19.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/4

NOLĪGUMS starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par Jaunzēlandes dalību Savienības programmās

Eiropas Savienība, turpmāk “Savienība”,

no vienas puses,

Jaunzēlande,

no otras puses,

turpmāk katra atsevišķi – “Puse” un abas kopā – “Puses”,

VĒLOTIES Pušu sadarbībai izveidot noturīgu satvaru ar skaidriem nosacījumiem Jaunzēlandes dalībai Savienības programmās un darbībās, kā arī mehānismu, kas atvieglotu šādas dalības noteikšanu atsevišķās Savienības programmās vai darbībās;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu kopīgos mērķus, vērtības un ciešās saiknes, kas cita starpā izveidotas ar 2016. gada Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses (1), un ar 2008. gada Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandes valdību (2), kuri nodrošina vispārīgu satvaru Pušu sadarbībai pētniecībā un citās attiecīgās jomās, un atzīstot Pušu kopējo vēlmi turpināt attīstīt, stiprināt, stimulēt un paplašināt savas attiecības un sadarbību;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu centienus būt globālo problēmu risināšanas priekšgalā, apvienojot spēkus ar starptautiskajiem partneriem, lai risinātu globālās problēmas saskaņā ar rīcības plānu cilvēkiem, planētai un labklājībai, kas izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas programmā “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, un atzīstot, ka pētniecība un inovācija ir vieni no galvenajiem virzītājspēkiem un būtiski instrumenti uz inovāciju orientētai ilgtspējīgai izaugsmei, ekonomikas konkurētspējai un pievilcīgumam;

ATZĪSTOT, ka Vaitangi līgums (Te Tiriti o Waitangi) ir Jaunzēlandes pamatdokuments ar konstitucionālu nozīmi;

ATZĪSTOT to, cik svarīgas ir kopīgās pamatvērtības un principi, kas ir Pušu starptautiskās sadarbības pamatā pētniecības un inovācijas jomā, piemēram, ētika un godprātība pētniecībā, dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, un Pušu kopīgie mērķi: veicināt un atvieglot sadarbību starp pētniecības un inovācijas organizācijām, ieskaitot universitātes, un paraugprakses apmaiņu, un pievilcīgu pētniecības karjeru; atvieglot pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitāti; veicināt zinātnisko zināšanu un inovācijas brīvu apriti; sekmēt akadēmiskās brīvības un zinātniskās pētniecības brīvības ievērošanu; atbalstīt zinātniskās izglītības un komunikācijas pasākumus un – Jaunzēlandes gadījumā – nodrošināt Mātauranga Māori sekmēšanu un aizsardzību;

TĀ KĀ Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (“programma “Apvārsnis Eiropa””) tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (3);

ATZĪSTOT vispārīgos principus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/695;

ATZĪSTOT Pušu nodomu sadarboties un dot savstarpēju ieguldījumu pētniecības un inovācijas darbībās un ES misijās, kuru mērķis ir atbalstīt un stiprināt pētniecības spējas, lai risinātu globālas problēmas, kā arī lai vairotu savas rūpniecības konkurētspēju un tādējādi abu Pušu sabiedrības labā panāktu pārveidojošu un sistēmisku ietekmi, kas palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri ir izdevīgi abām Pusēm;

UZSVEROT to Eiropas partnerību nozīmi, kuras risina dažas no Eiropas steidzamākajām problēmām, izmantojot saskaņotas pētniecības un inovācijas iniciatīvas, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu to Savienības prioritāšu īstenošanā pētniecības un inovācijas jomā, kurām ir nepieciešama kritiskā masa un ilgtermiņa redzējums, un to, cik svarīga ir asociēto valstu iesaiste minētajās partnerībās;

ATZĪSTOT, ka dalībai vienai otras pētniecības un inovācijas programmās būtu jāsniedz abpusēji ieguvumi, vienlaikus atzīstot, ka Puses patur tiesības ierobežot dalību vai noteikt nosacījumus dalībai savās pētniecības un inovācijas programmās, jo īpaši tādās darbībās, kas ir saistītas ar to stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību un – Jaunzēlandes gadījumā – ar Jaunzēlandes valdības pienākumiem un atbildību, kuri saistīti ar Vaitangi līgumu (Te Tiriti o Waitangi),

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu tiek noteikti noteikumi, kas piemērojami Jaunzēlandes dalībai jebkurā Savienības programmā vai darbībā (“nolīgums”).

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

“pamatakts” ir:

vienas vai vairāku Savienības iestāžu tiesību akts, kas nav ieteikums vai atzinums un ar ko izveido programmu, un kas nodrošina juridisko pamatu rīcībai un attiecīgo Savienības budžetā iekļauto izdevumu veikšanai vai no Savienības budžeta segtas budžeta garantijas vai finansiālas palīdzības īstenošanai, ieskaitot visus tā grozījumus un visus attiecīgos Savienības iestādes aktus, ar kuriem papildina vai īsteno minēto aktu, izņemot tos, ar ko pieņem darba programmas; vai

ii)

vienas vai vairāku Savienības iestāžu tiesību akts, kas nav ieteikums vai atzinums un ar ko izveido no Savienības budžeta finansētu darbību, kura nav programma, ieskaitot visus tā grozījumus un visus attiecīgos Savienības iestādes aktus, ar kuriem papildina vai īsteno minēto tiesību aktu, izņemot tos, ar ko pieņem darba programmas;

“finansēšanas nolīgumi” ir nolīgumi, kas saistīti ar šā nolīguma protokolos norādītajām Savienības programmām un darbībām, kurās piedalās Jaunzēlande, un ar ko tiek apgūti Savienības līdzekļi, piemēram, dotāciju nolīgumi, iemaksu nolīgumi, finanšu partnerības pamatnolīgumi, finansējuma nolīgumi un garantijas nolīgumi;

“citi noteikumi, kas attiecas uz Savienības programmas un darbības īstenošanu” ir noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (4) (“Finanšu regula”) un attiecas uz Savienības vispārējo budžetu, kā arī noteikumi, kas izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumos, vai citās Savienības piešķiršanas procedūrās;

d)	“Savienības piešķiršanas procedūra” ir Savienības finansējuma piešķiršanas procedūra, kuru sāk Savienība vai personas vai subjekti, kam uzticēta Savienības līdzekļu apgūšana;

e)	“Jaunzēlandes subjekts” ir jebkura veida subjekts (fiziska persona, juridiska persona vai cita veida subjekts), kas drīkst piedalīties Savienības programmas vai darbības pasākumos saskaņā ar attiecīgo pamataktu un kas dzīvo vai ir iedibināts Jaunzēlandē;

f)	“ES finanšu gads” ir laikposms no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

3. pants

Dalības noteikšana

1. Jaunzēlandei ir atļauts piedalīties un sniegt ieguldījumu tajās Savienības programmās vai darbībās vai izņēmuma kārtā to daļās, kurās Jaunzēlande drīkst piedalīties saskaņā ar pamataktiem un kā noteikts šā nolīguma protokolos.

2. Īpašie noteikumi par Jaunzēlandes dalību 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir noteikti šā nolīguma Protokolā par Jaunzēlandes iesaisti 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” asociētā dalībnieka statusā. Atkāpjoties no šā nolīguma 15. panta 8. punkta, minēto protokolu var grozīt Apvienotā komiteja, kas izveidota ar šā nolīguma 14. pantu.

3. Atkāpjoties no šā nolīguma 15. panta 8. punkta, īpašos noteikumus par Jaunzēlandes dalību citās konkrētās Savienības programmās vai darbībās nosaka šā nolīguma protokolos, ko pieņem un groza Apvienotā komiteja, kura izveidota ar šā nolīguma 14. pantu.

4. Protokolos:

a)	nosaka tās Savienības programmas, darbības vai izņēmuma kārtā to daļas, kurās Jaunzēlande piedalās;

b)	nosaka dalības ilgumu, t. i., laikposmu, kurā Jaunzēlande un Jaunzēlandes subjekti var pieteikties Savienības finansējumam vai kurā tiem var uzticēt Savienības līdzekļu apgūšanu;

paredz īpašus Jaunzēlandes un Jaunzēlandes subjektu dalības nosacījumus, arī īpašu kārtību, kādā īstenojami finansiālie nosacījumi, kas noteikti šā nolīguma 6. un 7. pantā, īpašu kārtību korekcijas mehānismam, kas noteikts šā nolīguma 8. pantā, un nosacījumus dalībai struktūrās, kas izveidotas minēto Savienības programmu vai darbību īstenošanas nolūkā. Minētie nosacījumi atbilst šim nolīgumam, kā arī vienas vai vairāku Savienības iestāžu pamataktiem un aktiem, ar kuriem izveido šādas struktūras;

d)	attiecīgā gadījumā nosaka Jaunzēlandes finansiālās iemaksas summu Savienības programmā, ko īsteno, izmantojot finanšu instrumentu vai budžeta garantiju.

4. pants

Atbilstība Savienības programmas vai darbības noteikumiem

1. Jaunzēlande piedalās šā nolīguma protokolos norādītajās Savienības programmās vai darbībās vai to daļās saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā nolīgumā, tā protokolos, pamataktos, un saskaņā ar citiem noteikumiem, kuri attiecas uz Savienības programmu un darbību īstenošanu.

2. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ietver šādus elementus:

a)	Jaunzēlandes subjektu atbalsttiesīgums un jebkuri citi atbalsttiesīguma nosacījumi, kas saistīti ar Jaunzēlandi, jo īpaši ar izcelsmi, darbības vietu vai valstspiederību;

b)	noteikumi, kuri piemērojami pieteikumu iesniegšanai, novērtēšanai un atlasei un darbību īstenošanai, ko veic atbalsttiesīgi Jaunzēlandes subjekti.

3. Noteikumi, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, ir līdzvērtīgi noteikumiem, ko piemēro atbalsttiesīgiem Savienību dalībvalstu subjektiem, ieskaitot Savienības ierobežojošo pasākumu ievērošanu (5), ja vien 1. punktā minētie noteikumi neparedz citādi.

5. pants

Jaunzēlandes dalība Savienības programmu vai darbību pārvaldībā

1. Jaunzēlandes pārstāvjiem vai ekspertiem vai Jaunzēlandes izraudzītiem ekspertiem ir atļauts piedalīties kā novērotājiem – ja vien tas neattiecas uz punktiem, kas rezervēti tikai Savienības dalībvalstīm vai ir saistīti ar to programmu vai darbību vai tās daļu, kurā Jaunzēlande nepiedalās, – komitejās, ekspertu grupu sanāksmēs un citās līdzīgās sanāksmēs, kur piedalās Savienības dalībvalstu pārstāvji vai eksperti vai Savienības dalībvalstu izraudzīti eksperti un kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot un pārvaldīt programmas, darbības vai to daļas, kurās Jaunzēlande piedalās saskaņā ar šā nolīguma 3. pantu, vai ko Eiropas Komisija ir izveidojusi saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz minētajām programmām vai darbībām vai to daļām. Jaunzēlandes pārstāvji vai eksperti vai Jaunzēlandes izraudzītie eksperti nepiedalās balsošanā. Jaunzēlande tiek informēta par balsošanas rezultātiem.

2. Ja ekspertu vai vērtētāju iecelšanā valstspiederībai nav noteicošas lomas, valstspiederība nav iemesls, lai izslēgtu Jaunzēlandes valstspiederīgos. Jaunzēlande, mudinot savus valstspiederīgos kļūt par ekspertu kandidātiem, pienācīgi ņem vērā savus pienākumus, kas tai noteikti līgumā Te Tiriti o Waitangi.

3. Ievērojot 1. punkta nosacījumus, Jaunzēlandes pārstāvju dalību 1. punktā minētajās sanāksmēs vai citās sanāksmēs, kas saistītas ar programmu vai darbību īstenošanu, reglamentē tie paši noteikumi un procedūras, ko piemēro Savienības dalībvalstu pārstāvjiem, attiecībā uz tiesībām uzstāties un informācijas un dokumentu saņemšanu, izņemot punktus, kas rezervēti tikai dalībvalstīm vai ir saistīti ar programmu vai darbību vai tās daļām, kurā Jaunzēlande nepiedalās. Šā nolīguma protokolos var noteikt sīkāku kārtību ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai.

4. Šā nolīguma protokolos var noteikt sīkāku kārtību ekspertu dalībai, kā arī Jaunzēlandes dalībai valdēs un struktūrās, kas izveidotas, lai īstenotu attiecīgajā protokolā minētās Savienības programmas vai darbības.

6. pants

Finansiālie nosacījumi

1. Lai Jaunzēlande vai Jaunzēlandes subjekti varētu piedalīties Savienības programmās vai darbībās vai izņēmuma kārtā to daļās, Jaunzēlandei jāveic finansiāla iemaksa attiecīgajā finansējumā, kas tiek nodrošināts no Savienības vispārējā budžeta (“Savienības budžets”).

2. Katrai Savienības programmai vai darbībai vai izņēmuma kārtā to daļai finansiālā iemaksa ir summa, ko veido:

a)	darbības ieguldījums; un

b)	dalības maksa.

3. Finansiālo iemaksu veic kā ikgadēju maksājumu vienā vai vairākās daļās.

4. Neskarot šā panta 9. punktu un 7. pantu, dalības maksa ir 4 % no gada darbības ieguldījuma, un tai nepiemēro retrospektīvas korekcijas. No 2028. gada dalības maksas līmeni var koriģēt Apvienotā komiteja, kas izveidota ar šā nolīguma 14. pantu.

5. Darbības ieguldījums sedz darbības un atbalsta izdevumus un papildina gan saistību, gan maksājumu apropriāciju summas, kas iekļautas Savienības galīgi pieņemtajā budžetā programmām vai darbībām vai izņēmuma kārtā to daļām un kas attiecīgā gadījumā ir palielinātas ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri nav radušies no citu līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām Savienības programmās un darbībās, kā noteikts katrā attiecīgajā šā nolīguma protokolā.

6. Darbības ieguldījums ir balstīts uz iemaksu skalu, kas definēta kā Jaunzēlandes iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās. Piemērojamos IKP tirgus cenās nosaka īpašie Eiropas Komisijas dienesti, pamatojoties uz jaunākajiem statistikas datiem, kas pieejami budžeta aprēķiniem gadā pirms gada, kurā jāveic ikgadējais maksājums. Šīs iemaksu skalas korekcijas var noteikt attiecīgos protokolos.

7. Darbības ieguldījuma pamatā ir iemaksu skalas piemērošana sākotnējām saistību apropriācijām, kas palielinātas, kā aprakstīts 5. punktā, un iekļautas Savienības budžetā, kurš galīgi pieņemts attiecīgajam gadam, lai finansētu tās Savienības programmas vai darbības vai izņēmuma kārtā to daļas, kurās piedalās Jaunzēlande.

8. Atkāpjoties no 6. un 7. punkta, Jaunzēlandes darbības ieguldījums programmā “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2027. gadā ir šāds:

—	2023. gadā – 2 110 000 EUR,

—	2024. gadā – 2 900 000 EUR,

—	2025. gadā – 4 200 000 EUR,

—	2026. gadā – 4 200 000 EUR,

—	2027. gadā – 5 040 000 EUR.

9. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās dalības maksas apmērs 2023.–2027. gadā ir šāds:

—	2023. gadā – 1,5 %,

—	2024. gadā – 2 %,

—	2025. gadā – 2,5 %,

—	2026. gadā – 3 %,

—	2027. gadā – 4 %.

10. Savienība pēc pieprasījuma sniedz Jaunzēlandei tādu informāciju par Jaunzēlandes finansiālo iemaksu, kura ir iekļauta ar budžetu, grāmatvedību, izpildi un izvērtēšanu saistītajā informācijā, kas tiek sniegta Savienības budžeta lēmējinstitūcijām un budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm par tām Savienības programmām vai darbībām vai izņēmuma kārtā to daļām, kurās Jaunzēlande piedalās. Minēto informāciju sniedz, pienācīgi ievērojot Savienības un Jaunzēlandes konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, un tā neskar informāciju, ko Jaunzēlandei ir tiesības saņemt saskaņā ar šā nolīguma 10. pantu.

11. Visas Jaunzēlandes finansiālās iemaksas un Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veic euro.

12. Sīki izstrādāti šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti attiecīgajos protokolos.

7. pants

Savienības programmas un darbības, kam piemēro darbības ieguldījuma korekcijas mehānismu

1. Ja tā paredzēts attiecīgajā protokolā, Savienības programmas vai darbības vai izņēmuma kārtā to daļu darbības ieguldījumu N gadam var retrospektīvi koriģēt vienā vai vairākos turpmākajos gados, pamatojoties uz budžeta saistībām, kas apstiprinātas par attiecīgā gada saistību apropriācijām, to īstenošanu ar juridiskām saistībām un to atcelšanu.

2. Pirmo korekciju veic N + 1 gadā, kad darbības ieguldījumu koriģē par starpību starp ieguldījumu un koriģēto ieguldījumu, ko aprēķina, N gada iemaksu skalu, kura koriģēta ar koeficientu, ja tā paredzēts attiecīgajā protokolā, piemērojot summai, kas sastāv no:

a)	to budžeta saistību summas, kas attiecas uz saistību apropriācijām, kuras apstiprinātas balsojumā pieņemtajā Savienības budžetā N gadā, un saistību apropriācijām, kuras atbilst atceltajām saistībām, kas ir atkal darītas pieejamas; un

b)	ārējo piešķirto ieņēmumu apropriācijām, kas neizriet no citu līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām Savienības programmās un darbībās, kā noteikts katrā attiecīgajā šā nolīguma protokolā, un kas bija pieejamas N gada beigās.

3. Katru nākamo gadu, līdz visas budžeta saistības, ko finansē no N gada saistību apropriācijām, ir samaksātas vai atceltas, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc Savienības programmas beigām vai pēc N gadam atbilstošās daudzgadu finanšu shēmas beigām – atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, – Savienība aprēķina N gada ieguldījuma korekciju, Jaunzēlandes ieguldījumu samazinot par summu, kas iegūta, N gada iemaksu skalu – kura ir koriģēta, ja attiecīgais protokols tā paredz, – piemērojot katru gadu atceltajām N gada saistībām, kuras finansētas no Savienības budžeta vai no atceltajām saistībām, kas atkal darītas pieejamas.

4. Ja tiek atceltas ārējo piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas neizriet no citu līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām Savienības programmās un darbībās, kā noteikts katrā attiecīgajā šā nolīguma protokolā, Jaunzēlandes ieguldījumu attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā vai izņēmuma kārtā to daļās samazina par summu, kas iegūta, atceltajai summai piemērojot N gada iemaksu skalu, kura ir koriģēta, ja attiecīgais protokols tā paredz.

8. pants

Savienības programmas un darbības, kam piemēro automātiskās korekcijas mehānismu

1. Automātiskās korekcijas mehānismu piemēro tām Savienības programmām vai darbībām vai izņēmuma kārtā to daļām, kurām automātiskās korekcijas mehānisma piemērošana ir paredzēta attiecīgā protokolā. Automātiskās korekcijas mehānisma piemērošanu var ierobežot, attiecinot to tikai uz tām attiecīgajā protokolā norādītās Savienības programmas vai darbības daļām, ko īsteno, izmantojot dotācijas, kuru piešķiršanai tiek organizēti konkursi. Sīki izstrādātus noteikumus par to Savienības programmas vai darbības daļu apzināšanu, uz kurām attiecas vai neattiecas automātiskās korekcijas mehānisms, var noteikt attiecīgajā protokolā.

2. Savienības programmas vai darbības vai izņēmuma kārtā to daļu automātiskās korekcijas summa ir starpība starp to juridisko saistību sākotnējām summām, kuras faktiski noslēgtas ar Jaunzēlandi vai Jaunzēlandes subjektiem, kas saņēmuši finansējumu no attiecīgā gada saistību apropriācijām, un attiecīgo Jaunzēlandes maksāto darbības ieguldījumu, kas koriģēts saskaņā ar 7. pantu, ja attiecīgajā protokolā ir paredzēta šāda korekcija, neskaitot atbalsta izdevumus, kuri attiecas uz to pašu laikposmu.

3. Sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 2. punktā minēto juridisko saistību attiecīgo summu noteikšanu, arī konsorciju gadījumā, un par automātiskās korekcijas aprēķinu var noteikt attiecīgajā protokolā.

9. pants

Pārbaudes un revīzijas

1. Savienībai ir tiesības saskaņā ar piemērojamajiem vienas vai vairāku Savienības iestāžu vai struktūru aktiem un attiecīgo nolīgumu un/vai līgumu noteikumiem veikt tehniskas, zinātniskas, finansiālas vai citu veidu pārbaudes un revīzijas jebkuras tādas Jaunzēlandē dzīvojošas fiziskas personas vai Jaunzēlandē iedibinātas juridiskas personas telpās, kas saņem Savienības finansējumu, kā arī jebkuras tādas Jaunzēlandē dzīvojošas vai iedibinātas trešās personas telpās, kas ir iesaistīta Savienības līdzekļu apgūšanā. Minētās pārbaudes un revīzijas var veikt Savienības iestāžu un struktūru, jo īpaši Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas, darbinieki vai citas Eiropas Komisijas pilnvarotas personas. Savienības iestāžu un struktūru darbinieki un citas Eiropas Komisijas pilnvarotas personas, veicot savus pienākumus Jaunzēlandes teritorijā, rīkojas atbilstoši Jaunzēlandes tiesību aktiem.

2. Īstenojot 1. punktu, Savienības iestāžu un struktūru, jo īpaši Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas, darbiniekiem un citām Eiropas Komisijas pilnvarotām personām ir pienācīga piekļuve objektiem, darbiem un dokumentiem (gan elektroniskā, gan papīra formā), kā arī visai informācijai, kas nepieciešama šādu revīziju veikšanai, arī tiesības iegūt jebkuru revidētās fiziskās vai juridiskās personas vai revidētās trešās personas īpašumā esošu dokumentu vai datu nesēju satura fiziskas/elektroniskas kopijas un izrakstus.

3. Jaunzēlande neliedz 2. punktā minētajiem darbiniekiem un citām personām īstenot tiesības iekļūt Jaunzēlandē un piekļūt telpām, lai tās varētu izpildīt šajā pantā minētos pienākumus, un neliek nekādus īpašus šķēršļus šo tiesību īstenošanai.

4. Pārbaudes un revīzijas var veikt arī pēc tam, kad ir apturēta šā nolīguma protokola piemērošana saskaņā ar šā nolīguma 15. panta 4. punktu, ir pārtraukta šā nolīguma provizoriskā piemērošana vai tas ir izbeigts, saskaņā ar piemērojamajos vienas vai vairāku Savienības iestāžu vai struktūru aktos izklāstītajiem noteikumiem un kā noteikts attiecīgajos nolīgumos un/vai līgumos, kuri attiecas uz juridiskajām saistībām, ar ko īsteno Savienības budžetu un ko Savienība uzņēmusies pirms dienas, kad stājas spēkā attiecīgā protokola piemērošanas apturēšana, šā nolīguma provizoriskās piemērošanas pārtraukšana vai nolīguma izbeigšana.

10. pants

Cīņa pret pārkāpumiem, krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses

1. Eiropas Komisija un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaroti Jaunzēlandes teritorijā veikt administratīvo izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas. Šīs izmeklēšanas veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti piemērojamajos vienas vai vairāku Savienības iestāžu aktos, un kā noteikts attiecīgajos nolīgumos un/vai līgumos. Pildot savus pienākumus Jaunzēlandes teritorijā, Eiropas Komisija un OLAF rīkojas saskaņā ar Jaunzēlandes tiesību aktiem.

2. Jaunzēlandes kompetentās iestādes saprātīgā termiņā informē Eiropas Komisiju vai OLAF par faktiem vai aizdomām, ko tās uzzinājušas vai kas tām radušās, par pārkāpumu, krāpšanu vai citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finanšu intereses.

3. Īstenojot 1. punktu, pārbaudes un inspekcijas uz vietas var veikt jebkuras tādas Jaunzēlandē dzīvojošas fiziskas personas vai Jaunzēlandē iedibinātas juridiskas personas telpās, kas saņem Savienības līdzekļus, kā arī jebkuras tādas Jaunzēlandē dzīvojošas vai iedibinātas trešās personas telpās, kas ir iesaistīta Savienības līdzekļu apgūšanā.

4. Eiropas Komisija vai OLAF sagatavo un veic pārbaudes un inspekcijas uz vietas ciešā sadarbībā ar Jaunzēlandes kompetento iestādi, kuru izraudzījusies Jaunzēlandes valdība. Izraudzīto iestādi pietiekami laicīgi informē par pārbaužu un inspekciju objektu, mērķi un tiesisko pamatojumu, lai tā varētu sniegt palīdzību. Šajā nolūkā Jaunzēlandes kompetento iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un inspekcijās uz vietas.

5. Pēc Jaunzēlandes iestāžu pieprasījuma pārbaudes un inspekcijas uz vietas var veikt kopā ar Eiropas Komisiju vai OLAF.

6. Eiropas Komisijas un OLAF darbiniekiem ir piekļuve visai ar attiecīgajām operācijām saistītajai informācijai un dokumentiem, ieskaitot elektroniskos datus, kas ir nepieciešami, lai pienācīgi veiktu pārbaudes un inspekcijas uz vietas. Konkrētāk, tie var kopēt attiecīgos dokumentus.

7. Ja attiecīgā fiziskā persona, tiesību subjekts vai cita trešā persona pretojas pārbaudei vai inspekcijai uz vietas, Jaunzēlandes iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts noteikumiem, palīdz Eiropas Komisijai vai OLAF, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudi vai inspekciju uz vietas. Šī palīdzība ietver atbilstīgu piesardzības pasākumu veikšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, īpaši tādēļ, lai aizsargātu pierādījumus.

8. Eiropas Komisija vai OLAF informē Jaunzēlandes iestādes par šādu pārbaužu un inspekciju rezultātu. Konkrēti, Eiropas Komisija vai OLAF iespējami drīz ziņo Jaunzēlandes kompetentajai iestādei par pārbaudē vai inspekcijā uz vietas konstatētu faktu vai aizdomām par pārkāpumu.

9. Neskarot Jaunzēlandes krimināltiesību aktu piemērošanu, Eiropas Komisija var saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt administratīvus pasākumus un sodus juridiskām vai fiziskām Jaunzēlandes personām, kas piedalās Savienības programmas vai darbības īstenošanā.

10. Šā panta pienācīgas īstenošanas nolūkos Eiropas Komisija vai OLAF un Jaunzēlandes kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un – ja kāda no Pusēm to pieprasa – savā starpā apspriežas.

11. Lai veicinātu rezultatīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar OLAF, Jaunzēlande ieceļ kontaktpunktu.

12. Eiropas Komisija vai OLAF un Jaunzēlandes kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības. Persondatus, kas ir ietverti informācijā, ar kuru apmainās, aizsargā saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

13. Jaunzēlandes iestādes sadarbojas ar Eiropas Prokuratūru, lai tā varētu izpildīt savu pienākumu izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses, veikt par tiem kriminālvajāšanu un saukt pie atbildības vainīgos un to līdzdalībniekus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

11. pants

9. un 10. panta grozījumi

Saskaņā ar šā līguma 14. pantu izveidotās Apvienotā komiteja var grozīt 9. un 10. pantu, jo īpaši tādēļ, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas veiktas vienas vai vairāku Savienības iestāžu aktos.

12. pants

Līdzekļu atgūšana un izpildes pasākumi

1. Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko Jaunzēlandes subjektam, kas nav valsts, uzliek finansiālas saistības attiecībā uz prasījumiem, kas izriet no Savienības programmām, darbībām, pasākumiem vai projektiem. Ja pēc tam, kad minētais lēmums ir paziņots Jaunzēlandes subjektam saskaņā ar 13. pantu, minētais subjekts noteiktajā termiņā nesamaksā, Eiropas Komisija paziņo par lēmumu Jaunzēlandes valdības izraudzītajai kompetentajai iestādei un Jaunzēlandes valdība samaksā Eiropas Komisijai finansiālo saistību summu un pieprasa summas atmaksu no Jaunzēlandes subjekta, kuram finansiālās saistības ir uzliktas, saskaņā ar tās nolīgumiem ar minēto subjektu.

2. Lai nodrošinātu tādu Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu un rīkojumu izpildāmību, kas izdoti, piemērojot šķīrējklauzulu, kura ietverta ar Savienības programmām, darbībām, pasākumiem vai projektiem saistītā līgumā vai nolīgumā, – gadījumā, ja šādi spriedumi vai rīkojumi ir paziņoti attiecīgajam Jaunzēlandes subjektam saskaņā ar EST noteikumiem par paziņošanu un minētais subjekts nesamaksā noteiktās summas 2 mēnešu un 10 dienu laikā, – Eiropas Komisija savā vārdā vai attiecīgās izpildaģentūras vai saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) izveidoto Savienības struktūru vārdā paziņo EST spriedumu vai rīkojumu Jaunzēlandes valdības izraudzītajai kompetentajai iestādei un Jaunzēlandes valdība maksā Eiropas Komisijai finansiālo saistību summu un pieprasa summas atmaksu no Jaunzēlandes subjekta, kuram finansiālās saistības ir uzliktas, saskaņā ar tās nolīgumiem ar minēto subjektu.

3. Jaunzēlandes valdība dara Eiropas Komisijai zināmu savu izraudzīto kompetento iestādi.

4. EST piekritībā ir pārbaudīt 1. punktā minēto Eiropas Komisijas lēmumu likumīgumu un apturēt to izpildi.

13. pants

Saziņa, paziņošana un informācijas apmaiņa

Savienības iestādēm un struktūrām, kas iesaistītas Savienības programmu vai darbību īstenošanā vai šādu programmu vai darbību kontrolē, ir tiesības tieši sazināties, arī izmantojot elektroniskas informācijas apmaiņas sistēmas, ar jebkuru tādu Jaunzēlandē dzīvojošu fizisku personu vai Jaunzēlandē iedibinātu juridisku personu, kas saņem Savienības finansējumu, kā arī ar jebkuru trešo personu, kas iesaistīta Savienības finansējuma apgūšanā un dzīvo vai ir iedibināta Jaunzēlandē. Eiropas Komisija ir tiesīga paziņot šā nolīguma 12. panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus, spriedumus un rīkojumus tieši personām, kas dzīvo Jaunzēlandē, un juridiskām personām, kas ir iedibinātas Jaunzēlandē. Šādas fiziskas un juridiskas personas un trešās personas var iesniegt tieši Savienības iestādēm un struktūrām visu attiecīgo informāciju un dokumentāciju, kas tām jāiesniedz, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro Savienības programmai vai darbībai, un pamatojoties uz līgumiem vai finansēšanas nolīgumiem, kas noslēgti minētās programmas vai darbības īstenošanas nolūkā.

14. pants

Apvienotā komiteja

1. Ar šo izveido Apvienoto komiteju. Apvienotajai komitejai ir šādi uzdevumi:

novērtēt, izvērtēt un pārbaudīt šā nolīguma un tā protokolu īstenošanu, jo īpaši:

i)	Jaunzēlandes juridisko personu dalību un sniegumu Savienības programmās un darbībās;

ii)	attiecīgā gadījumā – (savstarpējo) atvērtību pret katrā Pusē iedibināto juridisko personu dalību otras Puses programmās vai darbībās vai izņēmuma kārtā to daļās;

iii)	finansiālo iemaksu mehānisma īstenošanu un – attiecīgā gadījumā – tā automātiskās korekcijas mehānisma īstenošanu, kas piemērojams šā nolīguma protokolos norādītajām Savienības programmām vai darbībām;

iv)	informācijas apmaiņu un – attiecīgā gadījumā – iespējamo jautājumu izskatīšanu attiecībā uz rezultātu izmantošanu, tajā skaitā intelektuālā īpašuma tiesībām;

pēc jebkuras Puses pieprasījuma apspriest ierobežojumus, ko Puses piemēro vai plāno piemērot attiecībā uz piekļuvi savām pētniecības un inovācijas programmām, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar to stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību un – Jaunzēlandes gadījumā – maoru tiesību un interešu aizsardzību saskaņā ar Te Tiriti o Waitangi;

c)	izskatīt iespējas uzlabot un attīstīt sadarbību;

d)	kopīgi apspriest ar šā nolīguma protokolos norādītajām Savienības programmām vai darbībām saistītās politikas nākotnes virzienus un prioritātes;

e)	apmainīties ar informāciju, cita starpā par jauniem tiesību aktiem, lēmumiem vai valsts programmām, kas attiecas uz šā nolīguma un tā protokolu īstenošanu;

f)	pieņemt šā nolīguma protokolus par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Jaunzēlandes dalību Savienības programmās vai darbībās vai izņēmuma kārtā to daļās un nepieciešamības gadījumā ar lēmumu grozīt minētos protokolus;

g)	ar lēmumu grozīt šā nolīguma 9. un 10. pantu, jo īpaši tādēļ, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas veiktas vienas vai vairāku Savienības iestāžu aktos.

2. Apvienotā komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi. Apvienotās komitejas lēmumā vai nu norāda tā spēkā stāšanās dienu, vai, ja to prasa Puses iekšzemes tiesību sistēma, paredz, ka šā nolīguma grozījumi, jauni protokoli vai to grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ir rakstiski paziņots par Pušu neizpildīto juridisko prasību un procedūru pabeigšanu.

3. Apvienotā komiteja, kuras sastāvā ir Savienības un Jaunzēlandes pārstāvji, pieņem savu reglamentu.

4. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu eksperta līmeņa ad hoc darba grupu / padomdevēju struktūru, kas var palīdzēt īstenot šo nolīgumu.

5. Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi gadā un, ja to prasa īpaši apstākļi, pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Sanāksmes organizē un tām nodrošina norises vietu Savienība un Jaunzēlandes valdība pārmaiņus.

6. Apvienotā komiteja strādā pastāvīgi, ar jebkādiem saziņas līdzekļiem apmainoties ar attiecīgo informāciju, jo īpaši ar informāciju par Jaunzēlandes tiesību subjektu dalību/sniegumu. Vajadzības gadījumā Apvienotā komiteja var veikt savus uzdevumus rakstiski.

15. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.

2. Savienība un Jaunzēlande var piemērot šo nolīgumu provizoriski saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām procedūrām un tiesību aktiem. Provizoriskā piemērošana sākas dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.

3. Ja Jaunzēlande paziņo Savienībai , ka tā nepabeigs savas iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai šis nolīgums stātos spēkā, šā nolīguma provizoriskā piemērošana beidzas dienā, kad Savienība saņem šo paziņojumu, un tas ir uzskatāms par šā nolīguma piemērošanas pārtraukšanas datumu.

Tajā pašā dienā beidz piemērot saskaņā ar šā nolīguma 14. pantu izveidtoās Apvienotās komitejas lēmumus.

4. Savienība var apturēt attiecīga šā nolīguma protokola piemērošanu, ja Jaunzēlande daļēji vai vispār neveic finansiālo iemaksu, kas tai jāmaksā saistībā ar attiecīgo Savienības programmu vai darbību.

Maksājuma neveikšanas gadījumā, kas var būtiski apdraudēt attiecīgās Savienības programmas vai darbības īstenošanu un pārvaldību, Eiropas Komisija nosūta oficiālu atgādinājuma vēstuli. Ja maksājums netiek veikts 20 darbdienu laikā pēc oficiālās atgādinājuma vēstules, Savienība, nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli, paziņo Jaunzēlandei par attiecīgā protokola piemērošanas apturēšanu, kas stājas spēkā 15 dienas pēc tam, kad Jaunzēlande ir saņēmusi minēto paziņojumu.

Ja protokola piemērošana tiek apturēta, Jaunzēlandes subjekti nav tiesīgi piedalīties Savienības piešķiršanas procedūrās, kuras vēl nav pabeigtas laikā, kad apturēšana stājas spēkā. Savienības piešķiršanas procedūru uzskata par pabeigtu, kad šīs procedūras rezultātā ir notikusi juridisku saistību uzņemšanās.

Apturēšana neietekmē juridiskās saistības, kas saskaņā ar attiecīgo Savienības programmu vai darbību noslēgtas ar Jaunzēlandes subjektiem pirms apturēšanas stāšanās spēkā. Šīm juridiskajām saistībām turpina piemērot attiecīgo protokolu.

Savienība nekavējoties paziņo Jaunzēlandei, tiklīdz Savienība ir saņēmusi visu veicamās finansiālās iemaksas summu. Apturēšanu atceļ uzreiz pēc šā paziņojuma.

No datuma, ar kuru apturēšana ir atcelta, Jaunzēlandes subjekti atkal ir tiesīgi piedalīties Savienības piešķiršanas procedūrās, kas sāktas attiecīgās Savienības programmas vai darbības ietvaros pēc minētā datuma, un Savienības piešķiršanas procedūrās, kas sāktas pirms minētā datuma un kam vēl nav beidzies pieteikumu iesniegšanas termiņš.

5. Jebkura Puse var izbeigt šo nolīgumu jebkurā laikā, rakstiski paziņojot otrajai Pusei par nodomu to izbeigt. Šo nolīgumu var izbeigt tikai visu kopumā. Izbeigšana stājas spēkā pēc trim kalendāriem mēnešiem no dienas, kad rakstiskais paziņojums sasniedzis adresātu. Izbeigšanas spēkā stāšanās diena ir uzskatāma par nolīguma izbeigšanas datumu.

6. Puses vienojas, ka tad, ja tiek pārtraukta šā nolīguma provizoriskā piemērošana saskaņā ar 3. punktu vai tas tiek izbeigts saskaņā ar 5. punktu:

tādi projekti, pasākumi, darbības vai to daļas, attiecībā uz kuriem šā nolīguma provizoriskās piemērošanas laikā un/vai pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pirms šā nolīguma piemērošanas pārtraukšanas vai izbeigšanas ir notikusi juridisko saistību uzņemšanās, turpinās līdz to izpildei saskaņā ar šajā nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem;

ikgadējo finansiālo iemaksu attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā N gadā, kurā pārtrauc šā nolīguma provizorisko piemērošanu vai šo nolīgumu izbeidz, samaksā pilnā apmērā saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu un attiecīgo protokolu atbilstošajiem noteikumiem. Ja piemēro korekcijas mehānismu, darbības ieguldījumu attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā N gadā koriģē saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro gan korekcijas mehānismu, gan automātiskās korekcijas mehānismu, attiecīgo darbības ieguldījumu N gadā koriģē saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu un labo saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro tikai korekcijas mehānismu, attiecīgo darbības ieguldījumu N gadā labo saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu. N gada dalības maksu, kas samaksāta kā daļa no finansiālās iemaksas attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā, nekoriģē un nelabo;

ja piemēro korekcijas mehānismu, pēc gada, kurā pārtrauc šā nolīguma provizorisko piemērošanu vai šo nolīgumu izbeidz, tos darbības ieguldījumus attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā, kas samaksāti par gadiem, kuros šis nolīgums tika piemērots, koriģē saskaņā ar 7. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro gan korekcijas mehānismu, gan automātiskās korekcijas mehānismu, šos darbības ieguldījumus koriģē saskaņā ar 7. pantu un automātiski labo saskaņā ar 8. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro tikai automātiskās labošanas mehānismu, attiecīgos darbības ieguldījumus automātiski labo saskaņā ar 8. pantu.

7. Puses, savstarpēji vienojoties, atrisina visas pārējās šā nolīguma izbeigšanas vai provizoriskās piemērošanas pārtraukšanas sekas.

8. Šo nolīgumu var grozīt tikai rakstiski pēc Pušu abpusējas piekrišanas. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar to pašu procedūru, kas piemērojama attiecībā uz šā nolīguma stāšanos spēkā un ir noteikta 1. punktā.

9. Rakstiskos paziņojumus, kas minēti 1., 2., 3. un 5. punktā, nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Jaunzēlandes Ārlietu un tirdzniecības ministrijas ģenerāldirektoram.

10. Protokoli ir šā nolīguma neatņemama daļa.

11. Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas šā nolīguma interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Съставено в Брюксел на девети юли две хиляди двадесет и трета година.

Hecho en Bruselas, el nueve de julio de dos mil veintitrés.

V Bruselu dne devátého července dva tisíce dvacet tři.

Udfærdiget i Bruxelles den niende juli to tusind og treogtyve.

Geschehen zu Brüssel am neunten Juli zweitausenddreiundzwanzig.

Kahe tuhande kahekümne kolmanda aasta juulikuu üheksandal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εννέα Ιουλίου δύο χιλιάδες είκοσι τρία.

Done at Brussels on the ninth day of July in the year two thousand and twenty three.

Fait à Bruxelles, le neuf juillet deux mille vingt-trois.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an naoú lá d'Iúil sa bhliain dhá mhíle fiche a trí.

Sastavljeno u Bruxellesu devetog srpnja godine dvije tisuće dvadeset treće.

Fatto a Bruxelles, addì nove luglio duemilaventitré.

Briselē, divi tūkstoši divdesmit trešā gada devītajā jūlijā.

Priimta du tūkstančiai dvidešimt trečių metų liepos devintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-huszonharmadik év július havának kilencedik napján.

Magħmul fi Brussell, fid-disa’ jum ta’ Lulju fis-sena elfejn u tlieta u għoxrin.

Gedaan te Brussel, negen juli tweeduizend drieëntwintig.

Sporządzono w Brukseli dnia dziewiątego lipca roku dwa tysiące dwudziestego trzeciego.

Feito em Bruxelas, em nove de julho de dois mil e vinte e três.

Întocmit la Bruxelles la nouă iulie două mii douăzeci și trei.

V Bruseli deviateho júla dvetisícdvadsaťtri.

V Bruslju, devetega julija dva tisoč triindvajset.

Tehty Brysselissä yhdeksäntenä päivänä heinäkuuta vuonna kaksituhattakaksikymmentäkolme.

Som skedde i Bryssel den nionde juli år tjugohundratjugotre.

(1) OV L 321, 29.11.2016., 3. lpp.

(2) OV L 171, 1.7.2009., 28. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV ES L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(5) Savienības ierobežojošie pasākumi ir ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību vai Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

PROTOKOLS PAR JAUNZĒLANDES IESAISTI 2021.–2027. GADA PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJAS PAMATPROGRAMMĀ “APVĀRSNIS EIROPA” ASOCIĒTĀ DALĪBNIEKA STATUSĀ

1. pants

Asociētās dalības darbības joma

Jaunzēlande kā asociētā valsts piedalās un sniedz ieguldījumu pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (“programma “Apvārsnis Eiropa””) II pīlārā “Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 (1) jaunākās redakcijas 4. pantā un tiek īstenots, izmantojot īpašo programmu, kura izveidota ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/764 (2), tās jaunākajā redakcijā.

2. pants

Papildu nosacījumi dalībai programmā “Apvārsnis Eiropa”

1. Pirms Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 22. panta 5. punktu pieņem lēmumu par to, vai Jaunzēlandes subjekti ir tiesīgi piedalīties darbībā, kura saistīta ar ES stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, Eiropas Komisija var pieprasīt konkrētu informāciju vai garantijas, piemēram:

a)	informāciju par to, vai Savienības subjektiem ir vai tiks pretī nodrošināta piekļuve pastāvošām un plānotām Jaunzēlandes programmām vai darbībām vai to daļām, kas līdzvērtīgas attiecīgajai programmas “Apvārsnis Eiropa” darbībai;

informāciju par to, vai Jaunzēlandē ir ieviests investīciju izvērtēšanas valsts mehānisms, un garantijas, ka Jaunzēlandes iestādes ziņos Eiropas Komisijai un konsultēsies ar Komisiju par visiem iespējamiem gadījumiem, kad, piemērojot šādu mehānismu, tās ir uzzinājušas par to, ka ārpus Jaunzēlandes iedibināts vai no citas valsts kontrolēts subjekts plāno investēt Jaunzēlandes subjektā, kurš ir saņēmis programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu tādu darbību veikšanai, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, vai plāno pārņemt šādu Jaunzēlandes subjektu, ar nosacījumu, ka Eiropas Komisija iesniedz Jaunzēlandei attiecīgo Jaunzēlandes subjektu sarakstu pēc dotāciju nolīgumu parakstīšanas ar šiem subjektiem; un

garantijas, ka nevienam no rezultātiem, tehnoloģijām, pakalpojumiem un produktiem, ko attiecīgo darbību ietvaros izstrādājuši Jaunzēlandes subjekti, darbības laikā un četrus gadus pēc darbības beigām netiks piemēroti ierobežojumi eksportēšanai uz Savienības dalībvalstīm. Jaunzēlande katru gadu darbības laikā un četrus gadus pēc darbības beigām dalīsies ar atjauninātu sarakstu ar valsts eksporta ierobežojumiem.

2. Jaunzēlandes subjekti var piedalīties Kopīgā pētniecības centra (JRC) darbībās saskaņā ar noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienības subjektiem, ja vien nav nepieciešami ierobežojumi, lai nodrošinātu atbilstību dalības darbības jomai, kas izriet no 1. punkta piemērošanas.

3. Jaunzēlandi regulāri informē par JRC darbībām, kas saistītas ar Jaunzēlandes dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši par JRC daudzgadu darba programmām. Jaunzēlandes pārstāvi var uzaicināt kā novērotāju uz JRC valdes sanāksmēm saistībā ar jautājumu, kas attiecas uz Jaunzēlandes dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”.

4. Ja Savienība programmu “Apvārsnis Eiropa” īsteno, piemērojot LESD 185. un 187. pantu, Jaunzēlande un Jaunzēlandes subjekti var piedalīties juridiskajās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar minētajiem noteikumiem, atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas ir vai tiks pieņemti par minēto juridisko struktūru izveidi.

5. Tā kā Jaunzēlande piedalās programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlārā, Jaunzēlandes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties kā novērotājiem bez balsstiesībām Lēmuma (ES) 2021/764 14. pantā minētajā komitejā jautājumos, kas attiecas uz Jaunzēlandi. Šāda dalība notiek saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu. Jaunzēlandes pārstāvju izdevumus par ceļu uz komitejas sanāksmēm atlīdzina atbilstoši ekonomiskās klases cenām. Visos pārējos jautājumos ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu reglamentē tie paši noteikumi, ko piemēro Savienības dalībvalstu pārstāvjiem.

6. Puses, ievērojot spēkā esošās tiesību normas, tiesību aktus un/vai valdības noteikumus, dara visu iespējamo, lai atvieglotu to personu brīvu pārvietošanos, ieskaitot apmeklējumus un pētījumu veikšanu, kuras piedalās šajā protokolā paredzētajās darbībās, un tādu preču un pakalpojumu pārrobežu apriti, kurus paredzēts izmantot šādās darbībās.

3. pants

Savstarpība

Tiesību subjekti, kas iedibināti Savienībā, var piedalīties Jaunzēlandes programmās, darbībās vai to daļās, kas ir līdzvērtīgas programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra programmām vai darbībām vai to daļām, saskaņā ar Jaunzēlandes iekšzemes režīmiem, kas reglamentē zinātnes finansējumu. Ja Jaunzēlande finansējumu nepiešķir, Savienībā iedibināti tiesību subjekti var piedalīties ar pašu līdzekļiem.

Neizsmeļošs Jaunzēlandes līdzvērtīgo programmu vai darbību un izņēmuma kārtā to daļu saraksts ir sniegts šā protokola II pielikumā.

4. pants

Atvērtā zinātne

Puses savās programmās, projektos un darbībās savstarpēji veicina un mudina izmantot atvērtās zinātnes praksi saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem un Jaunzēlandes normatīvajiem aktiem un atvērtās pētniecības politiku un pienācīgi ņemot vērā Jaunzēlandes saistības, kas tai noteiktas saskaņā ar Te Tiriti o Waitangi.

5. pants

Sīki izstrādāti noteikumi par finansiālo iemaksu, korekcijas mehānismu un automātiskās korekcijas mehānismu

1. Jaunzēlandes darbības ieguldījumam programmā “Apvārsnis Eiropa” piemēro automātiskās korekcijas mehānismu. Korekcijas mehānismu, kas paredzēts šā nolīguma 7. pantā, Jaunzēlandes darbības ieguldījumam programmā “Apvārsnis Eiropa” nepiemēro.

2. Automātiskās korekcijas mehānisma pamatā ir Jaunzēlandes un Jaunzēlandes subjektu sniegums tajās programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra daļās, ko īsteno ar konkurenciālām dotācijām.

3. Sīki izstrādāti noteikumi par automātiskās korekcijas mehānismu ir izklāstīti šā protokola I pielikumā.

6. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šis protokols ir spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, lai tiktu pabeigti visi projekti, pasākumi, darbības vai to daļas, ko finansē no programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra, visi pasākumi, ko nepieciešams veikt, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, un visas Pušu savstarpējās finansiālās saistības, kas izriet no šā protokola īstenošanas.

2. Šā protokola pielikumi ir šā protokola neatņemama daļa.

I pielikums	:	“Noteikumi, kas reglamentē Jaunzēlandes finansiālo iemaksu 2021.–2027. gada programmā “Apvārsnis Eiropa””
II pielikums	:	“Jaunzēlandes līdzvērtīgo programmu vai darbību un to daļu saraksts”

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2021/764 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES (OV L 167I, 12.5.2021., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

NOTEIKUMI, KAS REGLAMENTĒ JAUNZĒLANDES FINANSIĀLO IEMAKSU 2021.–2027. GADA PROGRAMMĀ “APVĀRSNIS EIROPA”

I. Jaunzēlandes finansiālās iemaksas aprēķināšana

Jaunzēlandes finansiālo iemaksu programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlārā nosaka katru gadu saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu.

Jaunzēlandes dalības maksu nosaka un pakāpeniski maina saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 4. un 9. punktu.

Darbības ieguldījumu, kas Jaunzēlandei jāmaksā par ES 2023.–2027. finanšu gadu, aprēķina saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 8. punktu.

II. Jaunzēlandes darbības ieguldījuma automātiskā korekcija

Lai aprēķinātu automātisko korekciju, kas minēta šā nolīguma 8. pantā un šā Protokola 5. pantā, piemēro šādu kārtību:

“konkurenciālas dotācijas” ir dotācijas, kuras piešķirtas saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas izsludināti programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra ietvaros, un kuru galasaņēmējus automātiskās korekcijas aprēķināšanas laikā var identificēt; finansiālo atbalstu trešām personām, kas definēts Finanšu regulas 204. pantā, neņem vērā;

b)	ja ir noslēgtas juridiskas saistības ar konsorciju, summas, ko izmanto, lai noteiktu juridisko saistību sākotnējās summas, ir tiem saņēmējiem piešķirto summu kopsumma, kuri ir Jaunzēlandes subjekti, saskaņā ar dotācijas nolīguma indikatīvo budžeta sadalījumu;

c)	visas juridisko saistību summas, kas atbilst konkurenciālām dotācijām, nosaka, izmantojot Eiropas Komisijas elektronisko sistēmu eCorda un izgūst N + 2 gada februāra otrajā trešdienā;

d)	“neintervencionālas izmaksas” ir programmas “Apvārsnis Eiropa” izmaksas, kas nav konkurenciālas dotācijas, ieskaitot atbalsta izdevumus, konkrētās programmas administrēšanu un citus pasākumus (1);

e)	summas, kas piešķirtas starptautiskām organizācijām kā juridiskām personām, kuras ir galasaņēmēji (2), uzskata par neintervencionālām izmaksām.

Šo mehānismu piemēro šādi:

N gada automātiskās korekcijas, kas attiecas uz saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 5. punktu palielināto N gada saistību apropriāciju izpildi, piemēro N + 2 gadā, pamatojoties uz N gada un N + 1 gada datiem no šā pielikuma II iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā minētās sistēmas eCorda. Vērā ņemtā summa ir to konkurenciālo dotāciju summa, kuras piešķirtas programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra ietvaros un par kurām ir pieejami dati korekcijas aprēķina brīdī;

no N + 2 gada līdz 2029. gadam automātiskās korekcijas summu N gadam aprēķina, ņemot vērā starpību starp:

i)	to konkurenciālo dotāciju kopsummu, kuras piešķirtas Jaunzēlandei vai Jaunzēlandes juridiskajām personām programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra ietvaros kā saistības attiecībā uz N gada budžeta apropriācijām; un

ii)

Jaunzēlandes N gada darbības ieguldījuma summu, kura reizināta ar attiecību starp:

A.	konkurenciālo dotāciju summu, kas programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra ietvaros piešķirta saistībā ar N gada saistību apropriācijām, kuras palielinātas saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 5. punktu; un

B.	visu programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra ietvaros apstiprināto N gada budžeta saistību apropriāciju kopsummu, kurā ieskaitītas arī neintervencionālās izmaksas.

III. Jaunzēlandes finansiālās iemaksas veikšana un Jaunzēlandes darbības ieguldījumam piemērojamās automātiskās korekcijas maksājums

Eiropas Komisija pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā tad, kad tiek izdots pirmais konkrētā ES finanšu gada pieprasījums iemaksāt līdzekļus, Jaunzēlandei sniedz šādu informāciju:

a)	šā nolīguma 6. panta 8. punktā minētā darbības ieguldījuma summa;

b)	šā nolīguma 6. panta 9. punktā minētās dalības maksas summa;

sākot ar N + 2 gadu, attiecībā uz to programmas “Apvārsnis Eiropa” daļu, par kuru šāda informācija ir nepieciešama, lai aprēķinātu automātisko korekciju, – informācija par to saistību līmeni, kuru uzņemšanās Jaunzēlandes juridisko personu labā notikusi programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra ietvaros, sadalījumā pa attiecīgajiem budžeta apropriāciju gadiem un informācija par saistību attiecīgo kopējo līmeni.

Eiropas Komisija katru ES finanšu gadu agrākais jūnijā izdod Jaunzēlandei pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas atbilst tās iemaksai saskaņā ar šo protokolu.

Pieprasījumos iemaksāt līdzekļus nosaka, ka Jaunzēlandei jāveic iemaksa ne vēlāk kā 30 dienas pēc pieprasījuma iemaksāt līdzekļus izdošanas.

Par pirmo šā protokola īstenošanas gadu Eiropas Komisija izdod vienu pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, un to izdod 60 dienu laikā pēc šā nolīguma parakstīšanas.

Katru gadu, sākot ar 2025. gadu, pieprasījumos iemaksāt līdzekļus uzrāda arī tās automātiskās korekcijas summu, ko piemēro par N – 2 gadu iemaksātajam darbības ieguldījumam.

Par 2028. un 2029. ES finanšu gadu summa, kas izriet no automātiskās korekcijas, kuru piemēro darbības ieguldījumiem, ko Jaunzēlande samaksājusi 2025., 2026. un 2027. gadā, būs maksājama Jaunzēlandei vai saņemama no tās.

Jaunzēlande veic savu šajā protokolā paredzēto finansiālo iemaksu saskaņā ar šā pielikuma III iedaļu. Ja Jaunzēlande nav samaksājusi noteiktajā termiņā, Eiropas Komisija nosūta oficiālu atgādinājuma vēstuli.

Par jebkuru finansiālās iemaksas kavējumu Jaunzēlande no maksājuma termiņa dienas maksā nokavējuma procentus par nenomaksāto summu.

Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir maksāšanas termiņš, un kas palielināta par trīsarpus procentpunktiem.

(1) Citi pasākumi ietver jo īpaši iepirkumus, balvas, finanšu instrumentus, JRC tiešās darbības, dalības maksas (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Eiropas Pētniecības koordinācijas aģentūra (Eureka), Starptautiskā partnerība sadarbībai energoefektivitātes jomā (IPEEC), Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) u. c.), ekspertus (vērtētājus, projektu pārraudzītājus) utt.

(2) Maksājumus starptautiskām organizācijām par neintervencionālām izmaksām uzskata tikai tad, ja šīs organizācijas ir galasaņēmēji. To nepiemēro tad, ja starptautiska organizācija ir projekta koordinators (kas izdala finansējumu citiem koordinatoriem).

II PIELIKUMS

Jaunzēlandes līdzvērtīgo programmu vai darbību un to daļu saraksts

Šajā neizsmeļošajā sarakstā uzskaitītās Jaunzēlandes programmas vai darbības un to daļas ir uzskatāmas par līdzvērtīgām programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāram:

—	Katalizatora stratēģiskais fonds (Catalyst Strategic Fund),

—	Centienu fonds (Endeavour Fund),

—	Veselības pētniecības fonds (Health Research Fund),

—	Valsts zinātnes izaicinājumu programma (National Science Challenges).

19.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/25

ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN MADAGASKARAS REPUBLIKU

EIROPAS SAVIENĪBA,

turpmāk “Savienība”, un

MADAGASKARAS REPUBLIKA,

turpmāk “Madagaskara”,

abas kopā turpmāk “Puses” un katra atsevišķi “Puse”,

ŅEMOT VĒRĀ Savienības un Madagaskaras ciešās sadarbības saites, sevišķi attiecībās starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (turpmāk “ĀKK valstis”) un Savienību, un Pušu kopīgo vēlmi šīs attiecības stiprināt,

APŅĒMUŠĀS stingri ievērot starptautiskās tiesības, pamata cilvēktiesības un Madagaskaras un Savienības dalībvalstu suverenitāti,

IEVĒROJOT Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kas parakstīta Monegobejā 1982. gada 10. decembra, un no tās izrietošās suverēnās tiesības, kādas Madagaskarai ir uz savas zvejas zonas dabas resursiem,

IEVĒROJOT 1995. gada Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu,

APZINĀDAMĀS, cik svarīgi ir principi, kas ietverti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā, Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (turpmāk “PSMA nolīgums”), kas stājās spēkā 2016. gadā, un 2001. gada 2. martā pieņemtajā Starptautiskajā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānā (IPOA-IUU),

CIEŠI NOLĒMUŠAS veikt vajadzīgos īstenošanas pasākumus,

CIEŠI NOLĒMUŠAS ņemt vērā Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) un citu attiecīgo reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemtās rezolūcijas un ieteikumus,

VĒLĒDAMĀS tālab ņemt vērā pieejamos un relevantos zinātniskos ieteikumus un kompetento RZPO pieņemtos relevantos pārvaldības plānus, lai tādējādi nodrošinātu zvejas darbību vidisko ilgtspēju un veicinātu okeānu pārvaldību starptautiskā mērogā,

IZLĒMUŠAS iedibināt dialogu konkrēti tādās jomās kā zvejniecību pārvaldība, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (turpmāk “NNN zveja)”, zvejas darbību kontrole, uzraudzība un pārraudzība, jūras vides integritāte un jūras resursu ilgtspējīga pārvaldīšana,

VĒLĒDAMĀS nediskriminēt nevienu no savstarpēji līdzīgajām Madagaskaras zvejas zonā aktīvajām zvejas flotēm,

PĀRLIECINĀTAS, ka partnerībai jābalstās uz Pušu atsevišķi un kopīgi īstenoto iniciatīvu un darbību savstarpējo papildināmību un – Savienības un Madagaskaras abpusējās un taisnīgās interesēs, kuras aptver arī iedzīvotājus un vietējo zivrūpniecības nozari, – tādā veidā jānodrošina rīcībpolitiku saskaņotība un centienu sinerģija,

NOLĒMUŠAS tālab saskaņā ar Madagaskaras zivsaimniecības politiku sekmēt partnerības veidošanu, it īpaši lai noteiktu piemērotākos līdzekļus efektīvai minētās politikas īstenošanai un šajā procesā iesaistītu uzņēmējus un pilsonisko sabiedrību,

VĒLĒDAMĀS pieņemt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Savienības kuģi, kuri apzvejo vienīgi pieļaujamā nozveju apjoma pārpalikumu, var piekļūt Madagaskaras zvejas zonai, ņemot vērā zonā darbojošos flotu zvejas kapacitāti, un vienlaikus veltot īpašu vērību tam, ka dažas sugas ir tālu migrējošas,

IZLĒMUŠAS īstenot ciešāku un taisnīgu ekonomisko un sociālo sadarbību, kuras mērķis ir iedibināt un nostiprināt zvejas ilgtspējību, labāk pārvaldīt okeānus un veicināt ar zvejniecību saistītu zilās ekonomikas darbību attīstību, arī piesaistot ar Madagaskaras attīstības mērķiem saskanīgas investīcijas, kurās iesaistās Pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“šis nolīgums” vai “nolīgums” ir šis ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku;

b)	“protokols” vai “šis protokols” ir teksts, kurā noteikta kārtība, kādā īsteno šo nolīgumu, tā pielikumu un tā papildinājumus;

c)	“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija vai, attiecīgā gadījumā, Eiropas Savienības delegācija Madagaskarā;

d)	“Madagaskaras iestāde” ir par zivsaimniecību atbildīgā ministrija;

e)	“Madagaskaras zvejas zona” ir Madagaskaras suverenitātē un jurisdikcijā esošo ūdeņu daļa, kurā Madagaskara Savienības zvejas kuģiem atļauj veikt zvejas darbības;

f)	“zvejas atļauja” vai “licence” ir zvejas licence, ko Madagaskaras iestāde izdevusi Savienības zvejas kuģim un kas dod tam tiesības Madagaskaras zvejas zonā veikt zvejas darbības;

g)	“zvejas kuģis” ir ikviens kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

h)	“atbalsta kuģis” ir ikviens Savienības kuģis, kas nav uz kuģa pārvadāts peldlīdzeklis un kas atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas operācijas, bet pats nav aprīkots zivju zvejošanai un netiek izmantots citā kuģī pārkraušanas operācijās;

i)	“Savienības kuģis” ir ikviens Savienības dalībvalsts karoga zvejas vai atbalsta kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

j)	“kuģa īpašnieks” ir ikviena par zvejas kuģi juridiski atbildīgā persona, kura kuģi ekspluatē un kuras kontrolē kuģis atrodas;

k)	“operators” ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ir tāda uzņēmuma vadītāja vai īpašniece, kura darbība saistīta ar kādu no zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdes posmiem;

l)	“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana vai pacelšana, nozveju izcelšana uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

m)	“izkraušana” ir zvejas produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

n)	“pārkraušana citā kuģī” ir zvejas produktu pārvietošana no viena kuģa uz citu;

o)	“zvejas iespējas” ir ar nozveju apjomu vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas tiesības zvejot;

p)	“zvejas produkti” ir zvejas darbības iznākumā iegūtie ūdens organismi, arī piezvejas;

q)	“krājums” ir konkrētā zonā esoši jūras bioloģiskie resursi;

r)	“ilgtspējīga zveja” ir zveja, kas atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem;

s)	“zivsaimniecības nozare” ir tautsaimniecības nozare, kas ietver visas zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības.

2. pants

Priekšmets

Šā nolīguma mērķis ir iedibināt zivsaimniecības partnerību un izveidot zivsaimniecības tiesiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru, un konkrēti nolīgums nosaka:

a)	ar kādiem nosacījumiem Savienības zvejas kuģi drīkst veikt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā;

b)	ekonomisko un finansiālo sadarbību, kuras mērķis ir attīstīt zivsaimniecības nozari un okeānu pārvaldību;

c)	sadarbību, kura palīdz veicināt zilās ekonomikas attīstību, jo gādā par zvejas produktu apstrādi un šo produktu vērtības palielināšanu, kā arī palīdz saglabāt jūras vides integritāti un ilgtspējīgā veidā pārvaldīt jūras resursus;

d)	administratīvo sadarbību finansiālā ieguldījuma īstenošanā;

e)	zinātnisko un tehnisko sadarbību, kuras mērķis ir nodrošināt Madagaskaras zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

f)	operatoru ekonomisko un sociālo sadarbību;

g)	sadarbību attiecībā uz zvejas darbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumiem, kurus Madagaskaras zvejas zonā veic, lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanas un zvejas darbību pārvaldības noteikumu ievērošanu un efektivitāti un apkarotu NNN zveju.

3. pants

Šā nolīguma principi

Puses rīkojas un šo nolīgumu īsteno saskaņā ar tālāk norādītajiem principiem.

1.	Šo nolīgumu un protokolu, konkrētāk, zvejas darbību veikšanu, īsteno tā, lai rezultātā gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi.

2.	Puses rīkojas, pienācīgi ievērojot suverenitāti un suverēnās tiesības UNCLOS 56. panta nozīmē.

Puses nodrošina šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) (turpmāk “Kotonū nolīgums”) 9. pantu, kurš ir par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un par labas sabiedrisko lietu vadīšanas pamatelementu, vai saskaņā ar attiecīgo pantu pēctecīgajā nolīgumā starp Savienību un ĀKK valstīm.

Zvejnieku nodarbināšana un darbs uz Savienības kuģiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo nolīgumu vai protokolu, notiek apstākļos, kuros ir ievēroti principi, kas noteikti Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pieņemtos un zvejniekiem piemērojamos instrumentos, konkrēti, SDO 1998. gada Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kas grozīta 2022. gadā, un SDO 2007. gada Konvencijā (Nr. 188) par darbu zvejniecībā. It īpaši tas attiecas uz piespiedu darba un bērnu darba izskaušanu, biedrošanās brīvību, darba ņēmēju tiesību uz koplīguma sarunām faktisku atzīšanu, diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām, kā arī uz drošu un veselīgu darba vidi un pienācīgiem dzīves un darba apstākļiem uz Savienības zvejas kuģiem.

Saskaņā ar pārredzamības principu Puses publisko divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, kas ļauj ārvalstu kuģiem piekļūt kādas Puses zvejas zonai vai kādas Puses kuģiem piekļūt citām zvejas zonām. Puses apņemas apmainīties ar informāciju par minēto nolīgumu aptverto zvejas piepūli, jo īpaši par izdoto atļauju skaitu un gūtajām nozvejām.

Saskaņā ar nediskriminēšanas principu Madagaskara apņemas tehniskos un saglabāšanas pasākumus vienādi piemērot visām ārvalstu rūpnieciskās tunzivju zvejas flotēm, kas darbojas Madagaskaras zvejas zonā un kam ir tādas pašas iezīmes kā flotēm, uz kurām attiecas šis nolīgums un protokols. Attiecīgie nosacījumi aptver resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, attīstīšanu un pārvaldību, finanšu noteikumus un maksas un tiesības, kas saistītas ar zvejas atļauju izdošanu. Attiecībā uz finanšu noteikumiem šo noteikumu piemēro, neskarot ar zveju saistītos nolīgumus, to vidū savstarpējus nolīgumus, ko Madagaskara var noslēgt ar jaunattīstības valstīm, kuras ir Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) locekles.

4. pants

Piekļuve pārpalikumam un zinātniskie ieteikumi

1. Puses vienojas, ka Savienības zvejas kuģi apgūst tikai pieļaujamā nozveju apjoma pārpalikumu, kas minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un skaidrā un pārredzamā veidā noteikts, pamatojoties uz pieejamajiem relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem un relevanto informāciju, kuru Puses viena otrai sniegušas par attiecīgo krājumu apzvejošanas kopējo piepūli visās flotēs, kas darbojas Madagaskaras zvejas zonā.

2. Lai noteiktu resursus, kas pieejami no transzonāliem vai tālu migrējošo zivju krājumiem, Puses pienācīgi ņem vērā veiktos relevantos zinātniskos izvērtējumus, kā arī pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

3. Puses ievēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmušas kompetentās RZPO, konkrēti IOTC, pienācīgi ņemot vērā reģionālos zinātniskos izvērtējumus.

5. pants

Dialogs un saskaņošana

1. Puses apņemas abpusējās interesēs veidot ciešu dialogu, veicināt apspriešanos un viena otru informēt, it īpaši par zivsaimniecības nozares politikas īstenošanu, okeānu pārvaldību un zilās ekonomikas attīstības veicināšanu.

2. Puses sadarbojas, vērtējot atbilstīgi šim nolīgumam veiktos pasākumus, programmas un darbības.

PUŠU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

6. pants

Savienības kuģu piekļuve Madagaskaras zvejas zonai

Madagaskaras iestāde atļauj Savienības kuģiem Madagaskaras zvejas zonā veikt zvejas darbības, kuras ir saskaņā ar šo nolīgumu un saskaņā ar protokolā paredzētajiem nosacījumiem.

7. pants

Zvejas nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1. Zvejot Madagaskaras zvejas zonā Savienības kuģi drīkst tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja. Zvejas darbības, uz kurām šis nolīgums neattiecas, Savienības zvejas kuģiem ir aizliegtas.

2. Savienības kuģa zvejas atļaujas saņemšanas procedūra, no kuģu īpašniekiem iekasējamās maksas un maksāšanas nosacījumi ir norādīti protokolā.

3. Nosacījumu un procedūru īstenošanas pareizību Puses nodrošina, pienācīgā veidā administratīvi sadarbojoties to kompetentajām iestādēm.

8. pants

Zvejas darbībām piemērojamie tiesību akti

1. Ja šajā nolīgumā un protokolā nav noteikts citādi, Savienības kuģu darbības Madagaskaras zvejas zonā reglamentē Madagaskarā piemērojamie tiesību akti. Madagaskaras iestāde paziņo Savienības iestādēm piemērojamos tiesību aktus.

2. Madagaskara apņemas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šajā nolīgumā paredzētās zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības faktisku piemērošanu, neskarot pasākumus, par kuriem atbild Savienības kuģu karoga valsts. Savienības kuģi sadarbojas ar Madagaskaras iestādi par tās uzraudzības, kontroles un pārraudzības īstenošanu.

3. Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm paziņo par visām izmaiņām piemērojamajos tiesību aktos vai par jauniem tiesību aktiem, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības. Šādi tiesību akti uz Savienības kuģiem ir attiecināmi, sākot ar sešdesmito dienu pēc dienas, kurā Savienības iestādes saņēmušas attiecīgo paziņojumu. Tomēr steidzamos gadījumos, uz kuriem Madagaskaras iestāde norāda paziņošanas brīdī, minēto termiņu saīsina, un tas ir septiņas kalendārās dienas.

4. Savienība apņemas veikt visus pienācīgos pasākumus, kas nodrošina, ka tās kuģi ievēro šo nolīgumu un zvejniecību reglamentējošos Madagaskaras tiesību aktus.

5. Savienības iestādes Madagaskaras iestādi informē par visām Savienības tiesību aktu izmaiņām, kas var ietekmēt šā nolīguma aptvertās Savienības kuģu darbības un Madagaskaras intereses, un to dara ne vēlāk kā 60 dienas pirms minēto izmaiņu stāšanās spēkā.

9. pants

Zinātniskā un tehniskā sadarbība

1. Puses īsteno zinātnisku un tehnisku sadarbību, kuras mērķis ir regulāri novērtēt zvejas resursu stāvokli Madagaskaras ūdeņos, palīdzēt saglabāt jūras vidi un stiprināt valsts pētniecisko spēju.

2. Lai stiprinātu jūras bioloģisko resursu pārvaldību un saglabāšanu reģionālā līmenī un sadarbotos ar šiem jautājumiem saistītajā zinātniskajā pētniecībā, kas notiek Madagaskaras zvejas zonā, Puses cenšas apspriesties IOTC vai citās komopetentajās RZPO.

3. Attiecīgā gadījumā Puses var sanākt kopīgā zinātniskā sanāksmē un apspriest visus zinātniskos vai tehniskos jautājumus, kas ir relevanti, lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu izmantošanas ilgtspējību.

4. Puses ņem vērā labākos pieejamos un relevantos zinātniskos ieteikumus un 14. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā (turpmāk “Apvienotā komiteja”) apspriežas, lai vajadzības gadījumā vienotos par 1. punktā minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.

10. pants

Ekonomiskā un sociālā sadarbība

1. Puses apņemas veicināt ekonomisko, tehnisko, tehnoloģisko un komerciālo sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs, arī dažās zilās ekonomikas jomās. Puses savstarpēji apspriežas, lai atvieglotu un sekmētu šajā ziņā iespējamās darbības.

2. Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi un vērtības radīšanu.

3. Puses, atbalstot darījumdarbības attīstībai un investīcijām labvēlīgas vides izveidošanu, cenšas radīt abu Pušu uzņēmumu tehniskās, tehnoloģiskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai labvēlīgus apstākļus.

4. Puses veicina investīciju piesaistīšanu saskanīgi ar spēkā esošajiem Madagaskaras un Savienības tiesību aktiem.

5. Puses veicina un atvieglo Savienības kuģu gūto nozveju izkraušanu Madagaskarā. Savienības kuģi cenšas savām darbībām vajadzīgās piegādes un pakalpojumus iepirkt pārsvarā Madagaskarā.

6. Lai zivsaimniecības nozarē uzlabotu apmācības līmeni un attīstītu prasmes un tādējādi Madagaskarā vairotu zvejas darbību ilgtspējību, Puses veicina gan cilvēkresursu, gan institucionālo spēju veidošanu.

11. pants

Sadarbība uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā un NNN zvejas apkarošanā

1. Lai iedibinātu zvejas ilgtspējību, Puses apņemas sadarboties Madagaskaras zvejas zonā veikto zvejas darbību uzraudzībā, kontrolē un pārraudzībā (UKP) un apkarot NNN zveju.

2. Madagaskara nodrošina, lai tiktu faktiski piemēroti šajā nolīgumā un protokolā un Madagaskaras tiesību aktos paredzētie noteikumi par zvejniecību uzraudzības, kontroles un pārraudzības operācijām. Minēto operāciju īstenošanā Savienības kuģiem ir pienākums sadarboties ar kompetento Madagaskaras iestādi.

12. pants

Administratīvā sadarbība

Lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu piemērošanu, Puses:

—	attīsta administratīvo sadarbību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka Savienības kuģi ievēro šo nolīgumu un protokolu,

—	attiecīgajām pārvaldes iestādēm detalizēti un regulāri apmainoties ar relevanto informāciju, sadarbojas NNN zvejas novēršanā un apkarošanā.

13. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Saskaņā ar šā nolīguma principiem Savienība Madagaskarai piešķir finansiālu ieguldījumu, un to dara ar protokolā noteiktajiem noteikumiem un nosacījumiem.

2. Finansiālais ieguldījums ir paredzēts, lai:

a)	neskarot maksas, kas iekasējamas no Savienības kuģu operatoriem, dotu piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai un tās zvejas resursiem;

b)	ar nozariskā atbalsta starpniecību palīdzētu Madagaskarā īstenot ilgtspējīgas zvejniecības politiku un veicināt zilās ekonomikas attīstību.

3. Savienības piešķirto finansiālo ieguldījumu maksā katru gadu saskaņā ar protokolu.

4. Finansiālais ieguldījums, kas veido nozarisko atbalstu, ir no piekļuves maksājumiem atsaistīts. Minēto atbalstu īsteno saskaņā ar protokolu, izmantojot gada un daudzgadu programmas.

5. Apvienotā komiteja 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma summu var pārskatīt šādos gadījumos:

ja notikusi Savienības kuģiem iedalīto zvejas iespēju samazināšana, proti, ir piemēroti attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumi, kurus, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem un relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas labad; vai

b)	ja notikusi Savienības kuģiem iedalīto zvejas iespēju palielināšana, jo saskaņā ar labākajiem pieejamajiem un relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem resursu stāvoklis to atļauj;

c)	un 20. un 21. pantā paredzētās apturēšanas vai denonsēšanas gadījumā.

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

14. pants

Apvienotā komiteja

1. Tiek izveidota Apvienotā komiteja, kuras sastāvā ir Savienības iestāžu un Madagaskaras iestādes pārstāvji.

2. Apvienotā komiteja pilda konkrēti šādas funkcijas:

a)	uzrauga šā nolīguma piemērošanu un jo īpaši nozariskā atbalsta noteikšanu un īstenošanas izvērtēšanu;

b)	nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību, it sevišķi nozvejas datu statistiskās analīzes jautājumos;

c)	kalpo par forumu, kurā apspriest šā nolīguma interpretāciju, validēt 21. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumu izpildīšanos un meklēt izlīgumu strīdos, kas varētu izcelties šā nolīguma piemērošanas gaitā.

3. Apvienotā komiteja var pieņemt protokola grozījumus attiecībā uz:

a)	zvejas iespēju un tātad arī attiecīgā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

b)	nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību;

c)	tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības;

d)	jebkuru citu funkciju, kuru Puses vienojas tai piešķirt, arī saistībā ar NNN zvejas apkarošanu un administratīvo sadarbību un okeānu pārvaldību.

4. Apvienotā komiteja savas funkcijas pilda saskaņā ar šā nolīguma mērķiem.

5. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā pārmaiņus Madagaskarā un Savienībā vai pēc kopējas vienošanās tiekas kādā citā vietā vai attālināti, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja mēneša laikā sapulcējas uz ārkārtas sanāksmi.

6. Lēmumus pieņem vienprātīgi, un tos ieraksta sanāksmes protokolā. Apvienotā komiteja vajadzības gadījumā var apspriesties un rīkoties, apmainoties ar vēstulēm.

7. Apvienotā komiteja var pieņemt iekšējo reglamentu, kas nosaka tās darbības noteikumus.

15. pants

Šā nolīguma piemērošanas zona

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Madagaskaras teritorijā un ūdeņos, kas ir Madagaskaras suverenitātē un jurisdikcijā.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Strīdu izšķiršana

Ja izceļas strīds par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, un tas neskar iespēju ar abu Pušu piekrišanu vērsties starptautiskā struktūrā, kuras jurisdikciju izmanto, ja Apvienotajā komitejā vienoties neizdodas.

17. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta, attiecībā uz Savienību, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram.

18. pants

Ilgums

Šo nolīgumu piemēro četrus gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, izņemot ja starplaikā tas tiek denonsēts saskaņā ar 21. pantu.

19. pants

Provizoriska piemērošana

Šo nolīgumu provizoriski piemēro no 2023. gada 1. jūlija ar noteikumu, ka Puses to vēlāk parakstīs, vai – ja nolīgums tiek parakstīts pēc 2023. gada 1. jūlija – no parakstīšanas dienas.

20. pants

Piemērošanas apturēšana

1. Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu var apturēt vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:

a)	apstākļi, kurus kāda no Pusēm nevar pienācīgi kontrolēt, ir tādi, ka zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā nav iespējamas. Ja minētos apstākļus izraisījusi dabas parādība, Puses savstarpēji apspriežas, lai izvērtētu uz zvejas darbībām un protokola īstenošanu radīto ietekmi;

b)	Pušu starpā ilgstoši pastāv nopietns un neatrisināms strīds par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

c)	kāda no Pusēm šo nolīgumu nepilda;

d)	būtiski mainījusies rīcībpolitika, kas noteikusi šā nolīguma noslēgšanu, un kāda no Pusēm pieprasa nolīgumu grozīt.

2. Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par šā nolīguma piemērošanas apturēšanu, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas. Līdz ar minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās Apvienotajā komitejā, un apspriešanās mērķis ir trīs mēnešu laikā panākt izlīgumu.

3. Ja izlīgt neizdodas un piemērošanas apturēšana tiek īstenota, Puses savstarpējo apspriešanos turpina. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas piemērošanas apturēšanu atcelt.

4. Par piemērošanas apturēšanas periodu izdarāmo 13. panta 2. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu pēc Pušu apspriešanās koriģē. Šādu koriģēšanu veic arī tad, ja kāda no Pusēm izbeigusi šā nolīguma provizorisko piemērošanu.

21. pants

Denonsēšana

1. Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu var denonsēt vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:

a)	apstākļi, kurus kāda no Pusēm nevar pienācīgi kontrolēt, ir tādi, ka zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā nav iespējamas. Ja minētos apstākļus izraisījusi dabas parādība, Puses savstarpēji apspriežas, lai izvērtētu uz zvejas darbībām un protokola īstenošanu radīto ietekmi;

b)	attiecīgie krājumi ir būtiski izmainījušies;

c)	ievērojami samazinājies Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošanas apjoms;

d)	Puses nepilda apņemšanos apkarot NNN zveju;

e)	Pušu starpā ilgstoši pastāv nopietns un neatrisināms strīds par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

f)	kāda no Pusēm šo nolīgumu nepilda;

g)	būtiski mainījusies rīcībpolitika, kas noteikusi šā nolīguma noslēgšanu.

2. Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par šā nolīguma denonsēšanu, un tā stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses kopīgi nenolemj šo termiņu pagarināt. Tomēr 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos paziņojumu izdara pēc tam, kad denonsēšanas nosacījumu izpildīšanos ir validējusi Apvienotā komiteja.

3. Līdz ar paziņošanas brīdi Puses sāk apspriesties, lai sešu mēnešu laikā raudzītu panākt izlīgumu.

4. Šā nolīguma 13. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu par gadu, kurā denonsēšana kļūst piemērojama, pēc Pušu apspriešanās koriģē. Šādu koriģēšanu veic arī tad, ja kāda no Pusēm izbeigusi šā nolīguma provizorisko piemērošanu.

22. pants

Atcelšana

Tiek atcelts kopš 2007. gada 1. janvāra piemērotais Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Madagaskaras Republiku un Eiropas Kopienu (2).

23. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на тридесети юни две хиляди двадесет и трета година.

Hecho en Bruselas, el treinta de junio de dos mil veintitrés.

V Bruselu dne třicátého června dva tisíce dvacet tři.

Udfærdiget i Bruxelles den tredivte juni to tusind og treogtyve.

Geschehen zu Brüssel am dreißigsten Juni zweitausenddreiundzwanzig.

Kahe tuhande kahekümne kolmanda aasta juunikuu kolmekümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τριάντα Ιουνίου δύο χιλιάδες είκοσι τρία.

Done at Brussels on the thirtieth day of June in the year two thousand and twenty three.

Fait à Bruxelles, le trente juin deux mille vingt-trois.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríochadú lá de Mheitheamh sa bhliain dhá mhíle fiche a trí.

Sastavljeno u Bruxellesu tridesetog lipnja godine dvije tisuće dvadeset treće.

Fatto a Bruxelles, addì trenta giugno duemilaventitré.

Briselē, divi tūkstoši divdesmit trešā gada trīsdesmitajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai dvidešimt trečių metų birželio trisdešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-huszonharmadik év június havának harmincadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tletin jum ta’ Ġunju fis-sena elfejn u tlieta u għoxrin.

Gedaan te Brussel, dertig juni tweeduizend drieëntwintig.

Sporządzono w Brukseli dnia trzydziestego czerwca roku dwa tysiące dwudziestego trzeciego.

Feito em Bruxelas, em trinta de junho de dois mil e vinte e três.

Întocmit la Bruxelles la treizeci iunie două mii douăzeci și trei.

V Bruseli tridsiateho júna dvetisícdvadsaťtri.

V Bruslju, tridesetega junija dva tisoč triindvajset.

Tehty Brysselissä kolmantenakymmenentenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksikymmentäkolme.

Som skedde i Bryssel den trettionde juni år tjugohundratjugotre.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) OV L 331, 17.12.2007., 7. lpp.

PROTOKOLS, AR KURU ĪSTENO ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN MADAGASKARAS REPUBLIKU (2023–2027)

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā piemēro nolīguma 1. pantā noteiktās definīcijas ar šeit pievienotajiem grozījumiem un papildinājumiem.

1)	“novērotājs” ir persona, kuru valsts iestāde ir pilnvarojusi novērot uz zvejas kuģa veiktās zvejas darbības un vākt datus, kas skaitliski vai vārdiski apraksta šā darba rezultātus;

2)	“zivju pievilināšanas ierīce” jeb “ZPI” ir pastāvīgs, daļēji pastāvīgs vai pagaidu objekts, struktūra vai ierīce, kas izgatavota no mākslīga vai dabiska materiāla un tiek izvietota vai lokalizēta, lai pievilinātu un pēc tam nozvejotu mērķsugu tunzivis.

2. pants

Priekšmets

Šā protokola mērķis ir īstenot nolīgumu, tālab nosakot, ar kādiem nosacījumiem Savienības kuģi var saņemt piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, kā arī īstenot nolīguma 2. pantā paredzēto sadarbību.

Šo protokolu interpretē un piemēro, pilnībā ievērojot nolīguma principus un noteikumus un ar nolīgumu saskanīgā veidā.

3. pants

Piemērošanas joma

Šo protokolu piemēro:

—	Savienības kuģu darbībām, ko tie Madagaskaras zvejas zonā veic tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju specializētajā zvejā,

—	nolīguma 2. pantā minēto veidu sadarbības īstenošanā.

4. pants

Zivju sugas un atļauju saņēmušo kuģu skaits

1. Atļautās sugas ir šā protokola pielikuma 1. papildinājumā uzskaitītās tunzivju un tunzivjveidīgo zivju sugas, uz kurām attiecas Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pārvaldības pilnvaras.

2. Aizliegts zvejot šādas sugas:

—	starptautisko konvenciju aizsargātās sugas, proti, Cethorinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharinus falciformis, Carcharinus longimanus, Isurus oxyrinchus, Isurus paucus,

—	sugas, kuru īpatņus IOTC ir aizliegusi (ne)sadalītā veidā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt, proti, Alopiidae, Sphyrnidae un Lamnidae dzimtas sugas.

3. Zvejas iespējas tiek piešķirtas 65 Savienības kuģiem, un sīkāks sadalījums ir šāds:

—	32 tunzivju seineri,

—	13 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT),

—	20 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir 100 GT vai mazāka).

4. Šā panta 3. punktu piemēro saskaņā ar 11. un 12. pantu.

5. pants

Ilgums

Šo protokolu piemēro četrus gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.

6. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Šā protokola kopējās vērtības aplēse uz visu četru gadu periodu ir 12 880 000 EUR jeb 3 220 000 EUR gadā. Šīs kopsummas sadalījums ir šāds:

—	7 200 000 EUR ir nolīguma 13. pantā minētais Savienības finansiālais ieguldījums,

—	5 680 000 EUR ir aplēstā kuģu īpašnieku iemaksu vērtība.

2. Savienības ikgadējo finansiālo ieguldījumu veido:

a)	ikgadēja 700 000 EUR liela summa, kas atbilst atsauces daudzumam, kurš visām sugām kopā ir 14 000 tonnu gadā, un ko maksā par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai;

ikgadēja 1 100 000 EUR liela summa Madagaskaras zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas atbalstam. Šo summu nodod par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas rīcībā, un par zvejniecību un akvakultūru atbildīgā Madagaskaras aģentūra to izmanto saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas atbilst valsts noteikumiem un ir iekļauti par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas izstrādātajā procedūru rokasgrāmatā, kura Savienības iestādēm paziņota pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.

3. Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot 7., 8., 11., 14. un 15. pantu.

4. Finansiālo ieguldījumu iemaksā:

a)	Valsts kases bankas kontā, kas atvērts Madagaskaras Centrālajā bankā (maksa par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai);

b)	par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas pārziņā esošā bankas kontā, kas paredzēts tikai nozariskajam atbalstam (nozariskais atbalsts).

Bankas kontu rekvizītus Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm paziņo pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma, un tos katru gadu apstiprina no jauna.

7. pants

Ar piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai saistītā finansiālā ieguldījuma maksāšanas kārtība

1. Ja Savienības kuģu gada nozvejas, kuras noteiktas saskaņā ar pielikuma IV nodaļas 1. iedaļu, pārsniedz 14 000 tonnu lielo atsauces daudzumu, ikgadējo finansiālo ieguldījumu palielina par 50 EUR, kas maksājami par katru papildu tonnu.

2. Tomēr ikgadējā summa, ko Savienība maksā par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, nedrīkst būt vairāk kā divkārt lielāka par 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Madagaskaras zvejas zonā gūtās Savienības kuģu nozvejas pārsniedz divkāršotu atsauces daudzumu, nozveju pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.

3. Finansiālo ieguldījumu, kas attiecas uz Savienības kuģu piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā 90 dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā.

4. Madagaskara brīvi lemj par to, kā izmantot finansiālo ieguldījumu, kas samaksāts par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai.

8. pants

Nozariskā atbalsta īstenošanas un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 14. pantā paredzētā Apvienotā komiteja (turpmāk “Apvienotā komiteja”) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas pieņem pa gadiem izklāstītu nozariskā atbalsta daudzgadu programmu, kuras vispārīgais mērķis ir Madagaskarā veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu zvejošanu.

2. Šo programmu izklāsta dokumentā, kurā iekļauj:

a)	gada un daudzgadu vadlīnijas par 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

gada un daudzgadu mērķus un rīcību, ar kādu tiek veicināta atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas un zilās ekonomikas attīstība, kurā ņemtas vērā Madagaskaras prioritātes, proti:

—	tunzivju zvejniecību pārvaldībai veltītas nacionālās stratēģijas īstenošana,

—	nerūpnieciskās un tradicionālās zvejas atbalstīšana,

—	zvejnieku apmācīšana,

—	zvejas darbību uzraudzība, kontrole un pārraudzība (UKP) un jo īpaši nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (turpmāk “NNN zveja”) apkarošana,

—	ar zveju saistītās pētniecības, kā arī jūras ekosistēmu un zvejas resursu pārvaldīšanas spējas stiprināšana,

—	zvejas produktu nekaitīgums;

c)	kritērijus un procedūras, kas vajadzīgi, lai sasniegtos rezultātus ik gadu izvērtētu, vajadzības gadījumā izmantojot rādītājus.

3. Katru gadu Madagaskaras iestāde Apvienotajai komitejai iesniedz gada progresa ziņojumu, kurā izklāsta programmas darbību īstenošanas sekmes. Beidzamajā gada ziņojumā iekļauj arī kopsavilkumu par programmas īstenošanas rezultātiem visā šā protokola darbības laikā.

4. Visus ierosinātos programmas grozījumus iesniedz uz apstiprināšanu Apvienotajā komitejā.

5. Ar nozarisko atbalstu saistīto finansiālā ieguldījuma maksājumu veic ar ikgadējiem daļmaksājumiem, kurus izdara pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir izanalizējusi programmas īstenošanu, un kuri ir atkarīgi no šīs īstenošanas rezultātiem.

6. Šā protokola 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumus Savienība var pilnībā vai daļēji apturēt, ja Apvienotās komitejas veiktajā analīzē atklājas, ka:

a)	sasniegtie rezultāti neatbilst Apvienotajā komitejā apstiprinātajam plānam;

b)	minētajā plānā paredzētās darbības nav īstenotas.

7. Ja nozariskajam atbalstam paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumi ir bijuši apturēti saskaņā ar 6. punktu, tos var atsākt tikai pēc Pušu apspriešanās un vienošanās un ja nozariskā atbalsta īstenošanas rezultāti atbilst Apvienotajā komitejā apstiprinātajam plānam. Tomēr, kad pagājuši seši mēneši pēc šā protokola termiņa beigām, nozariskajam atbalstam paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumus izdarīt vairs nedrīkst.

8. Programmas uzraudzību Puses turpina, līdz tā ir pilnībā īstenota.

9. Verificēt un kontrolēt 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma līdzekļu izlietojumu var katras Puses revīzijas un kontroles institūcijas, arī Eiropas Revīzijas palāta. Šis noteikums ietver tiesības piekļūt labuma guvēja informācijai, dokumentiem, objektiem un iekārtām.

