7.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/19

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2023/1425

(2023. gada 27. jūnijs)

par finansējuma veicināšanu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)	Pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku līdz 2050. gadam ir sarežģīta, bet arī paver iespējas Savienības ekonomikai. Investīcijas zaļās pārkārtošanās īstenošanā palīdzēs Eiropu padarīt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu ar ilgtspējīgu ekonomiku.

(2)

Šajā desmitgadē ir steidzami jārīkojas, lai līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātu par 55 % un sasniegtu mūsu vidiskos mērķus, jo īpaši tos, kas saistīti ar dabas un ūdens krīzēm. Savienībai 2021.–2030. gada periodā katru gadu būs jāinvestē par aptuveni 700 miljardiem EUR vairāk nekā 2011.–2020. gada periodā, lai dekarbonizētu savu ekonomiku, sasniegtu savus vidiskos mērķus (1) un ierosinātajā Neto nulles emisiju industrijas aktā (2). nospraustos mērķus.

(3)

Finansējums pārejai uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku pašlaik ir vajadzīgs tiem uzņēmumiem, kuri vēlas kļūt ilgtspējīgi, bet nevar vienā piegājienā pāriet uz pilnībā videi draudzīgu un klimatneitrālu snieguma modeli. Turpmākajos gados būs vajadzīgs pārejas finansējums, lai nodrošinātu savlaicīgu un sakārtotu reālās ekonomikas pāreju uz ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot ES ekonomikas konkurētspēju. Ne visas tehnoloģijas jau ir pieejamas ilgtspējīgai ekonomikai, un ekonomikas dalībnieki minētos mērķus var sasniegt dažādos tempos.

(4)	Ar ilgtspējīgu finansējumu finansē gan to, kas jau ir videi draudzīgs, gan to, kas laika gaitā pārkārtojas uz šādu vidiskā snieguma līmeni. Paredzams, ka pārejas procesa gaitā ilgtspējīgu investīciju līmenis pieaugs.

(5)	Lai gan Savienības regulatīvajā satvarā jēdziens “pārejas finansējums” nav definēts, pārejas finansējums būtu jāsaprot kā klimatiskā un vidiskā snieguma uzlabojumu finansējums pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku tādā tempā, kas ir saderīgs ar ES klimatiskajiem un vidiskajiem mērķiem.

(6)

ES ilgtspējīga finansējuma satvars, arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (3), metodikas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2089 (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (5) un priekšlikums Eiropas zaļo obligāciju regulai (6), ietver garantijas un principus, kas var sniegt papildu informāciju par to, kas ir pārejas finansējums.

(7)

Finansējums pārejai uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku ir pamatā Komisijas 2021. gada paziņojumam “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” (7), kurā izklāstīta nepieciešamība pēc iekļaujošas pieejas attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumau neatkarīgi no nozares, ģeogrāfiskā stāvokļa, aktoriem un dažādiem pārejas izejas punktiem.

(8)	Šajā ieteikumā ir precizēts jēdziens “pārejas finansējums”, atzīstot būtisko nozīmi, kāda tirgus dalībniekiem var būt, pārejas finansējumam vajadzības gadījumā brīvprātīgi izmantojot Savienības ilgtspējīga finansējuma satvara rīkus.

(9)	Uzņēmumi, finanšu starpnieki un investori, dalībvalstis un uzraudzības iestādes varētu piesaistīt, nodrošināt vai aplūkot pārejas finansējumu, brīvprātīgi izmantojot ilgtspējīga finansējuma rīkus, kā izklāstīts šajā ieteikumā.

(10)	Šā ieteikuma mērķis ir atbalstīt pārejas finansējumu investoriem uzticamā vidē, mudinot brīvprātīgi izmantot ilgtspējīga finansējuma rīkus un informāciju tādā veidā, kas var nodrošināt pārejas investīciju iespēju ticamību.

(11)

Šā ieteikuma pamatā ir Savienības ilgtspējīga finansējuma satvars un elementi no tādām vadošajām starptautiskajām iniciatīvām pārejas finansējuma jomā kā ESAO Norādījumi par pārejas finansējumu (8), G20 Pārejas finansējuma satvars (9), Starptautiskās ilgtspējīga finansējuma platformas ziņojums par pārejas finansējumu (10) un ziņojums, ko sagatavojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsta līmeņa ekspertu grupa nevalstisko struktūru neto nulles emisiju saistību jautājumos (11). Tāpēc starptautiskajiem investoriem, kas ievēro šo ieteikumu, vajadzētu būt iespējai savu pārejas mērķrādītāju un finansējuma vajadzību galvenos aspektus saskaņot ar starptautisko tirgus praksi.

(12)

Pāreja nolūkā sasniegt Eiropas zaļā kursa (12) mērķus ietver pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam ar mērķi klimata pārmaiņu izraisīto globālo sasilšanu iegrožot līdz 1,5 °C saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (13), pāreju uz klimatnoturīgu ekonomiku un pāreju uz vidiski ilgtspējīgu ekonomiku, proti, aprites, nulles piesārņojuma, dabai labvēlīgu ekonomiku un ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu.

(13)	Tirgus dalībnieki šo ieteikumu var piemērot gan klimatiskajai, gan vidiskajai pārejai.

(14)

Uzņēmumiem (tostarp nefinanšu un finanšu uzņēmumiem) pārejas uz ilgtspēju izejas punkti var atšķirties atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, nozarēm un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros tie darbojas. Uzņēmumiem ir arī dažādas pārejas iespējas un spējas atkarībā no to lieluma, pieejamajiem finanšu un fiziskajiem resursiem vai infrastruktūras un tehnoloģiju pieejamības. Tādējādi uzņēmumiem būs atšķirīgas finansējuma vajadzības.

(15)	Pārejas finansējuma izmantošana ir brīvprātīga. Ne visiem uzņēmumiem un ne visām ekonomikas nozarēm ir apjomīgas klimatiskās vai vidiskās pārejas finansējuma vajadzības. Taču gadījumos, kad ietekmi var samazināt un tā tiek samazināta, šie uzlabojumi būtu jāatzīst un būtu jāveicina to finansēšana.

(16)

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) varētu būt nepieciešams finansēt pāreju, un, ja tas tā ir, tie varētu gūt labumu no pārejas finansējuma saņemšanas, sniedzot svarīgu ilgtspējas informāciju. Tomēr, ņemot vērā to lielumu un ierobežotos resursus, tas var būt sarežģīti un dārgi. MVU varētu būt vajadzīgs to vērtības ķēdes finanšu partneru, piegādātāju un klientu atbalsts, kad tie apsver savas pārejas finansējuma vajadzības un praksē piekļūst pārejas finansējumam. Lielie korporatīvie un finanšu starpnieki tiek mudināti savā sadarbībā ar MVU piemērot samērīguma principu un izvirzīt mērenas prasības, pieprasot informāciju no MVU vērtības ķēdes partneriem, piegādātājiem un klientiem.

(17)	Pārejas finansējums var arī palīdzēt finansēt to uzņēmumu pāreju, kuri darbojas nozarēs, kuras pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku visvairāk. Piemēram, ar pāreju nolūkā sasniegt Savienības klimatiskos un vidiskos mērķus varbūt saderīgas šādu uzņēmumu jaunas investīcijas un saistītie kapitālizdevumi.

(18)

Pārejas finansējuma vajadzības var noteikt, veicot savlaicīgu plānošanu un nospraužot pārejas mērķrādītājus. To var panākt, piemēram, nospraužot uzņēmuma īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājus un rīcību, kas atbilst pārejai uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku, un investīciju un rīcības plānus, kuros norādīti piešķirtie resursi un resursi, kas joprojām ir vajadzīgi, lai nodrošinātu mērķrādītāju sasniegšanu un rīcības plānošanu un īstenošanu pārredzamā, ticamā un konsekventā veidā. To var izdarīt gan uzņēmuma, gan darbības līmenī atkarībā no tā, kur rodas vajadzība pēc pārejas finansējuma.

(19)

Pārejas plānošana, kas ir process, kurā uzņēmumi savus vidiskos un klimatiskos mērķus pārvērš rīcībā, var palīdzēt uzņēmumiem līdz minimumam samazināt ar pāreju saistītos stratēģiskos un finansiālos riskus, apzināt darījumdarbības iespējas un sniegt skaidrību par darījumdarbības stratēģiju, kas var piesaistīt jaunus investorus un darījumdarbības partnerus.

(20)

Taču uzņēmumi Savienības ilgtspējīga finansējuma rīkus, piemēram, taksonomiju, var arī izmantot ne tikai, lai sniegtu informāciju par taksonomijai atbilstīgām darbībām un kapitālizdevumiem, bet arī kā pārejas procesā noderīgu uz nākotni vērstu rīku, proti, tie taksonomijas kritērijus var izmantot par atsauces punktiem mērķrādītāju nospraušanai. Taksonomija arvien vairāk tiek izmantota pārejas finansējuma mērķiem, un daudzi uzņēmumi uzrāda taksonomijai atbilstīgus kapitālizdevumus, kas ir būtiski lielāki par atbilstīgajiem ieņēmumiem, it sevišķi nozarēs ar lielu ietekmi.

(21)

Investīcijas ar mērķi nodrošināt atbilstību taksonomijai 5 (izņēmuma gadījumā – 10) gados tiek atzītas par kapitālizdevumiem, kas ir pilnībā atbilstīgi taksonomijai, ja tiem ir pievienots kapitālizdevumu plāns, kas ir darbības līmeņa pārejas plāns (14). Turklāt investīcijas pārejas darbībās, kas definētas Regulā (ES) 2020/852, ir investīcijas labākajās pieejamajās tehnoloģijās, un tāpēc tās tiek atzītas arī par taksonomijai atbilstīgām, ja vien tās nerada ilgtermiņa oglekļietilpīgu iesīksti un nekavē zaļāku tehnoloģiju izstrādi. Tās ir saimnieciskās darbības, kurās pašlaik nav alternatīvu tehnoloģiju un kuru sniegums virzās uz klimatneitralitātes sasniegšanu nākotnē. Lai pārejas laikā nodrošinātu pastāvīgus uzlabojumus, Regulā (ES) 2020/852 ir paredzēts, ka reizi trijos gados pārejas darbību tehniskās pārbaudes kritēriji tiek izskatīti, lai ņemtu vērā jaunās tehnoloģijas un zinātniskos pierādījumus, kad tie kļūst pieejami.

(22)

Taksonomija var būt arī noderīgs ceļvedis, kas papildina klimatiskos vai vidiskos mērķrādītājus vai pārejas plānus, saimnieciskajām darbībām, kuras nevar būtiski sekmēt kāda Regulā (ES) 2020/852 noteiktā vidiskā mērķa sasniegšanu, bet kurās tomēr ir iespējams būtiski uzlabot vidisko sniegumu. Tās kritērijus un principus var izmantot, lai nospraustu starpposma vai minimālos mērķrādītājus, attiecībā uz kuriem varētu piesaistīt pārejas finansējumu, ja investīcijas ir saderīgas ar ES klimatiskajiem un vidiskajiem mērķiem (15). Tas būtu jānodrošina ar konkrētai darbībai izstrādātu pārejas plānu.

(23)

Dati liecina, ka taksonomija darbojas, kā paredzēts – STOXX Europe 600 indeksā iekļautie uzņēmumi, kuri līdz šim ziņojuši par atbilstību taksonomijai, kas ir lielāka nulli (16), vidēji ziņoja par atbilstību taksonomijai aptuveni 23 % apmērā attiecībā uz kapitālizdevumiem, 24 % apmērā attiecībā uz pamatdarbības izdevumiem un 17 % apmērā attiecībā uz ieņēmumiem (17).

(24)

ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgoti ES etaloni ir piemēroti rīki, lai izveidotu portfeļus ar dekarbonizācijas mērķiem. Investīciju fondi, kas seko minētajiem etaloniem, ir ievērojami palielinājušies, un pašlaik to vērtība ir 116 miljardi EUR. Pieaug arī uz tirgu balstītu VSP etalonu ar vidiskās ilgtspējas iezīmēm izmantošana.

(25)

Pārejas plāni ir noderīgs rīks saziņā ar finanšu starpniekiem un investoriem, ar kura palīdzību klimatiskos vai vidiskos mērķrādītājus gan uzņēmumu, gan saimniecisko darbību līmenī var pārvērst rīcībā un investīciju plānā. Finanšu starpnieki un investori informāciju no pārejas plāniem un plānos iekļauto mērķrādītāju integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību varētu ņemt vērā arī, novērtējot ar investīcijām saistītos pārejas un fiziskās ilgtspējas riskus.

