26.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/857

(2023. gada 19. aprīlis),

ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un Regulu (ES) 2018/1999

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

2016. gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums (4), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētā vienošanās ir pastiprināta, 2021. gada 13. novembrī saskaņā ar UNFCCC pieņemot Glāzgovas klimata paktu, kurā UNFCCC Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme, atzīst, ka, temperatūrai pieaugot par 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C, klimata pārmaiņu ietekme būs daudz mazāka, un apņemas turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C.

(2)

Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kļūst arvien steidzamāka, kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) norādījusi 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālo zinātņu pamatojums”, 2022. gada 28. februāra ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība” un 2022. gada 4. aprīļa ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: klimata pārmaiņu mīkstināšana”. Tāpēc Savienībai minētā steidzamība būtu jārisina, pastiprinot savus centienus.

(3)

Savienība ir ieviesusi tiesisko regulējumu, lai sasniegtu 2030. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju – vismaz 40 %, ko 2014. gadā pirms Parīzes nolīguma stāšanās spēkā apstiprināja Eiropadome. Minētais tiesiskais regulējums cita starpā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (5), ar ko izveido Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (6), kurā tiek prasīts, lai dalībvalstis līdzsvarotu siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (7), kas nosaka nacionālos mērķrādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam sektoros, uz kuriem neattiecas nedz Direktīva 2003/87/EK, nedz arī Regula (ES) 2018/841.

(4)

Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss” ir izejas punkts, lai vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (8) 2. panta 1. punktā (“Eiropas Klimata akts”). Eiropas zaļais kurss apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomikas izaugsme nav atkarīga no resursu izmantojuma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā minētās pārkārtošanās procesam piemīt dzimumu līdztiesības aspekti, un tā arī īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas un neaizsargātas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā.

(5)

Padome 2022. gada 16. jūnijā pieņēma Ieteikumu par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (9), kurā tā uzsvēra, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi un ka īpaša uzmanība jāpievērš to reģionu, nozaru, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, darba ņēmēju, mājsaimniecību un patērētāju atbalstam, kuri saskarsies ar vislielākajām problēmām. Minētajā ieteikumā dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt pasākumu kopumu tādās jomās kā nodarbinātība un statusa maiņa darba tirgū, darbvietu radīšana un uzņēmējdarbība, darba aizsardzība, publiskais iepirkums, nodokļu uzlikšana un sociālās aizsardzības sistēmas, pamatpakalpojumi un mājokļi, kā arī, cita starpā, nolūkā stiprināt dzimumu līdztiesību, izglītību un mācības.

(6)

Pieņemot Regulu (ES) 2021/1119, Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi saistošu mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā, tādējādi līdz minētajam termiņam samazinot emisijas līdz neto nulles līmenim, un mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistošu iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināšanas mērķrādītāju (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas), proti, līdz 2030. gadam tās samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Turklāt tā nosaka, ka neto piesaistījumu ieguldījums Savienības 2030. gadam noteiktā klimata mērķrādītāja sasniegšanā jāierobežo līdz 225 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta.

(7)	Lai īstenotu Regulā (ES) 2021/1119 noteiktās saistības, kā arī Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, būtu jāpielāgo Savienības tiesiskais regulējums 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai.

(8)

Regula (ES) 2018/842 dalībvalstīm nosaka pienākumus attiecībā uz to minimālajiem 2021.–2030. gada perioda devumiem virzībā uz Savienības pašreizējo mērķrādītāju, t. i., līdz 2030. gadam sektoros, uz kuriem attiecas minētās regulas 2. pants, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tajā arī izklāstīti noteikumi, kā noteikt ikgadējos emisiju sadales apjomus un kā izvērtēt dalībvalstu virzību uz to minimālo devumu izpildi.

(9)

Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība attieksies arī uz jūras transporta siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no ēkām, autotransporta un papildu nozarēm, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma būtu jāsaglabā. Tas nozīmē, ka Regulai (ES) 2018/842 arī turpmāk vajadzētu būt piemērojamai vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Arī sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu iekļaušanai Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētās direktīvas 14. un 15. panta nolūkos, nebūtu jāmaina Regulas (ES) 2018/842 darbības joma. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (10).

(10)

Ievērojot 2006. gada IPCC vadlīnijas par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, par CO2 emisijām no biomasas enerģijas vajadzībām inventarizācijas pārskatos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 tiek ziņots kategorijās “zemes izmantošana”, “zemes izmantošanas maiņa” un “mežsaimniecība”. Lai izvairītos no divkāršas uzskaites, siltumnīcefekta gāzu emisijām no biodegvielas, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas degvielām piemēro nulles likmi siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842. Lai ņemtu vērā netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un veicinātu šādu degvielu ilgtspēju, ir svarīgi, lai visas dalībvalstis pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (11), tostarp tajā noteiktos ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus šādām degvielām.

(11)

Dažos sektoros siltumnīcefekta gāzu emisijas ir vai nu pieaugušas, vai saglabājušās stabilas. Komisija 2020. gada 17. septembra paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” norādīja, ka augstāku 2030. gada vispārējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju var sasniegt tikai ar visu sektoru ieguldījumu.

(12)

Eiropadome 2020. gada 11. decembra secinājumos norādīja, ka jauno 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju Savienība sasniegs kopīgi izmaksu ziņā pēc iespējas vislietderīgākajā veidā, ka minētajos centienos piedalīsies visas dalībvalstis, ņemot vērā taisnīguma un solidaritātes apsvērumus un nevienu neatstājot novārtā, un ka jaunais 2030. gada mērķrādītājs jāsasniedz tā, lai saglabātu Savienības konkurētspēju un ņemtu vērā dalībvalstu – arī salu dalībvalstu un salu – atšķirīgos izejas punktus un valsts apstākļu specifiku un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu, kā arī īstenotos centienus.

(13)

Lai sasniegtu jauno Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, sektoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, savas siltumnīcefekta gāzu emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā sasniegs –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Ar Regulu (ES) 2018/842 tiek dots ieguldījums, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, kā arī Savienības mērķi – ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 –, kura sasniegšanai nepieciešama visu dalībvalstu centienu ilgtermiņa konverģence, vienlaikus ņemot vērā konkrētos valsts apstākļus.

(14)

Regulā (ES) 2018/842 noteiktais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam ir jāpārskata attiecībā uz katru dalībvalsti. 2030. gada nacionālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju pārskatīšanā būtu jāizmanto tā pati metodika, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs, kas katrai dalībvalstij jāpanāk 2030. gadā, tādējādi būtu jānosaka, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, ko aptver minētā regula un kas izskatīts, ievērojot tās 4. panta 3. punktu, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras ES ETS tika iekļautas tikai pēc 2005. gada.

(15)

Līdz ar to no šīs regulas spēkā stāšanās gada ir vajadzīgi jauni saistoši nacionālie ierobežojumi, kas izteikti kā ikgadējie emisiju sadales apjomi. Šie ierobežojumi ļaus pakāpeniski virzīties uz katras dalībvalsts 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju. Ikgadējie ierobežojumi, kas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/2126 (12) izklāstīti iepriekšējiem gadiem pirms šīs regulas stāšanās spēkā gada, tiek saglabāti.

(16)

Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu Savienības ekonomiku un tās siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni ietekmē tādā mērā, ko skaitliski vēl nav iespējams pilnībā izteikt. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu un paātrina atteikšanos no fosilā kurināmā, un arī tas var ietekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni. Ņemot vērā minēto nenoteiktību un citus neparedzētus notikumus, kas ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir lietderīgi emisiju datus 2025. gadā pārskatīt un vajadzības gadījumā 2025. gadā ikgadējos emisiju sadales apjomus 2026.–2030. gadam atjaunināt. Minētais atjauninājums būtu jābalsta uz nacionālo inventarizācijas pārskatu datu visaptverošu izskatīšanu, ko Komisija veic, lai noteiktu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā dalībvalstī 2021., 2022. un 2023. gadā.

(17)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 prioritāte būtu jāpiešķir tiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas būs jāpapildina ar palielinātiem oglekļa piesaistījumiem, lai sasniegtu klimatneitralitāti. Regulā (ES) 2021/1119 ir atzīts, ka oglekļa piesaistītāji ietver dabiskus un tehnoloģiskus risinājumus. Ir svarīgi, lai tiktu ieviesta Savienības shēma tādu droši un pastāvīgi uzglabātu oglekļa piesaistījumu sertifikācijai, kuri iegūti ar tehnoloģiskiem risinājumiem; šāda shēma dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem sniedz skaidrību un veicina šādus oglekļa piesaistījumus. Ja šāda sertifikācijas shēma ir spēkā, var veikt analīzi par šādu oglekļa piesaistījumu uzskaiti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(18)

Lai stimulētu agrāku rīcību un vēl lielākā mērā nodrošinātu vidisko integritāti, ir vajadzīgs un ir lietderīgi visam 2021.–2030. gada periodam samazināt maksimālo apjomu, kādā ikgadējos emisiju sadales apjomus var aizņemties un atlikt rezervē. No otras puses, dalībvalstīm būtu jāspēj savas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt pakāpeniski un izmaksefektīvā veidā sasniegt savus paaugstinātos nacionālos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus 2030. gadam. Ņemot vērā šajā regulā prasītos jaunos un stingrākos ikgadējos emisiju sadales apjomus, ir lietderīgi palielināt esošos maksimālos apjomus ikgadējiem emisiju sadales apjomu pārskaitījumiem starp dalībvalstīm. Iespēja pārskaitīt ikgadējos emisiju sadales apjomus veicina sadarbību starp dalībvalstīm, ļaujot tām izmaksefektīvi sasniegt savus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus, vienlaikus saglabājot vidisko integritāti. Būtu jānodrošina šādu pārskaitījumu pārredzamība tā, lai tie tiktu veikti abām pusēm ērtā veidā, tostarp, izmantojot izsoles, izmantojot tirgus starpniekus, kas darbojas uz aģentūras pamata, izmantojot divpusējus nolīgumus vai izmantojot elektronisku saskarni, kuras mērķis ir atvieglot informācijas apmaiņu par plānotajiem pārskaitījumiem un samazināt darījuma izmaksas.

Dalībvalstīm jau ir jāsniedz kopsavilkuma informācija par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1208 (13). Kad Komisija ir apkopojusi sniegto informāciju, tās kopsavilkumu trīs mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas dara pieejamu elektroniskā formātā, norādot cenu diapazonu, kas samaksāts par katru ikgadējo emisiju sadales apjoma darījumu. Turklāt divos laikposmos starp Regulas (ES) 2018/1999 38. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu publicēšanu un atbilstības pārbaudes procedūras sākšanu dalībvalstis katra mēneša 15. datumā var ziņot Komisijai par veiktajiem pārskaitījumiem. Papildus tam, lai atvieglotu informācijas apmaiņu par paredzētajiem pārskaitījumiem, dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgo informāciju pastāvīgi atjaunināt. Saņemtās informācijas kopsavilkumu Komisija apkopo un savlaicīgi dara pieejamu elektroniskā formātā. Lai uzlabotu pārredzamību, pirms katras faktiskās pārskaitīšanas dalībvalstīm būtu jāinformē ar Regulu (ES) 2018/1999 izveidotā Klimata pārmaiņu komiteja par savu nodomu pārskaitīt daļu no sava ikgadējā emisiju sadales apjoma par konkrētu gadu. Tāpēc ir lietderīgi grozīt Regulu (ES) 2018/1999.

