PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1183/2005 Ia pielikuma A iedaļā (“Personas”) izklāstītajā sarakstā svītro šādus ierakstus:

“8.	Emmanuel Ramazani SHADARY;

9.	Kalev MUTONDO.”

PIELIKUMS

Metodika nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu un reciklēta oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu noteikšanai

A.   METODIKA

1.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu vai reciklēta oglekļa degvielu ražošanā un izmantošanā, aprēķina šādi: E = e i + e p + e td + e u – e ccs kur: E = kopējās emisijas, ko rada degvielas izmantošana (g CO2ekv./MJ degvielas); e i = e i elastic + e i rigid – e ex-use: emisijas no ielaižu piegādes (g CO2ekv./MJ degvielas) e i elastic = emisijas no elastīgām ielaidēm (g CO2ekv./MJ degvielas), e i rigid = emisijas no neelastīgām ielaidēm (g CO2ekv./MJ degvielas), e ex-use = emisijas no ielaižu esošā izmantojuma vai sadalīšanās (g CO2ekv./MJ degvielas); e p = emisijas no pārstrādes (g CO2ekv./MJ degvielas); e td = emisijas no transportēšanas un sadales (g CO2ekv./MJ degvielas); e u = emisijas no degvielas sadedzināšanas tās galalietojumā (g CO2ekv./MJ degvielas); e ccs = emisiju aiztaupījums no oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskas uzglabāšanas (g CO2ekv./MJ degvielas). Iekārtu un aprīkojuma ražošanā radušās emisijas neņem vērā. Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu vai reciklēta oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti nosaka, dalot procesa, kas aptver katru formulas elementu, kopējās emisijas ar kopējo degvielas daudzumu, kas rodas procesā, un to izsaka gramos CO2 ekvivalenta uz MJ degvielas (g CO2ekv./MJ degvielas). Ja degviela ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu, reciklēta oglekļa degvielu un citu degvielu maisījums, uzskata, ka visiem (degvielas) veidiem ir vienāda emisiju intensitāte. Izņēmums no šā noteikuma ir līdzpārstrāde, kurā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidrās un gāzveida transporta degvielas un reciklēta oglekļa degvielas tikai daļēji aizstāj konvencionālo ielaidi procesā. Šādā situācijā, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, to proporcionāli nodala, pamatojoties uz šādu ielaižu enerģētiskajām vērtībām: — tā procesa daļa, kuras pamatā ir konvencionālā ielaide, un — tā procesa daļa, kuras pamatā ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidrās un gāzveida transporta degvielas un reciklēta oglekļa degvielas, pieņemot, ka citādi procesa daļas ir identiskas. Analogu nodalījumu starp procesiem piemēro gadījumos, kad nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidrās un gāzveida transporta degvielas un reciklēta oglekļa degvielas pārstrādā kopā ar biomasu. Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti var aprēķināt kā vidējo rādītāju visai degvielu ražošanai, kas notiek laikposmā, kurš nepārsniedz vienu kalendāro mēnesi, bet to var aprēķināt arī īsākiem laika intervāliem. Ja elektroenerģiju, kas ir pilnībā atjaunīga saskaņā ar Direktīvā (ES) 2018/2001 noteikto metodiku, izmanto par ielaidi, kas uzlabo degvielas vai starpproduktu siltumspēju, laika intervāls atbilst prasībām, ko piemēro laiciskajai korelācijai. Attiecīgā gadījumā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes vērtības, kas aprēķinātas atsevišķiem laika intervāliem, var izmantot, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējo intensitāti laikposmam līdz vienam mēnesim, ar noteikumu, ka atsevišķās vērtības, kas aprēķinātas par katru laika periodu, atbilst minimālajam 70 % aiztaupījuma slieksnim.

2.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām vai reciklēta oglekļa degvielām aprēķina šādi. Aiztaupījums = (E F – E)/E F kur: E = kopējās emisijas no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu vai reciklēta oglekļa degvielu izmantošanas; E F = fosilo degvielu komparatora kopējās emisijas. Visām nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un reciklēta oglekļa degvielām fosilās degvielas komparatora kopējās emisijas ir 94 g CO2ekv./MJ.

3.

Ja procesa izlaide nav pilnībā kvalificējama kā atjaunīgas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās un gāzveida transporta degvielas vai reciklēta oglekļa degviela, to attiecīgos īpatsvarus kopējā izlaidē nosaka šādi: a) nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu frakciju nosaka, attiecīgo atjaunīgās enerģijas ielaidi procesā dalot ar kopējām attiecīgajām enerģijas ielaidēm procesā; b) reciklēta oglekļa degvielas frakciju nosaka, attiecīgo enerģijas ielaidi procesā, kas kvalificējama kā avots reciklēta oglekļa degvielas ražošanai, dalot ar kopējām attiecīgajām enerģijas ielaidēm procesā. Attiecīgā enerģija materiālu ielaidēm ir tā materiāla ielaides zemākā siltumspēja, kas nonāk degvielas molekulārajā struktūrā (1). Elektroenerģijas ielaidēm, ko izmanto degvielas vai starpproduktu siltumspējas palielināšanai, attiecīgā enerģija ir elektroenerģijas enerģija. Industriālajām izdalgāzēm tā ir enerģija izdalgāzēs, pamatojoties uz to zemāko siltumspēju. Tā siltuma gadījumā, ko izmanto degvielas vai starpprodukta siltumspējas palielināšanai, attiecīgā enerģija ir lietderīgā enerģija siltumā, ko izmanto degvielas sintēzei. Lietderīgais siltums ir kopējā siltumenerģija, kas reizināta ar Karno cikla lietderības koeficientu, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikuma C daļas 1. punkta b) apakšpunktā. Citas ielaides ņem vērā tikai, nosakot degvielas emisiju intensitāti.

4.

Nosakot ielaižu piegādes emisijas, nodala elastīgās ielaides un neelastīgās ielaides. Neelastīgas ielaides ir tās, kuru piegādes nevar palielināt, lai apmierinātu papildu pieprasījumu. Tādējādi visas ielaides, kas kvalificējamas kā oglekļa avots reciklēta oglekļa degvielas ražošanai, ir neelastīgas, kā arī izlaides fiksētā attiecībā inkorporētā procesā (2) un kas veido mazāk nekā 10 % no izlaides ekonomiskās vērtības. Ja tās veido 10 % vai vairāk no ekonomiskās vērtības, tās uzskata par elastīgām. Principā elastīgas ielaides ir tās, kuru piegādes var palielināt, lai apmierinātu papildu pieprasījumu. Šajā kategorijā ietilpst naftas produkti no pārstrādes rūpnīcām, jo naftas pārstrādes rūpnīcas var mainīt savu produktu attiecību.

5.

Elektroenerģijas, kas kvalificējama kā pilnībā atjaunīga saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 27. panta 3. punktu, siltumnīcefekta gāzu emisijām piešķir nulles vērtību.

6.

Lai siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtības attiecinātu uz elektroenerģiju, kas ņemta no elektrotīkla, nav pilnībā atjaunīga saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 27. panta 3. punktu un kuru izmanto, lai ražotu nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidras un gāzveida transporta degvielas un reciklēta oglekļa degvielas, katrā kalendārajā gadā izmanto vienu no šādām trim alternatīvām metodēm: a) siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtības attiecina saskaņā ar šā pielikuma C daļu. Tas neskar novērtējumu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem; b) siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtības attiecina atkarībā no pilnas slodzes stundu skaita, kuras darbojas iekārta, kas ražo nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidrās un gāzveida transporta degvielas un reciklēta oglekļa degvielas. Ja pilnas slodzes stundu skaits ir vienāds ar vai mazāks par stundu skaitu, kurās iepriekšējā kalendārajā gadā, par ko ir pieejami ticami dati, elektroenerģijas robežcenu noteica atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai kodolelektrostacijas, uz tīkla elektroenerģiju, ko izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu un reciklēta oglekļa degvielu ražošanas procesā, attiecina siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas ir nulle g CO2ekv./MJ. Ja šis pilnas slodzes stundu skaits ir pārsniegts, uz tīkla elektroenerģiju, ko izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu un reciklēta oglekļa degvielu ražošanas procesā, attiecina siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību 183 g CO2ekv./MJ vai c) var izmantot siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību robežiekārtai, kas ražo elektroenerģiju nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanas laikā tirdzniecības zonā, ja šī informācija ir publiski pieejama no valsts pārvades sistēmas operatora. Ja izmanto b) apakšpunktā noteikto metodi, to piemēro arī elektroenerģijai, ko izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu un reciklēta oglekļa degvielu ražošanai un kas ir pilnībā atjaunīga saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 27. panta 3. punktu.

7.

Elastīgu ielaižu SEG emisijas, kas rodas inkorporētā procesā, nosaka, pamatojoties uz datiem par faktisko procesu, kurā tās rodas. Tas ietver visas emisijas, kas rodas visā piegādes ķēdē (tostarp emisijas, kas rodas, iegūstot primāro enerģiju, kura vajadzīga ielaides veikšanai, ielaides apstrādei un ielaides transportēšanai). Neietver sadedzināšanas emisijas, kas saistītas ar oglekļa saturu degvielu ielaidēs (3). Tomēr SEG emisijas no elastīgajām ielaidēm, kas nerodas inkorporētā procesā, nosaka, pamatojoties uz šā pielikuma B daļā iekļautajām vērtībām. Ja ielaide nav iekļauta sarakstā, informāciju par emisiju intensitāti var iegūt no JEC-WTW ziņojuma jaunākās versijas, datubāzes ECOINVENT, oficiāliem avotiem, piemēram, IPCC, IEA vai valdības, citiem recenzētiem avotiem, piemēram, datubāzes E3 un GEMIS, un zinātniski recenzētām publikācijām.