10. Madagaskaras iestāde īsteno popularizējošas un komunikatīvas darbības, kas nodrošina ar nozarisko atbalstu finansētā iznākuma un Savienības ieguldījuma pamanāmību.

9. pants

Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas jomā

1. Puses apņemas atbildīgu zvejošanu Madagaskaras zvejas zonā veicināt, izmantojot zinātnisko sadarbību.

2. Puses apmainās ar visu relevanto zinātnisko informāciju, kura ļauj izvērtēt jūras bioloģisko resursu stāvokli Madagaskaras zvejas zonā.

3. Nolīguma 9. panta 3. punktā paredzētajā kopīgajā zinātniskajā sanāksmē tiekas katras Puses nominētie kompetentie zinātnieki. Puses dara pieejamus zinātnieku darbam vajadzīgos datus. Kopīgās zinātniskās sanāksmes pilnvaras, sastāvu un darbības modeli nosaka Apvienotā komiteja.

4. Apvienotā zinātniskā sanāksme sagatavo ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno ieteikumu un kuru iesniedz Apvienotajai komitejai, kas ziņojumu izskata un var pieņemt nolīguma 9. panta 4. punktā paredzētus pasākumus.

10. pants

Ekonomiskā un sociālā sadarbība

1. Īstenodamas nolīguma 10. panta principus, kuri skar ekonomisko un sociālo sadarbību, Puses regulāri apspriežas Apvienotajā komitejā un piesaista operatorus un citas ieinteresētās personas, lai tādējādi apzinātu sadarbības iespējas, arī tās, kas ļauj attīstīt tirdznieciskus sakarus un investīcijas zivsaimniecības nozarē.

2. Minētajās apspriedēs ņem vērā Savienības vai citu tehnisko un finanšu partneru attīstības un sadarbības programmas.

11. pants

Zvejas iespēju un šā protokola īstenošanas kārtības pārskatīšana pēc kopējas vienošanās

1. Lai šā protokola aptvertās zivju sugas tiktu pārvaldītas ilgtspējīgi, Apvienotā komiteja, pamatojoties uz relevantiem zinātniskajiem ieteikumiem un jo īpaši ņemot vērā IOTC rezolūcijas un ieteikumus, var 4. pantā minētās zvejas iespējas pārskatīt, un attiecīgā gadījumā to dara pēc 9. pantā minētās kopīgās zinātniskās sanāksmes ieteikuma.

2. Šādā gadījumā 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums var tikt proporcionāli pārskatīts un izdarīti vajadzīgie grozījumi šajā protokolā un tā pielikumā.

3. Apvienotā komisija var koriģēt šā protokola noteikumus par zvejas darbību veikšanas nosacījumiem un nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību.

4. Ja Puses ir pabeigušas savas attiecīgās procedūras, Apvienotās komitejas pieņemtajiem lēmumiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šim protokolam.

12. pants

Izpētes zvejas reisi un jaunas zvejas iespējas

1. Lai novērtētu jaunu zvejniecību zinātnisko un ekonomisko ilgtspēju, it sevišķi attiecībā uz sugām, kuras uzskata par nepietiekami izmantotām vai kuru krājuma stāvoklis nav zināms, Puses veicina izpētes zvejas veikšanu Madagaskaras zvejas zonā.

2. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem Madagaskaras iestāde var apstiprināt izpētes zvejas reisu īstenošanu, ko veic, pamatojoties uz īpašām Apvienotās komitejas pieņemtām specifikācijām. Apvienotā komiteja precizē minēto reisu mērķsugas un nosacījumus un ņem vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un, attiecīgā gadījumā, zinātnisko ieteikumu, kas iegūts saskaņā ar 9. pantu.

3. Izpētes zvejas reisu atļaujas kuģiem piešķir ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, un vajadzības gadījumā šo periodu saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem saīsina. Izpētes zvejas kuģi atbilst Madagaskaras iestādes apstiprinātajām specifikācijām. Visu reisa laiku uz kuģa ir Madagaskaras iestādes izraudzīts novērotājs un, attiecīgā gadījumā, karoga valsts zinātniskais novērotājs. Savāktos novērošanas datus nosūta analīzes veikšanai un zinātnisko ieteikumu sagatavošanai saskaņā ar 9. pantu.

4. Zinātniskā sanāksme savu atzinumu par izpētes zvejas rezultātiem iesniedz Apvienotajai komitejai, kas vajadzības gadījumā lemj par jaunu sugu zvejas iespēju noteikšanu uz laiku līdz šā protokola darbības beigām.

13. pants

Zvejas darbību atļaušanas un veikšanas nosacījumi

1. Zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā Savienības kuģi drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir atļauja, ko saskaņā ar nolīgumu un šo protokolu izdevusi Madagaskaras iestāde.

2. Atļaujas Savienības kuģiem Madagaskaras iestāde izdod tikai saskaņā ar nolīgumu un šo protokolu; citādu atļauju izdošana Savienības kuģiem, jo īpaši tiešu atļauju veidā, ir aizliegta.

3. Ja šajā protokolā nav noteikts citādi, to Savienības kuģu darbības, kuriem ir atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā, reglamentē Madagaskaras normatīvie un administratīvie akti.

14. pants

Piemērošanas apturēšana

1. Nolīguma 20. pantā paredzētajos gadījumos šā protokola īstenošanu, arī kuģu zvejas darbības un finansiālā ieguldījuma maksāšanu, jebkura no Pusēm drīkst apturēt vienpusējā kārtā.

2. Piemērošanas apturēšana 3. panta 3. punkta nosacījumu neievērošanas gadījumā var notikt tikai tad, ja ir iedarbināti apspriešanās mehānismi, kuri paredzēti 96. pantā Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) ar jaunākajiem grozījumiem (turpmāk “Kotonū nolīgums”) un attiecas uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību būtiskie elementi, kas noteikti minētā nolīguma 9. pantā vai atbilstošajā pēctecīgā nolīguma pantā.

3. Lai šā protokola piemērošanu apturētu, ieinteresētajai Pusei vismaz mēnesi pirms dienas, kad piemērošanas apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Līdz ar minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās Apvienotajā komitejā, lai tādējādi raudzītu panākt izlīgumu.

4. Ja piemērošanu aptur, Savienības kuģu darbības Madagaskaras zvejas zonā uz piemērošanas apturēšanas laiku ir jāpārtrauc. Pēc tam, kad piemērošanas apturēšana stājusies spēkā, Savienības kuģi 24 stundu laikā atstāj Madagaskaras zvejas zonu.

5. Puses turpina savstarpēji apspriesties un cenšas panākt izlīgumu. Ja tas izdodas, šā protokola piemērošanu atsāk un Apvienotajā komitejā vienojas par iespējamās finansiālās kompensācijas lielumu.

15. pants

Denonsēšana

1. Ja nolīguma 21. pantā paredzētajos gadījumos un apstākļos šo protokolu denonsē, ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par savu šā protokola denonsēšanas nodomu.

2. Iepriekšminētā paziņojuma nosūtīšana kalpo arī par Pušu apspriešanās sākumu.

16. pants

Datu aizsardzība

1. Puses nodrošina, ka datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, kompetentā iestāde izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai un konkrēti pārvaldības mērķiem un zvejas UKP vajadzībām.

2. Puses apņemas nodrošināt, ka visi komerciāli sensitīvie dati un persondati, kas attiecas uz Savienības kuģiem un to zvejas darbībām un ir iegūti nolīguma satvarā, kā arī visa komerciāli sensitīvā informācija, kas saistīta ar Savienības izmantotajām sakaru sistēmām, tiek uzskatīta par konfidenciālu. Puses nodrošina, ka datus par Madagaskaras zvejas zonā notikušajām zvejas darbībām publisko vienīgi agregētā veidā.

3. Persondatus apstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

4. Persondatus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, apstrādā saskaņā ar šā protokola pielikuma 2. papildinājumu. Apvienotā komiteja var noteikt vēl citus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kurus piemēro persondatiem un datu subjekta tiesībām.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkts Pusēm neliedz pildīt reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) vai reģionālo zvejniecības organizāciju uzliktos pienākumus nosūtīt un publicēt datus par kuģiem.

17. pants

Elektroniska datu apmaiņa

1. Puses apņemas pēc iespējas drīzāk ieviest datorizētas sistēmas, kuras vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2. Ja ir garantēts dokumenta autentiskums, dokumentu elektroniskā formātā visos aspektos uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Kārtība, kādā īstenojamas un lietojamas to datu elektroniskās apmaiņas sistēmas, kas saistīti ar nozvejām, nozvejas deklarācijām, kuras (ERS – Electronic Recording and Reporting System jeb elektroniskajā reģistrācijas un ziņošanas sistēmā) nosūtāmas, ieejot zonā un izejot no tās, kuģu pozīcijas datiem (nosūtāmi, izmantojot VMS – Vessel Monitoring System) un zvejas atļauju saņemšanu, ir noteikta pielikumā un tā papildinājumos.

4. Puses tūlīt viena otru informē par visiem datorizētās informācijas sistēmas darbības traucējumiem. Tādā gadījumā informāciju un dokumentus, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu, aizstāj ar dokumentiem papīra formā vai nosūta, izmantojot citus sakaru līdzekļus, kuri noteikti šā protokola pielikumā.

18. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta, attiecībā uz Savienību, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram.

19. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no 2023. gada 1. jūlija ar noteikumu, ka Puses to parakstīs, vai – ja protokols tiek parakstīts pēc 2023. gada 1. jūlija – no tā parakstīšanas dienas.

20. pants

Autentiskie teksti

Protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на тридесети юни две хиляди двадесет и трета година.

Hecho en Bruselas, el treinta de junio de dos mil veintitrés.

V Bruselu dne třicátého června dva tisíce dvacet tři.

Udfærdiget i Bruxelles den tredivte juni to tusind og treogtyve.

Geschehen zu Brüssel am dreißigsten Juni zweitausenddreiundzwanzig.

Kahe tuhande kahekümne kolmanda aasta juunikuu kolmekümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τριάντα Ιουνίου δύο χιλιάδες είκοσι τρία.

Done at Brussels on the thirtieth day of June in the year two thousand and twenty three.

Fait à Bruxelles, le trente juin deux mille vingt-trois.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríochadú lá de Mheitheamh sa bhliain dhá mhíle fiche a trí.

Sastavljeno u Bruxellesu tridesetog lipnja godine dvije tisuće dvadeset treće.

Fatto a Bruxelles, addì trenta giugno duemilaventitré.

Briselē, divi tūkstoši divdesmit trešā gada trīsdesmitajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai dvidešimt trečių metų birželio trisdešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-huszonharmadik év június havának harmincadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tletin jum ta’ Ġunju fis-sena elfejn u tlieta u għoxrin.

Gedaan te Brussel, dertig juni tweeduizend drieëntwintig.

Sporządzono w Brukseli dnia trzydziestego czerwca roku dwa tysiące dwudziestego trzeciego.

Feito em Bruxelas, em trinta de junho de dois mil e vinte e três.

Întocmit la Bruxelles la treizeci iunie două mii douăzeci și trei.

V Bruseli tridsiateho júna dvetisícdvadsaťtri.

V Bruslju, tridesetega junija dva tisoč triindvajset.

Tehty Brysselissä kolmantenakymmenentenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksikymmentäkolme.

Som skedde i Bryssel den trettionde juni år tjugohundratjugotre.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

PIELIKUMS

SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU VEIKŠANAS NOSACĪJUMI MADAGASKARAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

Kompetentās iestādes izraudzīšanās

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienības (turpmāk “Savienība”) vai Madagaskaras Republikas (turpmāk “Madagaskara”) kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

—	attiecībā uz Savienību – Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā piesaista Eiropas Savienības delegāciju Madagaskarā,

—	attiecībā uz Madagaskaras Republiku – par zivsaimniecību atbildīgo ministriju.

Zvejas atļauja

Piemērojot šo pielikumu, termins “zvejas atļauja” ir līdzvērtīgs Madagaskaras tiesību aktos definētajam terminam “licence”.

Madagaskaras zvejas zona

3.1.	Nolīguma 1. pantā definētās Madagaskaras zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kā arī bāzes līnijas ir dotas 3. papildinājumā.

3.2.	Zonas, kurās zveja ir aizliegta, piemēram, nacionālie parki, īpaši aizsargājamas jūras teritorijas un zvejas resursu nārsta vietas, ir norādītas 3. papildinājumā. Ja Madagaskaras tiesību aktos norādītās koordinātas mainās, Madagaskara paziņo jaunās koordinātas.

3.3.

Savienības kuģi zvejas darbības veic ūdeņos, kuri atrodas tālāk par:

—

20 jūras jūdzēm no bāzes līnijas salas rietumpusē no tālākā ziemeļu punkta (cap d’Ambre) līdz tālākajam dienvidu punktam (cap Ste Marie). Šo prasību piemēro seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 tonnas, un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka,

—	12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas salas austrumpusē no tālākā ziemeļu punkta (cap d’Ambre) līdz tālākajam dienvidu punktam (cap Ste Marie). Šo prasību piemēro kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka.

3.4.	Ap noenkurotām ZPI, ko izmanto Madagaskaras zvejnieki, nosaka trīs jūras jūdzes platu aizsargjoslu, kurā Savienības kuģiem nav ļauts ienākt. Madagaskaras iestāde Savienības kuģiem paziņo to ZPI pozīciju, kas noenkurotas tālāk par 9 jūdzēm [no bāzes līnijas].

3.5.	Zvejas darbības sēkļu banc du Leven un banc du Castor zonā, kuras koordinātas dotas 3. papildinājumā, atļautas tikai Madagaskaras nerūpnieciskajās un mazapjoma zvejniecībās.

Kuģniecības aģenta izraudzīšanās

Savienības kuģa īpašnieku, kas piesakās uz zvejas atļaujas saņemšanu saskaņā ar šo protokolu, pārstāv Madagaskarā rezidējošs kuģniecības aģents.

Kuģu īpašnieku maksājumi

—	Pirms sākt protokola provizorisko piemērošanu, Madagaskaras iestāde paziņo Savienībai to Valsts kases kontu rekvizītus, uz kuriem tiks pārskaitītas naudas summas, kuras saskaņā ar nolīgumu maksā Savienības kuģu īpašnieki.

—	Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm paziņo visas minēto rekvizītu izmaiņas.

—	Ar pārskaitījumiem saistītās komisijas maksas sedz kuģu īpašnieki.

Kontaktinformācija

Protokola īstenošanā noderīga kontaktinformācija ir dota 4. papildinājumā.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas

Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā un iekļauts Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) atļauju saņēmušo zvejas kuģu sarakstā. Turklāt ne kapteinim, ne kuģim viņu iepriekšējo darbību rezultātā nedrīkst būt aizliegts zvejot Madagaskaras zvejas zonā.

Attiecīgā gadījumā zvejas kuģim ir karoga valsts kompetentās veselības aizsardzības iestādes izdots apliecinājums par kuģa atbilstību veselības prasībām.

Pieteikšanās uz zvejas atļauju

2.1.	Par katru kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Savienības iestādes elektroniski iesniedz Madagaskaras iestādei zvejas atļaujas pieteikumu.

2.2.	Pieteikumus noformē saskaņā ar 5. papildinājumu.

2.3.

Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījums par to, ka ir nokārtots fiksētais avansa maksājums, kas sedz visu atļaujas darbības laiku, un šā pielikuma III nodaļas 6. punktā paredzētā īpašā iemaksa,

—	nesen uzņemts digitāls krāsains fotoattēls, kura minimālā grafiskā izšķirtspēja ir 1 400 × 1 050 pikseļi un kurā kuģis redzams sānskatā,

—	derīgas kuģošanas spējas apliecības kopija,

—	līguma kopija ar Madagaskarā akreditētu personāla atlases un darbā iekārtošanas (manning) uzņēmumu, kas minēts šā pielikuma V nodaļas 7. punktā.

Maksa un fiksētais avansa maksājums

3.1.	Maksa, kas no tunzivju seineriem un ar dreifējošām āķu jedām zvejojošajiem kuģiem pienākas par katru Madagaskaras zvejas zonā gūtās nozvejas tonnu, visā protokola darbības laikā ir 85 EUR.

3.2.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir avansā pārskaitītas šādas fiksētas maksas:

par tunzivju seineriem

—	16 150 EUR par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 190 tonnām,

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa bruto tilpība ir lielāka par 100 tonnām)

—	4 930 EUR par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 58 tonnām,

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka)

—	3 145 EUR par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 37 tonnām.

3.3.	Fiksētajā maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, izkraušanas maksu, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem.

Zvejas atļaujas izdošana

4.1.	Saņēmusi zvejas atļaujas pieteikumus, Madagaskara 20 darbdienās izdod zvejas atļaujas tiem Savienības zvejas kuģiem, kuru pieteikums ir prasībām atbilstīgs.

4.2.

Elektronisku zvejas atļaujas kopiju tūlīt nosūta Savienības iestādēm un kuģa īpašniekam vai aģentam. Minētā elektroniskā kopija uz kuģa ir derīga 45 kalendārās dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas. Pēc tam uz kuģa ir jābūt zvejas atļaujas oriģinālam. Nepārvaramas varas gadījumos šo derīguma laiku var pagarināt.

4.3.	Zvejas atļaujas oriģinālu Madagaskara, attiecīgā gadījumā ar Madagaskarā esošās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību, nosūta kuģa īpašniekam vai aģentam.

4.4.

Tiklīdz zvejas atļauja ir izdota, Madagaskara nekavējoties iekļauj Savienības kuģi to Savienības kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā. Minēto sarakstu tūlīt dara zināmu Madagaskaras Zvejas uzraudzības centram (FMC) un Savienībai. Zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu Madagaskara regulāri atjaunina. Jauno sarakstu tūlīt dara zināmu Madagaskaras FMC un Savienībai.

Zvejas atļaujas nodošana

5.1.	Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

5.2.	Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu atļauju, ko izdod uz cita tās pašas kategorijas kuģa vārda.

5.3.	Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā visas abu kuģu nozvejas, kas gūtas Madagaskaras zvejas zonā.

5.4.	Sākotnējā atļauja zaudē spēku dienā, kad tiek izdota aizstājējatļauja.

5.5.	Par zvejas atļaujas aizstāšanu informē kuģa īpašnieku, aģentu un Savienības iestādes.

5.6.	Attiecīgā kuģa īpašnieks vai aģents, vajadzības gadījumā ar Madagaskarā esošās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību, nederīgo zvejas atļauju nodod atpakaļ Madagaskaras iestādei.

5.7.	Madagaskaras iestāde attiecīgi atjaunina atļauju saņēmušo kuģu sarakstu.

Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir ikgadējas, un tās izdod:

—	protokola piemērošanas pirmajā gadā – uz laikposmu no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas līdz tā paša gada 31. decembrim,

—	pēc tam – uz pilnu kalendāro gadu,

—	protokola piemērošanas pēdējā gadā – uz laikposmu no 1. janvāra līdz protokola darbības termiņa beigām.

Dokumenti, kuriem jābūt uz kuģa

Savienības kuģi, kamēr tie atrodas Madagaskaras zvejas zonā, vienmēr glabā uz kuģa šādus dokumentus:

—	zvejas atļaujas oriģināls vai tā kopija, kura atbilst 4.2. punkta nosacījumiem,

—	kuģa kuģošanas spējas apliecība,

—	apkalpes saraksts,

—	elektroniskais zvejas žurnāls,

—	kuģa karoga valsts izdota zvejas licence,

—	kuģa kapacitātes plāns atjauninātu zvejas kuģa konfigurācijas shēmu vai aprakstu veidā, ar norādītu zivju tilpņu skaitu un to tilpību kubikmetros.

Atbalsta kuģi

8.1.

Madagaskara Savienības zvejas kuģiem, ja tiem ir zvejas atļauja, ļauj izmantot ar IOTC nosacījumiem un ierobežojumiem saskanīgu palīdzību, ko sniedz atbalsta kuģi. Ja ar Madagaskaras piemērojamiem tiesību aktiem tiek pieņemtas izmaiņas, kas ir stingrākas nekā minētie ierobežojumi vai nosacījumi, par piemērojamo tiesību aktu grozījumiem vai jaunajiem tiesību aktiem paziņo un tos piemēro saskaņā ar nolīguma 8. pantu.

8.2.	Atbalsta kuģiem jābūt Savienības dalībvalsts karoga kuģiem, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

8.3.	Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas atļauju pieteikumu nosūtīšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Madagaskara sastāda atļauju saņēmušo atbalsta kuģu sarakstu un tūlīt to paziņo Savienībai.

8.4.	Atbalsta kuģim piemērojamā gada maksa ir 5 000 EUR.

Automatizētas elektroniskas sistēmas izmantošana atļauju pārvaldībā

9.1.	Puses cenšas izmantot LICENCE sistēmu, kuru Eiropas Komisija darījusi pieejamu, lai elektroniski nosūtītu atļauju pieteikumus un paziņotu par atļauju izdošanu.

9.2.	Pārejas posmā, kamēr Puses LICENCE sistēmu vēl neizmanto, elektroniskā informācijas apmaiņa starp tām notiek pa elektorinsko pastu.

III NODAĻA

Tehniskie saglabāšanas pasākumi

Savienības kuģi, kuriem ir atļauts uzturēties Madagaskaras zvejas zonā, ievēro visus tiem piemērojamos tehniskos saglabāšanas pasākumus, IOTC rezolūcijas un ieteikumus un Madagaskaras tiesību aktus.

Piemērojamie tehniskie pasākumi katrai zvejas kategorijai ir noteikti 1. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

Šā nolīguma satvarā mākslīgu dreifējošu ZPI izvietošana un izmantošana ir atļauta. Minētajām ZPI jāatbilst attiecīgajām IOTC rezolūcijām un ieteikumiem. Konkrēti, lai ierobežotu ZPI ietekmi uz ekosistēmām un samazinātu sintētisko drazu daudzumu jūrā, ZPI, izņemot signālbākas, tiek izgatavotas no neiepinošiem dabiskiem vai bionoārdāmiem neplastmasas materiāliem. Tādā veidā netiek nejauši nozvejoti vaļveidīgie, haizivis vai bruņrupuči.

Tomēr Madagaskara patur tiesības ierosināt stingrākus pasākumus, kas balstīti uz uzticamiem zinātniskiem ieteikumiem.

Zvejas sezonas sākumā kuģa īpašnieks Madagaskaras FMC paziņo par ieplānoto skaitu ZPI, kuras katram atbalsta kuģim tiks uzdots izvietot Madagaskaras zvejas zonā. Minētās sezonas beigās deklarē atpakaļsavākto ZPI skaitu.

Vides pārvaldības un Madagaskaras ūdeņos esošo ekosistēmu aizsardzības nolūkos Savienības kuģu īpašnieki ik gadu pārskaita īpašu iemaksu, kuras kopējā summa tiek lēsta uz 200 000 EUR. Konkrēta kuģa iemaksas lielums ir atkarīgs no šā kuģa bruto tilpības: par katru bruto tilpības tonnu maksājami 2,5 EUR. Minēto iemaksu pārskaita reizē ar avansa maksājumu. Šos līdzekļus pārvalda par zvejniecību un akvakultūru atbildīgā Madagaskaras aģentūra, un tie pārskaitāmi uz nozariskajam atbalstam paredzēto bankas kontu, kas minēts protokola 6. panta 4. punkta b) apakšpunktā.

Madagaskaras iestāde nolīguma 14. pantā paredzēto Apvienoto komiteju (turpmāk “Apvienotā komiteja”) informē par rīcības programmu, ko finansē no šīm īpašajām iemaksām, un ziņo par līdzekļu izmantošanu un programmas rezultātiem un ietekmi. Minētā iestāde nodrošina veikto darbību popularizēšanu un pamanāmību.

IV NODAĻA

1. iedaļa

Nozveju un zvejas piepūles deklarēšana

Zvejas žurnāls

1.1.	Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša Savienības zvejas kuģa kapteinis kārto piemērojamajām IOTC rezolūcijām atbilstošu zvejas žurnālu.

1.2.	Zvejas žurnālu kapteinis aizpilda par katru dienu, kurā kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā.

1.3.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā reģistrē:

—	nozvejotos un uz kuģa paturētos katras (mērķsugas vai piezvejas) sugas zivju daudzumus dzīvsvara kilogramos. Sugas apzīmē ar FAO trīsburtu kodu,

—	izmestos katras sugas zivju daudzumus, ko izsaka dzīvsvara kilogramos vai, attiecīgā gadījumā, ar īpatņu skaitu,

—	nulles apjoma nozvejas saskaņā ar relevantajiem IOTC noteikumiem.

1.4.	Kuģa īpašnieks un kapteinis ir solidāri atbildīgi par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību.

Nozveju deklarēšana

2.1.

Kuģa nozveju kapteinis deklarē par zvejniecības statistiku atbildīgajai iestādei un Madagaskaras FMC, kuru kontaktinformācija norādīta 4. papildinājuma 3., 4. un 6. punktānosūta:

—	reizi nedēļā, kamēr kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā,

—	tūlīt pēc ienākšanas Madagaskaras ostā,

—	24 stundu laikā pēc iziešanas no Madagaskaras zvejas zonas, ja kuģis pirms tam nav ienācis Madagaskaras ostā.

2.2.	Nozveju nedeklarēšanas vai nepareizas deklarēšanas gadījumā Madagaskara var, neskarot savos tiesību aktos paredzētu sankciju piemērošanas iespēju, attiecīgā kuģa zvejas atļauju apturēt. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Madagaskara var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu.

2.3.	Madagaskaras iestāde kuģa īpašniekam paziņo par visām šajā sakarā piemērotajām sankcijām un par tām informē arī Savienības iestādes.

Zvejas datu ziņošanai paredzētās elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas (ERS) darba sākšana

Puses vienojas izmantot elektronisku reģistrācijas un ziņošanas sistēmu (ERS), kas izveidota, balstoties uz 6. papildinājumā dotajām vadlīnijām. Puses viena otru informē, kad šī sistēma ir darbam gatava. No tās dienas ERS deklarācijas aizstāj šīs nodaļas 2. punktā paredzētās nozveju deklarācijas.

Ceturkšņa ziņojumi par nozvejām

4.1.

Savienības iestādes līdz katra ceturkšņa trešā mēneša beigām Madagaskarai paziņo katras protokolā paredzētās kategorijas nozveju datus par kārtējā gada iepriekšējā ceturkšņa vai ceturkšņu mēnešiem. Minētos datus norāda par katru mēnesi, katru kuģi un katru sugu. Sugas apzīmē ar FAO kodu un izmanto 7. papildinājumā doto paraugu.

4.2.	Šos agregētos zvejas žurnālu datus pieņem par provizoriskiem tik ilgi, kamēr Savienības iestādes neiesniedz galīgo ikgadējo pārskatu par nozvejām un zvejas piepūli.

Savienības kuģu gada nozveju un maksu pārskats

5.1.	Pamatodamās uz karoga valsts pārvaldes iestāžu validētajiem nozveju datiem, Savienības iestādes sagatavo galīgo pārskatu par gada nozvejām un maksām, kuras no katra kuģa pienākas par iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

5.2.	Galīgo nozveju un maksu pārskatu Savienības iestādes Madagaskaras iestādei uz apstiprināšanu nosūta pirms 30. aprīļa nākamajā gadā pēc nozveju gūšanas.

5.3.

Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm paziņo par šādu deklarāciju un šāda pārskata saņemšanu un divu mēnešu laikā var pieprasīt visus paskaidrojumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem.

5.3.1.

Šādā gadījumā Savienības iestādes sazinās ar Savienības karoga valstu pārvaldes iestādēm un kompetentajiem nacionālajiem institūtiem un 20 darbdienu laikā Madagaskaras iestādei nosūta prasīto papildu informāciju.

5.3.2.

Attiecīgā gadījumā var tikt sasaukta īpaša zinātniskās darba grupas sanāksme, uz kuru uzaicina Savienības un Madagaskaras kompetento nacionālo institūtu pārstāvjus un kurā izskata nozveju datus un dažādu avotu informācijas savietošanā izmantotās metodes.

5.4.

Ja 30 darbdienu laikā pēc 5.3.1. punktā minētās papildu informācijas saņemšanas tiek iesniegti attiecīgi pierādījumi, Madagaskara var gada nozveju deklarāciju un galīgo pārskatu par maksām apstrīdēt.

5.4.1.

Neapstrīdēšanas gadījumā, kad minētais termiņš ir pagājis, gada nozvejas un zvejas piepūles deklarāciju un galīgo pārskatu par maksām Puses uzskata par pieņemtiem.

5.4.2.

Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā.

5.5.

Ja galīgajā pārskatā norādītā summa ir lielāka par fiksēto maksu, kas avansā nokārtota, lai varētu saņemt zvejas atļauju, kuģa īpašnieks 30 dienu laikā tam, kad Puses ir vienojušās par pārskata saturu, Madagaskarai pārskaita atlikušo summu. Ja galīgā pārskata summa ir mazāka par avansā nokārtoto fiksēto maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

2. iedaļa

Ieiešana Madagaskaras zvejas zonā un iziešana no tās

To Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas saskaņā ar protokolu ir aktīvi Madagaskaras zvejas zonā, vismaz trīs stundas iepriekš paziņo Madagaskaras FMC par savu nodomu ieiet Madagaskaras zvejas zonā vai iziet no tās.

Vienlaikus ar paziņojumu par ieiešanu Madagaskaras zvejas zonā vai par iziešanu no tās kuģa kapteinis paziņo arī aplēsto kuģa pozīciju ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā vai iziešanas no Madagaskaras zvejas zonas brīdī un aplēstos uz kuģa paturētos katras sugas zivju daudzumus. Sugas apzīmēšanai izmanto FAO trīsburtu kodu un norāda dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Izmanto 8. papildinājumā noteiktos ziņošanas formātus.

Šā panta1. un 2. punkta neievērošana vai krāpnieciskas deklarācijas sniegšana kuģa īpašniekam un kapteinim draud ar Madagaskaras tiesību aktos paredzētajām sankcijām.

Ja kuģi pieķer zvejojam, bet Madagaskaras FMC par zvejošanu nav informēts, kuģim draud Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas. Madagaskaras iestāde var attiecīgā kuģa zvejas atļauju apturēt. Atkārtota pārkāpuma gadījumā var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu.

Kad kuģis ieiet Madagaskaras zvejas zonā, tas nosūta savas apkalpes sarakstu.

Minētos paziņojumus izdara ERS sistēmā, pa elektronisko pastu vai pa radio uz 4. papildinājumā norādītajām adresēm. Madagaskaras iestāde attiecīgos kuģus, kā arī Savienības iestādes nekavējoties informē par visām elektroniskā pasta adreses vai radiofrekvences izmaiņām.

Madagaskaras iestāde ar atbildes elektroniskā pasta vēstuli apstiprina elektroniskās ziņas saņemšanu.

3. iedaļa

Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

Jūrā pārkraušanu citā kuģī veikt ir aizliegts.

Pārkraušanu citā kuģī, ko izdara apstiprinātā Madagaskaras ostā, drīkst veikt ar iepriekšēju Madagaskaras FMC atļauju un Madagaskaras zvejas inspektoru un Madagaskaras Zvejas produktu nekaitīguma iestādes uzraudzībā.

Zvejas ostas, kas apstiprinātas citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas operāciju veikšanai, ir Anciranana, Tuliara, Ehuala, Tomasina un Mahadzanga.

Savienības zvejas kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis, kurš vēlas Madagaskaras ostā veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, saskanīgi ar PSMA nolīgumu vismaz 72 stundas iepriekš un vienlaikus Madagaskaras FMC un Madagaskaras ostas pārvaldei – attiecīgā gadījumā, ERS sistēmā – paziņo šādu informāciju:

—	pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu iecerējušā zvejas kuģa vārds un numurs, ar kādu tas ierakstīts IOTC zvejas kuģu reģistrā,

—	osta, kurā iecerēts veikt pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu, un, attiecīgā gadījumā, kravas kuģa vārds,

—	datums un laiks, kad pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu paredzēts veikt,

—	citā kuģī pārkraujamo vai izkraujamo zivju daudzums un sugu sastāvs. Sugu apzīmēšanai izmanto FAO trīsburtu kodu un norāda dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu,

—	citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju noformējums un galamērķis. Šis punkts neskar pienākumu iesniegt kompetentajām iestādēm dokumentus, kas saistīti ar ienākšanu ostā.

Pēc 4. punktā minētās informācijas izskatīšanas un 24 stundu laikā pēc tam, kad tā ir paziņota, Madagaskaras FMC kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim izdod citā kuģī pārkraušanas vai izkraušanas priekšatļauju.

Pārkraušanu citā kuģī un izkraušanu uzskata par iziešanu no Madagaskaras zvejas zonas. Attiecīgi piemēro šīs nodaļas 2. iedaļu.

Pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis FMC un jūras un ostas iestādei paziņo, vai kuģis gatavojas turpināt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā vai no tās iziet.

Pārkraušana citā kuģī vai izkraušana, kas nenotiek saskaņā ar 1.–7. punktu, Madagaskaras zvejas zonā ir aizliegta. Personām, kas šo noteikumu pārkāpj, draud Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas.

Savienības zvejas kuģi apņemas daļu no savām piezvejām par vietējā tirgus cenām darīt pieejamu vietējiem zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem. Pēc Savienības zvejas kuģu īpašnieku pieprasījuma par zivsaimniecību atbildīgās Madagaskaras ministrijas reģionālās pārvaldes izsniedz vietējo apstrādes uzņēmumu sarakstu un kontaktinformāciju.

4. iedaļa

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Kuģu pozīcijas ziņas un VMS sistēma

1.1.	Atļauju saņēmušajiem Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kas nodrošina, ka ik stundu kuģa pozīcijas dati tiek automātiski un pastāvīgi paziņoti karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC).

1.2.

Katru ziņu sagatavo 9. papildinājumā norādītajā formātā un norāda:

—	kuģa identifikācijas datus,

—	kuģa nesenāko ģeogrāfisko pozīciju (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %,

—	pozīcijas reģistrēšanas datumu un laiku,

—	kuģa ātrumu un kursu.

1.3.	Pirmo pozīcijas ziņu pēc ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās pozīcijas ziņas apzīmē ar kodu “POS”. Izņēmums ir pirmā pozīcijas ziņa, ko nosūta pēc iziešanas no Madagaskaras zvejas zonas, – to apzīmē ar kodu “EXI”.

1.4.	Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņu automātisku apstrādi un, attiecīgā gadījumā, to elektronisku pārraidīšanu. Pozīcijas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

Datu pārraidīšana no kuģa, ja VMS sistēma pārstājusi darboties

2.1.	Kapteinis nodrošina, ka kuģa VMS sistēma vienmēr ir pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņas tiek pareizi pārraidītas karoga valsts FMC.

2.2.	Savienības kuģiem, kuru VMS sistēma nedarbojas, ieiet Madagaskaras zvejas zonā nav atļauts.

2.3.	Ja sistēma darboties pārstājusi pēc ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā, par to tūlīt jāinformē Madagaskaras FMC. Kuģa VMS sistēmu salabo vai nomaina piecpadsmit dienu laikā. Pēc minētā termiņa beigām vai ja sistēma no jauna pārstāj darboties, kuģim zvejot Madagaskaras zvejas zonā vairs nav atļauts.

2.4.	Kuģi, kuru VMS sistēma ir pārstājusi darboties, pozīcijas ziņas karoga valsts un Madagaskaras FMC sūta pa elektronisko pastu vai pa radio. To dara vismaz reizi četrās stundās un norāda visus 1.2. punktā prasītos obligātos datus.

Pozīcijas ziņu droša nosūtīšana Madagaskarai

3.1.	Karoga valsts FMC attiecīgo kuģu pozīcijas ziņas uz Madagaskaras FMC pārraida automātiski. Karoga valsts un Madagaskaras FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties paziņo viens otram par visām šo adrešu izmaiņām.

3.2.	Pozīcijas ziņu pārraidīšana starp abiem – karoga valsts un Madagaskaras – FMC notiek drošā elektronisko sakaru sistēmā, un tālab tiek izmantots elektronisks tīkls, kuru Eiropas Komisija darījusi pieejamu, lai zvejas datu apmaiņa varētu notikt standartizētā formā.

3.3.	Ja zvejas atļauju saņēmis kuģis nav paziņojis par iziešanu no Madagaskaras zvejas zonas, Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC par jebkādiem secīgiem traucējumiem šā kuģa pozīcijas ziņu saņemšanā.

Sakaru sistēmas darbības traucējumi

4.1.	Puses nodrošina, ka to elektroniskais aprīkojums ir saderīgs ar zvejas datu ziņošanas standartu.

4.2.	Puses tūlīt informē viena otru par visiem pozīcijas ziņu pārraides sistēmu darbības traucējumiem un cenšas iespējami drīz rast tehnisku risinājumu.

4.3.

Kapteinis ir atbildīgs par visām tādām konstatētām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt sistēmas darbību vai viltot pozīcijas ziņas. Par pārkāpumiem piemēro Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas. Kapteini nevar saukt pie atbildības par 4.2. punktā minētajiem sistēmu darbības traucējumiem.

4.4.	Iespējamo domstarpību risināšana notiek Apvienotajā komitejā.

Pozīcijas ziņu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

5.1.	Ja pastāv dokumentāri pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Madagaskara var karoga valsts FMC pieprasīt uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņu nosūtīšanas intervālu līdz 30 minūtēm (Savienībai nosūta šā pieprasījuma kopiju).

5.2.	Madagaskaras FMC šādi dokumentāri pierādījumi ir jānosūta karoga valsts FMC un Savienības iestādēm.

5.3.	Karoga valsts FMC nekavējoties sāk pozīcijas ziņas Madagaskarai sūtīt, ievērojot samazināto nosūtīšanas biežumu.

5.4.	Kad izmeklēšana ir beigusies, Madagaskaras FMC par to tūlīt paziņo karoga valsts FMC un Savienībai.

5.5.	Noteiktā izmeklēšanas laika beigās Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC un Savienību par iespējamo turpmāko uzraudzību.

VMS ziņu derīgums strīdus gadījumā

Ja starp Pusēm izceļas strīds, par autentiskiem uzskata tikai tādus pozīcijas datus, kas pārraidīti VMS sistēmā.

5. iedaļa

Novērotāji

Zvejas darbību novērošana

1.1.	Puses atzīst, ka ir svarīgi pildīt valsts novērotāju programmu un piemērojamajās IOTC rezolūcijās noteiktos pienākumus, kas saistīti ar zinātnisko novērotāju programmu.

1.2.

Tālab:

1.2.1.

Kamēr vien kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā, uz tā ir jābūt zvejas novērotājam. Vismaz 30 % kuģu jāuzņem Madagaskaras kompetentās iestādes izraudzīti novērotāji. Novērotāja klātbūtni uz pārējiem 70 % kuģu pēc vajadzības nodrošina ar reģionālas novērotāju programmas vai elektroniskās novērošanas programmas starpniecību.

1.2.2.

Novērotāja vispārīgais uzdevums ir vērot, kā tiek pildīts 1.1. punkts, un ievākt citu zinātnisko informāciju, ko norādījis Madagaskaras kompetentais valsts institūts vai apvienotā zinātniskā darba grupa.

Izraudzītie kuģi un novērotāji

2.1.	Kad tiek izdota zvejas atļauja, Madagaskaras iestāde publicē un vajadzības gadījumā atjaunina to kuģu sarakstu, kas saistībā ar 1.2.1. punktā minēto mērķu izpildi atlasīti Madagaskaras novērotāja uzņemšanai.

2.2.

Tūlīt pēc minētā saraksta publicēšanas vai atjaunināšanas Madagaskaras iestāde to elektroniski nosūta Savienības iestādēm un attiecīgajiem kuģu īpašniekiem. Ja uz kāda no atlasītajiem kuģiem trūkst vietas novērotāja uzņemšanai un šī situācija ir pienācīgi dokumentēta un saistīta ar drošības prasībām, jo īpaši pirātisku uzbrukumu sakarībā, Madagaskaras iestāde atlasīto kuģu sarakstu koriģē tā, lai ņemtu vērā minēto situāciju un vienlaikus nodrošinātu 1.2.1. punktā minētā mērķa izpildi.

2.3.	Tiklīdz novērotāja uzņemšanai atlasīto zvejas kuģu saraksts ir sagatavots, Madagaskara tūlīt attiecīgi informē kuģu īpašniekus vai viņu aģentus, kuru kuģiem jāuzņem novērotājs, kas izraudzīts saskaņā ar 1.2.1. punktu.

2.4.	Kad Madagaskaras iestāde un atlasītā kuģa īpašnieks saskaņā ar 7.2. punktu ir vienojušies par dienu, kurā novērotāju uzņems uz kuģa, Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm un attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam paziņo izraudzītā novērotāja vārdu un kontaktinformāciju.

2.5.	Madagaskaras iestāde tūlīt informē Savienības iestādes un attiecīgos kuģu īpašniekus vai viņu aģentus par visām kuģu saraksta un izraudzīto novērotāju izmaiņām.

2.6.

Ja novērotājs uz kuģa jau ir un paliks tur visu [izraudzītā novērotāja uzņemšanai] paredzēto laiku, Savienības zvejas kuģis, kas izraudzīts novērotāja uzņemšanai, no šā pienākuma tiek atbrīvots ar noteikumu, ka uz kuģa esošais novērotājs ir atzīts reģionālā novērotāju programmā, kurā Madagaskara ir ieinteresētā persona.

2.7.	Novērotājs uz kuģa pavada tikai tik ilgu laiku, cik vajadzīgs viņa uzdevumu izpildei.

Kuģu īpašnieku finansiālais ieguldījums

3.1.	Kuģu īpašnieki piemaksā 30 EUR par katru dienu, ko uz kuģa pavada Madagaskaras novērotājs. Šo summu kuģa īpašnieks pārskaita novērotāju programmai, kuru pārvalda Madagaskaras FMC.

3.2.	Visus izdevumus, kuri Madagaskaras novērotājam rodas, no savas parastās dzīvesvietas dodoties uz uzņemšanas ostu un pēc nokāpšanas no kuģa atgriežoties savā parastajā dzīvesvietā, sedz kuģa īpašnieks.

Novērotāja alga un sociālā nodrošinājuma iemaksas

Madagaskaras iestādes izraudzīto novērotāju algu maksā un sociālā nodrošinājuma iemaksas veic Madagaskaras iestāde.

Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

5.1.	Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzturas uz kuģa, un it īpaši uz kuģa pavadīto laiku nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Madagaskaras iestādi.

5.2.	Novērotājam uz kuģa ir jūras virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

5.3.	Kuģa īpašnieks sedz uz kuģa uzņemtā novērotāja izmitināšanas un ēdināšanas izmaksas.

5.4.	Kapteinis savā atbildības jomā dara visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

5.5.

Kapteinis novērotāja rīcībā nodod visu aprīkojumu, kas vajadzīgs novērotāja pienākumu izpildei, un nodrošina novērotāja piekļuvi sakaru līdzekļiem un uz kuģa esošajiem dokumentiem un ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam, saldēšanas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar novērotāja uzdevumiem.

Novērotāja pienākumi

Kamēr novērotājs atrodas uz kuģa, viņš:

—	dara visu, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas operāciju norisi,

—	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa,

—	ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā

7.1.	Novērotāju uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā.

7.2.	Kuģa īpašnieks vai aģents 15 dienas iepriekš Madagaskaras FMC paziņo dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa un caurceļošanas (tostarp izmitināšanas un ēdināšanas) izdevumus līdz uzņemšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

7.3.	Ja novērotājs uz kuģa neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis par to tūlīt informē Madagaskaras FMC un abi kopā vienojas par kādu risinājumu.

7.4.	Ja novērotājs no kuģa nenokāpj Madagaskaras ostā, kuģa īpašnieks novērotāja ceļa un caurceļošanas (tostarp izmitināšanas un ēdināšanas) izdevumus sedz līdz novērotāja parastajai dzīvesvietai Madagaskarā.

7.5.	Ja kuģis, uz kura jāuzņem novērotājs, noteiktajā ostā neierodas paredzētajā laikā, kuģa īpašniekam jāsedz (izmitināšanas un ēdināšanas) izdevumi, kas saistīti ar to, ka novērotājs ostā nevar uzkāpt uz kuģa, kurš vēl nav ienācis.

7.6.

Ja kuģis neienāk vispār, kuģa īpašnieks par to tūlīt informē Madagaskaras FMC. Madagaskaras iestāde var apturēt šā kuģa zvejas atļauju un piemērot spēkā esošajos Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas. Izņēmums ir nepārvaramas varas gadījumi, par kuriem ir paziņots Madagaskaras FMC. Šādos gadījumos kuģa īpašnieks un Madagaskaras iestāde vienojas par citu dienu, kurā novērotājs tiks uzņemts uz kuģa, un līdz novērotāja faktiskajai uzņemšanai kuģis Madagaskaras zvejas zonā nedrīkst veikt nekādas zvejas darbības. Madagaskaras iestāde nekavējoties paziņo Savienības iestādēm un kuģa īpašniekam par pasākumiem, kas veikti, piemērojot šo punktu.

Novērotāja uzdevumi

8.1.

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

8.1.1.

vāc informāciju par kuģa zvejas darbībām un jo īpaši par:

—	izmantotajiem zvejas rīkiem,

—	kuģa pozīciju zvejas operāciju laikā,

—	nozvejas apjomiem vai, attiecīgā gadījumā, nozvejoto īpatņu skaitu par visām mērķsugām un saistītajām sugām, kā arī par piezvejas un nejaušas nozvejas sugām,

—	uz kuģa paturēto nozveju un izmetumu aplēsi;

8.1.2.

ņem bioloģiskos paraugus, kādus paredz zinātniskās programmas.

8.2.	Novērotājs katru dienu, kamēr kuģis darbojas Madagaskaras zvejas zonā, pa radio vai pa elektronisko pastu paziņo savus novērojumus, arī uz kuģa paturēto nozveju un piezveju apjomu, kā arī veic visus citus Madagaskaras FMC dotos uzdevumus.

Novērotāja ziņojums

9.1.

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis, kurš saņem vienu ziņojuma kopiju. Ja kapteinis novērotāja ziņojumu parakstīt atsakās, viņš ieraksta atteikšanās iemeslus un pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

9.2.	Novērotājs savu ziņojumu nodod Madagaskaras FMC, kas 15 darbdienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta Savienības iestādēm šā ziņojuma kopiju.

6. iedaļa

Inspekcija jūrā vai ostā

Madagaskaras zvejas zonā esošajā jūras teritorijā vai ostā, piestātnē vai ostas teritorijā Savienības kuģus, kuri ir derīgas zvejas atļaujas turētāji, inspicē Madagaskaras kuģi un zvērināti Madagaskaras zvejas inspektori.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Madagaskaras inspektori Savienības kuģa kapteini informē par savu nodomu veikt inspekciju. Pirms inspekcijas sākšanas inspektori apliecina savu identitāti un kvalifikāciju un uzrāda darba norīkojumu.

Inspektori neuzturas uz Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs ar inspekciju saistīto pienākumu veikšanai. Inspekciju veic tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

3.1.	Savienības kuģa kapteinis atvieglo inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

3.2.

Katras inspekcijas beigās inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības zvejas kuģa kapteinis. Ja kapteinis inspekcijas ziņojumu parakstīt atsakās, viņš inspekcijas ziņojumā ieraksta atteikšanās iemeslus un pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

3.3.	Pirms nokāpšanas no kuģa inspektori nodod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Ne vēlāk kā astoņu darbdienu laikā pēc inspektoru atgriešanās uz cietzemes Madagaskaras iestāde inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta Savienībaas iestādēm, un to dara, neskarot 7. iedaļas 1. punktu.

Madagaskara var atļaut Savienības vai tās dalībvalstu pārstāvjiem inspekcijā piedalīties novērotāju statusā.

Lai nodrošinātu atbilstību kā Savienības, tā Madagaskaras tiesību aktiem, Puses, pamatojoties uz riska novērtējumu, var vienoties Savienības kuģus inspicēt kopīgi, it īpaši izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operāciju laikā. Kad Pušu norīkotie inspektori pilda savus pienākumus, viņi ievēro inspicēšanas noteikumus, kas noteikti attiecīgi Savienības un Madagaskaras tiesību aktos. Šīs darbības notiek Madagaskaras inspektoru vadībā un pakļautībā. Karoga valsts un ostas valsts pienākumu kontekstā Puses var nolemt kopīgi veikt ar saviem relevantajiem tiesību aktiem saskanīgus turpinājuma pasākumus. Turklāt pēc Savienības iestāžu pieprasījuma Madagaskaras iestāde drīkst atļaut Savienības dalībvalstu zvejas inspektoriem viņu valsts tiesību aktos noteiktās kompetences robežās inspicēt ar viņu valsts karogu peldošus Savienības kuģus.

7. iedaļa

Pārkāpumi

Pārkāpumu noformēšana

1.1.	Par visiem pārkāpumiem, kurus Madagaskaras zvejas zonā izdarījis Savienības kuģis, sniedz pārkāpuma paziņojumu, un tos atzīmē inspekcijas ziņojumā.

1.2.	Pārkāpuma paziņojumu un kapteinim vai zvejas uzņēmumam piemērotās sankcijas adresē tieši kuģu īpašniekiem, un to dara Madagaskaras tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

1.3.	Inspekcijas ziņojuma un pārkāpuma paziņojuma kopiju, kā arī ziņas par piemērotajām sankcijām Madagaskaras iestāde 72 stundu laikā elektroniski nosūta Savienībai.

1.4.	Šīs nodaļas 6. iedaļas 3.2. punktā paredzētais kapteiņa paraksts uz inspekcijas ziņojuma neskar ar konstatēto pārkāpumu saistītās kuģa īpašnieka aizstāvības tiesības.

Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

2.1.	Ja ir konstatēts pārkāpums, Madagaskaras iestāde, ievērojot Madagaskaras tiesību aktus, liek pārkāpumu izdarījušajam Savienības kuģim pārtraukt darbību Madagaskaras zvejas zonā un, ja kuģis atrodas jūrā, atgriezties Madagaskaras ostā.

2.2.	Par visiem Savienības kuģu aizturēšanas gadījumiem Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm elektroniski paziņo ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Paziņojumā norāda aizturēšanas un/vai aresta iemeslus, un tam pievieno konstatētā pārkāpuma izdarīšanas pierādījumus.

2.3.

Savienības iestādes var pieprasīt, lai Madagaskaras iestāde iespējami drīzāk pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizētu informatīvu sanāksmi, kurā tiktu apskatīti kuģa aizturēšanu noteikušie fakti un iespējamās piemērotās vai paredzētās sankcijas. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

3.1.	Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Madagaskara saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

3.2.

Ja par izdarīto pārkāpumu jāierosina tiesvedības process, bet pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Madagaskaras iestāde un Savienības kuģis vispirms uzsāk izlīguma procedūru, kuras mērķis ir noteikt sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 72 stundas pēc kuģa aizturēšanas paziņojuma izdarīšanas.

3.3.	Izlīguma procedūrā var piedalīties Savienības kuģa karoga valsts pārstāvis.

Tiesvedības process un drošības nauda

4.1.

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Madagaskaras norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Madagaskara, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Bankā iemaksātā drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības procesa beigām.

4.2.

Pēc galīgā sprieduma pasludināšanas un stāšanās likumīgā spēkā drošības naudu atbrīvo un tūlīt atmaksā kuģa īpašniekam:

—	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas,

—	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

4.3.	Par tiesvedības procesa rezultātiem Madagaskaraas iestāde informē Savienības iestādes astoņu dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe ostu atstāt drīkst, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

8. iedaļa

Līdzdalīga pārraudzība cīņā pret NNN zveju

Nolūks

Lai pastiprinātu zvejas pārraudzību un NNN zvejas apkarošanu, Savienības kuģu kapteiņi ziņo par tādu kuģu pamanīšanu Madagaskaras zvejas zonā, kuru nav Madagaskaras iesniegtajā sarakstā ar ārvalstu kuģiem, kam atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā.

Procedūra

2.1.	Ja Savienības kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zveju, viņš par pamanīto kuģi var savākt iespējami vairāk informācijas.

2.2.	Šo informāciju elektroniski un ar kopiju Savienībaas iestādēm tūlīt nosūta vienlaikus Madagaskaras FMC un pamanījušā kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm un Madagaskaras iestādei.

Abpusējība

Tiklīdz iespējams, Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm nosūta visus tās rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem zvejas kuģiem, kas Madagaskaras zvejas zonā iesaistījušies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zvejas darbībām.

V NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

Šīs nodaļas īstenošanas pamatā esošie principi un mērķi

1.1.	Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku nodarbināšana un darbs uz Savienības kuģiem, kas saņēmuši ar šo protokolu saskanīgu atļauju, notiek apstākļos, kuros ir ievēroti nolīguma 3. panta 4. punktā izklāstītie principi.

1.2.	Puses apņemas veicināt jūrniekiem piemērojamo SDO un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) konvenciju ratificēšanu un nodrošināt, ka šīs nodaļas īstenošana atbilst minēto konvenciju principiem.

1.3.	Puses apņemas veicināt to, ka jūrnieki tiek pienācīgi sagatavoti. Tālab var izmantot daļu no nozariskajam atbalstam paredzētā finansējuma.

Madagaskaras jūrnieku nodarbināšanas noteikumi

2.1.	Uz laiku, kamēr kuģis veic zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā, šā kuģa īpašnieks uz kuģa darbā par apkalpes locekļiem pieņem Madagaskaras valstspiederīgos jūrniekus.

2.2.

Tālab Madagaskaras jūras un ostas iestāde kuģu īpašniekiem nosūta pietiekami garu sarakstu ar piemērotiem Madagaskaras valstpiederīgajiem jūrniekiem, kuri atbilst 10. papildinājumā noteiktajām prasībām, un norāda, kādas ir viņu prasmes. Ja šajā sarakstā atrast pieejamus kvalificētus jūrniekus kuģa īpašniekam neizdodas, viņš, par to paziņojis Madagaskaras jūras un ostas iestādei, tiek atbrīvots no šajā nodaļā paredzētā nodarbināšanas pienākuma.

2.3.

Minimālais jūrnieku skaits, kas jānodarbina uz Savienības zvejas kuģiem, ir:

—	trīs jūrnieki uz katra seinera,

—	divi jūrnieki uz katra kuģa, kurš zvejo ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT).

2.4.	Kapteinis kārto uz kuģa strādājošo jūrnieku reģistru un sastāda apkalpes sarakstu, kuru pienācīgi paraksta pats kapteinis vai viņa pilnvarota persona. Minētā reģistra kopiju pirms zvejas reisa sākuma nosūta Madagaskaras jūras un ostas iestādei.

2.5.	Kuģa īpašnieks vai kapteinis, kas rīkojas viņa vārdā, neļauj uz sava kuģa nodarbināt Madagaskaras zvejnieku, kurš 10. papildinājuma prasībām neatbilst. Par savu lēmumu viņš paziņo Madagaskaras jūras un ostas iestādei.

Individuālie nodarbinātības līgumi

3.1.

Ar katru uz kuģa nodarbināto Madagaskaras valstspiederīgo tiek rakstveidā noslēgts individuāls nodarbinātības līgums. Līgumu paraksta Madagaskaras valstspiederīgais un kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis, Šā individuālā līguma pamatā var būt koplīgums, par kuru jūrnieku arodbiedrības vienojušās un kuru tās apspriedušas ar Madagaskaras kompetentajām iestādēm.

3.2.	Līgumam jāatbilst 11. papildinājumā noteiktajiem minimālajiem nosacījumiem. Pirms nodarbināšanas kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis līgumu uzrāda Madagaskaras kompetentajai iestādei, kura uz līguma uzliek savu vīzu.

3.3.	Līguma parakstītāji un Madagaskaras jūras un ostas iestāde līguma kopiju saņem ne vēlāk kā līguma darbības pirmajā dienā.

Atalgojums

4.1.	Uz kuģa nodarbināto Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku atalgojumu (fiksētā alga, pabalsti, dažādas piemaksas) maksā kuģa īpašnieks.

4.2.	Jūrnieka algas minimālo apjomu nosaka, pamatojoties uz Madagaskaras tiesību aktiem vai uz jūrniekiem domāto SDO standartu (izvēlas lielāko summu).

4.3.	Atalgojumu izmaksā regulāri, un to dara reizi mēnesī vai biežāk. Jūrniekiem ir jābūt iespējai saņemto atalgojumu vai daļu no tā, arī avansu, bez papildu maksas nosūtīt savai ģimenei.

Kuģa īpašnieka pienākumi

5.1.	Visus izdevumus, kas Madagaskaras valstspiederīgajam rodas, no savas parastās dzīvesvietas dodoties uz uzņemšanas ostu vai pēc nokāpšanas no kuģa atgriežoties savā parastajā dzīvesvietā, sedz kuģa īpašnieks.

5.2.	Ja dienā un laikā, kas paredzēts Madagaskaras valstspiederīgā uzņemšanai, kuģis nav ienācis, kuģa īpašnieks sedz ostā radušās gaidīšanas izmaksas (piemēram, par izmitināšanu un ēdināšanu).

Jūrnieku pienākumi

6.1.	Visiem Madagaskaras valstspiederīgajiem, kurus Savienības zvejas kuģa īpašnieks ir pieņēmis darbā, sava kuģa kapteinim jāpiesakās iepriekšējā dienā pirms paredzētās nodarbināšanas sākuma.

6.2.	Ja jūrnieks noteiktajā dienā un laikā nav pieteicies savas vainas pēc, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma viņu nodarbināt.

Starpnieki

Savienības kuģu īpašnieki izmanto Madagaskarā akreditētu personāla atlases un darbā iekārtošanas (manning) uzņēmumu pakalpojumus, un minētie uzņēmumi nodrošina atbilstību šīs nodaļas prasībām.

Šīs nodaļas prasību ievērošana

8.1.	Katras Puses kompetentā iestāde nodrošina, ka jūrniekiem piemērojamie tiesību akti ir viegli pieejami pilnīgā un pārredzamā veidā un bez maksas.

8.2.	Saskaņā ar UNCLOS 94. pantu karoga valsts iestādes ir atbildīgas par šīs nodaļas pareizu piemērošanu. Minētās iestādes to īsteno saskaņā ar SDO vadlīnijām, kurās noteikts, kā karoga valstij un ostas valstij inspicēt dzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģiem.

8.3.	Arī Madagaskaras jūras un ostas iestāde ir atbildīga par šīs nodaļas pareizu piemērošanu.

8.4.	Ja kuģa īpašnieks nepilda savu pienākumu nodarbināt Madagaskaras valstspiederīgos, Madagaskaras iestāde var neatjaunot minētā kuģa zvejas atļauju.

PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums.

Tehnisko datu lapa un atļautās sugas

2. papildinājums.

Persondatu apstrāde

3. papildinājums.

Madagaskaras zvejas zonas, ap sēkļiem banc du Leven un banc du Castor noteikto aizliegto zonu, kā arī bāzes līniju koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums)

4. papildinājums.

Madagaskaras kontaktinformācija

5. papildinājums.

Zvejas atļaujas pieteikumā norādāmā informācija (zvejas kuģi un atbalsta kuģi)

6. papildinājums.

Zvejas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas (ERS) īstenošanas vadlīnijas

7. papildinājums.

Agregēto ceturkšņa nozveju deklarēšanas veidne (Savienība ziņo provizoriskās nozvejas, kas agregētas pa mēnešiem)

8. papildinājums.

Formāts, kādā deklarējama ieiešana Madagaskaras zvejas zonā un iziešana no tās

9. papildinājums.

VMS pozīcijas ziņu formāts

10. papildinājums.

Nosacījumi, ar kādiem Madagaskaras valstspiederīgie jūrnieki ir tiesīgi strādāt uz Savienības zvejas kuģiem

11. papildinājums.

Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku darba līguma obligātie elementi

1. papildinājums

Tehnisko datu lapa un atļautās sugas

1.	Tehniskie saglabāšanas pasākumi

1.1.	Madagaskaras zvejas zona

—

Tikai kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 tonnām: tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas salas austrumpusē no tālākā ziemeļu punkta (cap d’Ambre) līdz tālākajam dienvidu punktam (cap Ste Marie). Jāievēro ģeogrāfiskā garuma robeža, kuru iezīmē ikvienam 3. papildinājuma 3. punktā minētajam punktam atbilstošais ģeogrāfiskais garums.

—	Visos pārējos gadījumos: tālāk par 20 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

—	Madagaskaras zvejas zonas koordinātas dotas 3. papildinājumā.

—	Jāievēro trīs jūras jūdžu plata aizsargjosla ap noenkurotām zivju pievilināšanas ierīcēm, kuras izmanto Madagaskaras puse.

—	Zvejas darbības sēkļu banc du Leven un banc du Castor zonā, kuras koordinātas dotas 3. papildinājumā, atļautas tikai Madagaskaras nerūpnieciskajās un tradicionālajās zvejniecībās.

1.2.	Atļautie zvejas rīki

—	Zvejas vads

—	Dreifējošas āķu jedas

1.3.	Atļautās sugas

Tunzivjveidīgās zivis (tunzivis, pelamīdas, makreļtunzivis, marlīni, zobenzivis), ar tām saistītās sugas un vispār to zvejniecību sugas, kas ir Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pārvaldībā, izņemot:

—	starptautisko konvenciju aizsargātās sugas,

—	sugas, kuru īpatņus IOTC ir aizliegusi (ne)sadalītā veidā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt, proti, Alopiidae, Sphyrnidae un Lamnidae dzimtas sugas,

—	šādas sugas: Cethorinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharinus falciformis, Carcharinus longimanus, Isurus oxyrinchus, Isurus paucus.

1.4.	Ar kvotu regulētās nozvejas

Atļautais daudzums haizivju, ko Madagaskaras zvejas zonā kopā ar tunzivīm un tunzivjveidīgo sugu zivīm drīkst būt nozvejojuši kuģi, kas aprīkoti zvejai ar dreifējošām āķu jedām, nepārsniedz 220 tonnu gadā.

Ja šis nozveju limits tiek sasniegts, haizivju zvejniecību slēdz.

Jāievēro IOTC ieteikumi un piemērojamie Savienības tiesību akti.

2.	Kuģu īpašniekiem noteiktie maksājumi/ nozvejas ekvivalents

Kuģu īpašniekiem noteiktais maksājums par nozvejas tonnu

—	85 EUR par tonnu

Fiksētais avansa maksājums par kuģi

—	16 150 EUR/gadā par tunzivju seineri: drīkst nozvejot 190 tonnas

—	4 930 EUR/gadā par kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (> 100 GT): drīkst nozvejot 58 tonnas

—	3 145 EUR/gadā par kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (≤ 100 GT): drīkst nozvejot 37 tonnas

—	5 000 EUR/gadā par atbalsta kuģi

Uz zvejas atļauju tiesīgo kuģu skaits

—	32 seineri

—	13 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (> 100 GT)

—	20 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (≤ 100 GT)

3.	Citi noteikumi

Jūrnieki

—	uz tunzivju seineriem: vismaz trīs Madagaskaras valstspiederīgie, kurus uz zvejas sezonas laiku nodarbina Madagaskaras zvejas zonā,

—	uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (> 100 GT): vismaz divi Madagaskaras valstspiederīgie, kurus uz zvejas sezonas laiku nodarbina Madagaskaras zvejas zonā.

Īpašā iemaksa vides pārvaldības un ekosistēmu aizsardzības labā:

2,5 EUR/GT.

Novērotāji

—	Pēc Madagaskaras iestādes pieprasījuma Savienības zvejas kuģi uzņem novērotāju, tā lai novērotāji būtu uz 30 % kuģu, kam ir atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā.

—	Ja novērotājs uz kuģa ir, kuģa īpašnieks piemaksā 30 EUR par katru dienu, ko novērotājs pavada uz kuģa. Šo summu pārskaita novērotāju programmai, kuru pārvalda FMC.

2. papildinājums

Persondatu apstrāde

1. Definīcijas un darbības joma

1.1.

Šajā papildinājumā piemēro nolīguma 3. panta definīcijas un arī šādas definīcijas:

a)	“persondati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt pēc kāda identifikatora, piemēram, vārda, uzvārda, identifikācijas numura vai atrašanās vietas datiem;

“apstrāde” ir jebkura ar persondatiem vai persondatu kopām veikta operācija vai operāciju kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana pārraidot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai savietošana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

c)	“datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga pārraidīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto persondatu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem.

1.2.

Konkrētie datu subjekti ir fiziskās personas, kuras ir zvejas kuģu īpašnieces, šo personu pārstāvji, kā arī protokola satvarā darbojošos zvejas kuģu kapteiņi un apkalpe.

Datu apmaiņa un vēlāka apstrāde saistībā ar protokola īstenošanu un konkrēti ar atļauju pieteikumiem, zvejas darbību uzraudzību un cīņu pret NNN zveju varētu notikt ar šāda veida datiem:

—	kuģa identifikācijas numurs un kontaktinformācija,

—	kontrolieru, inspektoru vai novērotāju savāktie dati par kuģa darbībām vai ar kuģi saistītajām darbībām, kuģa pozīciju un pārvietošanos, kuģa zvejas darbību vai ar zveju saistīto kuģa darbību,

—	kuģa īpašnieka (īpašnieku) vai viņa pārstāvja dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, profesionālā kontaktinformācija un profesionālais bankas konts,

—	vietējo darbinieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība un profesionālā kontaktinformācija,

—	kapteiņu un apkalpes locekļu dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, amats un kapteiņa kontaktinformācija,

—	nodarbināto jūrnieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apmācība, veselības sertifikāts.

1.3.

Par datu apstrādi atbildīgās iestādes Savienībā ir Eiropas Komisija un karoga valsts iestāde, bet Madagaskarā – par zivsaimniecību atbildīgā ministrija.

2. Persondatu aizsardzības pasākumi

2.1.

Pielietojuma ierobežojums un datu minimizēšana

Protokola satvarā pieprasītie un pārsūtītie persondati ir adekvāti, relevanti un aprobežojas ar to, kas vajadzīgs protokola īstenošanai. Persondatu apmaiņu protokola satvarā Puses veic vienīgi protokolā noteiktajos konkrētajos nolūkos. Saņemtie dati vēlāk netiks apstrādāti veidā, kas ar minētajiem nolūkiem nav savienojams. Madagaskaras iestāde pēc pieprasījuma informē Savienības iestādes par paziņoto datu izmantošanu.

2.2.

Rūpīgums

Puses nodrošina, ka protokola satvarā pārsūtītie persondati ir precīzi un aktuāli un vajadzības gadījumā tiek regulāri atjaunināti atbilstoši datus iesniegušās iestādes informētībai. Ja kāda no Pusēm konstatē, ka saņemtie vai pārsūtītie persondati nav precīzi, tā par to nekavējoties informē otru Pusi.

2.3.

Glabāšanas ierobežojums

Persondatus neglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta, un ilgākais termiņš ir 10 gadi. Izņēmums ir gadījumi, kad konkrētie persondati uzraudzības labad vajadzīgi pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvas procedūras turpinājumā. Šādos gadījumos persondatus drīkst glabāt 20 gadus. Ja persondatus glabā ilgāk, tos anonimizē.

2.4.

Drošība un konfidencialitāte

Persondatus apstrādā tā, lai, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, garantētu pienācīgu minēto datu drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nozaudēšanu, iznīcināšanu vai netīšu sabojāšanu. Puses apņemas iedibināt pienācīgus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus, kuri garantē, ka apstrāde atbilst protokola prasībām. Par apstrādi atbildīgās iestādes aktīvi vēršas pret visiem datu aizsardzības pārkāpumiem un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai persondatu aizsardzības pārkāpuma negatīvās sekas novērstu vai mīkstinātu. Par šādu pārkāpumu Madagaskaras iestādes pēc iespējas drīzāk paziņo attiecīgajai pārsūtītājai iestādei, un minētās iestādes sadarbojas, kā un kad vajadzīgs, lai katra no tām varētu izpildīt savas valsts tiesiskajā regulējumā noteiktos pienākumus, kuri no persondatu aizsardzības pārkāpuma izrietējuši.

2.5.

Puses nodrošina, ka attiecīgā pārsūtītāja iestāde un saņēmēja iestāde veic visus pasākumus, kuri ir pamatoti vajadzīgi, lai persondatus varētu tūlīt labot vai dzēst gadījumā, ja apstrāde neatbilst protokola prasībām, sevišķi tad, ja dati nav adekvāti, relevanti, precīzi vai ir pārāk detalizēti, ņemot vērā apstrādes nolūku. Te ietilpst arī jebkādas persondatu labošanas vai dzēšanas paziņošana otrai Pusei.

2.6.

Pārredzamība

Katra Puse nodrošina, ka datu subjekti ir informēti par to, kā viņu persondati tiks apstrādāti, un par viņu tiesībām, kuras dod pielikums. To var izdarīt ar vispārīgu paziņojumu, piemēram, var publicēt protokolu, vai individuāli, piemēram, ar privātuma paziņojumiem, kas jāiesniedz, piesakoties uz zvejas licenci.

2.7.

Tālākpārsūtīšana

Protokola satvarā saņemtos persondatus Madagaskaras iestādes nepārsūta trešai personai, kas iedibināta valstī, kura nav karoga valsts. Izņēmuma kārtā un ja to uzskata par vajadzīgu, tālākpārsūtīšana trešai personai uz valsti, kas nav karoga valsts, vai starptautiskai organizācijai drīkst notikt ar noteikumu, ka attiecīgā pārsūtītāja iestāde tam iepriekš piekritusi un ka attiecīgā trešā persona dod pienācīgas garantijas, kas ir līdzvērtīgas šajā papildinājumā izklāstītajiem aizsardzības pasākumiem.

3. Datu subjekta tiesības

3.1.

Piekļuve persondatiem

Pēc datu subjekta lūguma Madagaskaras iestādēm ir pienākums:

a)	datu subjektam apstiprināt, ka viņa persondati tiek/netiek apstrādāti;

b)	informēt par apstrādes nolūku, persondatu kategorijām, glabāšanas laiku (ja iespējams), tiesībām pieprasīt datu labošanu/svītrošanu, tiesībām sūdzēties u. c.;

c)	izsniegt persondatu kopiju;

d)	sniegt vispārīgu informāciju par piemērojamiem datu aizsardzības pasākumiem.

3.2.

Persondatu labošana

Pēc datu subjekta lūguma Madagaskaras iestādes izlabo minētā subjekta persondatus, kas ir nepilnīgi, neprecīzi vai novecojuši.

3.3.

Persondatu dzēšana

Pēc datu subjekta lūguma Madagaskaras iestādēm ir pienākums:

a)	dzēst minētā subjekta persondatus, kuri ir apstrādāti veidā, kas neatbilst šajā papildinājumā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem;

b)	dzēst minētā subjekta persondatus, kuri vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kādos tos kādreiz likumīgi apstrādāja.

3.4.

Pieņemtā kārtība

Madagaskaras iestādes saprātīgā termiņā un savlaicīgi atbild uz datu subjekta lūgumu par piekļuvi saviem persondatiem, to labošanu un dzēšanu. Madagaskaras iestādes var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, pieprasīt saprātīgu maksu, ko izmanto administratīvo izmaksu segšanai, vai atteikties izskatīt lūgumu, kas ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

3.5.

Iepriekš minētās tiesības var ierobežot, ja persondatu apstrāde vajadzīga, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem, vai arī vajadzīga citos svarīgos uzraudzības, inspicēšanas vai regulatīvos nolūkos, kas saistīti ar oficiālo pilnvaru īstenošanu. Minētās tiesības var ierobežot arī, lai aizsargātu datu subjektu vai lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības. Šādiem ierobežojumiem jābūt noteiktiem tiesību aktos.

4. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Datu subjektiem ir faktiskas un izpildes ziņā panākamas tiesības, kuras darbojas arī katras iestādes jurisdikcijā piemērojamo juridisko prasību kontekstā. Iestādes dod garantijas, ka persondati tiks aizsargāti, izmantojot normatīvo un administratīvo aktu un iestāžu iekšējo vadlīniju un procedūru kombināciju. Sūdzības par Pušu iestāžu veikto persondatu apstrādi adresējamas (Savienībā) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai (Madagaskarā) Madagaskaras Informātikas un brīvību komisijai.

3. papildinājums

Madagaskaras zvejas zonas, ap sēkļiem banc du Leven un banc du Castor noteikto aizliegto zonu, kā arī bāzes līniju koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums)

1. Madagaskaras zvejas zona

Punkts	Ģeogr. plat. decimālgrādos	Ģeogr. gar. decimālgrādos	Ģeogr. plat. grādos/minūtēs	Ģeogr. gar. grādos/minūtēs
1.	-10,3144	49,4408	10° 18' 52" S	049° 26' 27" E
2.	-11,0935	50,1877	11° 05' 37" S	050° 11' 16" E
3.	-11,5434	50,4776	11° 32' 36" S	050° 28' 39" E
4.	-12,7985	53,2164	12° 47' 55" S	053° 12' 59" E
5.	-14,0069	52,7392	14° 00' 25" S	052° 44' 21" E
6.	-16,1024	52,4145	16° 06' 09" S	052° 24' 52" E
7.	-17,3875	52,3847	17° 23' 15" S	052° 23' 05" E
8.	-18,2880	52,5550	18° 17' 17" S	052° 33' 18" E
9.	-18,7010	52,7866	18° 42' 04" S	052° 47' 12" E
10.	-18,8000	52,8000	18° 48' 00" S	052° 47' 60" E
11.	-20,4000	52,0000	20° 23' 60" S	052° 00' 00" E
12.	-22,3889	51,7197	22° 23' 20" S	051° 43' 11" E
13.	-23,2702	51,3943	23° 16' 13" S	051° 23' 39" E
14.	-23,6405	51,3390	23° 38' 26" S	051° 20' 20" E
15.	-25,1681	50,8964	25° 10' 05" S	050° 53' 47" E
16.	-25,4100	50,7773	25° 24' 36" S	050° 46' 38" E
17.	-26,2151	50,5157	26° 12' 54" S	050° 30' 57" E
18.	-26,9004	50,1112	26° 54' 01" S	050° 06' 40" E
19.	-26,9575	50,0255	26° 57' 27" S	050° 01' 32" E
20.	-27,4048	49,6781	27° 24' 17" S	049° 40' 41" E
21.	-27,7998	49,1927	27° 47' 59" S	049° 11' 34" E
22.	-28,1139	48,6014	28° 06' 50" S	048° 36' 05" E
23.	-28,7064	46,8002	28° 42' 23" S	046° 48' 01" E
24.	-28,8587	46,1839	28° 51' 31" S	046° 11' 02" E
25.	-28,9206	45,5510	28° 55' 14" S	045° 33' 04" E
26.	-28,9301	44,9085	28° 55' 48" S	044° 54' 31" E
27.	-28,8016	44,1090	28° 48' 06" S	044° 06' 32" E
28.	-28,2948	42,7551	28° 17' 41" S	042° 45' 18" E
29.	-28,0501	42,2459	28° 03' 00" S	042° 14' 45" E
30.	-27,8000	41,9000	27° 48' 00" S	041° 53' 60" E
31.	-27,5095	41,5404	27° 30' 34" S	041° 32' 25" E
32.	-27,0622	41,1644	27° 03' 44" S	041° 09' 52" E
33.	-26,4435	40,7183	26° 26' 37" S	040° 43' 06" E
34.	-25,7440	40,3590	25° 44' 38" S	040° 21' 32" E
35.	-24,8056	41,0598	24° 48' 20" S	041° 03' 35" E
36.	-24,2116	41,4440	24° 12' 42" S	041° 26' 38" E
37.	-23,6643	41,7153	23° 39' 51" S	041° 42' 55" E
38.	-22,6317	41,8386	22° 37' 54" S	041° 50' 19" E
39.	-21,7798	41,7652	21° 46' 47" S	041° 45' 55" E
40.	-21,3149	41,6927	21° 18' 54" S	041° 41' 34" E
41.	-20,9003	41,5831	20° 54' 01" S	041° 34' 59" E
42.	-20,6769	41,6124	20° 40' 37" S	041° 36' 45" E
43.	-19,6645	41,5654	19° 39' 52" S	041° 33' 55" E
44.	-19,2790	41,2489	19° 16' 44" S	041° 14' 56" E
45.	-18,6603	42,0531	18° 39' 37" S	042° 03' 11" E
46.	-18,0464	42,7813	18° 02' 47" S	042° 46' 53" E
47.	-17,7633	43,0335	17° 45' 48" S	043° 02' 01" E
48.	-17,2255	43,3119	17° 13' 32" S	043° 18' 43" E
49.	-16,7782	43,4356	16° 46' 42" S	043° 26' 08" E
50.	-15,3933	42,5195	15° 23' 36" S	042° 31' 10" E
51.	-14,4487	43,0263	14° 26' 55" S	043° 01' 35" E
52.	-14,4130	43,6069	14° 24' 47" S	043° 36' 25" E
53.	-14,5510	44,3684	14° 33' 04" S	044° 22' 06" E
54.	-14,5367	45,0275	14° 32' 12" S	045° 01' 39" E
55.	-14,3154	45,8555	14° 18' 55" S	045° 51' 20" E
56.	-13,8824	46,3861	13° 52' 57" S	046° 23' 10" E
57.	-12,8460	46,6944	12° 50' 46" S	046° 41' 40" E
58.	-12,6981	47,2079	12° 41' 53" S	047° 12' 28" E
59.	-12,4637	47,7409	12° 27' 49" S	047° 44' 27" E
60.	-12,0116	47,9670	12° 00' 42" S	047° 58' 01" E
61.	-11,0158	48,5552	11° 00' 57" S	048° 33' 19" E
62.	-10,3144	49,4408	10° 18' 52" S	049° 26' 27" E

2. Banc du Leven un banc du Castor

Nerūpnieciskajām un tradicionālajām Madagaskaras zvejniecībām rezervētās zonas ģeogrāfiskās koordinātas

Punkts	Ģeog. plat.	Ģeogr. gar.
1.	12°18' 44'' S	47°35' 63''
2.	11°56' 64'' S	47°51' 38'' E
3.	11°53' S	48°00' E
4.	12°18' S	48°14' E
5.	12°30' S	48°05' E
6.	12°32' S	47°58' E
7.	12°56' S	47°47' E
8.	13°01' S	47°31' E
9.	12°53' S	47°26' E

3. Bāzes līniju ģeogrāfiskās koordinātas

(2018. gada 14. augusta Dekrēts Nr. 2018-1008, ar ko nosaka bāzes līnijas, no kurām mēra Madagaskaras Republikas jurisdikcijā esošo dažādo jūras zonu platumu, un konkrēti dekrēta 3. pants)

Nr.	Punkta nosaukums	Ģeogr. gar.	Ģeog. plat.
1.	Tanjona Bobaomby (Cap d’Ambre)	49°15' E	11°56' S
2.	Nosy Anambo	48°39' E	12°16' S
3.	Nosy Lava	48°40' E	12°45' S
4.	Nosy Ankarea	48°34' E	12°50' S
5.	Nosy Fanihy	48°14' E	13°11' S
6.	Nosy Iranja	47°48' E	13°36' S
7.	Nosy Lava	47° 35' E	14°35' S
8.	Lohatanjona Maromanjo	46° 28' E	15°31' S
9.	Nosy Makamby	45° 54' E	15°42' S
10.	Tanjona Tanjona	45° 40' E	15°46' S
11.	Tanjona Amparafaka	45° 15' E	15°56' S
12.	Tanjona Vilanandro (Cap St -André)	44° 26' E	16°12' S
13.	Nosy Chesterfield	43° 56' E	16°21' S
14.	Nosy Vao	43° 45' E	17°30' S
15.	Nosy Mavony	43° 45' E	18°19' S
16.	Nosy Androtra	43° 48' E	18°30' S
17.	Tanjona Kimby	44° 14' E	18°53' S
18.	Amboanio	44° 13' E	19°03' S
19.	Ilot Indien	44° 22' E	19°48' S
20.	Tanjona Ankarana	44° 07' E	20°29' S
21.	Tanjona Andravoho	43° 50' E	20°40' S
22.	Nosy Andriangory	43° 45' E	20°50' S
23.	Lohatanjona Marohata	43° 29' E	21°19' S
24.	Nosy Lava	43° 16' E	21°45' S
25.	Nosy Andranombolo	43° 12' E	21°58' S
26.	Nosy Hao	43° 11' E	22°06' S
27.	Ambohitsobo	43° 13' E	22°20' S
28.	Solary Avo	43° 17' E	22°34' S
29.	Lohatanjona Rendrehana	43° 21' E	22°49' S
30.	Toliara (Tuléar)	43° 38' E	23°22' S
31.	Nosy Ve	43° 36' E	23°38' S
32.	Falaise de Lanivato	43° 40' E	24°20' S
33.	Miary	43° 41' E	24°23' S
34.	Helodrano Salapaly	43° 54' E	24°43' S
35.	Helodrano Langarano	44° 01' E	25°02' S
36.	Nosy Manitse	44° 13' E	25°14' S
37.	Lohatonjano Fenambosy	44° 19' E	25°16' S
38.	Tanjona Vohimena (Cap Ste Marie)	45° 10' E	25°36' S
39.	Betanty (Faux Cap)	45° 31' E	25°35' S
40.	Helodrano Ranofotsy	46° 43' E	25°11' S
41.	Tanjona Ranavalona	46° 58' E	25°05' S
42.	Lohatanjona Evatra (Pointe Itaperina)	47° 06' E	25°00' S
43.	Tanjona Manafiafy (Cap Sainte Luce)	47° 13' E	24° 46' S
44.	Mahavelona (Foulepointe)	49° 32' E	17° 41' S
45.	Lohatanjona Vohibato	49° 49' E	17°07' S
46.	Fitariho	49° 55' E	16°56' S
47.	Lohatanjona Antsirakakambana (Pointe Albrand)	50° 02' E	16°42' S
48.	Tanjona Belao (Cap Bellone)	49° 52' E	16°13' S
49.	Nosy Nepato	50° 14' E	16°00' S
50.	Tanjona Tanjondaingo	50° 21' E	15°49' S
51.	Nosy Voara	50° 28' E	15°28' S
52.	Nosy Ngontsy	50° 29' E	15°15' S
53.	Lohatanjona Ampandrozonana	50° 12' E	14°18' S
54.	Mahavanona	50° 08' E	13°48' S
55.	Iharana (Vohémar)	50° 01' E	13°21' S
56.	Nosy Manampaho	49° 53' E	12°48' S
57.	Ambatonjanahary	49° 18' E	11°58' S

4. papildinājums

Madagaskaras kontaktinformācija

Par zivsaimniecību atbildīgā ministrija

Pasta adrese: Rue Farafaty, Ampandrianomby, Antananarivo 101

E-pasta adrese: mpeb.sp@gmail.com

Zvejas atļaujas pieteikumiem

Pasta adrese: Rue Farafaty, Ampandrianomby, Antananarivo 101

E-pasta adrese: sgpt.dp.mrhp@gmail.com

Par zvejniecības statistiku atbildīgā iestāde

E-pasta adrese: snstatpecheaqua@gmail.com

Tālr.: +261 34 05 563 82

Madagaskaras Zvejniecības un akvakultūras aģentūra (AMPA)

Pasta adrese: Lot Près IIA122 Nanisana Antananarivo 101

E-pasta adrese: mpeb.ampa@gmail.com

Tālr: +261 34 05 579 89

Jūras un upju ostu aģentūra (APMF)

Pasta adrese: Immeuble APMF, Route des hydrocarbures, Alarobia Ivandry, Antananarivo 101, BP : 581

E-pasta adrese: apmf@apmf.mg

Tālr.: +261 32 11 257 00

Zvejas uzraudzības centrs (FMC) un ieiešanas un iziešanas paziņojumi

Pasta adrese: Rue Farafaty, Ampandrianomby, Antananarivo 101

E-pasta adrese: csp-mprh@madagascar-scs-peche.mg

Tālr.: +261 32 07 231 50

Zvejas produktu nekaitīguma iestāde (ASH)

Pasta adrese: Rue Farafaty, Ampandrianomby, Antananarivo 101

E-pasta adrese: christiane.rakotoarivony@ash.mg

Tālr.: +261 034 05 800 48

5. papildinājums

Zvejas atļaujas pieteikumā norādāmā informācija (zvejas kuģi un atbalsta kuģi)

Zvejas atļaujas pieteikumā jābūt šādai informācijai:

1.	Pieteikuma iesniedzējs

2.	Pieteikuma iesniedzēja adrese

3.	Kuģa Madagaskaras aģents

4.	Kuģa Madagaskaras aģenta adrese

5.	Kuģa vārds

Kuģa tips

7.	Karoga valsts

8.	Reģistrācijas osta

9.	Reģistrācijas numurs

10.	Zvejas kuģa ārējais marķējums

11.	Starptautiskais radioizsaukuma signāls

12.	Radiofrekvence

13.	Kuģa satelīttālruņa numurs

14.	Kuģa e-pasta adrese

15.	SJO numurs (ja ir)

16.	Kuģa lielākais garums

17.	Kuģa platums

18.	Dzinēja modelis

19.	Dzinēja jauda (kW)

20.	Bruto tilpība (GT)

21.	Minimālais apkalpes lielums

22.

Kapteinis

23.	Zvejas kategorija

24.

Mērķsugas

25.	Vēlamā atļaujas perioda sākuma diena

26.	Vēlamā atļaujas perioda beigu diena

6. papildinājums

Zvejas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas (ERS) īstenošanas vadlīnijas

1. Vispārīgi noteikumi

1.1.

Visiem Savienības zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (“ERS”), kura spēj visu laiku, kamēr kuģis darbojas Madagaskaras zvejas zonā, reģistrēt un pārraidīt ar kuģa zvejas darbībām saistītus datus (“ERS dati”).

1.2.

Savienības kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kura ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Madagaskaras zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

1.3.

ERS datus pārraida saskaņā ar kuģa karoga valsts procedūrām, proti, vispirms tos nosūta karoga valsts zvejas uzraudzības centram (“FMC”), kurš nodrošina, ka dati automātiski kļūst pieejami Madagaskaras FMC.

1.4.

Karoga valsts un Madagaskara nodrošina, ka to FMC rīcībā ir datoraprīkojums un programmatūra, kas vajadzīga automātiskai ERS datu pārraidīšanai XML formātā, un ka ir izveidota drošības procedūra, kura ļauj ERS datus reģistrēt un datorlasāmā formā uzglabāt vismaz trīs gadus.

1.5.

ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, kurus Savienības vārdā pārvalda Eiropas Komisija.

1.6.

Karoga valsts un Madagaskara katra norīko kontaktpersonu, kura kalpo par kontaktpunktu ERS jautājumos.

a)	ERS kontaktpersonu norīko vismaz uz sešiem mēnešiem.

b)	Karoga valsts FMC un Madagaskaras FMC savas attiecīgās ERS kontaktpersonas datus (vārds, uzvārds, adrese, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese) viens otram paziņo, pirms piegādātājs sācis ERS ierīkošanu.

c)	Ja ERS kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

2. ERS datu reģistrēšana un paziņošana

2.1.

ES zvejas kuģis:

a)	katru dienu paziņo ERS datus par katru iepriekšējo dienu, kas pavadīta Madagaskaras zvejas zonā;

b)	par katru zvejas operāciju reģistrē visu nozvejoto un uz kuģa paturēto sugu (mērķsugu, piezvejas vai izmetumu) apjomu;

c)	par katru sugu, kas minēta Madagaskaras izdotajā zvejas atļaujā, deklarē arī nulles apjoma nozvejas;

d)	katru sugu identificē ar FAO trīsburtu kodu;

e)	daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja prasīts, ar īpatņu skaitu;

f)	par katru sugu ar ERS datiem reģistrē citā kuģī pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

g)	ikreiz, kad kuģis ieiet Madagaskaras zvejas zonā (COE ziņa) vai iziet no tās (COX ziņa), atsevišķā ziņā ar ERS datiem reģistrē uz kuģa paturētos daudzumus par katru Madagaskaras izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu;

h)	katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraida ERS datus karoga valsts FMC un tālab izmanto 1.4. punktā minēto formātu.

2.2.

Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

2.3.

Karoga valsts FMC automātiski un tūlīt nosūta ERS datus Madagaskaras FMC.

2.4.

Madagaskaras FMC ar apstiprinošu ziņu apliecina ERS datu saņemšanu un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

3. Kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un karoga valsts FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

3.1.

Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa pārstāvi par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

3.2.

Karoga valsts Madagaskaru informē par konstatētajiem traucējumiem un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

3.3.

Ja kuģa ERS sistēma nedarbojas, kapteinis un/vai kuģa īpašnieks nodrošina, ka 10 dienu laikā ERS sistēmu salabo vai aizstāj. Ja šo 10 dienu laikā kuģis ienāk ostā, atsākt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā tas drīkst tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša. Izņēmums ir gadījumi, kad Madagaskara atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

Ja ERS sistēmas darbībā radušies tehniski traucējumi, zvejas kuģis no ostas drīkst iziet tikai tad, kad:

a)	ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša un to ir apliecinājusi karoga valsts un Madagaskara; vai

b)	ir saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts par savu lēmumu informē Madagaskaru.

3.4.

Savienības kuģim, kurš darbojas Madagaskaras zvejas zonā un kura ERS sistēmas darbība ir traucēta, ik dienas ne vēlāk kā plkst. 23.59 pēc UTC ar jebkādiem citiem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas ir pieejami arī Madagaskaras FMC, jāpārraida kuģa karoga valsts FMC visi ERS dati.

3.5.

ERS datus, kurus sistēmas darbības traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt Madagaskarai pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC uz Madagaskaras FMC pārraida, izmantojot citu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šādu alternatīvu pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā to, ka parastais datu pārraides termiņš var netikt ievērots.

3.6.

Ja Madagaskaras FMC trīs dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā Madagaskara var likt šim kuģim tūlīt doties uz tās norādītu ostu.

4. FMC darbības traucējumi un ERS datu nesaņemšana Madagaskaras FMC

4.1.

Ja kāds no FMC nesaņem ERS datus, ERS kontaktpersona par to nekavējoties informē otra FMC ERS kontaktpersonu, un vajadzības gadījumā abas sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

4.2.

Pirms ERS sistēma tiek iedarbināta, karoga valsts FMC un Madagaskaras FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rastos traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

4.3.

Ja Madagaskaras FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC 24 stundu laikā pēc traucējumu konstatēšanas informē Madagaskaras FMC un Savienības par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

4.4.

Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, trūkstošos ERS datus karoga valsts FMC bez kavēšanās Madagaskaras FMC pārraida, izmantojot kādu no 3.5. punktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

4.5.

Madagaskara attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības dienestus, tā lai Madagaskaras FMC Savienības kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ nesaņemtajiem ERS datiem.

5. FMC uzturēšana

5.1.

Par (tehniskās apkopes programmas satvarā) plānotām FMC uzturēšanas operācijām, kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC un, ja iespējams, jānorāda apkopes veikšanas datums un ilgums. Informāciju par neplānotu apkopi otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

5.2.

Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

5.3.

Ja uzturēšanas operācijas ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus otram FMC pārraida, izmantojot kādu no 3.5. punktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

5.4.

Madagaskara attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības dienestus, tā lai Savienības kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC uzturēšanas operāciju dēļ nesaņemtajiem ERS datiem.

6. ERS datu maršrutēšana Madagaskarā

6.1.

ERS datus no karoga valsts uz Madagaskaru pārraida, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošinātos sakaru līdzekļus.

6.2.

Lai nodrošinātu Savienības flotes zvejas darbību pārvaldību, šos datus saglabā, un attiecīgi pilnvarots Eiropas Komisijas dienestu personāls ar tiem var iepazīties Savienības vārdā.

7. UN/FLUX standarta un EU/FLUX tīkla izmantošana

7.1.

Lai apmainītos ar kuģa pozīcijas un elektronisko zvejas žurnālu datiem, var izmantot UN/FLUX (United Nations Fisheries Language for Universal eXchange) standartu un EU/FLUX apmaiņas tīklu, kad tas ir kļuvis pilnībā gatavs darbam.

7.2.

UN/FLUX standarta grozījumus īsteno Apvienotās komitejas noteiktā termiņā, kuru tā nosaka, pamatojoties uz Eiropas Komisijas dotiem tehniskajiem noteikumiem un vajadzības gadījumā apmainoties ar vēstulēm.

7.3.

Kārtību, kādā īstenojama dažāda veida elektroniskā apmaiņa, pēc vajadzības nosaka ar Eiropas Komisijas sagatavotu īstenošanas dokumentu.

7.4.

Līdz laikam, kamēr attiecībā uz katru komponentu (pozīcija, zvejas žurnāls) noslēdzas pāreja uz UN/FLUX standartu, var izmantot pārejas pasākumus. Madagaskaras iestāde nosaka pārejas periodu, kāds, ņemot vērā iespējamos tehniskos ierobežojumus, šai pārejai vajadzīgs. Minētā iestāde nosaka, cik ilgs izmēģinājuma periods jāieplāno pirms pāriešanas uz faktisku UN/FLUX standarta izmantošanu. Tiklīdz izmēģināšana ir sekmīgi pabeigta, Puses, cik drīz vien iespējams, nolīguma 14. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vai vēstuļu apmaiņas veidā kopīgi lemj par faktiskās piemērošanas sākuma dienu.

7. papildinājums

Agregēto ceturkšņa nozveju deklarēšanas veidne (Savienība ziņo provizoriskās nozvejas, kas agregētas pa mēnešiem)

Kuģa vārds

FAO sugas kods*

Sugas nosaukums

Mēnesis

Zvejas kategorija

Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (≤ 100 GT)

Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (> 100 GT)

Tunzivju seineri

Pavisam kopā

N.B.:

Ziņo par visu sugu nozvejām.

8. papildinājums

Formāts, kādā deklarējama ieiešana Madagaskaras zvejas zonā vai iziešana no tās

1. FORMĀTS, KĀDĀ (VISMAZ TRĪS STUNDAS IEPRIEKŠ) JĀPAZIŅO PAR IEIEŠANU

ADRESĀTS: MADAGASKARAS FMC

DARBĪBAS KODS: ENTRÉE

KUĢA VĀRDS:

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS:

KAROGA VALSTS:

KUĢA TIPS:

ATĻAUJA Nr. (1):

KUĢA POZĪCIJAS DATI IEIEŠANAS BRĪDĪ:

IEIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC):

KOPĒJAIS ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (KG):

—	YFT (Albacore / Yellowfin tuna / dzeltenspuru tunzivs / Thunnus albacares) (KG):

—	SKJ (Listao / Skipjack / svītrainā tunzivs / Katsuwonus pelamis) (KG):

—	BET (Patudo / Bigeye tuna / lielacu tunzivs / Thunnus obesus) (KG):

—	ALB (Germon / Albacore tuna / garspuru tunzivs / Thunnus alalunga) (KG):

—	HAIZIVIS (jānorāda suga) (KG):

—	CITAS (jānorāda suga) (KG):

2. FORMĀTS, KĀDĀ (VISMAZ TRĪS STUNDAS IEPRIEKŠ) JĀPAZIŅO PAR IZIEŠANU

ADRESĀTS: MADAGASKARAS FMC

DARBĪBAS KODS: SORTIE

KUĢA VĀRDS:

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS:

KAROGA VALSTS:

KUĢA TIPS:

ATĻAUJA Nr. (2):

KUĢA POZĪCIJAS DATI IZIEŠANAS BRĪDĪ:

IZIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC):

KOPĒJAIS ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (KG):

—	YFT (Albacore / Yellowfin tuna / dzeltenspuru tunzivs / Thunnus albacares) (KG):

—	SKJ (Listao / Skipjack / svītrainā tunzivs / Katsuwonus pelamis) (KG):

—	BET (Patudo / Bigeye tuna / lielacu tunzivs / Thunnus obesus) (KG):

—	ALB (Germon / Albacore tuna / garspuru tunzivs / Thunnus alalunga) (KG):

—	HAIZIVIS (KG) (jānorāda suga):

—	CITAS (jānorāda suga) (KG):

Visus ziņojumus kompetentajai iestādei sūta uz šādu elektroniskā pasta adresi:

csp-mprh@madagascar-scs-peche.mg

Tālr.: +261 32 07 231 50

Centre de Surveillance des Pêches de Madagascar [Madagaskaras Zvejas uzraudzības centrs], B.P.60 114 Antananarivo

Ziņojuma kopiju nosūta uz adresi MARE-CATCHES@ec.europa.eu

(1) Licences numurs: jānorāda, ja deklarāciju nosūta pa elektronisko pastu un kuģis neiet tranzītā.

(2) Licences numurs: jānorāda, ja deklarāciju nosūta pa elektronisko pastu un kuģis neiet tranzītā.

9. papildinājums

VMS pozīcijas ziņu formāts

VMS ZIŅU NOSŪTĪŠANA MADAGASKARAI

VMS DATU FORMĀTS: POZĪCIJAS ZIŅOJUMS

Obligāti ziņojamais datu elements	Kods	Satura veids
Ieraksta sākums	SR	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	Ziņas dati: adresāts. Valsts ISO trīsburtu kods
Sūtītājs	FR	Ziņas dati: sūtītājs. Valsts ISO trīsburtu kods
Karoga valsts	FS	Ziņas dati: karoga valsts
Ziņas tips	TM	Ziņas dati: ziņas tips [ENT, POS, EXI]
Radioizsaukuma signāls	RC	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radioizsaukuma signāls
Puses iekšējais atsauces numurs	IR	Kuģa dati: unikāls puses numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, pēc kura norādīts numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	Kuģa dati: kuģa borta numurs
Ģeogrāfiskais platums	LT	Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un minūtēs E/W DDMM (WGS84)
Kurss	CO	Kuģa kurss 360° skalā
Ātrums	SP	Kuģa ātrums, izteikts mezgla desmitdaļās
Datums	DA	Kuģa pozīcijas dati: pozīcijas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	Kuģa pozīcijas dati: pozīcijas reģistrēšanas laiks pēc UTC (SSMM)
Ieraksta beigas	ER	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

10. papildinājums

Nosacījumi, ar kādiem Madagaskaras valstspiederīgie jūrnieki ir tiesīgi strādāt uz Savienības zvejas kuģiem

Lai varētu strādāt uz Savienības zvejas kuģa:

a)	Madagaskaras valstspiederīgajiem jūrniekiem jābūt Madagaskaras iestādes izdotam personu apliecinošam dokumentam;

b)	viņiem jābūt vismaz 18 gadus veciem;

c)	viņiem jābūt Madagaskaras izdotai derīgai jūrnieka grāmatiņai vai līdzvērtīgam dokumentam, kurā apliecinātas jūrnieka prasmes un pieredze vismaz vienā no darbvietām, kas uz kuģa jāaizpilda;

viņiem jābūt ieguvušiem Starptautiskajai Konvencijai par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) atbilstošu kvalifikāciju, kā arī sertifikātu, kas apliecina, ka cita starpā jūrnieks mācībās apguvis šādus drošības pamatjautājumus:

—	izdzīvošanas paņēmieni un personiskā drošība,

—	prasme nodzēst ugunsgrēku un ugunsdrošība,

—	elementārā pirmā palīdzība u. c.;

e)	viņiem jābūt saņēmušiem derīgu, pienācīgi kvalificēta ārsta izdotu medicīnisko izziņu, kas apstiprina, ka viņu veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai veiktu viņiem piekritīgos darba pienākumus jūrā.

11. papildinājums

Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku individuālā darba līguma obligātie elementi

Darba līgumā (turpmāk “līgums”) ir vismaz šāda informācija:

a)	nodarbināmās personas vārds, uzvārds, dzimšanas datums vai vecums, kā arī dzimšanas vieta;

b)	līguma noslēgšanas vieta un datums;

c)	tā zvejas kuģa (kuģu) vārds un reģistrācijas numurs, uz kura zvejnieks apņemas strādāt;

d)	darba devēja, zvejas kuģa īpašnieka vai citas līguma puses vārds vai nosaukums;

e)	paredzētais reiss (reisi), ja līguma slēgšanas laikā tas ir zināms; nosacījumi, ar kādiem darba devējs sedz izmaksas;

f)	amats, kādā konkrētā persona ir jānodarbina;

g)	ja iespējams, datums un vieta, kad un kur nodarbināmajai personai jāpiesakās uz kuģa, lai sāktu strādāt;

h)	uzturs, ar kādu nodarbināmā persona tiks nodrošināta, ja piemērojamie tiesību akti neparedz kādu citu sistēmu;

i)	nodarbināmās personas alga vai – ja atalgojumu izmaksā daļu veidā – izmaksājamās daļas īpatsvars un šīs daļas aprēķināšanas metode, vai – ja izmaksā jaukta tipa atalgojumu – alga un izmaksājamās daļas īpatsvars un šīs daļas aprēķināšanas metode, kā arī minimālā alga, par kuru puses ir vienojušās;

līguma beigu datums un saistītie nosacījumi, proti:

—	ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, norāda līguma beigu datumu,

—	ja līgums ir noslēgts uz konkrētu reisu, norāda galamērķa ostu, kurā līgums beigs darboties, un termiņu, kādā nodarbināmā persona pēc ierašanās galamērķī varēs būt brīva,

—	ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, norāda, ar kādiem nosacījumiem kāda no pusēm var to lauzt, kā arī to, cik ilgu laiku iepriekš par šādu nodomu jāpaziņo, un minētais laiks arī darba devējam vai zvejas kuģa īpašniekam vai citai pusei ir tikpat ilgs kā nodarbināmajai personai;

k)	aizsardzība ar nodarbināmās personas darbu saistītas saslimšanas, traumas vai nāves gadījumā;

l)	ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums vai, attiecīgā gadījumā, atvaļinājuma aprēķināšanai izmantotā formula;

m)	veselības un sociālā nodrošinājuma pabalsti, kurus nodarbināmajai personai nodrošina attiecīgi darba devējs, zvejas kuģa īpašnieks vai cita ar nodarbināmo personu noslēgtā līguma puse;

n)	nodarbināmās personas tiesības uz repatriāciju;

o)	atsauce uz darba koplīgumu (ja tāds ir);

p)	ar piemērojamajiem tiesību aktiem vai citiem pasākumiem saskanīgi minimālie atpūtas laiki;

q)	jebkura cita ar piemērojamajiem tiesību aktiem saskanīga informācija.

19.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/100

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1484

(2023. gada 18. jūlijs),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē datu kopas tehniskos aspektus, nosaka tehniskos formātus informācijas nosūtīšanai un precizē kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu par izlases apsekojuma organizēšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā 2024. pārskata gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu, 8. panta 3. punktu un 13. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Lai atvieglotu informācijas nosūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat), informācijas nosūtīšanai būtu jānosaka tehniskie formāti, kas attiecas uz jēdzieniem un procesiem, tostarp datiem un metadatiem.

(2)	Lai novērtētu tās statistikas kvalitāti, kas nosūtāma informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā, būtu jāprecizē ikgadējo kvalitātes ziņojumu detalizēta sagatavošanas kārtība.

(3)	Lai nodrošinātu izlases apsekojuma precīzu īstenošanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā, būtu jāprecizē datu kopas tehniskie aspekti.

(4)	Lai Komisija (Eurostat) varētu elektroniskā ceļā izgūt datus, datu nosūtīšana un ikgadējā kvalitātes ziņojuma iesniegšana būtu jāveic, izmantojot vienoto kontaktpunktu.

(5)

Attiecībā uz pielikumā uzskaitīto raksturlielumu kategorijām dalībvalstīm un Savienības iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistiskās klasifikācijas attiecībā uz teritoriālajām vienībām, izglītību, profesiju un ekonomikas sektoru, kas ir saderīgas ar NUTS (2), ISCED (3), ISCO (4) un NACE (5) klasifikāciju.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek precizēti datu kopas tehniskie aspekti, noteikti tehniskie formāti informācijas nosūtīšanai no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat) un precizēta kvalitātes ziņojumu detalizēta nosūtīšanas kārtība un saturs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“praktiskās datu vākšanas periods” ir laika periods, kurā veic datu vākšanu no respondentiem;

2)	“pārskata periods” ir laika periods, uz kuru attiecas konkrēta informācijas vienība;

3)	“vienotais kontaktpunkts” ir kopējā Komisijai (Eurostat) nosūtīto statistikas datu saņemšanas telpa.

3. pants

Mainīgo lielumu apraksts

Pielikumā izklāstītie mainīgo lielumu tehniskie raksturlielumi attiecas uz:

a)	mainīgā lieluma identifikatoru;

b)	mainīgā lieluma nosaukumu un aprakstu;

c)	kodiem un iezīmēm;

filtru;

e)	mainīgā lieluma veidu.

4. pants

Mērķkopu raksturlielumi, novērojamās vienības un noteikumi attiecībā uz respondentiem

1. Mērķkopas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā ir privātas mājsaimniecības dalībvalsts teritorijā un indivīdi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, kā definēts Regulas (ES) 2019/1700 2. panta 11) punktā, ir dalībvalsts teritorijā.

2. Attiecībā uz pielikumā uzskaitītajiem mainīgajiem lielumiem, kuri attiecas uz mājsaimniecībām, informāciju vāc par privātām mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viens loceklis vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas dzīvo dalībvalsts teritorijā.

3. Attiecībā uz pielikumā uzskaitītajiem mainīgajiem lielumiem, kuri attiecas uz indivīdiem, informāciju vāc par indivīdiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas dzīvo dalībvalsts teritorijā.

4. Pēc izvēles informāciju var sniegt par indivīdiem, kas jaunāki par 16 gadiem vai vecāki par 74 gadiem.

5. Datu vākšanu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomu veic attiecībā uz privātu mājsaimniecību izlasi vai pie privātām mājsaimniecībām piederošu personu izlasi kā novērojamām vienībām.

5. pants

Pārskata periodi un atsauces datums

1. Pārskata periods statistikas vākšanai par pielikumā izklāstīto detalizēto tematu “Mijiedarbība ar publiskām iestādēm” ir 2023. gada pēdējie trīs ceturkšņi un 2024. gada pirmais ceturksnis.

2. Pārskata periods statistikas vākšanai par detalizēto tematu “Izmantošanas ietekme” ir pēdējā reize, kad respondents ir veicis darbību.

3. Attiecībā uz visiem pārējiem pielikumā izklāstītajiem detalizētajiem tematiem saskaņā ar tematu Nr. 07 “Dalība informācijas sabiedrībā” pārskata periods ir 2024. gada pirmais ceturksnis.

4. Pirmās intervijas laiks nosaka atsauces datumu.

6. pants

Datu apkopošanas periods

Attiecībā uz respondentu tieši sniegtajiem datiem praktiskās datu vākšanas periods ir 2024. gada otrais ceturksnis.

7. pants

Kopīgi standarti attiecībā uz datu labošanu, imputāciju un novērtēšanu

1. Ja informācijas trūkst, tā nav derīga vai saskanīga, datiem piemēro imputāciju, modelēšanu vai svēršanu.

2. Datiem piemērotā procedūra neietekmē mainīgo lielumu variāciju un korelāciju. Salīdzinājumā ar metodēm, kur vienkārši imputē paredzes vērtību, priekšroku dod metodēm, kur imputētajās vērtībās iestrādā “kļūdu komponentus”.

3. Salīdzinājumā ar marginālo vai viena varianta pieeju priekšroku dod metodēm, kur ņem vērā struktūru vai citus mainīgo lielumu kopējā sadalījuma raksturlielumus.

8. pants

Datu nosūtīšanas termiņš un standarti

1. Galīgos datus dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) līdz 2024. gada 5. oktobrim.

2. Datus nosūta mikrodatu datņu veidā, ietverot atbilstošos svarus. Dati pirms nosūtīšanas ir pilnīgi pārbaudīti un validēti, izmantojot statistikas datu un metadatu apmaiņas standartu vienotajā kontaktpunktā. Minētie dati atbilst validācijas noteikumiem saskaņā ar mainīgo lielumu specifikāciju, pamatojoties uz kodēšanu un filtriem, kā noteikts pielikumā.

3. Dalībvalstis līdz 2025. gada 5. janvārim iesniedz Komisijai (Eurostat) metadatus Komisijas (Eurostat) definētajā standarta metadatu struktūrā. Tās iesniedz metadatus, izmantojot vienoto kontaktpunktu.

9. pants

Ikgadējo kvalitātes ziņojumu detalizēta sagatavošanas kārtība un saturs

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) ikgadēju kvalitātes ziņojumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomu.

2. Ikgadējais kvalitātes ziņojums atbilst jaunākajiem Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) standartiem un ietver ar kvalitāti saistītus datus un metadatus, kā arī informāciju par apsekojuma precizitāti un ticamību. Tajā apraksta pamatjēdzienu un definīciju izmaiņas, kas ietekmē salīdzināmību laika griezumā un starp valstīm. Kvalitātes ziņojumā iekļauj arī informāciju par atbilstību anketas paraugam un par izmaiņām anketas plānojumā, kas ietekmē salīdzināmību laika griezumā un starp valstīm.

3. Ikgadējo kvalitātes ziņojumu līdz 2025. gada 5. janvārim nosūta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Komisijas (Eurostat) noteiktajiem tehniskajiem standartiem.

4. Ikgadējo kvalitātes ziņojumu iesniedz, izmantojot vienoto kontaktpunktu.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 18. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 261 I, 14.10.2019., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(3) Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (2011), http://uis.unesco.org/sites/default/files/documents/international-standard-classification-of-education-isced-2011-en.pdf (pieejama angļu un franču valodā).

(4) Komisijas Ieteikums (2009. gada 29. oktobris) par Starptautiskā standartizēto profesiju klasifikatora (ISCO-08) lietošanu (OV L 292, 10.11.2009., 31. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Par katru informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomas tematu un detalizēto tematu savākto mainīgo lielumu apraksts un tehniskie formāti un izmantojamie kodi

Temats

Detalizēts temats

Mainīgā lieluma identifikators

Mainīgā lieluma nosaukums / mainīgā lieluma apraksts

Kodi

Iezīmes/kategorijas

Filtrs

Mainīgā lieluma veids

01.	Tehniskie aspekti

Datu vākšanas informācija

REFYEAR

Apsekojuma gads

YYYY

Apsekojuma gads (4 cipari)

Visas mājsaimniecības

Tehnisks

01.	Tehniskie aspekti

Datu vākšanas informācija

INTDATE

Atsauces datums – pirmās intervijas datums

DD/MM/YYYY

Atsauces datums (10 zīmes)

Visi indivīdi

Tehnisks

01.	Tehniskie aspekti

Datu vākšanas informācija

STRATUM_ID

Strata

Nnnnnn

Tās stratas ID no 1 līdz N, pie kuras pieder indivīds vai mājsaimniecība un kur N ir stratu skaits

Visas mājsaimniecības

Tehnisks

-1

Nav stratifikācijas

01.	Tehniskie aspekti

Datu vākšanas informācija

PSU

Primārā atlases vienība

Nnnnnn

Tās primārās atlases vienības ID, pie kuras pieder indivīds vai mājsaimniecība (no 1 līdz N, kur N ir PSU skaits)

Visas mājsaimniecības, ja mērķkopa ir sadalīta klasteros (PSU)

Tehnisks

-1

Neattiecas

01.	Tehniskie aspekti

Identifikācija

HH_ID

Mājsaimniecības ID

XXnnnnnn

Mājsaimniecības unikālais ID (2 burti valsts kodam, tad ne vairāk kā 22 cipari)

Visas mājsaimniecības

Tehnisks

01.	Tehniskie aspekti

Identifikācija

IND_ID

Indivīda ID

XXnnnnnn

Indivīda unikālais ID (2 burti valsts kodam, tad ne vairāk kā 22 cipari)

Visi indivīdi

Tehnisks

01.	Tehniskie aspekti

Identifikācija

HH_REF_ID

Tās mājsaimniecības ID, pie kuras indivīds pieder

XXnnnnnn

Tās mājsaimniecības ID, pie kuras indivīds pieder (2 burti valsts kodam, tad ne vairāk kā 22 cipari)

Visi indivīdi

Tehnisks

Tukšs

Ja indivīds ir vecumā līdz 15 gadiem vai vecumā no 75 gadiem un pieder pie mājsaimniecības, kurā ir tikai personas, kas nav vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem, šo lauku atstāj tukšu.

01.	Tehniskie aspekti

Svari

HH_WGHT

Mājsaimniecības svars

Nnnn.nnnnnn

Mājsaimniecības ekstrapolācijas koeficients (izmantot sadalītāju “.” kā decimālpunktu un tad ne vairāk kā 6 zīmes aiz komata)

Visas mājsaimniecības

Tehnisks

01.	Tehniskie aspekti

Svari

IND_WGHT

Indivīda svars

Nnnn.nnnnnn

Indivīda ekstrapolācijas koeficients (izmantot sadalītāju “.” kā decimālpunktu un tad ne vairāk kā 6 zīmes aiz komata)

Visi indivīdi

Tehnisks

01.	Tehniskie aspekti

Intervijas raksturlielumi

TIME

Intervijas ilgums

Nnn

Intervijas ilgums minūtēs

Visi indivīdi

Tehnisks

Tukšs

Nav norādīts

01.	Tehniskie aspekti

Intervijas raksturlielumi

INT_TYPE

Intervijas veids

Personiska intervija ar papīra anketu (PAPI)

Visi indivīdi

Tehnisks

Datorizēta personiska intervija (CAPI)

Datorizēta telefonintervija (CATI)

Datorizēta internetintervija (CAWI)

Cits

01.	Tehniskie aspekti

Vieta

COUNTRY

Dzīvesvietas valsts

Nav tukšs

Dzīvesvietas valsts (SCL GEO alpha-2 kods)

Visi indivīdi

Tehnisks

01.	Tehniskie aspekti

Vieta

GEO_NUTS1

Dzīvesvietas reģions

Nav tukšs

NUTS 1 reģions (3 zīmes, burtciparu)

Visas mājsaimniecības

Tehnisks

01.	Tehniskie aspekti

Vieta

GEO_NUTS2

(pēc izvēles)

Dzīvesvietas reģions (pēc izvēles)

Nav tukšs

NUTS 2 reģions (4 zīmes, burtciparu)

Visas mājsaimniecības

Tehnisks

Tukšs

Iespēja nav ietverta

01.	Tehniskie aspekti

Vieta

GEO_NUTS3

(pēc izvēles)

Dzīvesvietas reģions (pēc izvēles)

Nav tukšs

NUTS 3 reģions (5 zīmes, burtciparu – NUTS 3 kods turpmākai reģionu alternatīvai agregēšanai nevis NUTS 3 dalījumu publicēšanai)

Visas mājsaimniecības

Tehnisks

Tukšs

Iespēja nav ietverta

01.	Tehniskie aspekti

Vieta

DEG_URBA

Urbanizācijas pakāpe

Pilsētas

Visas mājsaimniecības

Tehnisks

Mazpilsētas un piepilsētas

Lauku teritorijas

01.	Tehniskie aspekti

Vieta

GEO_DEV

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

Mazāk attīstīts reģions

Visas mājsaimniecības

Tehnisks

Pārejas reģions

Vairāk attīstīts reģions

Tukšs

Nav norādīts (kods trešām valstīm)

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Demogrāfija

SEX

Dzimums

Vīrietis

Visi indivīdi

Savākts

Sieviete

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Demogrāfija

YEARBIR

Dzimšanas gads

YYYY

Dzimšanas gads (4 cipari)

Visi indivīdi

Savākts

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Demogrāfija

PASSBIR

Tas, vai dzimšanas diena ir pagājusi

Jā

Visi indivīdi

Savākts

Nē

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Demogrāfija

AGE

Vecums pilnos gados

nnn

Vecums pilnos gados (no 1 līdz 3 cipariem)

Visi indivīdi

Atvasināts

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Valstiskā piederība un migranta izcelsme

CITIZENSHIP

Primārās valstiskās piederības valsts

Nav tukšs

Primārās valstiskās piederības valsts (SCL GEO alpha-2 kods)

Visi indivīdi

Savākts

STLS

Bezvalstnieks

FOR

Ārvalsts valstiskā piederība, bet valsts nav zināma

Tukšs

Nav norādīts

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Valstiskā piederība un migranta izcelsme

CNTRYB

Dzimšanas valsts

Nav tukšs

Dzimšanas valsts (SCL GEO alpha-2 kods)

Visi indivīdi

Savākts

FOR

Persona dzimusi ārvalstī, bet dzimšanas valsts nav zināma

Tukšs

Nav norādīts

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs

HH_POP

Mājsaimniecības lielums (locekļu skaits mājsaimniecībā)

Mājsaimniecības locekļu skaits (tostarp bērni)

Visas mājsaimniecības

Savākts

Tukšs

Nav norādīts

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs

HH_POP_16_24 (pēc izvēles)

Mājsaimniecības locekļu skaits vecumā no 16 līdz 24 gadiem (pēc izvēles)

Mājsaimniecības locekļu skaits vecumā no 16 līdz 24 gadiem

Visas mājsaimniecības

Savākts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs

HH_POP_16_24S (pēc izvēles)

Izglītojamo skaits mājsaimniecībā vecumā no 16 līdz 24 gadiem

(pēc izvēles)

Izglītojamo skaits mājsaimniecībā vecumā no 16 līdz 24 gadiem

Visas mājsaimniecības

Savākts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs

HH_POP_25_64 (pēc izvēles)

Mājsaimniecības locekļu skaits vecumā no 25 līdz 64 gadiem (pēc izvēles)

Mājsaimniecības locekļu skaits vecumā no 25 līdz 64 gadiem

Visas mājsaimniecības

Savākts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs

HH_POP_65_MAX (pēc izvēles)

Mājsaimniecības locekļu skaits vecumā no 65 gadiem (pēc izvēles)

Mājsaimniecības locekļu skaits vecumā no 65 gadiem

Visas mājsaimniecības

Savākts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs

HH_CHILD

Bērnu skaits vecumā līdz 16 gadiem

Visas mājsaimniecības

Savākts

Tukšs

Nav norādīts

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs

HH_CHILD_14_15

(pēc izvēles)

Bērnu skaits vecumā no 14 līdz 15 gadiem (pēc izvēles)

Bērnu skaits vecumā no 14 līdz 15 gadiem

Visas mājsaimniecības

Savākts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs

HH_CHILD_5_13

(pēc izvēles)

Bērnu skaits vecumā no 5 līdz 13 gadiem (pēc izvēles)

Bērnu skaits vecumā no 5 līdz 13 gadiem

Visas mājsaimniecības

Savākts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

02.	Personu un mājsaimniecību raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs

HH_CHILD_LE_4

(pēc izvēles)

4 gadu vecu vai jaunāku bērnu skaits (pēc izvēles)

4 gadu vecu vai jaunāku bērnu skaits

Visas mājsaimniecības

Savākts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

03.	Dalība darba tirgū

Galvenās aktivitātes statuss (pašdefinēts)

MAINSTAT

Galvenās aktivitātes statuss (pašdefinēts)

Nodarbināts

Visi indivīdi vecumā no 16 gadiem

Savākts

Bezdarbnieks

Pensionārs

Nespēj strādāt ilgstošu veselības problēmu dēļ

Izglītojamais, skolēns

Veic mājsaimniecības pienākumus

Obligātais militārais dienests vai civildienests

Cits

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

03.	Dalība darba tirgū

Galvenie darba raksturlielumi

STAPRO

Nodarbinātības statuss pamatdarbā

Pašnodarbināta persona ar darba ņēmējiem

Indivīdi, kur MAINSTAT = 1

Savākts

Pašnodarbināta persona bez darba ņēmējiem

Darba ņēmējs

Ģimenē strādājošais (bez samaksas)

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

03.	Dalība darba tirgū

Galvenie darba raksturlielumi

NACE1D

(pēc izvēles)

Vietējās vienības saimnieciskā darbība attiecībā uz pamatdarbu (pēc izvēles)

Nav tukšs

NACE kods sadaļas līmenī (viena zīme (no A līdz S))

Indivīdi, kur MAINSTAT = 1

Savākts

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

03.	Dalība darba tirgū

Galvenie darba raksturlielumi

ISCO2D

Profesija pamatdarbā

ISCO kods 2 ciparu līmenī

Indivīdi, kur MAINSTAT = 1

Savākts

Tukšs

Nav norādīts

-1

Neattiecas

03.	Dalība darba tirgū

Galvenie darba raksturlielumi

OCC_ICT

IKT jomas speciālists vai IKT jomā neiesaistīts speciālists

IKT jomas speciālists

Indivīdi, kur MAINSTAT = 1

Savākts

IKT jomā neiesaistīts speciālists

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

03.	Dalība darba tirgū

Galvenie darba raksturlielumi

OCC_MAN

Fiziskā darba strādnieks vai darbinieks, kas nav fiziskā darba strādnieks

Fiziskā darba strādnieks

Indivīdi, kur MAINSTAT = 1

Savākts

Darbinieks, kas nav fiziskā darba strādnieks

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

03.	Dalība darba tirgū

Galvenie darba raksturlielumi

EMPST_WKT

(pēc izvēles)

Pilna vai nepilna laika pamatdarbs (pašdefinēts) (pēc izvēles)

Pilna laika darbs

Indivīdi, kur MAINSTAT = 1

Savākts

Nepilna laika darbs

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

03.	Dalība darba tirgū

Līguma darbības ilgums

EMPST_CONTR (pēc izvēles)

Pamatdarba pastāvīgums (pēc izvēles)

Pastāvīgs darbs

Indivīdi, kur STAPRO = 3

Savākts

Terminēts līgums

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

04.	Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Iegūtais izglītības līmenis

ISCEDD

Iegūtais izglītības līmenis (augstākais sekmīgi pabeigtais izglītības līmenis)

Nav formālās izglītības vai zem ISCED 1

Visi indivīdi vecumā no 16 gadiem

Savākts

ISCED 1 Pamatizglītības pirmais posms

ISCED 2 Pamatizglītības otrais posms

ISCED 3 Vidējā izglītība

ISCED 4 Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība

ISCED 5 Īsā cikla augstākā izglītība

ISCED 6 Bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis

ISCED 7 Maģistra vai līdzvērtīgs līmenis

ISCED 8 Doktora vai līdzvērtīgs līmenis

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

04.	Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Iegūtais izglītības līmenis

ISCED

Agregētais iegūtais izglītības līmenis

Labākajā gadījumā pamatizglītības otrā posma līmenis (ISCEDD = 0, 1 vai 2)

Visi indivīdi vecumā no 16 gadiem

Atvasināts

Vidējā izglītība un pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība (ISCEDD = 3 vai 4)

Augstākā izglītība (ISCEDD = 5, 6, 7 vai 8)

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

05.	Veselības stāvoklis un nespēja, piekļuve veselības aprūpei un tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori

Eiropas minimālā moduļa attiecībā uz veselību elementi

GALI

Darbību ierobežojumi veselības problēmu dēļ

Būtiski ierobežotas

Visi indivīdi vecumā no 16 gadiem

Savākts

Ierobežotas, bet ne būtiski

Nemaz nav ierobežotas

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

06.	Ienākumi, patēriņš un labklājības elementi, tostarp parādsaistības

Kopējie mājsaimniecības mēneša ienākumi

HH_IQ5

Kopējie vidējie neto kārtējie mēneša ienākumi

Zemāku ekvivalento neto kārtējo mēneša ienākumu grupa

Visas mājsaimniecības

Savākts

Zemu līdz vidēju ekvivalento neto kārtējo mēneša ienākumu grupa

Vidēju ekvivalento neto kārtējo mēneša ienākumu grupa

Vidēju līdz augstu ekvivalento neto kārtējo mēneša ienākumu grupa

Augstāko ekvivalento neto kārtējo mēneša ienākumu grupa

Tukšs

Nav norādīts

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Piekļuve IKT

IACC

Mājsaimniecības piekļuve internetam mājās (ar jebkuru ierīci)

Jā

Visas mājsaimniecības

Savākts

Nē

Nezina

Tukšs

Nav norādīts

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

IKT izmantošana un tās biežums

Interneta pēdējā izmantošanas reize jebkurā vietā ar jebkuru ierīci

Pēdējo triju mēnešu laikā

Visi indivīdi

Savākts

Pirms vairāk nekā trim mēnešiem, bet pēdējā gada laikā

Vairāk nekā pirms viena gada

Nekad nav izmantojis

Tukšs

Nav norādīts

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

IKT izmantošana un tās biežums

IFUS

Vidējais interneta izmantošanas biežums pēdējos trijos mēnešos

Vairākas reizes dienā

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Vienreiz dienā vai gandrīz katru dienu

Vismaz reizi nedēļā (bet ne katru dienu)

Mazāk nekā reizi nedēļā

Neattiecas

Tukšs

Nav norādīts

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUEM

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos e-pastu nosūtīšanai/saņemšanai

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUPH1

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos zvanīšanai (tostarp videozvanīšanai) internetā

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUSNET

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai piedalītos sociālajos medijos (izveidotu lietotāja profilu, ievietotu ziņojumus vai piedalītos citādi)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUCHAT1

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos tūlītējai ziņapmaiņai (apmaiņai ar ziņām)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUIF

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai atrastu informāciju par precēm vai pakalpojumiem

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUNW1

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai lasītu tiešsaistes ziņu lapas, avīzes vai žurnālus

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUPOL2

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai tīmekļa vietnēs vai sociālajos medijos paustu viedokli par pilsoniskiem vai politiskiem jautājumiem

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUVOTE

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai piedalītos tiešsaistes apspriešanās vai balsotu par pilsoniskiem vai politiskiem jautājumiem (piemēram, pilsētplānošana, petīcijas parakstīšana)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUMUSS1

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai klausītos mūziku (piemēram, tīmekļa radio, mūzikas straumēšana) vai lejupielādētu mūziku

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUSTV

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai skatītos internetā straumētas televīzijas programmas (tiešraidē vai arhīvā), ko piedāvā televīzijas raidorganizācijas (piemēram, [valsts piemēri])

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUVOD

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai skatītos komerciālos straumēšanas pakalpojumus

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUVSS

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai skatītos video saturu, ko piedāvā koplietošanas platformas

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUPDG

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai spēlētu vai lejupielādētu spēles

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUPCAST

(pēc izvēles)

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai klausītos aplādes datnes vai lejupielādētu aplādes datnes

(pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IHIF

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai meklētu ar veselību saistītu informāciju (par tādiem jautājumiem kā traumas, slimības, uzturs, veselības uzlabošana)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUMAPP

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni, pierakstītos pie praktizējoša ārsta (piemēram, slimnīcas, veselības aprūpes centra, fizioterapeita vai psihoterapeita)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUAPR

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai piekļūtu savai pacienta medicīniskajai kartei tiešsaistē

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUOHC

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai saņemtu citus veselības aprūpes pakalpojumus, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni (piemēram, saņemtu recepti vai konsultāciju tiešsaistē), nevis dotos uz slimnīcu vai apmeklētu ārstu

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUSELL

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai pārdotu preces vai pakalpojumus, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUBK

Interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos interneta bankas pakalpojumiem (tostarp mobiliem bankas pakalpojumiem)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUOLC

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos mācību pasākumu īstenošanai izglītošanās, profesionāliem vai privātiem mērķiem, piedaloties tiešsaistes apmācības kursā

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUOLM

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos mācību pasākumu īstenošanai izglītošanās, profesionāliem vai privātiem mērķiem, izmantojot tiešsaistes mācību materiālus, kas nav pilnīgs tiešsaistes apmācības kurss (piemēram, videopamācības, tīmekļseminārus, elektroniskās mācību grāmatas, mācību lietotnes vai platformas)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUOCIS1

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos mācību pasākumu īstenošanai izglītošanās, profesionāliem vai privātiem mērķiem, lai sazinātos ar pedagogiem vai izglītojamajiem, izmantojot tiešsaistes audiorīkus vai videorīkus

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUOFE

Mācību pasākumi, kuros respondents pēdējos trijos mēnešos piedalījies, lai iegūtu formālo izglītību (piemēram, skolā vai augstskolā)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IUOLC = 1 vai IUOLM = 1, vai IUOCIS1 = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUOW

Mācību pasākumi, kuros respondents pēdējos trijos mēnešos piedalījies profesionāliem/ar darbu saistītiem mērķiem

Atzīmēts

Indivīdi, kur IUOLC = 1 vai IUOLM = 1, vai IUOCIS1 = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUOPP

Mācību pasākumi, kuros respondents pēdējos trijos mēnešos piedalījies privātiem mērķiem

Atzīmēts

Indivīdi, kur IUOLC = 1 vai IUOLM = 1, vai IUOCIS1 = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUACRG

Konta atvēršana vai reģistrācija bezmaksas lietotnē vai pakalpojumā (piemēram, sociālo mediju abonements/konts, transporta biļešu, mūzikas straumēšanas, spēļu iegādes lietotnes)

Jā

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nē

Nav norādīts

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUACDL

Pēdējo triju mēnešu laikā dzēsa savu bezmaksas lietotnes vai pakalpojuma kontu vai mēģināja dzēst (vai slēgt) (piemēram, sociālie mediji, transporta biļešu, mūzikas straumēšanas, spēļu iegādes lietotnes)

Jā

Indivīdi, kur IUACRG = 1

Savākts

Nē

Nav norādīts

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Darbības internetā

IUACDLP

Problēmas, kas pēdējos trijos mēnešos radušās, mēģinot dzēst savu bezmaksas lietotnes vai pakalpojuma kontu (piemēram, grūtības atrast veidu, kā dzēst kontu, neproporcionāli daudz laika ieguldīts, lai to izdarītu, tehniskas problēmas, nepieņemami atteikuma nosacījumi, nespēja to izdarīt)

Jā

Indivīdi, kur IUACRG = 1 un IUACDL = 1

Savākts

Nē

Nav norādīts

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVIP

Tādas darbības privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, kuras ietver respondenta piekļuvi tai informācijai par sevi, ko glabā publiskās iestādes vai publiskie dienesti (piemēram, informācija par [valsts piemēri])

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVIDB

Tādas darbības privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, kuras ietver respondenta piekļuvi informācijai no publiskām datubāzēm vai reģistriem (piemēram, informācijai par grāmatu pieejamību publiskās bibliotēkās, kadastrālajiem reģistriem, uzņēmumu reģistriem)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOV12IF

Tādas darbības privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, kuras ietver to, ka respondents ieguvis informāciju (piemēram, par pakalpojumiem, pabalstiem, tiesībām, likumiem, darba laiku)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVIX

Respondents privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos nav piekļuvis saviem personas datiem vai datubāzēm, kā arī nav ieguvis informāciju, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOV12FM

Respondenta privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos veikta oficiālu veidlapu lejupielāde/izdrukāšana no publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietnes vai lietotnes

Jā

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nē

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVAPR

Respondenta privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos norunāta tikšanās vai veikta rezervācija, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni, publiskās iestādēs vai publiskos dienestos (piemēram, rezervēta grāmata publiskā bibliotēkā, norunāta tikšanās ar valsts amatpersonu vai valsts veselības aprūpes sniedzēju)

Jā

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nē

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVPOST

(pēc izvēles)

Respondenta privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos saņemtie oficiālie paziņojumi vai dokumenti, ko publiskās iestādes nosūtījušas, izmantojot respondenta kontu publisko iestāžu vai dienestu tīmekļa vietnē vai lietotnē (attiecīgā gadījumā dienesta nosaukums valstī) (piemēram, paziņojumi par naudas sodiem vai rēķiniem, vēstules; tiesas pavēstu, tiesas dokumentu piegāde, [valsts piemēri]). Būtu jāizslēdz uz e-pastu vai īsziņu balstītu informācijas ziņojumu vai paziņojumu izmantošana par to, ka ir pieejams kāds dokuments. (pēc izvēles)

Jā

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nē

Tukšs

Iespēja nav ietverta vai nav norādīts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVTAX2

Respondents privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos laboja, pārskatīja vai apstiprināja savu nodokļu deklarāciju, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Jā

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nē

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVODC

Tādas darbības privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, kuras ietver to, ka respondents pieprasījis oficiālus dokumentus vai apliecinājumus (piemēram, izziņu par augstākās izglītības iestāžu absolvēšanu, dzimšanas apliecību, laulības apliecību, laulības šķiršanas izziņu, miršanas apliecību, pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās izziņu, izrakstus no policijas vai sodāmības reģistriem, [valsts piemēri])

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVBE

Tādas darbības privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, kuras ietver to, ka respondents pieprasījis pabalstus vai tiesības (piemēram, pensiju, bezdarba pabalstu, bērnu pabalstu, pabalstus saistībā ar iestāšanos skolās, augstskolās, [valsts piemēri])

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVRCC

Tādas darbības privātiem mērķiem pēdējos 12 mēnešos, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, kuras ietver to, ka respondents iesniedzis citus pieprasījumus, prasījumus vai sūdzības (piemēram, ziņošana policijai par zādzību, juridiskas sūdzības iesniegšana, juridiskās palīdzības pieprasīšana, civilprasības ierosināšana tiesā, [valsts piemēri])

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IRGOVNN

Iemesli, kāpēc pēdējos 12 mēnešos nav pieprasīti oficiāli dokumenti vai nav iesniegti prasījumi, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – respondentam nebija jāpieprasa nekādi dokumenti vai nebija jāiesniedz nekādi prasījumi

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVODC = 0 un IGOVBE = 0, un IGOVRCC = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IRGOVLS

Iemesli, kāpēc pēdējos 12 mēnešos nav pieprasīti oficiāli dokumenti vai nav iesniegti prasījumi, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – prasmju vai zināšanu trūkums (piemēram, respondents nezināja, kā lietot tīmekļa vietni vai lietotni, vai bija pārāk sarežģīti to lietot)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVODC = 0 un IGOVBE = 0, un IGOVRCC = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IRGOVSEC

Iemesli, kāpēc pēdējos 12 mēnešos nav pieprasīti oficiāli dokumenti vai nav iesniegti prasījumi, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – bažas par persondatu drošību vai nevēlēšanās maksāt tiešsaistē (krāpšana ar kredītkartēm)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVODC = 0 un IGOVBE = 0, un IGOVRCC = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IRGOVEID

(pēc izvēles)

Iemesli, kāpēc pēdējos 12 mēnešos nav pieprasīti oficiāli dokumenti vai nav iesniegti prasījumi, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – nebija elektroniskā paraksta, aktivizētas elektroniskās identifikācijas (eID) vai jebkura cita rīka eID izmantošanai (kas vajadzīgs, lai izmantotu pakalpojumus) [valsts piemēri] (pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVODC = 0 un IGOVBE = 0, un IGOVRCC = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IRGOVOP

Iemesli, kāpēc pēdējos 12 mēnešos nav pieprasīti oficiāli dokumenti vai nav iesniegti prasījumi, izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – to respondenta vārdā izdarījusi cita persona (piemēram, konsultants, padomdevējs, radinieks)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVODC = 0 un IGOVBE = 0, un IGOVRCC = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IRGOVNAP

(pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVODC = 0 un IGOVBE = 0, un IGOVRCC = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IRGOVOTH

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVODC = 0 un IGOVBE = 0, un IGOVRCC = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IGOVANYS

Respondents ir mijiedarbojies ar publiskām iestādēm

JA IU<> 1 un IU<> 2, TAD 9

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Atvasināts

CITS, JA IGOVIP = 1 vai IGOVIDB = 1, vai IGOV12IF = 1, vai IGOV12FM = 1, vai IGOVAPR = 1, vai IGOVPOST = 1, vai IGOVTAX2 = 1, vai IGOVODC = 1, vai IGOVBE = 1, vai IGOVRCC = 1, TAD 1

CITS 0

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IIGOVDU

Problēmas, kas radušās, pēdējos 12 mēnešos izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – tīmekļa vietni vai lietotni bija grūti izmantot (piemēram, tā nebija lietotājdraudzīga, formulējumi nebija skaidri, procedūra nebija labi izskaidrota)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVANYS = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IIGOVTP