(26)

Pašlaik pārejas plāni nav obligāti, bet tie kļūst par vienu no svarīgākajiem uz nākotni vērstajiem rīkiem, ko uzņēmumi var izmantot, lai nospraustu un formulētu savus mērķrādītājus un mērķrādītāju sasniegšanai nepieciešamo finansējumu, un tie ietver informāciju par atskaites punktiem, darbībām, procesiem un resursiem. Pārejas plānus var izstrādāt, izmantojot Direktīvu (ES) 2022/2464 un minētajā direktīvā noteiktos ziņošanas standartus, ja pārejas plāni ir daļa no uzņēmuma vispārējās darījumdarbības stratēģijas un uzņēmuma mērķis ir nodrošināt atbilstību Parīzes nolīguma mērķim iegrožot globālās temperatūras kāpumu 1,5 °C robežās.

(27)

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvā (ES) 2022/2464 noteiktie ziņošanas pienākumi, būs jāpaziņo jebkuri laikā ierobežoti mērķrādītāji attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, kādus tie nosprauduši, kā arī visi plāni, ko tie izstrādājuši, lai nodrošinātu, ka to darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas iegrožošanu 1,5 °C robežās.

(28)

2022. gada februārī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (18), lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū darbojošies uzņēmumi īsteno mūsu ekonomikas pāreju uz ilgtspēju. Priekšlikums paredz, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas direktīvas piemērošanas joma, pieņem plānu, ar kuru nodrošina, ka uzņēmuma darījumdarbības modeļi un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas iegrožošanu 1,5 °C robežās saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

(29)

Pārejas plāns, kas ir uzņēmuma vispārējās stratēģijas aspekts, var aptvert arī pāreju nolūkā nodrošināt vidisko mērķu sasniegšanu. Pārejas plāna ticamību var stiprināt, ja to pieņem uzņēmuma vadība, ja tajā iekļauj strukturētus īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājus un rīcību, arī norādot resursus, kas iedalīti un nepieciešami, lai nodrošinātu, ka mērķrādītājus un rīcību īsteno ticami un konsekventi, arī ņemot vērā un izvairoties no ilgtermiņa iesīkstes SEG ietilpīgās vai videi būtiski kaitīgās darbībās vai aktīvos, ņemot vērā šo aktīvu kalpošanas laiku.

(30)

Finanšu starpniekiem ir svarīga loma tajā, ka tie atbalsta reālās ekonomikas pāreju uz ilgtspēju. Tādējādi pārejas finansējuma nodrošināšana reālajai ekonomikai ļauj finanšu nozarei pārejas laikā pildīt savu finansēšanas funkciju, laika gaitā samazina pārejas risku un dod iespēju nozarei pašai raiti pārkārtoties. Pārejas finansējums un saistītās investīcijas nākotnē var samazināt pārejas finansiālo risku pat tad, ja tie automātiski nav pakļauti mazākam finansiālajam riskam kā citas investīcijas.

(31)

Gan banku aizdevumi, gan investīcijas ir svarīgi reālās ekonomikas finansēšanai, un paredzams, ka tie abi uzņēmumiem nodrošinās apjomīgu pārejas finansējumu. Bankām un citiem institucionālajiem investoriem ir īpaši labas iespējas nodrošināt pārejas finansējumu saviem klientiem, jo tie var izmantot savas ciešās attiecības ar klientiem. Šajā kontekstā bankas šo ieteikumu var apsvērt kopā ar noteikumiem par pārejas un fiziskajiem riskiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (20), kuras pašlaik tiek pārskatītas.

(32)	Gaidāmajos Eiropas Banku iestādes konsultatīvajos ieteikumos par zaļajiem aizdevumiem (21), kā arī Ilgtspējīga finansējuma platformas (22) darbā tiks apsvērti dažādi pārejas finansējuma aspekti un sniegts relevants ieguldījums nākotnes apsvērumiem par šo tematu.

(33)

Ilgtspējas informācijas atklāšana palīdz racionalizēt informācijas apmaiņu starp finanšu starpniekiem un pārejas procesā esošiem uzņēmumiem. Piemēram, uz nākotni vērsta informācija par klimatiskajiem vai vidiskajiem mērķrādītājiem vai pārejas plāniem, ja tādi ir, varētu sniegt noderīgu informāciju investoriem un finanšu starpniekiem, kas paši ir apņēmušies īstenot pāreju. Šī informācija finanšu starpniekiem un investoriem palīdzēs izlemt, ko iekļaut vai neiekļaut investīciju produktos, kā arī novērtēt dažādu investīciju laika nogriežņu ietekmi un balasta aktīvu riskus.

(34)	Finanšu starpnieki un investori pāreju var veicināt arī, piedāvājot specifiskus ar pāreju saistīta finansējuma risinājumus, kas ir sasaistīti ar uzņēmumu noteiktajiem klimatiskajiem vai vidiskajiem mērķrādītājiem.

(35)

Dalībvalstis tiek aicinātas turpināt vairot izpratni par pieejām, kā lūkoties pēc pārejas finansējuma vai nodrošināt pārejas finansējumu. Tās tiek arī aicinātas turpināt sniegt apmācību un tehnisko palīdzību, kas var palīdzēt palielināt pārejas finansējuma izmantošanu, un sniegt specifiskus ar pāreju saistīta finansējuma risinājumus uzņēmumiem, kuri vēlas iesaistīties pārejas procesā.

(36)

Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) un valstu kompetentajām iestādēm Savienībā būtu jāturpina vairot izpratni par pārejas finansējumam relevantām pieejām. Tas palīdzēs vairot tirgus dalībnieku pārliecību par to, kā rezultatīvi izmantot Savienības ilgtspējīga finansējuma rīkus, un veicinās pārejas finansējuma izmantošanu un mazinās zaļmaldināšanas risku.

(37)	Šajā ieteikumā nav sniegti ieteikumi par visiem aspektiem, kas skar pārejas uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanu. Tā mērķis ir izskaidrot pārejas finansējuma pamatjēdzienus un tādu rīku izmantošanu, kas var veicināt privātā pārejas finansējuma plašāku izmantošanu.

(38)

Šis ieteikums nav izsmeļošs, jo tirgus dalībnieki var rast citus veidus, kā veicināt vai piesaistīt pārejas finansējumu, kas ir salāgoti ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Tas būtu jāapsver kopā ar jebkādām turpmākām tirgus vai likumdošanas norisēm. Ilgtspējīga finansējuma platforma palīdzēs apzināt pārejas finansējumam relevantu tirgus praksi, un tirgus dalībnieki, izmantojot platformu vai Komisijas rīkotus informatīvus pasākumus, piemēram, darbseminārus un ieinteresēto personu dialogus, var sniegt atsauksmes, kas palīdzēs vēl vairāk pilnveidot ilgtspējīga finansējuma satvara elementus un tā izmantošanu pārejas finansējumam. Komisija arī aktīvāk uzrunās starptautiskos partnerus, piemēram, izmantojot Starptautisko ilgtspējīga finansējuma platformu un gaidāmo Ilgtspējīga finansējuma konsultāciju centru Global Gateway kontekstā, lai veicinātu pārejas finansējuma plašāku apguvi un starptautisku savietojamību visā pasaulē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šis ieteikums ir turpinājums Komisijas paziņojumam “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” (23).

1.2.

Šā ieteikuma mērķis ir atbalstīt tirgus dalībniekus, kas vēlas saņemt vai nodrošināt pārejas finansējumu; tas piedāvā praktiskus ieteikumus par to, kā apieties ar pārejas finansējumu.

1.3.

Šis ieteikums ir adresēts uzņēmumiem, kuri vēlas sekmēt pāreju uz klimatneitralitāti un vidisko ilgtspēju, vienlaikus palielinot savu konkurētspēju, un šajā nolūkā lūkojas pēc investīciju finansējuma. Tā mērķis ir izskaidrot, kā šajā nolūkā izmantojami ilgtspējīga finansējuma rīki. Pārejas finansējumu un zaļo finansējumu (24) var nošķirt no vispārējā finansējuma, kam nav ilgtspējas mērķu.

1.4.

Šo ieteikumu principā nav paredzēts piemērot mikrouzņēmumiem (25), ņemot vērā to lielumu un administratīvo spēju.

1.5.

Šis ieteikums ir adresēts arī:

a)	finanšu starpniekiem un investoriem, kuri vēlas nodrošināt pārejas finansējumu uzņēmumiem,

b)	dalībvalstīm un finanšu uzraudzības iestādēm, lai vairotu izpratni par šo tematu un sniegtu tehnisko palīdzību, lai sekmētu pārejas finansējuma apguvi un nodrošināšanu reālajā ekonomikā.

1.6.

Šis ieteikums neskar Savienības tiesību aktus, kuros noteikti juridiskie pienākumi.

1.7.

Arī ārpussavienības aktori tiek aicināti izmantot šo ieteikumu, bet tiem var būt specifiskas vajadzības, kas šajā ieteikumā nav atspoguļotas.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

2.1.

Pāreja ir pāreja no pašreizējā klimatiskā un vidiskā snieguma līmeņa uz klimatneitrālu, klimatnoturīgu un vidiski ilgtspējīgu ekonomiku tādā termiņā, kas dod iespēju sasniegt:

mērķi iegrožot globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un attiecībā uz uzņēmumiem un darbībām Savienībā – mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (26);

b)	mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām (27) un

c)	citus Savienības vidiskos mērķus, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852, proti, piesārņojuma novēršana un kontrole, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana, ilgtspējīga jūras un saldūdens resursu izmantošana un aizsardzība un pāreja uz aprites ekonomiku.

2.2.

Pārejas finansējums ir ar tādu pāreju saderīgu un to veicinošu investīciju finansēšana, kura izvairās no iesīkstes; te ietilpst:

a)	investīcijas portfeļos, kuri seko ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (“ES klimata etaloni”);

investīcijas taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās, arī:

—	pārejas saimnieciskajās darbībās, kas definētas Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi,

—	taksonomijai piederīgās saimnieciskajās darbībās, kas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 1. panta 2) punktu kļūst taksonomijai atbilstīgas ne ilgāk kā 5 (izņēmuma gadījumā – 10) gados (28);

c)	investīcijas uzņēmumos vai saimnieciskajās darbībās ar ticamu pārejas plānu uzņēmuma līmenī vai darbības līmenī;

d)	investīcijas uzņēmumos vai saimnieciskajās darbībās ar ticamiem, zinātniski pamatotiem mērķrādītājiem (ja tas ir samērīgi), kurus pamato informācija, kas nodrošina integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību.

2.3.

Pārejas plāns ir uzņēmuma vispārējās stratēģijas aspekts, kurā noteikti uzņēmuma mērķrādītāji un rīcība pārejai uz klimatneitrālu vai ilgtspējīgu ekonomiku, arī tāda rīcība kā SEG emisiju samazināšana saskaņā ar mērķi klimata pārmaiņas iegrožot 1,5 °C robežās.

3. IETEIKUMS UZŅĒMUMIEM, KURI LŪKOJAS PĒC PĀREJAS FINANSĒJUMA

Ilgtspējīga finansējuma rīki, ar kuriem nosaka un formulē pārejas finansējuma vajadzības

3.1.

Uzņēmumi var apsvērt savas pārejas finansējuma vajadzības, pamatojoties uz savu ar ilgtspēju saistīto ietekmi, riskiem un izdevībām. Minētos aspektus var apzināt, veicot būtiskuma novērtējumu.

3.2.

Lai noteiktu savas pārejas finansējuma vajadzības, uzņēmumi varētu sākt ar pārejas mērķrādītāju nospraušanu un individuālu pārejas ceļu definēšanu, balstoties uz zinātniski pamatotiem scenārijiem un ceļiem (29).

3.3.

Lai atvieglotu pārejas mērķrādītāju definēšanu un formulētu konkrētas pārejas finansējuma vajadzības uzņēmuma līmenī un saimniecisko darbību līmenī, var izmantot ilgtspējīga finansējuma rīkus, jo īpaši taksonomiju vai ES klimata etalonus, kā arī ticamus pārejas plānus (30).

3.4.

Skaidri integrējot pārejas mērķrādītājus un saistītās pārejas finansējuma vajadzības ticamā pārejas plānā, finanšu starpnieki un investori var vieglāk izprast un salīdzināt (t. sk., salīdzinot ar etaloniem) pārejas finansējuma iespējas.

3.5.

Pārejas finansējuma vajadzības var norādīt kā plānotos kapitālizdevumus un attiecīgā gadījumā pamatdarbības izdevumus, kas saistīti ar klimatisko un vidisko mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī kārtējos ieņēmumus vai mērķieņēmumus, kas saistīti ar pāreju.

3.6.

Attiecīgā gadījumā uzņēmumi ar finanšu starpniekiem un investoriem varētu apspriest savas specifiskās pārejas finansējuma vajadzības un vispiemērotākos finansēšanas risinājumus.

