(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/804 (2) Eiropas Komisija noteica antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pašlaik spēkā esošo antidempinga maksājumu likmes ir no 29,2 % līdz 41,4 % attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importu, 45,6 % – uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, un 54,9 % – visiem pārējiem uzņēmumiem no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”).

(3)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām, Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2022. gada 10. februārī Savienības ražošanas nozares, kas ražo konkrētas apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju caurules un caurulītes, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, vārdā pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē iesniedza Eiropas Tērauda cauruļu asociācija (“pieprasījuma iesniedzējs” vai “ESTA”). Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(5)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2022. gada 12. maijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, importu Savienībā. Paziņojumu par procedūras sākšanu Komisija publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(6)

Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, uzdeva jautājumu, vai tas, ka neviens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem sākotnējā izmeklēšanā nepiedalījās šīs pārskatīšanas pieprasījumā, attiecīgajiem uzņēmumiem nozīmēja pilnīgu atgūšanos no importa par dempinga cenām un kaitējumu radošā importa.

(7)

Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka ražotāji eksportētāji neapšaubīja to, ka pieprasījums atbilst pamatregulas 5. panta 4. punkta nosacījumiem. Pieprasījumu ierosināja Eiropas Tērauda cauruļu asociācija, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma, un to atbalstīja Savienības ražotāji, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no ES kopējā ražošanas apjoma. Otrkārt, Savienības ražotājs Huta Batory tika iekļauts izlasē abās izmeklēšanās – sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanā. Treškārt, Valcovni Trub Chomutov AS, otrais izlasē iekļautais ražotājs sākotnējā izmeklēšanā, atbalstīja termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, bet Komisija to neiekļāva izlasē. Visbeidzot, divi pārējie uzņēmumi, kas tika iekļauti izlasē sākotnējā izmeklēšanā, proti, Arcelor Mittal Tubular Products Roman un Vallourec Deutschland GmbH, ir pametuši vai patlaban pamat Savienības tirgu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(8)

Turklāt ražotāji eksportētāji argumentēja, ka termiņbeigu pārskatīšanu sāk, ja pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi tam, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos un ka pozitīvu konstatējumu pamato ar faktiskiem pierādījumiem. Lai pamatotu savu argumentu, tie uzsvēra, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nekad nezinās, kāda ir normālā vērtība, jo tiek izmantotas atšķirīgas metodes, atsaucoties uz cenām reprezentatīvā valstī.

(9)

Komisija atzīmēja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tā pārbaudīja sniegto pierādījumu precizitāti un atbilstību un konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu šīs izmeklēšanas sākšanu. Jebkurā gadījumā ražotāji eksportētāji nav snieguši piemēru par nepietiekamiem pierādījumiem, tāpēc šim apgalvojumam netika sniegts pienācīgs pamatojums. Attiecībā uz normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem bija lielas iespējas pārbaudīt izmantoto(-ās) metodi(-es) un pieprasījumā aprēķināto normālo vērtību. Tāpēc to apgalvojums tika noraidīts.

(10)

Turklāt ražotāji eksportētāji norādīja, ka Savienības ražotāju attiecīgā ražojuma darījumdarbība ir daudz vairāk atkarīga no ārvalstu tirgu apstākļiem nekā no apstākļiem Savienībā un ka pieprasījuma iesniedzēju eksporta rādītāju pasliktināšanos kopš 2019. gada nevar attiecināt uz Ķīnas izcelsmes importu. Tie arī apgalvoja, ka papildus sliktiem eksporta rādītājiem daļa no negatīvajām attīstības tendencēm Savienībā ir saistīta arī ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu, jo īpaši 2020. gadā. Turklāt tie apgalvoja, ka pieprasījumā norādītās ražošanas izmaksas par tonnu, t. i., no 1 245 līdz 1 291 EUR, bija ievērojami zemākas nekā tās, kas tika paziņotas sākotnējā izmeklēšanā.

(11)

Komisija norādīja, ka pieprasījuma posmā, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzējam pamatoti pieejamo informāciju, ir pietiekami sniegt pierādījumus, kas liecina, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties. Šajā ziņā, pat ja ražotāju eksportētāju apgalvojumi bija pareizi, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās tādu faktoru dēļ, kas nav saistīti ar importu no Ķīnas, sniegtie argumenti neapgāza faktu, ka imports no Ķīnas saglabājās ievērojams absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā. Turklāt pieprasījumā sniegtie pierādījumi liecina, ka kaitējums varētu atkārtoties, ja pasākumi zaudētu spēku. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(12)

Ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Tenaris ekonomiskie rādītāji pirms un pēc pandēmijas ietekmes bija spēcīgi un normāli. Tubos Reunidos SA gadījumā pārdošanas vērtība saglabājās vienā un tajā pašā līmenī trīs gadus pēc kārtas, sākot no 2018. gada, un pēc tam no 2020. gada pārdošanas vērtības palielinājās. Samazinājās tikai eksporta pārdevumi uz trešām valstīm, izņemot ASV tirgu. Lai pamatotu savus argumentus par ES ražotāju stāvokli, tie sniedza pierādījumus par abu uzņēmumu vērienīgo plānu ieguldīt un paplašināt vai modernizēt savas ražotnes Savienībā.

(13)

Komisija norādīja, ka kaitējuma rādītāji netiek analizēti atsevišķu ražotāju līmenī, bet gan visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Kā norādīts iepriekš 11. apsvērumā, pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari par kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(14)

Ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Savienības tirgū strauji pieaug imports no Taizemes, kas lielā mērā ietekmē īstenoto pasākumu ietekmi un pieprasījuma iesniedzēju stāvokli tirgū. Turklāt aizsardzības pasākumi attiecas arī uz attiecīgo ražojumu un paliks spēkā līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(15)

Komisija norādīja, ka attiecībā uz importu no Taizemes ieinteresētās personas neparādīja, kā to argumenti varētu likt apšaubīt pieprasījumā ietvertos pierādījumus par kaitējuma turpināšanos/atkārtošanos. Runājot par aizsardzības pasākumiem, antidempinga pasākumi risina citu situāciju, nevis to, ko risina aizsardzības pasākumi. Turklāt tērauda aizsardzības pasākumi neliedz piemērot antidempinga pasākumus to nodokļa kvotu ietvaros, kam piemēro aizsardzības pasākumus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(16)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas, aptverot laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, Savienības ražotājus, arodbiedrības, zināmos Ķīnas Tautas Republikas ražotājus un iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(18)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(19)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(20)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā, kurus atvēlētajā laikā var pienācīgi izmeklēt; un pamatojoties uz izlases ģeogrāfisko izplatību. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja attiecīgi gandrīz 76 % un 67 % no zināmo līdzīgā ražojuma Savienības ražotāju kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu, bet nekādas piezīmes nesaņēma. Līdz ar to izlase tika apstiprināta. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(21)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(22)

Tikai viens nesaistītais importētājs sniedza informāciju, kas tika lūgta, un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(23)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā identificēt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(24)

Prasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita divi ražotāji eksportētāji/to grupas ĶTR. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama, un izvēlējās izmeklēt visus ražotājus eksportētājus, kas pieteicās.

(25)

Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(26)

Komisija nosūtīja anketas arī izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, nesaistītajiem importētājiem, lietotājiem, Savienības ražotāju apvienībai un ražotājiem eksportētājiem. Šīs anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (4).

(27)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena nesaistīta importētāja, Savienības ražotāju apvienības un diviem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupas.

(28)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

(29)

Komisija arī veica pārbaudes apmeklējumu ar šādu apvienību:

(30)

Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un no tās izrietošajiem pasākumiem, kuri tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (“Covid-19 paziņojums”) (5), Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus ražotāju eksportētāju telpās. Tā vietā Komisija attālināti salīdzināja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai izdarītu secinājumus saskaņā ar Covid-19 paziņojumu. Komisija rīkoja videokonferences ar šādiem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām:

(31)

Savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, proti, Daye Special Steel Co. Ltd., Zhejiang Pacific Seamless Steel Tube Co. un Yangzhou Chengde Steel Pipe, Co. Ltd, jautāja, kādēļ šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā it kā nav iekļauti Savienības ražotāji, kuri tika iekļauti izlasē sākotnējā izmeklēšanā, un kādi ir iemesli to neiekļaušanai šajā izlasē. Turklāt tie norādīja, ka Huta Batory nav norādīts kā viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem šajā termiņbeigu pārskatīšanā. Tāpat tie atzīmēja, ka nevar novērtēt, vai kaitējuma atkārtošanās konstatēšana ir saistīta ar izlases izmaiņām starp šīm divām izmeklēšanām.

(32)

Komisija atzīmēja, ka ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, arguments ir aplūkots 7. apsvērumā. It sevišķi Savienības ražotājs Huta Batory tika iekļauts izlasē abās izmeklēšanās – sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā. Šis uzņēmums tagad saucas Alchemia S.A.

