par EBTA valstu Pastāvīgo komiteju 1. protokola 1. panta e) punktā ir noteikts, ka uzdevumu izdot pilnvarojumus (standartizācijas pieprasījumus) Eiropas standartizācijas organizācijām veic Pastāvīgā komiteja.

3.   

Pastāvīgā komiteja deleģē pilnvaras izdot standartizācijas pieprasījumus darba grupai par tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem (“TTŠ darba grupa”).

4.   

Kad EBTA sekretariātam tiks paziņots par GROW ĢD (4) standartizācijas pieprasījumu, tas nosūtīs pieprasījumu TTŠ darba grupai un kopiju – Tirdzniecības tehnisko šķēršļu komitejai, lūdzot EEZ EBTA valstīm divu nedēļu laikā skaidri apstiprināt pieprasījumu.

5.   

Tiklīdz TTŠ darba grupa Pastāvīgās komitejas vārdā ir apstiprinājusi standartizācijas pieprasījumu, sekretariāts attiecīgajai(-ām) ESO(-ām) nosūtīs vēstuli, ar ko izdod standartizācijas pieprasījumu. Vēstuli Pastāvīgās komitejas vārdā nosūtīs EBTA sekretariāta Iekšējā tirgus nodaļas direktors vai direktora vietnieks.

6.   

Sekretariāts nosūtīs I apakškomitejai un Pastāvīgajai komitejai gada ziņojumu par standartizācijas pieprasījumiem, kas izdoti par iepriekšējo gadu.


(1)  CEN, CENELEC un ETSI.

(2)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(3)  EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 14. februāra Lēmums Nr. 9/2014 (OV L 211, 17.7.2014., 13. lpp.).

(4)  Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts.


24.8.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/5


EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2022/PK

(2022. gada 16. decembris)

attiecībā uz esošajām sistēmiskā riska rezervēm saskaņā ar 133. pantu un Norvēģijas paziņojumu par C-SNI rezervju noteikšanu vai mainīšanu saskaņā ar 131. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, kas iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 79/2019 un turpmākiem grozījumiem (1) [2023/1655]

EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā IX pielikuma 14. punktu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES (KPD) 131. panta 6. punkta b) apakšpunktu kompetentajām vai norīkotajām iestādēm vismaz reizi gadā ir jāpārskata citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) rezervju normas, kas tām jāuztur. Saskaņā ar minētā panta 12. punkta otro daļu kompetentajām vai norīkotajām iestādēm katru gadu arī jāpārskata to C-SNI apzināšana, kurām tiek piemērota šāda rezervju norma. Saskaņā ar minētās direktīvas, kas iekļauta EEZ līgumā, 131. panta 7. punktu kompetentajām vai norīkotajām iestādēm, pirms tiek noteikta vai mainīta C-SNI rezervju norma, par to ir jāpaziņo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (“ESRK”), un ESRK šādus paziņojumus nekavējoties nosūta EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai, Eiropas Banku iestādei un attiecīgo EEZ līgumslēdzēju pušu kompetentajām un norīkotajām iestādēm.

(2)

Saskaņā ar KDP 131. panta 15. punktu apvienojumā ar minētā panta 5.a punkta trešo daļu EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai ir jāatļauj veikt tādus makroprudenciālus pasākumus kādā EEZ EBTA valstī, kuru rezultātā apvienotā sistēmiskā riska rezervju (SyRB) norma un C-SNI rezervju norma pārsniedz 5 % no attiecīgās riska darījumu vērtības, kas noteikta konkrētai kredītiestādei un riska darījumu grupām vai apakšgrupām. Saskaņā ar tiem pašiem KDP pantiem ESRK sešās nedēļās pēc KDP 131. panta 7. punktā minētā paziņojuma saņemšanas sniedz EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai atzinumu par to, vai apvienotā SyRB norma un C-SNI rezervju norma ir piemērota.

(3)

Norvēģijas Finanšu ministrija 2020. gada 5. novembrī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 11. punktu, kas no 2020. gada 1. janvāra piemērojams Norvēģijai un tās teritorijā (3), paziņoja ESRK par savu nodomu noteikt kredītiestādēm piemērojamo SyRB normu 4,5 % apmērā. ESRK 2020. gada 4. decembrī pieņēma Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2020. gada 4. decembra ieteikumu attiecībā uz Norvēģijas paziņojumu par tās nodomu noteikt SyRB normu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu (ESRB/2020/14), kurā tā ieteica, ka ierosinātā SyRB norma, ko plānots piemērot Norvēģijā, būtu jāuzskata par pamatotu, piemērotu, samērīgu, efektīvu un lietderīgu saistībā ar risku, uz kuru norādījusi Norvēģijas Finanšu ministrija. EBTA valstu Pastāvīgā komiteja 2020. gada 4. decembrī, ņemot vērā iepriekš minēto ESRK ieteikumu, pieņēma EBTA valstu Pastāvīgās komitejas ieteikumu Nr. 1/2020/SC, kurā tā neieteica nekādas izmaiņas paziņotajā pasākumā.