4. TICAMU PĀREJAS CEĻU IZMANTOŠANA NOLŪKĀ NOSPRAUST ZINĀTNISKI PAMATOTUS MĒRĶRĀDĪTĀJUS

4.1.

Uzņēmumi zinātniski pamatotu mērķrādītāju nospraušanai un pārejas finansējuma vajadzību noteikšanai par atsauci var izmantot publiski pieejamus starpnozaru vai nozarei specifiskus dekarbonizācijas scenārijus un ceļus un, ja tādi pastāv, vidisko uzlabojumu scenārijus.

4.2.

Izmantojot scenārijus vai ceļus, ir ieteicams izmantot tos scenārijus vai ceļus, kas ir zinātniski pamatoti, un dekarbonizācijas ceļu gadījumā – tos, kas ir saskaņā ar Parīzes nolīgumu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vai Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 1,5 °C scenārijus bez pārsniegšanas vai ar ierobežotu pārsniegšanu (31).

4.3.

Ir ieteicams konkrētā uzņēmuma ceļus pielāgot atbilstoši Savienības klimatiskajiem un vidiskajiem mērķiem, kā arī balstīties uz vietām, kurās tas darbojas, un uz uzņēmuma izejas punktu. Lai to atbalstītu, tiek ieteikts iepazīties arī ar Eiropas Komisijas kvalitatīvas ES pārejas ceļiem katrai industriālajai ekosistēmai (32), kad konkrētā nozarē tiek izvērtēti klimatiskās pārkārtošanās problēmjautājumi un pieejamās labākās tehnoloģijas, kā arī plašākas zaļās, digitālās un noturības problēmas.

4.4.

Lai pārejas finansējumu piesaistītu bez pārejas plāna, varētu izmantot zinātniski pamatotus pārejas mērķrādītājus, ja tas ir samērīgi ar uzņēmuma kompleksumu, lielumu un ietekmi un ja tie ir pamatoti ar informāciju, kas nodrošina minēto mērķrādītāju integritāti un pārredzamību un pārskatatbildību par īstenošanas pasākumiem to sasniegšanai.

5. ES KLIMATA ETALONU IZMANTOŠANA

5.1.

Uzņēmumi papildus zinātniski pamatotiem scenārijiem vai ceļiem attiecīgā gadījumā var izmantot metodikas, ko izmanto ES klimata etaloniem. Tās var palīdzēt definēt individuālus ceļus uzņēmuma vai projekta līmenī vai nospraust pārejas mērķrādītājus un palīdzēt noteikt pārejas finansējuma vajadzības.

5.2.

Tās pašas metodikas var izmantot arī, lai izvairītos no tā, ka jaunas investīcijas kļūst par potenciāliem balasta aktīviem, un metodikas varētu dot iespēju uzņēmuma vērtspapīru emisijas vai relevantā pārejas projekta vajadzībām piesaistīto kapitālu iekļaut investīciju vai aizdevumu portfelī, kas seko ES klimata etalonam (33).

6. ES TAKSONOMIJAS IZMANTOŠANA

6.1.

Nospraužot pārejas mērķrādītājus konkrētām saimnieciskajām darbībām ekonomikas nozarēs, uz kurām attiecas deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, uzņēmumi pārejas finansējuma vajadzības var noteikt, taksonomiju izmantojot brīvprātīgi kopā ar citiem zinātniski pamatotiem references rādītājiem (34).

6.2.

Uzņēmumi taksonomiju tiek mudināti izmantot, lai plānotu investīcijas nolūkā panākt atbilstību taksonomijas kritērijiem konkrētai saimnieciskajai darbībai 5 (izņēmuma gadījumā – 10) gados, jo šādas investīcijas jau ir atzītas par pilnībā atbilstīgām taksonomijai.

6.3.

Uzņēmumi taksonomiju var izmantot, lai saimniecisko darbību pārkārtošanai nospraustu atskaites punktus un starpposma mērķrādītājus, vēl vairāk uzlabotu vidisko sniegumu vai nodrošinātu atbilstību taksonomijai laika gaitā ilgākā termiņā, kas joprojām ir pietiekami īss, lai būtu saderīgs ar pāreju. Piemēram, vajadzības gadījumā uzņēmumi taksonomijas kritērijus var izmantot, lai plānotu, kā pakāpeniski nodrošināt atbilstību taksonomijai: pirmais laika ziņā ierobežotais mērķrādītājs paredz pārsniegt snieguma līmeni, kas noteikts ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijiem, savukārt otrais laika ziņā ierobežotais mērķrādītājs paredz panākt atbilstību būtiskas sekmēšanas kritērijiem, kas izskaidroti konkrētai darbībai izstrādātā pārejas plānā. (35)

6.4.

Lai praktiski izmantotu taksonomiju pārejas finansējuma piesaistīšanai, uzņēmumi savas pārejas finansējuma vajadzības varētu formulēt uzņēmuma kapitālizdevumu izteiksmē. Vajadzības gadījumā tie šīs vajadzības varētu formulēt arī kā pašreizējos un mērķa pamatdarbības izdevumus vai ieņēmumus, kas ir vai nu:

a)	taksonomijai atbilstīgi;

b)	būs taksonomijai atbilstīgi nākotnē vai

c)	uzrāda pastāvīgus snieguma uzlabojumus kā daļu no ticama pārejas plāna, kas atbilst pārejai.

7. TICAMA PĀREJAS PLĀNA IZMANTOŠANA

7.1.

Neskarot juridiskās prasības, uzņēmumi, jo īpaši tie, kuru darbības ir saistītas ar būtisku ietekmi vai sarežģītiem pārejas ceļiem, var izstrādāt pārejas plānus vai nu uzņēmuma, vai darbības līmenī, vai abos līmeņos, lai strukturēti un konsekventi formulētu pārejas mērķrādītājus, atskaites punktus, rīcību un resursu vajadzības.

7.2.

Ziņošanas standarti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 nodrošina ticamu pārejas un rīcības plānu izstrādes veidni, ko uzņēmumi varētu izmantot, lai nodrošinātu šādu plānu integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību.

7.3.

Taksonomiju un ES klimata etalonus var izmantot kopā ar zinātniski pamatotiem scenārijiem vai ceļiem, lai noteiktu šādos plānos iekļaujamos mērķrādītājus vai finansējuma vajadzības gan uzņēmumu, gan saimniecisko darbību līmenī.

7.4.

Plānos par virzību uz vidisko ilgtspēju var izmantot arī ES stratēģiskos vides rīcības plānus attiecībā uz aprites ekonomiku (36), biodaudzveidību (37) un nulles piesārņojumu (38).

8. FINANSĒŠANAS INSTRUMENTI PĀREJAS FINANSĒJUMA PIESAISTĪŠANAI

8.1.

Uzņēmumi pārejas finansējuma piesaistei tiek aicināti izmantot vienu vai vairākus ar pāreju saistīta finansējuma instrumentus, piemēram, specifiskus aizdevumu veidus vai kapitāla tirgus emisijas ar īpašām iezīmēm (39).

Zaļie aizdevumi vai citi ar ilgtspēju saistīti aizdevumi

8.2.

Ja uzņēmumam ir pārejas finansējuma vajadzības, tas var lūkoties pēc specifiskiem aizdevumiem, piemēram, ar ilgtspēju saistītiem aizdevumiem, zaļajiem aizdevumiem vai citiem speciālam mērķim paredzētiem aizdevumiem.

8.3.

Šādus aizdevumus sāk piedāvāt finanšu starpnieki, un tie varētu piedāvāt konkurētspējīgas procentu likmes, ja aizdevumu pamatā esošais paredzētais vidiskais sniegums palīdz samazināt pārejas riskus vai dod iespēju finanšu starpniekam saņemt zemākas refinansēšanas likmes.

8.4.

Investīcijas konkrēta pārejas mērķa sasniegšanai, piemēram, aktīvu modernizēšanai, vai jaunas investīcijas, kas dod iespēju ražot ar mazu vidisko un klimatisko ietekmi, varētu finansēt, izmantojot speciāli šim mērķim paredzētu aizdevumu, ieņēmumus izmantojot vienīgi šim mērķim (t. s. “ieņēmumu izmantošanas finansējums”). Pārejai paredzētu aizdevumu plašāku izmantošanu varētu veicināt mērķa formulēšana, izmantojot pārejas mērķrādītājus, kas saistīti ar taksonomijas kritērijiem.

8.5.

Investīcijas snieguma uzlabošanai uzņēmuma līmenī varētu finansēt, izmantojot ar ilgtspēju saistītu aizdevumu ar zinātniski pamatotiem, laikā ierobežotiem klimatiskā vai vidiskā snieguma mērķrādītājiem, kas kalpo kā garantijas, un, ja procentu likmes ir sasaistītas ar plānoto ilgtspējas snieguma mērķrādītāju sasniegšanu, tas ļautu izvairīties no iesīkstes.

Zaļās obligācijas vai citas ar ilgtspēju saistītas obligācijas

8.6.

Uzņēmumi savas pārejas finansēšanai var arī emitēt kapitāla tirgus instrumentus vai specifisku veidu obligācijas, piemēram, zaļās obligācijas vai citas ar ilgtspēju saistītas obligācijas. Obligācijas var izmantot, lai piesaistītu kapitālu gan uzņēmuma, gan saimnieciskās darbības līmenī.

8.7.

Lai pārejas finansējumu piesaistītu konkrētam mērķim, emitenti varētu apsvērt iespēju emitēt obligācijas, kas apliecina ienākumu izmantošanu pārejas mērķiem. Lai gan pastāv starptautiski zaļo obligāciju standarti, kurus varētu izmantot, lai piesaistītu pārejas finansējumu, uzņēmumi varētu arī apsvērt iespēju izmantot Eiropas zaļo obligāciju standartu zaļo obligāciju emisijai, ar kuru finansē saimnieciskās darbības, kas 5 (izņēmuma gadījumā – 10) gados kļūs taksonomijai atbilstīgas.

8.8.

Ar ilgtspēju saistītas obligācijas var izmantot, lai piesaistītu kapitālu uzņēmuma ilgtspējas snieguma uzlabošanai gan uzņēmuma, gan darbības līmenī. Tās būtu jāsasaista ar stabiliem ilgtspējas snieguma mērķrādītājiem, piemēram, taksonomijas galvenajiem snieguma rādītājiem, un laika grafiku, kas ir salāgots ar pāreju, jo kupona maksājumus parasti izmaksā atkarībā no paredzētā snieguma sasniegšanas un stimulēšanas.

8.9.

Ilgtspējīga finansējuma rīkus, kas minēti 3.–7. punktā, var izmantot kā snieguma mērķrādītājus un lai papildus stiprinātu ar ilgtspēju saistīto obligāciju uzticamību.

Pašu kapitāla finansēšana un specializēti aizdevumi

8.10.

Uzņēmumi var arī emitēt pašu kapitāla instrumentus vai apsvērt specializētus aizdevumu risinājumus, kas ir sasaistīti ar ilgtspējas snieguma mērķrādītājiem uzņēmuma, projekta vai saimnieciskās darbības līmenī. Šādu snieguma mērķrādītāju nospraušanai var izmantot pieejas, kas ir līdzīgas iepriekš aprakstītajām.

9. IETEIKUMS FINANŠU STARPNIEKIEM UN INVESTORIEM, KURI VĒLAS NODROŠINĀT PĀREJAS FINANSĒJUMU

Rīki, ar kuriem nosprauž pārejas finansējuma mērķrādītājus un apzina projektus vai uzņēmumus

9.1.

Finanšu starpnieki pārejas finansēšanu var sekmēt, atspoguļojot pārejas finansēšanas mērķrādītājus savā aizdevumu vai investīciju stratēģijā.

9.2.

Nosakot pārejas mērķrādītājus un izstrādājot pārejas finansējuma pieejas portfeļiem un investīciju vai aizdevumu stratēģijām, finanšu starpnieki var:

a)	apsvērt ieteikumus uzņēmumiem par pārejas finansējuma vajadzību noteikšanu un mērķrādītāju nospraušanu (40);

nodrošināt, ka pārejas finansējuma pieeja palīdz pārkārtot un dekarbonizēt reālo ekonomiku, ņem vērā dažādos uzņēmumu izejas punktus, piemēro samērīguma principu (jo īpaši attiecībā uz MVU) un ietver relevantas klimatiskās un vidiskās garantijas saskaņā ar šajā ieteikumā sniegto pārejas finansējuma definīciju;

c)	pārejas finansējuma pieeju pārvērst konkrētos mērķrādītājos, kas saistīti ar klimatiskajiem vai vidiskajiem mērķiem, attiecībā uz visām aktīvu klasēm, aptverot visus finansējuma veidus un visas pārejai relevantās ekonomikas nozares;

d)	konsultācijas un uzrunāšanu uzskatīt par svarīgām pārejas finansējuma stratēģijas daļām.

