(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tās nav saskaņā ar minēto regulu atļāvusi un ja tās nav iekļautas Savienības atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regula (EK) Nr. 1924/2006 arī paredz, ka pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pieteikumus uz veselīguma norāžu atļaujām var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Derīgos pieteikumus valsts kompetentā iestāde pārsūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”).

(3)

Pēc pieteikuma saņemšanas Iestāde nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un par attiecīgo veselīguma norādi sniedz atzinumu.

(4)

Komisija, ņemot vērā Iestādes sniegto atzinumu, lemj par veselīguma norādes atļaušanu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu Kipras Starptautiskais vides un sabiedrības veselības institūts (Kipras Tehnoloģiju universitāte) iesniedza pieteikumu, un Iestādei tika lūgts sniegt atzinumu par to, cik zinātniski pamatota ir veselīguma norāde par bioloģiskiem pārtikas produktiem un to devumu ķermeņa šūnu un molekulu (lipīdu un DNS) aizsardzībā pret oksidatīviem bojājumiem; norādes mērķgrupa ir veseli 3–15 gadus veci bērni (jautājums Nr. EFSA-Q-2021–00055). Pieteikuma iesniedzēja ierosinātā norāde bija formulēta šādi: “Bioloģiski pārtikas produkti (zemāks pesticīdu atlieku līmenis nekā konvencionālos pārtikas produktos) palīdz ķermeņa šūnas un molekulas (lipīdus un DNS) aizsargāt pret oksidatīviem bojājumiem.”

(6)

2021. gada 20. oktobrī Komisija un dalībvalstis par minēto norādi saņēma Iestādes zinātnisko atzinumu (2). Minētajā atzinumā Iestāde norādīja, ka ne pieteikumā, ne veselīguma norādes pamatošanai iesniegtajos pētījumos ar cilvēkiem nav norādīts pesticīdu atlieku līmenis, kas jāpanāk, lai pārtikas produktus raksturotu kā “bioloģiskus”, un secināja, ka, balstoties uz iesniegtajiem datiem, pārtikas produkts/sastāvdaļa, kas ir bioloģiskais pārtikas produkts, uz kuru attiecas veselīguma norāde, nav pietiekami raksturots, un tāpēc cēloņsakarību starp bioloģisko pārtikas produktu patēriņu un ķermeņa šūnu un molekulu (lipīdu un DNS) aizsardzību pret oksidatīviem bojājumiem konstatēt nav iespējams. Tātad veselīguma norāde neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām par iekļaušanu Savienības atļauto veselīguma norāžu sarakstā un tāpēc nebūtu jāatļauj.

(7)

Pēc minētā atzinuma publicēšanas Komisija nekādus komentārus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu nesaņēma.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (“sākotnējā izmeklēšana”). Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (3) noteica arī galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam.

(2)

Pēc kompensācijas pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas ex officio Padome ar Regulu (EK) Nr. 1354/2008 (4) grozīja Regulu (EK) Nr. 1628/2004 un Regulu (EK) Nr. 1629/2004.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1186/2010 (5) pagarināja antidempinga pasākumus. Pēc kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1185/2010 (6) pagarināja kompensācijas pasākumus.

(4)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/422 (7) pagarināja antidempinga pasākumus. Pēc kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/421 (8) pagarināja kompensācijas pasākumus.

(5)

Patlaban spēkā esošie antidempinga pasākumi ir robežās no 9,4 % līdz 0 % attiecībā uz importu no atsevišķi minētiem eksportētājiem, un importam no visiem pārējiem Indijas uzņēmumiem piemēro antidempinga maksājuma likmi 8,5 %.

(6)

Pēc paziņojuma par gaidāmajām termiņa beigām (9) publicēšanas Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2021. gada 9. decembrī iesniedza Savienības ražotāji, kas pārstāv aptuveni 90 % no konkrētu grafīta elektrodu sistēmu kopējā ražošanas apjoma Savienībā (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(8)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (10) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), 2022. gada 9. martā sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(9)

Ar paziņojumu, kas 2022. gada 9. martā publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (11), Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2016/1037 (12) 18. pantu, uzsāka arī termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz galīgajiem antisubsidēšanas pasākumiem, kas ir spēkā attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu.

(10)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Indijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(12)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja aptuveni 61 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 64 % no līdzīgā ražojuma aplēstā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Komisija piezīmes nesaņēma. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(15)

Lai izlemtu, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)

Neviens importētājs nepieteicās.

(17)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Indijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija saistībā ar atlasi noteiktajā termiņā ir saņēmusi atbildi no diviem grafīta elektrodu sistēmu ražotājiem Indijā – HEG Limited un Graphite India Limited, tāpēc atlase nebija nepieciešama. Komisija nolēma veikt izmeklēšanu par diviem ražotājiem eksportētājiem, kas sniedza pieprasīto informāciju.

(18)

Procedūras sākumposmā anketas tika iekļautas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un publicētas Tirdzniecības ĢD tīmekļvietnē (13).

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no minētajiem trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Neviens no ražotājiem eksportētājiem uz anketas jautājumiem neatbildēja. Izmeklēšanas laikā anketu neiesniedza un nepieteicās neviens lietotājs.

(20)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

(21)

Pārskatāmais ražojums ir grafīta elektrodi, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs un kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai lielāks un elektriskā pretestība ir 6,0 μΩ.m vai mazāka, un šādos elektrodos izmantotie savienotāji (neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8545 11 00 un ex 8545 90 90 (Taric kodi 8545110010 un 8545909010) (“pārskatāmais ražojums”).

(22)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, kā arī iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(23)

Tādēļ Komisija lēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošā pasākuma termiņa beigām dempings no Indijas varētu turpināties vai atkārtoties.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu termiņa beigas varētu izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(26)

Kā minēts iepriekš 19. apsvērumā, neviens no ražotājiem eksportētājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, sadarbību neīstenoja, un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisijai bija jāveic pieejamo faktu analīze atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

(27)

Indijas iestādes tika pienācīgi informētas, ka, ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija var piemērot pamatregulas 18. pantu. Par šo jautājumu piezīmes netika saņemtas.

(28)

Tādējādi 3. un 4. iedaļas konstatējumi tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Šim nolūkam tika izmantota termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtā informācija un statistika, kas pieejama Eurostat un Globālā tirdzniecības atlanta (14) (“GTA”) datubāzēs, kā arī citos publiski pieejamos avotos.

(29)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. pantu normālo vērtību noteica EXW līmenī.

(30)

Normālās vērtības pamatā bija pieprasījuma iesniedzēju sniegtie dati no i) Mordor Intelligence (15) un ii) Valuates Reports (16). Abi avoti norādīja līdzīgu vidējo pārskatāmā ražojuma iekšzemes cenu Indijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 3 788 EUR par tonnu EXW līmenī. Šī cena tika pārbaudīta, un tā atbilst aplēsēm, kas veiktas, pamatojoties uz publiski pieejamajām cenu diagrammām, kuras tajā pašā periodā publicēja SteelMint.com (17), norādot vidējo cenu 3 630 EUR par tonnu.

(31)

Lai noteiktu normālo vērtību 3 788 EUR par tonnu, Komisija izmantoja vidējo cenu no diviem pieprasījuma iesniedzēju norādītajiem avotiem.

(32)

Tā kā Indijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz CIF cenām Eurostat datos un koriģētas līdz EXW līmenim. Kā redzams 44. apsvērumā, importa apjomi no Indijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nozīmīgi, un tāpēc tika uzskatīts, ka cenas ir reprezentatīvas. CIF cena 2 747 EUR par tonnu (18) tika koriģēta, ņemot vērā jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, vietējā transporta izmaksas Indijā un ES muitas pakalpojumu izmaksas, tādējādi iegūstot cenu 2 558 EUR par tonnu EXW līmenī. Korekcijas tika veiktas, pamatojoties uz ESAO datiem (19) un pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju.

(33)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu EXW līmenī, kā noteikts iepriekš.

(34)

Tādējādi iegūtās vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, Indijai ir 44,7 %. Tāpēc tika secināts, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(35)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku.

(36)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka PIP Indijas imports turpināja nonākt Savienības tirgū par būtiska dempinga cenām un saglabāja gan daudzumu, gan tirgus daļas tajā pašā līmenī kā pēdējās divās pārskatīšanas izmeklēšanās. Turklāt, analizējot ražošanas apjomu un neizmantoto jaudu Indijā, eksporta apjomus un cenas no Indijas uz citu trešo valstu tirgiem, spēkā esošos pasākumus citās trešās valstīs un Savienības tirgus pievilcību (sk. 107.–115. apsvērumu), redzams arī tas, ka eksporta par dempinga cenām jau tā ievērojamā klātbūtne Savienības tirgū, visticamāk, palielinātos, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku. Attiecīgi tiek secināts, ka dempings varētu turpināties, ja pasākumi zaudētu spēku.

(37)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja septiņi Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(38)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 219 330 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un datiem, ko sniedza izlasē neiekļautie ražotāji un pieprasījuma iesniedzēji (20). Kā norādīts 14. apsvērumā, trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 61 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(39)

Komisija noteica Savienības patēriņu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pašu saražotās produkcijas pārdošanas apjomiem, kas paredzēti Savienības tirgum, un importa apjomiem, kas iegūti no Eurostat statistikas datiem.

(40)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)  (21)

(41)

Attiecīgajā periodā pārskatāmā ražojuma patēriņš Savienībā samazinājās par 10 %. 2018. gadā tika novērots augsts patēriņš, ko noteica ES tērauda rūpniecības lielais pieprasījums, tai atveseļojoties no tērauda krīzes. Turklāt situācijā, kad pārskatāmā ražojuma cenas bija strauji pieaugušas, tērauda ražotāji veidoja pārskatāmā ražojuma krājumus, gaidot tālāku pieaugumu.

(42)

2019. gadā tērauda ražošanas apjoms elektriskā loka krāsnīs salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās (par 6,6 % saskaņā ar Eurofer skaitliskajiem rādītājiem). Līdz ar to pieprasījums pēc pārskatāmā ražojuma samazinājās. Tā kā pārskatāmā ražojuma cena ievērojami samazinājās, krājumu veidošana vairs netika uzskatīta par nepieciešamu pakārtotajai nozarei, jo lietotājus tālāks cenu pieaugums vairs nesatrauca. Tā rezultātā tērauda ražotāji sāka samazināt savus pārskatāmā ražojuma krājumus. Turklāt pieprasījums kritās vēl vairāk, taču šoreiz īslaicīgi 2020. gadā pēc Covid-19 uzliesmojuma.

(43)

Kā minēts 39. apsvērumā, Indijas izcelsmes importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistiku. Tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 40. apsvērumā norādīto patēriņu Savienībā.

(44)

Indijas izcelsmes importa dinamika bija šāda:

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(45)

Pārskatāmā ražojuma imports no attiecīgās valsts 2019. un 2020. gadā samazinājās, samazinoties patēriņam ES, un atguvās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā attiecīgajā periodā importa apjoms palielinājās no 5 802 tonnām 2018. gadā līdz 6 540 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, par 13 %. Pārskatāmā ražojuma imports no Indijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 16 % no pārskatāmā ražojuma kopējā importa uz Savienību, kas atbilst tirgus daļai 5 % apmērā.

(46)

Kopumā imports no Indijas un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās. Neraugoties uz Savienības patēriņa samazināšanos, importa par dempinga cenām apjoms no Indijas attiecīgajā periodā turpināja palielināties (par 13 %), savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās.

(47)

Indijas izcelsmes importa vidējās cenas dinamika bija šāda:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(48)

Pārskatāmā ražojuma vidējā importa cena (22) no Indijas attiecīgajā periodā samazinājās par 80 % – no 13 756 EUR par tonnu 2018. gadā līdz 2 747 EUR par tonnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(49)

Pateicoties lielajam globālajam pieprasījumam pēc pārskatāmā ražojuma, Indijas cenas attiecīgā perioda pirmajā pusē pārsniedza Savienības ražošanas nozares cenas, bet pēc tam no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 60 % un 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pastāvīgi bija zemākas par Savienības cenām.

(50)

Ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(51)

Rezultātā tika iegūta vidējā cenu samazinājuma starpība 33,2 % apmērā. Šīs cenas tika uzskatītas par pamatotu rādītāju turpmāko iespējamo cenu līmeņiem, ja pasākumi tiktu atcelti.

(52)

Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Indijas valdība apgalvoja, ka Komisijas aprēķinātā cenu samazinājuma starpība nav reprezentatīva, jo tā nav balstīta uz faktiskajām tirgus cenām Savienībā. Indijas valdības ieskatā GrafTech Iberica pārdošanas apjoma realizēšana atbilstoši ilgtermiņa līgumiem (ITL) radīja mākslīgi augstu pārdošanas cenu, kas nav indikatīva attiecībā uz pārskatāmā ražojuma tirgus cenu Savienībā.

(53)

Komisija nepiekrita šim novērtējumam. ITL nav neierasta komercprakse un uzņēmējdarbības lēmums, ar kuru klients piekrīt piesaistīt sevi konkrētam cenu līmenim apmaiņā pret piegādes drošību. Ņemot vērā, ka ITL ir izmantoti darījumos attiecīgajā tirgū, to esība izlasē neietekmē izlases reprezentativitāti. Turklāt ITL attiecās tikai uz daļu no GrafTech pārdošanas apjoma, savukārt uz pārējo divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomu līdzīgi ITL pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neattiecās. Tādējādi Komisija uzskata, ka, lai arī reprezentativitāte attiecas uz daļu tirgus, kopumā GrafTech Iberica izmantotie ITL cenu samazinājuma aprēķinu būtiski neietekmēja. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(54)

Pārskatāmais ražojums tika importēts galvenokārt no tādām citām trešām valstīm kā Ķīnas, Meksikas un Krievijas.

(55)

Importa apjomam no citām trešām valstīm, tirgus daļai un cenu tendencēm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot Indiju

(56)

Tika analizēta ietekme, ko rada imports no citām trešām valstīm, jo tas veidoja aptuveni 84 % no pārskatāmā ražojuma kopējā importa uz Savienību PIP laikā. Par spīti patēriņa samazinājumam importa apjoms no citām trešām valstīm palielinājās par 19 % – no gandrīz 29 000 tonnām 2018. gadā līdz aptuveni 35 000 tonnām PIP laikā.

(57)

Imports no trešām valstīm daļēji samazinājās atbilstīgi patēriņa samazinājumam 2019. un 2020. gadā, tomēr strauji atjaunojās un sasniedza augstāko līmeni PIP laikā ar pieaugumu par 19 % salīdzinājumā ar 2018. gadu. Vidējā cena importam no citām trešām valstīm atbilda vispārējai tendencei, no 2018. gada līdz PIP samazinoties par 72 %.

(58)

Lielāko daļu šā importa (76 %) PIP laikā veidoja imports no Ķīnas. Importa apjomi no citām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Indiju, attiecīgajā periodā palielinājās par 22 %. Pārskatāmā ražojuma importa apjoms no Indijas palielinājās no 5 800 tonnām 2018. gadā līdz 6 500 tonnām PIP laikā, savukārt apjoms no Ķīnas palielinājās no 22 054 tonnām 2018. gadā līdz 26 065 tonnām PIP laikā, palielinoties tirgus daļai attiecīgi par 25 % un 31 %.