(33)

Runājot par pārējiem uzņēmumiem, kā skaidrots 20. apsvērumā, Savienības ražotāji tika iekļauti izlasē, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā, ko var pienācīgi izmeklēt pieejamajā laikā. Tā kā par izlasi netika saņemtas piezīmes, tā tika apstiprināta un atzīta par reprezentatīvu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari. Turklāt, lai gan sākotnējās izmeklēšanas izlase atšķīrās no šīs termiņbeigu pārskatīšanas izlases, ražotāji eksportētāji neiesniedza nekādus pierādījumus par to, ka izlase nebūtu reprezentatīva. Tāpat, novērtējot Savienības ražošanas nozares situāciju un kaitējuma atkārtošanos, Komisija savu analīzi balsta arī uz makroekonomiskiem rādītājiem, kas attiecas uz visiem Savienības ražotājiem, arī sākotnējās izmeklēšanas izlasē iekļautajiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(34)

Komisija 2023. gada 21. aprīlī atklāja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(35)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja.

(36)

Pārskatāmais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, konkrētas apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju caurules un caurulītes, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 7304 19 90, ex 7304 29 90, 7304 39 88 un 7304 59 89 (Taric kods 7304299090) (“pārskatāmais ražojums”).

(37)

Konkrētas apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju caurules un caurulītes, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, izmanto ļoti daudzos pielietojumos, piemēram, naftas, gāzes, šķidrumu un šķidru materiālu transportēšanai, celtniecībā pāļu dzīšanai, mehāniskiem lietojumiem, katlu caurulītēm un cauruļveida izstrādājumiem naftas ieguves objektiem (OCTG) urbšanai un apvalkošanai naftas rūpniecībā.

(38)

Attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums.

(39)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(40)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(41)

Sākotnējās izmeklēšanas periodā (6) Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vairāk nekā 42 tūkstošus tonnu attiecīgā ražojuma, kas tolaik veidoja aptuveni 26 % no Savienības tirgus.

(42)

Pašreizējā izmeklēšanā statistikas dati par attiecīgo periodu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodu attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, kas sniegti Comext un 14. panta 6. punkta datubāzē, uzrādīja ievērojami mazāku importa apjomu nekā eksporta apjoms, ko deklarēja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šajā konkrētajā gadījumā statistikas informācija nav ticama un to nevar izmantot, lai noteiktu importa apjomu no ĶTR un Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļu. Tādējādi tā savus konstatējumus par attiecīgā ražojuma importa apjomu Savienībā un Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļu pamatoja uz pārbaudītiem datiem par ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un informāciju pārskatīšanas pieprasījumā.

(43)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību aptuveni 2,9 tūkstošus tonnu attiecīgā ražojuma, kas veidoja aptuveni [2,5–3,5 %] no Savienības tirgus (sk. 3. tabulu).

(44)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja tikai aptuveni 12 % no kopējā lēstā pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoma ĶTR (7). Tāpēc Komisija uzskatīja par iespējamu, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā visu Ķīnas ražotāju eksportētāju (kas netika atlasīti un pārbaudīti izmeklēšanā) kopējais importa apjoms uz ES pārsniedza 2,9 tūkstošus tonnu, ko deklarējuši Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, un Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļa, visticamāk, pārsniedza [2,5–3,5 %], kā norādīts 3. tabulā turpmāk.

(45)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas ražotāji eksportētāji turpināja eksportēt pārskatāmo ražojumu uz Savienību, lai gan mazākos daudzumos.

(46)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(47)

Lai iegūtu informāciju, kuru Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienās no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV un netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pamatregulas 18. panta nozīmē pieejamos faktus, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(48)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Meksiku. Komisija arī norādīja, ka tā pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(49)

Komisija 2022. gada 14. jūlijā ar lietas materiāliem pievienotu paziņojumu (“paziņojums par ražošanas faktoriem un reprezentatīvo valsti” jeb “paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, tādus kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamu reprezentatīvo valsti, proti, Meksiku. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Tubos de Acero de México S.A. (“Tamsa”), kas ir ražotājs Meksikā.

(50)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(51)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas – PVA”).

(52)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(53)

Nesenajās izmeklēšanas procedūrās attiecībā uz ĶTR tērauda nozari (8) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(54)

Minētajās izmeklēšanas procedūrās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu efektīvu sadali atbilstoši tirgus principiem (9). Komisija jo īpaši secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir pārskatāmā ražojuma galvenā izejviela) ĶV ne vien joprojām pieder ievērojama daļa īpašumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (10), bet ĶV var arī ietekmēt cenas un izmaksas, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (11). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (12). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (13). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (14), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (15).

(55)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanas procedūrās par ĶTR tērauda nozari, arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tajā skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (16) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkots konkrētais tirgus stāvoklis attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā sakarā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanas procedūrās.

(56)

Pieprasījumā tika apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā plaši ietekmē un veido ĶV vai citu valsts iestāžu dažādas visaptverošas iejaukšanās dažādos valdības līmeņos, un tāpēc Ķīnas tērauda ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas nevar izmantot šajā izmeklēšanā. Lai pamatotu savu nostāju, pieprasījumā bija atsauce uz Komisijas nesen veiktajām izmeklēšanām Ķīnas tērauda nozarē (17).

(57)

Konkrētāk, pieprasījumā tika norādīts, ka, ņemot vērā ĶTR konstitūcijā ietverto “sociālistiskās tirgus ekonomikas” doktrīnu, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) visuresību un ar stratēģiskās plānošanas iniciatīvām, piemēram, 13. un 14. piecgades plānu, sasniegto šīs partijas ietekmi uz ekonomiku, ĶV iejaukšanās izpaužas dažādos veidos, proti, administratīvā, finanšu un regulatīvā.

(58)

Pieprasījumā tika sniegti elementu piemēri, kas norāda uz kropļojumiem, kas norādīti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā. Proti, atsaucoties uz iepriekšējām Komisijas izmeklēšanām tērauda nozarē un uz ziņojumu, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka:

(59)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, nedz pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(60)

Konkrēti pārskatāmā ražojuma nozarē, t. i., tērauda nozarē, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder ĶV pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka divi galvenie pārskatāmā ražojuma ražotāji, proti, Daye Special Steel ltd un Zhejiang Pacific Seamless Tube, pieder valstij. Daye Special Steel ltd un Zhejiang Pacific Seamless Tube ir CITIC Pacific Special steel meitasuzņēmumi. CITIC Pacific Special Steel ir viens no lielākajiem īpašā tērauda ražotājiem Ķīnā (22), un tas pieder CITIC Limited, kas ir VU un viens no lielākajiem Ķīnas konglomerātiem (23). Savā 2021. gada ziņojumā CITIC norāda, ka “CITIC ir apņēmusies īstenot valsts stratēģiju, tostarp zaļo un mazoglekļa pārkārtošanos, lai īstenotu 14. piecgades plānu. Mēs arī centīsimies kļūt par līderi valstij piederošo uzņēmumu vidū, veicinot mūsu divkāršo oglekļa emisiju mērķu sasniegšanu, un kļūt par VSP paraugu kapitāla tirgū.” (24)

(61)

Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem tērauda nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norāžu sniegšana. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti attiecībā uz tērauda nozari apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga, kā arī tās nodomu iejaukties šajā nozarē, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. To ilustrē Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas izstrādātais projekts “Vadošais atzinums par tērauda rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu”, kurā ir aicināts turpināt konsolidēt rūpniecisko pamatu un būtiski uzlabot rūpniecības ķēdes modernizācijas līmeni (25), 14. piecgades plāns par izejvielu nozares attīstību, saskaņā ar kuru nozare “turpinās īstenot kombināciju, kas apvieno vadošo pozīciju tirgū ar valdības atbalstu” un “veidos tādu vadošo uzņēmumu grupu, kuriem ir galvenā loma ekoloģijas un konkurētspējas jomās” (26), vai arī 14. piecgades plāns par tērauda lūžņu nozares attīstību, kura galvenie mērķi ir “nepārtraukti palielināt tērauda lūžņu izmantošanas proporciju un panākt, lai līdz 14. piecgades plāna perioda beigām visaptverošā lūžņu attiecība valsts tērauda ražošanā sasniegtu 30 %” (27).