9.3.

Investori un aktīvu īpašnieki saviem aktīviem var izstrādāt līdzīgas pieejas.

9.4.

Lai praktiski ieviestu investīciju stratēģijas ar pārejas finansējuma pieejām un apzinātu uzņēmumus un projektus, kas ir sasnieguši pārejas mērķrādītājus, finanšu starpnieki un investori var (41):

a)	izmantot uzņēmumu sniegto informāciju, lai noteiktu pārejas mērķrādītājus un pārejas finansējuma vajadzības, arī pārejas plānus un korporatīvos pārskatus;

b)	izmantot dekarbonizācijas metodiku, kas nepieciešama saskaņā ar ES klimata etaloniem, piemēram, skaidrus uzņēmumu dekarbonizācijas mērķrādītājus un jaunu investīciju ierobežošanu potenciālos balasta aktīvos;

izmantot taksonomijas satvaru un kritērijus, lai apzinātu investīcijas, kas ir taksonomijai piederīgas un varētu kļūt taksonomijai atbilstīgas, vajadzības gadījumā veicot starpposma pasākumus saskaņā ar grafiku, kas ir saderīgs ar pāreju. Piemēram, vajadzības gadījumā kā pirmo posmu pārejas finansēšanā var apsvērt pasākumus nolūkā pārsniegt snieguma līmeni, kas noteikts ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijiem, savukārt otrajā posmā panāk atbilstību būtiskas sekmēšanas kritērijiem, kas precizēti konkrētai darbībai izstrādātā pārejas plānā;

d)	izmantot informāciju un prospektus, kas pievienoti zaļo, pārejas un ar ilgtspēju saistīto obligāciju vai kapitāla vērtspapīru emisijai.

10. TĀDU UZŅĒMUMU UZRUNĀŠANA, KAM VAJADZĪGS PĀREJAS FINANSĒJUMS

10.1.

Finanšu starpnieki tiek mudināti uzrunāt klientus un investīciju saņēmējus uzņēmumus pārejas procesā, it sevišķi tad, ja tiem ir apjomīgas pārejas finansējuma vajadzības.

10.2.

Uzrunāšanas politika varētu ietvert informācijas izklāstu par attiecīgajām aizdevumu vai investīciju stratēģijām, kas varētu būt piemērotas relevantajām pārejas finansējuma vajadzībām, un par nosacījumiem, kas jāizpilda, lai saņemtu finansējumu saskaņā ar minētajām stratēģijām.

10.3.

Uzrunājot klientus un investīciju saņēmējus uzņēmumus, varētu apspriest šādus aspektus:

a)	būtiska ar ilgtspēju saistīta ietekme, riski un izdevības, kā arī tas, kā tiek risināta klimatiskā un vidiskā ietekme un riski;

b)	kā tiek noteikts ieguldījums klimatiskā vai vidiskā mērķa sasniegšanas sekmēšanā un kādi ir aizdevumu vai investīciju laika nogriežņi;

c)	pamatā esošie pārejas ceļi, ar ko nodrošina, ka aizdevumu vai investīciju stratēģija ir saderīga ar pāreju;

d)	vai un kā tiek piemērots Regulas (ES) 2020/852 17. pantā definētais princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” un kā tiek risināta nelabvēlīgā ietekme;

e)	kā tiks ņemts vērā uzņēmuma ilgtspējas sniegums un pārejas mērķrādītāji un plāni, arī novērtējot balasta aktīvu risku un pārejas riskus un fiziskos riskus plašākā nozīmē.

11. AR PĀREJU SAISTĪTI FINANSĒŠANAS RISINĀJUMI

11.1.

Papildus vispārizmantojamiem aizdevumu un finansēšanas risinājumiem finanšu starpnieki uzņēmumiem vai projektiem ar būtiskām pārejas finansējuma vajadzībām var piedāvāt specifiskus pārejas finansēšanas risinājumus.

11.2.

Tas ietver, piemēram, tādu aizdevumu vai finansēšanas produktu piedāvāšanu, kas var palīdzēt finansēt pārejas investīcijas uz vietas, piemēram, tādus produktus, kuru pamatā ir:

a)	Regulai (ES) 2020/852 atbilstīgas investīcijas, kas palīdz jēgpilni palielināt taksonomijai atbilstīgo uzņēmuma veikto darbību īpatsvaru;

b)	ES klimata etaloni, ja tie papildina zinātniski pamatotus scenārijus vai ceļus;

c)	ticami uzņēmuma vai darbības līmeņa pārejas plāni, ar kuriem īsteno zinātniski pamatotus mērķrādītājus;

d)	ticami, zinātniski pamatoti mērķrādītāji (ja tas ir samērīgi), kurus pamato informācija, kas nodrošina integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību;

e)	vidiskās pēdas samazināšana, balstoties uz ES stratēģiskajiem vides rīcības plāniem attiecībā uz aprites ekonomiku (42), biodaudzveidību (43) un nulles piesārņojumu (44), un atbilstīgi šiem rīcības plāniem.

f)	iepriekš minēto elementu apvienojums, piemēram, ja pārejas plānos ir integrētas pārejas finansējuma vajadzības, kas noteiktas, izmantojot taksonomiju vai ES klimata etalonus.

11.3.

Finanšu starpnieki var apsvērt stimulu noteikšanu, ar kuriem veicina spēcīgu sniegumu attiecībā pret uzņēmuma pārejas mērķrādītājiem, piemēram, atalgo progresu virzībā uz pārejas mērķrādītājiem vai taksonomijas kritērijiem, izmantojot pievilcīgas procentu likmes, piemēram, balstoties uz samazinātu pārejas risku vai uzlabotām finansēšanas izmaksām.

12. PĀREJAS RISKI UN FIZISKIE RISKI

12.1.

Finanšu starpnieki un investori tiek mudināti novērtēt, kā to pārejas mērķrādītāji un pārejas finansējuma mērķi atbilst to riska pārvaldības stratēģijām un veicina to īstenošanu, lai risinātu finansiālos riskus, ko rada neatbilstība pārejas procesam.

12.2.

Jo īpaši finanšu starpnieki un investori tiek mudināti:

a)	riska pārvaldības un uzrunāšanas satvarā ņemt vērā uz nākotni vērstu informāciju no darījumu partneriem, piemēram, pārejas mērķrādītājus un plānus, tostarp informāciju par to ticamību un ikgadējus ziņojumus par progresu;

b)	apsvērt iespēju finansēt pārejas projektus, kas var samazināt negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem un nākotnes pārejas riskiem un fiziskajiem riskiem, piemēram, ievērojot norādījumus, kas sniegti taksonomijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

13. IETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ MAZAJIEM UN VIDĒJIEM UZŅĒMUMIEM

Mazie un vidējie uzņēmumi, kuri lūkojas pēc pārejas finansējuma

13.1.

Ja MVU ir ieinteresēti piesaistīt pārejas finansējumu, tiem būs vajadzīgi samērīgi pasākumi, ņemot vērā to lielumu, administratīvās spējas un resursus, un tāpēc tie tiek mudināti uzrunāt finanšu starpniekus un investorus, lai izpētītu, kādas finansēšanas iespējas un atbalsta pakalpojumi tiem ir pieejami.

13.2.

MVU, kas ir ieinteresēti sekmēt pāreju, varētu apsvērt iespēju piesaistīt pārejas finansējumu savām ar pāreju saistītām investīcijām, kas varētu būt tūlītējas investīcijas vai nākotnes investīcijas, piemēram, šādās jomās:

a)	jaunas zaļās tehnoloģijas;

b)	esošo saimniecisko darbību vai aktīvu modernizācija;

c)	investīcijas pamattehnoloģijās;

d)	zaļās apgādes politika (piemēram, atjaunīgā enerģija);

e)	darbības, kas zaļina to atbalsta funkcijas, piemēram, darbības, kas palielina ēku energoefektivitāti, vai elektrotransportlīdzekļu noma vai iegāde, transporta izmantošanas dekarbonizācija, pārtikas piegādes zaļināšana utt.

13.3.

Biržā kotētie MVU ietilpst Direktīvas (ES) 2022/2464 darbības jomā, un nākotnē tie atklās ilgtspējas informāciju saskaņā ar vienkāršotiem ziņošanas standartiem. MVU, kas neietilpst minētās direktīvas darbības jomā, bet ir ieinteresēti paziņot svarīgu ilgtspējas informāciju, varētu apsvērt iespēju izmantot šos vienkāršotos ziņošanas standartus vai citus brīvprātīgus ziņošanas standartus, kas šim nolūkam ir pielāgoti MVU (45).

13.4.

Lielie uzņēmumi tiek aktīvi mudināti samērīgi atbalstīt savās vērtības ķēdēs esošos MVU, kuriem interesē pārejas finansējums, šāda finansējuma vajadzību novērtēšanā un attiecīgā gadījumā svarīgas ilgtspējas informācijas iegūšanā neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst obligātās ilgtspējas informācijas sniegšanas tvērumā.

13.5.

Attiecīgā gadījumā lielāki uzņēmumi varētu arī sadarboties ar finansēšanas iestādēm, lai piedāvātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus un/vai iepirkuma nosacījumus saviem vērtības ķēdes partneriem, kuriem nepieciešams pārejas finansējums, jo īpaši MVU nozarēs, kas ir relevantas pārejai (46).

14. MAZIEM UN VIDĒJIEM UZŅĒMUMIEM PAREDZĒTI FINANSĒŠANAS RISINĀJUMI

14.1.

MVU ir ierobežotas iespējas sniegt detalizētu informāciju, tāpēc finanšu starpnieki un investori tiek mudināti darījumos ar MVU klientiem piemērot samērīguma principu. Tiem nevajadzētu pieprasīt vairāk informācijas, nekā nepieciešams, un vajadzētu izvirzīt mērenas prasības, pieprasot informāciju no vērtības ķēdes partneriem, kas ir MVU.

14.2.

Finanšu starpnieki tiek mudināti piedāvāt izglītojošas un izpratni veicinošas programmas, konsultāciju pakalpojumus vai tīmekļa rīkus, lai palīdzētu MVU, kuriem ir interese par pārejas finansējumu, vairot izpratni par pārejas riskiem un pavērtajām izdevībām.

14.3.

Šajā sakarā ieinteresētajiem MVU varētu sniegt atbalstu, lai tie varētu vienkārši novērtēt savas pārejas finansējuma vajadzības.

14.4.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem varētu piedāvāt zaļumam un pārejai specifiskus finansēšanas risinājumus, kas ir samērīgi un piemēroti izmantošanai MVU un kas stimulē to apguvi; te jāņem vērā, ka biržas sarakstā neiekļautiem MVU nepiemēro ziņošanas pienākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 un Regulu (ES) 2020/852.

15. IETEIKUMS DALĪBVALSTĪM

Lai veicinātu pārejas finansēšanu, dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt šādus ieteikumus.

15.1.

Dalībvalstis tiek mudinātas palielināt tirgus dalībnieku izpratni par nepieciešamību finansēt investīcijas zaļās pārkārtošanās jomā un par esošajiem standartiem, principiem un aizsardzības pasākumiem, kas var nodrošināt šādu investīciju uzticamību un vidisko integritāti. Tās varētu izskaidrot ieguvumus, ko sniedz ES ilgtspējīga finansējuma rīku izmantošana šajā nolūkā.

15.2.

Dalībvalstis varētu mudināt tirgus dalībniekus izmantot zinātniski pamatotus atsauces scenārijus, kas atspoguļo dekarbonizācijas ceļus, kas atbilst Parīzes nolīgumam, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) vai Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 1,5 °C scenārijus bez pārsniegšanas vai ar ierobežotu pārsniegšanu, vai ES, valstu vai nozaru ceļus, kas atsaucas uz šiem IEA vai IPCC scenārijiem.

15.3.

Dalībvalstis ES un valstu konkurences noteikumu satvarā varētu veicināt sadarbību starp tirgus dalībniekiem, lai apmainītos ar gūto pieredzi un paraugpraksi pārejas finansējuma nodrošināšanā vai meklēšanā un kopīgu problēmu risināšanā. Dalībvalstis šajā sakarā zināmu lomu varētu atvēlēt industrijas asociācijām un citām atzītām struktūrām.

15.4.

Dalībvalstis varētu veicināt spēju veidošanu saistībā ar pārejas finansējuma rīkiem un rīcībpolitikām, tostarp ierēdņu, regulatoru un finanšu sektora speciālistu apmācību, lai atbalstītu tādu ar pāreju saistīta finansējuma risinājumu un rīcībpolitiku izstrādi, kas atspoguļo ģeogrāfisko atkarību.

15.5.

Dalībvalstis varētu veicināt un popularizēt inovatīvus ilgtspējīgus finanšu produktus un pakalpojumus, kas pielāgoti MVU, ņemot vērā samērīguma principu.

