(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada oktobrī ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1408 (2) noteica galīgu antidempinga maksājumu konkrētu Indonēzijas, Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu (“KVNT”) importam. Spēkā esošie antidempinga maksājumi ir robežās no 9,2 % līdz 19 % ĶTR izcelsmes importam, robežās no 4,1 % līdz 7,5 % Taivānas izcelsmes importam un 17,3 % Indonēzijas izcelsmes importam. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti šie maksājumi (“sākotnējā izmeklēšana”), tika sākta 2019. gada augustā (3).

(2)

Komisija 2022. gada 17. jūnijā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt spēkā esošo antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu un attiecināt reģistrāciju uz KVNT, kas nosūtīti no Turcijas Republikas (“Turcija”), neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Turcijas izcelsme.

(3)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Tērauda apvienība EUROFER (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(4)

Pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi, ka pēc tam, kad attiecībā uz KVNT tika noteikti pasākumi, ir notikušās pārmaiņas ar eksportu no Indonēzijas un Turcijas uz Savienību saistītajā tirdzniecības modelī. Pieprasījumā sniegtie dati liecināja, ka notikušas būtiskas pārmaiņas tirdzniecības modelī, tostarp ievērojami pieaudzis nerūsējošā tērauda plātņu – KVNT ražošanas galvenās izejvielas – eksports no Indonēzijas uz Turciju un KVNT eksports no Turcijas uz Savienību. Šķiet, ka šīs pārmaiņas saistāmas ar to, ka pēc montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijām Turcijā KVNT tiek sūtīti no Turcijas uz Savienību. Pierādījumi liecināja, ka šādas montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijas sākušās laikā, kad tika sākta antidempinga izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie maksājumi, un ka attiecīgajai praksei bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma.

(5)

Turklāt pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi, kas liecināja, ka Indonēzijas izcelsmes nerūsējošā tērauda plātnes veidoja vairāk nekā 60 % no KVNT detaļu kopējās vērtības un ka montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijās KVNT detaļām pievienotā vērtība bija mazāka par 25 % no izgatavošanas izmaksām.

(6)

Turklāt pieprasījumā bija ietverti pietiekami pierādījumi, kas liecināja, ka prakse, process vai darbs mazināja spēkā esošo antidempinga pasākumu korektīvo ietekmi gan daudzuma, gan cenu ziņā. Bija redzams, ka Savienības tirgū ir ienākuši ievērojami KVNT importa apjomi. Turklāt bija pietiekami pierādījumi, kas lika domāt, ka KVNT imports tika veikts par cenām, kas rada kaitējumu.

(7)

Visbeidzot, pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi, ka KVNT imports notika par dempinga cenām attiecībā pret normālo vērtību, kas noteikta iepriekš.

(8)

Ražojums, kuru skar iespējamā pasākumu apiešana, ir Indonēzijas izcelsmes plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot sagarumotus velmējumus un šauras sloksnes), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, izņemot velmējumus, kuri nav ruļļos, ar platumu 600 mm vai vairāk un biezākus par 10 mm, un ko Īstenošanas regulas (ES) 2020/1408 spēkā stāšanās dienā klasificē ar HS kodiem 7219 11, 7219 12, 7219 13, 7219 14, 7219 22, 7219 23, 7219 24, 7220 11 un 7220 12 (“attiecīgais ražojums”). Tas ir ražojums, kuram piemēro spēkā esošos pasākumus.

(9)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā iepriekšējā apsvērumā definētais ražojums, ko patlaban klasificē ar HS kodiem 7219 11, 7219 12, 7219 13, 7219 14, 7219 22, 7219 23, 7219 24, 7220 11 un 7220 12, bet ko nosūta no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Turcijas izcelsme (Taric kodi 7219110010, 7219121010, 7219129010, 7219131010, 7219139010, 7219141010, 7219149010, 7219221010, 7219229010, 7219230010, 7219240010, 7220110010 un 7220120010) (“izmeklējamais ražojums”).

(10)

Izmeklēšana parādīja, ka KVNT, kas tiek eksportēti no Indonēzijas uz Savienību, un KVNT, kuri nosūtīti no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Turcijas izcelsme, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tādi paši lietojumi, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(11)

Pēc informācijas izpaušanas Marcegaglia Specialties S.P.A. (“Marcegaglia”), kas ir Eiropas KVNT importētājs un lietotājs, apgalvoja, ka visu no Turcijas veikto no Indonēzijas izcelsmes plātnēm iegūtu KVNT importu veidoja melnie KVNT ruļļi, kuriem Savienībā gandrīz nebija brīva tirgus. Uzņēmums attiecīgā ražojuma ietvaros nošķīra baltos KVNT un melnos KVNT. Melnos KVNT ruļļus pirms tālākas apstrādes ir vajadzīgs kodināt un atkvēlināt, tādējādi tos var izmantot tikai pārvelmētāji. Marcegaglia apgalvoja, ka ir vienīgais neatkarīgais, vertikāli neintegrētais, pārvelmētājs Savienībā. Tādējādi, tā kā no Turcijas importētais ražojums ietvēra tikai melnos KVNT ruļļus, tas nekonkurēja ar baltajiem KVNT, ko Savienības ražotāji ražoja un pārdeva brīvajā tirgū.

(12)

Komisija atgādināja, ka šīs izmeklēšanas mērķis bija noteikt, vai ir notikusi pasākumu apiešana. Šīs izmeklēšanas kontekstā nebija juridiska pamata pārskatīt tā ražojuma tvērumu, uz kuru attiecas pasākumi. Ražojuma tvērums tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā, un ražojuma definīcija tika attiecināta uz visiem KVNT ruļļiem. Konkrētāk, sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka melnajiem un baltajiem ruļļiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, ka tie ir savstarpēji aizstājami un ietilpst ražojuma tvērumā (4). Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(13)

Pēc informācijas izpaušanas Turcijas ražotājs eksportētājs Çolakoğlu Metalurji A.Ş (Çolakoğlu) un Turcijas Republikas valdība apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis paplašināt izmeklēšanas tvērumu, iekļaujot Savienībā notiekošo Indonēzijas nerūsējošā tērauda plātņu pārstrādi par KVNT.

(14)

Kā paskaidrots 31. apsvērumā, Komisija atgādināja, ka, lai gan šī prakse neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā, tā ir ņēmusi vērā apgalvojumu un turpinās analizēt, vai šīs prakses dēļ, ja tā tiks apstiprināta, būtu nepieciešama turpmāka Komisijas rīcība.

(15)

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai, ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu, sāktu izmeklēšanu, Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1310 (5) (“izmeklēšanas sākšanas regula”) sāka izmeklēšanu un attiecināja reģistrāciju uz tādu KVNT importu, kuri nosūtīti no Turcijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Turcijas izcelsme.

(16)

Çolakoğlu apgalvoja, ka nav pamata sākt izmeklēšanu, jo trūkst pietiekamu pierādījumu, tādēļ izmeklēšana būtu jāizbeidz.

(17)

Çolakoğlu apgalvoja, ka nav notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī, jo, tā kā KVNT imports no Indonēzijas nebija samazinājies, tad KVNT importa pieaugums no Turcijas, kam nebija iespējams aizstāt importu no Indonēzijas, pats par sevi neliecina, ka ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī.

(18)

Tas arī apgalvoja, ka neviena no pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturtās daļas kategorijām neietver praksi, procesu vai darbu, kas notiek Turcijā. Proti, neesot bijis ne apstiprinošu pierādījumu, ka Indonēzijas izcelsmes KVNT nosūtīti caur Turciju uz Savienību, ne pierādījumu, ka pārdošanas modeļi un kanāli būtu pārkārtoti. Turklāt prakse, process vai darbs neesot kvalificējams nedz kā neliels pārveidojums, jo izmeklējamais ražojums ir lejupējs ražojums, kas pēc būtības atšķiras no tā izejmateriāliem, nedz kā montāžas operācija, īpaši tāpēc, ka izmeklējamais ražojums un nerūsējošā tērauda plātnes nav klasificētas vienās un tajās pašās tarifa pozīcijās.