(19)

Dažām dalībvalstīm ir iespējams ierobežotā mērā anulēt ES ETS emisiju kvotas, kas ņemtas vērā Regulas (ES) 2018/842 izpildes nolūkos (“ES ETS elastība”). No tām dalībvalstīm, kuras uz to ir tiesīgas, divas nav izmantojušas ES ETS elastību un viena to nav izmantojusi pilnībā. Ņemot vērā šajā regulā noteikto palielināto ieceru vēriena līmeni, minētajām dalībvalstīm būtu jādod jauna iespēja izmantot minēto elastību vai to izmantot lielākā mērā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt jaunu termiņu, kurā minētajām dalībvalstīm ir iespējams paziņot Komisijai par nodomu izmantot minēto elastību vai to izmantot lielākā mērā. Turklāt, ņemot vērā Maltas ekonomikas īpašo struktūru, minētās dalībvalsts nacionālais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs, kura pamatā ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ievērojami pārsniedz tās izmaksefektīvo samazinājumu potenciālu. Tāpēc ir lietderīgi Maltas piekļuvi minētajai elastības iespējai palielināt, vienlaikus neapdraudot virzību uz Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam.

(20)

Papildus ES ETS elastībai, vērtējot dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, ir iespējams ņemt vērā ierobežotu neto piesaistījumu un neto emisiju daudzumu no ZIZIMM (“ZIZIMM elastība”). Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam tiek īstenoti pietiekami mīkstināšanas centieni, ir lietderīgi ZIZIMM elastības iespējas izmantošanu ierobežot, ZIZIMM elastības iespējas izmantošanas laiku sadalot divos atsevišķos laikposmos un katram nosakot ierobežojumu, kas atbilst pusei no Regulas (ES) 2018/842 III pielikumā noteiktā maksimālā kopējā neto piesaistījumu daudzuma. Turklāt ir lietderīgi minētā pielikuma virsrakstu saskaņot ar Regulu (ES) 2018/841 pēc grozījuma, kas tajā izdarīts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/268 (14). Tas nozīmē, ka Regulai (ES) 2018/842 vairs nav jāpilnvaro Komisija, lai tā pieņemtu deleģētos aktus nolūkā grozīt regulas III pielikuma virsrakstu. Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 7. panta 2. punkts būtu jāsvītro.

(21)

Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu virzībā uz savu ikgadējo emisiju līmeņu sasniegšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842, minētajā regulā paredzētie korektīvo pasākumu mehānismi būtu jāstiprina, lai būtu iespējama ātra un efektīva rīcība. Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt prasības, kas attiecas uz korektīvo rīcību plāniem, kuri dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai gadījumā, ja nav panākts pietiekams progress.

(22)

Savienība un dalībvalstis ir puses Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (15) (“Orhūsas konvencija”). Publiskā kontrole un tiesu iestāžu pieejamība ir Savienības demokrātisko vērtību būtiski elementi un instrumenti tiesiskuma aizsardzībai.

(23)

Savienības klimata rīcībai būtu jāizmanto jaunākās zinātnes atziņas. Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 kontekstā būtu jāņem vērā atzinums, ko sniedz Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 (16) 10.a pantu.

(24)

Tā kā ar Regulu (ES) 2018/841 no 2026. gada tiks ieviests pastiprināts atbilstības režīms, ir lietderīgi atcelt to siltumnīcefekta gāzu emisiju atskaitījumus, kas katrai dalībvalstij 2026.–2030. gada periodā radušās ZIZIMM sektorā, pārsniedzot piesaistījumus. Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 9. panta 2. punkts būtu attiecīgi jāgroza.

(25)

Ir lietderīgi, lai Regulas (ES) 2018/842 pārskatīšanā 2024. gadā tiktu ņemti vērā Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāji saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119, Savienības apņemšanās sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un visas attiecīgās saistības, kas izriet no UNFCCC Pušu konferencēm. Turklāt minētajā pārskatīšanā būtu jāiekļauj siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas trajektorija, kas ir saderīga ar saistošo mērķi – līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119.

(26)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav CO2 emisijas, piemēram, metāna, slāpekļa oksīda un fluorēto gāzu emisijas, veido vairāk nekā 20 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas nav CO2 emisijas, attiecas Regula (ES) 2018/842, un tāpēc tās noteikti būs daļa no pasākumiem, ko dalībvalstis ieviesīs, lai panāktu atbilstību saviem paaugstinātajiem 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājiem saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm līdz 2023. gada 30. jūnijam ir jāiesniedz Komisijai savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināts projekts. Komisija šajā sakarā izdos norādījumus, tostarp mudinās dalībvalstis noteikt metāna emisiju samazināšanas mērķrādītājus un rīcībpolitikas. Tāpat dalībvalstīm ir jānovērtē, vai to stratēģiskie plāni saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku būtu jāpārskata, lai atspoguļotu Regulā (ES) 2018/842 izklāstīto palielināto ieceru vērienu, kas ar šo regulu ieviests ar grozījumiem minētajā regulā. Komisija informāciju par rezultātiem, kas gūti, apvienojot Savienības un valstu centienus saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas nav CO2 emisijas, iekļaus gada ziņojumos saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktu. Komisijai ir jānovērtē arī integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti, un tā var sniegt ieteikumus dalībvalstīm, kuras nav panākušas pietiekamu progresu. Saistībā ar Regulas (ES) 2018/841 pārskatīšanu Komisija novērtēs pašreizējās tendences un turpmākās prognozes par lauksaimniecības radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī regulatīvās iespējas, lai nodrošinātu to atbilstību mērķim panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus visos ekonomikas sektoros saskaņā ar Savienības klimatneitralitātes mērķi un Savienības starpposma klimata mērķrādītājiem, kas noteikti Regulā (ES) 2021/1119. Pārskatot Regulu (ES) 2018/842, Komisija novērtēs, kā visi sektori, uz kuriem attiecas minētā regula, dod ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, tostarp jo īpaši samazināšanā, kas panākta attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras nav CO2 emisijas, arī sektoros, kas nav lauksaimniecība.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, ņemot vērā Regulu (ES) 2021/1119, pielāgot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz to minimālajiem devumiem 2021.–2030. gada periodā, lai izpildītu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju un dotu ieguldījumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(28)	Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 un (ES) 2018/1999 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/842

Regulu (ES) 2018/842 groza šādi:

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz to minimālajiem devumiem 2021.–2030. gada periodā, lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, sektoros, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. pants. Tā dod ieguldījumu ilgtermiņa mērķrādītāja sasniegšanā – vēlākais līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti – nolūkā pēc tam panākt negatīvas emisijas. Tādējādi tā dod ieguldījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (*1) (“Eiropas Klimata akts”) un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Šajā regulā ir izklāstīti arī noteikumi par to, kā nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus un kā izvērtē dalībvalstu progresu virzībā uz to minimālo devumu izpildi.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).”;"

regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šo regulu piemēro siltumnīcefekta gāzu emisijām no IPCC avota kategorijām “enerģētika”, “rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana”, “lauksaimniecība” un “atkritumi”, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (*2), izņemot siltumnīcefekta gāzu emisijas no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām, kuras nav darbība “jūras transports”, un darbībām, kas tajā uzskaitītas tikai minētās direktīvas 14. un 15. panta nolūkos.

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).”;"

regulas 4. pantu groza šādi:

panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Katra dalībvalsts savas siltumnīcefekta gāzu emisijas 2030. gadā ierobežo par vismaz to procentuālo apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij norādīts I pielikuma 2. ailē, salīdzinājumā ar savām 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras ir noteiktas saskaņā ar šā panta 3. punktu.

2. Ievērojot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un ievērojot pielāgojumus saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punktu, un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās siltumnīcefekta gāzu emisijas:

2021. un 2022. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir attiecīgās dalībvalsts 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas noteiktas, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts – attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 1. ailē; dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā – atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku ikgadējās emisiju sadales apjomu;

2023., 2024. un 2025. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms, kas attiecīgajam gadam noteikts, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts – attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē;

2026.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir attiecīgās dalībvalsts vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021., 2022. un 2023. gadā, ko attiecīgā dalībvalsts iesniegusi, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu un saskaņā ar minētā panta 3. punktu, bet beigu punkts – attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē; dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir deviņās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2023. un 2024. gadu.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar šā panta 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām.

2021. un 2022. gadam Komisija ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie nacionālā inventarizācijas pārskata dati par 2005., 2016., 2017. un 2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.

2023., 2024. un 2025. gadam Komisija ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta, ievērojot šā punkta otro daļu, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto nacionālā inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas norādītas minētajā otrajā daļā.

2026.–2030. gadam Komisija ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta, ievērojot šā punkta otro daļu, un jaunākajiem visaptveroši izskatītajiem valsts inventarizācijas pārskata datiem par 2021., 2022. un 2023. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu.

4. Šā panta 3. punktā minētajos īstenošanas aktos, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas, ievērojot 6. panta 3., 3.a un 3.b punktu, norāda arī kopējos daudzumus, ko 2021.–2030. gada periodā varētu ņemt vērā, konstatējot dalībvalsts atbilstību saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu kopējo daudzumu summa pārsniedz kolektīvo kopējo daudzumu – 100 miljonus –, tad katrai dalībvalstij paredzēto kopējo daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kolektīvais kopējais daudzums netiktu pārsniegts.”

;

b)	pantam pievieno šādu punktu: “6. Veicot pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai saskaņā ar 1. un 2. punktu, dalībvalstis apsver nepieciešamību nodrošināt taisnīgu un sociāli godīgu pārkārtošanos visiem. Komisija var izdot norādījumus, lai šajā sakarā atbalstītu dalībvalstis.” ;

regulas 5. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Attiecībā uz 2021. līdz 2025. gadu dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 7,5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.” ;

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Dalībvalsts, kuras siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir mazākas par tās ikgadējo emisiju sadales apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu, ievērojot šo pantu un 6. pantu, var:

a)	attiecībā uz 2021. gadu – tās ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 75 % no tās ikgadējā emisiju sadales apjoma 2021. gadam atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam; un

b)	attiecībā uz 2022.–2029. gadu – tās ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 25 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.

4. Attiecībā uz 2021.–2025. gadu dalībvalsts līdz 10 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm un attiecībā uz 2026.–2030. gadu – līdz 15 %. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.”

;

pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a Pirms katras ikgadējā emisiju sadales apjoma pārskaitīšanas, ievērojot 4. un 5. punktu, dalībvalsts elektroniskā formātā informē ar Regulu (ES) 2018/1999 izveidoto Klimata pārmaiņu komiteju par savu nodomu pārskaitīt daļu no sava ikgadējā emisiju sadales apjoma par jebkuru konkrētu gadu.”

;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Ieņēmumus, kuri iegūti no ikgadējo emisiju sadales apjomu pārskaitījumiem, vai to ekvivalentu finansiālā izteiksmē, ievērojot 4. un 5. punktu, dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Savienībā vai trešās valstīs. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu, un minēto informāciju publisko viegli pieejamā formātā.”

;

regulas 6. pantu groza šādi:

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis, kas uzskaitītas II pielikumā, var nolemt paziņotos procentuālos apjomus pārskatīt vienu reizi 2024. un vienu reizi 2027. gadā. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai attiecīgi līdz 2024. gada 31. decembrim vai 2027. gada 31. decembrim.”;

pantā iekļauj šādus punktus:

“3.a Malta Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim paziņo, vai tā, lai nodrošinātu atbilstību 9. pantam, plāno izmantot šā panta 1. punktā minēto ES ETS kvotu anulēšanu ierobežotā apmērā līdz II pielikumā noteiktajai procentuālajai daļai par katru gadu no 2025. līdz 2030. gadam.

3.b Neatkarīgi no 3. punkta II pielikumā uzskaitītās dalībvalstis, kuras līdz 2019. gada 31. decembrim nav informējušas Komisiju par nodomu izmantot vai pilnībā izmantot iespēju ierobežotā apmērā anulēt šā panta 1. punktā minētās ES ETS kvotas, informē Komisiju līdz 2023. gada 31. decembrim, ja tās atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu nodomājušas izmantot vai lielākā mērā izmantot minēto iespēju ES ETS kvotas anulēt ierobežotā apmērā, nepārsniedzot II pielikumā katrai attiecīgajai dalībvalstij katram gadam 2025.–2030. gada periodā noteikto procentuālo apjomu.”