(62)

Līdzīgus piemērus Ķīnas varas iestāžu nodomam pārraudzīt un vadīt šīs nozares attīstību var redzēt arī provinču līmenī, piemēram, Hebei provincē, plānojot “pastāvīgi īstenot organizāciju grupu attīstību, paātrināt valstij piederošo uzņēmumu jaukto īpašumtiesību reformu, koncentrēties uz privāto dzelzs un tērauda rūpniecības uzņēmumu pārrobežu apvienošanās un reorganizācijas veicināšanu un censties izveidot 1–2 lielas pasaules līmeņa grupas, 3–5 lielas grupas ar vietējo ietekmi, kas izpaužas kā atbalsts” un “turpināt paplašināt tērauda lūžņu pārstrādes un aprites kanālus, stiprināt tērauda lūžņu pārbaudes un klasifikācijas darbības” (28). Turklāt Hebei plānā tērauda nozarei ir norādīts: “Strukturālo pielāgojumu ievērošana un produktu diversifikācijas izcelšana. Stingri sekmēt dzelzs un tērauda rūpniecības strukturālos pielāgojumus un optimizāciju, veicināt uzņēmumu konsolidāciju, reorganizāciju, pārveidi un modernizēšanu un visaptveroši veicināt dzelzs un tērauda rūpniecības attīstību lielo uzņēmumu virzienā, modernizēt tehnisko aprīkojumu, dažādot ražošanas procesus un dažādot pakārtotos ražojumus.”

(63)

Līdzīgi Henaņas īstenošanas plānā tērauda rūpniecības pārveidošanai un modernizācijai 14. piecgades plāna periodā ir paredzēta “tipisku tērauda ražošanas bāzu celtniecība [..], proti, uzbūvēt 6 tipiskas tērauda ražošanas bāzes Anjanā, Dzjuaņā, Pindinšaņā, Sjiņjanā, Šancju un Džouou u. c., kā arī paplašināt nozares mērogu, uzlabot tās intensifikāciju un specializāciju. Citstarp līdz 2025. gadam čuguna ražošanas jauda Anjanā tiks kontrolēta 14 miljonu tonnu robežās, bet neapstrādāta tērauda ražošanas jauda – 15 miljonu tonnu robežās” (29).

(64)

Turpmākos rūpniecības politikas mērķus var redzēt arī citu provinču, piemēram, Dzjansu (30), Šaņdunas (31), Šaņsji (32), Liaoninas Daliaņas (33) vai Džedzjanas (34), plānošanas dokumentos.

(65)

Runājot par ĶV iespēju, izmantojot savu klātbūtni uzņēmumos, iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, nebija iespējams sistemātiski konstatēt, ka pastāv personīgas saiknes starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr ir daži konkrēti piemēri attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(66)

Piemēram, CITIC Pacific Special Steel direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs (35). Turklāt CITIC Pacific Special Steel uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (36).

(67)

Turklāt pārskatāmā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšanā tika konstatēti citi dokumenti, kas liecina, ka nozare saņem valdības norādījumus un ka notiek tās iejaukšanās tērauda nozarē, ņemot vērā to, ka pārskatāmais ražojums ir viena no tās apakšnozarēm.

(68)

ĶV joprojām atzīst, ka tērauda rūpniecība ir nozīmīga nozare (37). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti attiecībā uz tērauda ražošanu, kas izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu ĶV ir paredzējusi veikt tērauda rūpniecības pārveidošanu un modernizēšanu, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (38). Tāpat arī 14. piecgades plānā attiecībā uz izejvielu rūpniecības attīstību, kas attiecas arī uz tērauda rūpniecību, šī nozare ir minēta kā “reālās ekonomikas pamats” un “galvenā joma, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības”, kā arī ir noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu tērauda nozares attīstību no 2021. līdz 2025. gadam, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabošana (ne tikai turpmāk koncentrējot uzņēmumus) vai digitālā transformācija (39).

(69)

Dzelzsrūda ir svarīga izejviela, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Dzelzsrūda ir minēta arī 14. piecgades plānā par izejvielu rūpniecības attīstību, kurā valsts plāno “īstenot vietējo derīgo izrakteņu resursu racionālu attīstību. Stiprināt dzelzsrūdas izpēti [..], īstenot preferenciālu nodokļu politiku, veicināt progresīvu tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu, lai samazinātu kalnrūpniecības cieto atkritumu rašanos”. (40) Provincēs, piemēram, Hebei provincē, pārvaldes iestādes šajā nozarē plāno “ieviest jaunu projektu investīciju atlaides subsīdiju, izpētīt finanšu iestāžu darbību un sniegt tām norādījumus, lai nodrošinātu zemu procentu aizdevumus dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem pārejai uz jaunām nozarēm, un valdība sniegs atlaižu subsīdijas” (41). Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus ar mērķi panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstītu veicināmās nozares, arī pārskatāmā ražojuma izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(70)

Pārskatāmo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī 58. apsvērumā. Minētie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad ir piekļuve izejresursiem no tādiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba sistēma) (42).

(71)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā arī minēts iepriekš 58. apsvērumā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(72)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma izgatavošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kas tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(73)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, notiek visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(74)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā aprakstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu balstoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(75)

ĶV šajā izmeklēšanā nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(76)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(77)

Kā paskaidrots 49. apsvērumā, Komisija ir publicējusi paziņojumu par avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā ir aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā. Paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par nodomu šajā lietā par attiecīgo reprezentatīvo valsti uzskatīt Meksiku, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(78)

Paziņojumā Komisija, ņemot vērā Pasaules Bankas datus, par valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR atzina 55 valstis, proti, Pasaules Banka, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu, tās visas klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem (45).

(79)

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju pārskatāmo ražojumu ražo septiņās valstīs: Kanāda, Japāna, Meksika, Krievijas Federācija, Saūda Arābija, Dienvidkoreja un ASV. Tikai divas no septiņām valstīm ir starp 55 valstīm, ko Pasaules Banka ir identificējusi kā valstis, kuru nacionālais kopienākums ir līdzīgs Ķīnas Tautas Republikai un kuras ietilpst valstu grupā ar “vidēji augstiem ienākumiem”. Šīs valstis ir Meksika un Krievijas Federācija.

(80)

Komisija arī novērtēja, vai pastāv tirgus kropļojumi, ko rada eksporta un/vai importa ierobežojumi pārskatāmajam ražojumam, kā arī izejvielām, proti, tām, kas veido svarīgākos ražošanas izmaksu posteņus pārskatāmā ražojuma ražošanā. Tā konstatēja, ka Krievijas Federācijā pastāv tirdzniecības ierobežojumi tērauda lūžņiem, elektroenerģijai un gāzei, kas ir svarīgi ražošanas faktori, kurus izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Ņemot vērā šos tirdzniecības ierobežojumus Krievijas Federācijā, Komisija uzskatīja, ka Krievijas Federāciju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(81)

Attiecībā uz Meksiku šādi ierobežojumi netika konstatēti. Meksikai ir tāds pats ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnas Tautas Republikai, un netika konstatēti ražošanas faktoru vai pārskatāmā ražojuma ierobežojumi.

(82)

Pēc procedūras sākšanas ražotāji eksportētāji Daye Special Steel Co., Ltd un Zhejiang Pacific Seamless Steel Tube Co., Ltd apgalvoja, ka Meksika, iespējams, pilnībā neatbilst atbilstošas trešās valsts kritērijiem, jo: pirmkārt, šķiet, ka ražošanas process atšķiras no Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas procesa; otrkārt, Meksikas ražotāju ražoto ražojumu klāsts šķiet daudz šaurāks (vai mazāk diversificēts) nekā Ķīnas ražotāju eksportētāju ražoto un eksportēto ražojumu klāsts.

(83)

Izņemot šo vispārējo apgalvojumu, ražotāju eksportētāju iesniegtajā informācijā nebija konkrētu pierādījumu par to, kāpēc ražošanas process un pārskatāmā ražojuma ražotāju ražojumu klāsts Meksikā atšķiras no ĶTR un kāda būtu ietekme uz ražošanas faktoriem. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja. Citas piezīmes netika saņemtas.

(84)

Komisija analizēja galveno ražošanas faktoru importu Meksikā. Importa datu analīze parādīja, ka pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantotie ražošanas faktori Meksikā tiek importēti pietiekamā daudzumā, lai veidotu atbilstošu atsauces vērtību, un ka šo importu neietekmē imports no ĶTR vai nevienas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (46) I pielikumā uzskaitītajām valstīm.

(85)

Komisija arī identificēja uzņēmumu Tamsa, kura jaunākie finanšu dati ražošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA un peļņas noteikšanai ir pieejami, pamatojoties uz Tenaris grupas finanšu datiem (sk. 4.7.5. iedaļu).

(86)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam ir nodomājusi izmantot Meksiku kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu Tamsa, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(87)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Meksikas kā reprezentatīvas valsts un Tamsa kā pārskatāmā ražojuma ražotāja atbilstību.

(88)

Izņemot 82. apsvērumā minētās piezīmes, nekādas piezīmes netika saņemtas.

(89)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Meksika ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Meksika atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(91)

Komisija paziņojumā par avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai, uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un publiski pieejamu informāciju par katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora neizkropļotu vērtību.

(92)

Komisija arī norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos datu bāzi Global Trade Atlas (“GTA”) (47).

