(1)

Smaržvielas ir organiski savienojumi ar raksturīgu, parasti patīkamu, smaržu. Tās plaši izmanto smaržās un citos aromatizētos kosmētikas līdzekļos, kā arī daudzos citos līdzekļos, piemēram, mazgāšanas līdzekļos, auduma mīkstinātājos un citās mājsaimniecības precēs.

(2)

Kontaktalerģija ir pārveidota specifiska cilvēka imūnsistēmas reaktivitāte, kas saglabājas visu mūžu. Atkārtoti saskaroties ar pietiekamu alergēna daudzumu, var attīstīties ekzēma (alerģiskais kontaktdermatīts). Ja cilvēks jau ir bijis sensibilizēts pret kādu alergēnu, pietiek ar daudz zemāku tā koncentrāciju, lai izraisītu alerģijas simptomus. Var lēst, ka Savienībā ir 1–9 % (2) iedzīvotāju, kas ir alerģiski pret alergēniskām smaržvielām.

(3)

Dažādu pasākumu mērķis ir aizsargāt visus iedzīvotājus no alerģijas iegūšanas pret smaržvielām (primārā profilakse) un aizsargāt sensibilizētus indivīdus no alerģijas simptomu rašanās (sekundārā profilakse).

(4)

Primārās profilakses vajadzībām var pietikt ar alergēnisku smaržvielu ierobežošanu. Tomēr sensibilizētiem cilvēkiem var rasties simptomi, ja viņi saskaras ar alergēnu koncentrācijā, kas ir zemāka nekā maksimālais pieļaujamais līmenis. Tāpēc kā sekundāru profilakses pasākumu ir svarīgi sniegt informāciju par atsevišķu alergēnisko smaržvielu klātbūtni kosmētikas līdzekļos, lai sensibilizētie cilvēki varētu izvairīties no saskares ar vielu, pret kuru viņi ir alerģiski.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta g) apakšpunktu kosmētikas līdzeklis Savienības tirgū ir laižams tikai tad, ja uz tā iepakojuma ir norādīts sastāvdaļu saraksts. Turklāt minētajā pantā ir precizēts, ka smaržvielas un aromātiski savienojumi un to izejvielas sastāvdaļu sarakstā ir jānorāda ar terminiem “parfum” vai “aroma” un papildus jānorāda vielas, kuru norādīšana ir prasīta minētās regulas III pielikuma ailē “Citi”. Pašlaik sastāvdaļu sarakstā (marķējot katru atsevišķi) ir jānorāda 24 alergēni, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikuma 45. un 67.–92. ierakstā.

(6)

Atbildot uz Komisijas lūgumu atjaunināt atsevišķi marķējamu alergēnisko smaržvielu sarakstu, Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (PDZK) 2012. gada 26.–27. jūnija plenārsēdē pieņēma atzinumu (3). Tā apstiprināja, ka Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikuma 45. un 67.–92. ierakstā norādītās alergēniskās smaržvielas joprojām ir relevantas. Tā arī noteica vēl 56 alergēniskas smaržvielas, kas cilvēkiem nepārprotami ir izraisījušas alerģijas un uz kurām pašlaik neattiecas atsevišķa marķējuma prasība.

(7)

Ņemot vērā PDZK atzinumu, var secināt, ka PDZK papildus noteikto alergēnisko smaržvielu izmantošana potenciāli rada risku cilvēka veselībai un ka patērētāji ir jāinformē par šo alergēnisko smaržvielu klātbūtni. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikumā būtu jāievieš pienākums minētās alergēniskās smaržvielas marķēt atsevišķi, ja to koncentrācija pārsniedz 0,001 % līdzekļos, ko nenoskalo, un 0,01 % līdzekļos, ko noskalo. Turklāt tādas smaržvielas kā prehaptēni un prohaptēni, ko ar gaisa oksidāciju vai bioaktivāciju var pārveidot par zināmiem kontaktalergēniem, būtu jāuzskata par tādām, kas ir līdzvērtīgas alergēniskām smaržvielām, un uz tām jāattiecina tie paši ierobežojumi un citas regulatīvās prasības.

(8)

Konsekvences un skaidrības labad ir jāatjaunina arī daži Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikumā esošie ieraksti par alergēniem, šo vielu kopīgos nosaukumus saskaņojot ar minētās regulas 33. pantā minētā sastāvdaļu kopīgo nosaukumu glosārija jaunāko redakciju un vienā ierakstā sagrupējot līdzīgas vielas. Turklāt, ja vielai ir vairāki kopīgie sastāvdaļu nosaukumi, prasībā par atsevišķu marķējumu būtu jānosaka, kurš nosaukums jāizmanto 19. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajā sastāvdaļu sarakstā, lai marķējumu vienkāršotu un padarītu patērētājiem saprotamāku un atvieglotu komersantu un valsts iestāžu darbu.

(9)

Pilnīguma un skaidrības labad ir jāatjaunina arī daži Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikumā esošie ieraksti par alergēniskām smaržvielām, pievienojot izomērus un papildinot un grozot attiecīgos CAS un EK numurus, tādējādi atvieglojot komersantu un valsts iestāžu darbu.

(10)

Alergēnisko smaržvielu saraksta atjaunināšanas rezultātā Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikuma ierakstos esošie ierobežojumi varētu tikt apvienoti ar jauniem, tāpēc ir jāparedz, ka komersantiem, no vienas puses, būtu jāturpina piemērot esošos ierobežojumus un, no otras puses, būtu jādod saprātīgs termiņš jauno ierobežojumu izpildei.

(11)

Attiecībā uz jaunajiem ierobežojumiem komersantiem būtu jādod saprātīgs termiņš, lai viņi paspētu tiem piemēroties, pielāgojot līdzekļu sastāvu un traukus tā, lai nodrošinātu, ka tirgū tiek laisti tikai tādi kosmētikas līdzekļi, kas atbilst jaunajām prasībām. Arī komersantiem būtu jādod saprātīgs termiņš, kurā no tirgus jāizņem jaunajām prasībām neatbilstoši kosmētikas līdzekļi, kas tirgū laisti, pirms sāk piemērot jaunos marķēšanas noteikumus. Ņemot vērā, ka tādu patērētāju īpatsvars, kuriem attīstās alerģiskais kontaktdermatīts, ir salīdzinoši zems un nemainīgs, ka ir daudz jaunu alergēnisko smaržvielu, kas jāmarķē atsevišķi, un ka attiecīgo kosmētikas līdzekļu ir ļoti daudz, pārejas periodam vajadzētu būt attiecīgi trīs un pieciem gadiem.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums par to, lai nosaukumus “Pancetta de l’Île de Beauté / Panzetta de l'Île de Beauté” (PGI-FR-02427) (2), “Saucisson sec de l’Île de Beauté / Salciccia de l'Île de Beauté” (PGI-FR-02431) (3), “Bulagna de l’Île de Beauté” (PGI-FR-02429) (4) un “Figatelli de l'Île de Beauté / Figatellu de l'Île de Beauté” (PGI-FR-02432) (5) reģistrētu par aizsargājamiem ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumiem (AĢIN), tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2)

Iepriekš minēto pieteikumu sakarā tika saņemti trīs paziņojumi par iebildumiem — no Itālijas, Spānijas un Šveicē bāzētas starptautiskas organizācijas.

