(1)

Savienības un Ziemeļmaķedonijas Republikas (Ziemeļmaķedonija) attiecības turpina attīstīties Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (2) (“nolīgums”) (“Stabilizācijas un asociācijas nolīgums”). Pievienošanās sarunas starp Savienību un Ziemeļmaķedoniju tika sāktas 2022. gada 19. jūlijā.

(2)

Ziemeļmaķedonijas ekonomiku ir būtiski ietekmējusi recesija 2020. gadā, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, kā arī nesenā enerģētikas krīze. Minēto apstākļu rezultātā ir palielinājies valsts prāvais finansējuma deficīts, pasliktinājusies ārējā pozīcija un pieaugušas fiskālās vajadzības.

(3)

Ziemeļmaķedonijas valdība ir apliecinājusi stingru apņemšanos īstenot turpmākas reformas, kas vērstas uz 2022. gada 24. maija dialogā par ekonomikas un finanšu jautājumiem starp ES un Rietumbalkāniem un Turciju izdarītajos kopīgajos secinājumos norādītajām galvenajām politikas jomām un kuras ietver tādas pamatjomas kā tiesu vara, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, laba pārvaldība un tiesiskums.

(4)

Ziemeļmaķedonija ir sekmīgi pabeigusi sakarā ar Covid-19 pandēmiju piešķirtās makrofinansiālās palīdzības operāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/701 (3), jo ir pabeigti visi reformu pasākumi, kas bija saskaņoti ar Savienību attiecīgajā lēmumā minētajā saprašanās memorandā.

(5)

Ziemeļmaķedonijas valdība un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2022. gada aprīlī panāca personāla līmeņa vienošanos par piesardzības un likviditātes kredītlīniju uz 24 mēnešiem maksimāli 530 000 000 EUR apmērā, kuru SVF Valde oficiāli apstiprināja 2022. gada 22. novembrī. SVF programmas mērķi ir mazināt ārējās pozīcijas pasliktināšanos, atbalstīt fiskālo konsolidāciju un paātrināt strukturālās reformas vairākās jomās, ieskaitot nodokļu politiku un publiskās investīcijas.

(6)

Ņemot vērā ekonomikas stāvokļa un perspektīvas pasliktināšanos, Ziemeļmaķedonija 2022. gada aprīlī pirmo reizi lūdza Savienību sniegt makrofinansiālo palīdzību, kas papildinātu SVF programmu. Tomēr Komisija atlika minētā lūguma apmierināšanu, jo tolaik valsts ekonomika vēl bija visai noturīga un 2022. gada ārējā finansējuma vajadzību apmierināšanai bija pieejami daži citi finansējuma veidi. Ziemeļmaķedonijas valdība 2022. gada oktobrī atkārtoti iesniedza lūgumu pēc makrofinansiālās palīdzības.

(7)

Tā kā Ziemeļmaķedonija ir kandidātvalstsun ir sākusi pievienošanās sarunas, tā ir uzskatāma par tiesīgu saņemt makrofinansiālo palīdzību no Savienības.

(8)

Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai principā ir paredzēta kā izņēmuma rakstura finanšu instruments, kas izpaužas kā nepiesaistīts un nespecificēts atbalsts maksājumu bilances uzlabošanai, ar mērķi nodrošināt Ziemeļmaķedonijai tūlīt vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jāatbalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver spēcīgus tūlītēju korekciju un strukturālo reformu pasākumus Ziemeļmaķedonijas maksājumu bilances pozīcijas uzlabošanai īstermiņā.

(9)

Tā kā pēc tam, kad atskaitītas Ziemeļmaķedonijas maksājumu bilances ārējā finansējuma vajadzības, kas tiek apmierinātas no SVF nodrošinātajiem resursiem, vēl paliek būtiskas nenosegtas ārējā finansējuma vajadzības, uzskatāms, ka pašreizējos izņēmuma apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai paralēli SVF programmai ir piemērota reakcija uz valsts lūgumu sniegt atbalstu ekonomikas stabilizēšanai. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Ziemeļmaķedonijas ekonomikas stabilizēšanu un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas tiek darīti pieejami saskaņā ar SVF finansiālo nolīgumu.

(10)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību Ziemeļmaķedonijā būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošanās, kas tādējādi atbalstītu tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(11)

Paredzēts, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība papildinās līdztekus veiktos budžeta atbalsta pasākumus Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 (4).

(12)

Savienības makrofinansiālās palīdzības Ziemeļmaķedonijai apmēra noteikšanai būtu jābalstās uz Ziemeļmaķedonijas vēl nenosegto ārējā finansējuma vajadzību kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Savienības makrofinansiālajai palīdzībai Ziemeļmaķedonijai būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā būtu jāņem vērā daudzpusējo līdzekļu devēju sagaidāmās finanšu iemaksas un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu pastāvošo Savienības ārējās finansēšanas instrumentu izmantojums Ziemeļmaķedonijā un visa Savienības ieguldījuma Ziemeļmaķedonijā pievienotā vērtība.

(13)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai juridiski un pēc būtības ir saskaņā ar dažādu ārējās darbības jomu pamatprincipiem un mērķiem, ar pasākumiem, kas veikti attiecībā uz minētajām jomām, un ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem.

(14)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ziemeļmaķedoniju. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības operācijas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(15)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Ziemeļmaķedonijas apņēmība rīkoties atbilstoši vērtībām, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tādām kā demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība, cilvēktiesību ievērošana, ilgtspējīga attīstība un nabadzības mazināšana, kā arī apņemšanās ievērot atvērtas, uz noteikumiem balstītas un godīgas tirdzniecības principus.

(16)

Būtu jānosaka, ka Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnosacījums ir tas, ka Ziemeļmaķedonijā darbojas efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, tiek ievērots tiesiskums un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāizvirza šādi konkrētie mērķi: Ziemeļmaķedonijā palielināt publisko finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī stiprināt finanšu sektora pārvaldību un uzraudzību, un veicināt strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga, kā Ziemeļmaķedonija izpilda minēto priekšnosacījumu un sasniedz minētos mērķus.

(17)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finanšu intereses, kas saistītas ar tās makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ziemeļmaķedonijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi attiecībā uz minētās palīdzību ietekmējošas krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu pārkāpumu novēršanu un apkarošanu. Turklāt būtu jāparedz, ka Komisija veic pārbaudes, Revīzijas palāta – revīzijas, un Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Ziemeļmaķedonijai.

(18)

Savienības makrofinansiālās palīdzības Ziemeļmaķedonijai izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējiestādes pilnvaras.

(19)

Aizdevuma veidā sniegtās Savienības makrofinansiālās palīdzības Ziemeļmaķedonijai finansējuma summām būtu jāatbilst daudzgadu finanšu shēmā paredzētajām budžeta apropriācijām.

(20)

Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot līdzi šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm attiecībā uz minēto palīdzību un jānodrošina tiem attiecīgie dokumenti.

(21)

Lai nodrošinātu šā lēmuma īstenošanas apstākļu vienveidību, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(22)

Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai būtu jāpakārto ekonomikas politikas nosacījumiem, kurus paredz saprašanās memorandā. Nolūkā nodrošināt īstenošanas apstākļu vienveidību un efektivitātes apsvērumu dēļ sarunu risināšanai ar Ziemeļmaķedonijas iestādēm par minētajiem nosacījumiem būtu jāpilnvaro Komisija dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā, principā būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra. Ņemot vērā potenciāli būtisko ietekmi, kāda būtu palīdzībai, kas pārsniedz EUR 90 000 000, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz operācijām virs minētās robežvērtības ir jāizmanto pārbaudes procedūra, kā norādīts Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā Ziemeļmaķedonijai paredzētās Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, saprašanās memoranda pieņemšanai un minētās palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra.

(23)

Ņemot vērā finansiālās palīdzības ierobežoto apmēru, proti 100 000 000 EUR, to, ka šī palīdzība ir vienreizēja, un vēlamo izmaksas grafiku, kompensējošas finansēšanas pieeja nodrošinātu aizņēmumu operāciju lielāku elastību un efektivitāti salīdzinājumā ar diversificētas finansēšanas stratēģiju. Tāpēc Komisijai aizdevuma maksājumi izņēmuma kārtā būtu kapitāla tirgū jāfinansē kompensējoši, nevis izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (6) 220.a pantā paredzēto diversificētas finansēšanas stratēģiju. Līdz ar to ir lietderīgi makrofinansiālo palīdzību Ziemeļmaķedonijai finansēt, izmantojot individuālus finanšu darījumus,

(1)

Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP (1) un Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā pēc Padomes secinājumu pieņemšanas, kuros Padome nosodīja vardarbību un plaši izplatītos, sistemātiskos un smagos cilvēktiesību pārkāpumus Sīrijā.