(93)

Ņemot vērā visu uz pieprasījumu balstīto informāciju un pēc tam pieprasījuma iesniedzēja/ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Ražošanas faktori un informācijas avots

(94)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto cenu importam reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā uzskaitītās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo tā secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ir ietekmējuši eksporta cenas. Kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR bija izslēgts, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs. Vajadzības gadījumā vidējo svērto importa cenu koriģēja, ņemot vērā ievedmuitas nodokļus.

(95)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā neatkarīgi no izmantotā avota attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksu kategorijā.

(96)

Savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pauda šaubas par Komisijas izmantoto metodi palīgmateriālu neizkropļoto vērtību aprēķināšanai. Tika argumentēts, ka tā vietā, lai noteiktu palīgmateriālu kopējo summu kā īpatsvaru no kopējām tiešajām izejvielu izmaksām un piemērotu šo īpatsvaru kopējām neizkropļotajām izejvielu izmaksām (atsauces vērtība), Komisijai būtu bijusi jāizmanto katra atsevišķā posteņa neizkropļota vērtība.

(97)

Komisija norādīja, ka standarta prakse ir neaprēķināt palīgmateriālu atsauces vērtību atsevišķi, bet izteikt palīgmateriālus kā procentuālu daļu no izejvielu kopējām izmaksām, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju paziņotajiem izmaksu datiem, un tad piemērot šo procentuālo īpatsvaru pārrēķinātajām materiālu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas. Turklāt, kā skaidrots 95. apsvērumā, šīs izmaksas veido nelielu vērtību, un neatkarīgi no izmantotās metodes tām nebūtu būtiskas ietekmes uz dempinga starpības aprēķiniem. Komisija uzskata, ka tās metodika palīgmateriālu neizkropļoto vērtību aprēķināšanai ir atbilstoša, jo saglabā attiecīgo ražotāju eksportētāju izmaksu struktūru. Turklāt izmeklēšanas laikā nebija pieejama labāka informācija, un ražotāji eksportētāji nepamatoja savas piezīmes, kvantificējot savas ierosinātās metodes ietekmi. Tāpēc apgalvojumu par palīgmateriāliem noraidīja.

(98)

Komisija izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(99)

Starptautiskā Darba organizācija (SDO) sniedz informāciju par nodarbināto vidējo mēneša algu un vidējo faktiski nostrādāto stundu skaitu nedēļā uz vienu nodarbināto Meksikā katru gadu dažādās nozarēs.

(100)

Komisija šo 2021. gada informāciju izmantoja, lai noteiktu vidējo stundas algu apstrādes rūpniecībā (48). Lai noteiktu kopējās darbaspēka izmaksas, Komisija paļāvās uz ESAO publicētajiem datiem izdevumā Taxing Wages 2021, kas aptvēra 2021. gada laikposmu (49). Stundas algai apstrādes rūpniecībā Komisija pieskaitīja sociālā nodrošinājuma iemaksas.

(101)

Vidējās elektroenerģijas cenas uzņēmumiem par kWh Meksikā 2021. gadā publicē GlobalPetrolPrices.com, t. i., pārskatīšanas pieprasījumā norādītais avots. Pamatojoties uz šo cenu, Komisija noteica vidējo elektroenerģijas cenu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (2021. gads) (50).

(102)

Dabasgāzes cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Meksikā katru mēnesi publicē energoregulators Comisión Reguladora de Energía (CRE). Komisija izmantoja vidējo cenu uzņēmumiem, par ko CRE ziņoja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (51).

(103)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(104)

Lai noteiktu neizkropļotu un samērīgu PVA un peļņas summu, Komisija izmantoja finanšu datus par Tamsa darbībām, kas bija pieejami mātesuzņēmuma Tenaris S.A. (52) konsolidētajos finanšu pārskatos.

(105)

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām ražošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām ražošanas izmaksām.

(106)

Savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pauda šaubas par Komisijas izmantoto metodi, lai aprēķinātu pieskaitāmās izmaksas, savas šaubas pamatojot ar tiem pašiem argumentiem, ko norādīja pie šaubām par palīgmateriālu aprēķina metodi (sk. 96. apsvērumu), argumentējot, ka Komisijai tā vietā, lai pieskaitāmajām izmaksām izmantotu attiecību un to piemērotu neizkropļotajām tiešajām izmaksām, būtu vajadzējis visus faktorus noteikt atsevišķi un tos aizstāt ar aizstājējvērtībām.

(107)

Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija atzīmēja, ka reprezentatīvās valsts ražotāja finanšu pārskatos nebija viegli pieejami pieskaitāmo izmaksu dati atsevišķi par katru faktoru. Tāpēc Komisija uzskata, ka tās metodika pieskaitāmo izmaksu neizkropļoto vērtību aprēķināšanai ir atbilstoša, jo saglabā attiecīgo ražotāju eksportētāju izmaksu struktūru. Turklāt labāka informācija nebija pieejama, jo ražotāji eksportētāji nebija ierosinājuši nekādu alternatīvu neizkropļotu pieskaitāmo izmaksu atsauces vērtību. Tāpēc apgalvojumu par pieskaitāmajām izmaksām noraidīja.

(108)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(109)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotās ražošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Komisija samazināja ražošanas izmaksas, atskaitot neizkropļotās ražošanas procesā atkārtoti izmantoto blakusproduktu izmaksas. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti. Komisija reizināja patēriņa koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī (Meksika), kā aprakstīts 1. tabulā.

(110)

Pēc neizkropļotu ražošanas izmaksu noteikšanas Komisija pievienoja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 4.7.5. iedaļā. Ražošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem. PVA un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz Tenaris grupas 2021. gada finanšu pārskatiem (53), ietverot Meksikas meitasuzņēmumu Tamsa. Neizkropļotajām ražošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

(111)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(112)

Ražotāji eksportētāji apšaubīja veidu, kādā Komisija noteica PVA izmaksas un peļņu, jautājot, kādēļ PVA izmaksas un peļņa tika izteiktas nevis kā apgrozījuma, bet kā PPI procents, vai PVA izmaksās tika iekļautas tiešās pārdošanas izmaksas un kādēļ Komisija izmantoja Tenaris grupas PVA izmaksas un peļņu, nevis Meksikas meitasuzņēmuma Tamsa attiecīgo ražojumu.

(113)

Komisija atzīmēja, ka saskaņā ar standarta praksi PVA izmaksas un peļņu izsaka kā PPI procentu, lai noteiktu normālo vērtību, un PVA izmaksās iekļauj tiešās pārdošanas izmaksas. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ir jānosaka, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, un tai ir jāietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņa. No tā izriet, ka, lai noteiktu uz izmaksām balstītu normālo vērtību, PVA un peļņa, kas ir jāpieskaita minētajām izmaksām, ir jāizsaka šo izmaksu funkcijā. Komisija izmantoja Tenaris grupas PVA un peļņu, jo Tamsa PVA un peļņa nebija pieejama un Tenaris grupas dati bija visvieglāk pieejamā alternatīva. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās metodika PVA un peļņas aprēķināšanai ir atbilstīga, jo labāka informācija nebija pieejama, un noraidīja apgalvojumu.

(114)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī izmantojot saistītu tirgotāju ĶTR.

(115)

Komisija konstatēja, ka, ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena ir cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, ko eksportē uz Savienību pārdošanai.

(116)

Salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija katram ražojuma veidam salīdzināja ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu EXW līmenī, kā noteikts iepriekš.

(117)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz bankas maksām, komisijas maksām, kredīta izmaksām, kravu pārvadājumiem, pārkraušanu, citām atlaidēm, iepakošanu un apdrošināšanu.

(118)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(119)

Tādējādi iegūtās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija diapazonā no 10 % līdz 44 %. Tāpēc tika secināts, ka dempings turpinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(120)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgums.

(121)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju sniegto informāciju ĶTR ir lielākais pārskatāmā ražojuma ražotājs pasaulē, proti, 23 ražotāji un kopā 33 ražošanas līnijas.

(122)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju aplēsēm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma kopējais ražošanas apjoms ĶTR bija aptuveni 2,3 miljoni tonnu. Saskaņā ar to pašu avotu kopējā aplēstā ražošanas jauda bija 5 miljoni tonnu. Tādējādi neizmantotā jauda pārskatāmā ražojuma ražošanai ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 2,7 miljoni tonnu. Tā kā Savienības patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika lēsts aptuveni 100 tūkstošu tonnu apmērā (sk. 2. tabulu), Ķīnas ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda par aptuveni 27 reizēm pārsniedza pārskatāmā ražojuma patēriņu Savienības tirgū. Salīdzinājumam pieprasījuma iesniedzēji aplēsa, ka tajā pašā laikposmā 12 esošo uzņēmumu ražošanas jauda pārējā pasaulē bija aptuveni 2,9 miljoni tonnu (54). Ķīnas valdības nesadarbošanās un Ķīnas ražotāju eksportētāju vājās sadarbības dēļ Komisija nesaņēma papildu informāciju par ražošanu ĶTR un importu uz Savienību.