8.

Katras ielaides piegādātājs, izņemot tās, kuru vērtības ņemtas no šā pielikuma B daļas, aprēķina ielaides emisiju intensitāti (4) saskaņā ar šajā dokumentā noteiktajām procedūrām un paziņo vērtību nākamajam ražošanas posmam vai galīgās degvielas ražotājam. Tas pats noteikums attiecas uz ielaižu piegādātājiem tālāk atpakaļ piegādes ķēdē.

9.

Emisijas no neelastīgām ielaidēm ietver emisijas, kas rodas, pārvirzot šīs ielaides no iepriekšēja vai alternatīva lietojuma. Šajās emisijās ņem vērā elektroenerģijas, siltuma vai produktu, kas iepriekš ražoti, izmantojot šo ielaidi, ražošanas zudumu, kā arī visas emisijas, ko rada ielaides papildu apstrāde un transports. Piemēro šādus noteikumus: a) emisijas, kas attiecināmas uz neelastīgu ielaides resursu piegādi, nosaka, reizinot zaudēto elektroenerģijas, siltuma vai citu produktu ražošanu ar attiecīgo emisijas faktoru. Zaudētas elektroenerģijas ražošanas gadījumā emisijas faktori, kas jāņem vērā, attiecas uz tīkla elektroenerģijas ražošanu valstī, kurā notikusi pārvirze, un noteikti saskaņā ar attiecīgo metodiku, kas izklāstīta 5. vai 6. punktā. Pārvirzīta materiāla gadījumā emisijas, kas attiecināmas uz aizstājējmateriālu, šajā metodikā aprēķina tāpat kā materiālu ielaidei. Pirmos 20 gadus pēc nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu vai reciklēta oglekļa degvielu ražošanas uzsākšanas elektroenerģijas, siltuma un materiālu ražošanas zaudējumu nosaka, pamatojoties uz vidējo elektroenerģijas un siltuma daudzumu, kas no neelastīgās ielaides tika saražots pēdējo trīs gadu laikā pirms nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu vai reciklēta oglekļa degvielu ražošanas uzsākšanas. Pēc 20 ražošanas gadiem elektroenerģijas, siltuma vai citu produktu ražošanas zaudējumu nosaka, pamatojoties uz minimālajiem energosnieguma standartiem, kas pieņemti attiecīgajos labāko pieejamo tehnoloģiju (LPT) secinājumos. Ja uz procesu neattiecas LPT, zaudētās produkcijas aplēses pamatā ir salīdzināms process, kurā izmanto progresīvu tehnoloģiju; b) attiecībā uz neelastīgām ielaidēm, kas ir starpplūsmas rūpnieciskos procesos, piemēram, koksa gāzi, domnas gāzi tēraudlietuvē vai naftas pārstrādes gāzi naftas pārstrādes rūpnīcā, ja ietekmi, ko rada to pārvirzīšana uz degvielas ražošanu, nevar tieši izmērīt, emisijas, ko rada ielaides pārvirzīšana, nosaka, pamatojoties uz iekārtas darbības simulācijām pirms un pēc tās pārveidošanas, lai ražotu reciklēta oglekļa degvielas. Ja iekārtas pārveidošanas rezultātā ir samazinājusies dažu produktu izlaide, emisijas, ko attiecina uz neelastīgo ielaidi, ietver emisijas, kas saistītas ar zaudēto produktu aizstāšanu; c) ja procesā izmanto neelastīgas ielaides no jaunām iekārtām, piemēram, jaunas tēraudlietuves, kas izmanto domnas gāzi reciklēta oglekļa degvielu ražošanai, ņem vērā ietekmi, ko rada ielaides pārvirzīšana no visekonomiskākā alternatīvā izmantojuma. Pēc tam emisiju sekas aprēķina saskaņā ar minimālajiem energosnieguma standartiem, kas pieņemti attiecīgajos LPT secinājumos. Attiecībā uz rūpnieciskiem procesiem, uz kuriem neattiecas LPT, aiztaupītās emisijas aprēķina, pamatojoties uz salīdzināmo procesu, kurā izmanto progresīvu tehnoloģiju.

10.

Emisijas no pašreizējās izmantošanas vai sadalīšanās ietver visas ielaides pašreizējā izmantojuma vai aprites emisijas, kuras tiek novērstas, ja ielaidi izmanto degvielas ražošanai. Šajās emisijās ietver tā degvielas ķīmiskajā sastāvā ietvertā oglekļa CO2 ekvivalentu, kurš citādi būtu ticis emitēts atmosfērā kā CO2. Tas ietver CO2, kas ticis uztverts un ietverts degvielā, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: a) CO2 ir ticis uztverts no darbības, kas uzskaitīta Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, ir ņemts vērā efektīvas oglekļa cenas noteikšanas sistēmas augšposmā un pirms 2036. gada ir ietverts degvielas ķīmiskajā sastāvā. Šo termiņu pagarina līdz 2041. gadam, izņemot gadījumos, kad CO2 rodas, sadedzinot degvielas elektroenerģijas ražošanai, vai b) kad CO2 uztverts no gaisa, vai c) ja uztvertais CO2 rodas, ražojot vai sadedzinot biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos vai biomasas kurināmos, kas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, un CO2 uztveršana nav saņēmusi kredītus par CO2 uztveršanas un aizstāšanas radītajiem emisiju aiztaupījumiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 V un VI pielikumā; vai d) ja uztvertais CO2 rodas, sadedzinot nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidrās un gāzveida transporta degvielas vai reciklēta oglekļa degvielas, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un 28. panta 5. punktā un šajā regulā; vai e) ja uztvertais CO2 rodas no ģeoloģiska CO2 avota un iepriekš CO2 izdalījās dabiski. Neietver uztvertu CO2, kas rodas no degvielas, kas tiek apzināti sadedzināta konkrētam CO2 radīšanas mērķim, un CO2, kura uztveršanai ir piešķirts emisiju kredīts saskaņā ar citiem tiesību aktu noteikumiem. Ar ielaidi saistīto emisiju aprēķinā iekļauj emisijas, kas saistītas ar tādām ielaidēm kā elektroenerģija, siltums un patērējamie materiāli, ko izmanto CO2 uztveršanas procesā.

11.

10. punkta a) apakšpunktā noteiktie datumi tiks pārskatīti, ņemot vērā to, kā Direktīvas 2003/87/EK aptvertajās nozarēs tiks īstenots Savienības mēroga klimata mērķrādītājs 2040. gadam, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1119 4. panta 3. punktu.

12.

Pārstrādes emisijas ietver tiešās emisijas atmosfērā no pašas pārstrādes, no atkritumu apstrādes un noplūdēm.

13.

Emisijas no degvielas sadedzināšanas attiecas uz izmantojamās degvielas kopējām sadedzināšanas emisijām.

14.

Siltumnīcefekta gāzes, ko ņem vērā emisiju aprēķinos, un to oglekļa dioksīda ekvivalenti ir tādi paši, kā norādīts Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikuma C daļas 4. punktā.

15.

Ja procesā iegūst vairākus līdzproduktus, piemēram, degvielas vai ķimikālijas, kā arī enerģijas līdzproduktus, piemēram, siltumu, elektroenerģiju vai mehānisko enerģiju, ko eksportē no rūpnīcas, siltumnīcefekta gāzu emisijas šiem līdzproduktiem iedala, izmantojot šādas pieejas: a) iedalīšanu veic tā procesa beigās, kurā rodas līdzprodukti. Iedalītās emisijas ietver paša procesa emisijas, kā arī emisijas, kas attiecināmas uz procesa ielaidēm; b) iedalāmās emisijas ir e i plus visas e p , e td un e ccs frakcijas, kas rodas līdz un ieskaitot procesa posmu, kurā ražo līdzproduktus. Ja ielaide procesā pati par sevi ir cita procesa līdzprodukts, vispirms veic iedalīšanu otrajā procesā, lai noteiktu emisijas, kas attiecināmas uz ielaidi; c) ja kāda iekārta projekta robežās apstrādā tikai vienu no projekta līdzproduktiem, tad emisijas no šīs iekārtas pilnībā attiecina uz šo līdzproduktu; d) ja process ļauj mainīt saražoto līdzproduktu attiecību, iedalīšanu veic, pamatojoties uz fizisko cēloņsakarību, nosakot ietekmi uz procesa emisijām, ko rada tikai viena līdzprodukta izlaides palielināšana, vienlaikus saglabājot nemainīgas pārējās izlaides; e) ja produktu attiecība ir nemainīga un visi līdzprodukti ir degvielas, elektroenerģija vai siltumenerģija, iedalīšanu veic pēc enerģijas satura. Ja iedale attiecas uz eksportēto siltumu, pamatojoties uz enerģijas saturu, drīkst ņemt vērā tikai siltuma lietderīgo daļu, kā noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikuma C daļas 16. punktā; f) ja produktu attiecība ir nemainīga un daži līdzprodukti ir materiāli bez enerģijas satura, iedalīšanu veic pēc līdzproduktu ekonomiskās vērtības. Vērā ņemamā ekonomiskā vērtība ir ražojumu vidējā rūpnīcas vērtība pēdējo trīs gadu laikā. Ja šādi dati nav pieejami, vērtību aplēš no preču cenām, no kurām atskaitītas transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas (5).