Problēmas, kas radušās, pēdējos 12 mēnešos izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – tehniskas problēmas, kas pieredzētas, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni (piemēram, ilga ielādēšana, tīmekļa vietne nobruka)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVANYS = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IIGOVEID

(pēc izvēles)

Problēmas, kas radušās, pēdējos 12 mēnešos izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – problēmas, izmantojot elektronisko parakstu vai elektronisko identifikāciju (eID) (pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVANYS = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IIGOVPAY

(pēc izvēles)

Problēmas, kas radušās, pēdējos 12 mēnešos izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – respondents nav varējis samaksāt, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni (piemēram, tāpēc, ka nebija pieejamas nepieciešamās maksājumu metodes) (pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVANYS = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IIGOVMOB

Problēmas, kas radušās, pēdējos 12 mēnešos izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – respondents nav varējis piekļūt pakalpojumam viedtālrunī vai planšetdatorā (piemēram, nesaderīga ierīces versija vai nebija pieejamas lietotnes)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVANYS = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IIGOVOTH

Problēmas, kas radušās, pēdējos 12 mēnešos izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni, – cita problēma

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVANYS = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Mijiedarbība ar publiskām iestādēm

IIGOVX

Respondents nav saskāries ar problēmām, pēdējos 12 mēnešos izmantojot publisku iestāžu vai publisku dienestu tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IGOVANYS = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

IBUY

Pēdējā preču vai pakalpojumu iegāde vai pasūtīšana internetā privātai izmantošanai

Pēdējo triju mēnešu laikā

Indivīdi, kur IU = 1 vai IU = 2

Savākts

Pirms vairāk nekā trim mēnešiem, bet pēdējā gada laikā

Vairāk nekā pirms viena gada

Nekad nav iepircies internetā vai pasūtījis internetā

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BCLOT1

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu apģērbu (tostarp sporta apģērbu), apavus vai aksesuārus (piemēram, somas, juvelierizstrādājumus) (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur

IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BSPG

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu sporta preces (izņemot sporta apģērbu) (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BCG

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu bērnu rotaļlietas vai bērnu aprūpes preces (piemēram, autiņbiksītes, pudeles, bērnu ratiņus) (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BFURN1

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu mēbeles, mājas piederumus (piemēram, paklājus vai aizkarus) vai dārzkopības preces (piemēram, darbarīkus, augus) (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BMUFL

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu mūziku, piemēram, kompaktdiskus, skaņu plates utt., un/vai filmas vai seriālus, piemēram, DVD diskus, Blu-ray diskus utt. (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BBOOKNLG

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu iespiestas grāmatas, žurnālus vai avīzes (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BHARD1

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu datorus, planšetdatorus, mobilos tālruņus vai piederumus (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BEEQU1

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu plaša patēriņa elektroniku (piemēram, televizorus, stereo iekārtas, kameras, skaņas paneļus (sound bars) vai viedruņus, virtuālos asistentus) vai sadzīves tehniku (piemēram, veļas mazgājamās mašīnas) (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BMED1

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu zāles vai uztura bagātinātājus, piemēram, vitamīnus (izņemot recepšu tiešsaistes atjaunošanu) (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BFDR

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu piegādes no restorāniem, ātrās ēdināšanas ķēdēm, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BFDS

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu pārtiku vai dzērienus no veikaliem vai no konkrēta ēdiena gatavošanai nepieciešamo pārtikas produktu (ar receptēm) piegādātājiem no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BCBW

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu kosmētikas līdzekļus, skaistumkopšanas vai labsajūtas līdzekļus (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BCPH

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu tīrīšanas līdzekļus vai personiskās higiēnas līdzekļus (piemēram, zobu birstes, mutautiņus, mazgāšanas līdzekļus, lupatas tīrīšanai) (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BBMC

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu velosipēdus, mopēdus, vieglos automobiļus vai citus transportlīdzekļus un to rezerves daļas no uzņēmumiem vai privātpersonām (tostarp lietotas preces), izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BOPG

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu citas fiziskas preces (tostarp lietotas preces) no uzņēmumiem vai privātpersonām, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BSIMC

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu abonementus internetam vai mobilā tālruņa pieslēgumiem, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BSUTIL

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu elektroenerģijas, ūdensapgādes vai apkures, atkritumu apglabāšanas vai līdzīgu pakalpojumu abonementus, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BTPS_E

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu transporta pakalpojumus no uzņēmumiem, piemēram, autobusa, vilciena vai lidmašīnas biļeti vai braucienu ar taksometru, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BRA_E

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai noīrētu naktsmītni no tādiem uzņēmumiem kā viesnīcas vai ceļojumu aģentūras, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BTICK2

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu biļetes uz pasākumiem (piemēram, koncertiem, kino, sporta pasākumiem, gadatirgiem), izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BBOOK2

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu e-grāmatas vai audiogrāmatas kā lejupielādes (tostarp jauninājumus), izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BSOFT2

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu programmatūru kā lejupielādes (tostarp jauninājumus), izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BGAMES2

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu spēles kā lejupielādes (tostarp jauninājumus) vai virtuālus spēlēs izmantojamus elementus, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BMUSS2

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos mūzikas straumēšanas pakalpojuma maksas abonēšanai (tostarp esošiem un jauniem abonementiem) privātai izmantošanai

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BFLMS2

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos filmu, seriālu vai sporta straumēšanas pakalpojumu maksas abonēšanai (tostarp esošiem un jauniem abonementiem) privātai izmantošanai

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BBOOKNLS2

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos tiešsaistes ziņu vietņu, tiešsaistes laikrakstu (e-laikrakstu) vai tiešsaistes žurnālu maksas abonēšanai (tostarp esošiem un jauniem abonementiem), izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni, privātai izmantošanai

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BGAMSS

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos spēļu straumēšanas pakalpojumu maksas abonēšanai (tostarp esošiem un jauniem abonementiem) privātai izmantošanai

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BHLFTS2

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos lietotņu, kas saistītas ar veselību vai fizisko sagatavotību, maksas abonēšanai (tostarp esošiem un jauniem abonementiem) privātai izmantošanai

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BAPP2

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos citu lietotņu (piemēram, lietotņu, kas saistītas ar valodu apguvi, ceļošanu, laikapstākļiem) maksas abonēšanai (tostarp esošiem un jauniem abonementiem) privātai izmantošanai

Atzīmēts

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BOTS (pēc izvēles)

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātai izmantošanai pirktu jebkādus citus pakalpojumus (izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus), izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni (pēc izvēles)

Jā

Indivīdi, kur IBUY = 1

Savākts

Nē

Tukšs

Iespēja nav ietverta vai nav norādīts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BFIN_IN1

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātiem mērķiem pirktu apdrošināšanas polises, tostarp ceļojuma apdrošināšanu, arī kā kompleksu kopā ar, piemēram, lidmašīnas biļeti, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BFIN_CR1

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātiem mērķiem saņemtu aizdevumu, hipotekāro aizdevumu vai kredītu bankās vai no citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

E-komercija

BFIN_SH1

Interneta izmantošana pēdējos trijos mēnešos, lai privātiem mērķiem pirktu vai pārdotu akcijas, obligācijas, daļas fondos vai citus finanšu aktīvus, izmantojot tīmekļa vietni vai lietotni

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_DEM2

Ar internetu savienota (vieda) termostata, skaitītāja, apgaismojuma, spraudņu vai citu ar internetu savienotu risinājumu izmantošana energopārvaldībai respondenta mājās privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_DSEC2

Ar internetu savienotas mājas signalizācijas sistēmas, dūmu detektora, drošības kameru, durvju slēdzeņu vai citu ar internetu savienotu drošības vai drošuma risinājumu izmantošana respondenta mājās privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_DHA2

Ar internetu savienotu mājsaimniecības ierīču, piemēram, robotizētu putekļsūcēju, ledusskapju, cepeškrāšņu, kafijas automātu, dārzkopības vai apūdeņošanas rīku izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_DVA2

Virtuālā asistenta izmantošana viedruņa vai lietotnes veidā privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_DX2

Respondents privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos neizmantoja nevienu ar internetu savienotu ierīci energopārvaldībai, drošības vai drošuma risinājumiem, mājsaimniecības ierīcēm vai virtuālajiem asistentiem

Atzīmēts

Indivīdi, kur (IOT_DEM2 = Tukšs vai IOT_DEM2 = 0) un (IOT_DSEC2 = Tukšs vai IOT_DSEC2 = 0) un (IOT_DHA2 = Tukšs vai IOT_DHA2 = 0) un (IOT_DVA2 = Tukšs vai IOT_DVA2 = 0)

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_BDK2

Iemesli, kāpēc privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos nav izmantota neviena ar internetu savienota ierīce energopārvaldībai, drošības vai drošuma risinājumiem, mājsaimniecības ierīcēm vai virtuālajiem asistentiem, – respondents nezināja, ka pastāv šādas ierīces vai sistēmas

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_DX2 = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_BNN2

Iemesli, kāpēc privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos nav izmantota neviena ar internetu savienota ierīce energopārvaldībai, drošības vai drošuma risinājumiem, mājsaimniecības ierīcēm vai virtuālajiem palīgiem, – respondentam nebija nepieciešams izmantot minētās savienotās ierīces vai sistēmas

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_BDK2 = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_BCST2

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_BDK2 = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_BLC2

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_BDK2 = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_BLSK2

Iemesli, kāpēc privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos nav izmantota neviena ar internetu savienota ierīce energopārvaldībai, drošības vai drošuma risinājumiem, mājsaimniecības ierīcēm vai virtuālajiem asistentiem, – to prasmju trūkums, kuras nepieciešamas, lai izmantotu minētās ierīces vai sistēmas

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_BDK2 = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_BCPP2

Iemesli, kāpēc privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos nav izmantota neviena ar internetu savienota ierīce energopārvaldībai, drošības vai drošuma risinājumiem, mājsaimniecības ierīcēm vai virtuālajiem asistentiem, – bažas par privātumu un to datu aizsardzību, kurus par respondentu ģenerē minētās ierīces vai sistēmas

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_BDK2 = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_BCSC2

Iemesli, kāpēc privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos nav izmantota neviena ar internetu savienota ierīce energopārvaldībai, drošības vai drošuma risinājumiem, mājsaimniecības ierīcēm vai virtuālajiem asistentiem, – bažas par drošību (piemēram, par to, ka ierīci vai sistēmu varētu uzlauzt)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_BDK2 = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_BCSH2

Iemesli, kāpēc privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos nav izmantota neviena ar internetu savienota ierīce energopārvaldībai, drošības vai drošuma risinājumiem, mājsaimniecības ierīcēm vai virtuālajiem asistentiem, – bažas par drošumu vai veselību (piemēram, par to, ka ierīces vai sistēmas izmantošana varētu izraisīt nelaimes gadījumu, traumu vai veselības problēmu)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_BDK2 = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_BOTH2

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_BDK2 = 0

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_IUTV2

Interneta izmantošana ar internetu savienotā televīzijā respondenta mājās privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_IUGC2

Interneta izmantošana ar internetu savienotā spēļu konsolē respondenta mājās privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_IUHA2

Interneta izmantošana ar internetu savienotā mājās audiosistēmā vai viedruņos respondenta mājās privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_DCS2

Ar internetu savienota viedpulksteņa, fitnesa aproces, ar internetu savienotu briļļu vai austiņu, drošības trekera, ar internetu savienotu piederumu, ar internetu savienotu apģērbu vai apavu izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_DHE2

Ar internetu savienotu ierīču izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos, lai uzraudzītu asinsspiedienu, cukura līmeni, ķermeņa svaru (piemēram, viedie svari), aprūpes robotus vai citas ar internetu savienotas ierīces veselības un medicīniskajai aprūpei

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_DTOY2

Ar internetu savienotu rotaļlietu, piemēram, rotaļlietu-robotu, dronu vai leļļu (tostarp bērniem vai pieaugušajiem) izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_DCAR2

Automobiļa ar iebūvētu bezvadu interneta savienojumu izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trijos mēnešos

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_USE2

Respondents pēdējos trijos mēnešos ir izmantojis lietu internetu

JA IU = Tukšs vai IU<> 1, TAD 9

Indivīdi, kur IU = 1

Atvasināts

CITS, JA IOT_DEM2 = 1 vai

IOT_DSEC2 = 1, vai IOT_DHA2 = 1, vai IOT_DVA2 = 1, vai IOT_IUTV2 = 1, vai IOT_IUGC2 = 1, vai IOT_IUHA2 = 1, vai IOT_DCS2 = 1, vai IOT_DHE2 = 1, vai IOT_DTOY2 = 1, vai IOT_DCAR2 = 1, TAD 1

CITS 0

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_PSEC2

Problēmas, kas pēdējos trijos mēnešos radušās saistībā ar minētajām ar internetu savienotajām ierīcēm vai sistēmām, – drošības vai privātuma problēmas (piemēram, ierīce vai sistēma ir uzlauzta, problēmas saistībā ar tās informācijas par respondentu un viņa ģimeni aizsardzību, kuru ģenerē minētās ierīces vai sistēmas)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_USE2 = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_PSHE2

Problēmas, kas pēdējos trijos mēnešos radušās saistībā ar minētajām ar internetu savienotajām ierīcēm vai sistēmām, – drošuma vai veselības problēmas (piemēram, ierīces vai sistēmas izmantošana izraisa negadījumu, traumu vai veselības problēmu)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_USE2 = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_PDU2

Problēmas, kas pēdējos trijos mēnešos radušās saistībā ar minētajām ar internetu savienotajām ierīcēm vai sistēmām – grūtības ar ierīces lietošanu (piemēram, ierīces iestatīšana, instalēšana, savienošana, sapārošana)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_USE2 = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_POTH2

Problēmas, kas pēdējos trijos mēnešos radušās saistībā ar minētajām ar internetu savienotajām ierīcēm vai sistēmām, – citas problēmas (piemēram, pieslēguma problēmas, atbalsta problēmas)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_USE2 = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

IOT_PX2

Respondents pēdējos trijos mēnešos nav saskāries ar problēmām ar minētajām ar internetu savienotajām ierīcēm vai sistēmām

Atzīmēts

Indivīdi, kur IOT_USE2 = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_DMOB

Veids, kādā respondents rīkojās savu mobilo tālruni vai viedtālruni, kuru viņš aizstāja vai vairs neizmanto (izņemot darba devēju nodrošinātās ierīces)

Tas joprojām tiek glabāts respondenta mājsaimniecībā, bet patlaban netiek izmantots

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Respondents to ir pārdevis vai iedevis kādam citam

Tas tika likvidēts, nododot elektronisko atkritumu savākšanai/pārstrādei (tostarp nododot likvidēšanai mazumtirgotājam)

Tas tika likvidēts, bet ne elektronisko atkritumu savākšanā/pārstrādē

Respondentam nekad tāds nav piederējis vai tas joprojām tiek izmantots

Cits

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_DLT

Veids, kādā respondents rīkojās ar savu klēpjdatoru vai planšetdatoru, kuru viņš aizstāja vai vairs neizmanto (izņemot darba devēju nodrošinātās ierīces)

Tas joprojām tiek glabāts respondenta mājsaimniecībā, bet patlaban netiek izmantots

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Respondents to ir pārdevis vai iedevis kādam citam

Tas tika likvidēts, nododot elektronisko atkritumu savākšanai/pārstrādei (tostarp nododot likvidēšanai mazumtirgotājam)

Tas tika likvidēts, bet ne elektronisko atkritumu savākšanā/pārstrādē

Respondentam nekad tāds nav piederējis vai tas joprojām tiek izmantots

Cits

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_DPC

Veids, kādā respondents rīkojās ar savu galddatoru, kuru viņš aizstāja vai vairs neizmanto (izņemot darba devēju nodrošinātās ierīces)

Tas joprojām tiek glabāts respondenta mājsaimniecībā, bet patlaban netiek izmantots

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Respondents to ir pārdevis vai iedevis kādam citam

Tas tika likvidēts, nododot elektronisko atkritumu savākšanai/pārstrādei (tostarp nododot likvidēšanai mazumtirgotājam)

Tas tika likvidēts, bet ne elektronisko atkritumu savākšanā/pārstrādē

Respondentam nekad tāds nav piederējis vai tas joprojām tiek izmantots

Cits

Tukšs

Nav norādīts

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_PP

(pēc izvēles)

Raksturlielumi, kurus respondents uzskatīja par svarīgiem, kad viņš pēdējo reizi nopirka mobilo tālruni vai viedtālruni, planšetdatoru, klēpjdatoru vai galddatoru, – cena (pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_BDS

(pēc izvēles)

Raksturlielumi, kurus respondents uzskatīja par svarīgiem, kad viņš pēdējo reizi nopirka mobilo tālruni vai viedtālruni, planšetdatoru, klēpjdatoru vai galddatoru, – zīmols, dizains vai izmērs

(pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_PHD

(pēc izvēles)

Raksturlielumi, kurus respondents uzskatīja par svarīgiem, kad viņš pēdējo reizi nopirka mobilo tālruni vai viedtālruni, planšetdatoru, klēpjdatoru vai galddatoru, – datoraparatūras raksturlielumi (piemēram, atmiņa, procesora ātrums, kamera, grafiskā karte) (pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_PECD

(pēc izvēles)

Raksturlielumi, kurus respondents uzskatīja par svarīgiem, kad viņš pēdējo reizi nopirka mobilo tālruni vai viedtālruni, planšetdatoru, klēpjdatoru vai galddatoru, – ierīces ekodizains, piemēram, izturīga, modernizējama un remontējama ierīce, kurai nepieciešams mazāk materiālu; videi draudzīgi materiāli, kas izmantoti iepakošanai (pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_PEG

(pēc izvēles)

Raksturlielumi, kurus respondents uzskatīja par svarīgiem, kad viņš pēdējo reizi nopirka mobilo tālruni vai viedtālruni, planšetdatoru, klēpjdatoru vai galddatoru, – iespēja pagarināt ierīces kalpošanas ilgumu, iegādājoties papildu garantiju (pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_PEE

(pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_PTBS

(pēc izvēles)

Raksturlielumi, kurus respondents uzskatīja par svarīgiem, kad viņš pēdējo reizi nopirka mobilo tālruni vai viedtālruni, planšetdatoru, klēpjdatoru vai galddatoru, – ražotāja vai pārdevēja piedāvāta atpakaļnodošanas sistēma (t. i., ražotājs vai pārdevējs bez maksas pieņem novecojušo ierīci vai piedāvā atlaides klientam citas ierīces iegādei) (pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_PX

(pēc izvēles)

Raksturlielumi, kurus respondents uzskatīja par svarīgiem, kad viņš pēdējo reizi nopirka mobilo tālruni vai viedtālruni, planšetdatoru, klēpjdatoru vai galddatoru, – respondents nav apsvēris nevienu no minētajiem raksturlielumiem (pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

07.	Dalība informācijas sabiedrībā

Izmantošanas ietekme

ECO_PBX

(pēc izvēles)

Atzīmēts

Indivīdi, kur IU = 1

Savākts

Nav atzīmēts

Tukšs

Iespēja nav ietverta

Neattiecas

19.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/150

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1485

(2023. gada 18. jūlijs),

ar kuru groza I un II pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu un 259. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šādu dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un to eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2) papildina noteikumus par tādu sarakstā norādīto slimību kontroli, kuras minētas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1882 (3) definētas kā A, B un C kategorijas slimības. Konkrētāk, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. un 22. pants paredz, ka A kategorijas slimības, tai skaitā Āfrikas cūku mēra, uzliesmojuma gadījumā ir jāizveido ierobežojumu zona un tajā jāpiemēro konkrēti pasākumi. Turklāt minētās deleģētās regulas 21. panta 1. punkts noteic, ka ierobežojumu zonā jāietver aizsardzības zona, uzraudzības zona un vajadzības gadījumā vēl citas ap šīm aizsardzības un uzraudzības zonām vai to tuvumā esošas ierobežojumu zonas.

(3)	Tāpat arī Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. līdz 66. pants paredz konkrētus pasākumus, kas veicami tad, ja savvaļas dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, tai skaitā savvaļas cūkām – Āfrikas cūku mēris.

(4)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/594 (4) noteic tādus īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri, kuri ierobežotu laikposmu jāpiemēro tām dalībvalstīm, kuras norādītas vai kuru apgabali norādīti minētās regulas I un II pielikumā (attiecīgās dalībvalstis). Minētās īstenošanas regulas I pielikumā ir norādītas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas, kuras tika noteiktas pēc minētās slimības uzliesmojumu konstatēšanas.

(5)

Apgabali, kuri Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīti kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas, tika noteikti, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1407 (5) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Grieķijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Kopš minētās īstenošanas regulas pieņemšanas dienas minētās slimības epidemioloģiskā situācija dažās attiecīgajās dalībvalstīs ir mainījusies.

(6)

Jebkādi grozījumi, kas attiecas uz Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādītajām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, būtu izdarāmi, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skārusi minētā slimība, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, zinātniski pamatotos principus un kritērijus, pēc kādiem nosakāms ģeogrāfiskais zonējuma sakarā ar Āfrikas cūku mēri, kā arī Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļvietnē (6). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī starptautiskie standarti, piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (7) un pamatojums, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes noteikušas šim zonējumam.

(7)	Ja kādā dalībvalstī turētu cūku populācijā tiek konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 3. panta a) punkts noteic, ka minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punktu ir jāizveido ierobežojumu zona.

(8)

Turētu cūku populācijā Grieķijā un Polijā un savvaļas cūku populācijā Itālijā un Polijā ir bijuši jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi. Turklāt epidemioloģiskā situācija savvaļas cūku populācijā dažās zonās, kuras Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādītas kā I un II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā, ir uzlabojusies, jo šī dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem piemēro slimības kontroles pasākumus.

(9)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem turētu cūku populācijā Grieķijā un Polijā un savvaļas cūku populācijā Itālijā un Polijā un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, minētajās dalībvalstīs noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 5., 6. un 7. pantu. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā.

(10)

2023. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots turētu cūku populācijā Grieķijā, Centrālmaķedonijas reģionā, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīts kā III līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Grieķijas apgabals, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš minētajā pielikumā norādīts kā III līmeņa ierobežojumu zona un ko skāris šis nesenais slimības uzliesmojums, minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo uzliesmojumu, I līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas ir jāpārskata.

(11)

Turklāt 2023. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts turētu cūku populācijā Polijā, Lielpolijas vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un ko skāris šis nesenais uzliesmojums, minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo uzliesmojumu, II līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas ir jāpārskata.

(12)

Turklāt 2023. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts turētu cūku populācijā Polijā, Mazovijas vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un ko skāris šis nesenais uzliesmojums, minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo uzliesmojumu, I līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas ir jāpārskata.

(13)

Turklāt 2023. gada martā vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti savvaļas cūku populācijā Polijā, Lielpolijas un Mazovijas vojevodistē, konkrēti, apgabalos, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas un atrodas pavisam tuvu apgabaliem, kuri patlaban minētajā pielikumā norādīti kā I līmeņa ierobežojumu zonas. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā. Tāpēc šie Polijas apgabali, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīti kā I līmeņa ierobežojumu zonas un atrodas pavisam tuvu apgabaliem, kuri norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas un ko skāruši šie nesenie minētās slimības uzliesmojumi, Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas, un, lai ņemtu vērā šos uzliesmojumus, I līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas ir jāpārskata.

(14)

Turklāt 2023. gada jūlijā vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Polijā, Mazovijas vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un kuru skāruši šie nesenie slimības uzliesmojumi, Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumu, I līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas ir jāpārskata.

(15)

Turklāt 2023. gada jūnijā un jūlijā vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Itālijā, Lombardijas un Ligūrijas reģionā, konkrēti, apgabalos, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas un atrodas pavisam tuvu apgabaliem, kuri patlaban minētajā pielikumā norādīti kā I līmeņa ierobežojumu zonas. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā. Tāpēc šie Itālijas apgabali, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādīti kā I līmeņa ierobežojumu zonas un atrodas pavisam tuvu apgabaliem, kuri norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas un ko skāruši šie nesenie minētās slimības uzliesmojumi, Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas, un, lai ņemtu vērā šos uzliesmojumus, arī I līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas ir jāpārskata.

(16)

Turklāt, pamatojoties uz Vācijas sniegto informāciju un pamatojumu un ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri savvaļas cūku populācijā dažās Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādītajās II līmeņa ierobežojumu zonās saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 64., 65. un 67. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Vācijā, dažas Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādītas kā II līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā I līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā šajās II līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti. Ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju, minētās II līmeņa ierobežojumu zonas tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā I līmeņa ierobežojumu zonas.

(17)

Turklāt, pamatojoties uz Vācijas sniegto informāciju un pamatojumu un ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri savvaļas cūku populācijā dažās Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādītajās I līmeņa ierobežojumu zonās un tajās ierobežojumu zonās, ar kurām tās robežojas, saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 64., 65. un 67. pantu un atbilstoši WOAH kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem tiek piemēroti Vācijā, dažas Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē esošas zonas, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā norādītas kā I līmeņa ierobežojumu zonas, tagad no minētā pielikuma būtu jāsvītro, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā turētu cūku un savvaļas cūku populācijā šajās I līmeņa ierobežojumu zonās un zonās, ar kurām tās robežojas, Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti.

(18)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā un proaktīvi novērstu riskus, kas saistīti ar minētās slimības izplatīšanos, Vācijā, Grieķijā, Itālijā un Polijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, kuras Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I pielikumā būtu jānorāda kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas, bet dažas I līmeņa ierobežojumu zonu daļas attiecībā uz Vāciju no minētā pielikuma būtu jāsvītro. Situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādu jaunu ierobežojumu zonu robežas, ir ņemta vērā epidemioloģiskā situācija apkārtējos apgabalos.

(19)

Pēc tam, kad 2023. gada 26. jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika apstiprināts turētu cūku populācijā Vukovaras-Srijemas županijā, Horvātija informēja Komisiju par pašreizējo situāciju savā teritorijā saistībā ar minēto slimību, un, lai nepieļautu minētās slimības tālāku izplatīšanos, saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un Īstenošanas regulu (ES) 2023/594 izveidoja ierobežojumu zonu, kas ietver aizsardzības un uzraudzības zonas, kurās tiek piemēroti vispārējie slimības kontroles pasākumi, kas noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2020/687.

(20)

Pēc tam, kad no Horvātijas tika saņemta informācija par minētajiem uzliesmojumiem turētu cūku populācijā iepriekš slimībbrīvās zonās minētās dalībvalsts Vukovaras-Srijemas županijā, tika pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1422 (8). Īstenošanas lēmumu (ES) 2023/1422 piemēro līdz 2023. gada 26. septembrim.

(21)

Arī Grieķija informēja Komisiju par savā teritorijā valdošo pašreizējo situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri pēc tam, kad 2023. gada 5. jūlijā tika apstiprināts viens minētās slimības uzliesmojums turētu cūku populācijā Rietummaķedonijas reģionā, un, lai nepieļautu minētās slimības tālāku izplatīšanos, saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un Īstenošanas regulu (ES) 2023/594 izveidoja ierobežojumu zonu, kas ietver aizsardzības un uzraudzības zonas, kurās tiek piemēroti vispārējie slimības kontroles pasākumi, kas noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2020/687.

(22)

Pēc tam, kad no Grieķijas tika saņemta informācija par minētajiem uzliesmojumiem turētu cūku populācijā iepriekš slimībbrīvās zonās minētās dalībvalsts Rietummaķedonijas reģionā, tika pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1458 (9). Īstenošanas lēmumu (ES) 2023/1458 piemēro līdz 2023. gada 5. oktobrim.

(23)

Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 7. panta 2. punkts noteic, ka tad, ja Āfrikas cūku mēra uzliesmojums kādā iepriekš slimībbrīvā dalībvalstī vai zonā turētu cūku populācijā konstatēts pirmo un vienīgo reizi, minētais apgabals kā ierobežojumu zona, kas ietver aizsardzības un uzraudzības zonas, ir jāiekļauj minētās īstenošanas regulas II pielikuma B daļas sarakstā. Tāpēc ierobežojumu zona, ko Horvātijas kompetentā iestāde izveidojusi Horvātijā, Vukovaras-Srijemas županijā, būtu jānorāda Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 II pielikuma B daļā, bet Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1422 būtu jāatceļ. Līdzīgi ierobežojumu zona, ko Grieķijas kompetentā iestāde izveidojusi Grieķijā, Rietummaķedonijas reģionā, būtu jānorāda Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 II pielikuma B daļas sarakstā, bet Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1458 būtu jāatceļ.

(24)	Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I un II pielikumā, stātos spēkā iespējami drīz.

(25)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 594/2023

Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2023/1422 atcelšana

Īstenošanas lēmumu (ES) 2023/1422 atceļ.

3. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2023/1458 atcelšana

Īstenošanas lēmumu (ES) 2023/1458 atceļ.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 18. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (2018. gada 3. decembris) par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/594 (2023. gada 16. marts), ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605 (OV L 79, 17.3.2023., 65. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1407 (2023. gada 5. jūlijs), ar kuru groza I un II pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 170, 4.4.7.2023., 3. lpp.).

(6) Darba dokuments SANTE/7112/2015/Rev. 3 Principles and criteria for geographically defining ASF regionalisation. https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en.

(7) OIE Terrestrial Animal Health Code, 29. izdevums, 2021. gads. I un II sējuma ISBN 978-92-95115-40-8; https://www.woah.org/en/what-we-do/standards/codes-and-manuals/terrestrial-code-online-access/.

(8) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1422 (2023. gada 3. jūlijs) par konkrētiem pagaidu ārkārtas pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Horvātijā (OV L 174, 7.7.2023., 12. lpp.).

(9) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1458 (2023. gada 11. jūlijs) par konkrētiem pagaidu ārkārtas pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Grieķijā (OV L 179, 14.7.2023., 116. lpp.).

PIELIKUMI

Īstenošanas regulas (ES) 2023/594 I un II pielikumu aizstāj ar šādiem:

“I PIELIKUMS

I, II UN III LĪMEŅA IEROBEŽOJUMU ZONAS

I DAĻA

1. Vācija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

—

Landkreis Dahme-Spreewald:

—	Gemeinde Jamlitz,

—	Gemeinde Lieberose,

—	Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Goyatz, Jessern, Lamsfeld, Ressen, Speichrow und Zaue,

—

Landkreis Märkisch-Oderland:

—	Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Müncheberg, Eggersdorf bei Müncheberg und Hoppegarten bei Müncheberg,

—	Gemeinde Bliesdorf mit den Gemarkungen Kunersdorf - westlich der B167 und Bliesdorf - westlich der B167

—	Gemeinde Märkische Höhe mit den Gemarkungen Reichenberg und Batzlow,

—	Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Haselberg, Frankenfelde, Schulzendorf, Lüdersdorf Biesdorf, Rathsdorf - westlich der B 167 und Wriezen - westlich der B167

—	Gemeinde Buckow (Märkische Schweiz),

—	Gemeinde Strausberg mit den Gemarkungen Hohenstein und Ruhlsdorf,

—	Gemeine Garzau-Garzin,

—	Gemeinde Waldsieversdorf,

—	Gemeinde Rehfelde mit der Gemarkung Werder,

—	Gemeinde Reichenow-Mögelin,

—	Gemeinde Prötzel mit den Gemarkungen Harnekop, Sternebeck und Prötzel östlich der B 168 und der L35,

—	Gemeinde Oberbarnim,

—	Gemeinde Bad Freienwalde mit der Gemarkung Sonnenburg,

—	Gemeinde Falkenberg mit den Gemarkungen Dannenberg, Falkenberg westlich der L 35, Gersdorf und Kruge,

—	Gemeinde Höhenland mit den Gemarkungen Steinbeck, Wollenberg und Wölsickendorf,

—

Landkreis Barnim:

—	Gemeinde Joachimsthal östlich der L220 (Eberswalder Straße), östlich der L23 (Töpferstraße und Templiner Straße), östlich der L239 (Glambecker Straße) und Schorfheide (JO) östlich der L238,

—	Gemeinde Friedrichswalde mit der Gemarkung Glambeck östlich der L 239,

—	Gemeinde Althüttendorf,

—	Gemeinde Ziethen mit den Gemarkungen Groß Ziethen und Klein Ziethen westlich der B198,

—	Gemeinde Chorin mit den Gemarkungen Golzow, Senftenhütte, Buchholz, Schorfheide (Ch), Chorin westlich der L200 und Sandkrug nördlich der L200,

—	Gemeinde Britz,

—	Gemeinde Schorfheide mit den Gemarkungen Altenhof, Werbellin, Lichterfelde und Finowfurt,

—	Gemeinde (Stadt) Eberswalde mit der Gemarkungen Finow und Spechthausen und der Gemarkung Eberswalde südlich der B167 und westlich der L200,

—	Gemeinde Breydin,

—	Gemeinde Melchow,

—	Gemeinde Sydower Fließ mit der Gemarkung Grüntal nördlich der K6006 (Landstraße nach Tuchen), östlich der Schönholzer Straße und östlich Am Postweg,

—	Hohenfinow südlich der B167,

—

Landkreis Uckermark:

—	Gemeinde Passow mit den Gemarkungen Briest, Passow und Schönow,

—	Gemeinde Mark Landin mit den Gemarkungen Landin nördlich der B2, Grünow und Schönermark,

—	Gemeinde Angermünde mit den Gemarkungen Frauenhagen, Mürow, Angermünde nördlich und nordwestlich der B2, Dobberzin nördlich der B2, Kerkow, Welsow, Bruchhagen, Greiffenberg, Günterberg, Biesenbrow, Görlsdorf, Wolletz und Altkünkendorf,

—	Gemeinde Zichow,

—	Gemeinde Casekow mit den Gemarkungen Blumberg, Wartin, Luckow-Petershagen und den Gemarkungen Biesendahlshof und Casekow westlich der L272 und nördlich der L27,

—	Gemeinde Hohenselchow-Groß Pinnow mit der Gemarkung Hohenselchow nördlich der L27,

—	Gemeinde Tantow,

—	Gemeinde Mescherin mit der Gemarkung Radekow, der Gemarkung Rosow südlich der K 7311 und der Gemarkung Neurochlitz westlich der B2,

—

Gemeinde Gartz (Oder) mit der Gemarkung Geesow westlich der B2 sowie den Gemarkungen Gartz und Hohenreinkendorf nördlich der L27 und der B2 bis zur Kastanienallee, dort links abbiegend dem Schülerweg folgend bis Höhe Bahnhof, von hier in östlicher Richtung den Salveybach kreuzend bis zum Tantower Weg, diesen in nördlicher Richtung bis zu Stettiner Straße, diese weiter folgend bis zur B2, dieser in nördlicher Richtung folgend,

—	Gemeinde Pinnow nördlich und westlich der B2,

—

Landkreis Oder-Spree:

—	Gemeinde Spreenhagen mit den Gemarkungen Braunsdorf und Markgrafpieske,

—	Gemeinde Grünheide (Mark) mit den Gemarkungen Kagel, Kienbaum und Hangelsberg,

—	Gemeinde Fürstenwalde westlich der B 168 und nördlich der L 36,

—	Gemeinde Rauen,

—	Gemeinde Wendisch Rietz nördlich der B246 und östlich des Scharmützelsees,

—	Gemeinde Bad Saarow mit den Gemarkungen Petersdorf (SP) und Neu Golm und der Gemarkung Bad Saarow-Pieskow östlich der östlichen Uferzone des Scharmützelsees und ab nördlicher Spitze östlich der L35,

—	Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Briescht, Falkenberg (T), Giesensdorf, Wulfersdorf, Görsdorf (B), Kossenblatt, Lindenberg, Mittweide, Ranzig, Stremmen, Tauche, Trebatsch, Sabrodt und Sawall,

—	Gemeinde Langewahl südlich der A12,

—	Gemeinde Berkenbrück südlich der A12,

—	Gemeinde Ragow-Merz,

—	Gemeinde Diensdorf-Radlow,

—	Gemeinde Beeskow,

—	Gemeinde Schlaubetal,

—	Gemeinde Neuzelle,

—	Gemeinde Lawitz,

—	Gemeinde Friedland,

—	Gemeinde Rietz-Neuendorf westlich der L411 bis Raßmannsdorf und westlich der K 6734,

—	Gemeinde Grunow-Dammendorf,

—	Gemeinde Neißemünde,

—	Gemeinde Vogelsang,

—	Gemeinde Eisenhüttenstadt mit der Gemarkung Diehlo und der Gemarkung Eisenhüttenstadt außer nördlich der L 371 und außer östlich der B 112,

—	Gemeinde Mixdorf,

—	Gemeinde Siehdichum mit den Gemarkungen Pohlitz und Schernsdorf und mit der Gemarkung Rießen südlich des Oder-Spree-Kanal,

—	Gemeinde Müllrose südlich des Oder-Spree-Kanal,

—	Gemeinde Briesen mit der Gemarkung Kersdorf südlich A12 und der Gemarkung Neubrück Forst westlich der K 7634 und südlich der A12,

—	Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Jänickendorf, Schönfelde, Beerfelde, Gölsdorf, Buchholz, Tempelberg und den Gemarkungen Steinhöfel, Hasenfelde und Heinersdorf westlich der L36 und der Gemarkung Neuendorf im Sande nördlich der L36,

—

Landkreis Spree-Neiße:

—	Gemeinde Turnow-Preilack mit der Gemarkung Turnow,

—	Gemeinde Drachhausen,

—	Gemeinde Schmogrow-Fehrow,

—	Gemeinde Drehnow,

—	Gemeinde Guhrow,

—	Gemeinde Werben,

—	Gemeinde Dissen-Striesow,

—	Gemeinde Briesen,

—	Gemeinde Kolkwitz mit den Gemarkungen Babow, Eichow und Milkersdorf,

—	Gemeinde Burg (Spreewald),

—

Landkreis Oberspreewald-Lausitz:

—	Gemeinde Lauchhammer,

—	Gemeinde Schwarzheide,

—	Gemeinde Schipkau,

—	Gemeinde Senftenberg mit den Gemarkungen Brieske, Niemtsch, Senftenberg und Reppist,

—	die Gemeinde Schwarzbach mit der Gemarkung Biehlen,

—	Gemeinde Großräschen mit den Gemarkungen Wormlage, Saalhausen, Barzig, Freienhufen, Großräschen,

—	Gemeinde Vetschau/Spreewald mit den Gemarkungen: Naundorf, Fleißdorf, Suschow, Stradow, Göritz, Koßwig, Vetschau, Repten, Tornitz, Missen und Orgosen,

—	Gemeinde Calau mit den Gemarkungen: Kalkwitz, Mlode, Saßleben, Reuden, Bolschwitz, Säritz, Calau, Kemmen, Werchow und Gollmitz,

—	Gemeinde Luckaitztal,

—	Gemeinde Bronkow,

—	Gemeinde Altdöbern mit der Gemarkung Altdöbern westlich der Bahnlinie,

—	Gemeinde Tettau,

—

Landkreis Elbe-Elster:

—	Gemeinde Großthiemig,

—	Gemeinde Hirschfeld,

—	Gemeinde Gröden,

—	Gemeinde Schraden,

—	Gemeinde Merzdorf,

—	Gemeinde Röderland mit der Gemarkung Wainsdorf, Prösen, Stolzenhain a.d. Röder,

—	Gemeinde Plessa mit der Gemarkung Plessa,

—

Landkreis Prignitz

—

Gemeinde Karstädt mit den Gemarkungen Neuhof südöstlich der Neuhausener Straße, Kribbe südlich der Kreisstraße 7045, Dallmin südlich der L133 und K7045 begrenzt durch die Bahnstrecke Berlin-Hamburg, Groß Warnow östlich der Bahnstrecke Berlin-Hamburg, Reckenzin östlich der Bahnstrecke Berlin-Hamburg, Klein Warnow östlich der Bahnstrecke Berlin-Hamburg, Streesow östlich der Bahnstrecke Berlin-Hamburg,

—	Gemeinde Putlitz mit den Gemarkungen Porep nördlich der A24, Telschow nördlich der A24, Lütkendorf östlich der L13, Weitgendorf östlich der L 13, Putlitz südlich des Hülsebecker Damm, Nettelbeck nördlich der A24, Sagast südlich des Grabens 1/12/05

—	Gemeinde Pirow mit den Gemarkungen Pirow, Burow, Bresch und Hülsebeck südlich der L104,

—	Gemeinde Berge mit den Gemarkungen Neuhausen östlich der L10, Berge südlich der Schulstraße/östlich der Perleberger Straße,

Bundesland Sachsen:

—

Stadt Dresden:

—	Stadtgebiet, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—

Landkreis Meißen:

—	Gemeinde Diera-Zehren, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Glaubitz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Hirschstein,

—	Gemeinde Käbschütztal,

—	Gemeinde Klipphausen, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Niederau, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Nünchritz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Röderaue, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Stadt Gröditz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Stadt Lommatzsch,

—	Gemeinde Stadt Meißen, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Stadt Nossen,

—	Gemeinde Stadt Riesa,

—	Gemeinde Stadt Strehla,

—	Gemeinde Stauchitz,

—	Gemeinde Wülknitz, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

—	Gemeinde Zeithain,

—

Landkreis Mittelsachsen:

—	Gemeinde Großweitzschen mit den Ortsteilen Döschütz, Gadewitz, Niederranschütz, Redemitz,

—	Gemeinde Ostrau mit den Ortsteilen Auerschütz, Beutig, Binnewitz, Clanzschwitz, Delmschütz, Döhlen, Jahna, Kattnitz, Kiebitz, Merschütz, Münchhof, Niederlützschera, Noschkowitz, Oberlützschera, Obersteina, Ostrau, Pulsitz, Rittmitz, Schlagwitz, Schmorren, Schrebitz, Sömnitz, Trebanitz, Zschochau,

—	Gemeinde Reinsberg,

—

Gemeinde Stadt Döbeln mit den Ortsteilen Beicha, Bormitz, Choren, Döbeln, Dreißig, Geleitshäuser, Gertitzsch, Gödelitz, Großsteinbach, Juchhöh, Kleinmockritz, Leschen, Lüttewitz, Maltitz, Markritz, Meila, Mochau, Nelkanitz, Oberranschütz, Petersberg, Präbschütz, Prüfern, Schallhausen, Schweimnitz, Simselwitz, Theeschütz, Zschackwitz, Zschäschütz,

—	Gemeinde Stadt Großschirma mit den Ortsteilen Obergruna, Siebenlehn,

—	Gemeinde Stadt Roßwein mit den Ortsteilen Gleisberg, Haßlau, Klinge, Naußlitz, Neuseifersdorf, Niederforst, Ossig, Roßwein, Seifersdorf, Wettersdorf, Wetterwitz,

—	Gemeinde Striegistal mit den Ortsteilen Gersdorf, Kummersheim, Marbach,

—	Gemeinde Zschaitz-Ottewig,

—

Landkreis Nordsachsen:

—	Gemeinde Arzberg mit den Ortsteilen Stehla, Tauschwitz,

—	Gemeinde Cavertitz mit den Ortsteilen Außig, Cavertitz, Klingenhain, Schirmenitz, Treptitz,

—	Gemeinde Liebschützberg mit den Ortsteilen Borna, Bornitz, Clanzschwitz, Ganzig, Kleinragewitz, Laas, Leckwitz, Liebschütz, Sahlassan, Schönnewitz, Terpitz östlich der Querung am Käferberg, Wadewitz, Zaußwitz,

—	Gemeinde Naundorf mit den Ortsteilen Casabra, Gastewitz, Haage, Hof, Hohenwussen, Kreina, Nasenberg, Raitzen, Reppen, Salbitz, Stennschütz, Zeicha,

—	Gemeinde Stadt Belgern-Schildau mit den Ortsteilen Ammelgoßwitz, Dröschkau, Liebersee östlich der B182, Oelzschau, Seydewitz, Staritz, Wohlau,

—	Gemeinde Stadt Mügeln mit den Ortsteilen Mahris, Schweta südlich der K8908, Zschannewitz,

—	Gemeinde Stadt Oschatz mit den Ortsteilen Lonnewitz östlich des Sandbaches und nördlich der B6, Oschatz östlich des Schmorkauer Wegs und nördlich der S28, Rechau, Schmorkau, Zöschau,

—

Landkreis Sächsische Schweiz-Osterzgebirge:

—	Gemeinde Bannewitz,

—	Gemeinde Dürrröhrsdorf-Dittersbach,

—	Gemeinde Kreischa,

—	Gemeinde Lohmen,

—	Gemeinde Müglitztal,

—	Gemeinde Stadt Dohna,

—	Gemeinde Stadt Freital,

—	Gemeinde Stadt Heidenau,

—	Gemeinde Stadt Hohnstein,

—	Gemeinde Stadt Neustadt i. Sa.,

—	Gemeinde Stadt Pirna,

—	Gemeinde Stadt Rabenau mit den Ortsteilen Lübau, Obernaundorf, Oelsa, Rabenau und Spechtritz,

—	Gemeinde Stadt Stolpen,

—	Gemeinde Stadt Tharandt mit den Ortsteilen Fördergersdorf, Großopitz, Kurort Hartha, Pohrsdorf und Spechtshausen,

—	Gemeinde Stadt Wilsdruff, sofern nicht bereits Teil der Sperrzone II,

Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:

—

Landkreis Vorpommern Greifswald

—	Gemeinde Penkun,

—	Gemeinde Nadrensee,

—	Gemeinde Krackow,

—	Gemeinde Glasow,

—	Gemeinde Grambow,

—

Landkreis Ludwigslust-Parchim:

—	Gemeinde Balow mit den Ortsteilen und der Ortslage: Balow,

—	Gemeinde Dambeck mit den Ortsteilen und der Ortslage: Dambeck (bei Ludwigslust),

—	Gemeinde Groß Godems mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Groß Godems und Klein Godems,

—	Gemeinde Karrenzin mit den Ortsteilen und der Ortslage: Repzin,

—	Gemeinde Möllenbeck mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Carlshof (bei Neustadt-Glewe), Menzendorf (bei Neustadt-Glewe), Möllenbeck (bei Ludwigslust),

—	Gemeinde Muchow mit den Ortsteilen und der Ortslage: Muchow,

—	Gemeinde Parchim mit den Ortsteilen und der Ortslage: Slate,

—	Gemeinde Prislich mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Marienhof (bei Grabow), Neese, Prislich, Werle (bei Ludwigslust / mv),

—	Gemeinde Ruhner Berge mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Drenkow, Jarchow, Poitendorf, Poltnitz, Suckow (bei Parchim), Zachow (bei Parchim),

—	Gemeinde Stolpe mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Barkow (bei Parchim), Granzin (bei Parchim), Stolpe (bei Neustadt-Glewe),

—	Gemeinde Zierzow mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Kolbow, Zierzow (bei Ludwigslust).