(123)

Tomēr, ņemot vērā (augsto) ražošanas līmeni un neizmantoto jaudu ĶTR salīdzinājumā ar Savienību, Komisija uzskatīja, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji arvien vairāk novirzītu savu neizmantoto jaudu uz Savienības tirgu lielos daudzumos par dempinga cenām.

(124)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas ražotāji eksportētāji turpināja eksportēt pārskatāmo ražojumu uz Savienību. Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 2,9 tūkstoši tonnu, kas veidoja [2,5–3,5 %] no tirgus daļas Savienības tirgū. Kā sīki izklāstīts 43. apsvērumā, tā kā imports uz ES attiecas tikai uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, datiem, lai gan kopējais ražošanas apjoms ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojami lielāks, Ķīnas ražotāju eksportētāju kopējā pārskatāmā ražojuma tirgus daļa Savienībā, iespējams, bija lielāka. Tāpēc, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem joprojām ir pievilcīgs eksporta tirgus.

(125)

Pieprasījuma iesniedzēji uzskata, ka Savienības tirgus pievilcīgums ir saistīts arī ar salīdzinoši augsto vidējo cenu līmeni, klientu maksātspēju un stabilu loģistikas infrastruktūru ar labi aprīkotām ostām, uzglabāšanas un izplatīšanas iekārtām un augstu rūpnieciskā patēriņa līmeni. Turklāt pašlaik Savienība apjoma ziņā ir lielākais tērauda tirgus pasaulē.

(126)

Tāpat pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju un Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, cenu salīdzinājumu, Ķīnas eksporta cenas bija zemākas par Savienības cenām, ja izslēdz antidempinga maksājumu (sk. 152. apsvērumu), pierādot, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu ziņā.

(127)

ASV 232. iedaļas pasākumu īstenošana un jo īpaši to ievedmuitas nodokļu piemērošana attiecīgajam ražojumam no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem vēl vairāk ierobežo ražotāju eksportētāju iespējas eksportēt attiecīgo ražojumu uz citiem svarīgiem galamērķiem, kas nav Savienība.

(128)

Tāpēc apjoma un cenu ziņā Savienības tirgus saglabāja pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(129)

Izmeklēšana apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās eksports no Ķīnas par dempinga cenām.

(130)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā bija nozīmīga. Turklāt Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un cenu ziņā liecina par iespējamību, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, eksports no Ķīnas un neizmantotā jauda Ķīnā tiktu virzīti uz Savienības tirgu.

(131)

Tādējādi Komisija secināja, ka pastāv iespējamība, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām varētu ievērojami pieaugt pārskatāmā ražojuma imports par dempinga cenām no Ķīnas Savienībā.

(132)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām iespējama dempinga turpināšanās.

(133)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu ražoja seši ražotāji, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(134)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 196 050 tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, Eiropas Tērauda cauruļu asociācijas informāciju par izlasē neiekļautajiem ES ražotājiem un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā norādīts 20. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas veidoja attiecīgi gandrīz 76 % un 67 % no zināmo līdzīgā ražojuma Savienības ražotāju kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma.

(135)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Eurostat importa statistikas datiem un pārdošanas apjoma datiem par Savienības ražošanas nozari, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ES ražotājiem, un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija izmantoja datu diapazonus par brīvo tirgu un ierobežoto tirgu, kā arī par tirgus daļām, lai nodrošinātu, ka par vienu Savienības ražotāju netiek atklāti sensitīvi dati.

(136)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

2. tabula

Patēriņš Savienībā tonnās

(137)

Laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam patēriņš Savienībā samazinājās par 3 %, 2019.–2020. gadā tas samazinājās par vairāk nekā 12 % un pēc tam palielinājās par vairāk nekā 5 % laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Kopumā no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas samazinājās par 9 %.

(138)

Savienības ražošanas nozare ziņoja par pārskatāmā ražojuma izmantošanu pašu vajadzībām, kas 2018. gadā veidoja mazāk nekā 5 % no kopējā patēriņa Savienībā. Attiecīgajā periodā tas palielinājās par 26 %.

(139)

Attiecīgajā periodā brīvā tirgus patēriņš samazinājās par 10 %. Laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam tas samazinājās par 7 %, no 2019. līdz 2020. gadam – par 9,6 % un pēc tam 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzlabojās par 7 %.

(140)

Pamatojoties uz datiem par ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, turpmāk ir aprakstīta pārskatāmā ražojuma importa apjoma un tirgus daļas dinamika. Tā kā datus sniedza tikai divi ražotāji eksportētāji, konfidencialitātes apsvērumu dēļ tie tika sniegti diapazonos.

(141)

Importa dinamika no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda:

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(142)

Sākotnējā izmeklēšanā importa no Ķīnas tirgus daļa Savienībā bija 26,8 %. Turpretī tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija [2,5–3,5] %. Līdz ar to spēkā esošo antidempinga pasākumu rezultātā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa krasi samazinājās. Tomēr patēriņa samazināšanās apstākļos imports no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās, kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Kopējais importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 104 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas sasniedza [2 800–2 900] tonnas. Lai gan Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās, tajā pašā periodā tā saglabājās relatīvi ierobežota par [2,5–3,5] %.

(143)

Proti, importa no ĶTR tirgus daļa laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam palielinājās par 20 %, no 2018. līdz 2020. gadam tā palielinājās par 13 %, neraugoties uz brīvā tirgus patēriņa samazinājumu Savienībā par 16 %, un attiecīgajā periodā tā palielinājās par 127 %. Importa no ĶTR tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem un Covid krīzi.

(144)

Kā minēts 42. apsvērumā, pārskatāmā ražojuma importa apjoms no ĶTR Savienībā un Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļa ir balstīti uz pārbaudītiem ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, datiem un pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju par attiecīgo periodu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(145)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, proti, Daye Special Steel Co. Ltd., Zhejiang Pacific Seamless Steel Tube Co. un Yangzhou Chengde Steel Pipe, Co. Ltd, argumentēja, ka nav skaidrs, kādēļ izmeklēšanā izmantotie importa apjomi tika balstīti uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtajiem datiem, nevis Comext datubāzi.

(146)

Kā minēts 42. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā statistikas informācija nav ticama un to nevar izmantot, lai noteiktu importa faktisko apjomu no ĶTR, tādēļ deva priekšroku savu konstatējumu balstīšanai uz pārbaudītiem datiem, kurus sniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti nekādi pierādījumi, kas parādītu, ka nav atbilstīgi izmantot ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, paziņotos eksporta apjomus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(147)

Komisija noteica cenas un cenu samazinājumu importam no ĶTR Savienībā, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, datiem.

(148)

Tā kā datus sniedza tikai divi ražotāji eksportētāji, konfidencialitātes apsvērumu dēļ vidējā importa cena tika norādīta diapazonos.

(149)

Vidējās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(150)

Laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam vidējā importa cena samazinājās par 1 %, no 2018. līdz 2020. gadam tā samazinājās par 4 % un no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 13 %.

(151)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(152)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem, veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas uzrādīja, ka saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū vidējā svērtā samazinājuma starpība bez antidempinga maksājumiem bija robežās no 21,6 % līdz 27 %. Tomēr, veicot tādu pašu salīdzinājumu, ieskaitot antidempinga maksājumus, cenu samazinājums netika novērots.

(153)

Pārskatāmā ražojuma imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, galvenokārt bija no Taizemes, Ukrainas un Apvienotās Karalistes.

(154)

Pārskatāmā ražojuma importa Savienībā agregētajam apjomam no citām trešām valstīm, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(155)

Importa apjoms no Taizemes attiecīgajā periodā palielinājās par 116 %. Tirgus daļa 2020. gadā sasniedza līdz [5–6] % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz [3,2–4,2] %. Visā attiecīgajā periodā vidējā importa cena saglabājās samērā stabila. To pašu iemeslu dēļ, kas paskaidroti 140. apsvērumā, visu pārējo valstu tirgus daļa tika norādīta diapazonos.

(156)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no Ukrainas samazinājās par 39 %. Tirgus daļa 2020. gadā sasniedza līdz [1–2] % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz [0,5–1,5] %. Visā attiecīgajā periodā vidējā importa cena samazinājās par 33 %.

(157)

Importa apjoms no Apvienotās Karalistes attiecīgajā periodā palielinājās par 98 %. Tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās līdz [0,5–0,9] %. Visā attiecīgajā periodā vidējā importa cena samazinājās par 30 %.

(158)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no citām trešām valstīm samazinājās par 70 %. Tirgus daļa 2019. gadā sasniedza līdz [4–5] % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz [1–2] %. Kopumā attiecīgajā periodā vidējā importa cena kopumā palielinājās par 5 %.