(19)

Çolakoğlu apgalvoja, ka, ņemot vērā pieprasījumu pēc nerūsējošā tērauda ražojumiem Turcijā, ir ekonomisks pamatojums ieguldīt nerūsējošā tērauda ražošanas jaudās.

(20)

Çolakoğlu apgalvoja arī, ka nav kaitējuma un ka korektīvā ietekme nav mazināta, jo i) ar tirgus daļu 1 % apmērā imports no Turcijas nebija tik ievērojams, lai mazinātu maksājuma korektīvo ietekmi, un ii) ja maksājuma korektīvā ietekme tiktu mazināta, tas būtu skaidrojams nevis ar KVNT importu no Turcijas, bet gan ar KVNT importu no Indonēzijas, kurš pēc pasākumu noteikšanas turpinājās, un ar KVNT, ko Savienības ražotāji ieguva pārstrādē no tērauda plātnēm, kuras importētas no Indonēzijas.

(21)

Turklāt Çolakoğlu apgalvoja, ka pasākumu attiecināšana uz Turciju būtu pretrunā Savienības interesēm, jo izraisītu turpmāku cenu pieaugumu, kas galu galā negatīvi ietekmētu galalietotājus un patērētājus.

(22)

Visbeidzot, Çolakoğlu apgalvoja, ka Savienības ražotāji veikuši tādas pašas operācijas, proti, Indonēzijas izcelsmes nerūsējošā tērauda plātnes Savienībā pārstrādājuši par KVNT pat lielākā apmērā, nekā tas notiek Turcijā veiktajās operācijās. Tāpēc tas pieprasīja vai nu izbeigt izmeklēšanu, vai arī paplašināt izmeklēšanas tvērumu, tajā iekļaujot Savienībā notiekošo Indonēzijas nerūsējošā tērauda plātņu pārstrādi par KVNT.

(23)

Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no Marcegaglia un Turcijas Republikas valdības.

(24)

Turklāt Marcegaglia apgalvoja, ka nerūsējošā tērauda plātņu imports no Indonēzijas tālākai apstrādei Turcijā ir ekonomiski pamatota operācija, kuras mērķis ir dažādot piegādes avotus.

(25)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas un pasākumu noteikšanas ir notikušas pārmaiņas ar eksportu no Indonēzijas un Turcijas uz Savienību saistītajā tirdzniecības modelī. Konkrēti, pieprasījumā bija sniegti dati, kas liecināja, ka notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī, tostarp ievērojami pieaudzis nerūsējošā tērauda plātņu – KVNT ražošanas galvenās izejvielas – eksports no Indonēzijas uz Turciju un KVNT eksports no Turcijas uz Savienību.

(26)

Attiecībā uz praksi, procesu vai darbu, kas notiek Turcijā, Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, ka Turcijā notiek montāžas/nobeiguma apstrādes operācijas, kas ir viena no pamatregulas 13. panta 2. punktā konkrēti minētajām praksēm, un ka šo operāciju pamatā ir Indonēzijas izcelsmes nerūsējošā tērauda plātņu – galvenā izejmateriāla – izmantošana. Izmeklējamā ražojuma un tā galveno izejmateriālu tarifa klasifikācija vai tās maiņa nav svarīga, lai noteiktu, vai montāžas/nobeiguma apstrādes operācija uzskatāma par apiešanu.

(27)

Turklāt pieprasījumā bija sniegti pietiekami pierādījumi par to, ka bez maksājumu noteikšanas acīmredzami trūkst cita ekonomiskā pamatojuma, jo īpaši tāpēc, ka operāciju rezultātā loģistikas operāciju izmaksas un pakalpojumu maksas ir kļuvušas sarežģītākas. Izmeklēšanā tika sīkāk analizēti Çolakoğlu un Marcegaglia apgalvojumi, un tie ir aplūkoti 2.4. iedaļā.

(28)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā ir sniegti arī pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka šīs prakses dēļ attiecībā uz KVNT spēkā esošo antidempinga pasākumu korektīvā ietekme tiek mazināta gan daudzuma, gan cenu ziņā. Jo īpaši pieprasījumā bija sniegti pietiekami pierādījumi, ka KVNT imports tika veikts par cenām, kas ir zemākas par sākotnējā izmeklēšanā noteikto cenu, kura nerada kaitējumu. Šie apgalvojumi, ieskaitot argumentus par to, kāda ir no Turcijas veiktā importa daļa, tika sīkāk analizēti izmeklēšanā.

(29)

Attiecībā uz apgalvojumiem par Savienības interesēm Komisija atgādināja, ka Savienības intereses nav apsvērums, kas ņemams vērā, lai sāktu procedūru saskaņā ar pamatregulas 13. pantu.

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja apgalvojumus, ka pieprasījumā nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(31)

Attiecībā uz Çolakoğlu piezīmēm, ka no Indonēzijas Savienībā importētās plātnes Savienībā varētu tikt pārstrādātas par KVNT, Komisija norādīja, ka šī prakse neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā. Izmeklēšanas sākšanas regula patiešām ierobežoja izmeklēšanu, attiecinot to tikai uz KVNT importu Savienībā no Turcijas un apstrādes operācijām, kas notiek Turcijā. Tomēr Komisija ņēma vērā Çolakoğlu apgalvojumu un turpinās analizēt, vai atsevišķas apiešanas prakses elements varētu būt nerūsējošā tērauda plātņu imports no Indonēzijas Savienībā. Komisija sāka uzraudzīt nerūsējošā tērauda plātņu importu Savienībā no Indonēzijas, un Eurostat dati liecina, ka 2022. gada oktobrī šis imports beidzās.

(32)

Pēc informācijas izpaušanas Çolakoğlu apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi tā pamatregulas 6. panta 7. punkta noteiktās tiesības uz aizstāvību, LESD 296. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktās tiesības uz labu pārvaldību, jo nav ņēmusi vērā daudzus izmeklēšanas gaitā iesniegtos argumentus. Proti, Çolakoğlu uzskatīja, ka ir pārkāptas tā tiesības uz labu pārvaldību, jo Komisija nepaplašināja izmeklēšanas tvērumu, lai tajā iekļautu nerūsējošā tērauda plātnes, kas no Indonēzijas tieši importētas Savienībā.

(33)

Komisija atgādināja, ka 2023. gada 30. janvārī tā ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tika izdarīti secinājumi. Visām personām tika dotas 15 dienas piezīmju sniegšanai. Tika ņemti vērā visi Çolakoğlu un citu ieinteresēto personu argumenti, bet tas nenozīmē, ka būtu vajadzība katru iesniegto argumentu tieši aplūkot informācijas izpaušanas dokumentā (6). Vajadzīgs, lai Komisija pienācīgi pamatotu un sīki izskaidrotu savus konstatējumus un secinājumus, ko tā ir darījusi informācijas izpaušanas dokumentā. Pēc informācijas izpaušanas Çolakoğlu iesniedza piezīmes un tika uzklausīts. Komisija pienācīgi ņēma vērā visas iesniegtās piezīmes, kā norādīts turpmāk. Attiecībā uz Indonēzijas nerūsējošā tērauda plātņu importu Savienībā Komisija atgādināja, ka 31. apsvērumā atspoguļotajā izpaustajā informācijā ir pienācīgi izskaidrojusi iemeslus, kāpēc apgalvojums par šādu praksi neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā. Turklāt, pretēji tam, ko apgalvo Çolakoğlu, Komisija neizmantoja rīcības brīvību, jo izmeklēšanas sākšanas regula tai ļauj izmeklēt tikai citas iespējamas apiešanas prakses ārpus Savienības, proti, Turcijā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Çolakoğlu tiesības uz aizstāvību ir pilnībā ievērotas, un noraidīja šo apgalvojumu.