;

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4. Pēc dalībvalsts pieprasījuma saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. panta 1. punktu ieceltais centrālais administrators (“centrālais administrators”) attiecīgās dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu ņem vērā apjomu, kas nepārsniedz kopējo daudzumu, ko nosaka, ievērojot šīs regulas 4. panta 4. punktu. Vienu desmito daļu no ES ETS kvotu kopējā daudzuma, ko nosaka, ievērojot šīs regulas 4. panta 4. punktu, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu, anulē minētajai dalībvalstij par katru gadu laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam. Vienu sesto daļu no ES ETS kvotu kopējā daudzuma, ko nosaka, ievērojot šīs regulas 4. panta 4. punktu, anulē, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu, par katru gadu laikposmā no 2025. līdz 2030. gadam attiecībā uz dalībvalstīm, kuras informējušas Komisiju, ievērojot šā panta 3.a un 3.b punktu.

5. Ja dalībvalsts saskaņā ar 3. punktu ir paziņojusi Komisijai par savu lēmumu pārskatīt iepriekš paziņotos procentuālos apjomus, attiecīgajai dalībvalstij par katru gadu laikposmā attiecīgi no 2026. gada līdz 2030. gadam vai no 2028. gada līdz 2030. gadam anulē attiecīgi mazāku vai lielāku ES ETS kvotu daudzumu.”

;

regulas 7. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “ZIZIMM neto piesaistījumu papildu izmantošana”;

panta 1. punktu groza šādi:

ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“1. Ja dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo emisiju sadales apjomu, tostarp jebkādu saskaņā ar šīs regulas 5. panta 3. punktu rezervē atlikto ikgadējo emisiju sadales apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas (ES) 2018/841 darbības jomā ietvertajās uzskaites kategorijās, ar noteikumu, ka:”

;

ii)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2021.–2025. gadu, nepārsniedz pusi no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;

aa)	kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2026.–2030. gadu, nepārsniedz pusi no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;”;

c)	panta 2. punktu svītro;

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. Pants

Korektīvi pasākumi

1. Ja Komisija ikgadējā izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 29. pantu, un ņemot vērā plānus izmantot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas, konstatē, ka dalībvalsts virzība uz šīs regulas 4. pantā minēto pienākumu izpildi ir nepietiekama, tad minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz korektīvo rīcību plānu, kurā norāda:

a)	detalizētu skaidrojumu par to, kāpēc minētā dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu minēto pienākumu izpildē;

b)	novērtējumu tam, kā Savienības finansējums ir atbalstījis minētās dalībvalsts centienus virzībā uz minēto pienākumu izpildi un kā tā plāno izmantot šādu finansējumu, lai panāktu progresu virzībā uz to izpildi;

papildu pasākumus, kas papildina minētās dalībvalsts integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ievērojot Regulu (ES) 2018/1999, vai pastiprina tā īstenošanu un kas tai jāīsteno, lai izpildītu minētos pienākumus, izmantojot iekšzemes rīcībpolitikas un pasākumus un īstenojot Savienības rīcību, kam pievienots detalizēts novērtējums, kura pamatā ir kvantitatīvi dati, ja tādi ir pieejami, par paredzamajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas izriet no minētajiem pasākumiem;

d)	stingru šādu pasākumu īstenošanas grafiku, kas ļaus novērtēt ikgadējo īstenošanas virzību.

Ja dalībvalsts ir izveidojusi valsts klimata padomdevēju struktūru, tā var lūgt tās padomu, lai noteiktu pirmās daļas c) apakšpunktā minētos nepieciešamos pasākumus.

2. Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Komisijai novērtēt visus šādus korektīvo rīcību plānus.

3. Komisija var sniegt atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un var attiecīgi pārskatīt savu korektīvo rīcību plānu. Ja attiecīgā dalībvalsts Komisijas atzinumu vai būtisku tā daļu neņem vērā, minētā dalībvalsts sniedz Komisijai pamatojumu.

4. Katra dalībvalsts savu korektīvo rīcību plānu, kas minēts 1. punktā, un pamatojumu, kas minēts 3. punktā, dara publiski pieejamu. Komisija dara publiski pieejamu savu atzinumu, kas minēts 3. punktā.”

;

regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja dalībvalsts Regulas (ES) 2018/841 4. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021.–2025. gada periodā ir pārsniegušas tās piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, centrālais administrators no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem emisiju sadales apjomiem atskaita tādu daudzumu, kas atbilst CO2 ekvivalenta tonnās izteiktam siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsniegumam par attiecīgajiem gadiem.”

;

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Pārskatīšana

1. Šo regulu pastāvīgi pārskata, cita starpā ņemot vērā valsts apstākļu dinamiku, veidu, kādā visas ekonomikas nozares sniedz ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, starptautiskās norises un centienus, kas veikti nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma un Regulas (ES) 2021/1119 ilgtermiņa mērķus.

2. Komisija sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, tostarp par ikgadējo emisiju sadales apjomu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, kā arī par šīs regulas I pielikumā ietverto valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju piemērotību attiecībā pret to ieguldījumu Savienības klimata mērķu sasniegšanā, ievērojot Regulu (ES) 2021/1119, un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Minētajā ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par to, vai ir vajadzīgas papildu Savienības rīcībpolitikas un pasākumi, lai Savienība un tās dalībvalstis varētu panākt vajadzīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus satvarā laikposmam pēc 2030. gada. Tajā iekļauj arī novērtējumu par šīs regulas aptverto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas trajektoriju, kas ir saderīga ar mērķi – vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti –, ņemot vērā prognozēto indikatīvo Savienības siltumnīcefekta gāzu budžetu, kas minēts Regulas (ES) 2021/1119 4. panta 4. punktā, kā arī to, cik svarīgi ir veicināt taisnīgumu un solidaritāti starp dalībvalstīm un izmaksefektivitāti minētā mērķa sasniegšanā. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam var pievienot leģislatīvo aktu priekšlikumus.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā ņem vērā dalībvalstu ilgtermiņa stratēģijas, kas sagatavotas un iesniegtas, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 15. panta 1. punktu, un to novērtējumu, kuru Komisija veikusi, ievērojot minētās regulas 15. panta 9. punktu.”

;

10)

regulā iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

Zinātniskās konsultācijas

Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 (*3) 10.a pantu, (“konsultatīvā padome”), pēc savas iniciatīvas var sniegt zinātniskas konsultācijas vai izdot ziņojumus par Savienības pasākumiem, klimata mērķiem, gada emisiju līmeņiem un elastības iespējām saskaņā ar šo regulu. Komisija ņem vērā attiecīgās konsultatīvās padomes konsultācijas un ziņojumus, jo īpaši attiecībā uz turpmākiem pasākumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas sektoros, uz kuriem attiecas šī regula.

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).”;"

11)	regulas I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1999

Regulu (ES) 2018/1999 groza šādi:

regulas 26. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. No 2023. gada dalībvalstis katru gadu (X gads) līdz 15. martam nosaka un ziņo Komisijai galīgos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datus un – līdz katra gada 15. janvārim – sākotnējos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datus, tostarp V pielikumā uzskaitītās siltumnīcefekta gāzes un inventarizācijas ziņojumā ietveramo informāciju. Ziņojumā par galīgajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datiem ietver arī pilnīgu un atjauninātu nacionālo inventarizācijas ziņojumu. Triju mēnešu laikā pēc ziņojumu saņemšanas Komisija V pielikuma 1. daļas pirmās rindkopas n) punktā minēto informāciju elektroniskā formātā dara zināmu 44. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai Klimata pārmaiņu komitejai.”

;

regulas V pielikuma 1. daļas pirmās rindkopas n) punktu aizstāj ar šādu:

“n)

informācija par:

i)	dalībvalsts nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā minētās elastības iespējas, tostarp, ja iespējams, informācija par daudzumiem, pārskaitījuma veidu un aplēsto cenu diapazonu;

ii)	ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. panta 6. punktu;

iii)	dalībvalsts nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā minētās elastības iespējas.”

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 19. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL

(1) OV C 152, 6.4.2022., 189. lpp.

(2) OV C 301, 5.8.2022., 221. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 28. marta lēmums.

(4) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(9) Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (OV C 243, 27.6.2022., 35. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(12) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 426, 17.12.2020., 58. lpp.).

(13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts) par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (OV L 278, 26.8.2020., 1. lpp.).

(14) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/268 (2020. gada 28. oktobris), ar ko attiecībā uz meža references līmeņiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro 2021.–2025. gada periodā, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 IV pielikumu (OV L 60, 22.2.2021., 21. lpp.).

(15) OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) 2018/842 I, II un III pielikumu groza šādi:

regulas I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

DALĪBVALSTU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU SAMAZINĀJUMI SASKAŅĀ AR 4. PANTA 1. PUNKTU

	Dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi 2030. gadā salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, ko nosaka saskaņā ar 4. panta 3. punktu
	1. aile	2. aile
Beļģija	–35 %	–47 %
Bulgārija	–0 %	–10 %
Čehija	–14 %	–26 %
Dānija	–39 %	–50 %
Vācija	–38 %	–50 %
Igaunija	–13 %	–24 %
Īrija	–30 %	–42 %
Grieķija	–16 %	–22,7 %
Spānija	–26 %	–37,7 %
Francija	–37 %	–47,5 %
Horvātija	–7 %	–16,7 %
Itālija	–33 %	–43,7 %
Kipra	–24 %	–32 %
Latvija	–6 %	–17 %
Lietuva	–9 %	–21 %
Luksemburga	–40 %	–50 %
Ungārija	–7 %	–18,7 %
Malta	–19 %	–19 %
Nīderlande	–36 %	–48 %
Austrija	–36 %	–48 %
Polija	–7 %	–17,7 %
Portugāle	–17 %	–28,7 %
Rumānija	–2 %	–12,7 %
Slovēnija	–15 %	–27 %
Slovākija	–12 %	–22,7 %
Somija	–39 %	–50 %
Zviedrija	–40 %	–50 %;

”

regulas II pielikumā ierakstu par Maltu aizstāj ar šādu:

“Malta

7 %”;

regulas III pielikumu groza šādi:

a)	regulas III pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu: “KOPĒJIE NETO PIESAISTĪJUMI NO REGULAS (ES) 2018/841 APTVERTAJĀM ZEMES KATEGORIJĀM, KO DALĪBVALSTIS 2021.–2030. GADA PERIODĀ ATBILSTĪBAS PANĀKŠANAS NOLŪKĀ VAR ŅEMT VĒRĀ SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 7. PANTA 1. PUNKTA a) UN aa) APAKŠPUNKTU”;

b)	ierakstu par Apvienoto Karalisti svītro;

c)	tabulas pēdējā rindā ierakstu “280” aizstāj ar “262,2”.

26.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/859

(2023. gada 25. aprīlis),

ar ko attiecībā uz jaunā pārtikas produkta 2′-fukozillaktozes (no mikrobiāla avota) specifikācijām groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470, lai šo produktu atļautu ražot, izmantojot atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) 2015/2283 noteic, ka Savienības tirgū drīkst laist tikai tādus jaunus pārtikas produktus, kas ir atļauti un iekļauti Savienības sarakstā.

(2)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 (2) tika izveidots atļauto jauno pārtikas produktu Savienības saraksts.

(3)	Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/376 (3) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 (4) kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu atļāva laist tirgū sintētisko 2′-fukozillaktozi (“2′-FL”).

(4)	Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2201 (5) atbilstoši Regulai (EK) Nr. 258/97 kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu atļāva laist tirgū 2′-FL (no mikrobiāla avota), kas iegūta no Escherichia coli BL21 celma.

(5)

Uzņēmums Glycom A/S2016. gada 23. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 5. pantu informēja Komisiju par savu nodomu laist tirgū 2′-FL (no mikrobiāla avota), kas iegūta bakteriālā fermentācijā no Escherichia coli K-12 celma. Pamatojoties uz minēto paziņojumu, mikrobiālas izcelsmes 2′-fukozillaktozi, kas iegūta no Escherichia coli K-12 celma, iekļāva Savienības jauno pārtikas produktu sarakstā, kad šis saraksts tika izveidots.