(59)

Tajā pašā periodā Ķīnas importa cenas bija zemākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām (izņemot 2018. gadu).

(60)

Turklāt no 2022. gada 7. aprīļa (23) Komisija pārskatāmā ražojuma importam no Ķīnas noteica antidempinga maksājumu (no 23 % līdz 74,9 %) (24).

(61)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(62)

Lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota 14. apsvērumā minētā atlase.

(63)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas izklāstīti izlasē iekļauto ražotāju atbildēs uz antidempinga anketas jautājumiem, kā arī makroekonomiskajiem datiem, kurus sniedza izlasē neiekļautie ražotāji un pieprasījuma iesniedzēji un kuri tika salīdzināti ar pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par tādām, kas atspoguļo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(64)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(65)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(66)

Attiecīgajā periodā kopējam ražošanas apjomam Savienībā, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(67)

Samazinoties patēriņam, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 34 % un daļēji atjaunojās PIP laikā, saglabājoties zem 2018. gada līmeņa. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %.

(68)

Ražošanas apjoma samazinājums ir saistīts ar patēriņa samazināšanos apvienojumā ar pārdošanas apjoma samazināšanos, kas skāra Savienības ražošanas nozari, kā paskaidrots turpmāk 70. apsvērumā.

(69)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(70)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %. Līdz 2020. gadam tas pastāvīgi samazinājās (par 38 %) un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atguvās tikai daļēji. Tomēr šis pieaugums neatbilda līdzīgai patēriņa tendencei Savienībā, kā rezultātā kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 77 % 2018. gadā līdz 70 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (mīnus 9 %), savukārt tirgus daļa, ko veido imports no Indijas tajā pašā periodā palielinājās par 25 %.

(71)

Pārskatāmā ražojuma ES patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. Šis patēriņa samazinājums par 15 000 tonnām skāra tikai Savienības ražošanas nozari, kas zaudēja pārdošanas apjomu 21 000 tonnu apmērā. Tajā pašā periodā importa par dempinga cenām apjoms no Indijas, Ķīnas un citām trešām valstīm attiecīgajā periodā turpināja pieaugt – attiecīgi par 13 %, 18 % un 19 %.

(72)

Kā paskaidrots iepriekš, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 21 000 tonnu, savukārt imports palielinājās par vairāk nekā 6 200 tonnu. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu 9 % apmērā. Tādējādi attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē izaugsmes nebija.

(73)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(74)

Savienības ražošanas nozares darbinieku skaits attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils (attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %). Tāpēc, ņemot vērā 5.4.2.1. iedaļā izskaidroto ražošanas samazināšanos, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgumam, ko mēra kā saražoto produkciju (tonnās) uz vienu nodarbināto, bija tāda pati tendence, tajā pašā periodā samazinoties par 11 %.

(75)

Komisija 34. apsvērumā secināja, ka dempings no Indijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. Tādējādi Komisija arī secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir liela iespējamība, ka dempings no Indijas turpinātos.

(76)

Neskatoties uz antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2009. gada, Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi ievērojamu pārdošanas apjomu, ko attiecīgajā periodā atspoguļo tirgus daļas zaudējums 9 procentpunktu apmērā. Tādējādi pilnīgu atgūšanos no iepriekšējā dempinga nebija iespējams konstatēt un Savienības ražošanas nozari joprojām ļoti apdraud kaitējumu radošā ietekme, ko Savienības tirgū izraisa jebkurš imports par dempinga cenām.

(77)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(78)

Pārdošanas cenas laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam pieauga par 13 %, savukārt 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā strauji samazinājās līdz līmenim, kas ir par 45 % zemāks nekā 2018. gadā.

(79)

Ražošanas izmaksas pieauga, sasniedzot augstāko punktu 2020. gadā, un sāka samazināties pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šī tendence ir saistīta ar cenu būtisku pieaugumu galvenajai izejvielai, proti, naftas koksam. Naftas koksa cena litija jonu bateriju ražošanas nozares stimulētā pieprasījuma pieauguma dēļ stabili un būtiski pieauga līdz 2019. gadam un tikai 2020. gadā sāka kristies.

(80)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, Komisija norādīja, ka daļa Savienības ražošanas apjoma (jo īpaši GrafTech Iberica un GrafTech France ražotā produkcija), kas veido aptuveni 50 % no Savienības kopējā pārdošanas apjoma un ražošanas apjoma, zināmā mērā uz laiku bija pasargāta no tiešas tirgus konkurences, savukārt otro daļu (pārējie divi izlasē iekļautie Savienības ražotāji) tieši skāra Indijas imports par dempinga cenām.

(81)

Šādu situāciju izraisīja ITL attiecībā uz GrafTech Iberica saražotā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjomu. Šie ITL tika noslēgti pēc tam, kad 2017.–2018. gadā bija neparasti augstas cenas. Šie līgumi ir tā sauktie “ņem vai maksā” (“take or pay”) pirkuma līgumi, kuri paredzēja noteiktu piegāžu apjomu par noteiktām cenām un ar kuriem pircējs apņēmās pirkt noteiktos apjomus par iepriekš noteiktu un fiksētu cenu, ievērojot dažādas līgumā noteiktās tiesības un pienākumus. Šo līgumu termiņš bija no trim līdz pieciem gadiem. Šķiet, ļoti liela daļa GrafTech Iberica pārdošanas apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika realizēta saskaņā ar šiem ITL. Izmeklēšanā netika konstatēts, ka uz kādu citu Savienības ražotāju attiecīgajā periodā būtu attiekušies līdzīgi ITL. Ņemot vērā ITL ierobežoto darbības ilgumu, Komisija norādīja, ka šo līgumu ietekme ir īslaicīga.

(82)

Šo ITL izcelsme ir meklējama 2017.–2018. gada lielā cenu svārstīguma periodā, kas saglabājās līdz pat 2019. gadam. Šajos gados grafīta elektrodu cenas pasaulē ievērojami pieauga. Tas notika vairāku faktoru dēļ, cita starpā palielināta globālā pieprasījuma dēļ. Kā galveno pieprasījuma pieauguma iemeslu Savienības ražošanas nozare minēja pasaules tērauda rūpniecības pāreju no domnām uz elektriskā loka krāsnīm, kurās izmanto grafīta elektrodus. Turklāt, kā paskaidrots 79. apsvērumā, jaunā konkurence par naftas koksu (galveno izejvielu grafīta elektrodu ražošanā) ar litija jonu bateriju ražošanas nozari izraisīja izejvielu izmaksu pieaugumu, kas veicināja cenu svārstības. Lai risinātu cenu svārstīguma problēmu, tika panākta vienošanās, ka ITL attiecībā uz GrafTech Iberica saražotā pārskatāmā ražojuma piegādi tiks noslēgti ar termiņu no trim līdz pieciem gadiem. To princips bija iegūt stabilākas cenas apmaiņā pret stabilu piegādi, ko pieprasīja klienti.

(83)

Tādējādi, pateicoties spēkā esošajiem ITL, GrafTech Iberica pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas apjomu varēja realizēt stabilu cenu līmenī ([25–50] % virs vienības vidējās pārdošanas cenas Savienībā), neraugoties uz vispārējo cenu kritumu, no kura pārējā Savienības ražošanas nozare nebija pasargāta ar ITL. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, piemēram, GraftTech Iberica saražotā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjomiem, uz kuriem neattiecas ITL, kā arī uz pārējo divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem, Komisija lēsa, ka vidējā cena tirgū bez ITL nosacījumiem bija par aptuveni [25–50] % zemāka nekā vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā kopējā tirgū. Attiecīgi vidējā Savienības pārdošanas cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā precīzi neatspoguļo konkurētspējīgu cenu situāciju Savienības tirgū, ko būtiski ietekmēja imports par zemām cenām un dempinga cenām gan no Indijas, gan Ķīnas.

(84)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(85)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas nedaudz samazinājās. Kopumā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās par 5 %. Šo tendenci galvenokārt ietekmēja ierobežotais nodarbinātības rādītāju samazinājums, kā paskaidrots 74. apsvērumā.

(86)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(87)

Krājumus šajā nozarē nevar uzskatīt par izmantojamu kaitējuma rādītāju, jo ražošanas un pārdošanas apjoms galvenokārt ir atkarīgs no pasūtījumiem, un tādējādi ražotāji cenšas uzturēt ierobežotus krājumus. Tādēļ krājumu tendence tiek sniegta vienīgi informācijai.

(88)

Kopumā krājumus ietekmēja Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanās tendences. Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, ievērojami palielinājās 2019. un 2020. gadā (attiecīgi par 54 % un 78 %), daļēji samazinoties pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās, izteikti tonnās, palielinājās par 25 %.

(89)

Tomēr, aplūkojot datus par diviem Savienības ražotājiem, kuri nebija noslēguši ITL, jāsecina, ka to krājumi tajā pašā periodā pieauga par [35–45] %.

(90)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(91)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(92)

Pēc 1. apsvērumā minētās iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas, kurā tika noteikti antidempinga pasākumi, Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzlabojās un tās peļņas norma, pateicoties iepriekš 5.4.3.1. iedaļā minētajam cenu pieaugumam, 2018. gadā sasniedza 75 %. Tomēr situācija pēc tam pasliktinājās, un no 2018. gada peļņas norma samazinājās, sasniedzot zemāko punktu 2020. gadā (2 %) un daļēji atgūstoties pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (31 %), kas atbilst 58 % samazinājumam attiecīgajā periodā.

(93)

Šīs lejupejošās tendences iemesls ir ievērojamais Savienības patēriņa un pārdošanas apjoma samazinājums, kas skāra Savienības ražošanas nozari, no kā ieguva Indijas un Ķīnas imports par dempinga cenām, radot ievērojamu cenu spiedienu Savienībā un samazinot Savienības ražošanas nozares cenas, tādējādi piespiežot daļu Savienības ražošanas nozares, ko nepasargā ITL, samazināt savu cenu līmeni, kā paskaidrots iepriekš 83. apsvērumā.

(94)

Kā minēts iepriekš, viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, proti, GrafTech Iberica, lielāko daļu no sava produkcijas apjoma pārdeva atbilstoši ITL. Tādējādi ražojumi tika pārdoti par stabilām cenām, un joprojām varēja uzskatīt, ka PIP laikā (līdz ITL termiņa beigām; ievērojamai daļai termiņš beidzās 2021. gada beigās, bet pārējiem – 2022. gada beigās) šie pārdošanas apjomi bija daļēji pasargāti no ārējiem faktoriem, piem., vispārējā cenu krituma.

(95)

Tomēr pārējiem diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem situācija ir atšķirīga. Izņemot GrafTech Iberica, mikrorādītāji rāda atšķirīgu ainu, pārdošanas rentabilitātei Savienībā samazinoties no [+ 70–+80] % 2018. gadā līdz [0–+10] % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(96)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares peļņas samazināšanās tendenci, naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 68 %.

(97)

Ieguldījumi, pateicoties joprojām pozitīvai naudas plūsmai, attiecīgajā periodā palielinājās par 25 %, kas galvenokārt skaidrojams ar Savienības ražošanas nozares centieniem racionalizēt savu ražošanu un palielināt efektivitāti un ražīgumu, lai reaģētu uz pieaugošo importu par zemām cenām. Tomēr ienākums no ieguldījumiem, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, šajā pašā periodā samazinājās par 79 %, tātad tam bija tāda pati tendence kā rentabilitātei.

(98)

Iepriekš aplūkotajai ainai līdzīgu ainu var novērot, aplūkojot to divu Savienības ražotāju datus, kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neveica pārdošanu atbilstoši ITL. Tajā pašā periodā ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma samazinājās līdz [0 + 10] %.

(99)

Rentabilitātes un ienākuma no ieguldījumiem samazināšanās izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem radīja arvien lielākas grūtības piesaistīt kapitālu turpmākiem ieguldījumiem. Tā kā ienākums no ieguldījumiem tik strauji samazinājās, izlasē iekļauto ražotāju spēja nākotnē piesaistīt kapitālu ir vairāk apdraudēta.

(100)

Izmeklēšanā atklājās, ka pasākumi ļāvuši Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā vismaz daļēji saglabāt ievērojamu tirgus daļu. Lielākā daļa kaitējuma rādītāju liecināja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis bija sarežģīts. Kā paskaidrots iepriekš, šī negatīvā attīstība ir izskaidrojama ar patēriņa samazināšanos apvienojumā ar Covid-19 uzliesmojuma sekām un importu par dempinga cenām no Ķīnas un Indijas, kas tajā pašā periodā ieguva tirgus daļu, nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kuras tirgus daļa samazinājās. Stāvokli vēl vairāk pasliktināja par dempinga cenām veiktā Ķīnas un Indijas izcelsmes importa straujais pieaugums. Savienības ražošanas nozare ir reaģējusi uz šiem izaicinājumiem, samazinot cenas un peļņu, kas attiecīgajā periodā tomēr saglabājās pozitīva.

(101)

Jo īpaši samazinājās ražošanas apjoms, pārdošanas apjomi un tirgus daļas, kā arī pārdošanas cenas, un tas negatīvi ietekmēja ražīgumu, kā arī rentabilitāti. Palielinātais cenu spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām no Indijas un Ķīnas spieda Savienības ražošanas nozarei samazināt savas pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot rentabilitāti, kas attiecīgajā periodā būtiski samazinājās. Visbeidzot, strauji sarūkošie ienākumi no ieguldījumiem negatīvi ietekmē Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus.

(102)

No otras puses, neraugoties uz lejupslīdes tendencēm, Savienības ražošanas nozarei izdevās saglabāt lielu pārdošanas apjomu un ievērojamu tirgus daļu. Neraugoties uz negatīvo tendenci, arī rentabilitāte visā attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva. Tādēļ Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozari attiecīgajā periodā ietekmēja dažas negatīvas tendences, kas izraisīja vispārēju neaizsargātību 2021. gadā, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tai netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(103)

Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Indijas valdība apgalvoja, ka izejvielu cenu pieaugums, kas sekoja pēc Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos.

(104)

Šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem. Militārā agresija un pamatā esošā ģeopolitiskā situācija veidojās pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, proti, no 2022. gada februāra, un tāpēc tās attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stāvokli neietekmēja. Tāpēc šis apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu.

(105)

Komisija 102. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no Indijas.

(106)

Lai noteiktu, vai pastāv tāda kaitējuma atkārtošanās iespējamība, kuru sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no Indijas, Komisija ņēma vērā šādus elementus: i) ražošanas apjoms un neizmantotā jauda Indijā, ii) eksporta apjomi un cenas no Indijas uz citu trešo valstu tirgiem, iii) spēkā esošie pasākumi citās trešās valstīs, iv) Savienības tirgus pievilcība un v) iespējamais cenu līmenis importam no Indijas un tā ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, ja pasākumi zaudētu spēku.

(107)

Pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju (25), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma kopējā ražošanas jauda Indijā tika lēsta aptuveni 160 000 tonnu apmērā, ražošanas apjoms – aptuveni 121 000 tonnu apmērā un neizmantotā jauda – aptuveni 39 000 tonnu apmērā. Aplēstā neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir apmēram 29 % no patēriņa Savienībā.