(34)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Par izmeklēšanas periodu tika vākti dati, lai cita starpā izmeklētu apgalvojumu par pārmaiņām tirdzniecības modelī, kas notikušas pēc pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam, un par tādas prakses, procesa vai darba pastāvēšanu, kam bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Lai pārbaudītu, vai imports mazina spēkā esošo pasākumu korektīvo ietekmi cenu un/vai daudzumu ziņā un vai pastāv dempings, tika vākti sīkāki dati par laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam (“pārskata periods” jeb “PP”).

(35)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja Indonēzijas un Turcijas iestādes, zināmos šo valstu ražotājus eksportētājus, Savienības ražošanas nozari un ES un Turcijas Asociācijas padomes priekšsēdētāju.

(36)

Turklāt Komisija lūdza Turcijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā sniegt to ražotāju eksportētāju un/vai to pārstāvības apvienību nosaukumus un adreses, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, papildus Turcijas ražotājiem eksportētājiem, kas ir norādīti pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā.

(37)

Atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas, ko aizpilda ražotāji/eksportētāji Turcijā, anketas, kuras aizpilda ražotāji/eksportētāji Indonēzijā, un anketas, ko aizpilda importētāji Savienībā, tika darītas pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē.

(38)

Pieci Turcijā iedibināti uzņēmumi iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas. Tie bija:

(39)

Turklāt atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza Savienības importētājs un lietotājs Marcegaglia.

(40)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visas personas tika informētas, ka tad, ja netiek iesniegta visa attiecīgā informācija vai ja tiek sniegta nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša informācija, var tikt piemērots pamatregulas 18. pants un izdarīti konstatējumi, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(41)

Marcegaglia uzklausīšana notika 2022. gada 4. oktobrī.

(42)

Pēc tam kad 2023. gada 30. janvārī tika izpausta informācija, 2023. gada 8. februārī notika Marcegaglia uzklausīšana un 2023. gada 10. februārī – Çolakoğlu uzklausīšana.

(43)

Lai novērtētu iespējamu apiešanu, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu būtu jāanalizē šādi elementi:

(44)

Pieprasījumā tika apgalvots, ka attiecīgā ražojuma nosūtīšana no Turcijas uz Savienību notika pēc montāžas/nobeiguma apstrādes operāciju pabeigšanas Turcijā. Šajā ziņā Komisija konkrēti analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 13. panta 2. punkta kritēriji, jo īpaši:

(45)

Kā norādīts 38. apsvērumā, pieci Turcijā iedibināti uzņēmumi pieprasīja tos atbrīvot no pasākumiem, ja pasākumi tiktu paplašināti, tos attiecinot uz Turciju.

(46)

Trīs no tiem – Saritas, UCAS un AST – netika uzskatīti par ražotājiem eksportētājiem. Pēc attiecīgajos pieprasījumos sniegtās informācijas analīzes Komisija secināja, ka uzņēmumi gan bija iesaistīti izmeklējamā ražojuma pirkšanā un tālākpārdošanā, bet tie to neražoja un neizgatavoja. Izmeklējamais ražojums tika pirkts no citiem subjektiem, kas bija faktiskie ražotāji. Tādējādi šos uzņēmumus nevarēja atzīt par ražotājiem. Pamatregulas 13. panta 4. punktā iespēja pieteikties uz atbrīvojumu no paplašinātajiem antidempinga maksājumiem ir paredzēta tikai ražotājiem. Tas ir atspoguļots izmeklēšanas sākšanas regulas 27. apsvērumā, kurā skaidri norādīts, ka atbrīvojumus var piešķirt tikai izmeklējamā ražojuma ražotājiem Turcijā. Tā kā tika konstatēts, ka šie uzņēmumi nav ražotāji, tad tiem nebija tiesību pieteikties uz atbrīvojumu.

(47)

No Poyraz Komisija saņēma ļoti nepilnīgu atbildi, kur atbrīvojuma pieprasījumā veidlapā vai nu pilnībā trūka daudzu svarīgu atbilžu uz anketas jautājumiem, vai arī atbildes bija nepilnīgas. Pēc vēstules par nepilnībām uzņēmums iesniedza atbildi, kurā vajadzīgā informācija vēl aizvien bija ļoti nepilnīga vai tās nebija nemaz. Tāpēc Komisija informēja uzņēmumu, ka, nosakot, vai uzņēmums ir ražotājs pamatregulas 13. panta 4. punkta nozīmē, plāno izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Uzņēmums sniedza atbildi, kurā skaidroja, kāpēc nav sniedzis pilnīgāku informāciju, un aicināja Komisiju iegūt vairāk datu tā telpās. Uzņēmums neiesniedza papildu informāciju, kas atbildēs uz anketas jautājumiem labotu vai papildinātu tās daļas, kuras bija nepilnīgas.

(48)

Lai gan atbilde bija nepilnīga, tajā tomēr tika apstiprināts, ka Poyraz pircis KVNT ruļļus galvenokārt Indonēzijā un pēc tam daļu no tiem (iespējams, sagrieztus un sašķirotus pēc izmēra) pārdevis Savienības tirgū. Lai gan uzņēmums nespēja sniegt Komisijai informāciju par pārveidošanas izmaksām, ja tādas bija, vai detalizētu sarakstu par pārdošanu uz Savienību, no atbildes ir skaidrs, ka Poyraz attiecīgo ražojumu pērk un pārdod tālāk. Tādējādi Poyraz nevarēja uzskatīt par ražotāju pamatregulas 13. panta 4. punkta nozīmē, un tādējādi tas nevarēja saņemt atbrīvojumu. Tādēļ atbrīvojuma pieprasījums tika noraidīts.

(49)

Çolakoğlu sadarbojās visu izmeklēšanas laiku, iesniedzot atbrīvojuma pieprasījuma veidlapu un sniedzot atbildes uz tam nosūtītajām vēstulēm par nepilnībām. Tādējādi Turcijas ražotāju eksportētāju kopējais sadarbības līmenis bija samērā augsts, jo Çolakoğlu KVNT eksporta apjomi uz Savienību, kā liecina Eurostat importa statistika, bija [88–93 %] no kopējā importa apjoma, kas pārskata periodā veikts no Turcijas.

(50)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 16. pantu veica pārbaudes apmeklējumu Çolakoğlu telpās. Çolakoğlu gandrīz visus galvenos izejmateriālus (nerūsējošā tērauda plātnes) importēja no Indonēzijas.

(51)

Savienības importētājs un lietotājs Marcegaglia arī sadarbojās un sniedza informāciju par Indonēzijas izcelsmes nerūsējošā tērauda plātņu pirkšanu, tālāku apstrādi Turcijā un KVNT importu Savienībā. Marcegaglia pieprasīja, lai to uzskatītu par ražotāju eksportētāju. Pieprasījumu tas pamatoja ar savu operāciju raksturu, jo bija pircis plātnes no Indonēzijas, pēc tam saskaņā ar apstrādes līgumu, kas noslēgts ar Çolakoğlu, šīs plātnes Turcijā tā vajadzībām tika karsti velmētas un vēlāk tas bija importējis ruļļus (KVNT) Savienībā. Tādējādi visu operācijas laiku Marcegaglia bija izejvielu (plātņu) un galaprodukta (KVNT) īpašnieks, un to apstiprināja izmeklēšana. Tomēr, tā kā faktiskās ražošanas/apstrādes darbības notika Çolakoğlu telpās (7) Turcijā, tad Komisija secināja, ka Marcegaglia nav uzskatāms par ražotāju eksportētāju, kam ir tiesības pieprasīt atbrīvojumu.