(6)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/388 (6) saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2283 tika atļauts mainīt no Escherichia coli K-12 iegūtā jaunā pārtikas produkta 2′-FL (no mikrobiāla avota) specifikācijas, lai mainītu 2′-FL, D-laktozes un difukozil-D-laktozes līmeņus.

(7)

Uzņēmums Advanced Protein Technologies Corporation (“pieteikuma iesniedzējs”) 2020. gada 7. jūlijā saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punktu Komisijai iesniedza pieteikumu, kurā lūdza mainīt 2′-FL (no mikrobiāla avota) specifikācijas un atļaut to iegūt mikrobioloģiskajā fermentācijā, izmantojot ģenētiski modificētu atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu.

(8)

Pieteikuma iesniedzējs 2020. gada 7. jūlijā Komisijai iesniedza arī lūgumu aizsargāt pieteikuma pamatošanai iesniegtos zinātniskos īpašniekpētījumus un īpašniekdatus attiecībā uz kodolmagnētiskās rezonanses (“KMR”) testiem, kuros nosaka 2′-FL identitāti (7), ģenētiski modificētā 2′-FL iegūšanas celma gēnu sekvences analīzes aprakstu (8), analīžu rezultātiem, kas apstiprina Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 atvasinātā celma dzīvotspējīgu šūnu neesību (9), bakteriālu reverso mutāciju testu ar 2′-FL (10), in vitro hromosomu aberāciju testu ar 2′-FL (11), zīdītāju in vitro šūnu mikrokodolu testu ar 2′-FL (12), cilvēka in vitro limfocītu mikrokodolu testu ar 2′-FL (13), akūta perorāla toksiskuma testu ar žurkām (14) un žurku 90 dienu perorāla toksiskuma pētījumu ar 2′-FL (15).

(9)	2020. gada 13. oktobrī Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 3. punktu lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”) novērtēt 2′-FL, kas ražota mikrobioloģiskajā fermentācijā, izmantojot ģenētiski modificētu atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu.

(10)

2022. gada 26. oktobrī Iestāde pieņēma zinātnisku atzinumu par to, vai 2’-fukozillaktoze (2’-FL), kas ražota, izmantojot atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu (APC199), kā jauns pārtikas produkts saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2283 (16) ir nekaitīga atbilstoši Regulas (ES) 2015/2283 11. panta prasībām.

(11)

Zinātniskajā atzinumā Iestāde secināja, ka 2′-FL, kas ražota mikrobioloģiskajā fermentācijā, izmantojot ģenētiski modificētu atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu, ir nekaitīga, ja to lieto saskaņā ar pašreiz atļautajiem lietošanas nosacījumiem. Tāpēc ar minēto zinātnisko atzinumu pietiek, lai varētu pamatoti atzīt, ka 2′-FL, kas ražota mikrobioloģiskajā fermentācijā, izmantojot ģenētiski modificētu atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu, atbilst tirgū laišanas nosacījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 12. panta 1. punktu, ja to izmanto saskaņā ar pašreiz atļautajiem lietošanas nosacījumiem.

(12)

Zinātniskajā atzinumā Iestāde norādīja, ka tās secinājums par jaunā pārtikas produkta nekaitīgumu ir balstīts uz zinātniskiem pētījumiem un datiem attiecībā uz kodolmagnētiskās rezonanses (“KMR”) testiem, kuros nosaka 2′-FL identitāti, ģenētiski modificētā 2′-FL iegūšanas celma gēnu sekvences analīzes aprakstu, analīžu rezultātiem, kas apstiprina Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 atvasinātā celma dzīvotspējīgu šūnu neesību, bakteriālu reverso mutāciju testu ar 2′-FL, in vitro hromosomu aberāciju testu ar 2′-FL, zīdītāju in vitro šūnu mikrokodolu testu ar 2′-FL, cilvēka in vitro limfocītu mikrokodolu testu ar 2′-FL un žurku 90 dienu perorāla toksiskuma pētījumu ar 2′-FL, kas visi ir iekļauti pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā un bez kuriem tā nebūtu varējusi jauno pārtikas produktu novērtēt un nonākt pie secinājuma.

(13)	Komisija lūdza pieteikuma iesniedzēju sīkāk precizēt iesniegto pamatojumu prasībai aizsargāt īpašumtiesības uz minētajiem pētījumiem un datiem, un precizēt prasību attiecībā uz ekskluzīvām tiesībām atsaukties uz tiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 26. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(14)

Pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka pieteikuma iesniegšanas laikā tam bija ar valsts likumu noteiktas īpašumtiesības un ekskluzīvas tiesības atsaukties uz zinātniskajiem pētījumiem un datiem attiecībā uz kodolmagnētiskās rezonanses (“KMR”) testiem, kuros nosaka 2′-FL identitāti, ģenētiski modificētā 2′-FL iegūšanas celma gēnu sekvences analīzes aprakstu, analīžu rezultātiem, kas apstiprina Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 atvasinātā celma dzīvotspējīgu šūnu neesību, bakteriālu reverso mutāciju testu ar 2′-FL, in vitro hromosomu aberāciju testu ar 2′-FL, zīdītāju in vitro šūnu mikrokodolu testu ar 2′-FL, cilvēka in vitro limfocītu mikrokodolu testu ar 2′-FL un žurku 90 dienu perorāla toksiskuma pētījumu ar 2′-FL un ka trešās personas minētajiem datiem un pētījumiem nevar ne likumīgi piekļūt, ne tos izmantot, ne uz tiem atsaukties.

(15)

Komisija visu pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju novērtēja un atzina, ka pieteikuma iesniedzējs ir pietiekami pamatojis Regulas (ES) 2015/2283 26. panta 2. punktā noteikto prasību izpildi. Tāpēc pētījumi un dati attiecībā uz kodolmagnētiskās rezonanses (“KMR”) testiem, kuros nosaka 2′-FL identitāti, ģenētiski modificētā 2′-FL iegūšanas celma gēnu sekvences analīzes aprakstu, analīžu rezultātiem, kas apstiprina Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 atvasinātā celma dzīvotspējīgu šūnu neesību, bakteriālu reverso mutāciju testu ar 2′-FL, in vitro hromosomu aberāciju testu ar 2′-FL, zīdītāju in vitro šūnu mikrokodolu testu ar 2′-FL, cilvēka in vitro limfocītu mikrokodolu testu ar 2′-FL un žurku 90 dienu perorālā toksiskuma pētījumu ar 2′-FL būtu jāaizsargā saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 27. panta 1. punktu. Tāpēc atļauja piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā laist Savienībā tirgū 2′-FL, kas ražota, izmantojot atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu, būtu jādod tikai pieteikuma iesniedzējam.

(16)

Tomēr, lai gan atļauja attiecībā uz 2′-FL, kas ražota, izmantojot atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu, un tiesības atsaukties uz pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā iekļautajiem zinātniskajiem datiem ir vienīgi pieteikuma iesniedzējam, citiem pieteikuma iesniedzējiem pieteikties uz atļauju laist tirgū to pašu jauno pārtikas produktu nav liegts ar nosacījumu, ka pieteikums ir balstīts uz likumīgi iegūtu informāciju, kas pamato šādas atļaujas piešķiršanu.

(17)

Ar pieteikumā sniegto informāciju un Iestādes atzinumu pietiek, lai varētu pamatoti atzīt, ka izmaiņas jaunā pārtikas produkta 2′-fukozillaktozes (no mikrobiāla avota) specifikācijās, ar kurām saskaņā 2′-FL ir atļauts ražot, izmantojot atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu, atbilst Regulas (ES) 2015/2283 12. panta nosacījumiem un būtu jāapstiprina.

(18)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikums.

(19)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

No 2023. gada 16. maija piecus gadus tikai uzņēmumam Advanced Protein Technologies Corporation (17) ir atļauts Savienības tirgū laist jauno pārtikas produktu 2′-fukozillaktozi (no mikrobiāla avota), kas ražota, izmantojot atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu, ja vien, neatsaucoties uz zinātniskajiem datiem, kas aizsargāti saskaņā ar 3. pantu, vai vienojoties ar uzņēmumu Advanced Protein Technologies Corporation, atļauju attiecībā uz minēto jauno pārtikas produktu nesaņem kāds cits pieteikuma iesniedzējs.

3. pants

Piecus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas zinātniskos datus, kas iekļauti pieteikuma dokumentācijā un atbilst Regulas (ES) 2015/2283 26. panta 2. punkta nosacījumiem, neizmanto neviena cita pieteikuma iesniedzēja labā bez uzņēmuma Advanced Protein Technologies Corporation piekrišanas.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2017. gada 20. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2283 izveido jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu (OV L 351, 30.12.2017., 72. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/376 (2016. gada 11. marts), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū 2′-O-fukozillaktozi kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (OV L 70, 16.3.2016., 27. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2201 (2017. gada 27. novembris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu atļauj laist tirgū 2′-fukozillaktozi, kas iegūta no Escherichia coli BL21 celma (OV L 313, 29.11.2017., 5. lpp.).

(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/388 (2019. gada 11. marts), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2283 2′-fukozillaktozei, kas iegūta no Escherichia coli K-12, kā jaunam pārtikas produktam atļauj mainīt specifikācijas un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470 (OV L 70, 12.3.2019., 21. lpp.).

(7) Gyeonggi Busness & Science Accelerator (2021, nav publicēts).

(8) Advanced Protein Technologies Corporation (2021, nav publicēts).

(9) Advanced Protein Technologies Corporation (2021, nav publicēts).

(10) Biotoxtech Company, Ltd. (2019a, nav publicēts).

(11) Biotoxtech Company, Ltd. (2019b, nav publicēts).

(12) Biotoxtech Company, Ltd. (2019c, nav publicēts).

(13) GenEvolutioN (2021, nav publicēts).

(14) Biotoxtech Company, Ltd. (2019d, nav publicēts).

(15) Biotoxtech Company, Ltd. (2019e, nav publicēts).

(16) EFSA Journal 2022;20(12)7647.

(17) Adrese: 7. stāvs, GyeongGi-BioCenter, 147, Gwanggyo-ro, Yeongtong-gu, Suwon-si Gyeonggi-do, 16229 Ziemeļkoreja.

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikuma 2. tabulā (“Specifikācijas”) ierakstu par 2′-fukozillaktozi (no mikrobiāla avota) aizstāj ar šādu:

“Specifikācijas

Datu aizsardzība

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums: α-L-fukopiranozil-(1→2)-β-D-galaktopiranozil-(1→4)-D-glikopiranoze

Ķīmiskā formula: C18H32O15

CAS Nr.: 41263-94-9

Molekulmasa: 488,44 g/mol

2′-fukozillaktoze, kas ražota, izmantojot ģenētiski modificētu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu, un kas atļauta 2023. gada 16. maijā. Šī iekļaušana ir pamatota ar patentētiem zinātniskiem pierādījumiem un zinātniskiem datiem, kas aizsargāti saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 26. pantu.

Pieteikuma iesniedzējs: Advanced Protein Technologies Corporation, 7. stāvs GyeongGi-BioCenter, 147, Gwanggyo-ro, Yeongtong-gu, Suwon-si Gyeonggi-do, 16229 Dienvidkoreja. Datu aizsardzības periodā 2′-fukozillaktozi, kas ražota, izmantojot ģenētiski modificētu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu laist Savienības tirgū ir atļauts tikai uzņēmumam Advanced Protein Technologies Corporation, ja vien, neatsaucoties uz patentētajiem zinātniskajiem pierādījumiem vai zinātniskajiem datiem, kas aizsargāti saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 26. pantu, vai vienojoties ar uzņēmumu Advanced Protein Technologies Corporation, atļauju attiecībā uz šo jauno pārtikas produktu nesaņem kāds cits pieteikuma iesniedzējs.

Datu aizsardzības termiņa beigu datums: 2028. gada 16. maijs.”

2′-fukozillaktoze (no mikrobiāla avota)

Avots: ģenētiski modificēts Escherichia coli K-12 celms

Avots: ģenētiski modificēts Escherichia coli celms BL-21

Avots: ģenētiski modificēts Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celms

Apraksts:

2′-fukozillaktoze ir balts līdz netīri balts pulveris, ko iegūst mikrobioloģiskā procesā.