15.6.

Dalībvalstis varētu palīdzēt MVU brīvprātīgi sniegt svarīgu ilgtspējas un pārejas finansējuma informāciju ieinteresētajām personām, finanšu starpniekiem un investoriem, kas varētu palielināt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piedāvāto finansēšanas variantu daudzveidību.

15.7.

Dalībvalstis varētu mudināt daudzpusējas attīstības bankas un nacionālās attīstību veicinošās bankas atbalstīt šos centienus, piedāvājot tehnisko palīdzību.

15.8.

Dalībvalstis varētu veicināt iniciatīvas starp vietējām bankām un MVU ar mērķi izstrādāt un īstenot MVU ilgtspējīgas finansēšanas stratēģijas un ticamus pārejas mērķrādītājus vai attiecīgā gadījumā pārejas plānus.

16. IETEIKUMS EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀDĒM UN VALSTU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

Eiropas uzraudzības iestādes un valstu kompetentās iestādes tiek mudinātas:

16.1.

pārraugot un uzraugot ar pāreju saistītos zaļmaldināšanas riskus, ņemt vērā šo ieteikumu;

16.2.

novērtējot uzraudzīto uzņēmumu finansiālos riskus, kas saistīti ar pāreju, ņemt vērā relevanto uz nākotni vērsto informāciju, kas iekļauta pārejas mērķrādītājos, ticamos pārejas plānos vai taksonomijas informācijā;

16.3.

vairot uzraudzīto uzņēmumu izpratni par to, kā regulatīvais satvars dod iespējas uz nākotni vērstu informāciju no darījumu partneriem vai investīciju saņēmējiem uzņēmumiem izmantot, lai novērtētu, pārvaldītu un pārraudzītu pārejas riskus un fiziskos riskus;

16.4.

kopā ar valstu kompetentajām iestādēm veidot spējas pārejas finansējuma jomā un veicināt uzticamu vidi pārejas finansējumam visā ES.

Briselē, 2023. gada 27. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mairead MCGUINNESS

(1) Lai sasniegtu emisiju samazināšanas mērķrādītājus enerģētikas un transporta nozarē, Savienībai 2021.–2030. gadā ik gadu būs jāinvestē par 477 miljardiem EUR vairāk nekā 2011.–2020. gadā. Lai sasniegtu vidiskos mērķus, tai gadā būs papildus jāinvestē 110 miljardi EUR. Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumentā “Investīciju vajadzību novērtējums un finansējuma pieejamība ES neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudas stiprināšanai” (SWD (2023) 68 final) un Komisijas paziņojumā “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”, COM(2021) 662 final.

(2) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai (Neto nulles emisiju industrijas akts), COM(2023) 161 final.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.). Turpmāk termins “taksonomija” attiecas uz Regulu (ES) 2020/852 kopā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem (OV L 317, 9.12.2019., 17. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022., 15. lpp.).

(6) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas zaļajām obligācijām, COM(2021) 391 final. Likumdevēju politiskā vienošanās panākta 2023. gada 28. februārī.

(7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”, COM(2021) 390 final.

(8) ESAO (2022), OECD Guidance on Transition Finance: Ensuring Credibility of Corporate Climate Transition Plans, Green Finance and Investment, OECD Publishing, Paris.

(9) G20 (2022), 2022 G20 Sustainable Finance Report.

(10) Starptautiskā ilgtspējīga finansējuma platforma (2022), Report on Transition Finance. Pieejams vietnē https://finance.ec.europa.eu/system/files/2022-11/221109-international-platform-sustainable-report-transition-finance_en.pdf.

(11) Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsta līmeņa ekspertu grupa nevalstisko struktūru neto nulles emisiju saistību jautājumos (2022), Integrity Matters: Net Zero Commitments by Businesses, Financial Institutions, Cities and Regions.

(12) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.

(13) Savienība apstiprinājusi 2016. gada 5. oktobrī; Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

(14) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.), I pielikums.

(15) Izdevumus par konkrētām darbībām izstrādātiem pārejas plāniem nevar uzskatīt par taksonomijai atbilstīgiem, ja tie pilnībā neatbilst attiecīgajiem taksonomijas kritērijiem, taču tie tomēr var būt jēgpilns solis virzībā uz ilgtspējas snieguma uzlabošanu un piesaistīt pārejas finansējumu.

(16) 2023. gada 17. maijā informāciju par savu piederību un atbilstību taksonomijai attiecībā uz 2022. finanšu gadu jau bija atklājuši 63 % no STOXX Europe 600 iekļautajiem uzņēmumiem; avots: Bloomberg.

(17) Gandrīz divas trešdaļas uzņēmumu, kas atklāja informāciju par taksonomijai piederīgiem kapitālizdevumus, ziņoja par atbilstības rādītāju, kas lielāks par nulli, un puse uzņēmumu, kas atklāja informāciju par taksonomijai piederīgiem ieņēmumiem, ziņoja par atbilstīgu ieņēmumu līmeni, kas lielāks par nulli; avots: Bloomberg.

(18) Priekšlikums Direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937, COM(2022) 71.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(21) Gaidāmie konsultatīvie ieteikumi saistībā ar Eiropas Banku iestādei adresēto aicinājumu sniegt konsultāciju par zaļajiem aizdevumiem un hipotekārajiem kredītiem, pieejams vietnē https://www.eba.europa.eu/sites/default/documents/files/document_library/About%20Us/Missions%20and%20tasks/Call%20for%20Advice/2022/CfA%20on%20green%20loans%20and%20mortgages/1043881/EBA%20Call%20for%20Advice%20Green%20Loans%20and%20Mortgages_Clean.pdf.

(22) Ilgtspējīga finansējuma platforma, kas izveidota ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu. Plašāka informācija par platformu pieejama vietnē https://finance.ec.europa.eu/sustainable-finance/overview-sustainable-finance-old/platform-sustainable-finance_en.

(23) Komisijas paziņojums “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”, COM(2021) 390 final.

(24) Atšķirības un pārklāšanās starp pārejas finansējumu un zaļo finansējumu, kā arī tas, kā tās laika gaitā mainās, ir parādītas pielikuma 1. iedaļā.

(25) Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 1. lpp.) mikrouzņēmums ir definēts kā uzņēmums, kurā nodarbināti mazāk nekā 10 darba ņēmēju un kura gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR.

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(27) Kā definēts Regulā (ES) 2020/852.

(28) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

(29) Pielikuma 2. iedaļā ir parādīts, kā uzņēmuma pārejas mērķrādītāju dažādās iezīmes var atspoguļot pārejas finansējuma vajadzībās ar dažādiem laika nogriežņiem. Pielikuma 2. attēlā ir parādīti dažādi varianti, kā formulēt pārejas finansējuma vajadzības.

(30) Pielikuma 3. iedaļā sniegts pārskats par rīkiem, ko var izmantot, lai noteiktu pārejas finansējuma vajadzības un iespējamos variantus, kā piesaistīt pārejas finansējumu.

(31) Iespējams šādu scenāriju avots varētu būt scenāriji, ko publicējis Finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls.

(32) Eiropas Komisijas kvalitatīvas ES pārejas ceļi ir pieejami https://single-market-economy.ec.europa.eu/industry/transition-pathways_en.

(33) Pielikuma 4. iedaļā ir sīkāk izskaidrotas ES klimata etalonu metodikas un tas, kā tās var izmantot, lai formulētu pārejas finansējuma vajadzības.

(34) Piemēram, Deleģētais akts par klimatisko komponentu un jebkuri turpmāki deleģētie akti, kuros noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji.

(35) Pielikuma 5. iedaļā ir sīkāk aprakstīts, kā šim nolūkam var izmantot taksonomiju.

(36) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, COM(2020) 98 final.

(37) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM(2020) 380 final.

(38) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400 final.

(39) Pielikuma 6. iedaļā ir sniegti tālāk aprakstīto finansēšanas instrumentu piemēri.

(40) Ņemot vērā arī pielikuma 2. iedaļu.

(41) Pielikuma 7. iedaļā ir sniegti papildu ierosinājumi par šādiem rīkiem.

(42) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, COM(2020) 98 final.

(43) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM(2020) 380 final.

(44) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400 final.

(45) Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 biržā kotētiem MVU (izņemot mikrouzņēmumus) ziņu sniegšanas pienākums piemērojams no 2027. gada, balstoties uz 2026. finanšu gadu. Biržā kotētie MVU ziņas varēs sniegt saskaņā ar atsevišķiem un samērīgiem EFRAG izstrādātiem standartiem.

(46) Piemēram, uzņēmumi var atbalstīt MVU neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst obligātās ilgtspējas ziņu sniegšanas tvērumā, lai tie brīvprātīgi izmantotu Savienības ilgtspējīga finansējuma rīkus vai citus zinātniski pamatotus rīkus, lai pārredzamā un jēgpilnā veidā paziņotu bankām par to pārejas projektiem, pārejas mērķrādītājiem vai pārejas plāniem, ar kuriem risina pārejas riskus.

PIELIKUMS

Šis pielikums ir pievienots Komisijas Ieteikumam par finansējuma veicināšanu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku (1). Ar to ieteikumi ir papildināti ar detalizētākiem apsvērumiem un piemēriem ar domu, ka tas palīdzētu pārejas finansēšanā brīvprātīgi izmantot ES ilgtspējīga finansējuma regulējuma rīkus. Tajā ir izklāstītas dažādas iespējas un ierosinājumi uzņēmumiem un finanšu iestādēm par to, kā noteikt pārejas mērķrādītājus, formulēt un apzināt pārejas finansējuma vajadzības un projektus, kā arī piesaistīt vai nodrošināt pārejas finansējumu.

Saturs

Saikne starp zaļo un pārejas finansējumu

Apsvērumi par to, kā uzņēmuma dažāda veida ietekmi, riskus un izdevības varētu atspoguļot atsevišķos pārejas mērķrādītājos

Pārskats par ilgtspējīga finansējuma rīkiem, ko var izmantot pārejas finansējuma vajadzību formulēšanā un noteikšanā

ES klimata etalonu metodika

ES taksonomija

5.1.

Kādam nolūkam var izmantot ES taksonomiju

5.2.

Taksonomija kā pārejas rīks

5.3.

ES taksonomijas izmantošanas iespējas pārejas finansējuma vajadzību noteikšanai

Finansēšanas instrumenti pārejas finansējuma piesaistīšanai

Eiropas Savienības ilgtspējīga finansējuma rīku izmantošana, ko veic finanšu starpnieki un investori

1. Saikne starp zaļo un pārejas finansējumu

Ilgtspējīgs finansējums domāts, lai finansētu gan videi jau draudzīgas norises, gan tādas, kas laika gaitā pāriet uz šādu vidiskā snieguma līmeni.

1. attēlā ir parādīts, kā pārejas finansējums ir saistīts ar vispārējo finansējumu un zaļo finansējumu un kā šie dažādie finansējuma veidi varētu attīstīties īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Vispārējo finansējumu, kam nav ilgtspējas mērķu, var nošķirt no zaļā finansējuma un pārejas finansējuma. Šāds vispārējais finansējums pašlaik var ietvert darbības gan ar ļoti lielu, gan mazu ietekmi. Laika gaitā, ekonomikai pārkārtojoties, darbībām ar lielu ietekmi jāpārtop par darbībām ar mazu ietekmi.

Pārejas finansējuma mērķis ir finansēt šo pāreju. Tas var ietvert gan ieņēmumu izmantošanas finansējumu, gan vispārēju (korporatīvu) mērķu finansējumu. Īstermiņā pārejas finansējums bieži vien nenoved pie uzlabojumiem, kas atbilstu zaļā snieguma mērķrādītājiem. Tomēr ilgtermiņā pārejas finansējums ir jāsalāgo ar ES klimatiskajiem un vidiskajiem mērķiem, un tāpēc tas tiks uzskatīts vai nu par zaļo finansējumu, vai par finansējumu darbībām, kam ir maza ietekme uz vidi..

2. Apsvērumi par to, kā uzņēmuma dažāda veida ietekmi, riskus un izdevības varētu atspoguļot atsevišķos pārejas mērķrādītājos

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 3. un 4. punktu.

Savas vajadzības pēc pārejas finansējuma uzņēmumi var aplūkot, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā ietekme uz ilgtspēju, riski un izdevības. Tos var identificēt, veicot būtiskuma novērtējumu saskaņā ar dubultā būtiskuma pieeju.

Novērtējuma ietvaros uzņēmumi varētu analizēt ar klimatu un vidi saistītus scenārijus, kas palīdzētu identificēt un novērtēt fiziskos un pārejas riskus un izdevības īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pamatojoties uz šāda būtiskuma novērtējuma (2) rezultātiem, uzņēmumi varētu nospraust pārejas mērķrādītājus un attiecīgā gadījumā noteikt pārejas finansējuma vajadzības un saistības.