(3)

Izskatījusi pamatotos iebildumu paziņojumus un atzinusi tos par pieņemamiem, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 3. punktu iebildumu iesniedzējus uzaicināja pienācīgi apspriesties, lai panāktu vienošanos.

(4)

Francijas un iebildumu iesniedzēju apspriešanās iznākumā vienošanās netika panākta. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā šīs apspriešanās iznākumu, lēmums par reģistrāciju būtu jāpieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(5)

Iebildumu iesniedzēji norādīja galvenokārt uz to, ka par AĢIN reģistrējamo nosaukumu “Pancetta de l’Île de Beauté / Panzetta de l’Île de Beauté”, “Saucisson sec de l’Île de Beauté / Salciccia de l’Île de Beauté”, “Bulagna de l’Île de Beauté” un “Figatelli de l’Île de Beauté / Figatellu de l’Île de Beauté” pieteikumi neatbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta nosacījumiem.

Šajā sakarā iebildumu iesniedzēji apgalvoja, ka prasības, kas minētajā pantā noteiktas ar aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes definīciju, nav izpildītas, jo, viņuprāt, produktiem, kuru nosaukumus pieteikumos lūgts reģistrēt par AĢIN, nepiemīt īpašības, kas būtu saistāmas tieši ar konkrēto ģeogrāfisko apgabalu. Tika norādīts arī uz iespējami rūpnieciskām attiecīgo gaļas produktu ražošanas metodēm (piemēram, kūpināšanu), kuras, pēc iebildumu iesniedzēju domām, vēl vairāk apliecina, ka saiknes ar ģeogrāfisko apgabalu nav.

(6)

Turklāt iebildumu iesniedzēji apgalvoja, ka pretēji Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām AĢIN pieteikumu iesniegšanas laikā nosaukums “Île de Beauté” tirdzniecībā netika izmantots.

(7)

Bez tam iebildumu iesniedzēji norādīja uz iespējamu Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 3. punkta homonīmijas noteikumu pārkāpumu saistībā ar pastāvošajiem Korsikas ACVN “Lonzo de Corse” / “Lonzo de Corse – Lonzu”, “Jambon sec de Corse” / “Jambon sec de Corse – Prisuttu” un “Coppa de Corse” / “Coppa de Corse – Coppa di Corsica”. Tāpēc iebildumu iesniedzēji jautāja, vai, paturot prātā minētā panta konkrēto mērķi, homonīmija drīkst pastāvēt tikai identisku terminu gadījumā un vai ir pieļaujami arī sinonīmiski izteicieni.

(8)

Vēl iebildumu iesniedzēji apgalvoja, ka pieteikto nosaukumu reģistrēšana par AĢIN būtu minēto ACVN pastāvēšanas apdraudējums, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šajā sakarā tie norādīja, ka visu četru AĢIN pieteikumu gadījumā nosaukums apzīmē ģeogrāfiskajā apgabalā ražotu produktu, kas ir gandrīz identisks citiem gaļas produktiem, kuru nosaukumi jau ir atzīti par minētajiem ACVN. Kaut arī reģistrēšanai pieteiktie četri attiecīgie AĢIN leksiski šķiet no minētajiem ACVN atšķirīgi, daudzu patērētāju uztverē “Île de Beauté” ir tas pats, kas minēto ACVN sastāvā esošā “Corse” (Korsika).

Tāpēc iebildumu iesniedzēji uzskata, ka patērētāji var kļūdaini nospriest, ka pastāv saikne starp nosaukumiem “Pancetta de l’Île de Beauté / Panzetta de l’Île de Beauté”, “Saucisson sec de l’Île de Beauté / Salciccia de l’Île de Beauté”, “Bulagna de l’Île de Beauté” un “Figatelli de l’Île de Beauté / Figatellu de l’Île de Beauté” un reģistrētajiem ACVN “Lonzo de Corse” / “Lonzo de Corse – Lonzu”, “Jambon sec de Corse” / “Jambon sec de Corse – Prisuttu” un “Coppa de Corse” / “Coppa de Corse – Coppa di Corsica”. Iebildumu iesniedzēji uzskata, ka pārpratuma iespējas vairo arī tas, ka visi produkti, kas apzīmēti ar minētajiem AĢIN un ACVN, ir gaļas produkti un pieder pie vienas un tās pašas produktu kategorijas.

(9)

Iebildumu iesniedzēju argumentus Komisija ir izvērtējusi, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1151/2012 noteikumus, un ir ņēmusi vērā arī pieteikuma iesniedzēja un iebildumu iesniedzēju pienācīgās apspriešanās iznākumu.

(10)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka AĢIN pieteikumi Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta nosacījumiem neatbilst, jo produktiem nepiemīt īpašības, kas būtu saistāmas tieši ar konkrēto ģeogrāfisko apgabalu, būtu jāņem vērā tālāk izklāstītie apsvērumi.

(11)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka nav pierādījumu par nosaukuma “Île de Beauté” iepriekšēju vai komerciālu izmantošanu saistībā ar attiecīgajiem gaļas produktiem, ir jāatgādina, ka Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkts nedz prasa, nedz prezumē, ka, pirms nosaukums kļūst aizsargājams, tam jābūt jau izmantotam kāda noteikta laikposma garumā.

Iesniedzējs vērsa uzmanību uz to, ka pēdējos gados AĢIN pieteikumos norādīto nosaukumu lietojums ir iedibinājies, un atzīmēja dažādas saziņas vai tirgvedības aktivitātes, kuras kopš 2015. gada veiktas, lai minēto nosaukumu izmantošanu veicinātu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta nosacījums par nosaukuma izmantošanu tirdzniecībā būtu jāuzskata par izpildītu.

(12)

Apgalvojumi par iespējamu vai potenciālu Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 3. punkta pārkāpšanu, ja attiecīgie nosaukumi tiktu reģistrēti par AĢIN, būtu jānoraida, jo minētais punkts, kura noteikumi ir tikai par daļējiem vai pilnīgiem homonīmiem, uz šo gadījumu neattiecas. Ar homonīmiem parasti saprot vārdus, kuriem ir vienāda rakstība vai izruna, bet atšķirīga nozīme un izcelsme. “Île de Beauté” un “Corse/Corsica” gan raksta, gan izrunā atšķirīgi, tāpēc tos nevar uzskatīt par homonīmiem. Arī nosaukuma daļas, kuras apzīmē gaļas produktu veidu, gan AĢIN, gan ACVN produktu gadījumā ir pilnīgi atšķirīgas. Tādējādi reģistrēšanai par AĢIN pieteiktie nosaukumi ne pilnībā, ne daļēji nav homonīmi reģistrētajiem ACVN “Lonzo de Corse” / “Lonzo de Corse – Lonzu”, “Jambon sec de Corse” / “Jambon sec de Corse – Prisuttu” un “Coppa de Corse” / “Coppa de Corse – Coppa di Corsica”.