(159)

Importa apjoms no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, attiecīgajā periodā samazinājās par 21 %. Arī tirgus daļa importam no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz [6,5–7,5] %.

(160)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(161)

Lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota 20. apsvērumā minētā atlase. Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti pieprasījuma iesniedzēja sniegtajā informācijā, salīdzinot tos ar pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pieejamo oficiālo statistiku. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, ko savās anketas atbildēs bija snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji, kā arī uz pieejamajiem oficiālajiem statistikas datiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(162)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(163)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, peļņa no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(164)

Savienības ražošanas kopējam apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(165)

Ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza rekordzemu līmeni. Pārskata periodā tas samazinājās par 45 %. Konkrētāk laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam tas samazinājās par 17 %, laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam tas samazinājās par vairāk nekā 19 % un pēc tam par vairāk nekā 17 % laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Šis samazinājums bija 6.2. iedaļā iepriekš minētās Savienības patēriņa samazināšanās rezultāts.

(166)

Attiecīgajā periodā ražošanas jaudai bija līdzīgas tendences – tā kopumā samazinājās par 21 %.

(167)

Komisija norādīja, ka ražošanas jaudas samazinājums daļēji bija saistīts ar diviem uzņēmumiem, kuri nebija iesnieguši pieprasījumu un kuri 2020. gadā pārtrauca līdzīgā ražojuma ražošanu, proti, AMTP Roman Rumānijā un Vallourec Deutschland Vācijā. Pēdējais minētais 2020. gada jūnijā slēdza savu ražotni Reisholcā (Vācija) un 2021. gada beigās – ražotni Ratā.

(168)

Paralēlais ražošanas apjoma un ražošanas jaudas samazinājums attiecīgajā periodā izraisīja jaudas izmantojuma samazinājumu attiecīgajā periodā par 30 %.

(169)

Lai gan jaudas izmantojums nav galvenais rentabilitātes virzītājspēks, tam ir tieša ietekme uz rezultātiem, palielinot nemainīgo izmaksu svērumu. Jaudas izmantojums bija ļoti zems, tādējādi radot nozarei ļoti nestabilu situāciju.

(170)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (t)

(171)

Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (brīvajā tirgū un ierobežotajā tirgū) attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās (par 9 %). Konkrētāk, no 2018. līdz 2019. gadam pārdošanas apjoms samazinājās par 5 % un tad no 2019. līdz 2020. gadam tas samazinājās par vairāk nekā 12 %, savukārt no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas palielinājās par vairāk nekā 9 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļa no Savienības ražošanas nozares kopējā patēriņa sasniedza līdz 90,9 % un attiecīgajā periodā samazinājās par 1 %.

(172)

Lai gan patēriņš samazinājās par 9 %, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 45 % un pārdošanas apjoms Savienības tirgū (brīvajā tirgū un ierobežotajā tirgū) attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(173)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(174)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 40 %, un tam bija tāda pati tendence kā Savienības ražošanas apjomiem.

(175)

Savienības ražotāju darbaspēka ražīgums, ko mēra kā izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā samazinājās par 8 % pieprasījuma tirgus krituma un tam sekojošā ražošanas apjoma samazinājuma dēļ.

(176)

Visas šajā pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Tajā pašā laikā importa līmenis no ĶTR uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija samērā ierobežots, proti, tikai [2,5–3,5] % no patēriņa Savienībā. Tāpēc faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija visai ierobežota.

(177)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo svērto vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(178)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cena brīvajā tirgū samazinājās par vairāk nekā 2 %, un vienības ražošanas izmaksas palielinājās par 15 %. Pēc tam, kad 2016. gada novembrī tika noteikti antidempinga pasākumi Ķīnas importam, Savienības ražotāji laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam varēja saglabāt savas pārdošanas cenas Savienībā. Tomēr no 2019. līdz 2020. gadam vienības pārdošanas cena samazinājās par vairāk nekā 6 %. Pēc tam laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam tā uzlabojās par vairāk nekā 4 %.

(179)

Vienības ražošanas izmaksas laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam saglabājās stabilas, no 2018. līdz 2020. gadam nedaudz samazinājās par 1 % un attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %. Laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam tās palielinājās par vairāk nekā 16 %, atspoguļojot enerģijas un izejvielu izmaksu lielo pieaugumu tajā pašā periodā.

(180)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(181)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam palielinājās par 3 %. Laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam tās arī palielinājās par 6 %. Kopumā attiecīgajā periodā tās palielinājās par 6 %.

(182)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Krājumi

(183)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās attiecībā pret ražošanas apjomu saglabājās stabili. Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās bija sarukuši par 39 %. Parasti Savienības ražotāji uztur tikai nelielu krājumu līmeni. Tāpēc krājumus nevar uzskatīt par būtisku nozares kaitējuma rādītāju. Tas apstiprinājās arī tad, kad tika analizētas izmaiņas krājumos perioda beigās, kas izteiktas procentos no ražošanas apjoma. Izmeklēšanas periodā daži ražotāji ražoja mazāk un samazināja krājumus, cenšoties tikt galā ar savu sarežģīto finansiālo stāvokli 2020. un 2021. gadā (sk. 6. tabulu).

(184)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un peļņai no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un peļņa no ieguldījumiem

(185)

Komisija atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, līdzīgā ražojuma pārdošanā nesaistītiem pircējiem Savienībā gūto neto pirmsnodokļu peļņu izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma. Kopējā rentabilitāte saruka no 9,3 % 2018. gadā līdz [– 7,2] % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam tā saglabājās gandrīz tādā pašā līmenī, savukārt 2018.–2020. gadā tā samazinājās par 59 %. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes dinamika attiecīgajā periodā samazinājās par [– 77] %.

(186)

Pēc informācijas izpaušanas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisija nav izskaidrojusi, kā rentabilitātes pasliktināšanās ir saistīta ar cenu pieaugumu importam no attiecīgās valsts.

(187)

Kā skaidrots 200. apsvērumā, Komisija secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei neradīja imports no ĶTR. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(188)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam palielinājās par 21 % un laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam saglabājās stabila. Tomēr neto naudas plūsma attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 89 %, un šis samazinājums atbilda pārdošanas rentabilitātes tendencei.

(189)

Peļņa no kapitāla ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kura atspoguļo aktīvu nolietojuma līmeni. Kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās par 97 %. Konkrētāk, laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam tā palielinājās par 111 % galvenokārt 2019. gadā sasniegtā peļņas līmeņa dēļ, laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam tā palielinājās par 71 % un laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam tā samazinājās par 97 %, kā jau minēts, zemā peļņas līmeņa dēļ 2021. gadā.

(190)

Komisija norādīja, ka, neraugoties uz zemajām peļņas normām kopš 2020. gada, Savienības ražošanas nozare ir saglabājusi diezgan labu ražīguma līmeni un nekad nav pārtraukusi optimizēt ražošanas procesu, loģistiku, pārdošanu un mārketingu, turpinot ieguldīt.

(191)

Lielais ieguldījumu līmenis, kas jāveic Savienības ražošanas nozarei, liecina par tās stingro vēlmi pielāgoties, uzlabot un palikt tirgū, neraugoties uz grūtībām un ekonomiskiem sarežģījumiem.

(192)

Savienības ražošanas nozares vājie finanšu rādītāji par attiecīgo periodu ierobežoja tās spēju piesaistīt kapitālu. Savienības ražošanas nozare ir kapitālietilpīga, un tai ir nepieciešami būtiski ieguldījumi. Neto naudas plūsma attiecīgajā periodā bija pārāk zema, lai segtu šādus būtiskus ieguldījumus.

(193)

Mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju dinamika attiecīgajā periodā liecināja, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktinās. Kopumā visu galveno ekonomisko rādītāju tendences attiecīgajā periodā pasliktinājās.

(194)

Izmeklēšanā tika norādīts, ka visi kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā liecināja par negatīvu tendenci. Ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos par 9 %, gan pārdošanas apjoms brīvajā tirgū, gan ražošanas apjoms samazinājās attiecīgi par 9 % un 45 %. Tas izraisīja jaudas samazinājumu par 21 % un nodarbinātības samazinājumu par 40 %. Tā kā ražošanas apjoma samazinājums bija straujāks (45 % attiecīgajā periodā) nekā jaudas un nodarbinātības samazinājums, arī jaudas izmantojums un ražīgums samazinājās attiecīgi par 30 % un 8 %.

(195)

Tajā pašā periodā vienības vidējā cena brīvajā tirgū arī samazinājās par vairāk nekā 2 %, savukārt vienības ražošanas izmaksas palielinājās par 15 %. Rezultātā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par [– 77] %, un peļņa samazinājās no 9,3 % 2018. gadā līdz [– 7,2] % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(196)

Kaitējuma rādītāji tādējādi rāda, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums, jo tā samazināja savas pārdošanas cenas, kaut arī pieauga ražošanas izmaksas, un rezultātā tā kļuva nerentabla, tādējādi tika negatīvi ietekmēti ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma.