16.

Transporta un izplatīšanas emisijās iekļauj emisijas no gatavo degvielu uzglabāšanas un izplatīšanas. Emisijas, kas attiecināmas uz ielaidēm e i , ietver emisijas, kas saistītas ar to transportēšanu un uzglabāšanu.

17.

Ja process nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgu šķidro un gāzveida transporta degvielu vai reciklēta oglekļa degvielu ražošanai rada oglekļa emisijas, kas tiek pastāvīgi uzglabātas saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu, to var kreditēt procesa produktiem kā emisiju samazinājumu saskaņā ar e ccs . Saskaņā ar e p būs jāņem vērā arī emisijas, kas rodas uzglabāšanas darbības rezultātā (tostarp oglekļa dioksīda transportēšana).

B.   “STANDARTVĒRTĪBAS” ELASTĪGO IELAIŽU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU INTENSITĀTĒM

Ielaižu, kas nav elektroenerģija, SEG intensitāte ir norādīta šajā tabulā:

	Kopējās emisijas g CO2ekv./MJ	Augšposma emisijas g CO2ekv./MJ	Sadedzināšanas emisijas g CO2ekv./MJ
Dabasgāze	66,0	9,7	56,2
Dīzeļdegviela	95,1	21,9	73,2
Benzīns	93,3	19,9	73,4
Smagā degvieleļļa	94,2	13,6	80,6
Metanols	97,1	28,2	68,9
Akmeņogles	112,3	16,2	96,1
Lignīts	116,7	1,7	115,0

	g CO2ekv./kg
Amonjaks	2 351,3
Kalcija hlorīds (CaCl2)	38,8
Cikloheksāns	723,0
Sālsskābe (HCl)	1 061,1
Smērvielas	947,0
Magnija sulfāts (MgSO4)	191,8
Slāpeklis	56,4
Fosforskābe (H3PO4)	3 124,7
Kālija hidroksīds (KOH)	419,1
Tīrs CaO tehnoloģiskajiem procesiem	1 193,2
Nātrija karbonāts (Na2CO3)	1 245,1
Nātrija hlorīds (NaCl)	13,3
Nātrija hidroksīds (NaOH)	529,7
Nātrija metoksīds (Na(CH3O))	2 425,5
SO2	53,3
Sērskābe (H2SO4)	217,5
Karbamīds	1 846,6

C.   ELEKTROENERĢIJAS SEG EMISIJU INTENSITĀTE

Elektroenerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti nosaka valstu vai tirdzniecības zonu līmenī. Elektroenerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti drīkst noteikt tikai tirdzniecības zonu līmenī, ja nepieciešamie dati ir publiski pieejami. Aprēķinot elektroenerģijas oglekļietilpīgumu, kas izteikts kā g CO2ekv./kWh elektroenerģijas, ņem vērā visus potenciālos primārās enerģijas avotus elektroenerģijas ražošanai, iekārtas veidu, pārveidošanas lietderības koeficientu un elektroenerģijas pašpatēriņu elektrostacijā.

Aprēķinā ņem vērā visas oglekļa ekvivalenta emisijas, kas saistītas ar elektroenerģijas ražošanā izmantoto degvielu sadedzināšanu un piegādi. Tas ir atkarīgs no dažādu degvielu daudzuma, ko izmanto elektroenerģijas ražošanas iekārtās, un no degvielu sadedzināšanas emisijas faktoriem un augšupējiem degvielas emisijas faktoriem.

Siltumnīcefekta gāzes, kas nav CO2, pārrēķina CO2ekv., reizinot to globālās sasilšanas potenciālu (GSP) attiecībā pret CO2 100 gadu laikposmā, kā noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikuma C daļas 4. punktā. Biomasas degvielu sadedzināšanas radītās CO2 emisijas to biogēnās izcelsmes dēļ netiek ņemtas vērā, bet ir jāuzskaita CH4 un N2O emisijas.

Lai aprēķinātu SEG emisijas no degvielu sadedzināšanas, izmanto IPCC standarta emisijas faktorus stacionārai sadedzināšanai enerģētikas nozarē (IPCC 2006). Augšposma emisijās ietver emisijas no visiem procesiem un posmiem, kas vajadzīgi, lai degvielu padarītu gatavu elektroenerģijas ražošanai; tās rodas elektroenerģijas ražošanā izmantotās degvielas ieguves, rafinēšanas un transportēšanas rezultātā.

Turklāt ņem vērā visas augšposma emisijas no biomasas audzēšanas, novākšanas, savākšanas, pārstrādes un transportēšanas. Kūdru un fosilas izcelsmes atkritumu materiālu sastāvdaļas uzskata par fosilo kurināmo.

Degvielas, ko izmanto bruto elektroenerģijas ražošanai iekārtās, kurās ražo tikai elektroenerģiju, nosaka, pamatojoties uz elektroenerģijas ražošanu un pārveidošanas elektroenerģijā efektivitāti. Koģenerācijas (CHP) gadījumā degvielas, ko izmanto CHP saražotajam siltumam, uzskaita, ņemot vērā alternatīvu siltuma ražošanu ar vidējo kopējo efektivitāti 85 %, bet pārējo attiecina uz elektroenerģijas ražošanu.

Attiecībā uz kodolelektrostacijām pieņem, ka kodolsiltumnerģijas pārveidošanas lietderības koeficients ir 33 %, vai izmanto Eurostat vai līdzīga akreditēta avota sniegtus datus.

Nevienu degvielu neasociē ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgiem energoresursiem, kas ietver hidroenerģiju, saules enerģiju, vēja enerģiju un ģeotermālo enerģiju. Emisijas, ko rada elektroenerģijas ražošanas iekārtu būvniecība un ekspluatācijas izbeigšana, un atkritumu apsaimniekošana, netiek ņemtas vērā. Tādējādi oglekļa ekvivalenta emisijas, kas saistītas ar atjaunīgās elektroenerģijas (vēja, saules, hidroenerģijas un ģeotermālās enerģijas) ražošanu, uzskata par vienādām ar nulli.

CO2 ekvivalenta emisijas, ko rada bruto elektroenerģijas ražošana, ietver augšposma emisijas no JEC WTW v5 (Prussi et al, 2020), kas uzskaitītas 3. tabulā, un standarta emisijas faktorus stacionārai sadedzināšanai saskaņā ar IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (IPCC 2006), kas uzskaitīti 1. un 2. tabulā. Augšposma emisijas izmantotās degvielas piegādei aprēķina, piemērojot JEC WTW v5 augšposma emisijas faktorus (Prussi et al, 2020).

Elektroenerģijas oglekļietilpīgumu aprēķina pēc šādas formulas:

kur:	e gross_prod	=	CO2 ekvivalenta emisijas
	=	augšposma CO2 ekvivalenta emisijas faktori
	=	CO2 ekvivalenta emisijas faktori no degvielu sadedzināšanas
B i	=	degvielas patēriņš elektroenerģijas ražošanai
	=	elektroenerģijas ražošanā izmantotās degvielas.

Neto saražotās elektroenerģijas apjomu nosaka bruto saražotā elektroenerģija, elektroenerģijas pašpatēriņš elektrostacijā un elektroenerģijas zudumi hidroakumulācijā.

kur:	E net	=	neto saražotā elektroenerģija
E gross	=	bruto saražotā elektroenerģija
E own	=	elektroenerģijas iekšējais pašpatēriņš elektrostacijā
E pump	=	elektroenerģija sūknēšanai

Neto saražotās elektroenerģijas oglekļietilpīgums ir kopējās bruto SEG emisijas neto elektroenerģijas ražošanai vai izmantošanai:

kur: CI = CO2 ekvivalenta emisijas, ko rada elektroenerģijas ražošana

Elektroenerģijas ražošanas un degvielas patēriņa dati

Datus par elektroenerģijas ražošanu un degvielas patēriņu iegūst no IEA datiem un statistikas (piemēram, no IEA tīmekļvietnes datu un statistikas iedaļas Energy Statistics Data Browser), kas sniedz datus par enerģijas bilancēm un elektroenerģiju, kura saražota, izmantojot dažādas degvielas (6).

Attiecībā uz ES dalībvalstīm Eurostat dati ir detalizētāki, un tos var izmantot IEA datu vietā. Ja siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti nosaka tirdzniecības zonu līmenī, izmanto datus no oficiālās valsts statistikas, kuriem ir tāds pats detalizācijas līmenis kā IEA datiem. Degvielas patēriņa dati ietver visdetalizētākos nacionālajās statistikās pieejamos datus: cietais fosilais kurināmais, rūpnieciskās gāzes, kūdra un kūdras produkti, degslāneklis un naftas smiltis, nafta un naftas produkti, dabasgāze, atjaunīgie energoresursi un biodegvielas, neatjaunīgie atkritumi un kodolenerģija. Atjaunīgie energoresursi un biodegvielas ietver biodegvielas, atjaunojamos sadzīves atkritumus, hidroenerģiju, okeānu enerģiju, ģeotermālo, vēja, saules enerģiju un siltumsūkņus.

