(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (2) tika grozīta terminoloģija, kas izmantota vairākos Regulas (ES) Nr. 575/2013. pantos. Minētie grozījumi būtu jāatspoguļo Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 241/2014 (3), kurā noteikti regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz iestāžu pašu kapitāla prasībām.

(2)

Ar Regulu (ES) 2019/876 Regulā (ES) Nr. 575/2013 tika ieviestas jaunas prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām attiecībā uz globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI) un ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem, kā arī saskaņoti kritēriji atbilstīgo saistību posteņiem un instrumentiem, lai izpildītu minētās prasības. Ar Regulu (ES) 2019/876 Regulā (ES) Nr. 575/2013 tika ieviests arī 72.b panta 7. punkts un 78.a panta 3. punkts, saskaņā ar kuriem Eiropas Banku iestādei (EBI) ir jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, precizējot dažus atbilstības kritērijus atbilstīgo saistību instrumentiem, kā arī atļauju režīmu minēto instrumentu samazināšanai. Iestāžu pašu kapitāla prasībām un jaunajām prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām ir tāds pats mērķis, proti, nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas spēja. Šā iemesla dēļ pašu kapitāla instrumentu standarti un atbilstīgo saistību instrumentu standarti ir savstarpēji cieši saistīti, jo īpaši gadījumos, kad Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir skaidri noteikts, ka minētie standarti ir pilnībā jāsaskaņo. Lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci starp pašu kapitāla instrumentu standartiem un atbilstīgo saistību instrumentu standartiem un lai personām, uz kurām tie attiecas, atvieglotu visaptverošu pārskatu un vieglu piekļuvi minētajiem standartiem, ir lietderīgi atbilstīgo saistību instrumentu standartus iekļaut Deleģētajā regulā (ES) Nr. 241/2014.

(3)

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kas noteiktas gan Regulā (ES) Nr. 575/2013, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (4), ir viens un tas pats mērķis, proti, nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas spēja. Šā iemesla dēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 (5) Direktīvā 2014/59/ES tika ieviests 45.b panta 1. punkts, ar kuru attiecībā uz visām noregulējuma vienībām atbilstīgo saistību instrumentu atbilstības kritērijus attiecināja arī uz saistībām, kas ir atbilstīgas, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), izņemot kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta d) apakšpunktā. Attiecībā uz noregulējuma vienībām, kas ir G-SNI vienības un ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi Savienībā, ar Direktīvu (ES) 2019/879 Direktīvā 2014/59/ES tika ieviests 45.d pants. Minētā noteikuma 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā, abus lasot kopā ar 45.b panta 1. punkta otro daļu, ir paredzēts, ka saistību atbilstība minimuma prasītajam MREL līmenim ir atkarīga no tā, vai minētās saistības atbilst atbilstīgo saistību instrumentu atbilstības kritērijiem. Minētie kritēriji cita starpā paredz, ka saistības ne tieši, ne netieši nefinansē iestāde, ka saistības nevar samazināt bez noregulējuma iestādes iepriekšējas atļaujas un ka saistības nevar ietvert dzēšanu stimulējošu nosacījumu, izņemot gadījumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.c panta 3. punktā. Līdzīgi attiecībā uz vienībām, kas nav noregulējuma vienības, ar Direktīvu (ES) 2019/879 Direktīvā 2014/59/ES tika ieviests 45.f pants. Minētā panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un a) apakšpunkta v) punkts noteica, ka saistību atbilstība ir atkarīga no dažiem atbilstīgo saistību instrumentu atbilstības kritērijiem un no prasības, ka īpašumtiesību iegūšanu uz saistībām tieši vai netieši nefinansē vienība, uz kuru attiecas minētais pants. Tāpēc ir jānosaka, ka Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 noteikumi, kas attiecas uz atbilstīgo saistību instrumentu tiešu un netiešu finansēšanu, dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību un iepriekšēju atļauju samazināt šādus instrumentus, būtu konsekventi jāpiemēro arī Direktīvas 2014/59/ES 45.b panta 1. punkta un 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un v) punkta vajadzībām. Lai nodrošinātu minēto konsekvenci, termins “atbilstīgo saistību instrumenti” būtu jāsaprot arī kā atsauce uz “atbilstīgām saistībām”, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 45.b pantā un 45.f panta 2. punkta a) apakšpunktā, neatkarīgi no minēto saistību atlikušā termiņa, un termins “iestāde” būtu jāpiemēro arī jebkurai vienībai, uz kuru attiecas MREL saskaņā ar minētās direktīvas 45. panta 1. punktu.