(2)

Ņemot vērā situācijas pasliktināšanos Sīrijā un plaši izplatītos un sistemātiskos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tai skaitā ķīmisko ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem, Padome ir turpinājusi pievienot jaunus vārdus personu un vienību, kurām piemēro Savienības ierobežojošos pasākumus, sarakstiem.

(3)

Traģiskā 2023. gada 6. februāra zemestrīce ir vēl vairāk saasinājusi smagos apstākļus un Sīrijas iedzīvotāju ciešanas.

(4)

Eiropadome 2023. gada 9. februāra secinājumos atkārtoti apstiprināja Savienības gatavību sniegt turpmāku palīdzību, lai atvieglotu ciešanas visos šā posta piemeklētajos reģionos. Tā visus aicināja nodrošināt humānās palīdzības pieejamību Sīrijas zemestrīcē cietušajiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas un aicināja humānās palīdzības kopienu Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā nodrošināt ātru palīdzības sniegšanu.

(5)

Savienības ierobežojošie pasākumi, ieskaitot saistībā ar situāciju Sīrijā pieņemtos pasākumus, nav paredzēti, lai kavētu humānās palīdzības sniegšanu personām, kurām tā ir vajadzīga. Tirdzniecību starp Savienību un Sīriju lielākajā daļā nozaru, ieskaitot pārtikas un zāļu tirdzniecību, neierobežo ierobežojošie pasākumi, ko Padome pieņēmusi saistībā ar situāciju Sīrijā. Turklāt attiecībā uz atsevišķiem pasākumiem ir spēkā izņēmumi, kas pieņemti, lai sarakstā iekļautajām personām un vienībām varētu darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus, ja šādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir vajadzīgi tikai humānās palīdzības sniegšanai Sīrijā vai palīdzības sniegšanai civiliedzīvotājiem Sīrijā. Dažos gadījumos ir vajadzīga attiecīgās valsts kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja.

(6)

Padome 2023. gada 23. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/408 (3) un Regulu (ES) 2023/407 (4), ar ko ieviesa izņēmumu no sarakstā iekļauto fizisko vai juridisko personu un vienību aktīvu iesaldēšanas pasākumiem un aizlieguma darīt sarakstā iekļautajām fiziskajām vai juridiskajām personām un vienībām pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Padome nolēma, ka šis izņēmums būtu jāpiemēro starptautisko organizāciju un noteiktu kategoriju humānās palīdzības darbībās iesaistīto dalībnieku labā sākumā sešus mēnešus, t. i., līdz 2023. gada 24. augustam.

(7)

Lai reaģētu uz joprojām akūto humanitāro krīzi Sīrijā, kas vēl vairāk saasinājusies pēc zemestrīces, un lai atvieglotu ātru humānās palīdzības sniegšanu, ir lietderīgi minēto izņēmumu pagarināt līdz 2024. gada 24. februārim.

(8)

Šajā regulā iekļautie grozījumi ir Līguma darbības jomā, un tādēļ to īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa regulējošas darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(9)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 36/2012 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Komisija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (2) 28. panta 2. un 3. punktu un 34. pantu ir izskatījusi Austrijas iesniegto pieteikumu tradicionālo apzīmējumu “Landwein”, “Qualitätswein”, “Kabinett/Kabinettwein”, “Spätlese/Spätlesewein”, “Auslese/Auslesewein”, “Strohwein”, “Schilfwein”, “Eiswein”, “Ausbruch/Ausbruchwein”, “Trockenbeerenauslese” un “Beerenauslese/Beerenauslesewein” grozījuma apstiprināšanai un ir to publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 (4) 22. pantu.

(3)

Tāpēc saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/33 31. panta 3. punktu tradicionālo apzīmējumu “Landwein”, “Qualitätswein”, “Kabinett/Kabinettwein”, “Spätlese/Spätlesewein”, “Auslese/Auslesewein”, “Strohwein”, “Schilfwein”, “Eiswein”, “Ausbruch/Ausbruchwein”, “Trockenbeerenauslese” un “Beerenauslese/Beerenauslesewein” grozījums būtu jāapstiprina un jāiekļauj aizsargāto tradicionālo apzīmējumu elektroniskajā reģistrā, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 25. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Apkārtējās vides temperatūrā un atmosfēras spiediena apstākļos formaldehīds ir īpaši reaktīva gāze. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2) VI pielikuma 3. daļā tas ir klasificēts kā 1.B kategorijas kancerogēna, 2. kategorijas mutagēna, 3. kategorijas akūti toksiska, 1.B kategorijas ādai kodīga viela un 1. kategorijas ādas sensibilizators.

(2)

Formaldehīds ir liela ražošanas apjoma ķīmiska viela ar plašu pielietojumu. To endogēniski izstrādā arī cilvēka un dzīvnieku organismi, un tas ir būtisks vielmaiņas starpprodukts visās šūnās. Turklāt 98 % no Savienībā ražotā vai importētā formaldehīda tiek izmantoti par ķīmisku starpproduktu sveķu uz formaldehīda bāzes, termoplastisku materiālu un citu ķīmisku vielu ražošanā, ko plaši pielieto tālāk. Sveķus uz formaldehīda bāzes izmanto plaša izstrādājumu spektra ražošanā, kā rezultātā minētie izstrādājumi var izdalīt formaldehīdu. Sveķus uz formaldehīda bāzes galvenokārt izmanto koksnes paneļu ražošanā, kur tie darbojas kā saistviela koksnes daļiņām. Šādus sveķus izmanto arī citu koksnes izstrādājumu, piemēram, mēbeļu un grīdas segumu, ražošanā, kā arī tapešu, putu, autotransportlīdzekļu un gaisa kuģu detaļu, tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošanā.

(3)

2017. gada 20. decembrī (3) Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 1. punktu lūdza Eiropas Ķimikāliju aģentūru (“Aģentūra”) sagatavot dokumentāciju, kas atbilst minētās regulas XV pielikuma prasībām (turpmāk “XV pielikuma dokumentācija”), lai izvērtētu risku, ko cilvēka veselībai rada formaldehīds un formaldehīdu izdalošās vielas patēriņam paredzētos maisījumos un precēs.

(4)

Aģentūra (jeb dokumentācijas iesniegšanas kontekstā “dokumentācijas iesniedzējs”) 2019. gada 11. martā iesniedza XV pielikuma dokumentāciju (4), kurā tika pierādīts, ka risks cilvēka veselībai, ko rada formaldehīds, kurš iekštelpās izdalās no patēriņa precēm, visos scenārijos netiek pienācīgi kontrolēts un ka šā riska novēršanai ir nepieciešama Savienības mēroga rīcība.

(5)

Dokumentācijas iesniedzējs izvērtēja formaldehīda bīstamību, ņemot vērā vielas ietekmi uz vairākiem beigupunktiem, un secināja, ka inhalācijas risks, kas izraisa maņu kairinājumu, ir visjutīgākā ietekme uz cilvēkiem. XV pielikuma dokumentācijā izvērtēts arī ar patērētāju eksponētību saistītais formaldehīda ieelpošanas radītais risks, salīdzinot ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pamatnostādnēm par iekštelpu gaisa kvalitāti attiecībā uz formaldehīdu (30 minūšu vidējā koncentrācija, pamatojoties uz organoleptisko kairinājumu cilvēkiem) (5). Lai novērstu kaitīgu ietekmi uz plaušu darbību, kā arī ilgtermiņa ietekmi uz veselību, tostarp nazofaringālo vēzi, pamatnostādnēs ir noteikta īstermiņa vērtība (0,1 mg/m3). Dokumentācijas iesniedzējs šo vērtību izmantoja kā līmeni, kuru pārsniedzot, cilvēku eksponētība nav pieļaujama (atvasinātais bezietekmes līmenis (DNEL)), un lai aprēķinātu ierosināto emisijas robežvērtību 0,124 mg/m3.

(6)

Pamatojoties uz pieejamo literatūru un eksponētības aplēses iznākumu, dokumentācijas iesniedzējs secināja, ka riski, ko cilvēka veselībai rada formaldehīda izdalīšanās no patēriņam paredzētiem maisījumiem, ir pienācīgi kontrolēti.