(52)

Tālāk 1. tabulā ir redzama KVNT importa no Indonēzijas un Turcijas dinamika izmeklēšanas periodā.

1. tabula

KVNT imports Savienībā izmeklēšanas periodā (tonnās)

(53)

1. tabulā redzams, ka KVNT importa apjoms no Turcijas Savienībā palielinājās no 1 611 tonnām 2018. gadā līdz 50 015 tonnām pārskata periodā. Visbūtiskākais importa apjoma pieaugums notika 2019.–2020. gadā, kad apjoms palielinājās vairāk nekā desmit reizes, proti, no 2 137 tonnām 2019. gadā līdz 21 500 tonnām 2020. gadā. Šis pieaugums sakrita ar sākotnējās izmeklēšanas sākšanu 2019. gada augustā un galīgo pasākumu noteikšanu 2020. gada oktobrī. No 2020. gada importa apjoms no Turcijas turpināja ievērojami palielināties, pārskata periodā sasniedzot 50 015 tonnu. Kopumā importa apjoms no Turcijas izmeklēšanas periodā palielinājās vairāk nekā 30 reizes.

(54)

Vienlaikus KVNT imports no Indonēzijas palielinājās no 44 647 tonnām 2018. gadā līdz 128 191 tonnai pārskata periodā. Importa apjoms 2018.–2019. gadā palielinājās par 82 %. 2018.–2020. gadā sākotnējās izmeklēšanas laikā KVNT importa apjoms no Indonēzijas ievērojami samazinājās. Importa apjoms 2020. gadā samazinājās līdz mazāk nekā vienai divdesmitajai daļai no 2019. gada apjoma. No 2021. gada līdz pārskata periodam KVNT importa apjoms no Indonēzijas atkal sāka pieaugt un salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni bija pieaudzis par vairāk nekā 50 %. Kopumā KVNT importa apjoms no Indonēzijas Savienībā izmeklēšanas periodā gandrīz trīskāršojās, bet šis pieaugums relatīvā izteiksmē bija daudz mazāks nekā importa pieaugums no Turcijas.

(55)

Tālāk 2. tabulā, pamatojoties uz GTA datubāzes (8) statistiku par importu Turcijā, atspoguļota nerūsējošā tērauda plātņu importa apjoma dinamika Turcijā no Indonēzijas.

2. tabula

Nerūsējošā tērauda plātņu imports no Indonēzijas Turcijā izmeklēšanas periodā (tonnās)

(56)

Galvenais KVNT ražošanas izejmateriāls ir nerūsējošā tērauda plātnes. Šis izejmateriāls tiek apstrādāts tālāk, proti, karsti velmēts, lai ražotu KVNT. Spriežot pēc Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem, no Turcijas uz Savienību eksportētie KVNT tika ražoti pārsvarā no nerūsējošā tērauda plātnēm.

(57)

Kā redzams 2. tabulā, nerūsējošā tērauda plātņu imports no Indonēzijas Turcijā būtiski palielinājās: no 0 tonnām 2018. gadā līdz 40 513 tonnām pārskata periodā. No 2019. gada līdz pārskata periodam ik gadu imports no Indonēzijas veidoja aptuveni 99,9 % no kopējā nerūsējošā tērauda plātņu importa apjoma Turcijā. Turklāt ievērojamais nerūsējošā tērauda plātņu importa pieaugums no Indonēzijas Turcijā laikā sakrita arī ar to, ka Çolakoğlu no 2019. gada sāka piegādi savam klientam Savienībā (Marcegaglia) un rezultātā palielinājās KVNT ražošanai paredzēto nerūsējošā tērauda plātņu patēriņš Turcijā. Turklāt Komisija konstatēja, ka viss nerūsējošā tērauda plātņu imports, kas veikts no Indonēzijas Turcijā, ir nonācis Çolakoğlu telpās.

(58)

Par to, ka Turcijā pieaug pieprasījums pēc šādiem izejmateriāliem, liecināja būtisks nerūsējošā tērauda plātņu importa apjoma pieaugums no Indonēzijas Turcijā, un lielā mērā to varētu skaidrot ar KVNT ražošanas un eksporta pieaugumu no Turcijas pārskata periodā. To apstiprināja arī Çolakoğlu sniegtā informācija.

(59)

Pēc informācijas izpaušanas Çolakoğlu apgalvoja, ka, ņemot vērā importa pieaugumu no Indonēzijas un to, ka KVNT imports no Indonēzijas nav aizstāts ar KVNT importu no Turcijas, pārmaiņas tirdzniecības modelī nav notikušas. Tas apgalvoja arī, ka Komisija ir novirzījusies no savas parastās prakses, ko tā izmanto, nosakot, vai pastāv pārmaiņas tirdzniecības modelī, jo imports netika aizstāts.

(60)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 13. pantā pārmaiņu konstatēšanai tirdzniecības modelī nav prasīts, lai imports no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, pilnībā tiktu aizstāts ar importu no citiem avotiem. Turklāt Komisijas secinājums par pārmaiņām tirdzniecības modelī nenovirzās no Komisijas parastās prakses, jo dažās agrākās lietās arī tika konstatētas pārmaiņas tirdzniecības modelī, lai gan pieauga imports no valsts, uz kuru attiecas antidempinga pasākumi (9).

(61)

Lai gan KVNT imports no Turcijas neaizstāja importu no Indonēzijas, kurš arī palielinājās, izmeklēšanā tika konstatēts, ka ievērojami apjomi no Indonēzijas importēto nerūsējošā tērauda plātņu Turcijā tika pārstrādāti tālāk par KVNT, lai vēlāk tos eksportētu uz Savienību. 1. tabulā redzamais KVNT eksporta pieaugums no Turcijas uz Savienību kopā ar 2. tabulā parādīto ievērojamo nerūsējošā tērauda plātņu eksporta pieaugumu no Indonēzijas uz Turciju ir pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Indonēziju, Turciju un Savienību pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(62)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka Marcegaglia un Çolakoğlu ir noslēguši apstrādes līgumu, saskaņā ar kuru Marcegaglia iegādājās nerūsējošā tērauda plātnes no Indonēzijas, nosūtīja tās uz Turciju, lai Çolakoğlu tās pārstrādātu tālāk par KVNT, ko Marcegaglia vēlāk importēja Savienībā. Sarunas par šo apstrādes līgumu risinājās 2018. gada beigās, pirms tika sākta sākotnējā izmeklēšana.

(63)

3. tabulā ir parādīta Çolakoğlu veiktā to KVNT eksporta dinamika uz Savienību, uz kuriem attiecas apstrādes līgums ar Marcegaglia.

3. tabula

Çolakoğlu veiktais KVNT eksports uz Savienību (tonnās)

(64)

Kā redzams 3. tabulā, Çolakoğlu veiktais eksports būtiski palielinājās: no 0 tonnām 2018. gadā līdz vairāk nekā 40 000 tonnām pārskata periodā.

(65)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka gandrīz visu eksportu uz Savienību Çolakoğlu veica ar Marcegaglia noslēgtā līguma ietvaros. Līdzīgi gandrīz visas plātnes, kas tika importētas Turcijā no Indonēzijas, Çolakoğlu pārveidoja tālāk par KVNT saskaņā ar abu uzņēmumu noslēgto apstrādes līgumu.