(108)

Turklāt pieprasījumā sniegtajā informācijā norādīts (26), ka viens Indijas ražotājs līdz 2023. gada sākumam turpinās palielināt savu jaudu par papildu 20 000 tonnām, palielinot neizmantoto jaudu līdz 59 000 tonnām (43 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā). Tāpēc ir jaudas, kas ļauj ievērojami palielināt uz Savienību eksportētos apjomus, īpaši tādēļ, ka nav pazīmju, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt papildu produkcijas daudzumus.

(109)

Nesadarbošanās dēļ un tā kā līdz ar to nebija neviena cita uzticamāka avota, lai noteiktu Indijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma eksportu no Indijas uz citām trešām valstīm ārpus Savienības, analīze balstīta uz GTA datiem ar HS kodu 8545 11. Šis HS kods aptvēra aptuveni 82 % no Indijas eksporta uz Savienību (salīdzinājumā ar Eurostat Taric datiem), bet gandrīz nemaz nebija importa Savienībā no Indijas ar HS kodu 8545 90. Tāpēc GTA dati par HS 8545 11 tika uzskatīti par uzticamāko avotu trešo valstu tirgus analīzei.

(110)

Gan GIL, gan HEG bija divi zināmie pārskatāmā ražojuma ražotāji Indijā, kuri ir lielā mērā orientēti uz eksportu un 2021. gadā eksportēja vairāk nekā 60 % no savas produkcijas. Turcija, ASV, Savienība un Ēģipte bija to galvenie eksporta tirgi. Kopumā eksporta apjomi pasaulē no Indijas laikā no 2018. gada līdz PIP samazinājās par 14 %, savukārt uz trim lielākajiem eksporta tirgiem (Turcija, ASV un Ēģipte) pieauga par 16 %.

(111)

Analizētās eksporta cenas uz Indijas desmit lielākajām eksporta valstīm PIP laikā parādīja, ka eksporta cena uz Savienību FOB Indijas robežas līmenī (2 727 EUR/t) bija augstāka nekā uz Ēģipti, Dienvidkoreju, Dienvidāfriku, Meksiku un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, savukārt zemāka nekā uz Turciju, ASV, Saūda Arābiju un Indonēziju. Tomēr, ņemot vērā eksporta ierobežojumus, ar kuriem saskaras Indijas ražošanas nozare, kā paskaidrots turpmāk 6.3. iedaļā, un ņemot vērā pašreizējo Indijas neizmantoto jaudu, tika uzskatīts, ka Indijas eksportētāji būtu ieinteresēti novirzīt ievērojamus eksporta apjomus no trešām valstīm uz pievilcīgāko Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku.

(112)

Pēc ASV ieviestajām sankcijām pret Irānu 2018. gada augustā Indija zaudēja savu lielāko pārskatāmā ražojuma eksporta galamērķi (27). Pirms sankciju piemērošanas Irāna bija viens no galvenajiem Indijas pārskatāmā ražojuma eksporta galamērķiem ar eksporta apjomu aptuveni 9 000 tonnu gadā. 2019. gadā pēc sankciju ieviešanas eksporta apjomi no Indijas uz Irānu samazinājās gandrīz līdz nullei tonnu un šajā līmenī saglabājās arī turpmākajos gados.

(113)

Turklāt Eirāzijas Ekonomikas komisija antidempinga pasākumus pārskatāmā ražojuma importam no Indijas pagarināja līdz 2023. gada septembrim, piemērojot likmi 16,04 % apmērā HEG un 32,83 % apmērā GIL un citiem Indijas ražotājiem. Krievijas Federācija, viena no Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalstīm, bija nozīmīgs pārskatāmā ražojuma patērētājs, jo 2019. gadā tās ikgadējais tērauda ražošanas apjoms elektriskā loka krāsnīs bija 24 miljoni tonnu. Indijas pārskatāmā ražojuma eksports uz Krieviju samazinājās no aptuveni 840 tonnām 2018. gadā līdz nullei tonnu 2020. un 2021. gadā. Tāpēc, ņemot vērā jau pieejamo neizmantoto jaudu, tas ierobežos Indijas ražotājiem potenciāli pieejamos eksporta tirgus, vēl vairāk palielinot Savienības tirgus pievilcību, ja pasākumi zaudētu spēku.

(114)

Par Savienības tirgus pievilcību liecina tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga un kompensācijas maksājumiem, Indijas izcelsmes pārskatāmais ražojums turpināja ienākt Savienības tirgū. Attiecīgajā periodā Indija joprojām bija otrā lielākā eksportētāja valsts uz Savienību aiz Ķīnas. Neskatoties uz samazinājumu no 2019. līdz 2020. gadam Covid-19 pandēmijas dēļ, Indija saglabāja un palielināja savu eksportu uz Savienību no 5 800 tonnām 2018. gadā līdz 6 500 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tirgus daļas no 4 % 2018. gadā līdz 5 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas ir tajā pašā eksporta apjoma un tirgus daļu diapazonā, kas Savienībā novēroti divu iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanas PIP laikā. Kā norādīts 51. apsvērumā, Indijas eksporta cena uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami pazemināja cenas Savienības tirgū.

(115)

Turklāt saskaņā ar HEG publiskajiem paziņojumiem ražotājs uzskata Savienību par svarīgu eksporta tirgu, kurā palielināt savu klātbūtni, ja antidempinga/antisubsidēšanas pasākumi tiktu atcelti (28).

(116)

Lai novērtētu turpmākā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija uzskatīja, ka Indijas eksporta cenu līmenis bez antidempinga maksājumiem būtu pamatots rādītājs turpmāko cenu līmenim Savienības tirgū. Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā izklāstīts 51. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārskatāmā ražojuma vidējā cenu samazinājuma starpība ir 33,2 % un tādēļ tiek uzskatīts par labāko iespējamā cenu līmeņa rādītāju situācijā, kad nebūtu spēkā antidempinga pasākumu.

(117)

Ņemot vērā tā intensīvo izmantojumu un ātro nomaiņu, pārskatāmā ražojuma lietotāji mēdz uzturēt ievērojamus preču krājumus. Tāpēc pārskatāmais ražojums ir jutīgs attiecībā pret cenu. Pieaugošs imports par zemām cenām liktu Savienības ražošanas nozarei vēl vairāk samazināt cenas, kā tas jau ir darīts, lai konkurētu ar importu no Indijas un Ķīnas, kā skaidrots iepriekš 5.4.3.1. iedaļā.

(118)

Turklāt no 2022. gada aprīļa uz konkrēta pārskatāmā ražojuma importu no Ķīnas attiecas 58. apsvērumā minētais antidempinga maksājums. Ražojuma tvērums, uz kuru attiecas šie maksājumi, lielā mērā aptver to ražojuma tvērumu, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, proti, Taric kodu 8545110010. Tāpēc ir gaidāms, ka Ķīnas tirgus daļa samazināsies (no 20 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā). Tas vēl vairāk palielinās Savienības tirgus pievilcību Indijas importam par dempinga/subsidētām cenām. Ņemot vērā pašreizējo vai pat iespējamo palielināto neizmantoto jaudu, kas minēta 108. apsvērumā, un bez Ķīnas ražotāju eksportētāju konkurences, pastāv liela iespējamība, ka Indijas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinātu pārskatāmā ražojuma importu Savienības tirgū, ja pasākumi zaudētu spēku.

(119)

Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 81.–83. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares stāvokli pasaulē ļoti ietekmē GrafTech Iberica īpašā situācija, kas ir īslaicīga. ITL termiņš beidzās (lielākajai daļai spēkā esošo ITL termiņš lielākoties beidzās jau 2022. gadā), dažus no spēkā esošajiem ITL GrafTech Iberica pagarināja pēc 2022. gada uz vienu vai diviem gadiem. Tomēr pagarinātie ITL attiecās tikai uz nelielu daļu no GrafTech Iberica kopējā pārdošanas apjoma. Pat ja ietver pagarinātos ITL, 2023. gada beigās uz lielāko daļu GrafTech Iberica pārdošanas apjoma vairs neattieksies patlaban spēkā esošie ITL. Šis īpatsvars 2024. gada beigās palielināsies vēl vairāk. Turklāt Komisija atzīmēja, ka GrafTech Iberica ražojumu vidējās pārdošanas cenas IP samazinājās salīdzinājumā ar 2020. gadu (pat ieskaitot pārdošanu atbilstoši ITL), kas norāda, ka GrafTech Iberica pārdošanas apjomu ietekmēja grafīta elektrodu imports no Indijas un Ķīnas par zemām cenām. Tāpēc vēlākais līdz 2023. gada beigām GrafTech Iberica būs tādā pašā situācijā kā pārējie ražotāji un to pilnībā skars ietekme, ko rada par dempinga cenām veiktā Indijas izcelsmes importa pieaugošais apjoms. Tas nozīmē, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis vēl vairāk pasliktinātos, ja pasākumi zaudētu spēku.

(120)

Samazinoties rentabilitātei, Savienības ražošanas nozare nevarētu veikt nepieciešamos ieguldījumus. Galu galā tas novestu arī pie nodarbinātības zuduma un ražošanas līniju slēgšanas riska.

(121)

Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Indijas valdība apgalvoja, ka šajā gadījumā nepastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība, galvenokārt tāpēc, ka tirgus daļa Indijas importam Savienībā ir tikai 5 %, un ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei ir radies saistībā ar importu no Ķīnas, nevis saistībā ar importu no Indijas. Turklāt Indijas valdība apgalvoja, ka zemās cenas importam no Indijas ir kā atbilde uz Ķīnas importu par zemām cenām.

(122)

Nosakot, vai pastāv tāda kaitējuma atkārtošanās iespējamība, kuru sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no Indijas, kā paskaidrots 106. apsvērumā, Komisija ņēma vērā vairākus tādus elementus kā ražošanas apjoms un neizmantotā jauda Indijā, eksporta apjomi un cenas no Indijas uz citu trešo valstu tirgiem, spēkā esošie pasākumi citās trešās valstīs, Savienības tirgus pievilcība un iespējamais cenu līmenis importam no Indijas un tā ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Savās piezīmēs Indijas valdība kopumā neapšaubīja Komisijas veikto analīzi vai secinājumus par visiem šiem elementiem, bet tā izteica šaubas saistībā ar 125. apsvērumā aplūkotā elementa analīzi. Pretēji tam, ko Indijas valdība ierosināja savās piezīmēs, Komisija savu konstatējumu par kaitējuma atkārtošanās iespējamību nepamatoja ar tirgus daļu, kāda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā novērota Indijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam Savienībā.

(123)

Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(124)

Turklāt Indijas valdība apgalvoja, ka Savienības tirgus cenas ziņā nav pievilcīgs Indijas ražotājiem eksportētājiem, jo tā eksporta cenas uz Savienību ir zemākas nekā pārskatāmā ražojuma eksporta cena uz citām trešām valstīm.

(125)

Komisija 111. apsvērumā atzina, ka Indijas eksporta cenas uz citām trešām valstīm ir augstākas nekā eksporta cenas uz Savienību. Tomēr cenas uz dažiem citiem eksporta tirgiem, kas ir svarīgi Indijas ražotājiem eksportētājiem, ir zemākas nekā cenas uz Savienību. Turklāt, kā iepriekš paskaidrots 6.1.–6.5. iedaļā, Indijas eksports attiecīgajā periodā ieguva tirgus daļu Savienībā. Tāpēc iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka šis apgalvojums ir nepamatots.

(126)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, beidzoties pasākumu termiņam, ļoti iespējams, būtiski pieaugtu imports par dempinga cenām no Indijas par cenām, kas būtu zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, tāpēc pasliktinātos Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis. Ļoti iespējams, ka tas izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos, kā rezultātā Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

(127)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, to starpā Savienības ražošanas nozares, importētāju, izplatītāju un lietotāju intereses.

(128)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(129)

Savienības ražošanas nozari veido piecas grupas, kas Savienībā ražo grafīta elektrodus. Visas grupas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Kā minēts 14. apsvērumā, Komisija izveidoja Savienības ražotāju izlasi. Izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(130)

Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā netika nodarīts būtisks kaitējums, bet tā ir nestabilā stāvoklī, ko apstiprina kaitējuma rādītāju negatīvās tendences. Antidempinga maksājumu atcelšana, iespējams, izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos, kas izpaustos kā pārdošanas un ražošanas apjoma, kā arī tirgus daļas samazināšanās, kā rezultātā samazinātos rentabilitāte un nodarbinātība.

(131)

No otras puses, Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju. Pēc pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas tai izdevās uzlabot savu stāvokli godīgos apstākļos Savienības tirgū, ieguldīt un strādāt ar peļņu, kas pārsniedz sākotnējā izmeklēšanā noteikto mērķa peļņu. Pasākumu turpināšana novērstu to, ka imports no Indijas par zemām cenām ieņemtu Savienības tirgu, un tādējādi ļautu Savienības ražošanas nozarei saglabāt ilgtspējīgas cenas un rentabilitātes līmeni, kas nepieciešams turpmākiem ieguldījumiem.

(132)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu saglabāšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(133)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem. Neatsaucās neviena ieinteresētā persona.

(134)

Tā kā importētāji, tirgotāji vai lietotāji nesadarbojās, nebija pieejama informācija par maksājumu ietekmi uz šīm personām. Tomēr sākotnējā izmeklēšanā atklājās, ka nekāda ietekme uz citām ieinteresētajām personām pati par sevi nebija tāda, lai pasākumus uzskatītu par tādiem, kas ir pretrunā Savienības interesēm, un arī iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu saglabāšanai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz šo ieinteresēto personu stāvokli.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšanai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz importētājiem, tirgotājiem vai lietotājiem.

(136)

Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Indijas valdība apgalvoja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs. Indijas valdība apgalvoja, ka GrafTech Iberica pārdošanas apjoma realizēšana atbilstoši ITL radīja mākslīgi augstu un konkurenci ierobežojošu pārdošanas cenu, kas nav indikatīva attiecībā uz pārskatāmā ražojuma tirgus cenu Savienībā. Pakārtotie lietotāji Savienībā varētu saskarties ar sekām, kas rodas, pārdodot ražojumus par šādām mākslīgi augstām cenām.

(137)

Kā iepriekš paskaidrots 53. apsvērumā, ITL nav neierasta, brīvi izveidojusies komercprakse, kurā abas puses vienojas par nosacījumiem, kas atbilstoši pieņemtajam būs labvēlīgi. Tāpēc Komisijas ieskatā ITL un no tiem izrietošās cenas nevar uzskatīt par konkurenci ierobežojošām. Turklāt, kā paskaidrots 119. apsvērumā, līdz 2023. gada beigām lielākajai daļai GrafTech Iberica parakstīto ITL beigsies termiņš un GrafTech Iberica būs tādā pašā situācijā kā pārējie ražotāji, un to pilnībā skars ietekme, ko rada par dempinga cenām veiktā Indijas izcelsmes importa pieaugošais apjoms.

(138)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(139)

Turklāt Indijas valdība apgalvoja, ka maksājumu turpināšanās nebūtu Savienības interesēs, jo šādu maksājumu radītā ietekme skars klientus.