2. Igaunija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

—	Hiiu maakond.

3. Latvija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—	Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta daļa uz ziemeļiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Otaņķu pagasts,

—	Ropažu novada Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes.

4. Lietuva

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos,

—	Palangos miesto savivaldybė.

5. Ungārija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

—

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 950950, 950960, 950970, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951950, 952050, 952150, 952250, 952550, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953650, 953660, 953750, 953850, 953950, 953960, 954050, 954060, 954150, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150, 956160, 956250, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Bács-Kiskun megye 600150, 600850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

—	Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950,

—	406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Győr-Moson-Sopron megye 100550, 100650, 100950, 101050, 101350, 101450, 101550, 101560 és 102150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 751250, 751260, 751350, 751360, 751750, 751850, 751950, 753650, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754360, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754850 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251650, 251750, 251850, 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577250, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

6. Polija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie kujawsko - pomorskim:

—	powiat rypiński,

—	powiat brodnicki,

—	powiat grudziądzki,

—	powiat miejski Grudziądz,

—	powiat wąbrzeski,

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gmina Rozogi w powiecie szczycieńskim,

w województwie podlaskim:

—	gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

—	powiat łomżyński,

—	gminy Turośl, Mały Płock w powiecie kolneńskim,

—	powiat zambrowski,

—	powiat miejski Łomża,

w województwie mazowieckim:

—	powiat ostrołęcki,

—	powiat miejski Ostrołęka,

—	gminy Bodzanów, Bulkowo, Gąbin, Mała Wieś, Słubice, Słupno, Wyszogród w powiecie płockim,

—	powiat ciechanowski,

—	powiat płoński,

—	gminy Rościszewo i Szczutowo w powiecie sierpeckim,

—	gminy Nowa Sucha, Teresin, Sochaczew z miastem Sochaczew w powiecie sochaczewskim,

—	część powiatu żyrardowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	część powiatu grodziskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	gminy Baranów i Jaktorów w powiecie grodziskim

—	gmina Bieżuń, Lutocin, Siemiątkowo i Żuromin w powiecie żuromińskim,

—	część powiatu ostrowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	gminy Dzieżgowo, Lipowiec Kościelny, Mława, Radzanów, Strzegowo, Stupsk, Szreńsk, Szydłowo, Wiśniewo w powiecie mławskim,

—	gminy Czernice Borowe, Krasne, Krzynowłoga Mała, miasto Przasnysz, część gminy wiejskiej Przasnysz niewymieniona w części II i części III załącznika I w powiecie przasnyskim,

—	część powiatu makowskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	część powiatu wyszkowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	część powiatu węgrowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	część powiatu wołomińskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	gminy Mokobody i Suchożebry w powiecie siedleckim,

—	gminy Cegłów, Dębe Wielkie, Dobre, Halinów, Jakubów, Mińsk Mazowiecki z miastem Mińśk Mazowiecki, Kałuszyn, Mrozy, Stanisławów w powiecie mińskim,

—	gminy Bielany i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

—	gminy Pacyna, Sanniki w powiecie gostynińskim,

—	gmina Gózd, część gminy Skaryszew położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9, część gminy Iłża położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 w powiecie radomskim,

—	gminy Ciepielów, Lipsko, Rzeczniów, Sienno w powiecie lipskim,

—	gminy Kazanów, Policzna, Tczów, Zwoleń w powiecie zwoleńskim,

w województwie podkarpackim:

—

gminy Tarnowiec, miasto Jasło, część gminy wiejskiej Jasło położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 28 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Jasło oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 992 biegnącą od południowej granicy gminy do granicy miasta Jasło, część gminy Nowy Żmigród położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 993, część gminy Skołyszyn położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 28 w powiecie jasielskim,

—	gmina Grodzisko Dolne w powiecie leżajskim,

—	część powiatu ropczycko – sędziszowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	gminy Chłopice, Pawłosiów, Jarosław z miastem Jarosław w powiecie jarosławskim,

—	gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Przemyśl, część gminy Orły położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77, część gminy Żurawica na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77 w powiecie przemyskim,

—	powiat miejski Przemyśl,

—	gminy Adamówka, Sieniawa, Tryńcza, Przeworsk z miastem Przeworsk, część gminy Zarzecze położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Mleczka w powiecie przeworskim,

—	gminy Rakszawa, Żołynia w powiecie łańcuckim,

—	gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski, część gminy Świlcza położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

—	gmina Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

—	część powiatu dębickiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	gminy Chorkówka, Jedlicze, Miejsce Piastowe, Krościenko Wyżne gminy w powiecie krośnieńskim,

—	powiat miejski Krosno,

—

gminy Bukowsko, Zagórz, część gminy Zarszyn położona na północ od linii wynaczonej przez linię kolejową biegnącą od zachodniej do wschodniej granicy gminy, część gminy wiejskiej Sanok położona na zachód od linii wyznaczonej przez droge nr 886 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy gminy miejskiej Sanok oraz na południe od granicy miasta Sanok, część gminy Komańcza położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 889 oraz na północ od drogi nr 889 biegnącej od tego skrzyżowania do północnej granicy gminy w powiecie sanockim,

—	gmina Cisna w powiecie leskim,

—	gminy Lutowiska, Czarna, Ustrzyki Dolne w powiecie bieszczadzkim,

—	gmina Haczów, część gminy Brzozów położona na zachód od linii wyznaczonej przez droge nr 886 biegnacą od północnej do południowej granicy gminy w powiecie brzozowskim,

w województwie świętokrzyskim:

—	powiat buski,

—	powiat skarżyski,

—	część powiatu opatowskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	część powiatu sandomierskiego niewymieniona w części II załącznika I,

—	powiat staszowski,

—

gminy Brody, część gminy Wąchock położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42, część gminy Mirzec położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Mirzec, łączącą miejscowości Gadka – Mirzec, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od miejscowości Mirzec do wschodniej granicy gminy w powiecie starachowickim,

—	powiat ostrowiecki,

—	gminy Gowarczów, Końskie, Stąporków w powiecie koneckim,

w województwie łódzkim:

—

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

—	gminy Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka w powiecie rawskim,

—	gminy Bolimów, Głuchów, Godzianów, Lipce Reymontowskie, Maków, Nowy Kawęczyn, Skierniewice, Słupia w powiecie skierniewickim,

—	powiat miejski Skierniewice,

—	powiat opoczyński,

—	gminy Czerniewice, Inowłódz, Lubochnia, Rzeczyca, Tomaszów Mazowiecki z miastem Tomaszów Mazowiecki, Żelechlinek w powiecie tomaszowskim,

w województwie pomorskim:

—

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

—	gminy Lichnowy, Miłoradz, Malbork z miastem Malbork, część gminy Nowy Staw położna na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 w powiecie malborskim,

—	gmina Sztum w powiecie sztumskim,

—	gminy Cedry Wielkie, Suchy Dąb, Pszczółki, miasto Pruszcz Gdański, część gminy wiejskiej Pruszcz Gdański położona na wschód od lini wyznaczonej przez drogę A1 w powiecie gdańskim,

—	Miasto Gdańsk,

—	powiat tczewski,

—	część powiatu kwidzyńskiego niewymieniona w części II załącznika I,

w województwie lubuskim:

—	gmina Lubiszyn w powiecie gorzowskim,

—	powiat strzelecko – drezdenecki,

w województwie dolnośląskim:

—	gminy Międzybórz, Syców, Twardogóra, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dobroszyce położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy w powiecie oleśnickim,

—	gminy Jordanów Śląski, Kobierzyce, Sobótka, część gminy Żórawina położona na zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4, część w powiecie wrocławskim,

—	część gminy Domaniów położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim,

—	gmina Wiązów w powiecie strzelińskim,

—

gminy Pielgrzymka, miasto Złotoryja, część gminy wiejskiej Złotoryja położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy w miejscowości Nowa Wieś Złotoryjska do granicy miasta Złotoryja oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od granicy miasta Złotoryja do wschodniej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

—	gminy Janowice Wielkie, Mysłakowice, Stara Kamienica, Szklarska Poręba w powiecie karkonoskim,

—	część powiatu miejskiego Jelenia Góra położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 366,

—	gminy Bolków, Paszowice, miasto Jawor, część gminy Męcinka położona na południe od drogi nr 363 w powiecie jaworskim,

—	gminy Dobromierz i Marcinowice w powiecie świdnickim,

—	gminy Dzierżoniów, Pieszyce, miasto Bielawa, miasto Dzierżoniów w powiecie dzierżoniowskim,

—	gminy Głuszyca, Mieroszów w powiecie wałbrzyskim,

—	gmina Nowa Ruda i miasto Nowa Ruda w powiecie kłodzkim,

—	gminy Kamienna Góra, Marciszów i miasto Kamienna Góra w powiecie kamiennogórskim,

w województwie wielkopolskim:

—	gminy Koźmin Wielkopolski, Rozdrażew w powiecie krotoszyńskim,

—

gminy Książ Wielkopolski, część gminy Dolsk położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 434 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 437, a następnie na wschód od drogi nr 437 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 434 do południowej granicy gminy, w powiecie śremskim,

—	gminy Borek Wielkopolski, Piaski, Pogorzela, w powiecie gostyńskim,

—	gminy Kleszczewo, Kostrzyn, Pobiedziska, w powiecie poznańskim,

—	gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim,

—	powiat czarnkowsko-trzcianecki,

—

część gminy Wronki położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od zachodniej granicy gminy do przecięcia z droga nr 182, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 182 oraz 184 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 182 do południowej granicy gminy w powiecie szamotulskim,

—	gmina Budzyń w powiecie chodzieskim,

—	gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim,

—	gmina Dobrzyca w powiecie pleszewskim,

—

gminy Odolanów, Przygodzice, Raszków, Sośnie, miasto Ostrów Wielkopolski, część gminy wiejskiej Ostrów Wielkopolski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sulisław – Łąkociny – Wierzbno i na zachód od miasta Ostrów Wielkopolski oraz część gminy wiejskiej Ostrów Wielkopolski położona na wschód od miasta Ostrów Wielkopolski w powiecie ostrowskim,

—	gmina Kobyla Góra w powiecie ostrzeszowskim,

—	gminy Baranów, Bralin, Perzów, Rychtal, Trzcinica, Łęka Opatowska w powiecie kępińskim,

—	część powiatu średzkiego niewymieniona w części II załącznika I,

w województwie opolskim:

—

gmina Byczyna, część gminy Kluczbork położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowana z drogą nr 45, a następnie od tego skrzyżowania na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 45 do skrzyżowania z ulicą Fabryczną w miejscowości Kluczbork i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ulice Fabryczna -Dzierżonia – Strzelecka w miejscowości Kluczbork do wschodniej granicy gminy, część gminy Wołczyn położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 w powiecie kluczborskim,

—

gminy Praszka, Gorzów Śląski, Radłów, Olesno, Zębowice, część gminy Rudniki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 43 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 43 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 42 w powiecie oleskim,

—	część gminy Grodków położona na zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie brzeskim,

—	gminy Łambinowice, Pakosławice, Skoroszyce, część gminy Korfantów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 407 w powiecie nyskim,

—

część gminy Biała położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 407 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 414 i dalej na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 414 biegnącej od tego skrzyżowania do skrzyżowania z drogą nr 409, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 409 biegnącą od tego skrzyżowania do wschodniej granicy gminy w powiecie prudnickim,

—

gminy Chrząstowice, Ozimek, Komprachcice, Prószków, część gminy Łubniany położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Świerkle – Masów, ulicę Leśną w miejscowości Masów oraz na południe od ulicy Kolanowskiej biegnącej do wschodniej granicy gminy, część gminy Turawa położona na południe od linii wyznaczonej przez ulice Powstańców Śląskich -Kolanowską -Opolską – Kotorską w miejscowości Węgry i dalej na południe od drogi łączącej miejscowości Węgry- Kotórz Mały – Turawa – Rzędów – Kadłub Turawski – Zakrzów Turawski biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie opolskim,

—	powiat miejski Opole,

w województwie zachodniopomorskim:

—

gminy Nowogródek Pomorski, Barlinek, część gminy Myślibórz położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 biegnącej od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 26, następnie na wschód od drogi nr 26 biegnącej od tego skrzyżowania do skrzyżowania z drogą nr 119 i dalej na wschód od drogi nr 119 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 26 do północnej granicy gminy, część gminy Dębno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na północ od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

—	gminy Lipiany, Przelewice, Pyrzyce, Warnice w powiecie pyrzyckim,

—	gminy Bierzwnik, Krzęcin, Pełczyce w powiecie choszczeńskim,

—

część powiatu miejskiego Szczecin położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Odra Zachodnia biegnącą od północnej granicy gminy do przecięcia z drogą nr 10, następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 10 biegnącą od przecięcia z linią wyznaczoną przez rzekę Odra Zachodnia do wschodniej granicy gminy,

—	gminy Dobra (Szczecińska), Police w powiecie polickim,

—	gmina Kobylanka, część gminy wiejskiej Stargard położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez południową i zachodnią granicę miasta Stargard w powiecie stargardzkim,

w województwie małopolskim:

—	gminy Bobowa, Moszczenica, Łużna, Ropa, część gminy wiejskiej Gorlice położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej do zachodniej granicy gminy, część gminy Biecz położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 28 w powiecie gorlickim,

—	powiat nowosądecki,

—	gminy Czorsztyn, Krościenko nad Dunajcem, Ochotnica Dolna, Szczawnica w powiecie nowotarskim,

—	powiat miejski Nowy Sącz,

—	gminy Skrzyszów, Lisia Góra, Radłów, Wietrzychowice, Żabno, część gminy wiejskiej Tarnów położona na wschód od miasta Tarnów w powiecie tarnowskim,

—	powiat dąbrowski,

—	gminy Klucze, Bolesław, Bukowno w powiecie olkuskim,

w województwie śląskim:

—	gmina Sławków w powiecie będzińskim,

—	powiat miejski Jaworzno,

—	powiat miejski Mysłowice,

—	powiat miejski Katowice,

—	powiat miejski Siemianowice Śląskie,

—	powiat miejski Chorzów,

—	powiat miejski Piekary Śląskie,

—	powiat miejski Bytom,

—	gminy Kalety, Ożarowice, Świerklaniec, Miasteczko Śląskie, Radzionków w powiecie tarnogórskim,

—	gmina Woźniki w powiecie lublinieckim,

—	gminy Myszków i Koziegłowy w powiecie myszkowskim,

—	gminy Ogrodzieniec, Zawiercie, Włodowice w powiecie zawierciańskim.

7. Slovākija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	in the district of Nové Zámky, Sikenička, Pavlová, Bíňa, Kamenín, Kamenný Most, Malá nad Hronom, Belá, Ľubá, Šarkan, Gbelce, Bruty, Mužla, Obid, Štúrovo, Nána, Kamenica nad Hronom, Chľaba, Leľa, Bajtava, Salka, Malé Kosihy,

—	in the district of Veľký Krtíš, the municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká nad Ipľom, Hrušov, Kleňany, Sečianky,

—

in the district of Levice, the municipalities of Keť, Čata, Pohronský Ruskov, Hronovce, Želiezovce, Zalaba, Malé Ludince, Šalov, Sikenica, Pastovce, Bielovce, Ipeľský Sokolec, Lontov, Kubáňovo, Sazdice, Demandice, Dolné Semerovce, Vyškovce nad Ipľom, Preseľany nad Ipľom, Hrkovce, Tupá, Horné Semerovce, Hokovce, Slatina, Horné Turovce, Veľké Turovce, Šahy, Tešmak, Plášťovce, Ipeľské Uľany, Tehla, Lula, Beša, Jesenské, Ina, Lok, Veľký Ďur, Horný Pial, Horná Seč, Starý Tekov, Dolná Seč, Hronské Kľačany, Levice, Podlužany, Krškany, Brhlovce, Bory, Santovka, Domadice, Hontianske Trsťany, Žemberovce,

—	in the district of Krupina, the municipalities of Dudince, Terany, Hontianske Moravce, Sudince, Súdovce, Lišov,

—	the whole district of Ružomberok, except municipalities included in zone II,

—	the whole district of Turčianske Teplice, except municipalities included in zone II,

—	in the district of Martin, municipalties of Blatnica, Folkušová, Necpaly, Belá-Dulice, Ďanová, Karlová, Laskár, Rakovo, Príbovce, Košťany nad Turcom, Socovce, Turčiansky Ďur, Kláštor pod Znievom, Slovany, Ležiachov, Benice,

—	in the district of Dolný Kubín, the municipalities of Kraľovany, Žaškov, Jasenová, Vyšný Kubín, Oravská Poruba, Leštiny, Osádka, Malatiná, Chlebnice, Krivá,

—	in the district of Tvrdošín, the municipalities of Oravský Biely Potok, Habovka, Zuberec,

—	in the district of Prievidza, the municipalities of Handlová, Cígeľ, Podhradie, Lehota pod Vtáčnikom, Ráztočno,

—	the whole district of Partizánske, except municipalities included in zone II,

—	in the district of Topoľčany, the municipalities of Krnča, Prázdnovce, Solčany, Nitrianska Streda, Čeľadince, Kovarce, Súlovce, Oponice,

—

in the district of Nitra, the municipalities of Horné Lefantovce, Dolné Lefantovce, Bádice, Jelenec, Žirany, Podhorany, Nitrianske Hrnčiarovce, Štitáre, Pohranice, Hosťová, Kolíňany, Malý Lapáš, Dolné Obdokovce, Čeľadice, Veľký Lapáš, Babindol, Malé Chyndice, Golianovo, Klasov, Veľké Chyndice, Nová Ves nad Žitavou, Paňa, Vráble, Tajná, Lúčnica nad Žitavou, Žitavce, Melek, Telince, Čifáre.

8. Itālija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Piedmont Region:

—

in the province of Alessandria, Municipalities of: Oviglio, Viguzzolo, Bergamasco, Castellar Guidobono, Berzano Di Tortona, Carentino, Frascaro, Borgoratto Alessandrino, Volpeglino, Gamalero, Pontecurone, Castelnuovo Scrivia, Alluvione Piovera, Sale, Bassignana, Pecetto di Valenza, Rivarone, Montecastello, Valenza, San Salvatore Monferrato, Castelletto Monferrato, Quargnento, Solero, Pietra Marazzi,

—	in the province of Asti, Municipalities of: Nizza Monferrato, Incisa Scapaccino, Mombaruzzo, Maranzana, Castelletto Molina, Castelnuovo Belbo, Quaranti, Fontanile, Calamandrana, Bruno, Canelli, San Marzano Oliveto,

—	in the province of Cuneo, Municipalities of: Bergolo, Pezzolo Valle Uzzone, Cortemilia, Levice, Castelletto Uzzone, Perletto, Castino, Cossano Belbo, Rocchetta Belbo, Santo Stefano Belbo, Gottasecca, Monesiglio, Sale delle Langhe, Camerana, Castelnuovo di Ceva, Priero, Prunetto, Montezemolo, Perlo.

Liguria Region:

—	in the province of Genova, Municipalities of: Portofino, Santa Margherita Ligure, Camogli, Zoagli, Leivi, Chiavari, Santo Stefano d’Aveto, Mezzanego, Carasco, Borzonasca,

—	in the province of Savona, the Municipalities of: Bergeggi, Spotorno, Vezzi Portio, Noli, Orco Feglino, Bormida, Calice Ligure, Rialto, Osiglia, Murialdo,

Emilia-Romagna Region:

—	in the Province of Piacenza, Municipalities of: Cerignale, Ottone (est fiume Trebbia), Corte Brugnatella, Bobbio, Alta Val Tidone, Ferriere,

—	in the provonce of Parma, Municipality of Tornolo (parte Amministrativa a ovest del Fiume Taro).

Lombardia Region:

—	in the Province of Pavia, Municipalities of: Rocca Susella, Montesegale, Godiasco, Borgoratto Mormorolo, Fortunago, Volpara, Borgo Priolo, Rocca De' Giorgi, Rivanazzano, Colli Verdi – Ruino e Canevino,

Lazio Region:

—	in the province of Rome, North: Municipalities of Riano, Castelnuovo di Porto, Capena, Fiano Romano, Morlupo, Sacrofano, Magliano Romano, Formello, Campagnano di Roma, Anguillara, West: the municipality of Fiumicino,

—

South: Municipality of Rome between the limits of Zone 2 (North), the boundaries of Municipality of Fiumicino (West), the Tiber River up to the intersection with the Grande Raccordo Anulare, the Grande Raccordo Anulare up to the intersection with A24 Highway, A24 Highway up to the intersection with Viale del Tecnopolo, viale del Tecnopolo up to the intersection with the boundaries of the municipality of Guidonia Montecelio,

East: Šādas pašvaldības: Guidonia Montecelio, Montelibretti, Palombara Sabina, Monterotondo, Mentana, Sant’Angelo Romano, Fonte Nuova.

Sardinia Region:

—	in the Province of Sud Sardegna, Municipalities of: Escalaplano, Genuri, Gesico, Goni, Las Plassas, Setzu, Seui Isola Amministrativa, Siurgus Donigala, Suelli, Tuili, Villanovafranca

—

in the Province of Nuoro, Municipalities of: Atzara, Bitti, Bolotana, Bortigali, Dorgali, Elini, Elini Isola Amministrativa, Gairo, Girasole, Ilbono, Lanusei, Lei, Loceri, Lotzorai, Macomer a Ovest della SS 131, Noragugume, Oliena, Ortueri, Orune, Osini, Perdasdefogu, Silanus, Sorgono, Tortolì, Ulassai

—	in the Province of Oristano, Municipalities of: Albagiara, Ardauli, Assolo, Asuni, Bidonì, Gonnosnò, Neoneli, Nughedu Santa Vittoria, Samugheo, Sedilo, Senis, Sini, Sorradile

—

in the Province of Sassari, Municipalities of: Alà Dei Sardi, Ardara, Berchidda, Bonnanaro, Bonorva a ovest della SS 131, Borutta, Cheremule, Cossoine, Giave a ovest della SS 131, Mores a nord della SS 128bis - SP 63, Oschiri a nord della E 840, Ozieri a nord della Sp 63 - SP 1 - SS 199, Torralba a ovest della SS 131, Tula.

Calabria Region:

—

In Reggio Calabria Province, Municipalities of: Taurianova, Locri, Cittanova, Gerace, Rizziconi, Canolo, Antonimina, Portigliola, Gioia Tauro, Sant'ilario dello Ionio, Agnana Calabra, Mammola, Melicucco, Polistena, Rosarno, San Ferdinando, San Giorgio Morgeto, Siderno, Placanica, Riace, San Giovanni di Gerace, Martone, Stilo, Marina di Gioiosa Jonica, Roccella Jonica, Maropati, Laureana di Borrello, Candidoni, Camini, Grotteria, Monasterace, Giffone, Pazzano, Gioiosa Ionica, Bivongi, Galatro, Stignano, San Pietro di Caridà, Serrata, Feroleto della Chiesa, Caulonia, Cinquefrondi, Anoia.

9. Čehija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Čehijā:

Liberecký kraj:

—

v okrese Liberec katastrální území obcí Hrádek nad Nisou, Oldřichov v Hájích, Grabštejn, Václavice u Hrádku nad Nisou, Horní Vítkov, Dolní Vítkov, Bílý Kostel nad Nisou, Dolní Chrastava, Horní Chrastava, Chrastava I, Nová Ves u Chrastavy, Mlýnice, Albrechtice u Frýdlantu, Kristiánov, Heřmanice u Frýdlantu, Dětřichov u Frýdlantu, Mníšek u Liberce, Oldřichov na Hranicích, Machnín, Svárov u Liberce, Desná I, Krásná Studánka, Stráž nad Nisou, Fojtka, Radčice u Krásné Studánky, Kateřinky u Liberce, Staré Pavlovice, Nové Pavlovice, Růžodol I, Františkov u Liberce, Liberec, Ruprechtice, Rudolfov, Horní Růžodol, Rochlice u Liberce, Starý Harcov, Vratislavice nad Nisou, Kunratice u Liberce, Proseč nad Nisou, Lukášov, Rýnovice, Jablonec nad Nisou, Jablonecké Paseky, Jindřichov nad Nisou, Mšeno nad Nisou, Lučany nad Nisou, Smržovka, Tanvald, Jiřetín pod Bukovou, Dolní Maxov, Antonínov, Horní Maxov, Karlov u Josefova Dolu, Loučná nad Nisou, Hraničná nad Nisou, Janov nad Nisou, Bedřichov u Jablonce nad Nisou, Josefův Důl u Jablonce nad Nisou, Albrechtice v Jizerských horách, Desná III, Polubný, Harrachov, Jizerka, Hejnice, Bílý Potok pod Smrkem, Andělská Hora u Chrastavy, Benešovice u Všelibic, Cetenov, Česká Ves v Podještědí, Dolní Sedlo, Dolní Suchá u Chotyně, Donín u Hrádku nad Nisou, Druzcov, Hlavice, Hrubý Lesnov, Chotyně, Chrastava II, Chrastná, Jablonné v Podještědí, Janovice v Podještědí, Janův Důl, Jítrava, Kněžice v Lužických horách, Kotel, Kryštofovo Údolí, Křižany, Lázně Kundratice, Loučná, Lvová, Malčice u Všelibic, Markvartice v Podještědí, Nesvačily u Všelibic, Novina u Liberce, Osečná, Panenská Hůrka, Polesí u Rynoltic, Postřelná, Přibyslavice, Rynoltice, Smržov u Českého Dubu, Vápno, Všelibice, Zábrdí u Osečné, Zdislava, Žibřidice,

—

v okrese Česká Lípa katastrální území obcí Bezděz, Blatce, Brniště, Břevniště pod Ralskem, Česká Lípa, Deštná u Dubé, Dobranov, Dražejov u Dubé, Drchlava, Dřevčice, Dubá, Dubice u České Lípy, Dubnice pod Ralskem, Hamr na Jezeře, Heřmaničky u Dobranova, Hlemýždí, Holany, Horky u Dubé, Horní Krupá, Houska, Chlum u Dubé, Jabloneček, Jestřebí u České Lípy, Kamenice u Zákup, Korce, Kruh v Podbezdězí, Kvítkov u České Lípy, Lasvice, Loubí pod Vlhoštěm, Luhov u Mimoně, Luka, Maršovice u Dubé, Náhlov, Nedamov, Noviny pod Ralskem, Obora v Podbezdězí, Okna v Podbezdězí, Okřešice u České Lípy, Pavlovice u Jestřebí, Písečná u Dobranova, Skalka u Doks, Sosnová u České Lípy, Srní u České Lípy, Stará Lípa, Starý Šidlov, Stráž pod Ralskem, Šváby, Tachov u Doks, Tubož, Újezd u Jestřebí, Velenice u Zákup, Velký Grunov, Velký Valtinov, Vítkov u Dobranova, Vlčí Důl, Vojetín, Vrchovany, Zahrádky u České Lípy, Zákupy, Zbyny, Žďár v Podbezdězí, Ždírec v Podbezdězí, Žizníkov,

Středočeský kraj

—

v okrese Mladá Boleslav katastrální území obcí Bezdědice, Březovice pod Bezdězem, Víska u Březovic, Dolní Krupá u Mnichova Hradiště, Mukařov u Jiviny, Neveklovice, Strážiště u Jiviny, Vicmanov, Vrchbělá, Březinka pod Bezdězem, Bělá pod Bezdězem, Dolní Rokytá, Horní Rokytá, Rostkov, Kozmice u Jiviny.

10. Grieķija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:

—

in the regional unit of Drama:

—	the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

—	the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

—	the municipal departments of Prosotsani, Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

—	the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

—

in the regional unit of Xanthi:

—	the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

—	the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio (in Myki municipality),

—	the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

—

in the regional unit of Rodopi:

—	the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

—	the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

—	the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

—	the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

—

in the regional unit of Evros:

—	the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

—	the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

—	the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality).

—

in the regional unit of Serres:

—	the municipal departments of Melenikitsi, Nea Tyroloi, Palaiokastro and Skotoussa (Irakleia Municipality),

—	the municipal department of Vamvakofyto, part of the municipal department of Sidirokastro and the community departments of Agkistro, Kapnofyto and Achladochori (Sintiki Municipality),

—

the municipal departments of Serres, Elaionas, Leukonas, Kala Dendra, Christos, Monokklisia, Ano Kamila, Mitrousi, Oinoussa, Agia Eleni, Adelfiko, Vamvakoussa, Kato Kamila, Kouvouklia, Koumaria, Konstantinato, Peponia, Skoutari and the community departments of Orini and Ano Vrontou (Serres Municipality),

—	the municipal departments of Choumniko, Agia Paraskevi, Ligaria, Sisamia, Anthi, Therma, Nigrita, Terpni and Flampouro (Visaltia Municipality),

—	the municipal departments of Valtotopos, Neos Skopos, Neochori Serron (Emmanouil Pappas Municipality),

—

in the regional unit of Kilkis:

—	the municipal departments of, Megali Vrisi, Megali Sterna, Kastaneon, Iliolousto, Gallikos, Kampani, Mandres, Nea Santa, Pedino, Chrisopetra, Vaptistis, Kristoni Chorigio, Mavroneri, Neo Ginekokatsro, Xilokeratea and Mesiano (Kilkis Municipality),

—	the municipal departments of Eiriniko, Euzonoi, Vafiochori, Mikro Dasos, Peukodasos, Polikastro and Pontoirakleia (Peonias Municipality),

—

in the regional unit of Thessaloniki:

—	the municipal departments of Assiros, Krithia, Exalofos, Lofiskos, Analipsi, Irakleio, Kolchiko, Lagadas, Perivolaki, Chrisavgi and Askos (Lagadas Municipality),

—	the municipal departments of Arethousa, Maurouda, Skepasto, Stefanina, Filadelfio, Evagelismos, Nimfopetra, Profitis, Scholari and Volvi (Volvi Municipality),

—	the municipal departments of Drimos, Mesaio, Melissochori and Liti (Oreokastro Municipality).

II DAĻA

1. Bulgārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

—	the whole region of Haskovo,

—	the whole region of Yambol,

—	the whole region of Stara Zagora,

—	the whole region of Pernik,

—	the whole region of Kyustendil,

—	the whole region of Plovdiv,

—	the whole region of Pazardzhik, excluding the areas in Part III,

—	the whole region of Smolyan,

—	the whole region of Dobrich,

—	the whole region of Sofia city,

—	the whole region of Sofia Province,

—	the whole region of Blagoevgrad,

—	the whole region of Razgrad,

—	the whole region of Kardzhali,

—	the whole region of Burgas,

—	the whole region of Varna,

—	the whole region of Silistra,

—	the whole region of Ruse,

—	the whole region of Veliko Tarnovo,

—	the whole region of Pleven,

—	the whole region of Targovishte,

—	the whole region of Shumen,

—	the whole region of Sliven,

—	the whole region of Vidin,

—	the whole region of Gabrovo,

—	the whole region of Lovech,

—	the whole region of Montana,

—	the whole region of Vratza.

2. Vācija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

—

Landkreis Oder-Spree:

—	Gemeinde Eisenhüttenstadt mit der Gemarkung Eisenhüttenstadt nördlich der L371 und östlich der B112,

—	Gemeinde Ziltendorf,

—	Gemeinde Wiesenau,

—	Gemeinde Siehdichum mit der Gemarkung Rießen nördlich des Oder-Spree-Kanal,

—	Gemeinde Müllrose nördlich des Oder-Spree-Kanal,

—	Gemeinde Briesen mit den Gemarkungen Alt Madlitz, Madlitz-Forst, Biegen, Briesen, Falkenberg (B), Wilmersdorf (B), der Gemarkung Kersdorf nördlich A12 und der Gemarkung Neubrück Forst östlich der K7634 und nördlich der A12,

—	Gemeinde Jacobsdorf,

—	Gemeinde Groß Lindow,

—	Gemeinde Brieskow-Finkenheerd,

—	Gemeinde Rietz-Neuendorf mit der Gemarkung Neubrück östlich der L411 und K6734,

—	Gemeinde Langewahl nördlich der A12,

—	Gemeinde Berkenbrück nördlich der A12,

—	Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Arensdorf und Demitz und den Gemarkungen Steinhöfel, Hasenfelde und Heinersdorf östlich der L 36 und der Gemarkung Neuendorf im Sande südlich der L36,

—	Gemeinde Fürstenwalde östlich der B 168 und südlich der L36,

—

Landkreis Spree-Neiße:

—	Gemeinde Schenkendöbern,

—	Gemeinde Guben,

—	Gemeinde Jänschwalde,

—	Gemeinde Tauer,

—	Gemeinde Peitz,

—	Gemeinde Turnow-Preilack mit der Gemarkung Preilack,

—	Gemeinde Teichland,

—	Gemeinde Heinersbrück,

—	Gemeinde Forst,

—	Gemeinde Groß Schacksdorf-Simmersdorf,

—	Gemeinde Neiße-Malxetal,

—	Gemeinde Jämlitz-Klein Düben,

—	Gemeinde Tschernitz,

—	Gemeinde Döbern,

—	Gemeinde Felixsee,

—	Gemeinde Wiesengrund,

—	Gemeinde Spremberg mit den Gemarkungen Wolkenberg, Stradow, Jessen, Pulsberg und Perpe,

—	Gemeinde Welzow,

—	Gemeinde Neuhausen/Spree mit der Gemarkung Gablenz,

—	Gemeinde Drebkau mit den Gemarkungen Greifenhain und Kausche,

—

Landkreis Märkisch-Oderland:

—	Gemeinde Bleyen-Genschmar,

—	Gemeinde Neuhardenberg

—	Gemeinde Golzow,

—	Gemeinde Küstriner Vorland,

—	Gemeinde Alt Tucheband,

—	Gemeinde Reitwein,

—	Gemeinde Podelzig,

—	Gemeinde Gusow-Platkow,

—	Gemeinde Seelow,

—	Gemeinde Vierlinden,

—	Gemeinde Lindendorf,

—	Gemeinde Fichtenhöhe,

—	Gemeinde Lietzen,

—	Gemeinde Falkenhagen (Mark),

—	Gemeinde Zeschdorf,

—	Gemeinde Treplin,

—	Gemeinde Lebus,

—	Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Jahnsfelde, Trebnitz, Obersdorf, Münchehofe und Hermersdorf,

—	Gemeinde Märkische Höhe mit der Gemarkung Ringenwalde,

—

Gemeinde Bliesdorf mit der Gemarkung Metzdorf und Gemeinde Bliesdorf – östlich der B167 bis östlicher Teil, begrenzt aus Richtung Gemarkungsgrenze Neutrebbin südlich der Bahnlinie bis Straße „Sophienhof“ dieser westlich folgend bis „Ruesterchegraben“ weiter entlang Feldweg an den Windrädern Richtung „Herrnhof“, weiter entlang „Letschiner Hauptgraben“ nord-östlich bis Gemarkungsgrenze Alttrebbin und Kunersdorf – östlich der B167,

—	Gemeinde Bad Freienwalde mit den Gemarkungen Altglietzen, Altranft, Bad Freienwalde, Bralitz, Hohenwutzen, Schiffmühle, Hohensaaten und Neuenhagen,

—	Gemeinde Falkenberg mit der Gemarkung Falkenberg östlich der L35,

—	Gemeinde Oderaue,

—	Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Altwriezen, Jäckelsbruch, Neugaul, Beauregard, Eichwerder, Rathsdorf – östlich der B167 und Wriezen – östlich der B167,

—	Gemeinde Neulewin,

—	Gemeinde Neutrebbin,

—	Gemeinde Letschin,

—	Gemeinde Zechin,

—

Landkreis Barnim:

—	Gemeinde Lunow-Stolzenhagen,

—	Gemeinde Parsteinsee,

—	Gemeinde Oderberg,

—	Gemeinde Liepe,

—	Gemeinde Hohenfinow (nördlich der B167),

—	Gemeinde Niederfinow,

—	Gemeinde (Stadt) Eberswalde mit den Gemarkungen Eberswalde nördlich der B167 und östlich der L200, Sommerfelde und Tornow nördlich der B167,

—	Gemeinde Chorin mit den Gemarkungen Brodowin, Chorin östlich der L200, Serwest, Neuehütte, Sandkrug östlich der L200,

—	Gemeinde Ziethen mit der Gemarkung Klein Ziethen östlich der Serwester Dorfstraße und östlich der B198,

—

Landkreis Uckermark:

—	Gemeinde Angermünde mit den Gemarkungen Crussow, Stolpe, Gellmersdorf, Neukünkendorf, Bölkendorf, Herzsprung, Schmargendorf und den Gemarkungen Angermünde südlich und südöstlich der B2 und Dobberzin südlich der B2,

—	Gemeinde Schwedt mit den Gemarkungen Criewen, Zützen, Schwedt, Stendell, Kummerow, Kunow, Vierraden, Blumenhagen, Oderbruchwiesen, Enkelsee, Gatow, Hohenfelde, Schöneberg, Flemsdorf und der Gemarkung Felchow östlich der B2,

—	Gemeinde Pinnow südlich und östlich der B2,

—	Gemeinde Berkholz-Meyenburg,

—	Gemeinde Mark Landin mit der Gemarkung Landin südlich der B2,

—	Gemeinde Casekow mit der Gemarkung Woltersdorf und den Gemarkungen Biesendahlshof und Casekow östlich der L272 und südlich der L27,

—	Gemeinde Hohenselchow-Groß Pinnow mit der Gemarkung Groß Pinnow und der Gemarkung Hohenselchow südlich der L27,

—

Gemeinde Gartz (Oder) mit der Gemarkung Friedrichsthal und den Gemarkungen Gartz und Hohenreinkendorf südlich der L27 und der B2 bis Kastanienallee, dort links abbiegend dem Schülerweg folgend bis Höhe Bahnhof, von hier in östlicher Richtung den Salveybach kreuzend bis zum Tantower Weg, diesen in nördlicher Richtung bis zu Stettiner Straße, diese weiter folgend bis zur B2, dieser in nördlicher Richtung folgend,

—	Gemeinde Mescherin mit der Gemarkung Mescherin, der Gemarkung Neurochlitz östlich der B2 und der Gemarkung Rosow nördlich der K 7311,

—	Gemeinde Passow mit der Gemarkung Jamikow,

—	Kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder),

—

Landkreis Prignitz

—	Gemeinde Karstädt mit den Gemarkungen Neuhof nordwestlich der Neuhausener Straße, Kribbe nördlich der K7045, Dallmin nördlich der L133 und K7045 begrenzt durch die Bahnstrecke Berlin-Hamburg

—	Gemeinde Berge mit den Gemarkungen Grenzheim, Kleeste, Neuhausen westlich der L10, Berge nördlich der Schulstraße/östlich der Perleberger Straße

—	Gemeinde Pirow mit den Gemarkungen Hülsebeck nördlich der L104, Bresch Dreieck an der nordwestlichen Gemarkungsgrenze am Bach Karwe

—	Gemeinde Putlitz mit den Gemarkungen Sagast nördlich des Grabens 1/12/05, Nettelbeck südwestlich der A24, Porep südlich der A24, Lütkendorf westlich der L13, Putlitz nördlich des Hülsebecker Damm, Weitgendorf westlich der L13 und Telschow südwestlich der A24,

—

Landkreis Oberspreewald-Lausitz:

—	Gemeinde Vetschau mit den Gemarkungen Wüstenhain und Laasow,

—	Gemeinde Altdöbern mit den Gemarkungen Reddern, Ranzow, Pritzen, Altdöbern östlich der Bahnstrecke Altdöbern –Großräschen,

—	Gemeinde Großräschen mit den Gemarkungen Woschkow, Dörrwalde, Allmosen,

—	Gemeinde Neu-Seeland,

—	Gemeinde Neupetershain,

—	Gemeinde Senftenberg mit der Gemarkungen Peickwitz, Sedlitz, Kleinkoschen, Großkoschen und Hosena,

—	Gemeinde Hohenbocka,

—	Gemeinde Grünewald,

—	Gemeinde Hermsdorf,

—	Gemeinde Kroppen,

—	Gemeinde Ortrand,

—	Gemeinde Großkmehlen,

—	Gemeinde Lindenau,

—	Gemeinde Frauendorf,

—	Gemeinde Ruhland,

—	Gemeinde Guteborn,

—	Gemeinde Schwarzbach mit der Gemarkung Schwarzbach,

Bundesland Sachsen:

—	Landkreis Bautzen,

—

Stadt Dresden:

—	Stadtgebiet nördlich der BAB4 bis zum Verlauf westlich der Elbe, dann nördlich der B6,

—	Landkreis Görlitz,

—

Landkreis Meißen:

—	Gemeinde Diera-Zehren östlich der Elbe,

—	Gemeinde Ebersbach,

—	Gemeinde Glaubitz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—	Gemeinde Klipphausen östlich der S177,

—	Gemeinde Lampertswalde,

—	Gemeinde Moritzburg,

—	Gemeinde Niederau östlich der B101,

—	Gemeinde Nünchritz östlich der Elbe und südlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—	Gemeinde Priestewitz,

—	Gemeinde Röderaue östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—	Gemeinde Schönfeld,

—	Gemeinde Stadt Coswig,

—	Gemeinde Stadt Gröditz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—	Gemeinde Stadt Großenhain,

—	Gemeinde Stadt Meißen östlich des Straßenverlaufs der S177 bis zur B6, dann B6 bis zur B101, ab der B101 Elbtalbrücke Richtung Norden östlich der Elbe,

—	Gemeinde Stadt Radebeul,

—	Gemeinde Stadt Radeburg,

—	Gemeinde Thiendorf,

—	Gemeinde Weinböhla,

—	Gemeinde Wülknitz östlich des Grödel-Elsterwerdaer-Floßkanals,

—

Landkreis Sächsische Schweiz-Osterzgebirge:

—	Gemeinde Stadt Wilsdruff nördlich der BAB4 zwischen den Abfahren Wilsdruff und Dreieck Dresden-West,

Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:

—

Landkreis Ludwigslust-Parchim:

—	Gemeinde Brunow mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Bauerkuhl, Brunow (bei Ludwigslust), Klüß, Löcknitz (bei Parchim),

—	Gemeinde Karrenzin mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Herzfeld (bei Parchim), Karrenzin, Karrenzin-Ausbau, Neu Herzfeld, Wulfsahl (bei Parchim),

—	Gemeinde Möllenbeck mit den Ortsteilen und der Ortslage: Horst (bei Grabow),

—	Gemeinde Ruhner Berge mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Dorf Poltnitz, Griebow, Leppin (bei Marwitz), Mentin,

—	Gemeinde Ziegendorf mit den Ortsteilen und den Ortslagen: Drefahl, Meierstorf (bei Parchim), Neu Drefahl, Pampin, Platschow, Stresendorf, Ziegendorf (bei Parchim).

3. Igaunija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

—	Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4. Latvija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—	Aizkraukles novads,

—	Alūksnes novads,

—	Augšdaugavas novads,

—	Ādažu novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Cēsu novads,

—

Dienvidkurzemes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu, Vecpils, Bārtas, Sakas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas, Dunikas, Vaiņodes, Gaviezes, Grobiņas, Rucavas, Vērgales, Medzes pagasts, Nīcas pagasta daļa uz dienvidiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P116, P106, no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes, Durbes, Pāvilostas, Priekules pilsēta, Grobiņas,

—	Dobeles novads,

—	Gulbenes novada Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Lizuma, Līgo, Rankas, Tirzas pagasts,

—	Jelgavas novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Krāslavas novads,

—	Kuldīgas novada Alsungas, Gudenieku, Kurmāles, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Snēpeles, Turlavas, Ēdoles, Īvandes, Rumbas, Padures pagasts, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, Kuldīgas pilsēta,

—	Ķekavas novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mārupes novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Preiļu novads,

—	Rēzeknes novads,

—	Ropažu novada Garkalnes, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, Vangažu pilsēta,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novads,

—	Saulkrastu novads,

—	Siguldas novads,

—	Smiltenes novads,

—	Talsu novads,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Valmieras novads,

—	Varakļānu novads,

—	Ventspils novads,

—	Daugavpils valstspilsētas pašvaldība,

—	Jelgavas valstspilsētas pašvaldība,

—	Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība,

—	Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība.