Tīrība:

2′-fukozillaktoze: ≥ 83 %

D-laktoze: ≤ 10,0 %

L-fukoze: ≤ 2,0 %

Difukozil-D-laktoze: ≤ 5,0 %

2′-fukozil-D-laktuloze: ≤ 1,5 %

Saharīdu (2′-fukozillaktoze, D-laktoze, L-fukoze, difukozil-D-laktoze, 2′-fukozil-D-laktuloze) summa: ≥ 90 %

pH (20 C, 5 % šķīdums): 3,0–7,5

Ūdens: ≤ 9,0 %

Sulfātpelni: ≤ 2,0 %

Etiķskābe: ≤ 1,0 %

Proteīnu atliekas: ≤ 0,01 %

Mikrobioloģiskie kritēriji

Kopējais aerobo mezofilo baktēriju skaits: ≤ 3 000 KVV/g

Rauga sēnītes: ≤ 100 KVV/g

Pelējuma sēnītes: ≤ 100 KVV/g

Endotoksīni: ≤ 10 EV/mg

KVV: kolonijas veidojošās vienības; EV: endotoksīnu vienības.

Apraksts:

2′-fukozillaktoze ir balts līdz netīri balts pulveris; šķidrā koncentrāta (45 masas % ± 5 masas %) ūdens šķīdums ir bezkrāsains līdz iedzeltens, dzidrs ūdens šķīdums. 2′-fukozillaktozi iegūst mikrobioloģiskā procesā.

Tīrība:

2′-fukozillaktoze: ≥ 90 %

Laktoze: ≤ 5,0 %

Fukoze: ≤ 3,0 %

3-fukozillaktoze: ≤ 5,0 %

Fukozilgalaktoze: ≤ 3,0 %

Difukozillaktoze: ≤ 5,0 %

Glikoze: ≤ 3,0 %

Galaktoze: ≤ 3,0 %

Ūdens: ≤ 9,0 % (pulveris)

Sulfātpelni: ≤ 0,5 % (pulveris un šķidrums)

Proteīnu atliekas: ≤ 0,01 % (pulveris un šķidrums)

Smagie metāli:

Svins: ≤ 0,02 mg/kg (pulveris un šķidrums)

Arsēns: ≤ 0,2 mg/kg (pulveris un šķidrums)

Kadmijs: ≤ 0,1 mg/kg (pulveris un šķidrums)

Dzīvsudrabs: ≤ 0,5 mg/kg (pulveris un šķidrums)

Mikrobioloģiskie kritēriji

Kopējais mikroorganismu koloniju skaits: ≤ 104 KVV/g (pulveris), ≤ 5 000 KVV/g (šķidrums)

Rauga un pelējuma sēnītes: ≤ 100 KVV/g (pulvera formā); ≤ 50 KVV/g (šķidrums)

Enterobacteriaceae/Koliformas baktērijas: 11 gramos (pulvera un šķidruma) nekonstatē

Salmonella: negatīvs/100 g (pulveris), negatīvs/200 ml (šķidrums)

Cronobacter: negatīvs/100 g (pulveris), negatīvs/200 ml (šķidrums)

Endotoksīni: ≤ 100 EV/g (pulveris), ≤ 100 EV/ml (šķidrums)

Aflatoksīns M1: ≤ 0,025 μg/kg (pulveris un šķidrums)

KVV: kolonijas veidojošās vienības; EV: endotoksīnu vienības.

Apraksts:

2′-fukozillaktoze ir balts līdz netīri balts/ziloņkaula krāsas pulveris, ko iegūst mikrobioloģiskā procesā.

Tīrība:

2′-fukozillaktoze (masas % no sausnas): ≥ 94,0 %

D-laktoze (masas % no sausnas): ≤ 3,0 %

L-fukoze (masas % no sausnas): ≤ 3,0 %

3-fukozillaktoze (masas % no sausnas): ≤ 3,0 %

Difukozillaktoze (masas % no sausnas): ≤ 2,0 %

D-glikoze (masas % no sausnas): ≤ 3,0 %

D-galaktoze (masas % no sausnas): ≤ 3,0 %

Ūdens: ≤ 9,0 %

Pelni: ≤ 0,5 %

Proteīnu atliekas: ≤ 0,005 %

Kontaminanti

Arsēns: ≤ 0,03 mg/kg

Aflatoksīns M1: ≤ 0,025 μg/kg

Etanols: ≤ 1 000 mg/kg

Mikrobioloģiskie kritēriji

Kopējais mikroorganismu koloniju skaits: ≤ 500 KVV/g

Rauga un pelējuma sēnītes: ≤ 100 KVV/g

Enterobacteriaceae: 10 gramos nekonstatē

Salmonella: 25 gramos nekonstatē

Cronobacter spp.: 10 gramos nekonstatē

Endotoksīni: ≤ 100 EV/g

KVV: kolonijas veidojošās vienības; EV: endotoksīnu vienības.

26.4.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/860

(2023. gada 25. aprīlis),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2022/128 groza un labo attiecībā uz pārredzamību, pārvaldības deklarāciju, koordinējošo struktūru, sertifikācijas struktūru un dažiem noteikumiem par ELGF un ELFLA

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (1), un jo īpaši tās 11. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) punktu, 12. panta 4. punktu, 53. panta 2. punktu, 55. panta 7. punktu, 82., 92. un 100. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2022/128 (2) ir paredzēti noteikumi par to, kā Regula (ES) 2021/2116 piemērojama attiecībā uz informācijas publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) labuma guvējiem (“pārredzamība”).

(2)	Lai atvieglotu un palielinātu plašas sabiedrības piekļuvi publicētajai informācijai par ELGF un ELFLA labuma guvējiem, informācijai, ko dalībvalstis publicē savās tīmekļvietnēs, vajadzētu būt pieejamai arī vismaz vienā no trim Komisijas darba valodām.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) 2022/128 44. pantā noteikts, ka dalībvalstīm no labuma guvējiem jāvāc informācija, kas vajadzīga to identificēšanai, attiecīgā gadījumā arī informācija par grupu. Būtu jāprecizē, ka dalībvalstij ex post būtu jāpublicē tikai mātesuzņēmuma nosaukums un PVN vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs. Tāpēc minētais pants būtu attiecīgi jālabo.

(4)

Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, būtu jāprecizē, ka attiecībā uz visiem maksājumiem, arī maksājumiem, kas par visu 2023. finanšu gadu veikti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (3), no 2024. gada informācijas publicēšanai par ELGF un ELFLA labuma guvējiem būtu jāizmanto viena kopīga veidlapa.

(5)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2022/128 Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 (4) no 2023. gada 1. janvāra tika atcelta. Tomēr Īstenošanas regulā (ES) 2022/128 netika ņemts vērā, ka attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas līdz 2022. kalendārajam gadam (ieskaitot) radušies par atbalsta shēmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (5), attiecībā uz pasākumiem, kas līdz 2022. gada 31. decembrim īstenoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 228/2013 (6), (ES) Nr. 229/2013 (7), (ES) Nr. 1308/2013 (8) un (ES) Nr. 1144/2014 (9), attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas veikti par darbībām, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 īstenotas pēc 2022. gada 31. decembra un līdz minēto atbalsta shēmu beigām, un attiecībā uz lauku attīstības programmu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (10) daži noteikumi jāpiemēro arī turpmāk. Tas ir radījis juridisku vakuumu.

(6)

Saglabājot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 59. pantu, kas piemērojams maksājumiem, kuri veikti par 2021., 2022. un 2023. finanšu gadu, Īstenošanas regulas (ES) 2022/128 VI nodaļa, kas attiecas uz pārredzamību, attiecas tikai uz maksājumiem, kas veikti, sākot no 2024. finanšu gada. Līdz ar to Īstenošanas regulā (ES) 2022/128 netika pietiekami ņemti vērā Regulas (ES) 2021/2116 104. panta pārejas noteikumi un attiecībā uz 2023. finanšu gadu radās juridisks vakuums.

(7)

Ir jālabo Īstenošanas regulu (ES) 2022/128 un (ES) Nr. 908/2014 attiecīgo noteikumu tvērums un piemērošanas sākumdiena. Lai gan noteikumi par informāciju, kas jāpublicē līdz 2023. gada 31. maijam, joprojām ir tie paši, proti, noteikumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 57. pantā, jaunās publicēšanas prasības attiecībā uz publicēšanas pienākumiem piemērojamas no 2024. gada 31. maija un tātad attiecināmas uz 2023. finanšu gadu.

(8)	Lai uzlabotu juridisko skaidrību par informāciju, kas jāpaziņo labuma guvējiem, Īstenošanas regulas (ES) 2022/128 61. pants ir jālabo.

(9)

Būtu arī jāprecizē, ka dalībvalstīm būtu jāpublicē arī informācija par maksājumiem par jauniem pasākumiem vai intervenču veidiem, kas varētu būt iespējami, pamatojoties uz turpmākiem tiesību aktiem lauksaimniecības politikas jomā, pat ja pasākums vai intervences veids vēl nav iekļauts Īstenošanas regulas (ES) 2022/128 IX pielikuma sarakstā.

(10)

Lai ņemtu vērā nepieciešamību pastāvīgi piemērot dažus noteikumus attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti saistībā ar atbalsta shēmām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013, lai atvieglotu informācijas nosūtīšanu starp dalībvalstīm un Komisiju un lai nodrošinātu saskaņotību pārejā uz pašreizējo tiesisko regulējumu, kas piemērojams no 2023. gada 1. janvāra, dalībvalstīm būtu jāiesniedz tikai viena pārvaldības deklarācija attiecībā uz izdevumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116, kā arī izdevumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2022/128 I pielikums ir jālabo.

(11)	Īstenošanas regulas (ES) 2022/128 VIII un IX pielikumā būtu jāveic daži labojumi, lai visā tiesību aktā nodrošinātu vienotu formulējumu.

(12)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2022/128 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo.

(13)	Ņemot vērā, kā šajā regulā ir paredzēti labojumi Īstenošanas regulā (ES) 2022/128, ko piemēro no 2023. gada 1. janvāra, labojumi būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2023. gada 1. janvāra.

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2022/128 58. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās un vienā no trim Komisijas darba valodām.”

2. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2022/128 labo šādi:

1)	regulas 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Grupu identificēšanai izmantojamo informāciju, kas minēta šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 98. pantu publicē ex post.” ;

regulas 58. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Regulas (ES) 2021/2116 98. pantā minēto informāciju saistībā ar Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta pirmās daļas a), b), d) un f)–l) apakšpunktu un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. pantā minēto informāciju par Regulas (ES) 2021/2116 104. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i)–iv) punktā minētajiem pasākumiem publicē atvērtā mašīnlasāmā formātā, piemēram, CSV vai XLXS, un tajā iekļauj šīs regulas VIII pielikumā norādīto informāciju, arī šīs regulas IX pielikumā norādītos darbības kodus un pasākumus.”

;

3)	regulas 61. pantu aizstāj ar šādu: “61. pants Labuma guvēju informēšana Regulas (ES) 2021/2116 99. pantā minēto informāciju labuma guvējiem sniedz, iekļaujot to pieteikuma veidlapās, kas jāaizpilda, lai saņemtu atbalstu no ELGF vai ELFLA, vai – citādā gadījumā – laikā, kad tiek vākti dati.” ;

regulas 64. panta otrās daļas a) un b) punktu aizstāj ar šādiem:

“a)

minētās īstenošanas regulas 2. pantu, 3. panta 1. punkta pirmās daļas 2) apakšpunktu, 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 5., 6., 7. pantu, 21. līdz 25. pantu, 27., 28., 29. pantu, 30. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, 30. panta 2., 3. un 4. punktu, 31. līdz 40. pantu un 42. līdz 47. pantu turpina piemērot:

i)	izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par atbalsta shēmām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 attiecībā uz 2022. kalendāro gadu un pirms tā;

ii)	pasākumiem, kas īstenoti līdz 2022. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014;

iii)

Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 6. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā un 5. panta 7. punktā minētajām atbalsta shēmām – attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par darbībām, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 īstenotas pēc 2022. gada 31. decembra un līdz minēto atbalsta shēmu beigām; un

iv)	saistībā ar ELFLA – attiecībā uz izdevumiem, kas labuma guvējiem radušies, un maksājumiem, ko maksājumu aģentūra veikusi, īstenojot lauku attīstības programmas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

b)	minētās īstenošanas regulas 57. un 59. pantu turpina piemērot visiem maksājumiem, kuri uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 pamata veikti visos finanšu gados līdz 2022. gadam ieskaitot;”;

regulas 65. panta trešās daļas c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)	60. pantu piemēro no 2023. finanšu gada.”;

6)	regulas I, VIII un IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 2. pantu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/128 (2021. gada 21. decembris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību (OV L 20, 31.1.2022., 131. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 (2014. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (2014. gada 22. oktobris) par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

4. pantā minētā maksājumu aģentūras pārvaldības deklarācija

Es, apakšā parakstījies(-usies), …, maksājumu aģentūras … direktors(-e), iesniedzu šīs maksājumu aģentūras pārskatus par finanšu gadu no xx. gada 16. oktobra līdz xx+1. gada 15. oktobrim.

Pamatojoties uz savu vērtējumu un manā rīcībā esošo informāciju, kas cita starpā ietver iekšējā revīzijas dienesta darba rezultātus, apliecinu, ka:

—

iesniegtie pārskati, cik man zināms, sniedz patiesu, pilnīgu un precīzu priekšstatu par izdevumiem un ieņēmumiem iepriekš minētajā finanšu gadā. Konkrētāk, visi parādi, avansi, garantijas un krājumi, kas man zināmi, ir uzrādīti šajos pārskatos, un visi ieņēmumi, kas iekasēti attiecībā uz ELGF un ELFLA, ir pienācīgi kreditēti attiecīgo fondu kontos;

—

esmu ieviesis(-usi) sistēmu, kas sniedz pamatotu pārliecību:

ka maksājumi ir likumīgi un pareizi – attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kuri veikti par atbalsta shēmām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 attiecībā uz 2022. kalendāro gadu un pirms tam, attiecībā uz pasākumiem, kas saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014 īstenoti līdz 2022. gada 31. decembrim; atbalsta shēmām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 6. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā un 5. panta 7. punktā, – attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par darbībām, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 īstenotas pēc 2022. gada 31. decembra un līdz minēto atbalsta shēmu beigām; un saistībā ar ELFLA – attiecībā uz izdevumiem, kas labuma guvējiem radušies, un maksājumiem, ko maksājumu aģentūra veikusi, īstenojot lauku attīstības programmas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

ii)	ka Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktā minētās pārvaldības sistēmas darbojas pareizi un nodrošina, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar minētās regulas 37. pantu;

iii)	attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 norādītajiem intervenču veidiem – ka ziņošanas sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami, ka izdevumi atbilst attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei un ir veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām.

Pārskatos deklarētie izdevumi tika izmantoti paredzētajam nolūkam, kā noteikts Regulā (ES) 2021/2116.

Turklāt apliecinu, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. pantu ir ieviesti efektīvi un samērīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi un ka šajos pasākumos ir ņemti vērā apzinātie riski.

Tomēr šai deklarācijai piemērojamas šādas atrunas:

Visbeidzot, apliecinu, ka man nav zināma nekāda nepieejama informācija, kas varētu kaitēt Savienības finansiālajām interesēm.

Paraksts

VIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PĀRREDZAMĪBAS NOLŪKOS SASKAŅĀ AR 58. PANTU

Labuma guvēja vārds/tiesību subjekta/apvienības nosaukums

Labuma guvēja uzvārds

Ja ietilpst grupā, mātesuzņēmuma nosaukums un PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs

Pašvaldība

Pasākuma/intervences veida/nozares kods, kā noteikts IX pielikumā

Konkrētais mērķis (1)

Sākuma datums (2)

Beigu datums (3)

Summa pa darbībām ELGF ietvaros

Kopējā ELGF summa šim labuma guvējam

Summa pa darbībām ELFLA ietvaros

Kopējā ELFLA summa šim labuma guvējam

Summa pa darbībām līdzfinansējuma ietvaros

Kopējā līdzfinansētā summa šim labuma guvējam

ELFLA summa un līdzfinansētā summa kopā

Kopējā ES summa un līdzfinansētā summa šim labuma guvējam

110

160

A kods

B kods

C kods

D kods

IX PIELIKUMS

Pasākums / intervences veids / nozare, kā norādīts 58. pantā (4)

Pasākuma/intervences veida/nozares kods

Pasākuma nosaukums/intervences veids/nozare

Pasākuma/intervences veida/nozares nolūks

Darbības, ko īsteno kā Regulas (ES) 2021/2115 16. pantā noteiktos tiešo maksājumu intervenču veidus

1.	Atsaistītais ienākumu atbalsts

I.1.

Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts

Ienākumu pamatatbalsts ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums. Mērķis ir atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā nolūkā uzlabot uzturdrošību.

I.2.

Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts

Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums. Mērķis ir uzlabot tiešo maksājumu sadalījumu, pārdalot atbalstu no lielākām uz mazākām vai vidējām lauku saimniecībām.

I.3.

Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem

Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem ir no ražošanas atsaistīts maksājums, kas nodrošina pastiprinātu ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi dibina lauku saimniecību. Mērķis ir modernizēt lauksaimniecības nozari, piesaistot jauniešus un uzlabojot viņu darījumdarbības attīstību.

I.4.

Klimatiskās un vidiskās shēmas

Ekoshēmas (jeb klimatiskās un vidiskās shēmas) ir no ražošanas atsaistīts maksājums. Mērķis ir ienākumu atbalstu novirzīt uz videi, klimatam un dzīvnieku labturībai labvēlīgām lauksaimniecības praksēm.

I.5.

Mazajiem lauksaimniekiem paredzēti maksājumi (28. pants)

Mazajiem lauksaimniekiem paredzēti maksājumi ir atsaistīti no ražošanas un aizstāj visus pārējos tiešos maksājumus attiecīgajiem labuma guvējiem. Mazajiem lauksaimniekiem paredzēto maksājumu nolūks ir veicināt līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazināt administratīvo slogu gan mazo summu saņēmējiem, gan vadošajām iestādēm.

2.	Saistītie tiešie maksājumi

I.6.

Saistītais ienākumu atbalsts

Saistītais ienākumu atbalsts attiecas uz maksājumiem par hektāru vai dzīvnieku saistībā ar konkrētu produkciju. Mērķis ir uzlabot atsevišķu tādu nozaru un produktu konkurētspēju, ilgtspēju un/vai kvalitāti, kas sociālu, ekonomisku vai vidisku apsvērumu dēļ ir īpaši svarīgi un saskaras ar zināmām grūtībām.

I.7.

Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu

Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu ir saistītais maksājums, ko piešķir par katru atbalsttiesīgas kokvilnas platības hektāru. Tā ir kokvilnas ražotāju dalībvalstīm obligāta shēma, kuras nolūks ir atbalstīt kokvilnas ražošanu reģionos, kur tā ir svarīga lauksaimniecības ekonomikai.

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā noteiktie pasākumi

II.1.

Pamata maksājuma shēma (III sadaļas 1. nodaļas 1., 2., 3. un 5. iedaļa)

Pamata maksājuma shēma ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums, ko izmaksā, pamatojoties uz lauksaimniekiem piešķirtām maksājumtiesībām. Mērķis ir atbalstīt lauksaimnieku ienākumus, kas vidēji ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem pārējā ekonomikā.

II.2.

Vienotā platībmaksājuma shēma (36. pants)

Vienotā platībmaksājuma shēma ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums par atbalsttiesīgiem hektāriem, kurus deklarējis lauksaimnieks. Mērķis ir atbalstīt lauksaimnieku ienākumus, kas vidēji ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem pārējā ekonomikā.

II.3.

Pārdalošais maksājums (III sadaļas 2. nodaļa)

Pārdalošais maksājums ir atsaistīts platībmaksājums. Mērķis ir atbalstīt mazākas lauku saimniecības, sniedzot tām papildu atbalstu par pirmajiem hektāriem, kas deklarēti pamata maksājuma saņemšanai.

II.4.

Maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm (III sadaļas 3. nodaļa)

Zaļināšanas maksājums ir atsaistīts platībmaksājums, ko izmaksā par hektāru. Mērķis ir klimata un vides interesēs ievērot trīs lauksaimniecības prakses: kultūraugu dažādošana, ilggadīgo zālāju uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgas platības noteikšana lauksaimniecības platībā.

II.5.

Maksājums par apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem (III sadaļas 4. nodaļa)

Maksājums par apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem ir atsaistīts platībatkarīgais maksājums, ko lauksaimniekiem piešķir papildus pamata maksājumam. Mērķis ir sniegt atbalstu lauksaimniekiem, kas atrodas apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi.

II.6.

Maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem (III sadaļas 5. nodaļa)

Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem ir no ražošanas atsaistīts maksājums, kas nodrošina pastiprinātu ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen pirmo reizi ir nodibinājuši lauku saimniecību. Mērķis ir veicināt jaunu saimniecisko darbību izveidi un attīstību lauksaimniecības nozarē, jo tas ir būtiski Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspējai.

II.7.

Brīvprātīgs saistītais atbalsts (IV sadaļas 1. nodaļa)

Brīvprātīgais saistītais atbalsts attiecas uz maksājumiem par hektāru vai dzīvnieku saistībā ar konkrētu produkciju. Mērķis ir uzlabot tādu nozaru konkurētspēju un ilgtspēju, kas ekonomisku, sociālu vai vidisku apsvērumu dēļ ir īpaši svarīgas un saskaras ar zināmām grūtībām.

II.8.

Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu (IV sadaļas 2. nodaļa)

II.9.

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma (V sadaļa)

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma ir atsaistīta no ražošanas un aizstāj visus pārējos tiešos maksājumus attiecīgajiem labuma guvējiem. Mērķis ir veicināt līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazināt administratīvo slogu gan mazo summu saņēmējiem, gan vadošajām iestādēm.

II.10.

Regulas (EK) Nr. 73/2009 (5) I pielikumā noteiktie pasākumi

Šo tiešo maksājumu mērķis ir atsaistīt atbalstu no kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas, lai uzlabotu ienākumu atbalstu lauksaimniekiem.

Darbības, ko īsteno kā Regulas (ES) 2021/2115 42. pantā noteiktās nozariskās intervences

III.1.

Augļu un dārzeņu nozarē (49.–53. pants)

Mērķis ir augļu un dārzeņu nozarē atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju. To veic ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas un to apvienības. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma.

III.2.

Biškopības produktu nozarē (54., 55. un 56. pants)

Mērķis ir atbalstīt biškopjus, biškopības produktu kvalitāti un tirgu.

III.3.

Vīna nozarē (57.–60. pants)

Mērķis ir atbalstīt vīna nozares konkurētspēju un ilgtspēju. Dalībvalstis īsteno programmas valsts līmenī kā daļu no stratēģiskā plāna, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Labuma guvēji ir vīnkopji, kā arī vīndarības un vīna tirdzniecības operatori vai to apvienības/organizācijas. Darbības, kas jāapstiprina dalībvalstīm, var būt ikgada vai daudzgadu darbības.

III.4.

Apiņu nozarē (61. un 62. pants)

Mērķis ir apiņu nozarē atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas un to apvienības. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma.

III.5.

Olīveļļas un galda olīvu nozarē (63., 64. un 65. pants)

Mērķis ir olīveļļas un galda olīvu nozarē atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas un to apvienības. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma.

III.6.

Citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā, un nozarēs, kas attiecas uz Regulas (ES) 2021/2115 XIII pielikumā uzskaitītajiem produktiem (66., 67. un 68. pants)

Mērķis ir attiecīgajās nozarēs atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, kā arī ar dalībvalstu pagaidu kārtā atzītu ražotāju grupu starpniecību, kuras īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas, to apvienības vai ražotāju grupas. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma.

Regulā (ES) Nr. 1308/2013 noteiktie pasākumi

IV.1.

Valsts intervence (I nodaļas 2. iedaļa)

Ja konkrētu lauksaimniecības produktu tirgus cenas kļūst zemākas par iepriekš noteiktu cenu līmeni, dalībvalstu publiskā sektora iestādes tirgus stabilizācijas nolūkos drīkst iejaukties un iepirkt piegāžu pārpalikumus, kurus var uzglabāt, līdz tirgus cena pieaug. Publiskojamie subjekti ir tie, kas gūst labumu no atbalsta, citiem vārdiem sakot, subjekti, no kuriem produkts ticis iepirkts.

IV.2.

Atbalsts privātai uzglabāšanai (I nodaļas 3. iedaļa)

Piešķirtā atbalsta mērķis ir, palīdzot segt privātās uzglabāšanas izmaksas, īslaicīgi atbalstīt konkrētu produktu ražotājus.

IV.3.

ES skolu apgādes programma, programmas skolu apgādei ar augļiem un pienu (II nodaļas 1. iedaļa)

Sniegtā atbalsta mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības produktu izplatīšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, pamatskolās un vidusskolās nolūkā palielināt augļu, dārzeņu un piena patēriņu bērnu uzturā un uzlabot bērnu ēšanas paradumus.

IV.4.

Ārkārtas pasākumi (I nodaļas 1., 2. un 3. iedaļa)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 219. panta 1. punktu, 220. panta 1. punktu un 221. panta 1. un 2. punktu piešķirto ārkārtas pasākumu mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības tirgus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

IV.5.

Atbalsts augļu un dārzeņu nozarē (II nodaļas 3. iedaļa)

Audzētāji tiek rosināti pievienoties ražotāju organizācijām. Tās saņem atbalstu tādu darbības programmu īstenošanai, kas balstās uz nacionālo stratēģiju. Piešķirtā atbalsta mērķis ir arī mazināt no krīzēm izrietošās ienākumu svārstības. Atbalsts tiek sniegts darbības programmu satvarā veiktiem krīžu novēršanas/pārvarēšanas pasākumiem, tādiem kā produktu izņemšana no tirgus, ražas priekšlaicīga novākšana/ražas nenovākšana, noieta veicināšanas/saziņas rīki, apmācība, ražas apdrošināšana, palīdzība nodrošināt bankas aizdevumus un segt kopfondu (lauksaimniekiem piederošu stabilizācijas fondu) izveidošanas administratīvās izmaksas.

IV.6.

Atbalsts vīna nozarē (II nodaļas 4. iedaļa)

Dažādu veidu piešķirtā atbalsta mērķis ir nodrošināt tirgus līdzsvaru un palielināt Savienības vīna konkurētspēju: atbalsts vīna popularizēšanai trešo valstu tirgos, informēšanai par atbildīgu vīna patēriņu un Savienības aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) sistēmu; līdzfinansējums, kas palīdz segt izmaksas par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, par ieguldījumiem vīna darītavās un tirdzniecības telpās, kā arī par inovāciju; atbalsts priekšlaicīgai ražas novākšanai, kopfondiem, ražas apdrošināšanai un blakusproduktu destilācijai.

IV.7.

Atbalsts olīveļļas un galda olīvu nozarē (II nodaļas 2. iedaļa)

Atbalstu piešķir trīsgadu darba programmām, kas ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām vai starpnozaru organizācijām jāizstrādā vienā vai vairākās šādās jomās: tirgus uzraudzība un pārvaldība olīveļļas un galda olīvu nozarē; olīvu audzēšanas vidiskās ietekmes uzlabošana; olīvu audzēšanas konkurētspējas uzlabošana ar modernizācijas starpniecību; olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitātes uzlabošana; olīveļļas un galda olīvu izsekojamības sistēma, sertifikācija un kvalitātes aizsardzība; informācijas izplatīšana par pasākumiem, ko ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas veikušas, lai uzlabotu olīveļļas un galda olīvu kvalitāti.

IV.8.

Atbalsts biškopības nozarē (II nodaļas 5. iedaļa)

Piešķirtā atbalsta mērķis ir ar biškopības programmu palīdzību atbalstīt šo nozari un uzlabot biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību.

IV.9.

Atbalsts apiņu nozarē (II nodaļas 6. iedaļa)

Atbalstu piešķir apiņu ražotāju organizācijām.

Darbības, ko īsteno kā Regulas (ES) 2021/2115 69. pantā noteiktos lauku attīstības intervenču veidus

V.1.

Vides, klimata un citas pārvaldības saistības

Piešķirtā atbalsta mērķis ir kompensēt lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar brīvprātīgām vides, klimata un citām pārvaldības saistībām, kuras pārsniedz obligātos standartus un veicina KLP konkrēto mērķu sasniegšanu, īpaši vides, klimata un dzīvnieku labturības jomā.

V.2.

Dabas vai citi platībatkarīgie ierobežojumi

Piešķirtā atbalsta mērķis ir pilnībā vai daļēji kompensēt lauksaimniekiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā, piemēram, kalnu apgabalos.

V.3.

Platībatkarīgi traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām

Piešķirtā atbalsta mērķis ir pilnībā vai daļēji kompensēt lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar konkrētiem platībatkarīgiem traucēkļiem attiecīgajā apgabalā un kas ir Natura 2000 direktīvu (Padomes Direktīva 92/43/EEK (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (7)) vai – attiecībā uz lauksaimniecības platībām – Ūdens pamatdirektīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (8)) prasību īstenošanas rezultāts.

V.4.

Investīcijas, to vidū investīcijas apūdeņošanā

Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt investīcijas materiālos vai nemateriālos aktīvos, to vidū investīcijas apūdeņošanā, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus KLP konkrētos mērķus.

V.5.

Gados jaunu lauksaimnieku, jaunpienācēju un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana

Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt gados jaunu lauksaimnieku, jaunpienācēju un, ievērojot konkrētus nosacījumus, lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu nolūkā veicināt viena vai vairāku KLP konkrēto mērķu sasniegšanu.

V.6.

Riska pārvaldības instrumenti

Piešķirtā atbalsta mērķis ir veicināt riska pārvaldības instrumentus, kas palīdz lauksaimniekiem pārvaldīt ar lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kuri ir ārpus lauksaimnieku kontroles.

V.7.

Sadarbība

Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt sadarbību nolūkā veicināt viena vai vairāku KLP konkrēto mērķu sasniegšanu. Tas ietver sadarbības atbalstu nolūkā:

a)	sagatavot un īstenot Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” darbības grupas darbības;

b)	sagatavot un īstenot LEADER;

c)	veicināt un atbalstīt Savienības un valsts atzītas kvalitātes shēmas un to, lai lauksaimnieki tās izmantotu;

d)	atbalstīt ražotāju grupas, ražotāju organizācijas vai starpnozaru organizācijas;

e)	sagatavot un īstenot Viedo ciematu stratēģijas;

f)	atbalstīt citus sadarbības veidus.

V.8.

Zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana

Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt zināšanu apmaiņas un informatīvos pasākumus, kas veicina viena vai vairāku KLP konkrēto mērķu sasniegšanu, īpaši pievēršoties dabas, vides un klimata aizsardzībai, to vidū vides izglītības un izpratnes veicināšanas darbībām un lauku uzņēmumu un kopienu attīstībai. Šādas darbības var ietvert darbības, kas veicina inovāciju, apmācību un konsultācijas, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu.

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III sadaļas I nodaļā noteiktie pasākumi

VI.1.

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi (14. pants)

Šis pasākums attiecas uz apmācību un cita veida darbībām, piemēram, darbsemināriem, padomdošanu, demonstrējumu pasākumiem, informācijas pasākumiem, lauku saimniecību un mežu pieredzes apmaiņas un apmeklējumu īstermiņa shēmām. Mērķis ir uzlabot lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē iesaistīto personu, zemes apsaimniekotāju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kas darbojas lauku apvidos, cilvēkpotenciālu.

VI.2.

Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi (15. pants)

Šā pasākuma mērķis ir, izmantojot konsultāciju pakalpojumus, kā arī izveidojot konsultāciju, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumus, uzlabot lauku saimniecību, meža saimniecību un lauku apvidu MVU ilgtspējīgu pārvaldību un ekonomisko un vidisko sniegumu. Tas veicina arī konsultantu apmācību.

VI.3.

Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmas (16. pants)

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt visus jaunos Savienības, valstu un brīvprātīgo kvalitātes shēmu dalībniekus. Tiecoties uzlabot patērētāju zināšanas par tādu produktu esību un specifiku, kas ražoti saskaņā ar minētajām Savienības un valstu kvalitātes shēmām, atbalsts var segt arī informācijas un noieta veicināšanas pasākumu izmaksas.

VI.4.

Ieguldījumi materiālajos aktīvos (17. pants)

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot lauku saimniecību un lauku uzņēmumu darbības ekonomisko un vidisko sniegumu, palielināt lauksaimniecības produktu tirdzniecības un pārstrādes nozares efektivitāti, nodrošināt lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai vajadzīgo infrastruktūru un atbalstīt neienesīgus ieguldījumus, kas nepieciešami vidisko mērķu sasniegšanai.

VI.5.

Dabas katastrofās cietušā lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana (18. pants)

VI.6.

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība (19. pants)

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt jaunu dzīvotspējīgu saimniecisko darbību uzsākšanu un attīstīšanu (piemēram, jaunas saimniecības, kuras vada gados jauni lauksaimnieki, jauni uzņēmumi lauku apvidos) vai mazu lauku saimniecību attīstību. Atbalstu piešķir arī jauniem vai esošiem uzņēmumiem, kuri veic ieguldījumus nelauksaimnieciskās darbībās vai izveido nelauksaimnieciskas darbības, kas ir svarīgas lauku apvidu un visu to lauksaimnieku attīstībai un konkurētspējai, kuri dažādo savas lauksaimnieciskās darbības. Pasākums paredz maksājumus arī lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu un neatgriezeniski nodod savu saimniecību citam lauksaimniekam.

VI.7.

Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos (20. pants)

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt darbības, kas veicina lauku apvidu izaugsmi un vidisko un sociālekonomisko ilgtspēju, jo īpaši attīstot vietējo infrastruktūru (to vidū platjoslas, atjaunojamo energoresursu un sociālo infrastruktūru) un vietējos pamatpakalpojumus, kā arī atjaunojot ciematus un veicot pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot un pilnveidot kultūras un dabas mantojumu. Šis pasākums atbalsta arī darbību pārvietošanu un objektu pārveidošanu ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti vai apdzīvotās vietas vidisko sniegumu.

VI.8.

Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā (21. pants; 22.–26. pants)

Šā pasākuma mērķis ir veicināt ieguldījumus kokaugiem klātas zemes izveidē, meža aizsardzībā, mežsaimniecības, mežsaimniecības tehnoloģiju un meža produktu inovācijās, lai tādā veidā uzlabotu lauku apvidu izaugsmes potenciālu.

VI.9.

Apmežošana un kokaugiem klātas zemes izveide (22. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir sniegt atbalstu apmežošanas darbībām un kokaugiem klātas zemes ierīkošanai gan lauksaimniecības zemē, gan lauksaimniecībā neizmantojamā zemē.

VI.10.

Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana, reģenerācija vai renovācija (23. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt tādu agromežsaimniecības sistēmu un prakšu izveidi, kurās daudzgadīgu kokaugu audzēšana tiek apzināti apvienota ar kultūraugu audzēšanu un/vai dzīvnieku turēšanu vienā un tajā pašā zemes vienībā.

VI.11.

Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi (24. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir mežsaimniecības potenciāla profilakse un tā atjaunošana (tīrīšana un vēlreizēja apstādīšana) pēc meža ugunsgrēkiem, citām dabas katastrofām, to vidū kaitīgo organismu savairošanās gadījumiem un slimību uzliesmojumiem, kā arī ar klimata pārmaiņām saistītiem apdraudējumiem.