(197)

Tādējādi Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(198)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija papildus pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(199)

Izmeklēšanā atklājās, ka importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 104 %, proti, no [1 300–1 400] tonnām līdz [2 800–2 900] tonnām. Tās tirgus daļa arī vairāk nekā divkāršojās – no [1–3] % līdz [2,5–3,5] %, bet saglabājās ievērojami mazāka par tās tirgus daļu 26,8 % apmērā, kas tika novērota sākotnējās izmeklēšanas periodā. Vēl svarīgāk ir tas, ka importa no ĶTR vidējā pārdošanas cena [1 500–1 600] EUR/t bija augstāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu (1 321 EUR/t) un tās vidējām ražošanas izmaksām (1 416 EUR/t) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt, salīdzinot ražojuma veidu, Komisija nekonstatēja cenu samazinājumu, kad maksājumi tika iekļauti ražotāju eksportētāju cenās. Tādējādi, neraugoties uz apjomu un tirgus daļas pieaugumu, imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(200)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nebūtu varējis radīt imports no Ķīnas.

(201)

Komisija 200. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko radīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(202)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, attiecība starp cenām Savienībā un Ķīnas cenām, attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā, Savienības tirgus pievilcīgums un iespējamā importa no ĶTR ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, ja pasākumi zaudētu spēku.

(203)

Tiek lēsts, ka attiecīgā ražojuma ražošanas jauda ĶTR ir 5 miljoni tonnu gadā. Ķīnā pieejamā neizmantotā jauda bija aptuveni 2,7 miljoni tonnu gadā, kas gandrīz 27 reizes pārsniedz attiecīgā ražojuma patēriņu Savienības tirgū, proti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija 102 189 tonnas. Tādējādi Ķīnas tirgū ir ievērojams piedāvājuma pārsniegums pār pieprasījumu. Tādēļ tas būtu papildu stimuls Ķīnas ražotājiem, ja rastos jaunas iespējas, arvien vairāk koncentrēties uz eksporta tirgiem.

(204)

Kā konstatēts 4.2. iedaļā iepriekš, Savienības tirgus lieluma un cenu ziņā ir pievilcīgs. Pašlaik Savienība apjoma ziņā ir lielākais pārskatāmā ražojuma tirgus pasaulē. Tai ir arī stabila loģistikas infrastruktūra ar labi aprīkotām ostām, uzglabāšanas un izplatīšanas iekārtām un augstu rūpnieciskā patēriņa līmeni.

(205)

Turklāt, kā norādīts 152. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka bez pasākumiem imports no ĶTR ievērojami samazinātu Savienības ražošanas nozares cenas. Turklāt Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējā importa cena uz galvenajiem trešo valstu galamērķiem (Dienvidkoreju, Indiju, Taizemi u. c.), kas bija 1 135 EUR/t (56), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena, t. i., 1 321 EUR/t. Tādējādi, ja pasākumi zaudētu spēku, ražotājiem eksportētājiem būtu spēcīgs stimuls palielināt pārdošanas apjomu uz Savienību par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(206)

Tāpēc Savienības tirgus ir uzskatāms par ļoti pievilcīgu Ķīnas ražotājiem, un var secināt, ka ĶTR pieejamā neizmantotā jauda vismaz daļēji tiktu izmantota, lai ievērojami palielinātu eksportu uz Savienības tirgu par dempinga un kaitējumu radošām cenām, ja pasākumi beigtos. Kā aprakstīts iepriekš, Savienības tirgus pievilcīgums ievērojami palielinātu importu par dempinga cenām no ĶTR. Tā kā attiecīgais ražojums ir kvalitātes ziņā diezgan viendabīgs, cenu līmenis ir vissvarīgākais faktors, lemjot par to, vai pirkt no Savienības ražotājiem vai no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Ķīnas eksporta pēkšņais samazinājums, reaģējot uz antidempinga pasākumiem, liecina, ka klienti var viegli pāriet pie piegādātāja ar viskonkurētspējīgāko cenu (t. i., no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem uz Savienības ražotājiem vai otrādi, ja pasākums zaudētu spēku).

(207)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju peļņas norma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija negatīva [– 7,2 %], tādējādi tie nevar atļauties vēl vairāk samazināt pārdošanas cenu vai jauna importa rezultātā zaudēt tirgus daļu (ja tie nesamazina cenu), jo tas vēl vairāk palielinātu zaudējumus.

(208)

Ņemot vērā iespējamību, ka ražotāji eksportētāji piedāvātu zemākas cenas un lielākus apjomus, Savienības ražošanas nozare būtu spiesta vai nu samazināt pārdošanas cenas uz rentabilitātes rēķina, vai saglabāt pārdošanas cenu līmeni un, visticamāk, zaudēt pārdošanas apjomu un tirgus daļu Ķīnas eksportētājiem. Šo scenāriju apvienojums šķiet vēl reālāks. Galu galā tas izraisītu lejupvērstu cenu spiedienu, lielākus zaudējumus un to, ka imports no ĶTR, visticamāk, atgūtu tirgus daļu 26 % apmērā, kāda tam bija pirms pasākumu veikšanas. Jāatzīmē, ka divi esošie Savienības ražotāji 2020. gadā ir pilnībā pārtraukuši līdzīgā ražojuma ražošanu: AMTP Roman Rumānijā un Vallourec Deutschland Vācijā.

(209)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu izbeigšana, visticamāk, ievērojami palielinātu importu par dempinga cenām no ĶTR par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un tādējādi vēl vairāk palielinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo varētu atkārtoties būtiskais kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Rezultātā būtu nopietni apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja.

(210)

Pēc informācijas izpaušanas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisija savā kaitējuma atkārtošanās analīzē nenovērtēja Taizemes importa ietekmi, ņemot vērā to, ka Ķīnas imports “pārskatīšanas periodā” neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt tika apgalvots, ka Taizemes importa zemās cenas un apjoms var pasliktināt Savienības ražošanas nozares nestabilo situāciju.

(211)

Tā kā šī izmeklēšana attiecas tikai uz attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importu, Komisija savu kaitējuma atkārtošanās analīzi attiecināja tikai uz 202. apsvērumā minētajiem elementiem, kas varētu ietekmēt Savienības ražošanas nozari gadījumā, ja tiktu atcelti ĶTR izcelsmes importam piemērotie pasākumi. Imports no Taizemes nebija minētā novērtējuma faktors. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(212)

Tas pats ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kādēļ Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir ziņojusi par zaudējumiem.

(213)

Kā minēts 195. apsvērumā, attiecīgajā periodā vienības vidējā cena samazinājās par 2 %, savukārt vienības ražošanas izmaksas palielinājās par 15 %. Attiecīgi, tā kā Savienības ražošanas nozare nevarētu “nodot” izmaksu pieaugumu ilgtermiņa līgumu dēļ, tā ziņoja par zaudējumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt, kā minēts 200. apsvērumā, Komisija secināja, ka imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Attiecīgi Komisija savu kaitējuma atkārtošanās analīzi koncentrēja uz elementiem, kas minēti 202. apsvērumā. Uz šāda pamata, un kā minēts 209. apsvērumā, tā secināja, ka būtiskais kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR, visticamāk, atkārtotos, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(214)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, atsaucās arī uz diviem Apelācijas institūcijas ziņojumiem (57) un apgalvoja, ka “argumentēts secinājums ir jāizdara, rūpīgi izskatot lietas pierādījumus, un ka arī visas nākotnes prognozes vai slēdzieni ir jābalsta uz noteiktiem pierādījumiem”. It sevišķi tie apgalvoja, ka neizmantotā jauda tika pārvērtēta un ka Ķīnas ražotāji eksportētāji koncentrēja uzmanību uz iekšzemes tirgu un neeksportēja savu neizmantoto jaudu uz Savienību. Turklāt tie apgalvoja, ka iespējamības analīzē nevajadzētu aplūkot Savienības tirgus pievilcīgumu un “eksporta cenas eksportam no Ķīnas uz citām valstīm” un ka šī analīze būtu jābalsta uz “hipotētisku nākotnes notikumu analīzi, galvenokārt pamatojoties uz prognozēto importu par dempinga cenām, cenām un ietekmi uz Savienības ražošanas nozari”.

(215)

Ciktāl ir runa par jaunu un neizmantoto jaudu, ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, neiesniedza nekādus jaunus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu. Tā kā nebija jaunu elementu, apgalvojums tika noraidīts.

(216)

Runājot par elementiem, kas jāņem vērā iespējamības analīzē, Komisija uzskata, ka, analizējot tādus elementus kā Savienības tirgus pievilcīgums un cenas trešām valstīm, tā veica minēto “hipotētisko analīzi” atbilstīgi savai standarta praksei, izmantojot visus pieejamos elementus, kuri darīja iespējamu uz nākotni vērstu analīzi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Tā kā nebija elementu, kas apgāztu attiecīgos Komisijas secinājumus, apgalvojums tika noraidīts.