5. Lietuva

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Skuodo rajono savivaldybė.

—	Birštono savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Joniškio rajono savivaldybė,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Juodaičių, Seredžiaus, Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė,

—	Kazlų rūdos savivaldybė: Kazlų Rūdos seniūnija, išskyrus vakarinė dalis iki kelio 2602 ir 183, Plutiškių seniūnija,

—	Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kražių, Liolių, Tytuvėnų, Tytuvėnų apylinkių, Pakražančio ir Vaiguvos seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė,

—	Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė,

—	Kretingos rajono savivaldybė,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Mažeikių rajono savivaldybė,

—	Molėtų rajono savivaldybė: Alantos, Balninkų, Čiulėnų, Inturkės, Joniškio, Luokesos, Mindūnų, Suginčių ir Videniškių seniūnijos,

—	Pagėgių savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Pasvalio rajono savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė,

—	Rietavo savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė,

—	Plungės rajono savivaldybė,

—	Raseinių rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Skuodo rajono savivaldybė,

—	Šakių rajono savivaldybė: Kriūkų, Lekėčių ir Lukšių seniūnijos,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė: Ginkūnų, Gruzdžių, Kairių, Kužių, Meškuičių, Raudėnų, Šakynos ir Šiaulių kaimiškosios seniūnijos,

—	Šilutės rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė: Čiobiškio, Gelvonų, Jauniūnų, Kernavės, Musninkų ir Širvintų seniūnijos,

—	Šilalės rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Tauragės rajono savivaldybė,

—	Telšių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė: Deltuvos, Lyduokių, Pabaisko, Pivonijos, Siesikų, Šešuolių, Taujėnų, Ukmergės miesto, Veprių, Vidiškių ir Žemaitkiemo seniūnijos,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė: Avižienių, Bezdonių, Buivydžių, Dūkštų, Juodšilių, Kalvelių, Lavoriškių, Maišiagalos, Marijampolio, Medininkų, Mickūnų, Nemenčinės, Nemenčinės miesto, Nemėžio, Pagirių, Riešės, Rudaminos, Rukainių, Sudervės, Sužionių, Šatrininkų ir Zujūnų seniūnijos,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

6. Ungārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

—	Békés megye 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952350, 952450, 952650 és 956350 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—	Fejér megye 403150, 403160, 403250, 403260, 403350, 404250, 404550, 404560, 404570, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—	Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753660, 754150, 754250, 754370, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Komárom-Esztergom megye 250350, 250850, 250950, 251450, 251550, 251950, 252050, 252150, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

7. Polija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

—	powiat elbląski,

—	powiat miejski Elbląg,

—	część powiatu gołdapskiego niewymieniona w częśći III załącznika I,

—	powiat piski,

—	powiat bartoszycki,

—	powiat olecki,

—	część powiatu giżyckiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat braniewski,

—	powiat kętrzyński,

—	powiat lidzbarski,

—	gminy Dźwierzuty Jedwabno, Pasym, Świętajno, Wielbark, Szczytno i miasto Szczytno w powiecie szczycieńskim,

—	powiat mrągowski,

—	część powiatu węgorzewskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat olsztyński,

—	powiat miejski Olsztyn,

—	powiat nidzicki,

—	powiat ostródzki,

—	powiat nowomiejski,

—	powiat iławski,

—	powiat działdowski,

w województwie podlaskim:

—	powiat bielski,

—	powiat grajewski,

—	powiat moniecki,

—	powiat sejneński,

—	powiat siemiatycki,

—	powiat hajnowski,

—	gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

—	powiat białostocki,

—	powiat suwalski,

—	powiat miejski Suwałki,

—	powiat augustowski,

—	powiat sokólski,

—	powiat miejski Białystok,

—	gminy Grabowo, Stawiski, Kolno z miastem Kolno w powiecie kolneńskim,

w województwie mazowieckim:

—	gminy Domanice, Korczew, Kotuń, Mordy, Paprotnia, Przesmyki, Siedlce, Skórzec, Wiśniew, Wodynie, Zbuczyn w powiecie siedleckim,

—	powiat miejski Siedlce,

—	gminy Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń w powiecie sokołowskim,

—	powiat łosicki,

—	część powiatu sochaczewskiego niewymieniona w części I załącznika I,

—	gmina Przyłęk w powiecie zwoleńskim,

—	powiat kozienicki,

—	gminy Chotcza i Solec nad Wisłą w powiecie lipskim,

—	gminy Jastrzębia, Jedlińsk, Jedlnia – Letnisko, Kowala, Pionki z miastem Pionki, Przytyk, Wierzbica, Wolanów, Zakrzew, część gminy Skaryszew położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9, część gminy Iłża położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 w powiecie radomskim,

—	powiat miejski Radom,

—	powiat szydłowiecki,

—	gminy Lubowidz i Kuczbork Osada w powiecie żuromińskim,

—	gmina Wieczfnia Kościelna w powicie mławskim,

—	powiat nowodworski,

—

gminy Radzymin, Wołomin, miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka, część gminy Tłuszcz położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Łochów – Wołomin, część gminy Jadów położona na północ od linii kolejowej biegnącej od wschodniej do zachodniej granicy gminy, część gminy Dąbrówka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie wołomińskim,

—	powiat garwoliński,

—

gminy Boguty – Pianki, Brok, Zaręby Kościelne, Nur, Małkinia Górna, część gminy Wąsewo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 60, część gminy wiejskiej Ostrów Mazowiecka położona na południe od miasta Ostrów Mazowiecka i na południe od linii wyznaczonej przez drogę 60 biegnącą od zachodniej granicy miasta Ostrów Mazowiecka do zachodniej granicy gminy w powiecie ostrowskim,

—	część gminy Sadowne położona na północny- zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Łochów położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie węgrowskim,

—	gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, część gminy Zabrodzie położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie wyszkowskim,

—	gminy Latowicz, Siennica, Sulejówek w powiecie mińskim,

—	powiat otwocki,

—	część powiatu warszawskiego zachodniego niewymieniona w części I załącznika I,

—	powiat warszawski zachodni,

—	powiat legionowski,

—	powiat piaseczyński,

—	powiat pruszkowski,

—	powiat grójecki,

—	gminy Grodzisk Mazowiecki, Żabia Wola, miasto Milanówek, miasto Podkowa Leśna w powiecie grodziskim,

—	gmina Mszczonów w powiecie żyrardowskim,

—	powiat białobrzeski,

—	powiat przysuski,

—	powiat miejski Warszawa,

—

gminy Chorzele, Jednorożec, część gminy wiejskiej Przasnysz położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 57 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Przasnysz i na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Przasnysz, łączącej miejscowości Dębiny – Bartniki – Przasnysz w powiecie przasnyskim,

w województwie lubelskim:

—	część powiatu bialskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat miejski Biała Podlaska,

—	powiat janowski,

—	powiat puławski,

—	powiat rycki,

—	powiat łukowski,

—	powiat lubelski,

—	powiat miejski Lublin,

—	gminy Abramów, Firlej, Jeziorzany, Kamionka, Kock, Lubartów z miastem Lubartów, Michów, Ostrówek, Serniki w powiecie lubartowskim,

—	powiat łęczyński,

—	powiat świdnicki,

—	powiat biłgorajski,

—	powiat hrubieszowski,

—	powiat krasnostawski,

—	powiat chełmski,

—	powiat miejski Chełm,

—	powiat tomaszowski,

—	powiat kraśnicki,

—	część powiatu parczewskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat parczewski,

—	powiat włodawski,

—	część powiatu radzyńskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat miejski Zamość,

—	powiat zamojski,

w województwie podkarpackim:

—	powiat stalowowolski,

—	powiat lubaczowski,

—	gminy Medyka, Stubno, część gminy Orły położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77, część gminy Żurawica na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 77 w powiecie przemyskim,

—	gmina Laszki, Wiązownica, Radymno z miastem Radymno w powiecie jarosławskim,

—	gmina Kamień, część gminy Sokołów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

—	gminy Cmolas, Dzikowiec, Kolbuszowa, Majdan Królewski i Niwiska powiecie kolbuszowskim,

—	część powiatu leżajskiego niewymieniona w części I załącznika I,

—	powiat niżański,

—	powiat tarnobrzeski,

—	powiat miejski Tarnobrzeg,

—	gmina Ostrów, część gminy Sędziszów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie ropczycko – sędziszowskim,

—	część gminy Czarna położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Żyraków położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy wiejskiej Dębica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim,

—	powiat mielecki,

—

gminy Dębowiec, Krempna, Osiek Jasielski, część gminy wiejskiej Jasło położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 28 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Jasło oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 992 biegnącą od południowej granicy gminy do granicy miasta Jasło, część gminy Nowy Żmigród położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 993, część gminy Skołyszyn położna na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 28 w powiecie jasielskim,

—	gminy Jaśliska, Rymanów, Iwonicz Zdrój, Dukla w powiecie krośnieńskim,

—

gmina Besko, część gminy Zarszyn położona na południe od linii wynaczonej prze linię kolejową biegnącą od zachodniej do wschodniej granicy gminy, część gminy Komańcza położona na zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 889 oraz na południe od drogi nr 889 biegnącej od tego skrzyżowania do północnej granicy gminy w powiecie sanockim,

w województwie małopolskim:

—	gminy Lipinki, Sękowa, Uście Gorlickie, miasto Gorlice, część gminy wiejskiej Gorlice położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej do zachodniej granicy gminy, część gminy Biecz położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 28 w powiecie gorlickim,

w województwie pomorskim:

—	gminy Mikołajki Pomorskie, Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń, Stary Targ w powiecie sztumskim,

—	gmina Stare Pole, część gminy Nowy Staw położna na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 w powiecie malborskim,

—	gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

—	gmina Prabuty w powiecie kwidzyńskim,

w województwie świętokrzyskim:

—	gmina Tarłów i część gminy Ożarów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od miejscowości Honorów do zachodniej granicy gminy w powiecie opatowskim,

—	gminy Dwikozy i Zawichost w powiecie sandomierskim,

—

część gminy Mirzec położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Mirzec, łączącą miejscowości Gadka – Mirzec, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od miejscowości Mirzec do wschodniej granicy gminy w powiecie starachowickim,

w województwie lubuskim:

—	gminy Bogdaniec, Deszczno, Kłodawa, Kostrzyn nad Odrą, Santok, Witnica w powiecie gorzowskim,

—	powiat miejski Gorzów Wielkopolski,

—	powiat żarski,

—	powiat słubicki,

—	powiat żagański,

—	powiat krośnieński,

—	powiat zielonogórski

—	powiat miejski Zielona Góra,

—	powiat nowosolski,

—	powiat sulęciński,

—	część powiatu międzyrzeckiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat świebodziński,

—	powiat wschowski,

w województwie dolnośląskim:

—	część powiatu zgorzeleckiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	część powiatu polkowickiego niewymieniona w częsci III załącznika I,

—	część powiatu wołowskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	gmina Jeżów Sudecki w powiecie karkonoskim,

—	gminy Rudna, Ścinawa, miasto Lubin i część gminy Lubin niewymieniona w części III załącznika I w powiecie lubińskim,

—	powiat średzki,

—	gmina Mściwojów, Wądroże Wielkie, część gminy Męcinka położona na północ od drogi nr 363 w powiecie jaworskim,

—	gminy Kunice, Legnickie Pole, Prochowice, Ruja w powiecie legnickim,

—	gminy Wisznia Mała, Trzebnica, Zawonia, część gminy Oborniki Śląskie położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 340 w powiecie trzebnickim,

—	miasto Świeradów Zdrój w powiecie lubańskim,

—	powiat miejski Wrocław,

—	gminy Czernica, Długołęka, Siechnice, Mietków, Kąty Wrocławskie, część gminy Żórawina położona na wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie wrocławskim,

—	gminy Jelcz - Laskowice, Oława z miastem Oława i część gminy Domaniów położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim,

—	gmina Bierutów, Dziadowa Kłoda, miasto Oleśnica, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dobroszyce położona na zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy w powiecie oleśnickim,

—	część powiatu bolesławieckiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat milicki,

—	powiat górowski,

—	powiat głogowski,

—	gmina Świerzawa, Wojcieszów, część gminy Zagrodno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jadwisin – Modlikowice Zagrodno oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od miejscowości Zagrodno do południowej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

—	część powiatu lwóweckiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	gminy Czarny Bór, Stare Bogaczowice, Walim, miasto Boguszów - Gorce, miasto Jedlina – Zdrój, miasto Szczawno – Zdrój w powiecie wałbrzyskim,

—	powiat miejski Wałbrzych,

—	część powiatu świdnickiego niewymieniona w części I załącznika I,

w województwie wielkopolskim:

—	powiat wolsztyński,

—	powiat grodziski,

—	część powiatu kościańskiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	gminy Brodnica, Śrem, część gminy Dolsk położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 434 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 437, a następnie na zachód od drogi nr 437 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 434 do południowej granicy gminy w powiecie śremskim,

—	gmina Zaniemyśl w powiecie średzkim,

—	część powiatu międzychodzkiego niewymieniona w części III załącznika I,

—	powiat nowotomyski,

—	gminy Rogoźno, Ryczywół w powiecie obornickim,

—	część gminy Połajewo na położona na południe od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo - ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

—	powiat miejski Poznań,

—	gminy Buk, Czerwonak, Dopiewo, Komorniki, Kórnik, Mosina, Murowana Goślina, Stęszew, Swarzędz, Tarnowo Podgórne, miasto Luboń, miasto Puszczykowo w powiecie poznańskim,

—	powiat rawicki,

—	gminy Duszniki, Kaźmierz, Ostroróg, Pniewy, część gminy Wronki niewymieniona w części I załącznika I w powiecie szamotulskim,

—	część powiatu gostyńskiego niewymieniona w części I załącznika I,

—	gminy Kobylin, Zduny, Krotoszyn, miasto Sulmierzyce w powiecie krotoszyńskim,

—	część gminy wiejskiej Ostrów Wielkopolski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sulisław – Łąkociny – Wierzbno w powiecie ostrowskim,

—	gminy Włoszakowice, Święciechowa, Wijewo, część gminy Rydzyna położona na południe od linii wyznaczonej przez kanał Kopanica (Rów Polski) w powiecie leszczyńskim,

w województwie łódzkim:

—	gminy Biała Rawska, Regnów i Sadkowice w powiecie rawskim,

—	gmina Kowiesy w powiecie skierniewickim,

w województwie zachodniopomorskim:

—

gmina Boleszkowice, część gminy Myślibórz położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 biegnącej od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 26, następnie na zachód od drogi nr 26 biegnącej od tego skrzyżowania do skrzyżowania z drogą nr 119 i dalej na zachód od drogi nr 119 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 26 do północnej granicy gminy, część gminy Dębno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na południe od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na południe od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

—	gminy Bielice, Kozielice w powiecie pyrzyckim,

—	powiat gryfiński,

—	gmina Kołbaskowo w powiecie polickim,

w województwie opolskim:

—	gminy Brzeg, Lubsza, Lewin Brzeski, Olszanka, Skarbimierz, część gminy Grodków położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie brzeskim,

—

gminy Dąbrowa, Dobrzeń Wielki, Popielów, Murów, Niemodlin, Tułowice, część gminy Łubniany położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Świerkle – Masów, ulicę Leśną w miejscowości Masów oraz na północ od ulicy Kolanowskiej biegnącej do wschodniej granicy gminy, część gminy Turawa położona na północ od linii wyznaczonej przez ulice Powstańców Śląskich -Kolanowską -Opolską – Kotorską w miejscowości Węgry i dalej na północ od drogi łączącej miejscowości Węgry- Kotórz Mały – Turawa – Rzędów – Kadłub Turawski – Zakrzów Turawski biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie opolskim,

—

gmina Lasowice Wielkie, część gminy Kluczbork położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowana z drogą nr 45, a następnie od tego skrzyżowania na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 45 do skrzyżowania z ulicą Fabryczną w miejscowości Kluczbork i dalej na południe od linii wyznaczonej przez ulice Fabryczna -Dzierżonia – Strzelecka w miejscowości Kluczbork do wschodniej granicy gminy, część gminy Wołczyn położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 w powiecie kluczborskim,

—	powiat namysłowski,

w województwie śląskim:

—	powiat miejski Sosnowiec,

—	powiat miejski Dąbrowa Górnicza,

—	gminy Bobrowniki, Mierzęcice, Psary, Siewierz, miasto Będzin, miasto Czeladź, miasto Wojkowice w powiecie będzińskim,

—	gminy Łazy i Poręba w powiecie zawierciańskim.

8. Slovākija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

—	the whole district of Gelnica,

—	the whole district of Poprad

—	the whole district of Spišská Nová Ves,

—	the whole district of Levoča,

—	the whole district of Kežmarok,

—	the whole district of Michalovce, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Medzilaborce

—	the whole district of Košice-okolie,

—	the whole district of Rožnava,

—	the whole city of Košice,

—	the whole district of Sobrance, except municipalities included in zone III,

—	the whole district of Vranov nad Topľou,

—	the whole district of Humenné,

—	the whole district of Snina,

—	the whole district of Prešov,

—	the whole district of Sabinov,

—	the whole district of Svidník,

—	the whole district of Stropkov,

—	the whole district of Bardejov,

—	the whole district of Stará Ľubovňa,

—	the whole district of Revúca,

—	the whole district of Rimavská Sobota,

—	in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities not included in part I,

—	the whole district of Lučenec,

—	the whole district of Poltár,

—	the whole district of Zvolen,

—	the whole district of Detva,

—	the whole district of Krupina, except municipalities included in zone I,

—	the whole district of Banska Stiavnica,

—	the whole district of Žarnovica,

—	the whole district of Banska Bystica,

—	the whole district of Brezno,

—	the whole district of Liptovsky Mikuláš,

—	the whole district of Trebišov’,

—	the whole district of Zlaté Moravce,

—	in the district of Levice the municipality of Kozárovce, Kalná nad Hronom, Nový Tekov, Malé Kozmálovce, Veľké Kozmálovce, Tlmače, Rybník, Hronské Kosihy, Čajkov, Nová Dedina, Devičany, Bátovce, Pečenice, Jabloňovce, Bohunice, Pukanec, Uhliská, Drženice,

—	in the district of Turčianske Teplice, municipalties of Turček, Horná Štubňa, Čremošné, Háj, Rakša, Mošovce,

—	in the district of Ružomberok, municipalties of Liptovské revúce, Liptovská osada, Liptovská Lúžna,

—	the whole district Žiar nad Hronom,

—	in the district of Prievidza, municipalties of Kamenec pod Vtáčnikom, Bystričany, Čereňany, Oslany, Horná Ves, Radobica,

—	in the district of Partizánske, the municipalities of Veľké Uherce, Pažiť, Kolačno, Veľký Klíž, Ješkova Ves, Klátová Nová Ves.

9. Itālija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Piedmont Region:

—

in the Province of Alessandria, Municipalities of: Alessandria, Tortona, Carbonara Scrivia, Frugarolo, Paderna, Spineto Scrivia, Castellazzo Bormida, Bosco Marengo, Castelspina, Casal Cermelli, Alice Bel Colle, Terzo, Bistagno, Cavatore, Castelnuovo Bormida, Cabella Ligure, Carrega Ligure, Francavilla Bisio, Carpeneto, Costa Vescovato, Grognardo, Orsara Bormida, Pasturana, Melazzo, Mornese, Ovada, Predosa, Lerma, Fraconalto, Rivalta Bormida, Fresonara, Malvicino, Ponzone, San Cristoforo, Sezzadio, Rocca Grimalda, Garbagna, Tassarolo, Mongiardino Ligure, Morsasco, Montaldo Bormida, Prasco, Montaldeo, Belforte Monferrato, Albera Ligure, Bosio, Cantalupo Ligure, Castelletto D'orba, Cartosio, Acqui Terme, Arquata Scrivia, Parodi Ligure, Ricaldone, Gavi, Cremolino, Brignano-Frascata, Novi Ligure, Molare, Cassinelle, Morbello, Avolasca, Carezzano, Basaluzzo, Dernice, Trisobbio, Strevi, Sant'Agata Fossili, Pareto, Visone, Voltaggio, Tagliolo Monferrato, Casaleggio Boiro, Capriata D'orba, Castellania, Carrosio, Cassine, Vignole Borbera, Serravalle Scrivia, Silvano D'orba, Villalvernia, Roccaforte Ligure, Rocchetta Ligure, Sardigliano, Stazzano, Borghetto Di Borbera, Grondona, Cassano Spinola, Montacuto, Gremiasco, San Sebastiano Curone, Fabbrica Curone, Spigno Monferrato, Montechiaro d'Acqui, Castelletto d'Erro, Ponti, Denice, Pozzolo Formigaro, Cerreto Grue, Casasco, Montegioco, Montemarzino, Momperone, Merana, Pozzol Groppo, Villaromagnano, Sarezzano, Monleale, Volpedo, Casalnoceto,

—	in the province of Asti, Municipalities of: Mombaldone, Castel Rocchero, Montabone, Sessame, Monatero Bormida, Roccaverano, Vesime, Cessole, Loazzolo, San Giorgio Scarampi, Olmo Gentile, Bubbio, Rocchetta Palafea, Cassinasco, Castel Boglione, Serole,

—	In the Province of Cuneo, Municipality of Saliceto,

Liguria Region:

—

in the province of Genova, Municipalities of: Bogliasco, Arenzano, Ceranesi, Ronco Scrivia, Mele, Isola Del Cantone, Lumarzo, Genova, Masone, Serra Riccò, Campo Ligure, Mignanego, Busalla, Bargagli, Savignone, Torriglia, Rossiglione, Sant'Olcese, Valbrevenna, Sori, Tiglieto, Campomorone, Cogoleto, Pieve Ligure, Davagna, Casella, Montoggio, Crocefieschi, Vobbia, Fascia, Gorreto, Propata, Rondanina, Neirone, Montebruno, Uscio, Avegno, Recco, Tribogna, Moconesi, Favale Di Malvaro, Cicagna, Lorsica, Rapallo, , Rezzoaglio, Orero, Fontanigorda, Rovegno, San Colombano Certenoli, Coreglia Ligure, Borzonasca,

—

in the province of Savona, Municipalities of: Savona, Cairo Montenotte, Quiliano, Altare, Albisola Superiore, Celle Ligure, Stella, Pontinvrea, Varazze, Urbe, Sassello, Mioglia, Giusvalla, Dego, Vado Ligure, Albissola Marina, Carcare, Plodio, Cosseria, Piana Crixia, Mallare, Pallare, Roccavignale, Millesimo, Cengio,

Lombardia Region:

—

In the Province of Pavia, Municipalities of: Ponte Nizza, Bagnaria, Brallo Di Pregola, Menconico, Zavattarello, Romagnese, Varzi, Val Di Nizza, Santa Margherita Di Staffora, Cecima, Colli Verdi – Valverde, Borgoratto Mormorolo, Godiasco, Rocca Susella, Fortunago, Montesegale, Borgo Priolo, Rivanazzano, Torrazza Coste, Retorbido, Codevilla,

Emilia-Romagna Region:

—	in the province of Piacenza, Municipalities of: Ottone (ovest fiume Trebbia), Zerba,

Lazio Region:

—	the Area of Rome Municipality within the administrative boundaries of the Local Heatlh Unit “ASL RM1”,

Sardinia Region:

—	South Province of Sardinia: Barumi, Escolca, Escolca Isola Amministrativa, Esterzili, Genoni, Gergei, Gesturi, Isili, Mandas, Nuragas, Nurallao, Nurri, Orroli, Sadali, Serri, Seui, Seulo, Villanova Tulo,

—	Nuoro Province: Aritzo, Austis, Belvi, Fonni, Gadoni, Gavoi, Lodine, Macomer (East of SS 131), Meana Sardo, Ollolai, Olzai, Orotelli, Osidda, Ottana, Ovodda, Sarule, Teti, Tiana, Tonara, Ussassai,

—	Oristano Province: Laconi, Nureci,

—

Sassari Province: Anela, Benetutti, Boni, Bonorva (East SS 131), Bottidda, Buddusò, Bultei, Burgos, Esporlatu, Giave (East SS 131), Illorai, Ittireddu, Mores (South SS 128 bis – SP 63), Nughedu di San Nicolò, Nule, Oschiri (South E 840), Ozieri (South SP 63 – SP 1 – SS 199), Pattada and Torralba (East SS 131)

Kalabrijas reģions:

—

In Reggio Calabria Province, Municipalities of: Cardeto, Motta San Giovanni, Montebello Ionico, Sant'eufemia D'aspromonte, Sant'Alessio in Aspromonte, Sinopoli, San Roberto, San Lorenzo, San Procopio, Palmi, Melito di Porto Salvo, Laganadi, Calanna, Melicuccà, Santo Stefano in Aspromonte, Seminara, Reggio Calabria, Scilla, Condofuri, Bagaladi, Bagnara Calabra, Fiumara, Bova Marina, Villa San Giovanni, Campo Calabro.

10. Čehija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Čehijā:

Liberecký kraj:

—

v okrese Liberec katastrální území obcí Arnoltice u Bulovky, Hajniště pod Smrkem, Nové Město pod Smrkem, Dětřichovec, Bulovka, Horní Řasnice, Dolní Pertoltice, Krásný Les u Frýdlantu, Jindřichovice pod Smrkem, Horní Pertoltice, Dolní Řasnice, Raspenava, Dolní Oldřiš, Ludvíkov pod Smrkem, Lázně Libverda, Háj u Habartic, Habartice u Frýdlantu, Kunratice u Frýdlantu, Víska u Frýdlantu, Poustka u Frýdlantu, Višňová u Frýdlantu, Předlánce, Černousy, Boleslav, Ves, Andělka, Frýdlant, Srbská.

—	v okrese Česká Lípa katastrální území obcí Bohatice u Zákup, Boreček, Božíkov, Brenná, Doksy u Máchova jezera, Hradčany nad Ploučnicí, Kuřívody, Mimoň, Pertoltice pod Ralskem, Ploužnice pod Ralskem, Provodín, Svébořice, Veselí nad Ploučnicí, Vranov pod Ralskem.

III DAĻA

1. Bulgārija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

the Pazardzhik region:

—	in municipality of Pazardzhik the villages of Apriltsi, Sbor, Tsar Asen, Rosen, Ovtchepoltsi, Gelemenovo, Saraya, Yunatsite, Velitchkovo,

—	in municipality of Panagyurishte the villages of Popintsi, Levski, Elshitsa,

—	in municipality of Lesitchovo the villages of Pamidovo, Dinkata, Shtarkovo, Kalugerovo,

—	in municipality of Septemvri the village of Karabunar,

—	in municipality of Streltcha the village of Svoboda.

2. Itālija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

Sardinia Region:

—	Nuoro Municipality: Arzana, Baunei, Desulo, Mamoiada, Nuoro, Oniferi, Orani, Orgosolo, Talana, Triei, Urzulei, Villagrande Strisaili.

Kalabrijas reģions:

—

In Reggio Calabria Province, Municipalities of: Cosoleto, Delianuova, Varapodio, Oppido Mamertina, Molochio, Terranova Sappo Minulio, Platì, Ciminà, Santa Cristina D'aspromonte, Scido, Ardore, Benestare, Careri, Casignana, Bianco, Bovalino, Sant'agata del Bianco, Samo, Africo, Brancaleone, Palizzi, Staiti, Ferruzzano, Bova, Caraffa del Bianco, Bruzzano Zeffirio, San Luca, Roghudi, Roccaforte del Greco, Roghudi, Roccaforte del Greco.

3. Latvija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

—

Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem autoceļa P116, P106, autoceļa no apdzīvotas vietas Dinsdurbe, Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296,

—	Gulbenes novada Beļavas, Litenes, Stāmerienas, Stradu pagasts, Gulbenes pilsēta,

—	Kuldīgas novada Rudbāržu, Nīkrāces, Raņķu, Skrundas pagasts, Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296, Skrundas pilsēta.

4. Lietuva

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Jurbarko miesto seniūnija, Girdžių, Jurbarkų Raudonės, Skirsnemunės, Veliuonos ir Šimkaičių seniūnijos,

—	Molėtų rajono savivaldybė: Dubingių ir Giedraičių seniūnijos,

—	Marijampolės savivaldybė,

—	Šakių rajono savivaldybė: Barzdų, Gelgaudiškio, Griškabūdžio, Kidulių, Kudirkos Naumiesčio, Sintautų, Slavikų, Sudargo, Šakių, Plokščių ir Žvirgždaičių seniūnijos.

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Kazlų rūdos savivaldybė: Antanavos, Jankų ir Kazlų Rūdos seniūnijos: vakarinė dalis iki kelio 2602 ir 183,

—	Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės apylinkių, Kukečių, Šaukėnų ir Užvenčio seniūnijos,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė: Alionių ir Zibalų seniūnijos,

—	Šiaulių rajono savivaldybė: Bubių, Kuršėnų kaimiškoji ir Kuršėnų miesto seniūnijos,

—	Ukmergės rajono savivaldybė: Želvos seniūnija,

—	Vilniaus rajono savivaldybė: Paberžės seniūnija.

5. Polija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gmina Banie Mazurskie w powiecie godłapskim,

—

gmina Budry, część gminy Pozezdrze położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63, część gminy Węgorzewo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 63 w miejscowości Węgorzewo, a następnie od tego skrzyżowania na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie węgorzewskim,

—	część gminy Kruklanki położna na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej do północnej granicy gminy i łączącej miejscowości Leśny Zakątek – Podleśne – Jeziorowskie – Jasieniec – Jakunówko w powiecie giżyckim,

w województwie wielkopolskim:

—	gminy Krzemieniewo, Lipno, Osieczna, część gminy Rydzyna położona na północ od linii wyznaczonej przez kanał Kopanica (Rów Polski) w powiecie leszczyńskim,

—	powiat miejski Leszno,

—

gmina Śmigiel, miasto Kościan, część gminy Kościan położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Spytkówka – Stary Lubosz – Kościan, biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Kościan oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od granicy miasta Kościan i łączącą miejscowości Czarkowo – Ponin do południowej granicy gminy, część gminy Krzywiń położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie kościańskim,

—

gmina Międzychód, część gminy Sieraków położona za zachód od liini wyznaczonej przez drogę nr 150 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Sieraków, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 133 biegnącą od skrzyżowania z drogę nr 150 do skrzyżowania z drogą nr 182 i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowość Sieraków od skrzyżowania z drogą nr 182 i lączącą miejscowości Góra – Śrem – Kurnatowice do południowej granicy gminy, część gminy Kwilcz położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 186 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogąnr 24 w miejscowości Kwilcz, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 24 do zachodniej granicy gminy i łączącą miejscowości Kwilcz – Stara Dąbrowa - Miłostowo w powiecie międzychodzkim,

—	gmina Oborniki w powiecie obornickim,

—	gminy Suchy Las, Rokietnica w powiecie poznańskim,

—	gminy Obrzycko z miastem Obrzycko, Szamotuły w powiecie szamotulskim,

w województwie lubuskim:

—

część gminy Przytoczna położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 192 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 24, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 24 i łączącą miejscowości Goraj – Lubikowo – Dziubielewo – Szarcz do południowej granicy gminy, część gminy Pszczew położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Dziubilewo – Szarcz – Pszczew – Świechocin – Łowyń, biegnącą od północnej do wschodniej granicy gminy w powiecie międzyrzeckim,

w województwie dolnośląskim:

—	część gminy Lubin położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 335 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Lubin oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 333 biegnącą od granicy miasta Lubin do południowej granicy gminy w powiecie lubińskim

—	gminy Prusice, Żmigród, część gminy Oborniki Śląskie położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 340 w powiecie trzebnickim,

—

część gminy Zagrodno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Jadwisin – Modlikowice - Zagrodno oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od miejscowości Zagrodno do południowej granicy gminy, część gminy wiejskiej Złotoryja położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy w miejscowości Nowa Wieś Złotoryjska do granicy miasta Złotoryja oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 382 biegnącą od granicy miasta Złotoryja do wschodniej granicy gminy w powiecie złotoryjskim,

—

część gminy Chocianów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 335 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Żabice, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Żabice – Trzebnice – Chocianowiec - Chocianów – Pasternik biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie polkowickim,

—	gminy Chojnów i miasto Chojnów, Krotoszyce, Miłkowice w powiecie legnickim,

—	powiat miejski Legnica,

—

część gminy Wołów położona na wschód od linii wyznaczonej przez lnię kolejową biegnącą od północnej do południowej granicy gminy, część gminy Wińsko położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 36 biegnącą od północnej do zachodniej granicy gminy, część gminy Brzeg Dolny położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową od północnej do południowej granicy gminy w powiecie wołowskim

—	gminy Leśna, Lubań z miastem Lubań, Olszyna, Platerówka, Siekierczyn w powiecie lubańskim,

—	część gminy Zgorzelec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Dłużyna Górna – Przesieczany – Gronów – Sławnikowice – Wyręba, biegnąca od północnej do południowej granicy gminy w powiecie zgorzeleckim,

—

część gminy Nowogrodziec położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z linią kolejową w miejscowości Zebrzydowa, następnie na zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą na południe od miejscowości Zebrzydowa do wschodniej granicy gminy w powiecie bolesławieckim,

—	gmina Gryfów Śląski w powiecie lwóweckim,

w województwie lubelskim:

—

gmina Milanów, Jabłoń, Parczew, Siemień, część gminy Dębowa Kłoda położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przewłoka-Dębowa Kłoda biegnąca od północnej granicy gminy do miejscowości Dębowa Kłoda, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 819 biegnąca od miejscowości Dębowa Kłoda do południowej granicy gminy w powiecie parczewskim,

—

gmina Wohyń, Komarówka Podlaska, część gminy Drelów położona na południe od kanału Wieprz – Krzna, część gminy Radzyń Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 biegnącą od północnej granicy gminy do granicy miasta Radzyń Podlaski oraz na wschód od miasta Radzyń Podlaski w powiecie radzyńskim,

—	część gminy Wisznice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 812 w powiecie bialskim,

—	gminy Niedźwiada, Ostrów Lubelski, Uścimów w powiecie lubartowskim,

w województwie mazowieckim:

—

część gminy wiejskiej Przasnysz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Przasnysz, łączącej miejscowości Dębiny – Bartniki – Przasnysz oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od południowej granicy miasta Przasnysz do południowej granicy gminy i łączącej miejscowości Przasnysz – Leszno – Gostkowo w powiecie przasnyskim,

—	gminy Czerwonka, Płoniawy – Bramura, Krasnosielc, Sypniewo w powiecie makowskim.

6. Rumānija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Rumānijā:

—	Zona orașului București,

—	Județul Constanța,

—	Județul Satu Mare,

—	Județul Tulcea,

—	Județul Bacău,

—	Județul Bihor,

—	Județul Bistrița Năsăud,

—	Județul Brăila,

—	Județul Buzău,

—	Județul Călărași,

—	Județul Dâmbovița,

—	Județul Galați,

—	Județul Giurgiu,

—	Județul Ialomița,

—	Județul Ilfov,

—	Județul Prahova,

—	Județul Sălaj,

—	Județul Suceava

—	Județul Vaslui,

—	Județul Vrancea,

—	Județul Teleorman,

—	Judeţul Mehedinţi,

—	Județul Gorj,

—	Județul Argeș,

—	Judeţul Olt,

—	Judeţul Dolj,

—	Județul Arad,

—	Județul Timiș,

—	Județul Covasna,

—	Județul Brașov,

—	Județul Botoșani,

—	Județul Vâlcea,

—	Județul Iași,

—	Județul Hunedoara,

—	Județul Alba,

—	Județul Sibiu,

—	Județul Caraș-Severin,

—	Județul Neamț,

—	Județul Harghita,

—	Județul Mureș,

—	Județul Cluj,

—	Județul Maramureş.

7. Vācija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

—	Kreisfreie Stadt Cottbus,

—

Landkreis Spree-Neiße:

—	Gemeinde Kolkwitz mit den Gemarkungen Hänchen, Klein Gaglow, Kolkwitz, Gulben, Papitz, Glinzig, Limberg und Krieschow,

—	Gemeinde Drebkau mit den Gemarkungen Jehserig, Domsdorf, Drebkau, Laubst, Leuthen, Siewisch, Casel und der Gemarkung Schorbus bis zur L521,

—	Gemeinde Neuhausen/Spree mit den Gemarkungen Groß Oßnig, Klein Döbbern, Groß Döbbern, Haasow, Kathlow, Frauendorf, Koppatz, Roggosen, Sergen, Komptendorf, Laubsdorf, Neuhausen, Drieschnitz, Kahsel und Bagenz,

—	Gemeinde Spremberg mit den Gemarkungen Sellessen, Bühlow, Groß Buckow, Klein Buckow, Spremberg, Radeweise und Straußdorf.

8. Grieķija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:

—

in the regional unit of Serres:

—	the municipal departments of Irakleia, Valtero, Dasochori, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Pontismeno, Chrysochorafa, Ammoudia, Gefiroudi, Triada, Cheimaros, Ζeugolatio, Kalokastro, Livadochori and Strimoniko (Irakleia Municipality),

—

the municipal departments of Kamaroto, Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori Sintikis, Platanakia, Kastanousi, Rodopoli, Ano Poroia, Kato Poroia, Akritochori, Neo Petritsi, Vyroneia, Megalochori, Mandraki, Strymonochori, Charopo, Chortero and Gonimo, part of the municipal department of Sidirokastro and the community department of Promahonas (Sintiki Municipality),

—	the municipal departments of Anagennisi, Vamvakia and Provatas (Serres Municipality),

—	the municipal departments of Ampeloi, Vergi, Dimitritsi, Nikokleia and Triantafilia (Visaltia Municipality),

—

in the regional unit of Kilkis:

—

the municipal departments of Vathi, Agios Markos, Pontokerasea, Drosato, Amaranta, Antigoneia, Gerakario, Kokkinia, Tripotamos, Fyska, Myriofyto, Kentriko, Mouries, Agia Paraskevi, Stathmos Mourion, Kato Theodoraki, Melanthio, Anavrito, Elliniko, Eptalofos, Eukarpia, Theodosia, Isoma, Koiladi, Koronouda, Akritas, Kilkis, Lipsidrio, Stavrochori, Plagia, Cherso and Terpillos (Kilkis Municipality)

—

in the regional unit of Thessaloniki:

—	the municipal departments of Vertiskos, Ossa, Karteres, Lahanas, Leukochori, Nikopoli, Xilopoli, Krioneri and Sochos (Lagadas Municipality).

II PIELIKUMS

APGABALI, KAS SAVIENĪBAS LĪMENĪ NOTEIKTI PAR INFICĒTĀM ZONĀM VAI IEROBEŽOJUMU ZONĀM UN IETVER AIZSARDZĪBAS ZONAS UN UZRAUDZĪBAS ZONAS

(kā minēts 6. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā)

A daļa. Apgabali, kuri pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma savvaļas cūku populācijā iepriekš slimībbrīvā dalībvalstī vai zonā ir noteikti par inficētām zonām

Dalībvalsts: Itālija

Uzliesmojuma ADIS (1) numurs

Aptvertais apgabals

Piemērošanas beigu termiņš

IT-ASF-2023-00516

Campania Region:

in the province of Salerno the following Municipalities: Sanza, Buonabitacolo, Sassano, Padula, Montesano sulla Marcellana, Casalbuono, Casaletto spartano, Caselle in Pittari, Piaggine, Morigerati, Monte San Giacomo, Tortorella, Teggiano, Sala Consilina, Rofrano, Valle Dell’Angelo, Torraca.

Basilicata Region:

in the province of Potenza the following Municipalities: Moliterno, Lagonegro, Grumento Nova, Paterno, Tramutola.

22.8.2023.

B daļa. Apgabali, kuri pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma turētu cūku populācijā iepriekš slimībbrīvā dalībvalstī vai zonā ir noteikti par ierobežojumu zonām, kas ietver aizsardzības zonas un uzraudzības zonas

Dalībvalsts: Horvātija

Uzliesmojuma ADIS numurs

Aptvertais apgabals

Piemērošanas beigu termiņš

HR-ASF-2023-00001

Aizsardzības zonā ietilpst šādas teritorijas:

—

Vukovarsko- srijemska županija:

—	općina Drenovci

—	općina Gunja

—	općina Privlaka

—	općina Babina Greda

—	Grad Županja

—	općina Nijemci

—

grad Otok

—	općina Vrbanja

—

Brodsko-posavska županija:

—	općina Sikirevci

—	općina Gundinci

Uzraudzības zonā ietilpst šādas teritorijas:

—

Vukovarsko- srijemska županija:

—	općina Andrijaševci

—	općina Bošnjaci

—	općina Cerna

—	općina Gradište

—	općina Stari Jankovci

—	grad Vinkovci

—	općina Bogdanovci

—	općina Borovo

—	općina Ivankovo

—	općina Jarmina

—	općina Lovas

—	općina Markušica

—	općina Negoslavci

—	općina Nuštar

—	općina Stari Mikanovci

—	općina Štitar

—	općina Tompojevci

—	općina Tordinci

—	općina Tovarnik

—	općina Trpinja

—	općina Vođinci

—

grad Ilok

—	grad Vukovar

—

Brodsko- posavska županija:

—	općina Slavonski Šamac

—	općina Velika Kopanica

—	općina Oprisavci

—	općina Vrpolje

—

Osječko-baranjska županija:

—	općina Strizivojna

26.9.2023.

Dalībvalsts: Grieķija

Uzliesmojuma ADIS numurs

Aptvertais apgabals

Piemērošanas beigu termiņš

GR-ASF-2023-00008

Aizsardzības zona:

In the regional unit of Florina

The municipal department of Skopos (Florina municipality)

Uzraudzības zona:

In the regional unit of Florina:

The municipal departments of Achlada, Meliti, Lofi, Vevi, Sitaria, Palaistra, Neochoraki, Tripotamos, Itea, Pappagiannis, Marina, Mesochori and Mesokampos (Florina municipality)

The municipal departments of Kella, Kleidi, Petres, Agios Panteleimon and Farangi (Amyntaio municipality)

In the regional unit of Pella:

The municipal departments of Agios Athanasios, Panagitsa, Arnissa and Peraia (Edessa municipality)

The municipal departments of Orma and Sarakinoi (Almopia municipality).

5.10.2023.

”

(1) ES Dzīvnieku slimību informācijas sistēma.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 182

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	66. gadagājums 2023. gada 19. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2023/1475 (2023. gada 15. maijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par Jaunzēlandes dalību Savienības programmās	1
	*	Nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par Jaunzēlandes dalību Savienības programmās	4
	*	Padomes Lēmums (ES) 2023/1476 (2023. gada 26. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un šā nolīguma īstenošanas protokolu (2023–2027)	23
	*	Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku	25
	*	Padomes Lēmums (ES) 2023/1477 (2023. gada 14. jūlijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības	82
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2023/1478 (2023. gada 26. jūnijs) par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar protokolu, ar ko īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (2023.–2027. gads)	84
	*	Padomes Regula (Euratom) 2023/1479 (2023. gada 14. jūlijs), ar ko paredz noteikumus Kopienas tiesību īstenošanai, īstenojot Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses	86
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1480 (2023. gada 11. maijs), ar kuru labo Deleģētās regulas (ES) 2020/2015, ar ko nosaka detalizētus noteikumus par to, kā 2021.–2023. gadā īstenot izkraušanas pienākumu dažās rietumu ūdeņu zvejniecībās, nīderlandiešu valodas versiju	90
	*	Komisijas Regula (ES) 2023/1481 (2023. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģiem zvejot Grenlandes paltusu Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā	91
	*	Komisijas Regula (ES) 2023/1482 (2023. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģiem zvejot citas sugas Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā	94
	*	Komisijas Regula (ES) 2023/1483 (2023. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģiem zvejot pikšu Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā	97
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1484 (2023. gada 18. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē datu kopas tehniskos aspektus, nosaka tehniskos formātus informācijas nosūtīšanai un precizē kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu par izlases apsekojuma organizēšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā 2024. pārskata gadam ( 1 )	100
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1485 (2023. gada 18. jūlijs), ar kuru groza I un II pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ( 1 )	150
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2023/1486 (2023. gada 14. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 1999/70/EK par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem attiecībā uz Banca d’Italia ārējiem revidentiem	195
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1487 (2023. gada 11. jūlijs) par pieprasījumu reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu Lielas bagātības aplikšana ar nodokļiem nolūkā finansēt ekoloģisko un sociālo pārkārtošanos atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2019/788 (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 4751)	197

Nr.	05/TQ194
Dalībvalsts	Eiropas Savienība (visas dalībvalstis)
Krājums	GHL/1N2AB.
Suga	Grenlandes paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)
Zona	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā
Aizlieguma datums	2023. gada 26. jūnijs

Nr.	04/TQ194
Dalībvalsts	Eiropas Savienība (visas dalībvalstis)
Krājums	OTH/1N2AB.
Suga	Citas sugas
Zona	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā
Aizlieguma datums	2023. gada 26. jūnijs

Nr.	03/TQ194
Dalībvalsts	Eiropas Savienība (visas dalībvalstis)
Krājums	HAD/1N2AB.
Suga	Pikša (Melanogrammus aeglefinus)
Zona	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā
Aizlieguma datums	2023. gada 15. jūnijs


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.