(4)

Norvēģijas Finanšu ministrija 2022. gada 30. septembrī nosūtīja ESRK oficiālu paziņojumu par tās nodomu pieprasīt no konkrētām kredītiestādēm uzturēt pirmā līmeņa pamata kapitāla C-SNI rezervi saskaņā ar KPD 131. pantu. ESRK sekretariāts 2022. gada 4. oktobrī apstiprināja paziņojuma saņemšanu un 2022. gada 27. oktobrī saskaņā ar KPD 131. panta 5.a punktu nosūtīja to EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai.

(5)

Paziņotās C-SNI rezerves tiks piemērotas trim vietējām kredītiestādēm, no kurām viena ir meitasuzņēmums mātessabiedrībai, kas iedibināta citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Divām kredītiestādēm tiks piemērotas C-SNI rezerves 1 % apmērā, savukārt vienai kredītiestādei piemēros rezerves 2 % apmērā.

(6)

Norvēģijas Finanšu ministrija ir apzinājusi šīs kredītiestādes kā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, ievērojot šādus kritērijus: i) kopējie aktīvi kā daļa no Norvēģijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un/vai ii) aizdevumi nefinanšu privātajam sektoram kā daļa no kopējiem aizdevumiem nefinanšu privātajam sektoram Norvēģijā. Šie kritēriji ir uzskaitīti kā fakultatīvi rādītāji 2. pielikumā Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm par kritērijiem, kas jāizmanto, lai noteiktu KPD 131. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumus attiecībā uz C-SNI novērtējumu (4).

(7)

Tā kā apvienoto SyRB rezervju (4,5 %) un ierosināto C-SNI rezervju rezultāts būs rezervju norma, kas pārsniedz 5 %, ESRK 2022. gada 15. novembrī sniedza EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai atzinumu par ierosināto pasākumu.

(8)

ESRK savā atzinumā un tam pievienotajās novērtējuma piezīmēs izvērtēja riskus, ko paredzēts novērst ar ierosināto pasākumu, un konstatēja, ka riski, kuru dēļ ierosināts mainīt C-SNI rezerves, izriet no īpaši svarīgās lomas, kāda Norvēģijas ekonomikā ir sistēmiski nozīmīgām iestādēm.

(9)

ESRK uzskata, ka C-SNI rezerves – ņemot vērā, ka tās ir kumulatīvas ar SyRB rezervēm – ir efektīvas un samērīgas. Šajā sakarā ESRK ņem vērā to, ka C-SNI rezerves ir kumulatīvas ar SyRB rezervēm. Tā norāda, ka C-SNI rezervju mērķis ir palielināt Norvēģijas sistēmiski nozīmīgāko iestāžu zaudējumu absorbcijas spēju un tādējādi samazināt finanšu stabilitātes riskus, kas izriet no šādu iestāžu nonākšanas grūtībās. Ņemot vērā to, cik svarīgas Norvēģijas finanšu sistēmā ir sistēmiski nozīmīgas iestādes, kam par iemeslu ir šo iestāžu lielums attiecībā pret Norvēģijas ekonomikas lielumu un to tirgus daļa nefinanšu privātā sektora aizdevumu tirgū, ESRK uzskata, ka pasākums ir samērīgs.