(66)

Shēmas izveidei varētu būt bijuši arī citi iemesli, ne tikai spēkā esošie pasākumi, proti, Marcegaglia piegādes drošības nodrošināšana un Turcijas nerūsējošā tērauda tirgus apgāde, taču citi elementi skaidri norāda uz saistību ar maksājumu noteikšanu:

(67)

Komisija norādīja, ka apstrādes līguma mērķis bija apgādāt Savienības tirgu, nevis Turcijas iekšzemes tirgu. Faktiski Çolakoğlu Turcijas iekšzemes tirgū pārdeva mazāk nekā 2 % no KVNT, kas ražoti no plātnēm, kuras importētas no Indonēzijas.

(68)

Komisija arī analizēja Marcegaglia apgalvojumu, ka apstrādes līgums tika izstrādāts, lai nodrošinātu piegādes drošību, jo pieprasījums ievērojami palielinājās un Savienības ražošanas nozare to nevarēja apmierināt. Šajā sakarā tika konstatēts, ka montāžas/nobeiguma apstrādes operācijas Turcijā ievērojamos apjomos sākās tikai pēc tam, kad sākotnējā izmeklēšana pret Indonēziju bija sākta. Līgums attiecās ne tikai uz piegādes nodrošināšanu no Turcijas, bet, ņemot vērā, ka tas ir apstrādes līgums, bija vērsts konkrēti uz šīs piegādes balstīšanu uz nerūsējošā tērauda plātnēm no Indonēzijas – valsts, uz kuru attiecas pasākumi. Turklāt Indonēzijas nerūsējošā tērauda plātņu ražotājs bija arī KVNT piegādātājs. Parasti piegādes drošības apsvērumu dēļ vertikāli integrēts piegādātājs vērtības ķēdē netiek pavirzīts par posmu uz augšu. Taču neapšaubāmi tas tā varētu notikt tad, ja draudi, pret ko vērsta pretdarbība, ir potenciāli pasākumi (šajā gadījumā – antidempinga maksājums pret KVNT importu no Indonēzijas), kas skar zemāku konkrētās vērtības ķēdes posmu.

(69)

Pēc informācijas izpaušanas Marcegaglia un Çolakoğlu apgalvoja, ka to darījumu attiecības nav atkarīgas no tā, vai ir noteikts antidempinga maksājums pret KVNT importu no Indonēzijas. Abi uzņēmumi apgalvoja, ka sarunas par Marcegaglia un Çolakoğlu apstrādes līgumu vestas, pirms tika sākta sākotnējā izmeklēšana, un ka abiem uzņēmumiem bijušas ilgstošas darījumu attiecības, kuras sākušās pirms vairāk nekā desmit gadiem. To apstrādes līgums bijusi daļa no plašāka nolīguma, saskaņā ar kuru Çolakoğlu apstrādātu gan nerūsējošā tērauda izstrādājumus, gan oglekļa tērauda izstrādājumus.

(70)

Komisija norādīja, ka, pat ņemot vērā to, ka Marcegaglia un Çolakoğlu vairāk nekā desmit gadus saistījušas darījumu attiecības un, kā apgalvots, to apstrādes līgums bijusi daļa no plašāka nolīguma, iepriekš 66. apsvērumā jau ir minēts, ka prakse, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, t. i., Turcijā notiekošā Indonēzijas izcelsmes nerūsējošā tērauda plātņu pārstrāde par KVNT, kuri pēc tam tika eksportēti uz Savienību, pirms sākotnējās izmeklēšanas sākšanas vēl pilnībā nedarbojās. Prakse izvērsās pēc sākotnējās izmeklēšanas sākuma un pēc tam ievērojami izvērsās pēc galīgo pasākumu noteikšanas. Citiem vārdiem sakot, kaut arī uzņēmumu attiecības bija ilgstošas, konkrētās prakses sākums sakrita laikā ar sākotnējās izmeklēšanas sākumu un vēlāk ar pasākumu noteikšanu, bet nekad iepriekš tā nebija darbojusies. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(71)

Çolakoğlu apgalvoja, ka pastāv ekonomisks pamatojums, kas saistīts ar pieprasījumu pēc Turcijas KVNT gan ES, gan Turcijā. Šis pieprasījums pamatojot ieguldījumus, kas veikti pirms sākotnējās izmeklēšanas sākšanas KVNT ražošanas izvēršanai Turcijā.

(72)

Komisija vispirms norādīja, ka prakse, kas, kā konstatēts, apiet spēkā esošos antidempinga maksājumus, nebija KVNT ražošana Turcijā pati par sevi. Konstatētā apiešanas prakse bija nerūsējošā tērauda plātņu importēšana Turcijā no Indonēzijas, to velmēšana, kuras rezultātā tās tika pārveidotas par KVNT, un pārdošana Savienības tirgū. Tāpēc attiecībā uz Komisijas konstatējumiem par apiešanu nav nozīmes tam, vai ieguldījumi jaudas palielināšanā bija ekonomiski pamatoti. Komisija norādīja, ka, lai gan Çolakoğlu palielināja nerūsējošā tērauda plātņu ražošanas jaudu Turcijā, šī ražošana bija ļoti ierobežota. Faktiski, kā norādīts tālāk 91. apsvērumā, Turcijas izcelsmes plātnes pārskata periodā veidoja mazāk nekā 0,5 % no plātnēm, ko Çolakoğlu izmantoja, lai ražotu KVNT, kurus eksportēja uz Savienību. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai Çolakoğlu ieguldījumiem nerūsējošā tērauda ražotnēs bez pasākumu apiešanas bija citi iemesli, attiecīgie ieguldījumi netika izmantoti, lai piegādātu uz Savienību KVNT, kas ražoti no Turcijas izcelsmes plātnēm, jo pārskata periodā gandrīz viss Çolakoğlu eksports tika balstīts uz KVNT, kas ražoti no Indonēzijas izcelsmes plātnēm. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(73)

Pēc informācijas izpaušanas Marcegaglia apgalvoja, ka, ņemot vērā tā darījumdarbības modeli, kas balstīts, pirmkārt, uz piegādes avotu dažādošanu un, otrkārt, uz vajadzību pēc elastīguma, ir ekonomisks pamatojums reaģēt uz KVNT pieejamību tirgū atkarībā no lejupējo ražojumu pieprasījuma svārstībām. Fakts, ka Savienības tirgū bija ierobežota melno KVNT pieejamība, tostarp ierobežotā mērā pieejams imports no trešām valstīm, pamatojot Marcegaglia stratēģiju pirkt nerūsējošā tērauda plātnes no Indonēzijas, lai uz apstrādes līgumu pamata tās pārstrādātu par melnajiem KVNT. Turklāt Marcegaglia apgalvoja, ka Komisija nav aplūkojusi faktu, ka Indonēzijai ir vislielākā nerūsējošā tērauda plātņu ražošanas jauda pasaulē un, atšķirībā no citām valstīm, tā vēlas piegādāt plātnes Marcegaglia vajadzīgajā kvalitātē un daudzumā. Tas apgalvoja, ka vai nu citas valstis koncentrējas uz KVNT, vai arī tajās ir liels pieprasījums pēc KVNT lejupējiem ražojumiem.

(74)

Komisija norādīja, ka, ņemot vērā iepriekš 66.–68. apsvērumā aprakstīto darījumdarbības modeli, šis apgalvojums iepriekš izklāstītos argumentus nepadara nederīgus. Turklāt pēc antidempinga maksājumu samaksas Indonēzijas izcelsmes KVNT bija pieejami Savienības tirgū, par ko liecināja importa no Indonēzijas pieaugums. Turklāt nav pierādījumu, ka apgalvotās lejupējo ražojumu pieejamības svārstības ietekmētu tikai KVNT pieejamību, bet to tiešo augšupējo izejresursu, proti, nerūsējošā tērauda plātņu, pieejamību ne un tā rezultātā būtu Indonēzijas izcelsmes plātņu pārpilnība, bet Indonēzijas KVNT nebūtu pietiekamā daudzumā. Turklāt apgalvojums, ka visas pārējās valstis, izņemot Indonēziju, nespēja vai nevēlējās piegādāt uzņēmumam Marcegaglia pietiekami daudz kvalitatīvu plātņu, nebija pamatots ar pierādījumiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(75)

Pēc informācijas izpaušanas Marcegaglia apgalvoja, ka ar Çolakoğlu noslēgtā apstrādes līguma ekonomisko pamatojumu apstiprina Marcegaglia nesen veiktie ievērojamie ieguldījumi. 2023. gada janvārī Marcegaglia iegādājās tērauda rūpnīcu Apvienotajā Karalistē. Marcegaglia apgalvoja, ka šo nerūsējošā tērauda plātņu ražošanas rūpnīcas iegādi veicinājusi vajadzība nodrošināt, lai pašiem būtu uzticams un stabils KVNT piegādes avots. Marcegaglia apgalvoja, ka tomēr, tā kā iegādātā tērauda rūpnīca ražo nerūsējošā tērauda plātnes, bet tai nav karstās velmēšanas iekārtu, tad nākotnē tai būs vajadzīga partnerība ar citu ražotni, lai Apvienotajā Karalistē ražotās nerūsējošā tērauda plātnes pārstrādātu par KVNT vai nu Savienībā, vai ārpus tās. Šajā ziņā Çolakoğlu ir pierādījis, ka ir uzticams un produktīvs partneris, ko potenciāli varētu izmantot arī Apvienotajā Karalistē ražoto plātņu pārstrādei par KVNT. Turklāt Marcegaglia norādīja, ka drīzumā spēs apmierināt savu pieprasījumu pēc nerūsējošā tērauda plātnēm ar Apvienotajā Karalistē ražotām plātnēm, tāpēc nākotnē vairs nav gaidāms KVNT imports no Indonēzijas.

(76)

Komisija uzskatīja, ka šīs nesenās norises var izraisīt nerūsējošā tērauda plātņu piegādes avotu maiņu tuvākajā nākotnē. Tomēr šī iegāde notika 2023. gada janvārī, t. i., pēc pārskata perioda, un tajā nebija garantiju par to, vai un kad konstatētā apiešanas prakse tiks izbeigta.

(77)

Attiecībā uz apgalvojumu par apstākļu maiņu nākotnē Komisija norādīja, ka tad, kad pēc pasākumu paplašināšanas būs pagājis gads, Marcegaglia vai Çolakoğlu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu ilglaicīgu pārmaiņu gadījumā varēs pieprasīt, lai pretapiešanas pasākumi tiktu pārskatīti. Šādas pārmaiņas patiešām varētu saistīt ar to, ka Indonēzijas izcelsmes nerūsējošā tērauda plātņu vietā tie sāktu pirkt Apvienotajā Karalistē ražotās nerūsējošā tērauda plātnes, ja vien varētu pierādīt, ka šādas pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(78)

Ņemot vērā visus minētos elementus, Komisija secināja, ka Çolakoğlu veiktajām nobeiguma apstrādes operācijām bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisīja tas, ka operācija sākās un vēlāk ievērojami pieauga tās apmērs pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas.

(79)

Pamatregulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka vajadzīgs, lai montāžas vai nobeiguma apstrādes operācija būtu sākusies vai būtu ievērojami pieaudzis tās apmērs pēc vai īsi pirms antidempinga izmeklēšanas sākšanas un lai attiecīgās detaļas galvenokārt nāktu no valsts, uz kuru attiecas antidempinga pasākumi.

(80)

Kā aprakstīts 2.4. iedaļā, Çolakoğlu izmeklēšanas periodā ievērojami palielināja eksporta pārdošanas apjomus un gandrīz visus galvenā izejmateriāla – nerūsējošā tērauda plātņu – pirkumus veidoja imports no Indonēzijas.

(81)

Tāpēc Komisija secināja, ka, kopš tika sākta sākotnējā izmeklēšana, montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijas apmērs ievērojami pieauga, kā noteikts pamatregulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

(82)

Pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka attiecībā uz montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijām vēl viens nosacījums, lai konstatētu apiešanu, ir tāds, ka detaļas no valstīm, uz kurām attiecas pasākumi, veido 60 % vai vairāk no kopējās samontētā ražojuma detaļu vērtības un ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā iestrādātajām detaļām pievienotā vērtība ir mazāka nekā 25 % no izgatavošanas izmaksām.

(83)

Pēc informācijas izpaušanas Çolakoğlu atkārtoja apgalvojumu, ka prakse, process vai darbs neatbilst pamatregulas 13. panta 1. un 2. punkta nozīmei, jo izmeklējamais ražojums, proti, KVNT, ir citāds ražojums nekā tā izejmateriāls, proti, nerūsējošā tērauda plātnes. Plātnes klasificē citās tarifa pozīcijās nekā KVNT, jo apstrādes operācijas, kuru dēļ KVNT tiek piešķirta nepreferenciāla Turcijas izcelsme, ir nozīmīgas. Çolakoğlu apgalvoja arī, ka, lai gan izcelsmes noteikumi tiek regulēti PTO līmenī, vienošanās par apiešanu PTO līmenī nav panākta. Tāpēc lēmums paplašināt spēkā esošos pasākumus, attiecinot tos arī uz KVNT importu no Turcijas, apdraudētu Savienības kā vadošās globālās tirdzniecības konverģences veicinātājas pozīciju. Turklāt Çolakoğlu atsaucās uz Indijas tērauda stiepļu trošu un kabeļu lietu (10), kurā Komisija uzskatīja, ka, nosakot, vai piemērot antidempinga maksājumus, nozīme ir nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem.

(84)

Komisija uzskatīja, ka, nosakot, vai montāžas/nobeiguma apstrādes operācija uzskatāma par apiešanu, nav svarīga izmeklējamā ražojuma un tā galveno izejmateriālu tarifa klasifikācija un izcelsme vai to maiņa. Pretapiešanas izmeklēšanas juridiskais pamats ir pamatregulas 13. pants, nevis tiesību akti muitas jomā, kuri attiecas uz izcelsmi. Proti, Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi, ka regulai, ar kuru paplašina antidempinga maksājuma piemērošanas jomu, vienīgais mērķis ir nodrošināt šā maksājuma efektivitāti un novērst tā apiešanu (11). Tāpēc, lai atbilstoši 82. apsvērumā aprakstītajam novērtētu iespējamu apiešanu, Komisija analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītie kritēriji. Jo īpaši tā analizēja, vai šīs detaļas veido vismaz 60 % no samontētā ražojuma detaļu kopējās vērtības un vai montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijās iestrādāto detaļu pievienotā vērtība pārsniedz 25 % no izgatavošanas izmaksām. Turklāt, lai gan PTO dalībvalstis ir skaidri atzinušas antidempinga pasākumu apiešanas problēmu (12), PTO līmenī nav vienotu noteikumu par apiešanu, kuru dēļ Savienības noteikumi šajā aspektā būtu nesaderīgi. Visbeidzot, Çolakoğlu minētais Komisijas lēmums attiecās nevis uz 13. panta piemērošanu pašu par sevi, bet gan uz antidempinga maksājumu iekasēšanu saistību noteikumu neievērošanas gadījumā. Turklāt judikatūrā ir precizēts, ka pamatregulas 13. pantā “izcelsmes” vietā lietotais “nāk no” nozīmē, ka “Savienības likumdevējs apzināti ir izvēlējies norobežoties no muitas tiesību izcelsmes noteikumiem un ka tādējādi jēdzienam “nāk no” [..] ir autonoms un no jēdziena “izcelsme” muitas tiesību izpratnē nošķirts saturs” (13). Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Galvenais KVNT ražošanas izejmateriāls ir nerūsējošā tērauda plātnes. Gandrīz 100 % no Çolakoğlu apstrādātajām nerūsējošā tērauda plātnēm tika importētas no Indonēzijas. Karstās velmēšanas procesā, kas bija nobeiguma apstrādes operācija Turcijā, šīs nerūsējošā tērauda plātnes tika tālāk pārstrādātas par KVNT. Pārbaudīta Çolakoğlu iesniegtā informācija liecina, ka nerūsējošā tērauda plātnes veidoja gandrīz 100 % no samontētā/nobeiguma apstrādē iegūtā ražojuma detaļu kopējās vērtības pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(86)

Pēc informācijas izpaušanas Çolakoğlu atkārtoja savu apgalvojumu, ka KVNT ražošana no nerūsējošā tērauda plātnēm nav “detaļu montāžas operācija” pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē, jo KVNT ražošanā ir tikai viena detaļa. Tas apgalvoja arī, ka atsauce uz “noslēguma apstrādi” pamatregulas 13. panta 2. punktā būtu jālasa kontekstā ar vērtību, kas pievienota pēc montāžas pabeigšanas. Tāpēc un ņemot vērā to, ka Çolakoğlu veiktās operācijas netika atzītas par montāžas operācijām, Çolakoğlu uzskatīja, ka pamatregulas 13. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi nav izpildīti.

(87)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Prakse, kas aprakstīta 82. apsvērumā, tika uzskatīta par nobeiguma apstrādes operāciju, kuru, kā minēts arī 44. apsvērumā, ietver montāžas operāciju jēdziens saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu. Turklāt, kā paskaidrots tālāk, tika apsvērti arī citi elementi.

(88)

Pamatregulā nav definēts termins “montāžas operācija” vai “nobeiguma apstrādes operācija”. Tomēr veids, kādā ir izklāstīts pamatregulas 13. panta 2. punkts, terminu “montāžas operācija” mudina interpretēt tā, ka saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu ar to nepārprotami saprot arī “nobeiguma apstrādes operāciju”. No tā var secināt, ka ar “montāžas operāciju” 13. panta 2. punkta nozīmē saprotamas ne tikai operācijas, kas ietver salikta izstrādājuma detaļu montāžu, bet var ietvert arī tālāku apstrādi, t. i., ražojuma pabeigšanu.

(89)

Kā norādīts 84. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 13. pantu veiktās izmeklēšanas mērķis ir nodrošināt antidempinga maksājumu efektivitāti un novērst to apiešanu. Attiecīgi pamatregulas 13. panta 2. punkta mērķis ir aptvert praksi, procesus vai darbus, kuros galvenokārt izmanto detaļas no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, un tās samontē vai pabeidz, piešķirot šīm detaļām ierobežotu vērtību.

(90)

Pēc informācijas izpaušanas Çolakoğlu apgalvoja, ka KVNT, kas ražoti no Turcijas izcelsmes plātnēm, neietilpst izmeklēšanas tvērumā. Tāpēc pasākumu paplašināšanai vajadzētu attiekties tikai uz KVNT, kas ražoti no Indonēzijas plātnēm, nevis uz KVNT, kuri ražoti no Turcijas izcelsmes plātnēm. Çolakoğlu apgalvoja arī, ka valsts muitas dienesti varētu pārbaudīt izcelsmi, ņemot vērā, ka pastāv dzīvotspējīgs un reāls veids, kā pārbaudīt Turcijas izcelsmi. Proti, lai saņemtu sertifikātu EUR.1, kas piešķir preferenciālu izcelsmi, būtu jāsniedz pietiekamas garantijas, ka KVNT, uz kuriem tas attiecas, ir ražoti, apstrādājot Turcijas izcelsmes plātnes.

(91)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā paredzēts, ka tad, ja ir izpildīti nosacījumi, maksājumu darbības jomu var paplašināt arī attiecībā uz līdzīgā ražojuma importu no trešām valstīm. Saskaņā ar 13. panta 4. punktu atbrīvojumus no paplašinātajiem pasākumiem var piešķirt tiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nav iesaistīti apiešanas praksē. Komisijai bija pienākums analīzē ņemt vērā visus izmeklējamā ražojuma apjomus, ko Savienībā pārdeva attiecīgais ražotājs eksportētājs, ieskaitot tos, kas izgatavoti no Turcijas izcelsmes plātnēm, nevis tikai no Indonēzijas izcelsmes plātnēm ražotā ražojuma pārdošanas apjomus. Šajā ziņā izmeklēšana apstiprināja, ka Çolakoğlu eksportēja uz Savienību KVNT, kas ražoti galvenokārt no Indonēzijas izcelsmes plātnēm. Konkrēti, izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskata periodā no [40 000–50 000] tonnām KVNT, ko Çolakoğlu eksportēja uz Savienību, tikai [20–200] tonnas bija KVNT, kuri ražoti no Turcijas izcelsmes plātnēm un kuri veido ne vairāk kā 0,5 % detaļu. Tādējādi no Indonēzijas importētās detaļas, proti, nerūsējošā tērauda plātnes, pārskata periodā veidoja vairāk nekā 99,5 % no visām detaļām, kas tika izmantotas kopējā KVNT ražošanā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(92)

Pēc informācijas izpaušanas Çolakoğlu apgalvoja, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, jo īpaši pamatregulas 6. panta 7. punkts un LESD 296. pants, jo tā sākotnējais atbrīvojuma pieprasījums attiecās ne tikai uz KVNT, kas ražoti no Indonēzijas izcelsmes plātnēm, bet arī atsevišķi uz KVNT, kuri ražoti no Turcijas izcelsmes plātnēm. Çolakoğlu uzskatīja, ka izpaustajā informācijā šis elements nav aplūkots.

(93)

Kā norādīts 85. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu paplašināšana attiecas uz līdzīgā ražojuma importu no trešām valstīm un 13. panta 4. punkts pieļauj atbrīvojumus “ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nav iesaistīti [..] apiešanas praksē”. Informācijas izpaušanas dokumentā Komisija norādīja, ka, lai novērtētu 60 % kritēriju, tā ņēmusi vērā visas Çolakoğlu apstrādātās plātnes un ka gandrīz 100 % šā uzņēmuma apstrādāto nerūsējošā tērauda plātņu tika importētas no Indonēzijas. Minētās plātnes tādējādi veidoja gandrīz 100 % no samontētā/nobeiguma apstrādē iegūtā ražojuma detaļu kopējās vērtības pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Pamatojoties uz šo novērtējumu, tika konstatēts, ka Çolakoğlu ir iesaistīts apiešanas praksē pamatregulas 13. panta 4. punkta nozīmē un tādējādi tam nevar piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar minēto noteikumu. Turklāt Komisija 91. apsvērumā ir apstiprinājusi, ka KVNT, kas ražoti no Turcijas izcelsmes plātnēm, pēc informācijas izpaušanas bija jāņem vērā tās veiktajā analīzē un tos nevarēja izslēgt no izmeklēšanas tvēruma. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka Çolakoğlu tiesības uz aizstāvību ir pilnībā ievērotas, un noraidīja šo apgalvojumu.

(94)

Tāpēc Komisija secināja, ka ir izpildīts pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktais 60 % kritērijs.

(95)

Tika konstatēts, ka noteiktā vidējā pievienotā vērtība pārskata periodā bija zemāka par 5 %, tas ir, ievērojami zemāka par pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto 25 % slieksni. Tādējādi Komisija secināja, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā iestrādāto detaļu pievienotā vērtība bija mazāka nekā pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktie 25 % no izgatavošanas izmaksām, kuri jāpārsniedz, lai šīs operācijas uzskatītu par apiešanu.

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu Komisija pārbaudīja, vai izmeklējamā ražojuma imports gan daudzumu, gan cenu ziņā mazina patlaban spēkā esošo pasākumu korektīvo ietekmi.

(97)

Pārbaudīti Çolakoğlu un Marcegaglia iesniegtie dati liecina, ka Çolakoğlu pārskata periodā eksportēja 40 000–50 000 tonnu. Tajā pašā laikā pieprasījuma iesniedzējs lēsa, ka patēriņš Savienībā, pārdošanai notiekot brīvajā tirgū, pārskata periodā bijis 1 200 000 tonnu. Tāpēc no Turcijas veiktā importa tirgus daļa bija aptuveni 4 % no patēriņa Savienībā pārskata periodā, pārdošanai notiekot brīvajā tirgū, un vairāk nekā 3 % no sākotnējās izmeklēšanas periodā noteiktā patēriņa Savienībā, pārdošanai notiekot brīvajā tirgū. Turklāt Komisija konstatēja ievērojamu neizmantoto jaudu Çolakoğlu karstās velmēšanas rūpnīcā, tātad uzņēmums nākotnē varētu ievērojami palielināt eksporta apjomus.

(98)

Attiecībā uz cenām Komisija salīdzināja sākotnējā izmeklēšanā noteikto vidējo cenu, kas nerada kaitējumu, ar vidējo svērto eksporta CIF cenu, kura noteikta, pamatojoties uz Eurostat statistiku, un pienācīgi koriģēta, lai iekļautu izmaksas pēc muitošanas. Komisija izmantoja Eurostat statistiku, jo darījumi starp Çolakoğlu un Marcegaglia bija balstīti uz apstrādes līgumu, tādējādi ietvēra pakalpojumu maksu un neatspoguļoja tirgus cenu. Šis cenu salīdzinājums parādīja, ka Çolakoğlu importa cenas bija par vairāk nekā 13 % zemākas nekā Savienības cenas.

(99)

Marcegaglia, Çolakoğlu un Turcijas Republikas valdība apgalvoja, ka, ņemot vērā importa pieaugumu no Indonēzijas, spēkā esošajiem pasākumiem, kas noteikti importam no Indonēzijas, nebija korektīvas ietekmes, ko potenciāli varētu mazināt imports no Turcijas, kura apjomi absolūtā izteiksmē bija ievērojami mazāki.

(100)

Çolakoğlu apgalvoja arī, ka imports, kas būtu varējis mazināt korektīvo ietekmi, nebūtu vis KVNT imports no Turcijas, bet gan to plātņu imports, kuras, kā apgalvots, tiek pārstrādātas par KVNT Savienībā, jo tā apjomi bijuši ievērojami lielāki.

(101)

Komisija atgādināja, ka, plātņu importa apjoms no Indonēzijas Savienībā patiešām bija lielāks nekā KVNT importa apjoms no Turcijas, tomēr tas nemaina izmeklēšanas konstatējumus, ka KVNT imports no Turcijas mazināja pasākumu korektīvo ietekmi, proti, šis imports veidoja vairāk nekā 4 % no kopējā patēriņa Savienībā pārskata periodā un tika pārdots par cenām, kas bija par vairāk nekā 13 % zemākas par Savienības cenām. Turklāt KVNT importa turpināšana no Indonēzijas nenozīmē, ka sākotnējie pasākumi ir neefektīvi. Pasākumu mērķis bija nevis likvidēt importu, bet gan nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Indonēzijas izcelsmes KVNT imports Savienībā turpinājās un pat palielinājās, bet maksājums tam tika piemērots, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga ietekmi.

(102)

Par Indonēzijas izcelsmes plātņu importu Savienībā Komisija norādīja, ka šajā lietā, lai izdarītu konstatējumus, nav būtiski, vai ir citi faktori, kas varētu mazināt pasākumu korektīvo ietekmi. Turklāt pamatregulas 13. panta 1. punktā nav noteikts, ka Komisijai jāanalizē iespējami citi faktori, kas arī varētu mazināt maksājuma korektīvo ietekmi.

(103)

Pēc informācijas izpaušanas Marcegaglia apgalvoja, ka, ņemot vērā ierobežoto tirgu, melno KVNT imports no Turcijas nemazināja pret Indonēzijas KVNT importu vērsto spēkā esošo pasākumu korektīvo ietekmi.

(104)

Kā norādīts 12. apsvērumā, Komisija norādīja, ka sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka melnajiem un baltajiem ruļļiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, tie savstarpēji konkurē un ietilpst ražojuma tvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(105)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā mazina no Turcijas veiktais imports, uz kuru attiecas šī izmeklēšana.

(106)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu pārbaudīja arī, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

(107)

Tālab Komisija, pamatojoties uz Eurostat statistiku, salīdzināja vidējās eksporta cenas no Turcijas ar sākotnējā izmeklēšanā noteiktajām normālajām vērtībām, kas koriģētas, ņemot vērā Indonēzijā notikušo KVNT ruļļu cenu pieaugumu, kas fiksēts publiskās datubāzēs (14). Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzinājums liecina, ka pārskata periodā KVNT tika eksportēti par dempinga cenām.

(108)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka Indonēzijas izcelsmes KVNT importam noteiktais antidempinga maksājums tiek apiets, importējot izmeklējamo ražojumu, ko Çolakoğlu sūta no Turcijas.

(109)

Ņemot vērā to, ka sadarbības līmenis bija augsts, jo paziņotais Çolakoğlu eksporta pārdošanas apjoms pārskata periodā atbilda [88 %–93 %] no kopējā no Turcijas veiktā importa apjomiem Savienībā, un to, ka neviens cits Turcijas ražotājs nepieprasīja atbrīvojumu pamatregulas 13. panta 4. punkta nozīmē, Komisija secināja, ka konstatējumi par apiešanas praksi attiecībā uz Çolakoğlu ir reprezentatīvi visam importam no Turcijas.

(110)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu spēkā esošie Indonēzijas izcelsmes KVNT importam noteiktie antidempinga pasākumi būtu jāpaplašina, tos attiecinot uz izmeklējamā ražojuma importu.

(111)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 1. punkta otro daļu, paplašināmajam pasākumam vajadzētu būt Īstenošanas regulas (ES) 2020/1408 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktajam pasākumam, proti, galīgajam antidempinga maksājumam 17,3 % apmērā, kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas.

(112)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu, kurā visus paplašinātos pasākumus paredzēts piemērot importam, kas nonācis Savienībā atbilstoši prasībai par reģistrāciju, kura noteikta ar izmeklēšanas sākšanas regulu, un par šādu reģistrēto pārskatāmā ražojuma importu iekasējami maksājumi.

(113)

Kā aprakstīts iepriekš, tika konstatēts, ka Çolakoğlu ir iesaistīts apiešanas praksē. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu šim uzņēmumam nevarēja piešķirt atbrīvojumu.

(114)

Kā minēts 2.2. iedaļā, Saritas, UCAS un AST netika uzskatīti par ražotājiem eksportētājiem, tāpēc tiem nebija tiesību pieprasīt atbrīvojumu. Līdzīgi, ņemot vērā Poyraz nepilnīgo atbildi, Komisija nevarēja noteikt, vai tas ir īsts ražotājs un tādējādi var pretendēt uz atbrīvojumu.

(115)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviens no uzņēmumiem nebūtu jāatbrīvo no paplašinātajiem pasākumiem.

(116)

Komisija 2023. gada 30. janvārī visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, kuri ļāva izdarīt iepriekš minētos secinājumus, un aicināja tās izteikt piezīmes. Piezīmes tika saņemtas no Çolakoğlu, Marcegaglia un Turcijas Republikas valdības, un tās tika pienācīgi ņemtas vērā.

(117)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,