(7)

Tāpēc dokumentācijas iesniedzējs ierosināja aizliegt laist tirgū formaldehīdu un formaldehīdu izdalošās vielas izstrādājumos, kuri rada patērētāju eksponētību, ja formaldehīda izdalīšanās testa kameras gaisā rada koncentrāciju, kas pārsniedz 0,124 mg/m3. Turklāt dokumentācijas iesniedzējs norādīja, ka gadījumā, ja ražošanas procesā formaldehīdu vai formaldehīdu izdalošās vielas apzināti pievieno, lai piešķirtu vēlamo funkciju, autotransporta līdzekļus un gaisa kuģus nedrīkst laist tirgū, ja to iekštelpās izmērītā formaldehīda koncentrācija pārsniedz 0,1 mg/m3 un ja šādos transporta līdzekļos vai gaisa kuģos var notikt patērētāju eksponētība formaldehīdam (6).

(8)

Dokumentācijas iesniedzēja sākotnējā priekšlikumā kā standartmetode, lai testa kamerā izmērītu no koksnes paneļiem izdalītās formaldehīda emisijas, tika noteikts EN 717-1. Lai precizētu, ka var izmantot arī citas piemērotas testēšanas metodes, un lai ietvertu izstrādājumus, kas nav koksnes paneļi, dokumentācijas iesniedzējs savā priekšlikumā atsauci uz standartu EN 717-1 aizstāja ar plašāku nosacījumu un metožu aprakstu. Apkārtējās vides apstākļi var ietekmēt formaldehīda emisijas no izstrādājumiem, tāpēc attiecīgie testēšanas parametri tika uzskaitīti arī XV pielikuma dokumentācijā.

(9)

2020. gada 13. martā atzinumu pieņēma Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC). Savā atzinumā RAC uzskatīja, ka PVO pamatnostādnēs noteiktā vērtība nebija pietiekami aizsargājoša visiem iedzīvotājiem, un jo īpaši secināja, ka īstermiņa organoleptisko kairinājumu cilvēkiem nevar izmantot ilgtermiņa ietekmes, piemēram, vēža, prognozēšanai. Tā vietā RAC noteica DNEL 0,05 mg/m3 apmērā, kas iegūts no datiem par hronisku ietekmi uz dzīvnieku elpceļiem, un secināja, ka, lai kontrolētu risku attiecībā uz formaldehīdu, kas izdalās no izstrādājumiem, un uz formaldehīdu autotransporta līdzekļa iekštelpās, ir nepieciešama robežvērtība 0,05 mg/m3.

(10)

RAC secināja, ka pasažieriem radītais formaldehīda risks gaisa kuģos tiek pienācīgi kontrolēts.

(11)

RAC ieteica noteikt 24 mēnešu pārejas periodu no ierosinātā ierobežojuma stāšanās spēkā līdz tā piemērošanai salīdzinājumā ar 12 mēnešu periodu, ko ierosināja dokumentācijas iesniedzējs, jo tika uzskatīts, ka nepieciešams ilgāks laiks, lai visās skartajās nozarēs varētu izstrādāt standarta analītiskās metodes. RAC secināja, ka ierosinātais ierobežojums ar RAC izdarītajiem grozījumiem, ņemot vērā tā efektivitāti riska mazināšanā, tā praktiskumu un uzraudzības veidu, ir vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums, lai novērstu identificētos riskus cilvēka veselībai, kas izriet no patērētāju eksponētības formaldehīdam.

(12)

Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) 2020. gada 17. septembrī pieņēma atzinumu, kurā tā pauda secinājumus par dokumentācijas iesniedzēja ierosināto ierobežojumu un RAC ierosinātajiem grozījumiem.

(13)

Savā atzinumā SEAC atzina, ka dokumentācijas iesniedzēja priekšlikums ir saistīts ar ražošanas, paraugu ņemšanas, testēšanas un izpildes izmaksām desmitiem miljonu euro apmērā. Tomēr SEAC secināja, ka paredzams, ka minētās izmaksas attiecīgajās nozarēs būs ierobežotas, jo lielākā daļa izstrādājumu, tostarp autotransporta līdzekļi, kas pašlaik laisti Savienības tirgū, jau atbilst ierosinātajai robežvērtībai. SEAC arī secināja, ka ieguvums no dokumentācijas iesniedzēja ierosinātā ierobežojuma rastos, ierobežojot tādu izstrādājumu laišanu tirgū, kas emitē augstu formaldehīda koncentrāciju, tostarp importu. Ierobežojuma rezultātā samazinātos negatīvā ietekme uz veselību, kas saistīta ar acu kairinājumu, augšējo elpceļu kairinājumu un nazofaringālo vēzi, galvenokārt cilvēkiem, kuri dzīvo jaunos mājokļos.

(14)

SEAC uzskatīja, ka ieguvumus no formaldehīda emisijas ierobežošanas no patēriņa precēm iekštelpās un autotransporta līdzekļu iekštelpās, kā ierosināts, varētu panākt ar ierobežotām izmaksām sabiedrībai. Tāpēc SEAC secināja, ka dokumentācijas iesniedzēja priekšlikums ir vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums, lai novērstu konstatēto risku cilvēka veselībai tā sociālekonomisko ieguvumu un sociālekonomisko izmaksu ziņā, ja tiek iekļautas dažas atkāpes un ja pieņemti ierosinātie testēšanas apstākļi.

(15)

Lai ieinteresētajām personām nodrošinātu pietiekami daudz laika ierobežojuma īstenošanai, SEAC ieteica visām nozarēm atlikt ierobežojuma piemērošanu uz 24 mēnešiem. Tomēr attiecībā uz kravas automobiļiem un autobusiem SEAC ieteica 36 mēnešu periodu, jo jāizstrādā standarta analītiskās metodes formaldehīda koncentrācijas mērīšanai šo transportlīdzekļu iekštelpās.

(16)

SEAC arī secināja, ka ierosinātais ierobežojums, ko grozījusi RAC, ir saistīts ar lielām sociālekonomiskām izmaksām, proti, desmitiem miljardu euro apmērā – ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, jaunās tehnoloģijās, augstākām ražošanas izmaksām, paraugu ņemšanas un testēšanas izmaksām, kā arī darbvietu zaudēšanu. Turklāt tam, iespējams, ir negatīva ietekme uz reciklēšanas nozarēm un aprites ekonomiku. SEAC atzina, ka, lai sasniegtu RAC ierosināto ierobežojumu, dažiem lietojumiem ir tehniski iespējamas alternatīvas; tomēr tām ir vajadzīgas tālejošas tehnoloģiskas pārmaiņas un īpašos gadījumos mazāk ilgtspējīgu alternatīvu izmantošana.

(17)

SEAC atzina, ka RAC priekšlikumam ir iespējami papildu ieguvumi mazākas ekspozīcijas ziņā, kas salīdzinājumā ar dokumentācijas iesniedzēja priekšlikumu var vairāk samazināt acu un augšējo elpceļu kairinājuma un nazofaringālā vēža gadījumus. Tomēr RAC nekvantificēja riska samazinājumu, kas saistīts ar robežvērtības pazemināšanu; tādējādi joprojām nav zināms, cik lieli būtu papildu ieguvumi veselībai. Turklāt novērtējuma ietvaros SEAC veica analīzi, kurā tā aprēķināja, ka, ņemot vērā lielās sociālekonomiskās izmaksas, nazofaringālā vēža izplatībai jaunos mājokļos dzīvojošu Savienības iedzīvotāju vidū vajadzētu būt 200 reižu lielākai par faktiski novēroto izplatību, lai RAC priekšlikums atmaksātos. Ņemot vērā šo peļņas sliekšņa analīzi, apspriešanās laikā no nozares saņemto informāciju, un to, ka nebija tādu datu vai informācijas, kas ļautu kvantitatīvi noteikt papildu ieguvumus veselībai, SEAC secināja, ka ierobežojums, kura pamatā ir RAC ierosinātā robežvērtība, nešķiet piemērots pasākums, lai novērstu konstatēto risku sociālekonomisko ieguvumu un sociālekonomisko izmaksu ziņā.

(18)

Par dokumentācijas iesniedzēja priekšlikumu notika apspriešanās ar Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, un ir ņemti vērā tā ieteikumi par priekšlikuma ieviešanu un izpildāmību; jāņem vērā, ka forums neizskatīja RAC ieteiktos grozījumus, jo tie tika iesniegti pēc apspriešanās ar forumu.

(19)

Aģentūra 2021. gada 23. februārī iesniedza Komisijai RAC un SEAC atzinumus (7). RAC un SEAC atzinumos secināts, ka pastāv tāds risks patērētāju veselībai, kas netiek pienācīgi kontrolēts un kas jārisina Savienības mērogā, ņemot vērā formaldehīda emisijas no izstrādājumiem iekštelpu gaisā un no autotransporta līdzekļiem to iekštelpās.