(10)

Kaut gan ESRK norāda, ka daži riski, kurus paredzēts novērst ar SyRB rezervēm, šķietami pārklājas ar pamatojumu C-SNI rezervju noteikšanai, tā secina, ka ierosinātais pasākums ir piemērots tam, lai novērstu apzinātos riskus, ka tas neizraisa nesamērīgu nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu stabilitāti Norvēģijā vai Eiropas Ekonomikas zonā un ka nav gaidāms, ka tas veidos vai radīs šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai. Tomēr ESRK norāda, ka EBI pamatnostādnēs par šo tematu ir ietverti citi rādītāji, nevis tie, kuri saistīti ar lielumu un kurus izmantojušas Norvēģijas iestādes, un tas varētu ietekmēt SyRB savstarpēju atzīšanu. EBTA valstu Pastāvīgā komiteja norāda, ka EBI pamatnostādnēs par C-SNI apzināšanu ir ietverti arī rādītāji, kas saistīti ar nozīmīgumu ekonomikai, pārrobežu darbību nozīmību un savstarpējo sasaisti ar finanšu sistēmu. Šie rādītāji daļēji pārklājas ar rādītājiem, kurus izmantojusi Norvēģijas Finanšu ministrija, lai pamatotu SyRB. ESRK arī norāda, ka Norvēģijas iestādes ir uzsvērušas, ka SyRB kalibrēšanā tika ņemtas vērā C-SNI prasības.

(11)

EBTA valstu Pastāvīgā komiteja, izskatījusi Norvēģijas Finanšu ministrijas 2022. gada 30. septembra paziņojumu un ņemot vērā ESRK atzinumu, novērtē, ka paziņotās C-SNI rezervju normas, kuru piemēro attiecīgajām kredītiestādēm, kombinācija ar esošo SyRB, ko piemēro attiecīgajām riska darījumiem un kredītiestādēm, neizraisa tādu nesamērīgu nelabvēlīgu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās EEZ līgumslēdzējās pusēs vai visā Eiropas Ekonomikas zonā, kura veido vai rada šķērsli pienācīgai iekšējā tirgus darbībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Norvēģijas Finanšu ministrija tiek pilnvarota laikposmā līdz vienam gadam, sākot no 2022. gada 16. decembra, īstenot C-SNI rezervju normas, kuru rezultātā apvienotā SyRB un O-SNI rezervju norma, ko piemēro šādām turpmāk minētajām kredītiestādēm, pārsniedz 5 % no attiecīgās riska darījumu vērtības, ja vien joprojām tiek ievēroti nosacījumi minēto SyRB un O-SNI rezervju normu piemērošanai:

Kredītiestāde

Apvienotā SyRB un O-SNI rezervju norma

DNB Bank ASA

6,5  %

Kommunalbanken AS

5,5  %

Nordea Eiendomskreditt AS

5,5  %

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Finanšu ministrijai, Finansdepartementet, Akersgata 40, 0180 Oslo, Norway.

Briselē, 2022. gada 16. decembrī

EBTA valstu Pastāvīgās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Kristján Andri STEFÁNSSON

EBTA sekretariāta vārdā –

ģenerālsekretārs

Henri GÉTAZ


(1)  EBTA valstu Pastāvīgā komiteja pirms publicēšanas laboja šo lēmumu ar 2023. gada 2. februāra labojumu.

(2)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2022. gada 15. novembra atzinums attiecībā uz esošajām sistēmiskā riska rezervēm saskaņā ar 133. pantu un Norvēģijas paziņojumu par C-SNI rezervju noteikšanu vai mainīšanu saskaņā ar 131. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (ESRB/2022/8).

(3)  Pirms EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 383/2021 tika iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/878 (2019. gada 20. maijs), ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem.

(4)  EBA/GL/2014/10.


Labojumi

24.8.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/8


Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2021/482 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Lēmumu 2013/184/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Mjanmu/Birmu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 99 I, 2021. gada 22. marts )

37. lappusē 1.pantā 1. punktā:

tekstu:

“Padomes Lēmums 2013/184/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā”

lasīt šādi:

“Padomes Lēmums 2013/184/KĀDP (2013. gada 22. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā”.


24.8.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/9


Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2023/1623 (2023. gada 3. augusts), ar ko precizē vērtības attiecībā uz jaunu vieglo pasažieru automobiļu un jaunu vieglo komerciālo transportlīdzekļu ražotāju vai ražotāju grupu darbības rezultātiem 2021. kalendārajam gadam un vērtības, kuras jāizmanto īpatnējo emisiju mērķrādītāju aprēķināšanai, sākot ar 2025. gadu, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2019/631 un labo Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/2087

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 200, 2023. gada 10. augusts )

25. lappusē l pielikumā A daļā 1. tabulā C kolonnā rindā “VOLKSWAGEN AG”:

tekstu:

“1 090 43-431”

lasīt šādi:

“1 090 431”.

35. lappusē III pielikumā 1. punktā tabulā E kolonnā rindā “DR MOTOR COMPANY SRL”:

tekstu:

“1 050,0-00”

lasīt šādi:

“1 050,00”.