Ielaides dati no literatūras avotiem

1. tabula

Standarta emisijas faktori stacionārai sadedzināšanai (g/MJ degvielas ar zemāko siltumspēju)

Degviela	CO2	CH4	N2O
Cietais fosilais kurināmais
Antracīts	98,3	0,001	0,0015
Koksa ogles	94,6	0,001	0,0015
Citas bitumenogles	94,6	0,001	0,0015
Pusbitumenogles	96,1	0,001	0,0015
Lignīts	101	0,001	0,0015
Akmeņogļu briketes	97,5	0,001	0,0015
Koksa krāsns kokss	107	0,001	0,0015
Gāzes kokss	107	0,001	0,0001
Akmeņogļu darva	80,7	0,001	0,0015
Brūnogļu briketes	97,5	0,001	0,0015
Rūpnieciskās gāzes
Gāzes rūpnīcu gāze	44,4	0,001	0,0001
Koksa gāze	44,4	0,001	0,0001
Domnas gāze	260	0,001	0,0001
Citas reģenerētās gāzes	182	0,001	0,0001
Kūdra un kūdras produkti	106	0,001	0,0015
Degslāneklis un naftas smiltis	73,3	0,003	0,0006
Nafta un naftas produkti
Jēlnafta	73,3	0,003	0,0006
Dabasgāzes kondensāti	64,2	0,003	0,0006
Naftas pārstrādes izejvielas	73,3	0,003	0,0006
Piedevas un skābekļa savienojumi	73,3	0,003	0,0006
Citi ogļūdeņraži	73,3	0,003	0,0006
Naftas pārstrādes gāze	57,6	0,001	0,0001
Etāns	61,6	0,001	0,0001
Sašķidrinātas naftas gāzes	63,1	0,001	0,0001
Motorbenzīns	69,3	0,003	0,0006
Aviācijas benzīns	70	0,003	0,0006
Benzīna tipa reaktīvo dzinēju degviela	70	0,003	0,0006
Petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela	71,5	0,003	0,0006
Citi petrolejas veidi	71,5	0,003	0,0006
Jēlbenzīns	73,3	0,003	0,0006
Gāzeļļa un dīzeļdegviela	74,1	0,003	0,0006
Degvieleļļa	77,4	0,003	0,0006
Lakbenzīns un SBP	73,3	0,003	0,0006
Smērvielas	73,3	0,003	0,0006
Bitumens	80,7	0,003	0,0006
Naftas kokss	97,5	0,003	0,0006
Parafīna vaski	73,3	0,003	0,0006
Citi naftas produkti	73,3	0,003	0,0006
Dabasgāze	56,1	0,001	0,0001
Atkritumi
Rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojami)	143	0,03	0,004
Neatjaunojami sadzīves atkritumi	91,7	0,03	0,004
Piezīme. Vērtības jāreizina ar GSP koeficientiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikuma C daļas 4. punktā. Avots: IPCC, 2006.

2. tabula

Standarta emisijas faktori biomasas izcelsmes degvielu stacionārai sadedzināšanai (g/MJ degvielas ar zemāko siltumspēju)

Degviela	CO2	CH4	N2O
Primārās cietās biodegvielas	0	0,03	0,004
Kokogles	0	0,2	0,004
Biogāzes	0	0,001	0,0001
Atjaunojami sadzīves atkritumi	0	0,03	0,004
Tīrs biobenzīns	0	0,003	0,0006
Biobenzīna maisījums	0	0,003	0,0006
Tīras biodīzeļdegvielas	0	0,003	0,0006
Bodīzeļdegvielu maisījums	0	0,003	0,0006
Tīra reaktīvo dzinēju biopetroleja	0	0,003	0,0006
Reaktīvo dzinēju biopetrolejas maisījums	0	0,003	0,0006
Citas šķidrās biodegvielas	0	0,003	0,0006
Avots: IPCC, 2006.

3. tabula

Degvielas augšposma emisiju faktori (g CO2ekv./MJ degvielas pie zemākās siltumspējas)

Degviela	Emisijas faktors
Akmeņogles	15,9
Brūnogles	1,7
Kūdra	0
Ogļu gāzes	0
Naftas produkti	11,6
Dabasgāze	12,7
Cietās biodegvielas	0,7
Šķidrās biodegvielas	46,8
Rūpnieciskie atkritumi	0
Sadzīves atkritumi	0
Biogāzes	13,7
Kodolatkritumi	1,2
Avots: JEC WTW v5.

A tabulā ir iekļautas elektroenerģijas SEG emisiju intensitātes vērtības valstu līmenī Eiropas Savienībā. Ja elektroenerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti nosaka valsts līmenī, šīs vērtības Eiropas Savienībā iegūtai elektroenerģijai izmanto, līdz kļūst pieejami jaunākie dati elektroenerģijas emisiju intensitātes noteikšanai (7).

A tabula

Elektroenerģijas emisiju intensitāte Eiropas Savienībā 2020. gadā

Valsts	Saražotās elektroenerģijas emisiju intensitāte (g CO2ekv./MJ)
Austrija	39,7
Beļģija	56,7
Bulgārija	119,2
Kipra	206,6
Čehija	132,5
Vācija	99,3
Dānija	27,1
Igaunija	139,8
Grieķija	125,2
Spānija	54,1
Somija	22,9
Francija	19,6
Horvātija	55,4
Ungārija	72,9
Īrija	89,4
Itālija	92,3
Latvija	39,4
Lietuva	57,7
Luksemburga	52,0
Malta	133,9
Nīderlande	99,9
Polija	196,5
Portugāle	61,6
Rumānija	86,1
Slovākija	45,6
Slovēnija	70,1
Zviedrija	4,1
Avots: JRC, 2022.

---

(1)  Attiecībā uz ūdeni saturošām materiālu ielaidēm par zemāko siltumspēju pieņem materiāla ielaides sausās daļas zemāko siltumspēju (t. i., neņemot vērā enerģiju, kas vajadzīga ūdens iztvaicēšanai). Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidrās un gāzveida transporta degvielas, ko izmanto par starpproduktiem konvencionālo degvielu ražošanā, neņem vērā.

(2)  Inkorporēti procesi ietver procesus, kas notiek vienā un tajā pašā rūpnieciskajā kompleksā vai kas piegādā ielaidi, izmantojot specializētu piegādes infrastruktūru, vai kas piegādā vairāk nekā pusi no visu ielaižu enerģijas nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidrās un gāzveida transporta degvielas vai reciklēta oglekļa degvielas ražošanai.

(3)  Ja oglekļietilpīgumus ņem no tabulas B daļā, sadedzināšanas emisijas neņem vērā. Tas tāpēc, ka sadedzināšanas emisijas tiek ieskaitītas galīgās degvielas pārstrādē vai sadedzināšanas emisijās.

(4)  Saskaņā ar 6. iedaļu emisiju intensitāte neietver emisijas, kas iegultas piegādātās ielaides oglekļa saturā.

(5)  Jāņem vērā, ka svarīgas ir līdzproduktu relatīvās vērtības, tāpēc vispārējā inflācija nav svarīga.

(6)  Piemērs: https://www.iea.org/data-and-statistics/data-tools/energy-statistics-data-browser?country=GERMANY&energy=Coal&year=202.

(7)  Eiropas Komisija regulāri darīs pieejamus atjauninātus datus.

PIELIKUMS

Atbalsts Starptautiskās konvencijas par kodolterorisma apkarošanu universalizācijai un efektīvai īstenošanai

Kopsavilkums

Vispārīga informācija

2005. gada Starptautiskā konvencija par kodolterorisma apkarošanu (ICSANT) ir viens no 19 starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem cīņai pret terorismu, kuri ir būtiski starptautiskajam mieram un drošībai. 2023. gada martā ICSANT bija 120 puses, kas nozīmē, ka konvencija vēl neaizsargā vairāk nekā trešdaļu pasaules. Lai pilnībā izmantotu ICSANT potenciālu un nepieļautu drošas patveršanās vietas un juridiskas nepilnības, universalizācija joprojām ir viens no svarīgākajiem mērķiem. Tomēr kļūšana par konvencijas pusi ir tikai pirmais nepieciešamais solis, un būtiska ir arī efektīva īstenošana (leģislatīva un tehniska).

Pievienošanās ICSANT nozīmē, ka ir jāpieņem vajadzīgie valsts īstenošanas tiesību akti, lai nodrošinātu, ka visas konvencijā noteiktās prasības tiek pienācīgi transponētas valstu tiesību sistēmās. Tas nodrošina visaptverošu tiesisko aptveri attiecībā uz noziegumiem, kas saistīti ar kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu, tostarp terora aktiem, kā arī mehānismus šādas rīcības novēršanai un reaģēšanai uz to.

Pirmais projekts starp Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju par Starptautiskās konvencijas par kodolterorisma apkarošanu universalizācijas un efektīvas īstenošanas veicināšanu sākās 2019. gadā un tiks pabeigts 2023. gada jūnijā. Šis projekts ir svarīga daudzpusēja drošības partnerība, kas kalpo tam, lai pievērstos pastāvošajam apdraudējumam saistībā ar to, ka nevalstiski aktori iegūst vai izmanto kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu terorisma vai citiem noziedzīgiem mērķiem. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad kodoldrošības jautājumam visā pasaulē tiek pievērsta lielāka politiskā uzmanība.