(4)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 52. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 63. panta c) punkts nosaka, ka pašu kapitāla instrumentu atbilstība ir atkarīga no nosacījuma, ka iestāde nefinansē tos tieši vai netieši. Ar Regulu (ES) 2019/876, Regulā (ES) Nr. 575/2013 ieviešot 72.b panta 2. punkta c) apakšpunktu, minēto nosacījumu attiecināja arī uz atbilstīgu saistību instrumentiem; atšķirība ir tāda, ka saskaņā ar kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu noregulējuma vienībai nebūtu tieši vai netieši jāfinansē atbilstīgo saistību instrumenti. Ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 7. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu EBI ir pilnvarota, izmantojot regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizēt atbilstīgo saistību instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību. Saskaņā ar minētās regulas 72.b panta 7. punkta otro daļu minētie regulatīvo tehnisko standartu projekti ir pilnībā jāsaskaņo ar deleģēto aktu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 5. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, proti, Deleģēto regulu (ES) Nr. 241/2014. Tāpēc minētās deleģētās regulas noteikumi būtu jāpiemēro arī atbilstīgo saistību instrumentiem.

(5)

Tiešās un netiešās finansēšanas atbilstības kritērijs neļauj iegūt īpašumtiesības uz pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgo saistību instrumentiem, ko tieši vai netieši finansē kāda iestāde vai noregulējuma vienība. Bez šī kritērija zaudējumi varētu tikt atkal saistīti ar minētajām vienībām, iespējams, samazinot vai neitralizējot zaudējumu segšanu, ko bija paredzēts nodrošināt ar instrumentiem. Šādas negatīvas atgriezeniskās saites risks pastāv arī banku un noregulējuma grupās, piemēram, saistībā ar tādu instrumentu emisiju un parakstīšanu, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu jauno iekšējo MREL prasību, kas noteikta Direktīvas 2014/59/ES 45.f pantā. Tāpēc noteikumiem par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu tiešu un netiešu finansēšanu būtu jāaptver finansēšanas ķēdes, kas uztur riskus grupas ietvaros, neatkarīgi no tā, vai minētajās finansēšanas ķēdēs ir iesaistīts ārējs ieguldītājs. Ir nepieciešams aptvert grupas iekšējā aprites finansējuma situācijas, lai novērstu tādu noteikumu apiešanu, kuri attiecas uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu tiešu un netiešu finansēšanu, kas varētu notikt, piemēram, ja finansējumu sniedz, izmantojot iestādes vai noregulējuma vienības meitasuzņēmumus vai citas vienības, ar kurām iestādei vai noregulējuma vienībai ir savstarpēja atkarība. Tādēļ nebūtu nepieciešams, ka minētā iestāde sniedz finansējumu, lai secinātu, ka kapitāla instrumentus vai saistības tieši vai netieši finansē iestāde, kas emitē šādus instrumentus vai saistības. Tādējādi finansējumu var uzskatīt par tiešu vai netiešu finansējumu arī tad, ja šo finansējumu sniedz vienība, kas iekļauta iestādes prudenciālās vai grāmatvedības konsolidācijas tvērumā, institucionālās aizsardzības shēmā vai iestāžu tīklā, kas ir radniecīgs centrālajai struktūrai, kurai iestāde pieder, vai iestādes papildu uzraudzības tvērumā. Tas būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai šī cita vienība pieder citai noregulējuma grupai.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2401 (6) no Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. panta tika svītrota termina “atlikusī starpība” definīcija. Tā kā Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 12. panta 3. punktā šis termins ir lietots, atsaucoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. pantu, minētās deleģētās regulas 12. panta 3. punkts ir jāgroza, minētajā pantā tieši iekļaujot termina “atlikusī starpība” definīciju.

(7)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 63. panta h) punktā noteikts, ka pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu un otrā līmeņa kapitāla instrumentu atbilstība ir atkarīga no tā, vai nav nekādu stimulējošu nosacījumu dzēst to pamatsummu. Ar Regulu (ES) 2019/876, Regulā (ES) Nr. 575/2013 ieviešot 72.b panta 2. punkta g) apakšpunktu, minēto prasību attiecināja arī uz atbilstīgo saistību instrumentiem; atšķirība ir tāda, ka atbilstīgo saistību instrumentu dzēšanu stimulējoši nosacījumi ir atļauti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.c panta 3. punktā minētajos gadījumos. Minētais grozījums būtu jāatspoguļo Deleģētajā regulā (ES) Nr. 241/2014.

(8)

Attiecībā uz līdzdalībām indeksos ar Regulu (ES) 2019/876 Regulā (ES) Nr. 575/2013 tika ieviests 76. pants. Ar minēto pantu tika paplašināta kompetentās iestādes piešķiramās iepriekšējās atļaujas tvērums, ļaujot iestādei izmantot konservatīvu aplēsi par iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem instrumentiem, attiecinot to arī uz iestāžu atbilstīgo saistību instrumentiem. Minētais grozījums būtu jāatspoguļo Deleģētajā regulā (ES) Nr. 241/2014. Tāpēc minētās regulas noteikumi par aplēsēm, ko izmanto kā alternatīvu indeksos iekļauto pašu kapitāla instrumentu pamatā esošo riska darījumu aprēķināšanai un kas ir “pietiekami konservatīvas”, un jēdziena “praktiskā ziņā apgrūtinoši” nozīme būtu jāgroza, lai to piemērotu arī atbilstīgo saistību instrumentiem.

(9)

Ar Regulu (ES) 2019/876 Regulā (ES) Nr. 575/2013 tika iekļauta 78. panta 1. punkta otrā daļa, lai ļautu kompetentajām iestādēm piešķirt iestādēm vispārīgu iepriekšēju atļauju samazināt pašu kapitālu par iepriekš noteiktu apjomu un uz ierobežotu laikposmu. Tāpēc no Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 ir jāsvītro priekšnosacījumi un ierobežojumi, kas piemērojami iepriekšējai atļaujai tirgus veidošanas nolūkos, jo minētie priekšnosacījumi un ierobežojumi tagad ir iekļauti vispārīgajā iepriekšējas atļaujas režīmā, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta otrajā daļā.

(10)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā noteiktie iepriekšējas atļaujas režīmi pašu kapitāla samazināšanai un minētās regulas 78.a pantā noteiktie iepriekšējas atļaujas režīmi atbilstīgo saistību instrumentu samazināšanai abi ir paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību regulatīvajām prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, un tiem ir vairākas līdzīgas iezīmes. Tāpēc ir jāstandartizē procesi, ko ievēro kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes gan attiecībā uz vispārīgo iepriekšējo atļauju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta otrajā daļā un 78.a panta 1. punkta otrajā daļā, gan attiecībā uz jebkurām citām atļaujām, kas norādītas minētajos pantos. Turklāt, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā jebkuras iepriekšējas atļaujas īpatnības, un lai nodrošinātu, ka minētās atļaujas tiek pienācīgi izmantotas to konkrētajiem mērķiem, ir jānosaka, ka kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm būtu jāprecizē laikposms, uz kuru piešķir iepriekšēju atļauju, kas nav vispārīga iepriekšēja atļauja, un būtu jānosaka maksimālais ierobežojums minētajam precizētajam laikposmam.

(11)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta otrajā daļā un 78.a panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikta prasība piešķirt vispārīgu iepriekšēju atļauju samazināt pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentus uz noteiktu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Pieteikumā par tādas vispārīgas iepriekšējas atļaujas atjaunošanu, kuras derīguma termiņš vēl nav beidzies, nebūtu jāpieprasa tāda paša līmeņa pārbaude vai mijiedarbība starp iestādēm kā sākotnējās atļaujas pieteikumā, ja iestāde nav lūgusi palielināt iepriekš noteikto apjomu, kas noteikts sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdī, un nav mainījusi sākotnējās atļaujas pieprasīšanas brīdī sniegto pamatojumu. Līdz ar to šajos konkrētajos apstākļos būtu jāsamazina iestādēm iesniedzamā pieteikuma saturs un būtu jāsaīsina pieteikuma iesniegšanas termiņš.

(12)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā ir noteikts, ka iestādēm ir jāsaņem noregulējuma iestādes iepriekšēja atļauja, lai tās varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus. Saskaņā ar minētās regulas 78.a panta 1. punktu atļauju var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi, tostarp nosacījums, ka iestāde aizstāj atbilstīgo saistību instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus. Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 3. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka standarti attiecībā uz jēdzienu “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus” atbilstīgo saistību instrumentu kontekstā ir pilnībā jāsaskaņo ar tā ekvivalentu pašu kapitāla gadījumā. Tādēļ ir jāprecizē, ka attiecībā uz abiem instrumentu veidiem ir jāizmanto viena un tā pati nozīme jēdzienam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”.

(13)

Ir jāsaskaņo vispārīgās iepriekšējas atļaujas režīmi pašu kapitālam un atbilstīgo saistību instrumentiem, lai nodrošinātu, ka minētos režīmus piemēro saskaņoti visā Savienībā. Tāpēc uz iepriekš noteiktu apjomu, kas noregulējuma iestādēm jānosaka, piešķirot vispārīgu iepriekšēju atļauju samazināt atbilstīgo saistību instrumentus, būtu jāattiecina ierobežojumi, neliedzot noregulējuma iestādēm noteikt zemākus iepriekš noteiktus apjomus konkrētai iestādei, ja to pamato lietas konkrētie apstākļi. Ir arī jānovērš situācija, ka iestādes darbojas pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu līmenī, kas neatspoguļotu to, ka daļa pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu vajadzības gadījumā nebūtu pieejami zaudējumu absorbēšanai. Tādēļ vispārīgas iepriekšējas atļaujas gadījumā iepriekš noteiktais apjoms, par kuru attiecīgā iestāde ir devusi atļauju, būtu jāatskaita no atļaujas piešķiršanas brīža.