2. attēlā ir sniegts pārskats par rīkiem, ko var izmantot, lai apsvērtu, kā noteikt, kādas ir vajadzības pēc pārejas finansējuma tad, ja ietekme ir būtiska, un kā noteikt vajadzības pēc finansējuma, ja runa ir par to, kā novērst mazu ietekmi vai atlikušo ietekmi.

Plānojot savu pāreju un nosakot pārejas finansējuma vajadzības, uzņēmumiem būtu vēlams nospraust pārejas mērķrādītājus, kuru pamatā ir relevantie pārejas ceļi un kuri ir saderīgi ar pāreju, ņemot vērā ietekmes veidu un citus faktorus, piemēram, ietekmes smagumu, mērogu, apjomu un neatgriezeniskumu. Uzņēmumi šajā nolūkā var izmantot standartus un norādījumus, kas pieejami saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 (Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu) un izstrādāti tās īstenošanas procesā.

Uzņēmumiem vajadzētu ņemt vērā tālāk norādītos apsvērumus par to, kā dažādas ietekmes, riskus un izdevības varētu atspoguļot pārejas mērķrādītājos un saistītajās pārejas finansējuma vajadzībās.

1. tabula.

Vispārīgi apsvērumi par klimatisko un vidisko mērķrādītāju noteikšanu būtiskas ietekmes gadījumā

Apsvērt uzticamus atsauces satvarus, uz kuriem balstīt procesā izmantoto metodiku, t. sk.:

—

zinātniski pamatota scenāriju analīze un globālas, ES vai nacionālas nozariskās 1,5 °C trajektorijas (kas paredz vai nu limitu nepārsniegšanu vai minimālu pārsniegšanu), kuru pamatā ir IPCC, IEA vai citas uzticamas un zinātniski pamatotas privātās iniciatīvas. Apsvērt scenārijus, kas atspoguļo uzņēmuma specifisko kontekstu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un saimniecisko darbību ziņā,

—	Savienības ilgtspējīga finansējuma tiesiskais regulējums, tostarp Taksonomijas regula un ES klimata etalonu metodika (sk. šā pielikuma 3. līdz 5. iedaļu),

—	Savienības stratēģiskie vides rīcības plāni attiecībā aprites ekonomiku (3), biodaudzveidību (4) un nulles piesārņojumu (5),

—	izvērtējot grūtības, ar ko varētu saskarties pārkārtošanās gaitā, un pieejamās labākās tehnoloģijas attiecīgajā nozarē, iepazīties ar Komisijas sagatavoto materiālu par ES kvalitatīvās ES pārkārtošanās ceļiem (6) klimata aspektā.

2)	Nospraust pārejas mērķrādītājus, kas ir laikā ierobežoti, zinātniski pamatoti, faktiski realizējami un līdz ar to ticami.

3)	Šos mērķrādītājus sīkāk sadalīt darbību un produktu līmenī un identificēt, kādas ir galvenās sviras darbību līmenī (t. sk. finanšu resursi), lai nodrošinātu šo mērķrādītāju īstenošanu praksē.

4)	Attiecīgā gadījumā saistībā ar 3) punktu precizēt gaidāmās dekarbonizācijas sviras un to kopējo kvantitatīvo devumu SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī plānotās galvenās darbības, ieskaitot izmaiņas uzņēmuma produktu un pakalpojumu portfelī un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

5)	Apsvērt, pēc kādiem rādītājiem mērīt un sekot līdzi pārejas mērķrādītāju īstenošanai, piemēram, darbību rezultativitātei, laika gaitā panāktajam progresam un ieinteresēto personu iesaistei.

6)	Norādīt, kā darījumdarbības plānošanas un finanšu plānošanas procesos un riska pārvaldības sistēmā ir ņemti vērā pārejas mērķrādītāji.

Apsvērt pārejas mērķrādītāju vispārējo vidisko integritāti, neatteikties no viena mērķrādītāja par labu citam un apsvērt iespēju šajā nolūkā izmantot principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” saskaņā ar Taksonomijas regulu. Var apsvērt arī iespēju ievērot minimālos aizsardzības pasākumus attiecībā uz cilvēktiesībām un darba tiesībām.

Veikt pasākumus, lai nodrošinātu mērķrādītāju un to bāzes pārredzamību, lai tādējādi mudinātu investorus un finanšu starpniekus tos ņemt vērā, nodrošinot pārejas finansējumu. Piemēram, lai vairotu ticamību, ka mērķrādītājus izdosies sasniegt, tos var formulēt kā daļu no ticama pārejas plāna,, kas atspoguļo atkarības no ārējiem faktoriem (7) visās uzņēmuma darbības vietās.

Nodrošināt stabilu pārvaldības procesu, lai atbalstītu pārejas mērķrādītāju īstenošanu un pārraudzību, tostarp:

a)	pārejas mērķrādītāju apstiprināšana, ko veic uzņēmuma administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras;

b)	labas iekšējās kontroles izveide, tostarp skaidri nosakot lomas un pienākumus, lai pārraudzītu un īstenotu darbības, kas saistītas ar šo pārejas mērķrādītāju īstenošanas atbalstīšanu;

c)	regulāra ziņošana vadības struktūrām par pārejas mērķrādītāju īstenošanu.

10)	Attiecīgā gadījumā izmantot trešo personu veiktu verifikāciju un atbilstības pārbaudes, lai nodrošinātu papildu ticamību pārejas mērķrādītājiem un saistītajam mērķrādītāju noteikšanas procesam un turpmākiem pasākumiem.

2. tabula.

Apsvērumi par vienkāršiem uzlabošanas mērķrādītājiem nebūtiskas ietekmes gadījumā

Ja uzņēmuma galvenajai saimnieciskajai darbībai ir maza ietekme, tad varētu būt iespējams samazināt atlikušo ietekmi, ko varētu radīt, piemēram, uzņēmuma atbalsta funkcijas (piemēram, biroju ēku energoefektivitāte, transporta vai mobilitātes radītās emisijas, atjaunīgās enerģijas iegāde, pārtikas piegādes zaļināšana utt.).

Attiecīgā gadījumā var:

izvirzīt vienkāršus uzlabošanas mērķrādītājus, proti, investīcijas ēku energoefektivitātē, kas ļauj ievērojami samazināt emisijas no elektroenerģijas izmantošanas vai siltumapgādes, un līdzīgas investīcijas, jo īpaši izmantojot veicinošas darbības, uz kurām attiecas deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 (Taksonomijas regula);

b)	noteikt iepirkuma politiku, kurā galvenā uzmanība pievērsta ilgtspējas apsvērumiem.

3. Pārskats par ilgtspējīga finansējuma rīkiem, ko var izmantot pārejas finansējuma vajadzību formulēšanā un noteikšanā

Definēt pārejas mērķrādītājus un formulēt konkrētas pārejas finansējuma vajadzības uzņēmuma līmenī un saimniecisko darbību līmenī var palīdzēt ilgtspējīga finansējuma rīki, jo īpaši taksonomiju vai ES klimata etaloni, kā arī ticami pārejas plāni. Pārejas finansējumu pēc tam var piesaistīt, izmantojot zaļās obligācijas vai ar ilgtspēju saistītas obligācijas, aizdevumus, pašu kapitāla finansējumu vai specializētus aizdevumus.

3. attēlā ir sniegts pārskats par rīkiem, ko var izmantot pārejas finansējuma vajadzību formulēšanā un piesaistīšanā.

4. ES klimata etalonu metodika

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 5. punktu.

Gadījumos, kad nozarei specifisku zinātniski pamatotu ceļu vai ceļvežu nav, uzņēmumi varētu pievērsties ES klimata etalonu metodikai un izmantot to tādā veidā, kas nodrošina salāgotību ar IEA vai IPCC 1,5 °C scenāriju.

Ja pastāv nozarei specifiski zinātniski pamatoti scenāriji un ceļi, uzņēmumi varētu apsvērt, vai to izmantošana ļauj tiem nodrošināt atbilstību arī ES klimata etalonu minimālajiem standartiem.

Ja uzņēmums ievēro klimata etalonu metodikas minimālos standartus un pierāda to (piemēram, izmantojot ticamu pārejas plānu, kurā ņemti vērā standarti un norādījumi, kas pieejami saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 un izstrādāti tās īstenošanas procesā), tad tā kapitāla tirgus emisijām ir lielākas izredzes tikt iekļautām portfeļos, kas ir saskanīgi ar ES klimata etaloniem.

Klimata etalonu minimālie standarti

ES klimata etalonu pamatā ir kritēriju kopums, kura mērķis ir nodrošināt portfeļu pārejas ceļu, kas ir saderīgs ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku (8). Klimata etalonu dekarbonizācijas mērķrādītāja un trajektorijas minimālie standarti paredz SEG intensitātes vai absolūto SEG emisiju mērķrādītāja samazinājumu gadā par vismaz 7 % (9).

Attiecībā uz katru gadu, kurā mērķrādītāji nav sasniegti, neizpildītie mērķrādītāji būtu jākompensē, koriģējot uz augšu nākamā gada dekarbonizācijas trajektorijas mērķrādītājus.

Ja iespējams, var apsvērt iespēju pierādīt mazākas vidējās emisijas salīdzinājumā ar līdzīgiem uzņēmumiem un izvairīties no konkrētiem izslēgšanas faktoriem, kas uzskaitīti Komisijas 2020. gada 17. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 9.–12. pantā.

Uzņēmumu akciju svēruma palielināšana uzņēmumiem, kas nosaka un publicē SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus

Uzņēmumu kapitāla tirgus emisijām var piešķirt lielāku svērumu etalonā, kas seko ES klimata etaloniem, ja emitējošais uzņēmums var pierādīt, ka tas ir noteicis un publicējis SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	pamatā esošo vērtspapīru emitenti konsekventi un precīzi publicē savas 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas;

b)	pamatā esošo vērtspapīru emitenti vismaz trīs gadus pēc kārtas ir samazinājuši savu SEG intensitāti vai attiecīgā gadījumā savas absolūtās SEG emisijas, tostarp 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas, vidēji par vismaz 7 % gadā.

5. ES taksonomija

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 6. punktu.

5.1. Kādam nolūkam var izmantot ES taksonomiju

Uzņēmumi var izmantot taksonomiju kā pārejas finansējuma rīku, lai plānotu savu saimniecisko darbību pāreju un iezīmētu nepieciešamās pārejas investīcijas. Tādējādi to var izmantot ilgtspējīgu investīciju klasificēšanai, pašreizējā un plānotā klimatiskā vai vidiskā snieguma mērīšanai, mērķrādītāju noteikšanai un paziņošanai, tostarp pārejas plānos formulējot ar taksonomiju saistītus mērķrādītājus.

5.2. Taksonomija kā pārejas rīks

Tā kā taksonomijā ir definētas vidiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, nevis uzņēmumi, tā ļauj uzņēmumiem pārkārtoties, pakāpeniski palielinot savu vidiski ilgtspējīgo darbību īpatsvaru.

5. attēlā ir parādīts, kā uzņēmums var pakāpeniski pārkārtot savas darbības, šajā gadījumā – darbības rūpnīcās –, un investēt to modernizācijā, lai nākotnē palielinātu zaļo darbību īpatsvaru. Konkrētām darbībām paredzēti pārejas plāni var būt uzņēmuma līmeņa pārejas stratēģijas galvenā daļa.

5.3. ES taksonomijas izmantošanas iespējas pārejas finansējuma vajadzību noteikšanai

Uzņēmumi var izmantot taksonomiju, lai noteiktu savas pārejas finansējuma vajadzības darbību līmenī.

Taksonomijā nav noteikts termiņš, kādā uzņēmumam būtu savas darbības jāsalāgo ar kādu tās kritēriju. Tā vietā taksonomija ļauj tirgus dalībniekiem elastīgi izmantot savu zinātniski pamatoto pārejas ceļu grafikus. Uzņēmumi, nosakot savus klimatiskos un vidiskos mērķrādītājus, var atsaukties uz taksonomijas kritērijiem, un, ja šie mērķrādītāji ir salāgoti ar pārkārtošanos un ja to sasniegšana ir ticama, tie var piesaistīt pārejas finansējumu to īstenošanai.

6. attēlā ir parādīts, kā taksonomiju var izmantot šim nolūkam, un ir sniegti risinājumu varianti, ko var apsvērt konkrētajā secībā, vispirms ņemot vērā vērienīgāko risinājumu īstenojamību.

1) Ar taksonomiju jau salāgotu saimniecisko darbību finansēšana

Ja saimnieciskā darbība jau ir salāgota ar taksonomiju, uzņēmumi varētu apsvērt jebkādas pašreizējās un turpmākās finansējuma vajadzības, lai saglabātu salāgotību ar taksonomiju arī nākotnē.

2) Ar taksonomiju salāgotas investīcijas

Ja saimnieciskā darbība ir taksonomijai piederīga, bet vēl nav ar to salāgota, uzņēmumi varētu apsvērt iespēju šo darbību salāgot ar taksonomijas tehniskās pārbaudes kritērijiem 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados (10). Kapitālizdevumu plānā norāda pārejas investīcijas, kas vajadzīgas šo mērķrādītāju sasniegšanai. Šādus kapitālizdevumus uzskata par ar taksonomiju salāgotām investīcijām.

3) Investīciju salāgošana ar taksonomiju ilgākā periodā

Ja 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados nav iespējams panākt salāgotību ar taksonomiju, var apsvērt iespēju, kā aktīvu vai saimniecisko darbību salāgot ar saistītajiem taksonomijas snieguma kritērijiem ilgākā periodā, kas joprojām ir saderīgs ar pāreju. Pārejas investīcijas, kuru salāgotība ar taksonomiju tiek panākta ilgākā periodā, nevis saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 atļautajos 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados, varētu papildināt ar konkrētai darbībai specifisku pārejas plānu, kas ir saderīgs ar pāreju, pamatojot ilgāko mērķrādītāju sasniegšanas periodu (11) un uzskatāmi parādot, kā tiks panākta salāgotība ar taksonomiju nākamajā posmā.

Attiecībā uz vidiskajiem aspektiem mērķrādītājus varētu salāgot ar starptautiskajiem un Savienības vides politikas mērķiem un mērķrādītājiem, tostarp tiem, kas saistīti ar ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu aizsardzību un atjaunošanu, aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli un biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu.

4) Investīcijas par labu pārejai, kas pirmajā posmā sniedzas tālāk par to klimata pārmaiņu mazināšanas līmeni, kas paredz tikai “nenodarīt būtisku kaitējumu”

Uzņēmumi, kuru darbības pašlaik neatbilst taksonomijas “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijiem un kuri pašlaik nespēj veikt investīcijas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu būtiska ieguldījuma kritērijus 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados, varētu apsvērt, kā uzlabot šo darbību vidisko sniegumu tā, lai tas pārsniegtu snieguma līmeņus, kas noteikti “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijos, pietiekami īsā laikposmā, lai tas būtu saderīgs ar pāreju (12). Attiecībā uz šādām pārejas investīcijām, kas pirmajā pārejas procesa posmā uzlabo sniegumu, pārsniedzot taksonomijas kritērijus “nenodarīt būtisku kaitējumu”, uzņēmumi varētu apsvērt iespēju tās papildināt ar konkrētai darbībai specifisku pārejas plānu, kas ir saderīgs ar pāreju, pamatojot, kāpēc šis starpposms ir nepieciešams un kā nākamajā posmā tiks panākta salāgotība ar taksonomiju.

Plānā varētu parādīt, i) kā darbība ar jēgpilnu snieguma uzlabojumu pāries uz tādu līmeni, kas pārsniedz “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritēriju līmeni un tuvojas būtiska ieguldījuma kritēriju līmenim, un ii) kā klimatiskā vai vidiskā snieguma pastāvīga uzlabošana nodrošinās, ka nākotnē netiks nodarīts būtisks kaitējums, jo ekonomika tuvināsies klimatneitralitātei, un laika gaitā mainīsies arī pielaides līmeņi attiecībā uz kaitējumu, kas tiek uzskatīts par būtisku.

5) Investīcijas, kas ar citiem līdzekļiem noteiktas konkrētai darbībai paredzētā pārejas plānā

Attiecībā uz saimnieciskajām darbībām ar ļoti lielu ietekmi, uz kurām vēl neattiecas taksonomijas deleģētie akti un kurām nav alternatīvas ar mazu ietekmi, uz ko attiecas Taksonomijas regula, uzņēmumi varētu apsvērt iespēju izmantot citus līdzekļus, piemēram, zinātniski pamatotus ceļus, lai noteiktu mērķrādītājus un finansējuma vajadzības.

6) Investīcijas tādu darbību pārejai, kurām ir maza vidiskā ietekme

Attiecībā uz saimnieciskajām darbībām ar mazu ietekmi, uz kurām tādējādi neattiecas taksonomija, uzņēmumi var apsvērt iespēju izmantot attiecīgos taksonomijas kritērijus, lai novērstu atlikušo ietekmi, piemēram, veicot investīcijas ēku energoefektivitātē, mazemisiju mobilitātē, pamattehnoloģijās utt.

6. Finansēšanas instrumenti pārejas finansējuma piesaistīšanai

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 8. punktu.

Uzņēmumi var apsvērt iespēju izmantot vienu vai vairākus ar pāreju saistītus finansēšanas instrumentus, lai piesaistītu pārejas finansējumu, piemēram, īpašus aizdevumu veidus vai kapitāla tirgus emisijas ar īpašām iezīmēm. Tālāk 3. tabulā ir sniegti attiecīgi piemēri.

3. tabula.

Aizdevumu vai kapitāla tirgus finansēšanas instrumentu piemēri pārejas finansējuma piesaistīšanai

Zaļie aizdevumi un citi ar ilgtspēju saistīti aizdevumi

var finansēt projektus vai investīcijas, izmantojot aizdevumu ar īpašu pārejas mērķi (ieņēmumu izmantošana), piemēram, aizdevumus, lai uzlabotu aktīvus vai veiktu jaunas investīcijas, kas nodrošinās mazoglekļa ražošanu vai ievērojamu vidiskā snieguma uzlabojumu. Piemēram:

—	aizdevumi tādu pārejas projektu finansēšanai, kuriem ir ticams konkrētai darbībai paredzēts pārejas plāns vai kuri ir daļa no ticama uzņēmuma līmeņa pārejas plāna (13),

—	aizdevumi tādu saimniecisko darbību finansēšanai, kas ir taksonomijai piederīgas un nodrošina salāgotību ar taksonomiju 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados,

—	ticami, zinātniski pamatoti mērķrādītāji (gadījumos, kad tas ir samērīgi), kurus pamato informācija, kas nodrošina integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību,

—	aizdevumi, kas paredzēti, lai finansētu citas pārejas investīcijas šā ieteikuma 2.2. punktā minētajās darbībās,

—	var definēt stabilus vidiskā snieguma rādītājus, lai finansētu korporatīvās investīcijas, kas ir iekļautas pārejas plānā.

var censties saņemt vispārēju (korporatīvu) mērķu aizdevumu, kas saistīts ar uzlabojumiem vispārējā ilgtspējas sniegumā atbilstoši 2.1. punktā definētajai pārejai. Piemēram:

—	aizdevumi ar galvenajiem snieguma mērķrādītājiem, kas paredzēti, lai finansētu pārejas investīcijas, kuras atbilst zinātniski pamatotiem pārejas ceļiem,

—	aizdevumi ar galvenajiem snieguma mērķrādītājiem, kas paredzēti, lai finansētu pārejas investīcijas, kuru pamatā ir kopējais sasniedzamais ar taksonomiju salāgoto darbību īpatsvars,

—	aizdevumi, kas paredzēti, lai finansētu pārejas investīcijas, kuru pamatā ir ticams pārejas plāns ar galvenajiem snieguma mērķrādītājiem.

Zaļās obligācijas un citas ar ilgtspēju saistītas obligācijas

var apsvērt obligāciju emisiju konkrētam pārejas mērķim, pierādot ieņēmumu izmantošanu.

Piemēram, emitēt obligāciju saskaņā ar Eiropas zaļo obligāciju regulu, lai finansētu pārejas investīcijas saimnieciskajās darbībās, kas ir taksonomijai piederīgas un tiks ar taksonomiju salāgotas 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados.

var apsvērt iespēju emitēt obligāciju, kas saistīta ar uzņēmuma pārejas snieguma mērķrādītāju (piemēram, ar ilgtspēju saistīta obligācija), izmantojot taksonomiju, ticamus uzņēmuma līmeņa (14) un darbības līmeņa pārejas plānus vai ticamus zinātniski pamatotus mērķrādītājus gadījumos, kad tas ir samērīgi, un:

—	var definēt galvenos snieguma mērķrādītājus, lai finansētu būtiskas korporatīvās investīcijas, kas ir iekļautas pārejas plānā,

—	uzņēmumi tiek aicināti savas ilgtspējas prasības ar ilgtspēju saistītai obligācijai piesaistīt mērķrādītājam, kas saistīts ar taksonomiju vai ES klimata etalonu,

—	tas var ietvert tādu pārejas investīciju finansēšanu, kas noteiktas, izmantojot ar taksonomiju pamatotus mērķrādītājus.

3)	var apsvērt iespēju izmantot informācijas brīvprātīgas atklāšanas veidni saskaņā ar Eiropas zaļo obligāciju regulu, lai investoriem un finanšu starpniekiem sniegtu standartizētu informāciju par obligāciju emisiju, kas neatbilst Eiropas zaļo obligāciju standartam;

Pašu kapitāla finansējums

Ja kapitāla vērtspapīru emisija ir piemērots finansēšanas instruments, var apsvērt iespēju izmantot pārejas kritērijus, kas līdzīgi iepriekš minētajiem, lai noteiktu galvenos ilgtspējas snieguma mērķrādītājus.

Specializēts finansējums

Var apsvērt specializētu finansējumu, piemēram, līzingu, strukturētus finanšu risinājumus, projektu finansēšanu un apvienotus finanšu instrumentus, izmantojot pārejas kritērijus, kas līdzīgi iepriekš minētajiem, lai noteiktu galvenos ilgtspējas snieguma mērķrādītājus.

7. Eiropas Savienības ilgtspējīga finansējuma rīku izmantošana, ko veic finanšu starpnieki un investori

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 9. punktu.

Finanšu starpnieki un investori, kas vēlas nodrošināt pārejas finansējumu, lai atbalstītu reālās ekonomikas pāreju, varētu izmantot ilgtspējīga finansējuma rīkus, lai noteiktu portfeļa mērķrādītājus un apzinātu projektus vai uzņēmumus to pārejas finansēšanai. Tālāk 4. tabulā ir sniegti papildu piemēri.

4. tabula.

Kā izmantot ilgtspējīga finansējuma rīkus, lai noteiktu portfeļa mērķrādītājus un apzinātu projektus vai uzņēmumus to pārejas finansēšanai

Var apsvērt iespēju izmantot ES klimata etalonu dekarbonizācijas metodiku, lai noteiktu portfeļa pārejas mērķrādītājus un apzinātu attiecīgus uzņēmumus:

ES klimata etalonu dekarbonizācijas metodikas izmantošana dekarbonizācijas mērķrādītāju noteikšanai:

Var apsvērt iespēju izmantot ES klimata etalonus, lai īstenotu dekarbonizācijas stratēģijas un investētu tādu uzņēmumu portfelī, kuriem ir dažādi klimatiskie mērķrādītāji un pārejas finansējuma vajadzības. Var radīt finanšu produktus, kas atkārto iepriekš minēto etalonu metodiku (15).

Etalonu administratori tiek mudināti apsvērt iespēju palielināt uzņēmumu akciju svērumu, pamatojoties uz uzņēmumu noteiktajiem dekarbonizācijas mērķiem.

Var apsvērt iespēju izmantot etalonu metodiku, lai sistemātiski novērtētu finansēšanas instrumentus un portfeļus, un izstrādāt portfeļa virzības ceļus uz klimatneitralitāti, nosakot minimālos standartus ikgadējai dekarbonizācijai.

ES klimata etalonu metodikas izmantošana, lai apzinātu uzņēmumus aizdevumiem vai investīcijām:

Var apsvērt iespēju izmantot ES klimata etalonus vai citus zinātniski pamatotus vidiskus, sociālus un pārvaldības (VSP) etalonus, lai noteiktu uzņēmumus, kuri pārkārtojas tādā veidā, kas ir saderīgs ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Var apsvērt iespēju izmantot etalonus, kas ļauj administratoriem palielināt akciju svērumu uzņēmumiem ar zinātniski pamatotu pārejas ceļu un plānu.

Finanšu starpnieki un investori attiecīgā gadījumā var izmantot izslēgšanas kritērijus no ES klimata etalonu metodikas, lai izslēgtu vidiski vai sociāli kaitīgas saimnieciskās darbības vai ražošanas metodes, kā arī tās, kas citādi rada būtisku kaitējumu jebkādiem klimatiskajiem vai vidiskajiem mērķiem.

Var apsvērt iespēju izmantot taksonomiju, lai noteiktu portfeļa līmeņa mērķrādītājus un noteiktu attiecīgus uzņēmumus:

Taksonomijas kritēriju izmantošana, lai noteiktu klimatiskos un vidiskos portfeļa mērķrādītājus

Var apsvērt iespēju izmantot taksonomijas kritērijus un informācijas atklāšanu, lai noteiktu mērķrādītājus un sekotu līdzi progresam laika gaitā portfeļa līmenī un – aktīvu īpašnieku gadījumā – vispārējā aktīvu izvietojumā.