Projekta pamatojums

ICSANT joprojām ir ļoti svarīga ne tikai tām valstīm, kam ir kodolmateriāls un kodolenerģijas programmas, bet arī visām citām valstīm, ņemot vērā, ka ICSANT attiecas arī uz citu radioaktīvo materiālu, ko parasti izmanto citā starpā medicīnā, rūpniecībā un lauksaimniecībā. Tāpēc ir jāturpina veicināt un atbalstīt konvencijas universalizāciju un efektīvu īstenošanu, parādot ieguvumus, ko visām valstīm dod tas, ka tās pievienojas līgumam un novērš un aizliedz nevalstisku aktoru teroristisku un citu noziedzīgu rīcību, kas saistīta ar kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu. Šajā sakarā Eiropas Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija atkal būs partneres jaunā projektā Atbalsts Starptautiskās konvencijas par kodolterorisma apkarošanu universalizācijai un efektīvai īstenošanai.

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir, atbalstot ICSANT universalizāciju un efektīvu īstenošanu, nodrošināt, ka nav drošas patveršanās vietas tiem, kuri veic vai cenšas veikt terora aktus vai citas noziedzīgas darbības, kas saistītas ar kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu.

Projekta ilgums

2023. gada 1. jūlijs – 2026. gada 30. jūnijs (36 mēneši)

Projekta ģeogrāfiskais tvērums

Globāls, reģionāls, valsts

Projekta pieeja

Šo projektu īstenos ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) Terorisma novēršanas nodaļa (TPB), izmantojot CBRN terorisma novēršanas programmu, un ANO Terorisma apkarošanas birojs (UNOCT), izmantojot ANO Terorisma apkarošanas centra (UNCCT) programmu masu iznīcināšanas ieroču/ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma (MII/CBRN) novēršanai un reaģēšanai uz tiem, ciešā kopdarbībā ar attiecīgiem vietējiem birojiem, kā arī attiecīgā gadījumā starptautiskām un nevalstiskām organizācijām, tostarp Eiropas Savienības delegācijām, Eiropas Savienības CBRN riska mazināšanas izcilības centru (ES CBRN CoE) iniciatīvu, Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA), ANO Starpreģionālo noziedzības un tieslietu pētniecības institūtu (UNICRI), ANO Atbruņošanās lietu biroju (UNODA) un ANO Drošības padomes komitejas, kas izveidota, ievērojot ANO DP Rezolūciju 1540 (2004), ekspertu grupu.

Projekts tiks sadalīts divos komponentos, no kuriem vienu īstenos UNODC un otru – UNOCT/UNCCT saskaņā ar savām pilnvarām un speciālajām zināšanām. Tādējādi dažus iznākumus un darbības īstenos UNODC, savukārt citus īstenos UNOCT/UNCCT. Dažos gadījumos tiks iesaistītas abas struktūras.

Projekta pamatā būs Padomes Lēmumā (KĀDP) 2018/1939 (2018. gada 10. decembris) paredzētā projekta norises laikā veiktās darbības un izstrādātie rīki.

To īstenos saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un ANO Globālo terorisma apkarošanas stratēģiju (GCTS), kurās stingri uzsvērts, ka visiem terorisma apkarošanas pasākumiem ir jāatbilst starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. Projektā tiks integrētas esošās starptautiskās cilvēktiesību normas un standarti (kas ietverti līgumos, paražu tiesībās un citos instrumentos).

Projekts tiks īstenots dzimumsensitīvā veidā, iekļaujot dzimumperspektīvu visā projektā. Projekts veicinās dzimumperspektīvu, un dzimumu dimensija tiks integrēta tā metodikā, un, ciktāl iespējams, sieviešu un vīriešu dzimuma amatpersonām tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties visos projekta pasākumos, uzsverot ieguvumus, ko sniedz valsts ierēdņu, kuras ir sievietes, iekļaušana valsts institūcijās. Visas atsauksmes, kas saņemtas aptaujās un testos pirms un pēc darbsemināra, tiks sadalītas pēc dzimuma, lai nodrošinātu, ka projekta ietvaros iespējams uztvert sieviešu amatpersonu skatījumu un ziņot par to. Projekta rādītājos dati tiks vākti un paziņoti sadalījumā pēc dzimuma.

UNODC un UNOCT attiecīgā gadījumā koordinēs savu attiecīgo darbību īstenošanu.

Vienmēr, kad darbību īstenošanai būs nepieciešamas ārējas speciālās zināšanas, UNODC un UNOCT centīsies iesaistīt ekspertus no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Projekts ietvers sadarbību ar starptautisko sabiedrību un valstu iestādēm, tostarp parlamentiem, tieslietu ministrijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai veicinātu ICSANT universalizāciju, pamanāmāk uzsvērtu, cik svarīgi ir to ievērot, un veidotu spējas tās efektīvai īstenošanai.

Projekta rezultāti

Rezultāts Nr. 1: lielāks to valstu skaits, kuras apsver/uzsāk procesu, lai kļūtu par ICSANT pusēm, un labāka informētība un zināšanas par ICSANT starp saņēmējiem (valsts politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem, tostarp parlamentāriešiem) un starptautiskos forumos; attiecīgā gadījumā tiek izmantotas sinerģijas ar citiem attiecīgiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem (CPPNM, ACPPNM, ANO DP Rezolūciju 1540).

Rezultāts Nr. 2: uzlaboti valsts tiesību akti un krimināljustīcijas amatpersonu un citu attiecīgu valstu ieinteresēto personu spējas saņēmējvalstīs saistībā ar to lietu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu par tām un iztiesāšanu, kurās nozīme būtu ICSANT.

Rezultāts Nr. 3: labāka politika, prakse un procedūras nolūkā novērst un atklāt tādus apdraudējumus un reaģēt uz tiem, ko rada nevalstiski aktori, tostarp teroristi, kuri iegūst, tur īpašumā un/vai izmanto kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu, un labākas zināšanas un izpratne par apdraudējumiem, ko rada radioloģiskais un kodolterorisms un cita noziedzīga rīcība, kura saistīta ar šādiem materiāliem.

Rezultāts Nr. 4: pastiprināta valsts mēroga un starptautiska sadarbība, tostarp informācijas apmaiņa, valstīs, kas ir konvencijas puses, un starp tām efektīvu un praktisku pasākumu izstrādē un pieņemšanā, lai efektīvi īstenotu konvenciju.

Projekta iznākumi un darbības

Rezultāts Nr. 1: lielāks to valstu skaits, kuras apsver/uzsāk procesu, lai kļūtu par ICSANT pusēm, un labāka informētība un zināšanas par ICSANT starp saņēmējiem (valsts politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem, tostarp parlamentāriešiem) un starptautiskos forumos; attiecīgā gadījumā tiek izmantotas sinerģijas ar citiem attiecīgiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem (CPPNM, ACPPNM, ANO DP Rezolūciju 1540).

Iznākums Nr. 1.1.:   tiek popularizēts, cik svarīga ir ICSANT universalizācija un efektīva īstenošana, nodrošinot attiecīgo pasākumu pamanāmību, iestāšanos par tiem un ieguldījumu tajos

Darbība Nr. 1.1.1.:   projekta uzsākšana un iepazīstināšana ar iepriekšējo darbību rezultātiem (UNODC/UNOCT)

UNODC un UNOCT/UNCCT projekta uzsākšanu organizēs attiecīgi Vīnē un Ņujorkā, uzaicinot vietējās dalībvalstu pastāvīgās misijas. Īstenotāji centīsies iekļaut svarīgāko dalībvalstu pārstāvību – gan no Eiropas Savienības, gan no mērķreģionu dalībvalstīm –, lai rosinātu interesi un radītu impulsu šim otrajam projektam un atvieglotu īstenošanu valstu un reģionālā līmenī. Šie pasākumi arī dos iespēju dalīties ar iepriekšējā projektā gūtajiem rezultātiem un atziņām.

Darbība Nr. 1.1.2.:   pētījuma popularizēšana – pētījums par iemesliem un izaicinājumiem, kuru dēļ ANO dalībvalstis nekļūst par ICSANT pusēm, un ICSANT efektīvas īstenošanas instrumentiem (UNOCT)

UNOCT/UNCCT organizēs trīs (3) sesijas, lai popularizētu un izplatītu pētījumu par iemesliem un izaicinājumiem, kuru dēļ ANO dalībvalstis nekļūst par ICSANT pusēm, un ICSANT efektīvas īstenošanas instrumentiem, kurš izstrādāts ICSANT projekta norises laikā, kas noslēgsies 2023. gada jūnijā. Pētījums sniedz dziļāku izpratni par iemesliem un izaicinājumiem, kuru dēļ dalībvalstis nekļūst par ICSANT pusēm, un sniedz vairākus ieteikumus par to, kā panākt plašāku ievērošanu un efektīvu īstenošanu. Jo īpaši, UNOCT/UNOCT veiks turpmākus pasākumus ar tām svarīgākajām dalībvalstīm, kuras varētu gūt labumu no pētījuma rezultātiem un norādījumiem.