(13)

Attiecībā uz iebildumu iesniedzēju apgalvojumu, ka pieteikto nosaukumu reģistrēšana par AĢIN būtu minēto ACVN pastāvēšanas apdraudējums, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā, Komisija šādas nelabvēlīgas ietekmes risku uzskata par mazticamu. Nosaukumi, kurus šajos pieteikumos lūgts reģistrēt par AĢIN, ir pietiekami atšķirīgi no reģistrētajiem ACVN nosaukumiem un ar tiem saistītajiem produktiem. Tādējādi to līdzāspastāvēšana tirgū nedz maldinātu patērētājus, nedz nelabvēlīgi ietekmētu aizsargātos ACVN.

“Île de Beauté” ir ierasta perifrāze, ar kuru it īpaši Francijas patērētāji saprot Korsiku, un termins “Île de Beauté” Korsikas apzīmēšanai tiek lietots, piemēram, tūrismam veltītajās tīmekļvietnēs. Tāpēc šos divus terminus patērētāju apziņā var uzskatīt par sinonīmiem.

Kā paskaidrots iepriekš, leksiskā ziņā tomēr ir maz ticams, ka patērētāji varētu ko pārprast. Gan AĢIN, gan ACVN gadījumā runa ir par saliktiem nosaukumiem, kuros norādīta izcelsmes vieta un produkta veids. Termini “pancetta/panzetta”, “saucisson sec / salciccia”, “bulagna” un “figatelli/figatellu” apzīmē īpašu veidu gaļas produktus, kuri atšķiras no produktiem, ko apzīmē ar terminiem “lonzo/lonzu”, “jambon sec / prisuttu” un “coppa”. Vidusmēra patērētājam, pat tādam, kurš gaļas izstrādājumu veidus nepārzina, būtu jāspēj secināt, ka dažādi termini apzīmē dažādus produktus, kuriem ir atšķirīgas īpašības.

Būtiska nozīme produktu atšķiršanā ir arī vizuālajam aspektam un formai, kādā produktus piedāvā tirgū (galapatērētājam domātais produkta noformējums: izskats, izmērs, forma u. c.).

Ņemot vērā ar AĢIN un ACVN apzīmēto produktu un to nosaukumu atšķirīgumu, Komisija uzskata, ka četros attiecīgajos pieteikumos minēto nosaukumu reģistrēšana par AĢIN neradīs nelabvēlīgu ietekmi uz ACVN produktiem “Lonzo de Corse” / “Lonzo de Corse – Lonzu”, “Jambon sec de Corse” / “Jambon sec de Corse – Prisuttu” un “Coppa de Corse” / “Coppa de Corse – Coppa di Corsica”. Tā kā patērētāji tirgū spēs abu veidu produktus atšķirt un izdarīt apzinātu izvēli, šādi AĢIN un ACVN produkti var līdzāspastāvēt. Tādējādi var secināt, ka ierosināto nosaukumu reģistrēšana par AĢIN Regulas (ES) Nr. 1151/2012 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi neradīs.

(14)

Tāpēc nosaukumi “Pancetta de l’Île de Beauté / Panzetta de l’Île de Beauté”, “Saucisson sec de l’Île de Beauté / Salciccia de l’Île de Beauté”, “Bulagna de l’Île de Beauté” un “Figatelli de l’Île de Beauté / Figatellu de l’Île de Beauté” būtu jāieraksta Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Apvienotās Karalistes pieteikums, kurā nosaukumu “Gower Salt Marsh Lamb” lūgts reģistrēt par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

2022. gada 8. martā Komisija no Francijas saņēma paziņojumu par iebildumiem. Paziņojumu par iebildumiem Komisija Apvienotajai Karalistei pārsūtīja 2022. gada 10. martā. 2022. gada 6. maijā Francija Komisijai iesniedza pamatotu iebildumu paziņojumu.

(3)

Izskatījusi pamatoto iebildumu paziņojumu un atzinusi to par pieņemamu, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 3. punktu ar 2022. gada 30. jūnija vēstuli aicināja Apvienoto Karalisti un Franciju sākt pienācīgi apspriesties, lai panāktu vienošanos.

(4)

Pēc Apvienotās Karalistes lūguma Komisija 2022. gada 28. septembrī apspriešanās termiņu pagarināja par vienu mēnesi. Apvienotās Karalistes un Francijas apspriešanās iznākumā vienošanās netika panākta.

(5)

Tāpēc Komisijai, ņemot vērā šīs apspriešanās iznākumu, lēmums par reģistrāciju būtu jāpieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(6)

Francijas galvenos argumentus, kurus tā izklāstījusi savā pamatotajā iebildumu paziņojumā un apspriedēs ar Apvienoto Karalisti, var rezumēt šādi.

(7)

Francija apgalvoja, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu būtu jāprecizē, vai ir atļauts gaļu sasaldēt. Iebildumu iesniedzēja norādīja, ka tad, ja sasaldēšana ir atļauta, varētu tikt destabilizēts divu Francijas ACVN tirgus (“Prés-salés de la baie de Somme” un “Prés-salés du Mont-Saint-Michel”, tirgū pieejami tikai no jūlija līdz novembrim) un izveidoties negodīga konkurence. Šo produktu specifikācijas aizliedz gaļas sasaldēšanu un atkausēšanu.

(8)

Turklāt iebildumu iesniedzēja apgalvoja, ka vienotajā dokumentā būtu jāpievieno produkta specifikācijā dotie sāļos purvus definējošie noteikumi, un tas jādara tāpēc, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu vienotajā dokumentā ir jādefinē saikne starp produktu, kas apzīmēts ar ACVN, un noteikto ģeogrāfisko apgabalu.

(9)

Apvienotā Karaliste norādīja, ka gaļu ieteicams pārdot un ēdiena pagatavošanai izmantot svaigā veidā, lai gan to drīkst arī sasaldēt. Ja gaļu sasaldē, tā jāpārdod saldētā veidā. Produkta specifikācijā un vienotajā dokumentā tika izdarīti attiecīgi grozījumi.

(10)

Apvienotā Karaliste vienoto dokumentu papildinājusi arī ar kartēm un GPS koordinātām, kuras iezīmē sāļo purvu robežas.