Var apsvērt iespēju izmantot taksonomijas informācijas atklāšanu, lai sekotu līdzi to taksonomijai piederīgu investīciju īpatsvaram, ar taksonomiju salāgotu investīciju īpatsvaram un progresam virzībā uz salāgotību ar taksonomijas kritērijiem.

Atkarībā no datu pieejamības var apsvērt iespēju izmantot zaļo aktīvu koeficientu un zaļo investīciju koeficientu, pamatojoties uz taksonomiju, lai noteiktu nozarei specifiskus mērķrādītājus portfeļa līmenī, kuriem portfeļa vidējais rādītājs var tuvināties pārejas laikā. Piemēram, bankas var izmantot zaļo aktīvu koeficientu un absolūtās oglekļa emisijas attiecīgajos portfeļos vai hipotekārā portfeļa vidējo energoefektivitāti, lai izstrādātu emisiju samazināšanas mērķrādītājus vai energoefektivitātes mērķrādītājus un atskaites punktus.

Var apsvērt iespēju izmantot ar uzņēmumu pāreju saistīto plānoto ieņēmumu, kapitālizdevumu vai darbības izdevumu daļu, kas ar taksonomiju tiks salāgota 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados (bet kas neatbilst Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 nosacījumiem, lai to nekavējoties atzītu par ar taksonomiju salāgotiem kapitālizdevumiem), kā nākotnes vai plānoto zaļo aktīvu koeficientu, ja to atbalsta ticams pārejas plāns.

Līdzīgus rādītājus varētu izstrādāt arī taksonomijai nepiederīgām darbībām, uz kurām attiecas ticams pārejas plāns.

Taksonomijas informācijas atklāšanas izmantošana, lai identificētu uzņēmumus aizdevumiem vai investīcijām:

Var apsvērt iespēju izmantot taksonomijas informāciju, ko uzņēmumi atklāj par taksonomijai piederīgiem un ar taksonomiju salāgotiem ieņēmumiem, kapitālizdevumiem un attiecīgā gadījumā darbības izdevumiem, lai papildinātu citus korporatīvos datus pārejas projektu apzināšanai.

Taksonomijai piederīgu projektu gadījumā var apsvērt iespēju izmantot obligātu un, ja iespējams, brīvprātīgu ar taksonomiju saistītu informācijas atklāšanu korporatīvajā informācijas atklāšanā vai uzņēmuma līmeņa vai konkrētai darbībai paredzētos pārejas plānos, lai noteiktu projektus ar pārejas finansējuma mērķiem, kuros noteikti mērķrādītāji, kas saistīti ar:

—	salāgošanu ar taksonomiju ar mērķi izpildīt taksonomijas kritērijus pakāpeniski vairākos posmos vai noteiktā laikposmā,

—	taksonomijas kritēriju elementiem, piemēram, “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas nodrošina būtiskus snieguma uzlabojumus,

—	var pārbaudīt, vai ir ieviesti konkrētai darbībai paredzēti pārejas plāni, lai nodrošinātu, ka šādu projektu mērķrādītāji ir pielāgoti pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku,

—	tādu saimniecisko darbību gadījumā, uz kurām neattiecas deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Taksonomijas regulu, Taksonomijas regulas 10. panta 2. punktā izklāstītos principus izmanto kā vadlīnijas minimālajiem nosacījumiem darbībai, kuru apsver pārejas finansējuma mērķiem.

Var apsvērt iespēju izmantot korporatīvo informācijas atklāšanu saskaņā ar Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu, lai atlasītu uzņēmumus ar konkrētiem pārejas mērķiem un vajadzībām:

Var apsvērt iespēju pārejas plānos izmantot kopējus rādītājus gan uzņēmuma, gan darbības līmenī, lai sistemātiski noteiktu pārejas finansējuma vajadzības konkrētās nozarēs, pamatojoties uz finanšu rādītājiem un investīciju plāniem, par kuriem ziņo uzņēmumi, piemēram:

—	SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji 1. pakāpes un 2. pakāpes emisijām un, ciktāl iespējams, arī būtiskām 3. pakāpes emisijām,

—	salāgošana ar taksonomiju un plāni, kā salāgot saimnieciskās darbībās ietekmīgās nozarēs,

—	kapitālizdevumi nolūkā finansēt pārejas pasākumus ar atsaucēm uz galvenajiem izmantotajiem ilgtspējas rādītājiem (piemēram, uz taksonomiju balstīti kapitālizdevumi),

—	pārejas mērķrādītāju ticamība, pamatojoties uz darbībām un svirām, ko uzņēmumi plāno izmantot mērķrādītāju sasniegšanai, un to atkarība no ārējiem faktoriem (16), paredzamās pārejas izmaksas,

—	pārejas riski un tas, kā iespējamie pārejas mērķrādītāji var samazināt šādus riskus laika gaitā,

—	saskare ar klimatu saistītām finansiālām izdevībām (piemēram, % no kopējā portfeļa/parakstīšanas darbības),

—	pašreizējās un plānotās finansētās emisijas pa nozarēm, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un termiņiem,

—	portfeļa salāgošanas rādītāji (piemēram, vidējā svērtā oglekļa intensitāte, domājamā temperatūras paaugstināšanās, finansētās emisijas salīdzinājumā ar plaši izmantotu zinātniski pamatotu etalonu).

Var apsvērt iespēju izmantot atklāto informāciju par pārejas plāniem, lai noteiktu konkrētus uzņēmumus vai projektus ar skaidriem dekarbonizācijas mērķrādītājiem, kuri pašlaik darbojas ar lielām emisijām, bet kuriem ir ticami pārejas plāni, kas paredz laika gaitā emisijas samazināt, kas ļaus portfelim veikt dekarbonizāciju tādā pašā tempā, kā to dara investīciju saņēmēji uzņēmumi.

Ja ir pieejami standarti un norādījumi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 (Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu) un tās īstenošanas aktiem, var apsvērt iespēju tos izmantot, lai izvērtētu uzņēmuma klimatisko un vidisko sniegumu, tā sākumpunktu un individuālo pārejas ceļu, lai papildinātu atklāto informāciju par pārejas mērķrādītājiem, pārejas plāniem un finanšu pārskatu datiem.

Var apsvērt iespēju izmantot atklāto informāciju un prospektus, kas attiecas uz zaļo, pārejas un ar ilgtspēju saistīto obligāciju vai kapitāla vērtspapīru emisiju:

Var apsvērt iespēju vidiskās integritātes un vērienīguma ziņā investora vēlmēm atbilstošu investīciju atlasē izmantot informāciju, ko sniedz zaļo obligāciju, ar ilgtspēju saistītu obligāciju vai citu tādu obligāciju emitenti, kam piemīt pārejas finansējuma iezīmes.

Var apsvērt iespēju izmantot Eiropas zaļo obligāciju regulā paredzēto augsto pārredzamības līmeni, lai pārejas finansējumam atlasītu projektus, kuru vidiskā integritāte ir nodrošināta ar taksonomiju. Uzlabota pārredzamība attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu palielina šādu investīciju ticamību un uzticamību, jo īpaši, ja tās ir saistītas ar ilgtspējas robežvērtībām vai mērķrādītājiem, ko uzņēmums noteicis un atklāj savā korporatīvajā informācijā.

Var apsvērt iespēju izmantot augstu pārredzamības līmeni, ko emitenti nodrošina, izmantojot brīvprātīgas informācijas atklāšanas veidnes emitentiem, kuri izmanto citus standartus, nevis tos, kas paredzēti Eiropas zaļo obligāciju regulā, lai pārejas finansējumam atlasītu projektus, kuri ir salāgoti ar pārēju uz ilgtspējīgu ekonomiku.

Var apsvērt iespēju izmantot prospektos iekļautu informāciju par pārejas mērķiem vai pārejas finansējuma vajadzībām attiecībā uz emisijām, ko veic uzņēmumi pārejas procesā, lai novērtētu emisijas ilgtspējas riskus un iezīmes kopā ar citiem projekta finanšu riskiem un ieguvumiem (17).

(1) Komisijas Ieteikums par finansējuma veicināšanu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku (C(2023) 3844).

(2) Ilgtspējas jautājums ir būtisks no ietekmes viedokļa, ja tas attiecas uz uzņēmuma būtisku faktisko vai potenciālo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. No ietekmes viedokļa būtisks ilgtspējas jautājums ietver ietekmi, ko radījis vai veicinājis uzņēmums, un ietekmi, kas, pateicoties uzņēmuma darījumdarbības attiecībām, ir tieši saistīta ar uzņēmuma darbībām, produktiem un pakalpojumiem. Ilgtspēja varētu būt būtiska arī finanšu perspektīvā, piemēram, ja ilgtspējas risks īstenojas un tas noved pie balasta aktīviem.

(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu.” COM/2020/98 final.

(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam Atgriezīsim savā dzīvē dabu”. COM/2020/380 final.

(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”. COM/2021/400 final.

(6) Komisijas sagatavotais materiāls par ES pārkārtošanās ceļiem ir pieejami tīmekļa vietnē https://single-market-economy.ec.europa.eu/industry/transition-pathways_en.

(7) Uzņēmuma atkarība no ārējiem faktoriem dažādos ģeogrāfiskos reģionos, tam īstenojot uzņēmuma līmeņa pārejas plānu, piemēram, iespējamā nākotnes politika, tehnoloģiskā gatavība, sociālā pieņemamība, resursu pieejamība un klimata fiziskā ietekme dažādās tā darbības vietās.

(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, 6.–12. pants.

(9) Minimālās prasības ir noteiktas Komisijas 2020. gada 17. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 7. –9. pantā.

(10) Saskaņā ar Taksonomijas informācijas atklāšanas deleģēto aktu salāgotība ar taksonomiju jāpanāk piecos gadus, un šo periodu drīkst pārsniegt tikai tad, ja ilgāks periods ir objektīvi pamatots ar saimnieciskās darbības un attiecīgās modernizācijas īpatnībām, un tas nedrīkst pārsniegt 10 gadus.

(11) Saistītie kapitālizdevumi netiek uzskatīti par salāgotiem ar taksonomiju, bet tie var būt jēgpilns solis pārejā uz augstāku ilgtspējas snieguma līmeni.

(12) Saistītie kapitālizdevumi netiek uzskatīti par salāgotiem ar taksonomiju, bet tie var būt jēgpilns solis pārejā uz augstāku ilgtspējas snieguma līmeni.

(13) Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 (Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu) un tās īstenošanu.

(14) Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 (Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu) un tās īstenošanu.

(15) Attiecībā uz etaloniem ir noteikta dekarbonizācijas pamatprasība – 30 % ES klimata pārejas etaloniem un 50 % Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, 7 % ikgadējās dekarbonizācijas prasība, 3. pakāpes emisiju iekļaušana, pašu kapitāla sadales ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka nozaru pārstāvība atbilst mātesuzņēmuma etalonam (izvairīšanās no nozares neobjektivitātes).

(16) Piemēram, iespējamā nākotnes politika, tehnoloģiskā gatavība, sociālā pieņemamība, resursu pieejamība un klimata fiziskā ietekme dažādās vietās, kurās uzņēmums darbojas.

(17) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Regulu (ES) Nr. 600/2014, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam, (COM/2022/762 final) veicina pārredzamību, pieprasot iekļaut informāciju par ilgtspēju prospektos par emisijām, kuros ir apgalvojumi par ilgtspēju.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 174

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	66. gadagājums 2023. gada 7. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1418 (2023. gada 30. jūnijs), ar ko nosaukumam Pic Saint-Loup (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1419 (2023. gada 4. jūlijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1420 (2023. gada 4. jūlijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	6
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1421 (2023. gada 6. jūlijs), ar ko par 9. produkta veida biocīdos lietojamu aktīvo vielu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 apstiprina sēra dioksīdu, kas izdalās no nātrija metabisulfīta ( 1 )	9
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1422 (2023. gada 3. jūlijs) par konkrētiem pagaidu ārkārtas pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Horvātijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 4589) ( 1 )	12
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1423 (2023. gada 5. jūlijs), ar kuru atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/1486, ar ko pagarina termiņu, līdz kuram akroleīns apstiprināts lietošanai 12. produkta veida biocīdos ( 1 )	15
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1424 (2023. gada 5. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 neatjaunina apstiprinājumu akroleīna lietošanai 12. produkta veida biocīdos ( 1 )	17
		IETEIKUMI
	*	Komisijas Ieteikums (ES) 2023/1425 (2023. gada 27. jūnijs) par finansējuma veicināšanu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku	19


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.