Darbība Nr. 1.1.3.:   citu organizāciju rīkotu pasākumu, kas saistīti ar ICSANT, pamanāmība, iestāšanās par tiem un ieguldījums tajos (UNODC/UNOCT)

Saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām un attiecīgā gadījumā UNODC un UNOCT/UNCCT sniegs speciālās zināšanas un popularizēs ICSANT un savu darbu projekta ietvaros attiecīgos starptautiskos forumos, piemēram, pasākumos, kuri saistīti ar šādiem jautājumiem vai kuru organizatori ir:

—	starptautiskais tiesiskais regulējums, tostarp, bet ne tikai, Konvencija par kodolmateriālu fizisko aizsardzību un tās grozījums, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcija 1540 (2004), Kodolieroču neizplatīšanas līgums,

—	starptautiskas organizācijas, tostarp, bet ne tikai, IAEA, Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija (Interpols), UNICRI, ANO Atbruņošanās pētniecības institūts (UNIDIR), UNODA, ANO Juridisko jautājumu birojs (OLA),

—	pilsoniskā sabiedrība, tostarp nevalstiskas organizācijas,

—	starptautiskas iniciatīvas, tostarp, bet ne tikai, ES CBRN CoE, Globālā partnerība pret masu iznīcināšanas ieroču un materiālu izplatīšanu, iniciatīva kodolapdraudējumu jomā un ANO Globālais terorisma apkarošanas koordinācijas pakts.

Iznākums Nr. 1.2.:   tiek veicināta un palielināta ICSANT ievērošana un sinerģijas ar citiem attiecīgiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem

Darbība Nr. 1.2.1.:   ievērošanas veicināšana, ko īsteno, izmantojot valstu apmeklējumus (UNODC)

Pamatojoties uz UNODC veikto apjomīgo informēšanu par universalizāciju un tās plašo vietējo biroju tīklu, UNODC organizēs astoņus (8) valstu apmeklējumus valstīs, kuras vēl nav ICSANT puses un kuras, pamatojoties uz UNODC analīzi un iepriekšējo iesaisti, gūtu vislielāko labumu no klātienes konsultācijām galvaspilsētā. UNODC valstu apmeklējumos attiecīgā gadījumā iesaistīs attiecīgās valsts ieinteresētās personas, tostarp parlamenta deputātus.

Darbība Nr. 1.2.2.:   ievērošanas veicināšana, ko īsteno, iesaistoties ar to dalībvalstu parlamentiem, kas nav ICSANT puses (UNOCT)

UNOCT/UNCCT organizēs trīs (3) valstu pasākumus, kuru mērķis būs kopīgi vērsties pie to dalībvalstu parlamentiem, kas vēl nav konvencijas puses. Brīfingā tiks aicinātas piedalīties arī citas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp ārlietu ministrija, tieslietu ministrija, kodolenerģijas regulatīvās iestādes, tiesībaizsardzības aģentūras. Valstu pasākumos galvenā uzmanība tiks pievērsta ICSANT nozīmīgumam kodoldrošības uzlabošanā, papildināmībai un sinerģijām ar citiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem, priekšrocībām, ko sniedz ievērošana, un neievērošanas riskam, īstenošanas labai praksei un terorisma draudiem, kas saistīti ar kodolmateriālu un radioaktīvu materiālu. UNOCT/UNCCT kopdarbībā ar UNOCT programmas par parlamentāro iesaisti terorisma novēršanā un apkarošanā programmas biroju Dohā cieši strādās kopā ar starptautiskām un reģionālām parlamentārām organizācijām, lai veicinātu konvencijas ievērošanu.

Darbība Nr. 1.2.3.:   ievērošanas veicināšana, ko īsteno, izmantojot reģionālus darbseminārus (UNODC)

Lai uzlabotu pirmā ES ICSANT projekta ietvaros veikto universalizācijas centienu ilgtspēju, UNODC organizēs četrus (4) turpmākus virtuālus reģionālus, starpreģionālus un apakšreģionālus darbseminārus politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem valstīs, kas vēl nav ICSANT puses (trīs (3) angļu valodā, vienu (1) franču valodā).

Lai nodrošinātu ilgtspēju, virtuālo darbsemināru pamatā būs darbības, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējo Padomes lēmumu. Attiecīgā gadījumā pirms semināriem un to norises laikā tiks izmantoti projekta ietvaros izstrādātie attiecīgie materiāli, piemēram, e-apmācība un mācību rokasgrāmatas, kā arī elektroniskie informētības veicināšanas materiāli (kas jau ir pieejami visās sešās ANO oficiālajās valodās). Papildus galvenajam uzsvaram uz ICSANT darbsemināros pievērsīsies sinerģijām ar Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību un tās grozījumu, kā arī ar ANO DP Rezolūciju 1540 (2004) un attiecīgā gadījumā iesaistīs attiecīgās ieinteresētās personas (piemēram, IAEA). UNODC mudinās valstis virtuālo semināru kandidātu vidū iekļaut parlamenta deputātus.

Darbība Nr. 1.2.4.:   otrais kopīgais IAEA un UNODC seminārs ar mērķi veicināt ICSANT un CPPNM grozījuma universalizāciju (UNODC)

Pamatojoties uz sekmīgo pirmo kopīgo pasākumu, kas notika 2021. gada 11. un 12. novembrī, UNODC kopā ar IAEA organizēs otro šāda veida pasākumu. Pasākums notiks Vīnē, Austrijā.

Darbība Nr. 1.2.5.:   ievērošanas veicināšana, ko īsteno, rīkojot augsta līmeņa pasākumu līdztekus 2024. gada IAEA starptautiskajai konferencei par kodoldrošību (UNODC)

Pamatojoties uz sekmīgo paralēlo pasākumu, ko UNODC rīkoja 2020. gadā līdztekus IAEA starptautiskajai konferencei par kodoldrošību (ICONS), UNODC 2024. gadā rīkos augsta līmeņa pasākumu nākamajā ICONS Vīnē, Austrijā. Konference ir svarīga pulcēšanās kodoldrošības jomā, kas ietver ministru sanāksmi un zinātnisku un tehnisku programmu, tādējādi iekļaujot augsta līmeņa politikas diskusijas un paralēlas tehniskas sesijas. Iepriekšējo konferenci 2020. gadā apmeklēja vairāk nekā 57 ministri un vairāk nekā 2 000 ekspertu no vairāk nekā 130 valstīm un 35 starptautiskām organizācijām.

Darbība Nr. 1.2.6.:   ievērošanas veicināšana, ko īsteno, rīkojot augsta līmeņa pasākumu līdztekus Terorisma apkarošanas nedēļai Ņujorkā (UNOCT)

UNOCT/UNCCT organizēs augsta līmeņa pasākumu Terorisma apkarošanas nedēļas laikā Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, kas ir plaši atpazīstama dalībvalstu un starptautisko terorisma apkarošanas partneru pulcēšanās, kura notiek reizi divos gados.

Darbība Nr. 1.2.7.:   paralēls pasākums par cilvēktiesību aspektiem ICSANT īstenošanā (UNODC/UNOCT)

UNODC un UNOCT rīkos paralēlu pasākumu par ICSANT cilvēktiesību noteikumiem. Uzaicināto runātāju vidū būs īpašais referents jautājumos par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā un citu starpvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pasākuma pamatā cita starpā būs UNODC terorisma apkarošanas juridiskās apmācības programma Nr. 4 par cilvēktiesībām un krimināljustīcijas reakciju uz terorismu, kā arī UNODC terorisma apkarošanas apmācības programma Nr. 1 par terorisma apkarošanu starptautisko tiesību kontekstā.

Rezultāts Nr. 2: uzlaboti valsts tiesību akti un krimināljustīcijas amatpersonu un citu attiecīgu valstu ieinteresēto personu spējas saņēmējvalstīs saistībā ar to lietu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu par tām un iztiesāšanu, kurās nozīme būtu ICSANT.

Iznākums Nr. 2.1.:   valstīm, kas to lūdz, tiek sniegta palīdzība likumdošanas jomā

Darbība Nr. 2.1.1.:   attiecīgā palīdzība likumdošanas jomā, kas vajadzīga, lai īstenotu ICSANT noteikumus un lai priekšposteņa darbinieki, tiesībaizsardzības iestādes, prokurori un tiesu iestādes varētu piemērot tiesību aktus (UNODC)

UNODC pēc pieprasījuma un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz UNODC un IAEA kopīgajiem paraugnoteikumiem par kriminālatbildības noteikšanu kodolterorisma jomā, valstīm, kas to lūdz, sniegs attiecīgu palīdzību likumdošanas jomā, izmantojot UNODC izstrādāto un UNODC ICSANT tīmekļa vietnē mitināto pašnovērtējuma anketu, UNODC rokasgrāmatu par savstarpējo tiesisko palīdzību un izdošanu un UNODC savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu rakstisko rīku, labu praksi, kas apzināta UNODC apkopojumā par ICSANT 2. pantā minētajiem valstu īstenošanas tiesību aktiem, kā arī rīkus, kas UNODC jāizstrādā saskaņā ar iznākumu Nr. 2.3. UNODC piedāvās saņēmējiem iespēju ierosinātos tiesību aktu grozījumus iesniegt parlamentāriešiem.