(11)

Francija šos grozījumus neuzskatīja par pietiekamu atbildi uz saviem iebildumiem un pieprasīja papildu skaidrojumus par laikposmu, kurā produkts tirgū ir pieejams sasaldētā veidā. Attiecībā uz sāļo purvu definīciju Francija vēlas, lai vienotajā dokumentā tiktu pārņemtas dažas produkta specifikācijas daļas, konkrēti, sīki izstrādātā “sāļo purvu” definīcija un ar to saistītās īpašās prasības.

(12)

Francijas pamatotā iebilduma paziņojuma argumentus Komisija ir izvērtējusi, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1151/2012 noteikumus, kā arī pieteikuma iesniedzējas un iebildumu iesniedzējas pienācīgās apspriešanās iznākumu, un ir nonākusi pie tālāk izklāstītajiem secinājumiem.

(13)

Attiecībā uz iespējamo ACVN pieteikuma neatbilstību Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta nosacījumiem gaļas sasaldēšana pati par sevi nav produkta iegūšanas metode. Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā nav prasīts iekļaut īpašu noteikumu par gaļas sasaldēšanas iespēju, nedz arī par laikposmu, kurā produktu var pārdot saldētā veidā. Tas, vai šāda veida noteikumi būtu jāparedz, ir pieteikuma iesniedzējas ziņā. Pēc iebildumu saņemšanas pieteikuma iesniedzēja ir izvēlējusies precizēt, kā principā jārīkojas ar saldētu produktu. Noteikumi par produkta sasaldēšanu attiecas uz produkta apraksta daļu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais nosacījums būtu jāuzskata par izpildītu.

(14)

Attiecībā uz apgalvojumu par iespējamu Regulas (ES) Nr. 1151/2012 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta neievērošanu vienotajā dokumentā ir pareizi un izsmeļoši aprakstīta “saikne starp produktu un ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi”.

Produkta īpašības un kvalitāti ietekmē divi galvenie faktori, un viens no tiem ir jēru dabiskā barība, kuru tie ganoties uzņem ar Ziemeļgaueras piekrastē augošo unikālo sāļā purva veģetāciju. Bez tam vienotajā dokumentā norādīts, ka sāļajos purvos ir unikāls halofītisko augu kopums, kurā dominē purva vidēji augstās un augstākās daļas augu sabiedrības un ir plaši pārstāvēti divi biotopi/sugas no EK Dzīvotņu direktīvas 1. pielikuma, proti, Atlantiskās iesāļu augšņu pļavas un Salicornia un citu viengadīgu augu kolonijas dubļu un smilšu sanesās. Atbildot uz Francijas prasījumu, pieteikuma iesniedzēja ir vienotajā dokumentā iekļāvusi arī karti un GPS koordinātas, kas apraksta platību, kurā šie sāļie purvi ir atrodami.

Vienotais dokuments ir produkta specifikācijas kopsavilkums. Papildu elementi, kurus iebildumu iesniedzēja prasa iekļaut, nav noteikti vajadzīgi, lai saprastu, kāda ir ražošanas metode.

Ņemot vērā iepriekš minēto, minētās regulas 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta prasības būtu jāuzskata par izpildītām.

(15)

Pušu savstarpējās apspriešanās gaitā ir grozīts gan vienotais dokuments, gan produkta specifikācija. Vienotajā dokumentā izdarītie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem, un tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 4. punktu Komisija pieteikumu atkārtoti nepārbaudīja, bet secināja, ka reģistrēšanas nosacījumi ir izpildīti.

(16)

Ievērojot iepriekš minēto, nosaukums “Gower Salt Marsh Lamb” būtu jāieraksta Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Vienotā dokumenta konsolidētā redakcija būtu jāpublicē vienīgi informācijas nolūkā.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) mērķis ir apliecināt solidaritāti un veicināt ilgtspējīgu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību Savienībā, sniedzot atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies nozīmīgas pārstrukturizācijas rezultātā, un palīdzot viņiem pēc iespējas ātrāk atgriezties ilgtspējīgā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā.

(2)

EGF nepārsniedz maksimālo gada summu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (3) 8. pantā.

(3)

Regulā (ES) 2021/691 paredzēts, ka katru gadu ne vairāk kā 0,5 % no EGF gada maksimālās summas pēc Komisijas iniciatīvas var izmantot tehniskajai palīdzībai.

(4)

Šī palīdzība ir nepieciešama, lai izpildītu pienākumus EGF īstenošanā, kā noteikts Regulas (ES) 2021/691 11. pantā, jo īpaši attiecībā uz pārraudzības un datu vākšanas, kā arī komunikācijas darbībām un tām darbībām, kas uzlabo EGF atpazīstamību.

(5)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas nodrošinātu 190 000 EUR.

(1)

Viena pašreizējā Eiropola izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru termiņš beidzas 2023. gada 31. jūlijā. Tādēļ ir jāieceļ jauns Eiropola izpilddirektora vietnieks.

(2)

Eiropola valdes 2017. gada 1. maija lēmumā ir paredzēti noteikumi par Eiropola izpilddirektora un izpilddirektora vietnieku atlasi, amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata.

(3)

Ievērojot Eiropola valdes 2017. gada 1. maija lēmuma 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, viena no Eiropola izpilddirektora vietnieka amata vietām tiek uzskatīta par brīvu kopš 2022. gada 1. novembra. Paziņojums par vakanci Eiropola izpilddirektora vietnieka amata vietai tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2022. gada 31. oktobrī (2).

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 54. panta 2. punktu valdes izveidota atlases komiteja (“atlases komiteja”) ir sastādījusi kandidātu sarakstu. Atlases komiteja sagatavoja pienācīgi motivētu ziņojumu un iesniedza to valdei 2023. gada 13. martā.

(5)

Balstoties uz atlases komitejas ziņojumu un saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un valdes 2017. gada 1. maija lēmumu, valde 2023. gada 22. martā sniedza motivētu atzinumu par jauna Eiropola izpilddirektora vietnieka iecelšanu, kurā tā ierosināja Padomei sarakstu ar trim amata vietai piemērotiem kandidātiem.

(6)

Padome 2023. gada 24. aprīlī izraudzījās Ștefan-Andrei LINȚĂ kungu par jauno Eiropola izpilddirektora vietnieku un par minēto izraudzīšanu informēja Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju (“LIBE komiteja”), kas ir atbildīgā komiteja Regulas (ES) 2016/794 54. panta 2. punkta ceturtās daļas nolūkā.

(7)

Ștefan-Andrei LINȚĂ kungs 2023. gada 23. maijā uzstājās LIBE komitejā. 2023. gada 1. jūnijāLIBE komiteja sniedza atzinumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 54. panta 2. punkta ceturto daļu,

(1)

Ievērojot Līguma 300. panta 3. punktu, Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam.

(2)

Padome 2019. gada 10. decembrī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/2157 (2), ar ko laikposmam no 2020. gada 26. janvāra līdz 2025. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļu aizstājējus.

(3)

Pēc tam, kad beigsies termiņš valsts piešķirtam pilnvarojumam, uz kura pamata tika iecelts Peter KURZ kungs, no 2023. gada 3. augusta atbrīvosies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta.

(4)

Vācijas valdība laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz pašreizējā pilnvaru laika beigām, proti, 2025. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekļa aizstājēju ir ierosinājusi iecelt Wolfram LEIBE kungu, vietējas struktūras pārstāvi, kam ir vietējas vēlētas varas pilnvaras (Oberbürgermeister der Stadt Trier – Trīres pilsētas mērs),

(1)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2022. gada 10. novembrī, Vācija lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta, lai ieviestu obligātu elektronisko rēķinu izdošanu visiem darījumiem starp Vācijas teritorijā iedibinātiem nodokļa maksātājiem (“īpašais pasākums”).

(2)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2023. gada 8. februārī, Vācija precizēja, ka diena, kurā lūgta īpašā pasākuma spēkā stāšanās ir 2025. gada 1. janvāris.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu, Komisija 2023. gada 22. februāra vēstulēs Vācijas pieprasījumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm. Komisija 2023. gada 23. februāra vēstulē paziņoja Vācijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(4)

Vācija ir iecerējusi īpašo pasākumu ieviest kā pirmo soli ceļā uz darījumos balstītas ziņošanas sistēmas ieviešanu. Šāda ziņošanas sistēma dotu labumu cīņā pret krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā un PVN nemaksāšanu. Tā ļautu nodokļu iestādēm agrāk identificēt ar PVN saistītas krāpšanas ķēdes. Tā arī ļautu nodokļu iestādēm laikus un automātiski pārbaudīt atbilstību starp deklarēto PVN un maksājamo PVN. Darījumos balstīta ziņošanas sistēma ļautu laikus atklāt un pārbaudīt šādas neatbilstības. Turklāt Vācija sagaida, ka savlaicīga piekļuve rēķinu datiem ļaus izvairīties no nepieciešamības pēc tā, ka nodokļu iestādes pieprasa rēķinus birokrātiskākā veidā, tādējādi paātrinot un atvieglojot cīņu pret krāpšanu PVN jomā.

(5)

Vācija uzskata, ka īpašā pasākuma ieviešana neradīs ļoti lielu slogu nodokļa maksātājiem, jo Vācijā elektronisko rēķinu izdošana jau ir ierasta prakse daudzās ekonomikas nozarēs un ir obligāta publiskā iepirkuma procedūrās. Turklāt īpašais pasākums nāktu par labu nodokļa maksātājiem, jo tiktu digitalizēti procesi un tiktu samazināts viņu administratīvais slogs. Visbeidzot, elektronisko rēķinu izmantošana sniegtu ilgtermiņa ietaupījumus, jo tiktu likvidēti papīra rēķini un tādējādi samazinātos rēķinu izdošanas, sūtīšanas, apstrādes un glabāšanas izmaksas.

(6)

Komisija 2022. gada 8. decembrī pieņēma priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā. Komisija ierosina grozīt Direktīvas 2006/112/EK 218. pantu un svītrot 232. pantu. Tādēļ ir iespējams, ka tiks pieņemta direktīva, kas grozīs minētos pantus, ļaujot dalībvalstīm ieviest obligātu elektronisko rēķinu izdošanu un novēršot vajadzību lūgt jaunus īpašos pasākumus, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK. Tāpēc no dienas, kad dalībvalstīm būt jāpiemēro jebkādi valsts noteikumi, kas transponē direktīvu, kura groza minētos pantus, šis lēmums vairs nebūs piemērojams.

(7)

Ņemot vērā īpašā pasākuma plašo darbības jomu un novitāti, ir svarīgi izvērtēt, kā tas ietekmēs cīņu pret krāpšanu PVN jomā un PVN nemaksāšanu un nodokļa maksātājus. Tāpēc, ja Vācija uzskata, ka īpašais pasākums ir jāpagarina, tad tai kopā ar pagarinājuma lūgumu būtu Komisijai jāiesniedz ziņojums, kurā iekļauts novērtējums par īpašā pasākuma efektivitāti cīņā pret krāpšanu PVN jomā un PVN nemaksāšanu un PVN iekasēšanas vienkāršošanā.

(8)

Īpašajam pasākumam nebūtu jāietekmē patērētāju tiesības Kopienas iekšējo darījumu gadījumā saņemt rēķinus papīra formātā.

(9)

Īpašajam pasākumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai dotu iespēju izvērtēt, vai tas ir piemērots un efektīvs, ņemot vērā tā mērķus.

(10)

Īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo tas ir ierobežots laikā un darbības jomā. Turklāt īpašais pasākums nerada risku, ka krāpšana varētu novirzīties uz citiem sektoriem vai citām dalībvalstīm.

(11)

Īpašajam pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem un nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

(1)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1401 (2) Itālijai tika atļauts līdz 2017. gada 31. decembrim prasīt, ka pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu valsts sektora iestādēm, minētajām iestādēm ir jāiemaksā atsevišķā un bloķētā nodokļu iestāžu bankas kontā (“īpašais pasākums”). Īpašais pasākums bija atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 206. un 226. panta attiecībā uz noteikumiem par PVN nomaksu un rēķinu izdošanu.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/784 (3) Itālijai tika atļauts īpašo pasākumu piemērot līdz 2020. gada 30. jūnijam un tika paplašināta īpašā pasākuma darbības joma, aptverot arī piegādes un pakalpojumu sniegšanu konkrētiem valsts sektora iestāžu kontrolē esošiem uzņēmumiem un biržā kotētiem uzņēmumiem, kuri ir iekļauti Financial Times Stock Exchange Milano Indice di Borsa (“FTSE MIB”) sarakstā. Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1105 (4) īpašais pasākums tika pagarināta līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2022. gada 26. septembrī, Itālija lūdza atļauju turpināt piemērot īpašo pasākumu līdz 2026. gada 31. decembrim. Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2023. gada 8. maijā, Itālija lūdza no 2025. gada 1. jūlija ierobežot īpašā pasākuma darbības jomu, attiecinot to tikai uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu valsts sektora iestādēm un konkrētiem valsts sektora iestāžu kontrolē esošiem uzņēmumiem.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija 2023. gada 11. maija vēstulē Itālijas pieprasījumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm. Komisija 2023. gada 12. maija vēstulē paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(5)

Īpašais pasākums ir daļa no pasākumu kopuma, ko Itālija ieviesusi, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu. Minētais pasākumu kopums, tostarp obligāta elektronisko rēķinu izdošana, kas atļauta ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 (5), ir aizstājis citus kontroles pasākumus un ļauj Itālijas nodokļu iestādēm veikt nodokļa maksātāju deklarēto dažādo darījumu kontrolpārbaudi un uzraudzīt to PVN maksājumus.

(6)

Itālija uzskata, ka ieviesto pasākumu kopuma kontekstā obligāta elektronisko rēķinu izdošana samazina laiku, kas nodokļu iestādēm vajadzīgs, lai uzzinātu par iespējamu krāpšanu nodokļu jomā vai nodokļu nemaksāšanu. Tomēr Itālija arī uzskata, ka, ja netiek piemērots ar īpašo pasākumu ieviestais dalītā maksājuma mehānisms, tad PVN summu atgūšana no nodokļa maksātajiem, kas iesaistīti krāpšanā nodokļu jomā vai nodokļu nemaksāšanā, pēc kontrolpārbaudes veikšanas varētu būt neiespējama, jo minētie nodokļa maksātāji tikmēr varētu būt kļuvuši maksātnespējīgi. Tādējādi dalītā maksājuma mehānisms kā ex ante pasākums ir izrādījies ļoti efektīvs un ir papildinājis obligātu elektronisko rēķinu izdošanu, kas ir ex post pasākums.

(7)

Itālija atkārtoti apņēmās nelūgt atjaunot īpašo pasākumu pēc minētā pasākumu kopuma pilnīgas ieviešanas. Tomēr Itālija uzskata, ka, ņemot vērā īpašā pasākuma efektivitāti un tā sinerģiju ar citiem piemērotajiem pasākumiem, jo īpaši ar obligātu elektronisko rēķinu izdošanu, īpašais pasākums būtu jāpagarina, lai izvairītos no tā, ka vājinās centieni samazināt kopējo starpību starp gaidītajiem PVN ieņēmumiem un Itālijā iekasēto faktisko summu. Taču, lai izpildītu savu apņemšanos pakāpeniski izbeigt īpašo pasākumu, Itālija grozīja savu lūgumu, lai no 2025. gada 1. jūlija no īpašā pasākuma darbības jomas izslēgtu preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu biržā kotētiem uzņēmumiem, kas iekļauti FTSE MIB sarakstā. Šis termiņš ļaus nodokļa maksātājiem, kurus skar īpašā pasākuma darbības jomas ierobežošana, veikt attiecīgus pielāgojumus savā darbībā. Tas arī ļaus Itālijas nodokļu iestādēm uzraudzīt īpašā pasākuma efektivitāti un pienācīgi izvērtēt iespējamos alternatīvos pasākumus.

(8)

Viens no īpašā pasākuma rezultātiem ir tas, ka piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji, kas ir nodokļa maksātāji, samaksāto priekšnodokli nevar atskaitīt no PVN, ko tie saņem par piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu. Šādi piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji var pastāvīgi atrasties kredīta pozīcijā, un viņiem var nākties prasīt no nodokļu iestādēm sava PVN priekšnodokļa faktisku atmaksu. Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju – nodokļa maksātājiem, kas veic darījumus, uz kuriem attiecas īpašais pasākums, ir tiesības prioritārā kārtā saņemt attiecīgā PVN kredīta maksājumu šādu darījumu rezultātā akumulētā kredīta robežās. Šī prakse nozīmē, ka atmaksas pieprasījumi, kas saistīti ar īpašo pasākumu, tiek izskatīti prioritārā kārtā gan sākotnējās izmeklēšanas laikā, gan tad, kad tiek izmaksātas summas, kas pienākas no neprioritārām atmaksām.

(9)

Atļaujas piemērot īpašo pasākumu prasītajam turpmākajam pagarinājumam vajadzētu būt ierobežotam laika ziņā, lai varētu novērtēt, vai īpašais pasākums ir atbilstīgs un efektīvs. Tādēļ atļauja piemērot īpašo pasākumu būtu jāpagarina līdz 2026. gada 30. jūnijam. Tas dotu pietiekami daudz laika, lai novērtētu efektivitāti pasākumiem, ko Itālija īsteno ar mērķi mazināt nodokļu nemaksāšanu attiecīgajos sektoros.

(10)

Lai garantētu, ka tiek veikti nepieciešamie turpmākie pasākumi saistībā ar īpašo pasākumu, un jo īpaši lai izvērtētu ietekmi uz PVN atmaksu nodokļa maksātājiem, uz kuriem attiecas īpašais pasākums, būtu jāprasa Itālijai līdz 2024. gada septembrim iesniegt Komisijai ziņojumu. Minētajā ziņojumā būtu jāaplūko vispārējā situācija saistībā ar PVN atmaksu nodokļa maksātājiem un jo īpaši šīs procedūras vidējais ilgums, un īpašā pasākuma un jebkādu citu tādu pasākumu efektivitāte, ko Itālija ieviesusi ar mērķi mazināt nodokļu nemaksāšanu attiecīgajos sektoros. Minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj arī saraksts ar minētajiem pasākumiem un to spēkā stāšanās datumiem.

(11)

Īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo tas ir ierobežots laika ziņā un attiecas tikai uz sektoriem, kuros pastāv ievērojamus risks attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu. Turklāt īpašais pasākums nerada risku, ka nodokļu nemaksāšana novirzītos uz citiem sektoriem vai citām dalībvalstīm.

(12)

Īpašajam pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(13)

Lai nodrošinātu to, ka tiek sasniegti īpašā pasākuma mērķi, tostarp, ka netiek pārtraukta īpašā pasākuma piemērošana, un lai sniegtu juridisko noteiktību attiecībā uz taksācijas periodu, ir lietderīgi piešķirt atļauju pagarināt īpašo pasākumu no 2023. gada 1. jūlija. Tā kā Itālija 2022. gada 26. septembrī lūdza atļauju turpināt piemērot īpašo pasākumu un no 2023. gada 1. jūlija ir turpinājusi piemērot tās tiesību aktos paredzēto tiesisko režīmu, kas noteikts, pamatojoties uz Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/784, tiek pienācīgi ievērota attiecīgo personu tiesiskā paļāvība.

(14)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2017/784,

(1)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2022. gada 14. janvārī, Rumānija lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 178., 218. un 232. panta, lai ieviestu obligātu elektronisko rēķinu izdošanu visiem darījumiem starp Rumānijas teritorijā iedibinātiem nodokļa maksātājiem (“īpašais pasākums”). Atļauja tika lūgta laikposmam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim.

(2)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2022. gada 30. septembrī, Rumānija informēja Komisiju, ka lūgtā atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 178. panta vairs nav nepieciešama. Turklāt Rumānija lūdza sākotnēji pieprasītā laikposma vietā atļauju piešķirt uz laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2022. gada 8. decembra vēstulēs Rumānijas pieprasījumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm. Komisija 2022. gada 9. decembra vēstulē paziņoja Rumānijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(4)

Rumānija apgalvo, ka obligāta elektronisko rēķinu izdošana darījumiem starp Rumānijā iedibinātiem nodokļa maksātājiem kopā ar pienākumu paziņot nodokļu iestādēm datus par šiem darījumiem sniegtu priekšrocības, apkarojot krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Tas ļautu nodokļu iestādēm laikus un automātiski pārbaudīt atbilstību starp deklarēto PVN un maksājamo PVN. Šāda automātiska pārbaude ievērojami uzlabotu Rumānijas nodokļu iestāžu analītiskās prasmes. Turklāt obligātas elektronisko rēķinu izdošanas ieviešana būtu spēcīgs instruments krāpniecisku PVN ķēžu izsekošanai reāllaikā, ļaujot nodokļu iestādēm nekavējoties rīkoties, lai identificētu un apturētu nodokļa maksātāju dalību šādās krāpnieciskās darbībās.

(5)

Rumānija uzskata, ka īpašā pasākuma ieviešana nodokļa maksātājiem dos labumu arī ar rēķinu izdošanas procesu digitalizāciju un viņu administratīvā sloga samazināšanu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu konkurences vidi nodokļa maksātājiem. Rēķinu izdošanas procesu digitalizācija nozīmētu ātrākus maksājumus, pārskaitīšanas izmaksu ietaupījumus, ātru un lētu rēķinu datu apstrādi un mazākas arhivēšanas izmaksas nodokļa maksātājiem. Īpašā pasākuma ieviešanas rezultātā tiktu atcelts pašreizējais pienākums ziņot informāciju par iekšzemes piegādēm, samazinot administratīvo slogu nodokļa maksātājiem.

(6)

Komisija 2022. gada 8. decembrī pieņēma priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā. Komisija ierosina grozīt Direktīvas 2006/112/EK 218. pantu un svītrot 232. pantu. Tādēļ ir iespējams, ka tiks pieņemta direktīva, kas grozīs minētos pantus, ļaujot dalībvalstīm ieviest obligātu elektronisko rēķinu izdošanu un novēršot vajadzību lūgt jaunus īpašos pasākumus, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK. Tāpēc no dienas, kad dalībvalstīm būs jāpiemēro jebkādi valsts noteikumi, kas transponē direktīvu, kura groza minētos pantus, šis lēmums vairs nebūs piemērojams.

(7)

Ņemot vērā īpašā pasākuma plašo darbības jomu un novitāti, ir svarīgi izvērtēt, kā tas ietekmēs cīņu pret krāpšanu PVN jomā un PVN nemaksāšanu un nodokļa maksātājus. Tāpēc, ja Rumānija uzskata, ka īpašais pasākums ir jāpagarina, tad tai kopā ar pagarinājuma lūgumu būtu Komisijai jāiesniedz ziņojums, kurā iekļauts novērtējums par īpašā pasākuma efektivitāti cīņā pret krāpšanu PVN jomā un PVN nemaksāšanu un PVN iekasēšanas vienkāršošanā.

(8)

Īpašajam pasākumam nebūtu jāietekmē patērētāju tiesības Kopienas iekšējo darījumu gadījumā saņemt rēķinus papīra formā.

(9)

Īpašajam pasākumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai dotu iespēju izvērtēt, vai tas ir piemērots un efektīvs, ņemot vērā tā mērķus.

(10)

Īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo tas ir ierobežots laikā un darbības jomā. Turklāt īpašais pasākums nerada risku, ka krāpšana varētu novirzīties uz citiem sektoriem vai citām dalībvalstīm.

(11)

Īpašajam pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem un nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Ja savvaļas cūku populācijā uzliesmo Āfrikas cūku mēris, pastāv nopietns risks, ka minētā slimība varētu izplatīties tālāk savvaļas cūku populācijā un pārsviesties uz turētu cūku objektiem.

(3)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2) papildina noteikumus par tādu sarakstā norādīto slimību kontroli, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (3) ir definētas kā A, B un C kategorijas slimības. Konkrētāk, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. līdz 66. pants paredz konkrētus pasākumus, kas veicami tad, ja savvaļas dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, tai skaitā savvaļas cūkām – Āfrikas cūku mēris. Proti, šie noteikumi paredz noteikt inficēto zonu un aizliegt sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku un no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu.

(4)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/594 (4) ir izklāstīti īpaši slimības kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri. Konkrētāk, minētās īstenošanas regulas 3. panta b) punkts noteic: ja kādas dalībvalsts kādā apgabalā savvaļas cūku populācijā noticis minētās slimības uzliesmojums, tad saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. pantu ir jānosaka inficētā zona. Turklāt minētās īstenošanas regulas 6. pants paredz minēto apgabalu iekļaut I pielikuma II daļas sarakstā kā II līmeņa ierobežojumu zonu, bet inficēto zonu, kas izveidota saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. pantu, nekavējoties koriģēt tā, lai tajā būtu ietverta vismaz II līmeņa ierobežojumu zona. Īstenošanas regulā (ES) 2023/594 noteiktie īpašie Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi cita starpā paredz aizliegumu II līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un to izcelsmes produktu sūtījumus pārvietot ārpus minētajām ierobežojumu zonām.

(5)

Horvātija ir informējusi Komisiju par vienu apstiprinātu Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu kādai savvaļas cūkai Karlovačkas županijā 2023. gada 13. jūlijā. Attiecīgi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde ir noteikusi inficēto zonu saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un Īstenošanas regulu (ES) 2023/594.

(6)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu to, ka trešās valstis uzliek nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, sadarbībā ar Horvātiju Savienības līmenī ir jānosaka Āfrikas cūku mēra inficētā zona minētajā dalībvalstī.

(7)

Lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, papildus Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. līdz 66. pantā noteiktajiem pasākumiem līdz brīdim, kamēr Horvātijas apgabals, ko skāruši nesenie uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā, nav iekļauts Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikuma II daļas sarakstā kā II līmeņa ierobežojumu zona, minētajā regulā noteiktie īpašie Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus piemēro II līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanai ārpus minētajām zonām, būtu jāpiemēro arī šādu sūtījumu pārvietošanai no inficētās zonas, ko minētā uzliesmojuma rezultātā noteikusi Horvātija.

(8)

Tāpēc minētā inficētā zona būtu jāiekļauj šā lēmuma pielikuma sarakstā, un uz to būtu jāattiecina īpašie Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus piemēro Īstenošanas regulā (ES) 2023/594 noteiktajās II līmeņa ierobežojumu zonās. Tomēr, ņemot vērā jauno epidemioloģisko situāciju attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un paaugstināto risku, ka šī slimība varētu tūliņ izplatīties tālāk, saskaņā ar minēto īstenošanas regulu būtu jāaizliedz turētu cūku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošana no inficētās zonas uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm. Šajā lēmumā arī būtu jānosaka šādu pasākumu piemērošanas termiņš.

(9)

Tādēļ, lai mazinātu riskus, ko rada šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums savvaļas cūku populācijā Horvātijā, ar šo lēmumu būtu jānosaka, ka Horvātijai nav atļauts inficētajā zonā turētu cūku un to izcelsmes produktu sūtījumus pārvietot uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm līdz šā lēmuma piemērošanas termiņa beigām.