(20)

Komisija norāda, ka, lai gan dokumentācijas iesniedzēja ierosinātais ierobežojums, kā arī RAC un SEAC atzinumi attiecas uz patērētājiem, priekšlikuma pamatā esošais novērtējums attiecas uz risku iedzīvotājiem, kas varētu tikt eksponēti formaldehīdam iekštelpu gaisā, izņemot strādniekus, tostarp personas, kas nav tiešie patērētāji. Tādēļ juridiskās skaidrības labad ir lietderīgi uz plašu sabiedrību atsaukties kā uz iedzīvotājiem, uz kuriem attiecas ierobežojums.

(21)

Komisija, ņemot vērā XV pielikuma dokumentāciju, kā arī RAC un SEAC atzinumus, uzskata, ka formaldehīds, kas izdalās no izstrādājumiem, rada nepieņemamu risku cilvēka veselībai un ka ierobežojums, ar ko izstrādājumiem, kuri emitē formaldehīdu, nosaka emisijas robežvērtību, lai samazinātu plašas sabiedrības eksponētību formaldehīdam, to ieelpojot, ir vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums riska novēršanai.

(22)

Formaldehīds ir viela, kas dabiski sastopama dzīvos organismos. Turklāt formaldehīds var izdalīties, sadaloties vielām, kas dabiski atrodas materiālos, kurus izmanto izstrādājuma ražošanai, piemēram, lignīna noārdīšanās masīvkoksnē. Komisija piekrīt dokumentācijas iesniedzējam, ka no šā ierobežojuma būtu jāizslēdz izstrādājumi, kuros formaldehīds tiek emitēts vienīgi tā dabiskās izplatības dēļ vai tāpēc, ka materiālos, no kuriem izstrādājumi tiek ražoti, ir dabiski sastopamas formaldehīdu izdalošas vielas.

(23)

Komisija piekrīt dokumentācijas iesniedzējam, ka ierosinātā robežvērtība 0,124 mg/m3 neļauj Savienības tirgū laist izstrādājumus, kas emitē lielus formaldehīda daudzumus, un ka ir lietderīgi ierobežot eksponētību formaldehīdam iekštelpās. Tomēr Komisija uzskata, ka riska samazināšana, kas panākta, sasniedzot PVO pamatnostādnēs noteikto vērtību, ir pieticīga, jo pastāv brīvprātīgās un valstu emisiju robežvērtības un tāpēc, ka lielākajai daļai izstrādājumu, kas mūsdienās tiek laisti tirgū, jau būs jābūt atbilstīgiem 0,124 mg/m3 robežvērtībai. Turklāt, ņemot vērā RAC atzinumu, ar PVO pamatnostādnēs noteiktās vērtības sasniegšanu arī nepietiktu, lai novērstu konstatēto risku. Tāpat arī spēkā esošās iekštelpu koncentrācijas autotransporta līdzekļos pārsvarā atbilst ierosinātajai 0,1 mg/m3 robežvērtībai.

(24)

Komisija, pamatojoties uz SEAC secinājumiem par sociālekonomisko novērtējumu, arī atzīst, ka RAC ierosinātā robežvērtība 0,05 mg/m3 radītu būtisku sociālekonomisko ietekmi uz Savienību; un ka šāda robežvērtība konkrētos gadījumos prasa pāriet uz mazāk ilgtspējīgām alternatīvām, kas negatīvi ietekmē reciklēšanas nozares un aprites ekonomiku, jo īpaši ņemot vērā to, ka nav veikts novērtējums par šādas robežvērtības papildu ieguvumiem veselībai salīdzinājumā ar dokumentācijas iesniedzēja ierosināto robežvērtību.

(25)

Tāpēc Komisija izskatīja starpposma robežvērtību 0,080 mg/m3 un 0,062 mg/m3 piemērotību, ko daļēji jau izvērtējusi SEAC, pamatojoties uz apspriešanā saņemto ieguldījumu no ieinteresētajām personām. Komisija secināja, ka šādu starpposma vērtību pieņemšana nozīmētu cilvēku, jo īpaši neaizsargāto iedzīvotāju, veselības labāku aizsardzību salīdzinājumā ar dokumentācijas iesniedzēja ierosināto ierobežojumu, vienlaikus radot mazāku sociālekonomisko slogu un mazāk tehnoloģisko problēmu nekā RAC ierosinātais ierobežojums, jo īpaši, ja to apsver apvienojumā ar pienācīgiem pārejas periodiem un īpašām atkāpēm.

(26)

Komisija atzīst izmaksu straujo pieaugumu, ko izraisītu robežvērtības pazemināšana, un ka aplēstās kopējās izmaksas rūpniecībai būtu vismaz simtiem miljonu euro robežvērtībai 0,080 mg/m3, salīdzinot ar miljardiem euro robežvērtībai 0,062 mg/m3. Komisija ir arī izanalizējusi SEAC veikto peļņas sliekšņa analīzi, kurā aprēķināts, ka, lai robežvērtība 0,062 mg/m3 atmaksātos, nazofaringālā vēža sastopamībai jaunos mājokļos dzīvojošu Savienības iedzīvotāju vidū, vajadzētu būt 70 reizes lielākai par faktiski novēroto sastopamību un 30 reizes lielākai attiecībā uz robežvērtību 0,080 mg/m3. Tomēr Komisija arī uzskata, ka formaldehīds ir kancerogēna viela, kuras robežvērtība 0,062 mg/m3 sniegtu lielāku labumu Savienības iedzīvotāju veselībai. Lai gan Komisija atzīst, ka izmaksu atšķirības starp abām vērtībām ir ievērojamas, tā, ņemot vērā iespējamos papildu ieguvumus veselībai, jo īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem, uzskata, ka augstākas izmaksas par zemāko robežvērtību ir pamatotas izstrādājumiem, kas sniedz vislielāko artavu iekštelpu gaisa kvalitātē.

(27)

Komisija savā apsvērumā ņem vērā, ka koksnes paneļi un izstrādājumi, kas izgatavoti no koksnes paneļiem, vai citi koksnes izstrādājumi, kā arī mēbeles, kas satur koksni vai citus materiālus, kuru ražošanā izmanto formaldehīdu, kas nav dabīgi sastopams formaldehīds, ir galvenie formaldehīda emisiju avoti iekštelpu gaisā, jo īpaši jaunbūvēs. Tāpēc Komisija uzskata, ka zemāka emisiju robežvērtība šādiem izstrādājumiem un šādiem ražojumiem, kas sastāv no vairāk nekā viena izstrādājuma (“kompleksi ražojumi”), kuri ir lielākie formaldehīda avoti iekštelpu gaisā, ir piemērota un nodrošina lielāku plašas sabiedrības aizsardzību, vienlaikus ierobežojot sociālekonomiskās izmaksas tām nozarēm, kuras nerada tādas pašas emisijas.

(28)

Tāpat ir lietderīgi noteikt zemāku robežvērtību formaldehīda klātbūtnei autotransporta līdzekļu iekštelpās, kur atrodas plaša sabiedrība, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, arī vissliktākajos scenārijos.

(29)

Tāpēc Komisija secina, ka vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums, lai novērstu formaldehīda risku iekštelpu gaisā un autotransporta līdzekļu iekštelpās, ir ierobežojums, ar ko nosaka robežvērtību 0,062 mg/m3 mēbelēm un koksnes izstrādājumiem, ko piemēro visam kompleksajam ražojumam, kā arī autotransporta līdzekļu iekštelpām; un robežvērtību 0,080 mg/m3 visiem citiem izstrādājumiem. Turklāt Komisija uzskata, ka formaldehīda koncentrācija, kas emitēta no izstrādājumiem iekštelpu gaisā, būtu jāmēra īpašos standartapstākļos, lai nodrošinātu šā ierobežojuma saskaņotu īstenošanu. Noteiktos gadījumos vajadzētu būt iespējai izmantot arī citus testēšanas apstākļos ar nosacījumu, ka tiek piemērota zinātniski pamatota testēšanas rezultātu korelācija.

(30)

Lai mazinātu negatīvo ietekmi un samazinātu izmaksas skartajās nozarēs, kā arī lai ieinteresētajām personām dotu pietiekami daudz laika ierobežojuma īstenošanai, Komisija uzskata, ka visās nozarēs ir lietderīgi atlikt uz 36 mēnešiem. Tomēr attiecībā uz autotransporta līdzekļiem tiek uzskatīts par piemērotu ierobežojuma piemērošanu atlikt uz 48 mēnešiem, ņemot vērā šādu transportlīdzekļu ilgo izstrādes un tirdzniecības laiku, augstās materiālu prasības autobūves nozarē, sarežģītās piegādes ķēdes, tostarp oriģinālā aprīkojuma ražotājus, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai ieviestu standarta analītisko metodi emisiju mērīšanai kravas automobiļiem un autobusiem (8).

(31)

Ierobežojuma darbības jomā nebūtu jāiekļauj izstrādājumi, kas paredzēti vienīgi izmantošanai ārpus telpām, paredzamos apstākļos, un attiecībā uz kuriem būtu sagaidāms, ka patērētāju eksponētība notiek ārpus ēku sienām. Izstrādājumi konstrukcijās, ko izmanto tikai ārpus ēkas korpusa un tvaika barjeras, kuri neizdala formaldehīdu iekštelpu gaisā, nebūtu jāiekļauj ierobežojuma darbības jomā, jo tie nesniedz artavu eksponētībai formaldehīdam iekštelpu gaisā.

(32)

Izstrādājumi, kas paredzēti vienīgi rūpnieciskai vai profesionālai lietošanai, nebūtu jāiekļauj ierobežojuma darbības jomā, ja vien minētie lietojumi neizraisa plašas sabiedrības eksponētību. Turklāt rūpniecībā strādājošo un profesionālo darba ņēmēju eksponētību formaldehīdam jau reglamentē Padomes Direktīva 98/24/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (10).

(33)

Paredzams, ka formaldehīda emisijas no izstrādājumiem laika gaitā samazināsies sakarā ar formaldehīda atlieku gāzveida izdalīšanos. Tāpēc lietoti izstrādājumi nebūtu jāiekļauj ierobežojuma darbības jomā. Turklāt Ieviešanas informācijas apmaiņas forums arī ieteica piemērot atkāpi attiecībā uz lietotiem izstrādājumiem, jo ierobežojuma izpilde attiecībā uz lietotiem izstrādājumiem var būt sarežģīta.

(34)

Uz šādiem produktiem jau attiecas Savienības noteikumi par formaldehīda robežvērtībām, un tāpēc tie nebūtu jāiekļauj ierobežojuma darbības jomā: izstrādājumi, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 72. ieraksts, izstrādājumi, kas ir biocīdi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (11) darbības jomā, ierīces, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/745 (12) darbības jomā, un individuālie aizsardzības līdzekļi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/425 (13) darbības jomā.

(35)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 10/2011 (14) par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, noteikta formaldehīda robežvērtība. Lai gan Savienības tiesību aktos nav noteikta konkrēta formaldehīda robežvērtība attiecībā uz citiem materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, ražotājiem ir jāspēj kompetentajām iestādēm pierādīt to. Prasību par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, pievēršoties iespējamai vielu migrācijai uz pārtiku. Tā kā minēto prasību dēļ ir ļoti maz ticams, ka apkārtējā atmosfērā no izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1935/2004 (15) nozīmē, izdalīsies formaldehīds, Komisija uzskata, ka šie izstrādājumi nebūtu jāiekļauj ierobežojuma darbības jomā.

(36)

Dokumentācijas iesniedzējs, RAC un SEAC ierosināja atkāpi attiecībā uz rotaļlietām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (16), kurā noteikta formaldehīda emisiju robežvērtība 0,1 mg/m3 ar sveķiem savienotas koksnes rotaļlietām bērniem, kuri jaunāki par 3 gadiem. Tomēr Komisija uzskata, ka šāda atkāpe nav piemērota, jo bērnus nedrīkst aizsargāt mazāk par jebkuru citu iedzīvotāju daļu. Tāpēc robežvērtība formaldehīda emisijām iekštelpu gaisā būtu jāpiemēro visu vecumu bērniem paredzētām rotaļlietām.

(37)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(38)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

(1)

Covid-19 pandēmija, tās ietekme uz pārtikas piegādes ķēdēm un enerģijas un lauksaimnieciskās ražošanas resursu cenu pieaugums kopš 2021. gada rudens ir radījis spiedienu uz lauksaimniecības nozari. Ražošanas resursu cenas ir ievērojami augušas visos lauksaimniecības sektoros. Enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksas ģeopolitisko un ģeoekonomisko norišu dēļ ir palielinājušās pat pirms Krievijas sāktā agresijas kara pret Ukrainu, kurš ir situāciju pasliktinājis un radījis vēl izteiktāku negatīvo ietekmi uz tirgus prognozēm.

(2)

Tāpēc enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu daļa kopējā starppatēriņā 2022. gadā bija ievērojami pieaugusi, un lielākais pieaugums tika novērots laukaugu un ilggadīgo kultūru saimniecībās, abos gadījumos minēto pieaugumu ietekmē mēslošanas līdzekļu izmaksas. Mēslošanas līdzekļu cenas joprojām ir vēsturiski ļoti augstā līmenī. Dati liecina, ka lauksaimnieki uz šo situāciju reaģēja, samazinot mēslošanas līdzekļu izmantošanu, un patlaban vēl nav skaidrs, cik lielu negatīvu ietekmi tas atstās uz ražas iznākumu un uz pārtikas un dzīvnieku barības produktu kvalitāti.

(3)

Citu lauksaimniekiem un pārtikas ķēdes dalībniekiem nepieciešamo ražošanas resursu cenas, piemēram, fitosanitāro un dzīvnieku ārstēšanas līdzekļu, iekārtu un iepakojuma cenas, ir palielinājušās atbilstoši vispārējai inflācijai.

(4)

Lauksaimniecības produktu cenas 2022. gadā palielinājās arī saistībā ar pēcpandēmijas atveseļošanās procesu un bažām par globālo piegāžu pietiekamību saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Tomēr dažos sektoros, piemēram, piena, vīna vai augļu un dārzeņu sektorā, šīs augstās cenas lielāku ražošanas izmaksu dēļ nav spējušas kompensēt uzņēmējdarbības rezultātu pasliktināšanos.

(5)

Pēdējā laikā cenas lielākajai daļai lauksaimniecības produktu, piemēram, graudaugiem, eļļas augu sēklām, piena produktiem vai vīnam, ir ievērojami samazinājušās. Dažās dalībvalstīs un reģionos situācija ir kļuvusi īpaši sarežģīta, jo ir pasliktinājusies attiecība starp ražošanas izmaksām un lauksaimniecības produktu cenām.

(6)

Pieaugušās izmaksas ražotājiem bija par iemeslu pārtikas produktu patēriņa cenu kāpumam visā Savienībā, un tas ir ietekmējis pārtikas cenu pieņemamību. Jaunākie dati liecina, ka patērētāji izjūt pastāvīgi augstu pārtikas cenu inflāciju, kas visā Savienībā pārsniedz 15 %. Dažās dalībvalstīs attiecīgās vērtības sasniedz gandrīz 40 %. Dati liecina, ka augstās cenas ir ietekmējušas patēriņa līmeni dažos pārtikas sektoros, piemēram, gaļas, vīna vai augļu un dārzeņu sektorā. Patērētāji ir sākuši pirkt lētāku pārtiku un atsakās no tādas pārtikas kā bioloģiskā pārtika, vīns un produkti, kas ir apzīmēti ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Šādas pieprasījuma izmaiņas var negatīvi ietekmēt ražotāju ieguldījumu atdevi.

(7)

Dažos lauksaimniecības sektoros un dažās dalībvalstīs šo vispārējo ekonomisko grūtību scenāriju saasina citas steidzamas konkrētu sektoru problēmas.

(8)

Nesen atsevišķos reģionos piedzīvotie ārkārtējie nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi, piemēram, sausums (Spānijā, Itālijā un Portugālē) un plūdi (Itālijā), lauksaimniecības produktu ražotājiem ir nodarījuši ievērojamus postījumus, kas apdraud to ekonomisko dzīvotspēju. Lai gan ir pazīmes, ka šādi notikumi notiek tāpēc, ka ir kopumā pieauguši ar klimata pārmaiņām saistītie riski lauksaimniecībai, šo notikumu intensitāte bijusi ārpus normas.

(9)

Graudaugu un eļļas augu sektorā ārkārtēji laikapstākļi, kas skar dažādus Savienības ražošanas reģionus, nopietni apdraud pavasara un vasaras kultūraugu apjomu un kvalitāti. Šajā sektorā vērojama cenu samazināšanās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, graudaugu cenas ir samazinājušās par aptuveni 40 %. Tas lauksaimniekiem rada problēmas, jo daudzi pēdējos mēnešos ir iegādājušies dārgus ražošanas resursus un tagad par saviem produktiem saņem tādu tirgus cenu, kas tik tikko sedz viņu izmaksas vai atsevišķos gadījumos tās nesedz vispār. Turklāt daži lauksaimnieki nav varējuši apsēt savus laukus tamdēļ, ka augsnes mitrums ir zems un apūdeņošanai ir maz ūdens, un tas izraisīs ražošanas kritumu un ražas samazināšanos. It īpaši tas attiecas uz Čehiju, Dāniju, Īriju, Spāniju, Franciju, Kipru, Latviju, Austriju, Portugāli, Slovēniju un Zviedriju.

(10)

Tirgus situācija augļu un dārzeņu nozarē ir ļoti sarežģīta, ņemot vērā augsto inflāciju, kas ietekmē patēriņu, kurš saskaņā ar aplēsēm ir samazinājies par vismaz 10 %, un ņemot vērā augstās energoresursu izmaksas. Energoresursi ir svarīgs izmaksu faktors, kas ietekmē audzēšanu siltumnīcās un loģistiku pēc ražas novākšanas. Rezultātā, neraugoties uz lauksaimniecības cenu pieaugumu, ražotāji joprojām saskaras ar spiedienu attiecībā uz peļņas normu. Līdzīgas problēmas vērojamas apiņu sektorā. Situācija ietekmē vairākas dalībvalstis, konkrētāk, Beļģiju, Čehiju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Kipru, Latviju, Nīderlandi, Slovēniju un Somiju.

(11)

Lopkopības nozarē barības augstās cenas apvienojumā ar enerģijas cenām un vispārējo inflāciju ražotājiem rada nopietnas grūtības. Neraugoties uz kopumā labvēlīgajām liellopu gaļas, cūkgaļas un mājputnu gaļas cenām, ražotājiem ir problemātiski segt ražošanas izmaksas. Šīs problēmas vēl skaudrāk jūtamas piena nozarē, jo sākusies izteikta cenu lejupslīde salīdzinājumā ar augsto līmeni, kāds bijis 2022. gada beigās. Turklāt pārtikas produktu patēriņa cenas ietekmē patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīviem produktiem, kas šajās nozarēs veido lielu daļu no lauksaimnieku ienākumiem. Piena nozare Latvijā un Lietuvā ir īpaši sarežģīta, jo piena cenas valstī ir samazinājušās vairāk nekā citās dalībvalstīs. Arī Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Igaunijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Austrijā, Slovēnijā un Somijā lopkopības nozare saskaras ar iepriekš minētajām grūtībām.

(12)

Pieprasījuma samazināšanās inflācijas dēļ, arī eksporta tirgos, apvienojumā ar augstu piedāvājuma līmeni īpaši ietekmē dažu reģionu vīna nozari, jo īpaši sarkanvīnu un sārtvīnu segmentā. Nedrošību vīna tirgū vairoja arī pieaugušās resursu izmaksas un neierasti laikapstākļi. Šo notikumu attīstība īpaši ietekmē Vāciju, Spāniju, Franciju, Itāliju un Portugāli.

(13)

Iespējams, ka ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/1225 (2) 2. pantu ieviestais krīzes destilācijas pagaidu pasākums, kas ļauj dalībvalstīm ieviest valsts atbalsta programmas vīna nozarē, nebūs pietiekams, lai risinātu situāciju programmu finansiālā ierobežojuma dēļ. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot papildu finanšu resursus, kas ļautu palielināt budžeta piešķīrumus valsts atbalsta programmām vīna nozarē ar nolūku finansēt turpmākas destilācijas darbības, uz kurām attiecas tās pašas atbalsttiesīguma prasības un atbalsta nosacījumi, izņemot īstenošanas termiņu, kurš būtu jāpielāgo darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu. Ja dalībvalsts izvēlas izmantot šo iespēju, Savienības finansiālajam ieguldījumam, kas paredzēts ar šo regulu, 2023. un 2024. finanšu gadā vajadzētu būt pieejamam papildus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (3) VII pielikumā noteiktajiem finanšu piešķīrumiem.

(14)

Joprojām ļoti augstās ražošanas resursu cenas, lauksaimniecības produktu cenu kritums, kā arī problēmas, kas skar konkrētas nozares un dalībvalstis, lauksaimniecības produktu ražotājiem var radīt likviditātes problēmas. Lai mēģinātu risināt šo situāciju, dalībvalstis ir izmantojušas valsts atbalsta pasākumus saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem.

(15)

Komisija lēma par divām lauksaimniecības ārkārtas atbalsta paketēm, no kurām labumu gūst konkrētas dalībvalstis un kuru nolūks ir izmaksāt kompensācijas lauksaimniekiem visvairāk skartajos graudaugu un eļļas augu sēklu sektoros: Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/739 (4) un (ES) 2023/1343 (5) mērķis bija novērst negatīvo ietekmi, ko minētajos sektoros rada spiediens uz cenām. Šī trešā ārkārtas atbalsta pakete attiecas uz citu dalībvalstu lauksaimniekiem, kuri sastopas ar īpašām problēmām, kas ietekmē lauksaimnieciskās ražošanas dzīvotspēju.

(16)

Lai palīdzētu risināt konstatētās īpašās problēmas un novērstu strauju ražošanas situācijas pasliktināšanos tajās dalībvalstīs, uz kurām netika attiecinātas divas nesenās lauksaimniecības atbalsta paketes, kas noteiktas ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/739 un (ES) 2023/1343, būtu jāpieņem ārkārtas pasākums.

(17)

Minētās grūtības ir uzskatāmas par īpašām problēmām Regulas (ES) Nr. 1308/2013 221. panta nozīmē. Tās nevar viegli novērst ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar minētās regulas 219. vai 220. pantu. Situācija nav īpaši saistīta ar pastāvošiem konkrētiem tirgus traucējumiem vai konkrētu tirgus traucējumu draudiem. Tā nav arī saistīta ar dzīvnieku slimību izplatības apkarošanas pasākumiem vai ar patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ.

(18)

Katrai saņēmējai dalībvalstij pieejamā summa būtu jānosaka, ņemot vērā katras dalībvalsts attiecīgo īpatsvaru Savienības lauksaimniecības nozarē un pamatojoties uz tiešo maksājumu neto maksimālo apjomu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (6) III pielikumā. Nosakot summas Spānijai, Itālijai un Portugālei, būtu jāņem vērā, ka šīs valstis ir galvenās dalībvalstis, kuras skāruši ārkārtēji nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi. Latvijai un Lietuvai paredzētajās summās būtu jāņem vērā, ka šajās valstīs valda īpaši sarežģīta situācija piena nozarē.

(19)

Saņēmējām dalībvalstīm atbalsts būtu jāsadala, izmantojot visiedarbīgākos kanālus, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuros ņemts vērā attiecīgo lauksaimnieku grūtību un ekonomisko zaudējumu apmērs. Tām būtu jānodrošina, ka lauksaimnieki ir atbalsta galīgie labuma guvēji, un jāizvairās no jebkādiem tirgus vai konkurences izkropļojumiem.

(20)

Summas, kas piešķirtas saņēmējām dalībvalstīm, tikai daļēji risinātu ekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras lauksaimnieki, tāpēc šīm dalībvalstīm būtu jāļauj piešķirt papildu valsts atbalstu ražotājiem saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem.

(21)

Lai saņēmējām dalībvalstīm dotu rīcības brīvību atbalstu sadalīt, ņemot vērā attiecīgo lauksaimnieku apstākļus, būtu jāļauj šīm dalībvalstīm to kumulēt ar citu atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, izvairoties no pārmērīgas kompensācijas lauksaimniekiem.

(22)

Lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas, saņēmējām dalībvalstīm būtu jāņem vērā atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām shēmām, kas paredzētas reaģēšanai uz attiecīgajiem ekonomiskajiem zaudējumiem.

(23)

Ņemot vērā, ka Savienības atbalsts ir izteikts euro, vienotas un vienlaicīgas piemērošanas interesēs ir jānosaka datums, kurā konvertē summas, kas piešķirtas tām dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro par savu valsts valūtu, kā tas ir Čehijas, Dānijas un Zviedrijas gadījumā. Šajā regulā nav noteikts atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņš, tāpēc ir lietderīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/127 (7) 30. panta 3. punkta nolūkā par valūtas kursa noteicošo dienu attiecībā uz šajā regulā noteiktajām summām uzskatīt šīs regulas spēkā stāšanās dienu.

(24)

Budžeta apsvērumu dēļ attiecīgajām saņēmējām dalībvalstīm radušies izdevumi Savienībai būtu jāfinansē tikai tad, ja šādi izdevumi veikti līdz noteiktai attiecināmības dienai. Tāpēc šim ārkārtas pasākumam paredzētais atbalsts būtu jāizmaksā līdz 2024. gada 31. janvārim.

(25)

Lai Savienība varētu uzraudzīt ar šo regulu ieviestā pasākuma efektivitāti, saņēmējām dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai detalizēta informācija par šīs regulas īstenošanu.

(26)

Lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieki atbalstu saņem iespējami drīz, būtu jādod iespēja saņēmējām dalībvalstīm īstenot šo regulu nekavējoties. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(27)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka: lai Savienībā varētu ievest dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, tiem jābūt no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas norādīti sarakstā saskaņā ar minētās regulas 230. panta 1. punktu.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kuras jāievēro, lai konkrētu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, ja tie ir no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem, varētu ievest Savienībā.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/404 (3) ir izveidoti to trešo valstu vai teritoriju vai to zonu vai nodalījumu saraksti, no kuriem Savienībā atļauts ievest Deleģētās regulas (ES) 2020/692 darbības jomā esošu sugu un kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus.

(4)

Konkrēti, Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumā sniegti tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu saraksti, no kurām Savienībā atļauts ievest attiecīgi mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus.

(5)

Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par diviem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem, kuri ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināti mājputnu populācijā Anglijā, Kambrijas grāfistē (1) un Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē (1) attiecīgi 2023. gada 2. un 9. jūlijā.

(6)

Pēc tam, kad bija konstatēti šie nesenie augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumi, Apvienotās Karalistes veterinārās iestādes ap skartajiem objektiem izveidoja vismaz 10 km lielas ierobežojumu zonas un īstenoja pilnīgas izkaušanas politiku, lai kontrolētu augsti patogēniskās putnu gripas klātbūtni un ierobežotu šīs slimības izplatīšanos.

(7)

Apvienotā Karaliste iesniedza Komisijai informāciju par tās teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju un par pasākumiem, ko tā veikusi, lai nepieļautu augsti patogēniskās putnu gripas tālāku izplatīšanos.

(8)

Komisija šo informāciju izvērtēja. Komisija uzskata, ka, ņemot vērā dzīvnieku veselības situāciju apgabalos, uz kuriem attiecas Apvienotās Karalistes veterināro iestāžu noteiktie ierobežojumi, lai aizsargātu dzīvnieku veselības statusu Savienībā, mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumu ievešana no minētajiem apgabaliem Savienībā būtu jāaptur.

(9)

Kanāda, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis ir sniegušas atjauninātu informāciju par to teritorijās valdošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu, kuras dēļ tika apturēta konkrētu produktu ievešana Savienībā, kā izklāstīts Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumā.

(10)

Konkrēti, Kanāda iesniedza atjauninātu informāciju par tās teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar 32 augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem, kuri laikposmā no 2022. gada 14. aprīļa līdz 2023. gada 6. maijam bija apstiprināti Albertas (6), Britu Kolumbijas (11), Jaunskotijas (1), Ontārio (2), Kvebekas (6) un Saskačevanas (6) provincē esošos mājputnu objektos.

(11)

Arī Apvienotā Karaliste iesniedza atjauninātu informāciju par tās teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju attiecībā uz trim augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem, kuri laikposmā no 2023. gada 17. līdz 25. maijam bija apstiprināti Anglijā, Linkolnšīras (2) un Īstsaseksas (1) grāfistē esošos mājputnu objektos.

(12)

Arī Amerikas Savienotās Valstis iesniedza atjauninātu informāciju par to teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar trim augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem, kuri laikposmā no 2023. gada 5. janvāra līdz 19. aprīlim bija apstiprināti Ziemeļdakotas, Dienviddakotas un Tenesī štatā esošos mājputnu objektos.

(13)

Kanāda, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis arī iesniedza informāciju par pasākumiem, kas bija veikti, lai nepieļautu augsti patogēniskās putnu gripas tālāku izplatīšanos. Konkrēti, pēc šo minētās slimības uzliesmojumu konstatēšanas Kanāda, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis ir īstenojušas pilnīgas izkaušanas politiku ar nolūku kontrolēt un ierobežot minētās slimības izplatīšanos, un pēc šādas politikas īstenošanas to teritorijā esošajos inficētajos mājputnu objektos tās arī pabeigušas nepieciešamo tīrīšanu un dezinficēšanu.

(14)

Komisija izvērtēja Kanādas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu iesniegto informāciju. Komisija uzskata, ka Kanāda, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis ir sniegušas pienācīgas garantijas par to, ka dzīvnieku veselības situācija, kuras dēļ ievešana tika apturēta, vairs nerada draudus dzīvnieku vai sabiedrības veselībai Savienībā un tāpēc mājputnu izcelsmes preču ievešana Savienībā no tām Kanādas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu attiecīgajām zonām, no kurām ievešana Savienībā bija apturēta, būtu atkal jāatļauj.

(15)

Tāpēc, lai ņemtu vērā Kanādā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs valdošo pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu, Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikums būtu jāgroza.

(16)

Turklāt Namībija daudzus gadus nav eksportējusi uz Savienību mājputnus un to reproduktīvos produktus, svaigu skrējējputnu gaļu, mājputnu un medījamo putnu gaļas produktus un olas un olu produktus un neplāno to darīt turpmāk, tāpēc tā ir pieprasījusi no Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V, XIV, XV un XIX pielikumā iekļautā to trešo valstu saraksta, no kurām minētās preces atļauts ievest Savienībā, to svītrot. Tādēļ minētie pielikumi būtu attiecīgi jāgroza.

(17)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1226 (4) tika grozīts Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikums, ierakstos par Kanādu nosakot sākuma datumu zonai CA-2.187, kura iepriekš bija slēgta. Minētās regulas V pielikuma 1. daļas rindā par minēto zonu tika konstatēta kļūda, un tā būtu jālabo. Tāpēc minētais pielikums būtu attiecīgi jālabo.

(18)

Ņemot vērā Kanādā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs valdošo pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu un Namībijas lūgumu, grozījumiem, kas ar šo regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V, XIV, XV un XIX pielikumā, būtu jāstājas spēkā steidzami.

(19)

Labojums Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V pielikuma 1. daļas ierakstā par Kanādu, konkrēti, rindā par zonu CA-2.187, būtu jāpiemēro no Īstenošanas regulas (ES) 2023/1226 piemērošanas dienas.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP (1).

(2)

Padome joprojām ir ļoti noraizējusies par situāciju Sīrijā. Konflikts Sīrijā, kas ilgst jau vairāk nekā desmit gadus, vēl ne tuvu nav beidzies, un tas joprojām izraisa ciešanas un nestabilitāti. Sīrijas iedzīvotāju ciešanas vēl vairāk palielina traģiskā 2023. gada 6. februāra zemestrīce.

(3)

Eiropadome 2023. gada 9. februāra secinājumos izteica visdziļāko līdzjūtību 2023. gada 6. februāra zemestrīcē cietušajiem un pauda solidaritāti Turcijas un Sīrijas iedzīvotājiem. Eiropadome vēlreiz apstiprināja, ka Savienība ir gatava sniegt turpmāku palīdzību, lai mazinātu ciešanas visos skartajos reģionos. Tā aicināja visus nodrošināt piekļuvi humānajai palīdzībai zemestrīcē Sīrijā cietušajiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, kā arī aicināja humanitāro kopienu Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā nodrošināt ātru palīdzības sniegšanu.

(4)

2021. gada 20. maija secinājumos par “Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ES humanitāro rīcību: jaunas problēmas, tie paši principi” Padome atkārtoti apliecināja apņemšanos izvairīties un, ja tas nav iespējams, pēc iespējas mazināt Savienības ierobežojošu pasākumu izraisītu jebkādu potenciālu negribētu negatīvu ietekmi uz principiāliem humānās palīdzības pasākumiem. Padome atkārtoti apliecināja, ka Savienības ierobežojošie pasākumi atbilst visiem starptautiskajās tiesībās, jo īpaši starptautiskajās cilvēktiesībās, starptautiskajās humanitārajās tiesībās un starptautiskajās bēgļu tiesībās, noteiktajiem pienākumiem. Tā uzsvēra, ka Savienības sankciju politikā ir svarīgi pilnībā ievērot humanitāros principus un starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp, attiecīgos gadījumos konsekventi iekļaujot ierobežojošos pasākumos humānās palīdzības izņēmumus un nodrošinot efektīvu satvaru, lai humānās palīdzības organizācijas šādus izņēmumus varētu izmantot.

(5)

Padome atgādina, ka Savienības ierobežojošie pasākumi, tostarp pasākumi, kas pieņemti saistībā ar situāciju Sīrijā, nav paredzēti tam, lai novērstu vai kavētu humānās palīdzības, tostarp medicīniskās palīdzības, piegādi personām, kurām tā ir vajadzīga. Ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saistībā ar situāciju Sīrijā, netiek piemēroti lielākai daļai nozaru – tostarp pārtikai, zālēm un medicīniskajam aprīkojumam. Turklāt attiecībā uz individuālajiem pasākumiem jau ir ieviesti izņēmumi, kas līdzekļus un saimnieciskos resursus dara pieejamus sarakstā iekļautajām personām un vienībām, ja šādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir nepieciešami vienīgi nolūkā sniegt humāno palīdzību Sīrijā vai atbalstu civiliedzīvotājiem Sīrijā. Dažos gadījumos ir vajadzīga attiecīgās valsts kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja.

(6)

Padome 2023. gada 23. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/408 (2), ar ko tika ieviests tāds izņēmums attiecībā uz sarakstā iekļautu fizisko vai juridisko personu un vienību aktīvu iesaldēšanu un ierobežojumiem līdzekļus un saimnieciskos resursus darīt pieejamus sarakstā iekļautajām fiziskajām vai juridiskajām personām un vienībām, kas nāk par labu starptautiskām organizācijām un konkrētu noteiktu kategoriju dalībniekiem, kuri iesaistīti humānās palīdzības pasākumos. Padome nolēma, ka šo izņēmumu, kuram nav vajadzīga attiecīgās valsts kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, sākotnēji būtu jāpiemēro sešus mēnešus, proti, līdz 2023. gada 24. augustam.

(7)

Ņemot vērā to, cik smaga ir humanitārā krīze Sīrijā, un lai atvieglinātu ātru palīdzības sniegšanu, ir lietderīgi šo izņēmumu pagarināt līdz 2024. gada 24. februārim.

(8)

Dažu šā lēmuma pasākumu īstenošanai ir vajadzīga Savienības turpmāka rīcība.

(9)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2013/255/KĀDP,

(1)

Saskaņotas veiktspējas prasības metāla detektoriem, ko izmanto atklāšanai sabiedriskās vietās, Savienības tiesību aktos pašlaik ir paredzētas tikai civilās aviācijas jomā. Šādas prasības dažādās dalībvalstīs atšķiras, un tas izraisa nevienmērīgu un ne vienmēr pietiekami augstu plašas sabiedrības aizsardzības līmeni pret drošības apdraudējumiem. Teroristi un citi noziedznieki var izmantot no tā izrietošo ievainojamību, tostarp veikt uzbrukumus vai citas noziedzīgas darbības dalībvalstīs, kurās sabiedriskās vietās ir zemāks drošības līmenis.

(2)

Teroristu uzbrukumi, kas pēdējos gados veikti visā Savienībā, galvenokārt ir notikuši sabiedriskās vietās, un to mērķis ir bijis plašas sabiedrības locekļi. Lai visā Savienībā veicinātu pietiekami augstu aizsardzības līmeni pret drošības apdraudējumiem sabiedriskās vietās, Savienības līmenī būtu jānosaka brīvprātīgas metāla detektoru veiktspējas prasības.

(3)

Uz atklāšanas iekārtām, tostarp metāla detektoriem, ko izmanto civilās aviācijas jomā, attiecas sīki izstrādātas prasības, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005 (1). Minētās prasības ir skaidri definētas un nodrošina augstu aizsardzības līmeni civilās aviācijas drošības jomā. Tāpēc šim ieteikumam nebūtu jāattiecas uz minēto jomu. Turklāt skaidrības labad būtu jāprecizē, ka šim ieteikumam nebūtu jāskar Savienības tiesību akti, kas reglamentē metāla detektoru drošuma aspektus.

(4)

ES terorisma apkarošanas programmā (2) Komisija apņēmās atbalstīt brīvprātīgu ES prasību izstrādi attiecībā uz atklāšanas tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka tās atklāj drošības draudus, kuri ir jāatklāj, vienlaikus saglabājot cilvēku mobilitāti. Pildot šo apņemšanos, Komisija izveidoja tehnisko darba grupu atklāšanas veiktspējas prasību jautājumos, kuras sastāvā ir dalībvalstu eksperti, ražotāji un vairāku Komisijas dienestu amatpersonas, un lūdza tai palīdzēt izstrādāt brīvprātīgas ES metāla detektoru veiktspējas prasības Savienības līmenī. Šis ieteikums un it īpaši tajā ietvertās brīvprātīgās prasības attiecībā uz ražojuma dokumentāciju un metāla detektoru veiktspēju ir balstīts uz šīs darba grupas veikto sagatavošanas darbu.

(5)

Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizmanto brīvprātīgās ES veiktspējas prasības, veicot to metāla detektoru publisko iepirkumu, kurus paredzēts izmantot sabiedriskās vietās.

(6)

No dalībvalstīm nebūtu jāprasa, lai tās iepirktu vai sabiedriskās vietās izmantotu konkrētus, īpašus metāla detektorus. Lēmumus par to, kādi metāla detektori jāiepērk vai jāizmanto konkrētās sabiedriskās vietās, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem arī turpmāk vajadzētu pieņemt tikai un vienīgi dalībvalstīm. Brīvprātīgās ES veiktspējas prasības būtu jāizmanto saistībā ar dalībvalstu iepirkuma darbībām, lai veicinātu to metāla detektoru augsta līmeņa noteikšanas veiktspējas sasniegšanu, kurus dalībvalstis izmanto sabiedriskās vietās visā Savienībā.

(7)

Brīvprātīgajās ES veiktspējas prasībās būtu jānosaka vairāki standarti, kas atbilst dažādiem attiecīgo metāla detektoru izmantošanas veidiem. Zemākais standarts attiecas uz tādiem detektoriem ar zemāku jutību, kas paredzēti izmantošanai sabiedriskajā transportā vai lielās pulcēšanās vietās, kur nepieciešams atklāt īpaši bīstamus ieročus, bet kur nepieciešams liels personu un to priekšmetu caurlaidums un zems viltus trauksmes signāla biežums. Augstākais standarts attiecas uz tādiem detektoriem ar augstāku jutību, kas paredzēti lietojumam vietās, kur nepieciešams atklāt pat vismazākos draudus un kur ir pieļaujams zems caurlaiduma ātrums.

(8)

ES brīvprātīgās veiktspējas prasības nebūtu jāsaprot kā tādas, ar kurām paredzēts aizstāt metāla detektoriem noteiktos valsts veiktspējas standartus, ja šādi valsts standarti pastāv. Dalībvalstīm it īpaši būtu jāsaglabā rīcības brīvība saskaņā ar Savienības tiesību aktiem piemērot stingrākas tādu metāla detektoru veiktspējas prasības, ko izmanto sabiedriskās vietās.

(9)

Šim ieteikumam būtu netieši jāstimulē ražotāji ievērot prasības attiecībā uz metāla detektoru ražošanu nākotnē. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai drošības apdraudējuma atklāšanai sabiedriskās vietās izmantojamo metāla detektoru iepirkuma procedūras dokumentā pretendenti piedāvājumā iekļautu ražojuma dokumentāciju un atbilstības deklarāciju, pamatojoties uz ražotāja metodiku, lai pierādītu metāla detektoru atbilstību šajā ieteikumā ietvertajām brīvprātīgajām veiktspējas prasībām.

(10)

Metāla detektoru izmantošana sabiedriskās vietās var radīt problēmas saistībā ar tiesībām uz privātās dzīves un persondatu aizsardzību. Attiecībā uz visām darbībām, kas saistītas ar metāla detektoru izmantošanu, t. sk. iekārtu iegādi un ekspluatāciju un jebkādām turpmākām apstrādes darbībām, ir ļoti svarīgi pēc iespējas ierobežot intrūziju un katrā ziņā rīkoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (4) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(11)

Ņemot vērā it īpaši attiecīgos tehnoloģiskos sasniegumus drošības apdraudējuma atklāšanas jomā, šajā ieteikumā ietvertās brīvprātīgās metāla detektoru veiktspējas prasības būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo. Tāpēc Komisija ar tehniskās darba grupas atklāšanas veiktspējas prasību jautājumos palīdzību cieši sekos tehnoloģiju attīstībai un citām attiecīgām norisēm un regulāri izvērtēs vajadzību pielāgot šo ieteikumu.

(12)

Efektivitātes un pārredzamības labad un jo īpaši ņemot vērā to, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk novērst konstatētos drošības apdraudējumus, dalībvalstis būtu jāmudina īstenot šo ieteikumu un saprātīgā termiņā iesniegt Komisijai ziņojumu par saviem īstenošanas pasākumiem.

(13)

Pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem un jebkādu citu būtisku informāciju, pēc piemērota laikposma būtu jānovērtē šā ieteikuma īstenošanā panāktais progress, lai cita starpā novērtētu, vai šajā jautājumā ir vajadzīgi saistoši Savienības tiesību akti,

1.

2.

3.

4.

5.

6.