(14)

Ir jānodrošina samērīgs režīms iestādēm, kuru noregulējuma plānos ir paredzēts, ka tās ir jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, un attiecībā uz kurām noregulējuma iestāde ir noteikusi Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 1. punktā minēto minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām tādā līmenī, kas nepārsniedz zaudējumu absorbēšanai pietiekamu apjomu. Tādēļ minētajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt atļauju, tostarp vispārīgu iepriekšēju atļauju, samazināt atbilstīgo saistību instrumentus, pamatojoties uz vienkāršotu piemērošanas režīmu. Šādam režīmam būtu jāparedz samazinātas informācijas prasības, un, lai vēl vairāk samazinātu minēto iestāžu un noregulējuma iestāžu administratīvo slogu, būtu jāuzskata, ka iepriekšēja atļauja ir piešķirta, ja noregulējuma iestāde nav sniegusi atbildi. Ņemot vērā to, ka minētajām iestādēm nav jāemitē atbilstīgo saistību instrumenti, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, uz atbilstīgo saistību instrumentu iepriekš noteikto apjomu, kas jāsamazina, nebūtu jāattiecina tādi paši ierobežojumi kā citām iestādēm.

(15)

Ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 3. punktu EBI ir uzdots izstrādāt regulatīvos tehniskos standartus, lai precizētu procedūru, ar kuru piešķir atļauju samazināt atbilstīgo saistību instrumentus, un precizētu kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbības procesu. Lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (7) un Direktīvā 2014/59/ES, sadarbības procesam starp kompetento iestādi un noregulējuma iestādi būtu jāietver apspriešanās ar kompetento iestādi par pieteikumu iepriekšējai atļaujai, ko saņēmusi noregulējuma iestāde. Minētā apspriešanās būtu jāveic tā, lai kompetentā iestāde varētu paust uz informāciju balstītu viedokli par apspriešanos, tostarp gadījumos, kad ir vajadzīga tās piekrišana, lai noteiktu rezervi, par kādu iestādes pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām jāpārsniedz tās prasības, nodrošinot pienācīgu informācijas apmaiņu un pietiekami daudz laika, lai atbildētu uz apspriešanos.

(16)

Pirms Regulas (ES) 2019/876 stāšanās spēkā Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 1. punktā bija paredzēts, ka kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem, ja iestāde tur minētos instrumentus finanšu sektora sabiedrībā finansiālās palīdzības operācijas vajadzībām, kas izveidota, lai reorganizētu un glābtu minēto vienību. Ar Regulu (ES) 2019/876, grozot Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 1. punktu, tika paplašināts pagaidu nepiemērošanas tvērums, ko kompetentās iestādes var piešķirt iestāžu līdzdalībai atbilstīgo saistību instrumentos iestādē. Tā rezultātā Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 noteikumi par minēto pagaidu nepiemērošanu būtu jāgroza, lai tos piemērotu arī iestāžu līdzdalībai atbilstīgo saistību instrumentos iestādēs.

(17)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(18)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(19)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi konsultāciju no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (8) 37. pantu.

(20)

Saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. pantā, Komisija ir ar grozījumiem apstiprinājusi, izskaidrojot grozījumu argumentus, regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko iesniegusi EBI. EBI sniedza oficiālu atzinumu, piekrītot ierosinātajiem grozījumiem, izņemot tos, kas saistīti ar skaidra aizlieguma ieviešanu netiešam grupas iekšējam finansējumam un klusas piekrišanas mehānisma ieviešanu attiecībā uz vispārīgu iepriekšēju atļauju tādām vienībām samazināt atbilstīgās saistības, kuru MREL nepārsniedz pašu kapitāla prasības.

(21)

Rūpīgi izvērtējot argumentus, ko EBI sniedza, lai pamatotu savu iebildumu pret noteikumu par grupas iekšējo finansējumu ieviešanu tehnisko standartu normatīvajā daļā, Komisija joprojām uzskata, ka netiešas finansēšanas aizliegumam būtu skaidri jāaptver visas attiecīgās finansēšanas ķēdes neatkarīgi no tā, vai tajās ir iesaistīts ārējs ieguldītājs.

(22)

Komisija pilnībā atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt samērīgu attieksmi pret vienībām, kuru MREL nepārsniedz pašu kapitāla prasības. Tomēr iesniegt pieteikumu, pieprasot iepriekšēju atļauju samazināt savas atbilstīgās saistības, ir iepriekšējas atļaujas režīmam raksturīga iezīme, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 78.a panta 1. punktā, un tāpēc to nevar nepiemērot. Tomēr, lai līdz minimumam samazinātu minēto vienību un to noregulējuma iestāžu administratīvo slogu, pirmajām būtu jāļauj iesniegt vienkāršotu pieteikumu iepriekšējas atļaujas pieprasīšanai, un pēdējām būtu jāļauj piešķirt šādu atļauju, pamatojoties uz klusu piekrišanu,

(1)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2015 (2) detalizēti nosaka, kā 2021.–2023. gadā īstenojams izkraušanas pienākums dažās demersālajās rietumu ūdeņu zvejniecībās.

(2)

Deleģētā regula (ES) 2020/2015 tika grozīta ar Deleģēto regulu (ES) 2022/2290 (3).

(3)

Francija 2022. gada 25. oktobrī informēja Komisiju par kļūdu, kas Deleģētajā regulā (ES) 2020/2015 ieviesta ar Deleģēto regulu (ES) 2022/2290. Tā attiecas uz jaunu izdzīvotības atbrīvojumu minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušai parastajai jūrasmēlei (Solea solea), kuras nozveja ICES 7.e rajonā gūta ar kuģiem, kā garums nepārsniedz 12 m un kas izmanto grunts traļus ar traļu durvīm (OTB), kuru āmja linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm. Kļūda ir tāda, ka nav iekļauts āmja linuma acs izmērs 80 mm un nav noteikts izmēra ierobežojums.

(4)

Francija lūdza Komisiju šo kļūdu labot un attiecīgajā atbrīvojumā iekļaut linuma acs izmēru, kas vienāds ar 80 mm. Francija paskaidroja, ka kuģi, kuriem šis atbrīvojums ir vajadzīgs, izmanto linuma acs izmēru diapazonu, kurā ietilpst arī 80 mm. Neskaidrība izriet no formulējuma atšķirībām deleģētā akta pamatā esošā kopīgā ieteikuma pamattekstā un pielikumā. Lai gan kopīgā ieteikuma pielikumā ir skaidri norādīts, ka linuma acs izmērs ir no 80 mm līdz 99 mm, formulējums kopīgā ieteikuma pamattekstā diemžēl atšķiras.

(5)

Turklāt savā ieteikumā ZZTEK ir novērtējusi pieprasīto atbrīvojumu arī attiecībā uz linuma acs izmēru 80 mm (nevis tikai attiecībā uz linuma acs izmēru virs 80 mm) līdz 99 mm ierobežojumam.

(6)

Tāpēc atbrīvojums attiecībā uz minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu parasto jūrasmēli, kuras nozveja gūta ar kuģiem, kā garums nepārsniedz 12 metrus un kas izmanto traļus ar traļu durvīm, kuru āmja linuma acs izmērs ir 80–99 mm, būtu jāpiešķir līdz 2023. gada 31. decembrim.

(7)

Tāpēc Deleģētās regulas (ES) 2020/2015 4. panta 1. punkts būtu jālabo, lai ietvertu traļus ar traļu durvīm, kuru āmja linuma acs izmērs ir 80–99 mm, nevis tikai tādus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un ar to saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk. Tā būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra, jo kuģi, kuru garums nepārsniedz 12 m un kuriem šis atbrīvojums ir vajadzīgs, izmanto linuma acs izmēru diapazonu, kurā ietilpst arī 80 mm,

(1)

2022. gada 24. februārī Krievija sāka neprovocētu un nepamatotu militāru agresiju pret Ukrainu. Tā rezultātā miljoniem cilvēku bēga no Ukrainas, un ES dalībvalstis ir piešķīrušas pagaidu aizsardzību (3) aptuveni 4 miljoniem personu. No Ukrainā īstenotās militārās agresijas bēgošo personu pieplūdums attiecīgajām dalībvalstīm joprojām rada grūtības nodrošināt pietiekamu humāno palīdzību un apmierināt šo personu primārās vajadzības.

(2)

Ukraina 2022. gada 24. februārī lūdza palīdzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (4) 16. panta 1. punktu attiecībā uz civilās aizsardzības piegādēm.

(3)

Paužot solidaritāti un atbalstu, dalībvalstis un starptautiskā sabiedrība reaģēja, piegādājot humānās palīdzības preces, ko paredzēts izplatīt personām, kuras bēg no militārās agresijas un ierodas Savienībā, un personām, ko skārusi Ukrainā īstenotā militārā agresija.

(4)

2022. gada 1. jūlijā tika pieņemts Komisijas Lēmums (ES) 2022/1108 (5). Minētais lēmums dažām dalībvalstīm no 2022. gada 24. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) tādu preču importam, kuras paredzēts izplatīt vai nodot bez maksas personām, kuras bēg no Ukrainā īstenotās militārās agresijas, un personām Ukrainā, kurām nepieciešama palīdzība.

(5)

Komisija 2022. gada 25. novembrī apspriedās ar dalībvalstīm par to, vai ir nepieciešams pagarināt minētajā lēmumā noteikto pasākumu piemērošanas termiņu. Pēc minētās apspriešanās Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Polija un Rumānija 2022. gada 2. decembrī, Slovākija 2022. gada 5. decembrī un Francija 2022. gada 30. decembrī iesniedza pieprasījumus piemērot vai turpināt piemērot minētos pasākumus (“pieprasījuma iesniedzējas dalībvalstis”).

(6)

Tā kā humanitārā krīze, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, turpinās un rada nozīmīgas sekas ne tikai Ukrainā, bet arī vairākās dalībvalstīs, tā ir katastrofa, kas skar vairāku dalībvalstu teritoriju Regulas (EK) Nr. 1186/2009 II sadaļas XVII nodaļas C iedaļas un Direktīvas 2009/132/EK VIII sadaļas 4. nodaļas nozīmē.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi atļaut pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm piešķirt atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, kas iekasējami par precēm, kuras importētas Regulas (EK) Nr. 1186/2009 74. pantā noteiktajos nolūkos, un atbrīvojumu no PVN, kas iekasējams par precēm, kuras Direktīvas 2009/132/EK 51. pantā noteiktajos nolūkos importē valsts organizācijas, kā arī labdarības vai filantropiskas organizācijas, ko apstiprinājušas pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentās iestādes, vai kuras importētas to uzdevumā. Ņemot vērā bezprecedenta situāciju, ir lietderīgi atļaut pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm piešķirt atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no PVN arī attiecībā uz tādām humānās palīdzības precēm, kuras laišanai brīvā apgrozībā ieved valsts organizācijas vai citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, kas ir apstiprinātas un veic līdzīgas darbības citā pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, kurā preces paredzēts izmantot. Lai atbildētu uz dalībvalstu pieprasījumiem sniegt palīdzību Ukrainā palikušajām personām, kuras nopietni skārusi militārā agresija, ir arī jāatļauj minētās preces tālāk nodot Ukrainas valsts organizācijām vai labdarības vai filantropiskām organizācijām, ko Ukrainas kompetentās iestādes apstiprinājušas preču izplatīšanai bez maksas tām personām Ukrainā, kurām nepieciešama palīdzība. Turklāt ir lietderīgi atļaut pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm piešķirt atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, kas iekasējami par precēm, kuras importē Regulas (EK) Nr. 1186/2009 74. pantā noteiktajos nolūkos, un atbrīvojumu no PVN, kas iekasējams par precēm, kuras importē Direktīvas 2009/132/EK 51. pantā noteiktajos nolūkos, ja tās ieved laišanai brīvā apgrozībā glābšanas dienesti vai to uzdevumā, lai apmierinātu to vajadzības laikposmā, kad tie sniedz ārkārtas palīdzību personām, kuras bēg no Ukrainā īstenotās militārās agresijas.

(8)

Lai pārraudzītu importu, attiecībā uz kuru ir piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem vai atbrīvojums no PVN, pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par to dažādo preču veidu, daudzumu un vērtību, ko ieved ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no PVN izplatīšanai vai nodošanai bez maksas personām, kuras bēg no Ukrainā īstenotās militārās agresijas, par organizācijām, ko tās apstiprinājušas šo preču izplatīšanai vai nodošanai, un par pasākumiem, kuri veikti, lai novērstu preču izmantošanu citiem mērķiem, nevis to personu vajadzību apmierināšanai, kuras bēg no Ukrainā īstenotās militārās agresijas.

(9)

Lai nodrošinātu atbilstību šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem, novērstu pārkāpumus un aizsargātu Savienības un dalībvalstu finanšu intereses, pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm būtu jānodrošina riska pārvaldības un attiecīgu muitas kontroles pasākumu piemērošana attiecībā uz tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, izmantošanu un vēlāku pārvietošanu uz Ukrainu, kurām ir piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem vai atbrīvojums no PVN. Par veiktajiem pasākumiem būtu jāziņo Komisijai šajā lēmumā noteiktajā termiņā.

(10)

Ņemot vērā problēmas, ar ko saskaras pieprasījuma iesniedzējas dalībvalstis, atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un no PVN būtu jāpiešķir preču importam, kas veikts no 2023. gada 1. janvāra. Atbrīvojums būtu jāpiemēro līdz 2023. gada 31. decembrim.

(11)

2023. gada 16. janvārī notika apspriešanās ar dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 76. panta pirmo daļu un Direktīvas 2009/132/EK 53. panta pirmo daļu,

(1)

Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), tika parakstīts 1996. gada 22. aprīlī un stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 81. pantu Sadarbības padome var sniegt attiecīgus ieteikumus, lai sasniegtu nolīguma mērķus.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 98. pantu nolīguma Pusēm ir jāveic vispārīgi vai īpaši pasākumi, lai izpildītu to saistības, kas izriet no nolīguma, un ir jānodrošina nolīgumā noteikto mērķu sasniegšana.

(4)

Eiropas Savienība un Azerbaidžāna 2018. gada 28. septembrī apstiprināja ES un Azerbaidžānas partnerības prioritātes 2018.–2020. gada laikposmam.

(5)

Partnerības prioritātēs ES un Azerbaidžāna divpusēji ņems vērā ilgtermiņa mērķus un uzdevumus, par kuriem tām jāvienojas Austrumu partnerības kontekstā, ieskaitot sadarbības stiprināšanu sabiedrības veselības jomā,

(1)

Vienotas monetārās politikas īstenošanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, lai šādu politiku īstenotu vienoti visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. panta otro ievilkumu Eiropas Centrālā banka (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas (turpmāk – “NCB”) var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu.

(3)

Lai nodrošinātu Eurosistēmas nodrošinājuma pietiekamību, uz atbilstošajiem aktīviem, kas mobilizēti kā nodrošinājums Eurosistēmas kredītoperācijās, attiecas noteikti riska kontroles pasākumi, kuri aizsargā Eurosistēmu no finansiāliem zaudējumiem gadījumos, kuros nodrošinājums jārealizē darījuma partnera saistību neizpildes dēļ. Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, Eurosistēmas riska kontroles sistēma tiek regulāri pārskatīta.

(4)

Eurosistēmas kredītoperāciju riska kontroles sistēmas regulārās pārskatīšanas rezultātā un tā kā citu nodrošināto obligāciju, kurām piemēro normatīvos noteikumus, un multi cédulas riska profils ir līdzīgs liela apjoma nodrošināto obligāciju riska profilam, ECB Padome 2022. gada 15. jūlijā nolēma, ka tām būtu jāpiemēro vienādi diskontu novērtējumi, un tāpēc visas nodrošinātās obligācijas, kurām piemēro normatīvos noteikumus, un multi cédulas būtu jāiekļauj II diskontu kategorijā. Līdz ar to, tā kā Eurosistēmas monetārās politikas regulējumā liela apjoma nodrošinātās obligācijas vairs nav nošķirtas no cita veida nodrošinātajām obligācijām, kurām piemēro normatīvos noteikumus, atsauces uz liela apjoma nodrošinātajām obligācijām būtu jāsvītro no Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (1).

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Pamatnostādne (ES) 2015/510 (ECB/2014/60),

(1)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. pantu Eiropas Centrālā banka (ECB) un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Vispārējie nosacījumi, ar kādiem ECB un NCB ir gatavas veikt kredītoperācijas, tostarp kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas kredītoperāciju mērķiem, noteikti Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (1).

(2)

Uz visiem Eurosistēmas kredītoperāciju atbilstošajiem aktīviem attiecas noteikti riska kontroles pasākumi, kuri aizsargā no finansiāliem zaudējumiem gadījumos, kuros nodrošinājums jārealizē darījuma partnera saistību neizpildes dēļ. Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, Eurosistēmas riska kontroles sistēma tiek regulāri pārskatīta. Šādas regulārās pārskatīšanas rezultātā ECB Padome 2022. gada 15. jūlijā nolēma ieviest dažas izmaiņas riska kontroles sistēmā.

(3)

ECB Padome nolēma turpināt pakāpeniski atcelt novērtējuma diskontu pagaidu samazināšanu, kas tika apstiprināta kā daļa no nodrošinājuma atvieglojumu pagaidu pasākumiem, ko Eurosistēma īstenoja, reaģējot uz ārkārtējiem ekonomikas un finanšu apstākļiem saistībā ar koronavīrusa slimības (Covid-19) izplatīšanos. Šis ir novērtējuma diskontu samazināšanas pakāpeniskas atcelšanas otrais posms, par kuru ECB Padome nolēma 2022. gada 23. martā un ar kuru tiks pabeigta minētā pakāpeniskā atcelšana.

(4)

Tā kā citu nodrošināto obligāciju, kurām piemēro normatīvos noteikumus, un multi cédulas riska profils ir līdzīgs liela apjoma nodrošināto obligāciju riska profilam, ECB Padome arī nolēma, ka tām būtu jāpiemēro vienādi diskontu novērtējumi, un tāpēc visas nodrošinātās obligācijas, kurām piemēro normatīvos noteikumus, un multi cédulas būtu jāiekļauj II diskontu kategorijā un atsauces uz liela apjoma nodrošinātajām obligācijām būtu jāsvītro no Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2016/65 (ECB/2015/35) (2).

(5)

Turklāt Padome nolēma mainīt Eiropas Savienības emitēto parāda instrumentu klasifikāciju no II diskontu kategorijas uz I diskontu kategoriju, ņemot vērā to salīdzināmību ar pēdējās minētās kategorijas parāda instrumentiem cenu noteikšanas, kā arī tirgus riska un likviditātes riska ziņā, ņemot vērā instrumenta kredītreitingu vai atlikušo termiņu. Tas atbilst tādiem riska pārvaldības principiem, kā aizsardzība, konsekvence, vienkāršība un pārredzamība, kas ir Eurosistēmas nodrošinājuma regulējuma, t. sk. novērtējuma diskontu, izstrādes pamatā.

(6)

Lai varētu veikt detalizētāku un atbilstošāku ar ilgtermiņa termiņa instrumentiem saistīto risku novēršanu un tādējādi uzlabotu diskontu grafika riska segumu, tika nolemts sadalīt to instrumentu kategoriju, kuriem ir visilgākais atlikušais termiņš (t. i., ilgāks nekā 10 gadi ([10, ∞)), trīs jaunās kategorijās – 10 līdz 15 gadi ([10, 15)), 15 līdz 30 gadi ([15, 30)) un 30 gadi vai ilgāks ([30, ∞)). Šis lēmums kopā ar lēmumu piemērot no termiņa atkarīgu teorētisku novērtējuma pazeminājumu paredzēts arī tam, lai uzlabotu šī teorētiskā novērtējuma riska seguma granularitāti, kas jo īpaši attiecas uz instrumentiem ar ilgāku termiņu.

(7)

Tika arī uzskatīts par nepieciešamu sīkāk precizēt un pielāgot pašu izmantotu nodrošināto obligāciju atlikušā termiņa definīciju, nošķirot obligācijas ar negarantētu pamatsummas atmaksu un obligācijas ar atmaksas nosacījuma pagarinājumu, lai izvairītos no nepamatota (t. i., ar riska apsvērumiem neattaisnota) novērtējuma diskontu pieauguma, ko pēdējām minētajām obligācijām piemērotu, iepriekš minēto ilgtermiņa parāda instrumentu kategoriju sadalot trīs atšķirīgās kategorijās.

(8)

Turklāt ECB Padome nolēma gan pastāvīgajā, gan pagaidu nodrošinājuma regulējumā aizstāt saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 134. pantu tirgojamiem aktīviem pašlaik piemēroto fiksēto 5 % teorētisko novērtējuma pazeminājumu ar no termiņa atkarīgu pazeminājuma grafiku visiem teorētiski novērtētiem tirgojamiem aktīviem, izņemot tos, kas iekļauti I diskontu kategorijā. Tā iemesls ir Eurosistēmas nodrošinājuma granulētāka aizsardzība pret modeļu riskiem, kas izriet no tirgojamu aktīvu teorētiska novērtējuma.

(9)

Turklāt, lai pienācīgi atspoguļotu riskus, kas saistīti ar tirgojamiem aktīviem ar mainīgas procentu likmes kuponiem, un lai uzlabotu Eurosistēmas riska aizsardzību, tika nolemts saskaņot tirgojamu aktīvu ar fiksētu kuponu un tirgojamu aktīvu ar mainīgas procentu likmes kuponu diskontu klasifikāciju, jo tie uzrādīja salīdzināmu kopējā riska līmeni.

(10)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne (ES) 2016/65 (ECB/2015/35),

(1)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. pantu, lai sasniegtu Eiropas Centrālo banku sistēmas mērķus, Eiropas Centrālā banka (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas (turpmāk – “NCB”) var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Vispārējie nosacījumi, ar kādiem ECB un NCB ir gatavas veikt kredītoperācijas, tostarp kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas kredītoperāciju mērķiem, noteikti Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (1).

(2)

Uz visiem Eurosistēmas kredītoperāciju atbilstošajiem aktīviem attiecas noteikti riska kontroles pasākumi, kuri aizsargā no finansiāliem zaudējumiem gadījumos, kuros nodrošinājums jārealizē darījuma partnera saistību neizpildes dēļ. Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, Eurosistēmas riska kontroles sistēma tiek regulāri pārskatīta. Šādas regulārās pārskatīšanas rezultātā ECB Padome 2022. gada 15. jūlijā nolēma ieviest dažas izmaiņas riska kontroles sistēmā.

(3)

ECB Padome nolēma turpināt pakāpeniski atcelt novērtējuma diskontu pagaidu samazināšanu, kas tika apstiprināta kā daļa no nodrošinājuma atvieglojumu pagaidu pasākumiem, ko Eurosistēma īstenoja, reaģējot uz ārkārtējiem ekonomikas un finanšu apstākļiem saistībā ar koronavīrusa slimības (Covid-19) izplatīšanos. Šis ir pakāpeniskas atcelšanas otrais posms, par kuru ECB Padome nolēma 2022. gada 23. martā un ar kuru tiks pabeigta diskontu samazināšanas pakāpeniska atcelšana.

(4)

Lai varētu veikt detalizētāku un atbilstošāku ar ilgtermiņa termiņa instrumentiem saistīto risku novēršanu un tādējādi uzlabotu diskontu grafika riska segumu, tika nolemts sadalīt to instrumentu kategoriju, kuriem ir visilgākais atlikušais termiņš (t. i., ilgāks nekā 10 gadi ([10, ∞)), trīs jaunās kategorijās – 10 līdz 15 gadi ([10, 15)), 15 līdz 30 gadi ([15, 30)) un 30 gadi vai ilgāks ([30, ∞)). Šis lēmums kopā ar lēmumu piemērot no termiņa atkarīgu teorētisku novērtējuma pazeminājumu paredzēts arī tam, lai uzlabotu šī teorētiskā novērtējuma riska seguma granularitāti, kas jo īpaši attiecas uz instrumentiem ar ilgāku termiņu.

(5)

Turklāt ECB Padome nolēma gan pastāvīgajā, gan pagaidu nodrošinājuma regulējumā aizstāt saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 134. pantu tirgojamiem aktīviem pašlaik piemēroto fiksēto 5 % teorētisko novērtējuma pazeminājumu ar no termiņa atkarīgu pazeminājuma grafiku visiem teorētiski novērtētiem tirgojamiem aktīviem, izņemot tos, kas iekļauti I diskontu kategorijā. Tā iemesls ir Eurosistēmas nodrošinājuma granulētāka aizsardzība pret modeļu riskiem, kas izriet no tirgojamu aktīvu teorētiska novērtējuma.

(6)

Turklāt, lai pienācīgi atspoguļotu riskus, kas saistīti ar tirgojamiem aktīviem ar mainīgas procentu likmes kuponiem, un lai uzlabotu Eurosistēmas riska aizsardzību, tika nolemts saskaņot tirgojamu aktīvu ar fiksētu kuponu un tirgojamu aktīvu ar mainīgas procentu likmes kuponu diskontu klasifikāciju, jo tie uzrādīja salīdzināmu kopējā riska līmeni.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2014/31 (2),