(10)

Ņemot vērā nepieciešamību steidzami risināt ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos saistīto epidemioloģisko situāciju Savienībā, ir svarīgi, lai šajā īstenošanas lēmumā noteiktie pasākumi tiktu piemēroti pēc iespējas drīzāk.

(11)

Attiecīgi, gaidot Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, būtu nekavējoties jānosaka inficētā zona Horvātijā un tā jāiekļauj šā lēmuma pielikumā, nosakot arī zonējuma piemērošanas termiņu.

(12)

Šis lēmums nākamajā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē ir jāpārskata,

(1)

Atbilstīgi Direktīvas (ES) 2017/2397 25. panta 2. punktam dalībvalstīm kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli nekavējoties ticami jāreģistrē Komisijas datubāzēs, lai īstenotu, izpildītu un novērtētu Direktīvu (ES) 2017/2397 un lai uzturētu drošību un vienkāršotu kuģošanu, kā arī statistikas vajadzībām un nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm, kuras īsteno šo direktīvu. Tāpēc Komisija, pieņemot Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/473 (2), izveidoja Eiropas apkalpju datubāzi (ECDB) kvalifikācijas sertifikātiem un darba uzskaites grāmatiņām un Eiropas kuģu korpusu datubāzi (EHDB) kuģa žurnāliem.

(2)

Direktīvas (ES) 2017/2397 25. panta 2. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2020/473 1. pantā noteikts, ka Komisijas datubāzēs iekļauj informāciju par tiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kas atzīti atbilstīgi Direktīvas (ES) 2017/2397 10. panta 2. punktam. Direktīvas (ES) 2017/2397 10. panta 2. punktā minēti kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnāli, kas izdoti saskaņā ar Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu (3) un kuri ir derīgi visos Savienības iekšzemes ūdensceļos, ja minēto noteikumu prasības ir identiskas Direktīvas (ES) 2017/2397 prasībām un ja izdevēja trešā valsts savā jurisdikcijā atzīst Savienības dokumentus atbilstīgi Direktīvai (ES) 2017/2397.

(3)

Šveice izdod kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnālus, pamatojoties uz Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu, kuru prasības ir identiskas Direktīvas (ES) 2017/2397 prasībām, un pieņem savā jurisdikcijā attiecīgus Savienības dokumentus, tāpēc atbilstīgi Direktīvas (ES) 2017/2397 10. panta 2. punktam Šveicē izdoti kvalifikācijas sertifikāti ir derīgi Savienības iekšzemes ūdensceļos.

(4)

Atbilstīgi Noteikumu par Reinas kuģošanas personālu 2.01. punktam, kas pieņemts saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2022/1912 (4), Šveicei ir arī pienākums iekļaut katru kompetentas iestādes izdotu kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu, kā arī tajos ietvertos datus, nacionālajā reģistrā, kas jāuztur atbilstoši Direktīvas (ES) 2017/2397 25. panta prasībām, un saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/473 prasībām sasaistīt tās nacionālos reģistrus ar Komisijas uzturēto reģistru.

(5)

Šveice 2021. gada 20. oktobrī iesniedza Komisijai lūgumu iegūt piekļuvi Komisijas datubāzēm.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/2397 25. panta 4. punktu trešu valstu iestādēm, kas izdod kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, pamatojoties uz Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu, drīkst piešķirt piekļuvi šīm datubāzēm, ciktāl tas ir nepieciešams Direktīvas (ES) 2017/2397 25. panta 2. punktā minētajiem mērķiem, ar nosacījumu, ka ir izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (5) 9. panta prasības par datu aizsardzību, trešā valsts neierobežo dalībvalstu vai Komisijas piekļuvi tās attiecīgajai datubāzei, un ja Komisija nodrošina, ka trešā valsts datus nenodod citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai bez Komisijas nepārprotamas rakstiskas atļaujas un saskaņā ar Komisijas norādītiem nosacījumiem.

(7)

Komisija ir atzinusi, ka Šveice nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni (6). Turklāt Šveice oficiālā vēstulē apliecināja, ka piešķirs piekļuvi savām attiecīgajām datubāzēm un nenodos datus citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai bez Komisijas nepārprotamas rakstiskas atļaujas un saskaņā ar Komisijas norādītiem nosacījumiem.

(8)

Piekļuve Komisijas datubāzēm ir nepieciešama Direktīvas (ES) 2017/2397 25. panta 2. punktā minētajiem mērķiem īstenot, izpildīt un novērtēt šo direktīvu, uzturēt drošību un vienkāršot kuģošanu, kā arī statistikas vajadzībām un nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp relevantām iestādēm.

(9)

Ņemot vērā, ka apkalpju locekļi ar Šveicē piešķirtu kvalifikāciju regulāri strādā Savienības iekšzemes ūdensceļos un ka Šveices izdotiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem jāatbilst prasībām, kas identiskas Direktīvā (ES) 2017/2397 noteiktajām, relevantas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Šveici ir vajadzīga, lai īstenotu, izpildītu un novērtētu Direktīvu (ES) 2017/2397, tajā pašā laikā nodrošinot Savienības iekšzemes ūdensceļos netraucētu navigāciju drošā un tiesiskā veidā. Turklāt piekļuves ECDB un EHDB piešķiršana Šveicei ļaus Komisijai uzturēt apkalpju relevanto datu pilnīgu reģistru un kalpos statistikas mērķiem. Tādēļ ir nepieciešams piešķirt Šveices kompetentajām iestādēm piekļuvi ECDB un EHDB Direktīvas (ES) 2017/2397 25. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem.

(10)

Novērtējusi Šveices lūgumu, Komisija uzskata par lietderīgu piešķirt Šveices iestādēm piekļuvi ECDB un EHDB,

(1)

Padome 2020. gada 31. martā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/472, ar ko izveidoja un sāka Eiropas Savienības militāro operāciju Vidusjūras reģionā (EUNAVFOR MED IRINI) uz laikposmu līdz 2021. gada 31. martam.

(2)

Lēmuma (KĀDP) 2020/472 8. panta 3. punktā ir noteikts, ka neatkarīgi no šā laikposma operācijas atļauja ir atkārtoti jāapstiprina ik pēc četriem mēnešiem un ka Politikas un drošības komitejai ir jāpagarina operācija, ja vien operācijas jūras aktīvu izvietošana nerada stimulu migrācijai, pamatojoties uz pamatotiem pierādījumiem, kas savākti saskaņā ar operācijas plānā noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Padome 2023. gada 20. martā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/653 (2), ar ko operācija tika pagarināta līdz 2025. gada 31. martam, ievērojot to pašu atkārtotas apstiprināšanas procedūru.

(4)

Operācijas komandieris ir sniedzis ikmēneša ziņojumus par stimulu.

(5)

Operācijas atļauja būtu atkārtoti jāapstiprina tās pilnvarojuma 11. četru mēnešu laikposmam, un operācija būtu attiecīgi jāpagarina,

1.

2.