(217)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, nesaistītu importētāju un lietotāju intereses.

(218)

Savienības ražošanas nozari veido 6 ražotāji, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. To vidū ir Dalmine S.p.A, Tubos Reunidos Group SA un Valcovni Trub Chomutov AS, kas ir pieprasījuma iesniedzēji, un Huta Batory Sp. Z o.o., Vallourec Deutschland GmbH Vācijā un Francijā (nav pieprasījuma iesniedzēji), kā arī AMTP Roman, kuri sadarbojās.

(219)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Savienības ražošanas nozares stāvoklis strauji pasliktinātos zemāku pārdošanas apjomu un pārdošanas cenu ziņā, kā rezultātā ievērojami samazinātos rentabilitāte. No otras puses, pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei turpināt atgūšanos no iepriekšējā kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām, un izmantot tās potenciālu Savienības tirgū, ko neietekmē negodīga tirdzniecības prakse no ĶTR.

(220)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(221)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem. Neviens tirgotājs importētājs un neviens lietotājs neatbildēja uz Komisijas anketas jautājumiem.

(222)

Līdzīgi kā sākotnējā izmeklēšanā šajā pārskatīšanā nepieteicās neviens lietotājs. Turklāt ir zināmi 79 nesaistīti importētāji, no kuriem pieteicās tikai Siderpighi spa Con Socio Unico, kas pazīstams kā nesaistītais importētājs. Tas atbildēja, ka neatbalsta antidempinga pasākumu noteikšanu. Uzņēmums apgalvoja, ka Savienībai ir vajadzīgs imports no Ķīnas, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Komisija konstatēja, ka pārskatāmā ražojuma apgrozījums ir mazāks nekā 1 % no nesaistītā importētāja apgrozījuma. Tādējādi pasākumu turpināšana nekādā gadījumā nemainīs uzņēmuma vispārējo darbības perspektīvu.

(223)

Turklāt attiecībā uz lietotāju un importētāju interesēm Komisija sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka ir pietiekami daudz alternatīvu pārskatāmā ražojuma piegādes avotu. Šis secinājums paliek spēkā, ņemot vērā to, ka aptuveni 10 % tirgus joprojām apkalpo imports no dažādām izcelsmes valstīm. Turklāt Savienības ražošanas nozares neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā 46 %, kas ievērojami pārsniedz pašreizējo patēriņu Savienībā.

(224)

Līdz ar to Komisija secināja, ka pasākumu paplašināšana negatīvi neietekmētu esošo piedāvājumu tirgū vai attiecīgā importētāja vai kāda lietotāja ekonomisko stāvokli tirgū.

(225)

Tādējādi Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana nebūtu pretrunā lietotāju un importētāju interesēm.

(226)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam.

(227)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi konkrētām ĶTR apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju caurulēm un caurulītēm, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm.

(228)

Lai līdz minimumam mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots tāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(229)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā visos citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(230)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šādā izmeklēšanā citstarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(231)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(232)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (58). Pieprasījumā ir jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(233)

Eksportētājs vai ražotājs, kas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā, kurš tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam pašlaik piemērojamā maksājuma līmeni, var lūgt, lai Komisija piemēro tam antidempinga maksājuma likmi, kas attiecas uz ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojas, bet nav iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, ii) tas nav saistīts ar uzņēmumu, kas to ir darījis un tādējādi uz šo uzņēmumu attiecas antidempinga maksājumi, un ka iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(234)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (59) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(235)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Padome ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011 (2) (“sākotnējā izmeklēšana”) noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu (“SŠS”, “attiecīgais izstrādājums” jeb “pārskatāmais izstrādājums”) importam. Šis uz kaitējuma novēršanas līmeni balstītais maksājums bija robežās no 7,3 % līdz 13,8 %.

(2)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas un antidempinga pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1379/2014 (3) Komisija grozīja sākotnējo antidempinga maksājumu, nosakot to robežās no 0 % līdz 19,9 %, un noteica papildu kompensācijas maksājumu robežās no 4,9 % līdz 10,3 %. Tā rezultātā kompensācijas un antidempinga pasākumi kopā bija robežās no 4,9 % līdz 30,2 %.

(3)

Pēc antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/724 (4) nolēma saglabāt šos pasākumus, kādi tie noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1379/2014.

(4)

Pēc kompensācijas pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/328 (5) nolēma saglabāt šos pasākumus, kādi tie noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1379/2014.

(5)

Tāpēc kompensācijas un antidempinga pasākumi kopā bija robežās no 4,9 % līdz 30,2 %.

(6)

Pasākumi ir spēkā arī attiecībā uz Ēģiptes izcelsmes SŠS importu. Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/870 (6) Komisija noteica galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam. Šis uz subsidēšanas līmeni balstītais maksājums bija 13,1 %.

(7)

Komisija 2022. gada 19. janvārī saņēma pieprasījumu veikt spēkā esošo antidempinga maksājumu termiņa beigu pārskatīšanu, ko Eiropas Stikla šķiedras ražotāju apvienība (“pieprasījuma iesniedzējs”) iesniedza Savienības nepārtrauktās stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas nozares vārdā Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. panta 4. punkta nozīmē.

(8)

Komisija 2022. gada 21. aprīlī saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāka termiņa beigu pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes SŠS importam Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (7).

(9)

Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, ticams, izraisītu dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos.

(10)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas, aptverot laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja arī pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā, attiecīgās valsts iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(12)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veidot ieinteresēto personu izlasi.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija veidoja šo izlasi, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo SŠS ražošanas un pārdošanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kādu reāli ir iespējams izmeklēt atvēlētajā laikā. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji PIP saražoja 76 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Nekādas piezīmes netika saņemtas. Izlase pietiekami labi reprezentē Savienības ražošanas nozari.

(15)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)

Viens nesaistīts importētājs iesniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā šo nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā identificēt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(18)

Viens ražotājs eksportētājs attiecīgajā valstī sniedza pieprasīto informāciju termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Tā attiecīgi informēja vienīgo ražotāju eksportētāju, kas bija sniedzis atbildi, un Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā. Nekādas piezīmes netika sniegtas.

(19)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu, lai noskaidrotu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(20)

Komisija nosūtīja anketas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Savienības ražotājiem, lietotājiem un importētājiem. Procedūras sākšanas dienā šīs anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (8).

(21)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim Savienības ražotājiem.

(22)

No ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ĶV, nesaistītā importētāja un lietotājiem Komisija atbildes nesaņēma.

(23)

Tā kā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, faktiski nesadarbojās un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija savu analīzi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību pamatoja ar pieejamajiem faktiem. Tā izmantoja informāciju, kas ietverta termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumā, un statistiku, kas pieejama datubāzēs Comext un Global Trade Atlas (GTA), kā arī citus publiski pieejamus avotus. Visas ieinteresētās personas un ĶV tika attiecīgi informētas, un tās necēla iebildumus.

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

Savienības ražotāji:

(25)

Komisija 2023. gada 28. aprīlī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(26)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tās personas, kuras pieprasīja uzklausīšanu, tika uzklausītas.

(27)

Pārskatāmais izstrādājums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanā, proti, cirstās stikla šķiedras šķipsnas, kuru garums nepārsniedz 50 mm, stikla šķiedras grīstes, izņemot tādas stikla šķiedras grīstes, kas ir impregnētas un pārklātas un kam karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts pēc ISO standarta 1887), un no stikla šķiedras pavedieniem izgatavotas mašas (izņemot mašas no stikla vates), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex 7019 12 00 (Taric kodi 7019120022, 7019120025, 7019120026, 7019120039), 7019 14 00 un 7019 15 00 (9). KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informatīvā nolūkā, neskarot turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā.

(28)

Attiecīgais izstrādājums ir izejviela, ko visbiežāk izmanto kompozītmateriālu rūpniecībā termoplastisko un termoreaktīvo sveķu stiegrojumam. Iegūtos kompozītmateriālus (ar stikla elementāršķiedru stiegrotus materiālus) izmanto daudzās nozarēs: transporta nozarē (autotransports, jūras transports, aviācijas un kosmiskā rūpniecība, militārā rūpniecība), elektrotehniskajā rūpniecībā/elektronikā, vēja enerģētikā, būvniecībā un celtniecībā, tvertņu/cauruļu ražošanā, patēriņa precēs utt.

(29)

Izstrādājums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR izcelsmes pārskatāmais izstrādājums.

(30)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanā, arī šajā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem izstrādājumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(31)

Tāpēc šie izstrādājumi ir uzskatāmi par līdzīgiem izstrādājumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošā pasākuma termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings no ĶTR.

(33)