(140)

Šis apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu. Komisija lietotāju intereses novērtēja 134.–135. apsvērumā un secināja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšanai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotājiem.

(141)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti Indijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam.

(142)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par Indijas īstenota dempinga turpināšanos, tā kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ko radījis imports no Indijas par dempinga cenām, un Savienības interesēm, Komisija konstatēja, ka antidempinga pasākumi, kas noteikti konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam, būtu jāsaglabā.

(143)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots tāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(144)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā visos citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(145)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(146)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Indijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(147)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (29). Pieprasījumā ir jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(148)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc šīs informēšanas minētajām personām arī tika dots laiks, lai tās varētu paust savu viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(149)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (30) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(150)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (2) noteica galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam. Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (3) arī noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Pēc kompensācijas pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas ex officio Padome ar Regulu (EK) Nr. 1354/2008 (4) grozīja Regulu (EK) Nr. 1628/2004 un Regulu (EK) Nr. 1629/2004.

(3)

Pēc kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1185/2010 (5) pagarināja kompensācijas pasākumus.

(4)

Pēc kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/421 (6) pagarināja kompensācijas pasākumus.

(5)

Kompensācijas pasākumi izpaudās kā procentuāla maksājuma likme 6,3 % un 7,0 % apmērā atsevišķi minēto eksportētāju importam un maksājuma likme 7,2 % apmērā visu pārējo Indijas uzņēmumu importam.

(6)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (7), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu, ievērojot pamatregulas 18. pantu.

(7)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2021. gada 9. decembrī iesniedza Savienības ražotāji, kas ražo aptuveni 90 % no kopējās konkrētu grafīta elektrodu sistēmu produkcijas Savienībā (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties subsidēšana un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei. Dažas no iespējamajām subsidēšanas praksēm jau tika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, savukārt dažas citas ir papildu vai jaunas subsīdijas, kuras sākotnējā izmeklēšanā netika pārbaudītas. Ņemot vērā pamatregulas 18. panta 2. punktu, Komisija sagatavoja memorandu par to pierādījumu pietiekamību, kuros ietverts Komisijas novērtējums par visiem tās rīcībā esošajiem pierādījumiem par attiecīgo valsti un uz kuru pamata Komisija sāka šo izmeklēšanu. Memorands atrodams lietas materiālos, kuri pieejami ieinteresētajām personām.

(8)

Komisija pirms procedūras sākšanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu paziņoja Indijas valdībai, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu. Komisija aicināja Indiju apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījuma saturu un nonāktu pie savstarpēji saskaņota risinājuma. Indijas valdība pieņēma apspriešanās piedāvājumu, un pēc tam 2022. gada 3. martā apspriešanās notika. Apspriežoties nenonāca pie savstarpēji saskaņota risinājuma.

(9)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 25. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), 2022. gada 9. martā sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Indijas (“Indija” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu, pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu.

(10)

Ar paziņojumu, kas 2022. gada 9. martā publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9), Komisija paziņoja arī, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (10) 11. panta 2. punktu, sāk termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu.

(11)

Subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Indijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūras uzklausīšanas amatpersona.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja aptuveni 61 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 64 % no līdzīgā ražojuma aplēstā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Komisija piezīmes nav saņēmusi. Tādējādi tika uzskatīts, ka šī izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(16)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(17)

Uz šo neatsaucās un pieprasīto informāciju nesniedza neviens importētājs.

(18)

Procedūras sākumposmā anketas tika iekļautas lietas materiālos, kuri pieejami ieinteresētajām personām, un publicētas Tirdzniecības ĢD tīmekļvietnē (11).

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, Indijas Republikas valdības un viena Indijas ražotāja eksportētāja. Izmeklēšanas laikā anketu neiesniedza un nepieteicās neviens lietotājs.

(20)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un tās radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 26. pantu pārbaudes apmeklējumi tika veikti Indijas valdības iestāžu un šādu uzņēmumu telpās:

(21)

Pārskatāmais ražojums ir grafīta elektrodi, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs un kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai lielāks un elektriskā pretestība ir 6,0 μΩ.m vai mazāka, un šādos elektrodos izmantotie savienotāji (neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8545 11 00 un ex 8545 90 90 (Taric kodi 8545110010 un 8545909010) (“pārskatāmais ražojums”).

(22)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas reizēs, šajā termiņbeigu izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(23)

Tādēļ Komisija ir secinājusi, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām subsidēšana varētu turpināties vai atkārtoties.

(25)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju, kā arī uz Indijas valdības un ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, iesniegto informāciju, tika izmeklētas tālāk minētās shēmas, kas, iespējams, ietver subsīdiju piešķiršanu.

(26)

Shēmas – AAS, EPCGS un MEIS – balstās uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai nākt klajā ar paziņojumiem par eksporta un importa politiku. Tie tiek apkopoti dokumentos “Ārējās tirdzniecības politika”, kurus Tirdzniecības ministrija parasti publicē reizi piecos gados un pastāvīgi atjaunina.

(27)

Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kas attiecas uz PIP, ir “Ārējās tirdzniecības politika 2015–2020” ("FTP 2015–2020”). FTP 2015–2020 stājās spēkā 2015. gada aprīlī, un sākotnēji bija paredzēts, ka tas būs spēkā līdz 2020. gada 31. martam. Tomēr sakarā ar Covid-19 pandēmiju FTP 2015–2020 spēkā esības termiņš tika pagarināts vairākas reizes, un pēdējais pagarinājums bija līdz 2023. gada 31. martam. Turklāt Indijas valdība nosaka procedūras attiecībā uz FTP 2015–2020 arī dokumentā “Procedūru rokasgrāmata, 2015–2020” (“HOP 2015–2020”).

(28)

Komisija konstatēja, ka HEG PIP laikā izmantoja AAS.

(29)

Sīks shēmas apraksts sniegts FTP 2015–2020 4.03.–4.24. punktā un HOP 2015–2020 4.04.–4.52. punktā, kā arī atjauninātajā HOP 2015–2020.

(30)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, t. i., fiziskais eksports, ikgadējais pieprasījums, starpproduktu piegādes, nosacītais eksports, iepriekšējs izlaides pasūtījums vai kompensācijas iekšzemes akreditīvs. Minētās apakšshēmas cita starpā atšķiras to attiecināmības tvēruma ziņā. AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas ir tiesīgi izmantot ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas saistīti ar palīgražotājiem. Ražotājiem eksportētājiem, kas veic piegādi galīgajam eksportētājam, ir tiesības izmantot AAS starpproduktu piegādēm. AAS nosacītā eksporta apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes FTP 2015–2020 7.02. punktā minētajām nosacītā eksporta kategorijām, piemēram, uz eksportu orientētu struktūru (EOU) piegādātāji. Nosacītā eksporta priekšrocības atbilstīgi iepriekšējā izlaides pasūtījuma apakšshēmai un kompensācijas iekšzemes akreditīva apakšshēmai ir tiesīgi izmantot arī piegādātāji, kas piegādā starpproduktus ražotājiem eksportētājiem.

(31)

Tālāk raksturotas AAS apakšshēmas.

(32)

Tika konstatēts, ka PIP laikā HEG ieguva koncesijas saskaņā ar pirmo apakšshēmu, t. i., AAS fiziskajam eksportam. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība. Šī ir galvenā apakšshēma. Tā ļauj bez nodokļa importēt izejmateriālus, kas vajadzīgi, lai ražotu konkrētu gatavo eksporta ražojumu. “Fizisks” šajā kontekstā nozīmē, ka eksporta ražojums ir jāizved no Indijas teritorijas. Atļaujā ir norādīts ievedmuitas nodokļa atvieglojums un eksporta saistības, to starpā eksporta ražojuma veids.

(33)

Lai Indijas iestādes veiktu pārbaudes, iepriekšējas atļaujas turētājam ir juridisks pienākums atbilstošā formātā uzturēt “patiesus un pienācīgus pārskata datus par tādu preču patēriņu un izmantošanu, kas bez nodokļu nomaksas importētas/iegādātas iekšzemē” (HOP I 15-2020 (12) 4.51. nodaļa un 4.H vai 4.I papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba uzskaites grāmatvedim, kurš izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka prasītie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 4.H papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(34)

Attiecībā uz apakšshēmu, ko PIP laikā izmantoja attiecīgais uzņēmums, t. i., fiziskā eksporta apakšshēmu, Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas nodokļa atvieglojumu, gan eksporta saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus dokumentē atļaujā. Saskaņā ar AAS atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz izejmateriālu un saražotās produkcijas standartnormām (ISPSN), kas ir noteiktas lielākajai daļai ražojumu, to starpā pārskatāmajam ražojumam.

(35)

Importētie izejmateriāli tālāk nav pārvedami un ir jāizmanto, lai ražotu eksporta ražojumu. Eksporta saistības jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas izsniegšanas (18 mēnešu laikā ar iespēju divas reizes pagarināt termiņu vēl uz sešiem mēnešiem katrā reizē).

(36)

Pārskatāmajam ražojumam piemērojamo ISPSN Indijas valdība noteica 1998. gadā, un līdz PIP tā netika pārskatīta vai koriģēta. Tāpēc ar ISPSN nepietiek, lai iedarbīgi uzraudzītu faktisko patēriņu. Indijas valdība arī neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem. Attiecībā uz galveno izejvielu, proti, naftas koksu (sauktu arī par “kalcinētu naftas koksu” jeb “CPC”), Komisija konstatēja būtisku neatbilstību starp ISPSN un uzņēmuma faktisko izejvielu patēriņu. ISPSN pieļauj 1,3 naftas koksa attiecību uz vienu eksportēto tonnu, lai gan faktiskā ražošanai nepieciešamā attiecība ir ievērojami mazāka.

(37)

Tāpēc izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības nebija pietiekamas, lai nepieļautu ieguvuma rašanos.

(38)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija ražošanas un patēriņa reģistrs. Tomēr nebija iespējams pārbaudīt, kuri izejmateriāli (ieskaitot to izcelsmi) un kādos daudzumos tikuši patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. Jo īpaši ar ieviesto sistēmu nebija iespējams precīzi noteikt un izmērīt, vai ir pārmērīgs atbrīvojums, jo izejvielas tiek uzglabātas tvertnēs, kurās ir bez ievedmuitas nodokļa importēts naftas kokss kopā ar naftas koksu, kas importēts ar nodokli, bez vietējās nodalīšanas. Tiklīdz importētais naftas kokss tiek uzglabāts, vairs nav iespējams izsekot konkrētai importa maksai.

(39)

HEG apstiprināja, ka tā patēriņa reģistrs neļauj noteikt bez ievedmuitas nodokļa importēto izejmateriālu faktisko patēriņu un sasaistīt to ar saražotajiem un eksportētajiem galaražojumiem. Tādējādi šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu.

(40)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, tas ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tā rezultātā netiek gūti nodokļu ieņēmumi, kas citādi būtu jāiekasē, un tiek piešķirts ieguvums izmeklētajam eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(41)

Turklāt pēc likuma AAS fiziskā eksporta nosacījums ir eksporta izpilde, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar saņemt ieguvumu no šīs shēmas.

(42)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas paredzēti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība faktiski nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā eksportētā ražojuma ražošanā tikuši patērēti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma 4. punkts un atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Tika arī uzskatīts, ka ISPSN pārskatāmajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un šādas ISPSN vien nevar izmantot kā faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, cik daudz izejmateriālu patērēts eksporta produktu ražošanā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Tas izpaudās arī tajā, ka kopš tās izveides 1998. gadā ISPSN nekad nav pārskatīta.

(43)

Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

(44)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība piezīmēja, ka pastāv pārbaudes mehānisms, un tas ir sevi pienācīgi apliecinājis pārbaudes procesā.

(45)

Komisija noraidīja šo argumentu. Kā paskaidrots 36. apsvērumā, ISPSN, kas nosaka bez nodokļiem importēto izejmateriālu daudzumu, kopš tās noteikšanas nekad nav tikusi pārskatīta, un Komisija konstatēja būtisku neatbilstību starp ISPSN un faktisko patēriņu. Komisija secināja, ka ISPSN piemērošanas uzraudzība nevar nodrošināt pārmērīgu priekšrocību nepiešķiršanu, ja pamatā esošā ISPSN, kas nosaka bez nodokļiem importēto izejmateriālu daudzumu, nav pietiekami precīza un šis fakts netiek uzraudzīts. Turklāt Komisija konstatēja, ka HEG nebija iespējams izsekot importētajiem izejmateriāliem līdz to pārveidei gatavās precēs.

(46)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība piezīmēja, ka no PTO SCM nolīguma (“ASCM”) II pielikuma I iedaļas 2. punkta izriet, ka netiešo nodokļu atlaižu shēmas ir kompensējamas tikai tad, ja tās nodrošina atbrīvojumus, kas pārsniedz ievedmuitas nodokli par izejmateriāliem, kas iztērēti eksportētā ražojuma ražošanā.

(47)

Indijas valdība arī apgalvoja, ka AAS nav kompensējama programma, jo tā nenodrošina pārmērīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, kas pārsniegtu to nodokļu apjomu, kas uzkrāts par importētajiem izejmateriāliem. Tas izrietēja no ASCM II pielikuma II iedaļas, kurā sniegti norādījumi, kā noteikt, vai izejmateriāli tiek patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. Turklāt ekspertu grupas ziņojumā “Eiropas Savienība – kompensācijas pasākumi noteiktiem Pakistānas izcelsmes polietilēna tereftalātiem (WT/DS/486)” ir teikts, ka “pārmērīga atbrīvojuma princips” nodrošina juridisku standartu, kas nosaka, vai ievedmuitas nodokļa atbrīvojumi, kas iegūti saskaņā ar nodokļu atmaksas shēmu, ir finansiāls ieguldījums.

(48)

Komisija paskaidroja 36. apsvērumā, ka Komisija ir konstatējusi būtisku neatbilstību starp ISPSN un faktisko patēriņu. Kā paskaidrots 38. apsvērumā, ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija ražošanas un patēriņa reģistrs. Tomēr nebija iespējams pārbaudīt, kuri izejmateriāli (ieskaitot to izcelsmi) un kādos daudzumos tikuši patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. Jo īpaši, ieviešot sistēmu, nebija iespējams noteikt un precīzi izmērīt, vai pastāv pārmērīgs atbrīvojums. Tika arī konstatēts, ka nekādi uzņēmumu glabātie ieraksti neļautu aprēķināt, vai atbrīvojums ir pārmērīgs, tādējādi padarot neiespējamu sertifikāciju, ko nākotnē veiktu ārējs zvērināts grāmatvedis/izmaksu un darbu grāmatvedis. Indijas valdība nav precizējusi, kādā aspektā šī pārbaudes neiespējamība neatbilst citēto ASCM iedaļu standartam.

(49)

Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(50)

Tā kā nav atļautas nodokļu atmaksas sistēmas un nav iespējams pārbaudīt attiecīgo izejmateriālu faktisko patēriņa apjomu, un tā kā nebija ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, nesaņemto muitas nodokļu (pamata muitas nodokļa un muitas papildnodokļa) kopējo summu uzskata par pārmērīgu atbrīvojumu, kas būtu klasificējams kā kompensējama subsīdija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Ir atskaitītas uzņēmuma samaksātās pieteikuma maksas.