VI.12.

Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai (25. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt darbības, kas uzlabo meža vidisko vērtību, sekmē mežu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to devumu klimata pārmaiņu mīkstināšanā, nodrošina ekosistēmas pakalpojumus un uzlabo meža estētisko vērtību. Būtu jānodrošina meža vidiskās vērtības pieaugums.

VI.13.

Ieguldījumi mežsaimniecības tehnoloģijās, meža produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā (26. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir sniegt atbalstu ieguldījumiem tehnikā un/vai aprīkojumā, kas saistīts ar koksnes ieguvi, sagarumošanu, mobilizēšanu un apstrādi pirms rūpnieciskas sazāģēšanas. Galvenais šā apakšpasākuma mērķis ir uzlabot mežu ekonomisko vērtību.

VI.14.

Ražotāju grupu un organizāciju izveide (27. pants)

Šā pasākuma mērķis, jo īpaši pirmajos gados, kad rodas papildu izmaksas, ir atbalstīt ražotāju grupu un organizāciju izveidi, lai kopīgi risinātu problēmas tirgū un stiprinātu spēju aizstāvēt savas intereses attiecībā uz ražošanu un tirdzniecību, to vidū vietējos tirgos.

VI.15.

Agrovide un klimats (28. pants)

Šā pasākuma mērķis ir mudināt zemes apsaimniekotājus izmantot saimniekošanas prakses, kas palīdz aizsargāt vidi, ainavu, dabas resursus, mīkstināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām. Tas var attiekties ne tikai uz videi labvēlīgiem lauksaimnieciskās prakses uzlabojumiem, bet arī uz pašreizējo labvēlīgo prakšu uzturēšanu.

VI.16.

Bioloģiskā lauksaimniecība (29. pants)

Šā pasākuma mērķis ir galvenokārt vērsts uz atbalstu pārejai uz bioloģiskās lauksaimniecības praksēm un metodēm un/vai to saglabāšanai nolūkā mudināt lauksaimniekus iesaistīties šādās shēmās, tādējādi atsaucoties uz sabiedrības pieprasījumu izmantot videi nekaitīgas lauksaimniecības prakses.

VI.17.

Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi (30. pants)

Šā pasākuma mērķis ir sniegt kompensējošu atbalstu labuma guvējiem, kas saskaras ar konkrētiem traucēkļiem, kuri specifisku obligāto prasību dēļ izriet no Direktīvas 92/43/EEK, 2009/147/EK un 2000/60/EK īstenošanas attiecīgajos apgabalos, salīdzinājumā ar lauksaimnieku un mežsaimnieku stāvokli citos apgabalos, kuros šādi traucēkļi nav vērojami.

VI.18.

Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (31. pants)

Šā pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu labuma guvējiem, kas saskaras ar konkrētiem ierobežojumiem, kuri saistīti ar atrašanos kalnu apgabalos vai citos apgabalos ar ievērojamiem dabas radītiem ierobežojumiem vai specifiskiem ierobežojumiem.

VI.19.

Dzīvnieku labturība (33. pants)

Šā pasākuma mērķis ir paredzēt maksājumus lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi apņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas dzīvnieku labturības saistības.

VI.20.

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana (34. pants)

Šā pasākuma mērķis ir reaģēt uz nepieciešamību veicināt ilgtspējīgu meža un kokaugiem klātas zemes apsaimniekošanu un uzlabošanu, to vidū biodaudzveidības, ūdens un augsnes resursu saglabāšanu un uzlabošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām, kā arī nepieciešamību saglabāt meža ģenētiskos resursus, to vidū izveidot dažādas meža koku sugu varietātes, lai pielāgotos specifiskiem vietējiem apstākļiem.

VI.21.

Sadarbība (35. pants)

Ar šo pasākumu veicina sadarbības veidus, kuri ietver vismaz divus subjektus un kuru mērķi (citstarp) ir izstrādāt/attīstīt: izmēģinājuma projektus; jaunus produktus, prakses, procesus un tehnoloģijas lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē; tūrisma pakalpojumus; īsas piegādes ķēdes un vietējos tirgus; vienotus projektus/prakses, kas attiecas uz vidi/klimata pārmaiņām; biomasas ilgtspējīgai nodrošināšanai paredzētus projektus; ar LEADER nesaistītas vietējās attīstības stratēģijas; meža apsaimniekošanas plānus, un pievērsties “sociālās lauksaimniecības” darbībām.

VI.22.

Riska pārvaldība (36. pants)

Šis pasākums ir jauns riska pārvaldības rīks un paplašina pašreizējās iespējas ar dalībvalstu valsts tiešo maksājumu līdzekļiem atbalstīt apdrošināšanu un kopfondus, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kas ir pakļauti aizvien pieaugošiem ekonomiskiem un vidiskiem riskiem. Ar šo pasākumu ievieš arī ienākumu stabilizācijas instrumentu, kas izmantojams, lai piešķirtu kompensācijas lauksaimniekiem, kuru ienākumi ir stipri samazinājušies.

VI.22a.

Ārkārtas pagaidu atbalsts lauksaimniekiem un MVU, kurus sevišķi skārusi Covid-19 krīze (39.b pants)

Šā pasākuma mērķis ir sniegt lauksaimniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pagaidu atbalstu Covid-19 krīzes dēļ.

VI.22b.

Ārkārtas pagaidu atbalsts lauksaimniekiem un MVU, kurus īpaši skāris Krievijas iebrukums Ukrainā (39.c pants)

Šā pasākuma mērķis ir sniegt lauksaimniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pagaidu atbalstu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

VI.23.

Horvātijas valsts papildu tiešo maksājumu finansēšana (40. pants)

Šā pasākuma mērķis ir lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt valsts papildu tiešos maksājumus Horvātijā, nodrošināt papildinošu maksājumu saskaņā ar ELFLA.

VI.24.

Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (9) 35. pants)

Šā pasākuma mērķis ir apakšreģionālā (vietējā) līmenī saglabāt LEADER kā integrētu teritoriālās attīstības rīku, kurš sniedz tiešu atbalstu lauku apvidu līdzsvarotā teritoriālā attīstībā, kas ir viens no lauku attīstības politikas vispārējiem mērķiem.

VI.25.

Tehniskā palīdzība (51.–54. pants)

Šā pasākuma mērķis ir dalībvalstīm piešķirt iespēju sniegt tehnisko palīdzību nolūkā atbalstīt darbības, kas palīdz veidot administratīvās spējas, kuras saistītas ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI) pārvaldību. Šīs darbības var būt paredzētas lauku attīstības programmu sagatavošanai, pārvaldībai, uzraudzībai, izvērtēšanai, informācijai un komunikācijai, tīklošanai, sūdzību izskatīšanai un kontrolei un revīzijai.

VII.1.

Regulā (ES) Nr. 228/2013 paredzētie pasākumi

POSEI pasākumi ir īpašas lauksaimniecības shēmas, kuru mērķis ir ņemt vērā tālāko reģionu ierobežojumus, kā paredzēts Līguma 349. pantā. To veido divi galvenie elementi: īpašais piegādes režīms un pasākumi, kas atbalsta vietējo ražošanu. Shēmas mērķi ir mazināt pirmās nepieciešamības preču piegādes papildu izmaksas, ko rada šo reģionu nošķirtība (atbalsts produktiem no Savienības un trešo valstu produktu atbrīvojums no ievedmuitas), un atbalstīt vietējās lauksaimniecības nozares attīstību (tiešie maksājumi un tirgus pasākumi). Ar POSEI ir iespējams finansēt arī augu veselības programmas.

VIII.1.

Regulā (ES) Nr. 229/2013 paredzētie pasākumi

Egejas jūras nelielajām salām piemērojamais režīms ir līdzīgs POSEI, bet Līgumā tam nav tāda paša juridiskā pamata, un tas darbojas mazākā mērogā nekā POSEI. Tas ietver gan īpašo piegādes režīmu (attiecas tikai uz atbalstu produktiem no Savienības), gan pasākumus, kas atbalsta vietējās lauksaimnieciskās darbības un ko veido papildu maksājumi par īpaši noteiktiem vietējiem produktiem.

IX.1.

Informācijas un veicināšanas pasākumi, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1144/2014

Regulā (ES) Nr. 1144/2014 minētos informācijas un veicināšanas pasākumus, ko iekšējā tirgū vai trešās valstīs veic attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un konkrētiem pārtikas produktiem, kuri ražoti uz lauksaimniecības produktu bāzes, var pilnībā vai daļēji finansēt no Savienības budžeta, ievērojot minētajā regulā paredzētos nosacījumus. Šos pasākumus īsteno informācijas un veicināšanas programmu veidā.

”

(1) Darbības konkrētajam mērķim jāatbilst vienam vai vairākiem mērķiem, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē attiecīgo darbību, kā aprakstīts IX pielikumā. Konkrētāk, Regulai (ES) 2021/2115 atbilstīgas darbības konkrētajam(-iem) mērķim(-iem) jāatbilst tās 6. pantā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un jāsaskan ar dalībvalsts KLP plānu. Turklāt Regulai (ES) Nr. 1305/2013, Regulai (ES) Nr. 1307/2013 un Regulai (ES) Nr. 1308/2013 atbilstīgas darbības konkrētajam(-iem) mērķim(-iem) ir jāatbilst mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punktā (sīkākus norādījumus dalībvalstis var atrast Tehniskajā rokasgrāmatā par kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu 2014.–2020. gadam).

(2) Informācija par sākuma datumu attiecībā uz tiešo maksājumu intervenču veidiem, lauku attīstības intervenču veidiem saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem un platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no konkrētām obligātajām prasībām, kā arī attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 228/2013 un (ES) Nr. 229/2013 neattiecas, jo minētie pasākumi un intervenču veidu darbības aptver visu gadu.

(3) Informācija par beigu datumu attiecībā uz tiešo maksājumu intervenču veidiem, lauku attīstības intervenču veidiem saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem un platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no konkrētām obligātajām prasībām, kā arī attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 228/2013 un (ES) Nr. 229/2013 neattiecas, jo minētie pasākumi un intervenču veidu darbības aptver visu gadu.

Šādas informācijas publicēšanai:

a)	izdevumi, kas radušies, un maksājumi, kas veikti par atbalsta shēmām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 attiecībā uz 2022. kalendāro gadu un pirms tā;

b)	pasākumi, kas saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014 īstenoti līdz 2022. gada 31. decembrim;

atbalsta shēmām, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 5. panta 6. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā un 5. panta 7. punktā, – attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par darbībām, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 īstenotas pēc 2022. gada 31. decembra un līdz minēto atbalsta shēmu beigām; un

d)	maksājumiem, ko maksājumu aģentūra veikusi, īstenojot lauku attīstības programmas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013; šajā tabulā publicē tikai informāciju, kura noteikta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. pantā; pārējās slejas atstāj tukšas vai marķē ar “nav piemērojams”.

(4) Un papildu atbalsta pasākumi, kas tiks pieņemti saskaņā ar Līguma 39. panta 2. punktu un/vai Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).

(6) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 111

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	66. gadagājums 2023. gada 26. aprīlis

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/857 (2023. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un Regulu (ES) 2018/1999 ( 1 )	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/858 (2023. gada 23. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/196 par papildu muitas nodokļiem dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs	15
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/859 (2023. gada 25. aprīlis), ar ko attiecībā uz jaunā pārtikas produkta 2′-fukozillaktozes (no mikrobiāla avota) specifikācijām groza Īstenošanas regulu (ES) 2017/2470, lai šo produktu atļautu ražot, izmantojot atvasinātu Corynebacterium glutamicum ATCC 13032 celmu ( 1 )	17
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/860 (2023. gada 25. aprīlis), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2022/128 groza un labo attiecībā uz pārredzamību, pārvaldības deklarāciju, koordinējošo struktūru, sertifikācijas struktūru un dažiem noteikumiem par ELGF un ELFLA	23


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.