Iznākums Nr. 2.2.:   tiek uzlabota valstu krimināljustīcijas sistēmu spēja novērst, atklāt, apkarot un izmeklēt ar ICSANT saistītus nodarījumus, veikt kriminālvajāšanu par tiem un iztiesāt tos

UNODC organizēs piecus (5) valstu seminārus tiesiskās izglītības un apmācības centru absolventiem un desmit (10) tīmekļseminārus par dažādiem ICSANT piemērošanas aspektiem. UNODC paļausies uz ilglaicīgām, pierādītām attiecīgās jomas speciālajām zināšanām, kas iegūtas tā CBRN terorisma novēršanas programmas ietvaros saskaņā ar pilnvarām, ko UNODC piešķīrusi ANO Ģenerālā asambleja.

Darbība Nr. 2.2.1.:   valstu semināri tiesiskās izglītības un apmācības centriem (UNODC)

UNODC rīkos piecus (5) seminārus tiesiskās izglītības un apmācības centriem valstīs, kas ir konvencijas puses, lai uzlabotu to spējas efektīvi īstenot ICSANT un palielinātu informētību par konvenciju. Semināros cita starpā tiks prezentēta rokasgrāmata, kurā ietverti fiktīvi gadījumi saistībā ar ICSANT pārkāpumiem, un citi UNODC izstrādāti materiāli, tostarp tie, kas izstrādāti saskaņā ar iznākumu Nr. 2.3., un, lai nodrošinātu ilgtspēju, tiks izmantota apmācītāju apmācīšanas metodika.

Darbība Nr. 2.2.2.:   tīmekļsemināru cikls (UNODC)

UNODC rīkos desmit (10) tīmekļseminārus par dažādiem svarīgiem ICSANT aspektiem, piemēram, cita starpā jurisdikciju, izdošanu, cilvēktiesībām un pierādījumu saglabāšanu. Tīmekļsemināri notiks vairākās valodās. Tiks uzaicinātas citas starptautiskas struktūras, piemēram, cita starpā IAEA, Interpols, ES CBRN CoE un 1540 komiteja. Lai nodrošinātu ilgtspēju, tīmekļsemināru ieraksti būs pieejami tiešsaistē. Pastāvīgajām misijām nosūtītajos ielūgumos tiks mudināta attiecīgo valstu ieinteresēto personu, tostarp parlamentāriešu, dalība.

Iznākums Nr. 2.3.:   tiek izstrādāti, atjaunināti, paplašināti un/vai specializēti tehniskās palīdzības rīki

Darbība Nr. 2.3.1.:    ICSANT tīmekļa vietne (UNODC)

UNODC ICSANT tīmekļa vietne (unodc.org/icsant) ir kļuvusi par atsauces punktu praktiķiem visā pasaulē, jo tā ietver visus pieejamos resursus par konvenciju, tostarp tās procesuālo vēsturi, ievērošanas statusu, analītiskos rakstus, valstu īstenošanas tiesību aktu apkopojumu, spēju veidošanas rīkus un saistīto UNODC tehnisko palīdzību un palīdzību likumdošanas jomā. Kopš tīmekļa vietnes darbības uzsākšanas 2021. gada septembrī to ir apmeklējuši vairāk nekā 10 000 lietotāju. UNODC tīmekļa vietni uzturēs, regulāri atjauninās un vēl vairāk papildinās visās ANO oficiālajās valodās (angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā). Piemēram, tīmekļa vietnē tiks mitināti visi jaunie izstrādātie rīki, ziņojumi par pasākumiem un papildu valsts tiesību akti, ar kuriem īsteno ICSANT 2. pantu.

Turklāt tīmekļa vietnē tiks mitināta ICSANT norīkoto iestāžu datubāze (saskaņā ar iznākumu Nr. 4.1.).

Darbība Nr. 2.3.2.:   specializēti tehniskās palīdzības rīki (UNODC)

UNODC izstrādās papildu un specializētus tehniskās palīdzības rīkus ICSANT jomā visās sešās ANO oficiālajās valodās un publicēs tos drukātā versijā un elektroniskā versijā UNODC ICSANT tīmekļa vietnē (unodc.org/icsant). Materiāli ietvers:

—	rīkkopas par dažādiem ICSANT aspektiem (piemēram, jurisdikcija, cilvēktiesības, tādu materiālu izņemšana un aizsardzība, kam nepiemēro regulatīvo kontroli, un starptautiskā sadarbība);

—	rīkkopu par sinerģijām ar Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību (CPPNM) un tās grozījumu;

—	rīkkopu par sinerģijām ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1540 (2004);

—	rīkkopu par paraugnoteikumiem krimināltiesību jomā, kas aptver ICSANT, CPPNM un tās grozījumu un ko kopīgi izstrādājušas IAEA un UNODC.

Darbība Nr. 2.3.3.:   videomateriāls par ICSANT procesuālo vēsturi un galvenajiem noteikumiem (UNODC)

UNODC sagatavos videomateriālu, kurā būs izskaidrota ICSANT procesuālā vēsture un galvenie noteikumi. Videomateriālā būs iekļautas vairāku valstu, kas ir konvencijas puses, un citu ieinteresēto personu liecības, nodrošinot ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un uzsverot ICSANT nozīmi. Videomateriāls būs pieejams visās sešās ANO oficiālajās valodās UNODC ICSANT tīmekļa vietnē (unodc.org/icsant).

Rezultāts Nr. 3: labāka politika, prakse un procedūras nolūkā novērst un atklāt tādus apdraudējumus un reaģēt uz tiem, ko rada nevalstiski aktori, tostarp teroristi, kuri iegūst, tur īpašumā un/vai izmanto kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu, un labākas zināšanas un izpratne par apdraudējumiem, ko rada radioloģiskais un kodolterorisms un cita noziedzīga rīcība, kura saistīta ar šādiem materiāliem.

Iznākums Nr. 3.1.:   tiek stiprināta dalībvalstu spēja novērst un atklāt kodolmateriāla vai cita radioaktīva materiāla iegādi, turēšanu īpašumā un/vai izmantošanu un reaģēt uz to

UNOCT/UNCCT organizēs četrus (4) reģionālus darbseminārus un teorētiskas mācības, lai veidotu dalībvalstu spējas apkarot kodolterorismu Āfrikā, Vidusāzijā un Kaukāzā, kā arī Dienvidaustrumeiropā un Austrumeiropā. Reģionālie darbsemināri un teorētiskas mācības uzlabos dalībvalstu spējas radioloģiskā un kodolterorisma atklāšanā, kriminālistikā, reaģēšanā un mazināšanā, tostarp, izmantojot pielāgotu metodiku, lai palīdzētu valstu iestādēm efektīvi īstenot ICSANT un uzlabot starptautisko sadarbību, parādot, cik svarīgi ir būt konvencijas pusei. Darbsemināri mudinās apzināt reģionālos līderus un dienvidu-dienvidu labas prakses apmaiņu. Turklāt valstu atlases pamatā cita starpā būs konstatējumi un secinājumi, kas gūti kopīgajā UNOCT/UNCCT un Interpola globālajā apdraudējumu novērtējumā par nevalstiskiem aktoriem un to potenciālu izmantot CBRNE materiālus.

Darbība Nr. 3.1.1.:   reģionāli darbsemināri un teorētiskas mācības nolūkā veidot dalībvalstu spējas kodolterorisma apkarošanā (UNOCT)

UNOCT/UNCCT organizēs četrus (4) reģionālus darbseminārus un teorētiskas mācības spēju veidošanai šādās jomās:

radioloģiskā un kodolterorisma apkarošana ar galveno uzsvaru uz atklāšanu nolūkā veidot spējas atklāšanas jomā, galveno uzmanību pievēršot tam, lai apzinātu un piemērotu labu praksi radioloģiskā/kodolmateriāla atklāšanā, izmantojot informāciju un instrumentus, kas veicina spēju veidošanu radioloģiskā un kodolterorisma apkarošanā, ciktāl tas saistīts ar robežu drošības pārvaldību;

radioloģiskā un kodolterorisma apkarošana ar galveno uzsvaru uz kriminālistiku nolūkā veidot spējas kriminālistikas jomā, galveno uzmanību pievēršot tam, ka tiek parādīts, cik svarīga radioloģiskā un kodolterorisma apkarošanā ir kodolkriminālistika, aģentūru koordinācija, ieguldījums spēju veidošanā;

radioloģiskā un kodolterorisma apkarošana ar galveno uzsvaru uz reaģēšanu un seku mazināšanu nolūkā veidot reaģēšanas un seku mazināšanas spējas, galveno uzmanību pievēršot spējai efektīvi, savlaicīgi un koordinēti reaģēt uz terorisma incidentiem, kas saistīti ar kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu, kā būtisku kodoldrošības sistēmas elementu.

Iznākums Nr. 3.2.:   tiek uzlabotas dalībvalstu zināšanas un izpratne par apdraudējumiem, ko rada radioloģiskais un kodolterorisms

UNOCT/UNCCT organizēs četras (4) mērķorientētas valstu apmācības klātienē četrās (4) dalībvalstīs, lai veidotu spējas apkarot radioloģisko un kodolterorismu. Apmācības uzlabos dalībvalstu spējas cita starpā izprast risku un apdraudējumu, izstrādāt pretpasākumus, praktizēties reaģēšanā uz incidentiem un apzināt un aizsargāt kritisko infrastruktūru un svarīgākos resursus. Šīm darbībām UNOCT/UNCCT izmantos plašo pieredzi, ko ietver apmācības klāts, kas izstrādāta un īstenota saistībā ar tās Globālo programmu masu iznīcināšanas ieroču (MII)/ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma (CBRN) novēršanai un reaģēšanai uz tiem, kuras ietvaros tika apmācītas vairāk nekā 1 500 amatpersonas.