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šīs subsīdijas summas attiecināja uz visu uzņēmuma eksporta apgrozījumu PIP laikā kā attiecīgu saucēju, jo šī subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz izgatavoto, saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(52)

Subsīdijas likme, kas noteikta attiecībā uz šo shēmu, PIP laikā attiecībā uz HEG bija 1,66 %.

(53)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija nolemj kompensēt AAS, kompensēt var tikai to summu, kas pārsniedz atlaistos nodokļu maksājumus. Indijas valdība apgalvoja, ka tas izriet no PTO ekspertu grupas ziņojuma par Indijas ar eksportu saistītajiem pasākumiem [WT/DS541/R], kurā teikts, ka jebkāds atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem, kas nepārsniedz nodokļu maksājumus, ko iekasē par importētajiem izejresursiem, kuri patērēti eksportētā ražojuma ražošanā, nav uzskatāms par kompensējamu. Indijas valdība arī apgalvoja, ka ekspertu grupas ziņojums (WT/DS/486) nodrošināja juridisko standartu, lai pamatotu šo konstatējumu.

(54)

Kā paskaidrots 50. apsvērumā, tā kā nav atļautas nodokļu atmaksas sistēmas un nav iespējams pārbaudīt attiecīgo izejmateriālu faktisko patēriņa apjomu, un tā kā nebija ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, nesaņemto muitas nodokļu (pamata muitas nodokļa un muitas papildnodokļa) kopējo summu uzskata par pārmērīgu atbrīvojumu. PTO ekspertu grupas ziņojumā par Indijas ar eksportu saistītajiem pasākumiem [WT/DS541/R] nav definīcijas, kas būtu pretrunā ar šo apsvērumu.

(55)

Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(56)

Komisija konstatēja, ka HEG PIP laikā izmantoja MEIS.

(57)

Sīks MEIS apraksts ir sniegts FTP 2015–2020 un atjauninātās FTP 2015–2020 3. nodaļā, kā arī atjauninātās HOP 2015–2020 3. nodaļā (13).

(58)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam un tirgotājam eksportētājam.

(59)

Tiesības izmantot MEIS ir tiem uzņēmumiem, kuri eksportē konkrētus ražojumus uz konkrētām valstīm, kuras iekļautas A grupā (“tradicionālie tirgi”, t. sk. visas ES dalībvalstis), B grupā (“jaunietekmes un mērķa tirgi”) un C grupā (“citi tirgi”). Katrā grupā iekļautās valstis un to ražojumu saraksts, uz kuriem attiecas atbilstīgas atlīdzības likmes, ir uzskaitīti atjauninātās HOP 2015-20 3.B papildinājumā.

(60)

Ieguvums izpaužas kā nodokļa kredīts, kas ir vienāds ar procentuālo daļu no FOB eksporta vērtības. MEIS likme pārskatāmā ražojuma eksportam uz A grupas valstīm PIP laikā bija 2 %.

(61)

Saskaņā ar FTP 2015–2020 3.06. punktu daži eksporta veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kuras darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās, vai uz eksportu orientētu struktūru apgrozījums.

(62)

Nodokļa kredīts saskaņā ar MEIS ir brīvi pārvedams un derīgs 18 mēnešus no izdošanas dienas, savukārt nodokļa kredīta apliecības, kas izsniegtas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, ir derīgas 24 mēnešus no izdošanas dienas saskaņā ar atjauninātās HOP 2015-20 3.13. punktu.

(63)

Tās var izmantot: i) muitas nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, to starpā ražošanas līdzekļu, importu, ii) akcīzes nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, tostarp ražošanas līdzekļu, iegādi iekšzemē un iii) pakalpojumu nodokļa samaksai par pakalpojumu iegādi.

(64)

Pieteikums ieguvuma saņemšanai no MEIS ir jāaizpilda tiešsaistē Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē. Attiecīga dokumentācija (kravaszīmes, bankas apstiprinājums par maksājuma saņemšanu un apliecinājums par izkraušanu) jāpievieno tiešsaistes pieteikumam. Indijas valdības attiecīgā reģionālā iestāde izsniedz nodokļa kredītu pēc dokumentu rūpīgas pārbaudes. Ja eksportētājs iesniedz attiecīgo dokumentāciju, reģionālajai iestādei nav rīcības brīvības lemt par nodokļa kredīta piešķiršanu.

(65)

No 2021. gada 1. janvāraMEIS darbība tika pārtraukta. Tomēr tika konstatēts, ka PIP laikā HEG saņēma ieguvumus saskaņā ar MEIS, jo shēma ļāva ar atpakaļejošu spēku pieprasīt ieguvumus par iepriekšējiem periodiem līdz 2021. gada beigām.

(66)

MEIS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. MEIS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, kas samaksāti par ražošanas līdzekļiem, tādējādi mazinot Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt MEIS nodokļa kredīts sniedz ieguvumu eksportētājam, kam nav jāmaksā minētie ievedmuitas nodokļi.

(67)

Arī pēc likuma MEIS ir atkarīga no eksporta izpildes, tādēļ tā uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(68)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas paredzēti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejresursiem. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, kā arī II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot MEIS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai to izmantotu, eksportētājam pietiek vienkārši eksportēt preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad MEIS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus pērk uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot MEIS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, kaut gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksportēto ražojumu ražošanā tie netiek izmantoti. Turklāt Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums.

(69)

Jāatzīmē, ka MEIS zaudēja spēku 2021. gada 1. janvārī (14). Tomēr līdz 2021. gada beigām uzņēmumi joprojām varēja pieteikties MEIS sertifikātiem par eksporta darījumiem, kas veikti 2020. gadā. Turklāt uzņēmumi joprojām var izmantot 2021. gadā saņemto MEIS sertifikātu, lai segtu maksājamos ievedmuitas nodokļus līdz 2023. gada 15. septembrim. Tādējādi ieguvumi no šīs shēmas tika saņemti PIP laikā, un tie turpināsies pat pēc izmeklēšanas beigām.

(70)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība piezīmēja, ka MEIS nav kompensējama programma, jo tā ir paredzēta tikai to netiešo nodokļu atmaksai, kas samaksāti par eksportēto preču ražošanā patērētajiem izejmateriāliem. Turklāt nodokļu kredīta skriptu (kas tiek piešķirti kā priekšrocības saskaņā ar MEIS) vērtība nepārsniedz netiešos nodokļus, kas jāmaksā eksportētājam. Tādējādi MEIS programma atbilst I pielikuma g) un h) apakšpunkta noteikumiem, kopsakarā ar PTO ASCM 1. zemsvītras piezīmi.

(71)

Pretēji Indijas valdības apgalvotajam, MEIS nodrošina pārmērīgu nodokļu atbrīvojumu. Kā parādīts 68. apsvērumā, eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav ieviesta nekāda sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli tiek patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā. Tikai nodoms vien atmaksāt netiešos nodokļus, kas samaksāti par patērētajiem izejmateriāliem, neaizstāj vajadzību pēc uzraudzības, ja tie tiek faktiski patērēti.

(72)

Indijas valdība arī piezīmēja, ka ir izbeigusi MEIS darbību, sākot no 2021. gada 1. janvāra, un nodokļa pagarināšanas rezultātā tiktu kompensēta programma, saskaņā ar kuru nevienam eksportētājam netiktu sniegta nekāda palīdzība. Indijas valdība norādīja uz to, ka iepriekšējās izmeklēšanās Komisija atturējās no kompensēšanas shēmām, kuras Indijas valdība bija atcēlusi.

(73)

Komisija 69. apsvērumā norādīja, ka, neraugoties uz šīs shēmas izbeigšanu, HEG pēc shēmas izbeigšanas saņēma priekšrocības PIP laikā. Komisija arī norādīja, ka šo priekšrocību sniegšana turpinās arī pēc izmeklēšanas beigām. Indijas valdība neapstrīdēja nevienu no šiem faktiem.

(74)

Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija kompensējamo subsīdiju summu aprēķināja kā ieguvumu, ko guva saņēmējs un kas tika konstatēts PIP. Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka ieguvums saņēmējam rodas brīdī, kad uzņēmums saņem ieguvumu saskaņā ar šo shēmu pēc tam, kad uzņēmums iesniedzis pieteikumu. Šajā brīdī Indijas valdība izsniedz nodokļa kredītu, ko ražotājs eksportētājs iegrāmato kā debitoru parādus, kurus ražotājs eksportētājs var dzēst jebkurā laikā. Tas ir finansiāls ieguldījumus pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas dienesti ir izdevuši eksporta kravaszīmi, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nebija ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, Komisija uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar MEIS saņemto ieguvumu vērtēt kā summas, kas saņemtas PIP laikā saskaņā ar šo shēmu. Komisija ņēma vērā MEIS summas, kas nopelnītas par visiem HEG eksporta darījumiem, jo uzņēmums eksportē tikai pārskatāmo ražojumu.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu nodevas, kas uzņēmumam jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas kopējās summas, ja to pieprasīja.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas summu attiecināja uz HEG eksporta apgrozījumu PIP laikā kā attiecīgu saucēju, jo šī subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz izgatavoto, saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(78)

Subsīdijas likme, kas noteikta attiecībā uz šo shēmu, PIP laikā HEG bija 0,87 % apmērā.

(79)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā un pēdējā pārskatīšanā Komisija konstatēja, ka HEG saskaņā ar EPCGS saņēma koncesijas, kuras PIP laikā varēja piešķirt Indijas izcelsmes pārskatāmajam ražojumam.

(80)

Sīkāks EPCGS apraksts ir iekļauts FTP 2015–2020 5. nodaļā, kā arī HOP 2015–2020 5. nodaļā.

(81)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem, kā arī tirgotājiem eksportētājiem, kas saistīti ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(82)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta saistībām uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Tālab Indijas valdība, saņēmusi pieteikumu un maksu, izdod EPCGS atļauju. Shēma paredz samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē, izmantojot šo shēmu. Lai eksporta saistības tiktu izpildītas, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksportam paredzēto preču daudzumu. Saskaņā ar FTP 2015–2020 un atjaunināto FTP 2015–2020 ražošanas līdzekļus var importēt ar 0 % nodokļa likmi atbilstīgi EPCGS. Eksporta saistības, kas ir vienādas ar seškārtīgu ietaupīto nodokļa summu, jāizpilda ne vēlāk kā sešu gadu laikā.

(83)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu iekšzemes ražotājs var saņemt ieguvumu – bez nodokļiem importēt sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvā gadījumā iekšzemes ražotājs var arī prasīt, lai EPCGS atļaujas turētājs uz ražošanas līdzekļu piegādi attiecinātu nosacītā eksporta ieguvumus.

(84)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādus Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt nodokļa likmes samazināšana dod ieguvumu eksportētājam, jo nodokļi, kas tiek ietaupīti importēšanas laikā, uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(85)

Turklāt EPCGS pēc likuma ir atkarīga no eksporta izpildes, jo šādas atļaujas nevar saņemt, ja neuzņemas saistības eksportēt. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(86)

EPCGS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma I) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksportēto ražojumu ražošanā ražošanas līdzekļi netiek izmantoti.

(87)

Kompensējamo subsīdiju summa tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem laikposmā, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā ražošanas nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātā summa, kas attiecināma uz PIP, tika koriģēta, pieskaitot šajā periodā aprēķinātos procentus. Tika uzskatīts, ka tam piemērota ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu nodevas, kas HEG jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas kopējās summas, ja to pieprasīja.

(89)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šī subsīdijas summa kā attiecīgs saucējs tika piešķirta par pārskatāmā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā, jo uzņēmums saskaņā ar EPCGS iegādātās iekārtas izmantoja tikai pārskatāmā ražojuma ražošanai, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un netika piešķirta atkarībā no izgatavotā, saražotā, eksportētā vai transportētā apjoma.

(90)

Subsīdijas likme, kas noteikta attiecībā uz šo shēmu, PIP laikā HEG bija 0,31 % apmērā.

(91)

Komisija analizēja tiešu naudas līdzekļu pārskaitīšanu DDS shēmā. DDS pamatā ir 1962. gada Muitas likuma 75. pants, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. pants, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pants un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumi. Atmaksas likmes tiek regulāri publicētas.

(92)

Komisija konstatēja, ka HEG PIP laikā izmantoja DDS.

(93)

PIP laikā piemērojamais juridiskais pamats bija 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumi (“1995. gada DDS noteikumi”), kas grozīti 2006. gadā (15) un vēlāk, 2017. gadā, aizstāti ar Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumiem (16) (“2017. gada noteikumi”), kuri stājās spēkā 2017. gada 1. oktobrī. 1995. gada DDS noteikumu 3. noteikuma 2. punkts reglamentē šīs Nodokļu atmaksas shēmas aprēķināšanas metodi. Minēto DDS noteikumu 12. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts reglamentē deklarāciju, kura ražotājiem eksportētājiem jāiesniedz, lai saņemtu ieguvumu no šīs shēmas. Minētie noteikumi 2017. gada DDS noteikumos ir palikuši identiski un atbilst attiecīgi 3. noteikuma 2. punktam un 13. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktam.

(94)

Turklāt Apkārtrakstā Nr. 24/2001 (17) ir iekļautas konkrētas norādes par to, kā īstenot 3. noteikuma 2. punktu un iesniegt deklarāciju, kas eksportētājiem jāsagatavo saskaņā ar 12. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

(95)

1995. gada DDS noteikumu 4. noteikumā paredzēts, ka centrālā valdība var pārskatīt atbilstoši 3. noteikumam noteikto summu vai likmes. Valdība ir veikusi vairākas izmaiņas, no kurām pēdējās izmaiņas ietver pārskatītas likmes, proti, Paziņojums Nr. 95/2018–CUSTOMS un Paziņojums Nr. 07/2020–CUSTOMS. Tādējādi attiecībā uz pārskatāmo ražojumu DDS likme bija 1,6 % no eksportēto ražojumu FOB vērtības. Tāda pati DDS likme tiek piemērota pārskatāmajam ražojumam, ko eksportē HEG.

(96)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam un tirgotājam eksportētājam.

(97)

Saskaņā ar šo shēmu ikvienam uzņēmumam, kas eksportē attiecināmus ražojumus, ir tiesības saņemt summu, kas atbilst procentuālai daļai no deklarētās eksportētā ražojuma FOB vērtības. Saskaņā ar Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumu 3. noteikuma 2. punktu Indijas valdība pamatoja atmaksājamo summu ar tādu attiecīgo muitas nodokļu vidējām vērtībām visā ražošana nozarē, kas samaksāti par importētajām izejvielām, un ar vidējo ražošanas nozares patēriņa koeficientu, kas apkopots no tiem ražotājiem, kurus Indijas valdība uzskatīja par reprezentatīviem attiecināmu eksporta ražojumu ražotājiem. Tad Indijas valdība izsaka atmaksājamo summu procentos no attiecināmu eksportēto ražojumu vidējās eksporta vērtības.

(98)

Lai saņemtu tiesības izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek saskaņā ar DDS, un tiek neatsaucami noteikts DDS apjoms. Kad nosūtīšanas uzņēmums ir iesniedzis vispārīgo eksporta formulāru un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar kravaszīmes datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai ļautu veikt atmaksu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā vai ar čeku.

(99)

Eksportētājam jāiesniedz arī eksporta ieņēmumu pierādījums – bankas apstiprinājums par maksājuma saņemšanu (BA). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūs izmaksāto summu, ja noteiktā termiņā eksportētājs BA neiesniedz.

(100)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkādam mērķim, un saskaņā ar Indijas grāmatvedības uzskaites standartiem pēc eksporta saistību izpildes nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot kā ienākumus darījumu kontā atbilstoši uzkrājumu principam.

(101)

Attiecīgajos tiesību aktos un administratīvajos norādījumos ir noteikts, ka Indijas muitas administrācijai nebūtu jāpieprasa pierādījumi tam, ka eksportētājam, kurš pieprasa nodokļu atmaksu, ir radušās vai radīsies muitas nodokļa saistības par to izejvielu importu, kas nepieciešamas eksportētā ražojuma izgatavošanai. Turklāt pārbaudes apmeklējuma laikā Indijas valdība apstiprināja, ka uzņēmumi, kas visas izejvielas iegūs iekšzemes tirgū, joprojām varēs izmantot pilnu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar iepriekš minēto 3. noteikuma 2. punktu. HEG izmantoja DDS ar visu nozaru likmi, kur nav nepieciešams pierādījums par faktiski samaksātiem nodokļiem.

(102)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts naudas līdzekļu pārskatījums. Attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu nav nekādu ierobežojumu. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz ieguvumu eksportētājam, jo tā uzlabo eksportētāja likviditāti.

(103)

Indijas valdība nodokļu atmaksas likmi eksportam atsevišķi nosaka katram ražojuma veidam. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav visu pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē; turklāt tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Naudas pārskaitījums eksportētājam ne vienmēr ir saistīts ar faktiskajiem ievedmuitas nodokļu maksājumiem par izejvielām, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētām vai turpmāk importējamām izejvielām. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli un kādā apjomā tiek patērēti eksportēto ražojumu ražošanā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Netika sniegti pierādījumi par to, ka pastāv saikne starp atmaksas likmēm un nodokļiem, kas samaksāti par izejvielām.

(104)

Attiecīgi maksājums, ko Indijas valdība naudas līdzekļu tiešas pārskaitīšanas veidā veic pēc tam, kad eksportētāji veic eksportu, ir atkarīgs no eksporta izpildes, un tādējādi šī shēma ir uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(105)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama subsīdija.

(106)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka DDS nav kompensējama, jo tā ir paredzēta, lai īstenotu principu, ka nodokļus nedrīkst eksportēt. Minētās shēmas ir saskaņā ar PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SCM nolīgums”) II pielikuma I iedaļas 2. punktu. Netiešo nodokļu vai ievedmuitas maksājumu atmaksa nepārsniedz minēto nodokļu vai maksājumu summu, ko faktiski iekasē par izejmateriāliem, kuri tiek patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. DDS ir tikai programma, kas atmaksā nodokļus, kuri samaksāti par eksportēto preču ražošanā izmantoto izejmateriālu importu. Vērtību atdeve tiktu aprēķināta procentos no eksportētās FOB vērtības, kas mainās, atkarībā no eksportētajām precēm.

(107)

Indijas valdība arī apgalvoja, ka tās datubāzes tiek izmantotas atbilstošām kontrolpārbaudēm. Komiteja arī apmeklē ražotāju eksportētāju ražotnes, lai iegūtu tiešu informāciju par ražošanas procesu, un uzrauga parasti izmantoto izejmateriālu veidus un izšķērdēšanas apjomus. Komiteja vajadzības gadījumā ņem vērā arī nozares pieredzi un visdažādākos tehniskos faktorus. Atmaksa ir vidējā nodokļa summa, kas samaksāta par jebkuras noteiktas klases vai preču apraksta materiāliem, kuri izmantoti noteiktu veidu eksportējamo preču ražošanā.

(108)

Tomēr Komisija neuzskatīja, ka iespējamā saikne starp atmaksas likmēm un nodokļiem, kas samaksāti par izejmateriāliem, ir pietiekama, lai shēma atbilstu noteikumiem, kuri izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Jo īpaši kredīta summa netika aprēķināta saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nebija sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli (tostarp kādā apjomā un kādas izcelsmes) bija izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir ticis pārsniegts ievedmuitas nodokļu maksājumu apjoms pamatregulas I pielikuma i) punkta, kā arī II un III pielikuma, nozīmē. Turklāt Indijas valdība neveica nekādu papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, lai noteiktu, vai maksājums ir ticis pārsniegts.

(109)

Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(110)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija konstatēja, ka saņēmējam ieguvums tiek piešķirts tad, kad shēmas ietvaros notiek eksporta darījums. Šajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas dienesti izsniedz eksporta kravaszīmi, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas jāpiešķir par attiecīgo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt par to, vai subsīdija ir piešķirama.

(111)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, tiek uzskatīts par lietderīgu saskaņā ar DDS saņemto ieguvumu vērtēt kā atmaksas summas, kas PIP laikā nopelnītas par eksporta darījumiem saskaņā ar šo shēmu. Komisija ņēma vērā nodokļu atmaksas summas, kas nopelnītas par visiem HEG eksporta darījumiem, jo uzņēmums eksportē tikai pārskatāmo ražojumu.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šīs subsīdijas summas attiecināja uz visu uzņēmuma eksporta apgrozījumu PIP laikā kā attiecīgu saucēju, jo šī subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz izgatavoto, saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(113)

Subsīdijas likme, kas noteikta attiecībā uz šo shēmu, PIP laikā attiecībā uz HEG bija 1,27 %.

(114)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka pārmērīga atmaksas apjoma gadījumā kompensēt var tikai šo pārmērīgo atmaksu. Indijas valdība apgalvoja, ka to pamato ekspertu grupas ziņojums “Eiropas Savienība – kompensācijas pasākumi noteiktiem Pakistānas izcelsmes polietilēna tereftalātiem (WT/DS/486/R)”. No minētā ekspertu grupas ziņojuma Indijas valdība citēja iedaļu, kas satur šādu apgalvojumu: “Saskaņā ar šo konstatējumu III pielikumā (II) ir sniegti norādījumi izmeklēšanas iestādēm, kas izstrādāti, lai izmeklēšanas iestādes varētu noteikt pārmērīga atbrīvojuma gadījumus.”

(115)

Ekspertu grupas ziņojumā nav ietverti konstatējumi, kas būtu pretrunā ar Komisijas secinājumu par to, kā šajā gadījumā definēt pārmērīgu priekšrocību. Kā norādīts 111. apsvērumā, tā kā nebija pierādījumu par faktisko pārbaudes procesu, kas liecinātu par pretējo, bet bija tikai vispārīgi apraksti par to, kā Komiteja darbojas un nosaka DDS rādītāju, Komisija uzskatīja par lietderīgu novērtēt DDS sniegto priekšrocību kā to atmaksas summu kopsummu, kas nopelnītas ar eksporta darījumiem, kuri PIP laikā noslēgti saskaņā ar šo shēmu.

(116)

Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(117)

Līdzīgi MEIS, arī RODTEP balstās uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). RODTEP tika izstrādāts kā MEIS pēctecis, taču, ņemot vērā atšķirības starp šīm shēmām attiecībā uz ieguvumu piešķiršanas kārtību, abu shēmu piemērošanas periods pārklājas.

(118)

Komisija konstatēja, ka HEG PIP laikā izmantoja RODTEP.

(119)

Sīks RODTEP apraksts ir sniegts FTP 2015–2020 un atjauninātās FTP 2015–2020 4. nodaļā, kā arī atjauninātās HOP 2015–2020 4. nodaļā. To var atrast arī paziņojumā, ar ko RODTEP ievieš FTP 2015–2020 (18).

(120)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam un tirgotājam eksportētājam.

(121)

Atbilstīgie uzņēmumi var gūt labumu no RODTEP, eksportējot ražojumus, kuri saskaņā ar FTP 2015–2020 4.55. iedaļas sarakstu nav izslēgti no shēmas kā neatbilstīgas piegādes/ražojumi/kategorijas. Saskaņā ar šo sarakstu pārskatāmais ražojums netika izslēgts.

(122)

Saskaņā ar shēmu atlaide tiek piešķirta paziņotajā procentuālajā apjomā no FOB vērtības, nosakot maksimālo vērtību vienai eksportētā ražojuma vienībai. Shēma tiek īstenota, izsniedzot atlaidi pārvedamā nodokļa kredīta/elektroniskā sertifikāta (e-script) veidā, ko Centrālā netiešo nodokļu un muitas pārvalde (CBIC) uztur elektroniskā reģistrā.

(123)

Elektroniskos sertifikātus var izmantot, lai samaksātu muitas nodokļus par izejmateriālu vai preču, to starpā ražošanas līdzekļu, importu saskaņā ar 1975. gada Muitas tarifu likuma pirmo sarakstu, t. i., pamata muitas nodokli.

(124)

RODTEP nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. RODTEP nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, kas samaksāti par ražošanas līdzekļiem, tādējādi mazinot Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt RODTEP nodokļa kredīts sniedz ieguvumu eksportētājam, kam nav jāmaksā minētie ievedmuitas nodokļi.

(125)

Tāpat pēc likuma RODTEP ir atkarīgs no eksporta izpildes, tādēļ tas uzskatāms par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(126)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas paredzēti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, kā arī II un III pielikuma nozīmē. Turklāt Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums.

(127)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka termiņbeigu pārskatīšana attiecas tikai uz jau spēkā esošā nodokļa pagarināšanu. Tādēļ jaunajām subsīdiju shēmām, piemēram, RODTEP, ir jāpaliek ārpus šīs pārskatīšanas aptvēruma.

(128)

Tas, ka termiņbeigu pārskatīšana attiecas tikai uz jau spēkā esošā nodokļa pagarināšanu, neierobežo Komisiju, liekot tai izmeklēt tikai tās subsīdiju shēmas, kas pastāvēja sākotnējās izmeklēšanas periodā. Lai noteiktu, vai subsidēšanas līmenis, kas pārsniedza minimālo līmeni, turpinājās arī PIP laikā, Komisija ņēma vērā RODTEP, jo tas bija iekļauts pārskatīšanas pieprasījumā un bija MEIS turpinājuma shēma.

(129)

Indijas valdība arī apgalvoja, ka RODTEP nav kompensējams, jo tas ir paredzēts, lai īstenotu principu, ka nodokļus nedrīkst eksportēt. Minētās shēmas ir saskaņā ar PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”) II pielikuma I iedaļas 2. punktu. Netiešo nodokļu vai ievedmuitas maksājumu atmaksa nepārsniedz minēto nodokļu vai maksājumu summu, ko faktiski iekasē par izejresursiem, kuri tiek patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. DDS ir tikai programma, kas atmaksā nodokļus, kuri samaksāti par eksportēto preču ražošanā izmantoto izejmateriālu importu. Atmaksātās vērtības tiktu aprēķinātas procentos no eksportētās FOB vērtības, kas mainās, atkarībā no eksportētajām precēm.

(130)

Indijas valdības datubāzes tiek izmantotas atbilstošām kontrolpārbaudēm. Komiteja arī apmeklē ražotāju eksportētāju ražotnes, lai iegūtu tiešu informāciju par ražošanas procesu, un uzrauga parasti izmantoto izejmateriālu veidus un izšķērdēšanas apjomus. Komiteja vajadzības gadījumā ņem vērā arī nozares pieredzi un visdažādākos tehniskos faktorus. Atmaksa ir vidējā nodokļa summa, kas samaksāta par jebkuras noteiktas klases vai preču apraksta materiāliem, kuri izmantoti noteiktu veidu eksportējamo preču ražošanā.

(131)

Pretēji Indijas valdības apgalvotajam, RODTEP nav tikai programma, kas atmaksā nodokļus, kuri samaksāti par eksportēto preču ražošanā izmantoto izejmateriālu importu. Kā aprakstīts 126. apsvērumā, eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot kādas bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, kā arī II un III pielikuma nozīmē. Tādēļ informācija, ko Indijas valdība iesniedza par veidu, kā Komiteja nosaka RODTEP shēmas likmi, un par kontrolpārbaudēm salīdzinājumā ar tās datu bankām, nav būtiska, jo tās nenovērš pārmērīgas priekšrocības.

(132)

Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(133)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija kompensējamo subsīdiju summu aprēķināja kā ieguvumu, ko guva saņēmējs un kas tika konstatēts PIP. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka saņēmējam ieguvums tiek piešķirts tad, kad uzņēmums saņem ieguvumu saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdība izsniedza nodokļa kredītu, ko HEG iegrāmatoja kā debitoru parādus, kurus HEG var dzēst jebkurā laikā. Tas ir finansiāls ieguldījumus pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas dienesti ir izdevuši eksporta kravaszīmi, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nebija ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, Komisija uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar RODTEP saņemto ieguvumu vērtēt kā summas, ko ražotājs eksportētājs HEG, kas sadarbojās, PIP laikā nopelnīja par eksporta darījumiem saskaņā ar šo shēmu. Komisija ņēma vērā RODTEP summas, kas nopelnītas par visiem HEG eksporta darījumiem, jo uzņēmums eksportē tikai pārskatāmo ražojumu.

(134)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu nodevas, kas ražotājam eksportētājam HEG, kas sadarbojās, jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas kopējās summas, ja to pieprasīja.

(135)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas summu attiecināja uz HEG eksporta apgrozījumu PIP laikā kā attiecīgu saucēju, jo šī subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz izgatavoto, saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(136)

Subsīdijas likme, kas noteikta attiecībā uz šo shēmu, PIP laikā HEG bija 0,59 %.

(137)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka pārmērīga atmaksas apjoma gadījumā kompensēt var tikai šo pārmērīgo atmaksu. Indijas valdība apgalvoja, ka to pamato ekspertu grupas ziņojums “Eiropas Savienība – kompensācijas pasākumi noteiktiem Pakistānas izcelsmes polietilēna tereftalātiem (WT/DS/486/R)”. No minētā ekspertu grupas ziņojuma Indijas valdība citēja iedaļu, kas satur šādu apgalvojumu: “Saskaņā ar šo konstatējumu III pielikumā (II) ir sniegti norādījumi izmeklēšanas iestādēm, kas izstrādāti, lai izmeklēšanas iestādes varētu noteikt pārmērīga atbrīvojuma gadījumus.”

(138)

Ekspertu grupas ziņojumā nav ietverti secinājumi, kas liegtu Komisijai secināt, kādā veidā definēt pārmērīgu priekšrocību. Kā norādīts 133. apsvērumā, tā kā nav pierādījumu par faktisko pārbaudes procesu, kas liecinātu par pretējo, bet ir tikai vispārīgi apraksti par to, kā Komiteja darbojas un nosaka RODTEP rādītāju, Komisija uzskatīja par lietderīgu novērtēt RODTEP sniegto priekšrocību kā to atmaksas summu kopsummu, kas nopelnītas ar eksporta darījumiem, kuri PIP laikā noslēgti saskaņā ar šo shēmu.

(139)

Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(140)

Komisija konstatēja, ka HEG saskaņā ar IES saņēma ieguvumus, kurus PIP laikā varēja piešķirt pārskatāmajam ražojumam.

(141)

Indijas Rezervju banka ("IRB”) 2015. gada 4. decembra galvenajā apkārtrakstā DBR.Dir.BC.No 62/04.02.001/2015-16 paziņoja par “Procentu izlīdzināšanas shēmu eksporta kredītam rūpijās pirms un pēc sūtījuma”. Sākotnēji bija paredzēts, ka IES darbības termiņš beigsies 2021. gada septembrī. Tomēr 2022. gada martā IRB paziņoja bankām par shēmas darbības termiņa pagarināšanu ar atpakaļejošu spēku līdz 2024. gadam, taču ar zemāku likmi, proti, 2 % apmērā.

(142)

IES ir pieejama plaša ražojumu klāsta eksportam, cita starpā pārskatāmajam ražojumam, neatkarīgi no ražotāja eksportētāja lieluma, un visu veidu eksportam, ko veic mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi.

(143)

IES ir shēma, ko pārvalda DGFT. Sākotnēji tajā paredzēja 3–5 % procentu kompensāciju aizdevumiem, kas saņemti par eksportu saskaņā ar 416 tarifa pozīcijām, kā norādīts A pielikumā, un par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) veikto eksportu visos ITC(HS) kodos.

(144)

2015. gada 4. decembra galvenajā apkārtrakstā noteikts, ka, sākot ar 2015. gada decembri, bankas samazina procentu likmi, ko piemēro atbilstīgajiem eksportētājiem saskaņā ar pamatnostādnēm par avansa maksājumu procentu likmēm, par Indijas valdības noteikto procentu izlīdzināšanas likmi. Vietējās bankas saņēma kompensāciju no Indijas Rezervju bankas, lai atbilstīgajiem uzņēmumiem tiktu nodrošināti zemāki procenti. Procentu izlīdzināšanas ieguvums ir pieejams no izmaksas dienas līdz atmaksāšanas dienai vai līdz dienai, pēc kuras nesamaksātais eksporta kredīts ir nokavēts. Tomēr procentu izlīdzināšana atbilstīgajiem eksportētājiem ir pieejama tikai shēmas darbības laikā.

(145)

Kad 2022. gada martā IRB paziņoja bankām par shēmas pagarināšanu ar atpakaļejošu spēku līdz 2024. gadam ar zemāku, proti, 2 %, likmi, tā arī atļāva privātajām bankām ar atpakaļejošu spēku atmaksāt atbilstīgajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgo kompensācijas summu par laikposmu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam.

(146)

IES nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Privātajām bankām tiesību aktos ir tieši noteikts pienākums sniegt procentu kompensāciju atbilstīgiem uzņēmumiem.

(147)

Turklāt IES pēc likuma ir atkarīga no eksporta izpildes, jo šādas aizdevumu procentu kompensācijas nevar saņemt, ja neuzņemas saistības eksportēt. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(148)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējam piešķirtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums maksā par preferenciālu aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizdevumu, kuru tas varētu saņemt Indijas finanšu tirgū (proti, tiesību aktos paredzēto procentu kompensāciju). Tāpēc tika uzskatīts, ka kompensējamo subsīdiju summa ir vienāda ar procentu summu, kas attiecas uz PIP un ko kompensē IRB, un tādējādi HEG ietaupīja. Tas ietver arī summas, kuras bankas ar atpakaļejošu spēku atmaksāja attiecībā uz PIP sakarā ar shēmas pagarināšanu 2022. gada martā ar atpakaļejošu spēku.

(149)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šo subsīdijas summu attiecināja uz HEG eksporta apgrozījumu PIP laikā kā attiecīgu saucēju, jo šī subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz izgatavoto, saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(150)

Subsīdijas likme, kas noteikta attiecībā uz šo shēmu, PIP laikā HEG bija 0,71 %.

(151)

Beznodokļu importa atļauju shēma (DFIA) ir atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļa shēma importam, kas iekļauts eksportā, un to reglamentē FTP 2015–2020 4. nodaļa. Shēma tika turpināta saskaņā ar atjaunināto FTP 2015–2020. Eksportam, kas saņem ieguvumu no AAS, uzņēmums vienlaikus nevar pieprasīt ieguvumu saskaņā ar DFIA. PIP laikā netika konstatēts HEG ieguvums.

(152)

Saskaņā ar galvenā apkārtraksta 8.1.3. pantu kredītspējīgiem eksportētājiem ar labu reputāciju tiek nodrošināta viegla piekļuve eksporta kredītam ar vislabākajiem nosacījumiem, izmantojot Zelta kartes shēmu. Komisija PIP laikā nekonstatēja konkrētus ieguvumus HEG, ko varētu saistīt ar Zelta kartes shēmu.

(153)

Statusa turētāja shēma piešķir ieguvumus uzņēmējdarbības līderiem, kuri ir izcēlušies starptautiskajā tirdzniecībā un sekmīgi veicinājuši valsts ārējo tirdzniecību. Shēmā var piedalīties visi eksportētāji ar importa un eksporta koda numuru, ja tie kārtējā un iepriekšējos trīs finanšu gados ir sasnieguši noteiktu eksporta izpildes slieksni. Komisija PIP laikā nekonstatēja konkrētus ieguvumus HEG, ko varētu saistīt ar Statusa turētāja shēmu.

(154)

PIP laikā HEG izmantoja eksporta finansējumu pirms nosūtīšanas un pēc nosūtīšanas. Tomēr, izņemot procentu atlaidi saskaņā ar Procentu izlīdzināšanas shēmu, kas jau aplūkota iepriekš 3.3. iedaļā, Komisija nav konstatējusi konkrētus ieguvumus HEG saistībā ar eksporta finansēšanu pirms un pēc nosūtīšanas.

(155)

Tirgus piekļuves iniciatīva (MAI) ir vispārēja eksporta veicināšanas shēma, kas tomēr ir paredzēta tikai īstenošanas aģentūrām, lai veicinātu eksportu un atvieglotu piekļuvi tirgum. Tā ietver tiešu sadarbību nevis ar ražotājiem eksportētājiem, bet gan ar Eksporta veicināšanas padomi Tirdzniecības ministrijas pārraudzībā. Ražotāji eksportētāji var netieši gūt labumu no izmaksu atlīdzināšanas par darbībām, kas saistītas ar eksporta veicināšanu. Taču PIP laikā netika konstatēts HEG ieguvums.

(156)

Šajā izmeklēšanā nesadarbojās eksportētāji, kas ražo Karnātakā un Mahārāštrā. Tādējādi Komisijai savi secinājumi būtu jābalsta uz pieejamajiem faktiem.

(157)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība piezīmēja, ka Komisija kompensēja Karnatakas un Maharaštras programmas, un norādīja, ka Maharaštrā nav neviena pārskatāmā ražojuma ražotāja.

(158)

Pretēji Indijas valdības interpretācijai, šīs izmeklēšanas nolūkiem Komisija neiesniedza nekādus konstatējumus par reģionālajām shēmām Karnatakā un Maharaštrā.

(159)

Pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā HEG saņēma ieguvumu no atbrīvojuma no elektroenerģijas nodokļa, ko Madhja Pradēšas štats piešķīra rūpniecības uzņēmumiem, kuri investē elektroenerģijas ražošanā pašu patēriņam. HEG piemērotība šīs shēmas piemērošanai izbeidzās 2016. gadā.

(160)

Attiecībā uz iepirkto elektroenerģiju sūdzībā kā iespējamais ieguvums reģionālajās shēmās tika minēta 2 RS atlaide. Uzņēmumā pārbaudītie elektroenerģijas rēķini liecināja par atšķirībām salīdzinājumā ar parasto rūpnieciskās elektroenerģijas tarifu, cita starpā rēķinos minēto atlaidi. Rezultātā Komisija no uzņēmuma un Indijas valdības ieguva dokumentus par enerģijas tarifiem, kas piemērojami HEG Madhja Pradēšā.

(161)

Pieejamie dokumenti un cita informācija liecināja, ka Madhja Pradēšas Elektroenerģijas regulatīvo komisiju izveidoja Madhja Pradēšas valdība ar 1998. gada 20. augusta paziņojumu Oficiālajā vēstnesī. Reģionālā parlamenta pieņemtais 2003. gada Elektroenerģijas likums (Nr. 36, 2003. gads) stājās spēkā 2003. gada 10. jūnijā, un tagad tiek uzskatīts, ka Komisija ir izveidota un darbojas saskaņā ar 2003. gada Elektroenerģijas likuma noteikumiem. 2003. gada Elektroenerģijas likuma 86. pantā noteikts, ka šīs valsts komisijas funkcijas cita starpā ir šādas:

(162)

Madhja Pradēšas Elektroenerģijas regulatīvā komisija savos mazumtirdzniecības tarifu rīkojumos noteica atlaidi rūpnieciskajiem patērētājiem, kuriem ir pašu spēkstacijas. Sākotnēji atlaide tika izveidota uz pieciem gadiem, sākot no 2016./2017. finanšu gada, taču tās termiņš tika pagarināts līdz 2022./2023. finanšu gadam. PIP laikā mazumtirdzniecības tarifu rīkojumā 2020.–2021. finanšu gadam bija norādīts, ka parastajai cenai par papildu elektroenerģijas vienībām, ko patērētājs iegādājas no tīkla, piemērojama atlaide 2 rūpiju apmērā par vienību, ja tiek samazināts pašu saražotās elektroenerģijas patēriņš.

(163)

Turklāt mazumtirdzniecības tarifu rīkojumos ir norādīts arī īpašs tarifs īpašai rūpniecisko lietotāju kategorijai “Energoietilpīgas rūpniecības nozares”, kas ir zemāks par parasto tarifu rūpnieciskajiem lietotājiem (“samazinātais elektroenerģijas tarifs”).

(164)

Atlaide pašu spēkstacijām ir pieejama uzņēmumiem, kas atrodas Madhja Pradēšas štatā un kas vienā finanšu gadā no 2016. līdz 2020. gadam ir pilnībā vai daļēji apmierinājuši savu enerģijas pieprasījumu, izmantojot pašu spēkstacijas, un tagad pārdod savu enerģiju tīklam un pēc tam atpērk savu enerģijas pieprasījumu, izmantojot tīklu.

(165)

Samazinātie elektroenerģijas tarifi energoietilpīgām rūpniecības nozarēm ir pieejami tikai uzņēmumiem, kas atrodas Madhja Pradēšas štatā un darbojas kā mazie tērauda ražošanas uzņēmumi (MSP), MSP ar velmētavām/porainās dzelzs rūpnīcām tajās pašās telpās, elektroķīmiskā/elektrotermiskā rūpniecība vai ferosakausējumu rūpniecība.

(166)

Atlaides un samazinātos elektroenerģijas tarifus nosaka Madhja Pradēšas Elektroenerģijas regulatīvā komisija savā ikgadējā mazumtirdzniecības tarifu rīkojumā. Valdībai pilnībā piederošais tīkla operators Madhya Pradesh Madhja Kshetra Vidyut Vitaran Co. Ltd (viens no četriem valstij piederošajiem elektroenerģijas piegādātājiem) pēc tam šos rīkojumus piemēro savos attiecīgajos rēķinos par elektroenerģiju. Izņemot pašu spēkstacijas, Madhja Pradēšas elektroenerģijas tirgū nedarbojas privāti dalībnieki.

(167)

Ņemot vērā 3.2. un 3.3. iedaļā aprakstītos konstatējumus par shēmām, kas jau apstiprina subsidēšanas turpināšanos līmenī, kas ievērojami pārsniedz de minimis robežvērtību, Komisija secināja, ka saistībā ar šo termiņbeigu pārskatīšanu nav nepieciešams sīkāk analizēt divas shēmas (elektroenerģijas atlaide un samazināts elektroenerģijas tarifs noteiktām rūpniecības nozarēm), lai pieņemtu lēmumu par subsidēšanas turpināšanos, kas jau bija noteikta.

(168)

Tomēr, pamatojoties uz iegūtajiem dokumentiem un ņemot vērā to, ka, piemērojot gan elektroenerģijas atlaidi, gan samazinātu elektroenerģijas tarifu, cena lielajiem rūpnieciskajiem lietotājiem Madhja Pradēšas štatā samazinājās par 50 % salīdzinājumā ar parasto elektroenerģijas tarifu, nevar izslēgt, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, saskaņā ar šīm shēmām saņēma būtisku ieguvumu.

(169)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indijas valdība piezīmēja, ka šīs shēmas izmeklēšana nebija paredzēta ne paziņojumā par procedūras uzsākšanu, ne arī apspriedēs ar Indijas valdību, kā tas prasīts ASCM.

(170)

Saskaņā ar 159. un 160. apsvērumu Komisija uzskatīja, ka uz šo shēmu attiecas pārskatīšanas pieprasījums un ka tā, iespējams, ir iepriekšējās elektroenerģijas shēmas turpinājums. Tomēr Komisija arī apstiprināja savu nostāju, kas izklāstīta 168. apsvērumā, proti, ka šīs termiņbeigu pārskatīšanas nolūkiem nav nepieciešams pilnībā analizēt abas shēmas. Tādēļ attiecībā uz šīm shēmām subsidēšana netika konstatēta.

(171)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, kompensējamo subsīdiju summas saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, izteiktas kā procentuālais nodoklis, ir šādas:

(172)

Subsidēšanas kopējā summa pārsniedz de minimis robežvērtību, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(173)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, turpināja saņemt ieguvumu no kompensējamas subsidēšanas, ko PIP laikā veica Indijas iestādes. Tika konstatēts, ka subsidēšana turpinājās arī valsts līmenī, jo lielākā daļa shēmu pārskatāmā ražojuma eksportētājiem ir pieejamas visā valstī.

(174)

Kompensējamo subsīdiju shēmas sniedz regulārus ieguvumus, un nekas neliecina par to, ka šīs shēmas tuvākajā nākotnē tiks pakāpeniski atceltas vai ka HEG pārtrauks saņemt ieguvumus saskaņā ar šīm shēmām. Tieši pretēji, valsts shēmas, kas saistītas ar nodokļiem, PIP laikā tika atjaunotas kā daļa no “Ārējās tirdzniecības politikas 2015–2020”, kas būs spēkā līdz 2023. gada martam. Turklāt tiek atgādināts, ka “Ārējās tirdzniecības politikas 2015–2020" piemērošana tika vairākkārt pagarināta, kas norāda, ka turpmākā ārējās tirdzniecības politikā subsidēšana, visticamāk, tiks turpināta. Turklāt katrs eksportētājs ir tiesīgs saņemt subsīdijas saskaņā ar vairākām shēmām. Vienīgais izņēmums attiecas uz MEIS, kuras darbības termiņš ir beidzies 2021. gada janvārī. Tomēr šī shēma tika aizstāta ar līdzīgu shēmu RODTEP, par kuru uzņēmums uzkrāja ieguvumus, kā norādīts 3.2.5. iedaļā.

(175)

Komisija arī konstatēja, ka preferenciālais finansējums saskaņā ar IES shēmu ir pagarināts vismaz līdz 2024. gadam.

(176)

Izmeklēšana arī parādīja, ka PIP laikā imports no Indijas turpināja ienākt Savienības tirgū un saglabāja tādus pašus daudzumus un tirgus daļas kā iepriekšējās divās pārskatīšanas izmeklēšanās. Turklāt arī 250.–270. apsvērumā sniegtā analīze par ražošanas apjomiem un neizmantotajām jaudām Indijā, par eksporta apjomiem un cenām, ko Indija piemēro citu trešo valstu tirgiem, par spēkā esošajiem pasākumiem citās trešās valstīs un par Savienības tirgus pievilcību liecina, ka, iespējams, subsidētais eksports vēl vairāk palielinātu Indijas jau tā ievērojamo klātbūtni Savienības tirgū, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku.

(177)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu Komisija secināja, ka pastāvēja subsidēšanas turpināšanās iespējamība, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(178)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja septiņi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(179)

Tika aprēķināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija 219 330 t. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un datiem, ko sniedza izlasē neiekļautie ražotāji un pieprasījuma iesniedzēji (19). Kā norādīts 15. apsvērumā, trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 61 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(180)

Komisija noteica Savienības patēriņu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pašu saražotās produkcijas pārdošanas apjomiem, kas paredzēti Savienības tirgum, un importa apjomiem, kas iegūti no Eurostat statistikas datiem.

(181)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)  (20)

(182)

Attiecīgajā periodā pārskatāmā ražojuma patēriņš Savienībā samazinājās par 10 %. 2018. gadā tika novērots augsts patēriņš, ko noteica Savienības tērauda rūpniecības lielais pieprasījums, tai atveseļojoties no tērauda krīzes. Turklāt situācijā, kad pārskatāmā ražojuma cenas pēkšņi pieauga, tērauda ražotāji veidoja pārskatāmā ražojuma krājumus, gaidot papildu pieaugumu.

(183)

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, tērauda ražošana elektriskā loka krāsnīs samazinājās (par 6,6 % saskaņā ar Eurofer datiem). Līdz ar to pieprasījums pēc pārskatāmā ražojuma samazinājās. Tā kā pārskatāmā ražojuma cena ievērojami samazinājās, krājumu veidošana pakārtotajai nozarei vairs netika uzskatīta par nepieciešamu, jo lietotāji vairs nebija noraizējušies par turpmāku cenu pieaugumu. Tā rezultātā tērauda ražotāji sāka samazināt pārskatāmā ražojuma krājumus. Turklāt pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020. gadā pieprasījums samazinājās vēl vairāk, taču šoreiz īslaicīgi.

(184)

Kā minēts 180. apsvērumā, Komisija noteica importa apjomu no Indijas, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem. Tirgus daļu noteica, pamatojoties uz patēriņu Savienībā, kā minēts 181. apsvērumā.

(185)

Importa no Indijas dinamika bija šāda:

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(186)

Pārskatāmā ražojuma imports no attiecīgās valsts 2019. un 2020. gadā samazinājās, ņemot vērā ES patēriņa samazināšanos, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atjaunojās. Kopumā attiecīgajā periodā importa apjoms palielinājās no 5 802 tonnām 2018. gadā līdz 6 540 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 13 %. Pārskatāmā ražojuma imports no Indijas veidoja aptuveni 16 % no kopējā pārskatāmā ražojuma importa Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas atbilst 5 % tirgus daļai.

(187)

Kopumā attiecīgajā periodā imports no Indijas un tā tirgus daļa palielinājās. Neraugoties uz patēriņa samazināšanos Savienībā, importa par dempinga cenām un subsidētā importa apjoms no Indijas attiecīgajā periodā turpināja pieaugt (par 13 %), savukārt Savienības ražošanas nozares tirdzniecības apjomi samazinājās.

(188)

Indijas izcelsmes importa vidējās cenas dinamika atspoguļota nākamajā tabulā.

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(189)

Pārskatāmā ražojuma vidējā importa cena (21) no Indijas attiecīgajā periodā samazinājās par 80 % – no 13 756 EUR/t 2018. gadā līdz 2 747 EUR/t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(190)

Saistībā ar lielo globālo pieprasījumu pēc pārskatāmā ražojuma Indijas cenas attiecīgā perioda pirmajā pusē pārsniedza Savienības ražošanas nozares cenas, bet pēc tam no 2018. gada līdz 2020. gadam samazinājās par 60 %, un 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās pastāvīgi bija zemākas par Savienības cenām.

(191)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(192)

Tā rezultātā vidējā cenu samazinājuma starpība bija 41,1 %.

(193)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka Komisijas aprēķinātā cenu samazinājuma starpība nav reprezentatīva, jo tā nav balstīta uz faktiskajām tirgus cenām Savienībā. Indijas valdība uzskata – tas, ka pārdošanas apjomi, ko nodrošināja GrafTech Iberica, tika iegūti saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem (“ITL”), ir radījis mākslīgi paaugstinātu pārdošanas cenu, kas neraksturo pārskatāmā ražojuma tirgus cenu Savienībā.

(194)

Komisija nepiekrīt šim novērtējumam. ITL nav neparasta komercprakse un uzņēmējdarbības lēmums, ar kuru klients piekrīt piesaistei noteiktam cenu līmenim apmaiņā pret piegādes pietiekamību. Ņemot vērā to, ka ITL tika izmantoti darījumos konkrētajā tirgū, to klātbūtne izlasē nepadara šo izlasi nereprezentatīvu. Turklāt ITL aptvēra tikai daļu no GrafTech pārdošanas apjomiem, savukārt abu pārējo izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nenoteica citi līdzīgi ITL. Tādējādi, pēc Komisijas domām, lai gan GrafTech Iberica izmantotie ITL reprezentēja daļu no tirgus, kopumā tie būtiski neietekmēja cenu samazinājuma aprēķinu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(195)

Pārskatāmā ražojuma imports no citām trešām valstīm bija galvenokārt no Ķīnas, Meksikas un Krievijas.

(196)

Importa apjoms no citām trešām valstīm, kā arī tirgus daļa un cenu tendences attiecīgajā periodā bija šādi:

4. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot Indiju

(197)

Tika analizēta importa no citām trešām valstīm ietekme, jo tas PIP laikā veidoja aptuveni 84 % no kopējā pārskatāmā ražojuma importa Savienībā. Neraugoties uz patēriņa samazināšanos, importa apjoms no citām trešām valstīm palielinājās par 19 % – no gandrīz 29 000 tonnām 2018. gadā līdz aptuveni 35 000 tonnām PIP laikā.

(198)

Imports no trešām valstīm daļēji sekoja patēriņa samazinājumam 2019. un 2020. gadā, tomēr strauji atjaunojās un sasniedza augstāko līmeni PIP laikā, palielinoties par 19 % salīdzinājumā ar 2018. gadu. Importa no citām trešām valstīm vidējā cena sekoja pasaules tendencei, no 2018. gada līdz PIP samazinoties par 72 %.

(199)

Lielāko daļu no šā importa PIP laikā, proti, 76 %, veidoja imports no Ķīnas. Importa apjoms no citām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Indiju, attiecīgajā periodā palielinājās par 22 %. Pārskatāmā ražojuma importa apjoms no Indijas palielinājās no 5 800 tonnām 2018. gadā līdz 6 500 tonnām PIP laikā, bet no Ķīnas – no 22 054 tonnām 2018. gadā līdz 26 065 tonnām PIP laikā, attiecīgi palielinot tirgus daļu par 25 % un 31 %..

(200)

Tajā pašā periodā importa cenas no Ķīnas bija zemākas gan par Indijas eksportētāju, gan Savienības ražotāju cenām (izņemot 2018. gadā).

(201)

Turklāt no 2022. gada 7. aprīļa (22) Komisija pārskatāmā ražojuma importam no Ķīnas piemēroja antidempinga maksājumu (no 23 % līdz 74,9 %) (23).

(202)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(203)

Kā minēts 15. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(204)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēs uz antidempinga anketas jautājumiem ietvertajiem datiem, kā arī izlasē neiekļauto ražotāju un pieprasījuma iesniedzēju sniegtajiem makroekonomiskajiem datiem, kas salīdzināti ar pārskatīšanas pieprasījumā minētajiem datiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem ietvertajiem datiem. Abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(205)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, kompensējamās subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējas subsidēšanas.

(206)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(207)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(208)

Pēc patēriņa samazināšanās Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 34 % un PIP laikā daļēji atjaunojās, saglabājoties zem 2018. gada līmeņa. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %.

(209)

Kā paskaidrots turpmāk 211. apsvērumā, ražošanas apjoma samazinājums ir saistīts ar patēriņa samazināšanos kopā ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zaudējumiem.

(210)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(211)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 18 %. Līdz 2020. gadam tas nepārtraukti samazinājās (par 38 %) un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tikai daļēji atjaunojās. Tomēr šis pieaugums neatbilda līdzīgai Savienības patēriņa tendencei, kā rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa kopumā samazinājās no 77 % 2018. gadā līdz 70 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (mīnus 9 %), savukārt importa no Indijas tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās par 25 %.

(212)

Attiecīgajā periodā pārskatāmā ražojuma patēriņš Savienībā samazinājās par 10 %. Šis patēriņa samazinājums par 15 000 tonnu skāra tikai Savienības ražošanas nozari, kas zaudēja 21 000 tonnu no pārdošanas apjoma. Tajā pašā periodā importa par dempinga cenām apjoms no Indijas, Ķīnas un citām trešām valstīm attiecīgajā periodā turpināja pieaugt, attiecīgi par 13 %, 18 % un 19 %.

(213)

Kā paskaidrots iepriekš, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 21 000 tonnu, bet imports palielinājās par vairāk nekā 6 200 tonnu. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 9 % tirgus daļas. Līdz ar to attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē nebija vērojama izaugsme.

(214)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(215)

Savienības ražošanas nozarē nodarbināto skaits attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils (attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %). Tāpēc, ņemot vērā 4.4.2.1. iedaļā skaidroto ražošanas apjoma kritumu, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto, atbilda tai pašai tendencei, tajā pašā periodā samazinoties par 11 %..

(216)

Komisija 177. apsvērumā secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijas imports turpināja ienākt Savienības tirgū par subsidētām cenām. Komisija arī guva pierādījumus, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, subsidēšana varētu turpināties.

(217)

Neraugoties uz kompensācijas pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2009. gada, Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi ievērojamu pārdošanas apjomu, kas attiecīgajā periodā atspoguļojas tirgus daļas samazinājumā par 9 procentpunktiem. Tādējādi nav iespējams pilnībā atgūties no iepriekšējas subsidēšanas, un Savienības ražošanas nozare joprojām ir ļoti neaizsargāta pret jebkura subsidētā importa kaitīgo ietekmi Savienības tirgū.

(218)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo svērto vienības pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(219)

Pārdošanas cenas no 2018. līdz 2019. gadam palielinājās par 13 %, bet 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā strauji samazinājās, sasniedzot par 45 % zemāku līmeni nekā 2018. gadā.

(220)

Ražošanas izmaksas palielinājās, augstāko punktu sasniedza 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sāka samazināties. Šī tendence ir saistīta ar galvenās izejvielas, proti, naftas koksa, cenu būtisku pieaugumu. Naftas koksa cena, pateicoties pieaugošajam pieprasījumam, ko veicināja litija jonu bateriju ražošanas nozare, līdz 2019. gadam stabili un ievērojami pieauga, un tikai no 2020. gada tā sāka samazināties.

(221)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, Komisija norādīja, ka daļa no Savienības ražošanas apjoma (jo īpaši GrafTech Iberica un GrafTech France ražotā produkcija), kas veido aptuveni 50 % no Savienības kopējā pārdošanas apjoma un ražošanas apjoma, zināmā mērā bija uz laiku pasargāta no tiešas tirgus konkurences, savukārt otra daļa (abi pārējie izlasē iekļautie Savienības ražotāji) bija tieši pakļauta Indijas importam par dempinga cenām.

(222)

Šī situācija radās tāpēc, ka pastāvēja ITL, kuri aptvēra pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjomus, kas iegūti no GrafTech Iberica. Minētie ITL tika noslēgti, sākoties neparasti augstu cenu periodam 2017.–2018. gadā. Minētie līgumi ir tā sauktie “ņem vai maksā” (“take or pay”) pirkuma līgumi ar garantētu piegāžu apjomu par noteiktām cenām, un pircējs apņemas nopirkt noteiktos apjomus par iepriekš noteiktu un fiksētu cenu, ievērojot dažādas līgumā noteiktās tiesības un pienākumus. Šo līgumu termiņš bija trīs līdz pieci gadi. Izrādījās, ka ļoti liela daļa GrafTech Iberica pārdošanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika īstenota saskaņā ar šiem ITL. Izmeklēšanā netika konstatēts, ka kāds cits Savienības ražotājs attiecīgajā periodā būtu izmantojis līdzīgus ITL. Ņemot vērā ITL ierobežoto darbības laiku, Komisija atzīmēja, ka līgumu ietekme ir īslaicīga.

(223)

Šo ITL izcelsme ir meklējama 2017.–2018. gada lielā cenu svārstīguma periodā, kas turpinājās līdz 2019. gadam. Šajos gados grafīta elektrodu cenas pasaulē ievērojami pieauga. To noteica daudzi faktori, tostarp palielināts pieprasījums visā pasaulē. Kā galvenais Savienības ražošanas nozares pieprasījuma pieauguma iemesls tika minēta pasaules tērauda rūpniecības pāreja no domnām uz elektriskā loka krāsnīm, kurās izmanto grafīta elektrodus. Turklāt, kā paskaidrots 220. apsvērumā, jaunā konkurence naftas koksam (galveno izejvielu, ko izmanto grafīta elektrodu ražošanā) ar litija jonu bateriju ražošanas nozari izraisīja izejvielu izmaksu pieaugumu, kas veicināja cenu svārstīgumu. Lai risinātu cenu svārstīguma problēmu, GrafTech Iberica pārskatāmā ražojuma piegādes ITL tika noslēgti ar termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Princips bija panākt stabilākas cenas apmaiņā pret stabilu piegādi, kā to pieprasīja klienti.

(224)

Tādējādi, pateicoties spēkā esošajiem ITL, GrafTech Iberica pārdošanas apjomi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā varēja saglabāt stabilu cenu līmeni ([25–50] % virs vidējās vienības pārdošanas cenas Savienībā), neraugoties uz vispārējo cenu kritumu, no kura pārējo Savienības ražošanas nozari ITL neaizsargāja. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, piemēram, par GrafTech Iberica pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjomiem, uz kuriem neattiecās ITL, kā arī par abu pārējo izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem, Komisija aplēsa, ka vidējā cena tirgū, ko neaizsargā ITL noteikumi, bija par aptuveni [25–50] % zemāka nekā vidējā vienības pārdošanas cena visā Savienības tirgū. Tādējādi vidējā Savienības pārdošanas cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā precīzi neatspoguļo konkurences cenu situāciju Savienības tirgū, ko būtiski ietekmēja imports par zemām cenām un par dempinga cenām gan no Indijas, gan Ķīnas.

(225)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto