26.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1535

(2023. gada 24. jūlijs),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 un (ES) 2020/1213 groza attiecībā uz noteiktiem stādāmiem Acer campestre, Acer palmatum, Acer platanoides un Acer pseudoplatanus augiem, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 42. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Pamatojoties uz sākotnējo riska novērtējumu, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2019 (2) iedibina augsta riska augu, augu produktu un citu objektu sarakstu.

(2)	Pēc sākotnējā novērtējuma 34 ģinšu un vienas sugas stādāmi augi, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kā augsta riska augi ir iekļauti provizoriskā sarakstā Īstenošanas regulā (ES) 2018/2019. Viena no sarakstā norādītajām ģintīm ir Acer L.

(3)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1213 (3) noteic fitosanitāros pasākumus tādu noteiktu augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā, kuri no Īstenošanas regulas (ES) 2018/2019 pielikuma ir svītroti, bet kuru fitosanitārā riska novērtēšana vēl nav pilnībā pabeigta. Tas ir tāpēc, ka viens vai vairāki kaitīgie organismi, kuri sastopami uz šiem augiem, vēl nav iekļauti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (4) Savienības karantīnas organismu sarakstā, bet pēc turpmāka pilnīga riska novērtējuma tie varētu atbilst nosacījumiem iekļaušanai šajā sarakstā.

(4)

2022. gada 3. maijā Apvienotā Karaliste (5) iesniedza Komisijai lūgumus atļaut uz Savienību eksportēt šādus stādāmus augus (“attiecīgie augi”):

—	līdz piecpadsmit gadus vecus, stādāmus Acer campestre augus, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 88 mm,

—	līdz septiņus gadus vecus, stādāmus Acer palmatum augus, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 40 mm,

—	līdz septiņus gadus vecus, stādāmus Acer platanoides augus, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 40 mm, un

—	līdz septiņus gadus vecus, stādāmus Acer pseudoplatanus augus, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 88 mm.

Minētie lūgumi bija pamatoti ar relevantu tehnisko dokumentāciju.

(5)

2023. gada 24. maijā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma četrus zinātniskus atzinumus par attiecīgo augu, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, riska novērtējumu (6) (7) (8) (9). Iestāde identificēja Bemisia tabaci, Coniella castaneicola, Cryphonectria parasitica, Entoleuca mammata, Eulecanium excrescens, Meloidogyne fallax, Meloidogyne mali, Phytophthora ramorum, Scirtothrips dorsalis un Takahashia japonica par katrai attiecīgo augu sugai relevantiem kaitīgajiem organismiem.

(6)	Iestāde izvērtēja dokumentācijā aprakstītos riska mazināšanas pasākumus un novērtēja iespējamību, ka attiecīgie augi varētu būt brīvi no minētajiem kaitīgajiem organismiem. Tā secināja, ka iespējamība, ka attiecīgie augi būtu brīvi no minētajiem kaitīgajiem organismiem, ir liela.

(7)	Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, tiek uzskatīts, ka fitosanitārais risks, ko rada attiecīgo augu ievešana Savienības teritorijā, ir pazemināts līdz pieņemamam līmenim tad, ja ir veikti atbilstoši pasākumi, kuri ļauj novērst risku, ko šie kaitīgie organismi varētu radīt minētajiem augiem.

(8)

Apvienotās Karalistes tehniskajā dokumentācijā aprakstītie pasākumi tiek uzskatīti par tādiem, kas līdz pieņemamam līmenim pazemina risku, ko rada attiecīgo augu ievešana Savienības teritorijā. Tāpēc, lai nodrošinātu Savienības teritorijas fitosanitāro aizsardzību pret risku, ko rada attiecīgo augu ievešana tajā, minētie pasākumi būtu jāpieņem kā fitosanitāras prasības, kas piemērojamas importam.

(9)	Līdz ar to attiecīgie augi vairs nebūtu jāuzskata par augsta riska augiem.

(10)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2018/2019 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Bemisia tabaci, Cryphonectria parasitica un Entoleuca mammata kā aizsargājamās zonas karantīnas organismi attiecībā uz konkrētām aizsargājamām zonām Savienības teritorijā ir norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 III pielikuma sarakstā. Meloidogyne fallax, Phytophthora ramorum un Scirtothrips dorsalis kā Savienības karantīnas organismi ir norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikuma sarakstā.

(12)

Coniella castaneicola, Eulecanium excrescens un Takahashia japonica vēl nav iekļauti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 Savienības karantīnas organismu sarakstā. Lai noteiktu, vai minētie kaitīgie organismi atbilst nosacījumiem to iekļaušanai Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikuma sarakstā, un lai attiecīgos augus, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, un attiecīgos pasākumus varētu iekļaut minētās regulas VII pielikuma sarakstā, ir jādara pieejams pilnīgs minēto kaitīgo organismu riska novērtējums.

(13)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2020/1213 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Meloidogyne mali nav iekļauts Savienības karantīnas organismu sarakstā. Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācija (EPPO) 2017. gada septembrī publicēja minētā kaitīgā organisma riska analīzi (10). Pamatojoties uz diskusijām ar dalībvalstīm, tika secināts, ka minētais kaitīgais organisms nebūtu jāreglamentē nedz kā Savienības karantīnas organisms, nedz kā Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms, jo, lai gan kaitīgais organisms dažās dalībvalstīs ir bijis sastopams ilgu laiku bez oficiāliem kontroles pasākumiem, tā ietekme šajās dalībvalstīs uzskatāma par nelielu. Šā iemesla dēļ attiecībā uz minēto kaitīgo organismu prasības, kas piemērojamas importam, nav nepieciešamas.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2018/2019 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2020/1213 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 24. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2019 (2018. gada 18. decembris), ar ko izveido provizorisku sarakstu ar augsta riska augiem, augu produktiem vai citiem objektiem Regulas (ES) 2016/2031 42. panta nozīmē un sarakstu ar augiem, kuru ievešanai Savienībā fitosanitārie sertifikāti nav nepieciešami, minētās regulas 73. panta nozīmē (OV L 323, 19.12.2018., 10. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1213 (2020. gada 21. augusts) par fitosanitārajiem pasākumiem noteiktu augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienībā, kuri svītroti no Īstenošanas regulas (ES) 2018/2019 pielikuma (OV L 275, 24.8.2020., 5. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp.).

(5) Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu, šajā aktā atsauces uz Apvienoto Karalisti neietver Ziemeļīriju.

(6) EFSA PLH Panel (EFSA Panel on Plant Health), 2023. Scientific Opinion on the commodity risk assessment of Acer campestre plants from the UK. EFSA Journal 2023;21(7):8071, 291 lpp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2023.8071.

(7) EFSA PLH Panel (EFSA Panel on Plant Health), 2023. Scientific Opinion on the commodity risk assessment of Acer palmatum plants from the UK. EFSA Journal 2023;21(7):8075, 228 lpp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2023.8075.

(8) EFSA PLH Panel (EFSA Panel on Plant Health), 2023. Scientific Opinion on the commodity risk assessment of Acer platanoides plants from the UK. EFSA Journal 2023;21(7):8073, 268 lpp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2023.8073.

(9) EFSA PLH Panel (EFSA Panel on Plant Health), 2023. Scientific Opinion on the commodity risk assessment of Acer pseudoplatanus plants from the UK. EFSA Journal 2023;21(7):8074, 271 lpp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2023.8074.

(10) EPPO (2017). Pest risk analysis for Meloidogyne mali. EPPO, Parīze. Pieejams tīmekļvietnēs http://www.eppo.int/QUARANTINE/Pest_Risk_Analysis/PRA_intro.htm un https://gd.eppo.int/taxon/MELGMA.

I PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2018/2019 pielikuma 1. punkta tabulas otrajā slejā “Apraksts” ierakstu par Acer L. aizstāj ar šādu:

“ Acer L., izņemot:

—	vienu līdz trīs gadus vecus, veģetatīvā miera, kailsakņu un bezlapu stāvoklī esošus, potētus vai acotus, stādāmus Acer japonicum Thunberg, Acer palmatum Thunberg un Acer shirasawanum Koidzumi augus, kuru izcelsme ir Jaunzēlandē,

—	līdz piecpadsmit gadus vecus, stādāmus Acer campestre augus, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 88 mm un kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē,

—	līdz septiņus gadus vecus, stādāmus Acer palmatum augus, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 40 mm un kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē,

—	līdz septiņus gadus vecus, stādāmus Acer platanoides augus, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 40 mm un kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, un

—	līdz septiņus gadus vecus, stādāmus Acer pseudoplatanus augus, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 88 mm un kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē.”

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2020/1213 pielikuma tabulā pirms vārdiem “Veģetatīvā miera stāvoklī esoši potēti vai acoti 1–3 gadus veci stādāmi kailsakņu un bezlapu augi, kas pieder pie Acer japonicum Thunberg, Acer palmatum Thunberg un Acer shirasawanum Koidzumi sugas”, kuru izcelsme ir Jaunzēlandē, iekļauj šādu ierakstu:

Augi, augu produkti vai citi objekti

KN kods

Izcelsmes trešās valstis

Pasākumi

“—	Līdz piecpadsmit gadus veci, stādāmi Acer campestre augi, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 88 mm,

—	līdz septiņus gadus veci, stādāmi Acer palmatum augi, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 40 mm,

—	līdz septiņus gadus veci, stādāmi Acer platanoides augi, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 40 mm, un

—	līdz septiņus gadus veci, stādāmi Acer pseudoplatanus augi, kuru stumbra pamatnes maksimālais diametrs ir 88 mm.

ex 0602 90 41 ex 0602 90 45 ex 0602 90 46 ex 0602 90 48

Apvienotā Karaliste

Oficiāls apliecinājums, ka:

i)	augi ir brīvi no Coniella castaneicola, Eulecanium excrescens un Takahashia japonica;

ii)	audzētava kopš pēdējā veģetācijas perioda sākuma oficiālās pārbaudēs, ko veic atbilstošos laikos, ir atzīta par brīvu no Coniella castaneicola, Eulecanium excrescens un Takahashia japonica;

iii)	ir ieviesta sistēma, kas nodrošina, ka darbarīki un mašīnas, pirms tās ieved audzētavā, ir iztīrītas, lai tajās nebūtu augsnes un augu atlieku, un dezinficētas, lai tās būtu brīvas no Coniella castaneicola; un

iv)

augu sūtījumi tieši pirms eksportēšanas ir oficiāli pārbaudīti uz Eulecanium excrescens un Takahashia japonica klātbūtni, ar tādu pārbaudāmā parauga lielumu, kas ļauj ar 99 % ticamību noteikt vismaz 1 % invadēšanās līmeni, un oficiāli pārbaudīti uz Coniella castaneicola klātbūtni, tai skaitā gadījumatlasot un testējot augus;

šo augu fitosanitāro sertifikātu sadaļā “Papildu deklarācija” iekļauj:

i)	paziņojumu “Sūtījums atbilst Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1213 prasībām”; un

ii)	norāda reģistrētās audzētavas.”

26.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/6

KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/1536

(2023. gada 25. jūlijs),

ar ko attiecībā uz nikotīna maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Nikotīna maksimālie atlieku līmeņi (“MAL”) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma A daļā.

(2)

Spēkā esošais pagaidu MAL 0,6 mg/kg apmērā attiecībā uz nikotīnu tējās ar Komisijas Regulu (ES) 2023/377 (2) tika pazemināts līdz 0,5 mg/kg, pamatojoties uz monitoringa datiem, kas pierādīja, ka šāds zemāks līmenis ir sasniedzams. Šis līmenis pēc 2026. gada 22. februāra ir jāpazemina līdz 0,4 mg/kg, ja vien tas netiks vēlreiz mainīts, ņemot vērā jaunu līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniegtu informāciju. Attiecībā uz tējām (3) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) bija konstatējusi, ka spēkā esošie MAL patērētājiem rada nepieņemamus riskus, tāpēc pārejas pasākumi attiecībā uz tējām, kas ražotas pirms MAL izmaiņām, Regulā (ES) 2023/377 nebija paredzēti.

(3)

Iestāde no Īrijas ir saņēmusi jaunu informāciju, kurā norādīts, ka Īrijas patēriņa dati, uz kuru pamata Iestāde konstatēja tādus nepieņemamus riskus patērētājiem, ko rada spēkā esošie MAL attiecībā uz nikotīnu tējās, nav precīzi atspoguļojuši Īrijas bērnu eksponētību, un tā rezultātā risks, visticamāk, tiktu novērtēts par augstu. Pamatojoties uz šo jauno informāciju, Iestāde veica jaunu akūta (īstermiņa) ar uzturu saistīta riska novērtējumu attiecībā uz nikotīnu tējās, izslēdzot iepriekš izskatītos datus par patēriņu Īrijā, un secināja, ka attiecībā uz nikotīnu tējās pašreizējais MAL, kas noteikts 0,6 mg/kg apmērā, ir patērētājiem drošs (4). Tāpēc, lai nodrošinātu produktu normālu tirdzniecību, pārstrādi un patēriņu, ir lietderīgi paredzēt pārejas pasākumu attiecībā uz tējām, kuras ražotas pirms tam, kad attiecībā uz nikotīnu tējās MAL tika pazemināts līdz 0,5 mg/kg, kā to paredz Regula (ES) 2023/377, jo tiek saglabāts augsts patērētāju aizsardzības līmenis.

(4)

Attiecībā uz nikotīnu mežrožu paaugļos, attiecībā uz kuriem ar Regulu (ES) 2023/377 pagaidu MAL tika pazemināts no 0,3 mg/kg līdz 0,2 mg/kg, Iestāde apstiprināja iepriekš konstatētos nepieņemamos riskus patērētājiem, kurus rada spēkā esošais MAL, kas noteikts 0,3 mg/kg apmērā. Tāpēc attiecībā uz mežrožu paaugļiem, kas ražoti pirms MAL pazemināšanas, pārejas pasākumi nav pieļaujami.

(5)

Attiecībā uz nikotīnu garšvielās, kas ir sēklas un augļi, ar Regulu (ES) 2023/377 tika noteikti pagaidu MAL 0,02 mg/kg apmērā līdz 2030. gada 22. februārim, kamēr nav iesniegti un izvērtēti jauni dati un informācija par nikotīna dabisko sastopamību vai veidošanos minētajos produktos. Komisija ir saņēmusi jaunu informāciju no Eiropas Savienības references laboratorijām, kurā norādīts, ka attiecībā uz garšvielām, kas ir sēklas un augļi, piemērotāka varētu būt noteikšanas robeža (NR), kura ir 0,05 mg/kg. Tāpēc attiecībā uz šiem produktiem ir lietderīgi noteikt MAL, kas vienāds ar NR (0,05 mg/kg). Minētie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā tiks ņemta vērā informācija, kas būs pieejama līdz 2030. gada 22. februārim.

(6)

Attiecībā uz nikotīnu kanēlī ar Regulu (ES) 2023/377 tika noteikts pagaidu MAL 0,07 mg/kg apmērā, balstoties uz kombinētu datu kopu par garšvielām, kas ir mizas, saknes un sakneņi, pumpuri, ziedu drīksnas un sēklsedzes. Nesen Komisijai tika iesniegti konkrēti monitoringa dati par kanēli, un tie liecina, ka atlieku līmenis šajā produktā var pārsniegt ar Regulu (ES) 2023/377 noteikto pagaidu MAL. Pamatojoties uz minētajiem konkrētākajiem datiem, pagaidu MAL būtu jānosaka 0,2 mg/kg apmērā, kas atbilst visu paraugu rezultātu 95. procentilei. Minētais MAL tiks pārskatīts; pārskatīšanā tiks ņemti vērā papildu monitoringa dati, kas būs pieejami līdz 2030. gada 22. februārim.

(7)	Balstoties uz Iestādes sniegtajiem relevantajiem riska novērtējumiem (5) un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, ierosinātās MAL izmaiņas atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām.

(8)

Tehnisku iemeslu dēļ MAL grozījumi attiecībā uz sēklām un augļiem, kas ir garšvielas, un attiecībā uz kanēli būtu jāpiemēro vēlāk nekā Regulā (ES) 2023/377 noteiktie grozījumi, savukārt pārejas noteikums par jaunajiem MAL attiecībā uz tējām, kā noteikts Regulā (ES) 2023/377, būtu jāpiemēro vienlaikus ar Regulu (ES) 2023/377, lai novērstu pārejas režīma nepilnības.

(9)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Regula (EK) Nr. 396/2005 redakcijā, kāda pastāv pirms grozījumiem, kuri izdarīti ar Regulu (ES) 2023/377, joprojām tiek piemērota tējām, kas Savienībā ražotas vai tajā importētas pirms 2023. gada 14. septembra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulu piemēro no 2023. gada 15. septembra.

Tomēr tās 2. pantu piemēro no 2023. gada 14. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2) Komisijas Regula (ES) 2023/377 (2023. gada 15. februāris), ar ko attiecībā uz benzalkonija hlorīda (BAC), hlorprofāma, didecildimetilamonija hlorīda (DDAC), flutriafola, metazahlora, nikotīna, profenofosa, hizalofopa-P, nātrija alumīnija silikāta, tiabendazola un triadimenola maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III, IV un V pielikumu (OV L 55, 22.2.2023., 1. lpp.).

(3) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Statement on the short-term (acute) dietary risk assessment for the temporary maximum residue levels for nicotine in rose hips, teas and capers. EFSA Journal 2022;20(9):7566.

(4) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Statement on the revised targeted risk assessment for certain maximum residue levels for nicotine. EFSA Journal 2023;21(3):7883.

(5) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Reasoned Opinion on the setting of temporary MRLs for nicotine in tea, herbal infusions, spices, rose hips and fresh herbs. EFSA Journal 2011;9(3):2098.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma A daļā sleju par nikotīnu aizstāj ar šādu:

"Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (**)

Nikotīns

(1)

(2)

(3)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

0110000

Citrusaugļi

0,01 (*)

0110010

Greipfrūti

0110020

Apelsīni

0110030

Citroni

0110040

Laimi

0110050

Mandarīni

0110990

Citi (2)

0120000

Koku rieksti

0,02 (*)

0120010

Mandeles

0120020

Brazīlijas rieksti

0120030

Indijas rieksti

0120040

Kastaņi

0120050

Kokosrieksti

0120060

Lazdu rieksti

0120070

Makadāmijas rieksti

0120080

Pekanrieksti

0120090

Pīniju rieksti

0120100

Pistācijas

0120110

Valrieksti

0120990

Citi (2)

0130000

Sēkleņi

0,01 (*)

0130010

Āboli

0130020

Bumbieri

0130030

Cidonijas

0130040

Mespili

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0130990

Citi (2)

0140000

Kauleņi

0,01 (*)

0140010

Aprikozes

0140020

Ķirši (saldie)

0140030

Persiki

0140040

Plūmes

0140990

Citi (2)

0150000

Ogas un sīkie augļi

0151000

vīnogas

0,01 (*)

0151010

Galda vīnogas

0151020

Vīna vīnogas

0152000

zemenes

0,01 (*)

0153000

c)	ogas uz dzinumiem

0,01 (*)

0153010

Kazenes

0153020

Ziemeļu kaulenes

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

0153990

Citi (2)

0154000

d)	citi sīkie augļi un ogas

0154010

Zilenes

0,01 (*)

0154020

Dzērvenes

0,01 (*)

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

0,01 (*)

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

0,01 (*)

0154050

Mežrožu paaugļi

0,2 (+)

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

0,01 (*)

0154070

Vilkābeles ogas

0,01 (*)

0154080

Plūškoka ogas

0,01 (*)

0154990

Citi (2)

0,01 (*)

0160000

Dažādi augļi

0161000

a)	ar ēdamu mizu

0161010

Dateles

0,01 (*)

0161020

Vīģes

0,01 (*)

0161030

Galda olīvas

0,02 (*)

0161040

Kumkvati

0,01 (*)

0161050

Karambolas

0,01 (*)

0161060

Hurmas

0,01 (*)

0161070

Javas salas plūmes

0,01 (*)

0161990

Citi (2)

0,01 (*)

0162000

b)	mazi, ar neēdamu mizu

0,01 (*)

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

0162020

Ličī

0162030

Pasifloru augļi

0162040

Opuncijas

0162050

Hrizofilas

0162060

Amerikas hurmas

0162990

Citi (2)

0163000

c)	lieli, ar neēdamu mizu

0163010

Avokado

0,02 (*)

0163020

Banāni

0,01 (*)

0163030

Mango

0,01 (*)

0163040

Papaijas

0,01 (*)

0163050

Granātāboli

0,01 (*)

0163060

Čerimojas

0,01 (*)

0163070

Gvajaves

0,01 (*)

0163080

Ananasi

0,01 (*)

0163090

Maizeskoka augļi

0,01 (*)

0163100

Duriāni

0,01 (*)

0163110

Guanabanas

0,01 (*)

0163990

Citi (2)

0,01 (*)

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,01 (*)

0211000

kartupeļi

0212000

b)	tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0212010

Manioki

0212020

Batātes

0212030

Jamsi

0212040

Marantas

0212990

Citi (2)

0213000

c)	citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0213010

Galda bietes

0213020

Burkāni

0213030

Sakņu selerijas

0213040

Mārrutki

0213050

Topinambūri

0213060

Pastinaki

0213070

Sakņu pētersīļi

0213080

Redīsi

0213090

Puravlapu plostbārži

0213100

Kāļi

0213110

Rāceņi

0213990

Citi (2)

0220000

Sīpolu dārzeņi

0,01 (*)

0220010

Ķiploki

0220020

Sīpoli

0220030

Šalotes

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0220990

Citi (2)

0230000

Augļu dārzeņi

0,01 (*)

0231000

a)	nakteņu dzimtas augi un malvu dzimtas augi

0231010

Tomāti

0231020

Dārzeņpipari/paprika

0231030

Baklažāni

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

0231990

Citi (2)

0232000

b)	ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0232010

Gurķi

0232020

Pipargurķīši

0232030

Tumšzaļie kabači

0232990

Citi (2)

0233000

c)	ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0233010

Melones

0233020

Ķirbji

0233030

Arbūzi

0233990

Citi (2)

0234000

d)	cukurkukurūza

0239000

e)	citi augļu dārzeņi

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

0,01 (*)

0241000

a)	ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

0241010

Brokoļi

0241020

Ziedkāposti

0241990

Citi (2)

0242000

b)	galviņu krustzieži

0242010

Briseles kāposti

0242020

Galviņkāposti

0242990

Citi (2)

0243000

c)	lapu krustzieži

0243010

Ķīnas kāposti

0243020

Lapu kāposti

0243990

Citi (2)

0244000

kolrābji

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

0,01 (*)

0251010

Salātu baldriņi

0251020

Salāti

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0251050

Barbarejas

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0251070

Brūnās sinepes

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0251990

Citi (2)

0252000

b)	spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0,01 (*)

0252010

Spināti

0252020

Anakampseras

0252030

Mangoldi/lapu bietes

0252990

Citi (2)

0253000

c)	vīnogulāju lapas

0,01 (*)

0254000

d)	ūdenskreses

0,01 (*)

0255000

e)	lapu cigoriņi

0,01 (*)

0256000

f)	garšaugi un ēdami ziedi

0,1 (+)

0256010

Kārvele

(+)

0256020

Maurloki

(+)

0256030

Lapu selerijas

(+)

0256040

Pētersīļi

(+)

0256050

Salvija

(+)

0256060

Rozmarīns

(+)

0256070

Timiāns

(+)

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

(+)

0256090

Lauru lapas

(+)

0256100

Estragons

(+)

0256990

Citi (2)

(+)

0260000

Pākšaugi

0,01 (*)

0260010

Pupas (ar pākstīm)

0260020

Pupas (bez pākstīm)

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

0260050

Lēcas

0260990

Citi (2)

0270000

Stublāju dārzeņi

0,01 (*)

0270010

Sparģeļi

0270020

Lapu artišoki

0270030

Selerijas

0270040

Fenheļi

0270050

Artišoki

0270060

Puravi

0270070

Rabarberi

0270080

Bambusa dzinumi

0270090

Palmu serdes

0270990

Citi (2)

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0280010

Kultivētās sēnes

0,01 (*)

0280020

Savvaļas sēnes

0,02 (+)

0280990

Sūnas un ķērpji

0,01 (*)

0290000

Aļģes un prokarioti

0,01 (*)

0300000

PĀKŠAUGI

0,01 (*)

0300010

Pupas

0300020

Lēcas

0300030

Zirņi

0300040

Lupīnas

0300990

Citi (2)

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,02 (*)

0401000

Eļļas augu sēklas

0401010

Linsēklas

0401020

Zemesrieksti

0401030

Magoņu sēklas

0401040

Sezama sēklas

0401050

Saulespuķu sēklas

0401060

Rapšu sēklas

0401070

Sojas pupas

0401080

Sinepju sēklas

0401090

Kokvilnas sēklas

0401100

Ķirbju sēklas

0401110

Saflora sēklas

0401120

Gurķenes sēklas

0401130

Sējas idras sēklas

0401140

Kaņepju sēklas

0401150

Rīcinauga sēklas

0401990

Citi (2)

0402000

Eļļas augu augļi

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

0402020

Eļļas palmas kodoli

0402030

Eļļas palmas augļi

0402040

Kapoki

0402990

Citi (2)

0500000

GRAUDAUGI

0,02 (*)

0500010

Mieži

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

0500030

Kukurūza

0500040

Prosa

0500050

Auzas

0500060

Rīsi

0500070

Rudzi

0500080

Sorgo

0500090

Kvieši

0500990

Citi (2)

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0610000

Tējas

0,5 (+)

0620000

Kafijas pupiņas

0630000

Zāļu tējas no

0,3 (+)

0631000

ziediem

(+)

0631010

Kumelīte

(+)

0631020

Hibisks

(+)

0631030

Roze

(+)

0631040

Jasmīns

(+)

0631050

Liepa

(+)

0631990

Citi (2)

(+)

0632000

b)	lapām un garšaugiem

(+)

0632010

Zemenes

(+)

0632020

Roibosa krūms

(+)

0632030

Mate

(+)

0632990

Citi (2)

(+)

0633000

saknēm

(+)

0633010

Baldriāns

(+)

0633020

Žeņšeņs

(+)

0633990

Citi (2)

(+)

0639000

d)	jebkurām citām auga daļām

(+)

0640000

Kakao pupiņas

0,05 (*)

0650000

Ceratonija/ceratonijas augļi

0,05 (*)

0700000

APIŅI

0,05 (*)

0800000

GARŠVIELAS

0810000

Sēklas

0,05 (*)(+)

0810010

Anīsa sēklas

(+)

0810020

Sējas melnsēklītes

(+)

0810030

Selerija

(+)

0810040

Koriandrs

(+)

0810050

Ķimenes

(+)

0810060

Dilles

(+)

0810070

Fenhelis

(+)

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

(+)

0810090

Muskatrieksts

(+)

0810990

Citi (2)

(+)

0820000

Augļi

0,05 (*)(+)

0820010

Jamaikas pipari

(+)

0820020

Sičuānas pipari

(+)

0820030

Pļavas ķimenes

(+)

0820040

Kardamons

(+)

0820050

Kadiķogas

(+)

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

(+)

0820070

Vaniļa

(+)

0820080

Tamarinda augļi

(+)

0820990

Citi (2)

(+)

0830000

Mizas

0830010

Kanēlis

0,2 (+)

0830990

Citi (2)

0,07 (+)

0840000

Saknes vai sakneņi

(+)

0840010

Lakricas sakne

0,07 (+)

0840020

Ingvers (10)

0840030

Kurkuma

0,07 (+)

0840040

Mārrutki (11)

0840990

Citi (2)

0,07 (+)

0850000

Pumpuri

0,07 (+)

0850010

Krustnagliņas

(+)

0850020

Kaperi

(+)

0850990

Citi (2)

(+)

0860000

Ziedu drīksnas

0,07 (+)

0860010

Safrāns

(+)

0860990

Citi (2)

(+)

0870000

Sēklsedzes

0,07 (+)

0870010

Muskatrieksta miza

(+)

0870990

Citi (2)

(+)

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,01 (*)

0900010

Cukurbiešu saknes

0900020

Cukurniedres

0900030

Cigoriņu saknes

0900990

Citi (2)

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

1010000

Audi

0,01 (*)

1011000

cūku

1011010

Muskuļi

1011020

Taukaudi

1011030

Aknas

1011040

Nieres

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1011990

Citi (2)

1012000

liellopu

1012010

Muskuļi

1012020

Taukaudi

1012030

Aknas

1012040

Nieres

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1012990

Citi (2)

1013000

aitu

1013010

Muskuļi

1013020

Taukaudi

1013030

Aknas

1013040

Nieres

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1013990

Citi (2)

1014000

kazu

1014010

Muskuļi

1014020

Taukaudi

1014030

Aknas

1014040

Nieres

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1014990

Citi (2)

1015000

zirgu

1015010

Muskuļi

1015020

Taukaudi

1015030

Aknas

1015040

Nieres

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1015990

Citi (2)

1016000

mājputnu

1016010

Muskuļi

1016020

Taukaudi

1016030

Aknas

1016040

Nieres

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1016990

Citi (2)

1017000

g)	citu lauksaimniecības dzīvnieku

1017010

Muskuļi

1017020

Taukaudi

1017030

Aknas

1017040

Nieres

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1017990

Citi (2)

1020000

Piens

0,01 (*)

1020010

Liellopi

1020020

Aitas

1020030

Kazas

1020040

Zirgi

1020990

Citi (2)

1030000

Putnu olas

0,05 (*)

1030010

Vistas

1030020

Pīles

1030030

Zosis

1030040

Paipalas

1030990

Citi (2)

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti (7)

0,05 (*)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,01 (*)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,01 (*)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,01 (*)

1100000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – ZIVIS, ZIVJU PRODUKTI UN CITI JŪRAS UN SALDŪDENS PĀRTIKAS PRODUKTI (8)

1200000

KULTŪRAUGI VAI KULTŪRAUGU DAĻAS, KO IZMANTO VIENĪGI DZĪVNIEKU BARĪBAI (8)

1300000

APSTRĀDĀTI PĀRTIKAS PRODUKTI (9)

Nikotīns

Nav neapstrīdamu zinātnisku pierādījumu, kas apliecinātu, ka attiecīgajās kultūrās nikotīns ir dabiski sastopams, un izskaidrotu tā veidošanās mehānismu. Pārskatot MAL, Komisija ņem vērā informāciju, ja tā iesniegta līdz 2030. gada 22. februārim vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nav iesniegta.

0154050 Mežrožu paaugļi

0256000 f) garšaugi un ēdami ziedi

0256010 Kārvele

0256020 Maurloki

0256030 Lapu selerijas

0256040 Pētersīļi

0256050 Salvija

0256060 Rozmarīns

0256070 Timiāns

0256080 Baziliks un ēdamie ziedi

0256090 Lauru lapas

0256100 Estragons

0256990 Citi (2)

0630000 Zāļu tējas no

0631000 (a) ziediem

0631010 Kumelīte

0631020 Hibisks

0631030 Roze

0631040 Jasmīns

0631050 Liepa

0631990 Citi (2)

0632000 b) lapām un garšaugiem

0632010 Zemenes

0632020 Roibosa krūms

0632030 Mate

0632990 Citi (2)

0633000 c) saknēm

0633010 Baldriāns

0633020 Žeņšeņs

0633990 Citi (2)

0639000 d) jebkurām citām auga daļām

0800000 GARŠVIELAS

0810000 Sēklas

0810010 Anīsa sēklas

0810020 Sējas melnsēklītes

0810030 Selerija

0810040 Koriandrs

0810050 Ķimenes

0810060 Dilles

0810070 Fenhelis

0810080 Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090 Muskatrieksts

0810990 Citi (2)

0820000 Augļi

0820010 Jamaikas pipari

0820020 Sičuānas pipari

0820030 Pļavas ķimenes

0820040 Kardamons

0820050 Kadiķogas

0820060 Pipari (baltie, melnie un zaļie)

0820070 Vaniļa

0820080 Tamarinda augļi

0820990 Citi (2)

0830000 Mizas

0830010 Kanēlis

0830990 Citi (2)

0840000 Saknes vai sakneņi

0840010 Lakricas sakne

0840030 Kurkuma

0840990 Citi (2)

0850000 Pumpuri

0850010 Krustnagliņas

0850020 Kaperi

0850990 Citi (2)

0860000 Ziedu drīksnas

0860010 Safrāns

0860990 Citi (2)

0870000 Sēklsedzes

0870010 Muskatrieksta miza

0870990 Citi (2)

Kaltētām savvaļas sēnēm piemēro šādu MAL: egļu baravikām – 2,3 mg/kg, kaltētām savvaļas sēnēm, kas nav egļu baravikas, – 1,2 mg/kg. Jaunākie monitoringa dati liecina, ka nikotīna atliekas ir kaltētās egļu baravikās un kaltētās savvaļas sēnēs, kas nav egļu baravikas. Nav neapstrīdamu zinātnisku pierādījumu, kas apliecinātu, ka attiecīgajās kultūrās nikotīns ir dabiski sastopams, un izskaidrotu tā veidošanās mehānismu. Pārskatot MAL, Komisija ņem vērā informāciju, ja tā iesniegta līdz 2029. gada 25. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nav iesniegta.

0280020 Savvaļas sēnes

Nav neapstrīdamu zinātnisku pierādījumu, kas apliecinātu, ka attiecīgajās kultūrās nikotīns ir dabiski sastopams, un izskaidrotu tā veidošanās mehānismu. Pagaidu MAL ir spēkā līdz 2026. gada 22. februārim. Pēc šā datuma MAL būs 0,4 mg/kg, ja vien netiks izdarītas turpmākas izmaiņas ar regulu, ņemot vērā jaunu vēlākais līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniegtu informāciju.

0610000 Tējas"

(*) Norāda zemāko analītiskās noteikšanas robežu.

(**) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kuriem piemēro MAL, skatīt I pielikumā.

26.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1537

(2023. gada 25. jūlijs),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas pārejas režīma laikā no 2025. līdz 2027. gadam jānosūta par 2026. pārskata gadu, un attiecībā uz statistiku par tirgū laistajiem augu aizsardzības līdzekļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 (2022. gada 23. novembris) par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009 un (EK) Nr. 1185/2009 un Padomes Direktīvu 96/16/EK (1) un jo īpaši tās 4. panta 6. punktu, 5. panta 10. punktu, 9. panta 4. punktu un 14. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) 2022/2379 izveido integrētu regulējumu Eiropas statistikas attiecībā uz lauksaimniecības ielaidi un izlaidi izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.

(2)

Kā noteikts Regulas (ES) 2022/2379 14. panta 1. punktā, 2025., 2026. un 2027. gadā piemēro pārejas noteikumus attiecībā uz detalizēto tematu “Augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā”. Saskaņā ar šiem noteikumiem dati par izmantošanu par 2026. pārskata gadu ir jānosūta tikai vienu reizi.

(3)	Statistika par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū būtu jāvāc katru gadu, sākot no 2025. pārskata gada.

(4)	Lai iegūtu salīdzināmus datus starp dalībvalstīm un panāktu saskaņotību, ir jāprecizē datu prasības statistikas par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi sagatavošanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem.

(5)	Regula (ES) 2022/2379 nosaka, ka statistikas dati, kas aptver bioloģiskās ražošanas dimensiju, ir būtiski, lai uzraudzītu, kā tiek īstenots rīcības plāns bioloģiskās ražošanas attīstībai Savienībā. Augu aizsardzības līdzekļu izmantošana bioloģiskajā ražošanā ir svarīga minēto datu daļa.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2379 5. panta 10. punktu šajā regulā precizē sniedzamo datu tehniskos elementus. Šie elementi ietver mainīgo lielumu sarakstu, mainīgo lielumu aprakstus, novērojamās vienības, piemērojamās precizitātes prasības, piemērojamos metodiskos noteikumus un datu nosūtīšanas termiņus.

(7)

Lai izvairītos no nekonsekvences starp dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā papildus Regulas (ES) 2022/2379 4. panta 1. un 5. punktā noteiktajām prasībām būtu jāprecizē datu kopu aptvērums. Konkrētāk, saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2379 14. panta 1. punktu, atkāpjoties no 4. panta 5. punkta b) apakšpunkta, ir jāprecizē visām dalībvalstīm kopīgs kultūraugu saraksts, kas vajadzīgs, lai sniegtu informāciju par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Sarakstam kopā ar ilggadīgajiem zālājiem būtu jāaptver 75 % no kopējās izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Savienības līmenī. Šo sarakstu dalībvalstis var papildināt ar valsts līmenī būtiskiem kultūraugiem.

(8)	Būtu sīkāk jāprecizē Regulas (ES) 2022/2379 9. panta 4. punktā minētie pārskata periodi.

(9)	Datu kopu aptvērumu var pārskatīt, lai iekļautu statistiku par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu sēklu un uzglabāšanas vietu apstrādei, tiklīdz to uzskata par iespējamu no tehniskā viedokļa.

(10)	Lai statistika par augu aizsardzības līdzekļiem būtu saskanīga ar apstiprināto darbīgo vielu saraksta regulārajiem atjauninājumiem, tā ir jāsaskaņo ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (2).

(11)	Statistika par augu aizsardzības līdzekļiem ir vajadzīga, lai uzraudzītu kopējo lauksaimniecības politiku un attiecīgās rīcībpolitikas, kas atbalsta augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu, piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķus un zaļo kursu, un ar tiem saistītos mērķrādītājus.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (3) 7. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Datu prasības

1. Dalībvalstis sniedz datus par Regulas (ES) 2022/2379 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto statistikas jomu par augu aizsardzības līdzekļiem agregētu datu kopu veidā.

2. Statistika aptver:

visas darbīgās vielas, kas minētas šā panta i) un ii) punktā un ko satur augu aizsardzības līdzekļi, kuri laisti tirgū Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (4) 3. panta 9) punkta nozīmē, tostarp darbīgās vielas, kas laistas tirgū saskaņā ar paralēlas tirdzniecības atļauju, kā norādīts minētās regulas 52. pantā:

i)	darbīgās vielas, kas uzskaitītas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011;

ii)	darbīgās vielas, ko satur augu aizsardzības līdzekļi, kuri laisti tirgū Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. pantā minētajās ārkārtas situācijās, izņemot i) punktā minētās, un neatkarīgi no to apstiprināšanas statusa;

b)	a) apakšpunktā minēto darbīgo vielu izmantošanu, ko veic profesionālie lietotāji lauksaimniecībā.

3. Datus nosūta Komisijai (Eurostat) valsts līmenī.

2. pants

Datu kopas

1. I pielikumā ir precizēts datu kopu datu saturs detalizētajiem tematiem:

1)	“Tirgū laistie augu aizsardzības līdzekļi”;

2)	“Augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā”.

2. Attiecībā uz katru datu kopu I pielikuma I iedaļā ir precizēts:

1)	datu satura apraksts;

2)	par bioloģisko ražošanu sniedzamie mainīgie lielumi;

3)	datu nosūtīšanas termiņi Komisijai (Eurostat);

4)	pārskata periodi;

5)	mērvienības.

3. Attiecībā uz katru datu kopu I pielikuma II iedaļā attiecīgā gadījumā ir precizēts:

1)	mērvienību apraksts;

2)	iespējamās tehniskās prasības saistībā ar mainīgajiem lielumiem.

3. pants

Kvalitātes prasības

Ja datu vākšanu veic, pamatojoties uz statistiskām izlasēm, dalībvalstis nodrošina, ka svērtie rezultāti ir reprezentatīvi attiecībā uz statistikas kopu attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā. Ja precizitātes prasības nav piemērojamas, piemēram, tādu avotu dēļ, kas nav statistikas apsekojumi, statistikas kvalitāti ar citiem līdzekļiem nodrošina tā, lai tā būtu reprezentatīva attiecībā uz tajā aprakstīto darbības jomu un lai tā atbilstu Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

4. pants

Klasifikācijas

Par 1. panta 2. punktā minētajām darbīgajām vielām ziņo, izmantojot II pielikumā noteikto klasifikāciju.

5. pants

Apraksti

Šajā regulā piemēro III pielikumā izklāstītos terminu aprakstus.

6. pants

Pārejas režīms

Šīs regulas noteikumus piemēro 2025.–2027. gada pārskata periodos. Regulas (ES) 2022/2379 14. panta 1. punktā paredzētie pārejas režīma noteikumi 2025.–2027. gada periodā attiecas tikai uz datiem par detalizēto tematu “Augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā”.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 315, 7.12.2022., 1. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

1. DATU KOPA

Tirgū laistie augu aizsardzības līdzekļi

Joma:	e.	Statistika par augu aizsardzības līdzekļiem
Temats:	i.	Augu aizsardzības līdzekļi
Detalizēts temats:	i.1	Tirgū laistie augu aizsardzības līdzekļi

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver visas darbīgās vielas visos augu aizsardzības līdzekļos, kuri dalībvalstīs laisti tirgū pārskata periodā, ietverot darbīgās vielas, kas laistas tirgū saskaņā ar paralēlas tirdzniecības atļauju (1) un/vai ārkārtas atļaujām (2).

Augu aizsardzības līdzekļu kategorijas	Termiņš
Augu aizsardzības līdzekļu kategorijas	N+1 gada 31. decembris
Darbīgās vielas tirgū laistajos augu aizsardzības līdzekļos, kopā	Q

N	:	gads, uz kuru attiecas dati
Q	:	tirgū laisto darbīgo vielu daudzums (kg)
Pārskata periods	:	kalendārais gads
Periodiskums	:	reizi gadā
Ģeogrāfiskais līmenis	:	valsts

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Darbīgo vielu daudzums: attiecas uz darbīgo vielu daudzumu tirgū laistajos augu aizsardzības līdzekļos, kā definēts 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem

Datus, kas aprakstīti iepriekš tabulā, nosūta šādos dalījumos: atsevišķās darbīgās vielas, ķīmisko vielu klases, līdzekļu kategorijas un galvenās grupas, kā parādīts II pielikumā.

2. DATU KOPA

Augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā

Joma:	e.	Statistika par augu aizsardzības līdzekļiem
Temats:	i.	Augu aizsardzības līdzekļi
Detalizēts temats:	i.2	Augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver no kopīgā kultūraugu saraksta, kas sastopami dalībvalstu lauku saimniecībās, tās kultūraugu platības, kuras apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, un visu pārskata periodā izmantoto darbīgo vielu daudzumus, ietverot darbīgās vielas, kas izmantotas saskaņā ar ārkārtas atļaujām (3).

Kultūraugu raksturlielumi	Termiņš
	N+1 gada 31. decembris
	Apstrādātā platība	Darbīgās vielas daudzums
Parastie kvieši un speltas kvieši	NAT, OAT	NQS, OQS
Cietie kvieši	NAT, OAT	NQS, OQS
Mieži	NAT, OAT	NQS, OQS
Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums	NAT, OAT	NQS, OQS
Zaļgatavības kukurūza	NAT, OAT	NQS, OQS
Rapsis un ripsis	NAT, OAT	NQS, OQS
Saulespuķu sēklas	NAT, OAT	NQS, OQS
Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)	NAT, OAT	NQS, OQS
Cukurbietes (izņemot sēklai)	NAT, OAT	NQS, OQS
Āboli	NAT, OAT	NQS, OQS
Vīna vīnogas	NAT, OAT	NQS, OQS
Galda vīnogas	NAT, OAT	NQS, OQS
Apelsīni	NAT, OAT	NQS, OQS
Olīvas	NAT, OAT	NQS, OQS
Galviņkāposti	NAT, OAT	NQS, OQS
Burkāni	NAT, OAT	NQS, OQS
Sīpoli	NAT, OAT	NQS, OQS
Tomāti āra platībās	NAT, OAT	NQS, OQS
Tomāti, audzēti zem stikla vai augsta pieejama pārsega	NAT, OAT	NQS, OQS
Zemenes āra platībās	NAT, OAT	NQS, OQS
Zemenes, audzētas zem stikla vai augsta pieejama pārsega	NAT, OAT	NQS, OQS

N	:	gads, uz kuru attiecas dati
NAT	:	apstrādātā nebioloģiskās ražošanas platība (ha)
OAT	:	apstrādātā bioloģiskās ražošanas platība (platība, kurā pāriet uz bioloģisko ražošanu, un sertificētā platība) (ha)
NQS	:	visu nebioloģiskās ražošanas platībā izmantoto darbīgo vielu daudzums (kg)
OQS	:	visu bioloģiskās ražošanas platībā (platība, kurā pāriet uz bioloģisko ražošanu, un sertificētā platība) izmantoto darbīgo vielu daudzums (kg)
Pārskata periods	:	ražas gads
Periodiskums	:	2026. gads
Ģeogrāfiskais līmenis	:	valsts

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Apstrādātā platība (ha): attiecas uz ražas gadā novācamā kultūrauga fizisko platību, ko pārskata periodā vismaz vienu reizi apstrādāja ar attiecīgo darbīgo vielu, kas klasificēta saskaņā ar II pielikumu, neatkarīgi no apstrādes reižu skaita.

Apstrādātā nebioloģiskās ražošanas platība (ha) attiecas uz apstrādāto platību, izņemot platības, kas sertificētas kā bioloģiskās platības vai kā platības, kurās pāriet uz bioloģisko ražošanu.

Apstrādātā bioloģiskās ražošanas platība (ha) attiecas uz apstrādāto platību, kas ir sertificēta kā bioloģiskā platība vai kā platība, kurā pāriet uz bioloģisko ražošanu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 (4).

Darbīgās vielas daudzums (kg): attiecas uz katras 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā definētās darbīgās vielas daudzumu, kas klasificēta, kā parādīts II pielikumā, un izmantota kultūraugam pārskata periodā.

Nebioloģiskās ražošanas platībā izmantotais daudzums (kg): attiecas uz darbīgo vielu daudzumu, ko izmanto kultūraugiem, kuri novākti nebioloģiskās ražošanas platībās.

Bioloģiskās ražošanas platībā izmantotais daudzums (kg): attiecas uz darbīgo vielu daudzumu, ko izmanto kultūraugiem, kuri novākti bioloģiskās ražošanas platībās (platības, kas sertificētas kā bioloģiskās platības vai kā platības, kurās pāriet uz bioloģisko ražošanu).

Tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem

Dati attiecas uz visām darbīgajām vielām visos augu aizsardzības līdzekļos, kas dalībvalstīs tika izmantotas pārskata periodā, tostarp vielām, kas tika izmantotas saskaņā ar ārkārtas atļaujām. Dati ietver visas apstrādes no sēšanas/stādīšanas līdz ražas novākšanas beigām.

Datus par apstrādāto platību vāc tā, lai dati par platību un daudzumu kultūraugu dalījumā (bez dubultas uzskaites) būtu pieejami arī agregētā līmenī ķīmisko vielu klašu, līdzekļu kategoriju un galveno grupu dalījumā.

Dati ietver visas darbīgās vielas visos augu aizsardzības līdzekļos, ko izmanto lauku saimniecībās (izņemot izmantošanu noliktavās un sēklu sēšanai).

(1) Kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 52. pantā.

(2) Kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. pantā.

(3) Kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. pantā.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻOS IEKĻAUTO DARBĪGO VIELU KLASIFIKĀCIJA

Galvenās grupas	Līdzekļu kategorijas	Ķīmisko vielu klases (1)
Darbīgās vielas augu aizsardzības līdzekļos, kopā
Fungicīdi un baktericīdi
	Neorganiskie fungicīdi
		Vara savienojumi
		Neorganiskais sērs
		Citi neorganiskie fungicīdi
	Fungicīdi, kuru pamatā ir karbamāti un ditiokarbamāti
		Karbanilāta fungicīdi
		Karbamāta fungicīdi
		Ditiokarbamāta fungicīdi
		Citi fungicīdi, kuru pamatā ir karbamāti un ditiokarbamāti
	Fungicīdi, kuru pamatā ir benzimidazoli
		Benzimidazola fungicīdi
		Citi fungicīdi, kuru pamatā ir benzimidazoli
	Fungicīdi, kuru pamatā ir imidazoli un triazoli
		Konazola fungicīdi
		Imidazola fungicīdi
		Citi fungicīdi, kuru pamatā ir imidazoli un triazoli
	Fungicīdi, kuru pamatā ir morfolīni
		Morfolīna fungicīdi
		Citi fungicīdi, kuru pamatā ir morfolīni
	Mikrobioloģiskas vai botāniskas izcelsmes fungicīdi
		Mikrobioloģiskie fungicīdi
		Botāniskie fungicīdi
		Citi mikrobioloģiskas vai botāniskas izcelsmes fungicīdi
	Baktericīdi
		Neorganiskie baktericīdi
		Citi baktericīdi
	Citi fungicīdi un baktericīdi
		Alifātiskā slāpekļa fungicīdi
		Amīda fungicīdi
		Anilīda fungicīdi
		Aromātiskie fungicīdi
		Dikarboksimīda fungicīdi
		Dinitroanilīna fungicīdi
		Dinitrofenola fungicīdi
		Fosfororganiskie fungicīdi
		Oksazola fungicīdi
		Fenilpirola fungicīdi
		Ftalimīda fungicīdi
		Pirimidīna fungicīdi
		Hinolīna fungicīdi
		Hinona fungicīdi
		Strobilurīna fungicīdi
		Urīnvielas fungicīdi
		Neklasificēti fungicīdi
Herbicīdi, zāles un sūnu iznīcinātāji
	Herbicīdi, kuru pamatā ir fenoksi-fitohormoni
		Fenoksiherbicīdi
		Citi herbicīdi, kuru pamatā ir fenoksi-fitohormoni
	Herbicīdi, kuru pamatā ir triazīni un triazinoni
		Triazīna herbicīdi
		Triazinona herbicīdi
		Citi herbicīdi, kuru pamatā ir triazīni un triazinoni
	Herbicīdi, kuru pamatā ir amīdi un anilīdi
		Amīda herbicīdi
		Anilīda herbicīdi
		Hloracetanilīda herbicīdi
		Citi herbicīdi, kuru pamatā ir amīdi un anilīdi
	Herbicīdi, kuru pamatā ir karbamāti un bis-karbamāti
		Bis-karbamāta herbicīdi
		Karbamāta herbicīdi
		Citi herbicīdi, kuru pamatā ir karbamāti un bis-karbamāti
	Herbicīdi, kuru pamatā ir dinitroanilīna atvasinājumi
		Dinitroanilīna herbicīdi
		Citi herbicīdi, kuru pamatā ir dinitroanilīna atvasinājumi
	Herbicīdi, kuru pamatā ir urīnvielas, uracila vai sulfanilurīnvielas atvasinājumi
		Sulfanilurīnvielas herbicīdi
		Uracila herbicīdi
		Urīnvielas herbicīdi
		Citi herbicīdi, kuru pamatā ir urīnvielas, uracila vai sulfanilurīnvielas atvasinājumi
	Citi herbicīdi
		Ariloksifenoksi-propiona herbicīdi
		Benzofurāna herbicīdi
		Benzoskābes herbicīdi
		Bipiridīlija herbicīdi
		Cikloheksāndiona herbicīdi
		Diazīna herbicīdi
		Dikarboksimīda herbicīdi
		Difenilētera herbicīdi
		Imidazolinona herbicīdi
		Neorganiskie herbicīdi
		Izoksazola herbicīdi
		Nitrila herbicīdi
		Fosfororganiskie herbicīdi
		Fenilpirazola herbicīdi
		Piridazinona herbicīdi
		Piridīnkarboksamīda herbicīdi
		Piridīnkarbonskābes herbicīdi
		Piridiloksietiķskābes herbicīdi
		Hinolīna herbicīdi
		Tiadiazīna herbicīdi
		Tiokarbamāta herbicīdi
		Triazola herbicīdi
		Triazolinona herbicīdi
		Triazolona herbicīdi
		Triketona herbicīdi
		Neklasificēti herbicīdi
Insekticīdi un akaricīdi
	Insekticīdi, kuru pamatā ir piretroīdi
		Piretroīdu insekticīdi
		Citi insekticīdi, kuru pamatā ir piretroīdi
	Insekticīdi, kuru pamatā ir hlorēti ogļūdeņraži
		Antranildiamīda insekticīdi
		Citi insekticīdi, kuru pamatā ir hlorēti ogļūdeņraži
	Insekticīdi, kuru pamatā ir karbamāti un oksīma-karbamāts
		Oksīma-karbamāta insekticīdi
		Karbamāta insekticīdi
		Citi insekticīdi, kuru pamatā ir karbamāts un oksīma-karbamāts
	Insekticīdi, kuru pamatā ir organofosfāti
		Fosfororganiskie insekticīdi
		Citi insekticīdi, kuru pamatā ir organofosfāti
	Mikrobioloģiskas vai botāniskas izcelsmes insekticīdi
		Mikrobioloģiskie insekticīdi
		Botāniskie insekticīdi
		Citi mikrobioloģiskas vai botāniskas izcelsmes insekticīdi
	Akaricīdi
		Pirazola akaricīdi
		Tetrazīna akaricīdi
		Citi akaricīdi
	Citi insekticīdi
		Fermentācijā iegūti insekticīdi
		Benzoilurīnvielas insekticīdi
		Karbazāta insekticīdi
		Diazilhidrazīna insekticīdi
		Kukaiņu augšanas regulatori
		Nitroguanidīna insekticīdi
		Alvorganiskie insekticīdi
		Oksadiazīna insekticīdi
		Fenilētera insekticīdi
		(Fenil-) pirazola insekticīdi
		Piridīna insekticīdi
		Piridilmetilamīna insekticīdi
		Sulfīta estera insekticīdi
		Tetronikskābes insekticīdi
		Kukaiņu pievilinātāji taisnās ķēdes lepidopterān-feromoni (sclps)
		Citi kukaiņu pievilinātāji
		Neklasificēti insekticīdi-akaricīdi
Moluskicīdi
	Moluskicīdi
		Moluskicīdi
Augu augšanas regulatori
	Fizioloģiskie augu augšanas regulatori
		Fizioloģiskie augu augšanas regulatori
		Citi fizioloģiskie augu augšanas regulatori
	Pretdīgšanas līdzekļi
		Pretdīgšanas līdzekļi
		Citi pretdīgšanas līdzekļi
	Citi augu augšanas regulatori
		Citi augu augšanas regulatori
Citi augu aizsardzības līdzekļi
	Augu eļļas
		Augu eļļas
	Augsnes sterilizācijas līdzekļi (tostarp nematicīdi)
		Metilbromīds
		Bioloģiskie nematicīdi
		Fosfororganiskie nematicīdi
		Citi augsnes sterilizācijas līdzekļi
	Rodenticīdi
		Rodenticīdi
	Visi pārējie augu aizsardzības līdzekļi
		Dezinfekcijas līdzekļi
		Repelenti
		Citi augu aizsardzības līdzekļi

(1) Attiecas arī uz mikrobioloģiskas vai botāniskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļiem saskaņošanas nolūkā.

III PIELIKUMS

APRAKSTI

Augu aizsardzības līdzeklis ir līdzeklis tādā formā, kādā to piegādā lietotājam un kurā ir darbīgās vielas, aizsargvielas vai sinerģisti vai kas sastāv no tām, un tas ir paredzēts kādam no lietojumiem, kas aprakstīti 2. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK.

Darbīgās vielas: ir darbīgās vielas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 2. punktā.

Laišana tirgū: ir laišana tirgū, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 9) punktā.

Kultūraugi: ir lauksaimniecības kultūraugi, kā aprakstīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/1538 (1).

Augu aizsardzības līdzekļos iekļauto darbīgo vielu klasifikācija: darbīgo vielu agregēšana galveno grupu, līdzekļu kategoriju un ķīmisko vielu klašu dalījumā.

Ražas gads: kalendārais gads, kurā sākas ražas novākšana, tostarp laikposms (arī iepriekšējā kalendārajā gadā), kurā tiek veikti visi sagatavošanas pasākumi (piemēram, augsnes apstrāde, stādīšana un mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu izmantošana), lai nodrošinātu minēto ražu.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1538 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 40.. lpp.).

26.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1538

(2023. gada 25. jūlijs),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) 2022/2379 izveido integrētu regulējumu Eiropas statistikas attiecībā uz lauksaimniecības ielaidi un izlaidi izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.

(2)	Lai iegūtu salīdzināmus datus starp dalībvalstīm un panāktu saskaņotību, ir jāprecizē datu prasības statistikas sagatavošanai par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi attiecībā uz augkopības produkciju.

(3)

(4)	Jāprecizē mainīgie lielumi, kuriem nepieciešams reģionālais un bioloģiskais aspekts, jo tie ir vajadzīgi tikai dažiem mainīgajiem lielumiem.

(5)	Lai izvairītos no nekonsekvences starp dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā papildus Regulas (ES) 2022/2379 4. panta 3. punktā noteiktajām prasībām būtu jāprecizē datu kopu aptvērums.

(6)	Būtu sīkāk jāprecizē Regulas (ES) 2022/2379 9. panta 4. punktā minētie pārskata periodi.

(7)	Kultūraugu ražas rādītāji ir svarīgi lauksaimnieciskās ražošanas rādītāji, un tāpēc tie būtu jāiekļauj datos. Tomēr Komisijai (Eurostat) šis rādītājs būtu jāaprēķina, pamatojoties uz nosūtītajiem datiem.

(8)	Audzēto kultūraugu mitruma saturs un cukura saturs cukurbietēs gadu gaitā ievērojami atšķiras un rada šķēršļus produkcijas apjomu salīdzināšanai laika griezumā un starp valstīm. Tāpēc, lai izveidotu salīdzināmu statistiku, ir vajadzīga informācija par valsts standarta mitruma un cukura saturu.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2379 7. panta 2. punktu dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma sniegt datus par konkrētiem mainīgajiem lielumiem noteiktos termiņos, ja to produkcijas apjoma ietekme uz minēto mainīgo lielumu Savienības kopsummu ir ierobežota. Tā tas ir gadījumā, ja to produkcijas apjoms ir mazāks par konkrētām robežvērtībām. Ir jāprecizē minētās robežvērtības, to noteikšanai izmantotā metodika, datu avoti, kas izmantoti šīs metodikas piemērošanai, un dati, uz kuriem attiecas šis atbrīvojums.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (2) 7. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Datu prasības

Datus par augkopības produkcijas statistikas jomu, kas minēta Regulas (ES) 2022/2379 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis sniedz agregētu datu kopu veidā. Datus par kopējo un bioloģisko ražošanu nosūta Komisijai (Eurostat) vajadzīgajā ģeogrāfiskajā līmenī.

2. pants

Datu kopas

1. Datu kopu datu saturs ir precizēts:

I pielikumā tematam i) “Kultūraugu platība un produkcija”, detalizētajiem tematiem

1)	“Laukaugi un ilggadīgie zālāji”,

2)	“Dārzkopība, izņemot ilggadīgos stādījumus”,

3)	“Ilggadīgie kultūraugi”;

II pielikumā tematam ii) “Augkopības produktu bilances”, detalizētajiem tematiem

1)	“Graudaugu bilances”,

2)	“Eļļas augu sēklu bilances”;

III pielikumā tematam iii) “Zālāji”, detalizētajam tematam

1)	“Zālāju apsaimniekošana”.

2. Attiecībā uz katru datu kopu I iedaļā ir precizēts:

1)	datu satura apraksts;

2)	mainīgie lielumi, kas sniedzami valsts un vajadzības gadījumā reģionālā līmenī;

3)	par bioloģisko ražošanu sniedzamie mainīgie lielumi;

4)	datu nosūtīšanas termiņi Komisijai (Eurostat);

5)	pārskata periodi.

3. Attiecībā uz katru datu kopu II iedaļā attiecīgā gadījumā ir precizēts:

1)	mērvienību apraksts;

2)	tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem;

3)	robežvērtības atbrīvojumiem no datu nosūtīšanas termiņiem.

3. pants

Precizitātes prasības

Ja datu vākšanu veic, pamatojoties uz statistiskām izlasēm, dalībvalstis nodrošina, ka svērtie rezultāti ir reprezentatīvi attiecībā uz statistikas kopu attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā un ka tie ir izstrādāti tā, lai būtu ievērotas IV pielikumā izklāstītās precizitātes prasības. Ja precizitātes prasības nav piemērojamas, piemēram, tādu avotu dēļ, kas nav statistikas apsekojumi, statistikas kvalitāti nodrošina tā, lai tā būtu reprezentatīva attiecībā uz tajā aprakstīto darbības jomu un lai tā atbilstu Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

4. pants

Apraksti

Šajā regulā piemēro terminu aprakstus, kas izklāstīti V pielikumā.

5. pants

Atbrīvojumu metodika

1. Dalībvalstis var atbrīvot no konkrētiem regulāriem datu nosūtīšanas termiņiem, ja minētās dalībvalsts ietekme uz minēto mainīgo lielumu Savienības kopsummu ir ierobežota.

2. Atbrīvojumus no datu nosūtīšanas piešķir mainīgajiem lielumiem temata “Kultūraugu platība un produkcija” datu kopās ar noteikumu, ka to piemērošana nesamazina informāciju par paredzamo atbilstošā mainīgā lieluma Savienības kopsummu vairāk nekā par 5 %. Komisija (Eurostat) aprēķina atsauces robežvērtības katra tāda kultūrauga produkcijai, uz kuru attiecas atbrīvojumi. Šīs atsauces robežvērtības aprēķina, pamatojoties uz trīs gadu vidējo rādītāju statistikas datiem par produkcijas apjomiem.

3. Dalībvalsts, kurā augkopības produkcija trīs gadus pēc kārtas ir bijusi zemāka par atsauces robežvērtību vai vienāda ar to, ir atbrīvota no pienākuma nosūtīt datus par visiem šim kultūraugam piederošiem mainīgajiem (apakš)lielumiem konkrētos termiņos, kā norādīts katrā I pielikuma datu kopu II iedaļā. Atbrīvojumu automātiski atsauc, ja dalībvalsts attiecīgā produkcijas vērtība trīs gadus pēc kārtas pārsniedz atsauces robežvērtību. Datu nosūtīšanu sāk par pārskata gadu, kas seko trešajam secīgajam gadam, kurā ir pārsniegta atsauces robežvērtība. Atbrīvojumu automātiski atjauno, ja dalībvalsts attiecīgā kultūrauga produkcija trīs gadus pēc kārtas ir mazāka par atsauces robežvērtību vai vienāda ar to.

4. Atsauces robežvērtības ir noteiktas katrā I pielikuma II iedaļā. Komisija var grozīt jebkuru no šīm vērtībām, ja Savienības vidējā kopsumma trīs gadus pēc kārtas saglabājas mazāka par 90 % vai lielāka par 110 % no Savienības kopsummas, ko izmanto atsauces robežvērtību aprēķināšanai.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 315, 7.12.2022., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

I PIELIKUMS

KULTŪRAUGU PLATĪBA UN PRODUKCIJA

i.1 DATU KOPA

Laukaugi un ilggadīgie zālāji

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	i.	Kultūraugu platība un produkcija
Detalizēts temats:	i.1	Laukaugi un ilggadīgie zālāji

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver agrīnās aplēses un galīgo statistiku par platībām, audzēšanu un ražu attiecībā uz lauksaimniecības kultūraugiem un ilggadīgajiem zālājiem, ko dalībvalstu lauku saimniecībās ražas iegūšanai pārskata periodā audzē pārsvarā, tostarp kultūraugiem, ko audzē saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

Valsts līmeņa dati

Reģionālā līmeņa dati

Bioloģiskās ražošanas dati

Kultūraugu raksturlielumi

Datu nosūtīšanas termiņi

N gada 31. janvāris (1)

N gada 30. jūnijs (1)

N gada 31. augusts (1)

N gada 30. septembris

N gada 30. novembris

N+1 gada 31. marts

N+1 gada 30. septembris

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot piemājas dārziņus (2)

OMU, OMC, OMA

Aramzeme (3)

OMU, OMC, OMA

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

MA, SA, PR

SA, PR

Kvieši un speltas kvieši

SA, PR

Parastie kvieši un speltas kvieši

SA, PR

OF, OP

Parastie ziemas kvieši un speltas kvieši

SA, PR

Parastie vasaras kvieši un speltas kvieši

SA, PR

Cietie kvieši

SA, PR

OF, OP

Rudzi

SA, PR

OF, OP

Mieži

SA, PR

OF, OP

Ziemas mieži

SA, PR

Vasaras mieži

SA, PR

Auzas

SA, PR

OF, OP

Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums

SA, PR

OF, OP

Tritikāle

SA, PR

OF, OP

Sorgo

SA, PR

OF, OP

Rīsi

SA, PR

OF, OP

Rīsi Indica

SA, PR

Rīsi Japonica

SA, PR

Ziemāju maisījumi (graudu maisījums)

SA, PR

Vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot ziemāju maisījumu)

SA, PR

OF, OP

Citi graudaugi, citur neklasificēti (prosa, miežabrāļi u. c.)

SA, PR

Pseidograudaugi

SA, PR

Griķi

SA, PR

Kvinoja

SA, PR

Citi pseidograudaugi, citur neklasificēti

SA, PR

Kaltēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un labības un pākšaugu maisījumi)

MA, SA, PR

SA, PR

Lauka zirņi

SA, PR

OF, OP

Cūku pupas un lauka pupas

SA, PR

OF, OP

Saldās lupīnas

SA, PR

OF, OP

Lēcas

SA, PR

OF, OP

Vīķi

SA, PR

OF, OP

Aunazirņi

SA, PR

OF, OP

Citi kaltēti pākšaugi un proteīnaugi, citur neklasificēti

SA, PR

Sakņaugi

MA, SA, PR

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

SA, PR

OF, OP

Cukurbietes (izņemot sēklai)

SA, PR

OF, OP

Citi sakņaugi, citur neklasificēti

SA, PR

Tehniskās kultūras

MA, SA

Eļļas augu sēklas

SA, PR

Rapsis un ripsis

SA, PR

OF, OP

Ziemas rapsis un ripsis

SA, PR

Vasaras rapsis un ripsis

SA, PR

Saulespuķu sēklas

SA, PR

OF, OP

Soja

SA, PR

OF, OP

Linsēklas (eļļas lini)

SA, PR

Kokvilnas sēklas

Citi eļļas sēklu augi, citur neklasificēti

SA, PR

Šķiedraugu kultūras

SA, PR

Šķiedras lini

SA, PR

Kaņepes

SA, PR

Kokvilnas šķiedra

SA, PR

Citas šķiedraugu kultūras, citur neklasificētas

SA, PR

Tabaka

SA, PR

Apiņi

SA, PR

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

Enerģētiskie kultūraugi, citur neklasificēti

MA, PR

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas

Aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras

MA, PR

Pagaidu zālāji un ganības

MA, PR

OMA

Zaļgatavībā novākti pākšaugi

SA, PR

OF, OP

Sējas lucerna

SA, PR

Pākšaugu un zālaugu maisījumi

SA, PR

Citi zaļgatavībā novākti pākšaugi, citur neklasificēti

SA, PR

Zaļgatavības kukurūza

SA, PR

OF, OP

Citi zaļgatavībā novākti graudaugi (izņemot zaļgatavības kukurūzu)

SA, PR

Citas aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras, citur neklasificētas

SA, PR

Sēklas un stādi

OMA

Papuve

Citi laukaugi, citur neklasificēti

Ilggadīgie zālāji

MA, PR

OMU, OMC, OMA

Pastāvīgās ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

MA, PR

Pastāvīgās nekultivētās ganības

MA, PR

Ilggadīgie zālāji, kurus vairs neizmanto ražošanas vajadzībām un par kuriem ir tiesības saņemt subsīdiju maksājumu

N ir gads, uz kuru attiecas dati.

MA	=	kopējā galvenā platība (1 000 ha), tostarp bioloģiskās platības
SA	=	kopējā apsētā platība (1 000 ha), tostarp bioloģiskās platības
OF	=	sertificētā bioloģiskā apsētā platība (1 000 ha)
OMC	=	galvenā sertificētā bioloģiskā platība
OMU	=	galvenā platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu (1 000 ha)
OMA	=	galvenā sertificētā platība vai platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu (1 000 ha)
PR	=	kopējā novāktā produkcija (1 000 tonnas), tostarp bioloģiskā produkcija
OP	=	sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija (1 000 tonnas)

Pārskata periods: ražas gads

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Apsētā platība: attiecas uz kopējo platību, kas apsēta vai apstādīta ar kultūraugu, kura raža sākas pārskata kalendārajā gadā, neatkarīgi no tā, kad notikusi stādīšana. Ja kultūraugs vienā un tajā pašā zemes gabalā tiek sēts vai stādīts vairāk nekā vienu reizi gada laikā, platību reizina ar stādīšanas skaitu.

Galvenā platība: attiecas uz zemes gabala(-u) fizisko platību neatkarīgi no tā, vai ražas gadā tajā bija tikai viens atsevišķs kultūraugs vai vairāki kultūraugi. Viengadīgo kultūraugu gadījumā galvenā platība atbilst apsētajai platībai; kombinēto kultūraugu gadījumā tā atbilst platībai, kurā kultūraugi tiek audzēti līdzās; secīgas sējas vai kultūraugu gadījumā platību ņem vērā tikai vienu reizi; ilggadīgo kultūraugu gadījumā papildus ražošanas platībai iekļauj arī neproduktīvos jaunos stādījumus un uz laiku pamestās platības. Šādi katra platība tiek uzskaitīta tikai vienu reizi.

Novāktā produkcija: attiecas uz kopējo novākto produkciju, no kuras ir atdalīti ražas zudumi.

Graudaugu, kaltētu pākšaugu un eļļas augu sēklu produkciju norāda kā tīru un sausu graudu svaru stabilā standarta tirgus mitruma līmenī, kas tiek izmantots valstī. Par rīsiem ziņo kā par nelobītiem rīsiem.

Dati par sakņaugu produkciju būtu jānorāda tīrā svara izteiksmē, t. i., bez augu virsējām daļām un lapām, augsnes un dubļiem.

Aramzemē sētu un zaļgatavībā novāktu kultūru un ilggadīgo zālāju produkcija ietver ražas apjomu, kas iegūts, pļaujot un ganot. Datus paziņo sausnas izteiksmē.

Par citu kultūraugu produkciju ziņo stabilajā standarta tirgus mitruma līmenī, kas tiek izmantots valstī, kur mitrums ietekmē tirdzniecību, tādā veidā, kā to galvenokārt izmanto tirdzniecībā.

Valstis sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par stabilo standarta tirgus mitruma līmeni, kas tiek izmantots minētajās valstīs; no šīs informācijas Eurostat standartizācijas vajadzībām pārrēķina produkciju ES standarta mitrumā.

Attiecībā uz cukurbietēm valstis iesniedz Komisijai (Eurostat) datus par novāktās produkcijas cukura saturu ražas gadā, pievienojot galīgos ražošanas datus; no šiem datiem Eurostat standartizācijas nolūkos pārrēķina produkciju ar ES standarta cukura saturu (16 %).

Sertificētā bioloģiskā platība: attiecas uz platībām, izņemot platības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 (4) 10. pantā minētajā pārejas periodā, kuras tiek apsaimniekotas saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas bioloģiskajai ražošanai, kā noteikts Regulā (ES) 2018/848 vai attiecīgā gadījumā jaunākos tiesību aktos.

Platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu: attiecas uz platībām pārejas periodā, kas minēts Regulas (ES) 2018/848 10. pantā vai attiecīgā gadījumā jaunākos tiesību aktos un kas tiek apsaimniekotas saskaņā ar prasībām, kuras piemērojamas bioloģiskajai ražošanai.

Sertificētā platība vai platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu: attiecas uz platībām, kas ir sertificētās bioloģiskās platības, vai platības, kurās notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu.

Sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija: attiecas uz novākto produkciju, kas iegūta iepriekš definētajās “sertificētajās bioloģiskajās platībās”.

Bioloģiskās platības un produkcija ir iekļauta kopējās platībās un produkcijā.

Tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem

Kultūraugu ražu aprēķina, kopējo novākto produkciju dalot ar kopējo apsēto platību. Eurostat aprēķina kultūraugu ražu, pamatojoties uz nosūtītajiem datiem. Par laikapstākļu izraisītiem negadījumiem, kas būtiski ietekmē novākto produkciju, ziņo Komisijai (Eurostat).

Datu nosūtīšanas atbrīvojuma atsauces robežvērtības

Atsauces robežvērtības, kas noteiktas 5. panta 2. punktā, ir šādas:

Atsauces mainīgais lielums: Šādu kultūraugu produkcija	Atsauces robežvērtība (1 000 tonnas)	Nosūtīšanas atbrīvojums
Parastie kvieši un speltas kvieši	1 700	N gada 31. janvāris N gada 30. jūnijs N gada 31. augusts
Cietie kvieši	170
Rudzi	80
Mieži	500
Auzas	70
Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums	1 100
Tritikāle	120
Sorgo	15
Rīsi	65
Lauka zirņi	25
Cūku pupas un lauka pupas	15
Kartupeļi	350
Cukurbietes	1 500
Rapsis un ripsis	300
Saulespuķu sēklas	150
Soja	60
Zaļgatavības kukurūza	2 000

i.2 DATU KOPA

Dārzkopība, izņemot ilggadīgos stādījumus

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	i.	Kultūraugu platība un produkcija
Detalizēts temats:	i.2	Dārzkopība, izņemot ilggadīgos stādījumus

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver agrīnās aplēses un galīgo statistiku par platībām, audzēšanu un ražu attiecībā uz dārzkopības kultūraugiem, ko dalībvalstu lauku saimniecībās audzē ražas iegūšanai pārskata periodā, tostarp kultūraugiem, ko audzē saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

						Valsts līmeņa dati				Bioloģiskās ražošanas dati
Kultūraugu raksturlielumi					Datu nosūtīšanas termiņi	N gada 30. jūnijs (5)	N gada 30. septembris (5)	N+1 gada 31. maijs	N+1 gada 30. septembris	N+1 gada 30. septembris
		Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes						HA, PR	MA	OH, OP
			Svaigi dārzeņi (tostarp melones)					HA, PR		OH, OP
				Kāpostaugi				HA, PR		OH, OP
					Ziedkāposti un brokoļi			HA, PR
					Briseles kāposti			HA, PR
					Galviņkāposti			HA, PR
					Citi kāpostaugi, citur neklasificēti			HA, PR
				Lapu un kātu dārzeņi (izņemot kāpostaugus)				HA, PR		OH, OP
					Puravi			HA, PR
					Selerijas			HA, PR
					Dārza salāti			HA, PR, PRG
					Endīvijas			HA, PR
					Dārza spināti			HA, PR
					Sparģeļi			HA, PR
					Cigoriņi			HA, PR
					Artišoki			HA, PR
					Citi lapu vai kātu dārzeņi, citur neklasificēti			HA, PR
				Augļu dārzeņi (tostarp melones)				HA, PR		OH, OP
					Tomāti	HA	HA, PR	HA, PR, PRG		OH, OP
					Gurķi un kornišoni (pipargurķīši)			HA, PR, PRG
					Baklažāni			HA, PR
					Tumšzaļie kabači un kabači			HA, PR
					Lielaugļu ķirbji un ķirbji			HA, PR
					Muskatmelones			HA, PR
					Arbūzi			HA, PR
					Paprika (dārzeņpipari)			HA, PR, PRG
					Citi augļu dārzeņi, citur neklasificēti			HA, PR
				Sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi				HA, PR		OH, OP
					Burkāni			HA, PR		OH, OP
					Sīpoli un šalotes			HA, PR		OH, OP
					Galda bietes			HA, PR
					Sakņu selerijas			HA, PR
					Redīsi			HA, PR
					Ķiploki			HA, PR
					Citi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, citur neklasificēti			HA, PR
				Svaigi pākšaugi				HA, PR		OH, OP
					Svaigi zirņi			HA, PR
					Svaigas pupas			HA, PR
					Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti			HA, PR
				Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti				HA, PR
			Zemenes					HA, PR, PRG		OH, OP
		Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot stādaudzētavās)							MA
Kultivētas sēnes								PR		OP
	Šampinjoni							PR
	Citas kultivētas sēnes, citur neklasificētas							PR

N ir gads, uz kuru attiecas dati.

MA	=	kopējā galvenā platība (1 000 ha)
HA	=	kopējā novākta platība (1 000 ha)
OH	=	sertificētā novākta bioloģiskā platība (1 000 ha)
PR	=	kopējā novāktā produkcija (1 000 tonnas)
PRG	=	kopējā produkcija, ko iegūst, audzējot zem stikla vai augsta pieejama pārsega (1 000 tonnas)
OP	=	sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija (1 000 tonnas)

Pārskata periods: ražas gads

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Novāktā platība: attiecas uz konkrēta kultūrauga platību, ko novāc pārskata ražas gadā. Ja pārskata periodā viena un tā pati platība ir apsēta vai apstādīta vairākas reizes, platību reizina ar gadā novākto ražu skaitu.

Galvenā platība: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Novāktā produkcija: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Sertificētā bioloģiskā platība: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem

Kultūraugu ražu aprēķina, kopējo novākto produkciju dalot ar kopējo novākto platību. Eurostat aprēķina kultūraugu ražu, pamatojoties uz nosūtītajiem datiem. Par laikapstākļu izraisītiem negadījumiem, kas būtiski ietekmē novākto produkciju, ziņo Komisijai (Eurostat).

Datu nosūtīšanas atbrīvojuma atsauces robežvērtības

Atsauces robežvērtības, kas noteiktas 5. panta 2. punktā, ir šādas:

Atsauces mainīgais lielums

Atsauces robežvērtība (1 000 tonnas)

Nosūtīšanas atbrīvojums

Tomātu produkcija

250

N gada 30. jūnijs

N gada 30. septembris

i.3 DATU KOPA

Ilggadīgie kultūraugi

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	i.	Kultūraugu platība un produkcija
Detalizēts temats:	i.3	Ilggadīgie kultūraugi

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver agrīnās aplēses un galīgo statistiku par platībām, audzēšanu un ražu attiecībā uz ilggadīgiem lauksaimniecības kultūraugiem, ko dalībvalstu lauku saimniecībās ražas iegūšanai pārskata periodā audzē pārsvarā, tostarp kultūraugiem, ko audzē saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

Kultūraugu raksturlielumi

Valsts līmeņa dati

Reģionālā līmeņa dati

Bioloģiskās ražošanas dati

Datu nosūtīšanas termiņi

N gada 30. novembris (6)

N+1 gada 31. marts

N+1 gada 30. septembris

Ilggadīgie kultūraugi

OMC, OMU, OMA

Ilggadīgie kultūraugi, lietošanai pārtikā

PA, PR

MA, PA, PR

Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)

PA, PR

OPA, OP

Mērena klimata zonu augļi

PA, PR

OPA

Sēkleņi

PA, PR

OPA

Āboli

PA, PR

OPA, OP

Bumbieri

PA, PR

OPA, OP

Citi sēkleņi, citur neklasificēti

PA, PR

Kauleņi

PA, PR

OPA

Persiki

PA, PR

OPA, OP

Nektarīni

PA, PR

OPA, OP

Aprikozes

PA, PR

OPA, OP

Ķirši

PA, PR

OPA, OP

Saldie ķirši

PA, PR

Skābie ķirši

PA, PR

Plūmes

PA, PR

OPA, OP

Citi kauleņi, citur neklasificēti

PA, PR

Subtropu un tropu klimata zonu augļi

PA, PR

OPA

Vīģes

PA, PR

Kivi

PA, PR

OPA, OP

Avokado

PA, PR

Banāni

PA, PR

Citi subtropu un tropu klimata zonu augļi, citur neklasificēti

PA, PR

Ogas (izņemot zemenes)

PA, PR

OPA, OP

Upenes

PA, PR

Sarkanās jāņogas

PA, PR

Avenes

PA, PR

Krūmmellenes

PA, PR

Citas ogas, citur neklasificētas

PA, PR

Rieksti

PA, PR

OPA, OP

Valrieksti

PA, PR

Lazdu rieksti

PA, PR

Mandeles

PA, PR

Ēdamās kastaņas

PA, PR

Citi rieksti, citur neklasificēti

PA, PR

Citrusaugļi

PA, PR

MA, PA, PR

OPA, OP

Apelsīni

PA, PR

OPA, OP

Sīkie citrusaugļi

PA, PR

Sacumas

PA, PR

Klementīni

PA, PR

Citi sīkie citrusaugļi un mandarīnu hibrīdi, citur neklasificēti

PA, PR

Citroni un skābie laimi

PA, PR

Pamelo un greipfrūti

PA, PR

Citi citrusaugļi, citur neklasificēti

PA, PR

Vīnogas

PA, PR

MA, PA, PR

OPA, OP

Vīna vīnogas

PA, PR

OPA, OP

Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

PA, PR

Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

PA, PR

Citu vīnu (bez ACVN/AĢIN) ražošanai paredzētas vīnogas, citur neklasificētas

PA, PR

Galda vīnogas

PA, PR

Rozīņu vīnogas

PA, PR

Citiem mērķiem paredzētas vīnogas, citur neminētas

PA, PR

Olīvas

PA, PR

MA, PA, PR

OPA, OP

Galda olīvas

PA, PR

Eļļas olīvas

PA, PR

Citi ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti

PA, PR

Stādaudzētavas

Citi ilggadīgie kultūraugi

N ir gads, uz kuru attiecas dati.

MA	=	kopējā galvenā platība (1 000 ha)
PA	=	kopējā ražošanas platība (1 000 ha)
OPA	=	sertificētā bioloģiskās ražošanas platība (1 000 ha)
OMC	=	galvenā sertificētā bioloģiskā platība
OMU	=	galvenā platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu (1 000 ha)
OMA	=	galvenā sertificētā platība vai platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu (1 000 ha)
PR	=	kopējā novāktā produkcija (1 000 tonnas)
OP	=	sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija (1 000 tonnas)

Pārskata periods: ražas gads

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Ražošanas platība: attiecas uz platību, kurā ražu, iespējams, var novākt pārskata ražas gadā pārsvarā.

Galvenā platība: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Novāktā produkcija: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Sertificētā bioloģiskā platība: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Galvenā sertificētā platība vai platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem

Kultūraugu ražu aprēķina, kopējo novākto produkciju dalot ar kopējo ražošanas platību. Eurostat aprēķina kultūraugu ražu, pamatojoties uz nosūtītajiem datiem. Par laikapstākļu izraisītiem negadījumiem, kas būtiski ietekmē novākto produkciju, ziņo Komisijai (Eurostat).

Datu nosūtīšanas atbrīvojuma atsauces robežvērtības

Atsauces robežvērtības, kas noteiktas 5. panta 2. punktā, ir šādas:

Atsauces mainīgais lielums: Šādu kultūraugu produkcija	Atsauces robežvērtība (1 000 tonnas)	Nosūtīšanas atbrīvojums
Āboli	150	N gada 30. novembris
Bumbieri	40
Persiki	90
Nektarīni	80
Apelsīni	300
Klementīni	140
Sacumas	120
Olīvas	700

(1) Atbrīvojuma noteikumus par datu nosūtīšanu sk. II iedaļā.

(2) Platības i.2 un i.3 datu kopā ir iekļautas izmantotajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē, izņemot kultivēto sēņu platību i.2 datu kopā.

(3) Platības i.2 datu kopā ir iekļautas aramzemes platībā.

(5) Atbrīvojuma noteikumus par datu nosūtīšanu sk. II iedaļā.

(6) Atbrīvojuma noteikumus par datu nosūtīšanu sk. II iedaļā.

II PIELIKUMS

AUGKOPĪBAS PRODUKTU BILANCES

ii.1 DATU KOPA

Graudaugu bilances

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	ii.	Augkopības produktu bilances
Detalizēts temats:	ii.1	Graudaugu bilances

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver galveno graudaugu piegādes, izlietojumu un krājumus, kā arī pārstrādes pirmās pakāpes produktus, kas dalībvalstīs iegūti pārskata periodā.

Kultūraugu raksturlielumi				Parastie kvieši un speltas kvieši	Cietie kvieši	Rudzi	Mieži	Auzas	Tritikāle	Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums
Datu nosūtīšanas termiņš				Tirdzniecības gada beigas + 11 mēneši
Bilances raksturlielumi				Tirdzniecības gada beigas + 11 mēneši
Piegāde				Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Novāktā produkcija			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Zaudējumi un zudumi lauku saimniecībās		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Imports			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Imports ES iekšienē		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Imports ārpus ES		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Krājumi tirdzniecības gada sākumā			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
Izlietojums				Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Iekšzemes izlietojums			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – lietošanai pārtikā		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – rūpniecisks izlietojums		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
			Iekšzemes izlietojums – rūpnieciskā bioetanola, citas biodegvielas vai biogāzes izlietojums	Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – kā kopuma izlietojums dzīvnieku barībai		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – sēklas		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – zaudējumi		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Eksports			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Eksports ES iekšienē		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Eksports ārpus ES		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Krājumi tirdzniecības gada beigās			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q

daudzums (1 000 tonnas) valsts līmenī

Pārskata periods: N tirdzniecības gads (N gada 1. jūlijs–N+1. gada 30. jūnijs)

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Daudzums attiecas uz kultūrauga daudzumu vai ekvivalentu, kas izteikts graudos, kuru izmanto bilances postenim stabilā standarta tirgus mitruma līmenī, kurš tiek izmantots valstī.

ii.2 DATU KOPA

Eļļas augu bilances

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	ii.	Augkopības produktu bilances
Detalizēts temats:	ii.2	Eļļas augu bilances

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver galveno eļļas augu sēklu piegādes, izlietojumu un krājumus dalībvalstīs pārskata periodā.

Kultūraugu raksturlielumi				Rapsis un ripsis	Saulespuķu sēklas	Soja
Datu nosūtīšanas termiņš				Tirdzniecības gada beigas + 11 mēneši
Bilances raksturlielumi				Tirdzniecības gada beigas + 11 mēneši
Piegāde				Q	Q	Q
	Novāktā produkcija			Q	Q	Q
		Zaudējumi un zudumi lauku saimniecībās		Q	Q	Q
	Imports			Q	Q	Q
		Imports ES iekšienē		Q	Q	Q
		Imports ārpus ES		Q	Q	Q
	Krājumi tirdzniecības gada sākumā			Q	Q	Q
Izlietojums				Q	Q	Q
	Iekšzemes izlietojums			Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – lietošanai pārtikā		Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – kā kopuma izlietojums dzīvnieku barībai		Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – spiešana		Q	Q	Q
			Spiešana eļļu ieguvei – lietošanai pārtikā	Q	Q	Q
			Spiešana eļļu ieguvei – biodegvielas	Q	Q	Q
			Spiešana eļļu ieguvei – cits rūpniecisks izlietojums	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – sēklas		Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – zaudējumi		Q	Q	Q
	Eksports			Q	Q	Q
		Eksports ES iekšienē		Q	Q	Q
		Eksports ārpus ES		Q	Q	Q
	Krājumi tirdzniecības gada beigās			Q	Q	Q

daudzums (1 000 tonnas) valsts līmenī

Pārskata periods: N tirdzniecības gads (N gada 1. jūlijs–N+1. gada 30. jūnijs)

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Daudzums attiecas uz kultūrauga daudzumu vai ekvivalentu, kas izteikts sēklās, kuru izmanto bilances postenim stabilā standarta tirgus mitruma līmenī, kurš tiek izmantots valstī.

III PIELIKUMS

ZĀLĀJI

iii.1 DATU KOPA

Ganību platību apsaimniekošana

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	iii.	Zālāji
Detalizēts temats:	iii.1	Zālāju apsaimniekošana

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver pēc vecuma, platības un apsaimniekošanas klasificētus ilggadīgos un pagaidu zālājus dalībvalstīs pārskata periodā.

		Kopējā platība	No tās apsaimniekota	Apsaimniekota, no tās mēslota
Datu nosūtīšanas termiņš		N+1 gada 30. septembris
Kultūraugu raksturlielums
Ilggadīgie zālāji (20 gadi un vairāk)		MA, MAR	MA	MA
Ilggadīgie zālāji (11–19 gadi)		MA, MAR	MA	MA
Ilggadīgie zālāji (6–10 gadi)		MA, MAR	MA	MA
Pagaidu zālāji un ganības		MA, MAR
	Vecums 1–3 gadi	MA, MAR
	Vecums 4–5 gadi	MA, MAR
Daļa no kopējiem ilggadīgajiem zālājiem ar
	Koku/krūmu apaugumu	MA, MAR
	Apsaimniekotām agromežsaimniecības platībām	MA, MAR

Mērvienības

MA	=	kopējā galvenā platība (1 000 ha)
MAR	=	galvenā platība reģionālā līmenī

Biežums	:	gadi, kas beidzas ar 0, 3 vai 6
Pārskata periods	:	kalendārais gads

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Galvenā platība: sk. i.1 datu kopu.

IV PIELIKUMS

PRECIZITĀTES PRASĪBAS

Dati, kas savākti par izlasi un ekstrapolēti uz visu datu kopas statistikas kopu atbilst 1. tabulā norādītajām precizitātes prasībām.

Precizitātes prasības attiecas uz valstu novērtējumu galīgo nosūtīšanu par konkrētiem mainīgajiem lielumiem, kas ietilpst 1. tabulā uzskaitītajās datu kopās.

Mainīgie lielumi attiecas uz galvenajām platībām valsts līmenī.

Attiecīgās kopas ir definētas 1. tabulas pirmajā ailē.

1. tabula

Precizitātes prasības

Attiecīgā kopa

Mainīgie lielumi, uz kuriem attiecas precizitātes prasības

Relatīvā standarta kļūda

Datu kopa: Laukaugi un ilggadīgie zālāji

Lauku saimniecības ar attiecīgo mainīgo lielumu

—	Graudaugu graudu ražošanai galvenās platības

3 %

—	Kaltētu pākšaugu un proteīnaugu galvenās platības graudu ražošanai

—	Sakņaugu galvenās platības

—	Tehnisko kultūru galvenās platības

—	Aramzemē sētu un zaļgatavībā novāktu kultūru galvenās platības

—	Ilggadīgo zālāju galvenās platības

Datu kopa: Dārzkopība, izņemot ilggadīgos stādījumus

Lauku saimniecības ar dārzkopības produkciju, izņemot ilggadīgos stādījumus

—	Svaigu dārzeņu (tostarp meloņu) un zemeņu galvenās platības

3 %

Datu kopa: Ilggadīgie kultūraugi

Lauku saimniecības ar ilggadīgiem kultūraugiem

—	Ilggadīgo kultūraugu galvenās platības

3 %

V PIELIKUMS

APRAKSTI

Ražas gads

Kalendārais gads, kurā sākas ražas novākšana, tostarp laikposms (arī iepriekšējā kalendārajā gadā), kurā tiek veikti visi sagatavošanas pasākumi (piemēram, augsnes apstrāde, stādīšana un mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu izmantošana), lai nodrošinātu minēto ražu.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot piemājas dārziņus

Aramzemes, ilggadīgo zālāju un ilggadīgo kultūraugu kopējā platība.

Aramzeme

Zeme, ko apstrādā (apar vai irdina) un/vai apstāda regulāri, parasti saskaņā ar augsekas sistēmu.

Ziemāji

Pirms ziemas vai tās laikā sētie kultūraugi.

Vasarāji

Pavasarī sētie kultūraugi.

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

Visi graudaugi, novākti sausi graudu ražošanai, neatkarīgi no to izlietojuma.

Kvieši un speltas kvieši

Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol., Triticum spelta L., Triticum monococcum L, un Triticum durum Desf.

Parastie kvieši un speltas kvieši

Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol., Triticum spelta L. un Triticum monococcum L. un citas Triticum dzimtas sugas, ko audzē līdzīgu īpašību dēļ.

Cietie kvieši

Triticum durum Desf.

Rudzi

Secale cereale L.

Ziemāju maisījumi (graudu maisījums)

Rudzu un citu graudu maisījumi un citi graudu maisījumi, kas iesēti pirms ziemas vai tās laikā (ziemāju maisījums).

Mieži

Hordeum vulgare L.

Auzas

Avena sativa L.

Vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot ziemāju maisījumu)

Graudaugi, kas iesēti pavasarī un audzēti kā maisījumi.

Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums

Zea mays L., novākta graudu ražošanai, kā sēkla vai kā kukurūzas vālīšu seržu maisījums

Tritikāle

x Triticosecale Wittmack.

Sorgo

Sorghum bicolor (L.) Conrad Moench vai Sorghum x sudanense (Piper) Stapf.

Rīsi

Oryza sativa L.

Rīsi Indica

Oryza sativa ssp. indica

Rīsi Japonica

Oryza sativa ssp. japonica

Citi graudaugi, citur neklasificēti

Graudaugi, novākti sausi graudu ražošanai, iepriekšējos posteņos citur nereģistrēti, piemēram, prosa (Panicum miliaceum L.), miežabrāļi (Phalaris canariensis L.) un citi graudaugi.

Pseidograudaugi

Augi, kas ražo augļus vai sēklas, kurus izmanto un patērē kā graudus, lai gan botāniski tie nav ne zālaugi, ne īsti labības graudi.

Griķi

Fagopyrum esculentum Mill.

Kvinoja

Chenopodium quinoa Willd.

Citi pseidograudaugi, citur neklasificēti

Pseidograudaugi, citur neklasificēti.

Kaltēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai

Visi kaltētie pākšaugi un proteīnaugi, novākti sausi graudu ražošanai, neatkarīgi no to izlietojuma.

Lauka zirņi

Visas lauka zirņu šķirnes (Pisum sativum L. convar. sativum vai Pisum sativum L. convar. arvense L., vai convar. speciosum), novāktas sausas.

Cūku pupas un lauka pupas

Visas cūku vai lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirnes, novāktas sausas.

Saldās lupīnas

Visas saldās lupīnas (Lupinus sp.), novāktas sausas graudu ražošanai.

Lēcas

Lens culinaris Medikus.

Aunazirņi

Cicer arietinum L.

Vīķi

Vicia sativa subsp. Sativa L., novākti sausi graudu ražošanai.

Citi kaltēti pākšaugi un proteīnaugi, citur neklasificēti

Kaltēti pākšaugi un proteīnaugi, novākti sausu graudu ražošanai, iepriekšējos posteņos citur nereģistrēti.

Sakņaugi

Kultūraugi, audzēti sakņu, bumbuļu vai modificētu stublāju ieguvei. Šajā postenī nav iekļauti tādi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi kā citu starpā burkāni, galda bietes vai kāļi.

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

Solanum tuberosum L.

Cukurbietes (izņemot sēklai)

Beta vulgaris L. subsp. vulgaris var. altissima Döll, paredzētas galvenokārt cukura rūpniecībai un alkohola ražošanai.

Citi sakņaugi, citur neklasificēti

Lopbarības bietes (Beta vulgaris L.) un kāpostu dzimtas augi, novākti galvenokārt lopbarībai, neatkarīgi no tā, vai sakņu vai stublāju ieguvei, un pārējie augi, galvenokārt audzēti lopbarības sakņu ieguvei, citur neklasificēti.

Tehniskās kultūras

Kultūraugi, ko parasti nepārdod tiešam patēriņam, jo tiem nepieciešama iepriekšēja rūpnieciska pārstrāde.

Eļļas augu sēklas

Kultūraugi, audzēti galvenokārt eļļas satura dēļ.

Rapsis un ripsis

Rapsis (Brassica napus L.) un ripsis (Brassica rapa L. var. oleifera (Lam.)), audzēts eļļas ražošanai, novākts kā sausi graudi.

Saulespuķu sēklas

Helianthus annuus L., novāktas kā sausi graudi.

Soja

Glycine max L. Merril, novākta kā sausi graudi neatkarīgi no tās izlietojuma.

Linsēklas (eļļas lini)

Linsēklu (linu) šķirnes (Linum usitatissimum L.), audzētas galvenokārt eļļas ražošanai un novāktas kā sausi graudi.

Citi eļļas sēklu augi, citur neklasificēti

Citi augi, audzēti galvenokārt eļļas satura dēļ, novākti kā sausi graudi, citur neklasificēti.

Šķiedraugu kultūras

Kultūraugi, audzēti galvenokārt šķiedru satura dēļ.

Šķiedras lini

Linu (linsēklu) šķirnes (Linum usitatissimum L.), audzētas galvenokārt šķiedras ražošanai.

Kaņepes

Cannabis sativa L., audzētas salmu ieguvei un citiem līdzīgiem rūpnieciskiem izlietojumiem.

Kokvilna

Gossypium spp., novākta šķiedras un/vai eļļas augu sēklu ieguvei.

Citas šķiedraugu kultūras, citur neklasificētas

Citi augi, audzēti galvenokārt šķiedras ieguvei, citur neklasificēti, piemēram, džuta (Corchorus capsularis L.), abaka jeb Manilas kaņepāji (Musa textilis Née), sizals (Agave sisalana Perrine) un kenafa (Hibiscus cannabinus L.).

Tabaka

Nicotiana tabacum L., audzēta lapu ieguvei.

Apiņi

Humulus lupulus L., audzēti rogu ieguvei.

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi, audzēti farmācijai, smaržu ražošanai vai lietošanai pārtikā.

Enerģētiskie kultūraugi, citur neklasificēti

Kultūraugi, izmantoti tikai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai, citur neklasificēti un audzēti aramzemē.

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas.

Aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras

Visi aramzemē sētie un zaļgatavībā novāktie kultūraugi, galvenokārt paredzēti lopbarībai un atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai, proti, graudaugi, zālaugi, pākšaugi, tehniskie augi un citi aramzemē sētie un zaļgatavībā novāktie un/vai izmantotie kultūraugi.

Pagaidu zālāji un ganības

Zālaugi noganīšanai, sienam vai skābbarībai, ko daļēji iekļauj parastā augsekā, ar audzēšanas periodu no viena līdz pieciem gadiem, sēti kā zālaugi un to maisījumi.

Zaļgatavībā novākti pākšaugi

Pākšaugi, audzēti un novākti kā veseli augi zaļgatavībā galvenokārt lopbarībai vai enerģijas ražošanai. Iekļauj maisījumus, kuros pārsvarā (parasti > 80 % pākšaugu) ir pākšaugi un zālaugi, novākti zaļgatavībā vai sausam sienam.

Sējas lucerna

Medicago spp., audzēta viena pati vai ar lielu procentuālo daļu maisījumā.

Pākšaugu un zālaugu maisījumi

Pagaidu zālāji, apsēti ar zāles un lopbarības pākšaugu maisījumu (parasti < 80 % pākšaugu), novākti zaļgatavībā vai sausam sienam.

Citi zaļgatavībā novākti pākšaugi, citur neklasificēti

Citi pākšaugi, novākti zaļgatavībā galvenokārt lopbarībai vai enerģijas ražošanai.

Zaļgatavības kukurūza

Zea mays L., audzēta galvenokārt skābbarībai (veselas vālītes, auga daļas vai viss augs kopumā) un netiek novākta graudu ražošanai.

Citi zaļgatavībā novākti graudaugi (izņemot zaļgatavības kukurūzu)

Visi graudaugi (izņemot kukurūzu), audzēti un novākti kā veseli augi zaļgatavībā lopbarībai vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai (biomasas ražošana).

Citas aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras, citur neklasificētas

Citas viengadīgas vai daudzgadīgas (audzē mazāk nekā piecus gadus) kultūras, galvenokārt paredzētas lopbarībai un novāktas zaļgatavībā. Arī atlikumi no kultūrām, kas citur nav klasificētas, ja pamatraža tikusi iznīcināta, bet atliekas joprojām varētu izmantot (kā lopbarību vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai).

Sēklas un stādi

Platības sakņaugu (izņemot kartupeļus un citus augus, kuru saknes tiek izmantotas arī kā sēklas), lopbarības kultūraugu, zālaugu un tehnisko kultūru (izņemot eļļas augus) sēklu un dārzeņu un ziedu sēklu un stādu ražošanai.

Papuve

Apstrādātā vai neapstrādātā aramzeme, kas ietverta augsekas sistēmā vai kurā nodrošināti labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA), bet kurā vienu ražas gadu netiks novākta raža. Papuves raksturīgā īpašība ir tā, ka zemi atstāj atmatā parasti veselu ražas gadu. Papuve var būt:

i)	melnā papuve, kurā neko neaudzē; vai

ii)	papuve ar spontāni veidojušos dabisku augu segu, ko var izmantot lopbarībai vai ieart zemē; vai

iii)	zaļā papuve, kas apsēta ar zaļmēslojuma augiem.

Citi laukaugi, citur neklasificēti

Laukaugi, citur neklasificēti.

Ilggadīgie zālāji

Pastāvīgi (vairākus secīgus gadus, parasti piecus gadus vai ilgāk) izmantotas, kultivētas (sētas) vai dabīgi veidojušās (pašizsējā) lopbarības, zālaugu vai enerģētisko kultūraugu zemes platības, kas nav iekļautas lauku saimniecības augsekā. Zālājus var izmantot ganīšanai vai skābbarības, siena gatavošanai vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai.

Pastāvīgās ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

Tādas pastāvīgās ganības labas vai vidējas kvalitātes zemē, kuras parasti var izmantot intensīvai ganīšanai.

Pastāvīgās nekultivētās ganības

Ilggadīgie zālāji ar zemu ražību, parasti zemas kvalitātes zemē, piemēram, kalnainā zemē un lielos augstumos, parasti nav uzlabotas ar mēslojumu, augsnes apstrādi, atkārtotu sēju vai drenāžu. Šīs platības parasti var izmantot tikai ekstensīvai noganīšanai un parasti tās nepļauj vai pļauj ekstensīvā veidā, jo tās nav piemērotas augstam ganāmo dzīvnieku blīvumam.

Ilggadīgie zālāji, kurus vairs neizmanto ražošanas vajadzībām un par kuriem ir tiesības saņemt subsīdiju maksājumu

Ilggadīgie zālāji un pļavas, kas vairs netiek izmantotas ražošanas vajadzībām, kuras atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/2115 vai attiecīgā gadījumā jaunākiem tiesību aktiem ir uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot īpašus sagatavošanas darbus papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai, un par kurām ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu.

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes	Visi kāpostaugi, lapu un kātu dārzeņi, augļu dārzeņi, sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, svaigi pākšaugi, citi svaigi novākti (nesausi) dārzeņi un zemenes. Tas attiecas gan uz dārzeņiem un zemenēm, ko audzē aramzemē ārpus telpām augsekā ar citām lauksaimniecības vai dārzkopības kultūrām, gan uz tām, ko audzē zem stikla vai augsta pieejama pārsega.
Svaigi dārzeņi (tostarp melones)	Visi kāpostaugi, lapu un kātu dārzeņi, augļu dārzeņi, sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, svaigi pākšaugi un citi svaigi novākti (nesausi) dārzeņi.
Kāpostaugi	Visi kāpostaugi, ko audzē lapu, kātu, ziedkopu, pumpuru, kā arī sakņu un bumbuļu dārzeņu iegūšanai, novākti svaigi (nesausi).
Ziedkāposti un brokoļi	Ietver ziedkāpostus (Brassica oleracea L. convar. Botrytis (L.)), brokoļus (Brassica oleracea L. var. botrytis subvar. cymos), zaļos ziedkāpostus (zaļā ziedkāpostu šķirne), Broccolini, Ķīnas brokoļus vai kaila-an (brokoļu un gai lan hibrīds (Brassica oleracea L. var. alboglabra)), Romanesco (Brassica oleracea convar. Botrytis var. botrytis).
Briseles kāposti	Brassica oleracea L. var. Gemmifera DC.
Galviņkāposti	Ietver baltos galviņkāpostus (Brassica oleracea L. var. oleracea), smailgalu galviņkāpostus (Brassica oleracea L. convar. capitata Alef. var. alba DC), sarkanos galviņkāpostus (Brassica oleracea L. convar. capitata Alef. var. capitata L. f. rubra), virziņkāpostus (Brassica oleracea L. convar. capitata Alef. var. sabauda L.).
Citi kāpostaugi, citur neklasificēti	Visi pārējie kāpostaugi, citur neklasificēti.
Lapu un kātu dārzeņi (izņemot kāpostaugus)	Visi lapu vai kātu dārzeņi (izņemot kāpostaugus): puravi, selerijas, dārza salāti, endīvijas, dārza spināti, sparģeļi, cigoriņi, artišoki un citi lapu vai kātu dārzeņi.
Puravi	Allium porrum L un citas Allium dzimtas sugas, ko audzē līdzīgu īpašību dēļ.
Selerijas	Apium graveolens var. Dulce (Mill.) Pers.
Dārza salāti	Lactuca spp.
Endīvijas	Endīvijas (Cichorium endivia L. var. crispum Lam.) un platlapu endīvijas (Cichorium endivia L. var. latifolium Lam.).
Dārza spināti	Spinacia oleracea L.
Sparģeļi	Asparagus officinalis L.
Cigoriņi	Cigoriņu šķirnes (Cichorium intybus L.) salātiem un inulīna vai kafijas dzēriena iegūšanai.
Artišoki	Cynara scolymus L.
Citi lapu vai kātu dārzeņi, citur neklasificēti	Citi lapu un kātu dārzeņi, citur neklasificēti.
Augļu dārzeņi (tostarp melones)	Visi augļu dārzeņi: tomāti, gurķi, kornišoni, baklažāni, tumšzaļie kabači un kabači, lielaugļu ķirbji un ķirbji, muskatmelones un arbūzi, paprika (Capsicum spp.) un citi augļu dārzeņi.
Tomāti	Visi tomāti (Solanum lycopersicon L. Syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) H. Karst. Syn. Lycopersicon esculentum Mill.).
Gurķi un kornišoni (pipargurķīši)	Gurķi (Cucumis sativus L.), tostarp īpašās šķirnes, ko parasti izmanto konservētiem gurķiem (kornišoniem). Īsaugļu gurķi (Cucumis anguria L.) ir ietverti.
Baklažāni	Solanum melongena L.
Tumšzaļie kabači un kabači	Tumšzaļo kabaču un kabaču šķirnes (Cucurbita pepo L. ssp. Pepo).
Lielaugļu ķirbji un ķirbji	Lielaugļu ķirbju (Cucurbita moschata Duchesne) un ķirbju (Curcubita maxima spp.) šķirnes lietošanai pārtikā.
Muskatmelones	Cucumis melo L.
Arbūzi	Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. & Nakai.
Paprika (dārzeņpipari)	Visi dārzeņpipari (Capsicum annuum L.) un sīvie dārzeņpipari (čilli) (Capsicum frutescens L.).
Citi augļu dārzeņi, citur neklasificēti	Citi augļu dārzeņi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti
Sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi	Visi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi: burkāni, sīpoli, šalotes, galda bietes, sakņu selerijas, redīsi, ķiploki un citi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi.
Burkāni	Daucus carota L. ssp. sativus (Hoffm.) Hayek.
Sīpoli un šalotes	Dārza sīpoli (Allium cepa L.), platlapu savvaļas puravi (Allium ampeloprasum L.), lielloku sīpoli (Allium fistulosum L.) un šalotes (Allium ascalonicum L.) un citas Allium dzimtas sugas, ko audzē līdzīgu īpašību dēļ.
Galda bietes	Beta vulgaris L. var. conditiva Alef.
Sakņu selerijas	Apium graveolens L. var. rapaceum.
Redīsi	Visi redīsi (Raphanus sativus L.), ko novāc un izmanto kā dārzeņus.
Ķiploki	Allium sativum L.
Citi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, citur neklasificēti	Citi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, kas paredzēti lietošanai pārtikā, citur neklasificēti.
Svaigi pākšaugi	Visi svaigie pākšaugi, piemēram, zirņi, pupas un citi svaigi pākšaugi lietošanai pārtikā.
Svaigi zirņi	Visi zirņi (Pisum sativum L. (partim)), novākti svaigi lietošanai pārtikā.
Svaigas pupas	Kāršu pupas un ugunssarkanās pupas (Phaseolus spp.), un zeltainās pupas, lauka pupas un melnās pupas (Vigna spp.), novāktas svaigas lietošanai pārtikā.
Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti	Svaigi pākšaugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti.
Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti	Visi pārējie svaigie pākšaugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti.
Zemenes	Fragaria spp.
Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot stādaudzētavās)	Visi ziedi un dekoratīvie augi, ko paredzēts pārdot kā grieztus ziedus, kā ziedus un augus stādīšanai puķu podos, dobēs un balkona kastēs un kā sīpolu un bumbuļsīpolu ziedus, un citi dekoratīvie augi.
Kultivētas sēnes	Kultivētās sēnes, ko audzē šim nolūkam speciāli būvētās vai pielāgotās ēkās un pazemes telpās, alās un pagrabos.
Šampinjoni	Galda sēnes (Agaricus bisporus L.).
Citas kultivētas sēnes, citur neklasificētas	Citas kultivētas sēnes, citur neklasificētas.

Ilggadīgie kultūraugi	Visi augļu koki, visi citrusaugļu koki, visi riekstu koki, visi ogulāju stādījumi, visi vīna dārzi, visi olīvkoki un visi citi ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā (piemēram, tēja, kafija vai ceratonijas) un citiem nolūkiem (piemēram, stādaudzētavas, Ziemassvētku eglītes vai augi pīšanai un aušanai (piemēram, rotangpalmas vai bambuss)).
Ilggadīgie kultūraugi, lietošanai pārtikā	Visi augļu koki, visi citrusaugļu koki, visi riekstu koki, visi ogulāju stādījumi, visi vīna dārzi, visi olīvkoki un visi citi ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā (piemēram, tēja, kafija vai ceratonijas).
Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)	Augļu dārzi, kuros ir sēkleņi, kauleņi, ogas, rieksti un subtropu un tropu klimata zonu augļi.
Mērena klimata zonu augļi	Augļu dārzi, kuros ir sēkleņi, kauleņi, ogas un rieksti, izņemot subtropu un tropu klimata zonu augļus.
Sēkleņi	Visi sēkleņi, piemēram, āboli (Malus spp.), bumbieri (Pyrus spp.), cidonijas (Cydonia oblonga Mill.) vai mespili (Mespilus germanica, L.).
Āboli	Malus pumila Miller syn. Malus domestica (Borkh.) Borkh.
Bumbieri	Pyrus communis L.
Citi sēkleņi, citur neklasificēti	Sēkleņi, citur neklasificēti.
Kauleņi	Kauleņi, piemēram, persiki un nektarīni (Prunus persica (L.) Batch), aprikozes (Prunus armeniaca L. un citas), saldie un skābie ķirši (Prunus avium L., P. cerasus), plūmes (Prunus domestica L. un citas) un citi kauleņi, citur neklasificēti, piemēram, ērkšķu plūmes (Prunus spinosa L.) vai lokvas/Japānas mespili (Eriobotrya japonica (Thunb.) Lindl.).
Persiki	Prunus persica (L.) Batch.
Nektarīni	Prunus persica (L.) Batsch. var. nucipersica.
Aprikozes	Prunus armeniaca L.
Ķirši	Saldie ķirši (Prunus avium L.) un skābie ķirši (Prunus cerasus L.)
Saldie ķirši	Prunus avium L.
Skābie ķirši	Prunus cerasus L.
Plūmes	Prunus domestica L.
Citi kauleņi, citur neklasificēti	Kauleņi, citur neklasificēti.
Subtropu un tropu klimata zonu augļi	Visi subtropu un tropu klimata zonu augļi, piemēram, vīģes (Ficus carica L.), kivi (Actinidia chinensis Planch.), avokado (Persea americana Mill.) un banāni (Musa spp.).
Vīģes	Ficus carica L.
Kivi	Actinidia chinensis Planch.
Avokado	Persea americana Mill.
Banāni	Musa spp.
Citi subtropu un tropu klimata zonu augļi, citur neklasificēti	Subtropu un tropu klimata zonu augļi, citur neklasificēti.
Ogas (izņemot zemenes)	Visas audzētās ogas, piemēram, upenes (Ribes nigrum L.), sarkanās jāņogas (Ribes rubrum L.), avenes (Rubus idaeus L.) un krūmmellenes (Vaccinium corymbosum L.).
Upenes	Ribes nigrum L.
Sarkanās jāņogas	Ribes rubrum L., tostarp arī baltā šķirne.
Avenes	Rubus idaeus L.
Krūmmellenes	Vaccinium corymbosum L.
Citas ogas, citur neklasificētas	Citas ogas, citur neklasificētas.
Rieksti	Visi riekstu koki: valrieksti, lazdu rieksti, mandeles, ēdamās kastaņas un citi rieksti.
Valrieksti	Juglans regia L.
Lazdu rieksti	Corylus avellana L.
Mandeles	Prunus dulcis (Mill.) D.A.Webb.
Ēdamās kastaņas	Castanea sativa Mill.
Citi rieksti, citur neklasificēti	Rieksti, citur neklasificēti.
Citrusaugļi	Citrusaugļi (Citrus spp.): apelsīni, sīkie citrusaugļi, citroni, laimi, pomelo, greipfrūti un citi citrusaugļi.
Apelsīni	Apelsīni, tostarp Navel, baltā un sarkanā apelsīnu šķirne (Citrus sinensis (L.) Osbeck), un rūgtie apelsīni (Citrus aurantium L.).
Sīkie citrusaugļi	Visi sīkie citrusaugļi.
Klementīni	Citrus x clementina.
Sacumas	Citrus unshiu var. owari, clausellina, planellina, u. c.
Citi sīkie citrusaugļi un mandarīnu hibrīdi, citur neklasificēti	Visi pārējie sīkie citrusaugļi, citur neklasificēti.
Citroni un skābie laimi	Citrus limon (L.) Burm.f., C. jambhiri Lush., C. meyeri Yu. Tanaka, C. pseudolimon Tanaka vai to hibrīdi.
Pamelo un greipfrūti	Pomelo (Citrus maxima (Merr., Burm. f.)) un greipfrūti (Citrus paradisi (Macfad.)).
Citi citrusaugļi, citur neklasificēti	Citrusaugļi, citur neklasificēti.
Vīnogas	Vitis vinifera L., izmantotas visiem mērķiem.
Vīna vīnogas	Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē sulas, misas un/vai vīna ražošanai.
Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)	Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, kuras atbilst i) Padomes Regulas (EK) Nr. 491/2009 vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.
Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)	Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kuras atbilst i) Regulas (EK) Nr. 491/2009 vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.
Citu vīnu (bez ACVN/AĢIN) ražošanai paredzētas vīnogas, citur neklasificētas	Vīnogu šķirnes, parasti audzētas tādu vīnu ražošanai, kuriem nav ACVN vai AĢIN.
Galda vīnogas	Vīnogu šķirnes, parasti audzētas, lai iegūtu svaigas vīnogas.
Rozīņu vīnogas	Vīnogu šķirnes, parasti audzētas rozīņu ražošanai.
Citiem mērķiem paredzētas vīnogas, citur neminētas	Vīnogu šķirnes citiem mērķiem (nav paredzētas vīna, sulas vai misas ražošanai, izmantošanai kā galda vīnogas vai rozīņu ražošanai), citur neklasificētas.
Olīvas	Olīvkoki (Olea europaea L.), audzēti olīvu iegūšanai.
Galda olīvas	Olīvkoki, audzēti galda olīvu iegūšanai.
Eļļas olīvas	Olīvkoki, audzēti olīveļļas ražošanai.
Citi ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti	Ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti.
Stādaudzētavas	Atklātā lauka platības, kurās audzē jaunus kokaugus turpmākai pārstādīšanai.
Citi ilggadīgie kultūraugi	Ilggadīgie kultūraugi, citur neklasificēti, augi pīšanai un aušanai (ko parasti novāc katru gadu) un koki, kas stādīti kā Ziemassvētku eglītes izmantotajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē.

Augkopības produktu bilances

Pirmā līmeņa produkti	Produkti, kas iegūti, pirmo reizi pārstrādājot nepārstrādātu (neapstrādātu) augkopības produktu tā sākotnējā posmā, piemēram, milti.
Zaudējumi un zudumi lauku saimniecībās	Zaudējumi, kas rodas pēc ražas novākšanas, t. i., uzglabāšanā vai gatavojoties pārdošanai, piemēram, šķirošanā.
Imports ES iekšienē	Augkopības produktu importa apjoms ES iekšienē.
Imports ārpus ES	Augkopības produktu importa apjoms ārpus ES.
Sākuma krājumi	Visi augkopības produkti (graudaugi un eļļas augu sēklas graudu ekvivalentā), kas ir pieejami saimniecībā vai tirgū kultūraugu tirdzniecības gada sākumā (N gada 1. jūlijs).
Beigu krājumi	Visi augkopības produkti (graudaugi un eļļas augu sēklas graudu ekvivalentā), kas ir pieejami krājumos kultūraugu tirdzniecības gada beigās (N+1 gada 30. jūnijs), kuri ir vienādi ar nākamā pārskata perioda sākuma krājumiem.
Iekšzemes izlietojums	Visi iespējamie augkopības produktu izlietojumi kopā (izņemot eksportu un galīgos krājumus) atsauces platībā pārskata periodā.
Iekšzemes izlietojums – lietošanai pārtikā	Tādu neapstrādātu vai pārstrādātu augkopības produktu daudzumi, kas atsauces teritorijā un pārskata periodā izmantoti lietošanai pārtikā, izņemot eļļas augu sēklu daudzumus, kas izmantoti tādu eļļu spiešanai, kuras paredzētas lietošanai pārtikā.
Iekšzemes izlietojums – rūpniecisks izlietojums	Tādu augkopības produktu daudzums, ko rūpniecība izmantoja, lai ražotu rūpniecības produktus, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā, izņemot eļļas augu sēklu daudzumus, kas izmantoti tādu eļļu spiešanai, kuras paredzētas lietošanai pārtikā.
Iekšzemes izlietojums – rūpnieciskā bioetanola, citas biodegvielas vai biogāzes izlietojums	Tādu augkopības produktu daudzumi, kurus rūpniecība izmantoja bioetanola vai citu biodegvielu, vai biogāzes ražošanai.
Iekšzemes izlietojums – kā kopuma izlietojums dzīvnieku barībai	Tādu augkopības produktu (neapstrādātu vai pārstrādātu) daudzumi, kas izmantoti tiešai dzīvnieku barošanai saimniecībā vai barības rūpniecībā, izņemot blakusproduktus, kas iegūti citos rūpnieciskajos procesos (piemēram, eļļas raušus).
Iekšzemes izlietojums – sēklas	Tādu sēklu daudzumi, kas izmantoti sēšanai nākamajā ražošanas ciklā.
Iekšzemes izlietojums – zaudējumi	Zaudējumi, kas rodas, augkopības produktus lietojot pārtikā, rūpnieciski, dzīvnieku barībai un sēklām.
Iekšzemes izlietojums – spiešana	Tādu eļļas augu sēklu daudzumi, kas izmantoti spiešanai (pārstrādei), lai ražotu augu eļļas un raušus.
Spiešana eļļu ieguvei – lietošanai pārtikā	Tādu eļļas augu sēklu daudzumi, kas izmantoti spiešanai (pārstrādei), lai ražotu augu eļļas, kuras paredzētas lietošanai pārtikā, izņemot daudzumus, kas izmantoti lietošanai pārtikā bez spiešanas.
Spiešana eļļu ieguvei – biodegvielas	Tādu eļļas augu sēklu daudzumi, kas izmantoti spiešanai (pārstrādei), lai ražotu augu eļļas rūpnieciskam izlietojumam biodegvielām.
Spiešana eļļu ieguvei – cits rūpniecisks izlietojums	Tādu eļļas augu sēklu daudzumi, kas izmantoti spiešanai (pārstrādei), lai ražotu augu eļļas rūpnieciskam izlietojumam, kas nav biodegvielas.
Eksports ES iekšienē	Augkopības produktu eksporta apjoms ES iekšienē.
Eksports ārpus ES	Augkopības produktu eksporta apjoms ārpus ES.

Zālāji un ganības

Zālāji

Galvenokārt ar zālaugiem klāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme lopbarības, zālaugu vai enerģētisko kultūraugu audzēšanai, neatkarīgi no vecuma.

Apsaimniekoti ilggadīgie zālāji

Ilggadīgie zālāji, kurus regulāri (ne vienmēr katru gadu) apsaimnieko, no jauna apsējot, apūdeņojot, mēslojot vai apstrādājot ar augu aizsardzības līdzekļiem lauku saimniecības ilgtermiņa apsaimniekošanas plānu ietvaros, tostarp platības, kuras vairs neizmanto ražošanas vajadzībām un par kurām ir tiesības saņemt subsīdiju maksājumu.

Mēsloti ilggadīgie zālāji

Apsaimniekoti ilggadīgie zālāji, kurus regulāri (ne vienmēr katru gadu) mēslo ar neorganiskiem vai organiskiem mēslošanas līdzekļiem, kas nav ganību dzīvnieku izkārnījumi, lauku saimniecības ilgtermiņa apsaimniekošanas plānu ietvaros.

Koki – krūmu apaugums (ganībās)

Zālāju platības ar augu segu, kas sastāv no augu sugām ar koksnainiem stumbriem (kokiem un krūmiem), izņemot agromežsaimniecības platības un platības, kurās paralēli notiek lauksaimniecības un mežsaimniecības darbības (piemēram, montado un dehesas).

Apsaimniekotas agromežsaimniecības platības (zālājos)

Agromežsaimniecība ir īpašs zemes izmantošanas sistēmas un tehnoloģijas veids, kurā vienā zemes apsaimniekošanas vienībā apzināti izmanto daudzgadīgus kokaugus (kokus, krūmus utt.) kopā ar lauksaimniecības kultūraugiem un/vai dzīvniekiem. Vērā ņem tikai agromežsaimniecības platības zālājos. Esoši koki un krūmi, kas neietilpst agromežsaimniecības sistēmā, tiek izslēgti.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

2	Padomes Regula (EK) Nr. 491/2009 (2009. gada 25. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 154, 17.6.2009., 1. lpp.).

26.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/74

PADOMES LĒMUMS (ES) 2023/1539

(2023. gada 20. jūlijs),

ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (1), un jo īpaši tās 16. pantu,

ņemot vērā Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1696 (2018. gada 13. jūlijs) par darbības noteikumiem atlases komitejai, kas paredzēta 14. panta 3. punktā Regulā (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidē (2),

ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2023/133 (2023. gada 17. janvāris), ar ko ieceļ Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā paredzētās atlases komitejas locekļus (3),

ņemot vērā motivētos atzinumus un atlases komitejas atlasīto kandidātu gala sarakstu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) 2017/1939 tika izveidota EPPO.

(2)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 12. pantu Eiropas prokuroriem ir jāuzrauga izmeklēšana un kriminālvajāšana.

(3)

Astoņu Eiropas prokuroru, kuri ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1117 (4) iecelti uz trīs gadu termiņu, kas nav atjaunojams, pilnvaras beidzas 2023. gada 28. jūlijā. Lai nodrošinātu EPPO kolēģijas, kuras sastāvā ir Eiropas galvenais prokurors un pa vienam Eiropas prokuroram no katras iesaistītās dalībvalsts, darbības nepārtrauktību, Padomei ir jāieceļ astoņi Eiropas prokurori tajās amata vietās, kas atbrīvojas no 2023. gada 29. jūlija.

(4)	Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/1696 ir noteikti darbības noteikumi atlases komitejai, kas paredzēta Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā ("atlases komitejas darbības noteikumi”).

(5)

Ievērojot Regulas (ES) 2017/1939 16. panta 1. punktu, katrai iesaistītajai dalībvalstij ir jāizvirza trīs kandidāti Eiropas prokurora amatam no tādu kandidātu vidus, kuri tajā brīdī ir attiecīgās dalībvalsts prokuratūras vai tiesu iestāžu locekļi, kuru neatkarība ir neapšaubāma un kuriem ir kvalifikācija, kas to attiecīgajās dalībvalstīs prasīta, lai ieņemtu augstus amatus prokuratūrā vai tiesā, un kuriem ir attiecīga praktiskā pieredze saistībā ar valsts tiesību sistēmām, finanšu izmeklēšanu un tiesu iestāžu starptautisko sadarbību krimināllietās.

(6)	Spānija un Portugāle ir izvirzījušas kandidātus amata vietām, kuras atbrīvojas 2023. gada 29. jūlijā.

(7)	Atlases komiteja sagatavoja motivētos atzinumus un katra tāda minēto dalībvalstu izvirzītā kandidāta sarindojumu, kurš atbilda Regulas (ES) 2017/1939 16. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un iesniedza tos Padomei, kas tos saņēma 2023. gada 30. jūnijā.

(8)	Ievērojot atlases komitejas darbības noteikumu VII.2 noteikuma ceturto daļu, atlases komiteja sarindoja kandidātus atbilstīgi viņu kvalifikācijai un pieredzei. Sarindojums norāda atlases komitejas prioritāro secību, un Padomei tas nav saistošs.

(9)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 16. panta 2. punktu Padome, saņēmusi atlases komisijas motivētos atzinumus, izraugās un ieceļ vienu no kandidātiem par attiecīgās iesaistītās dalībvalsts Eiropas prokuroru.

(10)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 16. panta 3. punktu Padome ar vienkāršu balsu vairākumu izraugās un ieceļ Eiropas prokurorus uz sešu gadu pilnvaru termiņu, kas nav atjaunojams.

(11)	Padome, ņemot vērā atlases komitejas sniegtos motivētos atzinumus, izvērtēja kandidātu attiecīgās priekšrocības.

(12)	Pamatojoties uz kandidātu attiecīgo nopelnu minēto izvērtējumu, Padome ievēroja atlases komitejas norādīto nesaistošo prioritāro secību attiecībā uz Spānijas un Portugāles izvirzītajiem kandidātiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo šādas personas no 2023. gada 29. jūlija tiek ieceltas par EPPO Eiropas prokuroriem uz sešu gadu pilnvaru termiņu, kas nav atjaunojams:

Ignacio DE LUCAS MARTÍN kungs (5),

José António LOPES RANITO kungs (6).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2023. gada 20. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

(1) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

(2) OV L 282, 12.11.2018., 8. lpp.

(3) OV L 17, 19.1.2023., 90. lpp.

(4) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1117 (2020. gada 27. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus (OV L 244, 29.7.2020., 18. lpp.).

(5) Izvirzījusi Spānija.

(6) Izvirzījusi Portugāle.

26.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/76

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2023/1540

(2023. gada 25. jūlijs),

ar kuru groza un labo Lēmumu (ES) 2021/1870, ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus kosmētikas līdzekļiem un dzīvnieku kopšanas līdzekļiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 4845)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Lēmumu (ES) 2021/1870 (2) tika noteikti ES ekomarķējuma kritēriji un saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības produktu grupām “kosmētikas līdzekļi” un “dzīvnieku kopšanas līdzekļi”.

(2)

Nozares ieinteresētās personas un ES Ekomarķējuma komitejas locekļi ir norādījuši, ka atsevišķus Lēmuma (ES) 2021/1870 noteikumus iespējams interpretēt dažādi; tas varētu radīt nekonsekvenci minētā lēmuma praktiskajā īstenošanā. Lai izvairītos no šādas nekonsekventas piemērošanas un nodrošinātu juridisko skaidrību un juridisko noteiktību, minētajos noteikumos jāparedz skaidrāks formulējums.

(3)

Jēdziena “aktīvais saturs” definīcijā Lēmuma (ES) 2021/1870 I un II pielikuma iedaļā “Satvars” ir kļūda, kas būtu jālabo, lai precizētu, ka kosmētikas līdzekļa vai dzīvnieku kopšanas līdzekļu aktīvā satura aprēķinā nav jāņem vērā organiskās abrazīvās vielas. Faktiski neorganiskās vielas, to skaitā neorganiskās abrazīvās vielas, ar definīciju tiek izslēgtas.

(4)

Lai nodrošinātu Lēmuma (ES) 2021/1870 I pielikuma 4.a)iii) apakškritērija pareizu piemērošanu (t. i., atbrīvojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (3) kā H410 klasificētiem cinka savienojumiem cinka ziedēs/krēmos), 4.a)i) apakškritērijs būtu jālabo, lai precizētu, ka vielām, kurām 4.a)iii) apakškritērijā ir piešķirts atbrīvojums, nav jāatbilst 4.a)i) apakškritērijā noteiktajām prasībām.

(5)

Lai nodrošinātu, ka tiek pareizi piemērots Lēmuma (ES) 2021/1870 I pielikuma 4.b) apakškritērijs un II pielikuma 3.b) apakškritērijs, minētie apakškritēriji būtu jālabo, lai precizētu, ka galaproduktā var būt apakškritērijos norādītās vielas, ja tās ir piemaisījumi. Tas nepieciešams, lai prasības atbilstu informācijai, kas attiecībā uz minētajiem apakškritērijiem norādīta Lēmuma (ES) 2021/1870 I pielikuma 1. tabulā un minētā lēmuma II pielikuma 1. tabulā.

(6)

Lai nodrošinātu Lēmuma (ES) 2021/1870 I pielikuma 4.c) apakškritērija un II pielikuma 3.c) apakškritērija pareizu piemērošanu, I pielikuma 12. zemsvītras piezīme un II pielikuma 10. zemsvītras piezīme būtu jālabo, lai norādītu pareizo saiti, kas ES ekomarķējuma pieteikuma iesniedzējiem būtu jāizmanto.

(7)

Lai precizētu Lēmuma (ES) 2021/1870 I pielikuma 5. kritērija un II pielikuma 4. kritērija ievadteikuma interpretāciju, minētais ievadteikums būtu jālabo, lai skaidri noteiktu, ka prasība par atļauto minimālo iepakojuma tilpumu attiecas tikai uz šķidriem produktiem, kā to jau norāda minētajā teikumā izmantotā mērvienība.

(8)

Lai nodrošinātu, ka tiek pareizi piemērots Lēmuma (ES) 2021/1870 I pielikuma 5.d) apakškritērijs un II pielikuma 4.d) apakškritērijs, atbilstoši jaunākajām reciklēšanas tehnoloģijām (4) un pēc ES ekomarķējuma kritēriju pārskatīšanas procesā notikušajām diskusijām ar ieinteresētajām personām (5) I pielikuma 8. tabula un II pielikuma 7. tabula būtu jāgroza, lai precizētu, ka ES ekomarķējuma produktos ir atļautas polipropilēna (PP) etiķetes un poliolefīnu apvalki, ko izmanto PP iepakojumā, un polietilēna (PE) etiķetes un PE apvalki, ko izmanto augsta blīvuma polietilēna iepakojumā.

(9)

Lai garantētu Lēmuma (ES) 2021/1870 II pielikuma 3. kritērija pareizu verifikāciju, minētā kritērija iedaļa par novērtēšanu un verifikāciju būtu jālabo, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzēji, kuri piesakās uz ES ekomarķējumu, iesniedz ne tikai drošības datu lapu (DDL) par ikvienu vielu un maisījumu galaproduktā, bet arī galaprodukta DDL, kas apliecina atbilstību minētajam kritērijam.

(10)	Tāpēc Lēmums (ES) 2021/1870 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo. Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu.

(11)	Juridiskās noteiktības labad būtu jānorāda skaidrs šā lēmuma piemērošanas datums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu (ES) 2021/1870 groza un labo šādi:

lēmuma I pielikumu groza un labo saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu;

lēmuma II pielikumu groza un labo saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2023. gada 26. jūlija.

Briselē, 2023. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Virginijus SINKEVIČIUS

(1) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2) Komisijas Lēmums (ES) 2021/1870 (2021. gada 22. oktobris), ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus kosmētikas līdzekļiem un dzīvnieku kopšanas līdzekļiem (OV L 379, 26.10.2021., 8. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(4) https://recyclass.eu/guidelines/natural-pe-hd-containers-and-tubes/

https://recyclass.eu/guidelines/natural-pp-containers-and-tubes/

(5) Sk. Faraca, G., Vidal Abarca Garrido, C., Kaps, R.B., Fernandez Carretero, A. and Wolf, O., Revision of EU Ecolabel Criteria for Cosmetic Products and Animal Care Products (previously Rinse-off Cosmetic Products), EUR 30724 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2021, ISBN 978-92-76-38088-7 (tiešsaistē), doi:10.2760/014175 (tiešsaistē), JRC125388.

I PIELIKUMS

Lēmuma (ES) 2021/1870 I pielikumu groza un labo šādi:

iedaļā “Satvars” 1. definīciju aizstāj ar šādu:

“1)	“aktīvais saturs” (AC) ir produktā izmantoto organisko vielu summa, kas izteikta gramos un aprēķināta, ņemot vērā visas galaprodukta sastāvdaļas, izņemot ūdens saturu sastāvdaļās un organiskās abrazīvās vielas;”;

pielikuma 4. kritēriju “Aizliegtas un ierobežotas vielas” labo šādi:

kritērija 4.a)i) punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja vien 5. tabulā nav norādīts citādi vai ja vien nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 4.a)iii) apakškritēriju, produkts nesatur tādas vielas tādā koncentrācijā, kas vienāda ar vai lielāka par 0,0100 % masas noskalojamiem līdzekļiem un 0,0010 % masas nenoskalojamiem līdzekļiem, kuras atbilst kritērijiem, pēc kuriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 tās klasificējamas kādā no 4. tabulā uzskaitītajām apdraudējumu klasēm, kategorijām un saistītajiem bīstamības apzīmējumu kodiem.”;

b)	kritērija 4.b) punkta pirmajā daļā svītro vārdus “nedz kā piemaisījumus”;

c)	kritērija iedaļā “Novērtēšana un verifikācija” 12. zemsvītras piezīmes tekstu aizstāj ar šādu: “https://www.echa.europa.eu/candidate-list-table”;

pielikuma 5. kritēriju “Iepakojums” groza un labo šādi:

a)	kritērija pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Sertificējamā šķidrā noskalojamā līdzekļa (izņemot zobu pastas) minimālais tilpums ir 150 ml.”;

kritērija 8. tabulas otrās rindas otrajā slejā sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	Jebkādi citi plastmasas materiāli apvalkiem/etiķetēm ar blīvumu < 1 g/cm3, ko izmanto ar PP vai HDPE iepakojumu (izņemot PP etiķetes un poliolefīnu apvalkus, ko izmanto ar PP iepakojumu, vai PE etiķetes un PE apvalkus, ko izmanto ar HDPE iepakojumu)”.

II PIELIKUMS

Lēmuma (ES) 2021/1870 II pielikumu groza un labo šādi:

iedaļā “Satvars” 1. definīciju aizstāj ar šādu:

“1)	“aktīvais saturs” (AC) ir produktā izmantoto organisko vielu summa, kas izteikta gramos un aprēķināta, ņemot vērā visas galaprodukta sastāvdaļas, izņemot ūdens saturu sastāvdaļās un organiskās abrazīvās vielas;”;

pielikuma 3. kritēriju “Aizliegtas un ierobežotas vielas” labo šādi:

kritērija 3.b) punkta pirmo daļu labo šādi:

i)	daļas pirmajā teikumā svītro vārdus “nedz kā piemaisījumus”;

ii)	daļas otrajā teikumā svītro vārdus “nedz arī kā piemaisījumi”;

kritērija iedaļu “Novērtēšana un verifikācija” labo šādi:

iedaļas otrās daļas i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)	galaprodukta DDL un DDL par ikvienu vielu/maisījumu un tā koncentrāciju galaproduktā;”;

ii)	iedaļas 10. zemsvītras piezīmes tekstu aizstāj ar šādu: “https://www.echa.europa.eu/candidate-list-table”;

pielikuma 4. kritēriju “Iepakojums” groza un labo šādi:

a)	kritērija pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Sertificējamā šķidrā dzīvnieku kopšanas līdzekļa minimālais tilpums ir 150 ml.”;

kritērija 7. tabulas otrās rindas otrajā slejā sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	Jebkādi citi plastmasas materiāli apvalkiem/etiķetēm ar blīvumu < 1 g/cm3, ko izmanto ar PP vai HDPE iepakojumu (izņemot PP etiķetes un poliolefīnu apvalkus, ko izmanto ar PP iepakojumu, vai PE etiķetes un PE apvalkus, ko izmanto ar HDPE iepakojumu)”.

26.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/81

EPN KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA AR PAGAIDU NOLĪGUMU CEĻĀ UZ EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN CENTRĀLĀFRIKAS LĪGUMSLĒDZĒJU PUSI, NO OTRAS PUSES, LĒMUMS Nr. 1/2023

(2023. gada 6. jūlijs)

par EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi [2023/1541]

EPN KOMITEJA,

ņemot vērā Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, un jo īpaši tā 92. pantu,

ņemot vērā EPN komitejas 2016. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 1/2016 par tās reglamenta pieņemšanu un jo īpaši tā 5. pantu,

tā kā:

(1)

Pagaidu nolīguma ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (nolīgums), (1) 92. pants paredz, ka EPN komiteja ir atbildīga par visu nolīgumā iekļauto jomu pārvaldību un visu tajā minēto uzdevumu īstenošanu.

(2)	EPN komitejas 2016. gada 15. decembra Lēmuma Nr. 1/2016 (2) par tās reglamenta pieņemšanu 5. pants paredz, ka EPN komiteja savā pakļautībā var veidot apakškomitejas, kurās izskata konkrētus ar nolīgumu saistītus jautājumus.

(3)	Ir nepieciešams izveidot EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo izveido EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteju partnerībai starp Eiropas Kopienu un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi 2. pantā izklāstīto uzdevumu veikšanai.

2. EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas galvenais mērķis ir sekmēt informācijas apmaiņu lauksaimniecības, ganību lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos.

2. pants

1. EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteja ir atbildīga par dokumentu izpēti, kas nepieciešama atzinumu izstrādei un sniegšanai un ieteikumu sniegšanai lauksaimniecības, ganību lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos. Tā ļauj Pusēm apmainīties ar pieredzi, informāciju un paraugpraksi un savstarpēji apspriesties par visiem jautājumiem, kas saistīti ar nolīguma I sadaļas 2. pantā noteiktajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un kas ietilpst turpmāk aprakstītajā apakškomitejas darbības jomā.

2. EPN komitejas pakļautībā esošā EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteja ir atbildīga par šādiem uzdevumiem:

visu tādu nolīguma II, III un V sadaļas aspektu uzraudzīšana, kas saistīti ar lauksaimniecības un lopkopības produktu tirdzniecību, sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem, pārtikas nodrošinājumu un lauku attīstību, kā arī ar intelektuālā īpašuma un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, ciktāl tie attiecas uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem;

iesaistīšanās politikas dialogā par lauksaimniecību, lopkopību un lauku attīstību šādās jomās:

i)	lauksaimniecības un lopkopības produktu ražošana, patēriņš, tirdzniecības veicināšana un tirgus norises;

ii)	ieguldījumu veicināšana lauksaimniecības un ganību lauksaimniecības nozarēs, tostarp maza mēroga darbībās;

iii)	lauksaimniecības un lauku attīstības politika, normatīvie akti, tostarp politika ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības jomā;

iv)	jaunas tehnoloģijas, pētniecība un inovācija un zināšanu nodošana lauksaimniecības nozarei, kā arī pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

3. EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteja ir atbildīga arī par EPN komitejas ieteikumu īstenošanas uzraudzīšanu attiecībā uz 2. punktā noteikto kompetences jomu.

4. EPN apakškomiteja iesniedz savus atzinumus EPN komitejai.

3. pants

EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomiteju veido Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzējas puses pārstāvji, no otras puses. Pārstāvētās puses var kopīgi nolemt uzaicināt citus dalībniekus, īpaši to ieinteresēto personu pārstāvjus, uz kurām attiecas apakškomitejas kompetences joma.

4. pants

EPN apakškomiteja sanāk vai nu klātienē, vai jebkādā citā piemērotā veidā, kas noteikts, Pusēm savstarpēji vienojoties. Apakškomitejas sanāksmju darba kārtību un biežumu nosaka, pusēm vienojoties.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Jaundē, 2023. gada 6. jūlijā

Kamerūnas Republikas vārdā –

Jean TCHOFFO

Eiropas Savienības vārdā –

Cristina MIRANDA GOZALVEZ

(1) OV L 57, 28.2.2009., 2. lpp.

(2) OV L 17, 21.1.2017., 46. lpp.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 187

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	66. gadagājums 2023. gada 26. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1535 (2023. gada 24. jūlijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 un (ES) 2020/1213 groza attiecībā uz noteiktiem stādāmiem Acer campestre, Acer palmatum, Acer platanoides un Acer pseudoplatanus augiem, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2023/1536 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko attiecībā uz nikotīna maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikumu ( 1 )	6
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1537 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas pārejas režīma laikā no 2025. līdz 2027. gadam jānosūta par 2026. pārskata gadu, un attiecībā uz statistiku par tirgū laistajiem augu aizsardzības līdzekļiem ( 1 )	26
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1538 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku ( 1 )	40
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2023/1539 (2023. gada 20. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus	74
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2023/1540 (2023. gada 25. jūlijs), ar kuru groza un labo Lēmumu (ES) 2021/1870, ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus kosmētikas līdzekļiem un dzīvnieku kopšanas līdzekļiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 4845) ( 1 )	76
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	EPN komitejas, kas izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas līgumslēdzēju pusi, no otras puses, Lēmums Nr. 1/2023 (2023. gada 6. jūlijs) par EPN Lauksaimniecības un lauku attīstības apakškomitejas izveidi [2023/1541]	81


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.