Darbība Nr. 3.2.1.:   valstu klātienes apmācība par R/N terorisma apkarošanu (UNOCT)

UNOCT/UNCCT strādās ar dalībvalstīm pie tā, lai apzinātu piemērotas terorisma apkarošanas apmācības atbilstoši to prioritātēm un vajadzībām, kā norādīts turpmāk:

valstu apmācība – pamatkursi par radioloģiskajiem un kodolapdraudējumiem, kuri personālam ļauj efektīvi reaģēt uz radioloģisko un kodolainu un kuros sniedz ieteikumus palīdzības sniedzējiem, lai viņi varētu strādāt vidē, kurā ir potenciāli bīstami radioloģiski un kodolaģenti;

valstu apmācība – vidēja līmeņa kursi par radioloģiskajiem un kodolapdraudējumiem, kuros ietverti attiecīgie temati, kas saistīti ar radioloģiskajiem un kolodapdraudējumiem; tajos būs iekļautas praktiskas demonstrācijas un mācības, un to kulminācija būs reālistiski scenāriji, kas ietver radioloģiskas tirdzniecības atklāšanu un aizliegšanu, radioloģiska vai kodolmateriāla identificēšanu nozieguma vietā un radioloģiskās un kodolbīstamības un pierādījumu atpazīšanu;

valstu apmācība – padziļināti kursi par radioloģiskajiem un kodolapdraudējumiem, kas detalizētāk aptver radioloģiskos un kodolapdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot radiācijas izplatīšanas ierīcēm un improvizētām kodolierīcēm;

valstu apmācība – kursi par radioloģiskajiem un kodolpretpasākumiem, kuros iepazīstina ar daudzaģentūru pieeju, kas vērsta uz radioloģisko un kodolapdraudējumu pretpasākumu izstrādi un uz kopīgu reakciju uz radioloģiskajiem un kodolincidentiem un ko īsteno svarīgākās valstu aģentūras, tostarp tiesībaizsardzības iestādes, muita, drošības aģentūras, ātrās reaģēšanas dienesti, izlūkdienesti, sabiedrības veselības dienesti, regulatīvās iestādes, industrija u. c.;

valstu apmācība – kursi par kritiskās infrastruktūras aizsardzību, kuros galvenā uzmanība pievērsta sektoriem, kuriem var tieši uzbrukt, piemēram, kodolelektrostacijām, kodolpētniecības reaktoriem, vietām, kurās atrodas radioviļņu avoti, transporta mezgliem, kā arī sektoriem, pret kuriem nevalstiski aktori var vērsties, lai iegūtu sensitīvas un kontrolētas tehnoloģijas.

Rezultāts Nr. 4: pastiprināta valsts mēroga un starptautiska sadarbība, tostarp informācijas apmaiņa, valstīs, kas ir konvencijas puses, un starp tām efektīvu un praktisku pasākumu izstrādē un pieņemšanā, lai efektīvi īstenotu konvenciju.

Iznākums Nr. 4.1.:   tiek atvieglota informācijas apmaiņa, kā tas prasīts ICSANT

Ar 2022. gada 3. oktobri ANO Juridisko jautājumu birojs (OLA) kā šīs konvencijas ģenerālsekretāra depozitāra funkciju izpildītājs oficiāli uzdeva UNODC, ņemot vērā tā pilnvaras, lomu un speciālās zināšanas par ICSANT, saņemt un izplatīt paziņojumus par to, ka valstis, kas ir konvencijas puses, ir norīkojušas iestādes saskaņā ar 7. panta 4. punktu. Tādējādi visus šāda veida paziņojumus nosūta uz šādu e-pasta adresi: unodc-icsant@un.org. Saņemtie paziņojumi ir jāpublicē UNODC ICSANT tīmekļa vietnē un, ja UNODC tos tālāk pārsūta OLA, – ANO Līgumu apkopojuma tīmekļa vietnē.

Darbība Nr. 4.1.1.:   kampaņa, kuras mērķis ir mudināt ICSANT dalībvalstis norīkot kompetento iestādi un koordinācijas punktu, ievērojot konvencijas 7. panta 4. punktu (UNODC)

UNODC veiks informētības veicināšanas darbības, kuru mērķis ir mudināt valstis, kas jau ir ICSANT puses, izpildīt 7. panta 4. punktā noteikto pienākumu, kas paredz, ka konvencijas dalībvalstīm jāinformē ANO par savām kompetentajām iestādēm un koordinācijas punktiem, kuri ir atbildīgi par tādas informācijas nosūtīšanu un saņemšanu, kas ir saistīta ar ICSANT. Darbības ietvers vēstuļu nosūtīšanu attiecīgajām pastāvīgajām misijām, lūdzot tām izpildīt savu pienākumu saskaņā ar 7. panta 4. punktu; divpusēju sanāksmju rīkošanu; bukletu un citu informatīvu materiālu izstrādi visās sešās ANO oficiālajās valodās.

Darbība Nr. 4.1.2.:    ICSANT valstu kompetento iestāžu un koordinācijas punktu sanāksme (UNODC)

UNODC projekta trešajā gadā organizēs šādu kompetento iestāžu un koordinācijas punktu pirmo sanāksmi Vīnē, Austrijā. Sanāksme cita starpā ietvers arī inscenētu koordinācijas pasākumu un apmācību par to, kā kļūt par efektīvu 7. panta 4. punktā minēto koordinācijas punktu. Sanāksmes mērķauditorija būs valstu koordinācijas punkti un citas attiecīgas valsts ieinteresētās personas.

Darbība Nr. 4.1.3.:    ICSANT virtuāli brīfingi UNODC esošajiem tiesu iestāžu un drošības tīkliem (UNODC)

Pamatojoties uz ilglaicīgajiem sadarbības tīkliem, ko veido drošības un tiesu iestāžu kontaktpunkti, kurus UNODC ir izveidojis dažādos pasaules reģionos (piemēram, Sāhelā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā un Indijas okeāna reģionā), UNODC tiešsaistē sniegs tehniskus brīfingus un virtuāli strādās kopā ar šiem tīkliem, izmantojot apmācītāju apmācīšanas metodiku. Šo ilglaicīgo tīklu kontaktpunkti regulāri sadarbojas, analizējot operatīvos izaicinājumus, apmainoties ar labu praksi saistībā ar reakciju uz šiem izaicinājumiem un apspriežot attiecīgus gadījumus.

Iznākums Nr. 4.2.:   paraugpraksi un pieredzi, kas gūta saistībā ar pievienošanos ICSANT un tās īstenošanu, izmanto mērķauditorija reģionālā līmenī, lai uzlabotu ICSANT efektīvu īstenošanu un kodoldrošību

Darbība Nr. 4.2.1.:   praktiķu kopienu sanāksmes (UNOCT)

UNOCT/UNCCT organizēs četras (4) sanāksmes ar mērķi veicināt sadarbību starp valstu praktiķiem radioloģiskā un kodolterorisma jomā un terorisma apkarošanas jomā, lai uzlabotu informācijas un izlūkdatu apmaiņu, kā arī koordināciju starp aģentūrām. Šajās sanāksmēs tiksies praktiķu kopienas un pārstāvji no terorisma apkarošanas aģentūrām, muitas, ātrās reaģēšanas dienestiem, izlūkdienestiem, tiesu iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, politikas veidošanas/lēmumu pieņemšanas struktūrām, sabiedrības veselības dienestiem, kodolenerģijas regulatīvajām iestādēm u. c. Sanāksmes ļaus praktiķu kopienām apzināt trūkumus, izaicinājumus un gūto pieredzi, kā arī dalīties paraugpraksē saistībā ar informācijas apmaiņu, izlūkdatu apmaiņu un starptautisko sadarbību. Šīs kopienas veicinās to ieinteresēto personu sadarbību un koordināciju, kas ir svarīgas ICSANT un kodoldrošības efektīvai īstenošanai, un tās varēs izmantot UNOCT platformu Connect & Learn. Šis inovatīvais tiešsaistes spēju veidošanas rīks, kas sāka darbību 2021. gada oktobrī, apvieno dalībvalstis, privāto sektoru, akadēmiskās aprindas, domnīcas, pētniecības institūtus un pilsonisko sabiedrību, lai pastiprinātu tehniskās palīdzības sniegšanu klātienē. Platforma ir unikāls virtuāls rīks, kas pārvar tādus šķēršļus kā izmaksas, ģeogrāfiskie attālumi un pandēmijas ierobežojumi, padarot terorisma apkarošanas un vardarbīga ekstrēmisma novēršanas un apkarošanas resursus pieejamus visām ieinteresētajām personām un praktiķiem jebkurā laikā un jebkurā vietā.

PIELIKUMS

Lēmuma 2010/788/KĀDP II pielikuma A iedaļā (“Personas”) izklāstītajā sarakstā svītro šādus ierakstus: